11.07.2015 Views

"Uz sabiedrību vērsts policijas darbs Latvijā 2009 ... - Valsts policija

"Uz sabiedrību vērsts policijas darbs Latvijā 2009 ... - Valsts policija

"Uz sabiedrību vērsts policijas darbs Latvijā 2009 ... - Valsts policija

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Ilze Bïrzi¿a-Ru˙ereInese AvotaNormunds GrapplebisMihals To‰ovskis<strong>Uz</strong> sabiedrību vērsts<strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>Latvijā <strong>2009</strong>.–2012.Pieredze un nākamie soļi


Ilze Bïrzi¿a-Ru˙ereInese AvotaNormunds GrapplebisMihals To‰ovskis<strong>Uz</strong> sabiedrību vērsts<strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>Latvijā <strong>2009</strong>.–2012.Pieredze un nÇkamie so∫iEiropas Komisijas projekta „Pilotprojekts Talsu rajona <strong><strong>policija</strong>s</strong>pÇrvaldï – uz sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>” secinÇjumi


2<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iAr finansiÇlu Eiropas Savien¥bas programmas„Noziedz¥bas novïr‰ana un apkaro‰ana” atbalstu,Eiropas Komisijas Iek‰lietu direktorÇtsGrÇmata tapusi Eiropas Komisijas finansïtÇ projekta „Pilotprojekts Talsu rajona<strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldï – uz sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>” ietvaros. PublikÇcijÇ atspogu∫otsautoru viedoklis. Tas nevar tikt izmantots, lai paustu Eiropas Komisijas oficiÇlo nostÇju.Autori: Ilze Bïrzi¿a-Ru˙ere, Inese Avota, Normunds Grapplebis, Mihals To‰ovskis (Michal To‰kovsky)Redaktore: Inese MuhkaDizains: SIA „E Forma”© Ilze Bïrzi¿a-Ru˙ere, Inese Avota, Normunds Grapplebis, Mihals To‰ovskis© <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>, 2012ISBN: 978-9934-8311-0-2


3Priek‰vÇrdsProjekts „Pilotprojekts Talsu rajona <strong><strong>policija</strong>s</strong>pÇrvaldï – uz sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong><strong>darbs</strong>” noritïja no <strong>2009</strong>. gada rudens l¥dz2012. gada pavasarim. Tas bija laikaposms, kad Latvijas <strong>Valsts</strong> policijÇ norisinÇjÇs daÏÇdireorganizÇcijas procesi, tajÇ skaitÇ neviennoz¥m¥gi vïrtïtÇteritoriÇlÇ reforma. ·ie procesi projekta norisi ietekmïjagan pozit¥vi, gan negat¥vi, jo <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki bijanezi¿Ç par nÇkotni un savu lomu organizÇcijÇ. Vienlaikus,pateicoties sabiedr¥bas spiedienam un vïlmei, lai valstsinstitapplecijas k∫appletu iedz¥votÇjiem atvïrtÇkas un strÇdÇtuefekt¥vÇk, ierastajÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba rut¥nÇ tika ieviestasdaudzas, pïc sabiedr¥bas domÇm, pozit¥vas, izmai¿as.±pa‰a uzman¥ba projekta gaitÇ tika pievïrsta iedz¥votÇjuviedok∫a par vietïjÇm dro‰¥bas problïmÇmnoskaidro‰anai, kÇ ar¥ tradicionÇlajiem jautÇjumiem parsabiedr¥bas uzticï‰anos un neuzticï‰anos <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>iun tÇs iemesliem. JÇatz¥st, ka projekta laikÇ sabiedr¥basuzticï‰anÇs l¥menis <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i manÇmi pieauga –no 45 % <strong>2009</strong>. gadÇ l¥dz 69 % 2012. gadÇ.LatvijÇ ilgsto‰i tika uzskat¥ts, ka sadarb¥ba ar iedz¥votÇjiemlielÇ mïrÇ ir iecirk¿a inspektoru pienÇkums un ikdienas<strong>darbs</strong>, taãu projekta laikÇ nÇcÇs pÇrliecinÇties, ka iecirk¿ainspektori ir tik pÇrslogoti darbÇ ar dokumentiem, kadoties pie iedz¥votÇjiem un noskaidrot vi¿u viedokli parvietïjÇm dro‰¥bas problïmÇm visbieÏÇk neatliek laika.To pierÇd¥ja projekta laikÇ veikto iedz¥votÇju aptauju dati,kÇ ar¥ pa‰u <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku novïrojumi. DiemÏïl ar¥pa‰reizïjÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba novïrtï‰anas un atskai‰u sistïmapÇrsvarÇ ir tendïta uz kvantitat¥vo rÇd¥tÇju apkopo‰anu,ar¥ piemaksu sistïma prevent¥vÇ darba veicïjiem navmotivïjo‰a. Projekta komanda uzskata, ka viens nopirmajiem uzdevumiem, kas bappletu jÇveic atbild¥gajÇmIek‰lietu ministrijas un <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> struktapplervien¥buamatpersonÇm, lai rad¥tu darbiniekos interesi un vïlmiieviest uz sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes visÇvalsts teritorijÇ, ir novïrtï‰anas, atskai‰u un piemaksusistïmu mai¿a.Projekta gaitÇ ¥pa‰a uzman¥ba tika pievïrsta apmÇc¥buprocesam, kas saist¥ts ar saskarsmes iema¿u att¥st¥buun problïmu risinljanu darbÇ ar iedz¥votÇjiem. MÇc¥bassniedz darbiniekiem ne tikai vajadz¥gÇs praktiskÇsiema¿as, bet ar¥ dod sajappletu, ka darbinieks savÇ darbÇ tiekatbalst¥ts un novïrtïts. Par apmÇc¥bÇm un to ¥pa‰o lomu,mainot <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes, s¥kÇk runÇts tam velt¥tajÇnoda∫Ç.Projekta laikÇ tika ¥stenotas ar¥ vairÇkas akcijas, kas bijavïrstas uz pieaugu‰o auditorijas uzrunljanu uniesaist¥‰anu vietïjo dro‰¥bas problïmu risinljanÇ.Atsauksmes par ¥stenotajÇm sabiedr¥bas informï‰anaskampa¿Çm bija ∫oti pozit¥vas, daÏos gad¥jumos iedz¥votÇjuizrÇd¥tÇ interese par izdales materiÇliem bija pat lielÇkanekÇ bija plÇnots. Tas apliecina, ka iedz¥votÇji gaida unatbalsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> iniciat¥vu sabiedr¥bas informï‰anÇdaÏÇdos l¥dz ‰im neierastos veidos.RokasgrÇmatÇ mïÆinÇts rast atbildi uz jautÇjumu, kas iruz sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes, kÇ tÇs tiekizmantotas Latvijas <strong>Valsts</strong> policijÇ, aplapplekota un analizïtaar¥ citu valstu – âehijas, ±rijas un N¥derlandes – pieredze,piemeklïjot labÇkos risinÇjumus <strong><strong>policija</strong>s</strong> sadarb¥bas ariedz¥votÇjiem uzlabo‰anÇ. RokasgrÇmatÇ piedÇvÇti projektaietvaros pÇrbaud¥ti pa¿ïmieni sabiedr¥bas uztic¥basiegapple‰anai, kÇ ar¥ sniegti ieteikumi un secinÇjumi tiem,kas vïlas izmantot Talsu iecirk¿a pieredzi savÇ darbÇ.Autoru kolekt¥vs


4<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iSatura rÇd¥tÇjsPriek‰vÇrds 31. Sabiedr¥bas uztic¥bas iegapple‰ana – kÇpïc un ko sÇkt dar¥t 62. Standarti, kas raksturo demokrÇtisku <strong><strong>policija</strong>s</strong> organizÇciju 92.1. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba (Community Policing) filozofija 92.2. Vïrt¥bu sistïma un organizÇcijas filozofija 112.3. Policijas vïrt¥bu sistïmas praktiskÇ piemïro‰ana 132.4. Iek‰ïjÇ komunikÇcija Çrvalstu praksï 152.5. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïriji 162.5.1. Policijas darba vïrtï‰anas kritïriji LatvijÇ 162.5.2. Policijas darba vïrtï‰anas kritïriji: Çrvalstu pieredze 173. Darbinieku izgl¥to‰ana 194. Apkalpojamo teritoriju raksturojo‰ie lielumi jeb teritorijas profils (iecirk¿a pase) 235. Iedz¥votÇju vïlmju noskaidro‰ana: veidi un metodes 275.1. Iedz¥votÇju aptaujas: <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba novïrtï‰ana un iedz¥votÇju vajadz¥bu noskaidro‰ana 275.1.1. Aptaujas par <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba novïrtïjumu pilotprojekta ietvaros 285.1.2. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientu aptauja 305.1.3. Aptaujas iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anai pilotvietÇs 325.2. âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pieredze iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anÇ 345.2.1. Reprezentat¥vÇs aptaujas 355.2.2. Pa‰vald¥bu pÇrstÇvju aptauja/pït¥jums 365.2.3. IeinteresïtÇs sabiedr¥bas pït¥jumi 375.3. Citas metodes iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anai: World Cafe Be∫Æijas policijÇ 396. Aptaujas datu izmanto‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anÇ 406.1. OrganizÇcijas mïr˙u noteik‰ana un darba plÇno‰ana 406.2. Policijas darba plÇns vietïjÇ jeb iecirk¿a l¥men¥ un tÇ izmanto‰ana ikdienas darbÇ 416.3. Sadarb¥ba ar masu informÇcijas l¥dzek∫iem 457. Izmai¿as darba organizÇcijÇ – projekta pieredze LatvijÇ 477.1. Saskarsmei ar iedz¥votÇjiem velt¥tais laiks un iecirk¿a inspektora loma 497.2. At‰˙ir¥bas darba organizÇcijÇ lielpilsïtÇs un lauku teritorijÇs 517.3. Problïmu risinljanas metodes kÇ pastÇv¥gs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba princips 527.3.1. Årvalstu prakse problïmu anal¥zes metodes izmanto‰anÇ: âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> piemïrs 54


58. Prevent¥vÇ darba noz¥me <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ 578.1. Prevent¥vais <strong>darbs</strong> <strong>Valsts</strong> policijÇ 588.2. Prevent¥vo projektu idejas un izstrÇdes gaita 60SecinÇjumu vietÇ 641. Latvijas un Çrvalstu pieredzes galveno aspektu sal¥dzinÇjums projekta kontekstÇ 672. Policijas darba vïrtïjums Talsu iecirkn¥ <strong>2009</strong>.–2011. gadÇ 693. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> Kurzemes reÆiona pÇrvaldes Talsu iecirk¿a darba prioritÇtes2010.–2012. gadam (kopsavilkums) 714. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> Kurzemes reÆiona pÇrvaldes Talsu iecirk¿a atskaite iedz¥votÇjiempar padar¥to darbu 2010.–2011. gadÇ 745. JautÇjumi pirms aptaujas. Metodiskais materiÇls 786. Mans spïks, mans vÇjums 807. ProPolice izstrÇdÇtie ieteikumi âehijas Republikas <strong>policija</strong>i„21 rekomendÇcija 21. gadsimta <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestam” 81


6<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i1. Sabiedr¥bas uztic¥bas iegapple‰ana –kÇpïc un ko sÇkt dar¥tTalsu pilotprojekta uzsÇk‰ana unpriek‰vïsture saist¥ta ar akt¥vunevalstisko organizÇciju interesi par<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, uzrunÇjot un aktualizïjotdiskusiju par daÏÇdiem ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu saist¥tiemjautÇjumiem, piemïram, <strong><strong>policija</strong>s</strong> atbild¥ba un sappledz¥bumehÇnismi, vardarb¥ba policijÇ, apstÇk∫i ¥slaic¥gÇsaizturï‰anas vietÇs, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas metodes,darba plÇno‰ana, iecirk¿a inspektoru darba metodesu. c. 1 Sabiedr¥bas uzman¥bas un spiediena dï∫ pla‰Çkasdiskusijas par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodïm, misiju, mïr˙iem,atskait¥‰anos sabiedr¥bai u. c. jautÇjumiem sÇkÇs ar¥<strong><strong>policija</strong>s</strong> iek‰ienï. 2<strong>2009</strong>. gadÇ, uzsÇkot Talsu pilotprojektu, policijuraksturoja vairÇkas iez¥mes, kuras, ¥pa‰i nepïtot unneiedzi∫inoties <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba specifikÇ vai <strong><strong>policija</strong>s</strong>attiec¥bÇs ar sabiedr¥bu, varïja paman¥t ikviens:• Zems uztic¥bas l¥menis sabiedr¥bÇ. Te ganjÇnorÇda, ka <strong>policija</strong> neveica regulÇrus sabiedr¥basviedok∫a par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu mïr¥jumus, tÇpïc zemais<strong><strong>policija</strong>s</strong> prestiÏs saistÇms vairÇk ar iedz¥votÇjupriek‰statiem par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, nevis vïrtïjumupïc reÇlas saskarsmes ar kÇdu no <strong><strong>policija</strong>s</strong>pakalpojumiem.• Savstarpïja neuztic¥ba – gan <strong>policija</strong>i pretsabiedr¥bu, gan sabiedr¥bai pret policiju. Policijasuzskats – cilvïki nevïlas sadarboties; sabiedr¥basuzskats – <strong>policija</strong> tikai soda, bet cita sadarb¥ba vi¿iemnav izdev¥ga. No vienas puses – <strong>policija</strong> kÇ pirmaispal¥gs problïmu risinljanÇ, no otras – sabiedr¥basnezi¿a, ar ko <strong>policija</strong> ikdienÇ nodarbojas, nodro‰inotun vairojot ikviena cilvïka dro‰¥bas izjappletu.• Policijas nespïja novïrst noziedz¥gusnodar¥jumus, lielÇkoties koncentrïjot spïkus uzreaÆï‰anu br¥d¥, kad problïma jau notikusi.• Policijas vÇjais atbalsts noziedz¥gos nodar¥jumoscietu‰ajiem cilvïkiem.• Koncentrï‰anÇs uz statistikas datiem kÇvien¥gajiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïrijiem,nesniedzot sabiedr¥bai skaidrojumu, kÇ tie ietekmïikviena cilvïka dro‰¥bas izjappletu.• Iecirk¿u inspektoru zemais atpaz¥stam¥basl¥menis apkalpojamajÇs teritorijÇs, jo ¥pa‰ilielpilsïtÇs.• Sabiedr¥bas neizpratne par <strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienasdarba mïr˙iem, t. i., vietïjai sabiedr¥bai nebijaskaidri <strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienas darba mïr˙i, turklÇt nereti‰ie mïr˙i nemaz neietvïra iedz¥votÇju aktuÇlÇsproblïmas un vajadz¥bas.• Policija kÇ militÇrs spïks, kas kappletri ievie‰demokrÇtiskas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes, lai rapplepïtospar cilvïku dz¥ves kvalitÇti LatvijÇ. 3<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>inav mapplesdien¥gi formulïtas misijas un stratïÆijas,kas, pildot ikdienas darbu, nodro‰inÇtu papilduvïrt¥bu likumÇ „Par policiju” minïtajÇm <strong><strong>policija</strong>s</strong>funkcijÇm un mïr˙iem.Projekta komanda uzskata, ka nepiecie‰ams mïr˙tiec¥giun pakÇpeniski ieviest jaunas darba metodes, laiveicinÇtu pÇrmai¿as un panÇktu izmai¿as demokrÇtiskas<strong><strong>policija</strong>s</strong> izveidï. Neviens progres¥vs politikas plÇno‰anasdokuments ne¥stenosies praksï, ja tajÇ paustÇs idejasneatbalst¥s lielÇkÇ da∫a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku, tÇpat – naviespïjams panÇkt sistïmiskas izmai¿as <strong><strong>policija</strong>s</strong>iecirk¿os un <strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienas darbÇ, ja tam nav atbalstavad¥bas l¥men¥.Talsu pilotprojektÇ, veicot konkrïtas un mïr˙tiec¥gasaktivitÇtes, tika izmïÆinÇtas un izvïrtïtas jaunas pieejas


7un risinÇjumi problïmÇm, kas saist¥tas ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbaorganizï‰anu. Svar¥gi:1) regulÇri veikt sabiedr¥bas uztic¥bas <strong>policija</strong>imonitoringu, izvïrtït sabiedr¥bas apmierinÇt¥bu ar<strong><strong>policija</strong>s</strong> sniegtajiem pakalpojumiem, kÇ ar¥ tikpatbappletiski – noskaidrot apkalpojamÇs teritorijasiedz¥votÇju vajadz¥bas un problïmas dro‰¥bas jomÇ;2) noskaidrot sabiedr¥bas, t. sk. pa‰vald¥bas u. c.institappleciju, l¥dzdal¥bas iespïjas un vïlmes dro‰¥basproblïmu risinljanÇ vietïjÇ teritorijÇ;3) skaidrot sabiedr¥bai <strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienas darbu, padar¥t<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anas dokumentus pieejamusikvienam sabiedr¥bas pÇrstÇvim;4) parÇd¥t labÇs prakses piemïrus pieaugu‰oprevencijas jomÇ;5) pilotvietÇs ¥stenot <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku apmÇc¥bupar jautÇjumiem, kas saist¥ti ar uz sabiedr¥buvïrstÇm <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodïm;6) <strong><strong>policija</strong>s</strong> iek‰ienï diskutït par jauniem <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba vïrtï‰anas kritïrijiem, pastiprinot prevencijasdarba noz¥m¥bu.Lai panÇktu sistïmiskas un palieko‰as izmai¿as <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba metodïs, nepietiek ar tr¥s gadu projektu un daÏÇmpilotvietÇm LatvijÇ. Taãu tas ir pietiekami, lai gappletupirmÇs mÇc¥bas un secinÇjumus uz sabiedr¥bu vïrstu<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anÇ pïcpadomju <strong><strong>policija</strong>s</strong>struktapplervien¥bÇs. Ar uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba(Community Policing) metodïm EiropÇ un citur pasaulï<strong><strong>policija</strong>s</strong> mïr˙tiec¥gi strÇdÇ jau vairÇkus gadu desmitus 4un atz¥st tÇs par ‰obr¥d efekt¥vÇkajÇm, pÇrvaldot vietïjÇs,bieÏi vien multikulturÇlo, sabiedr¥bu ar tÇs daÏÇdajÇmvajadz¥bÇm. DomÇjams, ka ar¥ <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i nebappletuiebildumu k∫applet par modernu 21. gadsimta dro‰¥basspïku, kas var lepoties ne vien ar mapplesdien¥gu tehniskol¥dzek∫u apr¥kojumu, bet ar¥ ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> kÇ organizÇcijasmisiju, vïrt¥bÇm un darba stilu.øemot vïrÇ Talsu pilotprojekta pieredzi, secinÇms, kapirmie veicamie darbi ikvienÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirkn¥ bappletu:• <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvjiem ir jÇvïr‰as pie apkalpojamÇsteritorijas iedz¥votÇjiem un jÇnoskaidro dro‰¥basproblïmas, ar kurÇm tiem nÇkas saskarties, unapkÇrtnes nedro‰Çs vietas; 5• iegappletie aptaujas rezultÇti ir pla‰i jÇprezentï unjÇizdiskutï ar vietïjo sabiedr¥bu vai tÇs pÇrstÇvjiem;• <strong>policija</strong>i jÇap¿emas risÇt konkrïtÇs problïmas, kouzrÇd¥jusi sabiedr¥ba, un skaidri jÇdefinï - ko <strong>policija</strong>dar¥s un ko nedar¥s; ko var izdar¥t ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> pa‰uspïkiem un ko tikai sadarb¥bÇ ar citiem partneriem(Talsu iecirkn¥ tika sagatavots pirmais sabiedr¥baidomÇtais <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇns); 6• <strong>policija</strong>i par padar¥tajiem darbiem regulÇri irjÇinformï vietïjÇ sabiedr¥ba;• <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem, ¥stenojot prevencijasprojektus, ir jÇiesaistÇs daÏÇdÇs pilsïtas aktivitÇtïs;• jÇveic <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku apmÇc¥ba par prasmïm,kas nepiecie‰amas ¥stenojot uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pieeju – sadarb¥bas, saskarsmes,uzstljanÇs, konfliktu risinljanas u. c. prasmes; 7• jÇ¥steno mïr˙tiec¥ga un proakt¥va sadarb¥ba arvietïjiem medijiem.Talsu iecirk¿a veiksmi ¥sumÇ raksturo: <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekuizie‰ana no kabinetiem; sabiedr¥bas uzrunljana unproblïmu noskaidro‰ana; skaidras un sabiedr¥baisaprotamas ap¿em‰anÇs par veicamajiem darbiem,definïto problïmu (at)risinljana un atgriezeniskÇs saitespar padar¥to snieg‰ana.Prevencija ne vien vÇrdos, bet ar¥ darbos ir tikpat svar¥gakÇ noziedz¥gu nodar¥jumu atklljana. Pilotprojektagad¥jumÇ aktivitÇtes ir plÇnveida un tiek ¥stenotas armïr˙i, lai ieviestu uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametodes, un tas tiek uztverts kÇ pamat<strong>darbs</strong>. Protams,katrÇ iecirkn¥ var atrast kÇdu labi ¥stenotu prevencijasprojektu, taãu visbieÏÇk prevencijas aktivitÇtes saist¥tasar nepilngad¥gajiem vai pusaudÏiem, pieaugu‰o prevencijuvai nedro‰o vietu sakÇrto‰anu atstÇjot novÇrtÇ. Vai ‰obr¥dprevencija ir kas vairÇk par Runci Rappledi, Bebru Bruno,


8<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i<strong><strong>policija</strong>s</strong> reidiem vai reklÇmas kampa¿Çm? Vai tas ir kasvairÇk par <strong><strong>policija</strong>s</strong> transporta, kinoloÆiskÇ dienesta,motociklu, zirgu un/vai citu speciÇlo l¥dzek∫udemonstrïjumu sabiedr¥bai? Projekta „Pilotprojekts Talsurajona <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldï – uz sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong><strong>darbs</strong>” laikÇ tika uzrunÇta pieaugu‰o auditorija – konkrïtÇsapkaimes iedz¥votÇji.Talsu pilotprojekta 3 gadu darb¥ba uzrÇd¥ja kvantitat¥viizmïrÇmus uzlabojumus ‰ÇdÇs poz¥cijÇs:• reÆistrïto noziedz¥go nodar¥jumu samazinÇjums par28,2 %• reÆistrïto zÇdz¥bu skaita samazinÇjums par 26,8 %• palielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kas paz¥st savuiecirk¿a inspektoru + 25 %• iedz¥votÇju skaits, kas uzskata, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> iruzlabojies + 26 %• iedz¥votÇju skaits, kas uzskata, ka vi¿u dz¥vesvietÇ<strong>policija</strong> sekm¥gi nodro‰ina kÇrt¥bu un dro‰¥bu +11 %• iedz¥votÇju skaits, kas uzskata, ka vi¿u dz¥vesvietÇ<strong>policija</strong> ir labi informïta par problïmÇm, kas satraucvietïjos iedz¥votÇjus + 13 %• iedz¥votÇju skaits, kas uzskata, ka vi¿u dz¥vesvietÇ<strong>policija</strong> iesaista iedz¥votÇjus dro‰¥bas jautÇjumurisinljanÇ + 8 %• dro‰¥bas sajappleta diennakts tum‰ajÇ laikÇ palielinÇjusiespar 9 % 81DaÏÇdus projektus ¥stenoja Latvijas Cilvïkties¥bu centrs un SabiedriskÇs politikas centrs Providus (vairÇk par ‰¥m organizÇcijÇm un to veiktajiempït¥jumiem sk. http://www.humanrights.org.lv un http://www.providus.lv).2Piemïram, SabiedriskÇs dro‰¥bas konsultat¥vÇs padomes izveide Iek‰lietu ministrijÇ, VP tik‰anÇs ar NVO pÇrstÇvjiem, NVO un VP sadarb¥basprojekti, kop¥gas mÇc¥bu aktivitÇtes u. c.3L¥dz pat ‰im br¥dim (kop‰ Latvijas neatkar¥bas atgapple‰anas) <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i nav att¥st¥bas stratïÆijas plÇna un tÇ nav definïjusi sevi kÇ demokrÇtisku,uz sabiedr¥bu vïrstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> servisu.4Piemïram, N¥derlandï uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba ievie‰ana tika sÇkta 1979. gadÇ.5Pla‰Çk sk. noda∫Ç „Iedz¥votÇju vïlmju noskaidro‰ana: veidi un metodes”.6Pla‰Çk sk. noda∫Ç „Aptaujas datu izmanto‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anÇ”.7Pla‰Çk sk. noda∫Ç „Darbinieku izgl¥to‰ana”.8Ar prec¥ziem statistikas datiem par izmai¿Çm laika posmÇ no <strong>2009</strong>. gada l¥dz 2011. gadam var iepaz¥ties pielikumÇ „Policijas darba vïrtïjumsTalsu iecirkn¥ <strong>2009</strong>.–2011. gadÇ”.


92. Standarti, kas raksturo demokrÇtisku<strong><strong>policija</strong>s</strong> organizÇciju2.1. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba (Community Policing) filozofija<strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametodes tiek izmantotas visÇ pasaulï,taãu jïdziena Community Policingizpratne daÏÇdÇs valst¥s ir at‰˙ir¥ga.„Ja japples 100 cilvïkiem pajautÇtu, kas ir uz sabiedr¥buvïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>, japples sa¿emtu 100 daÏÇdas atbildes.” 9TurpinÇs ar¥ diskusijas par ‰¥s filozofijas izpratni unpiemïro‰anu daÏÇdÇs pasaules kultapplerÇs, kas ne vienmïrir tik vienkÇr‰i un saprotami kÇ vecajÇs demokrÇtijÇs. 10Taãu neatkar¥gi no daÏÇdiem viedok∫iem un teorijÇmsabiedr¥bas atbalsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbam tiek meklïts jausen un ir atz¥ts - uz sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> irprocess, kas nepÇrtraukti turpina att¥st¥ties l¥dzi laikamun aktuÇlajÇm sabiedr¥bas pras¥bÇm.Par uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofijaspamatlicïju mïdz uzskat¥t Tomu Poteru (Tom Potter),biju‰o Portlendas <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥tÇju. ·¥s filozofijaspamatprincipus vi¿‰ izveidoja laikÇ, kad, bappledams vïljauns policists, gÇja apgaitÇs. Citi uzskata, ka galvenais‰¥s trad¥cijas avots ir modernÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba devi¿iprincipi, kurus apmïram pirms simt piecdesmit gadiemdefinïja Roberts P¥ls (Robert Peel). AtkÇrtotas diskusijaspar uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba noz¥mi k∫uvaaktuÇlas ar¥ pïc terorisma aktiem Amerikas SavienotajÇsValst¥s un EiropÇ, kad k∫uva skaidrs, ka informÇcijasieguve un apkopo‰ana agr¥nÇ stadijÇ var bapplet ∫oti noder¥gsl¥dzeklis, kas ∫auj <strong>policija</strong>i un citiem ties¥bsargÇjo‰ajiemdienestiem savlaic¥gi novïrst radikÇlisma un terorismadraudus. TÇpat sabiedr¥bÇ paz¥stamu cilvïku slepkav¥bas(piemïram, reÏisora Teo Van Goga slepkav¥ba N¥derlandï)un masu nekÇrt¥bas un vandÇlisma akti (piemïram,2011. gada vasaras notikumi LielbritÇnijÇ) liek <strong><strong>policija</strong>s</strong>dienestiem meklït aizvien jaunus ce∫us situÇcijaskontrolï‰anai sabiedriskÇs dro‰¥bas jomÇ. Protams,situÇcijas daÏÇdÇs valst¥s un reÆionos ir at‰˙ir¥gas, unar¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba mode∫i mapplesdien¥gÇ sabiedr¥bÇ tieksaukti un interpretïti daÏÇdi: <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>demokrÇtiskÇ sabiedr¥bÇ, <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> saska¿Ç arcilvïkties¥bu principiem, uz sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong><strong>darbs</strong>, problïmorientïts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>, apkaimes<strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>, uz iedz¥votÇju vajadz¥bÇm balst¥ts <strong><strong>policija</strong>s</strong><strong>darbs</strong>, uz vïrt¥bÇm balst¥ts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> un citi veidikÇ pasaulï tiek izprastas mapplesdien¥gi efekt¥vas <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba metodes. 11Sabiedr¥ba ir main¥jusies un turpina main¥ties, ar¥ <strong>policija</strong>iir jÇseko l¥dzi pÇrmai¿Çm. ·obr¥d ¥pa‰i aktuÇls irjautÇjums par daÏÇdÇm sabiedr¥bas grupÇm - lai <strong><strong>policija</strong>s</strong>pïtu kontrolït dro‰¥bas situÇciju apkaimï, katrai grupainepiecie‰ama atbilsto‰a pieeja. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes k∫applest arvien populÇrÇkas visÇpasaulï, jo <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvji aizvien vairÇk apzinÇspretrunu starp to, ko vi¿i dara, un to, ko vi¿iem saska¿Çar sabiedr¥bas viedokli vajadzïtu dar¥t. Lai ar¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong>trÇdÇ labi un profesionÇli un tai izdodas notvertnoziedzniekus un atklÇt noziedz¥gos nodar¥jumus,sabiedr¥ba nav apmierinÇta ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu un argrapplet¥bÇm izprot tÇ noz¥mi. TÇdï∫ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ bappletuvairÇk jÇuzsver aspekti, kas ir svar¥gi tie‰i cilvïkuikdienas dz¥vï un palielina dro‰¥bas sajappletu dz¥vesvietÇ.·ajÇ rokasgrÇmatÇ mïÆinÇts rast atbildi, kÇ uz sabiedr¥buvïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes izprot Latvijas <strong>Valsts</strong>policijÇ, tÇpat tuvÇk aplapplekota projekta partnera – âehijasRepublikas <strong><strong>policija</strong>s</strong> – prakse minïto jautÇjumurisinljanÇ. Abu valstu pieredze nesenÇ pagÇtnï ir l¥dz¥ga– pïc komunisma reÏ¥ma sabrukuma katras valsts <strong>policija</strong>ir meklïjusi veidus, kÇ uzlabot savu tïlu sabiedr¥basac¥s. âehijas RepublikÇ daÏÇda veida projekti, kas irsaist¥ti ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> un sabiedr¥bas sadarb¥bas jautÇjumiem,


10<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iaizsÇkti jau 2000. gadÇ un pÇrsvarÇ biju‰i nevalstiskoorganizÇciju iniciat¥va. 12Jaunais âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> likums,kas pie¿emts <strong>2009</strong>. gadÇ ir k∫uvis par svar¥gu instrumentuefekt¥vÇkai sadarb¥bai ar vietïjÇm kopienÇm. TÇ kÇ uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofijas ievie‰ana irnepÇrtraukts process, vïl ‰obr¥d turpinÇs akt¥vs <strong>darbs</strong>,meklïjot labÇkos risinÇjumus <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba uzlabo‰anai,¥pa‰i âehijas galvaspilsïtÇ PrÇgÇ. LatvijÇ ilgsto‰i tikauzskat¥ts, ka ‰os pienÇkumus lielÇ mïrÇ pilda iecirk¿ainspektori, tomïr projekta laikÇ vairÇkkÇrt nÇcÇspÇrliecinÇties par pretïjo – bieÏi vien <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiir tik pÇrslogoti darbÇ ar dokumentiem, ka neatliek laikadoties pie iedz¥votÇjiem, lai noskaidrotu vi¿u viedokli parvietïjÇm dro‰¥bas problïmÇm.9Community Policing Explained: A Guide for Local Governments. [Lead Author Gayle Fisher-Stewart]. U.S. Department of Justice, Office ofCommunity Oriented Policing Services, 2007. (Pieejams: http://www.cops.usdoj.gov/Publications/cp_explained.pdf)10VairÇk informÇcijas par Community policing pieejÇm un izpratni daÏÇdÇs valst¥s sk., piemïram, Ellison G. Fostering a Dependency Culture:The commodification of community policing in a global Marketplace. (Pieejams: http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1816751),Friedmann R. R. Community Policing: Some Conceptual and Practical Considerations. (Pieejams: http://www.cjgsu.net/initiatives/considerations.htm) u. c.11VairÇk informÇcijas sk. Boer M., Pyo C. Good Policing, Instruments, Models and Practices. Asia – Europe Democratization and JusticeSeries. [Editors: Sol Iglesias and Ulrich Klinsgshirn]. Asia – Europe Faundation, Hanns Seidel Faundation Indonesia, 2011, p. 17–27(Pieejams: http://www.asef.org/images/docs/Good%20Policing%20-%20Instruments,%20Models%20and%20Practices%20-%20FINAL.pdf)12Sk. pielikumu „Pro Police izstrÇdÇtÇs rekomendÇcijas âehijas <strong>policija</strong>i „21 rekomendÇcija 21. gadsimta <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestam””.


112.2. Vïrt¥bu sistïma un organizÇcijas filozofijaAt‰˙iras ar¥ veidi, kÇ uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofija tiek integrïtaEiropas un Amerikas Savienoto Valstu<strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestu darbÇ, likumdo‰anÇun vïrt¥bu sistïmÇ. Piemïram, Be∫ÆijÇ ‰¥s vïrt¥bas irnostiprinÇtas kÇ vïrt¥bu p¥lÇri, kuru pamatÇ ir:1) atvïrt¥ba, 2) problïmu risinljana, 3) partner¥ba,4) atbild¥ba, 5) deleÆï‰ana un l¥dzatbild¥ba.±rijas <strong>policija</strong> savu misiju formulïjusi ‰Çdi: „<strong>Uz</strong> sabiedr¥buorientïts <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienests, kas proakt¥vÇ veidÇ dodsavu ieguld¥jumu neapdraudïtai un dro‰ai sabiedr¥bai.” 13To valstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienesti, kas jau sen atzinu‰i unintegrïju‰i savÇ ikdienas darbÇ uz sabiedr¥bu vïrstas<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes, turpina izvïrtït efekt¥vÇkosveidus, kÇ ‰o filozofiju formulït, piemïram, N¥derlandïuz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba modelis tikaizveidots 2006. gadÇ, nosaucot to „Policija att¥st¥bÇ”.SomijÇ un ZviedrijÇ pastiprinÇta uzman¥ba tiekpievïrsta nacionÇlajai dro‰¥bas stratïÆijai un sadarb¥baistarp daÏÇdÇm valsts institapplecijÇm. Somijas uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba stratïÆija, kas izstrÇdÇta 2007.gadÇ, paredz minïto principu modernizÇciju atbilsto‰i21. gadsimta pras¥bÇm, ¥pa‰i ¿emot vïrÇ procesusEiropas Savien¥bas dal¥bvalst¥s un HÇgas programmu. 14Darbs ar sabiedr¥bu stratïÆijÇ ir noteikts kÇ prioritÇte,tÇ nostiprinÇta ar¥ daÏÇdos ties¥bu aktos, kas paredzun uzliek par pienÇkumu pla‰u sadarb¥bu starpdaÏÇdÇm valsts iestÇdïm. TÇ kÇ Somijas <strong>policija</strong>i irviens no augstÇkajiem reitingiem EiropÇ, ar¥ stratïÆijaparedz uzdevumu Somijas <strong>policija</strong>i noturït eso‰osrÇd¥tÇjus. 15Viens no Somijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbapamatprincipiem ir ar¥ iespïjami agras iejauk‰anÇs,respekt¥vi, prevencijas, noz¥me <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ.Zviedrijas <strong>policija</strong> ¥pa‰u uzman¥bu pievïr‰ tie‰imazÇkumtaut¥bu, imigrantu un sociÇli izolïto grupuintegrï‰anai sabiedr¥bÇ un dro‰¥bas jautÇjumiem lielajÇspilsïtÇs, kÇ ar¥ starpdisciplinÇrai naida noziegumuprevencijai.âehijas speciÇlistu izpratnï Community Policing ir<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba stratïÆijas un filozofijas savienojums,kura pamatÇ ir pÇrliec¥ba, ka sabiedr¥bas dal¥ba,sadarb¥ba un atbalsts var veicinÇt kvalitat¥vÇkunoziedz¥bas kontroli, jo tradicionÇlie pa¿ïmieni nesniedzgaidÇmo efektu. Sabiedr¥ba var pal¥dzït, norÇdot tÇsbaÏu un nedro‰¥bas cïloni un pievïr‰ot <strong><strong>policija</strong>s</strong>uzman¥bu aktuÇlÇm problïmÇm. Ar¥ sal¥dzino‰i jaunais,<strong>2009</strong>. gadÇ pie¿emtais, âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> likumsnostiprina <strong><strong>policija</strong>s</strong> un sabiedr¥bas sadarb¥bas principus,kÇ ar¥ at∫auj slïgt sadarb¥bas l¥gumus.Be∫Æijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> normat¥vajos aktos norÇd¥ts, ka uzsabiedr¥bu vïrsti <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba principi attiecas uzvisiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem. TÇdïjÇdi ¥pa‰i uzsvïrtavisu <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestu darbinieku saist¥ba ar uzsabiedr¥bu vïrstÇm <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodïm un atbild¥bapar ‰o metoÏu ¥steno‰anu savÇ ikdienas darbÇ neatkar¥gino ie¿emamÇ amata un darba specifikas organizÇcijÇ.LatvijÇ l¥dz ‰¥ projekta uzsÇk‰anai <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vïrt¥busistïma, misija un att¥st¥bas v¥zija mapplesdien¥gi nav tikusiformulïta. Lai aizsÇktu ‰o trad¥ciju, Talsu <strong><strong>policija</strong>s</strong>iecirk¿a kolekt¥vs par savu dev¥zi izvïlïjÇs saukli „Mïsesam Japplesu dro‰¥bai!”. Pozit¥vu piemïru rÇd¥ja ar¥ <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> GalvenÇs kÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldes PrevencijaspÇrvalde, kas savam darbam deva dev¥zi „Mapplesu <strong>darbs</strong>– Japplesu dro‰¥bai!”. DiemÏïl pagaidÇm ‰¥s dev¥zes tiekizmantotas tikai projekta un prevent¥vÇ darba kontekstÇun nav nostiprinÇtas ne oficiÇlajos dokumentos, ne ar¥<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> stratïÆijÇ.Misijai un v¥zijai ir daudz dzi∫Çka un bappletiskÇka lomaorganizÇcijas iek‰ienï un ar¥ attiec¥bÇ uz publisko tïlu,nekÇ sÇkotnïji varïtu ‰˙ist. Sabiedr¥bai ir svar¥gi tÇszinÇt un izprast. TÇpat jÇnorÇda, ka, skaidri formulïjot<strong><strong>policija</strong>s</strong> misiju un att¥st¥bas v¥ziju, manÇmi tiktuatvieglots <strong><strong>policija</strong>s</strong> jomÇ strÇdÇjo‰o sabiedrisko attiec¥buspeciÇlistu <strong>darbs</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> tïla veido‰anÇ.Projekta laikÇ tika veikta <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> reÆionÇlÇreforma, tÇ tika ieviesta ar <strong>2009</strong>. gada 1. septembri un


12<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫ibappletiski main¥ja darba ikdienu <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿os. Talsu<strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirknis, kas bija projekta sÇkotnïjÇ pilotvieta,k∫uva par otrÇs kategorijas iecirkni ar tie‰o pak∫aut¥buKurzemes reÆiona pÇrvaldei. Ar noÏïlu gan jÇatz¥st, kateritoriÇlÇ reforma diemÏïl neietvïra tik nepiecie‰amÇspÇrmai¿as organizÇcijas darba filozofijÇ un plÇno‰anÇ,kas bappletu jÇveic atbilsto‰i iedz¥votÇju interesïm.PagaidÇm nav pieejams neviens dokuments, kurÇ bappletuizvïrtïta reformas efektivitÇte un iecirk¿u darbiniekuvïrtïjums ‰iem procesiem. Projekta laikÇ bieÏisaskÇrÇmies ar darbinieku vïlmi vairÇk iesaist¥tiesprocesu plÇno‰anÇ, izteikt savu viedokli unpriek‰likumus.Saska¿Ç ar 2011. gadÇ projekta ietvaros veiktÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku aptaujas rezultÇtiem visvairÇk darbiniekiir neapmierinÇti tie‰i ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anu –39 % darbinieku vïlïtos uzlabojumus ‰ajÇ jomÇ. <strong>Valsts</strong><strong>policija</strong> kÇ darbavieta apmierina 76 % darbinieku, bet24 % nav apmierinÇti ar savu darbavietu. Augsta riskagrupÇ diemÏïl atrodas viena tre‰da∫a aptaujÇto <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku, jo vi¿i atstÇtu pa‰reizïjo darbu, ja rastosiespïja strÇdÇt l¥dz¥gu darbu par l¥dz¥gu samaksu.VisvairÇk darbiniekus neapmierina darba samaksa –86 % uzskata, ka vi¿u atalgojums neatbilst ieguld¥jumam.Atbildot uz jautÇjumiem, kas saist¥ti ar ¥stenoto reformuun darba organizÇciju, 38 % aptaujÇto norÇda, ka vi¿uidejas un priek‰likumi organizÇcijÇ netiek novïrtïti,un tikai 55 % uzskata, ka iecirk¿a vad¥ba informï parprocesa gaitÇ pie¿emtajiem lïmumiem.Diskusija par darba organizÇcijas un stila mai¿u iraizsÇkta ar¥ <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥bas l¥men¥, tas ∫aujcerït, ka turpmÇkÇ <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> att¥st¥ba bapples pozit¥va.13VairÇk informÇcijas sk. ±rijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> mÇjaslapÇ http://www.garda.ie/.14N¥derlandes prezidentappleras laikÇ (2004. gada japplelijs – decembris) dal¥bvalstis vienojÇs par daudzgadu programmas ”HÇgas programma br¥v¥bas,dro‰¥bas un tiesiskma stiprinljanai Eiropas Savien¥bÇ” projektu. Programmas mïr˙is ir noteikt galvenos Eiropas Savien¥bas kopïjos mïr˙usdro‰¥bas un tiesiskuma jautÇjumos, kas sasniedzami noteiktÇ laikÇ.15KÇ norÇd¥ts Eurobaromeeter, uztic¥bas l¥menis Somijas <strong>policija</strong>i sasniedz 90 %.


132.3. Policijas vïrt¥bu sistïmas praktiskÇ piemïro‰anaPolicijas dienesti EiropÇ nav izolïti, tiecen‰as mÇc¥ties viens no otra un izmantotlabÇs prakses piemïrus. Neraugoties uzdaÏÇdiem nosaukumiem unstruktapplervien¥bu funkciju sadal¥jumu daÏÇdÇs valst¥s,mapplesdien¥gu <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestu raksturo: 1) ideja, kuraspamatÇ ir kop¥ga atbild¥ba par dro‰¥bu; 2) organizÇcija,kas ir decentralizïta, atvïrta un efekt¥va, kÇ ar¥organizÇcijas kultapplera; 3) organizÇcija, kas praksï izmantoproblïmu risinljanas metodes, reaÆï uz sabiedr¥basprocesiem un tÇ saucamajiem signÇlnoziegumiem;4) organizÇcija, kas ir redzama un sasniedzama un kuraiir savs uzticams sadarb¥bas partneru loks un ¥pa‰asprasmes. 16Modernam <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestam ir skaidri formulïta unvisiem darbiniekiem saprotama organizÇcijas misija,v¥zija un mïr˙i. Tas ir daÏÇdas <strong><strong>policija</strong>s</strong> struktapplervien¥basvienojo‰s faktors neatkar¥gi no vi¿u ikdienÇ veicamajÇmfunkcijÇm. Ikviens darbinieks zina un spïj pateikt, kasir organizÇcijas konkrïtÇ laika posmÇ noteiktÇsprioritÇtes un kÇdas ir vi¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienesta vïrt¥bas.Piemïram, ±rijas <strong>policija</strong>i ir r¥c¥bas plÇns, kurÇ ir noteiktasstratïÆiskÇs prioritÇtes, tajÇ skaitÇ veids, kÇdÇ tiks¥stenotas un iedz¥vinÇtas uz sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba metodes, kÇ tÇs tiks nostiprinÇtas iek‰ïjos <strong><strong>policija</strong>s</strong>dokumentos un praksï - apmÇc¥bu l¥men¥ visÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong>dienestÇ. <strong>Uz</strong>teicama ir prakse, ka jebkur‰ darbiniekspirms paaugstinljanas amatÇ iziet speciÇlo apmÇc¥bu,iegapplestot vai uzlabojot prasmes un iema¿as, kasnepiecie‰amas augstÇkstÇvo‰Ç amata funkciju pild¥‰anai.Neat¿emama ‰¥s apmÇc¥bas sastÇvda∫a ir jautÇjumi parsadarb¥bas ar sabiedr¥bu mode∫iem, kas tie‰i izmantojamikonkrïtÇ jaunÇ ie¿emamÇ amata ietvaros.±pa‰a uzman¥ba tiek pievïrsta ar¥ organizÇcijas iek‰ïjaipolitikai, kas paredz, ka vad¥ba atbalsta un apbalvolabÇkos darbiniekus, kas savÇ darbÇ veiksm¥gi izmantoproblïmu risinljanas metodes. Gan ApvienotajÇKaralistï, gan ±rijas RepublikÇ pastÇv¥gs atbalsts tieksniegts ar¥ noziedz¥gu nodar¥jumu prevencijas shïmÇm,kas ir ar¥ starptautiski pla‰i paz¥stamas un atz¥tas:Kaimi¿u dro‰¥ba (Neighbourhood Watch), Apkaimesiedz¥votÇju trauksmes sistïma (Community Alert), Biznesadro‰¥ba (Business Watch).LatvijÇ ‰¥s sadarb¥bas iniciat¥vas ir tikai aizsÇktas,pÇrsvarÇ tÇs ir pilsoniskÇs sabiedr¥bas iniciat¥va, kasnetiek koordinïta valstiskÇ l¥men¥. Saska¿Ç ar statistikasdatiem vairÇk nekÇ 66 % Latvijas iedz¥votÇju bappletu gatavikaimi¿a prombappletnes laikÇ pieskat¥t vi¿a ¥pa‰umu, kÇar¥ uzskata, ka pa‰i ir da∫ïji atbild¥gi par savu dro‰¥bu.Tas noz¥mï, ka <strong>policija</strong>i, attiec¥gi izgl¥tojot sabiedr¥baspÇrstÇvjus, ir daudz iespïju gapplet iedz¥votÇju atbalstu.ZviedrijÇ, StokholmÇ, 2006. gadÇ tika aizsÇkts apjom¥gsprojekts, kas sÇkotnïji paredzïja tÇ saukto staciju vai<strong><strong>policija</strong>s</strong> pieturas punktu izveido‰anu ar mïr˙i bapplet tuvÇkkonkrïtÇs apkaimes iedz¥votÇjiem. SÇkotnïji tikaizveidotas piecpadsmit stacijas, vïlÇk vïl vienpadsmit.KatrÇ no tÇm bija 4–6 <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki, kas darbamar iedz¥votÇjiem tika speciÇli apmÇc¥ti. Iedz¥votÇjupie¿emamÇs telpas ir vienkÇr‰as, tajÇs nav jappletamaspeciÇlo dro‰¥bas l¥dzek∫u klÇtbappletne un netiekdemonstrïtas varas attiec¥bas; staciju darbinieki netiekiesaist¥ti spïka/iejauk‰anÇs operÇcijÇs konkrïtajÇapkaimï. Galvenais ‰Çdu staciju izveides mïr˙is bijamazinÇt noziedz¥bu un jaunie‰u iesaist¥‰anosnoziedz¥gajÇs grupÇs, kÇ ar¥ paaugstinÇt iedz¥votÇjudro‰¥bas sajappletu. RegulÇras tik‰anÇs ar iedz¥votÇjiemdeva iespïju iegapplet pla‰u informÇciju par kriminogïnosituÇciju konkrïtajÇ rajonÇ, atsevi‰˙os gad¥jumos patpal¥dzïja atklÇt smagÇkus noziedz¥gos nodar¥jumus, kÇar¥ atviegloja (un vispÇr deva iespïju) <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekudarbu ar cilvïkiem, kas varïja sniegt papildu informÇcijupar iespïjamo noziedz¥go nodar¥jumu. Vïl Zviedrijas<strong>policija</strong> akt¥vi izmanto vietïjÇs noziedz¥bas prevencijaspadomes, kurÇs tiek iesaist¥ti mazÇkumtaut¥bu kopienul¥deri un vecÇkie.N¥derlandes <strong>policija</strong> ir ¥pa‰i piemïrojusi iedz¥votÇjupie¿em‰anas telpas, lai tÇs bappletu iedz¥votÇjiem draudz¥gas,tÇdïjÇdi veicinot vi¿os vïlmi vïrsties pie <strong><strong>policija</strong>s</strong> ar


14<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iinformÇciju ar¥ mazÇku noziedz¥gu nodar¥jumugad¥jumos, kÇ ar¥ lai vienkÇr‰i pÇrrunÇtu kÇdusasÇpïju‰u jautÇjumu. N¥derlandï, at‰˙ir¥bÇ no Latvijas,cilvïki vïr‰as policijÇ ar¥ tad, ja vïlas tikai sniegtinformÇciju vai pazi¿ot par mazsvar¥gu noziedz¥gonodar¥jumu, piemïram, par zagtu velosipïdu N¥derlandïkriminÇlprocesu neuzsÇk, taãu <strong>policija</strong> ‰o faktupiereÆistrï un ievada informÇciju datu bÇzï, kurasfunkcionï‰anu nodro‰ina citas valsts un nevalstiskÇsorganizÇcijas.Amstellandas <strong>policija</strong> (N¥derlande, Amsterdama) kop‰2000. gada darbu organizï, katrÇ apkaimï nor¥kojotatbild¥gos <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekus (Neighboorhood policeofficer - NPOs), kas pÇrzina savu teritoriju un tÇs dro‰¥basproblïmas. Apkaimes <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku dienests(turpmÇk – NPO) savu darbu uzsÇka 2000. gadÇ ar mïr˙igapplet vietïjÇs sabiedr¥bas uztic¥bu un uzzinÇt pïc iespïjasvairÇk informÇcijas par apkalpojamo teritoriju. ·ajosamatos tiek apstiprinÇti tikai pieredzïju‰i darbiniekiun tiem ir augstÇka amata kategorija (dev¥tÇ).Darbiniekiem <strong>darbs</strong> jÇorganizï pïc principa 80 % laikatiek velt¥ts darbam ar iedz¥votÇjiem, 20 % – <strong>darbs</strong> birojÇ.NPO tiek apstiprinÇts uz ãetriem gadiem. Kad ãetri gadinostrÇdÇti konkrïtajÇ teritorijÇ, vi¿‰ tiek pÇrcelts uzcitu vietu. Atsevi‰˙os gad¥jumos NPO var sa¿emt at∫aujuturpinÇt darbu konkrïtajÇ teritorijÇ vïl divus gadus. ·iedarbinieki ir atbr¥voti no pienÇkumiem, kas saist¥ti ardokumentu noformï‰anu, to pÇrsvarÇ veic citu dienestudarbinieki. Viena NPO apkalpojamÇ teritorija ir aptuveni2500–5000 iedz¥votÇju. KopÇ Amsterdamas teritorijÇ ir228 NPO. ReÆionÇ ir 177 taut¥bu iedz¥votÇji, no tiem22 % jaunie‰u. Iegappletie dati tiek izmantoti <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbaplÇno‰anÇ un sadarb¥bÇ ar citÇm valsts institapplecijÇm -jaunie‰u centriem, sociÇlajiem dienestiem u. c.Amstellandas <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienesta rado‰Ç grupa (piecucilvïku sastÇvÇ) izstrÇdÇ ¥pa‰u vietu karti undatorprogrammu, kas ir pieejama visiem darbiniekiem.·ajÇ programmÇ tiek ievietota informÇcija par konkrïtÇsvietas problïmÇm, cilvïkiem, sadarb¥bas partneriem unrisinÇmajiem jautÇjumiem. Programma ir pla‰i pieejama– to var izmantot visu dienestu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki,t. sk. ar¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong> sadarb¥bas partneri citÇs valstsinstitapplecijÇs. TÇdïjÇdi NPO atspogu∫o sava darba rezultÇtustÇdas informÇcijas vÇk‰anÇ un apkopo‰anÇ, kas varizrÇd¥ties noder¥ga citiem dienestiem.Abu iepriek‰ minïto valstu piemïri pierÇda, ka uzsabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes strÇdÇ ar¥lielajÇs pilsïtÇs un ka arguments – lauku rajonos ‰¥smetodes strÇdÇ labÇk – ir visai nosac¥ts, jo viss ir atkar¥gsno darba organizÇcijas konkrïtajÇ struktapplervien¥bÇ. Ar¥lielu teritoriju var sadal¥t mazÇkÇs vien¥bÇs un nor¥kotatbild¥go <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku, kÇ ar¥ izmantot daÏÇdusmodernus veidus un tehnoloÆijas sazi¿ai ar iedz¥votÇjiem.16Bunar N. Community Policing – issues and perspectives. CEPOL course 2/2010.


