You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Baltijas makroekonomikas apskatsMaris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eeMārtiņš Kazāks +371 7 445 859 martins.kazaks@hansabanka.lvVidmantas Šaferis +370 5 2 684 598 vidmantas.saferis@hansa.ltMAIJS <strong>2006</strong>
Saturs:KopsavilkumsSpēcīga ekonomikas izaugsme Baltijā turpināsMēs saglabājam optimistiskas prognozes arī <strong>2006</strong>.-2008.gadamVispārējie pieņēmumiGalvenais izaugsmes risks – naftas cenasPakāpeniska kreditēšanas ierobežošana eiro zonāLatvijaIekšzemes pieprasījums ir galvenais straujās ekonomikas izaugsmes virzītājspēksIespējamas izmaiņas nodokļu sistēmāNav gaidāms straujš inflācijas tempu samazinājumsIgaunijaPrognozējam, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme pārsniegs 6,5%Galvenā problēma – darbaspēka trūkumsĀrējo faktoru dēļ strauja inflācijas samazināšana šķiet neiespējamaLietuvaEksports, mājsaimniecību tēriņi un investīcijas stimulē ekonomikas izaugsmiTautsaimniecībā gaidāmas strukturālas izmaiņasValdības tēriņu ierobežošana nav gaidāmaPielikums: Mājokļu tirgus Baltijas valstīsPieprasījums aug nedaudz lēnāk, taču saglabājas spēcīgsAktualizējas kapacitātes problēmasPārāk straujš cenu pieaugums un kapacitātes ierobežojumi apdraud tālāko izaugsmiPielikums: Eiro ieviešanas processLietuva iesniedza pieteikumu dalībai EMS, taču tās inflācija nedaudz pārsniedza kritērijuNevienā no Baltijas valstīm nav gaidāms straujš inflācijas samazinājums3.lpp5.lpp9.lpp19.lpp27.lpp35.lpp45.lppSaīsinājumi:CAE – Centrālā un AustrumeiropaCB – centrālā bankaCSB – Latvijas Centrālais statistikas birojsECB – Eiropas Centrālā BankaEHKF – Eiropas Hipotekārās Kreditēšanas FederācijaEK – Eiropas KomisijaEMS – Eiropas Monetārā savienībaES – Eiropas SavienībaFKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisijaFM – Finanšu ministrijaHB – HansabankaIB – Igaunijas Banka (centrālā banka)IEPI – Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūtsISB – Igaunijas Statistikas birojsLB – Latvijas Banka (centrālā banka)LiB – Lietuvas Banka (centrālā banka)LSD – Lietuvas Statistikas departamentsSPCI – Saskaņotais patēriņa cenu indekssSVF – Starptautiskais valūtas fondsVKM2 – Valūtas kursu mehānisms 2-2-
KopsavilkumsBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Maris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eeBaltijas valstu ekonomikas šobrīd ir straujas izaugsmesperiodā: kopprodukta pieaugums 2005.gadā pārspējaprognozēto, un <strong>2006</strong>.gada sākumā noskaņojums ir kļuvisvēl pozitīvāks. Mēs esam palielinājuši šī gada izaugsmesprognozes Igaunijai līdz 8,7% (iepriekš 8,4%), Latvijai līdz9% (8%) un Lietuvai līdz 7,5% (6,5%). Lai ganekonomiskās izaugsmes palēninājums turpināsies 2007. un2008.gados, tomēr pieauguma tempi saglabāsies salīdzinošiaugsti (virs 6,5%).Ekonomiskā izaugsme Baltijas valstīs balstās gan uziekšējo, gan ārējo pieprasījumu, tomēr pirmajam ir lielākaietekme nekā otrajam. Eksporta izaugsme šogadsamazināsies, jo ārējās tirdzniecības plūsmās pakāpeniskiizzudīs lielāku tranzīta plūsmu efekts. Tomēr mēssagaidām, ka vietējas izcelsmes preču un pakalpojumueksports turpinās spēcīgu izaugsmi (14-22% robežāsatkarībā no valsts). Spēcīgais iekšzemes pieprasījumsjoprojām veicina importa izaugsmi – mēs prognozējam, kaimporta pieaugums sekos eksporta izaugsmei, un būsvērojams pakāpenisks izaugsmes palēninājums.Ja Igaunijā mēs sagaidām pakāpenisku preču unpakalpojumu tirdzniecības bilance uzlabošanos nākamajosgados, tad Latvijā un Lietuvā izredzes ir vājākas, un mēssagaidām uzlabojumu tikai 2008.gadā. Tekošā un kapitālakonta rezultāti ir galvenokārt atkarīgi no preču unpakalpojumu bilances, tomēr tā kā paredzama būtiskalīdzekļu ienākšana caur tekošajiem un kapitālapārvedumiem (saistībā ar ES fondu apguvi), tad kopējābilance varētu uzlaboties jau šajā gadā. Tekošā un kapitālakonta deficīts šogad būs aptuveni 7,9% no IKP Igaunijā,10,5% Latvijā un 6,2% Lietuvā.Ja valsts patēriņa pieaugums reālā izteiksmē joprojām būsmērens, tad investīcijas turpmākajos gados strauji augs.Apstākļi tam ir ļoti piemēroti: gan mājsaimniecības, ganvaldība, gan uzņēmumi plāno investīcijas. Pateicotiesfinansējuma iespējām (kredīti, ES fondi, budžeta un pašulīdzekļi) un daudzajām vajadzībām investīciju pieaugumsvēl pāris gadus pārspēs ekonomikas vispārējo izaugsmi.Mājsaimniecības visās trīs valstīs ir optimistiskinoskaņotas, uzticamības rādītāji šajā pavasarī ir sasniegušivēsturiskos rekordus, un tādēļ pesimismam par nākotnesizredzēm nav vietas (vienīgi risks varētu slēptiesnepiemērotā iekšzemes politikā). Augstie uzticamībasrādītāji ir saistīti ar bezdarba samazināšanos un algupieaugumu, kas savukārt veicina gan tēriņus, ganuzkrājumus. Mājsaimniecības turpina ņemt ganhipotekāros, gan patēriņa kredītus, kas nodrošina papilduslīdzekļus iedzīvotāju tēriņiem.Straujās patēriņa izaugsmes negatīvās sekas ir augstāinflācija. Lai gan inflācija lielā mērā ir saistīta ar ārējiemiemesliem kā piemēram augstās naftas cenas, lielu lomuspēlē arī iekšzemes faktori – gan administratīvās izmaiņās,gan citi. Mēs prognozējam, ka <strong>2006</strong>. – 2007.gadā Igaunijāun Latvijā inflācijas rādītāji nedaudz pazemināsies,savukārt Lietuvā spiediens uz cenām pieaugs.Augstā inflācija ir vienīgais faktors, kura dēļ visām trīsvalstīm nāksies atteikties no sākotnējiem eiro ieviešanastermiņiem (ir ļoti augsta iespējamība, ka maija vidū EKnoraidīs Lietuvas pieteikumu). Arī nākamajos gadosinflācija būs galvenais eiro ieviešanas kavēklis, lai gan irneliela iespēja, ka Igaunija spēs izpildīt inflācijas kritēriju2007.gada pavasarī.
2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pIKP, %Igaunija 7.2 6.7 7.8 9.8 8.7 8.1 7.4Latvija 6.5 7.2 8.5 10.2 9.0 7.5 7.0Lietuva 6.8 10.5 7.0 7.5 7.5 6.5 6.5EU25 1.2 1.2 2.4 1.6 2.1 2.4 naIKP, mlj. €Igaunija 7 472 8 138 9 043 10 540 11 854 13 339 14 850Latvija 8 193 9 096 10 549 12 669 14 914 16 994 18 911Lietuva 15 017 16 443 18 083 20 587 23 105 25 345 27 802EU25 9 811 288 9 950 922 10 421 644 10 798 352 11 237 536 11 722 517 naVidējā SPCI, %Igaunija 3.6 1.4 3.0 4.1 3.6 3.4 3.1Latvija 2.0 2.9 6.2 6.9 6.4 4.1 3.7Lietuva 0.3 -1.1 1.2 2.7 3.3 3.5 3.2EU25 2.1 1.9 2.1 2.2 2.2 1.9 naVidējā PCI, %Igaunija 3.6 1.3 3.0 4.1 3.7 3.3 3.1Latvija 1.9 2.9 6.2 6.7 6.3 4.2 3.9Lietuva 0.3 -1.2 1.2 2.7 3.3 3.5 3.2Saskaņotais bezdarba līmenis, %Igaunija 10.3 10.0 9.7 7.6 6.4 5.0 4.6Latvija 12.2 10.5 10.4 9.0 8.0 7.0 naLietuva 13.5 12.4 11.4 8.2 6.7 6.0 5.6EU25 8.7 9.0 9.0 8.7 8.5 8.1 naPreču un pakalpojumu bilance, % no IKPIgaunija -7.1 -7.6 -7.8 -6.4 -5.8 -5.5 -4.9Latvija -10.1 -12.8 -15.9 -15.1 -16.5 -16.7 -15.7Lietuva -5.5 -5.7 -7.0 -7.0 -7.6 -8.0 -7.0Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKPIgaunija -9.9 -11.6 -11.9 -9.4 -7.9 -6.8 -4.2Latvija -6.5 -7.5 -11.9 -11.3 -10.5 -10.3 -9.4Lietuva -4.7 -6.4 -6.4 -5.6 -6.2 -6.3 -6.0EU25* 0.3 0.1 0.0 -0.3 -0.4 -0.3 naFiskālā bilance (ESA-95), % no IKPIgaunija 1.0 2.4 1.5 1.6 1.5 0.8 0.5Latvija -2.3 -1.2 -0.9 0.2 na na naLietuva -1.4 -1.2 -1.5 -0.5 -1.4 -1.2 -1.0EU25 -2.3 -3.0 -2.6 -2.3 -2.7 -2.7 naIgaunijas, Latvijas un Lietuvas prognozes - HBM; EU25 prognozes - EK*tikai tekošais konts-4-
Vispārējie pieņēmumiBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Maris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eePasaules ekonomikaNenoteiktība pasaules ekonomikā turpina padziļināties.Pieaugošais politiskais saspīlējums vairākos pasaulesreģionos, īpaši naftas ieguvējvalstīs, palielina globālāsekonomikas izaugsmes riskus. Tālāk mēs uzskaitāmgalvenos riskus un sniedzam mūsu prognozes attiecībā uzšo risku iespējamo ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku.Naftas produktu un degvielas cenasMilitārā aktivitāte naftas ieguves reģionos ietekmēBaltijas valstu ekonomiku galvenokārt caur naftascenām: pēdējo mēnešu laikā līdz ar augošo politiskosaspīlējumu naftas cenas pieauguma gaidas irnostiprinājušās. To galvenokārt nosaka notikumiVidējos Austrumos, Āfrikā un Latīņamerikā, īpaši Irākāun Irānā. Straujš naftas cenu pieaugums ar nelielu laikanobīdi izraisa ražotāju cenu pieaugumu. Pēdējo gadulaikā ir pieaugušas naftas rezerves, un daži avotiapgalvo, ka naftas ieguves apjoms pārsniedzpieprasījumu. Tādējādi varam secināt, ka straujajā cenukāpumā nozīmīgu lomu spēlē spekulatīvi apsvērumi.Tomēr tas nenozīmē, ka jaunais cenu līmenis ilgtermiņanevarētu kļūt par normālu un sabalansētu cenu.100806040200Dec-02Mar-03Jūn-03Naftas cenas (Brent)Cenu virsotnes pēdējos 3 pavasarosSep-03Dec-03Mar-04Apjoms (mljrd. barelu)Vidējā cena ($/barelu)Jūn-04Ja naftas cena nedaudz virs 60 ASV dolāriem parbarelu minimāli ietekmēs Baltijas valstu cenu līmeni,tad naftas cena no 65 līdz 70 dolāriem par barelu varatstāt diezgan ievērojamu negatīvu iespaidu. Pēc mūsuaplēsēm, augstākas naftas cenas varētu ierobežotdegvielas realizācijas apjomu (straujš cenu kāpumsvarētu pat to samazināt) un paātrināt citu preču unpakalpojumu cenu kāpumu. Ņemot vērā naftas cenukāpuma straujumu, tiešais efekts (piemēram, uzsabiedrisko transportu, degvielu, apkuri) būs jūtamasļoti ātri. Netiešās sekas būs izjūtamas tikai pēc laika,taču šis efekts varētu būt spēcīgāks.Mūsu iepriekšējās prognozes balstījās uz pieņēmumu,ka šogad naftas cenas būs tikai nedaudz augstākas nekā2005. gada beigās, taču cenu virzība aprīlī liecina, kaSep-04Dec-04Mar-05Jūn-05Cena ($/barelu)Sep-05Dec-05Mar-06Avots: Reuters; HB aprēķinividējā naftas cena <strong>2006</strong>. gadā varētu būt ievērojamiaugstāka nekā iepriekš paredzēts (apmēram 62 - 65ASV dolāri par barelu). Iespējams, ka vidējā cenavarētu sasniegt arī 70 ASV dolārus par barelu vai patvairāk, bet šobrīd mēs savās prognozēs to neiekļaujam.Mēs uzskatām, ka gada vidējā naftas cena tuvu 70 ASVdolāriem par barelu varētu palielināt vidējo inflācijupar 1 - 2%, un arī netiešais iespaids varētu būt līdzīgs(taču tas būs izjūtams ilgākā laika posmā). Faktiskāietekme ir atkarīga no konkurences situācijas unienākumu palielinājuma valstī, t.i. pieprasījuma unpiedāvājuma pieauguma.Ārējais pieprasījums ASV norisinās pretrunīgi ekonomiskie procesi -ekonomikas izaugsme ir samērā spēcīga, taču nākotnesprognozes nav pārāk optimistiskas. Amerikas ražotājipakāpeniski zaudē savas pozīcijas iekšzemes tirgūkonkurētspējīgas (galvenokārt zemāku cenu dēļ)importētās produkcijas dēļ, un tas pasliktinās ASVārējās tirdzniecības bilanci arī nākotnē. Negatīvi, katādēļ varētu samazināties nodarbinātības līmenis, kasvarētu būtiski ietekmēt patēriņa pieaugumu. Par laimi,šis process vēl nav sācies. ASV ekonomikas attīstībastiešā ietekme uz Baltijas valstu ekonomikas attīstību irminimāla, taču tā atstāj ievērojamu netiešo ietekmi arLatvijas nozīmīgāko ekonomikas partneru starpniecību(galvenokārt Vāciju, Somiju, Zviedriju unLielbritāniju).<strong>2006</strong>. gadā ES ekonomiskā izaugsme nostiprināsiessakarā ar Vācijas ekonomikas atveseļošanos, kaslabvēlīgi ietekmē arī nelielās Vācijas kaimiņvalstis.Tomēr Itālijā un Francijā problēmas turpina pieaugt(daļēji politisku iemeslu dēļ). 2007. gadā Vācijasekonomikas izaugsme palēnināsies PVN likmespaaugstināšanas dēļ, kas ievērojami samazinās patēriņuun importu, tādējādi ietekmējot arī Baltijas valstuuzņēmumu eksporta iespējas.Līdz šim ES valstu ekonomikas attīstība ir divējādiietekmējusi ekonomikas procesus Baltijā: līdzāsnegatīvajiem pastāv arī nozīmīgi pozitīvi efekti(piemēram, ražošanas pārcelšana no 15 “vecajām” ESvalstīm uz Baltijas valstīm, atvieglota pieeja tirgum).Tomēr lētās produkcijas priekšrocības strauji izplēn,kas nozīmē, ka nākotnē ražošana vairs netiks pārceltano 15 “vecajām” ES valstīm uz Baltijas valstīm, unBaltijas valstu ekonomiskos procesus vairāk ietekmēsES 15 pieprasījuma dinamika. Tā kā ekonomiskoizaugsmi šobrīd galvenokārt veicina iekšējie faktori,pārējo ES valstu ekonomiskās attīstības nozīme vēl irsalīdzinoši maza. Taču mēs sagaidām, ka 2007. gadāatsevišķos ekonomikas sektoros un uzņēmumos varētu
ūt izveidojusies diezgan liela atkarība no ES valstupieprasījuma. Vislielāko lomu visu triju valstutautsaimniecībā spēlē Vācija, nozīmīgas ir arīLielbritānija un Zviedrija (Igaunijai arī Somija); pārējovalstu ietekme ir ievērojami mazāka. Ekonomiskās saites ar pārējām jaunajām ESdalībvalstīm saglabāsies samērā neattīstītas, lai arītirdzniecības apjomi varētu pieaugt ļoti strauji.Galvenais izņēmums ir ekonomiskā sadarbība starppašām Baltijas valstīm, kura turpinās padziļināties.Ciešākas integrācijas rezultātā pieaug vienas valstsietekme uz pārējām valstīm. Izņēmums ir Polija, kasvienmēr ir bijusi nozīmīga Lietuvas tirdzniecībaspartnere. Darba tirgus problēmu saasināšanās rezultātā(īstermiņā) mēs varētu sagaidīt Polijas darbaspēkaienākšanu Baltijas valstīs.Cenas, procentu likmes un valūtukursi543210ASVAtsevišķu valstu IKP izaugsme(2004.-2007.)ES15VācijaAnglijaPasaules tirgos pieaug ne vien naftas, bet arī cituizejmateriālu cenas, kas arī ietekmē Baltijas valstis.Vispārējais cenu kāpums nozīmē, ka inflācija Baltijasvalstīs būs salīdzinoši spēcīga, lai arī iekšēju faktoruietekmē tā varētu arī īslaicīgi samazināties (piemēram,mazinoties administratīvi regulējamo cenu kāpumaietekmei). Neregulējamās patēriņa un ražotāju cenas uneksporta un importa cenas <strong>2006</strong>. gadā varētu pieaugtstraujāk nekā pirms gada.<strong>2006</strong>. gada 1. pusē ASV dolārs būs relatīvi stabils, tačuASV Federālo Rezervju Sistēmas ierobežojošāskampaņas noslēgums izraisīs ASV dolārapavājināšanos. Dolāra pavājināšanos sekmē arī ECBrīcība (eiro refinansēšanas likmes paaugstināšana) uneiro zonas ekonomikas izaugsmes rādītājisalīdzinājumā ar ASV. ASV dolāra valūtas kursaietekme uz Baltijas valstu ekonomiku ir pretrunīga.Vājš ASV dolārs un spēcīgs eiro negatīvi ietekmēs eirozonas valstu konkurētspēju globālajos tirgos, tādējādiar Vācijas un Somijas un mazākā mērā arī Zviedrijasstarpniecību atstās arī netiešu ietekmi uz Baltijas valstuekonomiku. Tomēr vienlaicīgi vājāks ASV dolārsvarētu kompensēt augsto naftas cenu negatīvo ietekmiuz eiro zonas un Baltijas valstīm.ZviedrijaSomijaItālijaFrancija2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007pAvots: Eurostat, ReutersMēs sagaidām, ka ECB <strong>2006</strong>. – 2007. gadā turpināspakāpeniski paaugstināt eiro refinansēšanas likmi.Tirgus sagaida nākamo eiro bāzes procentu likmespaaugstināšanu 1 - 2 mēnešu laikā (par 25 bāzespunktiem) un vismaz vēl vienu šī gada otrajā pusē. Šispakāpeniskais procentu likmju pieaugums būtiskineietekmēs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi.Tomēr straujāka kreditēšanas ierobežošana varētu atstātsekas uz eirozonas tautsaimniecību, kas līdz ar eksportaiespēju samazināšanos ietekmētu arī Baltijas valstis.Sagaidāms, ka 2007. gadā procentu likmes pieaugs lēni(tirgus sagaida pieaugumu līdz 3,25%, maksimums –līdz 3,75%), jo eiro zonas ekonomiskās izaugsmesperspektīvas 2007.gadā ir vājākas un pat nelielaprocentu likmju paaugstināšana var atstāt būtiskuietekmi uz eiro zonas tautsaimniecību. Mūsuprāt, ECB2007. gadā ļoti rūpīgi plānos monetāros ierobežošanaspasākumus, it īpaši tad, ja augsto naftas cenu dēļpalielināsies inflācija.Ierobežojošā ECB monetārā politika atstāj divējāduietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku. Lai arī šādaierobežojoša politika izraisīs tūlītēju procentu likmjukāpumu vietējos tirgos un mazliet ierobežos pašlaik ļotibrīvos monetāros nosacījumus (kas palīdzētu stabilizētsituāciju), ilgtermiņa sekas, kas izpaudīsies caur eirozonas ekonomikas attīstību, būs galvenokārt negatīvas.Ārējās vides attīstības scenārijiMūsu Baltijas valstu ekonomikas attīstības prognozesbalstās uz iepriekšminētajiem pieņēmumiem. Mēs esamdefinējuši trīs iespējamos scenārijus, kas varētu noteiktipasaules ekonomikas nākotnes perspektīvas.Pamatscenārijs paredz mērenu pasaules ekonomikasizaugsmes tempa palēnināšanos, taču pieņem, ka ESattīstība <strong>2006</strong>. gadā būs straujāka nekā 2005. un 2007.gadā. Inflācija būs augstāka nekā 2005. gadā, bet vidējānaftas cena saglabāsies zem 65 ASV dolāriem parbarelu (pieaugums līdz 10%). Kreditēšanasierobežošana eiro zonā notiks pakāpeniski (eirorefinansēšanas likme 2007. gada beigās būs 3,25%), undolārs līdz šī gada beigām pavājināsies līdz 1,25-1,28EUR/USD.Pozitīvais scenārijs ir optimistiskāks attiecībā uz ESun ASV ekonomikas izaugsmi 2007. gadā. Tas paredzglobālās ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanosgalvenokārt tādēļ, ka dažu lielāko attīstības valstuekonomikas uzrādīs straujus un nevis ļoti straujusizaugsmes tempus. Šis scenārijs paredz tikai nelieluASV dolāra pavājināšanos, minimālu naftas cenaskāpumu un ļoti piesardzīgu procentu likmjupaaugstināšanu eiro zonā. Galvenā atšķirība nopamatscenārija ir spēcīgāka ES ekonomikas izaugsmeun tikai neliels naftas cenu kāpums. Negatīvā scenārija pamatā ir pieņēmums, ka 2007.gadā pēc relatīvi labvēlīga <strong>2006</strong>. gada būs straujš naftascenu kāpums (vidēji līdz 75 - 80 ASV dolāriem parbarelu) un ievērojami palēnināsies globālās-6-
ekonomikas izaugsmes temps. ASV dolārs attiecībāpret eiro pavājināsies līdz 1,3 – 1,35, un ECB monetārāpolitika būs agresīvāka (refinansēšanas likme 2007.gada beigās būs 4% vai augstāka).Protams, pastāv iespēja, ka notikumu attīstība izvērtīsiespozitīvāka (negatīvāka) nekā paredz mūsu pozitīvais(negatīvais) scenārijs, bet, mūsuprāt, šāda iespēja irDažas piezīmes par Baltijas valstukopīgajām attīstības tendencēmVisu triju Baltijas valstu ekonomiku attīstība kļūst aizviensaskaņotāka – un pašreizējās atšķirības dažās jomās, kasradušās galvenokārt vēsturisku politisko lēmumu rezultātā,laika gaitā izzudīs. Mēs vēlamies uzsvērt sekojošas kopīgasattīstības tendences: Politiskā vide joprojām būs relatīvi nestabilasadrumstalotā politiskā spektra dēļ – nākotnē Baltijasvalstīm būs raksturīgas valdības koalīcijas ar divām vaivairākām partijām. Izmaiņas ir iespējamas Igaunijā, kurnovērojamas centriskā un labējā spārna partijukonsolidācijas pazīmes. Uz politiskajiem procesiemlielu iespaidu atstāj vēlēšanu tuvošanās: prezidenta unparlamenta vēlēšanas Igaunijā, parlamenta vēlēšanasLatvijā un pašvaldību vēlēšanas Lietuvā varētu kavētvaldības darbu. Nav iespējams izslēgt arī nopietnākussituācijas saasinājumus (piemēram, nesenās valdībaskrīzes Latvijā un Lietuvā), taču, mūsuprāt, tie neatstāsdramatiskas sekas. Mēs negaidām nopietnas izmaiņasekonomikas politikā, kaut gan Igaunijā šādi draudipastāv.Vēlēšanu kalendārsIgaunijaPrezidenta <strong>2006</strong>.g. septembrisVispārējās2007.g. martsPašvaldību2009.g. oktobrisLatvijaPrezidenta2007.g. martsVispārējās<strong>2006</strong>.g.oktobrisPašvaldību2009.g.pavasarisLietuvaPrezidenta2009.g.jūnijsVispārējās2008.g.oktobrisPašvaldību2007.g.februārisVisas trīs valstis saskaras ar ievērojamu darbaspēkaaizplūšanu: pilnīga vai daļēja darba tirgus atvēršanaSomijā, Francijā un dažās citās valstīs 1 (papildusZviedrijai, Lielbritānijai un Īrijai) vēl vairāk palielināsaizbraucēju skaitu. Igaunijā darbaspēka aizplūšanaijoprojām būs sezonāls raksturs (īstermiņa aizplūšana),jo galvenais darbaspēka galamērķis Somija atrodas ļotituvu Igaunijai. Mēs prognozējam, ka darbs Somijāizvērtīsies par sava veida “svārstīgo” migrāciju (darbsSomijā, bet mājas Igaunijā). Darbaspēka aizplūšanai noLatvijas un Lietuvas ir pastāvīgāks raksturs, un tāsalīdzinoši neliela. Negatīvajā scenārijā ir daudz lielākanenoteiktības pakāpe nekā pozitīvajā scenārijā, kas ietverriskus, kas var nedarboties vienlaicīgi (piemēram, ASVdolāra pavājināšanās ir atkarīga no ECB politikas un ASVun ES ekonomiskās attīstības).norisinās daudz intensīvāk. Galvenais darbaspēkaaizbraukšanas iemesls ir zemā darba samaksa.Bezdarba līmeņa samazināšanās norāda, ka drīz viendarbavietas trūkums vairs nebūs būtisks darbaspēkaemigrācijas iemesls. Tādējādi visefektīvākaispaņēmiens, kā ierobežot darbaspēka aizbraukšanu, irdarba samaksas paaugstināšana (un darba apstākļuuzlabošana). Taču šķiet, ka uzņēmumi un valsts vēl navīsti gatavi paaugstināt darba samaksu un ieviest ar tosaistītās izmaiņas ražošanas procesā un struktūrā.Darbs ārvalstīs ir vilinošs: 2004.gada datialgu līmeniscenu līmenisproduktivitāteslīmenissalīzinājumaindekssIgaunija 1.0 1.0 1.0 1.0Latvija 0.7 0.9 0.8 0.9Lietuva 0.8 0.8 1.0 0.9Vācija 7.3 1.9 2.0 2.0Lielbritānija 7.4 1.9 2.1 1.9Somija 5.7 2.0 2.1 1.4Avots: Eurostat, ISB, LSD; HB aprēķiniSkaidrojums: algu līmenis - gada vidējie ienākumi ražošanas un pakalpojumu sektoros,vidējā alga Igaunijā un Lietuvā; cenu līmenis - pirktspējas paritātes salīdzinājums;produktivitātes līmenis - pievienotā vērtība uz nodarbināto (PPS)Eiro ieviešana notiks vismaz gadu vēlāk nekā valdībassākotnēji tika paredzējušas. Ja piepildīsies augstākunaftas cenu scenārijs, neviena no Baltijas valstīmnespēs 2007. – 2008. gadā izpildīt inflācijas kritēriju.Mūsu pašreizējās prognozes liecina, ka Igaunija varētuizpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju 2007.gadapavasarī, kas tai ļautu pievienoties eiro zonai 2008.gada sākumā, gadījumā, ja izpildītos stabilu naftas cenu(aptuveni 62 USD par barelu) un mērena darbasamaksas pieauguma (mazāk par 10%) scenārijs.Nesenākie notikumi liecina, ka šis scenārijs kļūstaizvien mazāk iespējams. Lietuva iesniedza pieteikumupievienoties eiro zonai 2007. gadā, taču sagaidām, kaLietuva nedaudz pārsniegs inflācijas kritēriju. 2Augstāka inflācija turpmākajos gados (galvenokārt,straujās ekonomiskās izaugsmes un ārējo faktoru dēļ)neļaus Lietuvai izpildīt inflācijas kritēriju arī 2007.-2008.gadā. Ļoti iespējams, ka arī Latvija nespēspietiekami samazināt inflāciju 2007.-2008.gadā, laispētu izpildīt Māstrihtas kritēriju, jo šeit darbojasdaudzi faktori, kas veicina cenu kāpumu. Mēs nevaramizslēgt iespēju, ka Igaunija, Latvija un Lietuva dažuturpmāko gadu laikā pievienosies eiro zonai, taču,mūsuprāt, pašreizējā inflācijas kritērija interpretācijapadara šo procesu ļoti sarežģītu.1 <strong>2006</strong>.gada aprīļa beigās sekojošas valstis paziņoja par savu darba tirgupilnīgu vai daļēju atvēršanu: Somija, Portugāle, Spānija, Grieķija, Francija,Beļģija, Dānija un Nīderlande.2 Oficiālais lēmums tiks paziņots 16.maijā. Mūsuprāt, gadījumā, ja Lietuvanespēs strikti ievērot inflācijas kritēriju, EK lēmums būs negatīvs.-7-
Atbalsts eiro6050403020100Igaunija Latvija LietuvaPar PretAvots: EMOR, SKDS, RAIT-8-
LatvijaBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Mārtiņš Kazāks +371 7 445 859 martins.kazaks@hansabanka.lvLiene Kūle +371 7 444 162 liene.kule@hansabanka.lvPašreizējā situācijaMūsu prognozes par ļoti strauju ekonomikas izaugsmi2005. gada 4. ceturksnī apstiprinājās – IKP pieauga par10,5%, tādējādi palielinot 2005.gada vidējo izaugsmesrādītāju līdz 10,2%. Bija vērojama līdzsvarota iekšējā unārējā pieprasījuma, kā arī visu ekonomikas sektoru attīstība.Pēc straujā cenu kāpuma 2005. gada beigās <strong>2006</strong>. gada 1.ceturksnī patēriņa cenu inflācija nedaudz atslāba (vidējā 12mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 6,8%, bet pamatinflācija5,5%).Tāpat kā gadu iepriekš fiskālais stāvoklis <strong>2006</strong>. gadasākumā bija labvēlīgs – budžets noslēdza pirmo ceturksni arpārpalikumu. Bija vērojams liels budžeta ieņēmumupieaugums (gada pieaugums 1. ceturksnī 25%), ko veicinājaārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieplūde, kā arīveiksmīga nodokļu parādu iekasēšana. 2004. gada 4.ceturksnī tekošā konta deficīts palielinājās vairāk nekā bijaparedzēts, un 2005. gadā tekošā konta deficīts sasniedza12,5% no IKP. Pirmajos divos <strong>2006</strong>. gada mēnešos bijavērojama tālāka maksājumu bilances pasliktināšanās.2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pIKP, % 6.5 7.2 8.5 10.2 9.0 7.5 7.0IKP, mlj. € 8 193 9 096 10 549 12 669 14 914 16 994 18 911IKP uz iedz., € 3 501 3 909 4 558 5 504 6 545 7 534 8 468Inflācija (IKP deflators), % 3.4 3.6 7.2 9.0 8.0 6.0 4.0Vidējā PCI, % 1.9 2.9 6.2 6.7 6.3 4.2 3.9Vidējā SPCI, % 2.0 2.9 6.2 6.9 6.4 4.1 3.7Vidējā RCI, % 1.0 3.2 8.6 7.8 7.4 6.7 -Saskaņotais bezdarba līmenis, % 12.2 10.5 10.4 9.0 8.0 7.0 -Vidējā alga, reālais pieaugums % 6.0 7.8 2.4 9.7 10.0 9.0 -Preču un pakalpojumu eksports, % 8.6 14.3 21.4 30.4 22.8 16.1 -Preču un pakalpojumu imports, % 9.0 19.5 27.0 26.0 24.3 15.9 -Preču un pakalpojumu bilance, % no IKP -10.1 -12.8 -15.9 -15.1 -16.5 -16.7 -15.7Tekošā konta bilance, % no IKP -6.7 -8.2 -12.9 -12.5 -13.5 -13.6 -12.7Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP -6.5 -7.5 -11.9 -11.3 -10.5 -10.3 -9.4TĀI ieplūde, % no IKP 2.8 2.7 5.1 4.0 4.7 4.7 4.8Kopējās ārējās saistības, % no IKP 73.5 80.0 92.8 101.1 100.0 100.0 -Fiskālā bilance, % no IKP -2.3 -1.6 -1.1 -1.0 -1.5 -1.3Fiskālā bilance EKS-95, % no IKP -2.3 -1.2 -0.9 0.2 - -Vispārējais valsts parāds, % no IKP 14.2 14.6 14.5 11.8 12.8 12.7Vispārējais valsts parāds EKS-95, % no IKP 13.5 14.4 14.6 11.9 - -PieņēmumiMūsu prognozes balstās uz sekojošiem pieņēmumiem:Eiro ieviešanas plāns 2008. gadā tiks atcelts; tuvākajālaikā netiks pielietotas radikālas metodes inflācijassamazināšanai, kas varētu ierobežot iekšējopieprasījumu.Pēc parlamenta vēlēšanām šī gada oktobrī nebūsbūtisku izmaiņu valdības ekonomiskajā politikā. Laigan inflācijas un darbaspēka importa jautājumi tiksrisināti pragmatiskāk, valdības politika vēl nespēsbūtiski ietekmēt ekonomiskās attīstības tendences mūsuaplūkotajā laika periodā (<strong>2006</strong>.-2007.gads) Nacionālā Attīstības Plāna īstenošana stiprināsinvestīciju aktivitāti, vislielākos uzlabojumus sniedzotPrognož u kopsavilkumsStraujā patēriņa un investīciju uzplaukuma dēļ mēs esampārskatījuši savu IKP izaugsmes prognozi <strong>2006</strong>. gadam -šim gadam mēs prognozējam 9% izaugsmi (iepriekšējāprognoze bija 8%). Mēs sagaidām pakāpenisku IKPinfrastruktūrai; cilvēkresursu jomā strauju uzlabojumunebūs.12%10%8%6%4%2%0%3.3%6.9%8.0%IKP izaugsme6.4%7.2%pieauguma tempa palēnināšanos līdz 7,5% 2007. gadā un7,0% 2008. gadā. Mēs esam paaugstinājuši arī savu patēriņacenu inflācijas prognozi <strong>2006</strong>.gadam līdz 6,3% (iepriekšējāprognoze 6,1%), un arī 2007.gadā sagaidām augstākuinflāciju nekā iepriekš paredzējām (4,2% pret 4,0%).8.5%10.2%9.0%7.5% 7.0%1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pAvots: LCSB; HB prognoze
Spēcīgāka importa pieprasījuma dēļ tekošā konta deficīts<strong>2006</strong>. gadā paaugstināsies līdz 13,5% un 2007. gadā līdz13,6% (iepriekšējās prognozes bija attiecīgi 11,3% un12%). Tomēr stabila ES finansējuma ieplūde daļējikompensēs šo deficītu. Sakarā ar to, ka <strong>2006</strong>. gads irEkonomikas izaugsmeMēs esam paaugstinājuši <strong>2006</strong>. gada IKP izaugsmesprognozi uz 9% un saglabājuši iepriekšējo prognozi 2007.gadam - 7,5%. Kaut arī mēs prognozējam izaugsmes tempupalēnināšanos, <strong>2006</strong>. gadā tā būs novērojama galvenokārtaugstākas salīdzināmās bāzes dēļ. <strong>2006</strong>. gadā ekonomiskāaktivitāte būs tikpat rosīga kā 2005. gadā. Mēs sagaidām,ka iekšējais pieprasījums joprojām būs ekonomikasizaugsmes stūrakmens, bet ārējais pieprasījums pakāpeniskiatslābs (tomēr izaugsmes temps saglabāsies augsts). Iekšējāpieprasījuma struktūrā visspēcīgākās būs investīcijas (13-16% pieaugums nākamajos 3 gados) un privātpersonupatēriņš (9,5% pieaugums <strong>2006</strong>. gadā un 7-8% 2007.–2008.gadā), bet valdības tēriņi tradicionāli saglabās viszemākopieauguma tempu (2–2,5%). Mēs sagaidām pakāpeniskueksporta pieauguma tempu stabilizāciju, jo 2005.gadānovērotā reālā eksporta izaugsme virs 20%, mūsuprāt, navilgspējīga (šogad mēs sagaidām reālo pieaugumu zem 15%,bet nākamajos divos gados 8-10% robežās). Savukārtimporta pieaugums tuvākajā laikā turpināsies, un tassamazināsies tikai 2007.–2008. gadā (14% <strong>2006</strong>. gadā un10 - 11% 2007.–2008. gadā).Ārējais pieprasījumsĀrējais pieprasījums joprojām būs viens no galvenajiemkopējā pieprasījuma pamatelementiem. 2005. gadā preču unpakalpojumu eksports saglabāja reālo pieaugumu virs 20%,tādejādi pārsniedzot importa pieaugumu. Arī nominālieksporta pieaugums bija lielāks par importa pieaugumu, untikai 2005. gada 4. ceturksnī imports auga straujāk pareksportu. Mēs sagaidām, ka ārējais pieprasījums arī šogadsaglabāsies spēcīgs, taču eksporta reālā izaugsme būsnedaudz zemāka nekā gadu iepriekš. Tomēr arī importapieauguma temps pakāpeniski samazināsies.Latvijas eksporta tirgi 2005. gadāNVS12%citas11%ES 1548%ES 1029%Avots: LSCB, HB aprēķini2005. gadā preču eksports saglabājās spēcīgs (+33,6%tekošajās cenās), tomēr <strong>2006</strong>. gada sākuma rādītāji liecinapar izaugsmes tempu palēnināšanos: janvārī-februārī gadapieaugums samazinājās līdz 14%. Mēs uzskatām, kapašreizējais palēninājums ir pārspīlēts un drīz vien eksportsatgūsies. Mēs nemainām savu preču eksporta pieaugumavēlēšanu gads, mēs sagaidām, ka valdība realizēsekspansīvu fiskālo politiku, un mēs saglabājam savubudžeta deficīta prognozi 1,5% apmērā no IKP. 2007.gadābudžeta deficīts varētu saglabāties 1-1,5% no IKP.prognozi <strong>2006</strong>.gadam. Sagaidām, ka gada vidējaisnominālais eksporta pieaugums būs ap 20%. Turpmākajosgados pieauguma temps turpinās samazināties (piemēram,2007. gadā tas var nokristies zem 15%). Mūsu prognožupamatā ir šādi apsvērumi:Lēnāka ES10 tirgu apguve: lai arī eksports uz šīmvalstīm 2005. gadā pieauga ārkārtīgi strauji (par 70%),mēs sagaidām pakāpenisku šo tirgu piesātināšanos.Tomēr pieprasījums jaunajās ES dalībvalstīs augsstraujāk nekā eksporta pieaugums uz ES15.NVS tirgi augs strauji, un Latvijas ražotāji iegūs noaugošā pieprasījuma šajā tirgū (augstāki ienākumisakarā ar augošajām energoresursu cenām); tādējādiīstermiņā pieauguma temps būs iespaidīgs (46% 2005.gadā).Mērens eksporta pieaugums uz ES15 tirgiem: eksportsuz “veco” Eiropu pieaugs lēnāk nekā 2005. gadā(pagājušajā gadā par 16%).Neskaidras kokmateriālu un koksnes izstrādājumueksporta perspektīvas: savulaik neapstrīdamāslīdergrupas īpatsvars aizvadītajā gadā samazinājās no33% līdz 27%, un spēcīgās Krievijas (un Ķīnas)konkurences dēļ mēs prognozējam tālākusamazinājumu līdz 23% 2007. gadā. Kokmateriāluapstrādes nozarē notiek pāreja uz izstrādājumiem araugstāku pievienoto vērtību, kaut arī reāliekokmateriālu eksporta apjomi varētu turpinātsamazināties (mēs sagaidām mērenu nominālupieaugumu). Arī tekstilizstrādājumu eksporta perspektīvas irdiezgan neskaidras (to īpatsvars kopējā eksportā ir 9%),kaut arī jaunākie pasūtījumu plūsmas dati norāda uziespējamiem uzlabojumiem.Latvijas eksporta struktūra 2005. gadāTransportaaprīkojums4%Mašīnas uniekārtas14%Metāli13%Būvmateriāli2%Citi6%Pārtika unlauksaimn. Prod.13%Kurināmais9%Ķīmiskā prod.3%Koksne, papīrs,utt.Tekstils,27%apģerbs, utt.9% Avots: LCSB, HB aprēķiniMetāla produkcijas eksportā vērojamas divas tendences(13% īpatsvars): pieprasījums pēc metāliem sarūk,kamēr pieprasījums pēc metāla produktiem pieaug.-10-
Mēs sagaidām pozitīvu attīstību pārtikas rūpniecībā,ķīmiskajā rūpniecībā, mašīnbūvē, kā arī papīra uncelulozes nozarēs (pasūtījumi norāda uz pieprasījumapieauguma tendenci). Tomēr augstākas salīdzināmāsbāzes dēļ pieauguma tempi nebūs tik augsti kā 2005.gadā.Latvijas eksporta nominālā izaugsme, %Vietējās produkcijasOficiāli Eurostateksports*Eksports kopā 34% 17-18%Pārtika un lauksaimniecības preces 70% ~30%Kurināmais 135% -Ķiīmiskās rūpniecības izstrādājumi 60% ~30%Koksne, papīrs, u.tml. 12% ~10%Tekstils, apģērbs, u.tml. 11% ~10%Būvmateriāli 37% ~10%Metāli 26% ~10%Mašīnas un iekārtas 71% ~26%Transporta aprīkojums 112% ~30%* Hansabankas novērtējumsAvots: LCSB, HB novērtējumsEurostat ārējās tirdzniecības dati (kopš 2004. gada maija)atsevišķi neizdala vietējās produkcijas eksporta unreeksporta pieaugumu (teiktais attiecas arī uz importadatiem, kuros tiek ietverts gan imports iekšzemes lietošanai,gan arī reimports). Tas ir radījis papildus svārstības2005.gada rādītājos. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem vietējāsprodukcijas eksports pagājušajā gadā ir pieaudzis par 17-18%, kas ir ievērojami mazāk, nekā oficiāli uzrādītaiseksporta pieaugums (33%). Šīs atšķirības cēlonis ir tranzītaplūsmu iekļaušana eksporta statistikā: piemēram, derīgoizrakteņu eksporta apjoms pieauga par 135% (!). Citasproduktu grupas ar mazāk nozīmīgām statistiskāmnesaskaņām ir transportlīdzekļi, pārtika, metāli un iekārtas.Šī statistiskā īpatnība varētu ietekmēt arī <strong>2006</strong>. gadarādītājus, tomēr mēs sagaidām, ka šogad oficiālie eksportarādītāji (Eurostat) precīzāk atspoguļos vietējās produkcijaseksporta tendences, līdz ar to arī pieauguma temps nebūstik iespaidīgs kā iepriekšējos divos gados.Latvijas importa struktūra 2005. gadāTransportaaprīkojums11%Mašīnas uniekārtas21%Metāli9%Būvmateriāli3%Citi3%Tekstils,apģērbs, utt.6%Pārtika unlauks.prod.12%Minerālprod.16%Ķīmiskā prod.13%Koksne, papīrs,utt.6%Avots: LCSB, HB aprēķiniPreču imports 2005.gadā pieauga par 26,6% - gada beigāsimporta pieaugums kļuva straujāks. Līdzīgas tendencesturpinās arī šī gada sākumā, kad imports turpina ievērojamipieaugt. Balstoties uz labām iekšējā pieprasījuma„izredzēm” arī turpmāk, mēs esam rediģējuši savu <strong>2006</strong>.gada preču importa prognozi, paredzot straujāku importapieaugumu. Mēs negaidām iekšzemes pieprasījumapavājināšos, jo energoresursu cenu kāpuma un kapacitātesproblēmu bremzējoša ietekme sāks izpausties tikai 2007.gadā. Šobrīd mēs prognozējam 24,3% nominālo importapieaugumu un sagaidām pieauguma tempu samazinājumu2007. gadā. Tādējādi <strong>2006</strong>. gadā mēs atgriezīsimiessituācijā, kad imports aug straujāk nekā eksports.Aizvadītajā gadā pakalpojuma eksports uzrādīja pozitīvastendences, gada pieaugumam pārsniedzot 30%. Eksportugalvenokārt veicināja transporta plūsmu un tūrismapieaugums:14001200100080060040020016151413121103(I)Latvijas ostu un dzelzceļa kravupārvadājumi, mlj. t03(II)03(III)03(IV)04(I)04(II)Dzelzceļa kravasLai gan transporta pakalpojumu jomā vērojamasekmīga attīstība, turpmāko kravu pārvadājumuattīstību apdraud augošie tarifi (piemēram, dzelzceļapārvadājumos), kas samazinās interesi par Latviju kātranzīta maršrutu. Arī iekšzemes kravu pārvadājumuapjoms sāk samazināties (skat. iepriekš parkokmateriālu eksportu). Tomēr vidējā termiņā mēsredzam labas izredzes transporta pakalpojumu attīstībai(piem., investīcijas infrastruktūrā, iespējamā Ķīnaspreču plūsma).Mūsu prognozes attiecībā uz tūrisma pakalpojumuattīstību ir optimistiskākas. Kaut arī ārvalstu tūristigalvenokārt apmeklē Rīgu, mēs sagaidām ievērojamuārvalstu tūristu skaita palielināšanos, kā arī to, ka šietūristi aizvien biežāk apmeklēs arī Latvijas reģionus(piem., tiks organizēti vairāki nozīmīgi pasākumi,uzlabota pakalpojumu kvalitāte, vairāk viesnīcu).0Plaukstošais iekšzemes pieprasījums veicinās augstupakalpojumu importa pieaugumu arī turpmāk (piemēram,labklājības līmeņa paaugstināšanās sekmē ārzemju tūrismaattīstību).04(III)04(IV)05(I)05(II)Ostu kravasLatvijas tūrisma rādītāji05(III)05(IV)Avots: LCSB02(I) 02(III) 03(I) 03(III) 04(I) 04(III) 05(I) 05(III)Apmeklētāja vidējais dienas tēriņš (LVL; l.s.)Rīgas lidostas pasažieru skaits (tkst.; kr.s.)Tūristu skaits (tkst.; kr.s.)Avots: LCSB50403020100-11-
Iekšējais pieprasījumsPrivātpersonu patēriņš2005. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumu reālais gadapieaugums bija 10,8%. Šī ir visstraujākā izaugsme kopš1990.-iem gadiem. Tā atspoguļo plaukstošo ekonomiku unizteikti pozitīvu patērētāju noskaņojumu. Aizvadītajā gadāpatērētāju noskaņojuma indekss pieauga par 21%,sasniedzot vēsturiski augstāko vērtību. Neraugoties uzietiepīgi augsto patēriņa cenu inflāciju (2005. gadā vidējāPCI - 6,7%), patēriņš turpināja strauji pieaugt visa gadagarumā, 4.ceturksnī gada izaugsmei sasniedzot 14%. Glužiprētēji - atsevišķi novērojumi liecina, ka inflācija veicinapapildus pieprasījumu, t.i., cenu pieauguma gaidas stimulēpirkumus, tādējādi nostiprinot inflācijas inerci. Privātaispatēriņš ir bijis galvenais izaugsmes virzītājspēks gandrīzvisos tautsaimniecības sektoros, un, neraugoties uzprognozēto nelielo izaugsmes tempu samazināšanos (līdz9,5% <strong>2006</strong>.gadā un 8% 2007 gadā), mēs sagaidām, kaprivātais patēriņš arī turpmākajos gados būs galvenaisizaugsmes stimuls.2005. gadā reālais mazumtirdzniecības apgrozījumapieaugums sasniedza 21,1%., kas ir vēsturiski augstākaisnovērotais rādītājs. Visstraujākais kāpums bija novērojamsnepārtikas preču segmentā, piemēram, automašīnutirdzniecības apjoms pieauga par 38,1%. Kā jau norādījāmmūsu iepriekšējos pārskatos, lai arī šī izaugsme daļējisaistāma ar pāreju no nereģistrētas tirdzniecības uzreģistrētu tirdzniecību (piemēram, pāreju notradicionālajām tirdzniecības vietām uz tirdzniecībascentriem), tā galvenokārt atspoguļo augstāku pieprasījumu.Jaunākie dati par <strong>2006</strong>. gada pirmajiem mēnešiem norāda,ka straujā izaugsme turpinās.Patēriņa pieaugumu 2005. gadā galvenokārt veicinājaienākumu, nodarbinātības, kā arī aizņēmumu pieaugums.Mēs sagaidām, ka šie faktori uzturēs augstu patēriņa līmeniarī <strong>2006</strong>.-2007.gadā.1.51.41.31.21.11.00.90.8Produktivitātes un reālās algas indeksi(2001=1)98(II) 99(II) 00(II) 01(II) 02(II) 03(II) 04(II) 05(II)ProduktivitāteReālā darba algaAvots: Eurostat, LCSB, Hansabankas aprēķiniVidējā mēneša darba samaksa 2005. gadā pieauga par17,7%, kas, ņemot vērā patēriņa cenu inflāciju, atbilstreālajam pieaugumam par 9,7%. Pieaugums bijavienlīdz straujš gan privātajā, gan valsts sektorā(attiecīgi 17,1% un 16,7%), kas vairāk norāda uzienākumu pieaugumu nevis ienākumu legalizāciju. 33 Parasti tiek apgalvots, ka privātā sektora ienākumu pieaugums lielā mērāatspoguļo ienākumu legalizāciju. Līdzīgs darba samaksas pieaugums valstsMūsu analīze liecina, ka līdz šim vidējās darbasamaksas pieaugums ekonomikā kopumā ir bijissamērīgs ar darba ražīguma pieaugumu. Tomēr sakarāar situācijas saasināšanos darba tirgū (ekonomikasizaugsme un darbaspēka aizplūšana uz vecajām ESdalībvalstīm) un priekšvēlēšanu perioda fiskālo politiku(piemēram, pedagogu darba samaksas paaugstinājums)mēs saredzam risku, ka tuvāko divu gadu laikā darbasamaksas pieaugums pārsniegs darba ražīgumapieaugumu. Tas var samazināt iekšzemes ražotājukonkurētspēju un gala rezultātā palēnināt ekonomikasizaugsmi. Kā pozitīvu blakus efektu saspringtajaisituācijai darba tirgū mēs redzam investīciju pieaugumutehnoloģijās (ar mērķi aizstāt darba spēku) unpakāpenisku atteikšanos no darbietilpīgāmtautsaimniecības nozarēm ar zemu pievienoto vērtību.Mēs sagaidām, ka vidējās neto darba samaksas reālaispieaugums pārsniegs IKP pieaugumu un <strong>2006</strong>. gadā. un2007. gadā būs attiecīgi 10% un 9%. Lai arī šāda alguun produktivitātes nesabalansētība neatstās izteiktinegatīvu iespaidu uz ekonomiku kopumā, atsevišķāsnozarēs tā var būt ļoti nozīmīga. Pēdējo gadu laikāšādas tendences ir vērojamas, piemēram, būvniecībasnozarē. 2005. gadā nodarbinātības līmenis pieauga par 2,8%.Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis gada laikāsamazinājās līdz 7,4% gada beigās (8,5% pirms gada).Saskaņotais bezdarba līmenis samazinājās no 10,4%2004. gadā līdz 9,0% 2005. gadā. Tā kā vecās ESdalībvalstis atver savus darba tirgus (emigrācijasamazina iekšzemes darbaspēka piedāvājumu) unLatvijas ekonomika strauji attīstās, mēs paredzambezdarba līmeņa samazināšanos līdz 8% <strong>2006</strong>. gadā unlīdz 7% 2007. gadā, kas stiprinās patērētāju pirktspēju.Straujāku bezdarba līmeņa pazemināšanos kavēsreģionālās atšķirības. Ekonomiskā aktivitāte irkoncentrēta Rīgā, kur pēdējo gadu laikā reģistrētaisbezdarba līmenis ir saglabājies nedaudz virs 4%, un tātālāka pazemināšanās ir maz ticama. Turpretimreģionos ar augstu bezdarba līmeni (it īpaši Latgalē) irliels ilgtermiņa bezdarba īpatsvars, un zemaiskvalifikācijas līmenis liek apšaubīt iespēju šādusbezdarbniekus ātri iesaistīt darba tirgū. Tomēr laukureģionos ienākumu pieaugumu sekmēs emigrējušoiedzīvotāju naudas pārskaitījumi savām Latvijāpalikušajām ģimenēm. Mājsaimniecību aizņēmumi pieauga par 85,4%(hipotekārie kredīti par 89,6%), palielinot pirktspēju araizņemtu līdzekļu palīdzību. <strong>2006</strong>. – 2007. gadā bankasturpinās kredītu ekspansiju, lai gan varam sagaidītnedaudz zemāku kreditēšanas apjomu pieaugumu.Saskaņā ar mūsu novērtējumu, turpmākajos divosgados hipotekāro aizdevumu tirgus pieaugs par attiecīgisektorā samazina šī apgalvojuma ticamību, taču neizslēdz darba samaksaslegalizācijas iespējamību privātajā sektorā gadījumā, ja ienākumulegalizācija notiek kā pāreja no pilnībā nelikumīgiem ienākumiem uzdaļēji likumīgiem ienākumiem. Šajā situācijā, ja jaunienācēja (darba tirgū)reģistrētie ienākumi ir zemāki par iepriekš reģistrēto vidējo algu, vidējaisienākumu rādītājs valstī var pazemināties.-12-
57% un 34% un 2007. gada beigās sasniegs ~33% noIKP (ES15 vidējais rādītājs ir 47%). Patēriņakreditēšana būs vēl viena nozīmīga un strauji augošakreditēšanas nozare, kas tiešā veidā sekmēsmājsaimniecību patēriņu. Augošais kredītu slogs unprocentu likmes ietekmēs pieprasījumu pēcaizdevumiem, tomēr mēs tuvākajos divos gadosnegaidām ievērojamu kreditēšanas samazinājumuabsolūtajos skaitļos, jo šis tirgus vēl ir jauns. Mūsuprāt,pastāv risks, ka iedzīvotāju grupas ar zemākiemienākumiem tiks izstumtas no nekustamā īpašumatirgus, ja nekustamā īpašuma cenu pieaugums turpināspārsniegt minēto iedzīvotāju grupu ienākumupieaugumu (sīkāk skat. sadaļu par nekustamā īpašumatirgu).Investīcijas2005. gadā reālās bruto kapitāla investīcijas pieauga par6,1%. To dinamiku galvenokārt ietekmē krājumusamazināšana. Kopējās investīcijas pamatkapitālā 2005.gadā pieauga nedaudz lēnāk nekā pirms gada - par 18,6%(2004.gadā - par 23,8% sakarā ar pievienošanos ES), betievērojami straujāk nekā 2000. – 2003. gadā, kadstraujākais izaugsmes rādītājs bija tikai 13% (2002.gadā).Ienākošās ārvalstu tiešās investīcijas 2005.gadā nominālajāizteiksmē samazinājās par 6,4% un sastādīja 4% no IKP.Mēs prognozējam, ka investīcijas turpinās strauji pieaugt –par 16% <strong>2006</strong>. - 2007.gadā. Investīciju aktivitāti labvēlīgiietekmēs sekojoši procesi:-8-12-16-20-24Patērētāju noskaņojums un bezdarbalīmenis-28Jan.04 Apr.04 Jūl.04 Okt.04 Jan.05 Apr.05 Jūl.05 Okt.05Patērētāju noskaņojums (kr.s.)Reģistrētais bezdarbs (l.s.)9.5%9.0%8.5%8.0%7.5%7.0%Avots: LCSBJoprojām straujā būvniecības attīstība gan dzīvojamo,gan komercplatību segmentos. Mēs sagaidām spēcīguceltniecības pieprasījumu abos minētajos sektoros gan<strong>2006</strong>. gadā, gan arī 2007. gadā. Ievērojamu stimulusniedz ES fondu un budžeta līdzekļu ieguldījumiinfrastruktūrā. Taču izaugsmi var kavēt ierobežotāsjaudas, jo darbaroku trūkums būvniecībā kļūst aizvienaktuālāks.<strong>2006</strong>. gadā paredzama spēcīgāka ES fondu ieplūde, joprojektu īstenošana pašlaik norisinās ievērojamiaktīvāk nekā pirms gada. Bez tam 2005. gadā aizkavētāKohēzijas fonda līdzekļu izmaksa tiks kompensēta arlielākiem ieguldījumiem transporta un vides attīstībā,un šis pozitīvais efekts varētu turpināties līdz pat 2007.- 2008. gadam. Kaut arī sagaidāms, ka nākamā ESbudžeta plānošanas perioda (2007. – 2013. g.)finansējuma apguve sāksies tikai ar 2007. gada vidu(sagaidāmi ar dokumentāciju saistīti kavējumi),investīciju aktivitāte 2007. gadā būs ievērojamiaugstāka, jo nākamajā plānošanas periodā gadafinansējums būs uz pusi augstāks nekā pašlaik. Uzņēmumi augošo darbaspēka izmaksu ietekmēturpinās ražošanas modernizāciju: lai saglabātukonkurētspēju, uzņēmumiem jāpāriet uz tehnoloģijuietilpīgiem ražošanas procesiem. Paralēli ražošanasprocesu modernizācijai uzņēmumi iespējams palielināsarī ražošanas jaudas, lai varētu samazināt produkcijasvidējās ražošanas izmaksas.25%20%15%10%5%0%TĀI un būvniecība01(I) 01(IV) 02(III) 03(II) 04(I) 04(IV) 05(III)300250200150100500Tomēr mēs saskatām arī dažas negatīvas tendences, kasvarētu kavēt investīciju pieaugumu. Proti, augošāsdarbaspēka un energoresursu izmaksas nerada pozitīvu vidijaunu uzņēmumu veidošanai/ienākšanai Latvijā (un ar tosaistīto investīciju pieaugumam). Faktiski tiešās ārvalstuinvestīcijas jaunos projektos ir samērā nelielas, uninvestīcijas pašu kapitālā samazinās (gada samazinājums:14% 2005. gadā, 49% <strong>2006</strong>. gada pirmajos divos mēnešos).Valdības izdevumi un fiskālā politikaValdības izdevumi2005. gadā valdības tēriņi pieauga līdzīgi kā iepriekšējosgados – gada reālais pieaugums bija 2,7%. Pieaugumsnedaudz pārsniedza 2004. gada rādītāju (2,1%) sakarā arlielajiem budžeta izdevumiem gada ceturtajā ceturksnī. Mēssagaidām, ka vispārējo vēlēšanu ietekmē šogad reālaisvaldības tēriņu pieaugums varētu sasniegt 3% (spēcīgākaispieaugums gaidāms trešajā un ceturtajā ceturksnī). 2007.gadā valdības tēriņu pieaugums atgriezīsies ierasto 2%robežās.12501000750500250045040035012 mēnešu TĀI, mlj. LVL (l.s.) Būvniecības izaugsme (kr.s.)Valsts konsolidētais kopbudžets03(I) 03(III) 04(I) 04(III) 05(I) 05(III) 06(I)Tīrie ieņēmumi, mlj. LVL (kr.s.)Fiskālā bilance, % no IKP (l.s.)mlj. LVLAvots: LCSB1%0%-1%-2%-3%Tīrie izdevumi, mlj.LVL (kr.s.)Avots: Valsts Kase, HB aprēķini-13-
Fiskālā politikaLatvijas konsolidētais kopbudžets noslēdza 2005.gadu ardeficītu 91,6 miljonu latu jeb 1% no IKP apmērā, kasatbilda mūsu prognozēm. Tāpat kā gadu iepriekš, arī <strong>2006</strong>.gada sākumā fiskālā situācija bija labvēlīga. Šī gada 1.ceturksnī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums sasniedza136,9 miljonus latu (LVL 61 mlj. pirms gada).<strong>2006</strong>. gada 1. ceturksnī tīrie ieņēmumi pieauga par 25%(gada pieaugums), sasniedzot 908,7 miljonus latu. Bijavērojams spēcīgs nodokļu ieņēmumu pieaugums (27%),pārsniedzot plānoto ieņēmumu līmeni par aptuveni 9% jeb60 miljoniem latu. Spēcīgos nodokļu ieņēmumus noteicalabāki nekā gaidīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (24%gada pieaugums), sociālā nodokļa (25%) un pievienotāsvērtības nodokļa ieņēmumi (41%). Tomēr lielu nozīmispēlēja arī Valsts Ieņēmumu dienesta sekmīgā nodokļuparādu piedziņa (39,5 miljoni latu) - galvenokārtpievienotās vērtības nodokļa (LVL 14,7 mlj.), sociālānodokļa (LVL 13,4 mlj.) un privātpersonu ienākumunodokļa parādu piedziņa (LVL 8,2 mlj). Neto ieņēmumi,kas neieskaita ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, sniedzlabāku priekšstatu par kopbudžeta stāvokli, jo ārējāspalīdzības plūsmas nav prognozējamas, tās ir svārstīgas unnav saistītas ar iekšējo ieņēmumu iekasēšanas potenciālu.<strong>2006</strong>. gada 1. ceturksnī neto ieņēmumi uzrādīja stabilupieaugumu arī, neņemot vērā ārvalstu palīdzības plūsmas(21% gada pieaugums). Mēs sagaidām, ka budžetaieņēmumi saglabāsies spēcīgi arī turpmākajos mēnešos,nedaudz pārsniedzot plānotos rādītājus.Ārējās palīdzības pieplūdums (īpaši martā) ir galvenais lielābudžeta pārpalikuma avots. <strong>2006</strong>. gada 1. ceturksnī ārējāspalīdzības pieplūdums bija ievērojami spēcīgāks nekā pirmsgada un aptuveni atbilst plānotajiem rādītājiem (22% nogada budžeta). Tajā pašā laikā līdzekļus projektu veicējiempar pabeigtiem ES struktūrfondu un Kohēzijas fonduprojektiem izmaksā salīdzinoši neaktīvi. Saskaņā ar mūsuaprēķiniem <strong>2006</strong>. gada 1. ceturksnī apmēram 80 miljonilatu no budžeta pārpalikuma nāca no ES avansamaksājumiem. <strong>2006</strong>. gada 1. ceturksnī kopbudžeta tīrieizdevumi palielinājās par 14% (gada pieaugums),sasniedzot 784,3 miljonus latu, kas mazliet pārsniedzvaldības prognozēto rādītāju. Pozīcijas ar vislielāko novirzino plānotā bija subsīdijas un dotācijas, kā arī investīcijuizdevumi, kas nepārprotami liecina par kavējumiem ESfinansējuma izmaksāšanā. Mēs sagaidām lielākus budžetaizdevumus otrajā un trešajā ceturksnī galvenokārt sakarā arpalielinātiem valdības tēriņiem parlamenta vēlēšanu gaidās,kā arī aktīvāku ES naudas izmaksāšanu.Latvijas nodokļu politikā ir gaidāmas vairākas nozīmīgaspārmaiņas, kas varētu atstāt ietekmi uz nodokļu iekasēšanuun līdz ar to arī uz budžeta ieņēmumiem, kā arī uz citiemekonomikas rādītājiem, piemēram, inflāciju..Aprīlī valdība nolēma piemērot samazinātu PVN likmi –5% sekojošām pakalpojumu grupām:Apkure un elektroenerģijas piegāde privātpersonām no<strong>2006</strong>. gada jūlija.Dabasgāzes piegāde (izņemot dabasgāzi transportam),friziera pakalpojumi un mājokļa remonta pakalpojumi(izņemot būvmateriālus) privātpersonām no 2007. gadajanvāra.Valsts kopbudžets, gada izmaiņa %2003 2004 2005 1.cet.<strong>2006</strong> <strong>2006</strong>bTīrie ieņēmumi 12.5 19.7 27.1 24.6 19.4Nodokļu ieņēmumi 11.5 13.6 31.2 27.3 10.9Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 14.9 18.6 16.9 24.1 8.0Uzņēmumu ienākuma nodoklis -14.4 36.1 41.3 18.3 32.0PVN 19.9 6.0 39.1 40.6 22.6Akcīzes nodoklis 19.5 11.7 32.5 21.7 18.0Muitas nodoklis 24.5 -8.7 12.2 7.0 -1.0Sociālais nodoklis 6.3 14.1 17.1 24.6 12.2Nenodokļu ieņēmumi 14.7 32.7 3.3 9.8 28.0Ārvalstu finanšu palīzība 77.9 208.4 65.5 58.0 82.8Tīrie izdevumi 9.4 17.5 27.7 14.3 19.9Tekošie izdevumi 10.2 18.2 33.8 12.8 9.6Kapitāla izdevumi 26.9 23.2 31.3 14.1 22.3Investīciju izdevumi -13.8 -0.9 100.8 51.8 41.4Avots: Valsts Kase, VIDPlānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, LVL2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008p 2009p 2010pIedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, % 25 25 25 22 19 15 15Neapliekamais minimums 21 26 32 40 50 60 70Atvieglojums par apgādājamo 10.5 18 22 28 35 45 53Nodokļa ieņēmumu izmaiņa 19.2 -1.4 -6.6 -14.7 - -Avots: Finanšu Ministrija, HB iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze-14-
