Laikraksts "Ķeipenes Vēstnesis" - Ogres novads

ogresnovads.lv

Laikraksts "Ķeipenes Vēstnesis" - Ogres novads

ĶeipenesVēstnesis2012. gada29. novembrisĶeipenes pagasta mēnešraksts Nr.242/11 Iznāk no 1991. gada 14. augusta.Novembris - Latvijai nozīmīgu svētku mēnesiselpoju savu zemitā ir lielākāatzīšanāsmīlestībāun dziļākāpiederības sajūtaelpoju savu zemisavas debesis savusmežussavus vējus un arītoscaurvējuskas piederas piemanas zemesbūtībaselpoju savu zemilaimīgiun nelaimīgisāpīgi un smeldzīgicerīgi un mūžīgi(M.Laukmane)Novembris ir nozīmīgu LatvijasValsts svētku un atceres dienu mēnesis.11. novembrī svinam Lāčplēša dienu, bet18. novembris ir Latvijas RepublikasProklamēšanas diena. Taču fakts, kakāda diena kalendārā ir atzīmēta sarkanākrāsā, vēl nenozīmē, ka tā visiempatiešām ir svētku diena.Par to, vai 11. novembri un 18.novembri ķeipenieši patiešām izjūt kāsvētkus, kas saviļņo līdz sirds dziļumiemun liek justies lepniem par savu zemi –par savu Latviju - par to lai stāsta pašiķeipenieši.Ir viens cilvēks Ķeipenē, kuram šojautājumu var arī neuzdot, jo atbildizinām. Šis cilvēks ir Andris Upenieks,kas ir savas zemes patriots ar visu savusirdi un būtību. Ne liekuļotos un saldos,neko neizsakošos vārdos Andris mīlLatviju - viņa patriotisko jūtu izpausmeir aktīva dzīves pozīcija un mērķtiecīgaun drosmīga, un nesavtīga rīcība netikai Latvijai nozīmīgos un izšķirīgosbrīžos, bet arī ikdienas dzīves norisēs.Andris, protams, bija uz 1991. gadabarikādēm un aicināja citus sev līdzi;Andris bija Tautas frontes Ķeipenesnodaļas izveidošanas iniciators unvadītājs; viņš vāca parakstus pretTieslietu ministrijas ierosinājumuskolu programmās iekļaut mācību parseksuālo daudzveidību un nebaidījāsskaļi un droši savu nostādni izteiktdedzīgā runā 11. novembra krastmalā.Es pat neņemos visas Andra aktivitāteste uzskaitīt, jo viņš nekad nav bijis unnebūs vienaldzīgs malā stāvētājs unvērotājs.Andris vienmēr organizē un arī patspiedalās Lāčplēša dienas atceres pasākumosĶeipenē, kas notiek pieRepresēto piemiņas akmens, arī 1991.gada barikāžu dienu atceres pasākuminav iedomājami bez Andra līdzdalības.Latvijas Republikas Proklamēšanasdienai veltīto svētku pasākumu režisorspārsvarā ir tieši Andris. Nupat ar Andraizveidotu un iestudētu svētku programmuķeipenieši uzstājās Latvijas RepublikasProklamēšanas 94. gadadienai veltītajākoncertā Ķeipenes tautas namā un ar šoprogrammu uzstājās arī Meņģeles tautasnamā.Tas, ko Andris dara, notiek nesavtīgi,neliekuļoti, patiesi, ar degsmi un arTurpinājums 2.lpp.