152.4. Iek‰ïjÇ komunikÇcija Çrvalstu praksï<strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametoÏu ievie‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇskar daudzus jautÇjumus, kassÇkotnïji pat ne‰˙iet saist¥ti,piemïram, lai veiksm¥gi izmantotu apkaimes vai <strong><strong>policija</strong>s</strong>iecirk¿a inspektora r¥c¥bÇ eso‰o informÇciju un zinljanaspar konkrïto teritoriju, nepiecie‰ama stingri noteiktasadarb¥bas un informÇcijas apmai¿as sistïma organizÇcijasiek‰ienï. Kop‰ 2000. gada, kad Amstellandas <strong><strong>policija</strong>s</strong>dienests sÇka ieviest apkaimes <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestus, irpierÇd¥jies, ka ‰Çda pieeja ne tikai uzlabo <strong><strong>policija</strong>s</strong> tïluvietïjÇs sabiedr¥bas ac¥s, bet ar¥ dod vïrt¥gu informÇcijupÇrïjÇm <strong><strong>policija</strong>s</strong> struktapplervien¥bÇm un sadarb¥baspartneriem. Ja organizÇcijÇ veiksm¥gi strÇdÇ informÇcijasapmai¿as sistïma, visi darbinieki jappletas vienl¥dz atbild¥gipar noziedz¥bas apkaro‰anu.Moderna <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienesta filozofija paredz regulÇruinformÇcijas apmai¿u organizÇcijÇ, t i., no apak‰as uzaug‰u un no aug‰as uz apak‰u, tik‰anos starp zemÇkÇun komandïjo‰Ç sastÇva l¥me¿a darbiniekiem,organizÇcijai svar¥gu lïmumu pie¿em‰anu diskusiju unpÇrrunu ce∫Ç, informÇcijas par pie¿emto lïmumupamatot¥bu pieejam¥bu u. tml. 17DiemÏïl tÇ nav ierastaprakse daudzos <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestos jaunajÇs EiropasSavien¥bas dal¥bvalst¥s. Te ¥pa‰a noz¥me ir iek‰ïjieminterneta komunikÇciju t¥kliem, kÇ ar¥ organizÇcijasvad¥bas praksei, kas nodro‰ina padoto izpratni paraugstÇkstÇvo‰o <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku pie¿emtajiemlïmumiem un no tÇ izrieto‰o zemÇk stÇvo‰o <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku r¥c¥bu. Labas pÇrvald¥bas indikators ir ar¥ tozemÇk stÇvo‰o <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku ierosinÇjumu skaits,kas guvis atsauc¥bu vado‰o <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku vidapple unticis izmantots organizÇcijas darbÇ.Amsterdamas pilsïtas <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestÇ, kuram ir l¥dz¥gaapkalpojamÇ teritorija kÇ R¥ga, sabiedrisko attiec¥bu jomÇstrÇdÇ 35 darbinieki (R¥gÇ l¥dz¥gÇ noda∫Ç strÇdÇ 2 cilvïki).Mediju <strong>darbs</strong> ar ÏurnÇlistiem tiek veikts l¥dz¥gi kÇ LatvijÇ,taãu ¥pa‰i liela uzman¥ba tiek velt¥ta iek‰ïjai komunikÇcijai.Katru mïnesi elektroniskÇ formÇtÇ tiek izdots organizÇcijaslaikraksts, kas ir pieejamas katram darbiniekam un kurÇtiek publicïtas organizÇcijas aktualitÇtes, zi¿as, jaunumiu. tml. Kopsavilkums ir pieejams ar¥ drukÇtÇ veidÇ. Reizidivos mïne‰os tiek izdots bezmaksas ÏurnÇls, kas irpieejams katram organizÇcijas darbiniekam.Da∫a no organizÇcijas vïrt¥bu sistïmas ir ar¥ dienestadev¥ze, kas ir redzama uz viesiem dokumentiem, kÇ ar¥atrodas sanÇksmju zÇlï un uz <strong><strong>policija</strong>s</strong> ïkas Çrsienas.Tiek izmantotas ar¥ modernÇs tehnoloÆijas, piemïram,e-pasta adre‰u listes, kuru adresÇti ir visdaÏÇdÇkÇs<strong><strong>policija</strong>s</strong> sadarb¥bas personas (adresÇtu skaits sniedzassimtos). TÇs tiek izmantotas ne tikai prevent¥vo zi¿uizplat¥‰anÇ, bet ar¥ noziedz¥go nodar¥jumu atklljanasnolapplekos. Pla‰i tiek izmantoti ar¥ Çrpakalpojumi daÏÇduakciju un kampa¿u r¥ko‰anÇ, kas LatvijÇ finansiÇlu unorganizatorisku apsvïrumu dï∫ tiek izmantoti reti.StratïÆijas paredz ar¥ regulÇras tik‰anÇs ar nevalstiskoorganizÇciju pÇrstÇvjiem. ·¥s tik‰anÇs nav formÇlas, tÇsorientïtas uz konkrïtu problïmu risinljanu, kÇ ar¥ paredzregulÇru atgriezenisko saikni, informïjot par atrisinÇtajÇmdro‰¥bas problïmÇm vai situÇcijÇm. FormÇla nevalstiskoorganizÇciju pÇrstÇvju uzaicinljana uz tik‰anos reizigadÇ ar minimÇlu iespïju main¥t vai ietekmït apsprieÏamodokumentu saturu nevar tikt uzskat¥ta par labassadarb¥bas ar sabiedr¥bu formu. LatvijÇ ‰ajÇ jomÇ ir bijusigan veiksm¥ga, gan mazÇk veiksm¥ga pieredze.Nenoliedzami, ka lielu ietekmi uz eso‰ajiem procesiematstÇj ar¥ bieÏÇ <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥bas mai¿a, kurasrezultÇtÇ nav iespïju uzsÇktÇs aktivitÇtes un plÇnus ieviestl¥dz galam. 18 Pozit¥vÇka ir situÇcija vietïjo pa‰vald¥bul¥men¥, kur starpdisciplinÇrÇ sadarb¥ba tiek veiksm¥gi¥stenota, risinot jaunie‰u nodarbinÇt¥bas, sociÇlÇsizolït¥bas, nedro‰o vietu sakop‰anas un citus jautÇjumus.Svar¥gi ir ievïrot principu – <strong>policija</strong> pïc savas iniciat¥vasaicina un vïr‰as pie sadarb¥bas partneriem, kÇ ar¥vajadz¥bas gad¥jumÇ ir dro‰¥bas eksperts starpinstitucionÇlÇl¥men¥.17Policing in a Democratic Society: Is Your Police Service a Human Rights Champion? Council of Europe. Vienna : Austrian Ministry of theInterior, 2000, p. 30-34.18Tr¥s gadu laikÇ, kop‰ tika ¥stenots projekts, <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥ba nomain¥jÇs ãetras reizes.


16<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i2.5. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïriji2.5.1. Policijas darba vïrtï‰anas kritïriji LatvijÇKÇviens no galvenajiem darb¥basrezultÇtu rÇd¥tÇjiem <strong>Valsts</strong> policijÇtiek izmantots reÆistrïto un atklÇtonoziedz¥go nodar¥jumu skaits.Pa‰reizïjÇ novïrtï‰anas sistïma (atskaites sistïma)balstÇs uz kvantitat¥vajiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba rÇd¥tÇjiem.Atklljanas procents – labi strÇdÇju‰i tie, kas atklÇju‰ivairÇk par 30 %, slikti – mazÇk par 10 %. Darba kvalitÇtesrÇd¥tÇji netiek skat¥ti. Visas atskaites formas <strong>Valsts</strong>policijÇ rezultÇtus paredz tikai skait∫u izteiksmï.Kvantitat¥vie rÇd¥tÇji tiek vïrtïti dinamikÇ, t. i., atskaitesperiodÇ skaitliskajiem rÇd¥tÇjiem jÇsamazinÇs vaijÇpieaug sal¥dzinÇjumÇ ar iepriek‰ïjo atskaites periodu.Darba produktivitÇte tiek vïrtïta, ¿emot vïrÇ rÇd¥tÇjusamazinÇjumu vai pieaugumu atskaites periodÇ(sal¥dzinÇjumÇ ar iepriek‰ïjo periodu), respekt¥vi, jÇbappletsastÇd¥tiem vairÇk administrat¥vo pÇrkÇpumuprotokoliem, jÇbapplet vairÇk atsavinÇtam alkoholam unnarkotiskajÇm vielÇm, jÇbapplet vairÇk kriminÇlvajljanasuzsÇk‰anai nodotiem kriminÇlprocesiem utt. PastÇvot‰Çdai novïrtï‰anas sistïmai, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem navizdev¥gi nodarboties ar noziedz¥gu nodar¥jumu un citulikumpÇrkÇpumu prevenciju.Atskaites parametri neatbilst sabiedr¥bas vajadz¥bÇm.Taãu tas nav vien¥gais negat¥vais novïrtï‰anas sistïmasaspekts. Lai novïrstu atklÇto noziedz¥go nodar¥jumusamazinÇjumu procentu, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki nereticen‰as izvair¥ties no iesniegumu par noziedz¥giemnodar¥jumiem pie¿em‰anas. Iedz¥votÇjiem, kas, pïcdarbinieku domÇm, vïr‰as policijÇ ar neperspekt¥viemiesniegumiem, piemïram, par somi¿u vai mobilo telefonuzÇdz¥bÇm, par piekau‰anÇm u. tml. noziedz¥giemnodar¥jumiem, pieklÇj¥gi atsaka, pamatojot, ka nav jïgasrakst¥t iesniegumu, jo tÇpat neko neatklÇs utt. Laiizvair¥tos no ‰ÇdÇm situÇcijÇm, Çrvalst¥s maznoz¥m¥gusnoziedz¥gos nodar¥jumus vienkÇr‰i uzskaita, t. sk.piereÆistrï pazudu‰Çs lietas datu bÇzïs, ko vïlÇk izmanto,ja ‰¥s mantas, piemïram, saist¥bÇ ar citu noziedz¥gunodar¥jumu, tiek atrastas.Atteikums pie¿emt iesniegumu un to izskat¥‰anasatteikums dro‰i vien ir viens no bappletiskÇkajiem faktoriem,kas diskreditï policiju. Pa‰reizïjÇ atskai‰u sistïmÇpastÇv daÏÇdas iespïjas manipulït ar skait∫iem. VislabÇktas redzams, aplapplekojot rezultÇtus atskai‰u periodubeigÇs – martÇ, japplenijÇ, septembr¥ un decembr¥ vïrojamagai‰o lietu pÇrne‰ana uz nÇkamo mïnesi,koncentrï‰anÇs uz mazÇk smagu noziedz¥gu nodar¥jumuatklljanu u. tml.LatvijÇ c¥¿a ar noziedz¥bu un administrat¥viempÇrkÇpumiem pÇrtapusi c¥¿Ç par cipariem. Konkrïtacilvïka un sabiedr¥bas kopumÇ aizsardz¥bas uzdevumiikdienas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ tiek nob¥d¥ti malÇ, tiecoties pïcaugstÇkiem kvantitat¥vajiem rÇd¥tÇjiem.Iedz¥votÇjiem formÇlie c¥¿as ar noziedz¥bu uzlabo‰anasrÇd¥tÇji nav svar¥gi. Daudz svar¥gÇka ir dro‰¥bas sajappletaun pÇrliec¥ba, ka nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ <strong>policija</strong> tosaizsargÇs. Iedz¥votÇji, kuru iesniegumi par zÇdz¥bunetika pie¿emti vai kuri saskÇru‰ies ar <strong><strong>policija</strong>s</strong>bezdarb¥bu vai tÇs darbinieku neuzman¥bu, skeptiskiskat¥sies uz pazi¿ojumiem, ka atklÇti tappleksto‰iemnoziedz¥gu nodar¥jumu pret ¥pa‰umu.Nav iespïjams panÇkt <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba uzlabojumus,nemainot pa‰reizïjo atskai‰u sistïmu. Kamïr sabiedr¥baipietiks ar eso‰ajiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas rÇd¥tÇjiem,<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki un <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥ba nebapples ieinteresïtisava reÇlÇ darba efektivitÇtes paaugstinljanÇ.Protams, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ nav iespïjams iztikt bezkvantitat¥vajiem rÇd¥tÇjiem, tie nepiecie‰ami ar¥ darbaplÇno‰anai un prevencijai, tomïr jÇrod iespïja ieviestar¥ citus vïrtï‰anas kritïrijus, piemïram, iedz¥votÇju,pa‰vald¥bu pÇrstÇvju un neatkar¥gu ekspertunovïrtïjumu vietïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbam.


172.5.2. Policijas darba vïrtï‰anas kritïriji: Çrvalstu pieredzeautÇjums par uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïrijiem irvissareÏÆ¥tÇkais, jo, kÇ atzinu‰i eksperti,„tas ir vairÇk process nekÇ produkts”. 19Tas tiek raksturots ar decentralizÇciju un divpusïjÇskomunikÇcijas nodro‰inljanu starp policiju un sabiedr¥buun saist¥ts ar vïrt¥bu sistïmas mai¿u organizÇcijÇ unjaunas organizÇcijas kultappleras rad¥‰anu.Ar¥ citÇs valst¥s, tÇpat kÇ LatvijÇ, prevent¥vÇ darbaveicïjiem ir nÇcies saskarties ar uzskatiem, ka at‰˙ir¥bÇno kriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba prevent¥vais <strong>darbs</strong> ir vieglÇksvai mazÇk noz¥m¥gs. Taãu valst¥s un dienestos, kur<strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> ar sabiedr¥bu ir vïrt¥ba, ‰is <strong>darbs</strong> tiekatz¥ts par vienl¥dz svar¥gu vai pat noz¥m¥gÇku, jo tie‰itas mapplesdienu sabiedr¥bÇ veido organizÇcijas tïlu unsavlaic¥gi novïr‰ iespïjamos likumpÇrkÇpumus. TÇpatjÇuzsver, ka problïmu gad¥jumÇ ir vieglÇk sadarbotiesar partneriem, ar kuriem jau iepriek‰ ir bijusi regulÇrainformÇcijas apmai¿a, un konkrïtÇs problïmasrisinljanai nav jÇdibina jauns kontakts. Labs piemïrsir iepriek‰ïjÇs noda∫Çs minïtais Amstellandas apkaimes(N¥derlande) <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienests, kuram, nodro‰inotveiksm¥gu informÇcijas apmai¿u starp dienestiem,izdevÇs panÇkt, ka ar laiku vi¿u darbu novïrtïja ar¥kriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvji, jo kÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki, kas labi pÇrzina apkaimi un tÇs iedz¥votÇjus,kriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem sniedza vïrt¥guinformÇciju.Apkopojot Çrvalstu pieredzi, projekta komandapÇrliecinÇjÇs, ka ar¥ prevent¥vÇ darba rezultÇtus var unvajag uzskait¥t un izvïrtït. Ieteicamie prevent¥vÇ darbavïrtï‰anas kritïriji ir:• tik‰anÇs ar iedz¥votÇjiem un sadarb¥bas partneriem(skaits);• starpdisciplinÇri atrisinÇtÇs dro‰¥bas problïmas(piemïram, samazinÇts kabatas zÇdz¥bu skaits,samazinÇts alkohola patïri¿‰ jaunie‰u vidapple u. tml.);• iedz¥votÇju un sabiedrisko organizÇciju pozit¥vÇsatsauksmes un pateic¥bas par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu;• ar iedz¥votÇju un valsts un pa‰vald¥bu institapplecijupal¥dz¥bu sakoptÇs vai uzlabotÇs vietas, kas iepriek‰atz¥tas par nedro‰Çm;• <strong><strong>policija</strong>s</strong> reitinga pieaugums;• statistiskie dati, kas parÇda uzlabojumus <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbÇ ar iedz¥votÇjiem; 20• datu bÇzïs ievad¥tÇ un citiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestiemsniegtÇ informÇcija;• par teritoriju atbild¥gÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekaatpaz¥stam¥ba iedz¥votÇju vidapple;• kontaktu, t. sk. e-pasta adre‰u, skaits, kas atrodasapkaimes <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka r¥c¥bÇ unnepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ var tikt izmantoti;• ar daÏÇdiem partneriem noslïgtie sadarb¥bas l¥gumi.Protams, l¥dztekus augstÇkminïtajiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbavïrtï‰anas kritïrijiem ir ar¥ tÇ sauktie tradicionÇlie<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïriji. Piemïram, OstravaspolicijÇ (âehija) noteiktie <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anaskritïriji ir ‰Çdi:• noziedz¥bas l¥menis attiec¥bÇ pret iedz¥votÇju skaitu(1000 iedz¥votÇjiem);• lietu skaits, kas ir nodotas apsappledz¥bai vai tÇlÇkaiizmeklï‰anai;• lietu skaits, kas ir atgrieztas papildu pierÇd¥jumuvÇk‰anai vai k∫appledu novïr‰anai;• sappledz¥bu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem skaits un topamatojums;• valsts noteikto prioritlju ietvaros izmeklïto un atklÇtolietu skaits (piemïram, narkotiku apkaro‰anas lietasun atklÇtie pÇrkÇpumi); 21• bezvïsts pazudu‰o personu atra‰ana;• vietïjÇ l¥me¿a aktivitÇtes, labas atsauksmes nopartneriem, tik‰anÇs un konsultÇcijas ar iedz¥votÇjiem;


18<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i• negat¥vi piemïri vai gad¥jumi, kas ir ietekmïju‰i<strong><strong>policija</strong>s</strong> tïlu (piemïram, ce∫u satiksmes noteikumupÇrkÇpumi, ko ir izdar¥ju‰i <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki;aizturïto personu aizbïg‰ana no ¥slaic¥gÇsaizturï‰anas izolatora u. c. gad¥jumi).Svar¥gi, lai darba novïrtïjums nebappletu formÇls un ‰˙istubappletisks ar¥ pa‰iem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem, jo tikai tÇdÇgad¥jumÇ ir sagaidÇma rÇd¥tÇju uzlabo‰anÇs un vïlmeveikt prevent¥vo darbu ikdienÇ. Noz¥m¥ga ir ar¥ atzin¥bapar paveikto, piemïram, atrisinÇto problïmu vainedro‰o vietu apraksts publiskajÇ gada pÇrskatÇ,pateic¥bas raksti u. c.Policijas dienestos darba rezultÇtu novïrtïjuma jautÇjuminereti tiek risinÇti un nostiprinÇti, iek∫aujot tos likumÇvai izdodot iek‰ïjos normat¥vos aktus, piemïram, âehijasRepublikÇ minïtie kritïriji ir noteikti iek‰ïjÇ normat¥vajÇaktÇ, savukÇrt likumÇ par policiju ir atrunÇta prevent¥vÇdarba noz¥me <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ. âehijÇ tiek uzskat¥ts, kakÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem, kas ir atbild¥gi parattiec¥go teritoriju, 50 % darba laika ir jÇpavada, tiekotiesar iedz¥votÇjiem. SavukÇrt <strong><strong>policija</strong>s</strong> datu bÇzï atsevi‰˙iizdal¥tÇ kategorija – <strong>darbs</strong> ar sabiedr¥bu – ∫auj ierindas<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekam piefiksït un s¥kÇk paskaidrotpadar¥to ‰ajÇ jomÇ.19Hartnett S. M., Skogan W. G. Community Policing, Chicago Style. Oxford : Oxford University Press, 1997, p. 5.20VairÇk par aptaujas noz¥mi un izmanto‰anu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ sk. noda∫Ç „Iedz¥votÇju vïlmju noskaidro‰ana: veidi un metodes”.21PastÇv ac¥mredzama saist¥ba starp valsts izvirz¥to prioritlju un darba vïrtï‰anas kritïrijiem – ja jautÇjumi minïti kÇ valsts prioritÇte, tietiek ar¥ ¥pa‰i uzskait¥ti.


193. Darbinieku izgl¥to‰anaPlÇnojot projekta aktivitÇtes, ¥pa‰auzman¥ba tika pievïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku apmÇc¥bÇm. GalvenieapmÇc¥bu jautÇjumi bija saist¥ti ar:• <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku saskarsmes iema¿u uzlabo‰anu(uz klientu vïrsta saskarsme <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ,saskarsme ar daÏÇda vecuma grupÇm un daÏÇdiemcilvïku tipiem);• moderno, uz sabiedr¥bu vïrsto <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏuapgapple‰ana (Çrvalstu starpdisciplinÇrÇs sadarb¥baspieredze, sadarb¥bas partneru apzinljana uniesaist¥‰ana, uzdevumu deleÆï‰ana, iedz¥votÇjuaptauju izmanto‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anÇ);• <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku personisko izaugsmi un atbalstu(profesionÇlais pa‰vïrtïjums, stresa menedÏmentskr¥zes apstÇk∫os, organizÇcijas vïrt¥bu sistïma).SeminÇru gaitÇ projekta komanda centÇs izprast iecirk¿udarbinieku vïlmes un vajadz¥bas, kÇ ar¥ iedro‰inÇtturpinÇt meklït nepiecie‰amo informÇciju patstÇv¥gi.LielÇkoties seminÇros gappletÇs zinljanas tika atz¥tas parnoder¥gÇm tie‰ajÇ darbÇ, kÇ ar¥ tika izteikti daÏÇdiierosinÇjumi par tïmÇm, kuras turpmÇk, organizïjotapmÇc¥bas, bappletu vïlams iek∫aut programmÇ. Pïc <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku lappleguma projekta laikÇ tika novad¥ti ne tikaiiepriek‰ plÇnotie seminÇri, bet tika veiktas ar¥ papilduaktivitÇtes, kas bija vïrstas uz darbinieku apmÇc¥bÇmun informï‰anu (kopÇ projekta gaitÇ tika noorganizïtidevi¿i seminÇri par daÏÇdÇm tïmÇm, no tiem 3starptautiski).Galvenie dal¥bnieku komentÇri, atbildot uz jautÇjumupar vïrt¥gÇko, kas tika iegapplets apmeklïjot seminÇru paruz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodïm un âehijaspieredzi bija ‰Çdi:• kÇ iegapplet partneru uztic¥bu, kop¥gi risinot dro‰¥basproblïmas, un rast pirmo kontaktu;• problemÇtisko vietu apzinljana teritorijÇ;• prevent¥vÇ darba veik‰ana ne tikai attiec¥bÇ uzpersonu, bet uz notikumu kopumÇ;• iestÇdes sadarb¥ba ar nevalstiskajÇm organizÇcijÇm,uz kÇdiem pamatiem un kÇ to veidot;• iespïja uzzinÇt par citÇs valst¥s ¥stenotajiemprevencijas projektiem un projektu idejÇm(„Stop 24”, „Policijas roka”, „Senioru projekts”,„Tavas ielas policists” u. c. 22 );• iespïja (kas tiek dota ar¥ iecirk¿a darbiniekiem)tikties ar reÇlÇ darba veicïjiem citÇs valst¥s unuzzinÇt par vi¿u pieredzi klÇtienï;• iespïja tikties ar citu reÆionu vai iecirk¿u <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem Latvijas mïrogÇ.Saskarsmes iema¿u jautÇjumos dal¥bnieki izteicavïlï‰anos ‰Çdus seminÇrus turpinÇt atkÇrtoti, ¥pa‰isaist¥bÇ ar ‰ÇdÇm darba jomÇm:• da∫a darbinieku atzina, ka vi¿iem trapplekst praktiskÇssaskarsmes iema¿u, dodoties Çrpus ierastÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong>vides pie sadarb¥bas partneriem citÇs institapplecijÇs,un norÇd¥ja, ka l¥dz ‰im tÇ nav ierasta prakse. Tasgan bija pÇrsteigums projekta komandai, jo likÇs,ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekam nevajadzïtu bapplet ‰aubÇmpar savÇm spïjÇm tie‰i uzrunÇt sabiedr¥bu. LielajÇspilsïtÇs situÇcija ir sliktÇka, jo daudzi <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki pat nekad nav biju‰i savas apkalpojamÇsteritorijas pa‰vald¥bÇ. Ne visi darbinieki ir gataviiet un uzrunÇt iedz¥votÇjus uz ielas, lielveikalÇ vaimasu pasÇkuma laikÇ;• saskarsmes iema¿as, uzstÇjoties publiski un kamerupriek‰Ç;• kontakta dibinljana un saskarsmes prasmes darbÇar iedz¥votÇjiem, kas nav likumpÇrkÇpïji;


20<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i• ¥pa‰i tika identificïtas smagÇs grupas – psihiskislimie, narkomÇni, veci cilvïki, atkÇrtoti sod¥tie,vardarb¥bÇ cietu‰ie u. c.Neatkar¥gi no piedÇvÇto apmÇc¥bu satura bieÏi vien tikalapplegts dot atslïgu visiem gad¥jumiem, ko diemÏïl naviespïjams ¥stenot. MÇc¥bas nevar dot atbildes uz visiemjautÇjumiem visÇs situÇcijÇs. Te dr¥zÇk jÇdomÇ parpsihologu dienesta papla‰inljanu <strong>Valsts</strong> policijÇ.Psihologa konsultÇcijÇm bappletu jÇbapplet pieejamÇm katrÇiecirkn¥, jo ikdienas darbÇ ar iedz¥votÇjiem rodas aizvienjaunas problïmas, kas ir jÇrisina gan cietu‰ajiem, ganpa‰iem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem. Daudzi darbinieki izteicavïlï‰anos sa¿emt atgriezenisko saikni un atbalstu noprofesionÇ∫u puses, kaut vai pÇrrunÇjot radu‰os situÇcijuun savu r¥c¥bu.Savu lomu projekta ¥steno‰anas laikÇ nospïlïja ar¥politiskie procesi un traÆiskie 2011. gada janvÇranotikumi, kad Jïkabpil¥ notika ap‰audes starp <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem. 23 ·ie notikumi rosinÇja izvïrtït <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> kadru atlases un apmÇc¥bas jautÇjumus, kÇ ar¥lika pastiprinÇti pievïrst uzman¥bu ikvienam <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieka disciplinÇrajam pÇrkÇpumam. Masu medijutelpÇ maz izskanïja fakts, ka notiku‰o tikpat lielÇ mïrÇkÇ sabiedr¥bas pÇrstÇvji, pÇrdz¥voja ar¥ kolïÆi visosLatvijas novados. ±pa‰a psiholoÆiska pal¥dz¥ba tikapiedÇvÇta tikai konkrïto vien¥bu (Jïkabpils, Tukumaiecirk¿a un vien¥bas „Alfa”) <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem uncietu‰ajiem, bet trappleka atbalsta pÇrïjo novadu dienestudarbiniekiem un <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestam kopumÇ.ReaÆïjot uz notiku‰o, projekta komanda piedÇvÇjaseminÇru „Saskarsmes iema¿as un profesionÇlaispa‰vïrtïjums”, kura laikÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem bijaiespïja notiku‰o pÇrrunÇt ar profesionÇlu psihologu, kasiespïju robeÏÇs deva atbildes uz sasÇpïju‰ajiemjautÇjumiem un iema¿as meklït iek‰ïjos resursus ‰ÇdusituÇciju pÇrvarï‰anai. ·o notikumu gaismÇ vïl skaidrÇkatklÇjÇs, ka atbalsts ‰ÇdÇs situÇcijÇs trapplekst ar¥ vidïjÇ unaugstÇkÇ l¥me¿a darbiniekiem, jo no vi¿iem tiek pras¥tagan atbild¥ba, gan spïja notieko‰o izskaidrot saviempadotajiem.Projekta ¥steno‰anas laikÇ <strong>Valsts</strong> policijÇ tika veikta ar¥reÆionÇlÇ reforma. TÇs rezultÇtÇ tika izveidotas reÆionÇlÇspÇrvaldes (ar <strong>2009</strong>. gada 1. septembri darbu uzsÇkapiecas reÆionÇlÇs pÇrvaldes). Talsu rajona <strong><strong>policija</strong>s</strong>pÇrvalde k∫uva par Kurzemes reÆiona pÇrvaldes Talsu(2. kategorijas) iecirkni. Ilgu laiku strÇdÇjo‰s kolekt¥vstika mÇksl¥gi sadal¥ts nosac¥ti divÇs da∫Çs – ar tie‰opriek‰niec¥bu LiepÇjÇ (Operat¥vÇs vad¥bas noda∫a,Satiksmes uzraudz¥bas rota, saimnieciskÇ dienestadarbinieki u. c.) un tie‰o priek‰niec¥bu Talsos (iecirk¿ainspektori, nepilngad¥go lietu inspektori unkriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong> inspektori). MinïtÇ reforma bija lielÇkÇatjaunotÇs <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vïsturï, diemÏïl tÇ notikasasteigti un bez pÇrdomÇtas pÇrmai¿u vad¥bas. L¥dztekusreÆionÇlajai reformai bappletiski tika samazinÇts ar¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku atalgojums un sociÇlÇs garantijas. ·o notikumurezultÇtÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku uztverï nostiprinÇjÇsviedoklis, ka reforma tika veikta tikai tÇpïc, lai likum¥gisamazinÇtu darbinieku atalgojumu, nevis uzlabotu<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. Daudzi jappletas nenovïrtïti un neuzklaus¥ti– <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki labprÇt iesaist¥tos diskusijÇs parorganizÇcijas misiju, mïr˙iem un att¥st¥bas v¥ziju.MÇc¥bas par profesionÇlo pa‰vïrtïjumu tika organizïtasgan Talsos, gan R¥gÇ. Projekta gaitÇ tika konstatïts, kaTalsu <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿a darbinieki jappletas vietïjÇssabiedr¥bas saprasti un daudz novïrtïtÇki, turklÇt vi¿ijappletas, kÇ ‰¥s sabiedr¥bas neat¿emama da∫a. Tasskaidrojams gan ar to, ka mazpilsïtÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieksir vairÇk integrïts vietïjÇ sabiedr¥bÇ, gan ar¥ ar projektagaitÇ uzsÇktajÇm aktivitÇtïm, veicinot savstarpïjudialogu ar vietïjiem iedz¥votÇjiem. DiemÏïl R¥gÇdarbiniekiem jÇiegulda daudz lielÇka enerÆija, lainoorganizïtu tik‰anos ar daÏÇdu sabiedr¥bas grupupÇrstÇvjiem, jo lielpilsïtÇs cilvïki sevi mazÇk identificïar konkrïtu apkaimi – pÇrvieto‰anÇs pilsïtas teritorijÇnotiek nepÇrtraukti. L¥dz ar to neapmierinÇt¥ba ar savusociÇlo statusu un stresa l¥menis augstÇks ir lielpilsïtu<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem. Iepriek‰ teikto labi raksturodarba grupÇs rakst¥tais materiÇls. 24 Darbinieki atzina,ka vi¿u pa‰vïrtïjumu, emocionÇlo stabilitÇti un zinljanul¥meni nepiecie‰ams uzlabot. KÇ pozit¥vs aspekts tikanorÇd¥ta iespïja dro‰¥bas jautÇjumu risinljanÇ vairÇkiesaist¥t sabiedr¥bu, tÇdïjÇdi sa¿emot ar¥ lielÇku


21uzticï‰anos no sabiedr¥bas puses. Tika minïtas ar¥ tÇdastradicionÇlas lietas kÇ likuma aizsardz¥ba, profesijasprestiÏs un dz¥ves pieredze. DiemÏïl ‰obr¥d <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> koledÏas programmÇs jautÇjumi par stresamenedÏmentu un pa‰pal¥dz¥bas iema¿Çm tiek aplapplekotinepietiekami.Projekta gaitÇ mÇc¥bu procesÇ ¥pa‰a uzman¥ba tikapievïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku praktisko iema¿utrenï‰anai, izmantojot situÇciju izspïli un piemïrus noprakses. Lai ar¥ lielÇkÇ da∫a darbinieku izgl¥t¥bu irieguvu‰i, absolvïjot Latvijas Policijas akadïmiju 25 un<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> koledÏu, secinÇts, ka daudzas no <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbÇ nepiecie‰amajÇm saskarsmes iema¿Çm vi¿i irieguvu‰i, tikai uzsÇkot reÇlo darbu <strong>Valsts</strong> policijÇ vaiiemÇc¥ju‰ies no kolïÆiem. DiemÏïl ar¥ projekta ietvarospiedÇvÇtajos seminÇros laika trapplekuma un apmÇcÇmo<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku skaita dï∫ tikai da∫ïji varïja tiktapmierinÇta dal¥bnieku interese un vajadz¥bas. SecinÇms,ka jÇparedz regulÇras <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku apmÇc¥basvairÇku gadu garumÇ, atvïlot tam pietiekami daudzlaika un resursu. ·obr¥d darbinieku apmÇc¥bu nodro‰ina<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> koledÏa 26 , taãu bappletu vïlams piesaist¥t ar¥NVO un neatkar¥gos ekspertus, kas varïtu sniegt <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem skatu no malas un pal¥dzït rast atbildesuz sasÇpïju‰ajiem jautÇjumiem starpdisciplinÇrÇskat¥jumÇ. ±pa‰i noder¥gi tas bappletu pa‰vald¥bu iecirk¿ul¥men¥, jo daudzi sadarb¥bas partneri labprÇt iesaistÇs<strong><strong>policija</strong>s</strong> apmÇc¥bas procesÇ ar¥ bez maksas savu tie‰opienÇkumu vai atsevi‰˙u projektu ietvaros. Tas ∫autumÇc¥bu dienas <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿os (paredzïtas vismazdivas reizes mïnes¥) izmantot pilnvïrt¥gi.AktuÇls ir ne tikai jautÇjums par piedÇvÇjamo mÇc¥buapjomu, bet ar¥ tÇdu zinÇt¿u nozaru att¥st¥bu kÇkriminoloÆija, kriminÇlistika un <strong><strong>policija</strong>s</strong> ties¥basmapplesdienu izpratnï, jo agri vai vïlu bapples nepiecie‰amipïtniec¥bas projekti un prakses anal¥ze augstÇkÇ l¥men¥;‰obr¥d neviena Latvijas augstskola to nepiedÇvÇ. Policijasdarba efektivitÇtes uzlabo‰anai no kvalitÇtes vad¥basviedok∫a steidzami bappletu jÇizvïrtï ar¥ pa‰reizïjaiskriminÇlprocess, jo dokumentu apjoms un ieguld¥tais<strong>darbs</strong>, noformïjot nepiecie‰amos dokumentus,kriminÇlprocesos ir milz¥gs.Projekta komanda izstrÇdÇja ieteikumus tÇlÇkizgl¥t¥basseminÇriem. Ja <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> vïlas ieviest uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes savÇ ikdienas darbÇ,iespïja apgapplet ‰Çdus mÇc¥bu modu∫us bappletu jÇnodro‰inaikvienam, kas vïlas uzsÇkt darbu policijÇ.1. modulis. Saskarsmes teorija un saskarsmesprasmes, strÇdÇjot ar daÏÇdÇm mïr˙auditorijÇm.1.1. Policijas klientu anatomija, kontaktanodibinljana.1.2. Klienti <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ un saskarsmes stratïÆijas.1.3. Grappletie klienti <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ un saskarsmesstratïÆijas.1.4. Akt¥vÇs klaus¥‰anÇs prasmes; jautÇjumuuzdo‰anas prasmes; pirmÇ pal¥dz¥ba(komunikÇcijÇ) saskarsmï ar cietu‰o; slikto zi¿upazi¿o‰ana.1.5. Saskarsme ar sadarb¥bas partneriem. 271.6. <strong>Uz</strong>stljanÇs prasmes; prezentÇcijas prasmes;publiskÇ runa.1.7. Mediju treni¿‰ un sadarb¥ba ar medijiem.1.8. Dusmu menedÏments un pa‰pal¥dz¥ba.2. modulis. Problïmu anal¥ze un risinljana <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbÇ: pieejas un metodes.2.1. Problïmas identificï‰ana, apkopojot <strong><strong>policija</strong>s</strong>r¥c¥bÇ eso‰o informÇciju un statistiku.2.2. Problïmu risinljanÇ izmantojamÇs metodes unpieejas: SARA, problïmu anal¥zes trijstappleris u. c.2.3. Policijas sadarb¥bas partneru iesaist¥‰ana unatbild¥bas deleÆï‰ana.2.4. AtgriezeniskÇs saiknes nodro‰inljana, unsabiedr¥bas informï‰ana par sasniegtajiemrezultÇtiem.3. modulis. Metodes vietïjÇs sabiedr¥bas pÇrstÇvjuiesaist¥‰anai.3.1. Teritorijas profils un iedz¥votÇju raksturojums.3.2. DaÏÇdas mïr˙a grupas – raksturojums unvajadz¥bas; tradicionÇlie kontaktï‰anÇs veidi;vajadz¥bu apzinljana.3.3. VietïjÇs sabiedr¥bas l¥deri un kontakta veido‰ana.


22<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i3.4. MultikulturÇlÇ pieeja un sadarb¥ba.3.5. Jauno tehnoloÆiju un sociÇlo t¥klu izmanto‰ana<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ.4. modulis. Prevencijas projektu plÇno‰ana,ievie‰ana un izvïrtï‰ana.4.1. Vajadz¥bu noskaidro‰ana – valst¥ (ne tikai <strong>Valsts</strong>policijÇ) pieejamÇ statistika, aptaujas datuizmanto‰ana.4.2. Ideju Æenerï‰ana, partneru piesaist¥‰ana, idejupÇrdo‰ana partneriem, finansïjuma piesaist¥‰ana.4.3. Projekta rakst¥‰ana.4.4. Projekta ietekmes un rezultÇtu izvïrtï‰ana.4.5. Projekta ilgtspïja organizÇcijÇ vai Çrpus tÇs.5. modulis. Policijas darba plÇno‰ana un pÇrskatusnieg‰ana vietïjai sabiedr¥bai.5.1. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> prioritlju noteik‰ana; plÇno‰anasmehÇnismi nacionÇlÇ un vietïjÇ l¥men¥.5.2. Årvalstu pieredze, nosakot <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbaprioritÇtes un atskaitoties vietïjai sabiedr¥bai.5.3. Iedz¥votÇju un sadarb¥bas partneru vajadz¥bunoskaidro‰ana – aptaujas, tik‰anÇs, World Cafeu. c. metodes.5.4. Noskaidroto vajadz¥bu izmanto‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba plÇno‰anÇ.5.5. Mïr˙u un uzdevumu definï‰ana (izmïrÇmi, laikÇdefinïti utt.).5.6. PÇrskata par padar¥to snieg‰ana sabiedr¥bai unpartneriem.6. modulis. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbafilozofija un <strong><strong>policija</strong>s</strong> att¥st¥bas tendences pasaulï.6.1. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba (CommunityPolicing) filozofija: m¥ti un realitÇte.6.2. OrganizÇcijas misija un v¥zija, Çrvalstu pieredze,integrïjot uz sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametodes.6.3. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba at‰˙ir¥ba noproblïmu risinljanas pieejas.6.4. Policija kÇ pakalpojuma sniedzïjs (biznesaizpratnï); uz klientu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>.6.5. Darba vïrtï‰anas kritïriji mapplesdienu <strong><strong>policija</strong>s</strong>dienestÇ.6.6. OrganizÇcijas darba stila mai¿a un labaspÇrvald¥bas principi.6.7. Iek‰ïjÇs komunikÇcijas noz¥me demokrÇtiska<strong><strong>policija</strong>s</strong> dienesta pastÇvï‰anÇ.22VairÇk informÇcijas par ‰iem projektiem sk. apak‰noda∫Ç „Årvalstu prakse problïmu anal¥zes metodes izmanto‰anÇ: âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong>piemïrs”.232011. gada 25. janvÇra r¥tÇ Jïkabpil¥ notika vïl nebijis gad¥jums Latvijas <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vïsturï. Pieci cilvïki, tostarp ãetri <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki,mïÆinÇja aplaup¥t spï∫u zÇli „Fïnikss” un iegapplet savÇ ¥pa‰umÇ iekasïto naudu. VietïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki uz ienÇko‰o izsaukumu reaÆïjanekavïjoties un ieradÇs notikuma vietÇ, lai aizturïtu aplaup¥tÇjus. Ap‰audes un aizturï‰anas rezultÇtÇ bojÇ gÇja viens no Jïkabpils <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem, kas savus pienÇkumus pild¥ja godprÇt¥gi, un vairÇki tika ievainoti. Notiku‰ais ‰okïja <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekus un iedz¥votÇjusvisÇ valst¥ un izrais¥ja ∫oti daudz diskusiju par daÏÇdiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba aspektiem, tajÇ skaitÇ kontroles un uzraudz¥bas sistïmu, atalgojumal¥meni un profesionÇlo pa‰vïrtïjumu godprÇt¥go <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku vidapple.24Sk. pielikumu „Mans spïks un mans vÇjums”.25<strong>2009</strong>. gada nogalï Latvijas Policijas akadïmija tika likvidïta. ·obr¥d <strong><strong>policija</strong>s</strong> zinÇt¿u (piemïram, <strong><strong>policija</strong>s</strong> ties¥bu, kriminÇlistikas unoperat¥vÇ darba jomÇ) att¥st¥bas jautÇjums ir neskaidrs, jo neviena Latvijas augstskola ‰ajos jautÇjumos pagaidÇm nespecializïjas.262011. gadÇ <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> koledÏa piedÇvÇja vairÇkus profesionÇlÇs pilnveides kursus: <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku profesionÇlÇ ïtika unsaskarsme, PsiholoÆiskÇs ¥patn¥bas komunikÇcijÇ ar psihiski nel¥dzsvarotÇm personÇm, <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka saskarsmes kultapplera unkorupcijas riski saskarsmï ar ce∫u satiksmes dal¥bniekiem, Bïrnu ties¥bu aizsardz¥ba, Cietu‰Ç pratinljanas psiholoÆiskÇs ¥patn¥bas, <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku telefonsarunu komunikÇcijas ¥patn¥bas, Policijas darbinieku r¥c¥ba gad¥jumos, kas saist¥ti ar vardarb¥bu Æimenï, PersonÇlavad¥ba un mediju treni¿‰.27Projekta gaitÇ secinÇts, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem tiek piedÇvÇta minimÇla apmÇc¥ba darbÇ ar grappletajiem klientiem. TÇpat ∫oti maz tiek runÇtspar sadarb¥bu ar tÇ saucamajiem normÇlajiem cilvïkiem, kas nav likumpÇrkÇpïji un vïlas sadarboties ar policiju.