Pašlaik apkure netiek aplikta ar PVN, bet pārējām minētopakalpojumu grupām tiek piemērota standarta PVN likme18% apmērā. Mēs neparedzam, ka šīs izmaiņas būtiskiietekmēs nodokļa ieņēmumus, jo ieņēmumi no šīmpakalpojumu grupām sastāda relatīvi nelielu daļu nokopējiem PVN ieņēmumiem.Pašlaik tiek apspriestas šādas iespējamās nodokļu politikasizmaiņas: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmessamazināšana. Viens no svarīgākajiem nodokļuprojektiem, kas tiek aktīvi apspriests, ir pakāpeniskaprivātpersonu ienākuma nodokļa likmes samazināšanano pašreizējiem 25% uz 15% līdz 2009. gadam. Kautarī šis priekšlikums ir ieguvis vispārēju atbalstu, tāapstiprināšanu varētu kavēt vairāki jautājumi, nokuriem galvenais ir atlīdzināt pašvaldībām parsamazinātajiem nodokļa ieņēmumiem. Pašlaik 75% noiedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nonākpašvaldību budžetā, un tie sastāda vairāk nekā 40% nokopējiem pašvaldību ieņēmumiem. Saskaņā ar mūsuaplēsēm 2009. gadā privātpersonu ienākumu nodokļaieņēmumi būs apmēram par 14% zemāki (vairāk nekāpar 100 miljoniem LVL). Mēs neuzskatām, kasamazinātās ienākuma nodokļa likmes radīto efektukompensēs aktīvāka ienākumu legalizācija (viens no šīierosinājuma mērķiem), jo mēs neredzam pietiekamumotivāciju no darba devējiem legalizēt ienākumus. Mēsšaubāmies, vai ienākuma nodokļa likmes izmaiņasstāsies spēkā plānotajā termiņā – no 2007. gadajanvāra, jo maz ticams, ka pirms parlamenta vēlēšanāmtiks pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi. Tādējādi mēsuzskatām, ka pirmais reālais ienākumu nodokļa likmessamazinājums (no 25% uz 22%) varētu notikt ne agrākkā 2007. gada rudenī.Nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņas. Vēlviens nozīmīgs likumprojekts, kas atstās tiešu iespaiduuz pašvaldību budžeta ieņēmumiem, ir izmaiņasnekustamā īpašuma nodokļa sistēmā. Vairākos Latvijasreģionos kadastrālās vērtības nav pārskatītas kopš2000. gada, tāpēc pastāv nepieciešamība pārskatīt šīsvērtības, lai tās tuvāk atbilstu tirgus vērtībām. Taču piepašreizējās nekustamā īpašuma nodokļa likmes (1,5%)tas varētu ievērojami palielināt atsevišķu iedzīvotājugrupu nodokļu slogu (nodokļa maksājums pieaugs tiešiproporcionāli nekustamā īpašuma vērtībai). Tā Rīgānekustamā īpašuma vērtība pieaugs apmēram 5,5 reizes(dažos rajonos pat 10 reizes) un Jūrmalā – 4 reizes.Plašu iedzīvotāju protestu dēļ lēmuma pieņemšana tikaatlikta uz vēlāku laiku (pirms vēlēšanām „nav ērti”pieņemt sociāli nepopulārus lēmumus). Tomēr šisjautājums agrāk vai vēlāk būs jāatrisina. Mēs sagaidām,ka līdz ar kadastra vērtības palielināšanu tikssamazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.Bez tam mēs sagaidām arī nodokļu atvieglojumu(atvieglojums par apgādājamo, neapliekamaisminimums) un minimālās darba algas palielināšanu.Pašlaik pastāv dažādi viedokļi attiecībā uz šoatvieglojumu paaugstināšanas straujumu. Mēssagaidām, ka šis pieaugums būs pakāpenisks, un šobrīdredzam zemāk tabulā norādīto plānu kā reālu scenāriju(līdz šim valdība to ir ievērojusi). Mēs neuzskatām, kanodokļu atvieglojumu (un minimālās algas)paaugstināšana ievērojami samazinās budžetaieņēmumus, pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju netoienākumus (it īpaši iedzīvotājiem ar zemu ienākumulīmeni), kas kopā ar citiem nodokļu politikaspasākumiem varētu veicināt ienākumu uzrādīšanu untādējādi netieši palielināt nodokļu ieņēmumus.Mēs uzskatām, ka oktobra parlamenta vēlēšanas atstāsievērojamu ietekmi uz <strong>2006</strong>. gada budžeta gala rezultātiem.Neskatoties uz to, ka budžeta ieņēmumi šajā gadā varētupārsniegt budžetā plānotos, maz ticams, ka budžeta deficītsbūs zemāks par likumā noteiktajiem 1,5%. Mēs sagaidām,ka vasarā tiks pieņemti budžeta grozījumi (pirms oktobrīparedzētajām vēlēšanām), kuros mēs redzēsim papildusizdevumus sociālo jautājumu risināšanai. Piemēram, jau irnoslēgta vienošanās par pedagogu algu paaugstināšanu ar<strong>2006</strong>. gada septembri, kam būs nepieciešami apmēram 10 –13 miljoni latu papildus izdevumu. Bez tam līdz ar budžetagrozījumiem iespējamas arī tālākas izmaiņas iedzīvotājuienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumā par labupašvaldību budžetam (76% pret 24% attiecīgi valsts unpašvaldību budžetos), kā arī nodokļu atvieglojumu vaiminimālās darba samaksas paaugstināšana.Mēs sagaidām, ka parlamenta vēlēšanu rezultātā izveidosiesdiezgan sadrumstalota valdība, kas kavēs ātru unkonstruktīvu vienošanos par 2007.gada budžeta likumu.Tādēļ, mūsuprāt, 2007. gada budžeta likums netiksapstiprināts līdz 2007. gada sākumam. Tādējādi, līdzīgi kā2003. gadā, nākamā gada pirmajos mēnešos mēs sagaidāmpiesardzīgus valdības tēriņus un līdz ar to ievērojamubudžeta pārpalikumu. Tomēr, situāciju gada sākumākompensēs lielāki valdības tēriņi 2007. gada otrajā pusē.Mēs negaidām nozīmīgas izmaiņas ekonomikas politikālīdz ar jaunās valdības izveidošanos, un prognozējam, kabudžeta deficīts 2007. gadā būs 1 – 1,5% no IKP (tas ir lielāmērā atkarīgs no ES finansējuma ieplūdes, kuru pašlaik irgrūti prognozēt).2005. gadā vispārējais valsts parāds samazinājās par 2,5%un sastādīja 1,05 miljardus latu jeb 11,8% no IKP. <strong>2006</strong>.gada 1. ceturksnī valsts parāda līmenis nedaudz pieauga(līdz 1,1 miljardam latu jeb ~12% no IKP), un mēssagaidām, ka tas turpinās paaugstināties un <strong>2006</strong>. gadabeigās sasniegs aptuveni 1,3 miljardus latu jeb 12,8% noIKP. Savukārt, 2007. gadā valsts parāda līmenis būs līdzīgskā <strong>2006</strong>. gadā (~12.7%). Neraugoties uz valsts parādatendenci pieaugt, tā līmenis joprojām būs relatīvi zems.Ārējā bilanceTekošais konts neuzrāda daudzsološas tendences, taču irnovērojami nelieli uzlabojumi. 2005. gadā tekošā kontadeficīts bija 12,5% no IKP (12,9% 2004. gadā), bet,ieskaitot arī kapitāla kontu (t.i., ES fondu efektu), kontadeficīts sastādīja 11,3% no IKP (11,8% 2004. gadā).2005. gadā preču tirdzniecības deficīts saglabājās augsts, laiarī tas samazinājās no 20,2% uz 18,9% no IKP. Vienlaikuspakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo pieauga tikai par-15-
+4,9%, bet attiecībā pret IKP relatīvais rādītājs patsamazinājās (no 4,4% no IKP 2004. gadā uz 3,8% no IKP2005. gadā). Ieņēmumu konts saglabāja deficītu (tomērzemāku nekā 2004. gadā), bet tekošo pārvedumu pozitīvaissaldo bija zemāks nekā pirms gada. Kapitāla konta netorādītāji uzlabojās, tomēr tā iespaids uz kopējo rezultātu bijaminimāls (1,2% no IKP).15%10%5%0%-5%-10%-15%-20%-25%Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007pPreču bilanceIeņēmumu bilanceTekošā un kapitāla konta bilancePakalpojumu bilancePārvedumu bilanceAvots: LB, HB prognoze<strong>2006</strong>. gadā mēs neparedzam būtiskus uzlabojumustirdzniecības sektorā (skat. “Ārējais pieprasījums”),faktiski, varētu notikt pretējais. Spēcīgs iekšējaispieprasījums neļauj samazināt tirdzniecības deficītu - <strong>2006</strong>.gadā sagaidām preču un pakalpojumu deficīta pieaugumulīdz -16,5% no IKP (-15,1% 2005. gadā), un tas saglabāsiesšajā līmeni arī 2007. gadā. Mēs paredzam nelielusuzlabojumus ieņēmumu kontā – <strong>2006</strong>. gadā tas visticamāksaglabās nelielu deficītu, taču 2007. gadā konta bilance kļūspozitīva. Tomēr ES fondi <strong>2006</strong>. gadā radīs būtisku finanšupieplūdumu, jo projektu izpilde šajā gadā norisināsiesaktīvāk nekā 2005. gadā. 2007. gadā mēs sagaidām, katurpināsies finansējuma atmaksas 2004.-<strong>2006</strong>. gadaplānošanas perioda projektiem (t.i., naudas pārvedumi noES), kā arī parādīsies nākamā plānošanas periodafinansējuma plūsmas. Plānots, ka Latvija 2007. – 2013.gadā kopumā saņems 4 miljardus eiro (LVL 2.81 mljrd.),kas gada griezumā ir par ~ 50% vairāk, nekā tā saņem2004.-<strong>2006</strong>. gada plānošanas perioda ietvaros. Mēssagaidām, ka tas palielinās kapitāla konta pārpalikumuturpmākajos gados: tas pieaugs no 1,2% no IKP 2005. gadālīdz 3% no IKP <strong>2006</strong>. gadā un 3,3% no IKP 2007. gadā(mēs sagaidām, ka lielākā daļa ES finansējuma tiks uzrādītakapitāla kontā un tikai neliela daļa – kā tekošie pārvedumi).Mēs paredzam, ka kopējais tekošā konta un kapitāla kontadeficīts <strong>2006</strong>. gadā sastādīs 10,5% no IKP un 2007. gadā10,3% no IKP.1 300800300-200Tekošā konta finansēšanā primāro lomu turpinās spēlētpēdējos gados par nozīmīgāko ārvalstu finansējuma avotukļuvušie banku aizdevumi, kas veicinās kopējo ārējosaistību palielināšanos. 2005. gadā tiešo ārvalstu investīcijupieplūdums bija neliels, un, neskatoties uz to, ka gaidāminelieli uzlabojumi, maz ticams, ka tuvākajos gados tiešoārvalstu investīciju tīrais pieplūdums pārsniegs 4% no IKP.Gandrīz pusi tiešo ārvalstu investīciju pieplūduma sastādareinvestētā peļņa, bet jauno investīciju jeb greenfieldprojektu apjoms samazinās.4003002001000-100Galvenie tekošā konta finansēšanas avoti,LVL mlj.2001 2002 2003 2004 2005Tiešās investīcijasCiti ieguldījumiPortfeļinvestīcijasTekošā konta deficītsTĀI ieplūdes komponentes, mlj. LVL2001 2002 2003 2004 2005Avots: LBPašu kapitāls Reinvestētā peļņa Cits kapitālsAvots: LBMonetārie jautājumiProcentu likmesPēc lata piesaistes eiro 2005. gada sākumā latu procentulikmes samazinājās, tuvinoties eiro procentu likmēm.Tomēr 2005. gada beigās procentu likmju starpība atkalievērojami pieauga. Šādu latu procentu likmju attīstībunoteica Latvijas Bankas ierobežojošā monetārā politika -Latvijas Banka kreditēšanas ierobežošanas nolūkoskonsekventi paaugstina komercbanku obligāto rezervjuprasību, tādējādi samazinot likviditāti starpbanku tirgū 4 .Pēdējais Latvijas Bankas lēmums paplašināt obligātorezervju bāzi stāsies spēkā ar 24. maiju, un tā sekas vēl tikaibūs redzamas. Tādēļ latu procentu likmju dinamiku šī gadapirmajā pusgadā turpinās noteikt Latvijas Bankas monetārāpolitika. Tomēr mēs sagaidām pakāpenisku lata/eiroprocentu likmju starpības samazināšanos galvenokārt eiroprocentu likmju pieauguma dēļ. Mēs uzskatām, ka, jaEiropas Centrālā Banka turpinās paaugstināt eirorefinansēšanas likmi, Latvijas Banka neveiks tālākusierobežojošus pasākumus. Tādējādi <strong>2006</strong>. gada otrajāpusgadā latu procentu likmes atkal noteiks eiro procentulikmju attīstība.4 Pagājušajā gadā obligāto rezervju norma tika paaugstināta divas reizes –augustā (no 4% uz 6%) un decembrī (no 6% uz 8%).-16-
16001400120010008006004002000Turpmākajos 12 mēnešos mēs sagaidām, ka latu starpbankuvidējā termiņa procentu likmes saglabāsies tuvu topašreizējam līmenim (~4%). Sākotnēji procentu likmjulīmeni salīdzinoši augstu noturēs Latvijas Bankasierobežojošā rezervju politika, bet pēc tam – eiro procentulikmju kāpums. Pamatojoties uz mūsu viedokli, ka eiroieviešana tiks atlikta, mēs sagaidām, ka arī 2007. gadā latuun eiro procentu likmju starpība ievērojami nesamazināsies.Ja Latvijas Banka neveiks tālākus ierobežojošuspasākumus, latu un eiro procentu likmju starpība varētustabilizēties 40-50 bāzes punktu robežās, jo investori,visticamāk, vēlēsies saglabāt nelielu riska prēmiju virs eiroprocentu likmēm.Starpbanku latu procentu likmju kāpuma dēļ ir pieaugušasarī latu kredītu procentu likmes. Latu procentu likmju untādējādi arī ikmēneša maksājuma pieauguma dēļkredītņēmēji pāriet no aizdevumiem latos uz aizdevumiemeiro (pēc lata piesaistes eiro valūtas risks ir minimāls).Tādējādi latu kredītu īpatsvars hipotekārajos kredītos irbūtiski samazinājies (it īpaši attiecībā uz jaunajiemaizņēmumiem), un mēs sagaidām, ka šī tendenceturpināsies. Sagaidām, ka lati saglabāsies nozīmīgākāvalūta patēriņa kredītiem, kur procentu likmju svārstībāmnav tik būtiska nozīme.1086420Latvijas Bankas rezervju segtspēja, mlj. LVLJan.03Mai.03Sep.03Jan.04Mai.04Naudas bāzeInflācija<strong>2006</strong>. gada 1. ceturksnī patēriņa preču cenu kāpums sākalēnām samazināties, un martā gada inflācija bija 6,5%,kamēr 12 mēnešu vidējā inflācija saglabājās 6,8% līmenī.Ražotāju cenu inflācija turējās augsta, gada inflācijai martāpieaugot līdz 8,3%. IKP deflators 4. ceturksnī straujipieauga (līdz 10,8%), paaugstinot 2005. gada vidējorādītāju līdz 9.0%.Sep.04Jan.05RezervesMai.05Mājsaimniecību mājokļu kredītu latosprocentu likmes, %Sep.05Jan.06Avots: LBJan.04 Mai.04 Sep.04 Jan.05 Mai.05 Sep.05 Jan.06-2-43m RIGIBORReālā procentu likmeNominālā procentu likmeAvots: LB, LCSB, HB aprēķiniIr novērojamas sekojošas patēriņa cenu inflācijastendences:13%11%9%7%5%3%1%Patēriņa un ražotāju cenu gada pieaugumsJan.03 Jūl.03 Jan.04 Jūl.04 Jan.05 Jūl.05 Jan.06PCI<strong>2006</strong>. – 2007. gadā turpināsies administratīvi regulētocenu kāpums. Piemēram, ar <strong>2006</strong>. gada maiju tikapaaugstināti dabasgāzes tarifi (par apmēram 18-26%, jamazuta vidējā cena saglabāsies 291-300 ASV dolāri/t),un ar 2007. gada 1. janvāri ir paredzēts vēl viens tarifupaaugstinājums (par apmēram 30%). Dabasgāzes tarifukāpuma iemesli ir Gazprom cenu paaugstināšanapiegādēm uz Latviju, augstās pasaules mazuta cenas unaugošie Latvijas Gāzes infrastruktūras un uzturēšanasizdevumi. Gāzes tarifi rada spiedienu uz apkures unelektroenerģijas cenām (ar nelielu laika nobīdi).Latvenergo plānoja paaugstināt elektroenerģijas tarifusindustriālajiem lietotājiem ar <strong>2006</strong>. gada 1. maiju(+11,92%), tomēr pagaidām šis iesniegums navapstiprināts. Nākamas tarifu izmaiņas mājsaimniecībāmplānotas 2007. gada sakumā (precīzs palielinājums vēlnav noteikts).Finanšu ministrija (FM) ir ierosinājusi izmaiņasnodokļu sistēmā: 1) ar <strong>2006</strong>. gada 1. jūliju ieviest 5%PVN likmi apkurei un 2) ar 2007. gadu samazināt PVNlikmi no 18% uz 5% elektroenerģijai, dabasgāzei,frizieru pakalpojumiem un privātmāju remontapakalpojumiem. Šie grozījumi ir jāapstiprina EiropasKomisijai (EK). FM prognozē inflācijas samazināšanosšo pasākumu rezultātā - tiek prognozēta apkures tarifupazemināšanas vidēji par 4% un dabasgāzes unelektroenerģijas - par 11%. Visoptimistiskākā scenārijagadījumā PVN samazināšana <strong>2006</strong>. gadā nodrošināspatēriņa cenu inflācijas samazināšanos par apmēram0,16%, bet 2007. gadā par 0,31%. Tomēr mēsuzskatām, ka šos ieguvumus neitralizēs naftas produktucenu kāpums. Bez tam PVN samazināšana palielināsreālos ienākumus un tādējādi stimulēs pieprasījumaradīto inflāciju.Mēs sagaidām, ka pēc mazliet negaidītā degvielas cenukrituma februārī un martā, pasaules naftas cenu kāpumaietekmē atsāksies degvielas cenu pieaugums. Plānotaisakcīzes nodokļa palielinājums 2007. gadā (pārrēķinspēc jaunāka EUR/LVL apmaiņas kursa) varētu radītpapildus degvielas cenu pieaugumu par 1,6%. 55 Mēs savus aprēķinus balstījām uz visoptimistiskāko inflācijas scenāriju –EUR/LVL kurss pie svārstību koridora apakšējās robežas.RCIAvots: LCSB-17-
Komunikāciju sektorā augošās konkurences dēļturpināsies cenu samazināšanās.<strong>2006</strong>. gada jūlijā ir plānots paaugstināt veselībasaprūpes pakalpojumu cenas, kā arī veselības sektoradarbinieku atalgojumu. Iepriekšējā cenu paaugstināšananotika <strong>2006</strong>. gada janvārī.Pamatinflācija (patēriņa cenu inflācija, neieskaitotdegvielas cenas, administratīvi regulējamās cenas unneapstrādāto pārtikas produktu cenas) saglabāsiessalīdzinoši augsta. 2005. gadā vidējā pamatinflācija bija5,5% un sastādīja vidēji 4 procentpunktus jeb 2/3 nokopējās patēriņa cenu inflācijas. Iespējas strauji unbūtiski samazināt pamatinflāciju ir ierobežotas, jopasaulē aug izejmateriālu cenas, Latvijas ekonomikajoprojām strauji attīstās un inflācijas gaidas saglabājasstabilas (piemēram, būvniecības uzņēmumi aizvienbiežāk indeksē savas izmaksas).Tarifu, nodokļu un produktivitātes ietekme uz PCI, %<strong>2006</strong> 2007 2008Kopējā nodokļu un tarifu ietekme 1.72 0.70 0.56Degviela 0.00 0.07 0.21Dabas gāze 0.25 0.12 0.00Elektroenerģija 0.15 0.02 0.00Apkure* 0.43 0.08 0.00Tabaka 0.32 0.40 0.35Alkohols 0.58 0.00 0.00Gada vidējā inflācija jūnijā** - 3.02 2.20* netiešā dabas gāzes ietekme** ieskaitot nodokļu un tarifu izmaiņas, kā arī produktivitātes efektuGalvenie inflācijas avotiSvari, %<strong>2006</strong> 2005Vidējā PCI, %<strong>2006</strong>p 2007pPārtika 27.5 9.2 5-6 1-3Mājoklis 13.2 5.8 13-15 12-14Transports 11.6 13.9 7-12 4-8Apģērbs un apavi 7.2 -0.1 0-1 1-2Veselības aprūpe 4.3 11.1 8-9 7-8Sakari 5.4 -3.7 -8- -5 -6--4Valdības joprojām oficiālais mērķis ieviest eiro 2008.gadāir acīmredzami nereāls. Ar šo faktu saistītā neskaidrībapaaugstina inflācijas gaidas. Bez tam valdība līdz šim navuzskatāmi pievērsusies augstās inflācijas apkarošanai, unpriekšvēlēšanu gaisotnē mēs negaidām būtiskas izmaiņas šojautājumu risināšanā.Mēs prognozējam, ka patēriņa cenu inflācija <strong>2006</strong>. gadā būs6,0 – 6,3% robežās (4,1 – 4,5% 2007. gadā sakarā arpatēriņa buma nostabilizēšanos). Pārējo cenu indeksutendences būs līdzīgas PCI tendencēm. Sagaidām, karažotāju cenas pieaugs par 7,4% <strong>2006</strong>. gadā (par 6,7%2007. gadā). Galvenie ražotāju cenu kāpuma iemesli iraugošās eksporta cenas un potenciālais darbaspēka izmaksukāpums. Turpmākajos divos gados RCI pieaugumu veicināsarī augošās komunālo pakalpojumu cenas. Mēs sagaidām,ka IKP deflators <strong>2006</strong>. gadā būs 8% (6% 2007. gadā).Neskatoties uz to, ka patēriņa cenu inflācija pēdējo mēnešulaikā ir nedaudz samazinājusies (iespējams, sezonālufaktoru dēļ), mūsu analīze skaidri parāda, ka Latvijaiizpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju līdz 2007. gadavidum, lai nodrošinātu eiro ieviešanu 2008. gadā, naviespējams. Mūsu analīzes rezultāti liecina, ka pat tad, javienīgais cenu kāpums, sākot ar <strong>2006</strong>. gada aprīli, būtutarifu (t.i., administratīvi regulējamo cenu) un nodokļupieaugums līdz ar ražošanas konverģences efektu, gadavidējā inflācija 2007. gada vidū sasniegtu 3,0%. Šis rādītājsvien pārsniedz prognozēto Māstrihtas kritēriju: ~2,9% . Kājau norādījām iepriekš, pastāv citi ārēji un iekšēji faktori,kas veicina inflāciju, tādējādi padarot šo kritērijunesasniedzamu. Mēs kā ātrāko reālo eiro ieviešanas termiņuredzam 2010. gadu.-18-
IgaunijaBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Maris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eePašreizējā situācija2005. gads Igaunijas ekonomikai bija daudz labvēlīgāks,nekā tika cerēts pat gada vidū. Neraugoties uz straujikāpjošajām naftas produktu cenām, gada otrajā pusēsasniegumi bija lieliski – pirmo reizi pēc pieciem gadiemekonomikas izaugsmes temps pārsniedza 10% un 4.ceturksnī sasniedza pat 11,1%, kas bija augstākais tempsvisā ES. Ekonomikas attīstības indikatori bija pārsteidzošilīdzīgi – neraugoties uz vājo pieaugumu dažos galvenajosārvalstu tirgos, eksporta apjoms reālajā izteiksmē pieaugapar 21,3% (par 25,2% nominālajā izteiksmē), bet iekšzemespieprasījums pieauga par 9,6%. Nodarbināto skaitspalielinājās par 2%, un mājsaimniecību ienākumi pieaugapar aptuveni 11,5%, kas stimulēja patēriņu un uzkrājumus.Nodokļu ieņēmumi bija daudz lielāki, nekā prognozēts,vienlaikus ļaujot valdībai palielināt izdevumus un saglabātvalsts budžeta saldo (aptuveni 1,8% no IKP). Investīcijuapjoms pieauga turpat par 14%, jo uzlabojās uzņēmumufinanšu situācija, aizņēmumu noteikumi bija pievilcīgi,ekonomikā ieplūda lieli ES fondu līdzekļi, kopējāizaugsmes prognoze bija pozitīva. Uzņēmumu finanšustāvokļa uzlabošanās atspoguļojās arī maksājumu bilancē –tekošā konta deficīts samazinājās no 12,7% uz 10,5% noIKP (tajā skaitā kapitāla pārvedumi no 11,9% uz 9,4%) un,neraugoties uz ārējo aizņēmumu apjoma pieaugumu, tīraisārējais parāds pieauga tikai līdz 19,8% no IKP (no 17,9%).Sakarā ar straujo ekonomikas izaugsmi un jaudu trūkumudažās nozarēs bija vērojams straujāks cenu kāpums – IKPdeflators sasniedza 6,2%, bet patēriņa cenu inflācija 4,1%.Tomēr, ņemot vērā ļoti straujo ekonomikas izaugsmi, šisinflācijas kāpums ir samērā neliels.2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pIKP, % 7.2 6.7 7.8 9.8 8.7 8.1 7.4IKP, mlj. € 7 472 8 138 9 043 10 540 11 854 13 339 14 850IKP uz iedz., tkst. EEK 86.1 94.1 104.9 122.7 138.6 156.3 174.6IKP uz iedz., € 5 500 6 012 6 702 7 843 8 860 9 990 11 160Rūpnieciskā ražošana, % 8.3 11.1 10.5 9.0 9.2 8.5 7.6Inflācija (IKP deflators), % 4.4 2.1 3.1 6.2 4.2 3.8 3.6Vidējais PCI, % 3.6 1.3 3.0 4.1 3.7 3.3 3.1Vidējais SPCI, % 3.6 1.4 3.0 4.1 3.6 3.4 3.1Vidējais RCI, % 0.4 0.2 2.9 2.1 3.7 3.0 2.5Saskaņotais bezdarba līmenis, % 10.3 10.0 9.7 7.6 6.4 5.0 4.6Vidējā bruto alga, reālais pieaugums % 7.7 8.0 5.2 6.1 7.7 6.9 6.7Preču un pakalpojumu eksports, % -1.1 9.0 17.2 25.1 14.2 13.4 10.5Preču un pakalpojumu imports, % 4.1 9.7 16.9 22.3 13.4 13.0 9.8Preču un pakalpojumu bilance, % no IKP -7.1 -7.6 -7.8 -6.4 -5.8 -5.5 -4.9Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP -9.9 -11.6 -11.9 -9.4 -7.9 -6.8 -4.2TĀI ieplūde, % no IKP 4.1 10.1 9.3 21.2 9.2 6.8 6.0Kopējās ārējās saistības, % no IKP 60.1 68.7 81.2 89.9 90.5 92.5 95.0Valdības kopbudžeta bilance, % no IKP 1.0 2.4 1.5 1.6 1.5 0.8 0.5Vispārējais valdības parāds, % no IKP 5.5 6.0 5.4 4.8 4.3 3.0 2.0PieņēmumiMūsu prognozes ir balstītas uz šādiem pieņēmumiem, kasspecifiski Igaunijai.gada pavasarī, dodot iespēju pievienoties eirozonai2008. gada sākumā. Mēs gaidām, ka valdība izvēlēsiesšo datumu. Ekonomikas politikā izmaiņas nav gaidāmas.Pirmsvēlēšanu saspīlējums varētu būtiski ietekmētvaldības spēju pieņemt lēmumus, taču netiek gaidītiīpaši svarīgi lēmumi un mēs neredzam, ka šis apstāklisvarētu radīt kādus nozīmīgus kavēkļus. Lai gan pēcparlamenta vēlēšanām 2007. gada martā pie varas varnākt dažādas valdošās koalīcijas, tajā skaitā tādas,kuras varētu ieviest būtiskas izmaiņas Igaunijasekonomiskajā politikā, prognozējam, ka tiks turpinātapašreizējā ekonomikas politika un iespējamāspārmaiņas varētu tikt ieviestas ne agrāk kā 2008. gadā.Sakarā ar augsto patēriņa preču cenu inflāciju Igaunija2007. gadā eiro neieviesīs. Labvēlīga scenārijagadījumā inflācijas līmenis varētu pazemināties 2007.25%20%15%10%5%0%-5%Igaunijas IKP izaugsme (2001.-2008. g.)2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pIKP Eksports Iekšējais pieprasījumsAvots: ISB, HB prognoze
Prognož u kopsavilkumsMūsu prognozes ir pozitīvas – mēs prognozējam, ka <strong>2006</strong>.gadā Igaunijas ekonomikas pieauguma temps būs aptuveni8,7% un 2007. gadā 8,1%. Izaugsmes virzītājspēks ireksporta pieaugums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums,kuru veicina augošie ienākumi, ES fondi un citi ārvalstulīdzekļi. Mēs prognozējam, ka 2007. gada beigās bezdarbalīmenis samazināsies līdz 5% un vidējais darba samaksasEkonomikas izaugsmeNākamajos gados Igaunijas ekonomikas izaugsmes tempspalēnināsies, taču izaugsme joprojām būs ļoti spēcīga.<strong>2006</strong>. gadā ekonomikas izaugsmes temps būs aptuveni8,7% (robežās no 8,4% līdz 9%), bet 2007. gadā tas būsapmēram 8,1% (robežās no 7,8% līdz 8,5%). Galvenaisekonomikas izaugsmes pamats būs eksporta apjomapieaugums, taču šis pieaugums tomēr būs lēnāks nekā 2005.gadā. Sakarā ar to, ka palēnināsies arī importa pieaugumatemps, mēs prognozējam, ka neto eksports būs pozitīvstāpat kā 2005. gadā. Nākamajos gados liela nozīme būsinvestīcijām, kuru apjoms pieaugs vairāk nekā par 10%, kāarī privātpersonu patēriņam (izaugsme par 7–8,5%).Valdības izdevumi pieaugs sakarā ar sekmīgiem nodokļuieņēmumiem un ES naudas ieplūšanu, tomēr strauji augošāscenas valsts sektorā samazinās valdības izdevumu ietekmiuz ekonomikas izaugsmi.25%20%15%10%5%0%Iekšējā pieprasījuma izaugsme (2001.-2008.)2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pMājsaimniecības Valdība InvestīcijasAvots: ISM, HB prognozeĀrējais pieprasījumsEksporta apjomu pieaugums 2005. gadā ievērojamipārsniedza mūsu prognozēto pieaugumu, taču ievērojamu šīpieauguma daļu noteica pieaugušās tirdzniecības plūsmascauri Igaunijas teritorijai (kas vienlaikus nozīmē spēcīgusaistītā importa izaugsmi). Diemžēl nav iespējams analizētšo tranzīta plūsmu īpatsvaru Igaunijas ekonomikā,pamatojoties uz Eirostata ārējās tirdzniecības statistiskajiemdatiem. Tomēr, ņemot vērā rūpniecības produkcijaseksporta apgrozījuma dinamiku, mēs uzskatām, ka vietējāsprodukcijas eksports <strong>2006</strong>. gadā pieauga straujāk nekā2005. gadā, tomēr tranzīta apjomu pieaugums bijaspēcīgāks. Eksporta pieaugumu noteica arī cenu kāpums(piemēram, minerālizejvielu produkcijas eksports pieaugapar 117%, un šo rādītāju lielā mērā ietekmēja cenukāpums).Mēs sagaidām, ka eksporta apjoms turpinās palielinātiesapmēram tādā pašā tempā kā 2005. gadā; iespējams, kapieaugums veidos 7–8%. Patēriņa cenu kāpums nedaudzpalēnināsies, taču 2007. gadā sagaidāms jauns cenu kāpumssakarā ar energoresursu cenu kāpumu un pieprasījumapieaugumu. Mēs sagaidām, ka tekošā konta un kapitālakonta deficīts turpinās samazināties – tekošā konta unkapitāla konta deficīts būs mazāk par 8% no IKP šajā gadāun mazāk par 7% no IKP 2007. gadā.pieaugums būs pat straujāks, jo uzņēmumu eksporta plāni irapjomīgi un pirmajos <strong>2006</strong>. gada mēnešos bija vērojamsstraujš apjoma pieaugums. Mēs prognozējam straujupieaugumu ķīmiskās rūpniecības izstrādājumu unmašīnrūpniecības izstrādājumu un iekārtu eksportā.Kokmateriālu un papīra rūpniecības uzņēmumi, kā arīpārtikas rūpniecības uzņēmumi palielinās savu eksportaapgrozījumu. Eksporta pieaugums vieglās rūpniecībasnozarē ir problemātisks.40%30%20%10%0%-10%-20%-30%Jan.02Apr.02Preču eksporta gada pieaugums(3 mēnešu vidējais)Jūl.02Okt.02Jan.03Apr.03EksportsJūl.03Okt.03Jan.04Cauri Igaunijai plūstošās tirdzniecības plūsmas pieaug, tačumēs uzskatām, ka izaugsmes tempi samazināsies sakarā arsalīdzināšanas bāzes palielināšanos. Pastāv trīs veidutirdzniecības plūsmas cauri Igaunijas teritorijai: no Rietumuvalstīm uz Krieviju, no Krievijas uz Rietumu valstīm unreģionālās plūsmas. Plūsmās no Krievijas dominē naftasprodukti un citi izejmateriāli (metāli, kokmateriāli);plūsmās uz Krieviju ietilpst dažādi pārtikas produkti,mašīnrūpniecības izstrādājumi un iekārtas (tajā skaitātransportlīdzekļi), kā arī tekstilrūpniecības izstrādājumi.Reģionālās plūsmas ir plūsmas starp trim Baltijas valstīm,kā arī dažos gadījumos starp Somiju un KrievijasSanktpēterburgas apgabalu. Šādu plūsmu struktūra ir visaidažāda, un tajās ietilpst gan patēriņa preces, gan ražošanasiekārtas, mašīnrūpniecības izstrādājumi un iekārtas,transportlīdzekļi.Apr.04Jūl.04Okt.04Jan.05Apr.05Industriālais eksportsJūl.05Okt.05Jan.06Avots: ISB, HB aprēķini-20-
400035003000250020001500100050006000500040003000200010000Energoresursu eksports no Igaunijas, mlj.EEK2003 spec. 2003 visp. 2004 2005NVS EU25 CitasIgaunijas energoresursu imports,mlj. EEKAvots: ISB, HB aprēķini2003 spec. 2003 visp. 2004 2005Krievija Lietuva Baltkrievija CitasAvots: ISB, HB aprēķiniPakalpojumu eksporta pieaugums nav pietiekams –pakalpojumu imports ir audzis daudz straujākā tempā.Problemātiskās jomas ir transporta un tūrisma pakalpojumi,kuros vērojams tikai neliels pieaugums (2005. gadā attiecīgi3,4% un 6,2%). Šajās pašās jomās vērojams ļoti lielsimporta apjoma pieaugums, tomēr pastāv faktori, kurisaskaņā ar mūsu prognozēm <strong>2006</strong>.–2007. gadā mainīsiesvai arī to ietekme samazināsies. Tūrisma pakalpojumulēnais pieaugums izskaidrojams ar Somijas iepirkšanāstūristu skaita samazināšanos 2005. gada otrajā pusē, un šītendence saglabāsies arī nākotnē (tās sekas būs spēcīgākizjūtamas <strong>2006</strong>. gada pirmajā pusē), jo galvenie iepirkšanāstūrisma ierosinātāji faktori (vispirmām kārtām zemākascenas) pakāpeniski izzudīs. Tomēr mēs prognozējam, kaattīstīsies citi tūrisma veidi un pieaugs apmeklētāju skaitsno citām valstīm, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus.Tūrisma pakalpojumu importa pieaugums turpināsiesstraujos tempos, jo augstāks ienākumu līmenis ļaujIgaunijas iedzīvotājiem doties ārzemju braucienos un tajostērēt vairāk naudas. Nepietiekamie transporta pakalpojumuekonomikas rādītāji izskaidrojami arī ar izmaiņāmdzelzceļa normatīvos – no 2005. gada ārvalstukomercsabiedrībām ir atļauts darboties Igaunijā un šīskomercsabiedrības pārņēma no vietējiem uzņēmumiem daļupakalpojumu (tāpēc imports pieauga, bet eksportssamazinājās). Lai gan šī pārmaiņa ietekmēs arī <strong>2006</strong>. gadapirmās puses indikatorus, sagaidām, ka nākotnē tielīdzsvarosies.0-1-2-3-4-5-6-7-8-9Komentāri:* 2003: vispārējā tirdzniecībā ietilpst tranzīts (vai preces, kasšķērso tikai muitas zonu), speciālajā tirdzniecībā neietilpsttranzīts; 2004.-2005. gada dati ir saskaņā ar Eurostatmetodoloģiju un tuvāk atbilst vispārējās tirdzniecības statistikai.* Kurināmā tranzīts caur Igauniju ir pieaudzis.* Kurināmā tirdzniecības deficītu ir radījusi naftas cena;kurināmā imports vietājam tirgum ir pat samazinājies.Esam optimistiskāk noskaņoti attiecībā uz citu pakalpojumueksportu (pieaugums 2005. gadā veidoja 31%), kaut ganSomijas darbaspēka tirgus atvēršana varētu radīt dažasizmaiņas. Tomēr šīs izmaiņas varētu būt samērā minimālas,jo sakarā ar atšķirībām aplikšanā ar nodokļiem un iespējustrādāt Somijā (darbs Somijā un mājas Igaunijā) izdevīgākair pašreizējā situācija – darbs saskaņā ar līgumiem parpakalpojumu sniegšanu.40%35%30%25%20%15%10%5%0%-5%Energoresursu tirdzniecības bilance (2003.-2005.)2003 spec. 2003 visp. 2004 2005Bilance mljrd.EEKBilance koriģēta ar dolāra kursu un vidējo naftas cenu (brent)Pakalpojumu eksporta pieaugums(2000.-2005.)2000 2001 2002 2003 2004 2005Transporta pakalpojumi Ceļojumu pakalpojumiCiti pakalpojumiAvots: ISB, Reuters, HB aprēķiniAvots: IB, HB aprēķiniMājsaimniecību ienākumi un patēriņš<strong>2006</strong>. gadā un 2007. gadā būs vērojams spēcīgsmājsaimniecību patēriņa pieaugums sakarā ar ienākumupalielināšanos. Tomēr izdevumu pieaugums būs mazāks parienākumu pieaugumu, jo paredzama straujāka uzkrājumuveidošana. Bez tam izpaudīsies arī līdz šim augošo kredītusekas, jo parādu atmaksa samazinās citiem tēriņiempieejamos līdzekļus.Darbaspēka tirgusSpēcīgas ekonomikas izaugsmes ietekmē nākamajos gadosbūtiski palielināsies nodarbinātība. Nelielu pretēju efektušajā situācijā nodrošinās tas, ka dažās darbietilpīgās un lētāsražošanas nozarēs (piemēram, tekstilrūpniecībā) turpināsiesdarbinieku atbrīvošana no darba. Tā kā visspēcīgākāizaugsme ir sagaidāma pakalpojumu sniegšanas sektorā,kurā vajadzība pēc darbaspēka ir vislielākā, bet-21-
mehanizācijas un automatizācijas iespējas – samērāsarežģītas, pieprasījums pēc darbaspēka turpinās augt.Papildus spiedienu izraisa darbaspēka aizplūšana (pēc mūsuaprēķiniem, pašlaik apmēram 2,5 - 3% no darbaspēka).Darbaspēka aizplūšana visvairāk ietekmē profesijas, pēckurām Igaunijā ir vislielākais pieprasījums, t.i., kvalificētistrādnieki un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, celtniekiun medicīnas darbinieki, kā arī autobusu un automašīnuvadītāji u.c. Nodarbinātības līmeņa pieaugums būs lēnāksnekā 2005. gadā – apmēram 1,5% salīdzinājumā ar 2%, jokvalificēta darbaspēka trūkums būs būtisks kavēklis. Mēsparedzam, ka samazināsies darbaspējīgā vecumaiedzīvotāju nenodarbinātības līmenis, un pieaugs elastīgadarba grafika izmantošana. Kopā visi šie faktori ļaussamazināt bezdarba līmeni, un mēs paredzam, ka 2007.gada beigās bezdarba līmenis noslīdēs līdz 5% vai patzemāk.14%12%10%8%6%4%2%0%Darba tirgus (2001.-2008.)2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pnodarbināto skaita pieaugums bezdarba līmenisbruto algas reālais pieaugumsAvots: ISB, HB prognozeMēs domājam, ka, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēkaun samazinoties tā piedāvājumam, strauji augs darbasamaksa. Tā kā galvenais iemesls, kāpēc darbaspēksaizplūst no Igaunijas, ir zemā darba samaksa, uzņēmumiemir tikai viena iespēja piesaistīt strādniekus – paaugstinātdarba samaksu. Darba samaksas pieaugums būs spēcīgākstajos sektoros, kurus tieši skar darbaspēka aizplūšana undarbaspēka trūkums, - būvniecībā, transportā, IT utt., kā arīvairākās valsts finansētās struktūrās, piemēram, policijā,veselības aprūpē utt. Mēs paredzam, ka nākamajos gadosreālais darba samaksas pieaugums būs apmēram 7 - 8%gadā.Strauji augošā darba samaksa varētu apdraudēt Igaunijaskonkurētspēju, tomēr mēs paredzam, ka darba ražīgumspieaugs vairāk par darba samaksu. Bez tam mēs uzskatām,ka saspringtā situācija darbaspēka tirgū rosinās ievērojamasizmaiņas Igaunijas ekonomikas struktūrā un veicināsprodukcijas ar lielāku pievienoto vērtību ražošanu.Citi ienākumi un ienākumi pēc nodokļu u.c.maksājumu samaksāšanasPapildus darba samaksas pieaugumam paredzams arī citumājsaimniecību ienākumu palielinājums. Pieaug gandrīzvisu valsts izmaksāto pabalstu – pensiju, bērna kopšanaspabalstu utt. apjoms. Mēs prognozējam, ka nākotnē pieaugsarī ienākumi no komercdarbības un nekustamā īpašuma,taču tas skars tikai relatīvi nelielu daļu iedzīvotāju.20151050-5-10-15-20Patērētāju noskaņojumsSavukārt ienākumu nodokļa likmes samazinājums ietekmēslielāko daļu mājsaimniecību – mēs paredzam, ka ienākumunodokļa likmes samazināšana turpināsies vismaz līdz 2007.gadam un pat vēl ilgāk, ja pie varas paliks centriskās unlabējās partijas. Bez tam mēs paredzam, ka pašreizējā un arīnākamā valdība turpinās palielināt ar nodokļiemneapliekamo minimumu.350030002500200015001000500Mai.010Nov.01Mai.02Nov.02noskaņojums (kr.s.)bezdarbs (apgr., l.s.)Mai.03Nov.03Pēdējos gados ir strauji pieaudzis mājsaimniecībuaizņēmumu apjoms, un mēs paredzam, ka tas turpināspieaugt, lai arī mazliet lēnākā tempā. Paredzamais procentulikmes palielinājums, kas ir atkarīgs no ECB monetārāspolitikas (vairums kredītprocentu likmju ir piesaistītas 6mēnešu Euribor), neatstās lielu ietekmi uz mājsaimniecībuaizņēmumiem un patēriņu, lai gan tomēr nelielas izmaiņasbūs jūtamas <strong>2006</strong>. gada beigās un 2007. gadā.Aizņemšanās atstāj spēcīgu iespaidu uz mājsaimniecībupatēriņu. Vairums aizņēmumu tiek ņemti nekustamāīpašuma iegādei un remontam, tādējādi tie veicinainvestīcijas nekustamajā īpašumā. Taču pēdējā laikā irstrauji palielinājies patēriņa kredītu skaits, kas nodrošinapapildus iespējas iegādāties ilglietojamās preces un patēriņapreces. Mēs uzskatām, ka patēriņa kredītu līmenispagaidām ir samērā zems, taču mums zināmas bažas sagādāfakts, ka šo kredītu skaits turpina strauji pieaugt unmājsaimniecības ne vienmēr pareizi izvērtē ar šiemkredītiem saistītos riskus. Tomēr tuvākajā laikā mēsproblēmas negaidām, jo ienākumu pieauguma prognozes irlabvēlīgas. Līdz šim mājsaimniecību aizņēmumi bankām irbijuši salīdzinoši droši (ļoti zems slikto kredītu līmenis),tomēr līdz ar patēriņa kredītu apjoma pieaugumu pieaugsarī problēmas.Mai.04Nov.04Mai.05Nov.05finansiālā situācija (kr.s.)Mājsaimniecību kredītu apgrozījums unprocentu likmes (3 mēnešu vidējais)Feb.01 Nov.01 Aug.02 Mai.03 Feb.04 Nov.04 Aug.05hipotekārie kredīti (mlj.EEK, kr.s.)citi kredīti (mlj.EEK, kr.s.)-20-1001020304050Avots: IEPI0%2%4%6%8%10%12%patēriņa kredīti (mlj.EEK, kr.s.)€-hipotekāro kred.% likme (l.s.)Avots: IB, HB aprēķini-22-
Mājsaimniecību tīro ienākumu apjomu ierobežo augošieuzkrājumi – visstraujāk pieaug 2. pensiju līmeņa maksājumi(obligātā pensijas apdrošināšana), taču tikpat strauji aug arīciti apdrošināšanas maksājumi (tajā skaitā brīvprātīgiemaksājumi pensiju fondos un nekustamā īpašumaapdrošināšanas maksājumi). Tomēr iedzīvotāju finanses irkļuvušas elastīgākas – kā liecina iedzīvotāju aptauju dati,pašlaik mājsaimniecību finanses ir daudz līdzsvarotākasnekā agrāk un kopumā ģimenes budžetos vērojamspārpalikums. Vidējais mājsaimniecības budžetapārpalikums pagaidām ir visai niecīgs, taču tas diezgan ātripieaug.300025002000150010005000Mājsaimniecību tēriņu pieaugums 2005.g.,mlj. EEK3.5% 20.9%Pārtika,alkohols,tabakaMājokļaaprīkojums,u.tml.Reālais patēriņa pieaugums116.7%%2.8%Apģērbs Transports Citas precesun pakalp.Patēriņa pieaugums cenu kāpuma dēļAvots: Eurostat; HB aprēķiniPatēriņšParedzams, ka mājsaimniecību izdevumi nākamajos 2 – 3gados palielināsies par apmēram 8% gadā, bet pēc tampieauguma temps palēnināsies. Mēs paredzam, kaizdevumu apjoms pieaugs visās patēriņa kategorijās, tomērdažās jomās tas būs lēnāks, bet citās – ļoti straujš.Piemēram, tēriņi pārtikai pieaug lēni, patērētāji biežāk dodpriekšroku uzlabotai kvalitātei. Mājokļa un transportaizdevumu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar cenukāpumu, un straujā cenu kāpuma dēļ iedzīvotāji cenšas šosizdevumus vairāk kontrolēt vai pat samazināt šo preču unpakalpojumu pirkumus (piemēram, samazināt degvielaspatēriņu, izvēlēties racionālāku apkures veidu). Ar mājoklisaistīto preču tirdzniecībā turpināsies uzplaukums –hipotekāro aizdevumu izaugsme popularitāte veicina šopreču pirkumus, un arī mājsaimniecību ienākumi spēcīgaispieaugums motivē iedzīvotājus uzlabot dzīves apstākļus.Tāpat tēriņi turpina pieaugt ar brīvā laika pavadīšanusaistītajās nozarēs – tie ir izdevumi par koncertiem,ceļojumiem, grāmatām utt.InvestīcijasVairāki apstākļi liecina, ka nākamajos gados investīcijuapjoms augs straujāk par 10% gadā. Mēs paredzam, kauzņēmumi, valsts un mājsaimniecības palielinās investīcijasnekustamajā īpašumā, jo pastāv nepieciešamība un iespējasveikt šādas investīcijas. Galvenās problēmas ir saistītas arjaudām – pareizāk sakot, ar darbaspēka trūkumubūvniecības sektorā un citām kapacitātes problēmām(piemēram, ar būvmateriālu trūkumu).25%20%15%10%5%0%Investīciju un būvniecības izaugsme2001 2002 2003 2004 2005Investīcijas pamatlīdzekļosBūvniecībaAvots: ISB, HB aprēķiniPieaugošā pieprasījuma apstākļos uzņēmumiem ir jāieguldalīdzekļi ražošanas attīstībā. Darbaspēka trūkums unkonkurence spiež uzņēmumus ieguldīt līdzekļus darbaražīguma un efektivitātes palielināšanā. Mēs saskatāmvajadzību jau dziļākā līmenī uzlabot ražošanu, proti, vairākieguldīt jaunu produktu ražošana, ne tik daudz esošoražošanas līniju paplašināšanā. Tā kā uzņēmumu finanses irnostabilizējušās, uzņēmumi ir gatavi ieguldīt paši savusresursus, kas vienlaikus ļauj vairāk piesaistīt arī ārējofinansējumu no bankām vai citiem avotiem. Dažās jomāspastāv iespēja izmantot ES fondus (piemēram,lauksaimniecībā, dažu reģionālās attīstības projektuīstenošanā utt.).Iedzīvotāji turpinās ieguldīt līdzekļus nekustamajā īpašumā,lai uzlabotu dzīves apstākļus. Paredzams, ka šajā jomādaudzus gadus saglabāsies spēcīgs pieprasījums, un bankasbūs joprojām gatavas piešķirt vajadzīgos aizdevumus. Sīkākšis jautājums tiek iztirzāts īpašajā sadaļā.Valsts turpinās ieguldīt līdzekļus infrastruktūras attīstībā(vide, ceļu būve), kā arī sociālajā sfērā (veselībasaizsardzība, sociālā palīdzība, izglītība). Papildus budžetalīdzekļiem tiks izmantota arī dažādu ES fondu nauda. Laigan valstij pastāv iespēja ņemt kredītus, mūsuprāt, valsts toneizmantos, jo ar nodokļu ieņēmumiem un ES fondulīdzekļiem būs pietiekoši. Taču pašvaldības un valstsinstitūcijas (uzņēmumi) droši vien izmantos arī iespējupiesaistīt ārējo finansējumu.Valdības izdevumi un politikaPagājušajā gadā Igaunijas budžeta pārpalikums veidoja1,8% no IKP, un mēs paredzam, ka šajā gadā šis rādītājsvarētu būt apmēram tāds pats.Pašreizējie budžeta ieņēmumi liecina par lieliem nodokļuieņēmumiem (it īpaši PVN), un tādēļ gada vidū iespējamstiks izstrādāts papildbudžets. Tā kā tuvojas parlamentavēlēšanas, mēs pieņemam, ka koalīcijas partijām būs grūtiatturēties palielināt izdevumus. Šobrīd vēl nevar pateikt,kur papildus ieņēmumi tiks tērēti, bet mūsu minējums ir, katiks paaugstināta darba samaksa budžeta iestādēs(piemēram, policijā, glābšanas dienestos), lai mazinātupersonāla problēmas. Visticamāk, ka papildus naudusaņems arī veselības aprūpe un dažas sociāli jutīgas jomas.-23-
iekšzemes finanšu instrumentu trūkums), un tādējādi tīraisārējais parāds turpinās pieaugt lēni. Valdība plānonākamajos gados likvidēt valdības parādus un 2007. gadavidū dzēst savu vienīgo eiroobligāciju.Monetārie jautājumiMonetārā politikaMēs neprognozējam Igaunijas monetārās politikas izmaiņaspirms pievienošanās eirozonai. Izņēmums ir harmonizācijaar vispārējo ES finanšu likumdošanu. Šo izmaiņu atstātāietekme uz Igaunijas ekonomikas vidi būs minimāla.50%40%30%20%10%0%Naudas piedāvājuma gada pieaugums unvidējā kredītu procentu likmeFeb.01 Nov.01 Aug.02 Mai.03 Feb.04 Nov.04 Aug.05Naudas agregāts M210%Igaunijas valdība ir pārcēlusi Igaunijas pievienošanoseirozonai no 2007. gada 1. janvāra uz 2008. gada 1. janvāri,taču reālā pievienošanās eirozonai ir atkarīga no inflācijaskritērija izpildes. Kaut arī eiro ieviešana ar 2008. gada 1.janvāri ir iespējama, to būs grūti panākt, ja naftas cenaspasaulē turpinās pieaugt. Igaunijas Centrālās Bankas rīcībānav inflācijas apkarošanas līdzekļu, un arī valdības rīcībāpraktiski iespējas ko mainīt. Igaunija jau ir nodrošinājusiesar budžeta pārpalikumu, un valdība ir atlikusi dažu nodokļulikmju paaugstināšanu. Bez tam jāņem vērā, ka pavisamdrīz nodokļu likmes būs jāceļ, jo akcīzes nodokļa un PVNharmonizācijas pārejas periods beidzas 2008. - 2009. gadā.Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā straujo Igaunijasekonomikas izaugsmes tempu, pašreizējais inflācijaslīmenis ir ļoti zems – pieprasījuma radītais cenu kāpumssastāda apmēram 2 – 2,2%. Ja piepildīsies vissliktākāsprognozes (straujš naftas produktu cenu kāpums),nākamajos gados Igaunija nebūs spējīga izpildīt inflācijaskritēriju un, ņemot vērā nepieciešamību palielināt akcīzesnodokļa likmi un piemērot PVN centrālapkurespakalpojumiem, Igaunijai būs grūti izpildīt inflācijaskritēriju arī 2008. – 2009.gadā (lai ieviestu eiro 2009. –2010. g.). Tādējādi var gadīties, ka no Igaunijas neatkarīgufaktoru dēļ pievienošanos eirozonai var nākties atlikt uzilgu laiku.Procentu likmesIgaunijas procentu likmes ir palielinājušās tāpat kāeirozonas procentu likmes. Šī tiešā atkarība saglabāsies arīturpmāk, un mēs nedomājam, ka nākotnē varētu rasties lielaatšķirība starp procentu likmēm eiro un kronās. Iiespējams,ka atšķirība samazināsies, ja Igaunijas ekonomika turpināspieaugt un IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniegs 75% novidējā ES valstu līmeņa. Mēs paredzam, ka tas varētu notiktšīs desmitgades beigās.9%8%7%6%5%4%Vidējā procentu likme kredītiem EEKAvots: IB; HB aprēķiniPieaugot procentu likmēm eirozonā, palielināsies arīprocentu likmes Igaunijā. Straujāks pieauguma tempsgaidāms <strong>2006</strong>. gadā (ECB refinansēšanas likmes pieaugumspar 0,5 %), bet lēnāks - 2007. gadā. Procentu likmjukāpums nedaudz „nomierinās” Igaunijas finanšu tirgu, kasmūsuprāt tādejādi būs gatavas tālākai attīstībai.InflācijaMēs joprojām prognozējam, ka inflācija <strong>2006</strong>. un 2007.gadā būs 3,5% un 3,3%. Taču šajā prognozē netiek ņemtsvērā nesenais ārkārtīgi straujais naftas produktu cenukāpums. Tādējādi ja naftas produktu cenas paliks tagadējālīmenī vai turpinās augt, inflācija patiesībā varētu būtlielāka (apmēram 4% <strong>2006</strong>. gadā).Inflāciju veicina arī citi faktori:Vispārējais cenu kāpums globālajos tirgos, it īpašiizejmateriālu (metālu utt.) cenu kāpums;Rūpniecības cenu kāpums – vēsture liecina, ka cenukāpums ražošanā pēc 3 – 6 mēnešiem parādās arīpatēriņa preču cenās; Darbaspēka trūkums vairākās nozarēs, it īpašibūvniecības nozarē, izraisa spiedienu atsevišķām cenugrupām (būvdarbu cenas jau ir pieaugušas līdzievērojami augstākam līmenim);10%8%6%4%2%0%7%6%5%4%3%2%1%0%Jauno kredītu vidējās procentu likmesFeb.01 Nov.01 Aug.02 Mai.03 Feb.04 Nov.04 Aug.05EEK kredīts € kredīts 6M EuriborIenākumu pieauguma apstākļos cilvēki velta mazākuzmanības faktiskajām cenām – pieaugot ienākumiem,pastiprināsies pieprasījuma efekts.Pastāv arī daži faktori, kas ierobežo inflāciju:Avots: IB, Reuters12 mēnešu vidējais patēriņa cenu pieaugumsJan.01 Okt.01 Jūl.02 Apr.03 Jan.04 Okt.04 Jūl.05SPCI neieskaitot enerģiju neieskaitot pārtiku, enerģijuAvots Eurostat, HB aprēķini-25-
Visnozīmīgākais faktors ir konkurence, kas ir īpašispēcīga Igaunijas mazumtirdzniecības sektorā; mēsparedzam, ka šis faktors nezaudēs savu nozīmīgumu,tomēr citu pakalpojumu gadījumā situācijas varatšķirties;Mazāks iepirkšanās tūristu skaits efektīvi samazinapieprasījumu, tomēr tam būs tikai reģionāla ietekme(Tallinā un tās tiešajā apkaimē) un tas skars atsevišķaspreces (galvenokārt alkoholiskos dzērienus un tabakasizstrādājumus).-26-
LietuvaBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Vidmantas Saferis +370 52 684 598 vidmantas.saferis@hansa.ltMaris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eePašreizējā situācijaJaunākie ekonomiskie rādītāji liecina par to, ka arī šajāgadā turpinās stabila ekonomikas attīstība. Saskaņā arsākotnējo novērtējumu <strong>2006</strong>. gada pirmajā ceturksnī IKPpieaudzis par 8,1% (8,5% uz vienu iedzīvotāju), mazlietpārsniedzot 2005. gada vidējo rādītāju - 7,5%. Reģistrētaispievienotās vērtības pieaugums apstrādājošajā rūpniecībābija 13,7%, un arī lielākajā daļā uz iekšējo pieprasījumuorientēto sektoru bija novērojama ļoti spēcīga izaugsme:nekustamā īpašuma tirgus pieauga par 10,6%, būvniecība –par 9,4%, bet tirdzniecība - par 9,2%. Tomēr 2005. gadapirmais ceturksnis veidoja samērā vāju salīdzināšanas bāzi(IKP gada izaugsme bija tikai 4,4%), padarot pašreizējosrezultātus viegli sasniedzamus. Rūpnieciskā ražošana šīgada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar gadu iepriekšir pieaugusi par 12,3%, bet mazumtirdzniecības izaugsmebija vēl spēcīgāka - 16,7%. Kopumā jaunākie ekonomikasdati, tajā skaitā arī ekonomiskā noskaņojuma rādītāji(sasniedza vēsturiskos maksimumus), norāda uz pozitīvuLietuvas ekonomikas attīstību un tās perspektīvām tuvākajānākotnē.Diemžēl Lietuvas 12 mēnešu vidējais saskaņotais patēriņacenu indekss (SPCI) martā sasniedza 2,7%, un, kā zināms,ir jāuzrauga šī rādītāja atbilstība Māstrihtas kritērijam, kuravērtība ir zemāka, proti, 2,6%. Īstermiņa prognozes norāda,ka šai starpībai vajadzētu nedaudz palielināties. Tādējādi,mūsuprāt, ir ļoti iespējams, ka Lietuva netiks uzaicinātapievienoties Eiropas Monetārajai Savienībai 2007. gadajanvārī, kā bija paredzēts (skat. sadaļu „Eiro ieviešanasprocess”). Tomēr Lietuvas valdība uzskata, ka Lietuva irlabi sagatavojusies dalībai eiro zonā (mēs visumā tampiekrītam) un ka joprojām pastāv labvēlīga lēmumapieņemšanas iespēja (mēs to apšaubām). Lietuvasamatpersonu oficiālā nostāja ir turpināt gatavoties eiroieviešanai līdz oficiālajam EK novērtējumam (tāpaziņošanas datums ir 16. maijs), kad situācija kļūs pilnīgiskaidra.2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007pIKP, % 6.8 10.5 7.0 7.5 7.5 6.5IKP, mlj. € 15 016 16 442 18 084 20 587 23 100 25 340IKP uz iedzīvotāju, € 4 328 4 760 5 264 6 030 6 800 7 500Rūpnieciskā ražošana, % 3.1 16.1 10.8 7.3 8.0 9.0Inflācija (IKP deflators), % 0.2 -1.1 2.8 5.9 4.4 3.0Vidējais PCI, % 0.3 -1.2 1.2 2.7 3.3 3.5Vidējais SPCI, % 0.3 -1.1 1.2 2.7 3.3 3.5Vidējais RCI, % -2.8 -0.5 6.0 11.5 6.0 3.0Saskaņotais bezdarbs, % 13.5 12.4 11.4 8.2 6.7 6.0Vidējā alga, reālais pieaugums % 3.8 9.3 4.9 7.8 9.0 8.0Preču un pakalpojumu eksports, % 13.4 6.2 12.0 27.1 16.0 11.0Preču un pakalpojumu imports, % 13.1 6.9 14.2 25.6 16.5 11.5Preču un pakalpojumu bilance, % no IKP -5.5 -5.7 -7.0 -7.0 -7.6 -8.0Tekošā konta bilance, % no IKP -5.1 -6.8 -7.7 -7.0 -8.0 -8.0TĀI ieplūde, % no IKP 5.1 1.0 3.4 3.9 4.0 4.0Kopējās ārējās saistības, % no IKP 39.2 40.1 41.8 49.6 58.0 64.0Fiskālā bilance, % no IKP -1.4 -1.2 -1.5 -0.5 -1.4 -1.2Vispārējais valsts parāds, % no IKP 22.3 21.2 19.5 18.7 18.0 17.5Pieņēmumi un ierobežojumiPapildus vispārīgajiem pieņēmumiem mēs ņēmām vērāsekojošus faktorus, kuri varētu ietekmēt Lietuvasekonomkas attīstību <strong>2006</strong>. -2007. gadā.Vairāk nekā gadu Lietuvas valdība ir bijusi iesaistītasarežģītās pārrunās ar Krievijas uzņēmumu Yukos (pretšo kompāniju notiek bankrota procedūra) par „Mažeiķunafta”, Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādesuzņēmuma un lielākās kompānijas, akcijukontrolpaketes iegūšanu un tālākpārdošanu. Potenciālādarījuma vērtība sasniegtu vairāk nekā 5% no LietuvasIKP, tādējādi tas varētu ietekmēt dažus Lietuvasekonomikas rādītājus (piemēram, vispārējos valstsparādu, tiešās ārvalstu investīcijas). Pārrunu rezultātsjoprojām nav skaidrs, un šķiet, ka pats pārrunu processir neglābjami iestrēdzis juridiska rakstura strīdos, tādēļmēs neesam iekļāvuši šos efektus savās prognozēs. Šisdarījums varētu ietekmēt arī ar Māstrihtas kritērijiemuzraudzītos rādītājus (valsts parāds, procentu likmes),tomēr darījuma novērtētais efekts atrodas kritērijupieļaujamajās robežās.Neplānotā, taču šķietami nenovēršamā eiro ieviešanasatlikšana, ieilgušās pārrunas par “Mažeiķu naftu”, kāarī tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir sakarsējušasgaisotni politiskajā arēnā un padarījušas valdību ļoti
trauslu. Viens no četriem valdošās koalīcijaspartneriem Sociālliberāļu partija (11 vietas) pametakoalīciju un atsauca divus ministrus pēc tam, kad šīspartijas vadītājs Arturas Paulauskas pēc slēgtāparlamenta neuzticības balsojuma tika atbrīvots noparlamenta priekšsēdētāja amata. Vadošā koalīcijanesabruka, taču 70 vietas parlamentā ar 141 vietāmnevar garantēt politisko stabilitāti. Ministru Kabinetsjau ir piedzīvojis sešu (no trīspadsmit) ministrunomaiņu, kas arī nepaaugstina valdības stabilitāti, josaskaņā ar konstitūciju gadījumā, ja tiek nomainīta puseno ministru kabineta, ir nepieciešams Parlamentauzticības balsojums. Tādējādi mēs uzskatām, katurpmāko mēnešu laikā politiķu galvenās prioritātes būspolitiskie strīdi un varas pārdalīšana. Tādējādi šajālaika posmā nav paredzamas gandrīz nekādasekonomikas reformas. Šādā situācijā budžeta izdevumusamazināšana budžeta grozījumos šī gada vidū nešķietreāla, un gaidāms, ka arī 2007. gada budžetā tikspalielināti valdības izdevumi.12%10%8%6%4%2%0%Ekonomiskā izaugsme2000 2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007pAvots: LSD, HB prognozePrognož u kopsavilkumsNeraugoties uz politisko un ar eiro ieviešanu saistītoneskaidrību, kā arī ārējiem riska faktoriem (īpašienergoresursu cenas), mēs pozitīvi raugāmies uz Lietuvasīstermiņa ekonomikas perspektīvām (<strong>2006</strong>.-2007.gadā).Ņemot vērā ne tikai spēcīgo mājsaimniecību patēriņu, betarī augošās investīcijas un valdības izdevumus, mēs esampaaugstinājuši IKP izaugsmes prognozi <strong>2006</strong>. gadam uz7,5% (no 6,5%) un saglabājam līdzšinējo prognozi 2007.gadam (6,5%). Mājsaimniecību ienākumi pieaugs līdz araugstāku nodarbinātības līmeni un darba samaksu, un tosbūtiski ietekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmespazemināšana (no 33% uz 27% <strong>2006</strong>. gada vidū). Augošaisdarbaspēka pieprasījums nodrošinās bezdarba līmeņasamazinājumu no 8,3% 2005. gadā zem 6% 2007. gadā.Ārējā bilance <strong>2006</strong>. un 2007. gadā varētu mazlietpasliktināties lielāka ārējās tirdzniecības deficīta rezultātā(~8% no IKP), taču kopējais tekošā konta deficītsnesagādās problēmas un tiks finansēts no pieaugošajiembanku sektora aizņēmumiem, ārvalstu tiešajām investīcijāmun kapitāla ieplūdes no ES. Ņemot vērā energoresursu cenukāpumu, mēs tomēr esam paaugstinājuši vidējās inflācijasprognozi <strong>2006</strong>. gadam uz 3,3% (no 3,0%) un 2007. gadamuz 3,5% (no 3,3%). Ja Lietuva netiks uzaicinātapievienoties Eiropas Monetārajai Savienībai ar 2007. gadu,gaidāmais inflācijas kāpums liek apšaubīt iespēju izpildītinflācijas kritēriju un ieviest eiro nākamo 2 - 3 gadu laikā(ja vien netiks veikti ierobežojoši politiski pasākumi).Ekonomikas izaugsmeLielākā daļa ekonomikas rādītāju liecina par pozitīvuekonomikas attīstību īstermiņā un samērā stabilu attīstībuvidējā termiņā. Nākamo 1 – 2 gadu laikā galvenaisizaugsmes dzinējspēks būs spēcīgs iekšzemes pieprasījums,kuru stimulēs mājsaimniecību patēriņš, vietējās investīcijasun valdības patēriņš. Ārējā pieprasījuma pieaugumamneapšaubāmi ir liela nozīme, taču pēdējā laikā lielākā daļauzņēmumu investīciju ir vērstas galvenokārt uz iekšzemesun pakalpojumu sektoru pastiprināšanu. Šie faktori varētunodrošināt ekonomikas izaugsmi virs potenciālā ~6%līmeņa. Tādējādi mēs paaugstinām ekonomikas izaugsmesprognozi <strong>2006</strong>. gadam uz 7,5% un saglabājam 6,5%izaugsmes prognozi 2007. gadam. Īstermiņā iekšzemespieprasījuma finansēšanu nodrošinās augstākanodarbinātība un darba samaksa, augošā kreditēšana, ESatbalsts un valdības tēriņi. Arī ekonomikas noskaņojumarādītāji norāda uz noskaņojuma uzlabojumiem visāsnozīmīgākajās ekonomikas nozarēs, tajā skaitā rūpniecībā.6040200-20-40Noskaņojuma rādītāji2003 2004 2005 <strong>2006</strong>Vispārējais noskaņojums RūpniecībaMazumtirdzniecībaBūvniecībaPakalpojumiAvots: LSDĀrējais pieprasījumsĀrējie tirgi ir samērā labvēlīgi Lietuvas ražotājiem (aratsevišķiem izņēmumiem), un tuvākajā laikā ir sagaidāmssalīdzinoši straujš eksporta pieaugums (virs 10%).Sākotnējais efekts, ko radīja pievienošanās ES 2004. gadamaijā, un tirdzniecības liberalizācija joprojām ir jūtami, parko liecina straujais ārējās tirdzniecības tempu pieaugumsgandrīz visās nozarēs. Saskaņā ar sākotnējiem datiem prečueksporta pieaugums 2005. gadā ir sasniedzis 27,1%, betimporta — 25% (šajos rādītājos ir iekļauts preču reeksportsun reimports). Ņemot vērā faktu, ka minerālproduktuīpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā bija27,5% (naftas pārstrādes uzņēmuma “Mažeiķu nafta”-28-
ietekme), nav pārsteidzoši redzēt strauju pieaugumu ārējāstirdzniecības rādītājos. Taču ārējā tirdzniecība ir uzrādījusilabus izaugsmes rādītājus arī, neņemot vērāminerālproduktu tirdzniecību: eksports pieauga par 23,2%,bet imports — par 15,9%.35%30%25%20%15%10%5%0%-5%-10%03 (I)Preču un pakalpojumu tirdzniecība03 (II)03 (III)03 (IV)04 (I)Bilance, mlj. LTL (l.s.)Importa izaugsme (kr.s.)04 (II)Pārtikas apstrādes rūpniecību joprojām stiprina piekļuve EStirgum ar augstākām cenām, tomēr straujākas izaugsmesiespējas atsevišķos sektoros (it īpaši piena un gaļaspārstrādes nozarēs) ierobežo ražošanas jaudu trūkums. Tonovēršana pat ar ES lauksaimniecības finansējuma atbalstuprasa laiku. Pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumueksporta pieaugums pagājušajā gadā sasniedza 47,5%, un tonodrošināja ne tikai līgumi ar ārvalstu partneriem un ESeksporta subsīdijas eksportam uz trešajām valstīm, bet arīLietuvas mazumtirgotāju agresīvā iespiešanās kaimiņvalstutirgos (it īpaši Latvijā), kas radīja eksporta iespējasmazākiem Lietuvas ražotājiem.04 (III)04 (IV)05 (I)05 (II)05 (III)05 (IV)Eksporta izaugsme (kr.s.)Lietuvas eksporta tirgi 2005. gadāNVS18%Pārējās17%Citas ESvalstis28%0-200-400-600-800-1000-1200-1400-1600-1800Avots: LiB, HB aprēķiniLatvija,Igaunija16%Vācija9%Francija7%Polija5%Avots: LSD, HB aprēķiniLietuvas eksporta struktūra 2005. gadāPārtikasCitasprodukti un15%tabaka10%Dažādirūpn.prod. unkoksne11%Transportaaprīkojums8%Mašīnas uniekārtas12%Tekstilizstrād.9%Minerālprod.28%Ķīmiskie prod.7%Avots: LSD, HB aprēķiniStrauji augošās izejmateriālu un energoresursu cenas(piemēram, naftas un ķīmisko produktu, plastmasasizstrādājumu, minerālmēslojuma un melno metālu)nodrošina nominālā tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu,kaut gan ārvalstu pieprasījuma nosacījumi šajos sektoros arīir visumā labvēlīgi.Tradicionāli spēcīgā tekstilrūpniecība 2005. gadā saglabājasavu iepriekšējā gada eksporta apjomu (0,7%), un šī gadapirmajos divos mēnešos šī nozare nedaudz atguvās (5,3%),tomēr tuvākajā laikā tekstilrūpniecībā nav gaidāmi negaidītipavērsieni (ne strauja izaugsme, ne eksporta izaugsmestempu pazemināšanās). No vienas puses nav iespējamskonkurēt ar Āzijas ražotājiem ražošanas izmaksu ziņā, joLietuvā pieaug darba algas, bet darba ražīguma pieaugumaiespējas ir ļoti ierobežotas. No otras puses, vairums lieloražotāju ir atraduši veidu, kā izdzīvot, piedāvājot EStirgiem elastīgus pasūtījuma apjomus un īsākus piegādeslaikus. Par to pasūtītāji ir gatavi maksāt nelieluuzcenojumu, īpaši attiecībā uz pieprasītajām sezonasprecēm. Bez tam ražotāji aktīvi meklē iespējas, kāsamazināt izmaksas, izmantojot dažu darbietilpīgooperāciju (pat ražošanas ķēdes ietvaros) ārpakalpojumus, kosniedz kaimiņos esošās NVS valstis.Globālās pieprasījuma problēmas tradicionālajā katodstarulampu televizoru tirgū ir radījušas lielas problēmasvairākiem Lietuvas elektrotehnikas ražotājiem. Šīsproblēmas drīz vien parādīsies arī eksporta struktūrā.Lielākais televizoru kineskopu ražotājs „Ekranas” nesenpaziņoja par bankrota procedūras uzsākšanu, jo rūpnīcanespēj izturēt augsto konkurenci un tai nav līdzekļutehnoloģijas atjaunināšanai. Ražošanas apturēšana negatīviietekmēs daudzus saistītos materiālu piegādātājus unmazākos nozares uzņēmumus. Bez tam šī ražotne bijalielākais darba devējs Panevēžas rajonā (tās ~4000 cilvēkulielais personāls veido 0,3% no Lietuvas nodarbinātajiemiedzīvotājiem), līdz ar to tās slēgšana atstās nozīmīgunegatīvu iespaidu arī uz reģionālo darbaspēka tirgu, it īpašiīstermiņā.Pakalpojumu eksporta attīstība vērtējama samērā pozitīvi:transporta pakalpojumu eksports pieaug visāsnozīmīgākajās grupās (sauszemes transports 23%, jūrastransports 31% un dzelzceļa transports 10%), kā arīpalielinās ienākumi no ārvalstu tūrisma (18%). Strauji augarī pakalpojumu imports (vietējie iedzīvotāji ceļo vairāk),taču pakalpojumu bilances pārpalikums turpina palielināties(30%), galvenokārt labvēlīgo transporta pakalpojumuattīstības tendenču ietekmē.Iekšzemes pieprasījumsMājsaimniecību patēriņš un ienākumiSpēcīgā mājsaimniecību patēriņa galvenais virzītājspēks irienākumu palielināšanās, ko nosaka nodarbinātības līmeņa,darba algu un kreditēšanas pieaugums, un līdzīgastendences mēs sagaidām arī vidējā termiņā. Jaunākiepatērētāju noskaņojuma rādītāji ir sasnieguši savu vēsturiskiaugstāko vērtību. Saskaņā ar mājsaimniecību apsekojumarezultātiem ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēc nodokļu unnodevu nomaksas pagājušajā gadā reālajā izteiksmē irpieauguši par 13,8%, bet izdevumi - par 12,9%. 2005. gadā-29-
kopējie mājsaimniecību patēriņa izdevumi reālajā izteiksmēpieauga par 10,4%, bet 4. ceturksnī līdz Ziemassvētkupatēriņa „bumu” - pat par 13,9%. Lietuvasmazumtirdzniecības apgrozījums ir labs mājsaimniecībupatēriņa rādītājs: 2005. gadā mazumtirdzniecībasapgrozījuma reālais pieaugums bija 15,1%, un pirmajostrijos šī gada mēnešos tas sasniedza 16,7%.5000400030002000Mājsaimniecību finanses(darījumi perioda laikā, mlj. LTL)35302520151050Mazumtirdzniecības apgrozījuma gadapieaugums-5Jan.03 Jūl.03 Jan.04 Jūl.04 Jan.05 Jūl.05 Jan.06Mazumtirdzniecība (bez auto tirdzn.)PārtikaNepārtikaAvots: EurostatTurpmākajos gados mēs saskatām nodarbinātībaspieauguma un bezdarba līmeņa samazināšanās iespējas, kāarī vēl ievērojamāku ienākumu pieauguma potenciālu.Lietuvas bezdarba līmenis 2005. gadā samazinājās līdz 8,3%, un augošā darbaspēka pieprasījuma un emigrācijas dēļsagaidāms tālāks bezdarba līmeņa samazinājums. 2005.gadā nodarbināto iedzīvotāju skaits pieauga par 2,6% , tačusaglabāt tik spēcīgu nodarbinātības pieaugumu ir praktiskineiespejami galvenokārt, bezdarbnieku (it īpaši kvalificētubezdarbnieku) trūkuma dēļ. Šī starpība starp darbaspēkapiedāvājumu un pieprasījumu arī bija viens no galvenajiemienākumu pieauguma virzītājspēkiem (2005. gada 4.ceturksnī bruto ienākumi bija par 10,9% augstāki nekāpirms gada).20-2-4-6-8-10-12-14-1601/03Patērētāju noskaņojuma indekss07/0301/0407/0401/0507/0501/06Avots: LSD10000-1000150001200090006000300002000 2001 2002 2003 2004 2005KredītiDepozītiMājsaimniecību finanses(kopējais apjoms, mlj. LTL)Avots: LiB2000 2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>(I-II)Kredīti DepozītiAvots: LiBNodokļu reforma paredz, ka, ar <strong>2006</strong>. gada 1. jūliju,iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta nopašreizējiem 33% uz 27%, kā rezultātā gada otrajā pusēvidējā neto darba alga varētu palielināties par aptuveni6,8%. Nākamais nodokļa likmes samazinājums līdz 24% irplānots 2008.gada sākumā. Nodokļu reforma īstermiņāsamazinās darba devēju nepieciešamību palielināt darbaalgas, kaut arī tā pilnībā nenovērsīs darba samaksaspieaugumu. Minimālā mēneša darba alga tiks palielinātapar 50 litiem un sasniegs LTL 600 (€138), kas pozitīviietekmēs atsevišķu profesiju pārstāvjus un uzlabos nodokļuiekasēšanu, neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz nodokļuieņēmumiem. Oficiāli gandrīz 1/5 iedzīvotāju saņemminimālo darba algu, kaut gan daudzos gadījumos pastāvaizdomas, ka šiem iedzīvotājiem ir papildus ienākumuavoti, par kuriem netiek maksāti nodokļi. Bez tam irgaidāms arī sociālo pabalstu pieaugums (skat. sadaļu„Valdības izdevumi”), un tuvojošās pašvaldību vēlēšanasvarētu vēl vairāk stimulēt sociāli orientētos tēriņus.Iekšējā pieprasījuma gada pieaugums30%25%20%15%10%5%0%2001 2002 2003 2004 2005Mājsaimniecības Valdība Investīcijas (t.sk.krājumi)Avots: LSD-30-
Ņemot vērā darba algu un nodarbinātības pieaugumu, kā arīnodokļu likmes samazināšanas ietekmi, mēs sagaidām, kašogad saglabāsies spēcīgs ienākumu un ļoti spēcīgsmājsaimniecību patēriņa pieaugums (~10 - 12% vai patvairāk), kas labvēlīgi ietekmēs visas ar iekšzemespieprasījumu saistītās nozares un importētājus. Tomērvidējā termiņā (3 - 5 gadi) patēriņa pieaugums stabilizēsiesun pietuvosies IKP izaugsmei.20%16%12%8%4%0%Darba tirgus rādītāji2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007pBezdarbsNeto algas reālais pieaugumsBruto algas nominālais pieaugumsAvots: LSD, HB prognozesValdības izdevumi un politikaSpēcīgā ekonomikas attīstība ir ļoti labvēlīgi ietekmējusiLietuvas valsts finanses. Kaut arī nepastāv politiska gribasaskaņot budžeta izdevumus ar ieņēmumiem, aizvadītajāgadā Lietuvā joprojām bija salīdzinoši zems budžetadeficīts. Valsts konsolidātā budžeta deficīts 2005. gadā bijaievērojami mazāks par sākotnēji plānoto (attiecīgi 1,1% unnedaudz zem 3% no IKP). Tas skaidrojams ar īpašiveiksmīgo ieņēmumu iekasēšanu. Valsts budžeta ieņēmumi2005. gadā pieauga par 19,5% - galvenokārt dēļievērojamiem (un pat nedaudz pārsteidzošajiem)uzlabojumiem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā, kassalīdzinājumā ar 2004. gadu pieauga par 23,2%. DaļējiPVN ieņēmumu iekasēšanas uzlabojumus var skaidrot arvājās salīdzināšanas bāzes efektu, jo kopš 2004. gada 1.maija PVN par precēm, kas tiek ievestas no ES valstīm,netiek maksāts šo preču ievešanas brīdī, bet gan pēc torealizācijas iekšzemes tirgū, tādējādi 2004. gadā atšķirībastarp ievešanas un realizācijas brīdi bija divi mēneši(aptuveni LTL 300 mlj.). Gan ienākumu nodokļaieņēmumi, gan arī uzņēmumu peļņas nodokļa ieņēmumi2005. gadā bija ievērojami augstāki par plānotajiem unpalīdzēja samazināt budžeta deficītu.<strong>2006</strong>. gadā tiek plānota fiskālā deficīta palielināšanās līdz2,3% no IKP un ievērojami augstāki izdevumi sociālajā undaudzās citās jomās. Apstiprinātais valsts budžeta likums<strong>2006</strong>. gadam paredz līdz šim lielākos budžeta ieņēmumusun izdevumus - gada pieaugums par attiecīgi 18,1% un24,6%. Saskaņā ar plānu izdevumi sociālajā jomā pieaugsvairāk nekā par 40 procentiem, bet pārējās valdībasdarbības jomās tie palielināsies vairāk nekā par 20procentiem. Pašreizējā valsts budžeta ieņēmumu iekasēšana(izņemot ES fondus) norisinās ļoti veiksmīgi, un pirmāceturkšņa ieņēmumi par 27,2% pārsniedz pagājušā gadapirmā ceturkšņa ieņēmumus.Budžets, mljrd. LTL <strong>2006</strong> 2005 2004Izdevumi 18.5 14.8 12.7Sociālie izdevumi 4.5 3.2 2.8Izglītība 1.6 1.5 1.3Sociālā drošība 1.3 1.0 0.9Veselības aprūpe 1.2 0.3 0.2Atpūta, kultūra, reliģija 0.4 0.4 0.3Izdevumi citām valdības fukcijām 14.0 11.6 9.9Vispārējie publiskie pakalpojumi 6.0 5.6 5.2Ekonomikas jautājumi 4.8 3.5 2.5Publiskā kārtība un drošība 1.4 1.2 1.1Aizsardzība 1.3 1.0 0.9Vides aizsardzība 0.6 0.3 0.1Dzīvokļu apgāde, dzīves apstākļi 0.0 0.0 0.0Avots: Lietuvas FMBudžets, mljrd. LTL <strong>2006</strong> 2005 2004Ieņēmumi kopā 16.7 14.2 11.8Nodokļu ieņēmumi 12.1 10.9 9.3PVN 5.6 4.8 3.9Akcīzes nodevas 2.2 2.0 1.9Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1.9 1.9 1.6Uzņēmumu ienākuma nodoklis 1.7 1.5 1.2Citi nodokļi 0.7 0.6 0.8Citi ieņēmumi 1.2 1.2 1.0Darījumi ar vērtspapīriem 0.0 0.1 0.0ES palīdzība 3.3 2.0 1.4Viens no nozīmīgiem ekonomiko izaugsmi veicinošiemfaktoriem ir ES struktūrfondu un citas finanšu palīdzībasapguve. 2005. gadā ES fondu ieplūde nebija ļoti liela, tačusagaidāms, ka šogad tā paātrināsies. Saskaņā ar Finanšuministrijas aplēsēm, ES atbalsts visvairāk stimulēsekonomikas izaugsmi <strong>2006</strong>.gadā. Gaidāms, ka tīrā līdzekļupieplūde no ES <strong>2006</strong>. gadā sastādīs 2,5 miljardus litu jeb~3,2% no IKP. 2007. gadā tīrais ES atbalsts būs mazlietmazāks dēļ lielajiem Lietuvas maksājumiem ES budžetā.Tiešais ES finansējuma efekts ir novērojams tieši atbalstītoinvestīciju veikšanas laikā, tomēr 2007. un 2008. gadāgaidāmie uzlabojumi infrastruktūrā un lielākas raž ošanasjaudas sekmēs tālāku ekonomikas izaugsmi.0.0%-0.5%-1.0%-1.5%-2.0%-2.5%-3.0%Valdības finanses, % no IKP2000 2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>F 2007FVispārējais valdības parāds (l.s.)Valsts konsolidētā budžeta deficīts (kr.s.)Avots: Lietuvas FM25%20%15%10%Ņemot vērā politisko situāciju, mēs negaidām apzinātubudžeta deficīta samazināšanu <strong>2006</strong>. gadā (plānotaisdeficīts ir 2,3% no IKP), tomēr uzlabojumi ir iespējami, jaieņēmumi pārsniegs plānotos. Lietuvas vispārējais valstsparāds joprojām ir viens no zemākajiem ES, un tas irbūtiski zemāks par Māstrihtas līgumā noteikto atskaitesvērtību (60% IKP).5%0%Avots: Lietuvas FM, HB aprēķini-31-
InvestīcijasInvestīciju aktivitāte Lietuvā neliecina par nozīmīgāmpārmaiņām, tomēr ir gaidāmi uzlabojumi līdz ar ES atbalstaizmantošanu, jo apstrādes rūpniecībā lētā darbaspēkatrūkums turpina veicināt ieguldījumus ražošanasautomatizācijā un darba ražīguma paaugstināšanā. 2005.gadā kopējās investīcijas kapitālā pieauga par 8,6%.Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā pieauga par11,2%, bet krājumi mazliet samazinājās (0,7%), un tīrieiegādes izdevumi pieauga par 4,6%. Investīciju īpatsvarsIKP nedaudz palielinājās no 24,2% 2004. gadā uz 25%2005. gadā.40%30%20%10%0%-10%-20%-30%Investīciju un būvniecības reālā izaugsme2000 2001 2002 2003 2004 2005Investīcijas pamatlīdzekļosBūvniecībaAvots: LSDAttiecībā uz ieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos,kuri pagājušajā gadā pieauga par 16%, jāatzīst, ka investoruuzmanību pēdējā laikā visvairāk piesaista uz iekšzemespieprasījumu orientētās nozares; un īstermiņā šī tendencevarētu saglabāties. 2005. gadā visvairāk pieauga investīcijaszemes iegādē (3,2 reizes) un ēku un civilo inženiertehniskoobjektu iegādē (62,2%). Straujš investīciju pieaugumsvērojams veselības aprūpes (54,5%), nekustamā īpašuma(33,2%) un būvniecības nozarēs (33,1%). Par 16,6%palielinājies arī investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā, kasvidējā termiņā varētu atstāt labvēlīgu iespaidu uz eksportapieaugumu.Izņemot dažus jaunos projektus (piemēram, divās PETrūpnīcās Klaipēdā), kopējā ārvalstu tiešo investīcijuaktivitāte ir samērā neliela, jo vietējie uzņēmumi ir spējīgiveikt ieguldījumus, izmantojot aizņēmumu vai privātoslīdzekļus, un tiem nav nepieciešamības piesaistīt ārvalstukapitālu. Bez tam Lietuvas uzņēmumi aizvien palielinasavus ieguldījumus kaimiņvalstīs (it īpaši nekustamajāīpašumā un mazumtirdzniecībā Latvijā un citās CentrālāsEiropas un Austrumeiropas valstīs). 2005. gadā ārvalstutiešo investīciju ieplūde Lietuvā sastādīja 3,9% no IKP (notiem 1,2% no IKP bija reinvestētā peļņa). TĀI tika veiktastādos sektoros kā apstrādes rūpniecība, komunāliepakalpojumi un finanšu starpniecība. 2005. gadā Lietuvastiešās investīcijas ārvalstīs sasniedza 1,3% no IKP, un irgaidāms tālāks pieaugums.Ārējā bilanceLietuvas tekošā konta deficīts 2005. gadā relatīvajāizteiksmē samazinājās līdz 7% no IKP (no 7,7% 2004.gadā), tomēr tālāka samazināšanās nav sagaidāma, unpastāv zināms tā palielināšanās potenciāls, kaut gan ir grūtisniegt precīzas prognozes. Sagaidāms, ka tirdzniecības unpakalpojumu bilance pasliktināsies (~7,5% no IKP <strong>2006</strong>.gadā) spēcīgā patēriņa un pieaugošā importa dēļ, beteksporta pieaugums galvenajos sektoros ir ierobežots vaipat apšaubāms (elektronika). Uz tirdzniecības bilancinegatīvu iespaidu atstāj arī strauji kāpjošās naftas produktucenas, jo Lietuva ir naftas produktu importētāja. Augošaispakalpojumu konta pārpalikums un tekošie pārvedumi(daļēji ES finansējums) nedaidz samazina tekošā kontadeficītu. Taču ir grūti paredzēt, kura daļa ES atbalsta tiksieskaitīti kā tekošie pārvedumi (samazina tekošā kontadeficītu) un kura tiks reģistrēta kapitāla kontā, līdzsvarojottekošā konta deficītu. Ārvalstu tiešās investīcijas unpieaugošie aizņēmumi no banku sektora varētu finansētatlikušo tekošā konta deficīta daļu.10%5%0%-5%-10%-15%Tekošais un kapitāla konts, % no IKP2000 2001 2002 2003 2004 2005PrecesIeņēmumiKapitāla pārvedumiPakalpojumiTekošie pārvedumiBilanceAvots: LiB, HB aprēķiniMonetārie jautājumiInflācijaPatēriņa cenu inflācija pēdējo mēnešu laikā ir izrādījusisalīdzinoši lielu pretestību pret pieaugošo ārējo cenuspiedienu. Tomēr mēs šobrīd sagaidām augstāku inflācijugan īstermiņā, gan vidējā termiņā. Lietuvas patēriņa cenuindeksa gada pieaugums sasniedza maksimālo vērtību 3,5%janvārī un martā noslīdēja līdz 3,1%, kaut arī dominējošiecenu kāpuma dzinuļi nav mainījušies - transports (10%), armājokli saistītie izdevumi (4,9%), kā arī pārtika un dzērieni(3,7%). Pasaules energoresursu cenu kāpumam ir vislielākātiešā ietekme uz inflācijas pieaugumu. Pārējo preču unpakalpojumu cenām ir ievērojami mazāka ietekme uzinflāciju. Bez tam vietējie konkurences apstākļi līdz šim irpalīdzējuši neitralizēt lielu daļu energoresursu cenukāpuma, jo uzņēmumi ir baidījušies paaugstināt savuproduktu un pakalpojumu cenas. Tomēr īstermiņā - vidējātermiņā mēs saskatām lielu spiedienu pārskatītadministratīvi regulējamās cenas, un bez tam pastāv arī citifaktori, kas norāda, ka inflācija varētu palielināties:Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka Lietuva un citasBaltijas valstis saņem no Krievijas (Gazprom)dabasgāzi par cenām, kas ir zemākas par pasaulescenām. Taču mēs sagaidām cenu izlīdzināšanos, unpēdējās pārrunas ar Gazprom ir noslēgušās arievērojami augstāku tarifu kāpumu nekā Lietuva cerēja.Kopš šī gada sākuma importētās dabasgāzes cena irstrauji pieaugusi (no aptuveni USD 84 par vienukubikmetru līdz USD 123 par vienu kubikmetru), unvēl viens straujš paaugstinājums (uz USD 155 par-32-
vienu kubikmetru) paredzēts jau jūlijā. Dabasgāzescena Rietumeiropas valstīs joprojām ir augstāka (USD220 - 250 par vienu kubikmetru), tādēļ tālāks cenukāpums ir tikai pārrunu un politikas jautājums.Dabasgāzes tarifi industriālajiem un galapatērētājiemprocentuāli pieaug mazliet lēnāk (tarifos tiek iekļautasdažādas citas izmaksas, piemēram, pārdošanasizmaksas), tomēr arī šis pieaugums ir būtisks – ar šīgada jūliju gāzes cena mājsaimniecībām un mazākiemuzņēmumiem (regulējamajiem klientiem) pieaugs par17,5%.-15105-5-10SPCI komponentes, gada pieaugums %Jan.02 Jan.03 Jan.04 Jan.05 Jan.06SPCIMājokļa izdevumiTransportsPārtika, alkohols, tabakaAvots: EurostatSagaidām, ka augstākas naftas un dabasgāzes cenasdrīzumā veicinās centralizētās apkures tarifupārskatīšanu nākamajai apkures sezonai. Pastāv iespēja,ka tiks pārskatītas arī citas regulējamās cenas (īpašisabiedriskā transporta cenas). Energoresursu cenupieaugums izraisīs ražošanas cenu kāpumu, kas radīsspiedienu uz gandrīz visu pārējo produktu/pakalpojumucenām (energoresursu cenu pieauguma otrās kārtasefekts).Neskatoties uz to, ka šī tendence ekonomikā vēlneizpaužas ļoti spēcīgi, darbaspēka trūkums radaspiedienu uz darba algām, kas savukārt ietekmēs arīdažādu preču un īpaši pakalpojumu cenām. Labs šādasietekmes piemērs ir būvniecības izmaksu indeksalēciens par 9,8% (gada pieaugums <strong>2006</strong>. gada martā)galvenokārt darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ.Līdz ar pievienošanos ES Lietuva vienojās par pārejasperiodu akcīzes nodoklim, un dažu tuvāko gadu laikāakcīzes nodokļa likmes būs jāpaaugstina līdz ESnoteiktajām, kas arī radīs papildus spiedienu uzinflāciju. Ar 2008. gada janvāri (precīzs datums vēl navnoteikts) ir paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļalikmes degvielai, kas varētu paaugstināt dīzeļdegvielasmazumtirdzniecības cenu par ~3.9% un benzīna – par~4.5% (salīdzinot ar pašreizējām degvielas cenām).Līdzīga nākamā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanadegvielai plānota 2011. gadā. Akcīzes nodokļa likmespaaugstināšana cigaretēm 2010. gadā varētu palielinātcigarešu cenas gandrīz divas reizes. Pārtikas produktu cenas vidējā termiņā drīzāksamazināsies nevis pieaugs, jo pašreizējās augstāscenas daļēji ir radušās līdz ar Lietuvas pievienošanosES ar tās aizsargātajiem un dārgajiem tirgiem.Iepriekšminētie faktori vidējā termiņā atstās tiešu ietekmiuz patēriņa cenām, taču to daļēji varētu neitralizētkonkurences situācija ekonomikā un pieaugošāproduktivitāte. Spēcīgā iekšzemes pieprasījuma spiediensuz patēriņa cenām līdz šim ir bijis salīdzinoši neliels.Tomēr, ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un ar tosaistīto gaidāmo administratīvi regulējamo cenu kāpumu,mēs esam paaugstinājuši vidējās inflācijas prognozi <strong>2006</strong>.gadam uz 3,3% (no 3,0%) un 2007. gadam uz 3,5% (no3,3%). Ja administratīvie lēmumi netiks apzināti aizkavēti(atlikti uz vēlāku laiku), mēs nākamajos 2 – 3 gadosneredzam iespēju saglabāt nemainīgu inflācijas līmenipanākt tā samazināšanos, kas vēl vairāk sarežģī Lietuvasiespējas tuvākajā laikā izpildīt Māstrihtas inflācijaskritēriju. Ilgtermiņā (pēc akcīzes nodokļu harmonizācijas)inflācija varētu sekot notikumiem eiro zonā.Monetārā politika un procentu likmesLietuvas Bankas uzmanības centrā pēdējos gados ir bijušisagatavošanās pasākumi dalībai Eiropas MonetārajāSavienībā un eiro ieviešanai 2007. gada janvārī, lai ganiespējas pievienoties jau nākamgad pēdējā laikā ir kļuvušasļoti apšaubāmas (skat. sadaļu „Eiro ieviešanas process”), joLietuvas inflācija balansē uz Māstrihtas kritērija robežas.Situāciju noskaidros EK oficiālais novērtējuma ziņojumsmaija vidū, saskaņā ar kuru vai nu turpināsies pēdējisagatavošanās darbi valūtas nomaiņai, vai arī tiks atlikti uzvēlāku laiku. Lietuvas parlaments jau ir ratificējisgrozījumus Lietuvas konstitūcijā, kas bija nepieciešami, laiturpinātu eiro ieviešanas pasākumus, un visi tehniskiepasākumi ir norisinājušies saskaņā ar sākotnējo plānu.Obligātā rezervju norma starpbanku sektorā līdz arpievienošanos EMS ir jāsamazina līdz 2% (šobrīd 6%), tačuLietuvas Banka neplāno šī izmaiņas ieviest jau priekšlaikus,iespējams tādēļ, ka šādas izmaiņas palielinātu likviditātistarpbanku sektorā un varētu paaugstināt iekšzemeskreditēšanas tempu pieaugumu, patēriņu un līdz ar to arī arīinflāciju. Tā kā lits ir piesaistīts eiro (nav atļautas nekādasnovirzes), Lietuvas Bankas rīcībā praktiski nav cituneatkarīgas monetārās politikas instrumentu.14 00012 00010 0008 0006 0004 0002 0000Lietuvas Bankas rezervju segtspēja, LTLmlj.Jan.02 July.02 Jan.03 July.03 Jan.04 July.04 Jan.05 July.05 Jan.06Valdības depozīti ārvalstu valūtāsRezerves bez centrālās valdības depozītiem ārvalstu valūtāsNaudas bāzeAvots: LiBProcentu likmes Lietuvā jau šobrīd cieši seko (jeb tiek„importētas”) eiro zonas procentu likmju attīstībai, unlēmums par eiro ieviešanu/ieviešanas atlikšanu neatstāsbūtisku ietekmi uz Lietuvas procentu likmēm. Pēdējā laikāLietuvas monetārā vide ir bijusi labvēlīga, lai gan nelielaECB bāzes likmes paaugstināšana izraisīs arī vietējoprocentu likmju kāpumu, kas savukārt varētu mazliet-33-
ierobežot mājsaimniecību kreditēšanas pieaugumu.Situācija attiecībā uz pievienotajām procentu likmēm(maržām) Lietuvas banku tirgū ir stabilizējusies.Vienlaikus jāatzīmē, ka jautājums par eiro ieviešanu vairākietekmēs tirgus prognozes nekā reālos ekonomikasindikatorus. Mūsuprāt, vietējās prognozes attiecībā uz eiroieviešanu ir nedaudz pārspīlētas (it īpaši attiecībā uzinflāciju un nekustamā īpašuma cenām), tādēļ negatīvs EKlēmums varētu ietekmēt patērētāju uzvedību. Tomēŗpatērētāju gaidas ietekmēs arī centrālās bankas komunicētāpolitika (piemēram, plānotais eiro ieviešanas nākotnesdatums). Mēs sagaidām nelielas izmainās monetārajāpolitikā tikai tad, ja Lietuvai tiks atļauts ieviest eiro –pretējā gadījumā monetārā vide nemainīsies.12%10%8%6%4%2%0%Vidējās kredītu procentu likmesJan.01 Jan.02 Jan.03 Jan.04 Jan.05 Jan.06Kredīti LTL* kredīti €* 6M Euribor*No 2004.gada oktobra tikai jaunie kredītiAvots: LiB, Reuters-34-
Mājokļu tirgus Baltijas valstīsBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Maris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eeMārtiņš Kazāks +371 7 445 859 martins.kazaks@hansabanka.lvMājokļu tirgus izaugsme, kas atspoguļojas straujāhipotekāro aizdevumu un nekustamā īpašuma cenu kāpumā,rada bažas par šādas notikumu attīstības ilgtspēju visāstrijās valstīs. Šī pētījuma mērķis ir identificēt pieprasījumaun piedāvājuma faktorus, kā arī būtiskākās problēmas, kasvarētu noteikt šī nekustamā īpašumu tirgus sektora attīstībuvidēja termiņa perspektīvā. Dažas no iztirzātajāmtendencēm ir būtiskas arī komerciālā nekustamā īpašumasektoram, īpaši jautājums par būvniecības kapacitāti.Lai gan Baltijas valstu mājokļu tirgu attīstība lielā mērānoris līdzīgi, dziļāka analīze atklāj nozīmīgas atšķirības.Daudzas no šīm atšķirībām ir izskaidrojamas ar tirgudažādo attīstības līmeni, piemēram, ar dažādu nekustamāīpašuma un banku pakalpojumu tirgu brieduma pakāpi,ienākumu līmeni, atšķirībām likumdošanā. Galvenieindikatori liecina, ka Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus irvairāk attīstīts nekā Latvijas un Lietuvas tirgi. 6 Tas nozīmē,ka Igauniju zināmā mērā var uzskatīt par paraugu pārējodivu Baltijas valstu tirgiem un ka Igaunijas tirgus tendencesvisticamāk atkārtosies arī Latvijas un Lietuvas tirgos.Baltijas valstu mājokļu tirguraksturojumsPrivatizācija un īpašumtiesībasMājokļu īpašumtiesību struktūra ir izveidojusiesiepriekšējās desmitgades privatizācijas un restitūcijasprocesu ietekmē. Rezultātā, daudzdzīvokļu nami, kas veidolielāko daļu dzīvojamo ēku fonda, pieder daudziemindividuāliem īpašniekiem. Sadrumstalotā īpašumtiesībustruktūra neļauj efektīvi pārvaldīt un rekonstruēt šādudzīvojamo ēku fondu atbilstošu zināšanu un finanšulīdzekļu trūkuma dēļ 7 . Pirms II Pasaules kara būvēto ēkuatguvējiem (t.i., bijušajiem īpašniekiem vai viņumantiniekiem) nākas saskarties ar cita rakstura problēmu:šādām ēkām parasti jāveic neatliekami rekonstrukcijasdarbi. Īrnieki, kas dzīvo šādās ēkās, bieži vien ir noslēgušiīres līgumus vēl pirms Baltijas valstu neatkarības atgūšanas.Lai ierobežotu sociāla rakstura problēmas, Igaunijā tikanoteikti īres griesti šiem “vecajiem” īrniekiem, tačumaksimālā īres maksa ir bijusi zema un parastinepietiekama ēku rekonstrukcijai. Pēc izmaiņāmlikumdošanā pašlaik īres maksai Igaunijā vajadzētu segtvismaz ēku uzturēšanas un administrācijas izmaksas, tomērtirgus likmēm pilnībā atbilstošu īres maksu īpašnieks varpieprasīt tikai no jaunajiem, nevis vecajiem īrniekiem. 86 Piemēram, Igaunijā straujš hipotekāro aizdevumu pieaugums sākās 2000.gadā, kamēr Latvijā un Lietuvā 2002.-2003.gg.7 Pēdējos gados aktīvi veidojas ēku apkalpošanas uzņēmumi, atrisinotdažas no efektivitātes un pārvaldības problēmām.8 Ja ar vecajiem īrniekiem tiek noslēgti jauni līgumi, īres maksā var tiktiekļauta arī peļņas daļa, tomēr tā nedrīkst būt nesamērīgi augsta. Šādaprocedūra ierobežo iespējas paaugstināt īres maksu ar nolūku nodzīvokļiem izspiest pašreizējos īrniekus.Līdzīga situācija ir Latvijā, kur īres maksas griestuatcelšana tiek plānota 2007. gadā. Šāda situācijaneapšaubāmi izkropļo īres tirgu un rekonstrukcijas procesu.Lietuvā, kur restitūcijas problēma tika risināta savādāk nekāIgaunijā un Latvijā, „veco” īrnieku problēma nav aktuāla100%80%60%40%20%0%Mājokļu īpašuma tiesībasJāatzīmē vēl viena Baltijas valstu īpatnība – samērā zemamājokļu īres tirgus aktivitāte, jo vairums mājsaimniecībudzīvojamo platību vēlas iegūt privātīpašumā. 9 Izīrēšana irizplatīta galvenokārt lielākās pilsētās, kurās jaunieši biežākvēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi vai kurās augstskolām trūkststudentu kopmītņu. Īres tirgus ir samērā labi attīstītskūrortos100%80%60%40%20%0%Igaunija(1994)Igaunija(2005)Latvija(1995)privātīpašumsLatvija(2002)valsts īpašumsLietuva(2001)Lietuva(2004)Avots: nacionālā statistikaMājsaimniecību izdevumu struktūra mājoklim (2004)Zviedrija Somija 03 Vācija E S 25 Igaunija Latvija 03 Lietuva 04Elektrība, gāze u.c. kurināmaisŪdens apgāde, u.tml.UzturēšanaIespējamā īres maksa*Faktiskā īres maksaMājokļa izdevumu īpatsvars patēriņa izd. (l.s.) Avots: Eurostat*Paskaidrojums: Iespējamā īres maksa - mājsaimniecībasiedomātā īres maksa gadījumā, ja tā īrētu savā īpašumā esošodzīvokliSecinājums. Baltijas valstu mājokļu tirgū ir spēcīgatendence nekustamo īpašumu iegūt savā īpašumā. Lai ganīres tirgus attīstās, nav gaidāms, ka tuvākajā nākotnē taskļūs ļoti nozīmīgs. Galvenie secinājumi ir šādi: (1)hipotekārie aizdevumi tiek izsniegti galvenokārt privātampatēriņam, nevis ar nolūku mājokli izīrēt vai gūt9 Šī iemesla dēļ mājsaimniecību patēriņa struktūrā – saskaņā ar ESA95 –domājamo īres maksas līmenis ir augsts (t.i., iespējamās īres maksa, jamājoklis tiktu īrēts, nevis piederētu īpašniekam), kamēr patiesā īres maksair zema.35302520151050
spekulatīvu peļņu; (2) hipotekāro aizdevumu ikmēnešamaksājumi ir pirmās nepieciešamības izdevumi; (3) cenukāpums īres pakalpojumu tirgū ietekmē samērā nelieluiedzīvotāju daļu.Dzīvojamo ēku fonda kvalitāteBieži tiek norādīts, ka Baltijas valstu dzīvojamo ēku fondsir vecs un nemoderns. Tomēr no pirmā acu uzmetienastatistika it kā liecina par pretējo – proti, dzīvojamo ēkufonds ir samērā jauns, jo ir uzbūvēts galvenokārt pēc 1970.gada. Tā, piemēram, Igaunijā pirms 1970. gada uzbūvētomājokļu īpatsvars ir 45,4%, kamēr Somijā tas ir 46,5%.Latvijā un Lietuvā šis īpatsvars ir lielāks (attiecīgi 53,8%un 61,3%) un aptuveni atbilst ES15 vidējam.50403020104540353025201510500Latvija(1995)Vācija(2002)Mājokļu vecuma struktūra, %ES 15Lietuva(2001)Latvija(2000)Igaunija(2000-5)*1990Avots: Nacionālā statistika*struktūra perioda laikā nav mainījusiesVidējā dzīvojamā platība uz iedzīvotāju, m 2Polija(2002)Lietuva(2004)Latvija(2002)Igaunija Ungārija Igaunija(1994) (2001) (2005)Somija(2004)Vācija(2002)Avots: nacionālā statistikaTomēr vairums 1970.–1980. gados uzbūvēto dzīvojamo ēkuir padomju laiku daudzdzīvokļu mājas –parasti ar zemubūvniecības kvalitāti un nelielu plānoto kalpošanas ilgumu.Tas ietekmē aizdevumu piešķiršanu: šādām ēkāmhipotekāro kredītu dzēšanas termiņi parasti nepārsniedz 15–20 gadus (atkarībā no ēkas projekta, atrašanās vietas unbankas politikas), turpretim jaunajām un 20. gs. sākumābūvētajām ēkām hipotekārā aizdevuma termiņš var sasniegt30 gadus un vairāk. Dzīvojamās ēkas Baltijas valstīs irsamērā trūcīgi aprīkotas ar labierīcībām. Kaut arī viens noiemesliem ir zemais iedzīvotāju blīvums lauku apvidos, 10arī šeit neapšaubāmi ir nepieciešami pamatīgi uzlabojumi.Svarīga mājokļu īpatnība ir neliela apdzīvojamā platība –lietderīgā platība kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju, unvidējā mājokļa platība ir tikai apmēram 60% no ES15valstu vidējā. Nesenais būvniecības/ rekonstrukcijas bums10 Lauku apvidos centralizēta ūdensapgāde, apkure, kanalizācija, gāzespadeve bieži ir ekonomiski nepamatota mazā apdzīvotības blīvuma dēļ.ir cēlis dzīves apstākļu kvalitāti, tomēr nākotnē vēl jāveicievērojami uzlabojumi. Kā redzams attēlā, pašreizējie jaunomājokļu būvniecības tempi visās trijās Baltijas valstīs ir ļotilēni un nenodrošina ievērojamu dzīves apstākļuuzlabošanos 11 .Secinājums. Baltijas valstu dzīvojamo ēku fondamnepieciešama plaša rekonstrukcija un paplašināšana, laiuzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus.Mājokļu tirgus: Attīstības tendencesPieprasījuma faktoriHipotekārie aizdevumiNepieciešamība uzlabot dzīves apstākļus ar labākaskvalitātes un plašākiem mājokļiem arī turpmāk uzturēspieprasījumu pēc mājokļu rekonstrukcijas un būvniecības. 12Rekonstrukcijai un būvniecībai ir nepieciešamsfinansējums, un ļoti zemā uzkrājumu līmeņa dēļmājsaimniecības šim nolūkam var izmantot vienīgi savustekošos ienākumus un/ vai hipotekāros aizdevumus. Tā kāvidējais ienākumu līmenis joprojām ir zems, pieprasījumupēc nekustamā īpašuma galvenokārt uztur hipotekārokredītu pieejamība; pat plašākus rekonstrukcijas darbusiedzīvotājiem ir grūti veikt bez ārēja finansējuma.Finansēšanas nosacījumu uzlabošanās un ienākumupieaugums ir sekmējuši hipotekāro aizdevumu izaugsmi untādējādi arī Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgus straujuattīstību. Arī nākotnē šie faktori būs galvenais virzītājspēks,kas noteiks pieprasījumu pēc hipotekārajiem aizdevumiem.Tomēr nevajadzētu pārāk augstu novērtēt pieprasījumasteidzamību. Lai gan esošie mājokļi ir samērā nelieli unbieži vien to kvalitāte ir zema, mājokļu skaita ziņā uz 1000iedzīvotājiem Baltijas valstis nebūt neizskatās slikti –Igaunijas un Latvijas attiecīgi rādītāji ir gandrīz 100% un90% no ES15 vidējā. Proti, neskatoties uz to, ka mājokļi ir11300025002000150010005000Aug-99Igaunija: Jaunie hipotekārie kredīti unprocentu likmeJūn-00Apr-01Feb-02Dec-02Ievērojama daļa no hipotekārajiem aizdevumiem tiek izmantotarekonstrukcijai un dzīves apstākļu uzlabošanai padomju laikadaudzdzīvokļu mājās. Tomēr, kā minēts iepriekš, šādu ēku paredzamaiskalpošanas laiks ir samērā īss un ilgtermiņā būs nepieciešams tās aizstāt arjaunām ēkām.12Gaidāmā īres griestu atcelšana Latvijā radīs jaunu pieprasījumapalielināšanos, ja „vecie“ īrnieki nebūs spējīgi samaksāt tirgus īres maksuun būs spiesti izvākties no dzīvokļiem, kuros pašlaik dzīvo. Mēsprognozējam, ka tas ietekmēs pieprasījumu galvenokārt lēto un vidējocenu mājokļu segmentā. Igaunija pieredze liecina, ka šādu pieprasījumuvar mazināt pašvaldību aktivitātes, piemēram, izveidojot pašvaldību īresdzīvokļus. Līdzīgas aktivitātes tiek veiktas Latvijā.Okt-03Aug-04Jaunie hipotekārie kredīti, mlj.EEK (kr.s.)Procentu likme (€; apgr.l.s.)Mai-052%4%6%8%10%12%Avots: IB-36-
mazi, to skaits ir pietiekams un nepastāv steidzamavajadzība meklēt citu mājokli. Lietuvā situācija ir mazlietsliktāka, tomēr arī tur šis rādītājs sastāda apmēram 80% noES15 vidējā līmeņa.30002500200015001000500000(IV)Latvija: Izsniegtie hipotekārie kredīti unprocentu likme01(II)01(IV)02(II)02(IV)03(II)Finansējuma avoti un procentu likmesStrauja mājokļu tirgus attīstība aizsākās ar lēta ārvalstufinansējuma ieplūdi vietējās bankās. Spēcīga konkurencepar tirgus daļu izraisīja procentu likmju samazināšanos.Procentu likmju samazināšanās lielā mērā veicinājahipotekāro aizdevumu un mājokļu tirgus pieaugumu, jo03(IV)04(II)Kredītu apjoms, mlj.LVL (kr.s.)04(IV)05(II)05(IV)2%3%4%5%6%7%8%9%10%Vidējā svērtā procentu likme (apgr.l.s.)Avots: LB*Hansabankas kredītu vidējā pēc valūtu struktūras svērtā procentu likme8007006005004003002001000Lietuva: Jaunie hipotekārie kredīti unprocentu likmeOkt.04 Jan.05 Apr.05 Jūl.05 Okt.05 Jan.06PolijaSlovākijaLietuvaMaltaLuksemburgaSlovēnijaĪrijaUngārijaKipraNīderlandeČehijaLatvijaLielbritānijaItālijaBeļģijaIgaunijaVācijaDānijaPortugāleZviedrijaGrieķijaSomijaFrancijaAustrijaSpānija2.0%2.5%3.0%3.5%4.0%4.5%Jaunie hipotekārie kredīti, mlj.LTL (kr.s.)Pēc valūtu struktūras svērtā procentu likme (apgr.l.s.)Avots: LiBMājokļu skaits uz 1000 iedzīvotājiemES 15 vidējais0 100 200 300 400 500 600Avots: EHKF, 2004 (atšķirīgi laika posmi)ierobežoja nekustamā īpašuma straujā cenu kāpumaiespaidu uz ikmēneša hipotekāro aizdevumu maksājumiem,tādējādi lielākam skaitam iedzīvotāju dodot iespējuiegādāties mājokļus. Pašlaik Baltijas valstīs hipotekāroaizdevumu procentu likmes ir vienas no zemākajām ES.Mēs saskatām četrus galvenos faktorus, kas veicinājušiprocentu likmju pazemināšanos Baltijas valstīs.1) Stingra monetārā politika – fiksēts valūtas kurssIgaunijā un Lietuvā un piesaiste eiro ar šauru svārstībukoridoru Latvijā kopā ar sagaidāmo eiro ieviešanusamazināja valūtas riska prēmiju.2) Aizņemšanās eiro valūtā – lielākā daļa hipotekāroaizdevumu visās trijās valstīs tiek izsniegti eiro, jo tie irlētāki. Pāreja no aizdevumiem ASV dolāros un latos uzeiro vēl arvien notiek Latvijā (2002. gada decembrīeiro tika izsniegti tikai 8,1% hipotekāro aizdevumu,2005. gada decembrī jau 61,1%; avots: Hansabankasportfelis). Aizdevumi vietējā valūtā nav populārigalvenokārt augstāku procentu likmju dēļ (īpašiLatvijā); tomēr sakarā ar gaidāmo pievienošanos eirozonai Igaunijas kronas procentu likmes ir ļoti tuvas eirolikmēm, tādējādi veicinot aizņemšanos arī kronās.3) Lēts ārvalstu finansējums, tajā skaitā no Zviedrijas unSomijas mātes bankām 13 .4) Banku konkurence par tirgus daļu palielināšanu irsamazinājusi kredītu maržu 14 .Ja eiro ieviešana aizkavēsies, varētu sagaidīt, ka iespējamāvalūtas riska pieauguma dēļ pieaugs starpība starp procentulikmēm vietējā valūtā un eiro. Kā aprakstīts šī Baltijasmakroekonomikas apskata sadaļā “Eiro ieviešana”, mēsuzskatām, ka šādas sekas būs niecīgas. Bez tam bankasuzņemas relatīvi zemu valūtas risku, jo lielākā daļahipotekāro aizdevumu tiek izsniegti eiro, un valūtas riskstiek novirzīts mājsaimniecībām. 15 Vairums hipotekāroaizdevumu procentu likmju ir mainīgās procentu likmes,kas piesaistītas 6 vai 3 mēnešu Euribor, kas nozīmē, kavietējo procentu likmju svārstības neiespaido jau izsniegtosaizdevumus.Protams, plaši izplatītajai mainīgo procentu likmjupiemērošanai piemīt noteikti riski – ja eirozonas procentulikmes strauji pieaugs, tās atstās nelabvēlīgu iespaidu uzmājsaimniecību parādu apkalpošanas spējām. Finanšu tirgiprognozē, ka nākamajos divos gados eirozonā procentulikmes augs samērā lēni (ECB refinansēšanas likme līdz3,5% 2007. gada beigās). Tomēr ilgtermiņā situācija varmainīties. Negatīvo efektu mazinās gaidāmais spēcīgaisienākumu pieaugums, skat. mūsu prognozes <strong>2006</strong>.–2007.13Papildus banku finansējumam, būtiska ir līdzekļu plūsma, kurunodrošina ES vecajās dalībvalstīs strādājošie, sūtot līdzekļus ģimenēm. Laiarī šīs plūsmas salīdzinot ar banku plūsmām ir mazas, tās ir būtiskiietekmējušas mājokļu tirgu mazajās pilsētās.14 Marža ir procentu likme, kuru bankas pievieno starpbanku tirgus likmei.Proti, hipotekārā kredīta likme mīnus starpbanku tirgus likme (piemēram,trīs mēnešu Euribor eiro kredītu gadījumā) ir marža.15 HBM neprognozē valūtu devalvāciju vairāku faktoru dēļ, kurus šeitneiztirzāsim. Īsumā, Baltijas valstīs saglabāsies spēcīga ekonomikasizaugsme, kas atbalstīs pašreizējo valūtu apmaiņas līmeņus (litiem unkronām) un piesaisti (latiem).-37-
gadam. Ja hipotekāro aizdevumu maksājumi nominālajāizteiksmē pieaugs reizē ar procentu likmju pieaugumu,relatīvajā izteiksmē ikmēneša maksājumi samazināsies, joienākumi pieaugs straujāk.765432Vidējā hipotekāro kredītu procentu likmeJan.03 Mai.03 Sep.03 Jan.04 Mai.04 Sep.04 Jan.05 Mai.05 Sep.05 Jan.06Eiro zonas jaunie kredīti; procentu likme fiksēta līdz 1 gadamEiro zonas kredīti ar termiņu virs 5 gadiemIgaunija: jaunie kredīti (galvenokārt mainīgā procentu likme)Avots: ECB, IBSecinājums. Hipotekāro aizdevumu pieauguma potenciālssakarā ar zemākām procentu likmēm drīz būs izsmelts –maržas jau ir zemas, bet ECB plāno paaugstināt eirorefinansēšanas likmi. Eiro aizdevumu procentu likmjukāpums palielinās hipotekāro aizdevumu maksājumuapmēru, tomēr diez vai izraisīs maksājumu kavējumus. Šorisku mazina gaidāmais ienākumu pieaugums.Aizdevumu dzēšanas termiņi un vidējaishipotekāro aizdevumu apmērsVēl viens būtisks hipotekāro aizdevumu pieaugumuveicinošs faktors ir dzēšanas termiņu pagarināšana. Tāpatkā zemākas procentu likmes, aizdevumu izsniegšana uzgarākiem termiņiem samazina ikmēneša maksājumuapmēru, nodrošinot mājsaimniecībām iespēju aizņemtieslielākas summas. Īpaši spēcīgi termiņu pagarināšanaizpaudās 2005. gadā, skat. pievienoto attēlu.90%80%70%60%50%40%30%20%10%0%Igaunija: Mājsaimniecībām izsniegtohipotekāro kredītu termiņu struktūraportfelis 2005.g.jūlijā apgrozījums2005.g.jūlijāapgrozījums<strong>2006</strong>.g.februārī10-15 gadi 15-20 gadi 20-25 gadi virs 25 gadiemAvots: IBZemākas procentu likmes un garāki aizdevumu termiņi irdaļēji kompensējuši nekustamā īpašuma cenu pieaugumu.Piemēram, Latvijā laika posmā no 2004. gada 1. ceturkšņalīdz 2005. gada 4. ceturksnim vidējais ikmēneša hipotekāroaizdevumu maksājumu apmērs pieauga par 28%, betkvadrātmetra cena padomju laika daudzdzīvokļu mājāspieauga par 118%.Igaunijas mājokļu tirgus tendences ir līdzīgas – vidējāhipotekārā kredīta summa un izsniegto kredītu termiņi irauguši, vidējā procentu likme samazinājusies (pieaugumsreģistrēts <strong>2006</strong>. gada 1.ceturksnī), ikmēneša maksājumapieauguma temps ir bijis zemāks par vidējā kredītapieauguma tempu. Ņemot vērā patēriņa cenu inflāciju,vidējais ikmēneša maksājums 2004. un 2005. gadā reālipieaudzis attiecīgi vien par aptuveni 0.4% un 7.3%.Situācija ir ievērojami mainījusies <strong>2006</strong>. gada sākumā – laigan tirgū notikušajos darījumos ir reģistrēts straujš cenukāpums, ir mainījusies tirgus struktūra. Proti, cenas irturpinājušas kāpumu jaunajos projektos, kamēr padomjulaika daudzdzīvokļu mājokļu cenu pieaugums pēc straujākāpuma 2005. gadā ir rimies un cenas ir stabilizējušās.20016012080400Latvija: Mājokļu cenas un ikmēneša kredītamaksājums04(I) 04(II) 04(III) 04(IV) 05(I) 05(II) 05(III) 05(IV)Ikmēneša maksājums jaunam kredītam, LVL (kr.s.).Sērijveida dzīvokļa cena m2, LVL (l.s.)Kaut arī pastāv iespējas palielināt kreditēšanas apjomus,pagarinot aizdevumu termiņus (vismaz Latvijā un Lietuvā),šis potenciāls pašlaik ir samērā zems. Galvenais iemesls irdzīvojamo ēku fonda struktūra. Proti, tirgū dominē pagājušāgadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gadosbūvētas ēkas, pret kurām izsniegto kredītu termiņi vairumāgadījumu jau sasniedz maksimālo aizdevumu dzēšanastermiņu. Aizdevuma termiņu iespējams pagarināt jaunajāmēkām, taču to piedāvājums ir relatīvi neliels (skat. sadaļupar piedāvājuma ierobežojumiem). Mēs sagaidām, kanespēja pagarināt aizdevumu termiņus padomju laikosbūvētām ēkām palielinās pieprasījumu pēc jaunajiemprojektiem, kur šādas iespējas pastāv, tādējādi paaugstinotcenas šajā segmentā.Secinājums. Bankas ir kāpinājušas aizdevumu portfeļuapmēru, pagarinot aizdevumu dzēšanas termiņus, taču šīiespēja strauji samazinās. Tādējādi pieprasījuma pieaugumapotenciāls pakāpeniski samazinās.Ienākumi un aizņemšanās spējaIenākumu pieaugums būs galvenais faktors, kas veicināshipotekārā tirgus izaugsmi nākamajos gados. Jo vairākmājsaimniecību iekļūs augstākās ienākumu grupās, jovairāk mājsaimniecību varēs iegūt hipotekāros aizdevumus,skat. Igaunijas un Latvijas līdzšinējo ienākumu grupumobilitāti pievienotajā attēlā. Visās trijās valstīs ir gaidāmsstraujš ienākumu kāpums (skat. prognozes <strong>2006</strong>.–2007.gadam), kaut arī tā temps turpmākajos gados samazināsies.Svarīgi atzīmēt, ka ienākumu pieauguma tempapalēnināšanās padarīs aizņēmējus arvien jutīgākus pretnekustamā īpašuma cenu svārstībām, un tālāks cenukāpums var izstumt no mājokļu tirgus noteiktas patērētājugrupas.8006004002000Avots: Hansabanka-38-
50403020100Lai novērtētu potenciālo hipotekārā tirgus pieaugumu, tikaveikta Igaunijas datu analīze atkarībā no patērētājuienākumiem un esošajiem aizdevumu izsniegšanasierobežojumiem. Iepriekšminēto apstākļu (garāks termiņš,zemākas procentu likmes) rezultātā aizdevumimājsaimniecībām līdz šim ir auguši straujāk nekāmājsaimniecību ienākumi, taču galvenais faktors irienākumu kāpums. Minimālais ienākumu līmenis, kas ļaujmājsaimniecībai aizņemties, audzis lēnāk nekā ienākumi –aizvien vairāk ģimeņu iekļūst ienākumu grupā, kura dodiespēju saņemt hipotekāro kredītu.4035302520151050Igaunija: Mājsaimniecību sadalījums pēc netoienākumu attiecības pret bruto minimālo algu, %zem 0.5 0.5-1 1-2 2-3 3-4 virs 41996 2000 2005Latvija: Mājsaimniecību sadalījums pēc brutoienākumu attiecības pret bruto minimālo algu, %Avots: ISBzem 1 1-2 2-3 3-4 virs 42001 2005Avots: CSBAnalīzes rezultāti liecina, ka šī pāreja galvenokārt ietekmēmājsaimniecības, kuru ikmēneša ienākumi ir 8–10 tūkstošikronu (apmēram €520–640), kas sniedz pirmo iespējusaņemt hipotekāros aizdevumus, kaut gan relatīvi nelielassummas. Analīze liecina, ka mājsaimniecībām ar zemākuienākumu līmeni ir mazāk parādsaistību nekāmājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, kas liekdomāt, ka mājsaimniecības ar zemāku ienākumu līmenipiesardzīgāk izturas pret parādsaistībām un nepieprasaaizņēmumus (vai arī bankas nepiekrīt piešķirt aizdevumusšādām ģimenēm).Mājsaimniecībām ar augstāku mēneša bruto ienākumulīmeni – ap 40 tūkstoši kronu un vairāk (virs € 2500) – irlielākas parādsaistības (vairāk nekā 50% mājsaimniecību irkāds aizņēmums), kā dēļ to spēja ievērojami palielinātsavas parādsaistības ir ierobež ota. Tādējādi pastāvhipotekāro aizdevumu izaugsmes ierobežojumi abāsienākumu līmeņu pusēs – mājsaimniecības ar zemākuienākumu līmeni nevēlas/ nevar aizņemties un nevaratļauties ņemt lielus aizdevumus, 16 bet ģimenēm araugstāku ienākumu līmeni jau ir samērā augstasparādsaistības, kuru dēļ ir grūti palielināt aizņēmēju skaitu,piesaistot mājsaimniecības no šīs ienākumu grupas.Tādējādi nevar gaidīt, ka hipotekāro aizdevumu apjomsIgaunijā varētu strauji augt vēl ilgāku laiku.100806040200Dānija(04)Mājsaimniecībām izsniegtie hipotekāriekredīti, % no IKPVācija(04)Beļģija(04)Igaunija(05)Latvija(05)Grieķija(04)Lietuva(05)Ungārija(04)Avots: centrālās bankas, nacionālā statistikaSecinājums. (1) Straujo hipotekāro aizdevumu pieaugumupēdējos gados galvenokārt stimulējuši labāki aizdošanasnoteikumi. Izsmeļot šīs iespējas, hipotekāro aizdevumutirgus pieauguma tempi samazināsies un atbildīs ienākumupieaugumam. Šis secinājums ir izdarīts saskaņā ar Igaunijasdatu analīzes rezultātiem; tomēr situācija Baltijas valstīs irlīdzīga, tāpēc sagaidām līdzīgu notikumu attīstību arīLatvijā un Lietuvā. (2) Īpašumu cenām augot straujāk nekāienākumiem, aizvien straujāk no tirgus tiks izstumtasmājsaimniecības ar zemāku ienākumu līmeni, tādējādisamazinot pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma. (3)Parādsaistību riski dažādu ienākumu līmeņu grupāsjānovērtē piesardzīgi – augstāka potenciālā riskamājsaimniecības (t.i., ar ienākumu līmeni zemāku parvidējo) nav ļoti aktīvas aizņēmējas.Piedāvājuma faktoriPieaugot mājsaimniecību ienākumiem un palielinotiesiespējai saņemt hipotekāros aizdevumus, pieprasījums pēcnekustamā īpašuma un tā rekonstrukcijas ir palielinājies.Kaut arī sekojot pieprasījumam ir audzis piedāvājums,pieprasījuma pieaugums ir bijis ievērojami straujāks,tādējādi radot nesabalansētu situāciju, kurai raksturīga lielapiedāvājuma nepietiekamība. Mājokļu tirgū pašlaikgalvenokārt notiek darījumi ar vecāku nekustamo īpašumu;jaunuzbūvētu ēku daļa ir neliela.Būvniecības kapacitāteKaut arī būvniecība ir viens no visstraujāk augošajiemBaltijas valstu ekonomiku sektoriem, 17 ekspluatācijā nodotojauno mājokļu skaits joprojām ir niecīgs. Attīstītāju plānituvākajiem gadiem sola strauju mājokļu pieplūdumu, kasrada bažas par tirgus spēju absorbēt tik lielu mājokļu skaitu,pastāvot pašreizējām augstajām nekustamā īpašuma cenām16 Tas nozīmē, ka šādas mājsaimniecības parasti nevar atļauties iegādātiesnekustamo īpašumu, tā vietā ņemot hipotekāros aizdevumus mājokļurekonstrukcijai. Turpmāk augošas nekustamā īpašuma un būvdarbu cenasvar izstumt arvien vairāk mājsaimniecību no nekustamā īpašuma tirgus.17 Pēdējo piecu gadu laikā gada vidējais būvniecības nozares pieaugumatemps Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir attiecīgi 11.1%, 11.8% un 11.8%.-39-
1000605080060040020001400120010008006004002000Igaunija: Attīstītāju pieteiktie unekspluatācijā nodotie mājokļi, tkst. m22000 2001 2002 2003 2004 2005BūvatļaujasEkspluatācijā nodotie mājokļiLietuva: Attīstītāju pieteiktie unekspluatācijā nodotie mājokļi, tkst. m2Avots: ISB2000 2001 2002 2003 2004 2005būvatļaujasekspluatācijā nodotie mājokļiLatvija: Attīstītāju pieteikto unekspluatācijā nodoto mājokļu skaits52.0Avots: LSDBūvniecība ir ļoti atkarīga no darbaspēka, un visas trīsvalstis izjūt darbaspēka trūkumu straujās ekonomiskāsizaugsmes un darbaspēka aizplūšanas dēļ. Emigrācija iratstājusi spēcīgu iespaidu uz būvniecības sektoru, jopieprasījums pēc celtniekiem ir liels arī citās ES valstīs,kurās tiek piedāvāta ievērojami augstāka darbasamaksa. Igaunijā strādnieku skaits būvniecības nozarē2005. gadā pieauga par 4%, un šķiet, ka pieaugums<strong>2006</strong>. un turpmākajos gados samazināsies. Latvijā2005. gadā būvniecībā nodarbināto skaits pieauga par6%. Kaut arī bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks (skat.prognozes), nākotnes tendences ir tādas pašas kāIgaunijā. Bez tam jaunajiem strādniekiem nepieciešamaapmācība, kas prasa laiku un palielina motivācijumeklēt darbu ārvalstīs, kad apmācība iegūta. Lietuvābūvniecībā nodarbināto skaits 2005. gadā auga par14%, kas rada bažas par nozares spēju absorbēt tikdaudz nekvalificēta darbaspēka.1401201008060402001994Igaunija: Galvenie būvniecības izaugsmesšķēršļi199519961997Vājš pieprasījums19981999Kvalificēta darbaspēka trūkums200020012002Laika apstākļiCiti iemesli20032004200540Avots: IEPI30201003.8 5.4 6.52.8 3.82004 2005 <strong>2006</strong>p 2007 -Attīstītāju plāni (bez kavējuma) Nodoti ekspluatācijāAvots: CSB, Hansabanka. Dati uz <strong>2006</strong>.gada martuViens no darbaspēka kompensēšanas veidiem ir darbaražīguma paaugstināšana; pēdējos gados ražīgums irpaaugstinājies. Ņemot vērā pagātnes pieredzi, tomērnav gaidāms, ka būvniecības kapacitāte (ražīguma undarbinieku skaita pieauguma dēļ) pieaugs straujāk nekāiepriekš. Ja nenotiks būtiska imigrācijas liberalizācija,pieredze liecina, ka varam sagaidīt būvniecībaskapacitātes pieaugumu labākajā gadījumā par 10–15%.116114112110108106104102100989694Lietuva: Vidējā lietderīgā platība jaunāmājoklī, m22000 2001 2002 2003 2004 2005Avots: LSD1601501401301201101009080Igaunija: Produktivitātes dinamikabūvniecībā1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005produktivitātes līmenis (2000=100; kr.s.)25%20%15%10%5%0%-5%-10%-15%produktivitātes izaugsme (l.s.)Avots: ISB, HB aprēķiniAttīstītāju plāni tomēr šķiet pārlieku optimistiski sakarā arakūtu būvniecības kapacitātes trūkumu, vispirmām kārtāmdarbaspēka trūkuma dēļ.-40-
Ļoti optimistiski pieņemot, ka ik gadu mājokļu būvniecībaskapacitāte augs par 15%, esam aprēķinājuši laiku, kādsnepieciešams, lai pabeigtu jau iesāktos projektus (sākot artūlīt pabeidzamiem projektiem līdz tādiem, kuriem irvienīgi banku finansēta zeme tālākai apbūvei). Secinājums:visās trijās Baltijas valstīs mājokļu attīstītāju plāni irpārlieku optimistiski, kas var radīt problēmas nozaresstabilai attīstībai. Proti,1401301201101009080Latvija: Produktivitātes dinamikabūvniecībā1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005produktivitātes līmenis (2000=100; kr.s.)Attīstītāji ir pārāk optimistiski novērtējuši būvniecībaskapacitāti – pieteiktie izpildes termiņi kavējas(piemēram, Latvijā ik gadus apmēram par aptuveni25%), tādējādi radot ievērojamu projektu aizkavēšanos.Protams, daļēji to varētu skaidrot ar mārketingastratēģiju (apsolīt ātru būvdarbu pabeigšanu, laipiesaistītu nepacietīgākos klientus), taču dati liecina, kapēdējā laikā gandrīz neviens lielāks projekts nav nodotsekspluatācijā paredzētajā laikā.Mūsu aprēķini attiecībā uz Latviju liecina, ka būsnepieciešami aptuveni 1.4 gadi, lai pabeigtu mājokļus,kuru nodošanas termiņš ir <strong>2006</strong>. gads un kuru nodošanair aizkavējusies no 2005. gada. Būs nepieciešamiaptuveni 7 gadi, lai pabeigtu izziņotos projektus, kurospašlaik norisinās būvdarbi, un projektus, kuriem irfinansēta vienīgi zemes iegāde tālākai apbūvei (dati uz<strong>2006</strong>. gada martu).Mūsu aprēķini attiecībā uz Igauniju liecina, ka būsnepieciešami aptuveni 5 gadi, lai pabeigtu projektus,kuriem ir izsniegta būvatļauja. Šajā aprēķinā neietilpstprojekti, kuri pašlaik atrodas izstrādes stadijā.Mūsu aprēķini attiecībā uz Lietuvu liecina, ka būsnepieciešami aptuveni 3 gadi. Lai pabeigtu projektus,kuriem ir izsniegta būvatļauja. Šajā aprēķinā neietilpstprojekti, kuri pašlaik atrodas izstrādes stadijā.Galvenās ar pārāk optimistiskiem plāniem saistītāsproblēmas attiecas uz finansēšanu, būvdarbu izmaksām unjuridiska rakstura jautājumiem. Būvniecības kapacitātestrūkuma rezultātā rodas projektu nodošanas termiņukavējumi, kam nepieciešams papildus finansējums, bet kone vienmēr varētu būt iespējams iegūt. Ilgāks būvdarbucikls nozīmē augstākas izmaksas nekā sākotnēji plānots.Attīstītāju iespējas pārlikt šīs izmaksas pircējiem irierobežotas, jo liela daļa pirkšanas līgumu tiek noslēgtipirms būvdarbu sākuma. Attīstītājiem aizkavēšanās rada14%12%10%8%6%4%2%0%produktivitātes izaugsme (l.s.)Avots: CSB, Hansabankajuridiska rakstura izmaksas sakarā ar līgumu noteikumupārkāpumu. Šo iemeslu dēļ uzskatām, ka <strong>2006</strong>.–2007. gadāaktualizēsies mājokļu attīstītāju bankrota riski un,iespējams, notiks pirmie bankrota gadījumi. Mēs uzskatām,ka papildus zaudējumiem uzņēmumu un (mazākā apmērā)mājsaimniecību sektorā tirgū ir sagaidāmas strukturālaspārmaiņas. Patērētāji piesardzīgāk plānos hipotekārosaizņēmumus, un iepriekšpārdošanas tradīcija 18 mazināsies,radot attīstītājiem papildus izmaksas. Mēs neprognozējambūtisku tirgus sabrukumu, tomēr konjunktūrai nodarītiezaudējumi var būt samērā nopietni, ja šajā procesā būsiesaistīti arī lielāki tirgus dalībnieki.Secinājums. Būvniecības kapacitāte joprojām ir aktuālaproblēma. Kapacitātes trūkums arvien biežāk izraisīsprojektu nodošanas termiņu kavējumus, palielinot bankrotarisku. Attīstītājiem vajadzētu koncentrēt pūles esošoprojektu pabeigšanai, nevis iegādāties jaunu apbūves zemi– tirgū nepietiek kapacitātes, lai projektus savlaicīgipabeigtu. Iespējams, ka darbaspēka imports arvien biežākkļūs par risinājumu kapacitātes problēmai.ĪrijaSpānijaKipraSomijaLuksemburgaAustrijaDānijaUngārijaPortugāleNīderlandeBeļģijaVācijaSlovēnijaLielbritānijaČehijaPolijaZviedrijaSlovākijaIgaunijaLietuvaLatvijaBūvniecības izmaksas1.301.251.201.151.101.051.000.950.90Jauno mājokļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem,20040 5 10 15 20Avots: EHKFMājokļu būvniecība: būvniecības cenuindekss (1.cet. 2001=1)01(I) 01(IV) 02(III) 03(II) 04(I) 04(IV) 05(III)ES 25 Igaunija Lietuva LatvijaAvots: Eurostat18 2004.–2005. gadā, kad bija vērojams spēcīgs pieprasījuma pieaugums,jaunie projekti tika izpārdoti pirms reālā būvdarbu sākuma; pašlaikizpārdošanas periods ir ilgāks, taču šī prakse joprojām ir plaši izplatīta.-41-
Būvniecības izmaksas sastāv no darbaspēka, tehnikas uniekārtu, būvmateriālu izmaksām. Baltijā pēdējos gadosbūvdarbu izmaksas ir augušas strauji.Galvenais faktors ir bijis darbaspēks, kas veido aptuveni ⅓no kopējām būvdarbu izmaksām. Būvuzņēmumiem nākaskonkurēt ar ārvalstu darbaspēka tirgiem (galvenokārt arSkandināviju, Apvienoto Karalisti un Īriju), kur samaksa irievērojami augstāka. Tā rezultātā vietējie būvuzņēmumi irspiesti palielināt darba samaksu vai zaudēt strādniekus.Spēja paaugstināt darba samaksu, protams, ir atkarīga nodarba ražīguma, rentabilitātes un spējas paaugstinātpārdošanas cenu. Darbaspēka izmaksu spiediens ir īpašijūtams Igaunijā, jo tā ir fiziski ļoti tuvu Somijai, kurbūvniecībā pašlaik vērojama spēcīga izaugsme. Tā rezultātāIgaunijas darbaspēka izmaksas būvniecībā ir ne tikairelatīvi augstākas kā Latvijā un Lietuvā, darba samaksabūvniecībā pārsniedz vidējo samaksu tautsaimniecībā(saskaņā ar oficiālo statistiku darba samaksa būvniecībasnozarē 2005. gadā bija par 4% augstāka nekā vidējitautsaimniecībā). Vislielākais darba samaksas pieaugumspašlaik vērojams Latvijā: 20% būvniecībā pret 16,5%tautsaimniecībā kopumā 2005. gadā. Saskaņā ar oficiālostatistiku, Lietuvā 2005. gada nogalē darba alga būvniecībātikai nedaudz pārsniedza vidējo līmeni tautsaimniecībā.Tomēr pieredze norāda uz būtisku aplokšņu algu klātbūtnivisās trīs Baltijas valstīs, kā rezultātā darba samaksa varētuievērojami pārsniegt vidējo līmeni tautsaimniecībā.1.61.51.41.31.21.11.00.91.151.101.051.000.950.900.85Mājokļu būvniecība: darbaspēka izmaksas(1.cet. 2001=1)01(I) 01(IV) 02(III) 03(II) 04(I) 04(IV) 05(III)ES 25 Igaunija Lietuva LatvijaMājokļu būvniecība: materiālu izmaksas(1.cet. 2001=1)Avots: Eurostat01(I) 01(IV) 02(III) 03(II) 04(I) 04(IV) 05(III)ES 25 Igaunija Lietuva LatvijaAvots: EurostatSpēcīgais darba samaksas kāpums ir radījis nepieciešamībuieguldīt līdzekļus tehnikā un iekārtās, tādējādi paaugstinotattiecīgās būvniecības izmaksas, skat. pievienotos attēlus.Dažos gadījumos straujais būvdarbu apjoma pieaugums irradījis arī būvmateriālu ražošanas jaudas nepietiekamību.Tā, piemēram, aktīvajos būvdarbu veikšanas periodosLatvijā jūtams cementa un smilšu trūkums; Igaunijā bijisvērojams grants, logu un durvju trūkums, utt.Secinājums. Būvniecības kapacitātes, darbaspēka unmateriālu trūkuma, kā arī nepieciešamības ieguldītinvestīcijas būvniecības sektorā dēļ būvdarbu izmaksasstrauji augs visās trijās valstīs.Tirgus sabalansēšanaNekustamā īpašuma cenasPastāvot spēcīgam un augošam pieprasījumam uniespējams ilgstošiem piedāvājuma izaugsmesierobežojumiem, varētu secināt, ka var sagaidīt būtiskunekustamā īpašuma cenu kāpumu. Mājokļu cenas samērāstrauji ir kāpušas arī pagātnē, taču to kāpums pēdējos gadosir bijis ārkārtīgi ātrs, iespējams, pārāk ātrs. Šo izaugsmineapšaubāmi ir veicinājusi hipotekāro kredītu vieglākapieejamība. Pieredzētais straujais cenu kāpums radajautājumu par mājokļu tirgus attīstības ilgtspēju Baltijasvalstīs.4540353025201510503 0002 5002 0001 5001 000Igaunija: Hipotekārā kreditēšana unmājokļu cenas00(I) 00(IV) 01(III) 02(II) 03(I) 03(IV) 04(III) 05(II)hipotekārie kredīti, mljrd. EEK (kr.s.)5000vidējā 2-istabu dzīvokļa m2 cena Tallinā, tkst. EEK (l.s.)Neraugoties uz ārkārtīgi straujo mājokļu tirgus (un arī citunekustamo īpašumu tirgu) izaugsmi, visās trijās Baltijasvalstīs šis tirgus joprojām ir relatīvi mazattīstīts.Mājsaimniecību hipotekārie aizdevumi Igaunijā, Latvijā unLietuvā 2005. gadā sasniedza attiecīgi 26%, 20% un 10%no IKP, bet ES15 vidējais ir 47%. Nekustamā īpašumacenas 2005. gadā dažos tirgus segmentos sasniedza līmeni,kuru relatīvajā izteiksmē (salīdzinājumā ar ienākumiem)var nosaukt par ļoti augstām (piemēram, Rīgas centrā).Tomēr kā liecina būvdarbu attīstības analīze, pastāv spēcīgscenu kāpuma stimuls arī nākotnē.23211917151311975Avots: IB, ISB, HB novērtējumsLatvija: Hipotekārā kreditēšana un mājokļucenas01(I)01(III)02(I)02(III)03(I)03(III)04(I)04(III)05(I)05(III)Hipotekāro kredītu apjoms, mlj. LVL (kr.s.)LVL/m2, daudzdzīvokļu nams (l.s.)800700600500400300200100Avots: FKTK, HB-42-
140120100806040200Igaunija: Vidējā lietderīgā platība jaunāmājoklī, m2Neraugoties uz tendenci paaugstināt nekustamā īpašumacenas, cenu izaugsmei pastāv robežas – mājsaimniecībasnevar atļauties pārāk augstas cenas. Cenu kāpumu ierobežospēja saņemt aizdevumu – mājsaimniecības ar relatīvi zemuienākumu līmeni nevar atļauties ņemt lielus aizdevumus.Līdz šim, lai kompensētu nekustamā īpašuma cenu straujokāpumu (papildus krītošajām procentu likmēm unpagarinātajiem aizdevuma termiņiem), mājsaimniecības irpielāgojušās, pērkot mazākus dzīvokļus. Tomēr šādatendence nevar saglabāties ilgi. Attīstītāji būs spiestisamazināt savu peļņas normu.1161141121101081061041021009896941997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005Avots: ISB, HB novērtējumsLietuva: Vidējā lietderīgā platība jaunāmājoklī, m22000 2001 2002 2003 2004 2005Avots: LSDSecinājums. Nav ticams, ka straujo cenu kāpumumājsaimniecības turpinās, iegādājoties arvien mazākusdzīvokļus. Turpmāks straujš cenu kāpums samazināspieprasījumu pēc nekustamā īpašuma, 19 no tirgus izstumjotmājsaimniecības ar relatīvi zemu ienākumu līmeni. Tasrada draudus nekustamā īpašuma attīstītāju ārkārtīgioptimistiskajām prognozēm, plānotajām peļņas normām,palielinot bankrota iespējas šajā sektorā.Citi faktori, kas ietekmē nekustamāīpašuma cenasNekustamā īpašuma piedāvājumu un pieprasījumu ietekmēarī ārpustirgus faktori, piemēram, baumas un sabiedriskādoma. Sabiedriskā doma uzskata nekustamā īpašuma iegādipar labāko investēšanas un uzkrājumu veidošanas veidu,jo tiek pieņemts, ka nekustamā īpašuma cenas turpināsaugt. Igaunijā parasti tiek salīdzinātas cenas Tallinā un19 Pašreizējo stagnāciju Tallinas nekustamā īpašuma tirgū (<strong>2006</strong>), kasskārusi noteiktus jauno un veco dzīvokļu segmentus, var izskaidrotgalvenokārt ar pārmērīgi pieaugušajām cenām.Helsinkos. 2005. gadā Tallinas centrā kvadrātmetrsdivistabu dzīvoklī maksāja aptuveni €1464, kamērHelsinkos mājokļa iegādei bija nepieciešami aptuveni€2535 par kvadrātmetru (pārējā Somijā aptuveni €1271 parkvadrātmetru). Tikai 80km attālums un laba satiksmeliecina, ka Tallinas cenām būtu jātiecas uz Helsinku cenām.Viens no šāda viedokļa cēloņiem ir fakts, ka līdz šimBaltijas valstīs vēl nav novērots ievērojams un ilglaicīgsnekustamā īpašuma cenu kritums. Vidējais cenu līmeņusalīdzinājums un ienākumu pieaugums atbalsta šosabiedrības viedokli.Nesenais straujais cenu kāpums bija cieši saistīts arparedzamo eiro ieviešanu – bieži tiek pieņemts, ka eiroieviešana automātiski nozīmēs arī cenu paaugstināšanos(tas pats tika sagaidīts sakarā ar pievienošanos ES). Tāpēcpotenciālie pārdevēji bija nolēmuši nesteigties arpārdošanu, bet potenciālie pircēji aktīvi meklēja iespējuiegādāties īpašumu. Šajā situācijā Igaunijā un tāsvisaktīvākajā tirgū Tallinā cenas strauji paaugstinājās. Kadcenas sasniedza pārāk augstu līmeni un patēriņa cenukāpums liecināja, ka eiro ieviešana aizkavēsies,pieprasījums samazinājās, bet piedāvājums pieauga.Jāatzīst, ka ārvalstu investori, kas uzskata Baltijas valstucenas par ļoti pievilcīgām un iegādājas nekustamo īpašumu,lai gūtu peļņu, arī ietekmē pieprasījumu. Šādu ārvalstu unvietējo investoru īpatsvars dažos tirgus segmentos irsamērā liels. Piemēram, dažādas aplēses liecina, ka pēdējāgada laikā 30–60% no darījumiem Tallinas centrā tikaveikti ar mērķi gūt peļņu no nekustamā īpašuma izīrēšanasvai pārdošanas nākotnē. Šo dzīvokļu tālākpārdošanaipašlaik vajadzīgs ilgs laiks, tomēr vairums investoru irgatavi gaidīt līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Tā kāpircēju skaits ir samazinājies, Tallinas centrā ir pieaudzisizīrējamo mājokļu piedāvājums, saglabājot īres maksurelatīvi zemu. Ir grūti prognozēt, kad šie dzīvokļi tiks laistipārdošanā. Tomēr jau tagad cenu pieauguma temps Tallinascentrā ir kļuvis ievērojami zemāks nekā vidēji Tallinā (6%pret 15.4% 2005. gada 4.ceturksnī).160140120100806040200Tallina: Vidējā īres maksa centrā, EEK/m204(I) 04(II) 04(III) 04(IV) 05(I) 05(II) 05(III) 05(IV)Avots: ISBTirgū būtisku lomu spēlē spekulanti, kuri pērk tiesībasiegādāties mājokli paši nemaz negrasoties to pirkt. Proti,pastāvot augstam pieprasījumam un būvniecības kapacitātesproblēmām, jaunie mājokļi tiek pirkti un pārdoti ar piegādinākotnē, veicot rezervācijas iemaksu, t.i., pirkšanas brīdīmājoklis dabā vēl nepastāv un tiek tirgotas tiesībasiegādāties mājokli, kad tas tiks uzcelts. Vairākkārtīgi-43-
pārdodot tiesības nopirkt mājokli, tiek būtiski paaugstinātapabeigtā īpašuma cena. Šāds tirgus pastāv visās trijāsvalstīs. Daži novērtējumi liecina, ka Lietuvā turpat ⅓ daļuno jaunbūvētajiem dzīvokļiem rezervē šādi spekulanti.Šāda veida spekulācijas aktivitātes samazināsies, ja tiksveiktas nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un valstuieņēmumu dienesti pievērsīs vairāk uzmanības šādarakstura ienākumiem (mēs prognozējam vismaz nelielušādu spekulantu aktivitātes mazināšanos Igaunijā <strong>2006</strong>.gadā).Galvenie secinājumiGalvenie secinājumi ir šādi.1. Nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem ir tikpat lielakā nepieciešamība veikt esošo dzīvojamo platīburekonstrukciju.2. Līdzšinējais pieprasījums ir strauji audzis krītošoprocentu likmju, garāku aizdevumu termiņu, asāsbanku konkurences un mājsaimniecību ienākumupieauguma dēļ. <strong>2006</strong>.–2007. gadā izaugsmes tempisamazināsies vispirms Igaunijā un pēc tam Latvijā unLietuvā, jo citi virzītājspēki, izņemot ienākumupieaugumu, zaudēs savu spēku.3. Pieprasījumu jau tagad negatīvi ietekmē strauji augošāsmājokļu cenas, kas no nekustamā īpašuma tirgus„izstumj” mājsaimniecības ar relatīvi zemu ienākumulīmeni.4. Attiecībā uz mājokļu piedāvājumu pastāv būtiskiierobežojumi – galvenais ir būvniecības kapacitātestrūkums, kā arī būvmateriālu ražošanas jaudu trūkumsun strauji augošās būvdarbu izmaksas.5. Nekustamā īpašuma attīstītāji ir pārlieku optimistiski.Attīstītājiem jākļūst piesardzīgākiem situācijā, kadbūvniecības kapacitāte ļauj pabeigt tikai daļu noieplānotajiem projektiem. Aktīva jaunu projektuuzsākšana palielina iespēju destabilizēt sektoraattīstību, kas sliktākajā gadījumā var izraisīt uzņēmējubankrotu.6. Nekustamā īpašuma attīstītāju panākumu ķīla –konservatīvas cenu prognozes, kvalitāte, vieta,reālistiski būvniecības termiņi.-44-
Eiro ieviešanas processBaltijas makroekonomikas apskats 15.05.<strong>2006</strong>Maris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eeŠajā mūsu apskata pastāvīgajā daļā mēs sniedzam īsupārskatu par triju Baltijas valstu virzību uz eiro zonu, īsumāaplūkojot Māstrihtas kritērijus un citus eiro ieviešanainozīmīgus aspektus. Šobrīd visas trīs Baltijas valstis realizēneatkarīgu monetāro politiku (cik to atļauj fiksēts valūtasrežīms), un tiesību normas tiek saskaņotas ar EiropasMonetārās Savienības standartiem. Mēs sagaidām, kalikumdošanas konverģence lielā mērā notiks gadu pirmspievienošanās eiro zonai un brīdī, kad katra no Baltijasvalstīm pievienosies EMS, daudzi noteikumi būs izpildīti.Galvenie aplūkojamie ekonomiskie kritēriji (Māstrihtaskritēriji) ir inflācija, ilgtermiņa procentu likmes, valūtaskurss, budžeta bilance un valsts parāds. Tiek ņemts vērā arītekošais konts un darba tirgus, taču šiem rādītājiem navskaidri definētas atskaites vērtības, un tie nav iekļautioficiālajā kritēriju sarakstā. Mūsu analīze atspoguļopašreizējo (aprīļa beigas) situāciju visās trijās valstīs, unmēs sniedzam prognozes attiecībā uz tuvākajiem gadiem.<strong>2006</strong>. gada aprīlī Lietuva iesniedza pieteikumu pievienotieseiro zonai un saņems oficiālo atbildi maija vidū, tomēr, tākā Lietuva ir nedaudz pārsniegusi Māstrihtas inflācijaskritēriju, un nākotnē tiek prognozēta vēl augstāka inflācija,mūsuprāt, Lietuva saņems atteikumu. Igaunijas valdība irpārcēlusi savu oficiālo mērķi pievienoties eiro zonai pargadu vēlāk – nevis 2007.gadā, bet 2008. gadā, bet Latvijapagaidām saglabā savu līdzšinējo mērķi – pievienotieseirozonai 2008. gadā. Tā kā oficiālie eiro ieviešanas datumiaugstās inflācijas un augošā cenu spiediena dēļ šķiet grūtisasniedzami, mēs aplūkosim arī inflācijas kritērija izpildesiespējas un iespējamā kavējuma sekas.6543Valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumalīmeņi, %Jan.03 Jūl.03 Jan.04 Jūl.04 Jan.05 Jūl.05 Jan.06*atšķirīgi dati (skat. tekstā)eiro zona Latvija Lietuva Igaunija*Avots: EurostatIlgtermiņa procentu likmesKandidātvalstī “vismaz vienu gadu vidējā nominālāilgtermiņa procentu likme nedrīkst par vairāk nekā diviemprocentpunktiem pārsniegt trīs cenu stabilitātes ziņāveiksmīgāko valstu rādītāju”. Tiek aplūkoti valstsilgtermiņa obligāciju vai ar tām ekvivalentu vērtspapīruienesīguma līmeņi. Latvija (3,6%) un Lietuva (3,53%)izpilda šo kritēriju (5,42%).Tā kā Igaunijā šāda veida finanšu instrumenti netiekizmantoti, tiek piemērots indikatīvs rādītājs (kredītuprocentu likme jaunajiem nefinanšu sabiedrībām unmājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem kronās ar termiņuvirs pieciem gadiem), taču šis rādītājs nav salīdzināms arpārējo valstu procentu likmju rādītājiem. Tā kā atbilstošārādītāja trūkuma iemesls ir zemais valsts parāds nevisekonomiski apsvērumi, ES ir pozitīvi novērtējusi finanšutirgu attīstību.4.03.53.02.52.01.51.03 mēnešu procentu likmesJan-03 Jūl-03 Feb-04 Aug-04 Mar-05 Sep-05 Apr-06Euribor Talibor Rigibor ViliborAvots: ReutersFiskālie rādītājiPastāv divi kvantitatīvi fiskālās pozīcijas novērtēšanaskritēriji – budžeta deficītam nevajadzētu pārsniegt 3% noIKP, bet valsts parādam - 60% no IKP . Abu kritērijunovērtējumā tiek ņemtas vērā ilgtermiņa tendences, tāpēcārkārtas apstākļos budžeta deficīts var nedaudz pārsniegt3%, bet parāda līmenim jāuzrāda tendence samazināties.Tomēr jāatceras, ka fiskālās politikas ilgtermiņa mērķis irnodrošināt budžeta pārpalikumu vai bezdeficīta budžetu,t.i., nodrošināt cikliski sabalansētu budžetu.Pašlaik visas trīs Baltijas valstis šos kritērijus izpilda, itīpaši attiecībā uz parāda līmeni (2005. gada beigās šisrādītājs bija 4,8% Igaunijā, 11,9% Latvijā un 18,7%Lietuvā), un nav paredzams, ka pat ilgtermiņā šīs līmenisvarētu sasniegt 60%. Igaunija vairākus gadus irnodrošinājusi budžeta pārpalikumu (1,6% no IKP 2005.gadā), un mēs sagaidām budžeta pārpalikumu arīturpmākajos gados. Latvija 2005. gadā sasniedza nelielubudžeta pārpalikumu (0,2% no IKP), un, mūsuprāt, budžetsbūs sabalansēts (vai tuvu tam) arī turpmāk. Lietuvasbudžeta deficīts 2005. gadā bija 0,5% no IKP, un mēsparedzam, ka tas saglabāsies pašreizējā līmenī.
