ceturt ā nov ē rt ē š anask ā rta ceturtā novērtēšanas kārta ...

knab.gov.lv
  • No tags were found...

ceturt ā nov ē rt ē š anask ā rta ceturtā novērtēšanas kārta ...

Pieņemts: 2012. gada 7. decembrisPublicēts: 2012. gada 17. decembrisVispārpieejama informācijaGreco Eval IV Rep (2012) 3ECETURTĀCETURTĀ NOVĒRTĒŠANAS KĀRTAKorupcijas novēršana attiecībā uz parlamentadeputātiem, tiesnešiem un prokuroriemNOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMSLATVIJANOVĒRTĒŠANASPieņemts GRECO 58. plenārsēdē(Strasbūra, 2012. gada 3. – 7. decembris)KĀRTA


SATURA RĀDĪTĀJSKOPSAVILKUMS ........................................................................................... 5I. IEVADS UN METODOLOĢIJA ..................................................................... 7II. KONTEKSTS ............................................................................................ 9III. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ VISĀM APLŪKOJAMAJĀMKATEGORIJĀM: INTEREŠU KONFLIKTA LIKUMS UN KORUPCIJASNOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJS ................................................... 9IV. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ PARLAMENTA DEPUTĀTIEM . 12PARLAMENTĀRĀS SISTĒMAS PĀRSKATS .................................................................. 12LIKUMDOŠANAS PROCESA CAURSPĪDĪGUMS ............................................................ 12KOMPENSĀCIJAS UN EKONOMISKIE LABUMI ............................................................ 13ĒTIKAS PRINCIPI UN UZVEDĪBAS NOTEIKUMI .......................................................... 14INTEREŠU KONFLIKTI ............................................................................................ 14NOTEIKTU DARBĪBU AIZLIEGŠANA VAI IEROBEŽOŠANA ............................................ 15Amata savienošanas ierobežojumi un papildu aktivitātes ........................................ 15Dāvanas .......................................................................................................... 16Finansiālas intereses ......................................................................................... 16Līgumi ar valsts institūcijām ............................................................................... 16Konfidenciālas informācijas ļaunprātīga izmantošana ............................................. 17ĪPAŠUMU, IENĀKUMU, SAISTĪBU UN INTEREŠU DEKLARĒŠANA .................................. 18UZRAUDZĪBA UN LIKUMA IZPILDE .......................................................................... 19KONSULTĒŠANA, APMĀCĪBA UN INFORMĒTĪBA ......................................................... 22V. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ TIESNEŠIEM ......................... 23TIESU SISTĒMAS PĀRSKATS .................................................................................. 23ATLASE, KARJERA UN AMATA PILDĪŠANAS APSTĀKĻI ................................................ 24LIETU SADALE UN PROCEDŪRA .............................................................................. 29ĒTIKAS PRINCIPI UN UZVEDĪBAS NOTEIKUMI .......................................................... 31ATSTATĪŠANAS VAI ATSTĀDINĀŠANAS KĀRTĪBA ...................................................... 33NOTEIKTU DARBĪBU AIZLIEGŠANA VAI IEROBEŽOŠANA ............................................ 33Amata savienošanas ierobežojumi un papildu aktivitātes ........................................ 33Dāvanas .......................................................................................................... 34Finansiālas intereses ......................................................................................... 34Ierobežojumi pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas .................................... 34Kontakti ar trešajām pusēm, konfidenciāla informācija .......................................... 34ĪPAŠUMU, IENĀKUMU, SAISTĪBU UN INTEREŠU DEKLARĀCIJA .................................... 35UZRAUDZĪBA UN LIKUMA PIEMĒROŠANA ................................................................. 36KONSULTĒŠANA, APMĀCĪBA UN INFORMĒŠANA ........................................................ 383


VI. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ PROKURORIEM .................... 40PROKURATŪRAS IESTĀŽU SISTĒMAS PĀRSKATS ...................................................... 40NODARBINĀTĪBA, KARJERA UN AMATA PILDĪŠANAS APSTĀKĻI ................................... 42LIETU SADALE UN PROCEDŪRA .............................................................................. 43ĒTIKAS PRINCIPI UN UZVEDĪBAS NOTEIKUMI .......................................................... 44INTEREŠU KONFLIKTI ............................................................................................ 44NOTEIKTU DARBĪBU AIZLIEGŠANA VAI IEROBEŽOŠANA ............................................ 45Amata savienošanas ierobežojumi un papildu aktivitātes ........................................ 45Dāvanas .......................................................................................................... 45Finansiālas intereses ......................................................................................... 46Ierobežojumi pēc nodarbinātības beigām ............................................................. 46Trešo pušu kontakti, konfidenciāla informācija ...................................................... 46ĪPAŠUMU, IENĀKUMU, SAISTĪBU UN INTEREŠU DEKLARĀCIJA .................................... 46UZRAUDZĪBA UN LIKUMA PIEMĒROŠANA ................................................................. 47KONSULTĒŠANA, APMĀCĪBAS UN INFORMĒŠANA ...................................................... 49VII. REKOMENDĀCIJAS UN TURPMĀKIE DARBI ......................................... 50PIELIKUMS: PĀRSKATS PAR INTEREŠU KONFLIKTA REGULĒJUMU ............ 524


KOPSAVILKUMS1. Latvija ir spērusi nozīmīgus soļus, lai ieviestu vispārējo pretkorupcijas stratēģiju.Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir centrālā institūcija korupcijasnovēršanas un apkarošanas sistēmā un tas savu desmit pastāvēšanas gadu laikā ir iekarojisplašu atzīstamību gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Tas tiek uzskatīts par vienu nouzticamākajiem valsts aparāta balstiem. Tomēr pēdējos gados izteiktas bažas, kas saistītasar politisko ietekmi KNAB lēmumu pieņemšanas struktūrās. Precīzāk, GRECO savā trešajānovērtēšanas kārtā izdeva rekomendāciju par nepieciešamību stiprināt KNAB neatkarību. Tājoprojām ir rekomendācija, kuras izpilde ir uzsākta un nepieciešamas turpmākās darbībasminētās rekomendācijas izpildei.2. Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Interešu konfliktalikums) ir pamata normatīvais akts attiecībā uz korupcijas novēršanas jautājumiem Latvijā.Tas nosaka visaptverošu īpašumu deklarēšanas sistēmu, ko uzrauga gan KNAB, gan Valstsieņēmumu dienests (VID). Tas attiecas uz visām valsts amatpersonām, ieskaitot parlamenta(Saeimas) deputātus, tiesnešus un prokurorus. Lai arī tiek uzskatīts, ka likums darbojaspilnībā un savu galveno uzdevumu pilda labi (t.i. izveidot caurspīdīgu deklarāciju sistēmuvisām valsts amatpersonām Latvijā), šobrīd tiek norādīts uz nepieciešamība pēc likuma, kastiešāk attiektos uz konkrētām valsts amatpersonu darbības sfērām. Pašreiz KNAB veicdarbības, lai nodrošinātu to, ka valsts amatpersonas labāk saprot ne tikai piemērojamoregulējumu, bet, kas vēl svarīgāk, arī to loģiskos apsvērumus, lai veicinātu labākupašdisciplīnu un to ievērošanu. Jāpiezīmē, ka KNAB strādā, lai nodrošinātu to, ka lielākuatbildību par likuma ievērošanu uzņemtos attiecīgo institūciju vadība.3. Līdzīgi kā daudzās citās valstīs parlamentāriešiem Latvijā ir zems sabiedrības uzticībaslīmenis. Viņiem būtu nepieciešams veikt konkrētas darbības, lai pierādītu apņemšanosmazināt šo neuzticību; šeit nepieciešamas aktīvākas proaktīvas darbības parlamenta iekšienēun nepieciešams attīstīt ekspertīzi atbildības, ētikas un ar interešu konfliktu saistītosjautājumos. Interešu konfliktu novēršana un izvairīšanās no tiem kultūra pašreiz vēl Saeimānav pilnībā ieviesta; paškontrolei un atbildībai vispirms jānāk no pašas iestādes. Būtiskijāpaaugstina ētikas standartu līmenis Saeimā, kas ietver efektīvu diskusiju un ētikasjautājumu problēmu risināšanas sistēmas izveidi gan individuālā līmenī (konfidenciālipadomi), gan institūcijas līmenī (apmācība, iestāžu diskusijas par godprātīgumu un ētikasjautājumiem, kas saistīti ar parlamenta rīcību, utt.). Tāpat var tikt darīts vairāk, lai uzlabotupiekļuvi informācijai likumdošanas procesā, īpaši attiecībā uz trešo pušu iesaisti (lobēšanu)lēmumu pieņemšanā.4. Pēdējos gados ir veikts darbs, lai modernizētu tiesu sistēmu un veikti pozitīvi vērtējamipasākumi, lai stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību Latvijā; tomēr pašreiz šķiet, ka tas vēlnav iesakņojies sabiedrības apziņā, un vairāk jādara, lai aizpildītu šo plaisu informētībasziņā. Tika identificētas vairākas vājās vai potenciāli vājās vietas, kas var mazināt tiesu varasspēju novērst korupciju un/vai to sekmīgi konstatēt, kad tā rodas. Potenciālās riska jomas,kas plašāk aprakstītas šajā ziņojumā, ir gan tiesu varas iekšienē, gan ārpus tās un ietver:budžeta izveidi un kontroli, līdzekļu un resursu piešķiršanu tiesām (ietverot tiesu darbiniekuatalgojuma līmeņus un pietiekamu tiesnešu skaitu), politisko ietekmi attiecībā uz tiesnešuiecelšanu amatā, tiesas kontroli karjeras izaugsmē, efektīvu tiesnešu disciplinārlietuizskatīšanu, tiesnešu imunitāti attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem, iekšējupašdisciplīnas vidi, ētikas normas un kontroli. Šeit jāpiezīmē arī, ka nevienai no tiesasinstancēm, kas aprakstītas šajā ziņojumā - Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, Tiesnešudisciplinārkolēģijai, Tiesnešu ētikas komisijai vai Tieslietu padomei - nav pastāvīgapersonāla, un tiesneši, kas veic šo darbu, to izpilda papildus saviem tiešajiem darbapienākumiem. Turklāt tiesu varai jānodrošina, ka tiesas spriedumi ir publiski pieejami arpienācīgiem privātuma aizsargmehānismiem, lai uzlabotu caurspīdīgumu, sabiedrībasinformētību un uzticību sistēmai.5


5. Latvijas Republikas Prokuratūra (Prokuratūra) ir pārliecināta par savām spējām novērstkorupciju. Šajā institūcijā netika paustas bažas un nekādā citādā veidā netika norādīts uz to,ka tiktu izjusta politiska vai cita nepamatota ietekme, kā rezultātā lēmumu pieņemšananoteiktās lietās būtu problēma Latvijā. Tomēr kā galvenajai institūcijai Latvijas tiesusistēmā, kas strādā cieši kopā ar tiesām un citām tiesībsargājošajām iestādēm, no kurāmdažas nebauda pārāk lielu sabiedrības uzticību, Prokuratūrai ir svarīgi turpināt atbalstīt cīņupret korupciju un rādīt piemēru. Galvenie izaicinājumi ir vispirms saistīti ar ģenerālprokuroraiecelšanas (un atkārtotas iecelšanas) procesu, iekšējo caurspīdīgumu un nepieciešamību pēcmērķtiecīgas apmācības, īpaši ētikas un godprātības jautājumos.6


piemērots viņu profesiju vajadzībām un īpatnībām. Tā rezultātā no vienas puses ir mazaaktivitāte attiecībā uz korupcijas risku un interešu konfliktu novēršanu institūciju ietvaros,un likuma saistošuma trūkums minēto valsts amatpersonu kategoriju vidū no otras puses.GET skatījumā tas ir vājākais aspekts interešu konflikta novēršanas sistēmā. Lai tasdarbotos, tam, pirmkārt, jābūt izprastam un, otrkārt, uzskatāmam par leģitīmu un ievērotamno to personu puses, uz kurām tas attiecas. KNAB norādīja, ka pašreizējā interešu konfliktasistēma ir ļoti centralizēta un ka, cenšoties padarīt likuma darbību efektīvāku, lielākaatbildība tika piešķirta valsts institūciju/organizāciju vadībai, uz kuru šis likums attiecināms.Tas atbilstu dažādu profesiju pārstāvju pašu vēlmei darboties labāk likuma ietvaros un ļautupašreizējo KNAB interešu konflikta mērķi novirzīt no apkarošanas (KNAB un ValstsIeņēmumu dienesta pārbaudes un sankcijas) uz novēršanu (KNAB veicot konsultēšanu). Tākā sistēma Latvijā noteikti attīstās, GET atbalsta pieeju vairāk iesaistīt pašas valstsamatpersonas Interešu konflikta likuma prasību izpratnes nodrošināšanai un pašu atbildībasnodrošināšanai, to ievērojot.19. Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā 2009-2013.gadam kā viens nouzdevumiem ir iekļauts tālāka Interešu konflikta likuma attīstīšana. Tā ir pozitīva zīme, unGET var tikai iedrošināt turpināt esošo pilnveidošanas procesu, rediģējot Interešu konfliktalikumu tā, lai nodrošinātu likuma efektīvu ieviešanu visā valsts sektorā. Turpinoties likumaieviešanai, būs ļoti svarīgi, lai jebkuras izmaiņas vai regulējumi, kas nākotnē tiktu izstrādāticiešā sadarbībā un, pilnībā iesaistoties dažādām valsts amatpersonām, uz kurām likums irattiecināms.20. KNAB profesionalitāte un apņēmība realizēt pasākumus interešu konflikta novēršanainevieš šaubas. Tomēr GET ir nobažījies par noteiktiem aspektiem, kas varētu apdraudētKNAB neatkarību un autonomiju. Pēdējos gados radušās bažas saistībā ar politisko ietekmi(valdība un parlaments) uz KNAB lēmumu pieņemšanas struktūrām. Kā aprakstīts GRECOtrešās novērtēšanas kārtas ziņojumā, sistēmā ir vairāki institucionāli trūkumi: (i) KNABatrodas tiešā Ministru prezidenta pārraudzībā; (ii) KNAB priekšnieku ieceļ un atceļparlaments pēc Ministru kabineta ieteikuma; (iii) KNAB budžetu nosaka un apstiprinaparlaments - tie paši cilvēki, par kuriem KNAB varētu veikt pārbaudi. Līdz šim neviens KNABdirektors nav vadījis iestādi pilnu termiņu.21. GET tika informēts par diviem dažādiem priekšlikumiem, kas varētu stiprināt KNABneatkarību. Saskaņā ar pirmo, KNAB paliktu Ministru kabineta pārraudzībā, bet Ministruprezidentam vairs nebūtu iespējas pārņemt tās funkcijas, kas ir tiešā KNAB priekšniekakompetencē. Saskaņā ar otro priekšlikumu, KNAB kļūtu pilnībā neatkarīgs, un Ministrukabinetam vairs nebūtu nekādas lomas iestādes uzraudzībā. GET atzīmē, ka šie priekšlikumitika iesniegti Ministru kabinetā 2012.gada janvārī. Līdz šim nav tikuši pieņemti konkrētilēmumi. Ir ieviestas dažas pozitīvas izmaiņas, lai minimizētu politiskās ietekmes risku KNABdirektora iecelšanas procesā. Pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz atklātukonkursu uz KNAB direktora vietu, izvirzot noteikumus un nosakot pieteikšanās procedūru,atlasi un kandidātu novērtēšanu priekšnieka amatam, kā arī nosakot vērtēšanas komisijassastāvu (apvienojot augsta līmeņa amatpersonas no tiesu un izpildvaras, kā arī pieļaujot cituspeciālistu un ekspertu iesaisti, tai skaitā nevalstiskās organizācijas, atbilstoši komisijaspriekšsēdētāja lēmumam) 3 .22. GET atgādina, ka trešās novērtēšanas kārtas ziņojums par Latviju ietvēra īpašurekomendāciju, kuras mērķis bija stiprināt KNAB neatkarību 4 , tās pilna ieviešana joprojāmnav notikusi 5 . GET uzskata, ka šis ir nesakārtots jautājums Latvijai, kas samazinās visasceturtajā novērtēšanas kārtā aplūkojamās sistēmas efektivitāti un var tikai apstiprinātbažas, jo rekomendācija tika izteikta jau iepriekšējā GRECO novērtējumā. Tā rezultātā3 Ministru kabineta rīkojums Nr. 387, grozīts 2011.gada 17.augustā „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanasbiroja priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju”. Ministru kabineta noteikumi „Korupcijas novēršanasun apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība”’, kas stājās spēkā 2012.gada 6.oktobrī.4 http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/GrecoEval3(2008)1_Latvia_Two_EN.pdf5 http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/GrecoRC3(2012)13_Second%20Latvia_EN.pdf10


GRECO rekomendē veikt pasākumus, lai stiprinātu KNAB neatkarību, tādējādinodrošinot, ka iestāde var veikt savas funkcijas neatkarīgi un objektīvi.23. Turklāt, kā minēts iepriekš, KNAB un Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) ir svarīgaskontroles un uzraudzības funkcijas šajā sfērā. Īpaši VID, kas glabā finanšu līdzekļudeklarācijas un aktīvi veic šo deklarāciju pārbaudes pēc nejaušības principa un, ja ir saņemtasūdzība par kādu personu, noskaidrojot, vai deklarācija aizpildīta pilnīgi un patiesi. Tas varpiemērot sodus par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanai un nepatiesu ziņunorādīšanu deklarācijās. VID kopā ar Finanšu policiju koordinē, vai nav kādas aizdomas parnoziedzīgiem nodarījumiem, izvairīšanos no nodokļiem vai nelikumīgu iedzīvošanos. Tomērvēl ir iespējams uzlabot sadarbību/koordināciju starp VID un KNAB šo institūciju darbāprevencijas jomā. Interešu konflikta likums, kas nosaka finanšu līdzekļu deklarāciju sistēmu,ir spēkā jau gandrīz 10 gadus (kopš 2003.gada), un abām iestādēm ir uzkrātas zināšanas unpieredze saistībā ar nopietnākajiem interešu konfliktiem un īpašām vājajām vietām. TādējādiVID varētu uzlabot savu kontroles funkciju, domājot korupcijas novēršanas rakursāizteiksmē, kas noteikti ir galvenais Interešu konflikta likuma mērķis. Piemēram, VID ciešāsadarbībā ar KNAB varētu izstrādāt īpašu metodoloģiju, lai labāk identificētu korupcijasriskus, pārbaudot finanšu līdzekļu deklarācijas, vai regulāri pārskatot sistēmas attiecībā uznejaušajām pārbaudēm, lai koncentrētos uz īpašām interesēm vai funkcijām, kas varētu būtpakļautas korupcijai, un tādējādi kopīgi stiprinātu savas lomas un efektivitāti.11