3mazdēliņu, kas piedzima pašās oktobrabeigās. Tā ir liela laime – beidzot kļūtpar vecmāmiņu- un vislielākie svētki.-Marita: -Ir man katru gadu novembrīsvētku izjūtas. Tikai šogad mazākiznāca izbaudīt šos svētkus, jo tieši 18.novembrī nācās strādāt - bija jāsakopjtautas nams pēc svētku koncerta unballes.Šogad svētkus vairāk izjutu caursaviem bērniem, vērojot, ar kādu patīkamusatraukumu bērni posās svētkukoncertam un cik rūpīgi piespraudasvētku lentītes pie apģērba.Protams, ka noklausījos Latvijas Proklamēšanasgadadienai veltīto svētkukoncertu pagasta tautas namā. Koncertsman šķita vēl jo saviļņojošāks, jo tajāuzstājās abi mani bērni – viņi dziedājakopkorī.Citus gadus Valsts svētku laikā arģimeni aizbraucam uz Rīgu, lai apskatītuRīgu pasākuma „Staro Rīga”laikā, aizbraucam uz svētku salūtu.Šogad nesanāca. Bet vēl jau Latvijaiun Latvijas ļaudīm daudzas valstsdzimšanas dienu svinības priekšā.-Parādi par apkuriuz 29.11.2012.Atmodas - Ls 7877,70Kraujas - Ls 6969,40Akācijas - Ls 6587,72Atvari - Ls 3994,56Palejas - Ls 2487,92Vizbuļi - Ls 540,02Zvaigznes - Ls 108,05Kopējā parāda summa Ls 28565,37.Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tāatkal ir pieaugusi: uz 30.10.2012. kopējāparāda summa bija Ls 28072,36.Turpinās parādu atgūšanas procesi:Ogres rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļapieņēmusi lēmumus nodot piespieduizpildei septiņu parādnieku maksājumusaistības. Trīs parādnieku lietas nodotaspiespiedu izpildei zvērinātam tiesuizpildītājam, viens parādnieks savuparādu samaksājis.Kad jāizkar valsts karogs?No Krapes pagasta līdz Ķeipenei atnācaziņa, ka š.g. 11. novembrī pašvaldībaspolicisti braukājuši pa Krapes pagastamājām un pārbaudījuši, vai pie mājām irnovietots Latvijas valsts karogs. Vēlākgan izrādījās, ka arī Ķeipenes pagastāpašvaldības policisti bija veikuši šādupārbaudes reidu.Ķeipeniete, kas bija uzzinājusi parpolicistu veiktajām pārbaudēm Krapē,man vaicāja, vai arī pie lauku mājām,kas atrodas ārpus ciema teritorijas, svētkuun atceres dienās ir jāizkar Latvijaskarogs. Viņa bija pārliecināta, kaLatvijas karogs jāizkar tikai pie ciemacentra mājām.Ieskatoties spēkā esošajā „Latvijasvalsts karoga likumā”, pārliecinājāmies,ka viņai nav taisnība un ka likumānoteiktajās svētku un atceres dienāsLatvijas valsts karogs jānovieto pievisām mājām, arī pie lauku viensētām.Tā kā droši vien daudziem ķeipeniešiemnav īsti skaidrs, kam, kad un kā jāizkarLatvijas valsts karogs, tad sniegsim parto plašāku informāciju.Likuma „Latvijas valsts karoga likums”7. pantā noteikts, ka Latvijasvalsts karogu obligāti jānovieto piepublisko personu ēkām, privāto tiesībujuridisko personu un personu apvienībuēkām, kā arī dzīvojamām ēkām šādosdatumos:25. martā - Komunistiskā genocīdaupuru piemiņas dienā - sēru noformējumā;1. maijā - Darba svētkos, LatvijasRepublikas Satversmes sapulces sasaukšanasdienā;4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarībasdeklarācijas pasludināšanas dienā;14. jūnijā - Komunistiskā genocīdaGada beigas vienmēr ir pārdomu laiks.Uz pārdomām mudina gan tumšais unpadrūmais laiks, kas piesien mūs telpāmun neļauj rosīties tik aktīvi kā vasarā,gan arī apziņa, ka, gadam noslēdzoties,ir noiets atkal viens dzīves aplis.Pārdomās atgriežamies pie dažādiemdzīves notikumiem – gan labiem, gansliktiem, domājam par gada laikā satiktajiemcilvēkiem un, protams, par mūsuvismīļākajiem cilvēkiem. Tā kavējotiesatmiņās, bieži atskāršam, ka kādamcilvēkam esam gribējuši pateikt paldies,bet to neesam izdarījuši.Domāju, ka gada nogale ir īstaisupuru piemiņas dienā - sēru noformējumā;17. jūnijā - Latvijas Republikas okupācijasdienā - sēru noformējumā;4. jūlijā - Ebreju tautas genocīda upurupiemiņas dienā - sēru noformējumā;21. augustā - Konstitucionālā likuma“Par Latvijas Republikas tiesiskostatusu” pieņemšanas dienā;11. novembrī - Lāčplēša dienā;18. novembrī - Latvijas Republikasproklamēšanas dienā;decembra pirmajā svētdienā (šogad2. decembrī) - pret latviešu tautuvērstā totalitārā komunistiskā režīmagenocīda upuru piemiņas dienā - sērunoformējumā.Minētajos datumos karogu paceļ nevēlāk kā plkst. 9.00 un nolaiž ne agrākkā plkst. 21.00.Par Latvijas valsts karoga lietošanupie ēkām un telpās atbilstoši „Latvijasvalsts karoga likumam” un Ministrukabineta noteikumiem Nr.405 „Latvijasvalsts karoga likuma piemērošanasnoteikumi” atbildīgs ir attiecīgās ēkasvai telpu valdītājs vai turētājs, vaitā pilnvarota persona, kurai uzliktsattiecīgais pienākums.Par „Latvijas valsts karoga likumapiemērošanas noteikumu” neievērošanupersonas saucamas pie atbildībasLatvijas Administratīvo pārkāpumukodeksā vai Krimināllikumā noteiktajākārtībā.Tūlīt būs klāt 2. decembris – neaizmirstietšajā datumā pie savāmmājām novietot valsts karogu sērunoformējumā! Tad nevajadzēs satraukties,ja ieraudzīsiet braucam pašvaldībaspolicijas mašīnu!Informāciju sagatavoja B. MietuleĻausimies paldies! maģijailaiks, lai šo nepateikto paldies! beidzotpateiktu. Jo vārdiņš paldies! ir kas daudzvairāk par pieklājības formalitāti; tas irburvju vārdiņš, kurā iekodēta laime,apmierinātība un pat laba veselība.Šis vārds silda gan vārda teicēju, ganpateicības saņēmēju. Pasaki no sirdspaldies, un pēc tam šķitīs, ka tevizauguši spārni. Psihologi noskaidrojuši:apmierinātība par šādu soli uzkavējas vēlaptuveni četrus mēnešus pēc notikušā.Bet, protams, būtu muļķīgi teikt kādampaldies tikai tāpēc, lai pēc tam patsjustos labi. Paldies jāsaka no visas sirdsTurpinājums 4. lpp.