3210-1-2-3-4Budžeta bilance, % no IKP2000 2001 2002 2003 2004 2005 <strong>2006</strong>p 2007p 2008pIgaunija Latvija LietuvaAvots: Eurostat; HB prognozeValūtas kurssValstij, kura vēlas ieviest eiro, “vismaz divus gadusjāsaglabā savs valūtas kurss normālās svārstību robežās,kuras paredz Eiropas Monetārās sistēmas valūtas maiņasmehānisms, nedevalvējot savu valūtu pret jebkuras citasdalībvalsts valūtu”. Šis noteikums paredz vismaz divu gaduilgu VKM2 ievērošanu, un neviena no Baltijas valstīm vēlnav izpildījusi šo kritēriju. Igaunija un Lietuva pievienojāsVKM2 2004. gada 28. jūnijā, bet Latvija - 2005. gada 2.maijā. Tādējādi Igaunija un Lietuva būs izpildījušas šokritēriju ne agrāk par <strong>2006</strong>. gada jūliju, bet Latvija – 2007.gada maiju.Otrais šī kritērija noteikums ir saglabāt valsts valūtas kursu±15% svārstību apgabalā attiecībā pret centrālās paritāteskursu, kas tiek noteikts brīdī, kad valsts pievienojas VKM2.Igaunijas kronas paritātes kurss ir 15,6466, bet Lietuvas litaparitātes kurss - 3,4528. 15% svārstību apgabalāintervences līmeņi Igaunijas kronai ir 17,9936 un 13,2996,bet Lietuvas litam - 3,97072 un 2,93488. Abās šajās valstīsir valūtas padomes sistēma ar fiksētu valūtas kursu preteiro, un tās ir apņēmušās saglabāt valūtas kursus šādālīmenī visā VKM2 dalības laikā. Mēs uzskatām, ka abasvalstis nemainīs savu nostāju, un kronas un lita maiņaskurss saglabāsies šādos līmeņos.Latvija piesaistīja savu valūtu eiro 2005. gada 1. janvārī, unlata paritātes kurss ir 0,702804. Latvijas Banka ir nolēmusisaglabāt iepriekšējo ±1% svārstību apgabalu arī pēcpievienošanās VKM2 2005. gada 2. maijā. Mums navpamata domāt, ka šī nostāja varētu mainīties.InflācijaInflācija (kas mērīta kā 12 mēnešu vidējais saskaņotaispatēriņa cenu indekss – SPCI) nedrīkst “par vairāk kā 1½procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā veiksmīgākodalībvalstu inflācijas rādītāju”. Negatīvi rādītāji netiekņemti vērā, jo tie neatspoguļo veiksmīgu ekonomiskoattīstību 20 . Martā šis kritērijs tika aprēķināts, balstoties uzSomijas (12 mēnešu vidējā inflācija 1%), Zviedrijas (0,9%)un Nīderlandes (1,5%, arī Polijā bija tāds pats inflācijasrādītājs) rādītājiem. Šobrīd zemajam inflācijas kritērijam(2,6%) atbilst 17 no 25 ES dalībvalstīm (tajā skaitā 9 no 12eiro zonas valstīm). Visu triju Baltijas valstu rādītāji20 Līdzīgi daudziem citiem analītiķiem mēs uzskatām, ka arī ļoti zemainflācija neatspoguļo veselīgu ekonomisko situāciju. Mēs apstrīdam arīcitus aspektus (skat. mūsu 2005. gada oktobra apskatu).pārsniedz šo kritēriju: Lietuvā inflācija ir 2,7%, Igaunijā4,1%, bet Latvijā 7%.Lietuva ir oficiāli pieteikusies dalībai eiro zonai, taču martāLietuvas inflācijas rādītājs nedaudz pārsniedza Māstrihtaskritēriju. Mūsuprāt, Lietuva maija vidū nesaņems EiropasKomisijas un Eiropas Centrālās Bankas uzaicinājumupievienoties eiro zonai. Papildus tam, ka Lietuva nedaudzpārsniedza inflācijas kritēriju, ziņojumā droši vien tiksuzsvērta arī pašreizējā Lietuvas inflācijas līmeņanestabilitāte (toties Slovēnija saņems pozitīvunovērtējumu).Mēs uzskatām, ka turpmākajos gados visām trim Baltijasvalstīm būs grūti izpildīt inflācijas kritēriju.8%6%4%2%0%Gada vidējā SPCIDec.02 Aug.03 Apr.04 Dec.04 Sep.05 Mai.06 Jan.07 Sep.07-2%Kritērijs Igaunija Latvija LietuvaAvots: Eurostat, HB prognozeMāstrihtas inflācijas kritērija vērtība tuvākajā nākotnēvarētu palielināties, jo izteikti zemās inflācijas periodstuvojas noslēgumam. Saskaņā ar Eiropas Komisijasrudens prognozi <strong>2006</strong>. gada beigās Māstrihtas inflācijaskritērija vērtība varētu sasniegt 3% (2005. gadā tā bija2,5%), bet 2007. gadā tā varētu atkal mazlietsamazināties (līdz 2,9%).Pēc mūsu prognozēm Igaunija 2007. gada sākumāvarētu izpildīt minēto 3% kritēriju, taču šajā gadījumāvienlaicīgi jāizpildās vairākiem priekšnosacījumiem,tādēļ uz šo iespēju mēs raugāmies samērā skeptiski.Pirmkārt, tas nozīmē, ka pieprasījuma radītajamspiedienam jābūt ļoti vājam (un konkurencei -spēcīgai), taču pašreizējās cenu attīstības tendencesliecina par spēcīgu pieprasījumu, kas veicina cenucelšanos. Otrkārt, <strong>2006</strong>. gada sākumā tika paaugstinātascenas valsts sektorā (piemēram, centralizētās apkuresun vairāku komunālo pakalpojumu tarifi). Augošāsdarba algas un energoresursu cenu kāpums veicinatālāku publisko pakalpojumu cenu pieaugumu.Treškārt, ārējiem faktoriem, piemēram, naftas cenai,vajadzētu samazināties līdz janvāra līmenim, taču jauaprīlī naftas cena bija sasniegusi 75 dolārus par barelu.Ja šim kāpumam nesekos cenas kritums, inflācijavisdrīzāk pārsniegt mūsu pašreizējās prognozes. Ar to,ka tiks novilcināta akcīzes nodokļa likmespaaugstināšana alkoholam, degvielai un tabakasizstrādājumiem, būs par maz, lai novērstu citusinflāciju veicinošus faktorus. Mēs sagaidām, ka <strong>2006</strong>.gadā Igaunijas patēriņa cenu inflācija sasniegs 3,5 –3,7%. 2007. gadā (iespējams no jūlija) PVN likme-46-
centralizētajai apkurei tiks paaugstināta no 5% uz 18%,kas nozīmē, ka pat tad, ja 2007. gada pavasarī Igaunijaiizdosies izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, 2007.gada otrajā pusē inflācija atkal pārsniegs 3%. 2008.gadā būs jāpalielina akcīzes nodokļa likme, lai tāsatbilstu ES noteiktajām minimālajām prasībām(Igaunija līdz šim to ir atlikusi). Nepastāv nekādaiespēja tālāk novilcināt akcīzes nodokļa likmespaaugstināšanu, jo Igaunijas pārejas periods noslēdzas2008. gadā.Lietuvai pastāv iespēja dažus turpmāko mēnešu laikāuzlabot inflācijas kritērija izpildi, gadījumā, ja taiizdosies izvairīties no tālāka cenu kāpuma. TačuLietuvā situāciju ietekmē tie paši faktori, kas Igaunijā.Jau tagad redzam, ka inflācijas augšupejošā virzībapastiprinās, un galvenais cenu kāpuma iemesls irpieprasījuma pieaugums. Bez tam pēc dažiem gadiemparedzēta arī vairāku administratīvo cenupaaugstināšana (piemēram, vietējais sabiedriskaistransports, dabasgāze). Straujās Lietuvas darbaspēkaemigrācijas dēļ Lietuvai samērā drīz varētu rastiesproblēmas pašmāju darba tirgū - algas var pieaugt tikstrauji, ka uzņēmumi nespēs absorbēt šādu izmaksukāpumu un cels cenas. Tā kā vienlaikus strauji augsdarba algas, un vispārējais ienākumu līmenis ir zems(tas nozīmē, ka priekšroka tiek dota patēriņam nevisuzkrājumu veidošanai), pieprasījuma spiediens uzcenām varētu izrādīties ļoti spēcīgs. Atsevišķossektoros vājās konkurences dēļ iespējams ievērojamscenu kāpums.Latvijas situācija ir vēl problemātiskāka, jo inflācijaspītīgi saglabājas tuvu 7% atzīmei. Mēs prognozējam,ka šogad inflācija samazināsies līdz 6,4%, bet 2007.gadā - līdz 4,1%. Arī 2008. gadam prognozētā inflācija– 3,7% ir pārāk augsta, lai Latvija spētu izpildītinflācijas kritēriju. Galvenie inflāciju veicinošie faktoriir tādi paši kā kaimiņvalstīs, taču Latvijā jau šobrīdievērojami dominē pieprasījuma faktori. Saskatāmas arī„apburtā” algu - cenu kāpuma loka pazīmes, kas ļotiapgrūtina inflācijas samazināšanu.Iespējamais laiks uzņemšanai eirozonāIgaunijai un Lietuvai pastāv iespēja nākamo 12 mēnešulaikā izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju. Latvijassituācija ir sarežģītāka, ja vien netiks veikti nopietnipasākumi konkurences veicināšanai (tas varētu ierobežotpieprasījuma spiedienu uz cenu līmeni) un „apburtā” cenuun darba samaksas pieauguma loka pārvarēšanai. No tāizriet secinājumi:Sagaidām, ka Igaunijas un Lietuvas valdības rūpīgisekos līdzi inflācijas attīstībai un pieprasīs ārkārtasnovērtējumu tikai tad, ja inflācija atbildīs Māstrihtaskritērijam. Optimistiskākā scenārija gadījumā pastāviespēja izpildīt inflācijas kritēriju, taču arī tad ne uz ilgulaiku 21 , un šāda iespējamība ir samērā neliela un, straujiaugot naftas cenām, aizvien samazinās.Reālāks šķiet scenārijs, ka visas trīs valstis spēs ieviesteiro tikai 2010. gadā, kad tās izpildīs visus Māstrihtaskritērijus, jo tad būs noslēdzies nodokļu likmjusaskaņošanas periods, ekonomikas izaugsme būsnostabilizējusies ilgspējīgākā līmenī un vietējais cenulīmenis būs tuvāks vidējam ES cenu līmenim (t.i., būsbeidzies straujās cenu konverģences periods). Protams,arī šajā gadījumā naftas produktu cenām globālajā tirgūvajadzētu būt stabilām.Eiro ieviešanas novilcināšana izraisa diskusijas parsaistītajiem riskiem. Mēs uzskatām, ka riski būtiskinepastiprināsies sekojošu iemeslu dēļ:Investori un finanšu tirgi jau rēķinās ar īstermiņaaizkavēšanos, un daudzas pazīmes liecina, ka pieaugizpratne par iespējamu ilgāku aizkavējumu, līdz ar tonegatīvas sekas varētu izpalikt.Daudzi investori augstu novērtē straujo ekonomikasattīstību, kas atsver riskus, kas saistīti ar eiro ieviešanasaizkavēšanos. Straujā Baltijas valstu konverģence ar ESliecina par daudz stabilāku attīstību nākotnē –samazinoties atšķirībai ar pašreizējām eiro zonasdalībvalstīm, Baltijas valstu gatavība ieviest eironostiprināsies (reālā konverģence, uz kuru bieži norādaEK un ECB, nākotnē būs spēcīgāka).Investori un finanšu tirgi apzinās, ka nespēju izpildītinflācijas kritēriju lielā mērā nosaka globālās naftasproduktu cenas, kuras Baltijas valstis nespēj ietekmēt.Vairums ilgtermiņa investoru Baltijas valstīs apzinās,ka valūtas pārvaldes sistēmā iespējas izmantotmonetārās politikas instrumentus ir ierobežotas –centrālās bankas nespēj ietekmēt inflāciju, mainotprocentu likmes vai valūtas kursu. Investori irapmierināti ar labo budžeta situāciju visās trijās valstīs,it īpaši salīdzinājumā ar situāciju daudzās eiro zonaslielajās dalībvalstīs. Tādējādi nav nopietnu pretenzijupret Baltijas valstu ekonomikas politiku 22 .Pastāv domstarpības attiecībā uz pašreizējo Māstrihtaskritēriju interpretāciju 23 – to neliela pārsniegšanainvestoru acīs netiek uzskatīta par sodāmu pārkāpumu(piemēram, nosakot augstākas procentu likmes).Tādējādi mēs neredzam iemeslus, kādēļ ārēju faktoru radītaeiro ieviešanas aizkavēšanās varētu radīt problēmasBaltijas valstu tautsaimniecībām, piemēram, zemāka21 Eiropas Komisija savos jaunākajos komentāros norādīja uz Lietuvasinflācijas rādītāja nepastāvību, kā rezultātā Lietuva šobrīd nav piemērotauzņemšanai eiro zonā. Pēdējo gadu laikā pieeja politisko jautājumurisināšanai Rietumeiropā ir mainījusies (salīdzinājumā ar laika posmupirms ES paplašināšanās) - ja iepriekš priekšroka tika dota mīkstinātainoteikumu interpretācijai, tad šobrīd tiek piemērota strikta pieeja.22 Atšķirībā, piemēram, no Ungārijas vai Polijas.23 Skat. piezīmi 48. lpp.: jau vairākus gadus norisinās aktīvas diskusijas parbudž eta noteikumiem.-47-
kredītreitinga vai augstāku procentu likmju apveidā 24 .Tādējādi mēs negaidām izmaiņas Baltijas valstuuzņēmējdarbības vidē.Tomēr mēs gribētu uzsvērt, ka mēs esam par iespējamidrīzu eiro ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs, jo tas sekmēsilgtermiņa ekonomikas attīstību. Taču mēs arī saskatāmdraudus, kas varētu rasties gadījumā, ja valdības mākslīgimēģinās ierobež ot inflāciju, lai nodrošinātu ieviestu eiroieviešanu 2008. gadā 25 .24 Tomēr ir iespējams neliels procentu likmju pieaugums citu iemeslu dēļ(piemēram, dažu tautsaimniecības sektoru nestabilitāte).25 Īslaicīga nodokļu likmju samazināšana (piemēram, PVN) vai ilgstošaakcīzes nodokļa paaugstināšanas atlikšana, radītu daudz nopietnākusekonomikas attīstības šķēršļus un spēcīgāku sabiedrības neuzticību eironekā eiro ieviešanas atlikšana uz dažiem gadiem. Minētie pasākumi radītustrauju (un būtisku) cenu kāpumu tūlīt pēc eiro ieviešanas.-48-
Hansabanka un Hansbank MarketsHansabanka un Hansabank Markets analītiskie materiāli:Latvija Liene Kūle +371 7 444 162 liene.kule@hansabanka.lvKristiāna Ķiete +371 7 444 163 kristiana.kiete@hansabanka.lvMārtiņš Kazāks +371 7 445 859 martins.kazaks@hansabanka.lvLija Strašuna +371 7 445 855 lija.strasuna@hansabanka.lvIgaunija Maris Lauri +372 6 131 202 maris.lauri@hansa.eeMihkel Torim +372 6 131 564 mihkel.torim@hansa.eeSander Danil +372 6 131 664 sander.daniel@hansa.eeLietuva Vidmantas Šaferis +370 52 684 598 vidmantas.saferis@hansa.ltDonatas Uzkurelis +370 52 684 395 donatas.uzkurelis@hansa.ltLina Vrubliauskiene +370 52 684 275 lina.vrubliauskiene@hansa.ltHansabankas finansu produktu pārdošana:Latvija Elmārs Prikšāns +371 7 44 4160 elmars.priksans@hansabanka.lvIgaunija Gunnar Mäemets +372 6 131 547 gunnar.maemets@hansa.eeLietuva Vytautas Eidukaitis +370 52 684 524 vytautas.eidukaitis@hansa.ltHansabankas Parāda vērtspapīri un derivatīvi:Latvija Aļina Beguna +371 7 44 4145 aline.beguna@hansabanka.lvIgaunija Allan Marnot +372 6 131 678 allan.marnot@hansa.eePärt Kivaste +372 6 131 467 part.kivaste@hansa.eeLietuva Vaidas Paukštys +370 52 684 514 vaidas.paukstys@hansa.ltHansabankas valūtu tirdzniecība:Latvija Sandris Pavlovs +371 7 444 143 sandris.pavlovs@hansabanka.lvIgaunija Art Lestberg +372 6 131 653 art.lestberg@hansa.eeDarius Gecevicius +372 6 131 655 darius.gecevicius@hansa.eeLietuva Andrelijus Dzenduletas +370 52 684 478 anrelijus.dzenduletas@hansa.ltHansabankas akcijas:Latvija Jānis Ogsts +371 7 444 154 janis.ogsts@hansabanka.lvIgaunija Lauri Lind +372 6 131 355 lauri.lind@hansa.eeRomet Tepper +372 6 131 663 romet.tepper@hansa.eeRaido Lillemets +372 6 131 667 raido.lillemets@nansa.eeLietuva Linas Grinevičius +370 52 684 533 linas.grinevicius@hansa.ltHansabankas Kapitālā tirgus:LatvijaDirektors Matīss Kaļāns +371 7 444 136 matiss.kalans@hansabanka.lvHansabankas Aktīvu - pasīvu pārvalde:LatvijaLikvidītātes menedžeris. Pēteris Strazdiņš +371 7 444 181 peteris.strazdins@hansabanka.lvHansa fondiLatvijaParāda vērtspapīru fonda pārvaldnieks Raimonds Vesers +371 7 444 150 raimonds.vesers@hansabanka.lvHansabankas Vērtspapīru pakalpojumi:LatvijaVērtspapīru uzskaite Anrijs Čeksters +371 7 444 142 anrijs.ceksters@hansabanka.lvIgaunijaVērtspapīru uzskaite Helen Poolake +372 6 131 908 helen.poolake@hansa.eeLietuvaVērtspapīru uzskaite Vytenis Jurkus +370 25 684 145 vytenis.jurkus@hansa.lt
ATRUNA: Hansabank Markets, kas ir AS Hansapank Igaunijā, AS Hansabanka Latvijā un AB Bankas Hansabankas Lietuvā brokeru nodaļa (turpmāk tekstā visasnosauktās bankas un visas to nodaļas un filiāles kopā sauktas Hansabankas Grupa), ir atbildīga par izpētes ziņojumu sagatavošanu. Šajā ziņojumā iekļautie viedokļi irto personu, kas atbildīgas par šī ziņojuma sagatavošanu, viedokļi, un tie var atšķirties no Hansabankas Grupas viedokļa. Hansabankas Grupas darbību uzrauga finansuuzraudzības institūcijas Igaunijjā, Latvijā un Lietuvā.Hansabankas Grupa var izlaist tirgū vai arī kā pārstāvis vai aģents pirkt un pārdot šajā ziņojumā norādīto kompāniju vērtspapīrus un to atvasinājumus. HansabankasGrupa un tās amatpersonas un darbinieki var strādāt vai būt strādājuši iepriekš kā amatpersonas, direktori vai kā konsultanti jebkurā no kompānijām, kas minētas šajāziņojumā, un var laiku pa laikam veikt vai būt veikuši investīciju banku darījumus, parakstīšanas darbības un citas darbības (ieskaitot darbošanos kā konsultantam,vadītājam, riska parakstītājam vai aizdevējam) pēdējo 12 mēnešu laikā jebkurā kompānijā, kas norādītas šajā ziņojumā. Hansabankas Grupa var saņemt vai plānotpieprasīt kompensāciju no investīciju banku pakalpojumiem turpmāko trīs mēnešu laikā no jebkura no emitentiem, kas norādīti šajā ziņojumā. Hansabankas Grupa vararī sniegt vai meklēt iespējas sniegt bankas pakalpojumus šīm kompānijām.Ne Hansabankas Grupa, nedz arī kāds no tās direktoriem, amatpersonām vai darbiniekiem neuzņemas atbildību par jebkādiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, kasradušies sakarā ar šī ziņojuma izmantošanu, bez ierobežojumiem attiecinot to arī uz peļņas zaudējumu pat tādā gadījumā, ja Hansabankas Grupa ir skaidri sniegusikonsultāciju par šādu zaudējumu iespējamību. Hansabankas Grupai un tās direktoriem, amatpersonām un darbiniekiem var būt finansiālas intereses šajā ziņojumānorādītajās kompānijās, ieskaitot ilgtermiņa un īstermiņa pozīcijas to vērtspapīros, un/vai opcijās, nākotnes darījumos vai citos atvasinātajos instrumentos, kas balstītiuz tiem.Hansabankas Grupa vērš Jūsu uzmanību uz faktu, ka darbības pagātnes rādītāji nesniedz skaidru norādi par nākotnes darbību , un norādes par nākotnes darbībasrādītājiem ir balstītas uz pieņēmumiem, kuri var nerealizēties. Jūsu investīcijas vērtība un ienākumi var mainīties dēļ izmaiņām procentu likmēs, izmaiņām ārvalstuvalūtas kursos, vērtspapīru cenās, tirgus indeksos kā arī citiem faktoriem, kas var mainīt apstākļus vērtspapīru tirgū.Šis ziņojums nav piedāvājums pirkt vai pārdot, kā arī tas nav oficiāls lūgums par jebkādu vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu. Šis ziņojums ir sagatavots, neņemot vērāpersonu, kas saņem šo ziņojumu, individuālos finansiālos apstākļus un mērķus. Tāpēc šis ziņojums nesniedz individuālu investīciju konsultāciju. Vērtspapīri, kasminēti šajā ziņojumā var nebūt piemēroti visiem investoriem. Investoriem ir neatkarīgi un rūpīgi jānovērtē katra konkrētā investīcija un jālūdz finansu konsultantapadoms, ja tas ir nepieciešams. Šī ziņojuma izplatīšana var būt aizliegta atsevišķās jurisdikcijās, un personām, kuru rīcībā šis ziņojums ir nonācis, ir pašiem tasjāuzzina un jārīkojas atbilstoši šādiem aizliegumiem.Šis ziņojums ir balstīts uz publiski pieejamo informāciju. Šajā ziņojumā ietvertā informācija ir apkopota no tādiem avotiem, kurus uzskata par profesionāliem unuzticamiem, taču nav izteikti nekādi paziņojumi, kas garantētu šīs informācijas precizitāti, pilnību vai atbilstību laikam, un šai informācijai nevar uzticēties kā tādai.Visi šeit izteiktie viedokļi atspoguļo profesionālu spriedumu publikācijas dienā, un tie var mainīties. Jebkurai no šajā ziņojumā norādītajām kompānijām var būtpostenis Hansabankas Grupā. Tāpat arī jebkurai no šajā ziņojumā norādītajām kompānijām var būt iesniegta kāda šī ziņojuma daļa pirms tā publicēšanas, lai pārbaudītutās faktisko precizitāti, un ziņojums pēc tam nepieciešamības gadījumā var būt mainīts. Hansabankas Grupa likuma pieļautajās robežās var būt rīkojusies saskaņā aršeit ietverto informāciju, kā arī analīzi un pētījumiem, uz ko tā balstīta, vai arī izmantojusi tos pirms tā publicēšanas.Šī ziņojuma sagatavošanā ir izmantotas dažādas vērtēšanas metodes, kas ietver, taču neaprobežojas ar diskontēto brīvo naudas plūsmu un salīdzinošo analīzi. Metožuizvēle ir atkarīga no dažādiem apstākļiem. Šis ziņojums tiek periodiski grozīts, tas notiek vienu reizi mēnesī/ ceturksnī vai arī biežāk, ja tas ir nepieciešams.Izpētes analītiķi, kas ir atbildīgi par šī ziņojuma sagatavošanu, saņem kompensāciju, baltoties uz dažādiem faktoriem, ieskaitot izpētes kvalitāti un precizitāti, klientuatsauksmēm, konkurences faktoriem, kā arī Hansabankas Grupas vispārējiem ienākumiem. Hansabankas Grupas vispārējie ienākumi ietver ienākumus no investīcijubankas darbībām un fiksēto ienākumu biznesa vienībām. Analītiķiem nepieder šajā ziņojumā norādītie vērtspapīri.©Hansabank Grupa, 2005. Šajā apskatā iekļautā informācija ir konfidenciāla un ir domāta tikai Hansabank Grupas klientu, kuriem šis apskats ir adresēts,vajadzībām. Bez Hansabank Grupas atļaujas apskata kopēšana, reproducēšana, citēšana vai arī kāda cita veida publicēšana vai sūtīšana trešajām personām iraizliegta. Akceptējot šo apskatu jūs arī esat akceptējuši norādītos ierobežojumus.Lai saņemtu informāciju par Hansabank Grupas ieguldījumiem kompānijās, uz kurām attiecas apskats, kā arī informāciju par Hansabank Grupāietilpstošajiem uzņēmumiem un institūcijām , kas pārauga minētos uzņēmumus, skatieties mājas lapā : www.hansa.ee.Ja mājas lapa nav pieejama, lūdzam, kontaktēties ar analītiķiem, kuru vārdi minēti apskata sākumā.
Change language