IV. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ PARLAMENTA DEPUTĀTIEMParlamentārās sistēmas pārskats24. Latvija ir parlamentāra republika ar daudzpartiju sistēmu. Vienas palātas parlaments(Saeima) sastāv no 100 deputātiem, kurus ievēl uz četriem gadiem tiešās, aizklātās,proporcionālas vēlēšanās, kur ir 5% barjera. Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, arī pēc šīmvēlēšanām sievietes veido mazāko daļu no ievēlētajiem deputātiem: tika ievēlētas tikai19 sievietes (no 100 deputātiem). Saeimas priekšsēdētāja pašreiz ir sieviete.25. Saeimas vēlēšanas notiek 5 vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē unZemgalē. No katra vēlēšanu apgabala Saeimā tiek ievēlēts noteikts deputātu skaitsproporcionāli apgabala balsotāju skaitam. Kandidātus uz Saeimu var nominēt reģistrētaspolitiskās partijas vai reģistrētas politisko partiju apvienības. Slieksnis iekļūšanai parlamentāir 5% no kopējā balsu skaita Latvijā.26. Saeimas deputāta (SD) mandāts tiek atņemts, ja (i) ir sanākusi jaunievēlētā Saeima;(ii) SD paziņo par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam- tas attiecas uz gadījumu, kad SD kļūst par Ministru prezidentu, Ministru prezidentavietnieku vai ministru, kā arī maternitātes atvaļinājuma/adopcijas/bērna kopšanas periodalaikā; (iii) SD tiek izslēgts no Saeimas; vai (iv) SD nāves gadījumā.27. SD var izslēgt no Saeimas, ja (i) tas ir ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likumanosacījumus; (ii) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālopienākumu veikšanai; (iii) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu; (iv) vienaskārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimassēdēm; (v) notiesāts par noziedzīgu nodarījumu (izslēgšana ir spēkā no sprieduma spēkāstāšanās datuma); (vi) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziegumaizdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vaito vadīt un, ja likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.Likumdošanas procesa caurspīdīgums28. Saeimas sēdes ir atklātas, tās tiek translētas nacionālajā radio un to translācijapieejamas Saeimas oficiālajā mājas lapā (www.saeima.lv). Plenārsēdes tiek ierakstītas audioun video formātā (video ieraksti ir pieejami internetā); pēc sēdēm tiek sagatavotasstenogrammas un publicētas oficiālajā laikrakstā. Informācija par to, kā balso atsevišķi SD,ir pieejama Saeimas mājas lapā. Sabiedrībai ir iespējams sekot plenārsēdei Saeimā,atrodoties uz vietas klātienē.29. Valdības politikas plānošanas dokumentu projekti un normatīvo aktu projekti, pirms tietiek iesniegti Saeimā, arī ir pieejami apspriešanai valdības mājas lapā, tāpat kādienaskārtība un apspriežamie dokumenti Ministru kabineta sēdēs vai Valsts sekretārusanāksmēs. Ministru kabineta mājas lapā pieejama datu bāze ar valdībā izskatītajiemnormatīvo aktu projektiem (www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/).30. Parlamenta komisiju sastāvs, kā arī to dienas kārtības tiek publicētas Saeimas mājaslapā. Komisijas sēdēs ir atklātās (Saeimas kārtības ruļļa 159.pants); tomēr pēc Saeimas vaiattiecīgās komisijas lēmuma var tikt rīkotas arī slēgtas sēdes. Saeima var izveidotparlamentārās izmeklēšanas komisijas par noteiktiem jautājumiem, ja to pieprasījusi nemazāk kā viena trešdaļa no SD. Piemēram, 2008.gadā tika izveidota komisija, lai izmeklētutiesneša korupcijas lietu 90-os gados, bet cita komisijas tika izveidota 2011.gadā, laiizmeklētu “Krājbankas” sabrukumu, kas viesa bažas saistībā ar korupciju. Pirmais processnenoveda pie apsūdzībām, bet otrā procesa rezultātā KNAB pašreiz veic izmeklēšanu. Tomērpraksē izmeklēšanas komisiju izmantošana notiek reti, jo pieprasījums tās izveidošanainesavāc pietiekamu balsu skaitu (parasti no valdošā vairākuma). Līdzīgi opozīcijas SD12


jautājumi un pieprasījumi valdības locekļiem, lai arī likumā paredzēti un bieži izteikti, retitikuši apstiprināti ar Saeimas balsu vairākumu.31. Saeima var organizēt sabiedrisko apspriešanu. Ir pieņemta Deklarācija sadarbībai arnevalstiskajām organizācijām, lai palīdzētu iesaistīt sabiedrību likumdošanas procesā.Atbilstoši šai deklarācijai nevalstisko organizāciju pārstāvji var piedalīties komisiju sēdēs,izteikt viedokli par likumprojektiem un priekšlikumiem utt. Saeimas kārtības rullis (85.pants)nosaka, ka atbildīgajai komitejai ir jāizstrādā anotācija, inter alia norādot arīpersonas/grupas, ar kurām notikušas konsultācijas, sagatavojot likumprojektu; tomērjāsecina, ka bez kontroles mehānisma šī prasība sistemātiski netiek izpildīta.32. Lai arī likums nenosaka, ka jāpublicē likumprojekti, ko sagatavojusi Saeima, praksēlikumprojekti un anotācijas parasti tiek publicētas tīmekļa vietnē. Ir izveidota arīlikumprojektu datu bāze, kur norādīta visa informācija, ieskaitot informāciju parlikumdošanas gaitu un likumprojekta aktuālās redakcijas.33. Secināms, ka ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu atklātību un sabiedrības pieejamībuinformācijai par ierosinātajiem likumiem un pieņemtajiem likumiem, kā arī nodrošinātaiespēja sekot līdzi Saeimas plenārsēdēm. GET tika arī informēts par darbībām, kas veiktas,lai novērstu sabiedrības bažas saistībā ar aizklāto balsošanu, ievēlot amatpersonas – šādaprakse tika atcelta ar 2012.gada 19.janvāra likuma grozījumiem, kas noteica, ka balsošanasprocess ir atklāts 6 .34. Institūcijas piemetināja, ka, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgumuSaeimā, tiek izstrādāts Lobēšanas atklātības likumprojekts, kas inter alia noteiks lobēšanasgadījumu reģistrēšanu un ieviesīs noteikumus, kas sakārtos SD attiecības ar lobētājiem.Saistībā ar minēto GET atzīmē, ka pašreiz SD nav obligāti jāsniedz informācija par tikšanosun konsultācijām, kas ārpus komisiju sēdēm notikušas ar trešajām pusēm saistībā arvirzītajām likumdošanas iniciatīvām. Caurspīdīguma trūkums šajā jomā veido būtisku robusistēmā, kas dod pamatu apgalvojumiem par pieaugošo privāto interešu ietekmilikumdošanas procesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma 2009. - 2013.gadam jau tagad kā vienu no saviem mērķiem izvirza savlaicīgu likumprojektu publicēšanu,kā arī anotāciju un informācijas, kas attiecas uz notikušajām konsultācijām arprivātpersonām un lobētājiem, publiskošanu. GET aicina attiecīgās institūcijas instancespilnveidot savu darbību šajā virzienā. GRECO rekomendē ieviest normatīvo regulējumu,kas nosaka kārtību, kādā parlamenta deputāti komunicē ar lobētājiem un citāmiesaistītajām pusēm, kas mēģina ietekmēt likumdošanas procesu.Kompensācijas un ekonomiskie labumi35. SD bruto mēneša alga ir 2 016 EUR. Vidējā bruto mēneša alga Latvijā ir 655 EUR. SDtiek arī piešķirtas transporta kompensācijas un mājokļa kompensācijas likumā noteiktāapjomā. Konkrēti, kopējā kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt vidējo sabiedriskāsektora darbinieka algu, kas pareizināta ar koeficientu, kas ir saistīts ar attālumu no Rīgaslīdz SD dzīvesvietai. SD zaudē šo kompensāciju, noliekot savu deputāta mandātu. SD tiekfinansēti tikai no valsts budžeta līdzekļiem, un informācija par šiem izdevumiem ir pieejamaSaeimas mājas lapā.36. Vizītes laikā KNAB informēja par atsevišķiem SD pārpratumiem, pieprasot kompensācijasun izdevumu atlīdzināšanu. KNAB arī norādīja, ka, lai gan likums SD aizliedz nodarbināt savuradiniekus kā savus palīgus un kā citu savu personālu, tādējādi novēršot jebkādu favorītismuvai nepotismu parlamentā, tomēr ir izveidojusies jauna prakse noteikumu apiešanā, proti,SD tā vietā nodarbina viens otra radiniekus. Lai saglabātu sabiedrības uzticību sistēmai,šiem jautājumiem jāpievērš uzmanība. GET skatījumā drīzāk nevis likuma noteikumi irgalvenais, bet gan jāuzlabo ētiskums. Turpmāk šajā ziņojumā izteikto rekomendāciju mērķis6 Aizklātais balsojums joprojām tiek veikts, ievēlot Republikas Prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.13


piešķir atklāta konkursa rezultātā. Turklāt, nav paredzēti aizsardzības pasākumi, lai,piemēram, nodrošinātu, ka SD nav iesaistīts lēmumu pieņemšanā un nav ierosinājis kādulēmumu pieņemšanas procesa aspektu, kas ir saistīts ar līguma piešķiršanu vai noved pielīguma piešķiršanas. GET skatījumā šis izņēmums dod iespējas ļaunprātīgai darbībai. TurklātGET norāda uz Latvijas Republikas Satversmes 32.pantu, kas paredz, ka Saeimas loceklisnevar pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas.GRECO tādēļ rekomendē atcelt izņēmumu Interešu konflikta likumā, lai pilnībāaizliegtu SD noslēgt līgumus ar valsts institūcijām.Ierobežojumi pēc amata pienākumu pildīšanas beigām49. Iepriekš minētie ierobežojumi (daļas komercsabiedrībās, kas ar valdību slēdz līgumus) irspēkā divus gadus pēc amata pienākumu pildīšanas beigām. Turklāt Interešu konfliktalikums nosaka, ka valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā attiecīgā institūcijābeigusi pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā,aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru, biedru vaiieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savuspienākumus, pieņēmusi lēmumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vaipašvaldības finanšu līdzekļu, valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu,veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas (10.panta septītā daļa).Kontakti ar trešajām pusēm50. Visām valsts amatpersonām savās deklarācijās jānorāda informācija par darījumupartneriem. Krimināllikuma 326 1 .pants „Tirgošanās ar ietekmi” paredz kriminālatbildību parvalsts amatpersonas darbības prettiesisku ietekmēšanu vai par citu personu pamudināšanuprettiesiski ietekmēt valsts amatpersonu darbību jebkuras personas interesēs. Papildusminētajam atzīmējams, ka valdība ar lēmumu ir uzdevusi KNAB līdz 2012.gada beigāmizstrādāt likumprojektu par lobēšanu (sīkāk lūdzu skatīt 34.punktu).Konfidenciālas informācijas ļaunprātīga izmantošana51. Interešu konflikta likuma 19.pants nosaka, ka informāciju, kas valsts amatpersonai irpieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiskiizpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumuveikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu. Līdzīgi nosacījumi iekļauti arī SaeimasĒtikas kodeksā. Klasificētas informācijas uzglabāšanas, izmantošanas un aizsardzības kārtībair noteikta likumā „Par valsts noslēpumu”. Šis likums arī nosaka valsts noslēpuma slepenībaspakāpes, kā arī valsts noslēpuma glabāšanas un izmantošanas kārtību un tā aizsardzību.Savukārt Informācijas atklātības likums attiecas uz vispārpieejamu un ierobežotaspieejamības informāciju, kā arī nosaka informācijas aizsardzības kārtību. Kriminālatbildība irparedzēta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Krimināllikuma 318.pants), parneizpaužamu ziņu izpaušanu (Krimināllikuma 329.pants) un par neizpaužamu ziņu izpaušanupēc amata atstāšanas (Krimināllikuma 330.pants).Valsts resursu ļaunprātīga izmantošana52. Interešu konflikta likums nosaka, ka valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vaipašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kāarī pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Rīcība ar mantu ietver valstsamatpersonas lēmuma sagatavošanu vai pieņemšanu par valsts vai pašvaldības mantasiegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī parvalsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.17


53. Likums „Par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”ir spēkā kopš 1997.gada, lai panāktu, ka publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktuizmantota likumīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm, kā arī novērstu publiskas personasfinanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu un ierobežotu valstsamatpersonu korupciju. Pienākums rīkoties likumīgi un lietderīgi ar valsts mantu un finanšulīdzekļiem ir arī SD, un tas norādīts arī Saeimas Ētikas kodeksā.Īpašumu, ienākumu, saistību un interešu deklarēšana54. Saeimas deputātiem (SD) ir jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, kā arīdeklarācijas uzsākot valsts amata pienākumu pildīšanu un deklarācija, beidzot pildīt valstsamatpersonas pienākumus, kā arī pēc amata pienākumu izbeigšanas. Zemāk norādītā tabulasniedz pārskatu par interesēm, kuras SD jādeklarē un deklarējamo darījumu sliekšņi (skatietarī Pielikumu, lai salīdzinātu deklarēšanas noteikumus trim grupām: SD, tiesnešiem unprokuroriem).Reģistrējamo interešu un sliekšņu tabula Saeimas deputātiemKategorija Jādeklarē SliekšņiPapildu amati(apmaksāts, neapmaksāts +tie, kurus pieļauj likums)Komerciālas intereses(uzņēmumu daļas, akcijas,partnerība, individuālaisuzņēmējs)DāvanasDiplomātiskās dāvanas(oficiāls reģistrs)Viss deklarējams (informācija parvisiem papildu amatiem,uzņēmuma līgumiem, pilnvarojumalīgumiem utt.)Viss deklarējamsVisas dāvanas, kas ir naudājebkurā vērtībā un citas dāvanas, jato vērtība pārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasValsts īpašums, jāreģistrēoficiālajā reģistrā.Zeme un īpašums (ieskaitottransportlīdzekļus)Ienākumi (ieskaitotuzkrājumus)Parādsaistības, aizdevumi unfinanšu darījumiCiti vēlēti/publiski amatiNefinansiālas intereses Informāciju par tās īpašumā,valdījumā, lietošanā esošajiemnekustamajiem īpašumiem.Informāciju par piederošajiemreģistrējamiem transportlīdzekļiem,kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuriir valdījumā, lietošanā vai kuriiegādāti uz līzinga līguma pamataInformāciju par skaidrās unbezskaidrās naudas uzkrājumiem,ja to summa pārsniedz 20minimālās mēnešalgasPilnīgi visi darījumi, kas pārsniedz20 minimālās mēnešalgas55. Visa veida ienākumiem atsevišķi jānorāda bruto summa, valūta, ienākuma avots(jānorāda juridiskās un fiziskās personas) un vieta. Kā redzams tabulā augstāk, SD jādeklarēvisi amati, kurus tie ieņem, arī tad, ja tos pieļauj likums (amati biedrībās, nodibinājumos,reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās). Deklarācijā jānorāda informācija par uzņēmumalīgumiem vai pilnvarojuma līgumiem un jebkurām saistībām, kas saistītas ar ieņemamoamatu. Visi, kas iesniedz deklarāciju, var iekļaut jebkādu citu informāciju par viņa/viņasfinanšu stāvokli vai interesēm, vai jebkādām ar amatu saistītām izmaiņām aplūkojamāperioda laikā, kas nav norādīta citā deklarācijas sadaļā.56. Deklarācijas ir publiski pieejamas, bet ar dažiem ierobežojumiem. Deklarācijasnepubliskojamā daļa ietver informāciju par valsts amatpersonas, viņas vai viņa radinieku vai18


citu deklarācijā pieminēto personu dzīvesvietu un personas kodu, kā arī informāciju pardarījumu partneriem (darījuma pusi, ar kuru noslēgti līgumi), ieskaitot parādniekus unkreditorus. Šāda nepubliskojama informācija ir pieejama valsts amatpersonām unpilnvarotajiem institūcijām, kas atbilstoši likumam pārbauda deklarācijas, kā arī likumānoteiktos gadījumos, proti – prokuroriem, izmeklēšanas iestādēm un Valsts drošībasdienestiem 9 .57. Iesniegtās deklarācijas tiek uzglabātas un uzturētas VID, un deklarācijas daļa, kas navkonfidenciāla, ir publiski pieejama VID mājas lapā; attiecīgo deklarāciju iespējams atrast pēcvārda. SD ģimenes locekļiem nav pienākums iesniegt deklarācijas, ja vien viņi nav valstsamatpersonas. Jāatzīmē, ka no 2012.gada marta visām privātpersonām (papildus valstsamatpersonām), ir jādeklarē savi līdzekļi atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un sliekšņiem.58. Līdzīga informācija (kā norādīts augstāk) parlamenta deputātu kandidātiem jāiesniedzCentrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), līdzko politiskā partija (organizācija) ir reģistrējusi savukandidātu sarakstu CVK. Šī informācija ir pieejama CVK mājas lapā.Uzraudzība un likuma izpildeUzraudzība59. Galvenās uzraudzības funkcijas par finanšu līdzekļu deklarāciju aizpildīšanas uniesniegšanas atbilstību normatīvajam regulējumiem veic KNAB un VID, kā aprakstītsiepriekš. Šī uzraudzības mehānisma elementi jau ir aprakstīti šā ziņojuma 17. un 23. punktā.60. Par interešu konflikta ierobežojumu pārkāpumiem var tikt piemērota vai nuadministratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Administratīvās sankcijas apmērs ir, sākot nosoda naudas (līdz maksimāli €355 EUR) līdz tiesību atņemšanai ieņemt noteiktus valstsamatpersonas amatus. Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktātermiņā, var tikt piemērots naudas sods, un deklarācijas neiesniegšana pēc brīdinājumasaņemšanas ir krimināls pārkāpums ar iespējamo sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām vaibrīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Likuma ievērošanu abos šajos gadījumoskontrolē VID. Ja interešu konflikta rezultātā gūts ienākums, var tikt uzsākts civilprocess parzaudējuma atlīdzināšanu un šie labumi var tikt piedzīti valsts labā. Ja deklarācijā tieknorādīta nepatiesa informācija lielos apmēros, valsts amatpersona var tikt saukta piekriminālatbildības, kur paredzētās sankcijas ir naudas sods, kas nepārsniedz 100 minimālāsmēnešalgas, sabiedriskais darbs vai brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Pardeklarējamās mantas vai citu ienākumu lielā apmērā izcelsmes avota nenorādīšanu vai parnepatiesu ziņu sniegšanu par deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avotu, jašādas ziņas likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija,persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām vai ar brīvībasatņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu, kuras izcelsmes avots deklarācijānav norādīts.61. Krimināltiesiskās sankcijas par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vaiaizliegumu pārkāpšanu, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai arests, vaipiespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemottiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trimgadiem vai bez tā. Ja šādas darbības izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgustāvokli, sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai arests, vai piespiedudarbs, vai naudas sods līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bezmantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemtnoteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā (Krimināllikuma 325.pants). Ja kādsir atzīts par vainīgu atbilstoši Krimināllikumam par dienesta stāvokļa ļaunprātīguizmantošanu, veicinot vai piedaloties mantiskā darījumā, lai iegūtu īpašumu vai kādas citas9 Interešu konflikta likums, 26.pants.19


intereses/labumu, ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arpiespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Ja minētāsdarbības veikusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, piemērojamais sods irbrīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantaskonfiskācijas (Krimināllikuma 326.pants).62. GET uzskata, ka deklarēšanas režīms, kas noteikts Interešu konflikta likumā, irvisaptverošs. GET nekonstatēja jautājumus, par ko izteikt kādu nozīmīgu kritiku attiecībā uzKNAB un VID spēju (resursi 10 un specializācija) pārbaudīt deklarācijas vai apkopotinformāciju no trešajām pusēm, kad tas nepieciešams pārbaudes laikā. GET tika informētspar to, ka SD deklarācijas tiek pārbaudītas katru gadu pēc nejaušības principa vai, ja parkonkrētu personu ir saņemta sūdzība, un īpaša uzmanība tiek pievērsta no jauna ievēlētiemSaeimas deputātiem, vai tiem deputātiem, kas iepriekš pārkāpuši attiecīgos likumus. Tāpat,ņemot vērā iespējamo sankciju diapazonu par Interešu konflikta likuma pārkāpumiem,paredzētie sodi šķiet ir atbilstoši. GET tika informēts, ka, lai arī neviens MP nekad nav ticistiesāts, administratīvie sodi naudas sodu veidā ir piemēroti jebkurā gadījumā, kad likumapārkāpumus konstatējis KNAB vai VID (skatiet arī 67.punktu).63. Tajā pašā laikā, GET radās bažas par Saeimas pasivitāti parlamenta godprātīgumaieviešanas un korupcijas novēršanas jautājumos, konstatējot, ka paškontroles mehānismijoprojām ir sākotnējā stadijā. Kā paskaidrots iepriekš (40.punkts), GET noskaidroja, ka uzSD neattiecas vairākas Interešu konflikta likuma normas. Piemēram, GET atzīmē, ka, lai arīInterešu konflikta likumā norādīta kārtība un procedūra, kā ziņot par interešu konfliktu,šādas procedūras nav ieviestas Saeimas praksē. Atbildīgās institūcija noradīja, ka tas irtādēļ, ka šādas procedūras paredz ziņošanu augstāk stāvošai amatpersonai, bet SD irneatkarīgi un nav hierarhiski pakļauti. Būtībā Interešu konflikta likums skaidri norāda, kaSaeimas prezidijs vai Saeimas priekšsēdētājs nevar tikt uzskatīts par “iestādes vadītāju”,augstākstāvošu valsts amatpersonu vai institūciju likuma izpratnē. Ziņošana KNAB iriespējama attiecībā uz citiem MP un par aizdomām par likumu pārkāpumiem, bet neattiecībā uz sevi. Šajā kontekstā, vaicājot par pašreizējo procedūru, kā tiek izlemti jautājumipar iespējamo interešu konflikta situāciju, GET tika informēts, ka šie jautājumus SD risinapaši. Šāds viedoklis nozīmē to, ka nav izpratne par Interešu konflikta likuma mērķi, kā arītajā noteiktajiem novēršanas mehānismiem, kā arī interešu konflikta jēdzienu un veidu,kādā MP jāinformē par savu rīcību un lēmumiem, veicot parlamentāro darbu. Tas arī sūtanepareizu signālu sabiedrībai. GET turklāt atzīmē, ka pašreiz Latvijā nav ad-hoc deklarācijusistēmas, kas paredzētu mutisku paziņojumu sniegšanu, kuru ieprotokolētu parlamentājautājumu izskatīšanas laikā. Šī ir laba prakse, kas pašreiz tiek izmantota daudzās valstīs, untā varētu būt noderīga arī Latvijā kā veids, lai Saeimā, izskatot noteiktus jautājumus, tiktunodrošināta potenciālo interešu konfliktu konstatēšana un ziņošana par tiem.64. Iespējamo interešu konfliktu novēršanas un izvairīšanās no tiem prakse pašreiz vēl navieviesta Saeimā; GET ir pilnīga pārliecība, ka jāsper noteikti soļi, lai pierādītu, ka SD pašiuzņemas atbildību un veic aktīvu darbību šajā jomā. Disciplīnai un atbildībai jānāk no pašasSaeimas puses. GET bez tam norāda, ka nepastāv mehānisms, kā Saeimā noskaidrot amatapārkāpumu ex-officio, kas patiesībā nozīmē, ka Saeima pati neveic kontroles pasākumus.65. Saeimas ētikas kodeksā un Interešu konflikta likumā noteikto standartu efektivitāte iratkarīga ne tikai no atsevišķu Saeimas locekļu informētības un vēlēšanās ievērotnoteikumus, bet arī no pienācīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu to ieviešanu. Turklāt, kā jauatzīmēts, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nav pro-aktīva attiecībā uz Saeimas ētikaskodeksa pārkāpumu izskatīšanu. Līdz šim trīs SD tikuši saukti pie atbildības saistībā arkodeksa pārkāpumiem, un šajos gadījumos pārkāpumi bija relatīvi maznozīmīgi (viens nodeputātiem izmantoja aizskarošu izteicienu, uzrunājot opozīcijas SD, cits parādījaaizvainojošu žestu cilvēkiem, kas protestēja Saeimas ēkas ārpusē, bet viens deputāts savāprivātajā dzīvē diskreditēja Saeimas prestižu). Viņi tika sodīti ar brīdinājumu. GET tikainformēts, ka jebkurā gadījumā balsu zaudēšana ir de facto sankcija pret SD, kas ir pārkāpis10 KNAB ir astoņi vecākie speciālisti, ieskaitot nodaļas vadītāju un vadītāja vietnieku. VID ir darbinieki, kamuzticēts pārbaudīt līdzekļu deklarācijas.20


likumu. GET nevar pilnībā piekrist šādam apgalvojumam, kur tiek aizmirsts, ka sodīšana parpārkāpumu vai attaisnošana nevar tikt uzlikta uz iedzīvotāju pleciem vai vismaz - ne tikai.GET uzskata, ka ētiskuma veicināšanas sistēma, kas ir godīga, spēcīga un efektīva, varievērojami uzlabot politiķu prestižu. Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, GRECOrekomendē tālāk attīstīt un skaidri noformulēt iekšējos Saeimas mehānismusĒtikas kodeksa ievērošanas nodrošināšanai, kā arī interešu konfliktu novēršanai, arnolūku nodrošināt to aktīvu ieviešanu un efektivitāti.Imunitāte66. Latvijas Republikas Satversme nosaka Saeimas deputātu aizsardzību un imunitāti. SDlocekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildībasne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā Tiesas procesi var tikt uzsākti pret SD, ja tieizplata godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai izplata godu aizskarošasziņas par privāto vai ģimenes dzīvi, pat ja izteikti parlamentāro pienākumu veikšanas laikā.Piedevām Saeimas deputātu nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežotviņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. (izņemot flagrante delicto gadījumu). BezSaeimas piekrišanas pret deputātiem nevar tikt uzsākta kriminālvajāšana, kā arī nedrīkstuzlikt administratīvo sodu. SD ir arī tiesības noteiktos apstākļos atteikties sniegt liecības, laiaizsargātu tos, kas uzticējuši viņiem faktus vai informāciju (piemēram, iedzīvotāji unziņotāji).67. Attiecībā uz SD, ja tiek atklāts, izmeklēts (t.i. pieprasīti visi pieejamie dati, tie pārbaudītiun novērtēti) deklarāciju iesniegšanas noteikumu pārkāpums un ir pieņemts lēmumspiemērot administratīvu sodu, vispirms Saeimā jāiesniedz līgums atcelt imunitāti. Laikaperiodos no 2006. līdz 2010.gadam un no 2010. līdz 2011.gadam Saeima pēc KNABpieprasījuma izdeva administratīvai sodīšanai 26 SD (dažus no tiem vairāk nekā vienreiz).Līdz šim Saeima ir apmierinājusi visas lūgumus izdot SD administratīvajai sodīšanai. Nevienāno šiem gadījumiem netika konstatēti nopietni korupcijas gadījumi, jo pārkāpumi bija saistītiar interešu konflikta situācijām, piemēram: tika konstatēts, ka SD nodarbina savusradiniekus kā palīgus vai īrē dzīvojamās telpas no radiniekiem, lai būtu iespējams saņemtkompensāciju par īres izdevumiem, SD pārkāpj amatu savienošanas ierobežojumu, SDpiedalās lēmumu pieņemšanā, kas skar SD personiskās intereses, lemjot parkompensācijām.68. Vairāki uz vietas intervētie cilvēki pauda vispārējas bažas attiecībā uz SD imunitātēm -jautājumu, kas sākotnēji Latvijā tika noregulēts 1922.gadā un pēc tam nav ticis grozīts. Kājau iepriekš minēts, papildus vārda brīvībai Latvijas SD gūst labumu arī no procesuālāsimunitātes. Imunitātes pret administratīvo sodīšanu un kratīšanu lietderība tiek apšaubīta, jotā sabiedrībai rada iespaidu, ka uz SD likums neattiecas. GET skatījumā tam ir arīnepietiekams pamatojums: imunitāti parasti piešķir, lai aizsargātu specifiskas amatpersonukategorijas no ļaunprātīgas vai nepamatotas iejaukšanās to amata pienākumu izpildē, līdz arto GET ir grūti saskatīt to, kādā veidā administratīvā imunitāte varētu būt ar to saistīta vailikumīgi pamatota. Lai arī GET izvairās no formālas rekomendācijas izteikšanas par imunitātikrimināllietās (jautājums, kas tika vērtēts pirmajā novērtēšanas kārtā, un kur tikakonstatēts, ka noteiktā imunitāte atzīstama par pieņemamu), GET uzskata, ka pašreizējā SDimunitāte pret administratīvo atbildību ir pārāk plaša un šodienas situācijā tā vairs navsaprātīga. Tāpat Eiropas Padomes ģenerālsekretārs savā oficiālajā vizītē Latvijā 2012.gada3.-5. jūnijā atkārtoti norādīja par savām bažām attiecībā uz plašu imunitāšu sistēmu Latvijāun aicināja valdību veikt darbības, lai grozītu attiecīgo regulējumu. Šķiet, ka arī SD vidū iratbalsts pašreizējās sistēmas pārskatīšanai, un pēdējā laikā veiktas darbības, lai mainītupašreizējo kārtību (t.i. grozītu likumus attiecībā uz imunitātēm). Tomēr attiecīgaispriekšlikums netika pieņemts, jo nebija iespējams savākt 2/3 balsu vairākumu, kasnepieciešams, lai grozītu Satversmi, līdz ar to jautājums joprojām ir risināms. TādējādiGRECO rekomendē atcelt Saeimas deputātu administratīvo imunitāšu sistēmu.21


Konsultēšana, apmācība un informētība69. Informācija par korupcijas novēršanas jautājumiem un dažādi apraksti, kas saistīti arinterešu konfliktu regulējumu, ir pieejami KNAB mājas lapā. Informācija un norādījumi pardeklarāciju aizpildīšanu ir pieejami VID mājas lapā. KNAB rīko seminārus un nodrošinaapmācību, lai izskaidrotu regulējumu par ētiku, interešu konfliktiem un dažādiemierobežojumiem valsts amatpersonām. VID arī sniedz konsultācijas par deklarācijuaizpildīšanu.70. Neskatoties uz KNAB sniegto atbalstu un arī VID atbalstu, lai uzlabotu informētību parpastāvošo regulējumu par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu, uz kurāmattiecas Interešu konflikta likums, vizītes laikā kļuva skaidrs, ka MP izpratne par šoregulējumu pārsvarā ir ļoti teorētiska un galvenokārt aprobežojās ar deklarāciju aizpildīšanasprocesa pārzināšanu. Kad GET mēģināja pārbaudīt praktiskus piemērus, netika saņemtaskaidra atbilde, kā jārīkojas gadījumā, ja rodas aizdomas par interešu konfliktu. Izvērtējotintervijās pausto, GET ir iemesli apšaubīt to, vai SD, koncentrējoties uz konkrētām lietāmikdienas parlamenta darbā, aptver potenciālo interešu konflikta rašanos. GET iedrošina KNABturpināt centienus informēt, izskaidrot un uzlabot Saeimas deputātu, kā arī uzraugošoinstitūciju informētību par interešu konfliktu novēršanu. Bez tam GET ir pārliecināts, ka pašuatbildībai jābūt prioritātei šajā sfērā. Saeimai pašai jāatrod labāki veidi, kā uzlabotinformētību un veicinātu ētiskuma kultūru deputātu vidū. Pašreiz Mandātu, ētikas uniesniegumu komisija nespēlē nozīmīgu lomu padomu un konsultāciju sniegšanā par to, kāinterpretēt un piemērot noteikto regulējumu. GET vēlreiz atgādina, cik nozīmīgi ir, pareizidarbojoties ētikas un kontroles mehānismam, SD pašiem izstrādāt godīgus un reālistiskusnoteikumus un izveidot sistēmu un mehānismus spēcīgu ētisku vērtību ieaudzināšanās unstiprināšanā. SD pašiem jādod ieguldījums šī režīma veiksmīgai darbībai. Šajā situācijā irnepieciešami mērķtiecīgi, praktiski pasākumi, kas var ietvert (bet ne tikai) iepazīstināšanuun regulāru apmācību, biežāk uzdoto jautājumu apkopošanu, praktiska rakstura publikācijasun norādījumus, izveidojot oficiālu un pastāvīgu konsultēšanas sistēmu SD (piemēram,izveidojot specializētu komisiju vai īpašu konsultanta posteni) utt. GET atsaucas uz pēdējo(iii) rekomendācijas (38.punkts) daļu, kas īpaši pieprasa izstrādāt šādu norādījumu unieteikumu sistēmu.22


V. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ TIESNEŠIEMTiesu sistēmas pārskats71. Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma, kuru veido rajona (pilsētas) tiesas (turpmāk tekstā -rajona tiesa), apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Izņēmuma stāvoklī vai kara laikā tiesu vartikt piešķirt karatiesām.72. Latvijā ir izveidotas 34 rajonu tiesas, kas ir pirmās instances tiesas civillietām unkrimināllietām, kā arī rajona tiesas līmenī viena administratīvā tiesa. Piecas apgabaltiesasdarbojas kā apelācijas instances visām rajona tiesu lietām un lietām, kuras izlemj tiesnesisvienpersoniski, un noteiktos apstākļos kā pirmās instances tiesas, īpaši sarežģītākās un lielaapmēra lietās 11 . Ir izveidota arī viena administratīvā apgabaltiesa. No 2012.gada 1.janvārazemesgrāmatu nodaļas ir iekļautas rajona tiesu struktūrā 12 .73. Latvijas Augstākā tiesa sastāv no (1) Senāta un (2) divām tiesu palātām: Civillietu tiesupalātas un Krimināllietu tiesu palātas. Palātas darbojas kā apelācijas instance lietās, kurasizskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas. Augstākās tiesas Senāts ir kasācijasinstance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu tiesas un apgabaltiesas un pirmās instancestiesa lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma55.panta noteiktajā kārtībā. Senātu veido trīs departamenti: Civillietu departaments,Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Augstākā tiesa iradministratīvi atdalīta no rajona un apgabaltiesām.74. Latvijā ir 472 profesionāli tiesneši - 115 vīrieši un 357 sievietes 13 . Tiesu piesēdētājusistēma tika atcelta 2009.gadā. Pašreiz Latvijā visos tiesu līmeņos ir vairāk sieviešu nekāvīriešu: lielākā starpība ir rajona tiesās (233 tiesneses, 65 tiesneši) nekā Augstākajā tiesā(26 tiesneses, 23 tiesneši). Visos tiesas līmeņos sievietes vairākumā atrodas arī tiesaspriekšsēdētāju amatos, lai gan starpība rajona tiesās ir mazāka nekā sieviešu un vīriešutiesnešu proporcija šajā pašā līmenī (t.i. no tiesu priekšsēdētāju amatiem 27 amatos irsievietes un 15 amatos ir vīrieši) 14 .75. Latvijā ir izveidota arī Satversmes tiesa - neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskatainter alia likumu un citu normatīvo aktu, kā arī starptautisko līgumu un Saeimas, Ministrukabineta, Prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Premjerministra u.c. darbības atbilstību(izņemot administratīvos aktus) Satversmei. Tajā ir septiņi tiesneši - trīs no tiem ieceļ pēcSaeimas, divus pēc Ministru kabineta un divus pēc Augstākā tiesas plēnuma priekšlikuma.Visiem Satversmes tiesas tiesnešiem jābūt vismaz 40 gadu vecumu sasniegušiem, araugstāko akadēmisko izglītību un vismaz 10 gadu pieredzi juridiskā specialitātē vai tiesnešaamatā.76. Satversmes tiesa nevar ierosināt lietu pēc savas iniciatīvas, un tiesības iesniegtpieteikumu par lietas ierosināšanu ir: Valsts Prezidentam, Saeimai kā institūcijai, Saeimasdeputātiem (ne mazāk kā divdesmit), Ministru kabinetam, ģenerālprokuroram, Valstskontroles padomei, Tiesībsargam, Pašvaldības domei, arī vispārējas jurisdikcijas tiesām,izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvu lietu, Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesim,veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanuzemesgrāmatā, kā arī jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai Satversmē noteikto11 Institūcijas pēc vizītes norādīja, ka ar grozījumiem Tiesu varas likumā ir plānots, ka visas lietas pakāpeniski(krimināllietas līdz 2015.gada 31.decembrim un civillietas līdz 2019. gada 31.decembrim) pirmajā instancē tiksnodotas rajonu tiesām. Tādējādi apgabaltiesas turpmāk iztiesās tikai apelācijas kārtībā. Paredzētie grozījumiTiesu varas likumā ir iesniegti izskatīšanai Saeimā.12 Grozījums Tiesu varas likumā, ko parlaments pieņēmis 2011 gada 21.jūlijā un kas stājās spēkā 2012. gada1.janvārī.13 Atbilstoši datiem, kas iesniegti vēlāk 2012. gada oktobrī, Latvijā ir 580 profesionāli tiesneši. Šajā skaitlīietverti Augstākās tiesas un zemesgrāmatu nodaļas tiesneši, bet nav ietverti Satversmes tiesas tiesneši.14 Ceturtais novērtējošais ziņojums par Eiropas tiesu sistēmām, Eiropas tiesu sistēmas efektivitātes komisija(CEPEJ), 2012. gada 20. septembris.23


pamattiesību aizskāruma gadījumā. Tiesa pēdējos gados ir izskatījusi vairākus pieteikumuspar tiesnešu algu noteikšanu un ir analizējusi šādu reformu saistību un iespējamo tiesuneatkarības principa apdraudējuma riskiem. Kopš 2011.gada tiesības iesniegt pieteikumu parlietas ierosināšanu Satversmes tiesā tiesnešu vārdā ir Tieslietu padomei.Neatkarības un objektivitātes principi77. Tiesnešu neatkarības princips ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā,un tas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Likums „Par tiesu varu”(l10. un 11.pants), un Satversmes tiesas likums (2.pants) arī nosaka tiesu varas neatkarībasgarantēšanu un aizliedz jebkādu iejaukšanos tās darbā. Tiesu varas neatkarība un tiesnešuobjektivitāte ir fundamentāli principi tiesiskā valstī; ja tiesu vara tiek aizsargāta nonevēlamas ietekmes un tiek garantēts taisnīgs tiesas process, labuma guvējs ir iedzīvotājiun sabiedrība kopumā.78. Tajā pašā laikā GET atzīmē, ka tiesu varas formālo neatkarību un paredzēto objektivitātiiedragā fakts, ka sabiedrībā pastāv viedoklis par korupciju tiesu sistēmā un ka sabiedrībasuzticība šai institūcijai ir zema. Šīs aizdomas veicina milzīgais skandāls 2007.gadā unparlamentārā izmeklēšana 2008.gadā saistībā ar aizdomām par korupciju prominentutiesnešu un politiķu vidū notikumos, kas risinājās 90.gados. 2007.gada skandālu izraisīja1998.gadā un 2000.gadā nelikumīgi ierakstītu sarunu publicēšana, kas atklājanepieļaujamas un neētiskas pirmstiesas sarunas starp labi pazīstamu advokātu un vairākiemtiesnešiem. Ģenerālprokuratūras izmeklēšana daļai no ierakstiem noteica autentiskumu, unparlamentārās izmeklēšanas komisija 2008.gadā izdeva nepārliecinošu atskaiti; lai arī trīstiesneši atkāpās, neviens netika saukts pie atbildības 15 . Citā lietā 2008.gada februārī divirajona tiesas tiesneši par kukuļņemšanu tika sodīti ar brīvības atņemšanu uz astoņiemgadiem 16 ; ar apelācijas instances sprieduma sods tika samazināts nosakot brīvībasatņemšanu uz trim gadiem.Atlase, karjera un amata pildīšanas apstākļiAtlase79. Latvijā Saeima izlemj par tiesnešu iecelšanu, atkārtotu iecelšanu un pārcelšanu augstākalīmeņa tiesā Latvijā. Līdz šim Saeima lēma arī par tiesnešu pārcelšanu citā tāda paša līmeņatiesā. No 2010.gada lēmumus par tiesneša rotāciju vai pārcelšanu pieņem Tieslietu padome,ņemot vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Līdz ar to ir ieviesti normatīvie akti,lai nodrošinātu, ka tiesneša pārcelšana notiek tikai likumā īpaši noteiktos gadījumos (arpiekrišanu, ievēlēšanu/iecelšanu citā amatā, veselības stāvokļa dēļ, pensionēšanās dēļ,notiesāšanas dēļ 17 ).80. Tieslietu padome (likuma „Par tiesu varu” 13.pants) ir koleģiāla institūcija, kas tikaizveidota 2010.gadā, lai piedalītos tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arīsniegtu atbalstu tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā (likuma „Par tiesu varu”89. 1 pants). Tās sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājsun Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, LatvijasZvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomespriekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs un septiņi vēlētilocekļi - viens no Augstākās tiesas un seši Tiesnešu konferencē ievēlēti tiesneši. Pēdējie ircitu tiesas instanču un juridisku institūciju pārstāvji. Tieslietu padomes locekļus ievēl uzčetru gadu termiņu ar iespēju vienreiz ievēlēt atkārtoti. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir15 Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums. Transparency International (2011. gads).16 Pārskats par cilvēktiesībām (2009.gads), Latvija. Bureau of Democracy, Human Rights & Labour, US StateDepartment.17 Likuma „Par tiesu varu” 82. pants.24


87. Lai arī GET atzīst, ka parlamentu loma tiesnešu apstiprināšanā kā tāda nevarētu būtproblemātiska, ja ir pienācīgas garantijas, GET tomēr uzskata, ka Latvijā Saeimas lomatiesnešu iecelšanā (kas ir kas vairāk nekā tikai apstiprināšana amatā), atkārtotā iecelšanā unvirzīšanā ir nevajadzīga iejaukšanās tiesu varas neatkarībā. GET skatījumā fakts, ka netieknodrošināts, ka atbildību par tiesnešu karjeras izaugsmi uzņemas tikai tiesu vara pati, kavēatzīt nepieciešamību Latvijā veidot tiesu sistēmu, kuras neatkarība nostiprināta ne tikai kālikumā, bet arī praktiski.88. GET atsaucas uz Venēcijas Komisijas piezīmēm par Latviju, kurās ir minēts uz Saeimaspilnvarām attiecībā uz tiesnešiem, konkrēti norādot, ka "tiesnešu iecelšana laika gaitā varvairāk sākt atgādināt politisko partiju jautājumu objektu” 19 . Šajā sakarā GET uzzināja, kaSaeimas loma, ieceļot Augstākās tiesas tiesnešus, jau bija radījusi problēmas. Lai arī GETvizītes laikā visai skaidri tika norādīts, ka tiešas politiskas ietekmes risks tiesu lēmumupieņemšanā ir zems, politiskā ietekme bija notikusi tiesnešu iecelšanas stadijā. Konkrēti GETuzzināja, ka 2009.gada oktobrī un pēc tam 2010.gada decembrī Saeima neapstiprinājaiecelšanai amatā divus Augstākās tiesas tiesnešu amatu kandidātus. Pirmajā gadījumā dažinovērotāji uzskatīja, ka tas bija tādēļ, ka apspriežamais tiesnesis bija izdevis lēmumu pararestu ostas pilsētas Ventspils mēram -cilvēkam, kas ir uzskatāms par ļoti ietekmīgu cilvēkuLatvijas politikā. Otrā gadījumā kandidāts bija labi pazīstams krimināltiesību eksperts nonevalstiskas organizācijas 20 .89. Ņemot vērā jau minētās problēmas attiecībā uz tiesnešu iecelšanu Augstākās tiesastiesnešu amatos, un neaizsargātība pret nepamatotu iejaukšanos citos tiesas līmeņos, GETuzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru(ieskaitot atkārtotu iecelšanu un virzīšanu) uzņemtos tiesu vara, kas ir būtisks faktorsLatvijas tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā. GET atzīmē, ka Latvijā tiesnešurotācijas jautājumu lemšana jau ir pārlikta no Saeimas uz Tieslietu padomi un, kā minētsiepriekš, nesen ir notikusi pāreja uz atklāto balsošanu iecelšanas procesos. Šie ir pozitīvi soļi,un GET iedrošina amatpersonas rīkoties tālāk šādā virzienā, lai stiprinātu tiesu varasneatkarību. Šajā kontekstā nepieciešams turpināt Saeimas pilnvaru pārskatīšanu. GRECOrekomendē (i) stiprināt attiecīgu tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram,Tieslietu padome un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija) izšķirošo ietekmi tiesnešuiecelšanā, atkārtotā iecelšanā un karjeras virzībā, un (ii) pārdomāt Saeimaspilnvaras šajā sfērā, it īpaši, ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu,kā ieteikušas attiecīgās tiesu institūcijas, lai labāk kliedētu bažas par politiskāsietekmes riskiem.Karjera un dienesta nosacījumi90. Tiesneša alga ir atkarīga no tiesas instances, ieņemtā amata un tiesneša kvalifikācijaspakāpes (klases), kas tiek aprēķināta, pamatojoties uz nostrādātajiem gadiem un periodiskunovērtēšanu (atestāciju). Jauna iecelta tiesneša bruto alga ir 19 752 EUR gadā. 2011.gadāAugstākās tiesas tiesneša bruto alga bija 31 849 EUR gadā. Tiesneši nesaņem nekādus cituslabumus amata pienākumu veikšanas laikā vai pēc tā, izņemot tiesneša izdienas pensiju.Informācija par tiesnešu algām tiek publicēta reizi mēnesī Tiesu administrācijas mājas lapā.91. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu (to paredzēts mainīt 2013.gadā) tiesnešu izaugsme tieknoteikta piecu kvalifikācijas klašu vai līmeņu sistēmā. Pēc pirmajiem trim gadiem amatā unpozitīva novērtējuma tiesnesim tiek piešķirts piektais - zemākais līmenis, un pie tam tieksaņemts algas pieaugums 7% apmērā. Līdzko tiesnesis ir sasniedzis augstāko kvalifikācijaslīmeni, viņam(-ai) tiek garantēts 35% algas pieaugums. Tiesnešiem jāstrādā noteiktākvalifikācijas līmenī vismaz 2/3 no likumā noteiktā minimālā līmenī nostrādājamā laika,pirms tie var tikt pārcelti uz nākamo līmeni. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija vada19 Viedoklis par Likuma par tiesu varu uzmetumu un attiecīgajiem Latvijas Satversmes grozījumiem, CDL AD(2002) 26.20 Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums. Transparency International (2011. gads).26


tiesnešu atalgojumā ir drauds tiesnešu neatkarībai un taisnīgiem tiesas spriedumiem un varobjektīvi un subjektīvi apdraudēt tiesnešu darbu” 24 .95. Saistībā ar minēto, lai arī pēdējos gados sperti nozīmīgi soļi tiesu institūciju (t.i. Tieslietupadome, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, Tiesnešu disciplinārkolēģija, Tiesnešu Ētikaskomisija) izveidošanai, tie netika saistīti ar nepieciešamo resursu nodrošinājumu.Iepriekšminētajām institūcijām trūkst darbinieku, un to locekļiem stipri jānopūlas, veicotsavus parastos ikdienas pienākumus un īpašos uzdevumus, kuri izriet no līdzdalībasminētajās institūcijās. GET skatījumā iepriekšminēto tiesnešu padomju/kolēģiju/komitejuizveide Latvijā ir iezīmējusi nozīmīgu soli tiesu sistēmas stiprināšanā un neatkarībasnodrošināšanā, kas veicina koleģiālu problēmu risināšanu un iedrošina tiesu amatpersonuiniciatīvu. Tādējādi, lai efektīvi izpildītu savu misiju, šīm institūcijām jābūt nodrošinātām arpietiekamiem resursiem un atbilstošiem darbiniekiem, ievērojot to vajadzības.96. Izaugsmes sistēma atbilstoši "kvalifikācijas" klasēm tiek atcelta un tā vietā tiek ieviestsregulārs darbības novērtēšanas process, ko veic jaunizveidotā Kvalifikācijas kolēģija. Lai arīpriekšlikums vēl nav gala stadijā, GET tika informēts, ka tā ideja ir novērtēt tiesnešusniegumu reizi piecos gados un ka tiesnesis, kas tiks divreiz negatīvi novērtēts, tiksatstādināts no amata. Vairāki aptaujātie izteica bažas par dažiem jaunās iecerētās sistēmasaspektiem - īpaši par to, vai atstādināšana būs automātiska vai tiks ierosinātadisciplinārlieta, kuras ietvaros tiks noskaidroti apstākļi, kā arī, vai tiem, kam tiks uzdotsveikt novērtēšanu, būs pietiekami līdzekļu, lai kvalitatīvi veiktu šo darbu. Ja novērtēšanasuzdevums tiks uzlikts par pienākumu augstākas tiesas tiesnesim, rodas bažas, vai tasnekavēs zemākstāvošas tiesas tiesnešu neatkarīgu lēmumu pieņemšanu.97. Iemesli, kāpēc tiesnešu darbības novērtēšanas sistēmas reformēšana ir jautājums, kasnetiek skatīts kontekstā ar algu reformu, GET netika izskaidroti. GET piekrīt vairākiemaptaujātajiem, ka bez turpmākām garantijām par plānoto procesu, skaidriem novērtēšanaskritērijiem un pienācīgas Kvalifikācijas kolēģijas resursu un novērtētāju sadales pastāvpotenciāli riski tiesnešu neatkarībai, īpaši attiecībā uz tiesnešu amata nodrošinājumu. GETtomēr atdzīst, ka neatrodas tādā stāvoklī, lai izvērtētu iecerēto sistēmas potenciālo ietekmi,jo tā vēl nav pabeigta. Lai arī kāds risinājums tiesu sistēmas atbildīguma un efektivitātesuzlabošanai tiktu izvēlēts, būtiski ir nodrošināt, lai jebkura jauna sistēma tiek ieviesta,nodrošinot pasākumus tiesnešu neatkarības aizsardzībai.24 Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome, CCJE(2011)6, 18. nodaļa.28


Lietu sadale un procedūraLietu sadale98. Tiesu administrācija - institūcija, kas tieši pakārtota tieslietu ministram - organizē unpārvalda administratīvo rajona (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Zemesgrāmatu nodaļu darbu.Rajonu un apgabaltiesās lietas tiek sadalītas elektroniski un pamatojoties uz gada plānu. Šoplānu var mainīt un tas tiek darīts gada laikā, lai reaģētu uz tiesnešu darba noslodzēm,nepietiekamu lietu sadalījumu, izmaiņām tiesu sistēmā un atsevišķu tiesnešu nespēju veiktsavus pienākumus.99. Augstākās tiesas administrācija, kā norādīts iepriekš, ir nodalīta no rajonu unapgabaltiesām. Augstākajā tiesā lietas tiek sadalītas pēc nejaušības principa vai alfabētakārtībā. Tomēr katram departamentam un palātai (civillietu, krimināllietu un administratīvolietu) ir pašiem sava lietu sadales, tiesas sastāva noteikšanas un tiesas sēžu vadītājunozīmēšanas metode. Satversmes tiesā tiek sasaukta speciāla kolēģija, lai izskatītupieteikumus tiesā un izlemtu, vai pieņemt pieteikumu - t.i. vai ierosināt lietu vai atteikt lietasierosināšanu. Attiecīgās tiesas priekšsēdētājs nozīmē lietas tiesnešiem.100. Kopumā lietu sadale uzskatāma par atbilstošu un Tiesu administrācija ir strādājusi pietā, lai uzlabotu tiesu sistēmu, īpaši Latvijas-Šveices kopīgā projekta "Tiesu modernizācijaLatvijā" ietvaros, kas uzsākts 2009. gadā un turpināsies līdz 2013. gada beigām.Nepamatota lietu izskatīšanas kavēšana101. Likums „Par tiesu varu” (28.pants) nosaka, ka tiesnesim lieta jāizskata tik ātri, cik vieniespējams, un Administratīvā procesa likums (103.pants) nosaka, ka administratīvajāprocesā tiesai pašai objektīvi ex officio jānoskaidro un jānovērtē pierādījumi, izskatot lietusaprātīgā termiņā. Kriminālprocesa likums (14.pants) nosaka tiesības uz kriminālprocesapabeigšanu saprātīgā termiņā, t.i. bez neattaisnotas kavēšanās, un šis noteikums irpiemērojams gan tiesnešiem, gan prokuroriem. Procesa virzītājam jāizvēlas vienkāršākāforma, kas atbilst faktiem, nepieļaujot nepamatotu iejaukšanos personas privātajā dzīvē vainepamatotus izdevumus. Kriminālprocesiem pret nepilngadīgajiem (jaunāki par 16 gadiem)ir prioritāri attiecībā pret līdzīgiem procesiem pret pieaugušajiem, lai nodrošinātu, ka lietatiek izskatīta saprātīgā termiņā. Tomēr praksē aizkavēšanās gan lietu iztiesāšanā, ganspriedumu pieņemšanā Latvijā rada bažas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākosgadījumos ir secinājusi, ka Latvija ir pārkāpusi tiesības uz taisnīgu tiesu pārlieku garu tiesasprocedūru dēļ 25 . Daži aptaujātie minēja nepieciešamību vairāk veicināt vienošanāspiemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī nodrošināt to, ka tikai lietas, kam ir pamatspārsūdzībai, tiek iztiesātas augstākas instances tiesās.Caurspīdīgums102. Caurspīdīguma nodrošināšanai visas krimināllietas, administratīvās lietas un civillietastiek iztiesātas atklātās tiesas sēdēs ar dažiem likumā noteiktiem izņēmumiem. Krimināllietāsšie izņēmumi ietver lietas, kurās iesaistīti nepilngadīgie, lietās par noziedzīgiemnodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, lietas, kas saistītas ar valsts,profesionāliem vai komercnoslēpumiem un sensitīvu personiska rakstura informāciju, kā arī,lai nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu drošību. Ievads un tiesas nolēmumanolemjošā daļa arī šādos gadījumos tiek paziņota publiski, bet motīvu daļa tiek nolasītaslēgtā sēdē. Gadījumos, kad personai ir garantēta īpaša procesuālā aizsardzība, viņš vai viņatiek pratināta slēgtā tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja klātbūtnē un viņa vai viņas advokātavai pārstāvja krimināllietās klātbūtnē.25 Skatiet, piemēram, Lavents v. Latvia No. 58442/00; Estrikh v. Latvia 73819/01; Mitkus v Latvia Nr. 7259/03.29


Ētikas principi un uzvedības noteikumi107. Satversme garantē tiesu varas neatkarību un nosaka, ka tiesneši ir pakļauti tikailikumam, bet likums „Par tiesu varu” nosaka vairumu galveno principu un noteikumu, kasattiecas uz tiesas procedūrām (t.i. 18. un 19.pants: likumība un atklātība; 23. un 24. pants:nevainīguma prezumpcija un pušu līdztiesība), tiesnešu rīcību (t.i. 17.pants: objektīvapatiesības noskaidrošana; 13. līdz 15.pants: tiesneša neaizskaramība un nepieļaujamībatiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā), kā arī tiesu sistēmas struktūra un darbībaLatvijā (II sadaļa par tiesu sistēmu).108. Latvijas tiesnešu ētikas kodekss tika pieņemts Tiesnešu konferencē 1995.gadā un kopštā laika nav ticis atjaunināts. Lai gan Interešu konflikta likums formāli atzīst kodeksasvarīgumu, nosakot, ka valsts amatpersonām (ieskaitot tiesnešus) jārīkojas saskaņā arattiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, daudzilikuma noteikumi aizstāj kodeksa noteikumus, daļēji padarot to par novecojušu. Tajā parlaikā Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa rupjš pārkāpums ir disciplināri sodāms.109. Tiesnešu interešu konfliktus, kā norādīts zemāk, primāri regulē Interešu konfliktalikums, taču tas noteikts arī Tiesnešu ētikas kodeksā un likumā „Par tiesu varu”, kā arīKriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvā procesa likumā. Lai arī šie godprātībasprincipi ir spēcīgi „uz papīra”, ir mazāk skaidrs, cik aktīvi vai pārliecinoši tiesu vara tālākattīsta šos principus un nodrošina, ka tie ir ikdienas uzvedības sastāvdaļa.110. Četrus gadus atpakaļ tika izveidota Tiesnešu ētikas komisija, un šī komisijas darbsvizītes laikā tika atzinīgi novērtēts. Komisija sniedz atzinumus par ētikas normuinterpretāciju un izskata ētikas kodeksa pārkāpumus, ko tai nosūtījuši tiesu priekšsēdētāji.GET tika informēts, ka komisija ir nozīmīga padomdevēja institūcija, interpretējot ar ētikusaistītus noteikumus, un vairums tās līdz šim sniegto atzinumu atturējuši tiesnešus noindividuāliem jautājumiem par atstādināšanu. Tā kā šī joma jau iezīmējusies kā tiesnešušaubu objekts, šāda aktivitāte noteikti ir noderīga.111. Tomēr komisijai trūkst resursu, un tie, kas tajā darbojas, gluži kā visās citās tiesassistēmas pašpārvaldes institūcijās, veic savus pienākumus papildus saviem tiešajiemtiesneša pienākumiem. Komisija norādīja, ka vēlētos atjaunināt Ētikas kodeksu un izdot tānoteikumu skaidrojumus, bet pašreizējā situācijā Komisija nevar šo uzdevumu noteikt parprioritāti. GET atzīst Komisijas aktīvo darbību un to, ka tās darbs uzlabo pārliecību unzināšanas, kas ir par pamatu tālākai tiesu varas godprātīgumu un neatkarības attīstīšanai.GET uzskata, ka šis ir svarīgs darbs, kas tiek darīts Latvijas tiesu varas labā, un tādēļGRECO rekomendē palielināt Tiesnešu ētikas komisijas lomu un resursus, lai tālākattīstītu tās darbu un nodrošinātu to, ka Tiesnešu ētikas kodekss tiek aktualizētsun regulāri tiek sniegti ieteikumi par tajā noteikto normu interpretēšanu. Ieviešot šorekomendāciju, jāņem vērā arī 147. un 148.punktā izteiktie apsvērumi.Interešu konflikti112. Tiesnešu interešu konfliktu regulējums ir noteikts Interešu konflikta likumā (attiecas uzvisām valsts amatpersonām) un Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksā. Tāpat kā likuma „Par tiesuvaru” 14.pants nosaka, ka tiesnesis nevar piedalīties lietas iztiesāšanā, ja tas ir personīgi(tieši vai netieši) ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas var radīt šaubaspar viņa/viņas objektivitāti.113. Atbilstoši Interešu konflikta likumam (12.pants) valsts amatpersonām ir aizliegts,izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citu valsts amatpersonu attiecībā uzjautājumiem, kas ietekmē tās personiskās vai mantiskās intereses, vai kas ietekmē tāsradinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Valsts amatpersonāmnekavējoties rakstveidā jāinformē augstākstāvoša vai koleģiāla institūcija (tiesnešu gadījumātas būs tiesas priekšsēdētājs) par finansiālām vai komerciālām interesēm, kas attiecas uzviņu vai viņa(-as) radiniekiem, līdzko tādas rodas. Precīzāk, viņiem jāinformē par: (i) pašas,31


Atstatīšanas vai atstādināšanas kārtība118. Kā norādīts augstāk, pastāv interešu konflikta novēršanas regulējums, kas nosakatiesnešu noraidīšanu vai sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas. Bez tam Administratīvāprocesa likums, Civilprocesa likums un Kriminālprocesa likums nosaka pamatojumu unkārtību tiesneša atstatīšanai. Piemēram, gan Administratīvā procesa likums (117.-119.pants), gan Civilprocesa likums (19.-21.pants) nosaka, ka tiesnesim nav tiesībupiedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš vai viņa: kādā veidā piedalījās iepriekšējā lietasizskatīšanā; ir saistīts(-a) radniecības attiecībās noteiktā pakāpē ar kādu dalībnieku vai kādutiesnesi, kas atrodas lietas izskatīšanas grupā; vai ir tieši vai netieši ieinteresēts(-a)iznākumā vai pastāv kādi citi apstākļi, kas varētu radīt pamatotas šaubas par viņa vai viņasobjektivitāti.119. Ja izpildās augstāk minētie apstākļi, tiesnesim sevi jāatstata pirms lietas izskatīšanasuzsākšanas. Ja tiesnesis atklāj šos apstākļus lietas izskatīšanas laikā, viņam sevi jāatstata,minot iemeslus šādai darbībai. Šādos gadījumos tiesai lieta jāatliek. Kriminālprocesa likumsnosaka, ka, ja rodas šāds konflikts, tiesnesim, atkarībā no viņa(-as) lomas kriminālprocesā,jāiesniedz paziņojums par sevis atstatīšanu vai nu tiesas priekšsēdētājam vai nu tiesassastāvam, vai nu vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājam (Kriminālprocesa likuma54.pants).120. Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt tiesnešanoraidījumu, ja tās uzskata, ka viņš(-a) ir personīgi (tieši vai netieši) ieinteresēts(-a) lietasiznākumā vai, ja pastāv citi apstākļi, kas izraisa šaubas attiecībā uz viņa(-as) objektivitāti.GET vizītes laikā tika informēts, ka kāda tiesneša ieinteresētība kā klientam vai personai,kam ir finansiālas saistības ar kādu no pusēm (visticamāk banku), ko KNAB uzskata par"darījuma partneri", pēdējos gados bija iemesls vairākām šādām prasībām.Noteiktu darbību aizliegšana vai ierobežošanaAmata savienošanas ierobežojumi un papildu aktivitātes121. Vispārējas jurisdikcijas tiesu tiesnešiem ir aizliegts būt kādas politiskās partijas vaikustības biedriem, un viņi nevar ieņemt amatu politiskajā partijā vai kustībā, un šis ir viensno tiesneša atbrīvošanas iemesliem 30 . Tomēr ārpus tiesneša darba tiesnešiem ir ļauts veiktpedagoģisku, zinātnisko vai radošu darbu. Tiesneši var arī strādāt kā eksperti vai kāpārstāvji (misija) citas valsts administrācijā vai starptautiskā organizācijā vai ieņemt amatuarodbiedrībā 31 , ja šāds darbs vai amats nerada interešu konfliktu un ir saņemta tiesaspriekšsēdētāja atļauja 32 .122. Ņemot vērā amatpersonu teikto, pastāv problēma sakarā ar tiesnešiem, kas pasniedzvai māca nelicenzētās pedagoģiskās iestādēs, un tas ir izraisījis saspīlējumu tiesu varā. Laigan GET tika informēts, ka Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC) ir reģistrēta pedagoģiskaiestāde un tiesnešiem tur ir ļauts pasniegt, GET uzzināja, ka tikuši apspriesti šādi jautājumipar tiesnešu darbību: i) mācot citās iestādēs, ieskaitot komercuzņēmumus un ii) mācotpersonas, kas nav tiesneši.123. Šajā sakarā palīdzētu Tiesnešu ētikas kodeksa atjaunināšana, palīdzētu arī kāduspecifisku vadlīniju izstrāde par tiesnešu interešu konfliktu jautājumiem, iesaistot (vaiiespējams iesaistot šī procesa vadīšanā) Tiesnešu ētikas komisiju un piedaloties Tieslietupadomei un, īpaši KNAB. Šādā veidā kādas nepilnības vai pretrunas likumā tiktu pienācīgi30 Interešu konflikta likuma 8. pants 1 vienpadsmitā daļa.31 Tiesu priekšsēdētājiem nav atļauts ieņemt amatu arodbiedrībā vai profesionālā asociācijā. Amatu ieņemšanacita tipa asociācijā (piemēram, mājokļa biedrībā vai vecāku biedrībā skolā, kuru apmeklēviņa bērni) priekšsēdētājiem nav aizliegta.32 Skatiet Interešu konflikta likuma 7. panta, trešo daļu.33


identificētas un risinātas (vai nu ar piemērotām vadlīnijām, saprašanās memorandiem vailikuma grozījumiem). Šāds aktīvs solis sabiedrībai, kā arī tiesu varas pārstāvjiem un citiemvaras realizētājiem Latvijā demonstrētu paškontroles vērtību ne tikai kā tiesnešu neatkarībasstiprināšanas veidu, bet arī kā svarīgu ierobežojumu īstenošanu tiesnešu darbībā.Dāvanas124. Tiesnešiem, tāpat kā citām valsts amatpersonām, ir atļauts saņemt diplomātiskāsdāvanas atbilstoši Interešu konflikta likuma 13.pantam, un tie paši noteikumi unierobežojumi attiecībā uz dāvanām un ziedojumiem, kas attiecas uz visām valstsamatpersonām, attiecas arī uz tiesnešiem (plašākai informācijai skatiet 43. un 45.punktu).Tas nozīmē, ka tiesneši nevar pieņemt dāvanas no kāda, ar kuru viņam(-ai) ir bijuši oficiālidarījumi divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas vai divus gadus pēc tās saņemšanas.Ziedojumi nav atļauti, izņemot specifiskām, profesionālām vajadzībām, t.i. personālaapmācībai vai tehniskajam atbalstam, turklāt ar augstākstāvošas amatpersonas atļauju 33 .Finansiālas intereses125. Tiesnešiem (kā visām valsts amatpersonām Latvijā) var būt finansiālas intereses, bettās reizi gadā jādeklarē. Tomēr pastāv daži ierobežojumi. Interešu konflikta likuma 9.pantatrešā daļa aizliedz valsts amatpersonām saņemt ienākumus no kapitāldaļām uzņēmumos,kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī.Ierobežojumi pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas126. Tiesnešiem divus gadus pēc tam, kad tie beiguši pildīt valsts amatpersonaspienākumus, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu vai iegūt citas intereseskomercsabiedrībā, attiecībā uz kuru tiesnesis ir pieņēmis lēmumus vai veicis uzraudzības,kontroles vai sodīšanas funkcijas (Interešu konflikta likuma 10.panta septītā daļa).Kontakti ar trešajām pusēm, konfidenciāla informācija127. Latvijas Tiesnešu ētikas kodekss nosaka, ka tiesnesis nevar pieļaut ex parte sarunaspar uzsākto lietu vai procesu bez procesā iesaistīto (t.i. pušu) klātbūtnes. GET atgādina, ka2007.gadā notikušais skandāls izvirzīja jautājumu par iespējamo korupciju tiesu sistēmā, kāarī vispārīgā veidā norādīja uz ētikas principu ievērošanas svarīgumu juridisko profesijupārstāvju vidū. Tiesneši, prokurori un advokāti kopīgi ir strādājuši pie šī jautājuma unizveidojuši attiecīgu apmācības programmu ar Latvijas Tiesnešu mācību centra palīdzību.GET atzinīgi novērtē šos pasākumus, jo tie parāda vēlmi novērst problēmas, kas ir saistītasar juridisko profesiju un tiesu sistēmas godprātīgumu, turklāt tas tika izdarīts tādā veidā,kas ir praktiski piemērojams un lietderīgs gan tiesnešiem, gan prokuroriem.128. Interešu konflikta likuma 19.pants aizliedz prettiesiski izpaust informāciju, kas viņiempieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu vai izmantot tomērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētudarba uzdevumu pildīšanu. Kriminālatbildība iestājas par dienesta stāvokļa ļaunprātīguizmantošanu (Krimināllikuma 318.pants), par neizpaužamu ziņu izpaušanu (Krimināllikuma329.pants) un neizpaužamu ziņu izpaušanu pēc amata atstāšanas (Krimināllikuma330.pants).33 Latvijas-Šveices projektu, kas atbalsta, piemēram, Latvijas tiesu modernizēšanu, likums pieļauj.34


Īpašumu, ienākumu, saistību un interešu deklarācija129. Tiesnešiem jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas (deklarācija jāiesniedzarī, stājoties amatpersonas amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī pēc tam, kadamata pienākumu pildīšana ir izbeigta). Tālāk norādītā tabula sniedz pārskatu par interesēm,kas tiesnešiem jādeklarē, un to sliekšņiem (skatiet arī Pielikumu, lai salīdzinātu nosacījumusvisām trīs grupām: SD, tiesneši un prokurori).Reģistrējamo interešu un to sliekšņu tabula tiesnešiemKategorija Jādeklarē SliekšņiPapildu amati(apmaksāts, neapmaksāts + tie,kurus pieļauj likums)Komerciālas intereses(uzņēmumu daļas, akcijas,partnerība privātuzņēmējs)(skatiet skaidrojumu sadaļā paraizliegumiem)Viss deklarējams (informācija parvisiem papildu amatiem, darbaveikšanas līgumiem,pilnvarām utt.)Viss deklarējamsDāvanas Visas dāvanas, kas ir naudājebkurā vērtībā, un citasdāvanas, ja pārsniedz20 minimālās mēnešalgasDiplomātiskās dāvanas(oficiālā reģistrā)Valsts īpašums jāreģistrēoficiālajā reģistrā.Zeme un īpašums (ieskaitottransportlīdzekļus)Informāciju par tās īpašumā,valdījumā, lietošanā esošajiemnekustamajiem īpašumiem.Informāciju par piederošajiemreģistrējamiemtransportlīdzekļiem, kā arī tiemtransportlīdzekļiem, kuri irvaldījumā, lietošanā vai kuriiegādāti uz līzinga līguma pamataIenākumi (ieskaitot uzkrājumus) Informācija par skaidras unbezskaidras naudasuzkrājumiem, ja to summapārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasParādsaistības, aizdevumi unfinanšu darījumiPilnīgi visi, kas pārsniedz20 minimālās mēnešalgas130. Visa veida ienākumiem atsevišķi jānorāda bruto summa, valūta, ienākuma avotanosaukums un vieta (jānorāda juridiskās un privātpersonas). Deklarācijas ir publiskipieejamas, bet ar dažiem ierobežojumiem. Deklarācijas nepubliskojamā daļa ietver valstsamatpersonas, tās radinieku vai citu personu, kas pieminētas deklarācijā, dzīvesvietu unpersonas kodu, kā arī informāciju par darījumu partneriem (darījuma pusi, ar kuru noslēgtilīgumi), ieskaitot parādniekus un kreditorus. Šāda nepubliskojama informācija ir pieejamapilnvarotajām institūcijām un valsts amatpersonām, kas pārbauda deklarācijas atbilstošilikumam, kā arī likumā noteiktos gadījumos – prokuroriem, izmeklēšanas iestādēm un valstsdrošības dienestiem 34 .131. Iesniegtās deklarācijas tiek uzglabātas un uzturētas VID, un deklarāciju daļa, kas navkonfidenciāla, ir publiski pieejama VID mājas lapā, attiecīgo deklarāciju iespējams atrast pēcvārda. Tiesneši var norādīt arī jebkuru papildinformāciju, kas nav norādīta citās deklarācijassadaļās. Tiesnešu ģimenes locekļiem nav pienākums iesniegt deklarācijas, ja vien viņi navvalsts amatpersonas. Tomēr no 2012.gada marta visām privātpersonām (papildus valstsamatpersonām), ir jādeklarē savi līdzekļi atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un sliekšņiem.132. Kā redzams tabulā augstāk, tiesnešiem jādeklarē visi amati, kurus tie ieņem, arī tad, jatos pieļauj likums (amati biedrībās, nodibinājumos, reliģiskajās organizācijās unarodbiedrībās).34 Interešu konflikta likuma 26.pants.35


Uzraudzība un likuma piemērošanaUzraudzība133. Lai arī tiesneši ir (un tiem jābūt) neatkarīgiem savu lēmumu pieņemšanā, tiesupriekšsēdētāji veic uzraudzības funkcijas par tiesnešiem tiesās. Piemēram, viņi ir atbildīgipar to, lai tiesnesis ziņotu par sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas. Tiesnešu kvalifikācijaskolēģija izprasa atsauksmes no tiesas un novērtē tiesneša darbu, piešķirot kvalifikācijasklases vai rekomendējot paaugstināšanai amatā utt. Disciplinārlietu var ierosināt Augstākāstiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, visu rajonu un apgabaltiesu priekšsēdētāji,zemesgrāmatu nodaļas priekšnieki un Tiesnešu ētikas komisija.134. Kā norādīts iepriekš, jaunā novērtēšanas sistēma, kas paredz novērtēt visus tiesnešusreizi piecos gados, tiks ieviesta 2013.gadā un tā noteikti ietekmēs iespaidos tiesnešuuzraudzību. GET paustās īpašās bažas šajā jautājumā lūdzu skatīt 97.punktā.135. Galvenās uzraudzības funkcijas par finanšu līdzekļu deklarāciju iesniegšanas unaizpildīšanas noteikumiem veic KNAB. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) arī ir nozīmīgaloma šajā sfērā, jo tā ir institūcija, kas kontrolē, vai finanšu līdzekļu deklarācijas aizpildītasnoteiktā termiņā, kā arī veic gadījuma rakstura pārbaudes. Šīs kontroles funkcijas elementijau aprakstīti šī ziņojuma 17. un 23.punktā. GET ir skaidrs, ka jādara vairāk, lai tiesusistēmā tiktu veikta uzraudzība par korupcijas novēršanas un godprātības jautājumiem. Kāminēts iepriekš, lai praksē pilnībā ieviestu pašreizējo interešu konflikta novēršanasregulējumu, papildus KNAB veiktajām funkcijām, funkcijas jāveic arī attiecīgo institūciju, uzkurām attiecas regulējums, vadībai. Šajā kontekstā GET atzinīgi novērtē KNAB nodomupiešķirt lielāku atbildību augstākstāvošajām amatpersonām likuma ieviešanā. GET irpārliecināts, ka dažas no rekomendācijām, kas iekļautas šajā pārskatā, labāk palīdzēsveicināt Interešu konflikta likuma piemērošanu tiesu sistēmā un uzlabos informētību par tāregulējumu un nozīmīgumu.Likuma izpilde un imunitātes136. Tiesnešiem ir imunitāte pret administratīvo atbildību. Visas administratīvo pārkāpumulietas izskata Tiesnešu disciplinārkolēģija, un šī ir vienīgā institūcija, kas var piemērotsankcijas tiesnesim. Administratīvi pārkāpumi (ja nav konstatēti noziedzīga nodarījumaelementi) ietver šādus pārkāpumus: valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana,nepareiza datu norādīšanu deklarācijā vai noteiktu ierobežojumu pārkāpšana, neinformēšanapar interešu konflikta situāciju, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumuneievērošana. Piemērojamās sankcijas ir aizrādījums, rājiens un algas samazinājums līdzvienam gadam, samazinot algu ne vairāk kā par 20%.137. Tiesnešu disciplinārkolēģija (TDK) sastāv no 11 locekļiem un tā nav pakļauta kādaipersonai vai citai institūcijai. Locekļus, aizklāti balsojot, ievēl Tiesnešu konference uz četrugadu termiņu. TDK ir pieeja vairākām datu bāzēm un informācijas avotiem, tā izskata visudokumentāciju un pieprasa paskaidrojumus no visām personām, par kurām tiek izskatītaslietas. TDK novērtē konstatētā pārkāpuma būtību un sekas. Lēmumus pieņem, balsojotatklāti, un tie tiek publicēti Augstākās tiesas mājas lapā. Informācija mājas lapā ietvertiesneša vārdu un ieņemamo amatu, pārkāpuma raksturu, personu, kura ierosinājusi lietu,un lēmumu. Tiesneši var apstrīdēt disciplinārlietā pieņemto lēmumu Disciplinārtiesā, koveido seši Augstākās tiesas senatori.138. Vairums aptaujāto pauda neapmierinātību ar administratīvās imunitātes un tiesnešudisciplinārsodīšanas sistēmu. Daudzi uzskata, ka sankciju sistēma ir vāja un, parasti prettiesnešiem netiek vērstas disciplināras sankcijas, pamatojot ar to, ka šie pārkāpumi ir"maznozīmīgi" (aizstāvība, ko parasts pilsonis nevar izmantot) vai, piemēram, tāpēc, ka TDKatrod tikai dažus faktus, nevis visus KNAB norādītos. Citi, savukārt, norādīja, kadisciplinārlietai var būt daudz smagākas, karjeru ierobežojošas sekas un daudzos gadījumostiesnešiem būtu labāk, ja tiesnešu lietas tiktu izskatītas parastā tiesas procesā, kā rezultātā36


tiktu samaksāts piespriestais sods un pārkāpumam visticamāk netiktu pievērsta tik lielasabiedrības uzmanība 35 . Piemērs, kas izmantots abu argumentu pamatošanai, bija satiksmesnoteikumu pārkāpumi. GET ir skaidrs tas, ka administratīvo imunitāšu sistēma vairs nekalposākotnēji paredzētajam mērķim - aizsargāt tiesnešus no nevēlamas ietekmes - un, tā kāpašreiz tai ir ļoti mazs atbalsts, ir laiks to atcelt. Tādēļ GRECO rekomendē atcelt tiesnešuadministratīvās imunitātes sistēmu.139. Vēl viena problēma, kas tika apskatīta vizītes laikā, bija saistīta ar termiņaierobežojumiem tiesneša disciplinārsodīšanai. Lai gan noilguma periods ir divi gadi nodienas, kas pārkāpums izdarīts, GET arī konstatēja, ka disciplinārsods var tikt piemērots nevēlāk kā trīs mēnešus pēc pārkāpuma konstatēšanas, un šis apstāklis ir radījis vairākasproblēmas 36 . Būtībā, ja pārkāpums ir konstatēts, bet informācija netiek nosūtīta tālāk trīsmēnešu laikā, brīdī, kad lieta nodota TDK, disciplinārlietai jau ir iestājies noilgums vai navpietiekami daudz laika, lai tā tiktu izskatītu, pirms beidzas tās izskatīšanas termiņš. Jebkurāšādā gadījumā tiesnesis netiek disciplināri sodīts. Lai arī GET tika informēts, ka Tieslietuministrijas darba grupa, kas strādā pie disciplināratbildības sistēmas uzlabošanas, plānonoilguma periodā neieskaitīt periodu, kas uzskatāms par attaisnotu prombūtni vai viņš navpieejams, ar to nebūs pietiekami, lai atrisinātu šo konkrēto problēmu. Tomēr iespaids, katiesneši var izvairīties no soda kādu formalitāšu dēļ, var tikai pastiprināt sabiedrības uzskatu,ka tiesneši atsevišķos gadījumos stāv pāri likumam. GRECO rekomendē veiktpasākumus, lai nodrošinātu, ka disciplinārlietas saistībā ar neatbilstošu tiesnešurīcību tiek izlemtas pirms noilguma termiņa beigām, piemēram, paredzot sankcijupiemērošanas perioda pagarināšanu no pārkāpuma atklāšanas brīža, noilgumaperioda kā tāda pārskatīšanu, kā arī noilguma perioda apturēšanas paredzēšanunoteiktos apstākļos.140. Kriminālatbildības gadījumā tikai ģenerālprokurors var uzsākt kriminālprocesu prettiesnesi (likuma „Par tiesu varu” 13.pants). Tiesnesi var apcietināt un saukt piekriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu,piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarotsAugstākās tiesas tiesnesis. Tiesnesi var arestēt, ja viņš notverts smaga vai sevišķi smaganoziedzīga nodarījuma izdarīšanā un šādā gadījumā 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpašipilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors. GET tika informēts, ka Saeimaregulāri un bez vilcināšanās lemj par tiesnešu kriminālatbildības imunitātes atcelšanu,tādējādi īpaši jautājumi saistībā ar minēto netika izvirzīti.141. Visbeidzot GET tika informēts, ka kopā ar plāniem ieviest tiesnešu darbībasnovērtēšanas sistēmu ir priekšlikums ieviest vienotu lēmumu disciplinārlietās pārsūdzībasprocedūru. Abi priekšlikumi ir Tieslietu ministrijas darba grupas, kas pieminēta 139.punktā,darba kārtībā. Pašreiz prokurori un citu juridisko profesiju pārstāvji var apstrīdēt lēmumudisciplinārlietā administratīvajā tiesā. Vienota procedūra ļautu viņiem minētā veida lēmumuspārsūdzēt Disciplinārtiesā - institūcijā, kas pašreiz pieejama tikai tiesnešiem. GET tika vērstauzmanība arī uz plāniem izmainīt TDK sastāvu, lai tās sastāvā būtu locekļi, kas nav tiesneši,un lai kliedētu priekšstatu, ka tiesneši tiesā paši sevi. Bažas tika izteiktas attiecībā uziespējamo valdības/likumdevēju pārstāvju iesaistīšanu TDK. GET nav pietiekamasinformācijas, lai adekvāti novērtētu minētos plānus. Tajā pašā laikā GET uzsver, ka jebkuraijaunai sistēmai jānodrošina, ka disciplinārlietas pret tiesnešiem var tikt izskatītas tikaineatkarīgā instancē, kas garantē pilnas aizstāvības tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesībukonvencijas 6.panta pirmo daļu. Kā tika uzsvērts Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes(ETKP) viedoklī Nr.3, kas principā neparedz aizliegumu disciplinārtiesā iekļaut kādas citaspersonas, kas nav tiesneši (tādējādi novēršot korporatīvismu), nepieciešams nodrošināt, kašīs citas personas nav likumdevēja, valdības vai valsts pārvaldes darbinieki.35 Tika norādīts, ka šī situācija radusies, jo vispārēja informācija tiesnešu disciplinārlietu tiek publicētaAugstākās tiesas mājas lapā.36 Tiesnešu disciplināratbildības likuma 4.pants.37


Statistika142. Pēdējo trīs gadu laikā (2009.-2011.) pret tiesnešiem nav bijusi uzsākta nevienadisciplinārlieta saistībā ar interešu konfliktiem, valsts amatpersonu deklarācijām,ienākumiem, saistībām un interesēm. Šī paša perioda laikā netika uzsākta nevienakrimināllieta pret tiesnešiem par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanudeklarācijās saistībā ar liela apjoma ienākumiem vai aktīviem/īpašumu, vai valstsamatpersonas ierobežojumu pārkāpšanu. Tomēr KNAB ir nodevis informāciju tiesām saistībāar četriem tiesnešiem, kas pieņēmuši lēmumus attiecībā uz savām "biznesa saistībām", - t.i.lietas, kurās iesaistītas bankas, kurās tiesneši ņēmuši kredītus. KNAB arī konstatēja unnodeva izskatīšanai tiesā lietu, kurā tiesnesis un tā dzīvesbiedrs(-e) kopā bija strādājuši pievienas lietas.143. TDK katru gadu izskata aptuveni 10-12 lietas un saskaņā ar Eiropas Tiesu sistēmasefektivitātes komisijas (CEPEJ) sniegtajiem datiem kopumā 2010.gadā disciplinārlietas tikauzsāktas pret pieciem tiesnešiem: četras par profesionālu neatbilstību un viena paradministratīvu pārkāpumu. Trīs no šīm lietām tika izbeigtas, diviem tiesnešiem tika izteiktsrājiens, un vienam tiesnesim tika izteikts aizrādījums 37 . Informācija par visāmdisciplinārlietām pret tiesnešiem ir publicēta Augstākās tiesas mājas lapā (ieskaitot datumu,tiesneša vārdu un ieņemamo amatu, pārkāpuma veidu un pieņemto lēmumu disciplinārlietā).Tomēr, tā kā disciplinārsodi tiek uzskatīti par dzēstiem gadu pēc disciplinārsoda uzlikšanasdatuma (ja nav saņemts cits sods), ir pieejami tikai dati par pēdējiem 12 mēnešiem.Konsultēšana, apmācība un informēšana144. Tiesnešu apmācību kopumā, kā arī apmācību par ētiku un ar pretkorupcijasjautājumiem pamatā veic Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC), kas ir nevalstiskaorganizācija, kas dibināta pirms 15 gadiem. LTMC apmāca visu tiesu tiesnešus un visu tiesupersonālu - kopumā gandrīz 1700 darbiniekus. KNAB arī regulāri sniedz apmācības saistībāar ētiku, korupcijas novēršanu un interešu konfliktiem visām valsts amatpersonām, un līdz2011.gada beigām tas bija nodrošinājis apmācību 40 rajona tiesu tiesnešiem. Tiesnešuētikas komisijai arī sniedz konsultācijas un informāciju attiecībā uz ētikas, uzvedības,interešu konflikta jautājumiem un citiem saistītiem jautājumiem. GET tika informēts, kakomisijas resursi ir ļoti ierobežoti un ka tai bijis nepieciešams izvirzīt darba prioritātes,organizējot atbildes uz individuāliem jautājumiem kopēju atzinumu veidā, kas ir pieejamivisiem tiesnešiem (skatiet arī 110.punktu).145. Kopējais LTMC uzdevums ir uzlabot profesionālo apmācību, kvalifikācijas līmeni,godprātīgumu un Latvijas tiesu sistēmas prestižu. Pastāv ikgadējā programma, kasizstrādāta atsevišķās un apvienotās darba grupās, un tā koncentrējas uz četrām tieslietusfērām: civiltiesībām, krimināllietām, cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām unadministratīvajām tiesībām. Šī kopīgā plānošana ietver pamata ikgadējo programmu,projektu plānošanu, programmu izstrādi un potenciālo grantu un finansējuma identificēšanu.Apmācība pamatā tiek organizēta kā pakalpojums un piedalīšanās apmācībās ir pēc izvēles,izņēmums ir attiecībā uz jaunieceltajiem tiesnešiem, kuru skaits katru gadu ir aptuveni 15.Apmācības veidi ir atšķirīgi, sākot no vienas lekcijas, kas ilgst 1,5 stundas un beidzot arvienas pilnas dienas semināru (t.i. četras lekcijas).146. LTMC budžets tika samazināts par 62% nesamazinot to personu skaitu, kurāmnepieciešama apmācība. Tas savukārt nozīmēja to, ka tiesnešu apmācība tiek apvienotaizvirzītām mērķa grupām, sasaistot kvalifikācijas prasības ar nepārtrauktas tiesnešuizglītošanas programmu, mēģinot identificēt noteiktas tiesnešu apmācības vajadzības. Tasnozīmē arī lielāku paļaušanos uz ārējo projektu finansējumu. Piemēram, LTMC spēja veiktliela apjoma tiesneša apmācības projektu par krimināllikumu (kas ietvēra korupciju) arEiropas Komisijas finansējuma palīdzību. Pašreiz lielāks uzsvars tiek likts arī uz pētniecības37 Ceturtais novērtēšanas ziņojums par Eiropas tiesu sistēmām, Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisija(CEPEJ), 2012. gada 20. septembris.38


finansēšanu. 2010.-2011. gadā LTMC veica pētījumu attiecībā uz iztiesāšanas kvalitāti(lietotāju aptaujas, kā arī tiesnešu lēmumu pašnovērtējums) un veica plašāku sabiedrībasaptauju dažādos tiesu apgabalos, lai noteiktu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.Amatpersonas pēc vizītes ziņoja, ka 2013.gadā LTMC budžets tiks palielināts par 16,5% 38147. Fakts, ka nepastāv regulāra, obligāta apmācība par ētikas, interešu konfliktu,godprātīguma un pretkorupcijas jautājumiem un ka piedāvāto apmācību apjoms ir atkarīgsno jauna finansējuma atrašanas, mazina tiesu varas spēju izveidot kontroli pār profesionāloattīstību šajās sfērās. Lai gan GET uzzināja, ka universitātē ir pieejami kursi un tie ir svarīgi,šie kursi parasti ir vispārīgāki nekā darbinieku apmācības kursi, kas nodrošina tiesnešuprofesionālās izglītības turpināšanu un apskata problēmas, kas rodas ikdienas praksē. Šisdarbs ir īpaši svarīgs, lai stiprinātu un aizsargātu tiesnešu neatkarību Latvijā.148. Ir skaidrs, ka tiesneši efektīvāk izmanto Tiesnešu ētikas komisiju, lai meklētu atbildespar sevis atstatīšanas jautājumiem u.c. un ka komisija sūta savu viedokļu apkopojumu.Turklāt GET atzīst KNAB lomu, organizējot apmācības, lai labāk iepazīstinātu valstsamatpersonas (ieskaitot tiesnešus) ar pretkorupcijas jautājumiem. Tomēr tiesneši nav tikpārliecināti, kā viņi varētu būt, par potenciāliem konfliktiem vai ētiskām dilemmām un to, piekā viņiem jāgriežas pēc padoma. Tiesnešu iedrošināšana atklāti runāt ar kolēģiem ir svarīga,bet ir arī svarīgi izveidot zināšanu bāzi tiesu varas ietvaros, lai risinātu specifiskasproblēmas, kas rodas, un pienācīgi rīkotos, tām laika gaitā mainoties. Tas arī palīdzēs KNABlabāk izplatīt zināšanas un nodrošināt atbilstību Interešu konflikta likuma regulējumam, kāarī veicinās šī likuma "pieņemšanu" tiesnešu vidū. Saistībā ar minēto, kā arī Latvijas tiesusistēmas lomas stiprināšanas nolūkā GRECO rekomendē (i) noteikt augstāku prioritātikorupcijas novēršanas, ētikas un godprātīguma profesionālajai apmācībai tiesusistēmā, piešķirt tai atbilstošus līdzekļus un nodrošināt, ka tā tiek iekļauta tiesnešuregulāro apmācību programmā; (ii) izveidot specifisku apmācību tiesupriekšsēdētājiem, lai viņi labāk spētu tiesās risināt jautājumus, kas saistīti arētiku, interešu konfliktu, godprātību un citiem pretkorupcijas jautājumiem.38 Precīzāk, amatpersonas pēc vizītes norādīja, ka 2012. gadā valsts piešķirtais finansējums LTMCbija 96 000 LAV (137 514 EUR) un 2013. gadā ir plānots palielināt valsts finansējumu līdz 115 000 LAV (164730 EUR). Turklāt LTMC var saņemt arī ES finansējumu, lai sniegtu apmācību un izglītību un tādējādi kopējaiscentra budžets ir lielāks nekā augstāk minētās aplēses. Jāpiemin arī, ka prokurori un tiesneši piedalāsapmācības semināros, ko organizē Tieslietu ministrija, vai semināros un konferencēs, ko organizē citas valstis.39


VI. KORUPCIJAS NOVĒRŠANA ATTIECĪBĀ UZ PROKURORIEMProkuratūras iestāžu sistēmas pārskats149. Latvijas prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu sistēma (atbilstoši tiesusistēmas trīs līmeņiem), kuru vada ģenerālprokurors. Tā sastāv no Ģenerālprokuratūras,sešām tiesu apgabalu prokuratūrām (ieskaitot vienu specializēto apgabala prokuratūru) un37 rajonu (pilsētu) prokuratūrām (ieskaitot četrus specializētās rajona prokuratūras).Ģenerālprokuroram ir tiesības izveidot specializētās prokuratūras, kas darbojas konkrētāssfērās, un pašreiz ir piecas šādas prokuratūras: Organizētās noziedzības un citu nozaruspecializētā prokuratūra (apgabala līmenī), Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanasprokuratūra, Rīgas autotransporta prokuratūra, Specializētā vairāku nozaru prokuratūra unNarkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra (visas rajona līmenī).Korupcijas lietu izmeklēšana pārsvarā ietilpst Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskādepartamenta funkcijās.150. Lai arī Latvijas Republikas Satversmē prokuratūra netiek atrunāta, likums „Par tiesuvaru” nosaka, ka prokurori pieder tiesu sistēmai 39 . Prokuratūras likums ir galvenais Latvijasnormatīvais akts, kas regulē prokuratūras darbību un tā 1.pants skaidri nosaka, kaprokuratūra ir tiesu varas institūcija un tādējādi daļa no tiesu sistēmas. Šā likuma 2.un6.pants norāda, ka prokurori savā darbībā ir neatkarīgi no citām institūcijām unamatpersonām (ieskaitot inter alia Saeimu, Ministru kabinetu, valsts un pašvaldībuinstitūcijas un amatpersonas) un prokurori pakļaujas vienīgi likumam. Konkrētāk, likumsnosaka, ka katrs prokurors lēmumus pieņem pastāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uzsavu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā,nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.151. Prokuratūras 40 un tās prokuroru uzdevumi ir: uzraudzīt pirmstiesas izmeklēšanas unoperatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valstsnoslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem (piemēram, Valsts policija un KNAB 41 );veikt pirmstiesas izmeklēšanu; uzsākt un veikt kriminālvajāšanu; uzturēt valsts apsūdzību;uzraudzīt sodu izpildi; aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses; iesniegtprasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā; piedalīties lietu izskatīšanā tiesā 42 . Tādējādi, laiarī prokuratūra ir tiesu sistēmas daļa un ir institucionāli atdalīta no izpildvaras, tā veicvairākas izpildvaras funkcijas (inter alia izskatot iesniegumus un sūdzības, izsakotbrīdinājumus un iesniedz protestus, ja tie netiek izskatīti, tad prokurors var vērsties tiesāutt.), kuru veikšana ir paredzēta inter alia Prokuratūras likumā, Latvijas Administratīvopārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā un Satversmes tiesaslikumā.152. Turklāt prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai netaisnīgu tiesasspriedumu krimināllietā 43 , un viņš to var darīt tiesas sēdēs, kurās tiek spriests par sodaizpildi vai civillietā, vai administratīvā lietā. Tā kā šādi protesti “iesaldē” spriedumu,attiecīgais spriedums nestāsies spēkā līdz lietu nav izskatījusi augstākstāvoša tiesa, unturpmākajās lietās (piemēram, civillietā vai administratīvajā lietā) prokuroram jāpiedalās kāvienai no pusēm.39 Likuma „Par tiesu varu” 106 pants.40 Prokuratūras likuma 2.pants.41 Kriminālprocesa likuma 386. sadaļā kā izmeklēšanas institūcijas nosauktas šādas iestādes: Valsts policija,Drošības policija, Finanšu policija, Militārā policija, Ieslodzījumu vietu administrācija, KNAB, Muita unRobežsardze. Šīm institūcijām ir tiesības uzsākt un veikt izmeklēšanu, un prokurori uzrauga šo viņu darbaaspektu. Tikai izņēmuma kārtā (ar Prokuratūras augstākā līmeņa lēmumu) prokurors tiks nozīmēts veiktizmeklēšanu kādā no šīm institūcijām.42 Tas ietver informāciju, kas norāda uz a) kriminālu pārkāpumu; b) personu ar īpašām vajadzībām, invalīdu,nepilngadīgu personu, ieslodzīto vai citu līdzīgu personu tiesību pārkāpumu; c) valsts vai pašvaldībuamatpersonas tiesību pārkāpumu vai gadījumu, kad d) ģenerālprokurors vai prokuratūras priekšsēdētājs touzskata par nepieciešamu; e) ir pierādījumi par Valsts prezidenta likuma pārkāpumu, Saeima vai Ministrukabinets (skatiet Prokuratūras likuma 16. pantu un Kriminālprocesa likuma 36. (1.) pantu).43 Prokuratūras likuma 14.pants.40


153. Ģenerālprokurors ir prokuratūras hierarhijas virsotnē, un viņš vada un kontrolēProkuratūras darbu, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem budžetalīdzekļiem, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Ģenerālprokuratūra irsadalīta trīs departamentos, kas nodarbojas ar krimināllietām, civillietām un darbības unanalīzes vadību. Šo departamentu priekšsēdētāji ir arī ģenerālprokurora vietnieki, kasģenerālprokurora prombūtnes laikā var viņu aizvietot. Ģenerālprokuratūra pārraugaapgabala prokuratūras darbu, lai arī katru prokuratūru (piemēram, apgabala, rajona vaispecializēto) vada prokuratūras priekšsēdētājs. Apgabala prokuratūras priekšsēdētājikontrolē apgabala teritorijā esošo rajona (pilsētas) prokuratūras darbību. Prokuratūrufinansē no valsts budžeta atsevišķas izdevumu sadaļas.154. Latvijā ir 459 prokurori - 183 vīrieši un 276 sievietes 44 . Visos prokuratūras līmeņosvairāk ir sieviešu prokuroru, lai arī attiecība ir augstāka apgabala prokuratūrās (196sievietes un 106 vīrieši) nekā Ģenerālprokuratūrā (38 sievietes un 35 vīrieši). Neskatoties uzsieviešu prokuroru pārsvaru, visos līmeņos Latvijā prokuratūru priekšsēdētāju vairums irvīrieši (23 vīrieši, 15 sievietes -priekšsēdētāji rajona prokuratūrās; 7 vīrieši, 2 sievietes -priekšsēdētāji apgabala prokuratūrās; 6 vīrieši, 4 sievietes - Ģenerālprokuratūraspriekšsēdētāji) 45 .155. Prokuratūra kopā ar KNAB ir cieši sadarbojusies lietu izskatīšanā kopš birojadibināšanas 2003.gadā. No ieinteresētajām pusēm neatkarīgā pretkorupcijas pārskatā, kaspublicēts 2010.gadā, prokuratūra tika raksturota kā spēcīga institūcija, kuru neietekmēvaldība un, kas cieši sadarbojas ar KNAB 46 , un no 2003.gada līdz 2009.gadam Prokuratūrasgada pārskatā tika iekļauta atsevišķa sadaļa par cīņu pret korupciju 47 .156. Tāpat kā visas valsts institūcijas arī Prokuratūru smagi ietekmēja ekonomiskā krīzeLatvijā, lai gan komentētāji atzinuši, ka policijas darbs tika ietekmēts smagāk. Lai arīizskanējušas bažas par to, ka policijas darbinieki uzņemas papildu darbus ārpus saviempienākumiem, prokuroru papildus darbības ir ierobežotas, tāpēc šis prokuratūrā nav bijisproblēmjautājums. Prokurori apvienojās ar Latvijas tiesnešiem, lai veiksmīgi apstrīdētuSatversmes tiesā valdības plānus reformēt algas (skatiet 94.punktu plašākai informācijai).Tādējādi, lai arī samazinājums nav tik stipri skāris prokuroru algas, kuras tika iesaldētas,tomēr pašreizējais ģenerālprokurors 2010.gadā izteicās, ka neesot iespējai piedāvātfinansiālus labumus personālam, lai tas darbotos specializētās sfērās, nozīmē to, kasarežģītāku, piemēram, ekonomisko noziegumu konstatēšana un izmeklēšana, ir būtiskisamazināta 48 . Tomēr, neskatoties uz to, GET vizītes laikā tika informēts, ka prokuratūrašogad (2012.gadā) saņēma rekordlielu skaitu pieteikumu darbam prokuratūrā, kas nozīmē,ka prokuratūra ir pievilcīga darbavieta jaunajiem juristiem.157. GET uzzināja, ka prokuratūrā strādājošie ir pārliecināti par prokuratūras spējunodrošināt korupcijas novēršanu. Tas daļēji varētu būt saistīts ar viņu darbības raksturu (t.i.darboties un pieņemt lēmumus sabiedrības vārdā, pareizi piemērojot likumu, īpašiKrimināllikumu) un/vai augsto atbildības līmeni, kā arī tāpēc, ka ģenerālprokuroram ir lielaietekme attiecībā uz prokuratūras budžetu un iekšējo prokuratūras struktūru. Bez tam GETnedzirdēja nekādas bažas par politisku vai citu nepieļaujamu ietekmi uz lēmumupieņemšanu konkrētās lietās.44 Prokuratūras likuma 14.pants.45 Turklāt, saskaņā ar 2010.gada pētījumu, sievietēm un etniskajām minoritātēm ir vienlīdzīga pieejaaugstākajai izglītībai, valsts pakalpojumiem un darbavietām Latvijā, un valsts ieņēma 18.vietu 2010.gadaGlobālās dzimumu atšķirības indeksā (lai gan 2008. gadā valsts ieņēma 10.vietu). Bertelsmann Stiftung, BTI2010 – Latvia Country Report. Gütersloh: Bertelsmann Stiftung, 2009, p. 6.46 Rusu, Alexandro. Latvia: Civil Society Against Corruption, Hertie School of Governance, Sep. 2010, p. 13.47 Ne 2010., ne 2011. gada pārskatā korupcija atsevišķi nav pieminēta.48 Latvijas Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums. Transparency International (2011. gads), 89. lpp.41


Nodarbinātība, karjera un amata pildīšanas apstākļiPieņemšana darbā158. Ģenerālprokurors tiek iecelts uz 5 gadu termiņu un var tikt izvēlēts no prokuroru vaitiesu institūciju vidus. Process, kā ģenerālprokurors tiek iecelts un pēc tam atkārtoti iecelts irtāds pats. Proti, kandidātu izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņu apstiprina aratklātu Saeimas balsojumu (skatiet 86.punktu par atklāto balsošanu). Latvijasģenerālprokurora iecelšanas sistēmas vājā vieta atklājās, kad Saeima 2010.gadā uz otrutermiņu neiecēla tā brīža ģenerālprokuroru. Presē tajā laikā tika izteikti minējumi pariespējamo motivāciju šādai rīcībai. Saistībā ar minēto GET atgādina, ka Venēcijas komisijasavā ziņojumā par Eiropas standartiem attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību 49 pauda, kaģenerālprokurora atkārtota iecelšana nav pieņemama, vismaz tad, ja to veic likumdevējavara vai izpildvara, jo pastāv potenciāls risks, ka prokurors, kuru cenšas atkārtoti iecelt kādspolitiskais spēks, rīkosies tā, lai iegūtu šīs partijas labvēlību vai vismaz tas tā tiks uztverts.GET tika informēts, ka ir bijuši centieni grozīt likumu, lai viena ģenerālprokurora kandidātaatkārtota iecelšana tiktu ierobežota līdz diviem termiņiem, bet tas GET skatījumā pietiekaminesamazinātu iepriekšminētos riskus. GET iedrošina amatpersonas vēlreiz pārdomāt šojautājumu.159. Visus citus prokurorus ieceļ ģenerālprokurors, kas arī izlemj par viņu virzīšanu, rotācijuun pārcelšanu. Pieņemot šādus lēmumus, ģenerālprokuroram jāņem vērā ProkuroruAtestācijas komisijas un Prokuroru Kvalifikācijas komisijas atzinums. Visi prokurori tiekiecelti uz pastāvīgu (t.i. nenoteiktu) termiņu, bet tie, kas prokuratūras iestāžupriekšsēdētājus un virsprokurorus ieceļ uz piecu gadu termiņu.160. Atestācijas komisija un Kvalifikācijas komisijas ir iekšējas komisijas, kuras izveidojusiĢenerālprokurora padome, kas ir koleģiāla institūcija, kuras izveidošana prokuratūrasietvaros noteikta likumā. Padome sniedz ieteikumus par prokuratūras organizācijas undarbības jautājumiem, kā arī izstrādā un pieņem prokuratūras pārraudzībā esošo valstsiestāžu nolikumus 50 . Tās sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalaprokuratūru virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors, kā arī tās sastāvā vartikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu (piemēram,Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests) vadītāji.161. Prokuroru Kvalifikācijas komisija pārrauga sākotnējo atlasi, stažēšanos, kvalifikācijaseksāmenu organizēšanu utt. jaunu prokuroru iecelšanas procesā un rekomendē kandidātusnovērtēšanai Prokuroru Atestācijas komisijā. Prokuroru Atestācijas komisija novērtēeksāmenu rezultātus, profesionālo kvalifikāciju un kandidātu personību, pārskata karjerasizaugsmes procesu, prokuroru amata pakāpju piešķiršanu, sniedzot ģenerālprokuroramatzinumu par iecelšanu un virzīšanu. Atestācijas komisija arī izskata visas disciplinārlietas,sniedzot atzinumu par prokuroru atstādināšanu.162. Vispārējās prasības kļūšanai par prokuroru Latvijā ir: Latvijas pilsonība un kriminālāssodāmības neesamība, augstākā līmeņa valsts valodas zināšanas un augstākā juridiskāizglītība; pabeigta stažēšanās prokuratūrā un nolikts kvalifikācijas eksāmens 51 . Arīvirsprokuroru profesionālās spējas un kvalifikāciju novērtē Atestācijas komisija. Šiempretendentiem jābūt ne mazāk kā triju gadu pieredzei prokurora amatā vai tiesneša amatā.Prokuroru kandidātiem nav atsevišķas godprātības pārbaudes.49 Pārskats par Eiropas standartiem attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību, II daļa - Prokuratūra, Eiropas Komisijademokrātijai caur likuma spēku (Venēcijas komisija), CDL-AD (2010)040.50 Prokuratūras likuma 29. pants.51 Prokuratūras likuma 33. pants.42


Karjera un dienesta nosacījumi163. 2011.gada 1.janvārī ģenerālprokurora gada bruto alga bija 32 991 EUR (ekvivalents).Prokurors saņem 1 291 EUR mēnesī, kas ir 80% no tāda prokurora mēnešalgas, kasdarbojas specializētā vai tiesu apgabala prokuratūrā. Prokurori saņem arī piemaksas paramata pakāpi, sākot no 7% līdz 35% no mēnešalgas. Amata pakāpes piešķirģenerālprokurors, pamatojoties uz Atestācijas komisijas atzinumu. Prokuroru algas irdažādas, atkarībā no tā, kāda līmeņa prokuratūrā viņš strādā un veicamajām funkcijām, bettās ir sasaistītas ar tiesnešu algām. Informācija par reāli prokuroriem izmaksātajām algām irpieejama Ģenerālprokuratūras mājas lapā.164. Kopš 2012.gada prokurori, kas prokurora amatā nepārtraukti nostrādājuši līdz 10gadiem, saņem atvaļinājuma pabalstu 8% apmērā no mēnešalgas, bet tiem, kas prokuroraamatā nepārtraukti nostrādājuši ilgāk nekā 10 gadus, atvaļinājuma pabalsts ir 10% apmērā.Prokuroriem var tikt piešķirtas naudas balvas vai prēmijas par izciliem rezultātiem, bet parpapildu pienākumu izpildi prokuroriem var tikt piešķirtas piemaksas no 4,4% līdz 8,3% nomēnešalgas (atkarībā no ieņemamā amata). Prokurori pensionējoties ir tiesīgi saņemtizdienas pensiju.Lietu sadale un procedūra165. Saskaņā ar likumu prokurors, kas ierosina kriminālvajāšanu un iesniedz lietu tiesā,turpina pārstāvēt valsti apelācijas instancē. Par atsevišķām noziedzīgu nodarījumukategorijām (piemēram, saistībā ar narkotiku apkarošanu, finanšu noziegumiem)kriminālvajāšanu veic specializētās prokuratūras un Ģenerālprokuratūras departamenti(piemēram, organizētā noziedzība, noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā). Tomēr,lai sekotu darba slodzei un veiktspējai, prokuratūrā ir izstrādāti kritēriji darba novērtēšanaiun salīdzināšanai visās prokuratūrās.166. Amatā augstāks prokurors ir tiesīgs dot norādījumus valsts apsūdzības uzturētājam parpierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu un izlemt valsts apsūdzībasuzturētāja ierosinājumu atteikties no apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot vaiuzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties topašam. Amatā augstāks prokurors var arī:a) atcelt izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai amatā zemāka prokuroralēmumus;b) iecelt vai nomainīt uzraugošo prokuroru, prokuroru-procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīginodrošināta apsūdzības uzturēšana, vai uzņemties to pašam;c) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesu pabeigšanusaprātīgā termiņā;d) pieprasīt cita tiešā izmeklētāja priekšnieka noteikšanu vai piešķirt krimināllietasizmeklēšanu citai izmeklēšanas institūcijai;e) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.167. Bez tam prokurors var tikt iekļauts izmeklēšanas grupā, ja šādu norādījumu devisamatā augstāks prokurors, vai arī procesa virzītājs, lai veiktu vienu vai vairākas procesuālasdarbības (Kriminālprocesa likuma 46.panta pirmā daļa).168. Turklāt amatā augstāks prokurors ir tiesīgs iepazīties ar visiem kriminālprocesumateriāliem; dot norādījumus izmeklētājam, uzraugošajam prokuroram vai prokuroramprocesavirzītājam par procesa veida izvēli, pirmstiesas procesu virzību un izmeklēšanasdarbību veikšanu; dot norādījumus valsts apsūdzības uzturētājam par pierādījumupārbaudes taktiku un papildu pierādījumu iesniegšanu (Kriminālprocesa likuma 46.pantaotrā daļa). Amatā augstāks prokurors nevar dot norādījumus vai uzdot prokuroram veiktdarbības pret viņa pārliecību vai, ja tās ir pretrunā ar viņa pienākumiem (Prokuratūraslikums 6.panta ceturtā un septītā daļa); tāpat amatā augstākstāvošais prokurors nevarsniegt norādījumus par to, kā kvalificēt apsūdzību. Lai arī Kriminālprocesa likums nenosaka,43


