saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

B. Ošmane, I. Ramane Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās stiebrzālēsEnerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās veģetācijas fāzēs novāktāsstiebrzālēs un no tām dažādi gatavotās skābbarībāsEnergy and Protein Balance in Grass, Harvested in Three Vegetation Stages,and in Differently Made Grass SilageBaiba Ošmane, Ilma RamaneLLU Zinātnes centrs “Sigra”, e-pasts: sigra@lis.lvResearch Centre “Sigra”, LUA, e-mail: sigra@lis.lvAbstract. The aim of the study was to determine the quality of grass (perennial ryegrass, meadow fescue,timothy, meadow foxtail, cocksfoot) silage made in different stages of maturity – branching, shooting, blooming.The silage was prepared in four ways: unwilted without additives (control), unwilted with additive AIV-2Plus,unwilted with bacterial inoculant SIL-All 4x4 , and from wilted grass. The count of crude protein (g kg -1 ), NEL (MJkg -1 ), NDF, ADF (g kg -1 ) and TDN (%) were determined in grass in three vegetation stages of maturity and insilage (four ensilage ways). The preserving of the feeding value was determined in a balance experiment. Resultsof green material analysis included in the experiment demonstrated different chemical composition, buffer capacity,and fermentation coefficient of grasses during each grass development stage, which characterizes the greenmass ensilage capacity and microbial spectrum. Grass ensilage capacity, in its turn, allows to select an appropriateensiling method and to predict the quality of the produced silage.Key words: grass, silage, energy and protein balance, conservation method, vegetation stage.IevadsLai ziemas periodam maksimāli saglabātu izaugušoszālaugus ar minimāliem enerģijas un proteīna zudumiemun iegūtai skābbarībai būtu laba apēdamība un izmantojamība,zālaugi skābēšanai jānovāc optimimāli agrāveģetācijas fāzē un jālieto piemērotākā skābēšanasmetode. Labākais zāles novākšanas laiks (optimālais)ir tas periods, kad augu zaļmasas vērtīgās barības vielassasniegušas kvalitatīvo un kvantitatīvo maksimumu.Katrai mājdzīvnieku sugai vajadzība pēc enerģijasun proteīna nodrošinājuma un struktūras ir atšķirīga.Tādējādi arī izēdināto barības līdzekļu enerģētiskā unproteīna vērtība atšķiras (Lopbarības katalogs, 1996). Tākā zāles skābbarību gatavo pamatā liellopiem, tāsbarotājvērtību nosaka pēc enerģētiskās vērtības (NELMJ kg -1 ), kopproteīna daudzuma (barības sausnā g -1 ),kokšķiedras frakcijām – NDF un ADF (apēdamības unuzņemto barības vielu sagremojamības) raksturotājlielumiem(Osītis, 1998, 2002; Osītis u.c., 2000).Enerģija kā rādītājs dzīvības procesu nodrošinājumam,produkcijas ieguvei un reprodukcijas spējuizpausmei organismam jānodrošina ar kvalitatīvulopbarību. Vielu maiņas un fizioloģisko norišu vajadzībāmslaucamām govīm kā enerģijas mērvienību lietomegadžoulu (MJ) un kilokalorijas (Kcal) (Пищеварениеи кормление, 1994; Cooper, 1995; James, 1995). Otrssvarīgākais rādītājs ir proteīns, kuru kā normētāju unnodrošinājuma kritēriju slaucamo govju ēdināšanāizsaka kā kopproteīns sausnā (g -1 ).Izmēģinājumos iegūto skābbarību barotājvērtībuvērtējumam izmantots arī aprēķinātais sagremojamovielu daudzums sausnā. Reizē ar auga attīstību šisrādītājs samazinās. Tādējādi apstiprinās likumsakarībapar agrās pļaujas nozīmi stiebrzāļu barotājvērtībaspaaugstināšanā. Kopējo sagremojamo barības vieludaudzums stiebrzāļu skābbarību sausnā slaucamāmgovīm svārstās no 72 līdz 55% (Thomas u.c., 1991;Raymond u.c., 1996).Neitrāli skalotās kokšķiedras (NDF) <strong>saturs</strong> ir rādītājs,ar kuru raksturo iegūto skābbarību teorētisko apēdamību.Par optimālo NDF stiebrzālēm uzskata ±45%barības sausnā. Šis rādītājs negatīvi korelē ar skābbarībassausnas uzņemšanas spēju. Otrs rādītājs ir arskābi skalotā kokšķiedra (ADF), kas negatīvi korelē arapēsto barības vielu sagremojamību. Palielinoties ADFsaturam, samazinās uzņemtās barības sausnas sagremojamība(Ramane, 1999; Ošmane, 2003). Slaucamogovju ēdināšanā par augstāko pieļaujamo ADF rādītājuuzskata 40% barības sausnā. Tādējādi, pēc minētiembarotājvērtības rādītājiem, novērtētas 5 stiebrzāles 3attīstības fāzēs, katra skābēta 4 veidos.Pētījuma mērķis bija noteikt trīs attīstības fāzēs(cerošanā, stiebrošanā, ziedēšanā) novāktu stiebrzāļu(ganību airenes, pļavas auzenes, timotiņa, pļavas lapsastes,kamolzāles) un dažādi skābētu (bez piedevām, arķīmiskā konservanta AIV–2Plus un bioloģiskā ieraugaSIL–All 4x4 piedevām un apvītinātas masas bez piedevām)skābbarību barotājvērtību.Pētījuma uzdevums bija atrast labāko atšķirīgās fāzēsnovāktu stiebrzāļu skābēšanas veidu, kas nodrošinātuaugstāku barotājvērtību un maksimālu tās saglabāšanos,un noteikt enerģijas un proteīna bilanci atšķirīgāsveģetācijas fāzēs sagatavotās stiebrzāļu skābbarībās.Materiāli un metodesPriekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā ņēmāmzaļmasu no speciāliem stiebrzāļu tīrsējas laukiem30 LLU Raksti 12 (308), 2004; 30-35 1-18
B. Ošmane, I. Ramane Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās stiebrzālēs(ganību airene Lolium perenne L., pļavu auzene piedevu (0.01 g kg -1 );Festuca pratensis Huds., timotiņš Phleum pratense L.,kamolzāle Dactylis glomerata L.), no LLU Mācību unpētījumu saimniecības “Pēterlauki” (pļavu lapsasteAlopecurus pratense L.). Zaļmasa tika pļauta unkonservēta no piecām stiebrzāļu sugām to cerošanas,stiebrošanas un ziedēšanas fāzēs, četros variantos, trīsatkārtojumos trīslitru burkās laboratorijas apstākļos.Zaļmasa pirms ieskābēšanas tika nosvērta arprecizitāti ±1 g un analizēta pēc atbilstošām metodēm.Skābēšanas piedevas pievienoja ar rokas smidzinātāju.Iekonservētā masa burkās bija hermētiski noslēgtaar plastmasas vākiem un politelēna plēvi. Konservēšanasvarianti:- kontrole – svaiga zāles masa bez piedevām;- svaiga zāles masa ar ķīmiskā konservanta AIV2Plus piedevu (5 ml kg –1 );- svaiga zāles masa ar bioloģiskā ierauga SIL–ALL 4x4Stiebrzāles /GrassGanību airene /Perennial ryegrassPļavas auzene /Meadow fescueTimotiņš /TimothyPļavas lapsaste /Meadow foxtailKamolzāle /CocksfootGanību airene /Perennial ryegrassPļavas auzene /Meadow fescueTimotiņš /TimothyPļavas lapsaste /Meadow foxtailKamolzāle /CocksfootGanību airene /Perennial ryegrassPļavas auzene /Meadow fescueTimotiņš /TimothyPļavas lapsaste /Meadow foxtailKamolzāle /Cocksfoot- apvītināta zāles masa (24 stundas laboratorijastelpās) bez piedevām.Augu novākšanas apstākļi un skābēšanas tehnoloģijavisos variantos bija vienāda. Visu eksperimentalaiku darbus veica vieni un tie paši darbinieki. Ieskābētaismateriāls tika glabāts vienādos apstākļos tumsāoptimālā temperatūrā no +10 °C līdz +12 °C.SIL-ALL 4x4 satur pienskābes baktērijas Lactobacillusplantarum, Streptococcus feacium, