11.07.2015 Views

2011. gada septembris Nr. 9. - Jelgavas rajona padome

2011. gada septembris Nr. 9. - Jelgavas rajona padome

2011. gada septembris Nr. 9. - Jelgavas rajona padome

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>2011.</strong> <strong>gada</strong><strong>septembris</strong><strong>Nr</strong>.9 (23)ISSN 1691-6158FOTO: Šāds izskatīsies novadajaunais karogs un logo, ko turpmākizmantos kā <strong>Jelgavas</strong> novadaatpazīstamības simbolu.Drīzumāizgatavos pirmonovada karogu<strong>Jelgavas</strong> novada ģerbonisuz balta un zeltīta horizontālidalīta fona – tāds irmūsu novada karogs, kurametu līdz ar logo skici unsaukli pagājušajā domessēdē apstiprināja deputāti.Karogs jau pirmreizējiizstrādātajā versijā tikaakceptēts arī Valsts heraldikaskomisijā, un pašlaiktop saistošie noteikumi, kasreglamentēs novada simbolikasizmantošanu. Pēc tamtiks šūts pirmais novadakarogs.Novada karogs, logo un sauklis tapisprojekta «Trans in Form» gaitā, kaslīdztekus citām aktivitātēm paredzējaarī novada vizuālās identitātes izstrādi.Lai izvēlētos <strong>Jelgavas</strong> novadamatbilstošāko, sākotnēji iedzīvotājitika aicināti balsot par kādu no kopumāpieciem piedāvātajiem skičuvariantiem, savukārt divus visvairākatbalstītos pēc tam debatēs izvērtējanovada domes deputāti, līdz pieņēmagalīgo lēmumu.Kā informē pašvaldības Sabiedriskoattiecību nodaļas vadītāja DaceKaņepone, pārliecinošu atbalstu guvakaroga mets, kas izceļ <strong>Jelgavas</strong> novadaģerboni uz balta un zeltīta horizontālidalīta fona, par novada saukli apstiprināts«Novads stabilai nākotnei». Arīnovada logo ietver būtiskākās novadavērtības – darba tikumu un spēcīguģimeni simbolizē zelta krāsa, Lielupesūdeņus ar pietekām – zilā, savukārtzaļā – tradicionālo lauksaimniecībuun mežus.«Karogs ir viens no veidiem, kā īpašinozīmīgos valsts svētkos, novadam būtiskospasākumos un godināmās dienāspaust un atklāt īpašo attieksmi, vienotun pārstāvēt savu pašvaldību, novadu,kolektīvu vai sporta komandu,» norāda<strong>Jelgavas</strong> novada domes priekšsēdētājavietnieks Edgars Turks, piebilstot, kadrīzumā tiks arī izgatavots pirmais novadakarogs. D.Kaņepone skaidro, kakarogs, visticamāk, tiks izšūts, jo uz tāatainotais ģerbonis ir pārāk sarežģīts, laito varētu izaust. «Mākslinieks, kam būsuzticēta karoga izšūšana, tiks noskaidrotscenu aptaujā,» tā D.Kaņepone.Nupat uzņēmums SIA «Printbox»,kurš veidoja <strong>Jelgavas</strong> novada vizuālāsidentitātes skices un izstrādāja gala variantu,beidzis darbu pie rokasgrāmatasizveides, un tajā ir noteikti logo versijulietošanas noteikumi un dizaina variācijas.Savukārt pašvaldība pašlaik izstrādāsaistošos noteikumus, kas reglamentēsnovada simbolikas izmantošanu.D.Kaņepone informē, ka šos saistošosnoteikumus būs jāskata domei un pieļaujams,ka tie varētu tikt apstiprinātijau oktobra domes sēdē.Jāatgādina, ka <strong>Jelgavas</strong> novada ģerboniValsts heraldikas komisijas apstiprinājapagājušā <strong>gada</strong> sākumā – tajā ir zilālaukā divi krustoti zelta vārpu kūļi, augšāvairodziņš un sudraba laukā purpuraaļņa galva.Sintija ČepanoneBūvēs jaunu sporta halliFOTO: Sporta halle Valgundē būs ap 800 kvadrātmetru plaša un nodrošinās iespēju aizvadīt kvalitatīvas sporta nodarbības Kalnciema vidusskolasaudzēkņiem un pagasta iedzīvotājiem, profesionāli trenēties pagasta volejbolistiem, kā arī augstā līmenī īstenot citas sportiskasaktivitātes – pašlaik šādas iespējas pagastā nav.Lai arī Kalnciema vidusskolasjauniešiem nodrošinātu kvalitatīvasiespējas sportot, pašvaldība,īstenojot Klimata pārmaiņufinanšu instrumenta (KPFI)finansēto projektu, radusi iespējuValgundes pagastā uzbūvētsporta halli. Pašlaik energoefektīvajaisporta būvei tiekizstrādāts tehniskais projekts,lai nākamā <strong>gada</strong> nogalē hallebūtu uzcelta un tur jau varētuaizvadīt sporta nodarbības.«Mūsu pagasta skolēniem nav sporta zāles,tādēļ īpaši ziemā sporta stundas ir visai nosacītas:tās tiek aizvadītas simtgadīgas ēkas otrajāstāvā – aktu zālē. Un katru mazāko vibrācijuvar izjust visā ēkā. Arī atvēlētā zāle «Avotos»īsti nav piemērota sportošanas vajadzībām,jo ir samērā maza, turklāt atrodas labu ga-balu no skolas. Bet mums ir aktīvi un sportotgriboši jaunieši, spēcīgas volejbola tradīcijas,tāpēc sava sporta halle ir nepieciešamība,»saka Valgundes pagasta pārvaldes vadītājaMaija Lasmane.Viņa atklāj, ka pašlaik notiek būves tehniskāprojekta izstrāde, pēc tam tiks sludinātskonkurss par būvdarbu veikšanu. «Ja vissnotiks bez aizķeršanās, ceram, ka jau pavasarīvarēs sākties ēkas būvniecība. Līgums par hallesceltniecību parakstīts augustā, un saskaņāar projektu 14 mēnešu laikā būvdarbiem jābūtpabeigtiem,» tā M.Lasmane.Kā informē pašvaldības Sabiedriskoattiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone,sporta halle Valgundē būs ne tikai funkcionālimoderna, bet arī zema energopatēriņabūve – tā tiks uzcelta ar KPFI atbalstu,ko pašvaldība ieguvusi, startējot projektukonkursā «Zema enerģijas patēriņa ēkas».«Projektu konkursā, kurā kopumā tikaPar apkuri un atkritumiembūs jāmaksā vairākIedzīvotājiem, kuri māju apkurei izmanto dabasgāzi, sākotiesjaunajai apkures sezonai, jārēķinās ar izmaksu kāpumu. Nedaudzdārgāk daļai novada iedzīvotāju nāksies maksāt arī paratkritumu izvešanu, taču, kā uzsver reorganizētās pašvaldībaskapitālsabiedrības «<strong>Jelgavas</strong> novada KU» vadītāja Antra Alksne,līdzīgas izmaiņas sagaida ne tikai mūsu novada iedzīvotājus– šo sadārdzinājumu pašvaldība nevar ietekmēt.Visvairāk sadārdzinājumu par apkuriizjutīs tie iedzīvotāji, kuriem ir individuāliegāzes katli, jo saskaņā ar valdības lēmumuno 1. jūlija mājsaimniecībām dabasgāzes tarifipieauguši par 15 – 18 procentiem.3.lpp.SIA «Glūdas komunālā saimniecība» informēLīdz šī <strong>gada</strong> beigām plānots ieviest jaunu norēķinu sistēmu par komunālajiem pakalpojumiem– tas nozīmē, ka ik mēnesi iedzīvotājiem tiks izrakstīti rēķini par komunālajiempakalpojumiem. Norēķinus par šiem pakalpojumiem varēs veikt:• skaidrā naudā noteiktās nedēļas dienās pagastu centros, par ko informēsim atsevišķi;• pasta nodaļās;• bankas nodaļās;• internetbankā.Lai ieviestu šādu sistēmu, ir nepieciešams veikt esošo līgumu un pakalpojumu inventarizāciju.Tas nozīmē, ka nākamo dažu mēnešu laikā pie katra pakalpojumu saņēmēja,līdzīgi kā tautas skaitītāji, ieradīsies uzņēmuma pārstāvji, lai pārbaudītu uzstādītos ūdensskaitītājus, to rādījumus, plombas, kā arī fiksētu citu informāciju, kas nepieciešama jaunāssistēmas ieviešanai. Lūdzam būt iecietīgiem un atsaucīgiem.Ja iedzīvotāji apzināti vēlēsies izvairīties no tikšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem vai ignorēsatstāto ziņu, kā dēļ informācija par skaitītājiem, to stāvokli un rādījumiem līdz <strong>gada</strong> beigāmnetiks fiksēta, tiks uzskatīts, ka skaitītāji nav uzstādīti un ar 2012. <strong>gada</strong> 1. janvāri aukstāūdens patēriņš tiks aprēķināts pēc cilvēku skaita.SIA «Glūdas komunālā saimniecība» administrācijaiesniegti 82 projektu pieteikumi, 12 tikanoraidīti administratīvās neatbilstības dēļ,39 – finansējuma nepietiekamības dēļ. <strong>Jelgavas</strong>novada pašvaldība līdzās vēl sešāmpašvaldībām un 25 uzņēmējiem bija starptiem veiksmīgajiem, kas atbalstu guva,» tāD.Kaņepone.«Sporta halle būs plaša – 21 x 38 metri –,apjoms paredzēts tāds, lai varētu ierīkotdivus volejbola laukumus. Protams, būsarī ģērbtuves, dušas un noliktavu telpas,2. stāvā būs mācību klases teorētiskāmnodarbībām, kā arī ar laiku tur varētutikt iekārtota trenažieru zāle,» ieceresatklāj M.Lasmane, skaidrojot, ka noteiktitiks izmantotas iespējas startēt dažādosprojektos, lai, piesaistot līdzfinansējumu,būtu iespējams hallei iegādāties arī modernuaprīkojumu. Viņa akcentē, ka līdzar halles uzbūvēšanu ne tikai skolas, betarī visa pagasta sporta dzīve «pārcelsies»«Lai gan šo gadu kopumāvaram uzskatīt par stabilitātesgadu, kas nenes būtiskasreformas izglītības sistēmā,daži jauninājumi jaunajāmācību gadā ir, piemēram,6. klases skolēni sāk apgūtjaunu mācību priekšmetu– Latvijas vēsturi, stingrākinoteikumi ieviesti arī, laiabsolvētu pamatskolu unvidusskolu,» novitātes ieskicē<strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldībasIzglītības pārvaldes vadītājaGinta Avotiņa.<strong>2011.</strong>/2012. mācību gadu <strong>Jelgavas</strong>novada skolās uzsākuši 2592 skolēni un829 pirmsskolas grupu audzēkņi. Skolasgaitas 1. klasē – 234 bērni, bet jaunaszināšanas un prasmes bērniem palīdzēsapgūt kopumā 485 pedagogi, informēG.Avotiņa. Kaut sākumā bija bažas parto, vai bērnu skaita samazinājuma dēļ būsiespējams skolēniem bez maksas nodrošinātvisas jau ierastās interešu izglītībasprogrammas, G.Avotiņa norāda, ka tasizdevies. «Interešu izglītībai, neskatotiesuz skolēnu skaita samazinājumu, valstspiešķirtās mērķdotācijas finansējums iruz jauno vietu, turklāt perspektīvā tā ļausattīstīt arī treniņnometņu organizēšanuskolā, jo vide apkārt ir ļoti piemērotašādām aktivitātēm.Jāpiebilst, ka projekta kopējās izmaksasplānotas 980 444, 94 latu apmērā, savukārtattiecināmās izmaksas – 592 900,36lati. KPFI sniegtais finansiālais atbalstssedz 474 320,28 latus, savukārt <strong>Jelgavas</strong>novada pašvaldības ieguldījums kopumātiek plānots 506 124,08 latu apmērā.Pēdējos divos gados <strong>Jelgavas</strong> novadā renovētasizglītības iestāžu sporta zāles Vilcē,Vircavā, Kalnciemā, Līvbērzē, Glūdā, savukārtSvētes un Sesavas skolās tās būvētasno jauna. Tāpat pašlaik norit arī Kalnciemastadiona izbūve, kas varētu kļūt par meiteņufutbola centrālo treniņvietu.Kādus jaunumus solašis mācību gads?Sintija ČepanoneValgundes sporta halles skicepietiekams, lai arī šajā mācību gadā varēturealizēt programmas tikpat lielā apjomākā iepriekš, tas ir, 150 programmasjeb 395 stundas,» tā viņa, akcentējot, kalīdztekus ierastajiem mākslas, mūzikasun deju pulciņiem rasta iespēja bērniemnodarboties arī ar vides izzināšanu, tūrismu,novadpētniecību, komerczinībām,datordizainu, šūšanu un žurnālistiku.«Pašlaik strādājam pie jaunsargu kustībassakārtošanas un joprojām meklējamentuziastus, kas prastu nodarbināt puišusdažādos tehniskos pulciņos.»Jaunais mācību gads izmaiņas nesissestklasniekiem. Proti, šajā mācību gadātiek uzsākta jauna mācību priekšmeta– Latvijas vēstures – mācīšana 6. klasei,kas notiek paralēli pasaules vēsturesapguvei. «Pakāpeniski šis priekšmetstiks ieviests līdz <strong>9.</strong> klasei. Jāatzīmē,ka skolotājiem ir sniegts liels atbalstsLatvijas vēstures mācīšanā, jo izstrādātikvalitatīvi metodiskie un interaktīviemateriāli, piedāvāta apmācība un atvēlētilīdzekļi jaunu, mūsdienīgu mācībugrāmatu iegādei,» stāsta Izglītības pārvaldesvadītāja.Šajā mācību gadā ir mainījušies arī nosacījumiizglītības dokumentu ieguvei.3.lpp.