4Turpinājums no 3. lpp.un iekšējas izjūtas vadītiem.Aicinu izmantot iespēju un ar „ĶeipenesVēstneša” gada beidzamā numurastarpniecību pasacīt neizteiktāsPērnajā vasarā par Ķeipenes bibliotēkasvadītāju sāka strādāt Jūlija Sergejeva.Nu Jūlija izdomājusi vēl pamācīties, paplašinātredzesloku, iepazīstot pasauli.Un tas ir tikai apsveicami – jaunība irīstais laiks aktīvai darbībai, mācībām,ceļošanai un piedzīvojumiem. Tāpēcsakām Jūlijai paldies par apzinīgo ungodprātīgo darbu gandrīz pusotra gadagarumā un novēlam labu ceļavēju unsapņu un ieceru piepildījumu!Jūlijas vietā par Ķeipenes bibliotēkasvadītāju no 12. novembra strādā IvitaPumpure, kura šovasar atgriezusies uzdzīvi Ķeipenē un kuras meitiņa Nikolašoruden uzsāka mācības Ķeipenespamatskolas 1. klasē.Ivita Pumpure, ko daudzi labāk pazīsar dzimto uzvārdu „Bartkeviča”, dzimusiun augusi Ķeipenē, ir Ķeipenespamatskolas absolvente. Pēc Ķeipenespamatskolas trīs gadus mācījusies Jāņmuižaslauksaimniecības skolā, apgūstotlopkopību, dārzkopību, pavārmākslu,šūšanu un citas sievietei dzīvē noderīgaszināšanas, un iegūstot lauku māju saimniecesdiplomu. Vēl tagad glabājasskolas laikā Ivitas austais un šūtaisLielvārdes tautas tērps. Vidusskolasbeidzamo klasi Ivita pabeigusi Rīgasvakara ģimnāzijā, un tad arī uzsākusidarba gaitas.Strādājusi par pārdevēju un kasieri gangrāmatnīcā, gan neilgu laiku arī pārtikasveikalā. Divus gadus nostrādājusi A/S„Tallink Latvia” par stjuarti un viesmīli.Ivitai ir arī ārzemju darba pieredze –4 mēnešu ilgs darbs Šveices ekosaimniecībā,palīdzot saimniecības darbosun auklējot saimnieku bērnus, kā arīRudenī dzērves dodas ceļā uz Eiropasdienvidiem un rietumiem, kur siltāksklimats, lai pavasarī atgrieztos mājās.Un, lai arī mūsu sirdis, klausotiesdzērvju rudens atvadu kliedzienos unvērojot dzērvju kāšus debesīs, pārņemvieglas skumjas, mēs droši zinām – jauagrā pavasarī dzērves atkal staigās paĶeipenes tīrumiem....Kā putni no ligzdām, jūnijā no savaspirmās skolas – no Ķeipenes pamatskolasizspurdza devītklasnieki. Izspurdza, laipateicības jūtas pret kādu cilvēku –rakstiet (var rakstīt arī uz e-pasta adresi:keippag@inbox.lv) un zvaniet,lai pateiktu savu sakāmo! Ja gribat būtanonīmi, savu sakāmo uzrakstiet unĶeipenes bibliotēkai atkal jauna vadītājagads Īrijā, strādājot gaļas pārstrādesuzņēmumā. Īrijā varējis labi nopelnīt,taču Ivitu vilcis atpakaļ uz dzimteni,kur pat mājas sienas palīdz, atpakaļ pietuvajiem, mīļajiem cilvēkiem. Svešumātu vienmēr jūties svešs un starp svešiem.