234. Apkalpojamo teritoriju raksturojo‰ie lielumijeb teritorijas profils (iecirk¿a pase)<strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbamïr˙i var raksturot ∫oti ¥si –problïmu risinljana sadarb¥bÇ arpartneriem. Lai ‰o mïr˙i sasniegtu,bappletiski noskaidrot, kÇdas ir problïmas un kas ir vai varïtubapplet <strong><strong>policija</strong>s</strong> partneri to risinljanÇ.Lai atvieglotu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekam iepriek‰ minïtÇsinformÇcijas ieguvi, noder¥gs bappletu atbalsta instruments,kurÇ apkopota visa informÇcija par apkalpojamÇsteritorijas raksturlielumiem, tÇs vïsturi un att¥st¥bu. Irkrietni vieglÇk, ja ir informÇcijas krÇtuve, kurÇ varieskat¥ties – nav ikreiz no jauna jÇpïta teritorija unjÇmeklï iespïjamie sadarb¥bas partneri. Pla‰ÇkainformÇcija par teritoriju noder ar¥ br¥d¥, kad reizidentificïtÇ problïma pïc laika parÇdÇs atkal. ·ÇdÇ situÇcijÇir vïrt¥gi zinÇt, kÇdi risinÇjumi tika izmantoti iepriek‰ïjÇreizï un vai tie ir biju‰i pietiekami efekt¥vi.·obr¥d ‰Çdam atbalsta dokumentam bappletu jÇbapplet iecirk¿apasei. DiemÏïl, analizïjot <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> iek‰ïjo normat¥voaktu – iecirk¿a inspektoru dienesta pienÇkumu izpildesnoteikumus un to pielikumu „Iecirk¿a pase”, 28 secinÇms,ka ‰obr¥d iecirk¿a pase neveic tai paredzïtÇs funkcijas(neraksturo iecirk¿a teritoriju un tajÇ dz¥vojo‰osabiedr¥bu). Nav skaidrs, kÇpïc informÇcijas tehnoloÆijulaikmetÇ ‰Çds dokuments jÇaizpilda ar roku. ·obr¥d –laikÇ, kad informÇcija un sabiedr¥ba mainÇs ∫oti strauji,– iecirk¿a pasï ierakst¥to informÇciju kvalitat¥vi atjaunotvai papildinÇt un nodot kolïÆim iecirk¿a inspektoramai¿as gad¥jumÇ faktiski nav iespïjams.Pa‰reizïjÇ iecirk¿a pasï iek∫aujamÇ informÇcija veidoteritorijÇ eso‰o iestÇÏu, uz¿ïmumu, tirdzniec¥bas objektu,auto stÇvvietu u. tml. uzskaiti, taãu neraksturo vietïjosabiedr¥bu – tÇs vecumu, nodarbinÇt¥bu, ienÇkumu l¥meni,dro‰¥bas izjappletu, problïmas, aktivitÇti, iesaistotiessabiedriskajÇ dz¥ve u. tml. Iecirk¿a pase tikai uzskaitapersonas, kas potenciÇli apdraud dro‰¥bu – noziedz¥bas,izvirt¥bas u. tml. perïk∫u uzturïtÇji, med¥bu kolekt¥vi unmeklïjamÇs personas. Policija ‰˙ietami definïjusi vietïjosabiedr¥bu, skatoties uz to caur institappleciju unlikumpÇrkÇpïju prizmu. Taãu sabiedr¥bas normÇlÇ da∫aun to raksturojo‰ie lielumi paliek Çrpus <strong><strong>policija</strong>s</strong>redzesloka. Sagaidot sabiedr¥bas atbalstu un cen‰otiesiesaist¥t tÇs locek∫us sabiedriskÇs kÇrt¥bas nodro‰inljanÇ,bappletu tikai normÇli noskaidrot, kas ir tie cilvïki, kuriapkalpojamajÇ teritorijÇ pa‰vald¥bai maksÇ nodok∫us unir likumpaklaus¥gi, kÇdas ir vi¿u stiprÇs puses un arkÇdÇm problïmÇm tie saskaras.Projekta komanda uzskata, ka iecirk¿a pases saturujÇpÇrskata un jÇpapildina ar pla‰Çku informÇciju parapkalpojamÇs teritorijas sabiedr¥bu, tÇpat jÇnodro‰ina,ka iecirk¿a pases tiek aizpild¥tas un uzglabÇtaselektroniskÇ formÇtÇ. Projekta gaitÇ tika apkopotainformÇcija, kuru, uzlabojot un izstrÇdÇjot iecirk¿a pasesjauno formu, bappletu vïlams iek∫aut.


24<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i1. InformÇcija par vietïjiem iedz¥votÇjiemVietïjÇs teritorijas iespïjamÇs dro‰¥bas un sociÇlÇsproblïmas var paredzït, analizïjot vietïjos iedz¥votÇjusraksturojo‰os lielumus. ApkopotÇ informÇcija var noderïtar¥, plÇnojot un organizïjot daÏÇdus prevencijasprojektus.Par apkalpojamÇs teritorijas iedz¥votÇjiem jÇnoskaidroun jÇsistematizï, piemïram, ‰Çda informÇcija:1) iedz¥votÇju sadal¥jums pïc vecuma, dzimuma,taut¥bas;2) iedz¥votÇju skaita izmai¿as pïdïjo 3 – 5 gadu laikÇ;3) vidïjais ienÇkumu l¥menis mÇjsaimniec¥bÇ;4) bezpajumtnieki un to pulcï‰anÇs vietas;5) maznodro‰inÇto skaits (% pret kopïjo iedz¥votÇjuskaitu);6) vai notiek iedz¥votÇju masveida iebrauk‰ana/izbrauk‰ana no teritorijas (piemïram, kÇdoskonkrïtos mïne‰os, vai ar¥ lai strÇdÇtu kÇdÇ noteritorijas uz¿ïmumiem);7) nodarbinÇto skaits pa sektoriem;8) bezdarbnieku skaita izmai¿as pïdïjos 3 – 5 gados(ik mïnesi);9) ekonomiski akt¥vo iedz¥votÇju skaita izmai¿aspïdïjos 5 gados.MÇjsaimniec¥bu raksturojums:1) privÇtmÇju, daudzdz¥vok∫u namu u. tml. skaits;2) mÇjsaimniec¥bu tipu tirgus vïrt¥ba;3) nepabeigto celt¿u skaits, tips, lielums, atra‰anÇsvieta.Citi raksturojo‰i lielumi: pie‰˙irtÇs balvas (piemïram,sakoptÇkais ciemats, iela, pagalms u. tml.) u. c.2. TeritorijÇ eso‰Çs NVO un akt¥vi sabiedr¥bas pÇrstÇvjiTo, kÇdas ir vietïjÇs problïmas un cik viegli vai grappletitÇs ir atrisinÇmas, lielÇ mïrÇ nosaka vietïjÇ sabiedr¥ba.<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pïtnieki secinÇju‰i,ka stipra sabiedr¥ba ir priek‰noteikums stipram uzsabiedr¥bu vïrstam <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbam. 29 Stipru unsaliedïtu sabiedr¥bu raksturo: zema iedz¥votÇju main¥ba,cilvïku vïlme savstarpïji draudzïties (kaimi¿ut¥klo‰anÇs), iesaist¥‰anÇs br¥vprÇt¥gÇs aktivitÇtïs (talkas,sporta svïtki, ziedojumu vÇk‰ana, rapplepes par veciemcilvïkiem, koordinïta nepilngad¥go pieskat¥‰ana u. c.),akt¥vas NVO u. c.Lai piln¥bÇ raksturotu vietïjo sabiedr¥bu, iecirk¿a pasejÇpapildina ar informÇciju par teritorijÇ eso‰ajÇm NVOun vietïjÇs sabiedr¥bas l¥deriem. ·¥ informÇcija sniedzpriek‰statu, cik lielÇ mïrÇ vietïjÇ sabiedr¥ba ir gatavapati apvienoties un organizïties daÏÇdu problïmurisinljanai. Jo akt¥vÇka vietïjÇ sabiedr¥ba, jo <strong>policija</strong>ivieglÇk ¥stenot uz sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametodes, jo akt¥vai vietïjai sabiedr¥bai rapplep ar¥ apkaimesdro‰¥bas jautÇjumi.Iecirk¿a pasï papildus jÇiek∫auj ‰Çda informÇcija:1) eso‰Çs NVO un to darb¥bas jomas;2) vietïjÇs sabiedr¥bas l¥deri;3) noz¥m¥gas akcijas, projekti;4) <strong><strong>policija</strong>s</strong> un vietïjÇs sabiedr¥bas sadarb¥basiniciat¥vas;5) konsultat¥vÇs padomes, kurÇs piedalÇs ar¥ NVO vaisabiedr¥bas pÇrstÇvji (piemïram, pa‰vald¥bÇs).


253. Sabiedr¥bas viedoklis par dro‰¥bas jautÇjumiemSabiedr¥bas izpratne par apkaimes dro‰¥bas problïmÇmnereti at‰˙iras no <strong><strong>policija</strong>s</strong> oficiÇlÇs statistikas. Ja <strong>policija</strong>tie‰Çm vïlas risinÇt problïmas, kas uztrauc vietïjosiedz¥votÇjus, tai ir jÇnoskaidro sabiedr¥bas viedoklis.Iecirk¿a pasï papildus jÇiek∫auj ‰Çda informÇcija:1) veiktÇs iedz¥votÇju aptaujas un to rezultÇti;2) iedz¥votÇju uztic¥ba <strong>policija</strong>i un citÇm valsts/pa‰vald¥bu institapplecijÇm;3) noskaidrotÇs iedz¥votÇju vajadz¥bas, kas skarsabiedrisko kÇrt¥bu un dro‰¥bu;4) vietïjo iedz¥votÇju bailes un nedro‰¥ba par daÏÇdÇmvietÇm, piemïram, bezpajumtnieku pulcï‰anÇsvietas, tum‰as ielas u. tml.4. Kontakta uzturï‰ana ar vietïjo sabiedr¥bu<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes kÇ vien¥goiespïju tikties ar sabiedr¥bu vairs neparedz tikaiapmeklïtÇju pie¿em‰anu kabinetos. JÇapzinÇs, ka ‰obr¥dmaz ir tÇdu cilvïku, kas apmeklïs iecirkni, lai sniegtuinformÇciju vai pÇrdomas par kÇdiem dro‰¥basjautÇjumiem. Policijai ir jÇbapplet tai, kas iet pie sabiedr¥bas.KÇ uzturït kontaktus ar sabiedr¥bu – vienota mode∫anav, tas ir rado‰s process.Analizïjot iecirk¿a teritoriju, bappletu lietder¥gi paredzïtvietas, kurÇs var tikt organizïtas tik‰anÇs ariedz¥votÇjiem (piemïram, aptauju veik‰anai, atskaiteipar darbu, izgl¥to‰anai u. tml.). Talsu pilotprojektapieredze rÇda, ka veiksm¥gas vietas ir lielveikals,gadatirgus, iedz¥votÇju forums u. c. Iecirk¿a pasï jÇatz¥mïgalvenie pasÇkumi un to norises laiks (piemïram, japplelijÇpilsïtas svïtki, augustÇ gadatirgus, pavasar¥ – aptaujasdatu pazi¿o‰ana pa‰vald¥bas aktu zÇlï u. tml.).5. Iecirk¿a inspektoru darba plÇns un atskait¥‰anÇs vietïjai sabiedr¥baiVietïjie iedz¥votÇji un vi¿u identificïtÇs dro‰¥basproblïmas lielÇ mïrÇ nosaka iecirk¿a inspektora ikdienasdarbu. AktualitÇtes tiek noskaidrotas ar aptauju pal¥dz¥buvai tiekoties ar iedz¥votÇjiem. Lai iedz¥votÇji zinÇtu, kÇtiek izmantota no vi¿iem iegappletÇ informÇcija,apkalpojamÇs teritorijas inspektoriem ir jÇsagatavo<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇns, kurÇ ¥sÇ un konkrïtÇ veidÇ iruzskait¥tas 3 – 5 vietïjÇs teritorijas problïmas, tÇsrisinljanas veidi un sadarb¥bas partneri.To, ka problïma ir atrisinÇta, iedz¥votÇji visbieÏÇk uzzinabr¥d¥, kad tÇ tiek novïrsta, piemïram, tiek sakopta kÇdanedro‰Ç vieta, ier¥kojot tur apgaismojumu un izcïrtotkrapplemus. Taãu periodiski bappletu vïlams sabiedr¥bai sniegt¥su kopsavilkumu (pÇrskatu) par <strong><strong>policija</strong>s</strong> padar¥to, jotÇdïjÇdi tiek uzlabotas <strong><strong>policija</strong>s</strong> un sabiedr¥bassavstarpïjÇs attiec¥bas, tiek uzlabota <strong><strong>policija</strong>s</strong> reputÇcijaun nostiprinÇta sabiedr¥bas vïlme sadarboties.Iecirk¿a pasï bappletu jÇnosaka, cik bieÏi ‰Çdi plÇnijÇsagatavo un kÇds ir atskaites periods. Talsupilotprojekta ietvaros pirmais plÇns tika sagatavots 3gadiem, atskaite – reizi gadÇ. Årvalstu prakse irat‰˙ir¥ga – ir valstis, kurÇs plÇni tiek gatavoti reizi gadÇ,savukÇrt atskait¥‰anÇs tiek organizïta uzreiz pïckonkrïtÇs problïmas atrisinljanas.


26<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i6. Identificïto problïmu risinÇjumiIecirk¿a pasei jÇapkopo ne vien sabiedr¥bas un pa‰as<strong><strong>policija</strong>s</strong> identificïtÇs dro‰¥bas problïmas, bet ar¥ torisinÇjumi. Tas atvieglotu iecirk¿a inspektoru darbu,gatavojot atskaites un pÇrskatus, kÇ ar¥ ∫autu ïrti uzraudz¥tproblïmu dinamiku, atkÇrto‰anos u. tml. 30Ir valstis, kurÇs dro‰¥bas problïmas, cilvïki vai nedro‰Çsvietas tiek iek∫autas ne tikai apkalpojamÇs teritorijasprofilos, bet skat¥tas (attïlotas) ar¥ ÆeogrÇfiskÇgriezumÇ. 31·obr¥d lielÇko iecirk¿a inspektoru darba apjomu (sevi‰˙ilielpilsïtÇs) veido <strong>darbs</strong> ar kriminÇlprocesiem. <strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes pieprasa citudarba plÇno‰anu. IzstrÇdÇjot iecirk¿a pasei jaunu formuun iek∫aujot tajÇ jaunu saturu, jÇpÇrdomÇ ar¥ jautÇjumspar laika sadali starp darbu ar sabiedr¥bu un darbu arpap¥riem un jÇnodro‰ina regulÇra iecirk¿a pasïiek∫autÇs informÇcijas atjauno‰ana.Darba plÇno‰anas procesÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki saskarasar¥ ar aktuÇlo statistikas datu trapplekumu. Trapplekst labikoordinïtas starpinstitappleciju sadarb¥bas, <strong>policija</strong>i navpieejami ne statistikas dati par konkrïto teritoriÇlovien¥bu iedz¥votÇju raksturlielumiem, ne anal¥ze parkonkrïtÇm apdz¥votajÇm vietÇm un mazÇkÇmteritoriÇlajÇm vien¥bÇm. Grapplet¥bas minïto datu ieguvïapliecina, ka daudzas institapplecijas neveido, neapkopo un,plÇnojot un analizïjot savu darbu, neizmanto statistiskosrÇd¥tÇjus. Projekta ietvaros ‰¥ problïma netika risinÇta,taãu projekta komanda uzskata, ka <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i, k∫applestotpar ekspertu problïmu risinÇjumu koordinï‰anÇ, bappletujÇrosina atbild¥go iestÇÏu pÇrstÇvju diskusija, aktualizïjotstatistikas datu noz¥mi ikdienas darbÇ.28ApstiprinÇti 2010. gada 17. decembr¥.29Bunar N. Strong communities for strong community policing. CEPOL course 2/2011.30Pla‰Çk sk. Noziedz¥bas anal¥ze 60 so∫os / Ronalds V. Klarks, DÏons E. Eks ; [tulkojums, Aiga Veckalne]. R¥ga : <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>, 2011.(Pieejams: http://www.vp.gov.lv/faili/sadalas/noziedzibas_analize_60_solos_gramata.pdf)31N¥derlandï kop‰ 2010. – 2011. gada darbojas Prominent sistïma – <strong><strong>policija</strong>s</strong> un sabiedr¥bas identificïto (un ar¥ atrisinÇto) problïmu (unproblïmcilvïku) attïlojums kartï.


275. Iedz¥votÇju vïlmju noskaidro‰ana:veidi un metodes5.1. Iedz¥votÇju aptaujas: <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba novïrtï‰ana un iedz¥votÇjuvajadz¥bu noskaidro‰ana<strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbapamats ir ne vien problïmurisinljana, sadarbojoties arpartneriem, bet ar¥ sabiedr¥basviedok∫a noskaidro‰ana. Projekta komandas viena nobieÏÇk dzirdïtajÇm replikÇm par uz sabiedr¥bu vïrstu<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu ir: „Kam gan citam vïl <strong>policija</strong> strÇdÇ, jane sabiedr¥bai!” ·im apgalvojumam varïtu piekrist, taãujÇnorÇda, ka ‰obr¥d <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> ikdienas darbaplÇno‰anÇ iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anu nepraktizï.Bet kÇ gan var strÇdÇt sabiedr¥bai, nezinot tÇs vajadz¥basun nesaprotot, vai sabiedr¥bas viedoklis par <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbu ir vïrt¥ba <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku un <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥basac¥s? Modernu <strong><strong>policija</strong>s</strong> spïku raksturo <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbavïrtï‰anas kritïriji, kur l¥dzÇs statistikas datiem paratklÇtajiem noziedz¥gajiem nodar¥jumiem vienl¥dz bappletisksir ar¥ sabiedr¥bas vïrtïjums.PÇrsvarÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anÇ tiek izmantoti diviaptauju veidi, kas at‰˙iras pïc mïr˙a grupÇm:1) kopïjÇ sabiedr¥bÇ valdo‰Ç viedok∫a noskaidro‰anagan par uzticï‰anos <strong>policija</strong>i, gan citiem vispÇr¥giemjautÇjumiem – pieejam¥bu, informÇciju, dro‰¥bassajappletu u. c. Veicot ‰¥s aptaujas, netiek ¿emts vïrÇfakts, vai cilvïkam ir bijusi reÇla saskarsme ar policiju.Policijas mïr˙is ir gapplet pozit¥vas atsauksmes ar¥ notiem cilvïkiem, kas ar policiju tie‰Ç saskarsmï navnonÇku‰i, bet uzzina par tÇs darbu masu medijos, nodraugiem, pazi¿Çm u. tml.2) <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientu jeb to cilvïku viedok∫a noskaidro‰ana,kuri ir biju‰i reÇlÇ saskarsmï ar policiju, sniedzotinformÇciju, zi¿ojot par likumpÇrkÇpumu u. tml.Noz¥m¥gÇkie <strong><strong>policija</strong>s</strong> klienti ir cietu‰Çs personas.Tie‰i vi¿u vïrtïjums atspogu∫o <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba kvalitÇtivisos aspektos – gan nozieguma vietÇ, ganizmeklï‰anas procesÇ, gan atgriezeniskÇs saites parizmeklï‰anas gaitu nodro‰inljanÇ, gan pal¥dz¥basnodro‰inljanÇ vai piedÇvljanÇ laikÇ, kad cietu‰ajamnepiecie‰ams psiholoÆisks, medic¥nisks vai juridisksatbalsts. MultikulturÇlÇs sabiedr¥bÇs arvien bappletiskÇksk∫applest to sabiedr¥bas pÇrstÇvju vïrtïjums, kas savasetniskÇs pieder¥bas vai Çdas krÇsas dï∫ potenciÇli tiekdiskriminïti, piemïram, LielbritÇnijas policijÇ atsevi‰˙itiek analizïts afrikÇ¿u viedoklis.Parasti aptaujas (neatkar¥gi no veida) pïc <strong><strong>policija</strong>s</strong>pasapplet¥juma veic socioloÆisko pït¥jumu firmas.L¥dztekus <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba novïrtïjumam svar¥gi noskaidrotar¥ apkalpojamo teritoriju iedz¥votÇju dro‰¥bas izjappletasl¥meni, dro‰¥bas problïmas un nedro‰Çs vietas. To varizdar¥t, izmantojot ∫oti daÏÇdas metodes – izplatot aptaujas,intervïjot iedz¥votÇjus, organizïjot diskusijas vai tik‰anÇsar iedz¥votÇjiem u. c. Nav sliktu vai labu veidu, kÇnoskaidrot vietïjo iedz¥votÇju viedokli, bappletiski irnoskaidrot visu iedz¥votÇju grupu viedokli. VisvieglÇkvar noskaidrot pensionÇru, sievie‰u (¥pa‰i mÇjsaimnieãu)un jaunie‰u viedokli. GrappletÇk ir iesaist¥t cilvïkusekonomiski akt¥vÇ vecumÇ un tos, kas nelabprÇtkontaktïjas ar policiju, piemïram, romus, vai ar¥ tos, kasvietïjÇ teritorijÇ tikai nak‰¿o, bet strÇdÇ citur.Pirms tiek sÇkta sabiedr¥bas viedok∫a apzinljana,jÇnoskaidro, kÇdas iedz¥votÇju grupas dz¥vo teritorijÇ,kur tÇs pulcïjas un kur tÇs visïrtÇk var sasniegt, kas irgrupu l¥deri, caur kuriem sasniedzams vairums grupasdal¥bnieku (bappletu labi, ja uz visiem ‰iem jautÇjumiematbildes bappletu atrodamas iecirk¿a pasï).


28<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i5.1.1. Aptaujas par <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba novïrtïjumu pilotprojekta ietvarosPilotprojekta ietvaros reizi gadÇ (kopumÇtr¥s reizes) visÇ LatvijÇ tika organizïtasaptaujas sabiedr¥bas viedok∫a noskaidro‰anai.TÇs ¥stenoja profesionÇlassocioloÆisko pït¥jumu firmas, kas tika izvïlïtas iepirkumaprocedapplerÇs. Aptauju veik‰anai tika izmantotas gantelefonintervijas, gan tie‰Çs intervijas (aptaujÇjotiedz¥votÇjus to dz¥vesvietÇs). Intervïti tika cilvïki vecumÇno 18 l¥dz 74 gadiem. Respondenti tika izvïlïti pïcnejau‰¥bas principa, saskarsmï ar policiju bija nonÇku‰i38–60 % iedz¥votÇju. Aptaujas tika strukturïtas tÇ, laitiktu noskaidrots iedz¥votÇju viedoklis par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbugan LatvijÇ kopumÇ, gan tie‰i pilotvietÇs. Tas ∫Çva novïrtïtar¥ projekta ietekmi un konstatït, kÇ tas iespaidojisiedz¥votÇju viedok∫a mai¿u pilotvietÇs.AptaujÇ tika noskaidrotas atbildes uz ‰Çdiem jautÇjumiem:Cik lielÇ mïrÇ Japples uzticaties <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i? KÇdi ir galvenieiemesli, kÇpïc neuzticaties? Cik informïti par <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbu kopumÇ Japples jappletaties? Vai Japples bappletu gatavs iesaist¥tiessabiedriskÇs kÇrt¥bas un dro‰¥bas nodro‰inljanÇ savÇdz¥vesvietÇ? Vai Japples paz¥stat <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿ainspektoru, kura iecirkn¥ atrodas Japplesu dz¥vesvieta – zinÇtvÇrdu, paz¥stat pïc izskata? Cik dro‰i vai nedro‰i Japplesjappletaties uz ielas savas dz¥vesvietas tuvumÇ diennaktstum‰ajÇ laikÇ? Vai Japplesu dz¥vesvietÇ ir kÇdas sabiedriskÇskÇrt¥bas vai dro‰¥bas problïmas, kurÇm <strong>policija</strong>i bappletujÇpievïr‰ lielÇka uzman¥ba? u. c.Projekta norises pilotvietÇs respondenti papildus tikalapplegti novïrtït ‰Çdus apgalvojumus: Ikvienam iedz¥votÇjampa‰am akt¥vi jÇiesaistÇs savas dz¥vesvietas dro‰¥basproblïmu risinljanÇ. SavÇ dz¥vesvietÇ es jappletos dro‰i.Policija manÇ dz¥vesvietÇ ir viegli sasniedzama un pieejama.ManÇ dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> ir labi informïta par dro‰¥basproblïmÇm, kas uztrauc vietïjos iedz¥votÇjus. ManÇdz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> iesaista iedz¥votÇjus daÏÇdu dro‰¥basproblïmu risinljanÇ. ManÇ dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> sekm¥girisina tÇs dro‰¥bas problïmas, kas uztrauc vietïjosiedz¥votÇjus. Ja vien tas iespïjams, es izvairos vïrstiespolicijÇ.Apkopojot aptauju rezultÇtus, tika kliedïti divi m¥ti.PirmkÇrt, m¥ts, ka <strong>policija</strong>i ir zems prestiÏs un taineuzticas. Aptauju rezultÇti apliecina pretïjo – <strong>policija</strong>bauda samïrÇ lielu sabiedr¥bas uzticï‰anos, turklÇtuzticam¥bas l¥menim ir tendence paaugstinÇties.<strong>Uz</strong>ticam¥bu <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i <strong>2009</strong>. gadÇ izteica 65 %iedz¥votÇju, 2010. gadÇ jau 68 %, bet 2011. gadÇ 69 %.Pïdïjos gados uztic¥ba <strong>policija</strong>i ir ievïrojamipalielinÇjusies, jo, piemïram, 2007. gadÇ vien 45 %iedz¥votÇju pauda atbalstu VP.Otrais m¥ts, kas ir ¥pa‰i populÇrs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekuvidapple, ir tÇds, ka sabiedr¥ba nevïlas sadarboties ar policiju.2010. gada aptaujÇ 52 % iedz¥votÇju norÇd¥ju‰i, ka irgatavi sadarboties, iesaistoties sabiedriskÇs kÇrt¥basuzturï‰anÇ. TÇpat 79 % iedz¥votÇju uzskata, ka pa‰amjÇiesaistÇs dro‰¥bas problïmu risinljanÇ. 67 % iedz¥votÇjuapgalvo, ka <strong>policija</strong> ir tÇ, kas neiesaista sabiedr¥bu.Augstajam uztic¥bas l¥menim iespïjami vairÇkiskaidrojumi, tostarp – sabiedr¥ba vïlas kÇdam uzticïties;meklïjot dro‰¥bas punktu Çrpus sevis, dro‰¥bas garantutÇ radusi <strong>Valsts</strong> policijÇ („KÇdam ir jÇuzticas!”, „Kamcitam, lai uzticas, ja ne <strong>policija</strong>i!”). Daudzos lauku rajonos<strong>policija</strong> ir vien¥gÇ institapplecija, kas vïl darbojas, jo citisociÇlie centri ir likvidïti (skolas, vietïjÇs slimn¥cas,pasta noda∫as, mazie veikali u. tml.). 2011. gada iedz¥votÇjuaptauja parÇd¥ja, ka ar¥ Jïkabpils traÆiskie notikumi navatstÇju‰i negat¥vu ietekmi uz kopïjo <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbavïrtïjumu.Analizïjot aptaujas, secinÇms, ka sabiedr¥bas viedoklisun izjappletas par <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu tomïr ir pretrun¥gas.Piemïram, <strong>2009</strong>. gadÇ sabiedr¥ba uzrÇd¥jusi sal¥dzino‰iaugstu uzticam¥bas un apmierinÇt¥bas l¥meni (65 %),taãu uzman¥ba jÇpievïr‰ faktam, ka 57 % iedz¥votÇjulabprÇt izvair¥tos vïrsties policijÇ un 56 % jappletasneinformïti par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.Sal¥dzinot iegappletos datus par situÇciju valst¥ un novados,redzams, ka novados iedz¥votÇji jappletas vairÇk informïtipar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu un darba rezultÇtiem, ar¥ uztic¥bas


29l¥menis <strong>policija</strong>i ir augstÇks (68 % – 73 %). ±pa‰i augstirÇd¥tÇji 2011. gadÇ bija Zemgalï un Latgalï (74 %), kÇ ar¥Kurzemï (73 %).Iedz¥votÇji, kas jappletas vairÇk informïti par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu,izrÇda lielÇku vïlmi sadarboties ar policiju. SavukÇrtiedz¥votÇji, kas neuzticas <strong>policija</strong>i un jappletas neinformïtiizrÇda mazÇku vïlï‰anos iesaist¥ties sabiedriskÇskÇrt¥bas problïmu risinljanÇ un sadarboties ar policiju.AptaujÇs iedz¥votÇji sniegu‰i ar¥ savus ieteikumus <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> darba organizÇcijas uzlabo‰anai. 2010. gadÇ kÇviena no bappletiskÇkajÇm lietÇm tiek minïta darba algaspaaugstinljana ierindas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem, tÇpattiek minïta darbinieku skaita palielinljana un korupcijasizskau‰ana, attieksmes mai¿a pret iedz¥votÇjiem unlaipn¥ba, ÇtrÇka reaÆï‰ana uz sappledz¥bÇm un izsaukumiem.Sabiedr¥ba sagaida no <strong><strong>policija</strong>s</strong> ar¥ prevent¥vo darbu unvïl akt¥vÇku sabiedr¥bas informï‰anu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.Ar¥ 2011. gadÇ kÇ aktuÇlÇkÇ vajadz¥ba norÇd¥tanepiecie‰am¥ba uzlabot iek‰ïjo darba organizÇciju,attieksmi pret iedz¥votÇjiem, uzlabot sabiedr¥basinformï‰anu un sadarb¥bu ar iedz¥votÇjiem, kÇ ar¥ ¥stenotprevent¥vÇs aktivitÇtes.


30<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i5.1.2. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientu aptauja<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> pieredzï ir izcils piemïrs,kÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientu, kuri nonÇku‰i reÇlÇsaskarsmï ar policiju, viedokli varnoskaidrot, izmantojot organizÇcijasiek‰ïjos resursus un sadarb¥bas partneru atbalstu.<strong>2009</strong>. gada nogalï, izmantojot sociÇlÇ medija atbalstu,elektroniski tika veikta <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientu aptauja „<strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> darba kvalitÇtes novïrtïjums”. 32 TÇ bija pirmÇaptauja <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vïsturï, kurÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>vïrtïts caur pakalpojuma snieg‰anas prizmu un kassniegusi atbildi uz <strong><strong>policija</strong>s</strong> iek‰ienï daudz diskutïtajiemjautÇjumiem – vai <strong>policija</strong> nodro‰ina pakalpojumu unkÇ mïr¥t tÇ kvalitÇti. Aptaujas rezultÇti uzskatÇmi pierÇda,ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba kvalitÇte tie‰i ietekmï sabiedr¥basvïrtïjumu.Diskusijas par pakalpojuma kvalitÇti ir aktuÇlas ne vienpolicijÇ, bet ar¥ citÇs ties¥bsargÇjo‰ajÇs iestÇdïs, piemïram,tiesÇs. VisbieÏÇk dzirdams arguments, ka ne <strong>policija</strong>, netiesa (ne ar¥ citas ties¥bsargÇjo‰Çs iestÇdes) nenodarbojasar biznesu, tÇpïc ‰o iestÇÏu <strong>darbs</strong> nevar tikt uzskat¥tspar pakalpojumu.<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> iedz¥votÇjiem sniegtais pakalpojums irdro‰¥bas izjappletas nodro‰inljana. Lai ar¥ tas, iespïjams,‰˙iet pla‰s un pat abstrakts definïjums ikdienas darbam,tÇ nav. Dro‰¥bas izjappleta sabiedr¥bÇ tiek nodro‰inÇta caurindividuÇliem gad¥jumiem, kad jebkur‰ <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieks nonÇk saskarsmï ar kÇdu no sabiedr¥baspÇrstÇvjiem (cietu‰ais notikuma vietÇ, autovad¥tÇjs uzce∫a, cilvïks, kas zvana <strong>policija</strong>i, lai sniegtu informÇcijuu. c.). N¥derlandï, piemïram, ‰obr¥d <strong><strong>policija</strong>s</strong> pakalpojumsdefinïts kÇ sabiedr¥bas dz¥ves kvalitÇtes palielinljana,jo dro‰¥bas izjappleta ir viens no dz¥ves kvalitÇtespamatfaktoriem.DaÏÇdos saskarsmes veidus starp policiju un sabiedr¥baspÇrstÇvjiem var iedal¥t noteiktÇs grupÇs. Var izdal¥t ar¥saskarsmes l¥me¿us, kuriem savukÇrt iespïjams noteiktmïrÇmos kritïrijus. TÇdïjÇdi var tikt noskaidrota noteiktasaskarsmes aspekta ietekme gan uz klientu grupu, gan<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> tïlu kopumÇ.Aptaujas „<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba kvalitÇtes novïrtïjums”izstrÇdï tik izmantota anglosak‰u valstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestupieredze iedz¥votÇju aptauju veik‰anÇ. Analizïjotiedz¥votÇju un <strong><strong>policija</strong>s</strong> saskarsmes posmus, tika izdal¥tasãetras klientu pamatgrupas:• cilvïki, kas vïr‰as policijÇ pïc pal¥dz¥bas;• cilvïki, kas <strong>policija</strong>i sniedz informÇciju;• cilvïki, kas cietu‰i ce∫u satiksmes negad¥jumos;• gad¥jumi, kad <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki vïr‰as pieiedz¥votÇja.Saskarsmi starp <strong>Valsts</strong> policiju un tÇs klientiem variedal¥t ‰Çdi:1. Policijas pieejam¥ba:a) iespïja sazinÇties ar policiju;b) <strong><strong>policija</strong>s</strong> reaÆï‰anas Çtrums uz sa¿emtopieteikumu.2. Tapplel¥tïjÇs darb¥bas:a) <strong><strong>policija</strong>s</strong> darb¥bas, sa¿emot informÇciju;b) darb¥bas notikuma vietÇ.3. AtgriezeniskÇ saite (informÇcijas snieg‰ana parsa¿emtÇs informÇcijas izmanto‰anu un/vai procesagaitÇ veiktajÇm darb¥bÇm).4. Saskarsmes kultapplera (<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku attieksme).5. Pieredze kopumÇ (<strong><strong>policija</strong>s</strong> klienta kopïjaispriek‰stats par kontaktu kopumÇ).Aptaujas rezultÇti, pirmkÇrt, parÇd¥ja, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong>pakalpojums ir gan definïjams, gan izmïrÇms. OtrkÇrt,atklÇja prec¥zu saikni starp <strong><strong>policija</strong>s</strong> darb¥bÇm un klientuvïlmi atkÇrtoti vïrsties policijÇ. Tie‰i vïlme atkÇrtotivïrsties policijÇ varïtu bapplet sabiedr¥bas dro‰¥bas sajappletasl¥me¿a rÇd¥tÇjs, jo parÇda, vai cilvïkam, nonÇkotapdraudïjuma situÇcijÇ, ir tic¥ba tam, ka par vi¿a dro‰¥bukÇds parapplepïsies un ka ir vïrts vïrsties policijÇ.Saska¿Ç ar aptaujas datiem, ja cilvïku policijÇ atrunÇno iesnieguma rakst¥‰anas, tad atkÇrtoti vïrsties policijÇir gatavi vien 15,9 % iedz¥votÇju; taãu, ja iesniegums


31tiek pie¿emts – policijÇ atkÇrtoti griez¥sies 53,2 %iedz¥votÇju.Policijas darbinieku saskarsmes kultapplerai ir vïl lielÇkaietekme uz iedz¥votÇju vïlmi vïrsties policijÇ – 70 %iedz¥votÇju ir gatavi vïrsties policijÇ atkÇrtoti, ja pirmajÇreizï kontaktïjoties piedz¥voju‰i pozit¥vu saskarsmi,savukÇrt, ja pieredze bijusi negat¥va, atkÇrtoti pïcpal¥dz¥bas policijÇ vïrstos vien 10 %.No atgriezeniskÇs saites sa¿em‰anas lielÇ mïrÇ atkar¥gaklienta apmierinÇt¥ba ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu kopumÇ.52,6 %, kuri sa¿ïmu‰i informÇciju par lietas gaitu irapmierinÇti ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, pat, ja lieta netiek atklÇta. 3332Aptauju izstrÇdÇja (ideja, uzbappleve, datu anal¥ze) Andis Rinkevics (tobr¥d vi¿‰ bija VP priek‰nieka V. Voina pal¥gs), un tÇ bez maksas tikareklamïta sociÇlajÇ portÇlÇ www.draugiem.lv. Tas ir izcils piemïrs VP un partneru sadarb¥bai (sadarb¥bas partnera ieguld¥jums bija atvïlïtÇreklÇmas telpa aptuveni Ls 15 000 apmïrÇ).33Rinkevics A. Policija kÇ pakalpojuma sniedzïja – VP darba kvalitÇtes izvïrtïjums. (Lekcija nolas¥ta 2010. gada 21. martÇ Talsu iecirkn¥.)


32<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i5.1.3. Aptaujas iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anai pilotvietÇsPolicijas darba plÇno‰anÇ svar¥gi izmantotaptaujas, ar kuru pal¥dz¥bu tieknoskaidrots gan sabiedr¥bas viedokliskopumÇ, gan daÏÇdu <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientuvïrtïjums par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. Tikpat bappletiskas ir aptaujas,kurÇs apzinÇtas konkrïtÇs apkalpojamÇs teritorijasiedz¥votÇju vajadz¥bas dro‰¥bas problïmu kontekstÇ.<strong>Valsts</strong> policijÇ l¥dz ‰im nav izveidojusies prakse <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba plÇno‰anas procesÇ iecirk¿u l¥men¥ ¿emt vïrÇ ar¥vietïjo iedz¥votÇju viedokli un vajadz¥bas apkalpojamÇsteritorijas dro‰¥bas uzlabo‰anÇ. Kaut ar¥ tiek aizstÇvïtsviedoklis, ka <strong>policija</strong> strÇdÇ cilvïkam, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekireti vai nemaz neuzrunÇ vietïjos iedz¥votÇjus, mïÆinotnoskaidrot, cik dro‰i vi¿i jappletas apkaimï, kurÇ dz¥vo.Policijas darbinieku person¥gi veiktÇs aptaujas, kurÇstiek noskaidrotas iedz¥votÇju vajadz¥bas, ir viens noveidiem, kas ∫auj <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu orientït uz vietïjoiedz¥votÇju vajadz¥bÇm un dro‰¥bas izjappletas l¥me¿acel‰anu. Aptaujas ¥steno‰anas process liek <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem iznÇkt no kabinetiem ielÇs un iepaz¥t toscilvïkus, kuriem vi¿i strÇdÇ. Veicot aptaujas, ir iespïjadibinÇt kontaktus ar iespïjamajiem sadarb¥baspartneriem ar¥ citÇs institapplecijÇs. BieÏi vien, aptaujÇjotiedz¥votÇjus, policisti iepaz¥stas ar sabiedr¥bas normÇloda∫u, jo, ‰˙etinot kriminÇlprocesus, saskarsme pÇrsvarÇnoris ar problemÇtiskajiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> klientiem.Projekta laikÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki pa‰i veica aptaujas‰Çdos iecirk¿os: Kurzemes reÆiona pÇrvaldes Talsuiecirkn¥ (<strong>2009</strong>. gada nogalï), Kurzemes reÆiona pÇrvaldesSaldus iecirkn¥ (2011. gada vasarÇ), Kurzemes reÆionapÇrvaldes LiepÇjas iecirkn¥ (2011. gada vasarÇ), R¥gasKurzemes iecirkn¥ (2011. gada pavasar¥).Interesanti, ka iedz¥votÇju aptaujÇs minïtÇs dro‰¥basproblïmas ne vienmïr ir <strong><strong>policija</strong>s</strong> atbild¥bas joma. Dro‰¥bair starpinstitappleciju atbild¥ba – jÇiegulda kop¥gas pappleles, laiuzlabotu dro‰¥bu teritorijÇ, kurÇ dz¥vojam un strÇdÇjam.PirmÇ Talsu iecirkn¥ ¥stenotÇ aptauja (<strong>2009</strong>. gada nogalï)uzrÇd¥ja, ka no iedz¥votÇju nosauktajÇm 6 aktuÇlajÇmdro‰¥bas problïmÇm, tikai divu novïr‰ana ir tie‰a <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> atbild¥ba. At‰˙ir¥gs bija ar¥ iedz¥votÇju un <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> viedoklis par prioritÇrajÇm jomÇm, piemïram,zÇdz¥bu samazinljanu, kuru <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>, balstotiesuz savu statistiku, noteikusi kÇ prioritÇti, iedz¥votÇjipïc noz¥m¥guma minïju‰i vien sestajÇ vietÇ. KopumÇTalsu iecirk¿a apkalpojamajÇ teritorijÇ tika minïtas‰Çdas dro‰¥bas problïmas (sakÇrtotas pïc noz¥m¥guma):• apgaismojuma neesam¥ba vai nepietiekamsapgaismojums;• jaunie‰u kompÇnijas;• alkohola reibumÇ eso‰as personas;• ce∫u satiksmes noteikumu pÇrkÇp‰ana;• klai¿ojo‰i dz¥vnieki;• zÇdz¥bas.L¥dztekus konkrïtu dro‰¥bas problïmu noskaidro‰anai,aptaujas sniedz iespïju apzinÇt tÇs vietas apkalpojamajÇteritorijÇ, kuras iedz¥votÇjos vairo nedro‰¥bas izjappletu. BieÏivien uzrÇd¥tÇs nedro‰Çs vietas l¥dz tam nav biju‰as <strong><strong>policija</strong>s</strong>redzeslokÇ. Taãu iedz¥votÇji tÇs vïrtï pïc saviem dro‰¥baskritïrijiem. Piemïram, Talsu pilsïtÇ kÇ nedro‰Ç vieta tikanorÇd¥ts tunelis, caur kuru iedz¥votÇji ‰˙ïrso Dundagasielu. Tunelis tika atz¥ts par nedro‰u ne jau tÇpïc, ka tajÇbappletu pastrÇdÇti noziedz¥gi nodar¥jumi, bet gan tÇpïc, katas bija neapgaismots, applappleda lietus laikÇ, tajÇ regulÇrikÇds at∫ÇvÇs nokÇrtot dabiskÇs vajadz¥bas un tas vienkÇr‰ibija neomul¥gs. Policijai, pa‰vald¥bai, Talsu novada Bïrnuun jaunie‰u centram, Talsu MÇkslas skolai un vietïjiemiedz¥votÇjiem sadarbojoties, tunelis tika labiekÇrtots –tunel¥ tika uzstÇd¥ta gr¥da, apgleznotas sienas, labiekÇrtotaapkÇrtne un ier¥kots apgaismojums. Kop¥giem spïkiemsakÇrtojot vietu, iedz¥votÇjos tika veicinÇta l¥dzatbild¥bapar ‰¥s vietas turpmÇko uzturï‰anu kÇrt¥bÇ.Vïl aptaujÇs kÇ nedro‰as bija minïtas ‰Çdas vietas:neapgaismoti stÇvlaukumi, pieturvietas, brauktuvju‰˙ïrso‰ana, veikali, pie kuriem lieto alkoholu u. tml.Jau pïc pirmÇ projekta ¥steno‰anas gada, aptaujÇjotiedz¥votÇjus par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, Talsu iecirk¿a darba


33vïrtïjums bija uzlabojies: par 11 % vairÇk iedz¥votÇjuuzskat¥ja, ka vi¿u dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> sekm¥gi nodro‰inakÇrt¥bu un dro‰¥bu; par 13 % vairÇk iedz¥votÇju uzskat¥ja,ka vi¿u dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> ir labi informïta parproblïmÇm, kas satrauc vietïjos iedz¥votÇjus; savukÇrtto iedz¥votÇju skaits, kas uzskat¥ja, ka vi¿u dz¥vesvietÇ<strong>policija</strong> iesaista iedz¥votÇjus dro‰¥bas jautÇjumurisinljanÇ, bija palielinÇjis par 8 %. Projekta komandauzskata, ka ‰os uzlabojumus lielÇ mïrÇ sekmïja tas, katika noskaidrots iedz¥votÇju viedoklis, darba plÇno‰anasprocesÇ tika izmantoti aptaujas dati un iedz¥votÇjunorÇd¥tÇs problïmas tika risinÇtas. 34Projekta komanda ir izveidojusi metodisko materiÇlu„JautÇjumi pirms aptaujas” (par aptauju veik‰anudro‰¥bas problïmu noskaidro‰anai), tas atrodamsgrÇmatas pielikumÇ.34Ar visu tr¥s gadu aptauju sal¥dzino‰ajiem rezultÇtiem var iepaz¥ties pielikumÇ „Policijas darba vïrtïjums Talsu iecirkn¥ <strong>2009</strong>. – 2011. gadÇ”.


34<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i5.2. âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pieredze iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anÇehijas <strong>policija</strong> ir izmantojusi daÏÇdusveidus, lai apkopotu atsauksmes pardaÏÇdu <strong><strong>policija</strong>s</strong> vien¥bu darbu kÇrt¥basuzturï‰anÇ pïdïjo gadu laikÇ. Da∫aiegappletÇs informÇcijas ir kalpojusi par pamatu âehijasRepublikas Iek‰lietu ministrijas Noziedz¥bas profilaksesgrantu programmas pieteikumam, da∫a ir bijusiinformÇcijas avots par sabiedr¥bas apmierinÇt¥bu ar<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, attieksmi pret policiju vai pras¥bÇm tai.âehijas pieredze rÇda, ka aptaujas var izmantot ne tikai,lai iegappletu kÇdu informÇciju, bet ar¥ lai informïtusabiedr¥bu par izmai¿Çm, kas skar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbaizpratni, un definïtu <strong><strong>policija</strong>s</strong> noz¥mi sabiedr¥bÇ nojauna; tÇdïjÇdi sabiedr¥ba apzinÇs, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> uniedz¥votÇju cie‰Çka sadarb¥ba ir abpusïjs ieguvums.Pirms uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏuievie‰anas âehijas policijÇ galvenÇ problïma, veicotaptaujas, bija tÇ, ka dati tika vÇkti tikai zinljanai, nevisr¥c¥bai, pamatojoties uz secinÇjumiem. ·Çdu situÇcijusekmïja gan fakts, ka <strong>policija</strong> neplÇnoja izmantot aptaujasrezultÇtus darba plÇno‰anÇ, gan tas, ka statistikas datibieÏi vien nedeva darb¥bÇm pietiekami spïc¥gupamatojumu (kÇdu <strong>policija</strong> bija cerïjusi sa¿emt). VïljÇpiemin, ka policisti bieÏi vien neuzticas statistikai, jono savas un vad¥tÇju prakses vi¿i labi zina, ka tÇ nevienmïr ir uztic¥bas vïrta. Taãu aptauju rezultÇti varbapplet labs pamatojums un motivït policistus turpinÇtizmantot uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes.Svar¥gÇkais, lai policisti ikdienas saskarï ar sabiedr¥bujapplet, ka vi¿u <strong>darbs</strong> ir uzlabojis attiec¥bas un ka vad¥tÇjiredz vi¿u ne visai efekt¥vÇs stratïÆijas c¥¿Ç ar noziedz¥bu(sal¥dzinot ar klasisko triÇdi – informÇcijas sa¿em‰ana/Çtra reaÆï‰ana/zi¿o‰ana par gad¥jumu).No vienas puses, nav ieteicams, ka aptaujas, kururezultÇti ir reprezentat¥vi un atspogu∫o cilvïku attieksmipret policiju, veic pa‰i policisti, jo statistiskÇ novirze‰ÇdÇ situÇcijÇ var bapplet pÇrÇk liela. Taãu, no otras puses,vietïjo aptauju gad¥jumÇ tas ir veids, kÇ uzskatÇmiparÇd¥t, ka <strong>policija</strong>i iedz¥votÇju attieksme patie‰Çm irsvar¥ga un <strong>policija</strong> to pïta personiski.Ievie‰ot uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodesâehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ, lai pït¥tu sabiedr¥bas attieksmivai uzzinÇtu vietïjo iedz¥votÇju baÏas par dro‰¥basjautÇjumiem, tika izmantoti turpmÇk aprakst¥tieaptauju veidi. Aptaujas veica gan policisti, ganprofesionÇlas organizÇcijas. GalvenokÇrt tika izmantotitr¥s aptauju veidi.