2 <strong>2011.</strong> <strong>gada</strong> <strong>septembris</strong> intervijaVai pamanāt tādēvēto «simtlatnieku»darbu jūsupagastā?Nikolajs Grigorjevsno Vircavas:«Jāatzīst, ka tieši arviņu palīdzību pagastāpaveikts daudz. Piemēram,ļoti lielu darbuviņi ieguldījuši pagastakapu sakārtošanā. Agrākkapi bija aizauguši,taču tagad viss tur irsakopts. Viņu ieguldījumu pagastā nevar nepamanīt.Tāpat viņi grāvjos krūmus izcirtuši, tādējādiradot pievilcīgāku apkārtni. Patiess prieksredzēt, ka cilvēki strādā. Pateicoties viņiem, mēsvaram dzīvot tīrā un sakoptā vidē.»Dagnija Krūzbergano Platones:«Viņi jau pulksten 8katru darba dienu iruz ielas un strādā.Ļoti atzinīgi vērtēju to,ka cilvēkiem, kuri irbez darba, tiek dotaiespēja pastrādāt unnedaudz nopelnīt. Tiesa,manuprāt, 80 lati gan ir par maz, taču tastomēr ir labāk kā nekas. Domāju, ka šajāprogrammā vairāk vajag iesaistīt vīriešus, kuri,piemēram, mežos savāktu sakritušos kokus– tos vēlāk kā malku varētu nodot trūcīgajiempagasta iedzīvotājiem. Tas būtu vēl viens labipadarīts darbs.»Anna Mušinska noSesavas:«Jā, patiesi jūtam,ka šie cilvēki strādā.Pagasts kļuvis tīrāks,apkārt nemētājas nepapīri, ne pudeles,viss ir tīrs un kārtīgs.Manuprāt, viņi godamdara savu darbu un,galvenais, sakārto ne tikai centru, bet arī pagastateritoriju ārpus tā. Bail pat iedomāties,kas būtu, ja šie ilgstošie bezdarbnieki ik dienušobrīd nebūtu iesaistīti pagasta sakopšanā! Tadmēs iztiktu tikai ar vienu Lielo talku pavasarī?Manuprāt, ar to būtu par maz.»Aldona Šimone noLielvircavas:«Protams, ka pamanu.«Simtlatnieki» ļotidaudz darba ieguldījušipagasta kapusakopšanā – tie jau sengaidīja darbīgas rokas.Prieks skatīties uz tiksakārtotu vidi! Zinu, kaviņi arī skolā strādāja un palīdzēja skolas telpāsvasarā veikt remontu. Tie, kuri grib, tie strādā.Manuprāt, šī programma ir veiksmīga, jo bezdarbniekiemtiek nodrošināta iespēja saņemtvismaz kaut kādu naudu, lai maizi var nopirktun lai nav visu laiku jālūdz sociālie pabalstipašvaldībai. Manas māsas vedekla strādāja«simtlatniekos» un bija apmierināta.»Nikolajs Volnuhinsno Platones:«Es pats kopš maijastrādāju «simtlatniekos»!Tagad gan pardarbu maksā tikai 80latu lielu stipendiju,taču man vismaz irdarbs. Domāju, kamēs visi kopā izdarāmļoti daudz. Tiesa, atalgojums ir mazs, taču tas irlabāk kā nekas. Man jau ir 60 gadi, un neviensdarba devējs tik vecus negrib savā uzņēmumā,tāpēc priecājos, ka man ir vismaz iespējaiesaistīties šajā programmā. Mēs kopā ar vēlvienu bezdarbnieci tagad izcērtam krūmus garšosejas malu. Darba pietiek.»Gaļina Poņetovskano Elejas:«Cilvēki negrib strādāt– viņiem tikai nauduvajag. Daļa stipendiātu,tiklīdz saņem naudu,uzreiz iet uz veikalu– alus pudeles rokā, unjau no agra rīta piedzērušiesstaigā. Kastad tie par strādātājiem? Protams, to noteiktinevar teikt par visiem. Tas, ka cilvēkiem tiekdota iespēja strādāt un saņemt stipendiju, irpozitīvi, taču, manuprāt, tikai retais to spēj novērtēt.Daudzi no viņiem labāk visu laiku gaidapalīdzību no malas, nevis paši rīkojas.»Ieņēmumi aug, betpašvaldība nesteidz tos iztērētKā pildās pašvaldības budžets,cik šogad esam spējuši piesaistītprojektu līdzekļu, vai novadapašvaldības struktūrā gaidāmaskādas izmaiņas – šos procesusvērtē <strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldībasizpilddirektors Ivars Romānovs.Kāda ir šā brīža novada ekonomiskā situācija– kā pildās pašvaldības budžets?Jāatzīst, ka novada pašvaldības ieņēmumuapjoms šā <strong>gada</strong> septiņos mēnešos skaitliski atspoguļopozitīvu un optimistisku tendenci – vērojamasekonomiskās atveseļošanās pazīmes.Kopumā šogad budžetā bijām plānojuši ieņemt12,5 miljonus latu un septiņos mēnešos esamieņēmuši jau 9,4 miljonus latu, kas apsteidzmūsu prognozes. Tiesa gan, kā pašvaldībaitas mums neļauj ieslīgt pašapmierinājumā,jo, nenoliedzami, ir vēl daudz prioritāšu undarbu, ko atbildīgie dienesti izvirzījuši parmērķi un pašvaldība iecerējusi īstenot. Jauplānojot budžetu, rēķinājāmies ar ļoti stingrubudžeta disciplīnu. Tāpēc nepārtraukti ir svarīgatēriņu izvērtēšana, kas strikti tiks ievērota arīnākamajā gadā. Turklāt, ņemot vērā plānotovalsts budžeta konsolidāciju nākamgad, kas,iespējams, vēl vairāk samazinās pašvaldībasienākumus, palielinot atbildības slogu lēmumupieņemšanā un funkcijās, kaut vai, piemēram,sociālajā jomā, mēs cenšamies īstenot ilgtermiņaredzējumu visā savā darbā un līdzekļuspietaupīt. Jā, ienākuma nodoklis pildās labi,bet šos papildu ieguvumus pagaidām esamizlēmuši uzkrāt – tie kalpos kā zināms atspaidsnākamajā gadā, kas sola ierobežotākus finanšuresursus. Tātad pašvaldības mērķis ir taupīt, laiuzsāktajā tempā attīstību varētu turpināt arīnākamgad.Kā zināms, galvenās attīstības iespējaspašvaldībām ir projekti. Kādās jomās projektišobrīd ir novada prioritāte?Šobrīd viena no pašvaldības noteiktajāmprioritātēm ir ūdenssaimniecības pakalpojumuuzlabošana novada blīvāk apdzīvotajos ciematos.Darbi jau sākti teju lielākajā daļā pagastu.Tos visus īstenos esošās kapitālsabiedrības,savukārt, noslēdzoties reorganizācijas procesam,darbus turpinās apvienotais pašvaldībaskomunālais uzņēmums «<strong>Jelgavas</strong> novada KU».Pavisam pašvaldībā ir 36 ciemi, un, nosakotprioritātes, ļoti būtiski pieņemt izsvērtus lēmumus,šeit domājot gan saimnieciski ekonomiskopamatojumu, gan politiķiem būtiskos aspektus.Tātad – nosakot tās apdzīvotās vietas, kurāsprojektu īstenošana ir vitāli vajadzīga. Tāpatnepieciešams izvērtēt, tieši kādas pakalpojumunodrošināšanas tehniskās metodes un risinājumibūtu vispiemērotākie un visizdevīgākieiedzīvotājiem, bet pašvaldībai, piemēram, kānodrošināt kvalitatīvus komunālos pakalpojumus,tos nesamērīgi nesadārdzinot. Pašlaiknovada pašvaldība mēģina pēc iespējas vairākapgūt visu spektru attīstību infrastruktūrā. Tomērdiemžēl mums ir jārēķinās ar iedzīvotājumaksātspēju – kvalitatīvs ūdens maksās dārgāk.Tas ir ļoti svarīgi, un arī iedzīvotājiem savspersonīgais vai ģimenes budžets ir jāplāno pēclīdzīgiem principiem. Ir jāizprot, ka, neskatotiesuz ekonomisko situāciju, kas ļoti lielai sabiedrībasdaļai ir smaga, it īpaši laukos, kur ir mazākdarba iespēju vai darbs ir sezonāls, jebkurš nosadzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiemno tā lētāks nekļūs. Patiešām nevēlos atkārtotbanālo teicienu, ka pakalpojumi maksā tik, ciktie maksā, bet tā ir realitāte. Komunālo pakalpojumuizmaksas ir pamatotas ar aprēķiniem,un tarifi apstiprināti Sabiedrisko pakalpojumuregulēšanas komisijā. Arī iedzīvotajiem ir nepieciešamsnoteikt prioritātes – vai vispirms viņivēlas būt paēduši, veseli, dzīvot siltā mājoklī arelektrību, gāzi un ūdeni, vai atļauties patēriņakredītu neizsvērtiem pirkumiem, nebūt nepirmās nepieciešamības preču iegādei.Komunālo pakalpojumu jomā kopumā,manuprāt, ļoti mērķtiecīgi virzāmies uz jomassakārtošanu. Esam atraduši tiešām enerģiskuun apņēmīgu kapitālsabiedrības vadītāju – pārmaiņasbūs, un tās ir nepieciešamas. Vasaraaizvadīta, aktīvi darbojoties iedzīvotāju informēšanaspasākumos pagastos daudzdzīvokļumāju biedrību dibināšanas jautājumos, unsaņēmām tiešām pozitīvas atsauksmes – daudzvietcilvēki guvuši pašvaldības atbalstu, lai tālākspētu uzņemties atbildību par šo biedrību darbuun līdz ar to māju apsaimniekošanu.Līdzīgi kā aicinājumā iedzīvotājiem sabalansētsavus ieņēmumus un izdevumus, arīpašvaldībai ir jāvērtē, kā projektu īstenošanasgaitā nepakļaut jauno pašvaldības kapitālsabiedrībunesamērīgi lielam riskam, piešķirotdotācijas, kas rezultātā būtu jāfinansē nopašvaldības budžeta.Protams, ūdenssaimniecības projekti irtikai viena no novada pašvaldības prioritātēm.Ir tikušas un tiks īstenotas aktivitātes daudzukultūras iestāžu renovācijā. Savu rinduenergoefektivitātes paaugstināšanas projektanākamajā kārtā gaida vairākas pašvaldībasizglītības iestādes, sporta būves, satiksmesdrošības paaugstināšanas projekti, piemēram,gājēju celiņu izbūve vairākos pagastos, tāpat arīizglītības un sociālo jomu attīstību veicinošieprojekti, kas definēti kā prioritāte numur viens.Visas šīs aktivitātes prasa zināmu pašvaldībasbudžeta kapacitāti un striktu, kā tagad moderniteikt, fiskālās disciplīnas ievērošanu un sekošanubudžeta iespējām tuvāko 3 – 5 gadu periodā,kā arī ilgtermiņā, jo atsevišķi kredītsaistību veidivar būt ar daudz garākiem saistību atmaksastermiņiem.Šajā gadā novada pašvaldība ūdensapgādesun kanalizācijas projektus īsteno par kopumā3 919 813 latiem, savukārt visu realizējamoprojektu kopsumma ir 6 848 012 lati. Te varnodalīt tieši infrastruktūras projektus, kuršobrīd īstenošanas stadijā ir 38 projekti parkopējo summu 5 671 849 lati. Vēl ir 44 citu jomuprojekti, piemēram, dažāda aprīkojuma iegāde,kuru kopējā summa ir 576 162 lati.Kā mūsu novads projektu līdzekļu apgūšanāizskatās uz citu novadu pašvaldību fona?Šajā gadījumā ir būtiski saprast un salīdzinātapmērus, jo daudzas novadu pašvaldības netuvu nav spējušas piesaistīt tik apjomīgu finanšukopumu un projektu skaitu. Mēs jau sākamuztvert to kā darba normu, kaut pēc būtībasesam kāpinājuši tādu tempu, kas citos radapat izbrīnu. Te ieskicējas arī monētas otra puse– es runāju parkredītsaistībuaktuālo attiecībupret budžetaieņēmumiem.Pašreizējās kredītsaistībasir8,29 procentino pamatbudžeta ieņēmumiem, bet, raugotiesvairāku gadu kontekstā, tie ir 12,7 procenti.Par kritisku tiek uzskatīta 15 procentu robeža.Tāpēc Finanšu nodaļas speciālisti rēķina, kānepārslogot pašvaldības budžetu ar nesamērīgāmsaistībām ilgtermiņā, kas tuvākā vai tālākānākotnē var negatīvi ietekmēt pašvaldības spējuīstenot jebkādus, tajā brīdī pat ļoti aktuālusprojektus. Ņemot vērā pašvaldības aktivitātidaudzo projektu īstenošanā, šādi aprēķinijāveic vairākas reizes gadā, lai zinātu precīzukredītsaistību slogu nākamajiem gadiem.Runājot par projektiem, arī jāuzsver, ka mēskā pašvaldība ļoti gaidām iespēju, kas ļautu katraipašvaldībai pašai lemt par nepieciešamākoprojektu īstenošanu. Pašlaik pašvaldībām navizvēles – tās iesaistās valstī izsludināto projektukonkursos, kaut varbūt dažai, piemēram, svarīgākbūtu nevis rekonstruēt ūdenssaimniecību,kur tobrīd ir pieejams finansējums, bet atrisinātcitus svarīgus jautājumus.Jūs sakāt, ka citām pašvaldībām mūsuuzņemtais temps projektu līdzekļu apgūšanāizraisa izbrīnu. Bet kā ir ar īstenoto projektukvalitāti?Jau šā <strong>gada</strong> sākumā savā ikmēneša ziņojumādomei kā mērķi šim <strong>gada</strong>m virzīju ne tikaikvantitatīvos rādītājus, proti, īstenot skaitliskāizteiksmē pēc iespējas vairāk projektu ar iespējamilielāku finansējumu un iespējami vairāknullēm aiz pirmā cipara, bet gan lielāku uzmanībuveltīt tieši īstenoto projektu kvalitātei.Vairākums paveikto darbu ļauj pašvaldībasdarbiniekiem teikt, ka darbs ir godam padarītsun darīts mūsu novada iedzīvotāju labā. Diemžēlir piedzīvotas arī neveiksmes, kuras izjūtam.Kā tautā saka – darvas karote medus mucā. Protams,atbildīgie darbinieki sadarbībā ar uzņēmējiemtādās situācijās labo un novērš pieļautāskļūdas, bet tas prasa papildu resursus, īpaši jaulaiku un cilvēku darbu... Neskatoties uz to, kaman varēs pārmest mēģinājumu aizbildināties,tomēr vēlos teikt, ka iepirkumus reglamentējošālikumdošana faktiski liedz pašvaldībai kāiepirkumu veicējam uz visiem laikiem atvadītiesno tādiem pretendentiem (uzņēmējiem), kasar neatbilstošām metodēm, kvalifikāciju un<strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldības budžeta ieņēmumiPozīcija Gada plāns Izpilde no Izpilde %<strong>gada</strong> sākuma pret <strong>gada</strong> plānuKopā ieņēmumi 12 518 799 9 438 680 75,40Nodokļu ieņēmumi 5 944 577 3 888 408 65,41Nenodokļu ieņēmumi 186 278 152 860 82,06FOTO: «Mēs ļoti gaidām iespēju, kas ļautu katrai pašvaldībai pašai lemt parnepieciešamāko projektu īstenošanu. Pašlaik