TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011ěoti svarīgs ir lekcijas iesākums. Lekcijas iesākumā lektora uzdevumi ir pievērst uzmanību; nodibināt kontaktu ar auditoriju; iepazīstināt ar lekcijas plānu.Ne mazāk svarīgs par iesākumu ir arī lekcijas nobeigums. Nobeigumā lektors izdarakopsavilkumu, kas palīdz klausītājiem pārskatīt lekcijas saturu, labāk izprast būtisko,svarīgākās sakarības un atcerēties dzirdēto. Radīt interesi ir svarīgi, jo tā motivē klausīties unĜauj labāk izprast saturu. Lektors var izvēlēties dažādus līdzekĜus intereses radīšanai: žestus, acu kontaktu, balss modulācijas; piemērus un analoăijas, saistītas ar ikdienas dzīvi, ar pašu lektoru, auditoriju,sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem; izvēlēties piemērotu skaidrošanas veidu.Visbiežāk lektors skaidro konceptuāli, t.i., skaidro principus un faktus loăiskā secībā.Auditorijas ieinteresēšanai lektoram ieteicams: izrādīt paša lektora interesi par tēmu; uzdot auditorijai jautājumu „mīklas”, izvirzīt problēmas; ilustrēt stāstījumu. Ilustrēšanas paĦēmieni ir Ĝoti dažādi – no pavisam vienkāršiem līdzĜoti sarežăītiem. Var zīmēt un rakstīt uz tāfeles, izmantot kodoskopa materiālus,dispozitīvus, video, attēlus no grāmatām, mūziku; salīdzināt atšėirīgus uzskatus; iesaistīt studentus, variējot uzdevumus auditorijai.Darbs grupās. Kā interaktīva metode darbs grupās tiek izmantots visplašāk, jo tas ir šėietamiviegli īstenojams. Tomēr šāds uzskats ir maldīgs. Lai grupu darbs nebūtu „tukšs”, tas prasaĜoti rūpīgu gatavošanos un kontrolētu norisi. Pēc pašu skolotāju pieredzes galvenie ieguvumino grupu darba: Ĝauj darbā iesaistīties visiem; ir iespējams sevi apliecināt, izpildot noteiktu lomu grupā; attīsta sadarbības prasmes; liek izmantot teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi konkrētu uzdevumuveikšanai; padziĜina interesi par mācību priekšmetiem; uzlabo mācību sasniegumus;24