355.2.1. Reprezentat¥vÇs aptaujasLai iegappletu vispÇr¥gu informÇciju pariedz¥votÇjiem, sabiedr¥bas uztvere,attieksme un pras¥bas ir izpïtes vïrtas.AptaujÇjot vienu reizi, daudz uzzinÇtnevar, tÇpïc, lai analizïtu sabiedr¥bas viedok∫a parpoliciju tendences, noder¥gas ir tikai atkÇrtotas aptaujas.Tas noz¥mï, ka ‰o procesu uzsÇkt ir lietder¥gi tikai tad,ja esat nodro‰inÇju‰i finansïjumu atkÇrtotai ‰Çdu aptaujuveik‰anai, piemïram, reizi divos gados.Aptauju rezultÇti jÇvïrtï uzman¥gi – tie var at‰˙irtiesatkar¥bÇ no faktiskÇs situÇcijas un ar¥ diskusijÇm pla‰sazi¿asl¥dzek∫os (sabiedr¥bas atbalsts <strong>policija</strong>i pïc kÇdiemveiksm¥gi ¥stenotiem pasÇkumiem vienmïr pieaug).Reprezentat¥vÇs aptaujas noteikti ir vissareÏÆ¥tÇkÇs, tÇsprasa rapplep¥gu gatavo‰anos un zinÇtnisku pieeju.Pamatojoties uz noteiktÇm iez¥mïm, ir jÇizveidostrukturïta iedz¥votÇju mïr˙grupa un jÇvïr‰as pie tÇs,izmantojot atbilsto‰as metodes, jo rezultÇti atkar¥bÇ noizvïlïtÇs metodes var bappletiski at‰˙irties.Ja aptauja ir objekt¥va, tÇ sniedz labu vispÇr¥goinformÇciju par aptaujÇto iedz¥votÇju attieksmi. TÇ ∫aujformulït vispÇrïjas tïzes par iedz¥votÇju dro‰¥bas sajappletu,zinljanÇm par <strong><strong>policija</strong>s</strong> taktiku un darb¥bu, to, kÇ<strong><strong>policija</strong>s</strong> izplat¥tÇ informÇcija sasniedz sabiedr¥bu,iedz¥votÇju uztic¥bas l¥meni <strong>policija</strong>i, vïlmi sadarbotiesdaÏÇs iepriek‰ noteiktÇs jomÇs utt. TÇpïc vienmïr irinteresanti sal¥dzinÇt ‰os datus ar citu objekt¥vo statistiku,piemïram, sajappletu par konkrïtu noziegumuapdraudïjumu sal¥dzinÇjumÇ ar ‰o noziegumu klÇtbappletniaptaujÇto iedz¥votÇju vidapple.·is aptaujas veids prasa zinljanas par atlasi, anketasizveido‰anu un statistisko anal¥zi. Tas noteikti irvisdÇrgÇkais informÇcijas vÇk‰anas veids – jautÇjumijÇuzdod iepriek‰ noteiktam respondentu lokam ¥sÇ laikaposmÇ. Jo mazÇks ir aptaujÇto iedz¥votÇju daudzums, joneprec¥zÇki ir ‰Çdas aptaujas rezultÇti, tÇpïc tie irgandr¥z neizmantojami, iz¿emot ilglaic¥gus pït¥jumus(piemïram, sal¥dzinot sabiedr¥bas uzticï‰anos <strong>policija</strong>ireizi divos gados u. c.). Tie ir vairÇk noder¥gi kÇ vispÇr¥gasinformÇcijas avots, nevis kÇ l¥dzeklis, lai veicinÇtusabiedr¥bas iesaist¥‰anos dro‰¥bas jautÇjumu risinljanÇ.Reprezentat¥vÇ aptauja tika izveidota kÇ viedok∫u aptauja(iepriek‰ noteiktas respondentu grupas telefonaptauja)pilotprojekta sÇkumÇ un nobeigumÇ, ievie‰ot uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes divÇs âehijas<strong><strong>policija</strong>s</strong> vien¥bÇs. TÇ sniedza priek‰statu par pla‰sazi¿asl¥dzek∫u (nacionÇlo/vietïjo) lomu sabiedr¥bas viedok∫aun uztic¥bas <strong>policija</strong>i veido‰anÇ. Vietïjiem pla‰sazi¿asl¥dzek∫iem ir iespïjas veidot daÏÇdus sabiedr¥basviedok∫us par policiju – tie vairÇk uzticas saviempolicistiem nekÇ <strong>policija</strong>i kopumÇ.Reprezentat¥vo aptauju gad¥jumÇ visnoder¥gÇkie irjautÇjumi, kas iez¥mï patiesÇs iedz¥votÇju bailes. To varsal¥dzinÇt ar noziedz¥bas statistiku, lai uzzinÇtu, vai ‰¥sbailes atbilst reÇlajai situÇcijai vai nï. Vïl noder¥gi dativar tikt iegappleti ar jautÇjumiem, kas orientïti uz sabiedr¥basvïlmju sistïmiskajiem mode∫iem – tie var at‰˙irtiesatkar¥bÇ no apdz¥votÇs vietas lieluma, attÇluma l¥dztuvÇkajam <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirknim, respondentu vecuma vaidzimuma utt.


36<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i5.2.2. Pa‰vald¥bu pÇrstÇvju aptauja/pït¥jumsIrnotiku‰as vairÇkas aptaujas parpa‰vald¥bu vïlmi sadarboties ar policiju.âehijas pieredze rÇda, ka pa‰vald¥bupÇrstÇvji ir ∫oti disciplinïti un atbildïtoaptauju l¥menis tuvojas 100 %. Ir ∫oti lietder¥gi vïrstiespie pa‰vald¥bu pÇrstÇvjiem vismaz tr¥s iemeslu dï∫.PirmkÇrt, tas ∫auj parÇd¥t un izskaidrot pa‰vald¥buvad¥tÇjiem un amatpersonÇm izmai¿as <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇun tÇs nÇkotnes plÇnus. Tas ir ar¥ lielisks iemeslsvietïjiem policistiem person¥gi iepaz¥ties ar pa‰vald¥basdarbiniekiem.OtrkÇrt, tas ietaupa naudu – anketas var izplat¥t unsavÇkt policisti pa‰i, taãu, ja pa‰vald¥bu pÇrstÇvji vïlassaglabÇt anonimitÇti, vi¿iem, iespïjams, nebapplespretenziju atbildes rajona <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirknim nosapplet¥tpa pastu.Tre‰kÇrt, tas ∫auj noteikt pa‰vald¥bu vispÇr¥go spïjusniegt <strong>policija</strong>i atbalstu tÇs darb¥bÇs (un dod zinÇmusargumentus pret pa‰vald¥bÇm, kas nevïlas vai atsakÇssadarboties) un rada izpratni par daÏÇdÇm pa‰vald¥bupras¥bÇm atkar¥bÇ no to lieluma, attÇluma l¥dztuvÇkajam <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirknim utt.Galvenais ‰o aptauju trapplekums – tÇs sniedz labuvispÇr¥go ainu par pa‰vald¥bas pras¥bÇm un gatav¥busadarboties, taãu neatklÇj vietïjÇs sabiedr¥bas kopïjÇsizjappletas.


375.2.3. IeinteresïtÇs sabiedr¥bas pït¥jumiAt‰˙ir¥ba starp aptauju un pït¥jumu irtÇda, ka pïdïjais nav vïrsts uzreprezentat¥vu atlasi, bet gan uzcilvïkiem, kuri pa‰i izrÇda interesi. Laigan pït¥jums nedot vispÇr¥gu un objekt¥vu iedz¥votÇjuattieksmes ainu, tomïr tas var bapplet noder¥gs sabiedriskÇskÇrt¥bas uzraudz¥‰anas darbÇ, jo apkopo informÇciju no(un par) cilvïkiem, kuri dro‰¥bu uzskata par svar¥gujautÇjumu. Pït¥jumos (pretïji aptaujÇm) navnepiecie‰amas s¥kas zi¿as par aptaujÇtajiemiedz¥votÇjiem. Galvenais panÇkt, ka iespïja piedal¥tiespït¥jumÇ tiek dota katram, kur‰ varïtu bapplet ieinteresïts.·Çdu pït¥jumu priek‰roc¥ba ir tÇ, ka tie apkopo datusno cilvïkiem, kuri vïlas kaut kÇdÇ veidÇ risinÇt dro‰¥basjautÇjumus. Tas nav tik dÇrgi, un lielÇko da∫u plÇno‰anasun datu vÇk‰anas procesa var ¥stenot sadarb¥bÇ ar citiemvietïjÇs sabiedr¥bas partneriem (piemïram, anketusavÇk‰ana birojos un komerciÇlÇs iestÇdïs visÇ pilsïtÇ,anketu izplat¥‰ana, izmantojot vietïjÇ sabiedr¥bÇ izplat¥tuspla‰sazi¿as l¥dzek∫us u. tml.). Tas var stimulït vietïjosabiedr¥bu sadarboties, risinot dro‰¥bas jautÇjumus.·Çdos pït¥jumos var uzdot jautÇjumus par cilvïkupriek‰statiem par konkrïtiem dro‰¥bas uzlabojumiem;par to, ko vi¿i sagaida no <strong><strong>policija</strong>s</strong>; par konkrïtÇm vietÇm,ar kurÇm, vi¿uprÇt, <strong>policija</strong>i bappletu jÇnodarbojas; par to,kÇ vi¿i pÇrzina apkÇrtni, paz¥st konkrïtus policistus,vïlas ar vi¿iem sadarboties; par iespïjamiem sadarb¥basveidiem utt. Vïlams uzdot prec¥zus jautÇjumus, jorezultÇti jÇizmanto, nodarbojoties ar konkrïtu problïmurisinljanu noteiktÇ vietÇ.No vienas puses, ‰¥ pieeja ne∫auj iegapplet informÇciju nocilvïkiem, kas nav ieinteresïti, bet, no otras puses, ‰ÇduinformÇciju neiegapplest ar¥, strÇdÇjot ar iepriek‰ noteiktuiedz¥votÇju loku. Taãu ‰ajÇ gad¥jumÇ jums navjÇnodarbina sevi ar jautÇjumu, cik noz¥m¥gi ir iegappletiedati kopumÇ.Cita ieinteresïtÇs sabiedr¥bas da∫a ir cilvïki, kas nonÇksaskarï ar policiju, galvenokÇrt <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirkn¥. KÇdreiztiem uzdeva jautÇjumus par vi¿u apmierinÇt¥bu arsniegto pakalpojumu (piemïram, reaÆï‰anas laiks,policista izturï‰anÇs, vai jautÇjums tika atrisinÇts,gaid¥‰anas laiks l¥dz uzman¥bas pievïr‰anai <strong><strong>policija</strong>s</strong>deÏapplerda∫Ç u. c.). Tomïr ‰Çda veida anketas pamazÇmpazuda no âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿iem. DaÏi policistipaskaidroja, ka iecirk¿u vad¥tÇji maz izmantoja ‰ospït¥jumus, lai situÇciju main¥tu. Tie tika vïrtïti katrÇiecirkn¥ atsevi‰˙i, un daÏi darbinieki atzina, kapriek‰niec¥ba iegappletos rezultÇtus falsificïja (vai uzlaboja),vienkÇr‰i izmetot anketas, kas neiederïjÇs ainÇ, kÇduvi¿i vïlïjÇs iegapplet.


38<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iSecinÇjumiAtsaucoties uz âehijas pieredzi, jÇnorÇda, ka iegappletskait∫us, kas parÇda, ka, piemïram, 2004. gadÇ kÇdÇkonkrïtÇ vietÇ apdraudïti jutÇs 50 % iedz¥votÇju, bet2006. gadÇ ‰¥ proporcija main¥jÇs uz 45 %, nav ¥pa‰inepiecie‰ams. Daudz lietder¥gÇk ir noteikt konkrïtÇsb¥stamÇs vietas, lai izceltu tÇs, kÇ iespïjamus problïmuavotus un sadarb¥bÇ ar pa‰vald¥bu, citiem partneriemun vietïjo pla‰sazi¿as l¥dzek∫u informat¥vo atbalstuuzlabotu tÇs. Par pÇrmai¿Çm liecina nevis dro‰¥bassajappletas proporcija, bet taustÇmas izmai¿as, kassaska¿otas un izriet no sabiedr¥bas pras¥bÇm.TÇpïc visefekt¥vÇk likÇs apvienot pït¥jumu ieinteresïtÇssabiedr¥bas vidapple un pa‰vald¥bas amatpersonu aptauju.Tas deva lielÇkas iespïjas patie‰Çm atrisinÇt konkrïtusjautÇjumus, kas satrauca sabiedr¥bu. AptaujÇm vienmïrjÇbapplet saist¥tÇm un jÇrezultïjas konkrïtÇs pa‰vald¥basun <strong><strong>policija</strong>s</strong> darb¥bÇs.Saska¿Ç ar âehijas pieredzi visefekt¥vÇkie ir ‰Çdi so∫i:• vïrsties pie pa‰vald¥bas un citiem loÆiskajiempartneriem (piemïram, pa‰vald¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong>, skolÇm,vietïjÇs draudzes, ugunsdzïsïjiem, vesel¥basaizsardz¥bas darbiniekiem utt.) un apspriest ar tiemiespïjamo dro‰¥bas jautÇjumu loku, kas varïtu bappletinteresants sabiedr¥bai;• pamatojoties uz ‰o diskusiju, sagatavot anketu parjautÇjumiem, kas interesï sabiedr¥bu (tai nav obligÇtijÇbapplet tikai par dro‰¥bu) un atrast veidu, kÇ izplat¥tanketas vairÇkumam vietïjÇs kopienas pÇrstÇvju;• informït sabiedr¥bu, ka ‰Çdi pasÇkumi tiks veiktiun izskaidrot, kÇ tie tiks organizïti (piemïram, kÇtiks izplat¥tas un savÇktas anketas, kÇ tiks apstrÇdÇtidati, kur un kÇ tiks izmantoti rezultÇti);• izplat¥t anketas;• pïc anketu savÇk‰anas un datu izvïrtï‰anas informïtsabiedr¥bu par rezultÇtiem un aicinÇt apspriest datuspar dro‰¥bas jautÇjumiem. TÇpat informït sabiedr¥bupar to, kÇ tiks izmantoti citi savÇktie dati;• sagatavot publisku pasÇkumu rezultÇtu apsprie‰anaiar policiju;• publiskajÇ pasÇkumÇ debates jÇorganizï tÇ, laivispirms tiktu apspriesti rezultÇti kopumÇ (parvisÇm aptaujÇ konstatïtajÇm problïmÇm), tad ‰¥sproblïmas jÇsavirknï prioritÇrÇ sec¥bÇ, un tadjÇapsprieÏ atsevi‰˙i saska¿Ç ar to saist¥bu arapkÇrtni/apgaitu. Policistiem ir jÇbapplet gataviemnodarboties ar ‰¥m problïmÇm, vïlams, lai vi¿iembappletu vispÇr¥gs priek‰stats par iespïjamajiemrisinÇjumiem utt.;• apkÇrtnes/apgaitas policistiem jÇplÇno tÇlÇkÇ r¥c¥baatbilsto‰i kop¥gajam, sanÇksmï ar sabiedr¥baspÇrstÇvjiem izstrÇdÇtajam plÇnam un problïmurisinljanas stratïÆijÇm;• ‰Çds pït¥jums kopÇ ar turpmÇkajiem so∫iem jÇatkÇrtoik pïc zinÇma laika (diviem vai trim gadiem).StarplaikÇ veiktÇs darb¥bas galvenokÇrt ir atkar¥gasno apkÇrtnes/apgaitas policista un tÇ partneriem.


395.3. Citas metodes iedz¥votÇju viedok∫a noskaidro‰anai: World Cafe Be∫Æijas policijÇ 35Lai noskaidrotu aktuÇlÇkÇs dro‰¥basproblïmas apkalpojamajÇ teritorijÇ,Be∫Æijas <strong>policija</strong> reizi divos tr¥s gadosizmanto World Cafe metodi.Tik‰anÇs tiek organizïta par konkrïtu tïmu. Tik‰anÇssÇkumÇ visus klÇteso‰os sadala grupÇs (4–5 cilvïkikatrÇ grupÇ). Katrai grupai ir diskusijas vad¥tÇjs.ApspriestÇs problïmas vai to risinÇjumi tiek fiksïti uzpap¥ra galdautiem. Pïc noteikta laika (ieteicamais laiks –apmïram 30 minappletes) diskusijas grupas mainÇs argaldi¿iem (galdauti paliek turpat) un diskutï par to, parko diskutïjusi iepriek‰ïjÇ grupa. Pïc noteiktÇ laikagaldi¿‰ atkal tiek nomain¥ts. Diskusija turpinÇs tik ilgi,l¥dz dal¥bnieki atgriezu‰ies pie sÇkotnïjÇ galdi¿a. TÇdïjÇdivisiem dal¥bniekiem ir bijusi iespïja izteikties par piln¥givisiem jautÇjumiem, kÇ ar¥ visu dal¥bnieku idejas tiekfiksïtas uz galdauta.Diskusiju var veidot divïjÇdi: 1) informïjot dal¥bniekuspar tïmu un ∫aujot grupÇm pa‰Çm konstatït diskutïjamosjautÇjumus (nenovirzoties no galvenÇs tïmas); 2) katramgaldautam noteikt savu problïmjautÇjumu, respekt¥vi,uzrakst¥t uz galdauta jautÇjumu/problïmu (kas saskanar diskusijas kopïjo tïmu), par kuru pie konkrïtÇ galdi¿ajÇdiskutï.Organizïjot ‰Çda veida diskusijas, jÇpievïr‰ uzman¥ba,lai dal¥bnieki bappletu pïc iespïjas daÏÇdÇki gan pïc vecuma,dzimuma, izgl¥t¥bas, gan sociÇlÇ slÇ¿a, etniskÇs pieder¥basu. tml. <strong>Uz</strong> diskusiju jÇaicina visu teritorijÇ dz¥vojo‰ogrupu pÇrstÇvji.Diskusija laikÇ ir jÇievïro ¥pa‰i noteikumi: jÇklausÇsuzman¥gi, lai izprastu sac¥to; akt¥vi jÇpauÏ savs viedoklis;jÇjautÇ, ja ir neskaidr¥bas; katrai idejai vai komentÇramjÇbapplet saist¥tam ar kÇdu pirms tam izteiktu ideju; jÇpauÏtikai savs personiskais viedoklis; jÇizsakÇs ¥si un skaidri.Piemïram, diskusijas tïma ir „KÇ veiksm¥gi tikt galÇ arjaunie‰iem”. Diskusijas laikÇ dal¥bnieki: 1) definïgalvenÇs problïmas – saskarsme, likumpÇrkÇpumi,antisociÇla uzved¥ba, uztic¥bas veido‰ana u. c.; 2) kas iriesaist¥tÇs personas un iestÇdes – skolas, jaunie‰u centri,vecÇki u. tml.; 3) ieteikumi, idejas, darb¥bas; 4) attieksmesu. tml.Ja uz World Cafe diskusiju aicinÇti, piemïram, 20 cilvïki,tad, sadal¥ti grupÇs pa 4, piln¥gi visi dal¥bnieki bapplesizteiku‰ies un <strong>policija</strong> bapples ieguvusi daudz ideju problïmasturpmÇkai risinljanai.Be∫Æu policisti atzinu‰i, ka ‰Çda pieeja ir ∫oti vienkÇr‰aun ïrta un vienas diskusijas ietvaros var iegapplet idejasvairÇku problïmu risinljanai, vienlaikus diskusijas ir∫oti fokusïtas un netiek runÇts par jebko un visu, kÇbieÏi mïdz gad¥ties tik‰anÇs laikÇ ar sabiedr¥bu.VairÇk par World Cafe kust¥bu sk. www.theworldcafe.com35AprakstÇ izmantoti CEPOL course 2/2011 „Community Policing” materiÇli.


40<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i6. Aptaujas datu izmanto‰ana<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anÇ6.1. OrganizÇcijas mïr˙u noteik‰ana un darba plÇno‰anaPa‰reizïjais <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> priek‰nieksI. μuzis par saviem stratïÆiskajiemuzdevumiem citu starpÇ izvirz¥jis divasbappletiskas lietas – vad¥bas kvalitÇtessistïmas ievie‰ana policijÇ un ilgtermi¿a <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong>att¥st¥bas stratïÆijas izstrÇde. 36Izvïrtïjot I. μuÏaap¿em‰anos, jÇatz¥st, ka ir izvirz¥ti ambiciozi, taãu sennepiecie‰ami mïr˙i – iedz¥vinÇt stratïÆisko redzïjumu<strong><strong>policija</strong>s</strong> att¥st¥bÇ, pÇrskat¥t <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anaskritïrijus un sabiedr¥bas viedokli un vïrtïjumu noliktvienos svaru kausos ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> statistiku.Kop‰ Latvijas valsts neatkar¥bas atgapple‰anas 1991. gadÇ<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> nav izstrÇdÇjusi ilgtermi¿a att¥st¥basstratïÆiju. Tas ne vien ir pretrunÇ ar Att¥st¥basplÇno‰anas sistïmas likumu, bet ar¥, iespïjams, irbremzïjis <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> mïr˙tiec¥gu un sistemÇtiskuatt¥st¥bu demokrÇtiskas <strong><strong>policija</strong>s</strong> virzienÇ.Saska¿Ç ar spïkÇ eso‰ajos normat¥vajos aktos noteikto<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i bappletu jÇbapplet darb¥bas stratïÆijai un gadadarba plÇnam, kuri iek∫autos noteiktajÇ att¥st¥basplÇno‰anas dokumentu hierarhijÇ.·obr¥d <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> savu darbu plÇno tikai ¥stermi¿ajeb gada darba plÇna ietvaros. TurklÇt gada darba plÇnitiek izstrÇdÇti tikai nacionÇlÇ (<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong>) unreÆionÇlÇ (reÆionu pÇrvaldes) l¥men¥. Pa‰reiz vairsnetiek izstrÇdÇts vietïjÇ (iecirk¿a) l¥me¿a plÇns. Neviensno minïtajiem plÇniem neparedz iedz¥votÇju viedok∫apar dro‰¥bas problïmÇm noskaidro‰anu un vïrÇ¿em‰anu. Kaut ar¥ <strong>policija</strong> strÇdÇ sabiedr¥bai, tÇ savÇsatskaitïs un plÇno‰anas dokumentos neietversabiedr¥bas vïrtïjumu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.Vïl nesenÇ pagÇtnï, pirms <strong>2009</strong>. gadÇ notiku‰ÇsteritoriÇlÇs reformas, vietïjÇ l¥me¿a plÇni bijaierobeÏotas pieejam¥bas informÇcija. Sabiedr¥baspÇrstÇvjiem nebija ties¥bu uzzinÇt, kÇdas ir vietïjÇ<strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldes darba prioritÇtes. ·obr¥d ierobeÏotaspieejam¥bas informÇcijas vairs nav, jo ‰Çdu plÇnu ar¥nav.Ievie‰ot kvalitÇtes vad¥bas sistïmas, tÇs pa‰Ç pamatÇir pavisam vienkÇr‰a darÇmo darbu sec¥ba: plÇnot →dar¥t → vïrtït → pÇrskat¥t secinÇjumus → un atkalplÇnot. JÇatz¥st, ka bez att¥st¥bas stratïÆijas, kvalitÇtesvad¥bas sistïmas ievie‰ana ir apgrappletinÇta, jo izpaliekplÇno‰anas posms. SavukÇrt, ievie‰ot kvalitÇtes vad¥bassistïmu, aktuÇla k∫applest gan <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰ana,gan <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïriji.KvalitÇtes vad¥bas sistïmas viens no stapplerakme¿iem irklientu vïrtïjums par uz¿ïmuma vai iestÇdessniegtajiem pakalpojumiem. SecinÇms, ka turpmÇkÇnÇkotnï sabiedr¥bas vïrtïjums un vajadz¥bas bapples tikpatnoz¥m¥gi lielumi, kÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> reÆistrïtie un atklÇtienoziedz¥gie nodar¥jumi un cita taml¥dz¥ga statistika.36Tu izdari kaut ko ‰odien! [Intervija ar I. μuzi] (Pieejams: http://politika.lv/article/tu-izdari-kaut-ko-sodien)


416.2. Policijas darba plÇns vietïjÇ jeb iecirk¿a l¥men¥ un tÇ izmanto‰ana ikdienas darbÇIevie‰ot pilotprojektu Talsu iecirkn¥, tikasagatavots iecirk¿a l¥me¿a darba plÇnstr¥s gadu periodam, kurÇ noteiktieuzdevumi balst¥ti gan uz sabiedr¥basvajadz¥bÇm un <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtïjumu, gan <strong><strong>policija</strong>s</strong>izvirz¥tajÇm prioritÇtïm un tÇs r¥c¥bÇ eso‰o statistiku.Talsu iecirk¿a darba plÇns 2010.–2012. 37gadam irmïÆinÇjums parÇd¥t, kÇ ikdienas darbÇ var izmantotaptaujas datu rezultÇtus. ·is plÇns apliecina, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong><strong>darbs</strong> var bapplet vïrsts uz sabiedr¥bas vajadz¥bÇm un ‰¥svajadz¥bas ir noskaidrojusi <strong>policija</strong> pati. Tas ir veids, kÇparÇd¥t, ka plÇno‰anas dokuments var bapplet publisks unsabiedr¥bai ïrtÇ veidÇ pieejams un ka tÇdïjÇdi tasnenodara nekÇdu ∫aunumu vai apdraudïjumu <strong><strong>policija</strong>s</strong>ikdienas darbam. Tie‰i pretïji – vietïjÇ l¥me¿a darbaplÇnam ir vairÇki pozit¥vi aspekti, raugoties gan no<strong><strong>policija</strong>s</strong>, gan no sabiedr¥bas puses.KÇpïc sabiedr¥bai ir nepiecie‰ams <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇnsvietïjÇ l¥men¥?• PlÇns vairo iedz¥votÇju informït¥bu par to, ko unkÇpïc dara <strong>policija</strong>.• Iegapplestot vairÇk informÇcijas par <strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienasdarbu, iedz¥votÇji jappletas iedro‰inÇti kontaktïties.• Darba uzdevumi liecina, ka <strong>policija</strong> ir kontaktÇ araktuÇlajÇm iedz¥votÇju vajadz¥bÇm, jo plÇnÇ irietvertas konkrïtÇs apkalpojamÇs teritorijas dro‰¥basproblïmas un nedro‰Çs vietas.• Iedz¥votÇji, uzzinot par darba uzdevumiem, varsecinÇt, kam tiek tïrïti <strong><strong>policija</strong>s</strong> finan‰u resursi.• Informït¥ba vairo l¥dzatbild¥bu – turpmÇk ar¥ citicilvïki vïlïsies iesaist¥ties kÇdÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> aktivitÇtïs,vai nu aizpildot nÇkamo aptauju vai pal¥dzot ¥stenotprevencijas projektus.• Ja <strong>policija</strong> strÇdÇ atbilsto‰i plÇnÇ noteiktajiemuzdevumiem, palielinÇs sociÇlÇ kontrole (iedz¥votÇjiseko, vai, piemïram, visas iesaist¥tÇs puses ieguldapietiekami daudz darba vai resursu, lai ‰o problïmuatrisinÇtu).Ko, izstrÇdÇjot publisku vietïja l¥me¿a darba plÇnu,iegapplest <strong>policija</strong>?• PlÇns vairo informït¥bu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, kas irbappletiski ar¥ pa‰ai <strong>policija</strong>i.• PlÇnÇ iek∫autÇ informÇcija vairo uzticï‰anos <strong>policija</strong>i(bet ne vienmïr apmierinÇt¥bu ar tÇs darbu).• ·Çda plÇna esam¥ba ir demokrÇtiskas valsts iestÇdespaz¥me – iestÇde ir atvïrta sabiedr¥bai un atskaitÇspar to, ko dara.• PlÇns liek koncentrïties uz bappletiskÇko, tÇdïjÇdi <strong>darbs</strong>k∫applest efekt¥vÇks.• PlÇns ir atbalsts ikdienas darbÇ, jo informïsabiedr¥bu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba uzdevumiem; tas irkÇ reprezentÇcijas materiÇls vai atsauce, kaspaskaidro, kÇpïc <strong>policija</strong> ‰obr¥d veic ‰ÇdasaktivitÇtes, nevis citas.• Darba plÇns, kas izstrÇdÇts sadarb¥bÇ ar kolïÆiem,vairo <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku pieder¥bas sajappletuorganizÇcijai.• Darba plÇna esam¥ba sabiedr¥bai apliecina, ka,risinot uzrÇd¥tÇs dro‰¥bas problïmas, <strong>policija</strong>i ireksperta un koordinatora loma; <strong>policija</strong> k∫applestprofesionÇlÇka sabiedr¥bas ac¥s.• Policijas plÇns uzskatÇmi parÇda, ka dro‰¥basproblïmas ir dal¥ta atbild¥ba – gan starp citÇminstitapplecijÇm, gan sabiedr¥bas pÇrstÇvjiem.L¥dzÇs citÇs noda∫Çs minïtajiem datiem no sabiedr¥basaptaujÇm, <strong><strong>policija</strong>s</strong> plÇna kontekstÇ ir jÇuzsver, ka Talsuiecirk¿a darba plÇna esam¥ba un pieejam¥ba ievïrojamipalielinÇja iedz¥votÇju informït¥bu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.Gada laikÇ main¥jÇs iedz¥votÇju vïrtïjums par ‰Çdiemapgalvojumiem:• ManÇ dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> ir labi informïta par


42<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iproblïmÇm, kas satrauc iedz¥votÇjus – no 47 %<strong>2009</strong>. gadÇ uz 60 % 2010. gadÇ (+ 13%).• ManÇ dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> sekm¥gi nodro‰ina kÇrt¥buun dro‰¥bu – no 56 % <strong>2009</strong>. gadÇ uz 67 % 2010.gadÇ (+ 11 %).Talsu iecirk¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇns 2010.–2012. gadamir tikai pirmais mïÆinÇjums iedz¥vinÇt ‰Çdu praksi <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> darba organizÇcijÇ. PlÇna struktappleru un apjomukatrs iecirknis var izstrÇdÇt at‰˙ir¥gi. Tam nav jÇbapplet tikgaram, tik detalizïtam vai uz tik laba pap¥ra. Galvenais,lai iedz¥votÇji spïtu saprast, kas, kad, kur un kÇnoskaidroja sabiedr¥bas viedokli, kas tika noskaidrotsun kÇ tas tiks izmantots.Årvalstu praksï, piemïram, LielbritÇnijÇ, ‰Çdi plÇniparasti ir apmïram divu A4 formÇta lappu‰u garumÇ.Taãu pieejas var bapplet daÏÇdas.Rakstot darba plÇnu, jÇatceras, ka: 1) tam jÇietversabiedr¥bas prioritÇtes; 2) tam jÇietver <strong><strong>policija</strong>s</strong>prioritÇtes; 3) tajÇ jÇiek∫auj ne vairÇk kÇ 4–7 mïr˙i2–3 gadiem vai 3 mïr˙i 6 mïne‰iem; 4) mïr˙iem jÇbappletkonkrïtiem, izmïrÇmiem, sasniedzamiem un laikÇizpildÇmiem; 5) plÇnam jÇatspogu∫o, kÇ tiks mïr¥tirezultÇti; 6) plÇnam jÇbapplet vienkÇr‰Ç valodÇ un orientïtamuz iedz¥votÇjiem.Beidzoties plÇna darb¥bas periodam, jÇizvïrtï, vai tÇforma un saturs ir bijis ïrts un saprotams gan sabiedr¥baspÇrstÇvjiem, gan <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem.Piemïram, LielbritÇnijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pieredze: 2008. gadÇLielbritÇnijas <strong>policija</strong> veica pït¥jumu, cik liela ietekmeuz sabiedrisko domu ir <strong><strong>policija</strong>s</strong> izdotajam apkÇrtrakstamun bukletam par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. Tika vïrtïts Metropoles(Londona) <strong><strong>policija</strong>s</strong> apkÇrtraksts par apkaimesproblïmÇm, iedz¥votÇju gaidÇm, <strong><strong>policija</strong>s</strong> sadarb¥bu ariedz¥votÇjiem un <strong><strong>policija</strong>s</strong> paveikto, kÇ ar¥ buklets par<strong><strong>policija</strong>s</strong> statistiku un darb¥bas rezultÇtiem. Abi izdevumitika izplat¥ti vairÇkos veidos: 1) ar pasta starpniec¥bu;2) dz¥vesvietÇ; 3) dz¥vesvietÇ ar sarunu.Apkopojot rezultÇtus, tika secinÇts – iedz¥votÇju tic¥ba,ka par nodar¥jumiem sauc pie atbild¥bas pieauga par5 %; par 5 % pieauga informït¥ba par noziedz¥bu apkaimï;par 10 % pieauga informït¥ba vietïjÇ sabiedr¥bÇ un par12 % visÇ LondonÇ; uztic¥ba vietïjam <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbampieauga par 8 %; tic¥ba, ka <strong>policija</strong> tiek galÇ ar ieroãunoziegumiem palielinÇjÇs par 8 %; tic¥ba, ka <strong>policija</strong> tiekgalÇ ar narkotiku noziegumiem palielinÇjÇs par 4 %; par6 % palielinÇjÇs tic¥ba, ka <strong>policija</strong> tiek galÇ ar jaunie‰upulcï‰anos un nekÇ nedar¥‰anu uz ielas un tic¥ba, ka<strong>policija</strong> tiek galÇ ar agres¥vu brauk‰anu.Interesanti, ka gad¥jumos, kad informÇciju sniedza<strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvis ar amatu, informÇcijas efekts pieauga. 38Talsu iecirk¿a plÇns visticamÇk savu nÇkamo izdevumu‰ÇdÇ formÇtÇ nepiedz¥vos, jo jÇatz¥st, ka kÇ pa‰ai <strong>policija</strong>inepiecie‰ams un sadarb¥bai ar sabiedr¥bu noder¥gsinformat¥vais materiÇls l¥dz galam tas Talsu iecirkn¥tomïr neiedz¥vojÇs (kaut ar¥ statistika uzrÇd¥ja pretïjutendenci). Pateicoties plÇnam, vairojÇs sabiedr¥basinformït¥bas un apmierinÇt¥bas l¥menis, taãu <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki kÇ savu dokumentu to ¥sti neuztvïra. Tasdz¥voja savu dz¥vi projekta komandas kodolÇ. Iespïjams,to ietekmï fakts, ka <strong>Valsts</strong> policijÇ nav izdota pavïle par‰Çda plÇna nepiecie‰am¥bu un ‰¥br¥Ïa oficiÇlajÇ darbaplÇno‰anas sistïmÇ ‰Çda plÇna izstrÇde vietïjÇ l¥men¥nav paredzïta. Iespïjams, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiempagaidÇm nav prasmju, kÇ ‰Çdus dokumentus praktiskiizmantot savÇ ikdienas darbÇ. Iespïjams,kriminÇlprocesu ‰˙etinljana aiz¿em visu laiku unnekam citam (kÇ ierasts) laika vairs neatliek.Sabiedr¥ba gan ‰o plÇnu atzina par pozit¥vu un noder¥gumateriÇlu.Iedz¥votÇju vajadz¥bas tika noskaidrotas ar¥ LiepÇjas,Saldus un R¥gas Kurzemes iecirk¿os. Laiks rÇd¥s, kÇ ‰ieiecirk¿i savÇ ikdienas darbÇ iegappletos datus izmantos.JÇatceras, ka plÇno‰anas procesam ir tikpat noz¥m¥galoma, kÇ darba procesam. øemot vïrÇ uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofiju, aptaujas dati nevar tiktiek∫auti tikai dokumentos, kas pïc reglamenta pla‰Çkaisabiedr¥bai nav pieejami. TÇpat nav jïgas iek∫aut datussabiedr¥bai pieejamos, taãu saturÇ nesaprotamosdokumentos.


43Jau pirms datu ievÇk‰anas iecirk¿a vad¥bai ir jÇbappletskaidram redzïjumam, kÇ dati tiks izmantoti, lai liekinenoslogotu savus darbiniekus. Ja datus vïlas izmantottikai kÇ sabiedrisko attiec¥bu metodi, tad jÇsaprot, kapozit¥vs efekts tiks panÇks tikai ¥stermi¿Ç – uz br¥di,kad dati tiek publiskoti. Ilgtermi¿Ç sabiedr¥bai jÇredz,ka uzrÇd¥tÇs problïmas tiek ar¥ reÇli risinÇtas. 39Darba plÇns, balst¥ts reÇlÇs iecirk¿a apkalpojamÇsteritorijas iedz¥votÇju vajadz¥bÇs, sniedz bappletisku atbalstu<strong>policija</strong>i ikdienas darba veik‰anÇ.PlÇns ir kÇ pamats sadarb¥bai ar citÇm institapplecijÇmun vietïjo sabiedr¥bu. Dokuments, kurÇ apkopotasreÇlas vietïjÇs sabiedr¥bas vajadz¥bas dro‰¥bas aspektÇir labs pamats sadarb¥bas uzsÇk‰anai ar daÏÇdÇmatbild¥gajÇm institapplecijÇm, kuras ikdienas darbÇ rapplepïjaspar iedz¥votÇju labklÇj¥bu. PirmÇm kÇrtÇm tÇs ir vietïjÇspa‰vald¥bas un pa‰vald¥bu iestÇdes: domes, padomes,skolas, sociÇlie dienesti, namu apsaimniekotÇji, satiksmesdepartamenti u. tml.Talsu pilotprojekta pieredze parÇd¥ja, ka bieÏi vieninformÇcijas par to, ko iedz¥votÇji uzskata par aktuÇlusavas person¥gÇs dro‰¥bas nodro‰inljanÇ, pa‰vald¥bur¥c¥bÇ nemaz nav. Pilotprojektos iesaist¥tÇs pa‰vald¥basbija priec¥gas un pateic¥gas <strong>policija</strong>i par milz¥go darbu,ko tÇ veikusi, noskaidrojot iedz¥votÇju viedokli, apkopojotiegappleto informÇciju un atlasot bappletiskÇko. Nereti iedz¥votÇjunorÇd¥tÇs dro‰¥bas problïmas nemaz nav saist¥tas ar<strong><strong>policija</strong>s</strong> darb¥bas jomÇm. VisbieÏÇk minïtÇs problïmasir tie‰i pa‰vald¥bu kompetencï. TÇpïc pa‰vald¥bai navmorÇlu iemeslu atteikties iesaist¥ties problïmu risinljanÇ.Projekta darb¥bas laikÇ tika novïrots, ka ¥pa‰i akt¥vasun sadarboties gatavas pa‰vald¥bas ir priek‰vïlï‰anulaikÇ, <strong>policija</strong>i tas noteikti bappletu jÇizmanto.Lai iegappletu pïc iespïjas pla‰Çku sadarb¥bas partneruloku, par identificïtajÇm problïmÇm pïc iespïjas vairÇkjÇrunÇ gan ar atbild¥gajÇm institapplecijÇm, gan vietïjosabiedr¥bu. Jo publiskÇks un vairÇk izdiskutïts ir <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba plÇns vietïjÇ sabiedr¥bÇ, jo vairÇk iesaist¥tu cilvïku,kuri zina – kÇdas tie‰i ir problïmas (vai problïmvietas)un kur‰ par tÇm ir atbild¥gs. Informïta sabiedr¥ba sekoprocesiem un uzrauga, vai problïma tiek risinÇta un vaito dara tas, kam tas ir jÇdara.Publiskojot un diskutïjot par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇnu,iedz¥votÇju norÇd¥tÇs dro‰¥bas problïmas un to risinljanatiek deleÆïta atbild¥gajÇm institapplecijÇm vai citiemsadarb¥bas partneriem. Policija k∫applest par problïmurisinljanas koordinatoru, nevis reÇlo risinÇtÇju. BieÏivien, lai atrisinÇtu kÇdu problïmu, piemïram, sakoptunedro‰o vietu, nepiecie‰ams iesaist¥t vairÇkuspartnerus – pa‰vald¥bu, skolu, uz¿ïmïjus u. tml. Policijair tÇ, kas visas puses saved kopÇ un uzrauga, lai tiekpanÇkta vieno‰anÇs par risinÇjumu, kÇ tas tiek ieviestsdz¥vï, vai tiek ievïroti termi¿i u. tml.Policija ir tÇ, kas informï vietïjos medijus par problïmurisinljanas progresu. Ja problïma tiek risinÇta veiksm¥gi,sabiedr¥bas ac¥s <strong>policija</strong> iegapplest kred¥tpunktus paratrisinÇtajÇm problïmÇm un uzlabojas kopïjais <strong><strong>policija</strong>s</strong>tïls un prestiÏs. Ja kÇdu problïmu nav iespïjams atrisinÇtvai tas nenotiek tik Çtri, kÇ gribïtos, ar¥ tad <strong>policija</strong>informï masu medijus par iemesliem, kÇpïc tÇ notiek.Ar¥ masu mediji var tikt izmantoti kÇ sadarb¥bas partneri,piemïram, izzi¿ojot kÇdu publisku talku vai izdarotspiedienu uz kÇdu, kur‰ neiesaistÇs problïmas risinljanÇsavas atbild¥bas ietvaros.Lai veicinÇtu kopïjo atbild¥bu un sekmïtu starpinstitapplecijusadarb¥bu problïmu risinljanÇ, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇnamjÇbalstÇs reÇlÇs iedz¥votÇju vajadz¥bÇs, tam ir jÇbappletpubliski pieejamam, un tam ir jÇbapplet apspriestam gan arvietïjiem iedz¥votÇjiem, gan atbild¥gajÇm institapplecijÇm.Darba plÇns ir kÇ atbalsts prevencijas pasÇkumuplÇno‰anai un ¥steno‰anai. Lai pïc iespïjas efekt¥vÇktïrïtu <strong><strong>policija</strong>s</strong> ierobeÏotos finan‰u un citus resursus,prevencijas aktivitÇtïm jÇbalstÇs statistikas vai iedz¥votÇjuaptauju datos. Prevencijas projekti, kas pamatoti ariedz¥votÇju reÇlajÇm vajadz¥bÇm, nes¥s lielÇku prevent¥voefektu, nekÇ vispÇrïja rakstura aktivitÇtes. Piemïram,nepietiek vien informït iedz¥votÇjus, ka velosipïdsprombappletnes laikÇ jÇnostiprina ar piemïrotiemmehÇnismiem. Vïlams, lai ar¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekipaviesotos pie uz¿ïmïjiem vai pa‰vald¥bas un kop¥gi


44<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫irastu iespïjas dro‰ai velosipïdu noviet¿u uzstÇd¥‰anai.Ne vien apkarot zÇdz¥bas pla‰Ç izpratnï, bet analizït,tie‰i kÇda veida zÇdz¥bas ir izplat¥tas apkalpojamÇteritorijÇ un kurÇs vietÇs (ma‰¥nas tiek apzagtasneapgaismotÇs ielÇs vai varbapplet pie bïrnudÇrziem, pilsïtasnomalïs u. tml.).Prvencijas projektiem, kas balst¥ti iedz¥votÇju viedokl¥,ir ar¥ potenciÇli vieglÇk piesaist¥t sadarb¥bas partnerufinansïjumu. Piemïram, uzteicama ir CSDD iniciat¥vanovirz¥t prevencijas projektiem finanses, kas iegappletas noOCTA polisïm, taãu <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> varïtu plÇnotsadarb¥bu prevencijas jomÇ un runÇt ar apdro‰inÇtÇjiemar¥ par citÇm problïmu jomÇm – piemïram, dz¥vesvietasdro‰¥bu. Iespïjams, pa‰vald¥bu sociÇlie dienesti irieinteresïti finansiÇli atbalst¥t prevencijas aktivitÇtes,kas vïrstas tie‰i uz veciem un vientu∫iem cilvïkiem.Policijas darba plÇns ir kÇ dokuments, kas vienmïr varkalpot kÇ atbalsts gan darba plÇno‰anai, gan finansïjumapiesaistei, jo ir apkopojo‰s materiÇls par aktuÇlÇkokonkrïtÇ laika periodÇ. Br¥d¥, kad paveras iespïjapiesaist¥t kÇdu sadarb¥bas partneri, kur‰ noteikti jautÇs,kÇpïc lai es to dar¥tu, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇns sniedzpamatotu skaidrojumu par to, ka vajadz¥bas nav <strong>policija</strong>i,bet gan vietïjai sabiedr¥bai, respekt¥vi, vietïjiemiedz¥votÇjiem. TÇdïjÇdi konkrïtajÇ br¥d¥ vairs nebapplesjÇveic situÇcijas izpïte, jo, izstrÇdÇjot darb¥bas plÇnu,milz¥gais pïtnieciskais <strong>darbs</strong> jau ir paveikts un sniedzatbildes par vajadz¥bÇm. Piemïram, visvieglÇk piesaist¥tfinansïjumu ir prevencijas projektiem, kas orientïti uzbïrnu un jaunie‰u auditoriju, taãu situÇcijas izpïteapliecina, ka ne vienmïr aktuÇlÇkÇs problïmas ir tie‰i‰ai mïr˙grupai – aktivitÇtes nepiecie‰amas ar¥ pieaugu‰oauditorijai, kÇ ar¥ pilsïtvides uzlabo‰anas jomÇ uniedz¥votÇju norÇd¥to nedro‰o vietu sakÇrto‰anÇ.Darba plÇno‰ana ir <strong><strong>policija</strong>s</strong> atbild¥ba sabiedr¥baspriek‰Ç. Policijas darba plÇna esam¥ba un tÇ reÇlaizmanto‰ana parÇda, ka organizÇcija strÇdÇ atbilsto‰imapplesdien¥giem labas pÇrvald¥bas principiemdemokrÇtiskÇ valst¥. Darba plÇno‰ana ir ne vienorganizÇcijas administrat¥vÇ aparÇta uzdevums vaiformalitÇte, bet nepiecie‰ama ar¥ iecirk¿u l¥men¥. DarbaplÇna izstrÇdï bappletu jÇiesaista lielÇkÇ da∫a iecirk¿adarbinieku, it ¥pa‰i iecirk¿a inspektori, jo tie‰i vi¿i bapples‰¥ plÇna ¥stenotÇji dz¥vï. Darba plÇna izstrÇdes sÇkumÇvïlams organizït prÇta vïtru, tÇdïjÇdi katrs darbinieksvar izrÇd¥t iniciat¥vu un sniegt ierosinÇjumus, kÇ uzlabotattiec¥bas ar vietïjo sabiedr¥bu. Kop¥ga darba plÇnaizstrÇde (piemïram, reizi trijos gados) palielinadarbinieku pieder¥bas sajappletu organizÇcijai, kurÇ tiestrÇdÇ. SavukÇrt pieder¥ba veicina personisko labsajappletuun uzlabo darba kvalitÇti.37Talsu iecirk¿a darba plÇna kopsavilkumu sk. pielikumÇ „Talsu iecirk¿a darba prioritÇtes 2010.–2012. gadam (kopsavilkums)”.38Rix A., Joshua F., Maguire M., Morton S. Improving public confidence in the police: a review of the evidence. [Research Report 28]. Home Office,December <strong>2009</strong>. (Pieejams: http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20110218135832/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/pdfs09/horr28c.pdf)39Ar Talsu iecirk¿a sagatavoto darba plÇna atskaiti varat iepaz¥ties pielikumÇ „<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> Kurzemes reÆiona pÇrvaldes Talsu iecirk¿a atskaiteiedz¥votÇjiem par padar¥to darbu 2010.–2011. gadÇ”.