mums nav izvēles – varam tikaiiesaistīties valstī izsludināto projektu konkursos,» atzīst <strong>Jelgavas</strong> novadapašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.resursiem, kāarī negodprātīguattieksmicenšas paceltto, ko nespējpanest. Pēclaika tie pašipretendentiatkal ir klāt konkursā ar viszemāko cenu unvisīsākajiem darbu izpildes termiņiem, unpašvaldībai nav likumiska pamata šo uzņēmējupiedāvājumu atteikt. Tieši šādi bezatbildīgi uzņēmēji,kas uzvar konkursos, bet darbu paveiktnespēj, rada vislielākās problēmas, lai projektuvarētu īstenot kvalitatīvi.Budžeta skaitļi rāda, ka šogad pieaug iedzīvotājuienākuma nodokļa ieņēmumi, kasnozīmē, ka novada cilvēki pelna kaut nedaudzvairāk. Taču tas neļauj secināt, vai audzis darbavietu skaits novadā. Ko pašvaldība dara, laiveicinātu uzņēmējdarbību?Jā, mēdz pārmest, ka novadā nenorit pietiekamiaktīva uzņēmējdarbības veicināšana.Taču te kārtējo reizi jāuzsver, ka pašvaldībato nemaz nevar izdarīt – tās uzdevums irveidot un nodrošināt maksimāli izdevīguinfrastruktūru konkrētā teritorijā, lai potenciālaisuzņēmējs vēlētos tur sākt savu biznesu,saskatītu perspektīvu darboties. Šajā jomāesam paveikuši ļoti daudz – arī izstrādātajāAttīstības programmā ierakstot konkrētas vietasnovadā (gan ģeogrāfiski izdevīgas, gan jauinfrastruktūras ziņā sakārtotas), kas var noderētpotenciālajiem investoriem, kuri vēlētos ienākt<strong>Jelgavas</strong> novadā un sākt uzņēmējdarbību – vaitā būtu saistīta ar bioloģisko lauksaimniecību,rūpniecisko ražošanu, augļu pārstrādi, vai kocitu. Nenoliedzami, te ir jautājums, kāda veidabiznesu cilvēks vēlas sākt vai attīstīt. Neveiksmīgirezultāti sabiedriskajās apspriešanās gan parpotenciālo dzīvnieku krematorijas būvniecību,gan dāņu investoru vēlmi īstenot cūku fermasbūvniecību rada sajūtu, ka mēs esam ļoti konservatīvi.Domāju, ka mūsu sabiedrība dažkārtvienkārši baidās vecu stereotipu ietekmē,izvairās savā pagastā redzēt jebkādu rūpnieciskuražotni vai būvi, bet tajā pašā laikā taujā,kāpēc neattīstās uzņēmējdarbība un netieknodrošinātas jaunas darba vietas. Ir jāpārkāpjiesīkstējušiem principiem, lai teritorija attīstītos.Tāpēc arī pašvaldības nostājā uzņēmējdarbībasveicināšanai lielā mērā redzu nepieciešamībuaktīvi nodrošināt saiti starp interesentu uzsāktbiznesu un pašvaldību, parādot ceļu līdz idejasīstenošanai. Plānots, ka arī novada mājas lapāattīstīsim informāciju, lai ikviens, kas vēlētosuzsākt uzņēmējdarbību, varētu gan atrastpretimnākšanu, gan saprast, kur pašvaldībaredz viņa biznesa idejas īstenošanu. Sākotnēji– kaut vai tīri ģeogrāfiski.Vai novada pašvaldības darbinieku struktūrašobrīd ir optimāla?Sākotnējais mūsu uzstādījums sekojasauklim «Stiprs centrs – stipras pārvaldes»,kas nozīmē: mēs vēlamies ieraudzīt stiprus unvarošus saimniekus uz vietas. Pārvaldniekusvēlos redzēt kā savus vietniekus, kuri organizētudarbus maksimāli tuvu iedzīvotājiemun vislabāk izprastu nepieciešamības. Tomēr,protams, vienlaikus ir būtiski izsvērt katradarbinieka ieguldījumu, jo skaidrs, ka mumsvēl ir ko uzlabot. Viena no šādām jomām irprojektu vadītāji – jau izveidojot novadu,komplektējām ļoti spēcīgu projektu speciālistukomandu, kuru darba rezultātu atspoguļopiesaistītie projektu līdzekļi. Taču vienlaikusmēs nelikvidējām tās projektu speciālistuvietas, kas vēsturiski bija izveidojušās katrāpagastā. Tagad saprotam, ka individuāli būsjāizvērtē to projektu koordinatoru atbilstībaun kompetence, kas strādā pagastos.Kopumā gan jāsaka, ka zinoši darbiniekiir lielākā vērtība. Pašvaldība jau šobrīdiegulda resursus darbinieku kvalifikācijascelšanā, lai ne tikai paaugstinātu viņuatbildību par darba rezultātiem, bet arī laiviņi būtu savas jomas profesionāļi, kas arvienlabāk spēj strādāt novada iedzīvotājuinteresēs. Izmantojot šo iespēju, vēlos pateiktiesnovada iedzīvotājiem par izpratniun prasmi sadzīvot ar pārejošām neērtībāmprojektu īstenošanas gaitā, uzņēmējiemun darba kolēģiem – par godprātīgi padarītiemdarbiem, īstenotiem projektiem.Tomēr atcerēsimies, ka mums priekšā vēldaudz darāmā.Kristīne Langenfelde


4 skats<strong>2011.</strong> <strong>gada</strong> <strong>septembris</strong>5Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) <strong>Jelgavas</strong> filiāles koordinējošāeksperte Zane Blumberga uzskata, ka laukos tā sauktajiem«simtlatniekiem» tomēr ir lielāka motivācija strādāt nekāpilsētā. Varbūt tāpēc, ka laukos cits citu pazīst un viņus ikdienāvērtē arī ciema iedzīvotāji. Protams, netrūkst arī tādu, kuri strādātnav gatavi un, iespējams, arī nekad nebūs, tomēr viņu vidūnevar pazaudēt tos, kuri tiešām par 100 vai 80 latiem uz darbunāk ar prieku un paveiktais ir būtisks ieguvums katram pagastam.«<strong>Jelgavas</strong> Novada Ziņas» šoreiz apskata, ko pagastiempalīdzējuši iegūt «simtlatnieki».NVA projektu «Darba praktizēšanaspasākumu nodrošināšanapašvaldībās darba iemaņuiegūšanai un uzturēšanai», kastautā saukts par «simtlatniekuprojektu», sāka realizēt 200<strong>9.</strong><strong>gada</strong> 18. augustā. Pa šo laiku<strong>Jelgavas</strong> novadā izveidotas 1495darba praktizēšanas vietas, kurāsiespēja strādāt dota pagastuiedzīvotājiem, kuri ir bezdarbnieki.Tiesa, viņu skaits ir mazāks,jo viens cilvēks projekta gaitādrīkst strādāt divus periodus. Laigan pagastu pārvaldēs, kas arī irgalvenie darba devēji, norāda, kalielākā daļa stipendiātu neizturaspret darbu atbildīgi, strādā paviršivai pat nodzeras un no darba tiek«izmesti», kopumā «simtlatnieku»padarīto vērtē pozitīvi un ar bažāmraugās nākotnē – kur dabūtfinansējumu, lai šie darbi tiktuveikti arī pēc programmas beigāmšā <strong>gada</strong> 31. decembrī.Projekta mērķgrupa ir bezdarbnieki, kasnesaņem bezdarbnieka pabalstu vai paātrinātovecuma pensiju, tāpēc likumsakarīgi, ka lielākādaļa stipendiātu ir mazkvalificēts darbaspēks.«Lielākoties «simtlatnieki» strādā teritorijassakopšanā un labiekārtošanas darbos – pļaujzāli, krauj malku, zāģē kokus un krūmus,slauka un tīra teritoriju, kopj kapsētas, parkus,tīra grāvjus,» stāsta Sesavas pagasta pārvaldesvadītājs Jānis Skrauplis, norādot, ka nav daudztādu stipendiātu, kam varētu uzticēt atbildīgākusdarbus. Līdzīgi ir arī citos pagastos – stipendiātigalvenokārt tiek nodarbināti teritorijassakopšanas darbos gan pagastā, gan iestādēs,arī remontdarbos. Viens no iemesliem ir tas,ka šiem cilvēkiem nav nepieciešamo prasmjuun iemaņu, bet otra lieta – viņi negrib strādātun izmanto katru iespēju «atpūsties». «Mumspat ir bijis tāds gadījums: sieviete, kura bijaapkopējas palīgs, tika aizsūtīta ieliet spainīūdeni, lai var izmazgāt grīdas, bet viņa ielējatik, ka pat lupatu nevarēja samitrināt,» stāstaJaunsvirlaukas pagasta pārvaldes vadītājaSolveiga Arnīte, piebilstot, ka, lai panākturezultātu, «simtlatnieki» praktiski visu laikujāuzrauga, ko ir ļoti grūti izdarīt. Tomēr, jacilvēkam ir darba pieredze vai prasmes, tas tiekmaksimāli ņemts vērā, dodot viņam darbu.Ada zeķes,labo traktoru, veido hronikuViens no pozitīvākajiem piemēriem ir Vircava– tur katrs stipendiāts tiek izvērtēts unpielikts pie darba, ko prot un spēj paveikt. Par«simtlatniekiem» atbildīgā pagasta pārvaldesSaimniecības daļas vadītāja Gunta Zajankovskastāsta, ka pagastā ir 1700 iedzīvotāju unlielākā daļa tomēr ir zināmi: «Es taču zinu, jakāds bijis celtnieks vai strādājis, piemēram, arsantehniku, tad arī cenšos piemeklēt atbilstošudarbu. Mums viena sieviete mājās šuj, unpalūdzām, lai viņa uzšuj skolas autobusamaizkarus. Ir arī cita, kura ada zeķes tautasdeju dejotājiem. Nomērīja visiem kājas unmājās ada – tas ir viņas darbs.» Savukārtpaši stipendiāti norāda, ka prieks strādāt, joattieksme ir cilvēcīga, viņiem uzticas un esotpat rīkota Ziemassvētku balle, kurā katrampateikts paldies.Radoša pieeja «simtlatnieku» nodarbināšanāir arī Vilcē. Tur stipendiāti izgatavojušikultūras namā dekorus, uzšuvuši tērpus pašdarbniekuteātra izrādei, izgatavojuši kāpnes,lai vieglāk piekļūt ūdenim, un mazmājiņupeldvietā karjerās no pagasta materiāliem, norādaVilces pagasta pārvaldniece Anda Duge,piebilstot, ka, lai visi stipendiāti nestrādātutikai labiekārtošanas un teritorijas uzkopšanasdarbos, nākas krietni padomāt, kur viņusiesaistīt. Vilcē ir arī viens no netipiskākajiemgadījumiem – kāda sieviete, Ruta Baņģiere,palīdz savai vedeklai, kura ir stipendiāte, kārtotun veidot pagasta hroniku. «Mēs zinājām, kaRuta daudzu gadu garumā ir vākusi materiāluspar pagasta vēsturi, un piedāvājām viņai programmasgaitā kopā ar vedeklu tos sakārtot.Tālākais mērķis būtu izveidot pagasta vēsturesekspozīciju, kuru varētu izvietot vecajā pagastmājā.Tās telpas dzīvošanai neder, bet šādammērķim ir ļoti piemērotas, jo atrodas Vilcescentrā,» tā A.Duge.Savukārt Platones pagasta pārvaldes vadītājsVladislavs Pogožeļskis stāsta, ka viens noveiksmīgākajiem piemēriem pagastā ir, kad«simtlatnieks» saremontējis ekskavatoru, kasbija salūzis. Tagad tas darbojas un tiek izmantots,lai savāktu lapas, smiltis, būvgružus.Pagastu pārvaldnieki gan norāda, ka vairums«simtlatnieku» gan negrib strādāt un spēj tikaipildīt fizisku darbu, turklāt viņi ir jāuzmana– tikai retais izrāda iniciatīvu, ir atbildīgs un ieinteresēts.Reizēm, lai stipendiāts varētu veiktkvalificētu darbu, pagasta pārvalde nodrošinājaapmācību, bet pat tas bieži vien neesot radījismotivāciju strādāt. «Trīs cilvēkus par pagastalīdzekļiem aizsūtījām uz apmācībām strādātar trimmeri, bet tikai viens no viņiem tagad todara. Pārējie diemžēl padevās alkoholam,» tāLīvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja pienākumuizpildītāja Ruta Medne.Pieņem arī pastāvīgā darbāTomēr netrūkst arī pozitīvu piemēru. Tāvairākos pagastos ir gadījumi, kad cilvēkspēc programmas beigām pieņemts pastāvīgādarbā. «Pastāvīgā darbā esam pieņēmušidivus – mūžizglītības speciālistu un projektukoordinatoru. Projektu koordinatora amatāpieņēmām cilvēku bez attiecīgas darba pieredzes– mums bija vakance, un riskējām, stipendiātampiedāvājot izmēģināt spēkus šajā jomā.Tas bija kā pārbaudes laiks, un šoreiz risksattaisnojās – esam ieguvuši kompetentu unlabu darbinieku,» stāsta Lielplatones pagastapārvaldes vadītāja Līga Rozenbaha. Arī Elejaspagasta pārvaldes Saimniecības daļas vadītājsAgris Strautnieks norāda, ka daži cilvēki, kuribijuši spējīgi strādāt, pieņemti darbā, bet tādiprogrammā iesaistījušies galvenokārt tās sākumā– nu apmēram 95 procenti stipendiātuir tādi, kam strādāt netīk.Tomēr ir arī citi apsvērumi, pieņemot cilvēkupastāvīgā darbā. Piemēram, Līvbērzē īstenotavesela sociāla programma – tur darbā komunālajāsaimniecībā «Palīgs L» pieņemts kādsnepilnus 40 gadus vecs vīrietis, kurš pagastamsagādājis lielas raizes sava antisociālā dzīvesveidadēļ. «Viņš izšķīrās no sievas un atbraucadzīvot uz Līvbērzi pie vecākiem. Darba nebija,viņš daudz dzēra, vecāki neizturēja un izlikaviņu no mājām, tāpēc kādu laiku vīrietis dzīvojašķūnī. Pagastam bija jāiejaucas un jāsniedzpalīdzība – viņš pārtrauca dzert un ārstējāsno alkoholisma, tad iesaistījās stipendiātuprogrammā, bet pēc tam tika pieņemts darbā,»stāsta R.Medne, norādot, ka svarīgs ir katrs cilvēks,ko izdodas atgriezt uz ceļa un kuram vairsnav nepieciešama sociālā palīdzība, turklāt tasir darbs visas sabiedrības interesēs.Trūkumu daudz,bet ieguvums – izdarīts darbsTeju visu pagastu pārvaldnieki ir vienisprātis,ka šai programmai, lai gan tās mērķislabs un nepieciešams, ir arī daudz trūkumu.Pirmkārt, nav īsti pārdomāts jautājums pardarbu vadīšanu un uzraudzību – tā kā tasgulstas uz pašvaldības pleciem, tās darbiniekiem«simtlatnieku» uzraudzīšana ir papilduslodze paralēli ikdienas pienākumiem, bet,lai «simtlatnieki» tiešām kaut ko izdarītu,viņi parasti tiek piekomandēti struktūrvienībuvai iestāžu pārstāvjiem. Otrkārt, darbavietatiek piedāvāta rindas kārtībā – kamērpretendents nav atteicies, nākamo darbāpieņemt nevar. «Tas ir koks ar diviem galiem.No vienas puses, saprotu programmas mērķiresocializēt ilgstošos bezdarbniekus, bet, nootras puses, liela daļa šo cilvēku nav spējīgistrādāt, bet darba devējs nevar izvēlētieslabāko no kandidātiem – jāņem tas, kaspieteicies,» tā Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldnieceS.Arnīte. Tajā pašā laikā, lai gandaudzi gaužas par bezdarbu, vairāki novadaun <strong>Jelgavas</strong> uzņēmumi, saimnieki sūdzas,ka nav strādnieku, kas varētu, piemēram,strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kūdraspurvos. Tāpat grūtības rada tas, ka vienlaikus«Simtlatnieki» izdarījuši lielu darbu20 gadus vecā Vita līdzšim algotu darbu navstrādājusi, un šī viņai iriespēja iegūt pieredzi.«Man patīk bērni, bijapat doma mācīties parbērnudārza audzinātāju,bet tagad nezinu,vai to īstenošu, jo navjau tās naudas,» stāstameitene. Viņa stipendiātuprogrammas gaitāstrādā par Lielplatonesbērnudārza grupiņas«Mārīte», kurā iet 1,5– 4 gadus veci bērni,audzinātājas palīdziun spēlējas ar bērniem,lasa un stāstaviņiem pasakas, mācasakārtot mantas, tīratelpas. Meitene atzīst,ka ar vidējo izglītībuatrast darbu ir gandrīznereāli un laukos cituvariantu praktiski nav– tagad viņa vismaz varnopelnīt sev tēriņnaudu un atslogot mammu, kas gādā par saimniecību. Tomēr ar to, ka ir stipendiātu programmā,Vita īpaši nelepojas – sabiedrībai neesot pārāk pozitīvs priekšstats par tā dēvētajiem «simtlatniekiem».ar darbu jānodrošina vairāki desmiti cilvēku,un īpaši grūti tas esot ziemas periodā,jo nevar arī cilvēkiem likt augu dienu tīrītsniegu – vasarā gan darāmā pietiek. Vēl vienaproblēma ir tā, ka lielākajai daļai «simtlatnieku»nav motivācijas strādāt, jo viņi jau irpieraduši dzīvot no pabalstiem un haltūrāsiegūtiem nelegāliem ienākumiem, turklātdaudzi lieto alkoholu un nespēj strādāt ilgstoši.Tāpēc pagastos diezgan bieži tiek lauztilīgumi ar stipendiātiem, ja cilvēks trīs dienasneattaisnoti ir kavējis darbu, visbiežāk tāpēc,ka ir saņēmis naudu un sācis «svinēt».Tomēr ir arī pozitīvie aspekti. NVA <strong>Jelgavas</strong>Vilces tautas nama mākslinieciskāsdekorācijas, interesantodobi un solus pie tautas namaizveidojis mākslinieks DruvisCirītis, kurš arī bijis iesaistītsstipendiātu programmā. «Pagastspats meklēja iespējas, kāizmantot šo programmu savāsinteresēs, lai piesaistītu ne tikainekvalificētu darbaspēku, betarī speciālistus, kas patiešāmir nepieciešami,» norāda pagastapārvaldes vadītāja AndaDuge. Kaut arī «simtlatnieku»programmas termiņš ir limitēts,mākslinieka paveiktais darbs irilgmūžīgs – tas savu «akordu»tautas namam piešķirs vēl ilgi.Darbu stipendiātiem sagādājaarī strādnieki, kasVircavā īstenoja ūdenssaimniecībasattīstībasprojektu un vilka caurules.Pēc viņiem viss jānovāc,jāsaslauka, jāsakārto,jāatjauno taciņas, jāiesējzāle vai jāiestāda puķes.Te top taciņa no skolasuz sporta zāli. «Tas ir ļotismags roku darbs,» norādaVircavas pagasta Saimniecībasdaļas vadītājaGunta Zajankovska, kurastrādā ar stipendiātiem.filiāles koordinējošā eksperte Z.Blumbergauzskata, ka laukos bezdarbniekiem tomērir lielāka motivācija strādāt nekā pilsētā.Varbūt tāpēc, ka laukos cits citu pazīst unviņus ikdienā vērtē arī ciema iedzīvotāji, kurireizēm iesaistās un ziņo pārvaldei gan parpārkāpumiem, gan uzslavē stipendiātus parlabi paveiktu darbu. Viņa norāda, ka laukos irarī diezgan daudz gadījumu, kad bezdarbniekipēc dalības projektā tiek pieņemti pastāvīgādarbā. Arī pagastos, lai gan katrā ir arī virknenegatīvo piemēru, kopumā ar programmas un«simtlatnieku» darbu ir apmierināti – lai ganjāstāv klāt un jāuzrauga, darbs tomēr tiek padarīts,pagasti kļuvuši sakoptāki, jo stipendiātidara darbus, kuru izpildei līdzekļu budžetānav. Sesavas pagasta pārvaldnieks J.Skrauplislēš, ka viena sētnieka, kas pieņemts pastāvīgādarbā, algai nepieciešami ap 250 lati mēnesī(alga plus nodokļi), bet, lai sakoptu pagastu,ar vienu sētnieku nepietiktu. Tāpēc pagastospriecājas par to, ka darbs tiek izdarīts, un arbažām domā, kā spēs nodrošināt kārtību untīrību pagastos, kad šādas programmas vairsnebūs.Ilze Knusle-JankevicaFoto: Gunta MeļķePlatones pagastā šis ekskavators bija salūzis un ilgu laiku stāvēja neizmantots,līdz stipendiātu programmā iesaistījies cilvēks ar zelta rokām – Aigars Smilga –,kas to savedis kārtībā un ekskavatoram izgājis arī tehnisko apskati. Tagad tastiek izmantots, lai savāktu lapas, smiltis, būvgružus. «Ilgus gadus nostrādāju uztraktora un esmu izbraukājies ar visādiem. Tajā laikā jau pašiem traktori bija arījāremontē, bet tagad jaunie padomju tehnikai pat klāt neķeras,» saka A.Smilga,piebilstot, ka tas bijis arī sava veida izaicinājums. Viņš stāsta, ka iepriekš strādājispie saimnieka Svētē, bet viss bijis neoficiāli. «Kad gadu biju nostrādājis unieminējos, ka varbūt varētu noslēgt līgumu, pēc nedēļas saimnieks man pateicapaldies par darbu...» mazliet sarūgtināts ir Aigars.Gatavojot Elejas parka estrādinovada pirmajiem svētkiem, stipendiātiestrādes vienā sektorāatjaunoja soliņus. Pārvaldes vadītājsLeonīds Koindži-Ogli atzīst,ka Elejā stipendiāti strādā ganteritorijas labiekārtošanas darbos,gan zupas virtuvē. Viena sievieteskolas bibliotēkā datorizē krājumu– ievada datorā datus par bibliotēkāesošajiem izdevumiem, tāpatdaudzi strādā Bērnu un ģimenesatbalsta centrā. Vairāki stipendiātipēc programmas beigām pieņemtiarī pastāvīgā darbā.Lai apkopotie materiāli par Vilcespagastu neaizietu postā, Ruta Baņģierepiekritusi palīdzēt vedeklai,kura strādā kā stipendiāte, un sakārtotosmateriālus nodot pagastam.«Mēs esam dzīvojuši Vilcē no paaudzespaaudzē pa mammas līniju. Kadbiju maza, vecāmāte man nestāstījapasakas, bet gan par savu dzīvi, kadbijuši Blankenfeldes muižā kalpi.Viņa man vienmēr teica tā: saimniekiiznāca uz plika lauka, uzcēla māju,iekopa laukus, izskoloja bērnus,»stāsta Ruta, kura vairāk nekā 20 gadus nostrādājusi Vilces bibliotēkā.Pārvaldes vadītāja Anda Duge stāsta, ka esot iecere no šiem materiāliemizveidot pagasta vēstures ekspozīciju un izvietot to vecajā pagastmājā, kasbūtu tam vispiemērotākā vieta.«Kas tie 100 vai 80 lati ir?»retoriski jautā vircavnieksLeonīds Samkovs, kurš bezdarbnieksir trīs gadus, bettagad kā stipendiāts gatavopagastam ziemai malku– viņš 20 gadus nostrādājismežā un gan prot, ganvar strādāt ar zāģi. Malkane tikai jāsazāģē, bet arījāsakrauj. «Teikšu, kā ir:ja nebūtu šito latu, nebūtu,par ko izdzīvot. Bet maksātvarēja ar visiem sociālajiem– man tuvojas pensijas gadi, bet, sēžot bez darba, pensijai jau neko neuzkrāšu. Tasnekas, ka strādāt sāku jau no 14 gadu vecuma – kūtis mēzu,» tā Leonīds. Viņš noradiem esot dzirdējis, ka Lietuvā līdzīgā programmā bezdarbnieks nopelnot ap160 latiem «uz rokas» un par viņu vēl veic sociālās iemaksas. Leonīds rēķina, ka,lai ģimene varētu normāli dzīvot, algai vajadzētu būt 300 – 350 lati «uz rokas».Šīs trepītes un mazmājiņuKalnaplāteru raktuvēs Vilcē izgatavojiskāds vīrs, kurš strādājis«simtlatniekos». «Pagasts devamateriālus, bet viņš to visu pagatavoja,»stāsta pagasta pārvaldesvadītāja Anda Duge, piebilstot, kate iecerēts izveidot iecienītu atpūtasvietu ar papildu labierīcībām,pārģērbšanās kabīni, soliņiem,atkritumu urnām un volejbola laukumu.Tomēr vēl jāizcērt krūmi unniedres, tāpat jau pasūtītas norādes,kas informēs iedzīvotājus, ka šeit aizliegts peldināt dzīvniekus,mazgāties ar šampūnu un iebraukt ar transporta līdzekļiem.Stipendiātu skaits pa pagastiem(no projekta sākuma līdz 01.0<strong>9.</strong><strong>2011.</strong>)Pagasts Darba praktizēšanas vietasEleja 101Glūda 157Jaunsvirlauka 105Kalnciems 189Lielplatone 98Līvbērze 129Platone 107Šo atpūtas vietu starp Vircavas skolu un tautas namu ierīkojušas «simtlatnieces»un nosaukušas to par Sapņu dārzu. «Mēs te nojaucām celiņu,jo drīz jau stipendiātu vairs nebūs, tāpēc nebūs arī, kas to ravē, iesējāmzālienu un iestādījām puķes. Mums ir arī atsevišķa īrisu dobe,» ne bezlepnuma teic Dzintra Vīksna, kura programmā strādā pēdējās dienas unatzīst, ka viņai tā visa pietrūks. «Strādājot te, vismaz jūties derīgs, jo mājasdarbu jau neviens neredz – raujies kaut visu dienu pa dārzu,» tā Dzintra,piebilstot, ka visvērtīgākais esot nevis ik mēnesi nopelnītie 100 vai 80 lati,bet gan pagasta administrācijas cilvēcīgā attieksme.Vircavniece Valentīna Deržavicaadīt iemācījusies 1. klasē, skatoties,kā mamma to dara. Tagad viņai šīsprasmes noder, strādājot NVA īstenotajāstipendiātu programmā. Valentīnainav visu laiku jāstrādā ārāar slotu un lāpstu – viņa jau apadījusikolēģus ar darba pirkstaiņiem unvilnas zeķēm, bet tagad vēl jāuzadazeķes apmēram 30 Vircavas tautasdeju dejotājiem. «Tas jau nav nemaztik viegli, jo augums visu laiku irsaspringts, var veidoties osteohondroze,»norāda Valentīna, lēšot, kavienu zeķu pāri, cītīgi strādājot, varuzadīt apmēram pusotras dienaslaikā. Viņa atzīst, ka aukstajos unlietainajos rudens mēnešos daudzpatīkamāk būs strādāt mājās un adītzeķes nekā dzīvoties pa āru, slaukotun grābjot lapas.Pagasts Darba praktizēšanas vietasSesava 97Svēte 72Valgunde 105Vilce 120Vircava 130Zaļenieki 85Bezdarbnieku, kas ir piedalījušies projektā, skaits ir mazāks, jo daudzi ir nostrādājušivismaz divus periodus.Avots: Nodarbinātības valsts aģentūraJa stipendiāts sevi labi parāda, pastāviespēja, ka viņš tiks pieņemtspastāvīgā darbā. Piemēram, elejnieksMaksims Dedjuls kopš jūnijaoficiāli strādā pagastā par sētnieku,bet tagad, kamēr nav tik daudz darba,palīdz remontēt bērnudārza telpas.«Agrāk strādāju celtniecībā unvisu ko māku. Oficiāli bezdarbnieksbiju gadu, vienu brīdi domāju brauktuz ārzemēm, bet arī tepat pietikahaltūru – te vienam, te otram jāpalīdz.Kauns strādāt «simtlatnieku»programmā man nebija, jo rēķinitaču visiem jāmaksā. Nav svarīgi, kāto naudu nopelna,» stāsta 25 gadusvecais Maksims.«Mana vecuma cilvēkiir jau norakstīti,neviens tādusdarbā negribņemt – paprasa,cik gadu, un tadnodomā, ka esmuveca vecene unneko nevaru izdarīt.Bet es varu!»saka elejnieceNellija, kurai ir56 gadi un kuralabprāt vēl strādātualgotu darbu.Agrāk viņai darbsbijis lielveikalā «Maxima» Rīgā, tad iekārtojusies kultūras namā Ādažospar apkopēju, jo tur dzīvo viņas meita. «Bet tad priekšnieces meita netikaaugstskolā un viņai vajadzēja kaut kur palikt. Tāpēc man nācās atbrīvotvietu viņai,» stāsta Nellija, piebilstot, ka tagad jau darba tirgū priekšrokair jauniešiem, turklāt darbā pieņem galvenokārt savējos.ĪsumāGatavojas Zaļeniekuarodvidusskolasrekonstrukcijas darbiem<strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldība uzsākusi projekta«Zaļenieku vidusskolas ēkas rekonstrukcija unaprīkojuma modernizācija vispārējās vidējāsizglītības kvalitātes uzlabošanai <strong>Jelgavas</strong> novadā»realizāciju. Projekts tiks īstenots saskaņā ar<strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldības Izglītības iestāžutīkla attīstības koncepciju 2010. – 2015. <strong>gada</strong>m,veicot nozīmīgus rekonstrukcijas un labiekārtošanasdarbus Zaļenieku arodvidusskolas dienestaviesnīcas ēkā, pielāgojot to mācību procesamun uzlabojot audzēkņu dzīves apstākļus. Projektamērķis ir veicināt vispārējās vidējās izglītībaskvalitātes paaugstināšanu <strong>Jelgavas</strong> novadā,nodrošinot konkurētspējīgus apstākļus izglītībasiegūšanai Zaļenieku pagastā, optimizējotizglītības programmu realizēšanai izmantotoēku skaitu un pielietojumu, kā arī modernizējotmateriālo bāzi. Renovētās telpas būs iekārtotasar mēbelēm un aprīkojumu, īpaši pievēršotuzmanību dienesta viesnīcā mācību kabinetulabiekārtošanai, modernizēšanai un informācijastehnoloģiju nodrošinājumam. Ēkas rekonstrukcijasdarbus veiks, lai optimāli izmantotu izglītībasiestādes telpas un aprīkojumu, izveidojotmodernu un komfortablu vidi, kas nodrošināsiespēju mācīties ne tikai <strong>Jelgavas</strong> novada, betarī citu pašvaldību jauniešiem. Projekta ilgumsir 24 mēneši, un aktivitāšu īstenošanai plānotaisERAF finansējums – 556 577 lati.IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒAugustā no mums aizgājuši...Jānis Sirmais, Valgunde(23.05.1984. – 01.08.