Optiskais starojums - Europa

C PIELIKUMSMākslīgā optiskā starojuma daudzumi un vienībasapmērā izstaro fotonus ar kopējo enerģiju 1 mJ apmērāsekundē.ir kopējā starojuma avota jauda; šī vērtība ir platjoslasvērtība.Jaudu var arī izmantot, lai aprakstītu optiskā starojumaimpulsu. Piemēram, ja lāzers izstaro atsevišķu impulsu,kas satur 1 mJ enerģijas/1 ms, impulsa jauda ir 1 W. Jaimpulsu izstaroja īsākā laikā, piemēram, 1 μs, jauda būtubijusi 1000 W.IzstarojumsIzstarojumu var uzskatīt par tempu, kādā enerģijasasniedz — uz vienības apgabalu — konkrētu atrašanāsvietu. Kā tāds izstarojums ir atkarīgs no optiskā starojumajaudas, kā arī stara apgabala uz virsmas. To aprēķina, dalotjaudu ar apgabalu, piešķirot vienības, kas ir daži bez atlikumadalāmi vati uz kvadrātmetru (W m -2 ). To apzīmē arsimbolu E.Starojuma avota iedarbībaStarojuma avota iedarbība ir enerģijas daudzums, kas irsasniedzis — uz vienības apgabalu — konkrētu atrašanāsvietu. To aprēķina, reizinot izstarojumu, kas izteikts W m -2 ,ar iedarbības ilgumu sekundēs. Tās vienības būs džouli uzkvadrātmetru (J m -2 ). To apzīmē ar simbolu H.SpožumsSpožums ir daudzums, ko izmanto, lai aprakstītu, cikkoncentrēts ir optiskā starojuma stars. To var aprēķināt,dalot izstarojumu konkrētā atrašanās vietā aravota telpisko leņķi, kas redzams šajā atrašanās vietā. Tāvienības ir vati uz kvadrātmetru uz steradiānu (W m -2 sr -1 ).To apzīmē ar simbolu L.C.1.5.Spektrālie daudzumi un platjoslasdaudzumiJa optiskā starojuma avots, piemēram, lāzers, rada starojumutikai vienā viļņu garumā (piemēram, 633 nm), tadjebkādi norādītie daudzumi, protams, aprakstīs starojumutikai šajā viļņu garumā. Piemēram, Φ = 5 mW.Ja pastāv vairāk par vienu viļņu garumu, katram atsevišķamviļņu garumam būs savi daudzumi. Piemēram,lāzers var izstarot 3 mW pie 633 nm un 1 mW pie 1523 nm.Tas ir avota jaudas spektrālais sadalījums, ko nereti apzīmēar Φ λ. Ir arī pamatoti apgalvot, ka šā lāzera Φ = 4 mW, kasPlatjoslas datus aprēķina, summējot visus spektrālosdatus attiecīgajā viļņu garumu apgabalā.C.1.6.Radiometriskie daudzumi unfaktiskie daudzumiVisi iepriekš apskatītie daudzumi ir radiometriskiedaudzumi. Radiometriskie dati kvantificē un aprakstadažus starojuma lauka aspektus. Tie ne vienmēr norādastarojuma ietekmi uz bioloģisko mērķi. Piemēram, izstarojums1 W m -2 apmērā pie 270 nm ir bīstamāks radzeneinekā izstarojums 1 W m -2 apmērā pie 400 nm. Ja ir nepieciešamainformācija par bioloģisko ietekmi, jāizmantofaktiskie daudzumi. Daudzus no iedarbības ierobežojumiemizsaka kā efektīvos daudzumus, jo to mērķis irnodrošināt izvairīšanos no bioloģiskās ietekmes.Faktiskie daudzumi pastāv tikai tad, ja zinātnieku rīcībāir informācija par to, kā konkrētās ietekmes efektivitāteatšķiras atkarībā no viļņu garuma. Piemēram, starojuma,kas rada fotokeratītu, efektivitāte no 250 nm pieaug līdzmaksimumam 270 nm apmērā un tad strauji samazināslīdz 400 nm. Ja ir zināma relatīvā spektrālā efektivitāte, tainereti piešķir simbolu, piemēram, S λ, B λvai R λ. Tās attiecīgiir relatīvās spektrālās efektivitātes, kas rada fotokeratītu/eritēmu,tīklenes fotoķīmisko bojājumu un tīklenestermisko bojājumu.Relatīvās spektrālās efektivitātes vērtības var izmantot,lai reizinātu spektrālo radiometrisko datu kopumu uniegūtu spektrālās efektivitātes datus. Pēc tam šos efektivitātesdatus var summēt, lai iegūtu platjoslas efektivitātesdaudzumu, ko nereti apzīmē ar apakšrakstu, kurš attiecasuz izmantotajām spektrālās efektivitātes vērtībām.Piemēram, L Bir simbols, kas apzīmē platjoslas spožumavērtību (L), kas ir spektrāli novērtēta, izmantojot B λspektrālāssvērtās vērtības.C.1.7.SpilgtumsViens no bioloģiskā faktiskā daudzuma piemēriem, kaslīdz šim dokumentā nav minēts, ir spilgtums. Lai gan toneizmanto nevienam iedarbības ierobežojumam, tas irļoti noderīgs iepriekšējam novērtējumam attiecībā uzplatjoslas baltās gaismas avotu potenciālu izraisīt tīklenesbojājumus.53