1.daļa EsoÅ¡Äs situÄcijas un SVID analÄ«ze - Birzgales pagasts
1.daļa EsoÅ¡Äs situÄcijas un SVID analÄ«ze - Birzgales pagasts
1.daļa EsoÅ¡Äs situÄcijas un SVID analÄ«ze - Birzgales pagasts
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
III Esošās situācijas <strong>un</strong> <strong>SVID</strong> analīze1. KopsavilkumsAtšķirīgie pagastiĢeogrāfiskaisnovietojums,apdzīvojumsĶeguma novada izveides vēsture ir komplicēta, <strong>un</strong> tas sastāv no atšķirīgām daļām.Novada centrs – Ķeguma pilsēta – ir salīdzinoši ja<strong>un</strong>a apdzīvotā vieta, kurai vēl jāatrod savaidentitāte <strong>un</strong> pat savs centrs. Rembates <strong>pagasts</strong> daļu savas vēsturiskās teritorijas savulaik iratdevis, lai uz tās izveidotos mūsdienu Lielvārdes <strong>un</strong> Ķeguma pilsētas, <strong>un</strong> daļēji ir zaudējis savuidentitāti.Otrpus Daugavai ir divi atšķirīgi novada pagasti.. Tomes pagasta identitāte ir veidojusiesgadsimtiem ilgi, jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Tomē <strong>un</strong> tās apkārtnē attīstījās ganmanufaktūras, gan liellaivu ostas Daugavā. Vēl 1930jos gados Tomē tika izveidots skaists centrstolaik modernajās Art Deco arhitektūras formās, taču pašlaik saimnieciskās <strong>un</strong> sabiedriskāsaktivitātes pagastā ir pieklusušas, tām daļēji pārceļoties uz Ķegumu. <strong>Birzgales</strong> <strong>pagasts</strong> ir vienīgānovada daļa, kas atrodas ārpus Rīgas aglomerācijas zonas.Ķeguma novada teritorija aizņem 49 220,9 ha, taču reti apdzīvots (5 614 iedzīvotāji) – iedzīvotājublīvums šeit ir gandrīz trīs reizes zemāks (11,4 cilv./ km 2 ), nekā vidēji Latvijā (31,6 cilv./ km 2 ) <strong>un</strong>salīdzināms ar Somiju (16 cilv./ km 2 ).No Ķeguma 55 minūšu laikā ar sabiedrisko transportu var nokļūt Rīgas centrā.Dabas resursiIedzīvotājiUzņēmējdarbība <strong>un</strong>specializācijaNodarbinātība,darba samaksa <strong>un</strong>nodokļu ieņēmumiTransportsĶeguma novads ir bagāts ar dabas resursiem. Novadā tiek aktīvi iegūta smilts <strong>un</strong> smilts – grants,šeit atrodas arī dolomīta <strong>un</strong> māla atradnes. Meži klāj 59% novada teritorijas, liela daļa mežu irsaimnieciskajā zonā. Būtisks dabas resurss Ķeguma novadā ir ūdens (Daugava, Ogre u.c.).Novads ir ainavisks – šeit atrodas gan Daugavas <strong>un</strong> Ogres ielejas, gan harmoniska lauku ainava, kāarī plaši mežu masīvi.Pēdējo 23 gadu laikā iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 6,6%. Novadā samazinās bērnuskaits – bērnu šeit (12,6%) ir pat nedaudz mazāk, nekā vidēji Latvijā (13,8%). Ķeguma novadā irnegatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums <strong>un</strong> migrācijas saldo.Novada teritorijā ir novērojama zema iedzīvotāju aktivitāte ja<strong>un</strong>u uzņēmumu veidošanā –uzņēmumu skaits uz 1 000 cilvēkiem (51) ir zemāks, nekā vidēji Latvijā (61). Novada uzņēmējiemnav sekmējies piesaistīt arī ārvalstu tiešās investīcijas – 20 gadu laikā piesaistītas ārvalstu tiešāsinvestīcijas 12 759 LVL apmērā.Novadā esošie uzņēmumi izmanto dabas resursu sniegtās iespējas – lielākais skaits uzņēmumudarbojas mežsaimniecības <strong>un</strong> lauksaimniecības nozarēs.Bezdarba līmenis (2012.g. aprīlī) Ķeguma novadā (6,9%) bija zemāks, nekā vidēji Latvijā (8,7%),tomēr augstāks, nekā vairumā citu Pierīgas pašvaldību.Darba samaksa novadā (345 LVL, 2011.g.) bija būtiski zemāka, nekā vidēji Rīgas plānošanasreģionā (556 LVL) <strong>un</strong> kaimiņu novados.Krīzes iespaidā no 2007. līdz 2010.gadam nodokļu ieņēmumi novadā samazinājās vairāk, nekādivas reizes (-54,6%), tomēr 2010.gadā jau bija vērojams neliels iedzīvotāju ieņēmumu nodokļapalielinājums.Novadu šķērso galvenais valsts autoceļš A6, novada ziemeļos tiek rekonstruēts reģionālaisautoceļš P80. Šo ceļu kvalitāte ir laba, bet pārējie valsts <strong>un</strong> pašvaldības ceļi <strong>un</strong> ielas novadāpārsvarā ir sliktā stāvoklī <strong>un</strong> ir viens no vienmērīgu visa novada teritorijas attīstību kavējošiemfaktoriem.Novadā trūkst veloceliņu.Novadu šķērso divi stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi – „Rīga(pasažieru stacija) – Krustpils” (elektrificēts līdz Aizkrauklei) <strong>un</strong> „Jelgava – Krustpils”. Pa dzelzceļu8. lpp III Esošās situācijas <strong>un</strong> <strong>SVID</strong> analīze