Īrijas dzīves periods licis Ivitai saprast,ka ne vienmēr nauda dzīvē ir būtiskākaisun ka viņa nekad vairs negribētu uzilgāku laiku pamest Latviju. Starpcitu – Ivita ir dzimusi Latvijas Valstsproklamēšanas svētkos 18. novembrī!Sirdij vistuvākais Ivitai bijis darbs grāmatnīcā,jo viņai pašai patīk lasīt un uzIvita Pumpure jaunajā darba vietā jauiejutusies.grāmatnīcu tomēr nenāk kurš katrs, bettikai patiesi grāmatu draugi un, ja tā varteikt, izmeklēta publika. Grāmatnīcānostrādāts ilgāk par sešiem gadiem.Rudenī aizlido ne tikai dzērvesrudenī gluži kā dzērves dotos pasaulē.Ar domu un stingru apņemšanos iegūtizglītību, apgūt amatu, atrast sevi uniemācīties pastāvēt pašiem par sevi.Ar labiem vārdiem un domāmpavadot jauniešus – šā gada Ķeipenespamatskolas absolventus – jaunajādzīves ceļā, klusībā saprotam – diezinvai kāds no viņiem pēc tālākās skološanāsvairs atgriezīsies uz dzīviĶeipenē. Jā, atbrauks ciemos untikai.... Jo - ko gan jaunieši, ieguvušiiemetiet jautājumu un priekšlikumukastītē, kas ir novietota pagasta pārvaldeskāpņu telpā 2. stāvā!Jūsu vēstulītes un zvanus gaidīšu līdzš.g. 10. decembrim! B. MietuleKādas ir jaunās bibliotēkas vadītājaspašas literārās intereses? Tikai ne lubenes!Ivitu interesējot ezotēriskāliteratūra, psiholoģija, filozofija (bet neklasiskā), arī literatūras klasiķu darbi.Grāmata, kas Ivitu dziļi ietekmējusi,ir Mērfija „Tavs zemapziņas spēks”,arī Dona Migela Rīza darbi. Labprātviņa lasa arī Karlosa Ruisa Safona unGabriela Garsijas Markesa darbus.Pirmajās divās darba nedēļās Ivita paguvusiievērot, ka ķeipenieši pārsvarāmeklē lasāmvielu plauktos, kur izvietotaamerikāņu un angļu literatūra. Gandrīzneviens neesot piegājis plauktam ar psiholoģiskoun ezotērisko literatūru, betšis plaukts gan ir diezgan patukšs.Vēl daudz kas jāapgūst, daudz jāmācās,lai apgūtu bibliotēku darba zinības, bettas Ivitu nebaida, jo grāmatu pasauleviņai nav sveša un ir saistoša, kas arīir svarīgs faktors, lai kļūtu par labubibliotēkas darbinieku.Viedo ķīniešu sakāmvārds vēsta: „Kadesi uzkāpis virsotnē, ap sirdi kļūst viegli.Kad stāvi upes malā, domas aizklīst tālu.Kad lasi grāmatu sniegotā naktī, dvēseleapskaidrojas.” Nu ko – brīnišķīgi pateikts...lasīsim grāmatas un mācīsimmūsu bērnus un mazbērnus lasīt, nevistikai sēdēt pie datora!Ķeipenes bibliotēkas jaunais darbalaiks: pirmdienās, otrdienās, trešdienās,ceturtdienās, piektdienās no plkst.8.00līdz 17.00; pusdienas pārtraukums noplkst.12.00 līdz 13.00. Bibliotēkas tālr.Nr.65020821. Bibliotēkā jūs laipnigaida jaunā bibliotēkas vadītāja IvitaPumpure!B. Mietulelabu izglītību, te, Ķeipenē, iesāks? Kuratradīs darbu, atbilstošu izglītībai?Uz šiem jautājumiem iedvesmojošasatbildes pašlaik nav. Bet vienmēr paliekcerība un ticība uz pozitīvām pārmaiņāmun lauku atdzimšanas brīnumu.Bet tagad – kā jaunajā dzīves un skolasvidē iejutušies Ķeipenes pamatskolas šāgada beidzēji, par ko viņi domā un kājūtas, vai ir domājuši par to, ko darīs pēctrim vai četriem gadiem, kad pabeigsskolu – par to absolventi stāsta paši.


5No desmit Ķeipenes pamatskolasabsolventiem pārdomās un jaunās dzīvesiespaidos piekrita dalīties seši.Vadims Gurinovičs: - Par savu skolues tagad saucu Rīgas Valsts 3.ģimnāziju– es mācos šīs skolas 10.a klasē.Mācīties šajā skolā es izvēlējos, jo:1) tā atbilda manam līmenim ( RīgasValsts 3. ģimnāzija nav ne labākā, nearī sliktākā no Valsts ģimnāzijām);2) skolotāja Inese Grise deva labuspamatus gan matemātikā, ganfizikā (pārstāvēju Ķeipenes pamatskoluolimpiādēs) un ieteica manšo skolu kā vienu no skolām,kurā es varētu turpināt mācības.Skolā un jaunajā kolektīvā jūtos labi.Piedalos skolas volejbola treniņos unVadims Gurinovičspiedevām ar labiem rezultātiem.Īstenībā man nekā netrūkst un nepietrūkstšajā jaunajā skolā – te manpat ļoti patīk. Tāpēc īpaši neskumstupēc manas pirmās skolas. Protams,esmu pateicīgs savai pirmajai skolai– Ķeipenes pamatskolai - par to, ka tādeva man visu galveno dzīves pirmajiempamatiem gan mācībās, gan sportā.Viens gan ir, kas man pietrūkst jaunajāskolā , - un tas ir jaunsargu pulciņš. Betpašlaik jaunsargu lietām man vienkāršiarī vairs neatliek laika.Mācības un sports aizņem visu manuuzmanību un laiku, tāpēc īpaši nesekojupolitiskajām aktivitātēm Latvijā. Domāju,ka Latvijas nākotne ir grūti prognozējama.Pagaidām nezinām, ko nesīsEIRO ieviešana.Pašlaik manā dzīvē galvenais ir izcīnītlabu izglītību. Bet vai es, ieguvisizglītību, savas zināšanas un darbu varēšuielikt Latvijas izaugsmē vai arī manToms Kupčsnāksies doties uz ārzemēm – par to tagadgrūti spriest.-Toms Kupčs: - Es tagad mācosRīgas Valsts tehnikumā par komercpakalpojumudarbinieku. Pēc 9. klasespabeigšanas vēlējos iegūt vidējoizglītību, vienlaicīgi apgūstot arī profesiju.Tā kā izlēmu turpmāko dzīvi saistītar biroja darbu, Rīgas Valsts tehnikumslikās labākā skola, kas piedāvā mācītiesizvēlētajā profesijā.Esmu labi iejuties jaunajā kolektīvā.Man gan brīžiem pietrūkst Ķeipenesklasesbiedru, ar kuriem kopā pavadītideviņi gadi un bija sarasts.Man šobrīd nav īsti skaidra viedokļapar nākotnes Latviju un par manitajā. Es gan ļoti gribu savu nākotnisaistīt ar Latviju – manu dzimteni.Ir brīži, kad esmu domājis par tāduiespēju, ka nāksies aizbraukt, jo, skolupabeidzot, varbūt nevarēšu atrast darbu.Tomēr centīšos nepadodies īslaicīgāmgrūtībām, kas mani nākotnē varētusagaidīt, un pēc tehnikuma beigšanastomēr palikt un strādāt dzimtenē.-Evija Dišlere: - Pēc Ķeipenes pamatskolasbeigšanas iestājos Ogres Valststehnikumā, kur mācos par grāmatvedi.Šo skolu kā labu man ieteica draugi,un tā ir vistuvāk manai tagadējai dzīvesvietaiSalaspilij - mana ģimenevasarā no Ķeipenes pārcēlās dzīvot uzSalaspili.Jaunajā skolā vēl īsti neesmu iejutusies- ir grūti pierast pie lielas skolas dzīvesritma, ja deviņus gadus esi mācījusiesmazā skoliņā. Šī iemesla dēļ biežidomāju par Ķeipenes pamatskolu. Manpietrūkst Ķeipenes pamatskolas, jo tātomēr ir mana pirmā skola, un mannekad vairs nebūs jāmācās vienā skolādeviņus gadus – tik ilgu laiku. PietrūkstĶeipenes pamatskolas skolotāju - nekurvairs tādus skolotājus neatradīšu – tikļoti atsaucīgus un mīļus. Arī klasesbiedriman pietrūkst - ar viņiem vairs nav tiklabi kontakti, kādi bija mācoties Ķeipenē.Gribētos pabeigt tehnikumu un dzīvotun strādāt Latvijā. Man nav prātā ienākusidoma pamest Latviju. Latvija irmana dzimtene, un es šeit jūtos kāmājās. Nedomāju, ka aizbraucot manbūs labāk.-Alise Birkenfelde: - Mācos Madlienasvidusskolas 10.klasē. Skolas izvēlē noteicošaisbija tas, lai skola atrastos tuvākmājām un lai es varētu katru dienu būtmājās un palīdzēt mammai.Manas jaunās skolas kolektīvs ir ļotiatsaucīgs un draudzīgs, esmu ieguvusiAlise Birkenfeldedaudz jaunu draugu un ļoti labi iejutusies.Protams, mazliet pietrūkst nujau bijušās skolas atmosfēras un bijušoskolotāju, kas ne tikai stingri lika mumsmācīties, bet arī pajokoja ar mumsun stāstīja interesantus atgadījumus.Uzskatu, ka Latvijā pēc pāris gadiembūs vēl skaistāk, un tā varēs lepoties arsaviem sasniegumiem un cilvēkiem, kasvalsti padarījuši labāku un skaistāku.Skatoties, kas notiek Latvijā, esmu piesevis pārdomājusi, vai es izmantotuTurpinājums 6. lpp.


6Turpinājums no 5. lpp.iespēju doties uz ārzemēm un tur strādāt.Tomēr sirds dziļumos esmu Latvijaspatriote un nevēlos pamest savu zemi,jo te taču ir visi mani mīļie cilvēki.Mums visiem vajadzētu būt savas zemespatriotiem un ar drošu vārdu unlepnumu teikt: „Es esmu latvietis!”-Lelde Kalniņa: - Mācos Madlienasvidusskolā. Šeit mācos tādēļ, ka īsti vēlneesmu izlēmusi, ko savā turpmākajādzīvē vēlos darīt.Manas jaunās klases kolektīvs ir ļotidraudzīgs, esmu ļoti labi iejutusies.Jaunajā skolā pietrūkst mājas sajūtas,kāda bija Ķeipenes skolā. Tāpēcdomās šad un tad atgriežos Ķeipenespamatskolā, jo tomēr tā ilgu laiku manbija manas otrās mājas un skolotāji bijaļoti saprotoši un atsaucīgi, vienmērpalīdzēja, ja tas bija nepieciešams.Par manu tālāku nākotni domājot - mantāda doma prātā nav bijusi nekad, ka esvarētu pamest Latviju. Jo te ir vislabākun šeit ir manas mājas!-Jānis JansonsJānis Jansons: - Pēc pamatskolasbeigšanas turpinu mācīties Madlienasvidusskolā, jo nevarēju izlemt, kuruprofesiju tālāk mācīties. Tagad man irvēl trīs gadu ilgs laiks, lai padomātu.Jaunais klases kolektīvs draudzīgs,jo daži klasesbiedri jau bija pazīstamiun klases audzinātāja ir Inta Oša, kasĶeipenes pamatskolā mācīja ģeogrāfiju.Domās atpakaļ tajā, kas pagājis,neatgriežos, jo jādomā uz priekšu.Kamēr nav pabeigta skola, nelauzugalvu par to, vai braukt vai nebrauktstrādāt uz ārzemēm. Tomēr domāju, kaneizceļošu uz ārzemēm meklēt labākudzīvi. Paies laiks, un tad redzēs!-Tā šajā rudenī iet sešiem Ķeipenespamatskolas absolventiem, tādas ir viņušā brīža domas. Cerams, ka šie jauniešineapstāsies pusceļā, mācības turpinās unpatiešām skolas pabeigs.R. Bahs ir teicis: „Tu vari nokāpt tikaino tām smailēm, kurās esi uzkāpis.Bet, ja izpletīsi spārnus, tu aizlidositālāk.” Nepagurt un nenogurt, kāpjotpa dzīves virsotnēm – dažreiz asām unšķautnainām - un veiksmīgu lidojumu,Ķeipenes pamatskolas šīs vasarasabsolventi!B. MietuleKā, pašai nezinot, var kļūt par pilsētnieci. Pamācošs stāsts.Lasiet pagasta avīzīti un pasargāsietsevi no krāpniekiemLaikam jāsāk aģitēt ķeipeniešus lasītpagasta avīzīti „Ķeipenes Vēstnesis”,jo avīzītē cenšamies pastāstīt par visuaktuālāko pagasta dzīvē, kas būtu jāzinaikvienam ķeipenietim. Ja ķeipenieteOna Gurinoviča būtu izlasījusi„Ķeipenes Vēstneša” aprīļa numuru,tad būtu iepazinusies ar mūsu pagastaiedzīvotājas Valdas Gēmas bēdīgopieredzi - neģēlīgi krāpnieki, piesolotdarbu ar lielu darba algu, uz Valdasvārda izņēma bankas norēķinu karti,ko piesavinājās sev, un tad Valdas vārdāpaņēma vairākus kredītus, kopsummāaptuveni 700 latu apmērā. Bet vaipati Valda saņēma kaut latiņu no šīssummas? Kur nu! Valdai tika tikaikreņķi un asaras, un nepatikšanas.Bet diemžēl Ona Gurinoviča „ĶeipenesVēstnesi” nelasa, un, acīmredzot,viņas tuvākie kaimiņi arī nē, jo citādibūtu brīdinājuši kaimiņieni par blēžuun krāpnieku baru, kas siro pa Ķeipeni.Krāpnieki savu kārtējo upuri atrodLieldesu pagalmā skaldām malkuUn tā Ona, kurai jau ir pāri 70, šāgada 27. septembra dienā pie savasmājas skaldījusi malku, kad viņaspagalmā iebrauksi vieglā automašīna,no kuras izkāpis viens pajauns vīrietis,kas izskatījies čigānu tautības. Vēl divivīrieši palikuši sēžam mašīnā. (Jaatceraties, tad arī Valdas Gēmas pagalmāiebrauca auto ar pajauniem vīriešiem,no kuriem viens bija čigāns!) Vīriešipaslavējuši čaklo malkas skaldītājuun teikuši, ka viņi tieši meklējot tādulabu strādnieci. Tālākais scenārijstieši tāds pats, kāds tika īstenots arValdu – brauciens uz Rīgu, bankasnorēķinu kartes un internetbankas kartesizņemšana uz Onas Gurinovičas vārdaun divi paņemti kredīti – viens 200latu, otrs – 100 latu. Šoreiz krāpniekibijuši dāsnāki – ar plašu žestu atmetuši“Redz, kā mani, vecu cilvēku, apšmauca!” saka Ona Gurinoviča.savai jaunajai darbiniecei 20 latu unpat aizveduši līdz veikalam, lai kaut koēdamu sapērk par pirmo avansu.Šoreiz krāpnieki bijuši ne vien dāsnāki,bet arī viltīgāki. Lai Ona Gurinovičatik ātri neuzzinātu par kredītiem, kasTurpinājums 7. lpp.


paņemti uz viņas vārda, krāpnieki tajāpašā dienā ar internetbankas starpniecībuizdeklarējuši Onu Gurinoviču noĶeipenes pagasta un deklarējuši viņaijaunu dzīvesvietu kādā Aizkrauklespilsētas dzīvoklī. Pašai Onai, protams,par to, ka no lauku sievas kļuvusi parpilsētas iedzīvotāju, nebijis pat nemazākās nojausmas.Krāpnieku funktieris skaidrs – parādupiedzinēju brīdinājumi par naudaspiedziņu tiks sūtīti uz Aizkraukles dzīvokli,kur tos neviens nesaņems un sūtīsatpakaļ. Tas dos iespēju ņemt kredītus vēlun vēl, jo kredītkartes īpašniece nezināsneko par kredītiem, necels trauksmi, unkredītkarte netiks nobloķēta.Krāpniekus iegāž alkatībaTaču, ak, vai! - krāpniekus iegāzaalkatība. Viņiem sagribējās tikt arī pieOnas Gurinovičas pensijas, tāpēc viņi,atkal izmantojot internetbanku, OnasGurinovičas vārdā uzrakstīja iesniegumuVSAA Jēkabpils nodaļai, lai pensijupārskaita uz bankas kontu. Tā bija viņuliktenīgā kļūda, jo Ona Gurinoviča,ierastajā datumā nesaņēmusi pensiju,saprata - kaut kas nav kārtībā, un atnācauz pagasta pārvaldi pēc palīdzības.Tad arī noskaidrojās, ka viņa vairsnav Ķeipenes pagasta iedzīvotāja unka viņas vārdā ir nosūtīts elektronisksiesniegums par pensijas pārskaitīšanu uzbankas kontu. Paldies Dievam, laimīgassagadīšanās dēļ pensija vēl kontā nebijaieskaitīta, un tātad Ona Gurinovičapensiju saņems, bet tikai kopā ar nākamāmēneša pensiju – tāda diemžēl kārtība.Kā nu nabaga pensionāre bez naudasizdzīvos veselu mēnesi? – tas ir aktuālsjautājums. Palīdzību jau ir sniedzissociālais dienests un tuvinieki.Ko darīt???Ko darīt šādā situācijā? Vispirmsjārīkojas pašiem! Jābrauc uz banku, uzVSAA nodaļu, uz policiju. Labi, ka OnaiAicinām apmeklēt2.decembrī plkst.15Ķeipenes tautas namāteatrāli muzikālapēcpusdiena „Domulidojums”.Nedaudz no teātra sportakopā ar Arni Stuburu (Rīga).Akustiski instrumentālas noskaņasradīs Andris Džiguns un ZigfrīdsAdamovičs.Ieeja 50 santīmi.Gurinovičai Ķeipenē dzīvo tuvinieki,kas apkrāpto sievieti aizveda uz Ogriun izvadāja pa visām nepieciešamajāminstancēm. Policists par šādu situācijupaskaidroja – kamēr neesot pierādījuma,ka notikusi krāpniecība un no kontanoņemta nauda, policijai neesot pamatasākt rīkoties. Šos pierādījumus ieteicasavākt pašai apkrāptajai. Tā, lūk!Nesaprotama ir situācija, ka krāpnieki,kas vienu ķeipenieti tādā pašā veidāapmānīja jau krietnu laiku atpakaļ, tovar netraucēti turpināt darīt, meklējotarvien jaunus upurus. Arī Valdas Gēmasstāstā viens no krāpniekiem bija čigānutautības. Diez vai tā ir tikai sakritība.Pēc blēžiem un meļiem nav jābraucuz Rīgu, tie ir tepatPavasarī Valdas Gēmas darbs neesošākrāpnieku firmā beidzās, tā arī nesācies.Strādāt par malkas fasētāju un nopelnītnaudu nesanāca arī 71 gadu vecajaiOnai Gurinovičai. Cerams, ka trešomalkas fasētāju vismaz Ķeipenes pagastākrāpniekiem neizdosies atrast!Brīdiniet par krāpniekiem savuskaimiņus, radus, draugus un paziņas! Unneesiet naivi un nevienā lietā un nevienājautājumā neuzticieties svešiniekiem,kas uzdodas par labdariem! Medicīnānevar iztikt bez indēm, dzīvē – bezkrāpniekiem. Un - vai pēc blēžiem,meļiem uz Rīgu jābrauc - tie tepat.Ja uzrodas tādi „labdari”, pazvanietsaviem tuviniekiem vai kaimiņiem, vaipaziņām un pajautājiet, kā rīkoties! Tas,vai jūs uzķersieties uz šiem krāpniekiem,ir jūsu pašu ziņā. Cerams, ka jūs būsietdzīvesgudri un nekļūsiet par kārtējiemkrāpnieku upuriem!Un raksta nobeigumā - viens labs latviešusakāmvārds speciāli blēžiem unkrāpniekiem pārdomām: „No blēdībasuz blēdību, uz elli kā pa laipu.”Onu Gurinoviču un viņas tuviniekusuzklausīja B. MietuleAktualitātesĶeipenes bibliotēka š.g. 6. decembrībūs slēgta apmeklētājiem.Bibliotēkas vadītāja I. PumpureVisi, kas vēlas lasīt „ĶeipenesVēstnesi” arī 2013. gadā, neaizmirstietto abonēt!Laikraksta „Ķeipenes Vēstnesis”abonēšanas maksa 2013. gadam Ls2,40. Informācija par abonēšanasiespējām pa tālr. Nr.65033598.7Ķeipenes pagastapārvaldes lēmumu apskatsOgres novada pašvaldības Ķeipenespagasta pārvaldes vadītājs VilnisSirsonis š.g. novembrī pieņēmis divuslēmumus:1. novembrī lēmumu par nosaukuma“Krūmāji” piešķiršanu no Ogres novadaĶeipenes pagastā esošā nekustamāīpašuma “Griezes” atdalāmajai zemesvienībai 1,00 ha platībā;26. novembrī lēmumu par dzīvojamāstelpas īres līguma pagarināšanu uz gaduar īrnieci I. Bukšu.Lēmumu apskatu sagatavoja sekretāreB. MietulePašvaldības policijas ziņasŠ.g. 3. novembrī plkst. 20.00 publiskāvietā pie veikala „Namejs”, būdamialkohola reibumā un ar atvērtu alkohola(degvīna) pudeli, atradās diviĶeipenes pagasta iedzīvotāji – Jānis,dzim.1954. g., un Ivars, dzim. 1976.g.Abiem vīriešiem saskaņā ar LatvijasAdministratīvo pārkāpumu kodeksa(LAPK) 171.panta.1.daļu tika sastādītiadministratīvā pārkāpuma protokoli.Par šādu administratīvo pārkāpumu- alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošovielu lietošanu sabiedriskāsvietās un atrašanos sabiedriskās vietāsreibuma stāvoklī draud šādas sodasankcijas - brīdinājums vai naudas sodslīdz simt latiem.Par tādām pašām darbībām, ja tāsizdarītas atkārtoti gada laikā pēcadministratīvā soda uzlikšanas, uzlieknaudas sodu no 100,- līdz 250,- latiem.Š.g. 11. novembrī 25 Ķeipenesprivātmāju iedzīvotājiem par Latvijasvalsts karoga neizkāršanu tika izteiktibrīdinājumi.Sakarā ar izdarīto administratīvopārkāpumu - Latvijas valsts karoganeizkāršanu š.g. 18.novembrī - pret6 Ķeipenes pagasta iedzīvotājiem iruzsāktas administratīvās lietvedībaspēc LAPK 201. 43 panta. Par minētopārkāpumu pirmajā reizē tiek izteiktsbrīdinājums, bet atkārtota pārkāpumagadījumā var izteikt brīdinājumu vai arīuzlikt naudas sodu līdz 30 latiem.Par Ogres novada pašvaldības saistošonoteikumu Nr. 23/2010 „Par nekustamoīpašumu uzturēšanu Ogresnovadā” pārkāpšanu pret diviem nekustamoīpašumu īpašniekiem ir uzsāktasadministratīvās lietvedības.Pašvaldības policists Andrejs Cviguns