<strong>2011.</strong>)Velta Masļikova, Vilce(0<strong>9.</strong>03.194<strong>9.</strong> – 01.08.<strong>2011.</strong>)Jons Ernests Ancuks, Zaļenieki(21.03.1937. – 02.08.<strong>2011.</strong>)Elza Osipova, Jaunsvirlauka(13.10.1926. – 04.08.<strong>2011.</strong>)Lidija Freimane, Glūda(23.07.1921. – 06.08.<strong>2011.</strong>)Ivars Ovsjanko, Līvbērze(24.0<strong>9.</strong>1954. – 06.08.<strong>2011.</strong>)Marija Bogatirjova, Eleja(01.10.1954. – 07.08.<strong>2011.</strong>)Marija Lešinska, Vilce(24.01.1917. – 08.08.<strong>2011.</strong>)Leons Lavrinovičs, Glūda(12.0<strong>9.</strong>1933. – 08.08.<strong>2011.</strong>)Leonīds Osipovs, Vircava(23.04.1943. – 0<strong>9.</strong>08.<strong>2011.</strong>)Gita Lindberga, Jaunsvirlauka(22.01.1945. – 12.08.<strong>2011.</strong>)Anastasija Skukovska, Platone(25.05.1922. – 14.08.<strong>2011.</strong>)Liene Sīle, Valgunde(24.08.1935. – 15.08.<strong>2011.</strong>)Boriss Zujevs, Valgunde(28.01.1963. – 15.08.<strong>2011.</strong>)Larisa Cvetkova, Lielplatone(04.0<strong>9.</strong>1938. – 18.08.<strong>2011.</strong>)Dzintars Gintēns, Vilce(16.04.1941. – 18.08.<strong>2011.</strong>)Ināra Lūdiņa, Sesava(07.02.1945. – 1<strong>9.</strong>08.<strong>2011.</strong>)Helēna Grigorjeva, Glūda(11.08.1923. – 21.08.<strong>2011.</strong>)Taisija Lejniece, Vilce15.03.1030. – 21.08.<strong>2011.</strong>)Gunārs Hmeļņickis, Svēte(04.05.1948. – 22.08.<strong>2011.</strong>)Austra Skubiļina, Glūda(26.0<strong>9.</strong>1924. – 27.08.<strong>2011.</strong>)Vija Siņica, Jaunsvirlauka(13.01.1936. – 28.08.<strong>2011.</strong>)Aldis Pauls, Platone(1<strong>9.</strong>10.196<strong>9.</strong> – 28.08.<strong>2011.</strong>)Vija Zīle, Zaļenieki(12.02.1937. – 2<strong>9.</strong>08.<strong>2011.</strong>)Ilga Jansone, Valgunde(15.01.1931. – 30.08.<strong>2011.</strong>)Juris Škraba, Eleja(02.02.1935. – 30.08.<strong>2011.</strong>)Nikolajs Zvingulis, Glūda(03.11.1935. – 31.08.<strong>2011.</strong>)Marks Jevstifejevs, Kalnciems(03.05.193<strong>9.</strong> – 31.08.<strong>2011.</strong>)


6 <strong>2011.</strong> <strong>gada</strong> <strong>septembris</strong> pagastu mozaīkaValgundeNo 1. septembra Kalnciemavidusskolas 1. – 8. klases skolēnisākuši nēsāt vienādas sūnu zaļasvestītes ar skolas logo.Skolas direktore Mudīte Laumanestāsta, ka ideju par vienādāmskolas formām jau pagājušajā mācībugadā ierosinājuši vecāki. «Ņemotvērā pašreizējo finansiālo situāciju,nolēmām, ka sākumā iztiksim arvienojošām vestītēm.» Šobrīd skolēnijau valkā vienādas sūnu zaļasRealizēts Hipotēku un zemesbankas atbalstītais projekts «Ieluvingrošana Valgundē», un tā gaitāpie «Avotiem» uzstādīti vingrošanasKalnciema vidusskolā skolas formasvestes, uz kurām uzšūts skolas logo.«Jāpiebilst, ka arī skolotāji, lai veidotuvienotu skolas tēlu, ir iegādājušies vainu šādas krāsas jakas, vai džemperus arskolas logo,» stāsta direktore.Kalnciema vidusskola jaunajāmācību gadā piedzīvojusi vēlkādas pārmaiņas – iekārtots jaunsmājturības kabinets, kas no atsevišķāsēkas skolas pagalmā pārceltsuz skolas telpām, bet piecusun sešus gadus veco bērnu grupiņāizbūvētas atsevišķas tualetes.Vidusskolā tiksies novada jaunieši23. septembrī pēc stundām Kalnciemavidusskolā tiksies vairāk nekā100 vidusskolēni no visām novadavidusskolām, lai piedalītos Draugudienā.Vidusskolas ārpusklases darbaorganizatore Gundega Veisa stāsta,ka Draugu dienas mērķis ir saliedētTas paveikts ar bezdarbnieku, kuripagastā strādā par 80 latu stipendiju,palīdzību, bet tualešu ierīkošanāiesaistījušies arī vecāki.Foto: no skolas arhīvadārzu – iepriekš sagatavotā puķudobē katras skolas komanda iestādīslīdzi paņemtu augu. Paredzētasarī netradicionālās sporta spēles,kopīga zupas ēšana un diskotēka.Draugu diena tiek organizēta ar laukupartnerības «Lielupe» finansiāluatbalstu, kuru sagādāja biedrība«Mēs Valgundei».novada skolēnus. «Jau kādu laiku mēsvisi dzīvojam vienotā novadā, tāpēcmums ir jādomā, kā varam veicinātsadarbību, draudzību un viens otrampalīdzēt. Un pie mums notiks pirmāDraugu diena, uz kuru esam aicinājušivisu novada vidusskolu audzēkņus,»stāsta G.Veisa. Vidusskolēni pieKalnciema vidusskolas veidos DrauguPaldies!objekti. Centra pārstāve Egija Šuneiko,kas ir projekta autore, saka lielu paldiespar darbu palīgiem Oskaram Karlam,Normundam Krickim, Jānim Vamzim,Jurim Ziemelim, MārtiņamZiemelim, Dmitrijam Gudovičam,Artūram Petuhovam, RitvaramSmikarstam un Ivaram Intleram.Livberze - -Pagājušajā nedēļā Līvbērzē otroreizi viesojās ciemiņi no Norvēģijas,kas pasnieguši dažādas dāvanasiedzīvotājiem un dienas centram«Vārpa».Sadarbība ar norvēģiem sākāsjau pērn, kad viņi iepriecināja piecaskuplākās pagasta ģimenes, sarūpējotdāvanu kartes skolas piederumuiegādei un lietas pagasta dienascentriem. Šogad Norvēģijas labvēļibija atbraukuši ar mērķi iepriecinātAugusts Alternatīvās sociālāsaprūpes dienas centrā bijis notikumiempilns. Visinteresantākāsun apmeklētākās bija radošāsnodarbības, kuras vadīja dienascentra vadītāja Sandija Bimbere.«Tā bija jauka iespēja bērniemNorvēģi atved dāvanas centram «Vārpa»tieši centra «Vārpa» darbiniekus unklientus. Proti, ciemiņi centrā nogādājušiNorvēģijas iedzīvotāju sarūpētāsdāvanas – nedaudz apģērba, kas tiksizdalīts maznodrošinātajām ģimenēm,higiēnas preces, mazgāšanaslīdzekļus, pārtiku, kancelejas preces.Arī no šīm dāvanām daļa tiks Vārpasiedzīvotājiem, kuriem šobrīd visvairāknepieciešama palīdzība, taču pārējaispaliks centrā, lai vēlāk izmantotudažādos pasākumos un centra darbanodrošināšanai. «Mēs patiesi esamMainīts sociālo darbinieču pieņemšanas laiksLīvbērzes pagasta pārvaldeinformē, ka mainījies sociālo darbiniečupieņemšanas laiks. Dace Upmane,kas apkalpo Vārpas, Tušķu,Avotiņu un dārzkopību sabiedrību«Agro», «Grīva», «Mazgrīva»,«Rosība», «Ziedonis» iedzīvotājus,Līvbērzes pagasta pārvaldē apmeklētājuspieņem ceturtdienās unpiektdienās no pulksten 8 līdz 12,centrā «Vārpa» – katra mēneša pirmajāotrdienā no pulksten 14 līdz 16.Bērni atpūtušies un radoši pastrādājušiinteresanti pavadīt brīvo laiku. Viņipiedalījās dažādās aktivitātēs, kasattīsta izturību, veiklību, kā arī guvapozitīvas emocijas un varēja izpaustiesradoši, kas ir ļoti svarīgi bērnuikdienas saskarsmes spēju veiksmīgaiattīstīšanai,» tā centra vadītāja.priecīgi, ka mūsu ciemiņi jau otrogadu sarūpē pārsteigumu, atgādājotšurp dāvanas, kuras varēsim izmantotikdienā un dažādos pasākumos,»tā centra vadītāja Smaida Verza.Solvita Ozola, kas apkalpo Ģipteru,Būdiņu, Līvbērzes, Līvbērzes stacijasun Rubeņu iedzīvotājus, pagastapārvaldē pieņem pirmdienās nopulksten 13 līdz 18, ceturtdienāsno 13 līdz 16.Foto: no centra arhīvaLielplatonePēc vairāku gadu pārtraukumaLielplatonē augusta beigās notikaSporta svētki, kuros uzvaras izcīnījagan pašmāju sporta entuziasti, gankaimiņu pagastu sportisti.«Lai gan iepriekšējās naktsspēcīgais lietus sporta laukumubija pārvērtis lielā peļķē, tas nenobiedējasportotājus. Uz mūsusporta svētkiem bija sabraukušiarī sportisti no Valgundes, Glūdas,Vilces, Elejas, <strong>Jelgavas</strong>,» stāstaLielplatones sporta dzīves organizatorsJānis Rihards. Rezultātāspēcīgākie futbolā izrādījās Vilcesfutbolisti, aiz sevis atstājot divasmājinieku komandas. Pirmajākomandā, kas izcīnīja 2. vietu, spēlējaAleksandrs Baimuhametovs,Edgars Baimuhametovs, JevgeņijsElejaElejas vidusskolā darbu sākusijauna matemātikas skolotāja – MārīteLazda, kas nupat absolvējusiLatvijas Universitātes Fizikas unmatemātikas fakultāti. Jaunā skolotāja,kas pati savulaik beigusiElejas vidusskolu, matemātikumāca 5. un 7. klasei un ir 5. klasesaudzinātāja.Elejā izveidots apgaismots gājējuceliņš, kas tagad ļauj ātrākno Parka ielas dzīvojamā masīvanokļūt pagasta centrā. Vieni no pirmajiemjauno celiņu iemēģinājušiskolēni, dodoties uz 1. septembrapasākumu.Celiņš izbūvēts, realizējot projektu«Bauskas šoseja–Vilkudārzaiela–Meža prospekts gājēju celiņaizveidošana», un darbus veica SIA«Ceļu būvniecības sabiedrība «Iga-Medmāsa reizi nedēļā pieņems skolāAizvadīti sporta svētkiMihailovskis, Viktors Mihailovskis,Edgars Kaligājevs, Jurijs Gorebecsun Jānis Rihards (juniors). Bet otrajāsastāvā, 3. vietas ieguvēju komandā,– Aleksandrs Antipins, Gatis Gailītis,Oskars Blīns, Viktors Vaišļa, MihailsReinvalds, Inārs Burtnieks un RaitisPizāns. Bērnu konkurencē labākieizrādījās Kārlis Šarikovs, Jānis Tiščenkovs,Aleksandrs Kirdiks, ElgarsRihards, Inguss Burtnieks, TomassLarjonavs, Eduards Vaškinelis, KirilsMihailovskis un Klāvs Kudlāns. Volejbolāpirmie – Jānis un Pēteris Petuhovi,otrie – Viesturs Aleksandrovičsun Kristaps Āns, bet trešie – KasparsJaundzems un Kristaps Svalbs. Sieviešukonkurencē uzvarēja Gerda Ozolaun Baiba Aleksandrova, bet bērnu– E.Rihards un Dāvids Petuhovs. Paralēlikomandu cīņām spēkus varējaLielplatones pagasta pārvaldeElejas vidusskolas Lielplatonesfiliālē atvēlējusi kabinetumedmāsai. Tas nozīmē, ka skolēniemun pirmsskolas grupuaudzēkņiem uz profilaktiskajāmpārbaudēm vairs nebūs jādodasuz pagasta medpunktu – reizinedēļā medmāsa viņus pieņemsskolā. Medmāsa Gita Lemkinainformē, ka viņa bērnus skolāpieņems katru otrdienu no pulksten9 līdz 15. «Bērniem vairsnebūs jānāk uz medpunktu.Pārbaudīt redzi, izmērīt asinsspiedienu,augumu un nosvērtskolēnus varēsim tepat skolā,»tā medmāsa.pārbaudīt arī individuālajās sacensībās.Lidojošo šķīvīti vistālāk raidījaM.Reinvalds, otrais – J.Gorobecs,bet trešais – E.Baimuhametovs.Precīzākais šautriņu metējs – EdgarsRihters, E.Baimuhametovs unK.Mihailovskis. Teicamu rezultātusasniedza arī Evelīna Vētra, kurakopā ar Martinu Rihteru veiksmīgistartēja pirmsskolas vecuma bērnusacensībās.Foto: no pagasta pārvaldes arhīvaJauna matemātikas skolotājaIerīkota spēļu istabaM.Lazda matemātikas skolotājasprofesiju izvēlējusies, jo viņai jau kopšskolas laikiem paticis šis priekšmetsun, viņasprāt, skolotājas darbā katradiena ir citādāka. «Arī šogad, stājotiesLatvijas augstskolās, studentu vidūpieprasītākās bija sociālās zinātnes.Tajā pašā laikā vitāla nepieciešamībapēc eksakto zinātņu speciālistiemAr Nīderlandes KNHM fondaatbalstu Elejas Bērnu un jauniešuizglītības un iniciatīvu centrā ierīkotaspēļu istaba, kurā dažādas spēlesaicināts spēlēt ikviens pagasta iedzīvotājs.Par projekta līdzekļiem iegādātsGatavs gājēju celiņš; pirmie to iemēģinājuši skolēnite»», bet apgaismojumu ierīkoja SIA«Mītavas elektra». «Ir radīta drošavide gājējiem. Tagad iedzīvotājiem,lai nokļūtu no Parka ielas dzīvojamāmasīva uz Elejas vidusskolu, bibliotēku,pagasta pārvaldi, doktorātu unno Dārza ielas dzīvojamā masīva uzbērnudārzu, nav vairs jāpārvietojaspa Bauskas ielu, kur jāiet gar šosejasmalu,» tā pagasta pārvaldes pārstāveAnda Breiere. Finansējums iegūts noEiropas Lauksaimniecības fonda laukuattīstībai (ELFLA) Lauku attīstībaskļūst aizvien acīmredzamāka, tādēļir patiesi liels prieks par Mārīti, kurapēc pamatstudiju beigšanas izvēlējāsstrādāt par skolotāju tieši Elejas vidusskolā,»uzsver Elejas vidusskolasdirektore Sarmīte Balode. Jāpiebilst,ka M.Lazda paralēli skolotājas darbamšogad turpinās matemātikasstudijas maģistrantūrā.biljards, novuss un vairākas jaunasmazās galda spēles, informē centravadītāja Inga Andrejeva.programmas pasākuma «Pamatpakalpojumiekonomikai un iedzīvotājiem».Kopējais finansējums – 67732,5 lati, no kuriem ELFLA sedz 50379,55 latus, bet novada pašvaldībaslīdzfinansējums ir 17 352,95 lati.Foto: no pagasta