ka norādījumiem no amatā augstāk stāvoša prokurora jābūt rakstveidā, tā ir kļuvusi parregulāru darba praksi.169. Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par attiekšanos uzsākt kriminālprocesu, piemēram,var pārsūdzēt prokuroram vai attiecīgi amatā augstākam prokuroram, kura lēmums navpārsūdzams 52 . Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt amatā augstākamprokuroram. Nav konkrēta sūdzību iesniegšanas mehānisma, kas būtu pieejams sabiedrībai,lai sūdzētos par prokuroru rīcību, piemēram, par amata pienākumu pārkāpšanu. Tā vietāpastāv vispārējs sūdzību iesniegšanas process attiecībā uz visu valsts amatpersonu rīcību, laigan prokuratūras mājas lapā informācija par to nav atrodama. GET uzskata, ka sistēmunoteikti var uzlabot, un iedrošina amatpersonas veikt turpmākus pasākumus, lai atvieglotusūdzību iesniegšanas procesu, turklāt, labāk informējot sabiedrību (piemēram, institūcijumājas lapās) par sūdzību iesniegšanas kārtību.170. Tāpat kā tiesnešu gadījumā, Kriminālprocesa likums (14.pants) nosaka, ka prokurorinodrošina, ka tiek respektētas tiesības uz kriminālprocesa (procesuālā darbības) pabeigšanusaprātīgā termiņā (t.i. bez neattaisnotas novilcināšanās) un tiek izvēlēts atbilstošākaiskriminālprocesa veids utt. atbilstoši lietas apstākļiem.Ētikas principi un uzvedības noteikumi171. Interešu konflikta likums uzliek par pienākumu prokuroriem (tāpat kā visām valstsamatpersonām) ievērot savu profesionālo ētikas kodeksu. Prokuroru ētikas kodeksuizstrādāja prokurori un to 1998.gadā apstiprināja Ģenerālprokurora padome. Likumānoteikts, ka jebkurš kodeksa pārkāpums ir disciplinārs pārkāpums 53 , un tas var tikt sodīts arpiezīmi, rājienu vai informatīvas vēstules nosūtīšana visām prokuratūras iestādēm. Būtisksētikas kodeksa pārkāpums var būt par pamatu atlaišanai no amata. Kodeksa pārkāpumi tiekņemti vērā, veicot prokuroru profesionālo novērtēšanu. Prokuroram var arī tikt samazinātamēnešalga, pamatojoties uz ģenerālprokurora lēmumu. GET konstatēja, ka sabiedrībai mazir pieejama informācija par prokuroru disciplinārpārkāpumiem un sodiem (skatiet199.punktu).172. Tāpat kā visām valsts amatpersonām, prokuroram jāatsakās veikt jebkādus amatapienākumus, rīkoties vai ieņemt papildu (pieļaujamos) amatus visos gadījumos, kad var tiktapšaubīta tā darbības objektivitāte vai neitralitāte.173. GET vizītes laikā uzzināja, ka, lai arī prokuratūra kā labu instrumentu labu praksesizplatīšanai atzīst Tiesnešu ētikas komisijas pieeju, padarot lēmumus par ētikas jautājumiemplaši pieejamus, prokuratūra pašreiz nav ieinteresēta izveidot līdzīgu komisiju.Interešu konflikti174. Tāpat kā visām valsts amatpersonām arī visiem prokuroriem rakstveidā jāinformēaugstākstāvošā persona vai koleģiāla institūcija par finansiālām vai komerciālām interesēm,kas pastāv viņam vai viņa radiniekiem (kā norādīts 113.punktā), un šādas situācijas viņiemjāinformē amatā augstāks prokurors vai ģenerālprokurors vienmēr, kad rodas interešukonflikts (ad hoc deklarācijas).175. Prokuroram kā valsts amatpersonai jāziņo par visiem viņam zināmiem interešukonfliktiem, kuros iesaistīti viņa kolēģi (Interešu konflikta likuma 21 1 .pants). GRECO jau irnorādījis nepieciešamību aizsargāt tās valsts amatpersonas, kas ziņo par šādiem konfliktiemun aizdomām par korupciju (t.i. ziņotāju aizsardzība). Tā bija viena no rekomendācijāmOtrās novērtēšanas kārtas ziņojumā 54 , tādējādi 2006.gadā Latvijas Darba likumā tika52 Kriminālprocesa likuma 373.pants.53 Prokuratūras likums.54 http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round2/GrecoEval2(2004)4_Latvia_EN.pdf44


ieviesta norma, kas darba devējam aizliedz piemērot sankcijas un radīt apstākļus, kas tiešivai netieši izraisa nelabvēlīgas sekas darbiniekiem, kuri informē atbildīgās iestādes vaiamatpersonas par novērotu noziedzīgu nodarījumu darba vietā 55 . GET apsveic šo pasākumuun atzīmē, ka, ņemot vērā prokuroru nozīmīgās funkcijas cīņā pret korupciju, kā arī todarbību hierarhiskā struktūrā, prokuratūrai jānodrošina, lai prokurori praksē skaidri zinātukārtību, kādā viņi var ziņot par šādām aizdomām, un par sagaidāmo rīcību.Atstatīšanas un noraidīšanas kārtība176. Prokuratūras likuma 8.pants nosaka, ka prokurors nevar piedalīties lietas izmeklēšanāvai iztiesāšanā, ja tiesnesis vai advokāts, vai persona, kuras darbības tiek pārbaudītas, irprokurora laulātais vai radinieks taisnā līnijā, vai noteiktā pakāpē laulātā radinieks. Šādosgadījumos prokuroram sevi jāatstata no dalības lietā.177. Kriminālprocesa likums nosaka, ka paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesaveikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:i. uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un valsts apsūdzībasuzturētājs—amatā augstākam prokuroram;ii. amatā augstāks prokurors — nākamajam amatā augstākam prokuroram;iii. izmeklēšanas tiesnesis — tiesas priekšsēdētājam;iv. tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai vai pēc nolēmuma nodošanas izpildei — tiesaspriekšsēdētājam;v. tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, — tiesas sastāvam;vi. tiesas priekšsēdētājs — vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājamuzraugošajam prokuroram, personai, kas vada kriminālprocesa prāvas, vai valstsapsūdzības uzturētājam un jānodod pieprasījumu augstāka ranga prokuroram.178. Ja prokurors sevi nav atstatījis, jebkurš, kura tiesības vai likumīgās intereses var tiktietekmētas, var iesniegt iesniegumu par prokurora noraidījumu amatā augstākamprokuroram vai tiesai. Šāds noraidījums tiks izskatīta atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai unamatā augstāks prokurors var lemt par prokurora atstādināšanu no lietas no lietasizskatīšanas.Noteiktu darbību aizliegšana vai ierobežošanaAmata savienošanas ierobežojumi un papildu aktivitātes179. Prokuratūras likums (10.pants) nosaka prokuratūra politisko neitralitāti. Tādējādiprokuroriem nav ļauts būt piederīgiem kādai politiskai partijai vai organizācijai. Vienīgāspapildu darbības, kuras prokuroriem atļauts veikt ārpus darba pienākumiem, ir pedagoģiskā(t.i. mācīšana), zinātniskā vai radošā darbība, un viņi var ieņemt amatu arodbiedrībā 56 .Prokurori tāpat kā tiesneši var uzņemties papildu eksperta (konsultanta) pienākumus, ja taspalīdz ieviest vai dot ieguldījumu valsts vai starptautiskās programmās - t.i. sadarbībā arstarptautiskām vai citām tiesībsargājošām iestādēm, kā arī viņi var ieņemt amatuprofesionālā asociācijā. Tomēr arī šādos gadījumos prokuroriem jānodrošina, ka šāds darbsvai amats neizraisa interešu konfliktu, un viņiem pirms citu darbu uzsākšanas jālūdzrakstveida atļauja ģenerālprokuroram.Dāvanas180. Prokuroriem tāpat kā citām valsts amatpersonām ir atļauts saņemt diplomātiskāsdāvanas atbilstoši Interešu konflikta likuma 13.pantam, un tie paši noteikumi un55 Darba likums 9. pants.56 Izņēmums ir virsprokurori un ģenerālprokurors. Viņi nevar ieņemt amatus profesionālās asociācijās vaiarodbiedrībās, bet viņi var ieņemt amatu neprofesionālās asociācijās (piemēram, mājokļa biedrībā vai vecākubiedrībā skolā, kuru apmeklē viņu pašu bērni).45


ierobežojumi attiecībā uz ziedojumiem, kas attiecas uz visām valsts amatpersonām, attiecasarī uz prokuroriem (skatiet no 43. līdz 45.punktam). Prokurori nevar pieņemt dāvanas nopersonas, attiecībā uz kurām viņi veikuši savus amata pienākumus divu gadu laikā pirmsdāvanas saņemšanas vai divus gadus pēc tās saņemšanas. Ziedojumi nav atļauti, izņemot,ja tie sniegti konkrētām profesionālām vajadzībām, piemēram, personāla apmācībai vaitehniskajam nodrošinājumam, bet pirms tam jāsaņem ģenerālprokurora atļauja.Finansiālas intereses181. Lai arī prokuroriem tāpat kā tiesnešiem un visām citām valsts amatpersonām var būtfinansiālas intereses, pastāv daži ierobežojumi, un visas šādas intereses ir reizi gadājādeklarē. Interešu konflikta likuma 9.panta trešā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai iraizliegts gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām, kā arī jebkāda cita veidavērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs unteritorijās.Ierobežojumi pēc nodarbinātības beigām182. Prokuroriem divus gadus pēc tam, kad tie beiguši pildīt valsts amatpersonaspienākumus, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu vai iegūt citas intereseskomercsabiedrībā, attiecībā uz kuru prokurors ir pieņēmis lēmumus vai veicis uzraudzības,kontroles vai sodīšanas funkcijas (Interešu konflikta likuma 10.panta septītā daļa). Bez tamkomerciālu darbību ierobežojumi valsts amatpersonām un viņu radiniekiem ir spēkā divusgadus pēc amata pilnvaru beigām (t.i. viņiem nevar būt intereses uzņēmumos, kas saņempubliskos pasūtījumus, valsts līdzekļus, koncesijas u.c.) 57 .Trešo pušu kontakti, konfidenciāla informācija183. Interešu konflikta likuma 19.pants aizliedz prettiesiski izpaust informāciju, ka viņiempieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu vai izmantot tomērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētudarba uzdevumu pildīšanu. Kriminālatbildība iestājas par dienesta stāvokļa ļaunprātīguizmantošanu (Krimināllikuma 318.pants), par neizpaužamu ziņu izpaušanu (Krimināllikuma329.pants) un neizpaužamu ziņu izpaušanu pēc amata atstāšanas (Krimināllikuma330.pants).184. Konfidencialitāte ir viens no galvenajiem Prokuroru ētikas kodeksa principiem, kasnosaka, ka prokuroriem jāievēro konfidencialitāte par informāciju, kuru viņš ieguvis, pildotsavus profesionālos pienākumus, izņemot gadījumus, kad ar likumu noteiktas tiesības vaipienākums informāciju atklāt. Konfidencialitāte nav saistāma tikai ar informācijasneizpaušanu, tā nozīmē arī to, ka prokurori nedrīkst izmantot profesionālo pienākumu laikāiegūto informāciju savās personiskajās interesēs, ne arī pieļaut tās izmantošanu citu personuinteresēs. Novērotāji ir norādījuši, ka šai jomā ir bijušas problēmas, jo konfidenciālainformācija ir nonākusi sabiedrības rīcībā un ir apdraudējusi personu kriminālvajāšanukorupcijas lietās. Tas ir būtisks iemesls nodrošināt, ka šādas problēmas tiek izrunātas, veicotapmācības prokuroriem par korupcijas novēršanas jautājumiem, par ko ir norādīts turpmāk.Īpašumu, ienākumu, saistību un interešu deklarācija185. Prokuroriem jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas (deklarācijajāiesniedz arī, stājoties amatpersonas amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī pēctam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta). Deklarācijās jānorāda visa veida ienākumiun informācija par parādsaistībām vai aizdevumiem, vai veiktajiem darījumiem, ja to57 Interešu konflikta likuma 10.pants otrā daļa46


summas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Prokurori var iesniegt arī jebkurupapildinformāciju, kas nav norādīta citās deklarācijas sadaļās. Lai arī ģimenes locekļiem navpienākums iesniegt deklarācijas, ja vien viņi nav valsts amatpersonas, kā minēts iepriekš, no2012.gada marta visām privātpersonām (papildus valsts amatpersonām) bija jādeklarē savilīdzekļi.186. Tālāk norādītā tabula sniedz pārskatu par interesēm, kas tiesnešiem jādeklarē, un tosliekšņiem (skatiet arī Pielikumu, lai salīdzinātu nosacījumus visām trīs grupām: SD,tiesnešiem un prokuroriem).Reģistrējamo interešu un to sliekšņu tabula prokuroriemKategorija Jādeklarē SliekšņiPapildu amati(apmaksāts, neapmaksāts + tie,kurus pieļauj likums)Komerciālas intereses(uzņēmumu daļas, akcijas,partnerība privātuzņēmējs)DāvanasDiplomātiskās dāvanas(oficiālā reģistrā)Zeme un īpašums (ieskaitottransportlīdzekļus)Ienākumi (ieskaitot uzkrājumus)Parādsaistības, aizdevumi unfinanšu darījumi(skatiet skaidrojumu sadaļā paraizliegumiem)Viss deklarējams (informācija parvisiem papildu amatiem, darbaveikšanas līgumiem,pilnvarām utt.)Viss deklarējamsVisas dāvanas, kas ir naudājebkurā vērtībā, un citasdāvanas, ja pārsniedz20 minimālās mēnešalgasValsts īpašums jāreģistrēoficiālajā reģistrā.Informāciju par tās īpašumā,valdījumā, lietošanā esošajiemnekustamajiem īpašumiem.Informāciju par piederošajiemreģistrējamiemtransportlīdzekļiem, kā arī tiemtransportlīdzekļiem, kuri irvaldījumā, lietošanā vai kuriiegādāti uz līzinga līguma pamataInformācija par skaidras unbezskaidras naudasuzkrājumiem, ja to summapārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasPilnīgi visi, kas pārsniedz 20minimālās mēnešalgasUzraudzība un likuma piemērošana187. Kā jau minēts iepriekš, prokuratūra ir hierarhiska sistēma, kurā amatā augstākiprokurori uzrauga amatā zemāku prokuroru darbu atbilstoši prokuratūras struktūrai (t.i.centrālā prokuratūra uzrauga apgabala prokuratūras darbu, apgabala prokuratūras uzraugarajonu prokuratūru darbu). Katru gadu prokuratūra definē savas prioritātes un darba plānu,pēc tam novērtējot sava darba rezultātus. Tā ir izstrādājusi speciālu metodoloģiju prokuroruindividuālā darba novērtēšanai, kā arī regulāri analizē, kā prokurori ir piemērojuši likumu unprocesuālās normas. Turklāt Atestācijas komisija novērtē katra prokurora individuālipaveikto, nosakot, vai prokuroram jāpiešķir augstāka amata pakāpe.188. Virsprokurora pienākums ir pārskatīt pakļauto prokuroru darba kvalitāti un efektivitātivismaz reizi trijos gados. Ja tiek konstatētas nozīmīgas problēmas, tiek veikts mērķtiecīgskvalitātes uzlabošanas darbs. Reizi gadā ģenerālprokurors tiekas ar virsprokuroriem,klātesot vairāku parlamenta komisiju locekļiem, tiesībsargājošo un valsts pārvaldesinstitūciju vadītājiem, kā arī mediju pārstāvjiem, lai novērtētu veiktspējas indikatorus unnoteiktu prioritāros mērķa darbības virzienus nākamajam gadam. Pēdējā sanāksme notika2012.gada 22.februārī.47


189. Galvenās uzraudzības funkcijas par finanšu līdzekļu deklarāciju iesniegšanas unaizpildīšanas noteikumiem veic KNAB. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) arī ir nozīmīgaloma šajā sfērā, jo tā ir institūcija, kas kontrolē, vai finanšu līdzekļu deklarācijas aizpildītasnoteiktā termiņā, kā arī veic gadījuma rakstura pārbaudes. Šīs kontroles funkcijas elementijau aprakstīti šī ziņojuma 17. un 23.punktā. Ģenerālprokuratūra organizē regulārasikgadējās sanāksmes ar VID un KNAB pārstāvjiem, lai risinātu problēmas saistībā ardeklarācijām, kā arī citiem pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu iekšējokontroles/uzraudzības kārtību.190. Saskaņā ar amatpersonu teikto, prokurori individuāli var prasīt padomu un ieteikumusaugstākstāvošam prokuroram, un jautājumi saistībā ar korupciju, interešu konfliktiem unētiku tiek diskutēti iestādes iekšējo sanāksmju ietvaros. Tomēr GET no aptaujātajāmpersonām uzzināja, ka prokuroriem nepieciešama mērķtiecīga apmācība par ētikas ungodprātības jautājumiem. Tas ir vēl jo svarīgāk tādā hierarhiskā sistēmā kā prokuratūra, kurpastāv risks, ka uzticība sistēmai var pasliktināt profesionālo attīstību un pašdisciplīnaspilnveidošanu.Likuma piemērošana un imunitāte191. Prokuroriem tāpat kā tiesnešiem ir imunitāte pret administratīvo atbildību. Visiadministratīvie pārkāpumi, ieskaitot visām valsts amatpersonām saistošā Interešu konfliktalikuma pārkāpumus, par kuriem prokurors jāatstādina no amata, ja pierādīta viņa vaina, tiekizskatīti kā iekšēja disciplinārlieta. Prokuroru var arī disciplināri sodīt par tīšu likumapārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus, par amata pienākumu tīšu nepildīšanu,par apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu, kā arī par Prokuroruētikas kodeksa pārkāpumu.192. Pamatojoties uz ģenerālprokurora un virsprokurora iesniegumu, Atestācijas komisijaizskata lietu un visus apstākļus, un, ja tiek piemērots sods, tas tiek publiski izdiskutētsAtestācijas komisijas sanāksmē (Komisijas sanāksmes ir atklātas un atvērtas sabiedrībaslocekļiem), piemēram, lemjot, vai personai izteikt rājienu vai nosūtīt informatīvu vēstulivisām prokuratūras iestādēm. Atestācijas komisijai ir pieeja vairākām datu bāzēm uninformācijas avotiem, un tai ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus prokuroram, kura darbībavai uzvedība tiek izskatīta. Komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu un šādilēmumi ir kā "rekomendāciju" ģenerālprokuroram, kas pieņem galīgo lēmumu pardisciplinārsoda piemērošanu.193. Tāpat kā attiecībā uz tiesnešiem GET dzirdēja izskanam bažas saistībā ardisciplinārsodu par administratīvo pārkāpumu smagumu, kas ir devis iemeslu apšaubītadministratīvās imunitātes lietderīgumu. Lai arī prokuratūras interesēs ir veicināt godprātībuun institūcijas reputāciju, pat ja prokurori tiek sodīti par administratīviem pārkāpumiem, GETir skaidrs, ka administratīvo imunitāšu sistēma vairs nekalpo sākotnēji paredzētajammērķim. Līdzīgi kā tiesnešu gadījumā, GRECO rekomendē atcelt prokuroruadministratīvās imunitātes sistēmu.194. Disciplinārlietas īsā noilguma perioda problēma, kas attiecas uz visu tiesu sistēmu (t.i.sodāmajai darbībai var būt iestājies noilgums vai nepietiek laika, lai to izskatītu, pirmsbeidzas disciplinārlietas izskatīšanas termiņš), nav radījusi kādus īpašus izaicinājumusefektīvai soda uzlikšanai, kad prokurora darbībā konstatēti pārkāpumi. GET tika informēts,ka Tieslietu ministrija jau strādā pie šī jautājuma un tiek plānots ieviest vienotudisciplināratbildības sistēmu gan tiesnešiem, gan prokuroriem. Šo reformu kontekstāpiemērota ir 139.punktā izteiktā rekomendācija (xi).195. Prokuroriem netiek piemēroti kādi īpaši procesi vai imunitātes saistībā arkriminālvajāšanu. Kā noteikts Prokuratūras likuma 7.panta pirmajā daļā un Kriminālprocesalikuma 120.panta ceturtajā daļā, prokuroru var aizturēt, apcietināt, atvest piespiedu kārtā48


