SatursPasaules ekonomika.................................................................................................................................... 3ASV............................................................................................................................................................. 6Eiropas Savienība........................................................................................................................................ 9Attīstības tirgi..............................................................................................................................................14Kontakti ......................................................................................................................................................17SaīsinājumiECB – Eiropas Centrālā BankaES – Eiropas SavienībaFRS – ASV Federālo rezervju sistēmaOPEC – Naftas ekportētajvalstu organizācijaOECD – Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijaPCI – Patēriņa cenu indekss
3 Pasaules ekonomikas apskatsPasaulesekonomika1. Ekonomikas attīstībaProblēmas ASV zemstandarta hipotekārāskreditēšanas tirgū izraisīja cita veida grūtībaspretstatā gaidītajam. Tā vietā, lai kavētu uzkrājumupieaugumu, mazinātu optimismu un pieprasījumu,tas izraisīja likviditātes krīzi. Vēl jūlijā vairumsanalītiķu optimistiski vērtēja pasaules ekonomikasattīstības tendences, jo lielāko valstu ekonomiskierādītāji bija labāki nekā prognozēts. Tagad situācijair mainījusies, bet, tā kā likviditātes krīzes patiesaisapjoms vēl nav zināms, arī nākotnes prognozesjoprojām nav skaidras. Federālo Rezervju Sistēmas(FRS) vadītājs Ben Bernanke norādījis, ka pasaulesfinansiālie zaudējumi „ir daudzkārt pārsnieguši patvispesimistiskākās prognozes”. Šāds paziņojumsnekādi neatbild uz jautājumiem, ar kuriem nākassaskarties vairumam analītiķu, un ietver draudus parvēl grūtāku laiku tuvošanos. Nav skaidrs, cik lielāmērā finanšu sektors faktiski ir pakļauts draudiem,kas saistīti ar zemstandarta kredītu izsniegšanu,proti, cik daudz banku un citu finanšu institūcijubilancēs joprojām ir atrodamas slēptas problēmas.Neskaidrības saistībā ar paaugstināta riskahipotekārajiem kredītiem pasaules ekonomikasattīstību ietekmē dažādos veidos. Pirmkārt,palielinājušās risku maržas, tādējādi radot situāciju,kad ierobežotās kreditēšanas dēļ daudzi uzņēmuminevarēs iegūt nepieciešamo finansējumu. Otrkārt,ievērojami samazinājusies uzņēmumu pārliecība parveiksmīgu ekonomikas attīstību nākotnē, un jovairāk radīsies jaunas neskaidrības, jo šī pārliecībamazināsies vēl vairāk. Treškārt, rezultātā tiksietekmēts arī patērētāju noskaņojums un pārticība,kas, savukārt, jau tieši ietekmēs pieprasījumu unražošanu. Šī negatīvā ietekme mazinās pozitīvāsattīstības tendences pasaules ekonomikā, kas līdzšim izrādījās pārsteidzoši spēcīgas, īpaši eirozonāun attīstības valstīs.Šobrīd analītiķu noskaņojumu pārsvarā varētunosaukt par piesardzīgu – daudzu valstuekonomiskās izaugsmes prognozes šim gadam irkoriģētas. Baltijas valstu ekonomiku ievērojamiietekmēs lēnāks pieaugums Ziemeļvalstīs, tačupēdējo attīstības tendenču rezultātā tika nedaudzsamazinātas prognozes arī eiro zonai (EiropasKomisija tās samazināja no 2.6% uz 2.5%),savukārt, Lielbritānijai un Polijai tās tika palielinātas.Jāatzīmē, ka 2008. gada perspektīvu aptumšolikviditātes problēmas un pastāvošās neskaidrības.Tikmēr lielākā daļa attīstības tirgu joprojām būsspēcīgi, īpaši Āzijā, Centrālajā un Austrumeiropā,pat neraugoties uz nedaudz lēnākiem izaugsmestempiem.Straujais ASV dolāra bāzes procentu likmjusamazinājums par 50 bāzes punktiem varētu kalpotpar sava veida glābšanas riņķi, kas varētu pasargātpasaules ekonomiku no lejupslīdes. Tomēr tas arīskaidri norāda uz to, ka lielo valstu ekonomikāpastāvošie monetārās politikas ierobež ojumimazināsies un stingrās politikas laiki ir beigušies.Procentu likmju izmaiņas un draudīgās problēmasASV zemstandarta kreditēšanas tirgū ir negatīviietekmējušas ASV dolāru, tā kursam pret eirosasniedzot 1.40, un tuvākajā laikā straujš dolāravērtības kāpums, visticamāk, nav gaidāms.Procentu likmes un valūtu kursi25.Sep.073M 6M 9M 12MFRS likme* 4.75% 4.75% 4.50% 4.25% 4.25%USD (3M)** 5.20% 4.82% 4.47% 4.37% 4.31%ECB* 4.00% 4.00% 4.00% 4.00% 4.25%EUR (3M)** 4.72% 4.55% 4.28% 4.21% 4.35%EUR/USD** 1.41 1.44 1.40 1.41 1.38* FRS un ECB refinansēšanas likmes saskaņā ar tirgus vidējo prognozi** USD and EUR valūtas kursi un naudas tirgus likmes saskaņā ar tirgusgaidām (uz nākotnes līgumu bāzes)Pieprasījuma samazināšanās ir ietekmējusi izejvielutirgu, bet, tā kā pieprasījums joprojām ir saglabājiesaugsts, nav noticis ievērojams cenu kritums.Neseno naftas cenu straujo kāpumu noteica vairākiprocesi, tomēr tam pamatā bija, galvenokārt,augošais pieprasījums un jaudu trūkums. Šogadstrauji augušās pārtikas preču cenas (īpaši labībascenas, kas, savukārt, ietekmē arī citas cenas)turpinās augt arī turpmāk, jo tās šobrīd ir pakļautastiem pašiem faktoriem, kas pirms daž iem gadiemizraisīja enerģijas cenu kāpumu. Papilduslabklājības un pieprasījuma pieaugumam attīstībastirgos arī arvien plašāka biodegvielas izmantošana(visai nelabvēlīgs un neparedzēts pavērsiens naftasražotājiem, ko tomēr viņi paši izraisījuši) pastāvīgiveicina pārtikas cenu kāpumu, turklāt šogadvairākos nozīmīgos graudkopības reģionos bija arīslikti laika apstākļi.2. Naftas un izejvielu cenasEnerģijas cenas turpināja augt, un ASV tirgos naftascena par barelu pārsniegusi 80 ASV dolāru robežu.Pēdējie notikumi atspoguļo dolāra pavājināšanos,ko, savukārt, izraisīja FRS procentu likmjusamazinājums, kas izrādījās straujāks, nekā
Change language