pārvaldes arhīvaJaunsvirlaukaŠī sabraukšana notiks, pateicotiesprogrammai «Jaunatne darbībā»,kurā atbalstīts Jaunsvirlaukasjauniešu kluba «Klikšķis» projekts30. septembrī pulksten 19 interesentiaicināti uz izglītības, kultūrasun sporta centra «Līdumi» jaunāssezona atklāšanu, kurā varēs noskatītieskoncertu un iepazīties arcentra piedāvājumu.VilceRūpējoties par dabas vērtībusaglabāšanu un kultūrvēsturesizpēti pagastā, Vilcē tiek veiktapagasta dižkoku apzināšana,izpēte un uzskaite. Šobrīd jauapzināti vairāki dižkoki, betdarbs tiek turpināts. Šajā procesāaicināti iesaistīties arīiedzīvotāji, kuru māju tuvumāir kāds šāds koks.Vilces projektu koordinatoreLolita Duge stāsta, ka pēdējādižkoku uzskaite Vilcē veikta2004. gadā, kad atrasti 26 dažādusugu dižkoki un vairākipotenciāli koki, kuri pretendēuz šo statusu. «Dati ir novecojuši,un pērn, 2010. gadā, irmainījušies dižkoku statusamatbilstoši parametri. Piemēram,Vilces pagasta pārvalde lūdzatsaukties iedzīvotājus, kuriar informāciju un vizuālajiemmateriāliem var piedalītiesVilces vēstures veidošanā.Proti, cilvēki aicināti ziņot par«Klikšķis»uzņems ciemiņusNo 17. līdz 25. septembrim Jaunsvirlaukā pulcēsies 26 jaunieši noRumānijas, Polijas, Spānijas, Itālijas un Jaunsvirlaukas jauniešukluba «Klikšķis» dalībnieki, kuri ciemiņus iepazīstinās ar Latvijaskultūru, iepazīs citas kultūras un kopā ar viesiem 24. septembrīpulksten 17 ikvienu ielūdz uz koncertu «Līdumos».Mežciemā rotaļu laukumsAr lauku attīstības programmas«Leader» un <strong>Jelgavas</strong> novadapašvaldības atbalstu pie Mežciemadienas centra ierīkots rotaļulaukums.Biedrības «Attīstības centrs «Iepazīsimsevi»» priekšsēdētāja IneseSkromane stāsta, ka nepieciešamību«Līdumos» atklās sezonuApzina tuvākās apkārtnes dižkokusVāc vēstures liecības«Jauniešu informācija caur mākslu».Paredzēts, ka Jaunsvirlaukātiksies 26 jaunieši, lai iepazītos ardalībvalstu kultūru un tradīcijām,«Līdumu» direktore Ilona Freimanestāsta, ka koncerta laikā būs iespējaredzēt, ko vairāki kolektīvi paveikušivasarā. Uz koncertu aicināti arī viesino citiem pagastiem. «Ņemot vērā to,ka liela daļa iedzīvotāju nepiedalījāsozols tagad var būt dižkoks, jatā diametrs ir četri metri, agrāk– pieci. Tas liek domāt, ka situācijair ļoti mainījusies, un esam nolēmušito izpētīt,» stāsta L.Duge.Viņai ir iecere kopā ar skolēniemdoties ekspedīcijā, lai nomērītujau zināmos dižkokus un atklātujaunus, nofotografētu tos. «Šobrīdesmu apzinājusi piecus dižkokus.Tālākā darbā ir iecere iesaistīt arīmežu speciālisti, kas palīdzēs arprecīziem mērījumiem un sniegsinformāciju no kartēm, kurāsatzīmēti šie koki,» stāsta L.Duge.Taču izpētē aicināti iesaistītiesarī pagasta iedzīvotāji, ziņojotL.Dugei, ja viņu īpašumos ir lielikoki, kas varētu pretendēt uzdižkoka statusu. L.Duges tālrunisir 26394062. «Plānots, ka pēckā arī pierādīs sevi kā radošasun mākslinieciskas personības.24. septembrī «Līdumos» notiksnoslēguma koncerts «Neparastādiena», kurā varēs novērtēt, kojaunieši nedēļas laikā paveikuši,notiks projektā veidotas filmaspirmizrāde un fotoizstāde. Uz šopasākumu tiek aicināts ikviensiedzīvotājs. Ieeja ir bez maksas.pēc rotaļu laukuma iedzīvotāji izteikušijau sen, taču nu beidzot izdevies piesaistītfinansējumu, lai ideju īstenotu.Laukumā uzstādīts rotaļu komplekssar slīdkalniņu, šūpolēm un vingrošanaselementiem, pa kuriem bērni varēskāpelēt, un basketbola grozs. Bet blakusizvietoti četri soliņi un atkritumuurnas. Projekts «Rotaļu un aktīvās atpūtaslaukumaizveideMežciemā»finansētsno lauku attīstības programmas«Leader». Tā kopējās izmaksas ir9983 lati, pašvaldības līdzfinansējums– 998 lati.Foto: Inese Skromanepirmajos <strong>Jelgavas</strong> novada svētkos,sezonas atklāšanas pasākumā esamiecerējuši parādīt arī to priekšnesumu,ar kuru tajos prezentējām mūsupagastu,» tā I.Freimane. Pasākumsir bez maksas.dižkoku uzskaites mēs rīkosimtikšanos ar īpašniekiem, kuruteritorijās aug dižkoki, lai stāstītupar to, kā šos kokus kopt, jotie ir aizsargājami,» tā L.Duge,piebilstot, ka Vilces viena noperspektīvām ir tūrisma attīstība.«Varbūt vēlāk šos dižkokusvaram iekļaut velomaršrutā.Tiesa, lai tiktu līdz tam, vēl irdaudz jādara,» atzīst L.Duge.Plānots, ka <strong>gada</strong> beigās tiksrīkota fotoizstāde, kurā varēsaplūkot labākās bildes ar Vilcesapkārtnes dižkokiem. Tāpat iegūtosdatus iecerēts nodot Videspārvaldei un akciju sabiedrībai«Latvijas valsts meži». Naudadižkoku izpētei iegūta no laukupartnerības «Lielupe», to atbalstaarī Vilces pagasta pārvalde.kolektīviem, kas savulaik darbojušies,par kolhoza laikiem, parievērojamiem cilvēkiem Vilcē,dažādiem sadzīves notikumiem.Gaidīti tiek gan atmiņu stāsti,gan fotogrāfijas, kas tiks apkopotasun vēlāk izvietotas īpašāVilces vēstures istabā. Visi,kuri gatavi iesaistīties vēsturesapkopošanā, aicināti interesētiespagasta pārvaldē vai zvanītpa tālruni 20238393.


KalnciemsKalnciema pagasta pārvaldeatgādina, ka uz bijušo atkritumuizgāztuvi karjeru teritorijāatkritumus vest aizliegts, tāpataizliegts tos izmest mazdārziņostam neparedzētā vietā.Pagasta pārvaldes vadītāja GaļinaKoroļova stāsta, ka līdz arrudens sezonas iestāšanos problēmassagādā iedzīvotāji, kurisavus atkritumus nogādā tiemneparedzētās vietās, tādējādipiesārņojot apkārtējo vidi unradot liekus izdevumus pagastaPirmo reizi Kalnciemā notikušasnetradicionālās sporta spēles,ko pagasta iedzīvotājiem sarūpējajauniešu biedrības «Laukos»entuziasti. Tajās spēkiem mērojās11 komandas, informē kultūrasdarbiniece Dace Dalgā. «Pasākumanebūtu, ja nebūtu palīdzīguroku, tāpēc gribam teikt paldiesdraugiem, finansiālajiem atbalstītājiem,uzņēmumam «Pionieris2» un SIA «Oniks» īpašniekamSvete -Sācies jaunais mācību gads, unšoreiz Svētes pamatskolas 13 pirmklasniekisavā pirmajā skolas dienāsaņēmuši SIA «Šons» vadītājaJāņa Miķelsona sarūpētas skolassomas, par ko skolēni un pagastapārvalde uzņēmējam saka lielupaldies. Bet 2. septembrī skolasaudzēkņi tikušies ar policistiem,kuri, sākoties skolai, bērniematgādināja par drošības jautājumiemun satiksmes noteikumiem,savukārt Brīvprātīgo ugunsdzēsējubiedrības inspektors stāstījapar uguns bīstamību dažādāsŠomēnes SIA «Uzars» darbiniekiatsākuši darbus Jēkabnieku kultūrasnamā, kur tiks rekonstruētanama lielā zāle un skatuve.Šobrīd tiek īstenota Jēkabniekukultūras nama rekonstrukcijas2. kārta. Tās laikā lielajā zālē nomainīsgrīdu, veiks kosmētiskoremontu, kā arī sakārtos skatuvi,nomainot skatuves dēļus un veicotVircavaSkolēniem stāsta par drošībuun dāvina skolas somasTurpinās remontdarbiJēkabnieku kultūras namāNupat sākti 2. kārtas Vircavastautas nama rekonstrukcijas darbi,kuru laikā plānots sakārtot tautasnama fasādi, izveidot nojumi virsgalvenās ieejas un izbūvēt lietusnotekūdeņu drenāžu.<strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldības Attīstībasnodaļas projektu speciālisteLīga Švānberga stāsta, ka projekta«Vircavas pagasta tautas namarekonstrukcija» pirmajā kārtā tikapilnībā sakārtotas tautas namaŠogad Vircavas jauniešiempavērušās jaunas iespējas brīvālaika pavadīšanai – jauniešubiedrība «Cheese» un Vircavaspagasta pārvalde jauniešiempiedāvā apgūt street dance, breakdance, vēderdejas, zīmēšanuun rokdarbus. Iesaistīties vararī dabas draugu, elektrotehnoloģijunodarbībās, kā arībēbīšu skoliņā.Pagasta jaunatnes lietu spe-Uzturēsim vidi tīru un kārtīgu!pārvaldei. «Pirms laika no bijušāsatkritumu izgāztuves karjeru teritorijā,kura jau sen slēgta, izvedām trīslielos konteinerus ar atkritumiem.Nav pagājis ne mēnesis, kad kādsjau pamanījies šeit izgāzt jaunu šīferukravu, neievērojot aizlieguma zīmi,»problēmu skaidro pagasta pārvaldesvadītāja, iedzīvotājus tomēr aicinotapdomāt savu rīcību. «Noteikumiparedz, ka katram iedzīvotājam irjābūt līgumam ar atkritumu apsaimniekotāju.Lai cīnītos ar nelegālajāmizgāztuvēm, esam nolēmuši stingrikontrolēt, kuram līgums ir noslēgtssituācijās. Jāpiebilst, ka aktīvākieskolas makulatūras vācēji saņēmušiSIA «Papīrfabrika «Līgatne»»ielūgumu ekskursijai uz Līgatni,informē skolas direktors EdmundsMisevičs.Foto: no skolas arhīvacitus uzlabojumus. Svētes pagastapārvaldes vadītājs Edgars Grīnofsstāsta, ka šobrīd ar bezdarbnieku,kuri pagasta pārvaldē strādā par 80latu stipendiju, un kultūras namaapkopējas spēkiem tiek atjaunotikultūras nama soli. «Jāatzīst, tiebija drūmā stāvoklī, taču naudasjauniem mums šobrīd nav, tāpēcmeklējām iespējas tos kaut mazlietuzlabot,» tā pārvaldes vadītājs.Atjauno tautas nama fasādiiekštelpas, taču šobrīd ir nepieciešamsveikt tautas nama fasādes atjaunošanu– pārbaudīt apmetumu, nokalt bojātāsvietas un veikt apmetuma remontu,kā arī nokrāsot fasādi. Otrās kārtasrekonstrukcijas projektā ir paredzētsarī izveidot nojumi virs ēkas galvenāsieejas, kā arī uzmontēt jaunas lietusūdens teknes un notekcaurules.L.Švānberga skaidro, ka tautas namainfrastruktūras kvalitātes nodrošināšanaiir nepieciešams veikt arī ēkas apkārtnesdrenāžu izbūvi – atrakt esošospagastu mozaīkaZalenieki ,Dibinās Jauniešu padomiciālists Einārs Ervīns Deriboinformē, ka šogad arī Vircavādarbību sāks Jauniešu <strong>padome</strong>.Tajā iesaistīties aicināts ikvienspagasta jaunietis, kurš vēlas veidotjauniešu dzīvi pagastā. Pieteiktiesun iegūt sīkāku informācijuvar pie E.E.Deribo pa tālruni29854280 vai e-pastu: einars.deribo@gmail.com.Vēl biedrības«Cheese» telpās jaunieši aicinātispēlēt galda futbolu vai galdaspēles, kas iegādātas Izglītības unun kuram nav,» tā pagasta pārvaldesvadītāja, piebilstot, ka visi vēlasdzīvot sakārtotā vidē, taču nevienscits jau to nesakārtos – tas jādarapašiem. «Tāpat aicinu atbildīgākusbūt mazdārziņu īpašniekus unatkritumus no dārziem nenoglabāttuvējos grāvjos un krūmos, kuri pavasarīiztīrīti,» tā vadītāja. Savukārtdaudzstāvu māju iedzīvotāji, kurivēlas tīrīt pagrabus, garāžas, rosinātilielgabarīta atkritumus nevisnovietot pie konteineriem, betpagasta pārvaldē interesēties pariespēju saņemt lielo konteineru.Biedrība «Laukos» pulcē uz netradicionālajām spēlēmRaimondam Lukam-Indānampar inventāru un balvu fondu,Kalnciema pagasta pārvaldei untrenerim Tengizam Papaskiri,mediķei Ivetai Miķelsonei-Gasanovai,»organizatoru vārdāsaka D.Dalgā, piebilstot, ka lielspaldies par šiem svētkiem noteiktijāsaka arī pagasta jauniešiem, kuriuzņēmās tos noorganizēt. «Paldiesarī enerģiskajai Sarmītei Beltei,kura atbalstīja jauniešu ideju,»tā viņa.Foto: no organizatoru arhīvaPamatojoties uz <strong>Jelgavas</strong> novadadomes lēmumu, no 1. septembralikvidēts Zaļenieku Sociālāsaprūpes centrs. Vecie ļaudis, kurišeit dzīvoja, pārcēlušies uz Elejasun Kalnciema sociālās aprūpescentriem.Zaļenieku pagasta pārvaldesvadītājs Ojārs Briedis stāsta, kašādas pārmaiņas nolemts veiktgalvenokārt resursu taupīšanasLīdz ar jaunajām iespējāmZaļenieku Aktivitāšu centrā, kasatrodas pagasta pārvaldes 2. stāvā,iedzīvotājiem tiek piedāvāts katrupiektdienas vakaru bez maksasnoskatīties filmu uz lielā ekrāna.Zaļenieku kultūras nama vadītājaInese Roznere stāsta, ka ideja radusiespēc pirmā kino seansa, kadtika rādīta latviešu seriāla «Ugunsgrēks»jaunās sezonas pirmā sērija.«Uz to sanāca kupls pulks skatītāju.Īpaši izbrīnīja tas, ka ieradās ļotidaudz skolēnu. Redzot to, nolē-pamatus unveikt vertikālo hidroizolāciju, lai nodrošinātulietus ūdeņu savākšanu unnovadīšanu. Tādējādi plānots atrisinātnelabvēlīgā gruntsūdens ietekmiuz ēkas pamatu konstrukciju. Būvdarbusplānots pabeigt novembrasākumā. Projekts tiek līdzfinansētsno Eiropas Lauksaimniecības fondalauku attīstībai, tā kopējās izmaksasir 76 787,37 lati, no tiem 42 393,80lati – Eiropas nauda, bet 34 393,57lati – pašvaldības līdzfinansējums.zinātnes ministrijas atbalstītāprojekta gaitā. Tāpat «Cheese»gaida ierosinājumus un idejasno pagasta jauniešiem. Ar tāmvar vērsties pie jaunatnes lietuspeciālista pirmdienās un ceturtdienāsno pulksten 12 līdz16 pagasta pārvaldes 2. stāvā,biedrības «Cheese» telpās. Sīkākuinformāciju par biedrībuun aktualitātēm var atrast mājaslapā: www.cheese.1w.lv vaiwww.draugiem.lv/cheese.Gluda -30. septembrī ikviens aicināts uzjaunizveidoto Saieta namu, lai piedalītosDzejas dienas pasākumos.Šogad Dzejas dienā godā tiks celtipašmāju cilvēki, kuri raksta dzejuun kuriem jau izdotas grāmatas.Pagasta pārvaldes vadītāja SilvijaZīberte informē, ka šis būsTurpinot tradīcijas, arī šorudendienas centrā «Zemgale» notiksražas, kompozīciju un ziedu izstāde,kurā piedalīties aicināts ikviensiedzīvotājs. Plānots, ka izstādetiks atklāta tieši Miķeļdienā, 2<strong>9.</strong>septembrī, bet 30. septembrī visiaicināti uz tematisko pasākumu«Rudens pasaka».Centra vadītāja Herta Šalkovskastāsta, ka šī <strong>gada</strong> tematiskā pasākumatēma ir «Rudens pasaka».«Gribam aizsākt pasaku stāstīšanasun klausīšanās tradīciju, jopasakas vairo labestību un vienopaaudzes. Kā īpašos viesus aicināmvecmāmiņas un vectētiņus, jo esamSesavaInterešu klubs «Smalkais stils»,kas apvienojis 12 aktīvas sievietesno Sesavas un Elejas, ieguvisfinansējumu, lai arī šajā sezonāvarētu turpināt apgūt filcēšanasprasmes. Dāmas aicina savamkolektīvam pievienoties jaunusinteresentus.Interešu klubs finansējumu300 latu apmērā materiālās bāzespapildināšanai ieguvis no <strong>Jelgavas</strong>lauku partnerības «Lielupe»,informē kluba dalībniece ŽenijaKrama. «Smalkā stila» mērķis irJaunajā mācību gadā skolasgaitas Sesavas pamatskolā uzsākuši29 pirmsskolas vecumabērni un 116 pamatskolas skolēni,kuriem līdztekus mācībām šogadtiek piedāvātas arī plašas interešuizglītības iespējas. Piemēram,pirmklasniekiem ir iespēja mācītiesangļu valodu.Skolas direktora vietniece izglītībasjomā Elga Kostika atzīst:Dzejas diena ar pašmāju dzejniekiempirmais tematiskais pasākums, kasnotiks jaunajā Saieta namā. «Šī Dzejasdiena būs īpaša ar to, ka pievērsīsimiesvietējiem dzejniekiem. Proti,lasīsim vietējo iedzīvotāju dzeju unrunās mūsu pašu cilvēki, kuri rakstadzeju. Mūsuprāt, tas ir lielisks veids,kā iepazīt savējo talantus,» atzīst vadītāja.Pasākumā tiks lasīta KraujasDienas centrā stāstīs pasakasLikvidētssociālās aprūpes centrsRāda kino uz lielā ekrānanolūkā. Proti, sociālajā aprūpescentrā bija tikai trīs klienti, līdz arto nav rentabli uzturēt ne telpas,ne segt komunālos maksājumus,ne darbiniekiem, kas viņus aprūpē,maksāt algas. «Izmaksas bija lielas,un, ņemot vērā to, ka novadā irdivi lieli sociālās aprūpes centriar daudz plašāku pakalpojumuklāstu, šos cilvēkus pārvietojām uzElejas un Kalnciema centriem,»stāsta vadītājs.mām, ka iedzīvotājiem arī turpmākjāpiedāvā skatīties filmas. Ja iriespēja, kāpēc to neizmantot?» tāI.Roznere. Augustā šeit piektdienāsrādītas dažādas latviešu vecāsmultfilmas un multfilma «Vāģi»,bet šomēnes organizatori cer kinopiesaistīt arī pieaugušos, rādot šaiauditorijai saistošas filmas. KinoAktivitāšu centrā rāda piektdienāspulksten 19, un filmu var noskatītiesbez maksas. Par to, kāda filma būsskatāma, iedzīvotāji aicināti sekotlīdzi informācijai uz informācijasstenda.nolēmuši pasākuma laikā viņus sveiktStarptautiskajā Veco ļaužu dienā,»tā centra vadītāja. Tāpat šajā dienātiks apbalvoti skaistāko kompozīcijuautori, varēs iet rotaļās, minēt mīklas,PlatoneVircavas vidusskolas Lielvircavasfiliāle, nākot pretī vecākiem, jaunajāmācību gadā pagarinājusi pirmsskolasgrupas darba laiku. Tas nozīmē,ka bērni grupā var uzturēties unrotaļāties līdz pat pulksten 18.Filiāles vadītāja Valda Dzenestāsta, ka iepriekš grupa strādājalīdz pulksten 15. «Pamatojoties uzvecāku, kuri strādā pilsētā un kurudarba diena beidzas pulksten 17,Par mākslinieka Ģederta Eliasamājām «Zīlēni» nu vēsta jaunanorāde. To izveidojis tēlnieks JurisNeimanis no Tukuma.Arī šogad turpinās filcētrosināt iedzīvotājus līdzdarboties,rast interesi un prieku par iegūtajāmprasmēm filcēšanā. Tieši tāpēc klubssavai radošajai komandai aicinapievienoties jaunus dalībniekus.Interesēties par nodarbībām un tolaikiem var pie Sesavas tautas namavadītājas Sandras Zeimules pa tālruni27234321. Jāpiebilst, ka interešukluba dalībnieces ar saviem darbiempiedalījušās jau vairākās izstādēs – Sesavā,Jaunsvirlaukā un Dobelē. Darbiprezentēti arī Čehijā. Ž.Krama stāsta,ka septembra sākumā kluba pārstāvespiedalījās starptautiskajā amatnieku<strong>2011.</strong> <strong>gada</strong> <strong>septembris</strong>7p l e n ē r āD o b e l ē ,kas pulcējaaušanas,m e l d r upīšanas,vilnas velšanas,rīkstniecības un citu amatuprasmju meistarus un interesentus.Plenēra laikā dāmas darbojās filcēšanasmeistardarbnīcās, iemēģinotroku sausajā un slapjajā filcēšanā,un guvušas jaunas zināšanas nopieredzējušiem meistariem.Foto: no kluba arhīvaPirmklasniekiem piedāvā fakultatīvās angļu valodas nodarbības«Protams, skolas galvenais mērķisir mācīt bērnus, taču jādomā arī pardažādām ārpusklases nodarbībām.Tālab <strong>2011.</strong>/2012. mācību gadāskolēniem piedāvājam darbotiestautisko deju, lietišķās mākslas unvides izglītības pulciņā, dziedāt ansamblī,kā arī katru dienu tiek dotaiespēja skolas sporta bāzē aktīvinodarboties ar sportu.» Bet 1. klasesskolēniem tiek piedāvāta iespējafakultatīvi apgūt angļu valodu. ParPagarina pirmsskolasgrupiņas darba laikuierosinājumu, nolēmām, ka ir jāpagarinagrupas darba laiks,» stāstavadītāja. Tiesa, pēc pulksten 15 skolāpaliek tikai viena audzinātāja, tādēļdivus līdz sešus gadus vecie bērni tiekapvienoti vienā grupā. «Ar bērniemdarbojas audzinātāja un auklīte, kasviņus uzmana, kopā ar viņiem spēlēspēles un rotaļājas,» tā vadītāja. Vecāki,kuri bērnus grupiņā vēlas atstātlīdz pulksten 18, aicināti uzrakstītiesniegumu.Aicina iedzīvotājus braukt prātīgākPar Platones pagasta pārvaldeslīdzekļiem pagastā veikta ceļugreiderēšana. Domājams, ka līdzziemai tas vēlreiz netiks darīts,tālab pagasta pārvalde aicina iedzīvotājusbraukt prātīgāk. «Ceļiir nogreiderēti, taču, jāatzīst, tie irsliktā stāvoklī. Tas ir iemesls, kāpēcjau šobrīd ir grūti veikt greiderēšanasdarbus kvalitatīvi, lai varētu«Zīlēniem» jauna norādeun Anitas Zvaigznes dzeja, betpašu sacerēto klausītājiem ļausdzirdēt Valdis Neļķe un LidijaKramiņa. Ieeja pasākumā ir bezmaksas. S.Zīberte stāsta, ka arīturpmāk Saieta namā notiksdažādi tematiski pasākumi. Informācija– pagasta pārvaldē vaiuz informācijas stendiem.bet bērni – tirgot savusrokdarbus un kulinārijasbrīnumus. «Aicinu jaulaikus padomāt, ko katrsšogad ļaus citiem pagaršotun nopirkt,» piebilstvadītāja.Lai veicinātu dāvināšanasprieku, viņa rosinacentrā apmeklēt arīrokdarbnieku radošāsdarbnīcas, kurās mācīs,kā izgatavot dāvaniņas.Par radošajām darbnīcām var interesētiesdienas centrā vai pa tālruni28309730 (H.Šalkovska).Foto: no dienas centra«Zemgale» arhīvajust būtiskus uzlabojumus. Aicinuiedzīvotājus pa nogreiderētajiemceļiem braukt prātīgāk, lai saglabātuceļa segumu labā stāvoklī ilgākulaiku. Ātra braukšana izsvaidaakmentiņus pa ceļa malām, līdzar to no greiderēšanas atkal vairsnav nekādas jēgas,» skaidro pagastapārvaldes vadītājs VladislavsPogožeļskis.Foto: no pagasta pārvaldes arhīvaiespējām bērnu vecākiem unskolēniem jāinteresējas skolā. Direktoresvietniece stāsta, ka skolair pieteikusies Eiropas atbalstaprogrammai «Skolas auglis», kasšogad trīs reizes nedēļā ļaus bērniembez maksas saņemt dažādusaugļus un dārzeņus. Iepriecinošaziņa arī tā, ka augļus varēs saņemtvisi 1. – <strong>9.</strong> klases skolēni. Pērnšāda iespēja bija tikai pirmo sešuklašu audzēkņiem.


8 <strong>2011.</strong> <strong>gada</strong> <strong>septembris</strong> notikumiPasākumiElejā 15. septembrī pulksten 19 – seminārs«Pilates jūsu veselībai». Programmā: kasir pilates; pilates nozīme cilvēku veselībai;pilates pamatprincipi un vingrinājumuizpilde. Semināru vadīs veselības sportaspeciāliste Anete Kuiva. Gadījumā, janetiek nokomplektēta grupa, seminārsnenotiks. Līdzi jāņem vingrošanas paklājsun sporta tērps. Dalības maksa – Ls 2 – 3atkarībā no cilvēku skaita (Elejas Saietanamā). Pieteikties pa tālruni 28357321. 2<strong>9.</strong> septembrī pulksten 18 – dekupāžasnodarbība, vada L.Šutine. Dalībasmaksa – Ls 2 (Saieta namā). 3. oktobrī pulksten 18 – Kinopunktspiedāvā mākslas filmu «Medības»,režisors A.Mizišs. Uzmanību! Filmā irerotiskas epizodes, bērniem līdz 16 gaduvecumam ieeja liegta. Ieejas maksa – 1santīms (Saieta namā).Kalnciemā 28. septembrī pulksten 10 – Kinopunktspiedāvā animācijas filmu. Programmaparedzēta pirmsskolas izglītībasiestādes «Mārīte» un Kalnciema pagastavidusskolas 1. – 3. klases skolēniem. Ieejasmaksa – 1 santīms (kultūras namā). 22. oktobrī pulksten 14 – pensionārukluba «Sarma» sezonas atklāšanas pasākums(kultūras namā).Līvbērzē 24. septembrī pulksten 18 – Valgundesamatierteātra izrāde E.Vulfs «Līnismurdā»; pēc izrādes – Līvbērzes pašdarbībaskolektīvu sezonas atklāšanaspasākums «Krāsu akordi». Ieeja – bezmaksas (kultūras namā).Svētē 16. septembrī pulksten 13 – E.Zālītesdzejas uzvedums «Sila ziedi». PiedalāsSvētes teātra studija un sieviešu vokālaisansamblis «Nianse», režisore L.Ņefedova.Ieeja – bez maksas (pamatskolas zālē).Valgundē No septembra piedāvā apgūt koklesspēli Sintijas Cišas vadībā. Informācija patālruni 20244887 (Sintija). 5. oktobrī pulksten 15.15 – literārāpēcpusdiena «Annai Brigaderei 150».Pasākums skolēniem. Ieeja – bez maksas(IKSC «Avoti»). 22. oktobrī pulksten 14 – laikā starpMiķeļiem un Mārtiņiem – ražas svētkukoncerts «Neba maize pati nāca».Piedalās VPDK «Valgundietis» un viesino Lietuvas. Svētku tirdziņš. Ieeja – bezmaksas (IKSC «Avoti»). No 5. līdz 30. oktobrim – bērnu zīmējumuizstāde «Rudens veltes». Ieeja – bezmaksas (IKSC «Avoti»). No 24. oktobra – ķirbju un pupiņuizstāde. Ieeja – bez maksas (IKSC «Avoti»).Vilcē 18. septembrī pulksten 16 – Valgundesamatierteātra izrāde E.Vulfs «Līnismurdā», režisore I.Rimša. Ieeja – bezmaksas (tautas namā). 24. septembrī pulksten 16 – rokdarbniečupulciņš aicina izgatavot brošasdažādās tehnikās. Dalības maksa –Ls 1 (tautas namā). Informācija pa tālruni63061046, 20244887 (Sintija).Zaļeniekos Līdz 23. septembrim – Jeļenas Belovasfotogrāfiju izstāde (kultūras namā). 16. septembrī pulksten 16.30 – Latviskāsdzīves ziņas skolas nodarbība «Pinamjostiņas» (kultūras namā). 21. septembrī pulksten 14 – Dzejasdienām veltīts pasākums. Tikšanās ardzejniecēm Anitu Urču un Ritu Cvetkovuno Preiļiem. Būs arī muzikāls pārsteigums(kultūras namā). 14. oktobrī pulksten 19 – Skolotājudienas koncerts un balle (kultūrasnamā).Lielplatonē 1. oktobrī pulksten 19 – Lielplatonestautas nama atklāšanas pasākums. Ieeja– bez maksas. Pulksten 21 – balle kopāar grupu «Tekyla». Biļešu cena – Ls 1,50(tautas namā).«<strong>Jelgavas</strong> Novada Ziņas»Metiens – 8000 eks.Reģistrācijas apliecības nr. 000703361Izdevējs: <strong>Jelgavas</strong> novada pašvaldībaAdrese: Pasta iela 37, Jelgava, LV – 3001Tālrunis 63022238, fakss 63022235e-pasts: zinas@jelgavasnovads.lvIespiests: SIA «Rene Pluss»Iznākšanas datums: 13.0<strong>9.</strong><strong>2011.</strong>KultūraEliasa dzimšanasdiena «Zīlēnos»Sestdien, 24. septembrī, pulksten14 interesenti gaidīti māksliniekaĢederta Eliasa dzimtajās mājās«Zīlēni» Platones pagastā, kur arīpašu akciju «Zīlēnos zīmē, dejoun dzied» tiks svinēta mākslinieka124. dzimšanas diena. Tevarēs sevī atklāt māksliniekatalantu, iemācīties zemgaliešiemraksturīgas dejas un iemēģinātbalsi dziedāšanā.