Oktobris 2007 - Swedbank

Pasaules ekonomikas apskats 4prognozēts. Minētais cenu kāpums turpinājās,neraugoties uz to, ka OPEC nesen palielinājaražošana kvotas (OPEC saražo apmēram 40%pasaules naftas). Līdz ar to gada vidējā naftas cenaASV dolāros šogad jau ir lielāka nekā 2006. gadā(67.4 šogad un 66.3 ASV dolāri pērn). Tomēr dolārakursa krituma ietekmē naftas cena eiro irsamazinājusies (Brent nafta 50.1 pret 52.3 eiro).Dolāra vērtības kritums ir viens no iemesliem, kāpēcOPEC un pārējās naftas ieguves valstis vēlassaglabāt naftas cenu pieaugumu un ierobež ot tāspiegādi. Tomēr galvenais iemesls arvien augošajamcenu kāpumam ir tas, ka pieprasījums pēc naftasaug straujāk nekā tās ieguves apjomi, un,mazinoties naftas rezervēm un saglabājoties visailabvēlīgām ekonomikas attīstības iespējām, pastāviespēja, ka pieprasījums turpinās augt, palielinotplaisu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Arīpastāvīgie politiskie nemieri naftas ieguves valstīsnelabvēlīgi ietekmē naftas cenu. Secinājumsattiecībā uz naftas ieguves valstīm ir neiepriecinošs:lai gan naftas cena ilgākā termiņā turpinās augt,tomēr ekonomiski nelabvēlīgāki laiki var uz laikumazināt šo pieaugumu un pat samazināt cenas.Naftas cena (Brent)806040200Jan.02 Jan.03 Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07EURgada vidējā (USD)Avots: EcoWin; HB aprēķinigada vidējā (EUR)USDIespējams, vienas no visvairāk apspriestajāmcenām šogad ir bijušas pārtikas preču cenas.Labības cenas šogad ir gandrīz dubultojušās (cenasASV dolāros), kas, savukārt, ietekmējis mājlopu(gaļas) un daudzu rūpniecības preču cenas.Straujajam pārtikas preču cenu kāpumam šogadbijuši daudzi iemesli, piemēram, augošaisiedzīvotāju skaits un labklājība attīstības valstīs,nelabvēlīgie laika apstākļi vairākās graudkopībasvalstīs, kas bija par iemeslu sliktai ražai, unpieaugošie biodegvielas raž ošanas apjomi, kaspalielināja graudu pieprasījumu. Straujais pārtikaspreču cenu kāpums jau uzskatāmi sācis ietekmētcenas attīstītajās valstīs, ieskaitot EiropasSavienības valstis, kur raž ošanas kvotas radanepietiekamu piedāvājumu, un tirgus cenas irzemākas nekā pasaulē kopumā. Maz ticams, kapārtikas preču cenas varētu šogad kristies, un ilgākāperiodā var prognozēt ievērojamu pieprasījumapieaugumu attīstības tirgos.Izejvielu cenu indekss, USD (Jan02=100)40035030025020015010050Jan.02 Jan.03 Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07Avots: The EconomistPārtikaRūpnieciskie metāliNepārtikas lauksaimniecības precesPārējo izejvielu cenu attīstībā vērojamas atšķirīgastendences, lai gan tās visas vieno kopēja pazīme –tās joprojām ir augstas, pat neskatoties uz to, kasalīdzinājumā ar 2007. gadā sasniegtajiem cenurekordiem, vērojams kritums. Visstraujākais cenukāpums kopumā jau ir beidzies. Valūtas kursuizmaiņas ir negatīvi ietekmējušas ASV tirgupirktspēju, bet eirozonu un ar to saistītās valstis –pozitīvi vai vismaz neradot būtiskas problēmas.Mazinoties ekonomiskajai aktivitātei pasaulē, cenasir kritušās – lielākais cenu kāpums vairumamparasto metālu bija vērojams 2006. gada beigās,kamēr tērauda cenas visaugstākās bija 2007. gadamaijā.3. Procentu likmes un valūtukursiProcentu likmju attīstības iespējas ir mainījušās pēctam, kad ASV FRS samazināja bāzes procentu likmipar 50 bāzes punktiem līdz 4.75%, kas bija zemākāprognozētā likme, līdz ar to tirgus analītiķi šobrīdpielāgo savas gaidas jaunajai situācijai. Tirgusšobrīd jau prognozē, ka oktobrī FRS procentulikmes samazinās vēlreiz līdz pat 4.5%, tomēr tālākasamazināšana šogad netiek gaidīta.ASV zemstandarta kreditēšanas tirgū un toiespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas finanšusektoru, tad tagad turpmāka procentu likmjupalielināšana šķiet maz ticama. ASV finanšu tirgunegatīvās ietekmes apmērs joprojām nav skaidrs,tomēr, ņemot vērā notikušo masveida līdzekļuizņemšanu no Lielbritānijas bankām, kā arī to, kavairākas lielas Eiropas finanšu institūcijas jau irziņojušas par zaudējumiem, šī ietekme varētu būtlielāka, nekā tika uzskatīts. Augustā inflācijaeirozonā ir samazinājusies līdz 1.7% (1.8% jūlijā),kas atbilst ECB mērķim, proti, „inflācijas līmenis