un pakļaut kratīšanai un saukt pie kriminālatbildības atbilstoši likumā noteiktajamvispārējam procesam. Par šādām darbībām nekavējoties jāpaziņo ģenerālprokuroram.196. Informācija par piemērotajiem disciplinārsodiem tiek publicēta Prokuratūras gadapārskatos, kas ir pieejami (kopš 2006.gada) Ģenerālprokuratūras mājas lapā. Lai gan kopāar piemēroto sodu norādīts sodīto prokuroru skaits un ieņemamais amats, nav ietvertainformācija par pārkāpuma būtību.197. Kā minēts iepriekš, visus apgalvojumus par interešu konfliktu vai kādiem Interešukonflikta likuma pārkāpumiem saistībā ar prokuroriem izskata KNAB.Statistika198. Amatpersonas apstiprināja, ka pēdējo triju gadu laikā nav ticis uzsākts nevienskriminālprocess pret prokuroriem par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņunorādīšanu lielā apmērā vai par valsts amatpersonas ierobežojumu pārkāpšanu. Šī pašaperioda laikā nav ticis uzsākts neviens administratīvs process pret prokuroriem par interešukonflikta likuma pārkāpumiem, deklarāciju neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu.199. Saskaņā ar 2011.gada Prokuratūras pārskatu, 17 prokurori 2011.gadā tika sodīti - tasir gandrīz divreiz lielāks sodīto skaits nekā 2010.gadā (11) - un no tiem: pieciem tika izteiktibrīdinājumi; septiņiem tika izteikts rājiens; trijiem tika samazinātas algas un divi tikapazemināti amatā. Statistika arī parāda sodīto personu sadalījumu atbilstoši prokuratūrasiestāžu līmeņiem: vienpadsmit rajona (pilsētas) līmeņi, četri apgabalu līmeņi; un diviĢenerālprokuratūrā. Tomēr, lai turpmāk veicinātu pārkāpumu identificēšanu un korupcijasnovēršanu prokuratūrā, kā arī palielinātu sabiedrības informētību par darbībām, kas irveiktas, ir nepieciešama informācija par pārkāpumu veidu. Konkrēti, iestādes varētu vēlētiesvienlaicīgi ar statistiku par sodīto prokuroru skaitu un piemērotajiem sodiem publicētinformāciju par pārkāpumu veidiem; līdzīga rakstura informācija var tikt norādīta arī parnoziedzīgiem nodarījumiem.Konsultēšana, apmācības un informēšana200. Lai arī prokuroriem nav īpašas mācību iestādes, 2011.gadā Latvijas Tiesnešu mācībucentrs (LTMC) ieviesa pilotprojektu, lai nodrošinātu apmācību prokuroriem ētikas unjuridiskās komunikācijas jautājumos. GET vizītes laikā tika informēts, ka prokurori paši vēlasvairāk piedalīties apmācībās, un šī vēlme ir jāatbalsta. 2011. gadā LTMC arī vadīja diskusijasar ASV Augstākās tiesas tiesnešiem par ētisku rīcību ASV tiesu sistēmā.201. Neskatoties uz iepriekš minēto, Darbības analīzes un vadības departamenta prokurorsir atbildīgs par apmācības organizēšanu visas prokuratūras ietvaros. Pārsvarā mācības notiekRīgā, kur atrodas Ģenerālprokuratūra, bet tiek organizētas arī apmācības reģionos. Principā,tā kā nepastāv noteikta apmācības programma, prokurori brīvi var apmeklēt citas apmācībassesijas. Arī KNAB visām valsts amatpersonām piedāvā regulāru apmācību saistībā ar ētiku,korupcijas novēršanu un interešu konfliktiem. Tomēr GET uzskata, ka specializētuprogrammu izstrādei ir izšķiroša nozīme jautājumos par godprātīgumu un ētikasjautājumiem šajās profesijās un nozarēs. Lai arī GET atzīst prokuratūras centienus veiktapmācību, tomēr GET skatījumā apmācību nepārtrauktības līmenis korupcijas novēršanassfērā joprojām šķiet mazliet nestabils, un šī iemesla dēļ GRECO rekomendē piešķirtaugstāku prioritāti apmācībai par korupcijas novēršanas jautājumiem (ieskaitotjautājumus par konfidencialitātes nodrošināšanu un ziņošanu par pārkāpumiem)un ētikas un godprātības jautājumiem, kas paredzēta īpaši prokuroriem, kā arīpiešķirt tam nepieciešamos resursus, lai apmācība veidotu stabilu regulārāsprogrammas daļu.49


VII. REKOMENDĀCIJAS UN TURPMĀKIE DARBI202. Ņemot vērā šī pārskata rezultātus, GRECO sniedz Latvijai šādas rekomendācijas:Vispārējii. veikt pasākumus, lai stiprinātu KNAB neatkarību, tādējādi nodrošinot,ka iestāde var veikt savas funkcijas neatkarīgi un objektīvi (22.punkts);Attiecībā uz parlamenta deputātiemii. ieviest normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā parlamentadeputāti komunicē ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kas mēģinaietekmēt likumdošanas procesu (34.punkts);iii. (i) pārskatīt un aktualizēt Ētikas kodeksu un (ii) papildināt to arpraktiskiem pasākumiem, kas sniegtu atbilstošas vadlīnijas un ieteikumusSaeimas locekļiem par regulējumu, kas saistīts ar ētiku un korupcijasnovēršanu (38.punkts);iv. atcelt izņēmumu Interešu konflikta likumā, lai pilnībā aizliegtu Saeimasdeputātiem noslēgt līgumus ar Valsts institūcijām (48.punkts);v. tālāk attīstīt un skaidri noformulēt iekšējos Saeimas mehānismus Ētikaskodeksa ievērošanas nodrošināšanai, kā arī interešu konfliktu novēršanai, arnolūku nodrošināt to aktīvu ieviešanu un efektivitāti (65.punkts);vi. atcelt Saeimas deputātu administratīvo imunitāšu sistēmu 68.punkts);Attiecībā uz tiesnešiemvii. (i) stiprināt attiecīgu tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram, Tieslietupadome un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija) izšķirošo ietekmi tiesnešuiecelšanā, atkārtotā iecelšanā un karjeras virzībā, un (ii) pārdomāt Saeimaspilnvaras šajā sfērā, it īpaši ierobežojot tās attiecībā uz tiesnešuapstiprināšanu, kā ieteikušas attiecīgās tiesu institūcijas, lai labāk kliedētubažas par politiskās ietekmes riskiem(89.punkts);viii. institūcijām turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka tiesas spriedumisabiedrībai ir viegli pieejami un atrodami, ņemot vērā nepieciešamībunodrošināt privātās dzīves aizsardzības prasības (106.punkts);ix. palielināt Tiesnešu ētikas komisijas lomu un resursus, lai tālāk attīstītu tāsdarbu un nodrošinātu to, ka Tiesnešu ētikas kodekss tiek aktualizēts unregulāri tiek sniegti ieteikumi par tajā noteikto normu interpretēšanu(111.punkts);x. atcelt tiesnešu administratīvās imunitātes sistēmu (138.punkts);xi. veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka disciplinārlietas saistībā arneatbilstošu tiesnešu rīcību tiek izlemtas pirms noilguma termiņa beigām,piemēram, paredzot sankciju piemērošanas perioda pagarināšanu nopārkāpuma atklāšanas brīža, noilguma perioda kā tāda pārskatīšanu, kā arīnoilguma perioda apturēšanas paredzēšanu noteiktos apstākļos (139.punkts);50


xii. (i) noteikt augstāku prioritāti korupcijas novēršanas, ētikas ungodprātīguma profesionālajai apmācībai tiesu sistēmā, piešķirt tai atbilstošuslīdzekļus un nodrošināt, ka tā tiek iekļauta tiesnešu regulāro apmācībuprogrammā; (ii) izveidot specifisku apmācību tiesu priekšsēdētājiem, lai viņilabāk spētu tiesās risināt jautājumus, kas saistīti ar ētiku, interešu konfliktu,godprātību un citiem pretkorupcijas jautājumiem (148.punkts);Attiecībā uz prokuroriemxiii. atcelt prokuroru administratīvo imunitāšu sistēmu (193.punkts);xiv. piešķirt augstāku prioritāti apmācībai par korupcijas novēršanasjautājumiem (ieskaitot jautājumus par konfidencialitātes nodrošināšanu unziņošanu par pārkāpumiem) un ētikas un godprātības jautājumiem, kasparedzēta īpaši prokuroriem, kā arī piešķirt tam nepieciešamos resursus, laiapmācība veidotu stabilu regulārās programmas daļu (201.punkts).203. Saskaņā ar Kārtības noteikumu 30.2 punktu, GRECO aicina Latvijas atbildīgas iestādesiesniegt pārskatu par augstākminēto rekomendāciju izpildi līdz 2014.gada 30.jūnijam.204.GRECO aicina Latvijas varas institūcijas iespējami drīzā laikā atļaut ziņojumapublicēšanu, iztulkot to valsts valodā un nodrošināt šī tulkojumu publisku pieejamību.51


PIELIKUMS: PĀRSKATS PAR INTEREŠU KONFLIKTA REGULĒJUMU1. TABULA - REĢISTRĒJAMO INTEREŠU KATEGORIJASKategorijaPapildu amati(apmaksāts,neapmaksāts + tie,kurus pieļauj likums)Komerciālas intereses(uzņēmumu daļas,akcijas,partnerība,individuālais uzņēmējs)Saeimas deputāti(SD) *Tiesneši(skatiet izskaidrojumuaizliegumu sadaļā)Prokurori Dāvanas Diplomātiskās dāvanas(oficiālajā reģistrā)Zeme un īpašums(ieskaitottransportlīdzekļus)Ienākumi (ieskaitotuzkrājumus)Parādsaistības,aizdevumiun finanšu darījumi Finanšu darījumi Dažādi (biedrības, pirmstam saņemot atļauju,arodbiedrības)Citi vēlēti / valstsAmati( biedrības,pirms tamsaņemot atļauju,arodbiedrības)Nefinansiālas intereses * Līdzīga informācija jādeklarē parlamenta deputātu kandidātiem, līdzko partija ir reģistrējusi savu kandidātusarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Šīs deklarācijas jāiesniedz CVK.TUVU RADINIEKU REĢISTRĒJAMĀS INTERESES (LAULĀTAIS, BĒRNI UTT.)SD, tiesneši, prokurori – Tuviem radiniekiem nav noteikta prasība iesniegt deklarācijas(izņemot tos, kas paši ir valsts amatpersonas), bet visiem, kas minēti deklarācijā, var tiktprasīts sniegt plašāku informāciju. Tomēr valsts amatpersonām rakstveidā jāinformēaugstākstāvoša vai koleģiāla institūcija par:1) jebkādu ieinteresētību (finansiālu vai personisko) attiecībā uz jebkādas darbības veikšanusavu amata oficiālo pienākumu ietvaros 58 ;2) komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vaiizpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valstsamatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās valsts vaipašvaldības institūcijas pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valstsvai pašvaldības finanšu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vaipašvaldības privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklātakonkursa rezultātā. Jebkādām. Piezīme: komerciālu darbību ierobežojumi valstsamatpersonām un viņu radiniekiem ir spēkā divus gadus pēc amata pilnvaru beigām (t.i.58 Interešu konflikta likuma 21.pants.52


viņiem nevar būt intereses uzņēmumos, kas saņem publiskos iepirkumus, koncesijas,privatizācijas fonda līdzekļus u.c.) 59 .Kopš 2012. gada 1.marta visām privātpersonām Latvijā jāiesniedz finanšu līdzekļudeklarācija atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un sliekšņiem. Valsts amatpersonai jādeklarēsavs vārds, personas kods, dzīvesvieta un laulātā dzīvesbiedra, vecāku, vecvecāku, māsu,brāļu, bērnu un mazbērnu vārdi.59 Interešu konflikta likums, 10. pants, 2. rindkopa.53


2. TABULA - SLIEKŠŅI INTEREŠU REĢISTRĒŠANAI NOTEIKTĀS KATEGORIJĀSKategorijaBrutomēnešalgas*(Piezīme: vidējābruto mēnešalgaLatvijā ir €655)*Algu līmeņi uz2011. gada1.janvāriSaeimas deputāti Tiesneši(SD) *€2 016 Bruto gada alga nojauna ieceltamtiesnesim€19 752 un Augstākāstiesastiesnešiem €31 849.Algas pieaugumsatkarībāno kvalifikācijas klases(no 7% līdz 35% 60 )ProkuroriBruto mēnešalga€1 291 unģenerālprokuroragada alga€32 991Algas pieaugumsatkarībā no amatapakāpes(no 7% līdz 35%) +atvaļinājuma nauda,bez pārtraukumaieņemot amatu10+ gadus (8% pēc 10gadiem, 10% pēc 10+gadiem)-un-Papildu amati(apmaksāts,neapmaksāts +tie, kuruspieļauj likums)Informācija par visiempapildu amatiem,uzņēmuma līgumiem,pilnvarāmInformācija par visiempapildu amatiem,uzņēmuma līgumiem,pilnvarāmdarbības /papildu pienākumubonuss (no 4,4% līdz8,3% no algas).Informācija par visiempapildu amatiem,uzņēmuma līgumiem,pilnvarāmDāvanasIenākumiParādsaistības,aizdevumiun finanšudarījumiZeme un īpašums(ieskaitottransportlīdzekļus)Visas dāvanas naudājebkurā vērtībā un citasdāvanas, ja pārsniedz 20minimālās mēnešalgasIeskaitot skaidras naudasvai bezskaidras naudasuzkrājumus, ja tiepārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasPilnīgi visi, kaspārsniedz 20minimālās mēnešalgasNekustamais īpašums, kasatrodas īpašumā,valdījumā,lietošanā, īrētsVisas dāvanas naudājebkurā vērtībā un citasdāvanas, ja pārsniedz 20minimālās mēnešalgasIeskaitot skaidras naudasvai bezskaidras naudasuzkrājumus, ja tiepārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasPilnīgi visi, kaspārsniedz 20minimālās mēnešalgasNekustamais īpašums, kasatrodas īpašumā,valdījumā,lietošanā, īrētsVisas dāvanas naudājebkurāvērtībā un citas dāvanas,ja pārsniedz 20minimālās mēnešalgasIeskaitot skaidras naudasvai bezskaidras naudasuzkrājumus, ja tiepārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasPilnīgi visi, kaspārsniedz 20 minimālāsmēnešalgasNekustamais īpašums, kasatrodas īpašumā,valdījumā,lietošanā, īrētsKapitāldaļas uncitas komerciālasinteresesĪpašumā, valdījumā unlietošanā esošietransportlīdzekļiInformācija par to, ka tā irindividuālais komersants,par komercsabiedrībām,kuru dalībnieks, akcionārsvai biedrs tā ir, kā arī partai piederošajām kapitāladaļām, akcijām unvērtspapīriemĪpašumā, valdījumā unlietošanā esošietransportlīdzekļiInformāciju par to, ka tā irindividuālais komersants,par komercsabiedrībām,kuru dalībnieks, akcionārsvai biedrs tā ir, kā arī partai piederošajām kapitāladaļām, akcijām unvērtspapīriemĪpašumā, valdījumā unlietošanā esošietransportlīdzekļiInformāciju par to, ka tā irindividuālais komersants,par komercsabiedrībām,kuru dalībnieks, akcionārsvai biedrs tā ir, kā arī partai piederošajām kapitāladaļām, akcijām unvērtspapīriem60 Augstākais algas pieaugums (t.i. 35%) var tikt piešķirts tikai pēc 5 gadiem tiesneša amatā ar augstākokvalifikāciju.54


AIZLIEGUMIDāvanas:SD, tiesneši, prokurori – aizliegts pieņemt dāvanu no jebkuras personas ārpus amatapienākumu pildīšanas, ja attiecībā uz dāvanas devēju pēdējo divu gadu laikā pirms dāvanassaņemšanas valsts amatpersona ir veikusi amata pienākumu izpildi (izdevusi administratīvosaktus, veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas darbība) 61 . Šis aizliegumsturpina darboties divus gadus pēc dāvanas saņemšanas – vispārējs noteikums visām valstsamatpersonāmProkurori – Prokuroru ētikas kodekss aizliedz prokuroriem pieņemt jebkādu dāvanu,aizdevumu vai pakalpojumu no personas, kas atrodas prokurora ietekmju sfērā uz lietasizskatīšanas brīdi un kas kādā veidā varētu ietekmēt prokurora darba pienākumu izpildi vailēmuma pieņemšanuZiedojumi:SD, tiesneši, prokurori – aizliegts pieņemt ziedojumus (t.i. preču, pakalpojumu vai naudasbezatlīdzības piešķiršana), ja tas ietekmē lēmuma pieņemšanu. Ziedojums saskaņā arlikumu var tikt pieņemts valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām (t.i. personālaapmācība, tehniskais nodrošinājums) 62 .Komerciāli ienākumi:SD, tiesneši, prokurori - aizliegts saņemt jebkādus ienākumus no kapitāla daļām unakcijām, kā arī jebkāda veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļuvai zemo nodokļu valstīs – vispārējs noteikums visām valsts amatpersonāmSD, tiesneši, prokurori - aizliegtas jebkādas biznesa intereses un aizliegts būt parindividuālo uzņēmēju (vienīgo īpašnieku) uzņēmumos, kas saņem publiskos pasūtījums,koncesijas, privatizācijas fondu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie piešķirti atklātakonkursa rezultātāPapildu amati / darbības:Tiesneši, prokurori – aizliegts ieņemt papildu amatus vai apvienot savus pienākumus arvēlētu amatu. Savu valsts amatpersonas amatu viņi var apvienot tikai ar:1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiemstarptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu, un3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija,starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 2012.gada jūlija grozījumiem, tiesneši un prokurori varieņemt amatu kādā biedrībā, ja tas nerada interešu konflikta situāciju un ja ir saņemtaatļauja. Viņi var arī ieņemt amatus arodbiedrībā - šajā gadījumā nav nepieciešamaiepriekšēja atļauja. Tiesu priekšsēdētāji un prokuratūru priekšsēdētāji nevar ieņemt amatusprofesionālās biedrībās vai arodbiedrībās.Tiesneši – Latvijas Tiesnešu ētikas kodekss aizliedz tiesnesim būt par kādas politiskāspartijas biedru, teikt runas vai lūgt līdzekļus, lai atbalstītu partiju vai kandidātu.Tiesnesis var piedalīties kā kandidāts un palikt amatā pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, betievēlēšanas gadījumā tam ir jāpārtrauc tiesneša pienākumu izpilde. Tiesneši nevar praktizētsavā sfērā (bet var dot juridiskus padomus ģimenes locekļiem). Likums „Par tiesu varu”(86.panta trešā daļa) nosaka, ka tiesneša amats nevar tikt apvienots ar dalību partijā vaicitā politiskā organizācijā.61 Interešu konflikta likums, 13. pants, 1. un 2. rindkopa.62 Interešu konflikta likums, 14. pants.55


Prokurori – Prokuratūras likums (40.pants). Prokurors var tikt atlaists no amata, ja viņšatsakās pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām. Likuma10.pants nosaka, ka prokurora amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai citāmpolitiskajām organizācijām.3. TABULA - INSTITŪCIJAS, KAS IESAISTĪTAS AMATA PĀRKĀPUMU, LIKUMAPĀRKĀPUMU, VALSTS AMATPERSONU DEKLARĀCIJU UZRAUDZĪBĀUzraudzības tipsAmata pārkāpumi undisciplinārpārkāpumiInterešu konflikta likumapārkāpumi un koruptīvipārkāpumiDeklarāciju patiesums untermiņu ievērošanaSaeimas deputāti(SD)Mandātu,iesniegumu unētikasKomisijaKorupcijasnovēršanas unapkarošanasbirojs (KNAB)Valsts Ieņēmumudienests (VID)TiesnešiTiesnešudisciplinārkolēģijaKNABVIDProkuroriProkuratūrasatestācijaskomisijaKNABVID56


Par GRECOStarpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO) uzrauga tās 49 dalībvalstu atbilstību Eiropas Padomespretkorupcijas instrumentiem. GRECO uzraudzība ietver "novērtēšanas procedūru", kuraspamatā ir valsts atbildes uz aptaujas jautājumiem un vizītes klātienē, kam seko novērtēšanasprocedūra ("atbilstības procedūra"), kuras ietvaros tiek izvērtēti veiktie pasākumi, lai ieviestuvalsts novērtēšanas laikā izteiktās rekomendācijas. Tiek pielietots dinamisks savstarpējasnovērtēšanas un līdzvērtīgas ietekmes process, apvienojot praktizējošus speciālistus, kasdarbojas kā novērtētāji, un valsts pārstāvjus, kas piedalās plenārsēdēs.GRECO veiktā darba rezultātā ir pieņemti vairāki ziņojumi, kuros ietverta bagātīga saturainformācija un fakti par Eiropas pretkorupcijas politiku un praksi. Ziņojumos tiek konstatētisasniegumi un trūkumi nacionālajā likumdošanā, regulējumā, politikā un institucionālajāstruktūrā un tiek ietvertas rekomendācijas, kas paredzētas, lai uzlabotu valstu spēju cīnīties arkorupciju un veicinātu godprātīgumu.Dalība GRECO uz vienlīdzīgiem noteikumiem ir pieejama gan Eiropas Padomes dalībvalstīm, ganvalstīm, kas nav dalībvalstis. GRECO pieņemtie ziņojumi un atbilstības pārskati, kā arī citainformācija par GRECO ir pieejama www.coe.int/greco.58

More magazines by this user
Similar magazines