Ģ.Eliasa īstā dzimšanas diena ir 23. septembrī,un to atzīmēt «Zīlēnos» sāks jau šajā dienā.Proti, šeit no pulksten 13 līdz 18 notiks <strong>Jelgavas</strong>Mākslas skolas audzēkņu plenērs, kura laikājaunie mākslinieki veidos darbus dažādās tehnikāspar tēmu «Zemgales rudens ainava», kasnākamajā dienā tiks eksponēti izstādē, bet vēlākno šiem darbiem tiks izveidota pastāvīga ekspozīcija.Paralēli piektdien Vircavas vidusskolasLielvircavas filiālē notiks zīmēšanas konkursanoslēgums, bet Platones filiālē – atklātā stundapar pagasta vēsturi un kultūras vēsturi.Bet plašas dzimšanas dienas svinības, uzkurām aicināts ikviens novada iedzīvotājs,gaidāmas sestdien, 24. septembrī. No pulksten14 Ģ.Eliasa mājās notiks pasākums «Zīlēnoszīmē, dejo un dzied», kura laikā būs iespējaredzēt <strong>Jelgavas</strong> Mākslas skolas audzēkņuSportsatklāto glezniecības studiju – vērot, kā topmākslas darbi, un pašiem iemēģināt roku gleznošanā.Īpašu muzikālu programmu svētkiemsagatavojis Lielplatones, Platones un Elejaspagastu jauktais koris «Sidrabe», programmāiekļaujot tautas mūziku un mūziku par Zemgali.«Koncerta gaitā kādu no skaņdarbiemiestudēsim kopā ar visiem – gan dejotājiem,gan jaunajiem māksliniekiem, gan arī iesaistīsimpārējos klātesošos,» ieceri atklāj koradiriģents Guntis Pavilons. Bet leģendas parun ap Ģ.Eliasu dzimšanas dienas pasākumāstāstīs Ģ.Eliasa <strong>Jelgavas</strong> Vēstures un mākslasmuzeja direktores vietniece Marija Kaupere.Muzikālu priekšnesumu būs sarūpējis arī Platonesvidējās paaudzes deju kolektīvs «Pali»,kurš iecerējis klātesošajiem mācīt Zemgaleiraksturīgākās dejas. Vēl svētkos tiks pasniegtasvairākas balvas: Ģ.Eliasa balva «Jaunaismākslinieks» divās nominācijās – labākajamMākslas skolas audzēkņa darbam un Lielvircavasfiliāles zīmēšanas konkursa uzvarētājam,kā arī šajā dienā tiks pasniegta «Zīlēnu» balva«Es savam novadam» par ieguldījumu novadakultūrvēsturisko vērtību izpētē un/vai saglabāšanāun/vai popularizēšanā.Bet svētku noslēgumā viesi tiks cienāti ardzimšanas dienas mielastu – tradicionāloZemgales putru, Platones zupu un «Zīlēnu»tēju. Ieeja pasākumā – bez maksas.Veiksmīgi starti vasarāŠī vasara <strong>Jelgavas</strong> novadasportistiem bijusi gana ražīga– Latvijas čempionātos izcīnītasmedaļas volejbolā, futbolā,regbijā, vieglatlētikā, orientēšanāssportā, bet Eiropā novadanosaukums izskanējis saistībā arpludmales volejbolistu un vieglatlētustartiem.<strong>Jelgavas</strong> novada Sporta centra direktoravietniece Inguna Čākure stāsta, ka Eiropaslīmenī labi startējis šķēpmetējs Gatis Čakšs undiska metēja Inga Miķelsone, kā arī volejbolistsArmands Āboliņš, kurš pārī ar Haraldu Regžupasaules junioru čempionātā pludmales volejbolāmēneša sākumā izcīnīja 5. vietu. SavukārtLatvijas līmenī medaļas izcīnījuši volejbolisti,futbolistes, orientieristi, divas pieskārienregbijakomandas un vairāki vieglatlēti.Jāpiebilst, ka septembra sākumā Izglītībasun zinātnes ministrijā trīs jaunievieglatlēti, tostarp arī mūsu G.Čakšs, saņēmaAustrālijas Latviešu sporta pārvaldesbalvu, ko piešķir talantīgiem jauniešiempar labiem rezultātiem pārstāvētajā sportaveidā. Tāpat balvas saņēma vieglatlētesGunta Latiševa-Čudare, Anete KociņaFOTO: Orientierists Endijs Titomers(attēlā) kopā ar komandas biedriemKasparu Slaveiku un Aivi Šiliņu Latvijasčempionātā izcīnīja zelta medaļasstafetē, kā arī labi nostartēja pasaulesčempionāta orientēšanās pavadošajāssacensībās Francijā, izcīnot 11. vietu.un sportistu treneri, arī Gata trenere LailaNagle. Naudas balvas katram sportistam– 150 latu, bet trenerim – 75 lati.Ilze Knusle-JankevicaFoto: no novada Sporta centra arhīvaSportistu panākumi vasarāGuntars Kulmanis – 2. vieta tāllēkšanā Latvijas čempionāta A grupā; 3. vieta Baltijas valstu sacensībās U-18Laura Pavloviča – 2. vieta 100 m Latvijas čempionāta A grupā; 2. vieta Baltijas valstu sacensību 4x100 m stafetēU-18Nils Zandovskis – 2. vieta 400 metros barjerās Latvijas čempionāta A grupāKristers Kalniņš – 3. vieta 400 m Baltijas valstu sacensībās U-16; 1. vieta 400 m Latvijas čempionāta B grupāInese Nagle – 1. vieta 400 m barjerās Latvijas čempionātā; 2. vieta 100 m barjerās Latvijas čempionātāInga Miķelsone – 3. vieta diska mešanā Latvijas čempionātā; 12. vieta pasaules studentu universiādēMārtiņš Ralle – 2. vieta 200 m Latvijas čempionātāGatis Čakšs – 6. vieta šķēpa mešanā Eiropas jaunatnes olimpiādē; 8. vieta pasaules jaunatnes čempionātā; 1.vieta Latvijas Jaunatnes olimpiādēDiāna Pleška, Jekaterina Seļeznova, Anastasija Seļeznova, Veronika Tihomirova, Samanta Ļaksa, ElizabetaJēkabsone, Linda Garā, Dana Kavale, Viktorija Krušiņina, Nikolina Vorza, Viktorija Fjodorova,Liene Pabjaržina– 3. vieta Latvijas čempionātā futbolāRoberts Kunutis, Oskars Zālītis, Gints Eihenbergs, Valentīns Juščenko, Artjoms Kapirovskis, Ruta Gricjus,Lāsma Gricjus, Elīna Lasita, Annija Dambe – 1. vieta Latvijas čempionāta 1. kārtā (1996. – 1997. dz.g.)Roberts Izotovs, Roberts Beļajevskovs, Arnolds Antanāvičs, Mārtiņš Rauziņš, Kristīne Matule,Kristīne Časnoviča,Zaiga Landorfa, Evelīna Predibailo – 2. vieta Latvijas čempionāta 1. kārtā (1994. – 1995. dz.g.)Roberts Kunutis, Marks Časnovičs, Sandis Miķelsons, Roberts Izotovs, Artjoms Kapirovskis, Artūrs Antanāvičs,Oskars Zālītis, Valentīns Juščenko, Mārtiņš Rauziņš, Rihards Lomskis, Sergejs Sergējevs – 3. vieta Ežukausā regbijāSamanta Timpa, Alīna Rimdenoka, Marta Krauze, Elīna Skovārne – 2. vieta TIO volejbola kausā 2000. g.dz.meitenēmElgars Rihards, Alens Logins, Žanis Ļitvins, Emīls Ralfs Pastva, Dāvids Petuhovs – 3. vieta TIO volejbola kausā1998. g.dz. zēniemKaspars Slaveiks – 3. vieta Latvijas čempionātā orientēšanās V14Endijs Titomers, Kaspars Slaveiks, Aivis Šiliņš – 1. vieta stafetē Latvijas čempionātā orientēšanās sportāEdgars Vasiļjevs – 12. vieta Eiropas jaunates čempionātābrīvajā cīņāŅikita Petrovs – 1<strong>9.</strong> vieta Eiropas Junioru čempionātā brīvajā cīņāArmands Āboliņš – 5. vieta pasaules junioru čempionātā pludmales volejbolā; 2. vieta Eiropas čempionātā U-20Pagasta pārvalde, Kolektīvs Nodarbību laiks Pieteikšanās personīgikultūras iestādevai pa tālruniElejas pagasts,Saieta namsGlūdas pagasts,KN «Nākotne»Jaunsvirlaukaspagasts,IAC «Līdumi»Kalnciemapagasts, kultūrasnamsLielplatonespagasts,tautas namsLīvbērzes pagasts,kultūras namsPlatones pagasts,Lielvircavaskultūras namsLielplatones, Platones un Elejas II 1<strong>9.</strong>00 (mēģinājumi notiek A.Breiere, 28357321pagastu koris «Sidrabe» Lielplatones TN, Elejas Saietanamā un Platones pamatskolā)Jauniešu deju kolektīvs «Tracis» Mēģinājumi notiek I; III – 1<strong>9.</strong>00– 21.00 Elejas vidusskolas telpāsVidējās paaudzes deju kolektīvs I; IV – 20.00 D.Laure, 26752957;«Nākotne» 63077160TLMS «Nākotne» III; VI – 10.00Folkloras kopa «Dzīpariņi» III – 17.00Slāvu folkloras kopa «Slovjanočki» III –17.00Eiropas senioru deju kopa «Sens, I; IV – 17.00tik sens»Līnijdeju kopaVII – 15.00 (Zemgales dienascentrā)Jauktais koris «Svīri» I; III – 1<strong>9.</strong>00 I.Vēvere, 22377085;TLMS «Staļģene» Darba dienās – 10.00 – 14.00 29199324; 63085875(austuvē)Šūšanas pamatiTautas tradīciju klubs IV – 17.30Bērnu vokālais ansamblis IV – 18.30Sporta deju klubs «Lielupe» I – 14.00, I – 16.00 (mazie),II – 14.30, III – 14.00,III – 16.00 /mazie/, IV – 14.30Ritma deju grupa (aerobika) III – 18.00, IV – 1<strong>9.</strong>00Vēderdejas VII – 17.00«Skaista māja pašu rokām»Rotu gatavošanaRadošā darbnīca (4. – 6. kl.)Staļģenes mazpulksII – 17.00 («Līdumos»)III – 17.00 («Jaunlīdumos»)Kalnciema krievu jauktais koris VII –11.00 D.Dalgā,Jauniešu deju kolektīvs «Solis» Pirmā nodarbība 26. septembrī 29100948; 63069681pulksten 19Bērnu deju kolektīvs «Bitīte» Pirmā nodarbība 26. septembrī(4 – 8 g.v.) pulksten 18.30Sieviešu vokālais ansamblis Pirmā nodarbība 3. oktobrī«Vega West» pulksten 18.30Teātra grupa bērniemPirmā nodarbība 4. oktobrīpulksten 15Teātra grupa pieaugušajiem (saskaņosim tikai oktobra sākumā)Līnijdeju kopaLielplatones, Platones un Elejas II – 1<strong>9.</strong>00 (mēģinājumi notiek I.Beide,pagastu koris «Sidrabe» Lielplatones TN, Elejas saieta 26827971; 63061360namā un Platones pamatskolā)Vidējās paaudzes deju kolektīvs I – 20.00; IV – 20.00«Mārtiņš»Vecākās paaudzes sadzīves II – 11.30tradīciju ansamblis «Mežābele»Bērnu deju grupa: 3 – 4 g.v.II; IV – 10.10 (Lielplatones muižā)5 – 6 g.v. II – 11.00; IV – <strong>9.</strong>20(Lielplatones muižā)Dramatiskais pulciņš III – 1<strong>9.</strong>00Vidējās paaudzes deju kolektīvs II; IV – 20.00 (KN) L.Petrusa,«Miestiņš» 29173163; 63072465Jauniešu deju kolektīvs «Spīgana» I; V – 18.00 (KN)Jauniešu DK «Spīgana» meiteņu I; III – 17.00 (KN)grupa (netradicionālās dejas)Folkloras kopa «Zemgaļi» III – 12.30 (KN)TLMS «Līve»I – 12.30 (studijas telpās)Dāmu vokālais ansamblis III – 1<strong>9.</strong>00 (KN)«Sekvence»Zemessardzes 52. kājinieku II; IV – 18.00bataljona vokālais ansamblis (Zemessardzes štābā)«Junda»Lielplatones, Platones un Elejas II – 1<strong>9.</strong>00 (mēģinājumi notiek R.Krauze, 26547117;pagastu koris «Sidrabe» Lielplatones TN, Elejas Saieta 63086126namā un Platones pamatskolā)Vidējās paaudzes deju kolektīvs II; III – 21.00 – 23.00«Pali»Pirmsskolas un jaunākā skolas IV – 18.00vecuma bērnu vokālais ansamblis«Ķipari»Vokālā grupa «Savējie» IV – 20.00Teātra pulciņš (pieaugušajiem)Teātra pulciņš (skolēniem)LīnijdejasSenioru apvienība «Saulessvece» 1x mēnesīAmatierteātris Remontdarbu laikā nodarbības S.Zeimule, 27234231Sesavas pagasts,Bērvircavas tautasLīnijdejas, grupa «Rančo»namsNovuss, interešu kopa «Avangards»Vēderdejas, grupa «Farida»Filcēšana, interešu kopa «SmalkaisStils»Fotoamatieru klubiņš «Mirklis»Sesavas tautas Sieviešu vokālais ansamblis III – 1<strong>9.</strong>00namsSvētes pagastsnotiks Sesavas tautas namā«Kompromiss»Eiropas deju kolektīvs «Virši zied» IV – 18.30LīnijdejasTautiskās dejas bērniem (3 – 6 II; V – 1<strong>9.</strong>00, IV – 17.00,g.v./grupa «Rakari») I – 1<strong>9.</strong>00Vidējās paaudzes deju kolektīvs I; IV – 20.00 – 22.00 S.Jākobsone,«Sānsolis» 26081630; 63055336Senioru deju kolektīvs «Brūklenājs» I; IV – 18.00 – 20.00Sieviešu vokālais ansamblis «Nianse» III – 16.00 – 18.00Teātra studija III – 17.00 – 1<strong>9.</strong>00Valgundes pagasts,Vidējās paaudzes deju kolektīvs II; IV – 1<strong>9.</strong>00 – 21.00 E.Šuneiko, 28612076;IKSC «Avoti»«Valgundietis» 63085295Sieviešu vokālais ansamblis «Ilūzija» II – 18.00 – 20.00Amatierteātris I; III – 18.00 – 20.00Līnijdeju grupa «Lady dance & Mrs» I – 18.00 – 1<strong>9.</strong>00, I – 1<strong>9.</strong>00 – 20.00Vilces pagasts,tautas namsVircavas pagasts,tautas nams<strong>Jelgavas</strong> novada tautas mākslas kolektīvi un interešu kopas <strong>2011.</strong>/2012. <strong>gada</strong> sezonāKokles spēlePēc vienošanāsFlorbols I – 20.00 – 22.00; V – 1<strong>9.</strong>00 – 21.00(V notiek,ja nav kultūras pasākumu)Mūsdienu deju kolektīvs– jauniešu grupa V – 16.00 – 1<strong>9.</strong>00; VI – 11.00 – 13.00– bērnu grupa VI – 10.00 – 11.00Vidējās paaudzes deju kolektīvs III; VII – 1<strong>9.</strong>00 G.Šuķe, 26281754;«Medaga» 63061046Sieviešu vokālais ansamblis I – 15.00«Vakarvējš»Amatierteātris II; V – 1<strong>9.</strong>00Līnijdeju kopa jauniešiem I – 1<strong>9.</strong>00 (2x mēnesī)Sieviešu vokālais ansamblis IV – 1<strong>9.</strong>00 Pagasta pārvaldes«Kanconeta»sekretāre A.Vertule,Amatierteātris III – 1<strong>9.</strong>00 63085984Bērnu deju kolektīvs «Mazputniņš» II; IV – 11.45Eiropas deju kopa «Vakarvējš» II – 16.00Zaļenieku pagasts,Amatierteātris I – 16.00 I,Roznere,kultūras namsVokālais ansamblis: bērnu II; V – 16.00 27231143jauniešu II; V – 17.00Pāru dejas II – 1<strong>9.</strong>00Latviskās dzīvesziņas skola IV – 16.30<strong>Jelgavas</strong> novada Senioru koris «Gaisma» IV – 14.00 (<strong>Jelgavas</strong> Spīdolas Z.Kurševa, 25920739;pašvaldībasģimnāzijā)Kultūras nodaļa Orķestris «Zelmeri» IV (<strong>Jelgavas</strong> Spīdolas ģimnāzijā) 22195073

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!