456.3. Sadarb¥ba ar masu informÇcijas l¥dzek∫iemProjekta sÇkumÇ aktuÇlas bija diskusijaspar sadarb¥bu ar masu informÇcijasl¥dzek∫iem. Tika diskutïts ar¥ par medijuvaru un ietekmi, veidojot <strong><strong>policija</strong>s</strong> tïlu.TÇ neap‰aubÇmi ir liela, taãu pamatÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekuvïrtï pïc vi¿a darba un uzved¥bas saskarsmï ariedz¥votÇjiem. Ja <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieks ir r¥kojiesneprofesionÇli vai prettiesiski, citu kolïÆu labie darbipaliks mazÇk paman¥ti. InformÇciju par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbucilvïki gapplest visdaÏÇdÇkajos veidos, un mediji ir tikaiviens no informÇcijas avotiem. TÇ 2011. gada nogalïprojekta ietvaros veiktajÇ aptaujÇ par sabiedr¥basuzticï‰anos <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i atklÇjÇs, ka pietiekamiinformïti par <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu kopumÇ LatvijÇjappletas tikai 52 % aptaujÇto. Projekta norises laikÇ (kop‰<strong>2009</strong>. gada) ‰is rÇd¥tÇjs ir uzlabojies par 10 %. TomïrjÇatz¥st, ka ‰ajÇ jomÇ darÇmÇ vïl ir daudz. SliktÇkinformïti jappletas mazÇkumtaut¥bu pÇrstÇvji un lielopilsïtu, ¥pa‰i galvaspilsïtas, iedz¥votÇji. Projekta laikÇpierÇd¥jÇs, ka informï‰anai par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu vietïjÇl¥men¥ ir tie‰a saist¥ba ar sabiedr¥bas uzticï‰anÇspieaugumu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbam. Lai ar¥ pïc mapplesu r¥c¥bÇeso‰o aptauju datiem 86 % iedz¥votÇju kÇ galvenoinformÇcijas l¥dzekli par policiju norÇda masu sazi¿asl¥dzek∫us (TV, radio, presi, internetu), otrajÇ vietÇ irpa‰u pieredze vai citu cilvïku pieredze komunikÇcijÇar policiju (19 % un 26 % atbilÏu).Par galveno sadarb¥bas veidu komunikÇcijÇ ar masuinformÇcijas l¥dzek∫iem projekta ¥steno‰anas laikÇ tikaizvïlïta sabiedr¥bas informï‰ana par jau padar¥tajiemdarbiem un konkrïtiem projekta pasÇkumiem. Projektakomanda apzinÇjÇs, ka parasts pazi¿ojums par darbastila mai¿u negapples ne ÏurnÇlistu, ne iedz¥votÇjuatsauc¥bu, turklÇt var rad¥t liekus pÇrpratumus, jojÇsaprot, ka <strong>policija</strong> savas darba metodes vienas dienaslaikÇ nespïs pÇrkÇrtot. Tikai uzrunÇjot iedz¥votÇjus arkonkrïtÇm jau padar¥tÇm lietÇm, var cerït uz vi¿usapratni un turpmÇku iesaist¥‰anos dro‰¥bas jautÇjumurisinljanÇ. Projekta laikÇ izveidojÇs veiksm¥ga sadarb¥baar Kurzemes reÆionÇlajiem medijiem un kopumÇ tikapubliskotas vairÇk nekÇ 100 daÏÇda veida pozit¥vaszi¿as par vietïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. VairÇki no siÏetiem,kas tika gatavoti Talsu telev¥zijai, tika rÇd¥ti ar¥ <strong>Valsts</strong>telev¥zijÇ – siÏets par projekta ievada seminÇru, atjaunotÇTalsu tune∫a atklljanas siÏets un starptautiskÇnoslïguma konference, kas izpeln¥jÇs sabiedr¥basuzman¥bu ar¥ citos novados. Projekta laikÇ iegappletÇpieredze pÇrliecinÇja, ka ir ar¥ daudzi citi veidi, kÇinformït iedz¥votÇjus par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, piemïram,kop¥gi pÇrrunÇjot vietïjÇs dro‰¥bas problïmas un tÇsrisinot, iedz¥votÇjiem rodas sajappleta, ka <strong>policija</strong> vi¿usinformï un rapplepïjas par vi¿u dro‰¥bu. <strong>Uz</strong> projektakomandas lapplegumu izvietot informÇciju pozit¥vi atsaucÇsgan vietïjo pa‰vald¥bu domes, gan vietïjie laikraksti.Pretïji <strong><strong>policija</strong>s</strong> vidï bieÏi paustajam uzskatam, kaiedz¥votÇjus interesï tikai <strong><strong>policija</strong>s</strong> sliktie darbi unneveiksmes, projekta laikÇ veikto aptauju rezultÇtipÇrliecino‰i parÇd¥ja, ka vairums Latvijas iedz¥votÇjuizrÇda interesi par ieteikumiem dro‰¥bas jautÇjumos(87 %), par pasÇkumiem dro‰¥bas uzlabo‰anai dz¥vesvietÇ(83 %), kÇ ar¥ par veidiem, kÇ iedz¥votÇji varïtu pal¥dzït<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i. Par prevent¥vo darbu noziegumunovïr‰anÇ interesïjÇs 61 % iedz¥votÇju, bet 52 % vïlïtossa¿emt vïl vairÇk informÇcijas par atklÇtajiemnoziedz¥gajiem nodar¥jumiem. DiemÏïl ‰o iespïju masuinformÇcijas l¥dzek∫i un ar¥ pa‰i <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki nevienmïr izmanto. Parasti lielÇka uzman¥ba tiek pievïrstatie‰i sliktajÇm zi¿Çm (lielÇkoties siÏeti tiek veidoti bezsecinÇjumiem un prevent¥vajiem ieteikumiemiedz¥votÇjiem). Sal¥dzino‰i vieglÇk uzrunÇt cilvïkus irar vietïjo mediju starpniec¥bu, jo notikumu skaitsmazÇkÇs pa‰vald¥bÇs ∫auj vairÇk iedzi∫inÇties katrÇnotikumÇ. SÇkotnïji „Talsu Vïst¥s” tika publiskotas tikaitradicionÇlÇs zi¿as par jau notiku‰ajiem noziedz¥gajiemnodar¥jumiem, kas cilvïkos nebapplet nerad¥ja dro‰¥bassajappletu un nesniedza pÇrskatu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> paveikto.Taãu projekta laikÇ „Talsu Vïstis” regulÇri publiskojaiecirk¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku ieteikumus iedz¥votÇjiem,


46<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i‰¥ prakse tika atz¥ta par pozit¥vu, turklÇt ‰ispakalpojums bija bezmaksas.TÇ kÇ viena no pozit¥va <strong><strong>policija</strong>s</strong> tïla atslïgÇm irinformÇcijas snieg‰ana sabiedr¥bai un <strong>darbs</strong> ar vietïjiemmedijiem, bappletu vïlams, ka katram iecirk¿a inspektoramstarp sadarb¥bas partneriem ir ar¥ kÇds vietïjÇ laikrakstavai citu mediju pÇrstÇvis. ·Çds kontakts ∫oti atvieglosadarb¥bu ar vietïjiem medijiem kopumÇ, kÇ ar¥ bappletiskiietaupa laiku br¥d¥, kad nepiecie‰ama mediju pal¥dz¥baÇrkÇrtas situÇcijÇ vai jÇmeklï atbalsts turpmÇkam kÇdasproblïmas risinÇjumam. Katram iecirk¿a inspektorambappletu pa‰am jÇsniedz vietïjÇ l¥me¿a laikrakstam zi¿aspar pozit¥viem notikumiem, nevis jÇgaida, kad medijivïrs¥sies pie <strong><strong>policija</strong>s</strong>.Policijas tïlu gan ar saviem darbiem, gan sniegtoinformÇciju veido pa‰i policisti, tÇpïc <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem pa‰iem jÇiegulda pappleles un laiks, veidojotattiec¥bas ar vietïjiem medijiem.


477. Izmai¿as darba organizÇcijÇ –projekta pieredze LatvijÇau kop‰ 2007. gada tika diskutïts parnepiecie‰am¥bu main¥t pastÇvo‰o darbaorganizÇciju. MinïtÇs diskusijas rosinÇjapieaugo‰ais noziedz¥go nodar¥jumuskaits, kÇ ar¥ darbinieku trapplekums.L¥dz‰inïjÇs tradicionÇlÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes –prevent¥vÇ patrulï‰ana, Çtra reaÆï‰ana uz notikumiemun kriminÇlprocesu izmeklï‰ana – nedeva vïlamorezultÇtu. Nereti ‰o metoÏu izmanto‰ana nebijaiespïjama, jo trappleka darbinieku.Viens no galvenajiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anaskritïrijiem bija atklÇto kriminÇlprocesu skaitsprocentuÇli pret reÆistrïto noziedz¥go nodar¥jumu skaitu(atklÇto NN skaits X 100 tiek dal¥ts ar reÆistrïto NNskaitu, rezultÇtÇ iegapplestot atklljanas %), kÇ rezultÇtÇlielÇkÇ da∫a <strong><strong>policija</strong>s</strong> cilvïkresursu – kriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong>inspektori, iecirk¿a inspektori, nepilngad¥go lietuinspektori – tika virz¥ti tie‰i uz kriminÇlprocesuizmeklï‰anu un noziedz¥gu nodar¥jumu atklljanu.KriminÇlprocesu izmeklï‰ana notiek izolïti nosabiedr¥bas, turklÇt tiek pielietotas repres¥vÇs metodes.·Çdos gad¥jumos grappleti runÇt par <strong><strong>policija</strong>s</strong> sniegtajiempakalpojumiem. Lai main¥tu eso‰o situÇciju,nepiecie‰ama eso‰o darba metoÏu mai¿a, ievie‰ot uzsabiedr¥bu vïrstas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes.Projekta ietvaros tas, ka <strong>policija</strong>i no repres¥vas iestÇdesjÇk∫applest par pakalpojumu sniedzïju, darbiniekiem tikaskaidrots nemit¥gi. TÇpat tika skaidrota uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofija un metodes. Viens nopamata uzstÇd¥jumiem bija br¥vprÇt¥ga ‰o idejupie¿em‰ana un gatav¥ba realizït tÇs praktiskajÇ darbÇ.Projekta sÇkumÇ aktivitÇtes par darba metoÏu mai¿u¥steno‰anu bija plÇnotas tikai Talsu pilsïtÇ un RojaspagastÇ – pilsïtas vidï un lauku vidï, bet projekta gaitÇsituÇcija main¥jÇs – pievienojÇs viss Talsu iecirknis(Talsi, Roja, Dundaga, Mïrsrags), Saldus, Kuld¥ga, LiepÇjaun R¥gas Kurzemes iecirknis. Tika veikti nepiecie‰amiepriek‰darbi sadarb¥bai ar pa‰vald¥bÇm. Talsu pilsïtÇ jausekm¥gi darbojÇs SabiedriskÇs kÇrt¥bas komisija, kurÇtika risinÇtas problïmas, kas skÇra likumpÇrkÇpumucïlo¿us. Ar¥ darbinieki pamazÇm pie¿ïma ideju parikdienas darba organizÇcijÇ nepiecie‰amajÇmpÇrmai¿Çm. Par gatav¥bu main¥t l¥dz‰inïjÇs darbametodes ar regulÇrÇm publikÇcijÇm masu medijos tikainformïtas gan pa‰vald¥bas, gan iedz¥votÇji.Viena no atzi¿Çm, kas tika likta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pamatÇbija, ka vietïjÇ <strong>policija</strong> risina vietïjÇs problïmas; uzsverottie‰i problïmu risinljanu, nevis seku novïr‰anu.Gatavas receptes, kÇ main¥t eso‰o darba organizÇciju,nav, tÇpïc tika meklïts savs risinÇjums. Talsu rajona<strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldes apkalpojamÇ teritorija tika sadal¥taãetrÇs zonÇs, izveidojot ãetras grupas. KatrÇ no ‰¥mgrupÇm pienÇkumus pilda pieci kÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki (ãetri iecirk¿a inspektori un viensnepilngad¥go lietu inspektors). TÇs ir komandas, kasatbild¥gas par aktivitÇtïm apkalpojamajÇ teritorijÇ unkontaktiem ar sabiedr¥bu (pa‰vald¥bas, skolas, sociÇlaisdienests, bÇri¿tiesa u. c.).Viena no k∫appledÇm, ievie‰ot jaunÇs darba metodes, bijatÇ, ka pÇrsvarÇ darba organizÇcijas mai¿a tika veiktatie‰i iecirk¿a inspektoru un nepilngad¥go lietu inspektorudarbÇ. Lai gan par darba metoÏu mai¿u tika informïtivisu struktapplervien¥bu darbinieki, ne vienmïr, it ¥pa‰isÇkotnïjÇ etapÇ (apmÇc¥bÇs), visi tika iesaist¥ti.Galvenais akcents tika likts uz izmai¿Çm prevent¥vÇdarba organizÇcijÇ, jo, ieguldot vairÇk darba prevencijaspasÇkumos, mazÇk bapples jÇstrÇdÇ ar kriminÇlprocesuizmeklï‰anu. ±pa‰a uzman¥ba tika pievïrsta iecirk¿ainspektoru un nepilngad¥go lietu inspektoru atslogo‰anai


48<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫ino kriminÇlprocesu izmeklï‰anas. L¥dzÇs iecirk¿ainspektoriem, kas apkalpoja noteiktÇs teritorijas, KÇrt¥bas<strong><strong>policija</strong>s</strong> noda∫Ç divi darbinieki tika novirz¥tikriminÇlprocesu izmeklï‰anai. Ja l¥dz ‰im iecirk¿ainspektori kriminÇlprocesu izmeklï‰anu veica faktiskil¥dz pat nodo‰anai prokuratapplerÇ kriminÇlvajljanasuzsÇk‰anai, projekta gaitÇ kriminÇlprocesi tika nodotiturpmÇkai izmeklï‰anai ‰iem darbiniekiem, tÇdïjÇdiradot vairÇk laika prevent¥vÇ darba veik‰anai (vispÇr¥gajaiprevencijai).Izmeklï‰anas darbÇ novirz¥tie darbinieki faktiski veicaizmeklï‰anas darbu, respekt¥vi, KriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong> noda∫asizmeklïtÇju darbu – nosakot kompetences sadal¥jumu,tika nolemts, ka kriminÇl<strong><strong>policija</strong>s</strong> inspektori izmeklïssevi‰˙i smagus un smagus noziegumus, bet iecirk¿ainspektori kriminÇlpÇrkÇpumus un mazÇk smagusnoziegumus, kÇ ar¥ zÇdz¥bas ar iek∫apple‰anu(KriminÇllikuma 175. panta tre‰Ç da∫a), kur nodar¥taiszaudïjums ir l¥dz Ls 100.Pa‰reiz <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem prevent¥vo darbu veiktnav finansiÇli izdev¥gi (sal¥dzinot ar kriminÇlprocesuizmeklï‰anu), jo par labu prevencijas darba veik‰anudarbinieks var sa¿emt piemaksu l¥dz Ls 20, bet parkriminÇlprocesu izmeklï‰anu – l¥dz Ls 100. TÇdïjÇdijau atalgojuma zi¿Ç, prevencijas <strong>darbs</strong> tiek vïrtïts zemÇknekÇ kriminÇlprocesu izmeklï‰ana.NÇkamais darb¥bas virziens bija sadarb¥ba ar pa‰vald¥bu,¥pa‰i veicinot daÏÇdo pa‰vald¥bu institappleciju sadarb¥bulikumpÇrkÇpumu cïlo¿u noskaidro‰anÇ un novïr‰anÇ.Var izdal¥t vairÇkas ‰Çdas pa‰vald¥bas institapplecijas:1) Talsu novada SabiedriskÇs kÇrt¥bas komisija(komisijas mïr˙is – veikt sabiedriskÇs dro‰¥bas unkÇrt¥bas pÇrraudz¥bu Talsu novada pa‰vald¥basteritorijÇ, koordinïjot savu darb¥bu arties¥bsargÇjo‰Çm institapplecijÇm Talsu novadÇ; galvenieuzdevumi – analizït dro‰¥bas situÇciju novadÇ, veiktpasÇkumus likumpÇrkÇpumu cïlo¿u atklljanai unto novïr‰anai u. c.);2) Talsu novada domes Satiksmes dro‰¥bas un ce∫uapsaimnieko‰anas komisija (sniedz priek‰likumusdro‰as transporta un gÇjïju kust¥bas nodro‰inljanai);3) Talsu novada pa‰vald¥bas konsultat¥vÇ padomedarbam ar riska Æimenïm (padomes uzdevums –organizït nepilngad¥go likumpÇrkÇpumu profilaksesdarbu, apzinÇt problïmas un izstrÇdÇt priek‰likumusto risinljanai).RezultÇtÇ tika nodro‰inÇta vietïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇv¥bapraktiski visÇs pa‰vald¥bas institapplecijÇs, kas kaut kÇdÇveidÇ ir saist¥tas ar sabiedrisko dro‰¥bu un kÇrt¥bu.Pa‰vald¥bu mÇjas lapÇs tika izveidota sada∫a „SabiedriskÇkÇrt¥ba”, kurÇ tika ievietota informÇcija par iecirk¿a unnepilngad¥go lietu inspektoriem, par vi¿u pie¿em‰anaslaikiem, tÇlru¿u numuriem, e-pastu adresïm unapkalpojamo teritoriju; tika pievienotas ar¥ darbiniekufotogrÇfijas. 40OrganizÇcijas darba metoÏu mai¿ai, ievie‰ot uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes, ir jÇbapplet br¥vprÇt¥gai. <strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes nevar attiecinÇttikai uz kÇdu noteiktu <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿a struktapplervien¥buvai atsevi‰˙iem darbiniekiem. ·¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba stratïÆijaun filozofija jÇpie¿em ikvienam darbiniekiem unorganizÇcijai kopumÇ. Tas prasa milzu skaidro‰anasdarbu kolekt¥vÇ.40Sk. http://www.talsi.lv/valsts-<strong>policija</strong>, http://www.dundaga.lv/<strong>policija</strong>/ievads,http://www.roja.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=134&Itemid=105


497.1. Saskarsmei ar iedz¥votÇjiem velt¥tais laiks un iecirk¿a inspektora lomaViens no iecirk¿a inspektoru pamatpienÇkumiemir veikt apkalpojamÇsteritorijas apgaitu, pÇrrunas ariedz¥votÇjiem, namu apsaimniekotÇjiemun to pilnvarotajÇm personÇm, sïtniekiem un pa‰vald¥budarbiniekiem, uz¿ïmumu, iestÇÏu, tirdzniec¥bas uncitu objektu darbiniekiem, tÇdïjÇdi iecirk¿a inspektorsizzina apkalpojamo teritoriju, operat¥vo stÇvokli uniepaz¥st iedz¥votÇjus.<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes paredz,ka policists pÇrzina vidi un cilvïkus apkaimï, kurÇdarbojas. Visu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darb¥bu, kas izriet no uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofijas, mïr˙is irpalielinÇt <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba efektivitÇti, iesaistot sabiedr¥bu.Svar¥gi ir tas, ko vietïjÇ sabiedr¥ba uzskata par problïmu,policistu iesaist¥‰ana sabiedr¥bas dz¥vï ir tikai l¥dzeklis(nevis mïr˙is) problïmu risinljanÇ, vienlaikus ce∫ot<strong><strong>policija</strong>s</strong> prestiÏu.Viena no iecirk¿a inspektoru darb¥bas formÇm irregulÇra iedz¥votÇju pie¿em‰ana apkalpojamÇ teritorijÇ.Parasti tas notiek pagasta pÇrvaldï ierÇd¥tajÇs telpÇs.Iepaz¥stoties ar apmeklïtÇju reÆistrÇcijas ÏurnÇlu,redzams, ka iedz¥votÇji nav akt¥vi. SecinÇms, ka jÇmeklïciti veidi, kÇ iecirk¿a inspektoram uzzinÇt parproblïmÇm, kas satrauc vietïjos iedz¥votÇjus.Talsu pilsïtÇ un ar¥ novadÇ regulÇri notiek iedz¥votÇjuforumi, kuros vienmïr tiek aktualizïti iedz¥votÇjussatrauco‰ie dro‰¥bas jautÇjumi. Pïdïjais forums notika2010. gadÇ. Pirms kop¥gÇ Talsu novada foruma, katrÇpagastÇ un pilsïtÇ tika organizïtas tÇ saucamÇs idejudarbn¥cas, kurÇs piedal¥jÇs vietïjie iedz¥votÇji un ar¥attiec¥go teritoriju apkalpojo‰ie iecirk¿a inspektori.Papildu lielajiem pasÇkumiem, tÇdiem kÇ forumi, jÇatrodveidi, kÇ iecirk¿a inspektoriem regulÇri tikties arvietïjiem iedz¥votÇjiem Çrpus iecirk¿a, piemïram,veikalos vai parkos. Veltot vairÇk laika saskarsmei ariedz¥votÇjiem, iecirk¿a inspektors var noskaidrot, koiedz¥votÇji no vi¿a gaida; var informït iedz¥votÇjus pariespïjÇm uzlabot dro‰¥bas situÇciju; var organizït vietïjamïroga pasÇkumus, kas ietekmï noziedz¥bas l¥meniun iedz¥votÇju dro‰¥bas sajappletu; ikdienÇ var veikt daÏÇdasprevencijas aktivitÇtes.Jo vairÇk laika iecirk¿a inspektors velta saskarsmei ariedz¥votÇjiem, jo lielÇka iespïja sasniegt ac¥mredzamusrezultÇtus:• samazinÇt izdar¥to noziedz¥go nodar¥jumu skaituatsevi‰˙Çs apkalpojamajÇs teritorijÇs;• samazinÇt iedz¥votÇju bailes k∫applet par noziedz¥gunodar¥jumu upuriem;• palielinÇt iedz¥votÇju apmierinÇt¥bu ar <strong><strong>policija</strong>s</strong>darb¥bu un uztic¥bu policistiem;• iegapplet vairÇk informÇcijas no iedz¥votÇjiem, kas vartikt izmantota prevent¥vai un repres¥vai noziedz¥basnovïr‰anai.Pa‰reiz ne Çrïjie, ne iek‰ïjie normat¥vie akti nenosaka,cik daudz laika iecirk¿a inspektoram bappletu jÇpavada,tiekoties ar iedz¥votÇjiem apkalpojamajÇ teritorijÇ. ·Çdalaika uzskaite ar¥ netiek veikta.Årvalstu praksï (piemïram, N¥derlandï) tiek uzskat¥ts,ka vienas stundas <strong>darbs</strong> apkalpojamajÇ teritorijÇ irl¥dzvïrt¥gs vismaz tr¥s stundu darbam kabinetÇ. âehukolïÆi centu‰ies panÇkt, lai iecirk¿a inspektors laukuapkalpojamajÇ teritorijÇ atrastos vismaz ãetras stundasdienÇ, bet pilsïtÇ vismaz divas stundas.DiemÏïl LatvijÇ, it sevi‰˙i pilsïtas teritorijÇ, panÇktiecirk¿a inspektora atra‰anos Çrpus iecirk¿a ir grappleti,jo darba vïrtï‰anas kritïriji pÇrsvarÇ vïrsti uz to, kadarbiniekam lielÇko da∫u laika ir jÇpavada, veicotizmeklï‰anas darbu.Tomïr liela noz¥me ir iecirk¿a vad¥bai. Piemïram, ar¥ce∫u <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieks apgaitas laikÇ var tikt lapplegtsapciemot kÇdu no <strong><strong>policija</strong>s</strong> redzeslokÇ nonÇku‰ajÇm


50<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iiestÇdïm vai uz¿ïmumiem un veikt prevent¥vo darbu.TÇpat vado‰ais <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieks var pïc savasiniciat¥vas reaÆït uz notikumiem pilsïtÇ vai atrisinÇtkÇdu dro‰¥bas problïmu.JÇdomÇ ar¥ par citÇm formÇm saskarsmei ariedz¥votÇjiem, piemïram, mïr˙tiec¥gu kontaktudibinljanu, iedz¥votÇju sapulãu apmeklï‰anu, akt¥vupiedal¥‰anos sabiedriskajÇ dz¥vï u. c.


517.2. At‰˙ir¥bas darba organizÇcijÇ lielpilsïtÇs un lauku teritorijÇs<strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametodes ir ievie‰amas, apkalpojotgan lauku, gan lielpilsïtuteritorijas, tikai katrÇ no tÇmat‰˙iras darba organizÇcija.Årvalstu prakse ‰ajÇ jomÇ ir at‰˙ir¥ga. DaÏÇs valst¥s uzsabiedr¥bu orientïta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anusÇk tie‰i lielpilsïtÇs (galvaspilsïtÇs), citÇs – sÇk nelielÇsapdz¥votajÇs vietÇs.BappletiskÇkÇ at‰˙ir¥ba metoÏu ievie‰anÇ ir sadarb¥basiespïjas ar vietïjo pa‰vald¥bu un tÇs institapplecijupÇrstÇvjiem. Lauku teritoriju apkalpojo‰ajam iecirk¿ainspektoram, ir lielÇka iespïja sadarboties ar attiec¥gopa‰vald¥bu institappleciju darbiniekiem, jo ar¥ to <strong>darbs</strong> bieÏiorganizïts pïc teritorijas principa, turklÇt vietïjÇ varair pilnvarota risinÇt vietïja mïroga jautÇjumus. Lairastu risinÇjumus lielpilsïtÇ, jÇmeklï citi ce∫i.Ar¥ lielpilsïtu teritoriju var sadal¥t mazÇkÇsapkalpojamajÇs teritorijÇs un ir iespïjams strÇdÇt tikpatefekt¥vi kÇ lauku rajonos.·obr¥d ir uzsÇkts <strong>darbs</strong> pie metodes aprobÇcijas R¥gasreÆiona R¥gas pilsïtas Kurzemes iecirk¿a apkalpojamajÇteritorijÇ, un jau pïc pirmajiem darba mïne‰iem ‰aipieejai ir atbalsts no darbinieku puses. DomÇjams, kajau 2012. gada nogalï bapples iespïjams apzinÇtpamatprincipus, kas ∫aus ieviest uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes ar¥ R¥gÇ.


52<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i7.3. Problïmu risinljanas metodes kÇ pastÇv¥gs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba principsViena no sastÇvda∫Çm un sareÏÆ¥tÇkajiemaspektiem, ievie‰ot uz sabiedr¥bu vïrstas<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes, ir problïmurisinljana. ·¥ metode prasa nodarbiniekiem nepÇrtrauktu inovat¥vu pieeju, un tÇ nekadnebapples pabeigts process. <strong>Uz</strong>svars tiek likts uz problïmucïlo¿u noskaidro‰anu un novïr‰anu, nevis jau eso‰o sekulikvidï‰anu. Problïmu risinljanas metode savÇ bapplet¥bÇir piln¥gi pretïja repres¥vajai metodei, kas paredzïtaincidenta atrisinljanai un kuru policijÇ izmanto visbieÏÇk,jo vienkÇr‰Çk ir gaid¥t izsaukumu uz noteikto vietu, nevismïÆinÇt izzinÇt iespïjamos noziedz¥gÇ nodar¥jumaveicinljanas faktorus un censties tos novïrst.<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes no <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieka prasa ar¥ prasmi problïmu risinljanÇ iesaist¥tpla‰u sadarb¥bas partneru loku, tajÇ skaitÇ organizÇcijuvad¥tÇjus vai atsevi‰˙us indiv¥dus.±stenojot problïmu risinljanas metodi, <strong>policija</strong>i: 1) prec¥zijÇnosaka un jÇdefinï problïmas, kuras tÇ vïlas risinÇt;2) jÇveic padzi∫inÇta anal¥ze, lai noskaidrotu problïmucïlo¿us; 3) jÇuz¿emas pla‰a risinÇjumu meklï‰ana, lainovïrstu konstatïtos cïlo¿us un veicinÇtu ilgtermi¿arisinÇjumu; 4) jÇnovïrtï, cik sekm¥gi ir biju‰i ‰ÇdipasÇkumi.Talsu pilsïtÇ un ar¥ Talsu novadÇ ir izveidota SabiedriskÇskÇrt¥bas komisija. To var uzskat¥t par vietïjÇ mïroganoziedz¥bas novïr‰anas padomi. Talsu novada sabiedriskÇskÇrt¥bas komisija ir pa‰vald¥bas izveidota, sabiedriskodro‰¥bu un kÇrt¥bu pÇrraugo‰a institapplecija Talsu novadaadministrat¥vajÇ teritorijÇ, kura pak∫auta Talsu novadadomes Tautsaimniec¥bas komitejai un tiek finansïta noTalsu novada budÏeta l¥dzek∫iem. Komisijas mïr˙is irveikt sabiedriskÇs dro‰¥bas un kÇrt¥bas pÇrraudz¥bu Talsunovada pa‰vald¥bas teritorijÇ, koordinïjot savu darb¥buar ties¥bsargÇjo‰ajÇm institapplecijÇm Talsu novadÇ.Komisijas galvenie uzdevumi ir:• analizït dro‰¥bas situÇciju novadÇ;• veikt pasÇkumus likumpÇrkÇpumu cïlo¿u atklljanaiun to novïr‰anai;• veikt sabiedriskÇs kÇrt¥bas un iedz¥votÇju dro‰¥basnodro‰inljanas procesu koordinï‰anu, izpïti unieteikumu izstrÇdi;• analizït, sistematizït izdar¥tos sabiedriskÇs kÇrt¥baspÇrkÇpumus, lai izprastu to cïlo¿us un izstrÇdÇtuieteikumus to novïr‰anai;• apkopot un analizït iesniegtos priek‰likumussabiedriskÇs kÇrt¥bas nodro‰inljanas jautÇjumos;• sekot l¥dzi, kÇ novadÇ tiek veikts profilaktiskais<strong>darbs</strong>, lai novïrstu iespïjas iegÇdÇties alkoholuÇrpus likumÇ noteiktÇ laika un alkohola lieto‰anuneat∫autÇs vietÇs, un kÇ tiek kontrolïta bïrnuatra‰anÇs uz ielas vai citÇs sabiedriskÇs vietÇs bezpieaugu‰o uzraudz¥bas laikÇ, kad to aizliedznormat¥vie akti;• savas kompetences ietvaros sagatavot priek‰likumusTalsu novada domei;• sadarboties ar pa‰vald¥bas, valsts un sabiedriskajÇminstitapplecijÇm sabiedriskÇs kÇrt¥bas nodro‰inljanasjautÇjumos. 41StarpdisciplinÇra problïmu risinljana tiek izmantotagan SabiedriskÇs kÇrt¥bas komisijas, gan Konsultat¥vÇspadomes darbÇ ar riska Æimenïm, gan ikdienas <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbÇ.Minami vairÇki piemïri, kad, daÏÇdÇm institapplecijÇmkop¥gi iesaistoties, rasts risinÇjums iedz¥votÇjunorÇd¥tajÇm dro‰¥bas problïmÇm.4127.08.<strong>2009</strong>. Talsu novada SabiedriskÇs kÇrt¥bas komisijas nolikums.(Pieejams: http://talsi.case.lv/upload_file/nolikumi/Sabiedriskas_kartibas_komisijas_nolikums.PDF)


531. piemïrs. Izklaides klubsPie izklaides kluba (kuru kÇ nedro‰u vietu aptaujÇ bijanorÇd¥ju‰i iedz¥votÇji) stÇvlaukumÇ sabrauc automa‰¥nas,tajÇs eso‰Çs personas ska∫i klausÇs mappleziku, kÇ ar¥ bieÏivien pie izklaides vietas durv¥m notiek kauti¿i. Kluba¥pa‰nieks kÇrt¥bu nodro‰ina tikai kluba iek‰ienï.Iedz¥votÇji nav apmierinÇti ar ska∫o uzved¥bu un mappleziku.Izmantojot PAT (problïmu anal¥zes tr¥sstappleri) un SARA(izpïte, anal¥ze, reaÆï‰ana un novïrtï‰ana), 42 varamizdal¥t:• Vieta – kluba apkÇrtne, autostÇvieta pie kluba.• PÇrkÇpïji – automa‰¥nu vad¥tÇji, pasaÏieri,kluba apmeklïtÇji.• Cietu‰ais – apkÇrtïjo mÇju iedz¥votÇji.Lai atrisinÇtu radu‰os problïmu, nepiecie‰ams novïrst,kÇdu no ‰iem tr¥s komponentiem, kas iesaist¥ti problïmusituÇcijÇ. ApkÇrtïjo mÇju iedz¥votÇjus evakuït nebappletuefekt¥vi, tÇpïc jÇsÇk ar vietu un pÇrkÇpïjiem.Izpïte – lamljanÇs, ska∫a mapplezika, traucïjo‰s troksnis.Anal¥ze – autostÇvieta ir izgaismota, pie kluba sabiedriskÇkÇrt¥ba netiek nodro‰inÇta, <strong>policija</strong> iepriek‰ sa¿ïmusisappledz¥bas, bet veiktie pasÇkumi nav devu‰i rezultÇtu.ReaÆï‰ana – <strong>policija</strong> nolemj, ka jÇiedarbojas uz vietu unpÇrkÇpïjiem. Sadarb¥bÇ ar pa‰vald¥bu tiek veiktas izmai¿aspa‰vald¥bas saisto‰ajos noteikumos, uzliekot parpienÇkumu kluba ¥pa‰niekam nodro‰inÇt sabiedriskokÇrt¥bu ne tikai kluba iek‰ienï, bet ar¥ 50 metru rÇdiusÇap klubu. Kluba ¥pa‰nieks tiek padar¥ts par vietas atbild¥go.Pie kluba eso‰Çs autostÇvietas ce∫a z¥me „StÇvvieta” tikapapildinÇta ar papildu z¥mi „Izslïgt motoru”. ·¥s darb¥basmïr˙is ir iedarboties uz pÇrkÇpïjiem – jaunie‰iem, kuril¥dz ar jauno ce∫a z¥mi vairs nav ties¥gi lielÇ ska∫umÇklaus¥ties mappleziku.Novïrtï‰ana – pÇrkÇpjot ‰o ce∫a z¥mju pras¥bas, personasvarïja tikt sauktas pie administrat¥vÇs atbild¥bas. Pïcveiktajiem pasÇkumiem samazinÇjÇs iedz¥votÇju sappledz¥buskaits par trok‰¿o‰anu minïtajÇ vietÇ.2. piemïrs. Veikals mazpilsïtÇValdemÇrpils iedz¥votÇju aptaujÇ kÇ nedro‰a vieta bijanorÇd¥ta apkÇrtne pie veikala pilsïtas centrÇ, kurastÇvlaukumÇ ar automa‰¥nÇm mïdza sabraukt jaunie‰iun trok‰¿ot. MinïtÇ vieta nebija izgaismota.Iecirk¿a inspektors sadarb¥bÇ ar pa‰vald¥bu un veikala¥pa‰nieku panÇca apgaismojuma ier¥ko‰anu ‰ajÇ vietÇ.Pa‰vald¥ba ier¥koja apgaismojuma laternu, bet veikala¥pa‰nieks par saviem l¥dzek∫iem pievienoja elektr¥bu. Pïcveiktajiem pasÇkumiem, iedz¥votÇju sappledz¥bas parlikumpÇrkÇpumiem ‰¥ veikala apkÇrtnï samazinÇjÇs.·Çdas problïmu risinljanas iespïjas izmantotas ar¥ citosgad¥jumos, risinot iedz¥votÇju norÇd¥tÇs dro‰¥basproblïmas vi¿u dz¥vesvietas apkaimï.Problïmu risinljanas metodes (SARA) un problïmuanal¥zes tr¥sstapplera (PAT) izmanto‰ana liek pÇrslïgties noreaÆï‰anas uz notikumu uz pasÇkumu veik‰anu, lainovïrstu likumpÇrkÇpuma izdar¥‰anas iespïju. Taãu, laito veiksm¥gi ¥stenotu un realizïtu, nepiecie‰ama attiec¥gadarbinieku apmÇc¥ba, bet atrisinÇtajÇm problïmÇm irjÇk∫applest par vienu no <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïrijiem.42Pla‰Çk sk. Noziedz¥bas anal¥ze 60 so∫os / Ronalds V. Klarks, DÏons E. Eks ; [tulkojums, Aiga Veckalne]. R¥ga : <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>, 2011, 25.-28. lpp.(Pieejams: http://www.vp.gov.lv/faili/sadalas/noziedzibas_analize_60_solos_gramata.pdf)


54<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i7.3.1. Årvalstu prakse problïmu anal¥zes metodes izmanto‰anÇ: âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> piemïrs 431. piemïrs. Grafiti – pietiek aprunÇtiesTi‰¿ova (Ti‰nov) ir pilsïta, kurÇ ir aptuveni piecpadsmittappleksto‰i iedz¥votÇju un divdesmit pieci policisti, kurirapplepïjÇs ar¥ par vairÇkiem mazÇkiem apkaimes ciematiem.Ilglaic¥gas problïmas ‰ajÇ pilsïtÇ sagÇdÇja grafiti z¥mïtÇji.Da∫ïji samazinÇt grafiti izplat¥bu pal¥dzïja jaunie ties¥buakti, kuros grafiti z¥mï‰ana tika klasificïta kÇ noziedz¥gadarb¥ba, un pilsïtas centrÇ uzstÇd¥tÇ novïro‰anas kamerusistïma, taãu ¥stas kÇrt¥bas joprojÇm nebija – stacijasvagonu parkÇ parÇd¥jÇs aizvien jauni un jauni z¥mïjumi.Policisti nespïja katru vakaru gaid¥t, vai grafiti z¥mïtÇjiparÇd¥sies vai nï, tÇdï∫ vi¿i nolïma meklït citu risinÇjumu.Pïc tuvÇkas iepaz¥‰anÇs ar situÇciju (policisti vïrsÇs piedzelzce∫a pÇrstÇvjiem) izrÇd¥jÇs, ka problïma nav rad¥tajoszaudïjumos, jo norakst¥tajiem vagoniem tie bija niec¥gi,bet gan apstÇkl¥, ka grafiti z¥mïtÇji pÇrvietojas stacijasteritorijÇ, kas ir slïgta nepiedero‰Çm personÇm. L¥dztekustam, ka grafiti z¥mïtÇji tur nedr¥kstïja atrasties, ¥pa‰asbaÏas âehijas dzelzce∫a pÇrstÇvjiem bija ar¥ par grafitiz¥mïtÇju dro‰¥bu, sevi‰˙i nakt¥, kad kravas vilcieni brauclielÇ ÇtrumÇ.SarunÇs pakÇpeniski iesaist¥jÇs domes priek‰sïdïtÇjasekretÇrs, ugunsdzïsïju pÇrstÇvji, skolas direktors, domessatiksmes departamenta un bïrnu aprapplepes departamentapÇrstÇvji, kÇ ar¥ pal¥dzïja viens no grafiti z¥mïtÇjiem.Galu galÇ par efekt¥vu risinÇjumu tika atz¥ta likum¥ga undro‰a laukuma pie‰˙ir‰ana grafiti z¥mï‰anai. TÇdslaukums bija vienam no uzaicinÇtajiem sarunudal¥bniekam – Autoce∫u un dzelzce∫u pÇrvaldei. Taãu ‰olaukumu likum¥gai grafiti z¥mï‰anai pie‰˙¥ra ar diviemnoteikumiem: grafiti z¥mïtÇji uzkops laukuma apkÇrtni,un stacijas slïgtajÇs teritorijÇs vairs neparÇd¥sies jauniz¥mïjumi.Cik zinÇms, ‰¥ jau pirms vairÇkiem gadiem noslïgtÇvieno‰anÇs joprojÇm tiek ievïrota.2. piemïrs. „Triju padome” dro‰¥baiSokolovÇ (Sokolov) izveidoja ∫oti netipisku, taãu efekt¥vumodeli dro‰¥bas uzraudz¥bai pilsïtÇ. Sokolovas rajonanoda∫as vad¥tÇjs sadal¥ja pilsïtu iecirk¿os un pie‰˙¥ratos atsevi‰˙iem policistiem. Vienlaikus vi¿‰ vienojÇspar tÇdu pa‰u sadal¥jumu ar¥ ar Sokolovas pilsïtaspoliciju. Par tre‰o katrÇ iecirkn¥ k∫uva viens no domesdeputÇtiem.L¥dz ar to âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong>, pilsïtas vïlïto deputÇtu unpilsïtas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvji iecirkn¥ veido tÇdu kÇ dro‰¥baspadomi, kas, pateicoties pla‰sazi¿as l¥dzek∫iem, ir labipaz¥stama vietïjiem iedz¥votÇjiem. L¥dztekus reaÆï‰anaiuz problïmÇm, tÇs <strong>darbs</strong> galvenokÇrt saist¥ts arsistemÇtisku sazi¿u ar sabiedr¥bu – vi¿i kop¥gi uzrunÇvietïjos iedz¥votÇjus, tiekas ar vi¿iem, iegapplest informÇcijupar to, kas, pïc iedz¥votÇju domÇm, nepiecie‰ams, unapmainÇs ar informÇciju.Pateicoties ‰Çdai padomei, âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> policistam irtr¥s acu un ausu pÇri – vi¿am ir lielisks pÇrskats par savuiecirkni un sadarb¥bas partneri, kas vi¿u atbalsta centienosrisinÇt konkrïtÇs problïmas. Taãu ar to ir saist¥ts ar¥atbild¥bas jautÇjums – policistu nevïrtï pïc tÇ, cikadministrat¥vÇ darba vi¿‰ ir veicis, bet gan pïc tÇ, vaivi¿a iecirkn¥ ir kÇrt¥ba un vai iecirk¿a iedz¥votÇji irapmierinÇti ar policista darbu.43Hrinko M., To‰ovskis M. Piemïri no âehijas Republikas <strong><strong>policija</strong>s</strong> Zieme∫morÇvijas reÆiona pÇrvaldes Ostravas noda∫as prakses.[Projekta „<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ” ievadseminÇra materiÇli. Talsi <strong>2009</strong>. gada septembris.]


553. piemïrs. Futbola huligÇniFutbols ir viens no vispopulÇrÇkajiem sporta veidiemâehijÇ, bet l¥dz¥gi kÇ citÇs valst¥s to diemÏïl papildinaar¥ fanu varmÇc¥gÇ uzved¥ba. L¥dz pagÇju‰Ç gada beigÇmantisociÇlas uzved¥bas ierobeÏo‰ana stadionos bijaâehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> uzdevums – policisti pilnÇ ekipïjumÇpatrulïja stadionos, gatavi jebkurÇ br¥d¥ iejaukties c¥¿Çpret radikÇli noska¿otiem faniem.Kop‰ jaunÇ gada sistïma ir main¥jusies – âehijas <strong>policija</strong>ir pÇrvietojusies Çrpus stadioniem un formÇli nodevusiatbild¥bu r¥kotÇju zi¿Ç (galu galÇ runa ir par vi¿u privÇtouz¿ïmumu), taãu tas nenoz¥mï, ka policisti nerisinÇtusituÇciju stadionÇ – gluÏi otrÇdi, risina, taãu – izmantojotcitus l¥dzek∫us. Pirms katras spïles futbola klubu,stadionu uzraugo‰o dro‰¥bas aÆentappleru un âehijas<strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvji sapulcïjas un kop¥gi izvïrtï sacens¥buriskus. Jo ¥pa‰i noder¥ga ir <strong><strong>policija</strong>s</strong> operat¥vÇ informÇcija,lai tiktu veikti pietiekami dro‰¥bas pasÇkumi unvarbappletïjie riski netiktu novïrtïti par zemu.Pïc pirmÇ konflikta, kas tika izrais¥ts uzreiz pïc jaunÇssistïmas ievie‰anas un ar kuru fani testïja jauno sistïmu,atgad¥jumu skaits ir bappletiski samazinÇjies: stadionuekspluatïtÇji par dro‰¥bu paties¥bÇ rapplepïjas pa‰i, un<strong>policija</strong> vi¿us tikai atbalsta. SavukÇrt skat¥tÇjiempat¥kamas pÇrmai¿as ir tÇs, ka stadionÇ pakÇpeniskino¿em Ïogus, kas atdala spïles laukumu no skat¥tÇjutrib¥nïm.4. piemïrs. Ugunsdzïsïji pret narkotikÇmBrno (Brno) sÇka strauji palielinÇties narkotiku lietotÇjuskaits, ¥pa‰i tie‰i toluola ost¥tÇju skaits, turklÇt lietotÇjugrupÇ arvien bieÏÇk bija bïrni, kas jaunÇki parpiecpadsmit gadiem, jo ‰¥ narkotika bija tiem ganfinansiÇli, gan fiziski pieejama (toluolu varïja nopirktsaimniec¥bas preãu veikalos).Likumos, kas ierobeÏo piek∫apple‰anu ieradumu izraiso‰ÇmvielÇm (alkohols, tabaka) nav ietverti organiskie‰˙¥dinÇtÇji, tÇdï∫ ‰˙ita, ka nav veida, kÇ piek∫apple‰anutoluolam jaunatnei padar¥t grappletÇku. RisinÇjums tomïrtika atrasts, taãu to neizdar¥ja <strong>policija</strong>, bet ganugunsdzïsïji. Likums „Par aizsardz¥bu nougunsgrïkiem” nosaka pienÇkumu ievïrot tehniskosnoteikumus un instrukcijas, kas attiecas uz izstrÇdÇjumuugunsdro‰¥bu, bet organisko ‰˙¥dinÇtÇju lieto‰anasinstrukcijas parasti liek tos uzglabÇt bïrniemnepieejamÇs vietÇs. Ja ‰ie noteikumi netiek pild¥ti,administrat¥vÇ (‰ajÇ gad¥jumÇ reÆionÇlÇ ugunsdzïs¥basun glÇb‰anas pÇrvalde) var piemïrot sankcijas (ko nevardar¥t <strong>policija</strong>). Izmantojot ‰Çdu argumentu, pÇrdevïjuspÇrliecinÇt sadarboties nebija grappleti – toluols tika iz¿emtsno br¥vÇs tirdzniec¥bas un to izsniedza tikai tiem, kasvarïja apliecinÇt, ka ir vecÇki par 15 gadiem.·obr¥d ‰¥ likuma nepiln¥ba ir novïrsta, bet minïtaispiemïrs lieliski ilustrï, ka ar¥ ‰˙ietami neatrisinÇmassituÇcijas ir atrisinÇmas. Un lai ar¥ policisti to nevarizdar¥t tie‰i, tomïr atrisinÇjuma atslïga bija un ir tie‰ipolicistu iniciat¥va.


56<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i5. piemïrs. Policistu romu asistentsJau ilgu laiku starp policistiem un romiem valdasavstarpïjs naid¥gums un neuztic¥ba. Romi âehijÇ bieÏivien dz¥vo ne pÇrÇk labvïl¥gos apstÇk∫os – dz¥vok∫os,kas paredzïti ¥res nemaksÇtÇjiem un sociÇlinelabvïl¥giem pilso¿iem. Iespïjams, situÇcija uzlabotos,ja policijÇ bappletu vairÇk romu, taãu vi¿i pÇrÇk netiecastur strÇdÇt.VairÇkÇs pilsïtÇs ‰o situÇciju risina, izmantojot tÇ dïvïto<strong><strong>policija</strong>s</strong> romu asistentu pal¥dz¥bu – tie ir pilsïtas vaivietïjo bezpe∫¿as organizÇciju darbinieki, kurigalvenokÇrt pÇrstÇv sociÇli izolïtÇs romu teritorijas, unvi¿u uzdevums ir veidot tiltu starp romu iedz¥votÇjiemun policiju. KopÇ ar policiju vi¿i dodas patru∫Çs uniesaistÇs problïmu, par kurÇm uzzinÇts apgaitÇs,risinljanÇ. ·Çdi tiek pierÇd¥ts, ka <strong>policija</strong> paties¥bÇ navnedraudz¥ga institapplecija.Patiecoties romu asistentiem, ir izdevies atklÇt undokumentït pretlikum¥gas darb¥bas, kas tie‰i ietekmïromu kopienu, jo ¥pa‰i attiec¥bÇ uz aug∫o‰anas unizspie‰anas gad¥jumiem. Romu asistenti ir ne tikaivïrt¥gas informÇcijas avots, bet ar¥ tilts pÇri dzi∫ajamneuztic¥bas bezdibenim, ar kÇdu romi parasti izturaspret policiju. Par asistentu darbu maksÇ pilsïtu domesvai bezpe∫¿as organizÇcijas.KÇdï∫ gan kaut ko nedar¥t citÇdi, ja tas darbojas unneprasa finan‰u l¥dzek∫us?Minïtie piemïri rÇda, cik daudzveid¥ga ir uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pieeja âehijas RepublikÇ. Reizïmpolicisti sekm¥gÇk vai mazÇk sekm¥gi vïl joprojÇm meklïveidu, kÇ to ¥stenot, taãu ir vietas, kur uz sabiedr¥buvïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> patie‰Çm ir k∫uvis par galvenoprincipu, kas nosaka, kÇdas bapples policistu darba dienasun kÇdas bapples vi¿u attiec¥bas ar sabiedr¥bu vietÇ, kur<strong>policija</strong> darbojas. Minïtajos piemïros bappletiskais ir tas,ka tajos atspogu∫otas gan aktivitÇtes, kurÇs nav iespïjamsiztikt bez labvïl¥giem likumiem, gan aktivitÇtes, kurÇspietiek vien ar veselo saprÇtu, aizraut¥bu un centieniemkaut ko dar¥t, neraugoties uz to, cik nelabvïl¥gi irpa‰reizïjie apstÇk∫i.<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba ¥steno‰anai varbappletpat svar¥gÇka par policistu aizraut¥bu iecirk¿os ir noda∫asvad¥tÇja autoritÇte un nepiecie‰amais atbalsts no reÆionapÇrvaldes puses. Jebkuri centieni veikt pÇrmai¿as bieÏivien ir ∫oti sareÏÆ¥ti, tÇdï∫ <strong><strong>policija</strong>s</strong> spïjas ¥stenot idejaspraksï ir cie‰i saist¥tas ar dot¥bÇm vado‰ajos amatos ieceltcilvïkus, kas grib un var main¥t iesak¿oju‰os pa¿ïmienus.Nav runa tikai par darba instrumentu nomai¿u, bet ganpar pieejas mai¿u visas organizÇcijas darb¥bÇ kopumÇ.


578. Prevent¥vÇ darba noz¥me<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇIrpa‰saprotami, ka sabiedr¥ba no <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> sagaida informÇciju un padomuspar dro‰¥bas jautÇjumiem, kÇ ar¥pa∫aujas, ka <strong>policija</strong> veic pasÇkumus, lainoziedz¥gi nodar¥jumi un citi likumpÇrkÇpumi tiktunovïrsti. Noziedz¥gu nodar¥jumu un citulikumpÇrkÇpumu novïr‰ana ir viens no <strong><strong>policija</strong>s</strong>uzdevumiem, kas nostiprinÇts likumÇ „Par policiju”. 44LikumÇ „Par policiju” noteikti ar¥ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekupienÇkumi ‰o uzdevumu izpildï. 45Svar¥gi ir noskaidrot cïlo¿us un apstÇk∫us, kas veicinÇju‰inoziedz¥ga nodar¥juma vai cita likumpÇrkÇpumaizdar¥‰anu. Jo tikai mïr˙tiec¥gi veicot pasÇkumus cïlo¿uun veicino‰o apstÇk∫u novïr‰anai, varam runÇt parsekm¥gu prevenciju, nevis nepÇrtrauktu c¥¿u ar sekÇm. 46·obr¥d KriminÇlprocesa likums vairs neparedzpienÇkumu atklÇt cïlo¿us un apstÇk∫us, kas veicinÇju‰inoziedz¥ga nodar¥juma izdar¥‰anu. Minïtais pienÇkumssaglabÇjies tikai attiec¥bÇ uz administrat¥vajiempÇrkÇpumiem. 47 Taãu, neraugoties uz likumÇ paredzïtoiespïju sniegt priek‰likumus par nepiecie‰am¥bu veiktpasÇkumus administrat¥vo pÇrkÇpumu cïlo¿u unveicino‰o apstÇk∫u novïr‰anai, ‰Çda iespïja ne vienmïrtiek izmantota.DiemÏïl l¥dz‰inïjÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ uzsvars likts uznoziedz¥gu nodar¥jumu un citu likumpÇrkÇpumuatklljanu, bet to novïr‰ana atstÇta novÇrtÇ. Minïtaistie‰i saist¥ts ar piepras¥jumu pïc noziedz¥gu nodar¥jumuatklljanas, prokuratapplerai kriminÇlvajljanas uzsÇk‰anainosapplet¥to kriminÇlprocesu skaita un sastÇd¥toadministrat¥vo protokolu skaita. TÇpat ar¥ rad¥ti apstÇk∫i,lai <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki bappletu vairÇk ieinteresïti smaguvai sevi‰˙i smagu noziegumu atklljanÇ unkriminÇlprocesu izmeklï‰anÇ nekÇ prevent¥vÇ darbaveik‰anÇ (kas pïc bapplet¥bas ir ‰o smago un sevi‰˙i smagonoziegumu novïr‰ana). 484404.06.1991. likums „Par policiju”, 3. panta pirmÇ da∫a.45Gad¥jumÇ, kad pie <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka vïr‰as persona ar pieteikumu vai zi¿ojumu par notikumu, kur‰ apdraud personas vai sabiedr¥basdro‰¥bu, kÇ ar¥ situÇcijÇ, kad pats <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieks konstatï iepriek‰ minïtos apstÇk∫us, jebkura <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka pienÇkums neatkar¥gino ie¿emamÇ amata, atra‰anÇs vietas un laika ir visÇ Latvijas Republikas teritorijÇ veikt iespïjamos pasÇkumus, lai novïrstu likumpÇrkÇpumu(likuma „Par policiju” 9. pants). Saska¿Ç ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> uzdevumiem un atbilsto‰i likuma „Par policiju” 10. panta pirmajÇ da∫Ç minïtajam <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieka pamatpienÇkumi atbilsto‰i dienesta kompetencei ir, piemïram, ‰Çdi: saska¿Ç ar likuma pras¥bÇm veikt izmeklï‰anu; veiktnepiecie‰amos operat¥vÇs meklï‰anas un citus likumÇ noteiktos pasÇkumus, lai atklÇtu, pÇrtrauktu un novïrstu noziedz¥gus nodar¥jumus;novïrst un pÇrtraukt administrat¥vos pÇrkÇpumus; savu pilnvaru ietvaros atklÇt noziedz¥gu nodar¥jumu un administrat¥vo pÇrkÇpumu cïlo¿usun tos veicino‰os apstÇk∫us un veikt pasÇkumus to novïr‰anai; piedal¥ties personu tiesiskajÇ audzinljanÇ u. c. (likuma „Par policiju” 10. panta1. da∫as 4., 6., 7. punkts).46Latvijas KriminÇlprocesa kodeksa (LKPK), kas bija spïkÇ l¥dz 2005. gada oktobrim, 48. pants (Cïlo¿u un apstÇk∫u atklljana, kas veicinÇju‰inoziedz¥ga nodar¥juma izdar¥‰anu) noteica, ka izzi¿as iestÇdei, prokuroram un tiesai kriminÇllietas pirmstiesas izmeklï‰anÇ un iztiesljanÇjÇatklÇj cïlo¿i un apstÇk∫i, kas veicinÇju‰i noziedz¥ga nodar¥juma izdar¥‰anu.47Latvijas Administrat¥vo pÇrkÇpumu kodeksa (APK) 237. pants (Lietved¥bas uzdevumi administrat¥vo pÇrkÇpumu lietÇs) noteic, ka viens nouzdevumiem administrat¥vo pÇrkÇpumu lietÇs ir noskaidrot cïlo¿us un apstÇk∫us, kas veicina administrat¥vo pÇrkÇpumu izdar¥‰anu, kÇ ar¥novïrst pÇrkÇpumus, audzinÇt pilso¿us likumu ievïro‰anas garÇ un nostiprinÇt likum¥bu. SavukÇrt APK 278. pants (Priek‰likumi par administrat¥vopÇrkÇpumu izdar¥‰anas cïlo¿u un veicino‰o apstÇk∫u novïr‰anu), noteic, ka institapplecija (amatpersona), kas izskata lietu, konstatïjot administrat¥vopÇrkÇpumu izdar¥‰anas cïlo¿us un veicino‰os apstÇk∫us, iesniedz attiec¥giem komersantiem, iestÇdïm, organizÇcijÇm un amatpersonÇmpriek‰likumus par nepiecie‰am¥bu veikt pasÇkumus ‰o cïlo¿u un apstÇk∫u novïr‰anai. MinïtajÇm organizÇcijÇm un personÇm ir pienÇkumsmïne‰a laikÇ no priek‰likuma sa¿em‰anas dienas pazi¿ot par veiktajiem pasÇkumiem institapplecijai (amatpersonai), kas priek‰likumu iesniegusi.4821.06.2010. MK noteikumu Nr. 568 „Noteikumi par Iek‰lietu ministrijas sistïmas iestÇÏu un Ieslodz¥juma vietu pÇrvaldes amatpersonu arspeciÇlajÇm dienesta pakÇpïm mïne‰algu un speciÇlajÇm piemaksÇm” 4. pielikuma „Piemaksas par dienestu, kas saist¥ts ar ¥pa‰u risku, unpar nosac¥jumiem, kas saist¥ti ar dienesta specifiku” 2. punkts paredz piemaksu par tie‰u smago noziegumu apkaro‰anu l¥dz Ls 200; 7. punkts– amatpersonÇm, kuras veic pirmstiesas izmeklï‰anu l¥dz Ls 100; bet amatpersonÇm, kuras tie‰i veic, organizï vai vada speciÇlus pasÇkumusties¥bpÇrkÇpumu novïr‰anÇ un atklljanÇ – l¥dz Ls 20 (10. punkts).


58<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i8.1. Prevent¥vais <strong>darbs</strong> <strong>Valsts</strong> policijÇNoziedz¥go nodar¥jumu novïr‰ana(prevent¥vais <strong>darbs</strong>) ir neat¿emama<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba sastÇvda∫a. DiemÏïl pïdïjogadu laikÇ tÇ ne vienmïr ir bijusi <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> un Iek‰lietu ministrijas prioritÇte, kas ir ticisskaidrots ar nepietiekamo cilvïkresursu un materiÇloresursu trapplekumu. <strong>Uz</strong>man¥ba, galvenokÇrt, veiksm¥gitikusi pievïrsta prevent¥vajam darbam skolÇs unbïrnudÇrzos, kÇ ar¥ ce∫u satiksmes dro‰¥bas jautÇjumiem.Ce∫u satiksmes dro‰¥bas jomÇ atbalsts prevent¥vo projektuievie‰anai bijis ar¥ no citÇm valsts iestÇdïm unapdro‰inljanas kompÇnijÇm (Ce∫u satiksmes dro‰¥baspadome, BALTA u. c.), kas ir piemïrs tam, ka labusrezultÇtus ‰ajÇ darbÇ vislabÇk var sasniegt, strÇdÇjotkomandÇ.<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> prevencijas pasÇkumus ce∫u satiksmesdro‰¥bas jomÇ jau dev¥to gadu finansï Ce∫u satiksmesdro‰¥bas padome. Par ‰iem l¥dzek∫iem PrevencijaspÇrvalde ik gadu izstrÇdÇ daÏÇdus izdales materiÇluspar ce∫u satiksmes dro‰¥bu, kas pilnveido prevent¥vodarbu un sekmï dro‰¥bas situÇcijas uzlabo‰anos ce∫usatiksmï. 49Ik gadu laika posmÇ no 1. novembra notiek akcija „Esiredzams”, kas informï par atstarotÇju noz¥mi ce∫usatiksmes dro‰¥bÇ. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki visÇ LatvijÇik gadu piedalÇs akcijÇ „Dro‰¥bas dienas”, kas noritskolÇs, bïrnudÇrzos un citÇs institapplecijÇs. <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong>bïrnu auditorijai rad¥tie tïli – Runcis Rappledis un BebrsBruno – vairÇku gadu garumÇ bïrnudÇrzu un skoluaudzïk¿u vidapple jau k∫uvu‰i atpaz¥stami. Akcijas „Dro‰avasara – Tava vasara” (norisinÇjÇs no 2011. gada apr¥∫al¥dz augustam) laikÇ tika organizïti 1988 prevent¥viepasÇkumi daÏÇdÇs izgl¥t¥bas iestÇdïs, bïrnu un jaunie‰ucentros un nometnïs. Akcijas „Dro‰¥bas dienas skolÇs –2011” (norisinÇjÇs 2011. gada septembr¥) ietvaros tikaorganizïti 1552 prevent¥vie pasÇkumi daÏÇdÇs izgl¥t¥basiestÇdïs, bïrnu un jaunie‰u centros.VislielÇko interesi akciju laikÇ ir izrais¥ju‰i prevent¥viepasÇkumi, kas izgl¥to ce∫u satiksmes dro‰¥bas jomÇ unstÇsta par skolïnu savstarpïjÇm attiec¥bÇm, kÇ ar¥ skaidrotiesisko attiec¥bu jomas jautÇjumus.Neskatoties uz iepriek‰ minïto, jÇatz¥st, ka <strong>Valsts</strong> policijÇtomïr trapplekst mïr˙tiec¥gu aktivitlju citÇs mïr˙aauditorijÇs – vispÇr¥gÇs prevencijas jomÇ jaunie‰u,pieaugu‰o un senioru vecuma grupÇs. âehijas pieredzeprevencijas aktivitlju plÇno‰anÇ un ¥steno‰anÇ,piemïram, ir pÇrdomÇtÇka. Kop‰ 1997. gada âehijasRepublikas Iek‰lietu ministrijÇ tiek izstrÇdÇta noziedz¥basprevencijas valsts stratïÆija. Katru gadu prevencijasprojektiem valst¥ tiek pie‰˙irts aptuveni tr¥s miljonu eirofinansïjums. Viens no projekta nosac¥jumiem ir sadarb¥bastarp policiju un vietïjo pa‰vald¥bu. ·obr¥d âehijasIek‰lietu ministrija gatavo jaunu stratïÆiju 2012.–2016.gadam. Vi¿i vïlas main¥t uzsvaru no tÇ saucamÇsprimÇrÇs prevencijas uz fokusïtu prevenciju, kas saist¥taar konkrïtiem noziedz¥giem nodar¥jumiem un toveicïjiem – tÇ ir vairÇk saist¥ta ar vietïjo dro‰¥basproblïmu identificï‰anu un risinljanu.L¥dz¥ga pieredze ir ar¥ IgaunijÇ un LietuvÇ, kur <strong><strong>policija</strong>s</strong>dienesti gatavo savu noziedz¥bas prevencijas stratïÆiju,nosakot prioritÇtes atsevi‰˙Çm mïr˙a grupÇm. 50·obr¥d Latvijas RepublikÇ noziedz¥bas prevencijasjautÇjums ir skarts vald¥bas deklarÇcijÇ. 51Lai ar¥deklarÇcijÇ minïtas svar¥gas prioritÇtes, tÇs vien nevarbapplet par pamatu ikdienas prevencijas darba plÇno‰anÇ.<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i jÇveido sava noziedz¥bas prevencijasstratïÆija.Prevencijas galvenais priek‰noteikums – ja gribam kodar¥t, tas jÇdara ‰eit un tagad, jo vienmïr ir vieglÇk atrastkÇdus iemeslus, lai darÇmo atliktu (piemïram, l¥dzek∫uvai cilvïkresursu neesam¥ba), nekÇ pievïrst lielÇkuuzman¥bu <strong><strong>policija</strong>s</strong> prevent¥vajam darbam. IdeÇlÇgad¥jumÇ prevent¥vais <strong>darbs</strong> var k∫applet ar¥ par resursuekonomï‰anas iespïju. Protams, ne vienmïr saist¥bustarp veiktajÇm aktivitÇtïm un nenotiku‰o noziedz¥gonodar¥jumu, kas iespïjams, bappletu izrais¥jis daudz lielÇkusfinansiÇlos zaudïjumus, bapples viegli pierÇd¥t. Veicot


59aprï˙inus par izmaksÇm, kas rastos, izmeklïjotnoziedz¥go nodar¥jumu, aizturot aizdomÇs turamos unveicot pirmstiesas izmeklï‰anu, nepiecie‰amo <strong>Valsts</strong>l¥dzek∫u daudzums bappletu krietni lielÇks. 52L¥dztekus jau eso‰ajÇm iespïjÇm strÇdÇt prevencijasjomÇ organizÇcijas ietvaros, <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienesti Çrvalst¥scen‰as piesaist¥t ar¥ papildu l¥dzek∫us un atbalstu daÏÇduprevencijas aktivitlju ievie‰anai, izmantojot gan EiropasSavien¥bas fondu iespïjas, gan nevalstiskÇs organizÇcijasun privÇtos partnerus. TÇdï∫, ievie‰ot prevencijasprojektus, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem nepiecie‰ams apgappletiema¿as savas idejas ¥steno‰anai un nepiecie‰am¥basgad¥jumÇ ar¥ prasmes, kas ∫auj uzrakst¥t projektapieteikumu vai uzrunÇt potenciÇlos partnerus l¥dzek∫upiesaist¥‰anÇ. TÇ kÇ projekta vad¥bas iema¿as netiek¥pa‰i mÇc¥tas kÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba sastÇvda∫a, to apgapple‰anainepiecie‰ams laiks un pieredze.TÇ kÇ publiskajÇ telpÇ ir pieejams pla‰s metodiskomateriÇlu par projekta izstrÇdi klÇsts, ‰ajÇ grÇmatÇnedaudz vairÇk uzman¥bas tiks velt¥ts tie‰i prevencijasjomÇ izstrÇdÇta projekta specifikai <strong><strong>policija</strong>s</strong> dienestÇ.49PÇrskats par nepilngad¥go noziedz¥bu, cietu‰iem bïrniem, stÇvokli ce∫u satiksmï un prevencijas jomÇ 2010. gadÇ. R., <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> GalvenÇskÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldes Prevencijas pÇrvalde, 2011.; PÇrskats par nepilngad¥go noziedz¥bu, cietu‰iem bïrniem, stÇvokli ce∫u satiksmï unprevencijas jomÇ 2011. gadÇ. R., <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> GalvenÇs kÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldes Prevencijas pÇrvalde, 2012.(Pieejams: http://www.vp.gov.lv/faili/relizes/2011_PARSKATS.doc)50ES valstu noziedz¥bas prevencijas stratïÆijas pieejamas mÇjaslapÇ http://www.eucpn.org/strategies/index.asp51DeklarÇcija par Valda Dombrovska vad¥tÇ Ministru kabineta iecerïto darb¥bu.(Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/)52Sk. noda∫as „Standarti, kas raksturo demokrÇtisku <strong><strong>policija</strong>s</strong> organizÇciju” apk‰noda∫u „<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïriji”.


60<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫i8.2. Prevent¥vo projektu idejas un izstrÇdes gaitaebkur‰ projekts sÇkas ar projekta ideju.Ja ideja ir guvusi pietiekamu atbalstukolekt¥vÇ vai domubiedru grupÇ, varsÇkt darbu pie tÇs ¥steno‰anas dz¥vï.Projektu idejas var rasties:• diskusiju un tik‰anÇs rezultÇtÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekukolekt¥vÇ;• uzzinot par labo praksi mÇc¥bu seminÇrÇ vaipieredzes apmai¿as viz¥tes laikÇ;• analizïjot <strong><strong>policija</strong>s</strong> r¥c¥bÇ eso‰o statistiku (tajÇ skaitÇpieejamo statistiku no citÇm <strong>Valsts</strong> institapplecijÇm uniedz¥votÇju aptauju datus);• sadarb¥bas laikÇ ar nevalstiskajÇm organizÇcijÇmun iedz¥votÇju intere‰u grupÇm, kas iridentificïju‰as risinÇmos jautÇjumus;• no pieredzïju‰u <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka pieredzes vaipersoniskÇs pieredzes saskarsmï ar iedz¥votÇjiem.PÇrrunÇjot ideju ar potenciÇlajiem sadarb¥baspartneriem un mïr˙grupas pÇrstÇvjiem, var novïrtïtprojekta idejas dz¥votspïju un sadarb¥bas partneruvïlï‰anos iesaist¥ties ‰o aktivitlju ievie‰anÇ. Veidojotprojekta komandu, katram dal¥bniekam jÇparedz savaloma aktivitlju ievie‰anas procesÇ. Daudzos gad¥jumosvajadz¥gas pÇrrunas ar atbild¥gajiem pa‰vald¥bu un cituvalsts institappleciju pÇrstÇvjiem, jo vi¿u atbalsts projektaaktivitlju ievie‰anas laikÇ var izrÇd¥ties ¥pa‰i noz¥m¥gsun noder¥gs. Tas saist¥ts ar¥ ar jau pieejamajiemresursiem vai datu bÇzïm, piemïram, prevent¥varakstura informÇcijas izplat¥‰anÇ – mÇjaslapÇm,pa‰vald¥bu bezmaksas av¥zi iedz¥votÇjiem un citÇmiespïjÇm.EiropÇ ir vairÇkas organizÇcijas, kas savÇ darbÇpopularizï noziedz¥bas prevencijas noz¥mi iedz¥votÇjudro‰¥bas sajappletas garantï‰anÇ. Viena no pla‰ÇkzinÇmajÇm organizÇcijÇm ties¥bsargÇjo‰o institapplecijuvidapple ir Eiropas Noziegumu prevencijas t¥kls (EuropenCrime Prevention Network). 53Ang∫u valodÇ ir pieejama pla‰a informÇcija parnevalstisko organizÇciju projektiem un tÇdiem <strong><strong>policija</strong>s</strong>un sabiedr¥bas partner¥bÇ veidotiem projektiem kÇ„Kaimi¿u dro‰¥ba” (Neighboorhood Watch), „Apkaimestrauksmes sistïma” (Comunity Alert) un citÇminiciat¥vÇm, tajÇ skaitÇ atrodami ar¥ prevent¥vo izdalesmateriÇlu paraugi un projektu idejas.·¥ projekta ietvaros centÇmies tuvÇk izzinÇt tie‰i âehijasRepublikas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pieredzi prevent¥vo projektu jomÇ.Projekta ietvaros r¥koto starptautisko seminÇru laikÇdal¥bnieki tika iepaz¥stinÇti ar ‰Çdiem âehijÇ ¥stenotiemprojektiem:• Akcija „Ma‰¥na nav seifs”, kuras laikÇ iedz¥votÇjitiek informïti par nepiecie‰am¥bu izvair¥ties novïrt¥gu mantu atstljanas automa‰¥nas salonÇ. Idejaradusies, analizïjot <strong><strong>policija</strong>s</strong> r¥c¥bÇ eso‰o statistikupar zÇdz¥bu skaita pieaugumu no automa‰¥nÇm.SÇkotnïjÇ ideja radusies LielbritÇnijÇ.• Akcija „Policists no tavas ielas”, kuras laikÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki savÇs apkalpojamajÇs teritorijÇs centÇsiegapplet atpaz¥stam¥bu (ar¥ lielÇkÇs pilsïtÇs unkvartÇlos). Ideja radusies pïtot Çrvalstu pieredziar mïr˙i tuvinÇt iedz¥votÇjus un policiju lielpilsïtÇs.• Akcija „Stop 24”. Automa‰¥nÇm tiek nodrukÇtas¥pa‰as uzl¥mes, kas norÇda, ka ma‰¥na netiekizmantota nakts laikÇ. Projekta mïr˙is – atvieglot‰Çdu ma‰¥nu atpaz¥‰anu zÇdz¥bas gad¥jumÇ.• Projekts „Seniori sev” vecÇka gadagÇjuma cilvïkiem.Projekta laikÇ tika apmÇc¥ti akt¥vÇkie seniori, kuripïcÇk savu draugu un pazi¿u vidapple veicatÇlÇkinformï‰anu par dro‰¥bas jautÇjumiem unveidiem, kÇ nek∫applet par noziedz¥ga nodar¥jumaupuriem. Senioriem tika dal¥ti ar¥ ¥pa‰i izdalesmateriÇli – senioru dro‰¥bas somas. SomÇ bijadaÏÇdi bukleti ar dro‰¥bas padomiem uninformat¥vajiem tÇlru¿iem, atstarotÇji un atstarojo‰ielementi, kÇ ar¥ ska¿as signÇli trauksmes cel‰anai.


61GalvenÇ projekta ideja – akt¥vÇkie apkaimes seniorijappletas noder¥gi sabiedr¥bai un pal¥dz <strong>policija</strong>isasniegt to mïr˙grupu, kuru ne vienmïr izdodassasniegt pa‰iem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem. Idejaradusies, izpïtot statistiku – pïdïjÇ laikÇ augo‰onoziedz¥go nodar¥jumu skaitu, kur cietu‰ie ir vecÇkagadagÇjuma cilvïki.• Projekts „Policijas roka”, kas tika ¥stenotslielveikalos un citÇs publiskÇs vietÇs ar mïr˙ibr¥dinÇt iedz¥votÇjus par kabatas zÇdz¥bÇm unaicinÇt tos neatstÇt savas mantas bez uzraudz¥bas.Ja iedz¥votÇjs bija atstÇjis savas mantas bezuzraudz¥bas, vi¿a somÇ tika ielikta bro‰applera rokasformÇ ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku izstrÇdÇtajiemieteikumiem dro‰¥bas jomÇ. L¥dz¥gas akcijas, betjau ar jaunie‰u l¥dzdal¥bu, notiku‰as ar¥ izmantojotkartupe∫us, kas tiek ielikti nepieskat¥tÇs somÇs.Projekta ideja radusies, analizïjot kabatas zÇdz¥bupieaugumu konkrïtÇs apkaimes lielveikalos uniedz¥votÇju sappledz¥bas.• DaÏÇdu informat¥vo materiÇlu izplat¥‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieku vidapple – kabatas informat¥vie materiÇlipar daÏÇdÇm tïmÇm (piemïram, narkotiku lietotÇjuatpaz¥‰ana un padomi policista r¥c¥bai; padomi, kÇr¥koties ierodoties uz izsaukumu par vardarb¥buÆimenï u. c.). KopÇ tika izstrÇdÇtas septi¿padsmitdaÏÇdas tïmas. Projekta ideja radusies, saskarotiesar ierindas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku neinformït¥bu parkonkrïto no vi¿iem sagaidÇmo r¥c¥bu noteiktÇssituÇcijÇs. Galvenais mïr˙is – savietot prevent¥vÇdarba teoriju ar praksi un izgl¥tot <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekus, atvieglojot vi¿u darbu. 54·o projektu ietvaros ¥pa‰a noz¥me bija sadarb¥bai armasu medijiem, kas par projekta norisi tika informïtino tÇ sÇkuma l¥dz pat beigÇm un sniedza papilduatbalstu.øemot vïrÇ Latvijas <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> praksi prevencijasjomÇ un pieejamo <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> statistiku parizdar¥tajiem noziedz¥gajiem nodar¥jumiem, ‰¥ projektalaikÇ centÇmies pievïrst pastiprinÇtu uzman¥buprevent¥vajiem projektiem pieaugu‰o jomÇ. ProjektagaitÇ ¥stenojÇm vairÇkas sabiedr¥bas informï‰anaskampa¿as, kas tika vïrstas uz iedz¥votÇju izgl¥to‰anupar daÏÇdiem dro‰¥bas jautÇjumiem.KÇ pirmÇ tika ¥stenota akcija „Ma‰¥na nav seifs”, kasguva pla‰u iedz¥votÇju un <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku atsauc¥bu.Akcijas izdales materiÇli – gaisa atsvaidzinÇtÇjima‰¥nÇm ar klÇt pievienotu informat¥vu materiÇluiedz¥votÇjiem – tika izplat¥ti visÇ LatvijÇ. KopÇ tikaizplat¥ti vairÇk nekÇ 90 000 prevent¥vo materiÇlueksemplÇru. Akcijas ideja tika aizgappleta no Çrvalstupieredzes, jo zÇdz¥bas no automa‰¥nÇm ir izplat¥taproblïma ar¥ LatvijÇ, ¥pa‰i R¥gas reÆionÇ.Informat¥vÇ kampa¿a par ¥pa‰uma dro‰¥bu – bro‰appleraiedz¥votÇjiem ¥pa‰uma dro‰¥bas izvïrtï‰anai. Ideja tikaaizgappleta no Çrvalstu pieredzes un internetÇ pieejamÇsinformÇcijas. KopÇ tika izplat¥ti 50 000 eksemplÇru.Bro‰applera guva pla‰u atsauc¥bu kÇ iedz¥votÇju, tÇ namuapsaimniekotÇju vidapple, jo sniedza idejas un iespïjupa‰iem novïrtït sava ¥pa‰uma dro‰¥bu bez tie‰as<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka klÇtbappletnes.Kampa¿a par iespïjÇm iesniegt sappledz¥bu par <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. TÇ kÇ viens no <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbapamatprincipiem demokrÇtiskÇ sabiedr¥bÇ ir iespïjapÇrsappledzït <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka prettiesisku r¥c¥bu,projekta ietvaros tika sagatavotas 10 000 bro‰appleraslatvie‰u un 5000 bro‰appleras krievu valodÇ, kas tikaizplat¥tas <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿os, kÇ ar¥ ar citu ties¥busargÇjo‰o un cilvïkties¥bu jomÇ strÇdÇjo‰o institapplecijustarpniec¥bu.Akcija „Velosipïdistu dro‰¥ba”. Aizvien pieaugo‰aisvelosipïdistu skaits ir ievïrojami main¥jis situÇcijuR¥gas ielÇs. DiemÏïl tas skar ar¥ daudzus neatrisinÇtusjautÇjumus no gÇjïju un braucïju dro‰¥bas viedok∫a.Pïc <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> r¥c¥bÇ eso‰Çs statistikas ik gadupalielinÇs to velobraucïju skaits, kas pÇrvietojasalkohola reibumÇ. Iedz¥votÇjiem tika izplat¥tas 50 000bro‰appleras latvie‰u valodÇ un 25 000 krievu valodÇ.Velosipïdu lieto‰anas kultappleru uz ce∫iem unrite¿braucïju trasïm vïl joprojÇm nepiecie‰ams


62<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iuzlabot, tÇpïc iesÇkto darbu bappletu ieteicams turpinÇt.Izmantojot jau eso‰o prevent¥vo darbu skolÇs un citÇsizgl¥t¥bas iestÇdïs akcijas „Dro‰¥bas dienas skolÇs”ietvaros tika izplat¥ti informat¥vie materiÇli jaunie‰iem„Esi Br¥vs!” (55 000 latvie‰u un 40 000 krievu valodÇ).Neraugoties uz ikgadïjo akcijas norisi, vïl joprojÇmtrapplekst izdales materiÇlu skolïniem. ·Çdus materiÇlusbapplet jÇsagatavo un jÇizplata katru gadu.±pa‰u atsauc¥bu un interesi iedz¥votÇju vidapple izrais¥jaakcija, kurÇ senioriem un nakts mai¿Çs strÇdÇjo‰oprofesiju pÇrstÇvjiem izplat¥ja <strong><strong>policija</strong>s</strong> trauksmes pogasjeb pa‰aizsardz¥bas l¥dzek∫us ar ska¿as signÇlu. AkcijaslaikÇ tika izdal¥ti 3000 izdales materiÇlu, tomïr, ¿emotvïrÇ iedz¥votÇju interesi un atsauc¥bu, secinÇms, ka toskaits varïja bapplet daudz lielÇks un ir jÇdomÇ par l¥dz¥gasakcijas atkÇrto‰anu nÇkamÇ projekta ietvaros.Iepriek‰minïtÇ akcija pierÇd¥ja, ka iedz¥votÇju iek‰ïjaidro‰¥bas izjappletai ir noz¥m¥ga loma un ka vi¿i ir pateic¥gi<strong>policija</strong>i par ‰Çda veida prevent¥vo padomu un, protams,ar¥ iegappleto pa‰aizsardz¥bas l¥dzekli.Daudzas no projekta idejÇm var ¥stenot ar¥ arminimÇliem finan‰u l¥dzek∫iem, bet, ja tie tomïrnepiecie‰ami, labai idejai nauda vienmïr atrodas.Projekta vad¥tÇjam vai tÇ ¥stenotÇjiem jÇatbild uzvairÇkiem jautÇjumiem:• Ko mïs vïlamies ar ‰o projektu panÇkt, main¥t(iedz¥votÇju informït¥ba par noziedz¥bas riskiem,noziedz¥go nodar¥jumu skaita samazinljanakonkrïtÇ apkaimï u. c.)?• Kas ir projekta mïr˙a grupa (bïrni, skolïni, jaunie‰i,pieaugu‰ie, seniori, autovad¥tÇji, interneta lietotÇji,<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki u. c.)?• KÇdiem l¥dzek∫iem mïs varam panÇkt izmai¿as(informï‰ana, pal¥gmateriÇli un izdales materiÇli,apmÇc¥bas, sabiedr¥bas iesaist¥‰ana utt.)?• KÇdi resursi ir mapplesu r¥c¥bÇ jau tagad (piemïram,cilvïkresursi, telpas, zinljanas un eso‰Ç sadarb¥ba,br¥vprÇt¥gie u. c.)?• Cik un kÇdus l¥dzek∫us nepiecie‰ams piesaist¥t(projekta ¥steno‰anai nepiecie‰amie naudas vai citiresursi – laiks, telpas, mediju atbalsts, kolekt¥vainformï‰ana utt.)?• KÇdi ir iespïjamie naudas piesaist¥‰anas veidi(projektu konkursi, pa‰vald¥bas atbalsts, ziedojumi,atbalsts no privÇtiem partneriem un firmÇm)?• KÇdi ir naudas piesaist¥‰anas nosac¥jumi – vadl¥nijasprojekta konkursa pieteikuma izstrÇdÇtÇjiem (kasvar pieteikties, cik liels ir nepiecie‰amaisl¥dzfinansïjums, kÇdus izdevumus un cik lielÇapmïrÇ gatavs segt potenciÇlais projekta atbalst¥tÇjs,cik ilgÇ laikÇ jÇ¥steno projekts un citi jautÇjumi,kas parasti ir s¥kÇk aprakst¥ti vadl¥nijÇs projektapieteikumu iesniedzïjiem)?Kad esat ieguvu‰i atbildes uz ‰iem jautÇjumiem,savlaic¥gi jÇiepaz¥stas ar japplesu izvïlïtÇ projektu konkursaprojekta iesnieg‰anas pieteikuma formÇm uniesniedzamo dokumentu sarakstu. Tas dos vairÇk laikaun iespïju uzrakst¥t labu projekta pieteikumu. BieÏivien laiks no projekta konkursa izsludinljanas br¥Ïal¥dz projekta pieteikuma iesnieg‰anas br¥dim ir ∫oti ¥ss,tÇdï∫ savlaic¥ga sagatavo‰anÇs pal¥dzïs nok∫applet l¥dzveiksm¥gam rezultÇtam.Ar¥ tad, ja dosieties pie privÇtajiem partneriem, atstÇsietlabÇku iespaidu, ja ‰ie jautÇjumi pirms tam jau bapplespÇrdomÇti un varïsiet savu ideju pasniegt pïc iespïjasprec¥zÇk.âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> praksï ir laba sadarb¥ba ar kÇdu privÇtoalus dar¥tavu, kas atbalst¥jusi projektu, kura mïr˙is irierobeÏot dzer‰anu un brauk‰anu dzïrumÇ. Policijasinterese ‰ajÇ projektÇ bija atbalst¥t likumpaklaus¥gosautobraucïjus, dalot tiem noder¥gus <strong><strong>policija</strong>s</strong> izdalesmateriÇlus (piemïram, saulessargus un informat¥vÇsbro‰appleras ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> padomiem), savukÇrt privÇtÇpartnera interese ‰ajÇ gad¥jumÇ bija uz¿ïmuma reklÇmaun reklÇma jaunajam produktam – bezalkoholiskajamalum. Akcija notikusi vairÇkus gadus pïc kÇrtas.Ar¥ LatvijÇ ‰Çda veida sadarb¥bas projekti ar raÏotÇjiem


63un apdro‰inljanas kompÇnijÇm ir iespïjami. 2011. gadÇtika ¥stenota veiksm¥ga sadarb¥ba ar A/S „Balta” – tikaveikts pït¥jums par zÇdz¥bÇm no ¥pa‰umiem, un tÇ datitika izmantoti prevent¥va rakstura informÇcijassagatavo‰anai un izplat¥ti iedz¥votÇjiem ar masu sazi¿asl¥dzek∫u starpniec¥bu.53VairÇk informÇcijas par ‰o t¥klu sk. http://www.eucpn.org/.54Projekti tiku‰i ¥stenoti âehijas Republikas DienvidmorÇvijas reÆiona policijÇ, t. sk. Brno pilsïtÇ. AprakstÇ izmantoti S. Svabodovas un M. Hrinkosagatavotie materiÇli.


64<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ <strong>2009</strong>.–2012. Pieredze un nÇkamie so∫iSecinÇjumu vietÇProjekta noslïguma konference „<strong>Uz</strong>sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>AustrumeiropÇ – sasniegumi un nÇkamieso∫i” notika 2012. gada 13. un 14. martÇ.TajÇ piedal¥jÇs vairÇk nekÇ 60 dal¥bnieki, lielÇkÇ da∫ano Latvijas.Konferences mïr˙is bija pulcït Latvijas, Lietuvas,Igaunijas, âehijas un Polijas valstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrstÇvjusun dal¥ties pieredzï par uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba metoÏu ievie‰anas pieredzi biju‰ajÇs PadomjuSavien¥bas bloka valst¥s. KÇ galvenie diskusijai tikaizvirz¥ti ‰Çdi jautÇjumi: <strong><strong>policija</strong>s</strong> partner¥ba ar vietïjosabiedr¥bu, pa‰vald¥bu un citÇm institapplecijÇm; <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba plÇno‰ana un datu izmanto‰ana prevencijasaktivitlju plÇno‰anÇ.Viens no bappletiskÇkajiem jautÇjumiem bija saist¥ts aruz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anaspraktiskajÇm iespïjÇm lielpilsïtÇs, kÇ ar¥ iecirk¿ainspektoru darba vïrtï‰anas kritïrijiem.Konferences izska¿Ç tika organizïtas vairÇkas darbagrupas, kuru mïr˙is bija vienoties par ieteikumiem uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anai<strong>Valsts</strong> policijÇ. SecinÇjumu vietÇ projekta komandapiedÇvÇ konferences dal¥bnieku izstrÇdÇtos ieteikumussekm¥gai uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏuievie‰anai LatvijÇ.Apkopojot dal¥bnieku viedok∫us, tika secinÇts, ka uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anaipamatÇ jÇbalstÇs uz tr¥s stapplerakme¿iem:1) augstÇkÇs vad¥bas un tie‰Ç vad¥tÇja loma;2) uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anainepiecie‰amo apstÇk∫u rad¥‰ana – darba uzskaites,novïrtï‰anas un piemaksu kritïriju mai¿a;3) apmÇc¥ba.AugstÇkÇs vad¥bas un tie‰Ç vad¥tÇja lomaLielÇkÇ da∫a dal¥bnieku atzina, ka nepiecie‰ama uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pieejas un idejaspopularizï‰ana visos vad¥bas l¥me¿os, taãu par bappletiskÇkotika atz¥ta tie‰i augstÇkÇs <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥bas uncentrÇlÇ aparÇta komandas noz¥me un atbalsts. Parvïlamo modeli uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametoÏu ievie‰anÇ tika uzskat¥ta pieeja no aug‰as uzapak‰u, t.i., augstÇkÇ vad¥ba novirza idejas reÆionapriek‰niekiem, reÆiona priek‰nieki – tÇlÇk iecirk¿apriek‰niekiem, l¥dz beidzot tÇs nonÇk pie iecirk¿ainspektoriem. AugstÇkajai vad¥bai ir jÇuz¿emas jaunÇspieejas popularizï‰ana l¥dz tÇ k∫applest par visu <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku darba filozofiju. Dal¥bnieki norÇd¥ja,ka bez vad¥bas un sistïmiskas pieejas uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes <strong>Valsts</strong> policijÇ ieviestneizdosies, jo „filozofijai jÇnÇk no aug‰as”. L¥dz aridejas popularizï‰anu nepiecie‰ama ar¥ v¥zija un za∫Çgaisma tÇs ievie‰anai. V¥zijÇ bappletu jÇformulï konkrïtsmïr˙is, ko vïlamies sasniegt. TÇpat uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pieejai jÇbapplet iek∫autaistratïÆiskajos dokumentos.IzstrÇdÇjot uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba ievie‰anasstratïÆiju, „augstÇkajai vad¥bai jÇieklausÇs apak‰Ç”.Tika ar¥ uzsvïrts, ka vienkÇr‰i „ar pavïli” ieviest(neskaidrojot metodes un neiesaistot visus <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong>dienestus) uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodesnav iespïjams.


65Taãu bija ar¥ dal¥bnieki, kas uzskata, ka uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes iespïjams ieviest gan noapak‰as, gan aug‰as, jo lielÇkÇ loma ir tie‰ajam vad¥tÇjamun katra person¥gajai vïlmei strÇdÇt ar mapplesdien¥gÇmmetodïm. KÇ viena no atslïgÇm tika minïts „vad¥tÇjs,kur‰ pats vïlas att¥st¥ties”.Lai ar¥ projekts pierÇd¥ja, ka pilotprojektu veidÇ uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba aktivitÇtes var ieviestar¥ tikai ar iecirk¿a priek‰nieka atbalstu, tomïr ‰Çdapieeja atstÇjama ideju izmïÆinÇjuma stadijÇ.Nenoliedzami – sekm¥gÇk pÇrmai¿as var ieviest tikaiun vien¥gi ar vad¥bas atbalstu. TÇ kÇ uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰ana prasa <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbafilozofijas mai¿u, tÇ noteikti ir jÇatbalsta augstÇkÇsvad¥bas l¥men¥. Tai pa‰Ç laikÇ, ja vad¥bas l¥menis iriesnaudies ar nepiecie‰amo pÇrmai¿u ievie‰anu, apak‰asvar rad¥t precedentus, parÇdot, ka strÇdÇt var ar¥ citÇdi.<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metoÏu ievie‰anai nepiecie‰amo apstÇk∫urad¥‰ana un novïrtï‰anas kritïriju mai¿a<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pieejas ievie‰anai<strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienas darbÇ ar idejas popularizï‰anu viennepietiks. Lai v¥zija iedz¥votos un ikviens <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieks noticïtu, ka vad¥bas ap¿em‰anÇs ieviest uzsabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes ir nopietna,tai jÇrada konkrïti apstÇk∫i. Pirmais <strong>darbs</strong>, kas jÇveicaugstÇkajai <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥bai un kas bappletu svar¥gÇkaispierÇd¥jums tam, ka <strong>policija</strong> ir gatava pÇrmai¿Çm, irprevencijas darba noz¥mes piel¥dzinljanakriminÇlprocesu atklljanai.Par ¥stenotajiem prevencijas projektiem vai aktivitÇtïmjÇbapplet iespïjai sa¿emt atbilsto‰u piemaksu, piemïram,l¥dz Ls 100 (‰obr¥d tÇda ir par kriminÇlprocesu atklljanu).Kamïr netiks vienÇdotas piemaksas, vad¥bas un politi˙urunas par prevencijas noz¥mi un iecirk¿a inspektoralomas atdz¥vinljanu policijÇ ir tikai tuk‰a runa.L¥dz ar piemaksu sistïmas pÇrskat¥‰anu, ir jÇpÇrskata<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba uzskaites kritïriji, atce∫ot daudzas, pïciecirk¿u inspektoru domÇm, liekas atskaites, par kurÇmtiek teikts, ka „prevencijas dienests reizïm pats nezina,kÇpïc vajadz¥ga visa ‰¥ statistika”. Iespïju robeÏÇsiecirk¿a inspektori jÇatslogo no atskaitïm unkriminÇlprocesiem. ·¥ br¥Ïa <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba uzskaitessistïma „nedod iespïju iecirk¿a inspektoram atspogu∫otsava prevent¥vÇ darba apjomu, risinot dro‰¥bas problïmasapkaimï vai veicot daÏÇda rakstura pÇrrunas ariedz¥votÇjiem”. TÇpat ‰¥ sistïma neparedz uzskait¥t,piemïram, nedro‰Çs vietas, kas sakoptas/sakÇrtotaskopÇ ar sadarb¥bas partneriem. Par ‰Çda veida padar¥todarbu sabiedr¥bas labÇ „netiek runÇts ar¥ organizÇcijasiek‰ienï un tas netiek atspogu∫ots padar¥tÇ darba gadaatskaitïs”.Liela noz¥me ir ar¥ darba pienÇkumu pÇrskat¥‰anaiikdienÇ un vad¥tÇja darba plÇno‰anas iema¿Çm. Ja novad¥bas puses bapples vïlï‰anÇs sakÇrtot iecirk¿a inspektoradarbu, sniedzot iespïju pavad¥t laiku ar¥ Çrpus kabineta,inspektors rad¥s apstÇk∫us ‰o pienÇkumu veik‰anai.Iecirk¿a vad¥ba var norÇd¥t uz sabiedr¥bas vajadz¥bÇmun aktuÇlajiem jautÇjumiem, ar¥ dodot ikdienas darbauzdevumus.KÇ bappletiska tika minïta ar¥ piemïrota personÇla atlasegan iecirk¿a inspektoru, gan vad¥bas amatiem, jo ‰ajosamatos saskarsmes iema¿as un atvïrt¥ba darbÇ ariedz¥votÇjiem ir ∫oti svar¥gas.L¥dztekus iepriek‰ minïtajam tika runÇts ar¥ par darbaapstÇk∫u uzlabo‰anu, materiÇltehniskajiem l¥dzek∫iemun atalgojuma cel‰anu.Tika atz¥ts, ka jÇdomÇ ar¥ par iek‰ïjÇs komunikÇcijasuzlabo‰anu visÇ <strong>Valsts</strong> policijÇ, jo daudzos iecirk¿os irlabÇs prakses piemïri, bet tie netiek apkopoti vienkopus.


66ApmÇc¥baKÇ viens no risinÇjumiem uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba metoÏu ievie‰anai un l¥dz ar to domljanas mai¿ai„no repres¥vas uz pakalpojuma snieg‰anu”, tika minïtaapmÇc¥ba un darbinieku izgl¥t¥ba.Tika diskutïts ar¥ par <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> koledÏas lomu unspïju nodro‰inÇt apmÇc¥bu par uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodïm un filozofiju, norÇdot, ka „teorijaneiet kopÇ ar praksi” un ka „pasniedzïji bappletu jÇmeklïar¥ Çrpus sistïmas”. Tika norÇd¥ts, ka jau koledÏÇ jÇmÇca„uz pakalpojumu orientïts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>” un vairÇkjÇsabalansï mÇc¥bu kursi, kas skar tïmas parnormat¥vajiem aktiem, ar tiem, kas skar saskarsmi arcilvïkiem un sadarb¥bas partneriem un kas stiprina<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka kÇ profesionÇ∫a pa‰vïrt¥bu.KÇ iespïjamie risinÇjumi tika minïts, ka parpasniedzïjiem jÇpiesaista tie, kuri uz sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes „jau ir izmïÆinÇju‰i”, jÇnodro‰ina„entuziastiem mÇc¥bu viz¥te Çrvalst¥s”, kÇ ar¥ jÇizdodmÇc¥bu l¥dzek∫i par prevencijas jautÇjumiem.L¥dztekus tr¥s iepriek‰ aprakst¥tajÇm tïmÇm, vïlkonferences dal¥bnieki minïja ar¥ nepiecie‰am¥busadarboties ar citÇm institapplecijÇm, piemïram, pa‰vald¥baspoliciju.„Esam enerÆijas pilni ieviest, turpinÇt un ¥stenot „Community Policing”. Visiem spïkiem censtiespar tÇs lietder¥bu pÇrliecinÇt kolïÆus. Paldies!” 5555CitÇts no projekta noslïguma konferences „<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> AustrumeiropÇ – sasniegumi un nÇkamie so∫i” novïrtïjumaanketu apkopojuma.


671. pielikumsLATVIJAS UN ÅRVALSTU PIEREDZES GALVENO ASPEKTU SAL±DZINÅJUMSPROJEKTA KONTEKSTÅÅrvalstu pieredzeOrganizÇcijai ir sava misija, v¥zija un stratïÆija.Pieejama atsevi‰˙i izstrÇdÇta stratïÆija noziedz¥basprevencijas jomÇ.Policijas <strong>darbs</strong> ar iedz¥votÇjiem ar¥ lielÇs pilsïtÇs irorganizïts tÇ, lai atbild¥gie darbinieki varïtu regulÇritikties ar vietïjiem iedz¥votÇjiem un to pÇrstÇvjiem.ApkalpojamajÇ teritorijÇ pavad¥tais laiks attiec¥bÇ pretdarbu ar dokumentiem kabinetÇ ir 40 % pret 60 %.Darbiniekiem jÇbapplet iedz¥votÇjiem pieejamiem.RegulÇri tiek veiktas iedz¥votÇju aptaujas, noskaidrojot,kÇ tiek vïrtïts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong>. Aptauju rezultÇti irviens no <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anas kritïrijiem, untiek izmantoti kÇ pamatojums, izvïrtïjot algaspalielinÇjumu vai prïmiju pie‰˙ir‰anu.KriminÇllietas par neliela apmïra mantiskajiemnoziedz¥gajiem nodar¥jumiem netiek ierosinÇtas,<strong>policija</strong> tÇs tikai uzskaita.Prevent¥vais <strong>darbs</strong> tiek novïrtïts vienl¥dz augstÇl¥men¥ – tas ir l¥dzvïrt¥gs kriminÇllietu izmeklï‰anai.Darba novïrtï‰anÇ tiek izmantoti gan kvantitat¥vie,gan kvalitat¥vie rÇd¥tÇji, kas ietver ar¥ prevent¥vÇ darbavïrtïjumu.Latvijas pieredzeLatvijas <strong>Valsts</strong> policijÇ ‰Çds dokuments nav izstrÇdÇts.LatvijÇ nav vienotas valsts stratïÆijas noziedz¥basprevencijas jomÇ.Iecirk¿a inspektoru dienests vairÇk vai mazÇkveiksm¥gi strÇdÇ tikai laukos un mazajÇs pilsïtÇs.LielajÇs pilsïtÇs un R¥gÇ iedz¥votÇji nezina savuiecirk¿a inspektoru un <strong>policija</strong> nepÇrzina vietïjoiedz¥votÇju dro‰¥bas problïmas.Iecirk¿a inspektori pÇrsvarÇ strÇdÇ ar kriminÇlprocesuun administrat¥vo pÇrkÇpumu lietu izmeklï‰anu. Vidïjiviena inspektora lietved¥bÇ R¥gÇ ir apmïram 180kriminÇlprocesu.LatvijÇ iedz¥votÇju aptaujas daÏÇdu projektu ietvarostiek veiktas kop‰ 2008. gada, datu anal¥ze unizmanto‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vïrtï‰anÇ ir tikaiaizsÇkusies.KriminÇlprocesa likumÇ kriminÇlprocesa uzsÇk‰anaparedzïta ar¥ par maznoz¥m¥giem noziedz¥giemnodar¥jumiem. L¥dz ‰im likumdo‰anas iniciat¥vaskriminÇlprocesa vienkÇr‰o‰anÇ pietiekamulikumdevïja un sabiedr¥bas atbalstu nav guvu‰as.Piemaksu sistïma veicina noziedz¥gu nodar¥jumuatklljanu, taãu neveicina prevencijas darbu. (Piemaksapar labu prevent¥vo darbu ir l¥dz Ls 20, bet parkriminÇlprocesu izmeklï‰anu l¥dz Ls 100.)Darba novïrtï‰anÇ tiek izmantoti kvantitat¥vie rÇd¥tÇji.Nav vienotu kritïriju prevent¥vÇ darba novïrtï‰anai.


68Årvalstu pieredzeSabiedriskÇs kÇrt¥bas nodro‰inljanÇ pla‰i tiekiesaist¥ti sabiedr¥bas locek∫i, atsevi‰˙i pienÇkumi tiekdeleÆïti pa‰vald¥bÇm, namu apsaimniekotÇjiem,vecÇkiem u. c.Policijas filozofiju un uz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba pamatprincipus nosaka ties¥bu akti.Normat¥vajos aktos ir nostiprinÇta ar¥ iespïja noslïgtsadarb¥bas l¥gumus un piesaist¥t partnerus.Tiek nodro‰inÇtas regulÇras <strong><strong>policija</strong>s</strong> komandïjo‰ÇsastÇva apmÇc¥bas, kurÇs ¥pa‰i tiek akcentïtas tïmaspar dienesta vïrt¥bu sistïmu un efekt¥vu pÇrvaldi.Tiek nodro‰inÇta efekt¥va iek‰ïjÇ komunikÇcija unskaidroti vad¥bas pie¿emtie lïmumi.Publiskais <strong><strong>policija</strong>s</strong> gada darba pÇrskats ir pla‰ipieejams (tas ir ¥pa‰i gatavots zi¿ojums sadarb¥baspartneriem un iedz¥votÇjiem saprotamÇ valodÇ).Sabiedr¥bai tiek piedÇvÇtas ar¥ atskaites par konkrïtu<strong><strong>policija</strong>s</strong> struktapplervien¥bu darbu vietïjÇ l¥men¥ unvietïjo dro‰¥bas problïmu risinÇjumiem.Policija savÇ darbÇ izmanto problïmu risinljanasmetodi un reaÆï uz problïmÇm agr¥nÇ stadijÇ. Tamtiek paredzïti ar¥ speciÇli resursi. Paveiktais <strong>darbs</strong>tiek atspogu∫ots sabiedr¥bai saprotamÇ veidÇ.Latvijas pieredzePolicijas un sabiedr¥bas sadarb¥ba sabiedriskÇs kÇrt¥basnodro‰inljanÇ ir tikai aizsÇkta, bieÏi vien tÇ ir atkar¥gano konkrïtu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku iniciat¥vas. KopumÇsabiedr¥ba par saviem pienÇkumiem un iespïjÇmiesaist¥ties sabiedriskÇs kÇrt¥bas nodro‰inljanÇ navinformïta un nejappletas l¥dzatbild¥ga.Likums „Par policiju” ir viens no vecÇkajiem EiropÇ(pie¿emts 1991. gadÇ), ‰obr¥d ir aizsÇktas diskusijaspar jauna likuma izstrÇdi.<strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> komandïjo‰ajam sastÇvam netiekpiedÇvÇtas ‰Çda veida mÇc¥bas un daudziem vad¥tÇjiemnepiecie‰amo zinljanu, prasmju un iema¿u nav.Daudzi <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki daÏÇdu iemeslu dï∫Intranet sistïmu neizmanto. FinansiÇlu apsvïrumudï∫ netiek veidoti zi¿u ÏurnÇli vai cita veida izdalesmateriÇli darbiniekiem.<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> piedÇvÇ publisko darba pÇrskatu, taãutas ir gar‰ un sareÏÆ¥ts dokuments, ko parastamiedz¥votÇjam ir grappleti saprast. Ir uzsÇktas diskusijaspar jauna atskaites formÇta izstrÇdi.Atskaites par dro‰¥bas problïmu risinÇjumiemkonkrïtos novados un iecirk¿os no iedz¥votÇjaperspekt¥vas pagaidÇm piedÇvÇtas tikai projektapilotvietÇs. Veiksm¥gas sadarb¥bas piemïri tiekatspogu∫oti tikai atsevi‰˙os gad¥jumos.Problïmu risinljanas metode <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇtiek piemïrota tikai atsevi‰˙os gad¥jumos. ·ie gad¥juminetiek atsevi‰˙i uzskait¥ti un vïrtïti. PÇrsvarÇ tiekreaÆïts uz jau notiku‰iem faktiem. Pa‰reizïjie <strong>Valsts</strong><strong><strong>policija</strong>s</strong> GalvenÇs kÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong> pÇrvaldesizstrÇdÇtie atskai‰u kritïriji neparedz iespïju ‰osrÇd¥tÇjus uzskait¥t un novïrtït.


692. pielikumsPOLICIJAS DARBA VîRTîJUMS TALSU IECIRKN±<strong>2009</strong>.–2011. GADÅNr.<strong>2009</strong>. gads 562010. gads 57 2011. gads 58 Izmai¿as2010. gadÇIzmai¿as2011. gadÇ1.Policijas darba vïrtïjums (skalÇno 1 l¥dz 10)Netikamïr¥ts6,37,1-+ 0,82.Iedz¥votÇju skaits, kas uzskata,ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> ir uzlabojiesNetikamïr¥ts55 %(24 % navviedok∫a)81 %(2 % navviedok∫a)-+ 26 %3.Iecirk¿a inspektoruatpaz¥stam¥ba57 % zinaiecirk¿ainspektoru58 % zinaiecirk¿ainspektoru83 % zinaiecirk¿ainspektoru+ 1 %+ 25 %4.ApmierinÇt¥ba ar iecirk¿ainspektoru darbuNetikamïr¥ts80 %apmierinÇti87 %apmierinÇti-+ 7 %5.Dro‰¥bas izjappleta diennaktstum‰ajÇ laikÇ75 %jappletas dro‰i76 %jappletas dro‰i85 %jappletas dro‰i+ 1 %+ 9 %6.Ikvienam iedz¥votÇjam ir akt¥vijÇiesaistÇs savas dz¥vesvietasdro‰¥bas jautÇjumu risinljanÇ90 % piekr¥t90 % piekr¥t99 % piekr¥t+ 0 %+ 9 %7.Policija manÇ dz¥vesvietÇ irviegli sasniedzama un pieejama64 % piekr¥t63 % piekr¥t63 % piekr¥t- 1 %+ 13 %8.ManÇ dz¥vesvietÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong>ekm¥gi nodro‰ina kÇrt¥bu undro‰¥bu56 % piekr¥t67 % piekr¥t76 % piekr¥t+ 11 %- 2 %9.Ja vien tas ir iespïjams, esizvairos vïrsties policijÇ59 % piekr¥t61 % piekr¥t91 % piekr¥t+ 2 %+ 30 %10.ManÇ dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong> ir labiinformïta par problïmÇm, kassatrauc iedz¥votÇjus47 % piekr¥t60 % piekr¥t59 % piekr¥t+ 13 %- 1 %11.ManÇ dz¥vesvietÇ <strong>policija</strong>iesaista iedz¥votÇjus dro‰¥basjautÇjumu risinljanÇ26 % piekr¥t34 % piekr¥t43 % piekr¥t+ 8 %+ 9 %


70Nr.12.13.ReÆistrïto noziedz¥gonodar¥jumu skaits 59ReÆistrïto zÇdz¥bu skaits 60 <strong>2009</strong>. gads 569355342010. gads 57750 (-185)455 (-79)2011. gads 58671 (-79)391 (-64)Izmai¿as2010. gadÇ- 19,8 %- 14,8 %Izmai¿as2011. gadÇ- 11,7 %- 16,4 %56Aptauju veica SIA „MÇrketinga un sociÇlo pït¥jumu aÆentapplera Fieldex”. Aptaujas norises laiks: no <strong>2009</strong>. gada 20. novembra l¥dz 14. decembrim.SasniegtÇs izlases apjoms: 1006 respondenti. Aptaujas metode: tie‰Çs intervijas (Face to face) respondentu dz¥ves vietÇs. Izlases veido‰anasprincips: nejau‰a reprezentat¥va izlase attiec¥bÇ pret Talsu, Dundagas un Rojas novadu iedz¥votÇju ÆenerÇlkopu.57Aptauju veica SIA „FACTUM”. Aptaujas norises laiks: no 2010. gada decembra l¥dz 2011. gada janvÇrim. SasniegtÇs izlases apjoms: 1010respondentu. Aptaujas metode: kvantitat¥vs pït¥jums, datu ieguvï izmantojot multimodÇlu pieeju un veicot datorizïtas telefonintervijas (CATI),un tie‰Çs intervijas (Street EYE). Izlases veido‰anas princips: reprezentat¥va Kurzemes reÆiona iedz¥votÇju izlase, ievïrojot disproporcionalitÇtesprincipu un nodro‰inot rezultÇtu anal¥zi saska¿Ç ar VP reÆionÇlo pÇrvalÏu teritoriÇlo sadal¥jumu.58Aptauju veica SIA „FACTUM”. Aptaujas norises laiks: no 2011. gada 5. novembra l¥dz 17. novembrim. SasniegtÇs izlases apjoms: 1082 respondentu.Aptaujas metode: kvantitat¥vs pït¥jums, izmantojot tie‰o interviju metodi (PAPI). Izlases veido‰anas princips: reprezentat¥va Kurzemes reÆionaiedz¥votÇju izlase, ievïrojot disproporcionalitÇtes principu un nodro‰inot rezultÇtu anal¥zi saska¿Ç ar VP reÆionÇlo pÇrvalÏu teritoriÇlo sadal¥jumu.59PÇrskats par VP Kurzemes reÆiona pÇrvaldes un tÇs struktapplervien¥bu darba rezultÇtiem 2011. gadÇ.60PÇrskats par VP Kurzemes reÆiona pÇrvaldes un tÇs struktapplervien¥bu darba rezultÇtiem 2011. gadÇ.


3. pielikumsMïs esam Japplesu dro‰¥bai!VALSTS POLICIJAS KURZEMES RE˛IONA PÅRVALDES TALSU IECIRKøA DARBAPRIORITÅTES 2010.–2012. GADAM (KOPSAVILKUMS)1. mïr˙is:palielinÇt iedz¥votÇju uztic¥bas un apmierinÇt¥basl¥meni ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu1. uzdevums: informït pla‰Çku sabiedr¥bu par <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbu, strÇdÇjot cie‰Ç sadarb¥bÇ ar citiem partneriemAktivitÇtes:• plÇno‰anas dokumenta sagatavo‰ana par <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba prioritÇtïm• darba plÇna apsprie‰ana ar sadarb¥bas partneriem(pa‰vald¥bÇm, skolÇm, uz¿ïmïjiem, NVO u. c.)• pÇrskata snieg‰ana par padar¥to sabiedr¥bas uzrÇd¥todro‰¥bas problïmu risinljanÇ2. uzdevums: reizi gadÇ noskaidrot vietïjo iedz¥votÇjuviedokli par dro‰¥bas problïmÇm un dro‰¥bas sajappletuvi¿u dz¥vesvietÇsAktivitÇtes:• katra gada nogalï veikt vietïjo iedz¥votÇju aptaujupar vi¿u dro‰¥bas izjappletu, apmierinÇt¥bu ar <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbu, noskaidrot aktuÇlÇs dro‰¥bas problïmas u. c.jautÇjumus3. uzdevums: risinÇt tÇs problïmas, kuras uzrÇd¥jusivietïjÇ sabiedr¥baAktivitÇtes:• iedz¥votÇju aptaujas rezultÇtus izmantot <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba plÇno‰anai un sadarb¥bai ar citiem sabiedr¥baspartneriem2. mïr˙is:vairot Talsu, Rojas un Dundagas novada iedz¥votÇjudro‰¥bas izjappletu, samazinot likumpÇrkÇpumu skaitu1. uzdevums: izveidot cie‰u sadarb¥bu ar novadupa‰vald¥bÇm, informïjot tÇs par sabiedr¥bas uzrÇd¥tajÇmdro‰¥bas problïmÇm un meklïjot kopïjus risinÇjumusAktivitÇtes:kopïjiem spïkiem risinÇt ‰Çdas problïmas:• nepietiekams apgaismojums• klai¿ojo‰i dz¥vnieki• jaunie‰u br¥vÇ laika pavad¥‰anas iespïjas novados• ce∫u satiksmes noteikumu ievïro‰anas kontrole• alkohola lieto‰ana publiskÇs vietÇs• sabiedr¥bas uzrÇd¥to nedro‰o vietu labiekÇrto‰anaTalsu, Rojas un Dundagas novados2. uzdevums: ¥stenot aktivitÇtes, zÇdz¥bu skaitasamazinljanai Talsu, Rojas un Dundagas novadosAktivitÇtes:• iedz¥votÇju zinljanu par personiskÇs dro‰¥basaspektiem uzlabo‰ana• ¥stenot aktivitÇtes, kas orientïtas uz zÇdz¥bu skaitasamazinljanu no dz¥vok∫iem, veikaliem unautoma‰¥nÇm; novïrst velosipïdu zÇdz¥bas3. uzdevums: <strong><strong>policija</strong>s</strong> kompetences ietvaros, risinÇtjaunie‰u antisociÇlÇs uzved¥bas izpausmesAktivitÇtes:• <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki sadarb¥bÇ ar citÇm institapplecijÇmkontrolïs jaunie‰u atra‰anos uz ielas Çrpus at∫autÇlaika• nepilngad¥go lietu inspektori piedal¥sies vecÇkusapulcïs, informïjot vecÇkus par vi¿u atbild¥buattiec¥gos bïrna vecumposmos, kÇ ar¥ parnepilngad¥go bieÏÇk izdar¥tajiem likumpÇrkÇpumiem• ¥stenos reidus un regulÇru jaunie‰u pulcï‰anÇs vietuapseko‰anu• ¥stenos aktivitÇtes jaunie‰u zinljanu par personiskodro‰¥bu palielinljanai (lekcijas, diskusijas, ekskursijas)71


Mïs esam Japplesu dro‰¥bai!1. mïr˙is:palielinÇt iedz¥votÇju uztic¥bas un apmierinÇt¥basl¥meni ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu4. uzdevums: uzlabot <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku saskarsmesprasmesAktivitÇtes:_ nodro‰inÇt nepiecie‰amo apmÇc¥bu <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem2. mïr˙is:vairot Talsu, Rojas un Dundagas novada iedz¥votÇjudro‰¥bas izjappletu, samazinot likumpÇrkÇpumu skaitu4. uzdevums: ¥stenot aktivitÇtes, ce∫u satiksmesdro‰¥bas uzlabo‰anaiAktivitÇtes:• <strong>policija</strong> risinÇs dragreisu problïmu• iesaist¥t ce∫u satiksmes noteikumu kontrolï iecirk¿ainspektorus, ¥pa‰u uzman¥bu pievïr‰ot Çtrumaievïro‰anai apdz¥votÇs vietÇs5. uzdevums: ¥stenot aktivitÇtes, alkohola tirdzniec¥baskontrolei un tÇ lieto‰anas kontrolei publiskÇs vietÇsAktivitÇtes:• <strong>policija</strong> apkaros nelegÇlÇ alkohola tirdzniec¥bas vietas• <strong>policija</strong> sauks pie administrat¥vÇs atbild¥bas personas,kas lietos alkoholu sabiedriskÇs vietÇs• <strong>policija</strong> kontrolïs alkohola tirdzniec¥bunepilngad¥gajiemKÅ ZINÅSIM VAI IZVIRZ±TIE MîRμI IR SASNIEGTI?<strong>Uz</strong>devums/aktivitÇtesKÇ vïrtïsim, vai uzdevums/aktivitÇte ir sasniegta1. uzdevums: informït pla‰Çku sabiedr¥bu par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, strÇdÇjot cie‰Ç sadarb¥bÇ ar citiempartneriemPlÇno‰anas dokumenta sagatavo‰ana par <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba prioritÇtïm.Darba plÇna apsprie‰ana ar sadarb¥bas partneriem(pa‰vald¥bÇm, skolÇm, uz¿ïmïjiem, NVO u. c.).PÇrskata snieg‰ana par padar¥to sabiedr¥bas uzrÇd¥todro‰¥bas problïmu risinljanÇ.PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kuri uzskata, ka irinformïti par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.72


Mïs esam Japplesu dro‰¥bai!<strong>Uz</strong>devums/aktivitÇtesKÇ vïrtïsim, vai uzdevums/aktivitÇte ir sasniegta2. uzdevums: reizi gadÇ noskaidrot vietïjo iedz¥votÇju viedokli par dro‰¥bas problïmÇm, dro‰¥bas sajappletuvi¿u dz¥vesvietÇsGada nogalï veikt vietïjo iedz¥votÇju aptauju par vi¿udro‰¥bas izjappletu, apmierinÇt¥bu ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu,noskaidrot aktuÇlÇs dro‰¥bas problïmas.PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kuri uzskata, ka<strong>policija</strong> ir informïta par vietïjo iedz¥votÇju viedoklipar dro‰¥bas problïmÇm vi¿u dz¥vesvietÇs.3. uzdevums: risinÇt tÇs problïmas, kuras uzrÇd¥jusi vietïjÇ sabiedr¥baIedz¥votÇju aptaujas rezultÇtus izmantot <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbaplÇno‰anÇ un sadarb¥bÇ ar citiem sabiedr¥baspartneriem.PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kuri uzskata, ka<strong>policija</strong> risina tÇs problïmas, kuras uzrÇd¥jusi vietïjÇsabiedr¥ba.4. uzdevums: uzlabot <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieku saskarsmes prasmesNodro‰inÇt nepiecie‰amo apmÇc¥bu <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbiniekiem.PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kuri ir apmierinÇtiar personisko kontaktu, nonÇkot saskarsmï ar Talsuiecirk¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem.PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kuri uzticas <strong>policija</strong>iun ir apmierinÇti ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.73


4. pielikumsVALSTS POLICIJAS KURZEMES RE˛IONA PÅRVALDESTALSU IECIRKøA ATSKAITE IEDZ±VOTÅJIEMPAR PADAR±TO DARBU 2010./2011. GADÅ<strong>2009</strong>. gada nogalï Talsu iecirk¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki main¥ja ierastÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes ar mïr˙iuzlabot dro‰¥bu, samazinÇt reÆistrïtos noziedz¥gos nodar¥jumus un iesaist¥t iedz¥votÇjus Talsos, RojÇun DundagÇ vietïjo dro‰¥bas problïmu risinljanÇ.Policija saskÇrÇs ar vairÇkÇm pÇrmai¿Çm savÇ ikdienas darbÇ. PirmkÇrt, <strong>policija</strong> izgÇja ÇrÇ no kabinetiem,lai tiktos ar iedz¥votÇjiem aci pret aci, sniedzot pla‰Çku informÇciju par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. OtrkÇrt, <strong>policija</strong>jautÇja vietïjiem iedz¥votÇjiem, kas vi¿us uztrauc dro‰¥bas jomÇ un, tre‰kÇrt, <strong>policija</strong> iesaist¥ja un izgl¥tojavietïjos iedz¥votÇjus daÏÇdu dro‰¥bas problïmu risinljanÇ.·ajÇ ¥sajÇ atskaitï vïlamies sniegt pÇrskatu par Talsu iecirk¿a padar¥to 2010./2011. gadÇ.Mïs jums vaicÇjÇm<strong>2009</strong>. gada nogalï Talsu iecirk¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki veica pirmo iedz¥votÇju aptauju ar mïr˙i noskaidrotaktuÇlÇkÇs dro‰¥bas problïmas japplesu apkaimï. Aptaujas rezultÇti pierÇd¥ja, ka ‰Çdas aptaujas veik‰anair lietder¥ga un tas jÇturpina dar¥t ar¥ turpmÇkajos gados.Japples mums atbildïjÇtAptaujÇ par galvenajÇm dro‰¥bas problïmÇm tika atz¥tas:nepietiekams apgaismojums,klai¿ojo‰i dz¥vnieki,jaunie‰u br¥vÇ laika pavad¥‰anas iespïjas novados,ce∫u satiksmes noteikumu ievïro‰anas kontrole,alkohola lieto‰ana publiskÇs vietÇs.Mïs paveicÇmPolicija uz¿ïmÇs koordinatora lomu un izveidoja cie‰u sadarb¥bu ar novadu pa‰vald¥bÇm, NVO, uz¿ïmïjiemun citÇm institapplecijÇm, informïjot tÇs par sabiedr¥bas uzrÇd¥tajÇm dro‰¥bas problïmÇm, lai meklïtukop¥gus risinÇjumus. Talsu novada domï darbojas SabiedriskÇs kÇrt¥bas komisija, bet citÇs pa‰vald¥bÇs– starpinstitucionÇlÇs komisijas ar daÏÇdu institappleciju dal¥bu.Nepietiekams apgaismojumsTalsu novada domes SabiedriskÇs kÇrt¥bas komisijas sïdï izskat¥ts jautÇjums par apgaismojuma reÏ¥mauzlabo‰anu Talsos, ievïrojot novada finansiÇlÇs iespïjas. Talsu novada domes Bapplevvalde 2010. gadaoktobr¥ nodeva publiskai apsprie‰anai projektu par ielu infrastruktappleras uzlabo‰anu Talsos 9,6 kilometrugarumÇ, lai uzlabotu gÇjïju, velosipïdistu un transportl¥dzek∫u vad¥tÇju dro‰¥bu.ValdemÇrpil¥, sadarb¥bÇ ar vietïjiem uz¿ïmïjiem labiekÇrtots apgaismojums pie tirdzniec¥bas vietasun automa‰¥nu stÇvlaukuma (iedz¥votÇju norÇd¥ta nedro‰Ç vieta <strong>2009</strong>. gada aptaujÇ).Mïs esam Japplesu dro‰¥bai!74


RojÇ pïc pasÇkumiem Kultappleras centrÇ apgaismojums pilsïtÇ tiek izslïgts tikai stundu pïc pasÇkumanorises beigÇm, lai pasÇkuma apmeklïtÇji dro‰i varïtu nok∫applet mÇjÇs.Klai¿ojo‰i dz¥vniekiMinistru kabineta noteikumi regulï mÇjas (istabas) dz¥vnieku turï‰anas noteikumus. Tie paredz, kaPÇrtikas un veterinÇrÇ dienesta (PVD) inspektoriem sadarb¥bÇ ar pa‰vald¥bÇm ir ties¥bas kontrolïtdz¥vnieku labtur¥bas pras¥bu ievïro‰anu, ja ir aizdomas vai sappledz¥bas par ‰o pras¥bu pÇrkÇpumiem. Jaiedz¥votÇjiem rodas aizdomas par dz¥vnieku turï‰anas pÇrkÇpumiem vai apdraudïjumu pa‰iem, kÇ ar¥par klai¿ojo‰iem dz¥vniekiem, <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> aicina informït pa‰vald¥bas policiju vai PVD, lai savlaic¥ginovïrstu iespïjamo nelaimi un starpgad¥jumus.·obr¥d ar¥ medi˙iem ir pienÇkums zi¿ot <strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong>i, ja kÇds pacients vïrsies ar dz¥vnieku kodumabrapplecïm.Jaunie‰iPolicijas darbinieki regulÇri piedal¥ju‰ies Talsu novada Jaunatnes lietu konsultat¥vajÇ padomï; ir apkoptainformÇcija par bezmaksas iespïjÇm jaunie‰u br¥vÇ laika pavad¥‰anai Talsu, Rojas un Dundagas novados;organizïti pasÇkumi bez alkohola un apreibino‰Çm vielÇm. Noslïdzies konkurss jaunie‰iem „Dz¥vosimdro‰i”, kas paredzïja jaunie‰iem pa‰iem sev rad¥t izgl¥tojo‰us materiÇlus par daÏÇdiem dro‰¥baspasÇkumiem. RezultÇts: konkursa dal¥bnieku iesniegtÇs PowerPoint prezentÇcijas un filma bapples izmantojamalekcijÇs mÇc¥bu iestÇdïs. R¥kotas regulÇras izgl¥tojo‰as lekcijas skolu pedagogiem un skolïnu vecÇkiemvisa gada garumÇ.Ce∫u satiksmes noteikumu ievïro‰anas kontrole·obr¥d ce∫u satiksmes noteikumu ievïro‰anas kontroli var veikt ne vien Ce∫u <strong>policija</strong>, bet ar¥ Iecirk¿uinspektori. Tas noz¥mï, ka VP pÇrorganizïjusi savu darbu tÇ, lai pïc iespïjas vairÇk <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekuvarïtu iesaist¥ties noteikumu ievïro‰anas kontrolï un iespïjamo pÇrkÇpumu novïr‰anÇ. Brauk‰anasÇtruma kontrolei bez ierastajÇm ce∫u <strong><strong>policija</strong>s</strong> ekipÇÏÇm, tiek izmantots ar¥ fotoradars.Alkohola lieto‰ana publiskÇs vietÇsPolicija regulÇri organizï reidus uz vietÇm, kurÇs bieÏi notiek publiska alkohola lieto‰ana. DiemÏïl VPiespïjas ir ierobeÏotas, jo spïjam tikai pÇrtraukt jau eso‰u pulcï‰anos. Ziemas aukstais laiks bija labspal¥gs, jo publiska alkohola lieto‰ana samazinÇjÇs. SavukÇrt, atgrieÏoties siltÇkam laikam, ‰¥ aktuÇlÇdro‰¥bas problïma atgriezÇs.Mïs jums vaicÇjÇmAptaujÇ lappledzÇm jums norÇd¥t japplesuprÇt nedro‰ÇkÇs vietas apkaimï gan dienÇ, gan diennakts tum‰ajÇlaikÇ.Japples mums atbildïjÇtPar nedro‰ÇkajÇm vietÇm japples nosaucÇt:Talsi: tunelis zem Dundagas ielas;Mïs esam Japplesu dro‰¥bai!75


Roja: laukums pie Kultappleras nama;ValdemÇrpils: automa‰¥nu stÇvlaukums pie veikala.Mïs paveicÇmTalsos pa‰vald¥ba uzlabojusi gÇjïju tuneli, ier¥kojot koka gr¥du, dro‰Çkai un ïrtÇkai tune∫a ‰˙ïrso‰anai.Sadarb¥bÇ ar Bïrnu un jaunie‰u centru un MÇkslas skolu pÇrkrÇsotas tune∫a iek‰ïjÇs sienas.ValdemÇrpil¥, sadarb¥bÇ ar veikala ¥pa‰nieku „ValdemÇrs” uzstÇd¥ts gaismas sensors pie veikala –automa‰¥nu stÇvlaukumÇ vairs nepulcïjas jaunie‰i, kuru antisociÇlÇ uzved¥ba nakt¥ traucïja apkÇrtïjosiedz¥votÇjus un mazinÇja dro‰¥bas sajappletu gÇjïjiem.RojÇ pie Kultappleras nama, nodro‰inot apgaismojumu vïl stundu pïc pasÇkumu norises, tiek rad¥ta iespïjaiedz¥votÇjiem dro‰i nok∫applet mÇjÇs. CitÇs iedz¥votÇju norÇd¥tajÇs nedro‰ÇkajÇs vietÇs Rojas novada domeradusi iespïju uzstÇd¥t videonovïro‰anas kameras. TÇ rezultÇtÇ – samazinÇjies iedz¥votÇju sappledz¥buskaits par vi¿us traucïjo‰u personu uzved¥bu.DundagÇ 2010. gadÇ uzlabojumi nav notiku‰i. Apgaismojums pagasta centrÇ ir nepietiekams. Paldiestiem iedz¥votÇjiem, kas pie saviem mÇjok∫iem uzstÇd¥ju‰i gaismas sensorus vai apgaismojuma lampas.Analizïjot <strong><strong>policija</strong>s</strong> r¥c¥bÇ eso‰o informÇciju un statistiku, secinÇjÇm, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> darÇmo darbu sarakstamjÇpievieno vïl viens uzdevums: ¥stenot aktivitÇtes, zÇdz¥bu skaita samazinljanai Talsu, Rojas unDundagas novados.Mïs paveicÇmPïc iespïjas <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem pa‰iem izgl¥tojoties par daÏÇdiem ¥pa‰uma dro‰¥bas aspektiem un<strong><strong>policija</strong>s</strong> lomu ¥pa‰uma dro‰¥bas aspektu nodro‰inljanÇ, gada laikÇ sniegtas vairÇk nekÇ 150 konsultÇcijasiedz¥votÇjiem un uz¿ïmïjiem, informïjot par iespïjamiem dro‰¥bas uzlabojumiem.Gada siltajos mïne‰os <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki pievïrsa pastiprinÇtu uzman¥bu iedz¥votÇju izgl¥to‰anai parvelosipïda dro‰¥bu un dro‰u pÇrvieto‰anos ar velosipïdu.<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> sagatavojusi izgl¥tojo‰us materiÇlus iedz¥votÇjiem par to, kÇ uzlabot savas dz¥vesvietasdro‰¥bu un pasargÇt mantas, kas novietotas automa‰¥nÇ.Pïc pasÇkuma „DiÏmÇras gadatirgus” Talsu pilsïtÇ tika labiekÇrtotas vairÇkas vietas, uzstÇdot dro‰asvelosipïda novietnes.Analizïjot <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> statistiku par reÆistrïtajÇm zÇdz¥bÇm, varam secinÇt, ka kopïjaiszÇdz¥bu skaits Talsu iecirk¿a apkalpojamÇ teritorijÇ ir samazinÇjies par 28,6 %.2011. gada nogalï veiktÇ sabiedr¥bas aptauja par iedz¥votÇju attieksmi pret policiju parÇda, ka:• 81 % iedz¥votÇju Talsos, RojÇ un DundagÇ domÇ, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> pïdïjÇ gada laikÇ iruzlabojies.Mïs esam Japplesu dro‰¥bai!76


• 87 % iedz¥votÇju ir apmierinÇti ar iecirk¿a inspektoru darbu.• 85 % iedz¥votÇju jappletas dro‰i Talsu, Rojas un Dundagas novados.• PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kas uzskata, ka <strong>policija</strong> ir labi informïta par problïmÇm,kas satrauc iedz¥votÇjus. 2011. gadÇ 59 % piekr¥t ‰im apgalvojumam, <strong>2009</strong>. gadÇ ‰imapgalvojumam piekrita tikai 47 %.• PalielinÇjies to iedz¥votÇju skaits, kuri uzskata, ka ir informïti par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu. KurzemesreÆionÇ 2011. gadÇ 63 % piekrita ‰im apgalvojuma, bet <strong>2009</strong>. gadÇ – vien 46 %.<strong>Valsts</strong> <strong>policija</strong> 2010./2011. gadÇ sagatavojusi vairÇkus informat¥vus materiÇlus par daÏÇdiem ikdienasdro‰¥bas aspektiem: „Ma‰¥na nav seifs”; kÇ padar¥t mÇjokli dro‰Çku pret zÇdz¥bÇm; „Velosipïdistudro‰¥ba”; kÇ r¥koties, ja jums ir sappledz¥bas par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu; informÇcija jaunie‰iem par daÏÇdiem ardro‰¥bu saist¥tiem jautÇjumiem, kÇ ar¥ speciÇlas trauksmes signÇlus senioriem, personiskÇs dro‰¥bassajappletas palielinljanai un pa‰aizsardz¥bai.Ar finansiÇlu Eiropas Savien¥bas programmas„Noziedz¥bas novïr‰ana un apkaro‰ana” atbalstu,Eiropas Komisijas Iek‰lietu direktorÇtsMïs esam Japplesu dro‰¥bai!77


785. pielikumsJAUTÅJUMI PIRMS APTAUJASMetodiskais materiÇlsPirms ¥stenot apkalpojamÇs teritorijas iedz¥votÇjuaptauju par dro‰¥bas problïmÇm, jÇpÇrdomÇ daÏiaptaujas veik‰anas aspekti.1. Atbalsts kolekt¥vÇJÇapzinÇs, kÇdam mïr˙im aptauja tiek veikta – vai<strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿a darbinieki patie‰Çm vïlas noskaidrotvietïjÇs sabiedr¥bas dro‰¥bas problïmas?Aptauja jÇvïlas veikt ir vismaz <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿apriek‰niekam un kÇrt¥bas <strong><strong>policija</strong>s</strong> priek‰niekam.Vïlams, lai kolekt¥vÇ kÇdam bappletu ar¥ priek‰zinljanas,kÇpïc ‰Çdas aptaujas ir nepiecie‰amas. Aptaujas laikÇnoskaidroto problïmu risinljana no iecirk¿ainspektoriem pras¥s jaunas darba metodes un papildupienÇkumus. Ja iecirk¿a inspektoru vidapple nebapples atbalstaaptaujas ¥steno‰anai, tad vïlÇkÇ laika posmÇ bapplesgrapplet¥bas risinÇt tÇs dro‰¥bas problïmas, kurasnorÇd¥jusi vietïjÇ sabiedr¥ba. ·ajÇ gad¥jumÇ aptaujasievie‰anas praktiskie aspekti guls uz priek‰niekupleciem. TÇ kÇ ‰¥ ir jauna <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metode,100 % kolekt¥va atbalstu pirmÇs aptaujas veik‰anainav iespïjams sasniegt.Ja kolekt¥vÇ ir nepiecie‰amais atbalsts aptaujasveik‰anai, to var ¥stenot. IesakÇm pirms aptaujas¥steno‰anas, organizït vismaz vienu seminÇru par uzsabiedr¥bu vïrstÇm <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodïm, lai visiemkop¥gi izklÇst¥tu aptaujas mïr˙us un iemeslus tÇveik‰anai, kÇ ar¥ informïtu, kas main¥sies <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbÇ pïc aptauju ¥steno‰anas. <strong>Uz</strong> seminÇru var aicinÇtTalsu iecirk¿a <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekus, kas var dal¥tiespieredzï, kÇ izplat¥t un apkopot ‰Çda veida anketas.2. Datu izmanto‰anaKÇ ievÇktie dati tiks izmatoti? Piemïram, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbaplÇno‰anai, vietïjÇs teritorijas dro‰¥bas uzlabo‰anai,<strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿a prestiÏa cel‰anai. KÇ sabiedriskoattiec¥bu metode tÇ var tikt izmantota tikai pïc tam,kad iedz¥votÇju uzrÇd¥tÇs problïmas ir veiksm¥giatrisinÇtas vai ar¥ uzsÇkta to risinljana sadarb¥bÇ arcitÇm institapplecijÇm.LielÇkoties aptaujas laikÇ iegappletie dati tiek izmantoti<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anai. Pirms aptaujas veik‰anasjÇnoskaidro, vai iegappletÇ informÇcija tiks izmantota jaueso‰Ç ikgadïjÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇna ietvaros (piemïram,nÇkamajam periodam), vai ar¥ tiks veidots cits <strong><strong>policija</strong>s</strong>darba plÇno‰anas dokuments. øemot vïrÇ uz sabiedr¥buvïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba filozofiju, aptaujas dati nevar tiktiek∫auti tikai dokumentos, kas pïc reglamenta/bapplet¥basnav pieejami pla‰Çkai sabiedr¥bai jeb ir klasificïtainformÇcija. Pie eso‰Çs <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba plÇno‰anas,aptaujas datu publisko‰anai jÇrada papildu plÇno‰anasdokumenti, kas pla‰Çkai sabiedr¥bai atspogu∫os ievÇktodatu rezultÇtus un izmanto‰anu.3. Darba uzsÇk‰ana un pienÇkumu sadaleJa esat izlïmu‰i veikt aptauju, tad <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirkn¥jÇizvïlas kÇds darbinieks, kas koordinïs jeb pÇrzinÇsvisus aptaujas veik‰anas aspektus un gaitu.Koordinatoram jÇveic ‰Çdi uzdevumi:1) jÇuzraksta aptaujas melnraksts;2) jÇmotivï darbinieki iesaist¥ties aptaujas jautÇjumuapsprie‰anÇ;3) jÇvienojas par gala aptauju;4) jÇveic aprï˙ini par nepiecie‰amo ievÇcamo aptaujasanketu skaitu katrÇ iecirkn¥;5) jÇizstrÇdÇ aptaujas izplat¥‰anas ce∫i un aizpild¥toanketu ievÇk‰ana;6) jÇkoordinï publiskie pasÇkumi aptaujas anketuizplat¥‰anai;7) sadarb¥bÇ ar atbild¥gajÇm personÇm par pasÇkumiemjÇinformï vietïjie mediji un sabiedr¥ba;8) jÇplÇno, kÇ ievÇktie aptaujas dati tiks apkopoti (ja/joiedz¥votÇji anketas aizpild¥s ar roku) – kad un kur‰to dar¥s;9) jÇplÇno, kÇdÇ veidÇ sabiedr¥bai tiks sniegta


79atgriezeniskÇ saite par aptaujas rezultÇtiem un toizmanto‰anu <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ konkrïtajÇ<strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirkn¥.4. Aptaujas jautÇjumu sagatavo‰anaJapplesu iecirk¿a aptauja jÇizstrÇdÇ cie‰Ç sadarb¥bÇ ariecirk¿u inspektoriem. Ja tiek izmantoti jau gataviparaugi (piemïram, Çrvalstu vai Latvijas), tie jÇpÇrrunÇar iecirk¿a inspektoriem – jÇpÇrsprieÏ katra jautÇjumamïr˙is un tas, kÇ tiks izmantota iegappletÇ informÇcija.AptaujÇ nav jÇiek∫auj pïc iespïjas vairÇk jautÇjumu,bet gan jÇapzinÇs, kÇdas atbildes katrs jautÇjums varsniegt un kas ar iegappletajiem datiem tiks dar¥ts.AptaujÇ var iek∫aut jautÇjumus, kas ∫aus noskaidrot:1) nedro‰ÇkÇs vietas teritorijÇ. ·ie jautÇjumi doskonkrïtu informÇciju par tÇm vietÇm, kassabiedr¥bas uztverï ir nedro‰as un <strong>policija</strong> pati vaiar¥ kopÇ ar sadarb¥bas partneriem varïs izlemt,kuras no vietÇm tiks uzlabotas, lai mazinÇtunedro‰o vietu skaitu;2) sociÇlÇs problïmas un noziedz¥gos nodar¥jumus,kas visvairÇk uztrauc iedz¥votÇjus konkrïtajÇapdz¥votajÇ teritorijÇ (tajÇ skaitÇ pÇrkÇpumi, kassaist¥ti ar sabiedrisko dro‰¥bu un kÇrt¥bu);3) dro‰¥bas izjappletas l¥meni un vïlmi sadarboties arpoliciju. Dati sniedz vispÇrïju priek‰statu parsabiedr¥bas noska¿ojumu un vïlmi sadarboties. Ja‰Çdas aptaujas tiek veiktas regulÇri, tas ir kÇ labsatskaites punkts, lai mïr¥tu izmai¿as sabiedr¥basattieksmï pret policiju. Policija cer, ka, tai reaÆïjotuz sabiedr¥bas vajadz¥bÇm, pieaugs sabiedr¥basdro‰¥bas izjappleta un vïlme sadarboties.5. Aptaujas anketu izplat¥‰anas veidiAptaujas anketu izplat¥‰anai nepiecie‰ams organizïtvismaz vienu publisku pasÇkumu, kura laikÇ pa‰i<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki dala anketas vietïjiem iedz¥votÇjiemuz skaidro, kÇpïc tas nepiecie‰ams un kÇ dati tiksizmantoti. <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu orientïtÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbametodes neatbalsta anketu izplat¥‰anu pa pastu, caurav¥zïm vai atstÇjot iestÇÏu uzgaidÇmajÇs telpÇs, ja tasir vien¥gais izplat¥‰anas veids. Anketu izplat¥‰anaslaikÇ jÇbapplet personiskam kontaktam ar vietïjiemiedz¥votÇjiem (piemïram, lielveikalos, skolÇs, masupasÇkumu laikÇ, pasta noda∫Çs, pa‰vald¥bÇs unsociÇlajos dienestos). Izplat¥‰anas metodes ir daÏÇdas,un, tÇs plÇnojot, jÇbapplet pïc iespïjas rado‰Çkiem, jo mïsvisi zinÇm, ka aptaujas aizpild¥‰ana nav iedz¥votÇju(un ar¥ <strong>Valsts</strong> <strong><strong>policija</strong>s</strong>) ikdienas prioritÇte. PersoniskÇkontakta izmanto‰ana var bappletiski palielinÇt un veicinÇtaizpild¥tu aptaujas anketu ievÇk‰anu.Vïlams noteikt prec¥zu datumu no kura l¥dz kuramanketas tiks izplat¥tas un apkopotas. Svar¥gi ir ‰odatumu dar¥t zinÇmu ar¥ iedz¥votÇjiem, izmantojotpla‰sazi¿as l¥dzek∫us un sadarb¥bas partneru atbalstu.6. AtgriezeniskÇ saikne un tÇlÇkÇ r¥c¥baSabiedr¥bas uztic¥ba, veicot ‰Çdas aptaujas, ir gapplestamatikai tÇdÇ gad¥jumÇ, ja bapples redzams, ka iegappletÇinformÇcija tiek izmantota <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ. JÇatceraspateikties sadarb¥bas partneriem par atbalstu anketuizplat¥‰anÇ, kÇ ar¥ pateikties iedz¥votÇjiem, kas velt¥ju‰isavu laiku anketu aizpild¥‰anai (piemïram, var nosapplet¥tpateic¥bas vïstules partneriem vai iestÇdïm; izteiktpateic¥bu iedz¥votÇjiem vietïjÇ presï u. tml.).Apkopotajiem anketu rezultÇtiem un <strong><strong>policija</strong>s</strong>izdar¥tajiem secinÇjumiem jÇbapplet maksimÇli pieejamiemsabiedr¥bas pÇrstÇvjiem, kÇ ar¥ pa‰vald¥bas institapplecijÇm.To var organizït daÏÇdi. Viens no veidiem ir r¥kotpasÇkumus – iegappleto rezultÇtu prezentÇcijas, aicinotuz tik‰anos galveno sadarb¥bas partneru pÇrstÇvjusun akt¥vÇkos iedz¥votÇjus, lai domÇtu problïmurisinÇjumus kop¥gi. IdeÇlÇ variantÇ, pïc rezultÇtuapsprie‰anas, tiek sagatavots vietïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> plÇns,kas rakst¥ts iedz¥votÇjiem saprotamÇ veidÇ un valodÇ,kas ar¥ tiek izplat¥ts sadarb¥bas partneriem. ·Çds plÇnsir publiski pieejama informÇcija, ko var izplat¥t ne tikaidrukÇtÇ veidÇ, bet ar¥, izmantojot mapplesdienutehnoloÆijas. PlÇnu var ievietot konkrïtÇs pa‰vald¥basmÇjas lapÇ, kas parasti ir ieinteresïta ‰Çdai sadarb¥bai,jo jebkura pa‰vald¥ba atbild ar¥ par sabiedrisko kÇrt¥buun dro‰¥bu savÇ novadÇ.


806. pielikumsMANS SPîKS, MANS VÅJUMSTabulÇ atspogu∫ota tÇ sauktÇ SVID anal¥ze (S – spïks,V – vÇjums, I – iespïja, D – draudi). Izmantojot ‰opa¿ïmienu, var izvïrtït savu person¥bu vai profesijukopumÇ, nosakot, kÇdas ir indiv¥da (vai profesijas)stiprÇs un vÇjÇs puses, kÇ ar¥ apzinÇties potenciÇlosdraudus un iespïjas.VisbieÏÇk stipro un vÇjo pu‰u rakstur¥gÇs paz¥messaist¥tas ar iek‰ïjiem faktoriem, bet iespïjas un draudi– ar Çrïjiem. Veicot SVID anal¥zi, katrs var vïrstuzman¥bu uz to, kÇdi, piemïram, ir profesijas vaipersoniskie draudi, kas ietekmï pa‰vïrtïjumapazeminljanos, un ieguld¥t pappleles, lai tos pïc iespïjasmazinÇtu vai novïrstu.PiemïrÇ attïlota viena no projekta laikÇ organizïtÇseminÇra dal¥bnieku veiktajÇm anal¥zïm par <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieka iespïjamajÇm stiprajÇm un vÇjajÇm pusïm(kas saist¥tas ar profesionÇlo pa‰vïrtïjumu). Aplapplekojotattïlu, izvïrtïjiet, vai seminÇra dal¥bnieku veiktÇ SVIDanal¥ze sakr¥t ar Japplesu person¥go SVID anal¥zi; vaidraudus un vÇjÇs puses novïrst ir Japplesu pa‰u spïkosvai nepiecie‰ams ar¥ visas sistïmas atbalsts; kas ir tÇslietas, kas traucï veikt savu darbu un kuras – pal¥dz?MANS SPîKSZinljanas, pieredze, intu¥cija, iema¿as, izgl¥t¥ba,mÇksla savienot darbu ar atpappletu, draudz¥gs darbakolekt¥vs, sadarboties spïj¥gi kolïÆi, profesijas prestiÏs,darbinieka interese veikt savu darbu atbild¥gi, likumaaizsardz¥ba, labklÇj¥ba Æimenï, stÇja, discipl¥na unvienot¥ba, sabiedr¥bas atbalsts, dz¥ves pieredze,anal¥tiskÇ domljana, komunikÇcijas prasmes, policists– dz¥ves stils, nevis <strong>darbs</strong>, pozit¥visms, autoritÇte,priek‰niec¥bas v¥zija, mïr˙is un attieksmeMANS VÅJUMSZems zinljanu l¥menis un informÇcijas trapplekums, zemsatbild¥bas l¥menis, viegli uzbudinÇms, emocionÇlinel¥dzsvarots, nepÇrliecinÇt¥ba, zems pa‰vïrtïjums,stereotipi un rut¥na, profesionÇlÇs pieredzes trapplekums,zems fiziskÇs sagatavot¥bas l¥menis, pesimisms,nomÇkt¥ba, zems tehniskais nodro‰inÇjums,personÇlsastÇva trapplekums un nestabilitÇte, <strong>darbs</strong> bezentuziasma (vajadz¥ba pïc apliecinÇjuma), Æimenesun valsts atbalsta trapplekums, negat¥vÇs rakstura¥pa‰¥bas – slinkums, lïn¥gums, precizitÇtes unattap¥bas trapplekums, Çrïjais izskats, negat¥va pieredzeun pesimismsMANAS IESPîJASMateriÇlais uzlabojums, darba slodzes samazinljana,dro‰¥bas sajappleta, sociÇlais nodro‰inÇjums, sabiedr¥basatbalsts, <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieka person¥bas pilnveido‰ana,profesionalitÇtes paaugstinljanas iespïjas, dialogaveido‰ana ar sabiedr¥buResursi – budÏeta palielinÇjums, darbinieku skaitapalielinljana, normat¥vÇs bÇzes uzlabo‰ana, tehniskaisnodro‰inÇjums, sabiedr¥bas atbalsts, sabiedr¥basgatav¥ba sadarbotiesDRAUDIKopïjie – kolekt¥vÇs attiec¥bas, darba apjoms,tehniskais nodro‰inÇjums, nÇkotnes neskaidr¥ba,agresivitÇte, sociÇlo garantiju samazinljana,organizÇcijas inerce, zema sabiedr¥bas tiesiskÇ apzi¿aun neuztic¥ba, l¥dzsvara neesam¥ba starp pienÇkumiemun ties¥bÇmIndividuÇlie – iedz¥votÇja (iesniedzïja) attieksme,at‰˙ir¥ba apmÇc¥bu l¥men¥ (ar vai bez izgl¥t¥basspecialitÇtï), augstprÇt¥ba, nodev¥ba, virspus¥gaattieksme, nogurumsAvots: Projekta „<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> LatvijÇ” seminÇra „Saskarsmes iema¿as un profesionÇlais pa‰vïrtïjums” (organizïts R¥gasKurzemes <strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿a darbiniekiem) darba grupÇs sagatavotais materiÇls. R¥gÇ 2011. gada 31. martÇ.


817. pielikumsPROPOLICE IZSTRÅDÅTIE IETEIKUMI âEHIJAS REPUBLIKAS POLICIJAI„21 REKOMENDÅCIJA 21. GADSIMTA POLICIJAS DIENESTAM”AtvïrtÇs sabiedr¥bas fonds PrÇga (Otevrená spoleãnost,o.p.s.; Open Society Fund Prague) ir nevalstiskÇ organizÇcija,kas darbojas daudzÇs sabiedr¥bai noz¥m¥gÇs jomÇs.OrganizÇcija uzskata policiju par neat¿emamudemokrÇtiskas valsts pÇrvaldes sastÇvda∫u, kas veiccaurskatÇmas un atbild¥gas darb¥bas, tÇdï∫ 2003. gadÇtÇ uzsÇka projektu ar nosaukumu „<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba jïdziena ievie‰ana âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong>sistïmÇ”, kura ietvaros tika meklïts pilnvïrt¥gs modelis,kÇ bappletu jÇdarbojas <strong><strong>policija</strong>s</strong> vien¥bÇm, t. i., modelis, kasatbilstu mapplesdienu pras¥bÇm, piemïram, veicinÇtusabiedr¥bas uzticï‰anos <strong>policija</strong>i un nostiprinÇtuiedz¥votÇjos sajappletu, ka <strong>policija</strong> darbojas efekt¥vi; modelis,kura ¥steno‰anÇ tiek ¿emtas vïrÇ pa‰reizïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong>zinÇtnes tendences un citu valstu pieredze. Projektaietvaros tika izveidots <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba att¥st¥bas centrsProPolice, kas nodarbojÇs tie‰i ar <strong><strong>policija</strong>s</strong> reformas unpolicistu apmÇc¥bu jautÇjumiem, popularizïjot un atbalstotuz sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba principu un metoÏuievie‰anu âehijas Republikas <strong><strong>policija</strong>s</strong> sistïmÇ.Lai ¥stenotu uz sabiedr¥bu vïrstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu, <strong>policija</strong>ijÇbapplet ilgtermi¿a politikai, kÇ risinÇt problïmjautÇjumuskonkrïtÇs teritorijÇs. Ieteicams to dar¥t tur, kur jautÇjumirodas, un kopÇ ar tiem iedz¥votÇjiem, kurus tas tie‰iietekmï. ProPolice izstrÇdÇtÇs rekomendÇcijas„21 ieteikums <strong>policija</strong>i 21. gadsimtÇ” ir noder¥gs materiÇlsikvienam policistam un norÇda virzienu, kÇdÇ <strong>policija</strong>ivajadzïtu att¥st¥ties, lai veiksm¥gi pild¥tu savu lomu ar¥turpmÇk.ATT±ST±BA PîDîJO GADU LAIKÅVisÇ pasaulï policijÇ ir notiku‰as bappletiskas izmai¿as.PastÇv jaunas tendences, kÇ tiek uztverta noziedz¥baun tÇs avoti, <strong><strong>policija</strong>s</strong> r¥c¥bÇ eso‰ie l¥dzek∫i, kÇ ar¥ veidic¥¿ai ar noziedz¥bu. Iepriek‰ <strong>policija</strong>i, l¥dz¥gi kÇ citÇmiestÇdïm, bija daudz jÇnodarbojas ar administrï‰anu,jÇatbild par darb¥bÇm (pat ∫oti detalizïtÇm), kas bijaviegli aprï˙inÇmas un novïrtïjamas. ·¥s pieejas dï∫izveidojÇs labi strÇdÇjo‰a noziedz¥bas apkarotÇjuorganizÇcija, kurai tomïr bija maz saist¥bas ar iedz¥votÇjuikdienas rapplepïm.Nevar teikt, ka noziedz¥bas apkarotÇji bappletu zaudïju‰ic¥¿as sparu (vi¿i tik un tÇ atklÇj lielÇko da∫u noziedz¥gonodar¥jumu), lai gan nav zinÇms, vai vi¿i ‰os jautÇjumusatrisina piln¥bÇ. Noziedz¥ba vienmïr ir bijusineat¿emama sabiedr¥bas da∫a, un tie‰i tÇ pret to irjÇattiecas. Policijas teorïti˙i to ir sapratu‰i un irizstrÇdÇju‰i pieeju, kas pamatota vides, kas izraisanoziedz¥bu, novïro‰anÇ, nevis pa‰as noziedz¥basnovïro‰anÇ. TÇ vietÇ, lai atklÇtu tik daudzlikumpÇrkÇpïju, cik iespïjams, <strong>policija</strong>i bappletu jÇradaapstÇk∫i, kas bapplet¥bÇ padar¥tu likumu pÇrkÇp‰anu parneiespïjamu.·obr¥d attiec¥bÇ uz sabiedr¥bu <strong>policija</strong>i ir jauna pieeja –iepriek‰ sabiedr¥ba tika uztverta kÇ informÇcijas avotsnoziedz¥ga nodar¥juma izmeklï‰anÇ, taãu mapplesdienÇstÇ tiek uzskat¥ta par <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba centru. Iz‰˙iro‰air iedz¥votÇju dro‰¥bas sajappleta un vi¿u dal¥ba dro‰asvides veido‰anÇ. Policija un jo ¥pa‰i uz sabiedr¥buvïrstÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba vien¥bas, par kurÇm ‰eit ir runa, 61mainÇs – no vien¥bas, kas spïj Çtri un efekt¥vi reaÆït,topot par vien¥bu, kas spïj paredzït nepatik‰anas untÇs novïrst.Ar¥ âehijas policijÇ ir vïrojamas jaunÇs tendences.Neap‰aubÇmi sÇkumpoz¥cija tai bija sareÏÆ¥tÇka nekÇ<strong>policija</strong>i kaimi¿valst¥s (jo ¥pa‰i tajÇs, kas atrodas uzrietumiem no âehijas Republikas) – kÇds <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieks to raksturoja ∫oti vienkÇr‰i: „âetrdesmit gadu<strong><strong>policija</strong>s</strong> iecirk¿i tika bapplevïti kÇ dro‰i cietok‰¿i.” Tasietekmïja to, kÇ policiju uztvïra sabiedr¥ba un otrÇdi.Tomïr mapplesdienÇs âehijas <strong>policija</strong> ir paveikusi ∫oti daudz,lai varïtu l¥dzinÇties citu valstu policijÇm.


82Kop‰ 2000. gada <strong>policija</strong> ir ieviesusi Eiropas KvalitÇtesvad¥bas fonda (EKVF) sistïmu, kuras mïr˙is ir „izveidotlabÇkas kvalitÇtes produktus, sniegt klientiem labÇkaskvalitÇtes pakalpojumus, vienlaikus padarot sadarb¥baspartnerus, lielu sabiedr¥bas da∫u un <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekusapmierinÇtÇkus”. 62 2001. gadÇ <strong>policija</strong> uzsÇka viedok∫uaptaujas, lai redzïtu, kÇ sabiedr¥ba uztver policiju uncik apmierinÇti ar sniegtajiem pakalpojumiem iriedz¥votÇji. 2005. gada septembr¥ gan âehijas <strong>policija</strong>,gan Iek‰lietu ministrija uzsÇka vïl vienu projektu. TÇmïr˙is bija âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> vietïjo vien¥bu darbÇ ieviestprincipus, ko dïvï par uz sabiedr¥bu vïrstu <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbu. 63Visi centieni ieviest ‰os jaunos principus ir peln¥ju‰iuzslavu, un tie ir ∫oti gaid¥ti, jo katrs pozit¥vs piemïrsrada labu iespaidu par policiju un veicina to, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong>veiktais grappletais <strong>darbs</strong> bapples noder¥gs. Tomïr (par nelaimi)no <strong><strong>policija</strong>s</strong> puses ir bijis vairÇk aizvainojuma nekÇatbalsta, lai gan atkÇrtoti ir pÇrrunÇts, ka reformÇm‰obr¥d ir iz‰˙iro‰a noz¥me. Mïs neesam tie, kam bappletujÇanalizï, kÇpïc tas ir tÇ – <strong>policija</strong> ir liela organizÇcija,un ir piln¥gi saprotams, ka jebkÇda veida izmai¿asnoteikti dod rezultÇtu, tikai – kaut kad vïlÇk. TÇ vietÇ¿emsim vïrÇ pozit¥vo reakciju un pasÇkumus policijÇun atbalst¥sim to spïku, vienlaikus norÇdot uz daÏiemnoz¥m¥giem jautÇjumiem, ar kuriem saskaras <strong>policija</strong>un kas vïl ir jÇrisina. Lai sasniegtu mïr˙us, <strong>policija</strong>i irnepiecie‰amas kompleksas pÇrmai¿as, kas ce∫Ç uzpanÇkumiem novïrs¥s, piemïram, sistïmiskos ‰˙ïr‰∫us,tÇ vietÇ, lai c¥n¥tos ar katru no tiem atsevi‰˙i. Tikai,pamatojoties uz izmai¿Çm <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ, varam izveidotpoliciju, kas spïj ¥stenot to lomu, ko uz¿ïmusies. TÇpïctika izstrÇdÇti ‰ie ieteikumi.UZ SABIEDR±BU VîRSTS POLICIJAS DARBSLai bappletu akt¥va demokrÇtiskas sabiedr¥bas da∫a, <strong>policija</strong>iir jÇreaÆï uz daudzÇm vajadz¥bÇm, jÇspïj ¥stenot ties¥bunormÇs noteiktais, jÇbapplet neatkar¥gai, universÇlai untaisn¥gai. ·Çdu pienÇkumu tai nosaka âehijas Republikaskonstitapplecija un likums „Par policiju”. øemot vïrÇ ‰ofilozofiju, <strong>policija</strong> nereti aizmirst reaÆït uz nelielÇm, laigan ne mazÇk svar¥gÇm vajadz¥bÇm. Mapplesdienu sabiedr¥bÇir jÇnodro‰ina, ka iedz¥votÇji sa¿em pienÇc¥gu atbalstune tikai tad, kad vi¿i cie‰ no noziedz¥bas, bet ar¥ tad,kad vi¿i jappletas noziedz¥bas apdraudïti. RealitÇtï <strong>policija</strong>darbojas vairÇk kÇ mehÇnisks noziedz¥bas apkarotÇjs,nevis kÇ akt¥vs spïks, kas aizsargÇ sabiedr¥bu nonoziedz¥bas sekÇm. Vien¥gais ‰¥s situÇcijas risinÇjumsir cie‰Çka saikne starp vietïjÇm <strong><strong>policija</strong>s</strong> vien¥bÇm novienas puses un vietïjo sabiedr¥bu, par kuras dro‰¥butÇs atbild, – no otras puses. Tas ir tas, ko kop‰ neseniemlaikiem dïvïjam par uz sabiedr¥bu vïrstu <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbu.<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba pla‰Çks raksturojumsir sniegts citos avotos, tÇpïc ¥sumÇ aplapplekosim tikai tÇãetrus pamatprincipus.Pirmais ir sadarb¥bas princips. Veicot savu darbu,<strong>policija</strong> izveido cie‰u sadarb¥bu ar vietïjo sabiedr¥bu 64 .Sadarb¥ba ir daÏÇda – no savstarpïjas pal¥dz¥baskonkrïtos jautÇjumos l¥dz sistemÇtiskai tÇdu jautÇjumurisinljanai, ar kuriem vietïjÇ sabiedr¥ba saskaras unkas palielina apdraudït¥bas sajappletu.Otrais princips ir atbild¥ba vietïjÇs sabiedr¥bas priek‰Ç.TajÇ ietilpst vairÇki aspekti: pirmkÇrt, konkrïti <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki atbild par konkrïtu teritoriju; otrkÇrt, atbild¥bapar varu, kÇdu <strong>policija</strong>i pie‰˙¥rusi nÇcija (sabiedr¥ba);tre‰kÇrt, no varas izrieto‰Çs <strong><strong>policija</strong>s</strong> pilnvaras. Ja iestÇdesmïr˙os nevar skaidri definït, kas ir sabiedr¥bas mïr˙is,iestÇdes prioritÇtes ir jÇmaina.<strong>Uz</strong>¿emoties pienÇkumu rapplepïties par vietïjÇs sabiedr¥basdro‰¥bu, <strong>policija</strong>i ir jÇ¿em vïrÇ tre‰ais princips, kas ir‰¥ pienÇkuma pild¥‰anas stratïÆija. TÇ vietÇ, laikoncentrïtos tikai uz noziedz¥gu nodar¥jumuizmeklï‰anu, <strong>policija</strong>i jÇpievïr‰ uzman¥ba ar¥kriminÇliem faktoriem un indikatoriem. TÇpïc profilaksei<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ pa‰laik ir jÇbapplet svar¥gÇkai nekÇ tas bijisl¥dz ‰im – tai jÇk∫applest par ikviena <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekaikdienas darba da∫u.CeturtkÇrt, un ne mazÇk noz¥m¥gi, ir <strong><strong>policija</strong>s</strong> iniciat¥va.Darbiniekiem ir jÇmeklï jauni noziedz¥bas ierobeÏo‰anasun novïr‰anas veidi un vienmïr jÇatceras, ka ∫oti bieÏi


83jautÇjumiem, kas var likties maznoz¥m¥gi, var bappletiz‰˙iro‰a noz¥me. Policijai ir jÇuztver noziedz¥ba kÇsociÇla parÇd¥ba un jÇnodro‰ina, ka visas sabiedr¥basda∫as ir iesaist¥tas akt¥vÇ c¥¿Ç pret noziedz¥bu. PolicijaijÇatceras, ka noziedz¥ba nav kaut kas tÇds, par ko varïtuuztraukties tikai <strong>policija</strong>, bet tÇ ir drauds visiempotenciÇlajiem cietu‰ajiem.Darb¥bai pïc ‰iem ãetriem principiem jÇnotiek trijosl¥me¿os – likumdo‰anas, organizÇcijas vad¥bas un vietïjovien¥bu darba apstÇk∫u l¥men¥. Visam nav jÇnotiekvienlaikus, bet nepÇrprotama virz¥ba, ¿emot vïrÇ ‰osprincipus, un atbalsts no <strong><strong>policija</strong>s</strong> augstÇkÇs vad¥baspuses ir viennoz¥m¥gi nepiecie‰ami <strong><strong>policija</strong>s</strong> nÇkotnei.DARBA APSTÅKπI VIETîJÅS VIEN±BÅS·obr¥d policisti vietïjÇ l¥men¥ pavada pÇrÇk daudz laika,veicot administrat¥vo darbu un uzraugot satiksmi. Citaveida saskarsmei ar konkrïtÇs teritorijas iedz¥votÇjiempaliek pavisam maz laika. Nav laika tam, kam bappletu jÇbapplet<strong><strong>policija</strong>s</strong> vissvar¥gÇkajam mïr˙im, piemïram,profilaktiskajam darbam un likuma un kÇrt¥basievïro‰anas uzraudz¥‰anai vietÇs, kurÇs iedz¥votÇji jappletasapdraudïti. Policisti izmeklï noziedz¥gus nodar¥jumus(par ko primÇri atbild¥gs ir Noziedz¥bas un izmeklï‰anasdepartaments) vai uzrauga satiksmes dro‰¥bu un plapplesmu(par ko primÇri atbild¥gs ir Ce∫u <strong><strong>policija</strong>s</strong> departaments).Tas nenoz¥mï, ka policistiem vajadzïtu izvair¥ties no‰¥m darb¥bÇm, – ir tikai jÇnorÇda, ka vietïjÇs <strong><strong>policija</strong>s</strong>vien¥bas bieÏi vien nedara to, kam tÇs sÇkotnïji tikaizveidotas. TÇpïc saikne ar vietu, par kuru vien¥ba iratbild¥ga, bieÏi vien ir abstrakta. Lai k∫appletu par patiesimodernu spïku, <strong>policija</strong>i ir jÇdara viss iespïjamais, laiattiec¥bas ar vietïjo sabiedr¥bu bappletu maksimÇli akt¥vas.Bet kÇ to panÇkt?Visi <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki, kuri ir nostrÇdÇju‰i desmit unvairÇk gadu, pastÇv¥gi iesaka rapplep¥gi sadal¥t darbus,pamatojoties uz atbild¥bas jomÇm, jo ‰ie darbiniekijoprojÇm atceras, ka laba cilvïku un vietu paz¥‰ana (no<strong><strong>policija</strong>s</strong> puses) pal¥dzïja palielinÇt sabiedr¥baspa∫au‰anos uz policiju un vïlmi pal¥dzït izmeklï‰anaslaikÇ, kÇ ar¥ veicinÇt likuma ievïro‰anu un kÇrt¥bu.61Nav ‰aubu, ka <strong>policija</strong>i jÇturpina apkarot daÏÇdus noziedz¥gus nodar¥jumus, kas k∫applest aizvien sareÏÆ¥tÇki. Liela sabiedr¥bas da∫a tie‰i neizjapplet‰os noziedz¥gos nodar¥jumus, tÇpat cilvïkiem nevajadzïtu tie‰i izjust ar¥ tÇdu vien¥bu klÇtbappletni, kas ‰os noziedz¥gos nodar¥jumus izmeklï.No otras puses, ikreiz, kad noziedz¥gam nodar¥jumam ir tie‰a ietekme uz iedz¥votÇjiem, ir jÇiejaucas <strong><strong>policija</strong>s</strong> redzamajai da∫ai – <strong>policija</strong>i jebuz sabiedr¥bu vïrstai <strong>policija</strong>i.62 Saska¿Ç ar www.mvcr.cz/policie/phare/historie_policie.html.63 <strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsts <strong><strong>policija</strong>s</strong> <strong>darbs</strong> ir dr¥zÇk filozofija, nevis darb¥bas metode, un daÏÇdu valstu policijÇs tai ir at‰˙ir¥gas formas. AtvïrtÇsabiedr¥ba savÇ projektÇ ar nosaukumu „<strong>Uz</strong> sabiedr¥bu vïrsta <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba koncepcijas ievie‰ana âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> sistïmÇ” ir aprakst¥jusiâehijas pieeju.64 VietïjÇ sabiedr¥ba noz¥mï tÇdu pilso¿u komapplenu, kuriem ir vienÇdi dz¥ves apstÇk∫i un rapplepes sakarÇ ar ‰iem apstÇk∫iem, pla‰Çk – vietïjÇsabiedr¥ba ir pilso¿u grupa, kas dz¥vo un strÇdÇ teritorijÇ, par kuru ir atbild¥gs viens âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> departaments (vai vietïjÇ vien¥ba).


841. IETEIKUMSRapplep¥gi sadaliet darbu pa rajoniem!Pa‰laik darba sadal¥jums pa rajoniem ir tikai formÇls.Policija izmeklï lietas, kas attiecas uz konkrïto rajonu,un fiksï to, kas tajÇ notiek, bet tai nav regulÇrasprofilaktiskÇs sazi¿as ar iedz¥votÇjiem. TÇdÇ veidÇ<strong>policija</strong> vairs nav iedz¥votÇju <strong>policija</strong> – tÇ tikai vÇcinformÇciju, lai ¥stenotu savus mïr˙us. Jo anon¥mÇksk∫applest apvidus, jo vairÇk <strong>policija</strong> zaudï kontroli,izmeklï‰ana ir grappletÇka un dod sliktÇkus rezultÇtus.Policija nejapplet atbalstu no sabiedr¥bas, kas padarasavstarpïjo uzticï‰anos vïl mazÇku. RisinÇjums –-izveidot jaunu darba dal¥‰anas veidu, lai <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbinieki, ar¥ neveicot izmeklï‰anu, pavad¥tu iespïjamidaudz laika apkalpojamajÇ teritorijÇ.2. IETEIKUMSSappletiet policistus apgaitÇ vienatnï!MazÇs pilsïtÇs un viegli kontrolïjamos apvidosneap‰aubÇmi labÇk sapplet¥t <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekus apgaitÇvienatnï. Pavadot vairÇk laika savos rajonos (betnedodoties turp veikt administrat¥vos pienÇkumus),policistam ir daudz vairÇk iespïju ïrtai sazi¿ai ariedz¥votÇjiem, kontaktu dibinljanai, uztic¥bas veido‰anaiun zinljanu par iedz¥votÇjiem un vietÇm papla‰inljanai.NesarunÇjoties ar savu kolïÆi, bet pievïr‰ot vairÇkuzman¥bas vietÇm, kur atrodas, patru∫as laikÇ policistik∫applest atvïrtÇki pla‰ai sabiedr¥bai, un iedz¥votÇjiem irïrti un pat¥kami vïrsties pie apkaimes policistiem. Taspats attiecas uz policiju – staigÇjot vienatnï, policistamagrÇk vai vïlÇk k∫apples garlaic¥gi, un vi¿‰ viegli uzsÇkssarunu ar cilvïkiem.3. IETEIKUMSRosiniet policistus uztvert iedz¥votÇjus kÇ klientus!Ar noziedz¥bu nesaist¥tu kontaktu starp policiju unsabiedr¥bu atbalst¥‰ana ir neat¿emama pa‰reizïjo<strong><strong>policija</strong>s</strong> darba tendenãu da∫a. Policistiem jÇuztveriedz¥votÇji kÇ partneri vai klienti, tÇ vietÇ, lai uzskat¥tutos par potenciÇliem nepatik‰anu izrais¥tÇjiem (kÇ tasmapplesdienÇs diemÏïl joprojÇm notiek). JaunÇ tendence iruztverta, taãu tÇs pilnvïrt¥gai ¥steno‰anai nepiecie‰amsveikt gan izmai¿as policistu mÇc¥bu programmÇs, ganizstrÇdÇt jaunas kvalitÇtes pras¥bas un novïrtï‰anaskritïrijus.4. IETEIKUMSMaksimÇli ierobeÏojiet koncentrï‰anos uzkonfliktiem sÇkotnïjo mÇc¥bu programmÇ!Policijas darbinieki uzskata savu darbu par ∫oti riskantu,jappletot pastÇv¥gu apdraudïjumu – tÇs var bappletu baileszaudït darbu vai vesel¥bu, vai pat dz¥v¥bu. Bet ir svar¥giapzinÇties, ka policistiem ir pieejami l¥dzek∫i, kas ∫aujizvair¥ties no konfliktiem, kas varïtu rasties, – ir tikainepiecie‰ams izdomÇt, kÇ tos izmantot.SÇkotnïjÇs policistu mÇc¥bÇs ¥pa‰i uzsver to, kÇ izmeklïtnoziedz¥gus nodar¥jumus un veikt ar tiem saist¥tosadministrat¥vos uzdevumus, kÇ tikt galÇ ar agres¥viemlikumpÇrkÇpïjiem un regulÇri izmantot ‰aujamieroãus.Taãu faktiski situÇcijas, kurÇs bappletu nepiecie‰amas ‰Çdasiema¿as, ir ∫oti retas. Riski, kas ir tik rakstur¥gi pieejai,kuru <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki izmanto ikdienas darbÇ, neretiir pÇrsp¥lïti (parastiem <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem nÇkasizmantot kr¥zes iema¿as reizi vairÇkos mïne‰os vai patgados). Saprotams, ka sÇkotnïjo mÇc¥bu programmÇ ‰¥siema¿as ir jÇmÇca, taãu nav pie¿emami tÇs uzskat¥t pargalvenajÇm.5. IETEIKUMSSÇkotnïjo mÇc¥bu programmÇ norÇdiet, ka jÇpievïr‰uzman¥ba saskarsmes iema¿Çm situÇcijÇs, kad navkonflikta!πoti ieteicams, lai <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki iemÇc¥tos sazinÇtiessituÇcijÇs, kad nav konflikta, un ar iedz¥votÇjiem veidotuneformÇlu kontaktu. Tomïr ‰im <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbam jÇbapplet


85balst¥tam zinljanÇs, un to nevar vad¥t intu¥cija vai fakts,ka <strong>policija</strong> uzvedas labi. Policijai ir jÇspïj sazinÇtiessituÇcijÇs bez konflikta un tai jÇr¥kojas tÇ, lai konfliktsnetiktu pastiprinÇts vai izrais¥ts. TÇ nav tik sareÏÆ¥tafilozofija, kÇ varïtu ‰˙ist. Saskarsme ar pla‰Çkusabiedr¥bu <strong>policija</strong>i ir absolappleti iz‰˙iro‰a. TÇ pal¥dzpapla‰inÇt zinljanas par iedz¥votÇjiem un vietÇm unnostiprina saikni ar vietïjo sabiedr¥bu, par kuru <strong>policija</strong>ir atbild¥ga. Labums ir abpusïjs – sabiedr¥ba bapples gatavasniegt vairÇk informÇcijas izmeklï‰anas procesos, untai izveidosies ar¥ labvïl¥gÇka attieksme pret policiju.Sabiedr¥bas priek‰statos par policiju lielÇka noz¥me irikdienas personiskajai pieredzei, nevis jautÇjumiem, koatspogu∫o pla‰sazi¿as l¥dzek∫i.6. IETEIKUMSSazi¿Ç ar pla‰sazi¿as l¥dzek∫iem deleÆïjiet da∫upienÇkumu vietïjo vien¥bu darbiniekiem!Vïl viens jauninÇjums, kuru iesakÇm kontaktos arsabiedr¥bu, ir tÇds, ka informÇciju varïtu sniegt vairÇkidarbinieki ne tikai <strong><strong>policija</strong>s</strong> preses pÇrstÇvji.TradicionÇlais veids ir attaisnojams nopietnÇs, ilgÇslietÇs vai stratïÆiskos jautÇjumos, kas saist¥ti ar <strong><strong>policija</strong>s</strong>struktapplervien¥bu vad¥bu, bet to var neizmantot gad¥jumos,kad informÇcija ir nepiecie‰ama uzreiz (noziedz¥ganodar¥juma vai satiksmes negad¥juma vietÇ u. tml.).Preses dienesta pÇrstÇvjiem vienmïr ir mazÇkinformÇcijas nekÇ policistiem, kuri veic izmeklï‰anu,tÇpïc nav ieteicams ar¥ ∫aut vi¿iem sniegt komentÇruspar to, ko dara ierindas darbinieki. Preses dienestagalvenais pienÇkums ir aizstÇvït savas struktapplervien¥basstratïÆiskos lïmumus, kas daÏreiz sabiedr¥bÇ var tiktvïrtïti pretrun¥gi. Policijas darbiniekam, kur‰ iecien¥jisatbildït uz parastu jautÇjumu ar: „NekÇdu komentÇru!”,bieÏi vien ir lielÇka ietekme uz sabiedr¥bas uzticï‰anos,nekÇ nopietnam likumpÇrkÇpumam, kuru paveiku‰ivi¿a kolïÆi citur. KÇ minïts iepriek‰, tie‰i ikdienassaskarsmei ar policiju ir vislielÇkÇ ietekme uz to, kÇsabiedr¥ba uztver policiju.7. IETEIKUMSIek∫aujiet mÇc¥bas par saskarsmi ar pla‰sazi¿asl¥dzek∫iem sÇkotnïjo mÇc¥bu programmÇ!Nepiecie‰am¥ba policistu pamatapmÇc¥bÇs iek∫autprasmes sazinÇties situÇcijÇs, kad nav konflikta, tikaminïta jau iepriek‰. Sazi¿a ar pla‰sazi¿as l¥dzek∫iemir viens no ¥pa‰ajiem jautÇjumiem, kas bappletu pienÇc¥gijÇaplappleko sÇkotnïjo mÇc¥bu programmÇ.8. IETEIKUMSDeleÆïjiet prevencijas uzdevumus atsevi‰˙iem<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem un nosakiet to par vi¿uikdienas pienÇkumu!Lai k∫appletu par efekt¥vu noziedz¥bas prevencijasinstrumentu sabiedr¥bÇ, <strong>policija</strong>i nepietiek tikai arprofilakses ekspertiem, jo vi¿i spïs tikai las¥t lekcijasvietïjÇs skolÇs un reizi gadÇ organizït „Policijas dienu”.Noziedz¥bas profilakse ir daudz sareÏÆ¥tÇka lieta, un tÇslabÇkais instruments ir vide, kas nav anon¥ma. To varizveidot un saglabÇt tikai tÇdÇ gad¥jumÇ, ja vietïjo<strong><strong>policija</strong>s</strong> vien¥bu atsevi‰˙iem darbiniekiem ir pietiekamidaudz iespïju kontaktïties ar teritorijas iedz¥votÇjiempar jautÇjumiem, kas nav saist¥ti ar konkrïtu noziedz¥gunodar¥jumu. Policijai, sazinoties ar iedz¥votÇjiem, irjÇspïj pild¥t savu profilakses funkciju, neraugoties uzto, kÇds ir ‰Çdas saskarsmes iemesls.9. IETEIKUMSSniedziet <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem pietiekami daudziespïju plÇnot ilgtermi¿a risinÇjumus jautÇjumos,kas rakstur¥gi konkrïtajai teritorijai!Pa‰laik <strong>policija</strong> iegulda lielÇko da∫u spïka darb¥bÇs ar¥stermi¿a vïrt¥bu, kuras var novïrtït tikai pïc to skaita(piemïram, atklÇt piecus satiksmes noteikumupÇrkÇpumus ir labÇk nekÇ vienu). TÇ nerisinajautÇjumus, kas ir tipiski vietïjam apvidum, unkoncentrïjas uz vispÇr¥gÇm prioritÇtïm, kuru izpildi ir


86grappleti novïrtït. Tas ir jÇmaina – <strong>policija</strong>i ir jÇspïj izvirz¥tkonkrïtus stratïÆiskos mïr˙us un ‰o mïr˙u sasnieg‰anÇjÇizmanto l¥dzek∫i, kurus tÇ uzskata par adekvÇtiem (unkuri, protams, ir atbilsto‰i likumam). Policistu darbagrafikÇ jÇparedz pietiekami daudz laika ‰Çdu darb¥buveik‰anai.10. IETEIKUMSIesaistiet partnerus vietïjai sabiedr¥bai tipiskujautÇjumu risinljanÇ!Dabiski, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbinieki minïtos uzdevumusnespïj veikt vieni pa‰i. Taãu atbildes uz aktuÇliemjautÇjumiem daudz labÇk meklït pie tiem, kuri ar ‰iemjautÇjumiem ir cie‰i saist¥ti. TÇpïc <strong>policija</strong>i ir jÇuz¿emasakt¥va loma sadarb¥bas veido‰anÇ un nostiprinljanÇstarp <strong><strong>policija</strong>s</strong> vien¥bÇm un iedz¥votÇju grupÇm vai starpsabiedr¥bas locek∫iem un policiju c¥¿Ç par dro‰¥bu. Laigan sÇkums visticamÇk nebapples viegls un, risinot konkrïtujautÇjumu, nÇksies vairÇkas reizes sÇkt no jauna, <strong>policija</strong>iir jÇatz¥st, ka tai, lai efekt¥vi apkarotu noziedz¥bu, irnepiecie‰ama pal¥dz¥ba no Çrpuses. Katrs potenciÇlaispartneris varïtu bapplet atslïga, lai novïrstu vienu nofaktoriem, kas izraisa konkrïtÇs likstas, kuras atgadÇsatkal un atkal. TÇpat noder¥ga ir regulÇra ikdienas sazi¿aun cie‰a sadarb¥ba starp policiju un citÇm valsts iestÇdïm,jo ietaupa laiku abÇm pusïm.11. IETEIKUMSNodro‰iniet <strong>policija</strong>i vajadz¥gos l¥dzek∫us, laiveicinÇtu tÇs noz¥mi vietïjÇs sabiedr¥bas dz¥vï!Lai atbild¥gi pild¥tu ‰o uzdevumu un izveidotu efekt¥vasun ilglaic¥gas attiec¥bas ar vietïjo sabiedr¥bu, <strong>policija</strong>ijÇnodro‰ina nepiecie‰amie l¥dzek∫i. VietïjÇs vien¥bastiek uzskat¥tas par bÇzi citu speciÇlo <strong><strong>policija</strong>s</strong> darb¥buveik‰anai, taãu to tehniskais u. c. apr¥kojums bieÏi vienir nepietiekams. Katrai vietïjai vien¥bai ir jÇbapplet savait¥mek∫a vietnei, visiem darbiniekiem jÇbapplet viz¥tkartïm,kuras jÇizdala apvidapple dz¥vojo‰ajiem ∫aud¥m, <strong>policija</strong>i irjÇbapplet mobilajiem tÇlru¿iem un tie‰ajai l¥nijai arautomÇtisko atbildïtÇju, pieejai internetam un e-pastam.·obr¥d citi sazi¿as l¥dzek∫i, iz¿emot e-pastu, ilgtermi¿Çnetiek lietoti.12. IETEIKUMSIek∫aujiet komandas vad¥‰anas prasmes sÇkotnïjomÇc¥bu programmÇ!Svar¥gi ar¥ tas, ka <strong>policija</strong>i ir jÇprot izmantot iepriek‰aprakst¥tos darba l¥dzek∫us un risinÇt ar tiem saist¥tosjautÇjumus. Viens no tiem, protams, ir, kÇ izmantotmodernos sazi¿as l¥dzek∫us, kas <strong>policija</strong>i tiks pie‰˙irti,bet vïl svar¥gÇkas ir pamatiema¿as komandas darbÇ.Policijai ir jÇbapplet instruïtai darba organizï‰anÇ un mïr˙uizvirz¥‰anÇ un jÇdarbojas akt¥vi, rosinot partnerussasniegt mïr˙us nekavïjoties, kÇ ar¥ jÇzina, kÇ izvïrtïtsavas darb¥bas. ·¥s prasmes var iemÇc¥t sÇkotnïjo mÇc¥buprogrammÇ.STRUKTÌRA UN ORGANIZÅCIJAPa‰reizïjÇ âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> vad¥bas un organizÇcijasstruktapplera nav ¥sti efekt¥va un nav gatava pÇrmai¿Çm,un – kas vis∫aunÇkais – ‰˙iet, ka tai nav nekÇdas iek‰ïjÇsnÇkotnes politikas. OrganizÇcijas struktapplera izskatÇs kÇvairÇkas nesaist¥tas vien¥bas, kas nodarbojas tikai arto, ko tÇs uzskata par nepiecie‰amu atrisinÇt uzreiz.Varïtu pat teikt, ka <strong><strong>policija</strong>s</strong> organizÇcijas struktapplera,kas tika izveidota kÇ efekt¥vÇkais l¥dzeklis dro‰¥basmïr˙u sasnieg‰anai, pati ir k∫uvusi par mïr˙i un darbojastikai tÇdï∫, lai izdz¥votu.13. IETEIKUMSMotivïjiet policistus noteikt nepatik‰anu cïlo¿usun strÇdÇt pie to novïr‰anas!No <strong><strong>policija</strong>s</strong> viedok∫a raugoties, noziedz¥ba ir kaut kastÇds, ar ko var veiksm¥gi c¥n¥ties, sodot tos, kas paveic


87noziedz¥gus nodar¥jumus. Daudz efekt¥vÇk (lai ar¥sÇkumÇ grappletÇk) ir uztvert to kÇ jautÇjumu, kuruiespïjams risinÇt, identificïjot un novïr‰ot cïlo¿us.Policijas r¥c¥bÇ ir pla‰a un vïrt¥ga informÇcija. Taãu tÇkÇ lielÇkÇ da∫a ar noziedz¥bu saist¥to jautÇjumu ir ∫otisareÏÆ¥ti, saprotams, ka <strong>policija</strong> vienatnï nespïj ‰osjautÇjumus atrisinÇt. Tomïr iniciat¥va ir un tai bappletu ar¥jÇpaliek <strong><strong>policija</strong>s</strong> pusï, jo tikai <strong>policija</strong> ar savu darb¥buvar uzsÇkt un atbalst¥t efekt¥vu procesu noziedz¥basied¥g∫u likvidï‰anÇ, nevis turpinÇt tikai tÇs simptomuapkaro‰anu.14. IETEIKUMSIek∫aujiet ar noziedz¥bu nesaist¥tu sazi¿u starppoliciju un iedz¥votÇjiem darb¥bas novïrtï‰anÇ!Lai policisti bappletu akt¥vi dro‰¥bas nodro‰inljanÇ, tiem irjÇbapplet pÇrliecinÇtiem, ka vi¿u <strong>darbs</strong> tiks pienÇc¥ginovïrtïts ne tikai finansiÇli, bet ar¥ profesionÇli. TÇpïcvairs nav iespïjams samierinÇties ar situÇciju, ka <strong>policija</strong>iir jÇizpilda visi daÏÇdo administrat¥vo uzdevumu plÇniun termi¿i – tam bappletu jÇbapplet vienam no <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbal¥dzek∫iem, nevis vien¥gajam mïr˙im. Tikai tad, jaiedz¥votÇjiem bapples ar¥ kÇda cita pieredze saskarsmï arpoliciju (kas neizriet tikai un vien¥gi no situÇcijÇm, kassaist¥tas ar noziedz¥bu un likumpÇrkÇpumiem, respekt¥vi,cietu‰Ç vai vain¥gÇ lomÇ), <strong>policija</strong> tiks uztverta labvïl¥gi.Kamïr iedz¥votÇji nejut¥s, ka <strong>policija</strong> ir ieinteresïta vi¿ulikstÇs un dro‰¥bÇ, nevis tikai savu administrat¥vopienÇkumu pild¥‰anÇ, <strong><strong>policija</strong>s</strong> un sabiedr¥bas starpÇuztic¥bas nebapples. Taãu tikai ‰Çdas uztic¥bas rezultÇtÇ varizveidoties cie‰a un ilgsto‰a sadarb¥ba dro‰¥bas jautÇjumurisinljanÇ.15. IETEIKUMSIeviesiet darba novïrtï‰anu, kas sekmï ilgtermi¿amïr˙u sasnieg‰anu, nevis administrat¥voefektivitÇti; plÇnojiet!Ja <strong>policija</strong> ir pÇrliecinÇta, ka pasÇkumi, kurus tÇ vïlasveikt, ir pareizi, tad ir jÇbapplet ar¥ pietiekamÇm iespïjÇmtos izvïrtït. Jau iepriek‰ minïjÇm, ka <strong>policija</strong>i jÇspïjsagatavot savas darb¥bas ilgtermi¿a plÇnus un izvirz¥tmïr˙us, kurus tÇ vïlas sasniegt ilgtermi¿Ç. TÇpat irjÇbapplet novïrtï‰anas l¥dzek∫iem, kas respektï jaunosrisinÇjumus.16. IETEIKUMSAtceliet veco novïrtï‰anas sistïmu, kas vïrtïnoziedz¥gu nodar¥jumu izmeklï‰anÇ veikto darb¥bukvantitÇti!±stermi¿a uzdevumi, kam nav skaidras saiknes ar reÇliemmïr˙iem, katrÇ iestÇdï, tostarp policijÇ, at¿em par to¥steno‰anu atbild¥gajÇm personÇm spïju redzït pla‰Çkun tÇlÇk par savu redzesloku. Vi¿i pakÇpeniski pÇrstÇsdomÇt neatkar¥gi, vi¿i izvair¥sies no lïmumupie¿em‰anas, un tÇ vietÇ savu mïr˙u ¥steno‰anÇizmantos tikai administrat¥vo pieeju, l¥dz ar to vi¿udarb¥ba zaudïs tÇs sÇkotnïjo jïgu. PÇrmïr¥gaadministrï‰ana <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ var izrais¥t apÇtiju.Vien¥gais veids, kÇ ar to c¥n¥ties, ir izmantot at‰˙ir¥gusnovïrtï‰anas kritïrijus – tÇdus, kas pamatoti uz kvalitÇti,nevis kvantitÇti, kas atbalsta iniciat¥vu, nevis „ja nedar¥si– nek∫appled¥sies” filozofiju. Pa‰laik, kad jaunÇs novïrtï‰anasinstrukcijas oficiÇli pastÇv jau gandr¥z ãetrus gadus, laigan parasti priek‰roka tiek dota vecajÇm, k∫applest skaidrs,ka ar formÇlam novïrtï‰anas metoÏu izmai¿Çm nepietiek– <strong><strong>policija</strong>s</strong> augstÇkajai vad¥bai ir jÇsniedz tÇm akt¥vs unilglaic¥gs atbalsts.17. IETEIKUMSL¥dzsvarojiet <strong><strong>policija</strong>s</strong> uzdevumus un izmantojamÇsmetodes, pÇrskatot iek‰ïjos vad¥bas dokumentus!Policijas darbu reglamentï vairÇki iek‰ïjie noteikumi– vad¥bas dokumenti. Lai gan to galvenais mïr˙is irsniegt <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiem tÇdus norÇd¥jumus, kuruizpilde pasargÇtu tos no k∫appledÇm un soda, rezultÇtspÇrsvarÇ ir pretïjs. Policijas darbinieki daÏreiz izvïlas


88darboties pretïji savÇm personiskajÇm izjappletÇm, laiizvair¥tos no neatbilst¥bas ∫oti s¥kajÇm pras¥bÇm, kasdefinïtas noteikumos, vai lai izvair¥tos no pÇrliekasbirokrÇtijas, kas rastos tÇda lïmuma dï∫, kÇdam tiedotu priek‰roku citos apstÇk∫os. Lai akt¥vi darbotos arnoziedz¥bu saist¥tos jautÇjumos, <strong>policija</strong>i ir jÇbappletattiec¥gam atbalstam iek‰ïjÇs organizÇcijas noteikumos.To iespïjams veikt, sasaistot un atce∫ot dublï‰anos vainesaska¿as daÏÇdos noteikumos un ievie‰ot vïlamÇsr¥c¥bas v¥ziju, kuru reglamentïtu no jauna pie¿emtienoteikumi. ·Çdas v¥zijas pamats varïtu bapplet âehijas<strong><strong>policija</strong>s</strong> „îtikas kodekss”, kas pa‰laik ir aizmirsts.18. IETEIKUMSDefinïjiet <strong><strong>policija</strong>s</strong> darba metodes stratïÆiski, nevistehniski!TÇ vietÇ, lai dotu mÇjienus, kÇ <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbiniekiemjÇr¥kojas ‰aubu br¥d¥, iek‰ïjie vad¥bas dokumenti sniedzs¥kus norÇd¥jumus ikdienas situÇciju risinljanai.TehniskÇs deta∫as par to, kÇ veikt uzdevumu, ir noder¥gasizmantoto metoÏu analizï‰anÇ un uzlabo‰anÇ. Lai tÇspal¥dzïtu <strong><strong>policija</strong>s</strong> ikdienas darbÇ, tÇm jÇbapplet definïtÇmstratïÆiskos punktos, ne tikai tehniski. Jo vairÇk paruzdevumiem darbinieki varïs uzzinÇt pÇrdomÇtustratïÆisko mÇc¥bu laikÇ, jo mazÇk vi¿iem bapplesnepiecie‰amas zinljanas par tehniskajiem s¥kumiem.19. IETEIKUMSIzveidojiet policijÇ iek‰ïjo struktappleru, kas veicinÇtuinovÇcijas un atteiktos no neefekt¥vÇm darbametodïm!Pïdïjo gadu laikÇ palielinÇs atsevi‰˙u vietïjo vien¥buiek‰ïjo t¥klu diskusiju lapu skaits, kurÇs notiek atklÇtasdiskusijas par darba pienÇkumu veik‰anu unorganizÇciju. Tomïr vad¥bas iek‰ïjo dokumentunecaursp¥d¥gums, kas pïdïjÇ desmitgadï ir bijis viensno bïd¥gi slavenÇkajiem jautÇjumiem, vïl joprojÇmapliecina, ka ‰ÇdÇs diskusijÇs gappleto secinÇjumu ievie‰ananovestu pie pamat¥gÇm izmai¿Çm darba stilÇ, un tÇpïctie tiek ieviesti ar grapplet¥bÇm. Saprotams, ka <strong>policija</strong>i navstruktapplervien¥bu, kas varïtu efekt¥vi apkopot un izvïrtïtzi¿as par nepietiekam¥bu, stereotipiem un dublï‰anos<strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ un kas risinÇtu ‰o jautÇjumus, mainotiek‰ïjos vad¥bas dokumentus un attiec¥gÇs darbametodes.TIES±BU AKTILai gan âehijas likums „Par policiju” ir vairÇkas reizesgroz¥ts, tas ir spïkÇ jau piecpadsmit gadu. Tas gannenoz¥mï, ka likums ir slikts vai ka likumi bappletu jÇmainaregulÇri. Tomïr ir skaidrs, ka pa‰reizïjÇ redakcijÇ likumsnav izmantojams <strong><strong>policija</strong>s</strong> darbÇ tÇ, kÇ tam bappletu jÇbapplet21. gadsimta sÇkumÇ. Mïs nerunÇjam par tehnoloÆijuizmai¿Çm vai jauno dro‰¥bas spïku l¥dzsvaru EiropÇ unpasaulï kopumÇ, kas izveidojies pïdïjo piecpadsmitgadu laikÇ (lai gan ar¥ tie ir svar¥gi jautÇjumi). Runa irpar main¥gajÇm demokrÇtiskajÇm sabiedr¥bÇm, kur jo¥pa‰i tiek uzsvïrts informÇcijas un darb¥bascaursp¥d¥gums. TÇdÇ veidÇ mapplesdienu pasaulï rodaskr¥ze <strong><strong>policija</strong>s</strong> leÆitimitÇtï, kas prasa groz¥t likumu.20. IETEIKUMSLikumÇ „Par policiju” no jauna definïjiet <strong><strong>policija</strong>s</strong>noz¥mi sabiedr¥bÇ, izmantojot formulïjumus, kasaptver praksi un izriet no ikdienas darba!Katras demokrÇtiskas sabiedr¥bas <strong>policija</strong>i, rapplepïjotiespar iedz¥votÇju ïrt¥bu un dro‰¥bu, ir jÇbapplet tik atvïrtai,cik vien iespïjams, nevis nebeidzami jÇmïÆina aizturïtdaÏÇdus noziedzniekus. Policijai ir jÇdefinï sava lomaun noz¥me attiec¥bÇs ar tiem, kam tÇ kalpo, unjautÇjumos, kas izriet no ikdienas darba. Noz¥mesdefinï‰anÇ pal¥gs varïtu bapplet âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> „îtikaskodekss”, savukÇrt tÇdi jautÇjumi kÇ sazi¿a, uzticï‰anÇs,profilakse un atbild¥gums ir jÇiek∫auj likumÇ „Parpoliciju”, nevis jÇparedz papildu noteikumos, kurus irgrappleti ieviest.


8921. IETEIKUMSNosakiet, ka sadarb¥ba dro‰¥bas jautÇjumurisinljanÇ ir viena no âehijas <strong><strong>policija</strong>s</strong> vietïjovien¥bu darba pamatmetodïm!Policijai ar likumu jÇnosaka atbild¥ba par noziedz¥buizraiso‰u apstÇk∫u rad¥‰anu. Pas¥va likuma un kÇrt¥basaizsardz¥ba, kÇ ar¥ pas¥va noziedz¥gu nodar¥jumu unlikumpÇrkÇpumu izmeklï‰ana un atklljana joprojÇmir paredzïta bezpersoniskos noteikumos. SavukÇrt akt¥vimïÆinÇjumi identificït dro‰¥bas jautÇjumus un topotenciÇlos avotus, risinÇjumu un partneru meklïjumijoprojÇm tiek noniecinÇti (ar daÏiem iz¿ïmumiem, kuruskaits palielinÇs). TÇpïc pÇrÇk formÇlos kontaktus starppoliciju un citÇm iestÇdïm jÇcen‰as novïrst, un <strong><strong>policija</strong>s</strong>darbu reglamentïjo‰ajos pamatnoteikumosjÇkoncentrïjas uz jautÇjumu risinljanas vietïjÇ l¥men¥priek‰roc¥bÇm.


90Piez¥mïm


Piez¥mïm91


92Piez¥mïm


Projekta ¥steno‰anas sÇkumÇ Talsos veiktÇ iedz¥votÇju aptauja atklÇja, ka parnedro‰Çko vietu pilsïtÇ iedz¥votÇji uzskata gÇjïju tuneli zem Dundagas ielas. Saska¿Çar <strong><strong>policija</strong>s</strong> r¥c¥bÇ eso‰o informÇciju un statistikas datiem, ‰¥ vieta nebapplet netikauzskat¥ta par nedro‰u vai b¥stamu. Aptaujas rezultÇti lika <strong>policija</strong>i un pa‰vald¥baiieklaus¥ties iedz¥votÇju viedokl¥ un domÇt par ‰¥s vietas labiekÇrto‰anu: gr¥das segumaun sienu atjauno‰anu, kÇ ar¥ apgaismojuma ier¥ko‰anu. Pa‰vald¥bai, <strong>policija</strong>i, Talsunovada Bïrnu un jaunie‰u centram un Talsu MÇkslas skolai sadarbojoties, kop¥giemspïkiem tune∫a labiekÇrto‰anas <strong>darbs</strong> tika paveikts. Pïc pilsïtas domes apstiprinÇtajÇmskicïm tuneli apgleznoja pilsïtas jaunie‰i, un tas vïl joprojÇm priecï iedz¥votÇjus.·is pozit¥vais piemïrs pierÇda, ka ne vienmïr <strong>policija</strong>i dro‰¥bas problïmas jÇrisinavienai pa‰ai, veiksm¥gi iesaistot sadarb¥bas partnerus, to var izdar¥t kop¥giem spïkiem.Projekta komanda novïl kolïÆiem citos reÆionos ieklaus¥ties iedz¥votÇju viedokl¥ unmeklït l¥dz¥gus risinÇjumus, sakÇrtojot nedro‰Çs vietas!

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!