Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, oktobris - Ogres novads

ogresnovads.lv

Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, oktobris - Ogres novads

Suntažnieks 7Mana tante reiz bij’ jauna...Novembrī Suntažu kultūrasnamā skatītājiem tiks piedāvāta jaunasun talantīgas studentes VelgasAijas Podiņas darbu izstāde – smalkiniansētām krāsu noskaņām cauraustiakvareļi, filigrāni izstrādāti arhitektūraszīmējumi, ģipši, uzstādījumi. Tikai šiedarbi tapuši pirms gadiem 50-60, betpati autore jau aizsaulē.Mājās viņu sauca par Aiju.Velga – tas bija oficiālais vārds pasei,kolēgiem, kaimiņiem. Mums ar brāliviņa bija tanta Aija (nezinu kāpēc, betvisas tantes mūsu rados bija „tantas”un nekā savādāk). Tantai Aijai savasģimenes un bērnu nebija, līdz ar tokrietna audzināšanas un pamācībuporcija mums ar brāli tika ne vien novecākiem, bet arī no tantas Aijas.Tanta Aija mājās uzturējāsmaz, atceros viņu jo bieži ar mugursomuplecos dodoties pie seniem unjauniegūtiem draugiem, paziņām gantuvos, gan tālos Latvijas nostūros, braucotar laivām, apmeklējot izglītojošuspasākumus un dažādus kursus. Viņašad tad brauca arī uz Suntažiem, jo tekādreiz dzīvojuši un tagad kapos atdusasmūsu senči.Mūža pēdējos 15 gadus tantaAija bija pilnīgi akla. Viņa, kas vienmērbija kustībā, palika kā ieslodzīta Rīgaspiektā stāva šaurajā dzīvoklītī, atkarīgano citiem cilvēkiem. Galvenā saikne arārpasauli bija telefons un radio. Gadiemejot, aprūpe mājās kļuva arviensmagāk paveicama un 2010.gadaoktobrī tanta Aija piekrita pārceltiesuz dzīvi pansionātā „Rauda” Tukumarajonā.Dzīvokli viņa atļāva pārdot.Un tad sākās lielā krāmēšanās. Vienistabasdzīvoklītis bija pilns ar dzīveslaikā sakrāto līdz griestiem. TantaAija daudz fotografēja, pati taisījamelnbaltās bildes, diapozitīvus unpirka, manuprāt, visas grāmatas, kasvien tika Latvijā iespiestas, glabāja visassaņemtās vai nenosūtītās vēstulesun kartītes... Starp visām „bagātībām”dienasgaismu ieraudzīja arī kautkas patiesi vērtīgs – gan vienā, ganotrā, gan trešā un ceturtā šķirbiņā,skapjaugšā, grāmatplauktā mapēs unruļļos glabājās tantas Aijas studiju laikā– tātad pagājušā gadsimta 50.gadostapušie darbiņi – zīmējumi un akvareļi.Es, protams, zināju, ka tanta Aija bijusiarhitekte, pirms tam mācījusiesRīgas Daiļamatniecības vidusskolā(kuru tagad zinām kā Rīgas Dizaina unmākslas vidusskolu), bet man nebija nejausmas, ka viņai ir tik smalki un rūpīgidarbi! Viņa pati laikam tos augstunevērtēja, jo nekad neesmu nevienupašu viņas darbiņu manījusi kaut kur izlikturāmīti pie sienas. Beigu beigās novisām malām izvilkto lapu skaits tuvojāspusotram simtam un bija skaidrs, ka tieir izstādīšanas vērti.Kad jautājām tantai Aijai parviņas skaistajiem darbiem, viņa bijadiezgan pārsteigta, ka tie kādamvarētu interesēt. Pamazām gatavojāmpirmo izstādi „Raudas” pansionātā,bet viņa pati to nepiedzīvoja. TantaAija klusi izdzisa šā gada 4.aprīļavakarā tieši 77 gadu un 7 mēnešuvecumā. Viņas pelnus apglabājām tepatSuntažu kapos blakus vecaimātei.Izstāde tomēr ir tapusi. Lai tā ir stāstsnevis par aklu, sarūgtinātu un nevarīguvečiņu, bet par aizrautīgu un talantīgustudenti. Par to Aiju Velgu, kas gannopietna, gan smejoša raugās noneskaitāmām fotogrāfijām, vienmēr irdraugu bariņā, brauc ar laivām, dziedkorī, sporto, baro zirgu kaut kur Latgaleslaukos, smejoties gāžas sniegā,raksta atklātnes un vēstules uz mājāmno studentu talkām kolchozā un no Krimaspar to, ka ceļot ir tik forši. Par kādudzīvi, kas reiz bija gaiša, darbīga un tikpilna cerībām...Māra Mārtiņjāne-KašeFoto no personīgā arhīva

More magazines by this user
Similar magazines