27.06.2008 (Nr.26) - Iecavas novads

iecava.lv
  • No tags were found...

27.06.2008 (Nr.26) - Iecavas novads

2008. gada 27. jūnijā 4.Saulgriežos svarīgs ir gatavošanās processA:F: Austra Voitišķe1.lpp.1.Jau kopš senseniem laikiemlatvieši ir atzīmējuši saulgriežus,kad diena ir visgarākā, bet naktsvisīsākā. Sagaidot šo brīdi, kadnotiek arī gadalaiku maiņa, senielatvieši dejoja, dziedāja ungāja rotaļās, turklāt neizpalikaarī maģija. Tieši tāpēc 22. jūnijavakarā Iecavas sieviešu klubs«Liepas» organizēja uguns rituālu.Interesentus savā lauku mājāgaidīja namamāte Astrīda Vītola.Rituāla dalībnieki ieradās arpašu vāktām jāņuzālēm. Tāstika izmantotas, lai sapītu sevsvētku vainagu un kopīgi izveidotuziedu vītni (foto Nr. 1). Šī pīnebija svarīga uguns rituāla sastāvdaļa,kuru divos apļosnovietoja apkārt ugunskuram.Ziedu vītne simbolizē robežustarp divām pasaulēm.«Šogad svētku rīkošanākrasas izmaiņas nenotika, jolabas lietas mainīt nevajag,»klāstīja «Liepu» vadītāja AgitaHauka. « Vienīgā lieta, kas katrugadu mainās , ir cilvēku skaits, jotas ar katru gadu pieaug. Pasā-kuma uzdevums ir kopt latviešudziesmu un rotaļu tradīcijas,turklāt šī ir arī izdevība satikt sa-vus draugus vai iepazīt jaunuscilvēkus. Šādā garā arī tiek svi-nēti īsti saulgriežu svētki.»Svētku dalībnieki Evija unĒriks bija ieradušies no Rīgas.Viņi šurp brauc jau otro gadu, jopar šo rituālu ir liela interese.Rīdzinieki dalījās savos iespaidos:«Visinteresantākais ir process,kurā gatavojas uguns rituālam.Tā tradīcijas nedrīkstaizmirst, tāpēc katru gadu ir jāatsvaidzina.»Eviju un Ērikuvisvairāk šajā pasākumā priecējatas, ka kopā sanākuši daudzcilvēku. Turklāt dalībnieki pēcrituāla atbrīvojās no sliktām domāmun atraisījās. Katram acīsbija manāms prieks. Viennozīmīgivar teikt, ka rituāls nostrādāja.Abi piekrīt, ka senie latviešiprata svinēt svētkus, jo tāds bijaviņu dzīvesveids - strādāt un svinēt,bet mūsdienās cilvēki tikaistrādā.Rituāla dalībnieku vidū bijaarī Sandra Ķisele no Īslīces pagastasieviešu kluba «Rītausma».Piedaloties Bauskas novadpētniecībasun mākslas muzeja projektā,tiek pētītas igauņu, itāļuun latviešu kopīgās tradīcijas.Sandra jau pabijusi Igaunijā unItālijā, un tagad viņa ārzemniekiemrādīja latviešu tradīcijas.Uz uguns rituālu ieradās pār-stāvji no Itālijas. Igauņi jau bijadevušies mājās, jo arī viņi savāvalstī svin saulgriežus.Ar uguns rituālu mūs tuvākiepazīstināja tā vadītāja LaimaKārkliņa (pie ugunskura fotoNr. 2) no Tukuma: «Pirmkārt,svētkus nevar nopirkt. Sarīkotsvētkus pa r naudu nav tas pats,kas dziedāt un dejot. Pats galvenaisir process. Šim rituālamcilvēki gatavojās visu dienu. Viņigāja uz pļavu un meklēja jā-2.ņuzāles. Neatņemama svētkusastāvdaļa ir kopā būšana. Janeievēro šīs lietas un visu iegūstjau gatavu, tad svētku sajūtasnav.Uguns rituāli ir ļoti seni. Tossenie latvieši veica četras reizesgadā, kā arī lielos svētkos, piemēram,sudrabkāzās (bet ne kāzās,jo šiem svētkiem ir paredzēticiti rituāli) vai arī lielos godos,kad atbrauca ļoti godājami ciemiņi.Rituāla būtība ir pateicībaKatram dalībniekam tikatrauciņš ar ziedojumiem,ko mest ugunskurā......un rupjmaize ar medu.Dievam, viņa slavināšana unlūgšana. Tas viss izskan caurtautas dziesmām. Taču par šo rituāluir ļoti maz rakstisku ziņu.Galvenais uzziņu avots ir tautasdziesmas,tās arī pierāda rituālaesamību un nozīmīgumu.Piemēram, tautasdziesma:Es sakūru uguntiņuNo deviņi žagariņi.Sildās mans augumiņšSildās mana dvēselīte.Pie ugunskura ar ziedu vītnēmiet ar domu, ka viss teiktaisun lūgtais nonāks pie Dieva.Svarīgi ir saprast, ka latviešiemDievs nav bargais kungs, bet ganpadomdevējs, viņš ir tepatmums blakus.Rituālā tiek uzrunātas arīvisas 66 mātes, piemēram, vēja,uguns, zemes. Kad ejam ciemospie kāda, mēs taču no sākumapieklauvējam, tāpat notiek arīpie šī ugunskura. Mēs ugunsmātei lūdzam atļauju kurināt, jouguns sniedz siltumu, spēku unmeditāciju. Labākā meditācija irskatīšanās uguns liesmās, tačuuguns ir arī tik spēcīga, ka variznīcināt visu.»Laima aicināja pavērties uzsvētku dalībniekiem no malas.Es redzēju cilvēkus, kuri iet rotaļās,pulcējas pie svētku galdavai bauda vakaru, viens ar otrusarunājoties. Rituāla vadītājateica: «Šie cilvēki ir kopā un izklaidējas.Visi priecājās, bet šeitnav ne alkohola, ne šašliku.» Unes ne tikai jutu, bet arī redzējusvētku sajūtu. IZ

More magazines by this user
Similar magazines