Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, oktobris - Ogres novads

ogresnovads.lv

Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, oktobris - Ogres novads

6 SuntažnieksAbsolventu sveiciens savai skolaiMīļu dāvinājumu savai skolai sarūpējuši absolventi,kuri Suntažu vidusskolu beiguši nu jau tālajā 1981. gadā.Trīs kastaņkociņus no sava dārza Agitas Freimanes vecākivēlēja skolas teritorijas apzaļumošanai.Pēc saskaņojuma ar daiļdārznieci Mariju Grauzipar piemērotākās vietas izvēli, darbi varēja sākties.Uldis Zandbergs apzināja kla-sesbiedrus, aicinot uzstādīšanas talku.8. oktobrī kociņus stādīja bijušie klasesbiedri: DaigaBleija, Sarmīte Sīle, Dace Briģe un Uldis Zandbergs. Gantālumā esošie, gan darbos un mājas rūpēs aizņemtie sūtījasveicinājuma vārdus un domās bija kopā te – pie dīķīša skolaspusē.Klases audzinātājai Ainai Lindei šī bija ne tikai jaukaatkalredzēšanās ar savējiem un kavēšanās kopīgās atmiņāspar skolas laiku pirms 30 gadiem, bet arī skaists apsveikumsvārda dienā.Foto Uldis ZandbergsFoto Uldis ZandbergsFoto Uldis ZandbergsTurpinājums no 5. lpp.stiprs un visstiprākos kokus rāvis no zemeslaukā ar visām saknēm. No medībām viņšvarējis nest uz muguras piecus briežus unkatrā padusē trīs stirnas. Tāda bijusi arī viņaģimenes nedēļas norma. Katlā vārījis uz reiziveselu briedi vai trīs stirnas.Ja kādu reizi tāda norma likusiespar mazu, tad piedevām vēl noķēris dažusputnus: medņus, zosis, teterus, bet tos tadcepis uz iesma. Iesms bijis gan koka, betkrietnas spāres resnumā.Sāls noliktava Kangaram bijusistarp Daugavu un Rīdziņas upi, kur tagadatrodas Rīga. Kad viņš uzlicis uz pavardagaļu katlā, tad gājis uz noliktavu (Rīgu) pēcsāls. Uz Rīgu ejot, bijis jāmet (jāiet) liels likums,jo mežā bijis liels ezers, - tur, kur tagadZlaugas purvs, caur kuru tagad stiepjasKangaru kalnu strēķis no Suntažu Ķoderesmājām līdz Ropažu Vāveres mājām un pakura muguru (virsotni) tagad iet Rigas - Ērgļušoseja. Kad ezers savu nolikto laiku tanīvietā bija nostāvējis, tad tas pacēlies gaisāun aizlidojis uz Lubānu. Ezera vietā palikusidziļa bedre. Milzis tad bedrē sviedis kokus,nesis smiltis no Rīgas smilšu kalniem un pildījisbedrē pārejas vietu. Uzbēris tanī vietā augstukalnu un tad sācis kalnu pagarināt uzabām pusēm. Cik reizes gājis uz Rīgu pēcsāls - vienā rokā nesis sāli, otrā rokā smiltis unkaisījis uz ceļa, kur gājis. Tādā kārtā sanesisvisu Lielo Kangaru kalnu strēķi.Kad Kangara audžu vecāki -mednieki - nomiruši, tad milzis pārnācis uzdzīvi mežā pie lielās egles, kur vecais mednieksviņu bija atradis un kur vēl tagad irLielā vīra gulta. Tur mežs bijis ļoti biezs ar vareniemkokiem, kurus Kangars rāvis laukā arvisām saknēm un krāvis gubās. Atstājis tikailielo egli, zem kuras viņš atrasts, ko vecaismednieks tam agrāk stāstījis un rādījis. Zemkuplās egles zariem milzis slēpies no lietus unsaules karstuma.Eglei līdzās Kangars uztaisījis savugultu.Kādreiz, kokus raujot, Kangarsbijis stipri noguris un piesaulītē aizmidzis.Pienākuši pieci vilki un paēduši līdz kaklampie viņa kreisās rokas mazākā pirkstiņa. Tasuzmodies nejutis pat mazākās sāpesTanīs laikos dzīvojuši arī citi milži:Lielvārdis, Koknesis, Aizkrauklis u. c. PieKangara atnācis viesos kādreiz Koknesis.Projām iedams, uzaicinājis Kangaru piesevis Daugavas krastā, bet Kangararn navbijis laika iet viesos un nekad arī nav gājis.Viņa mīļākais darbs bijis medības un rautkokus, dedzināt līdumus un taisīt klajumus.Visi klajumi, tīrumi, pļavas Kangaru kalnuapkārtnē esot Kangara darbs.Kādreiz gan Kangars iedomājiesapceļot pasauli un brīnumus redzēt; varbūtarī sev līgavu atrast, bet viņam, kā jaulīdumniekam, nebijis laba apģērba, ar koiet viesos, kādu redzējis Koknesim. Lai kārtīgivarētu doties celojumā, gribējis likt pagatavotsev labāku apģērbu un uzaicinājis piesevis pašu skrodera meisteri.Tanīs laikos pasaulē bijis tikai viensvienīgs skroderu meisteris, kurš dzīvojisuz vietas un tik sagriezis pēc vajadzības.Zeļļi gājuši pa visu pasauli, šūdami un uzvalkusnododami. Pie Kangara atnācispats meisteris ar visiem strādniekiem, betar nomērīšanu nebijis viegli. Pataisījušitrepes no diegiem, un meisteris ar mērukāpis augšā. Piespraudis mēru ar adatumilzim pakausī un gribējis kāpt zemē, betmilzis domājis, ka pakausī kož blusa, saķērismeisteri un nospiedis. Zeļļi bailēs aizskrējusi.Skrienot dažs pārlauzis kāju, dažs muguru,un tā Kangars nedabūjis jaunu apģērbu, unceļojums izputējis.Cik gadus Kangars pasaulēnodzīvojis - nav zināms, bet, kad viņš jutissavu beidzamo stundu tuvojamies, tadpieslējis savu spieķi gultas malā - MazāsJuglas labajā krastā - pagājis vēl trīs soļus,pakritis un bijis beigts.Apkārtnes cilvēki to atraduši unturpat, kur tas nokritis, aprakuši. Apmetuši arzemi, no kā radusies ieleja pie Abzas upītesietekas Mazā Juglā, kurai pāri iet Rīgas -Ērgļu lielceļš.Šās ielejas zeme samesta uz Lielāvīra kapa. Kaps redzams vēl šodien tanīielejā - Eņģelīšu birzē, starp Suntažu baznīcuun kapsētu. Kangara trīs soli no viņa gultaslīdz viņa kapam Suntažos ir 9 kilometri.Pēc teikas izlasīšanas klasērēķinām, cik platus soļus Kangars spēris uncik īsti liels tad milzis augumā bijis. Kāds arīpajoko: „Jāiet rakt!”Benita Trasūne

More magazines by this user
Similar magazines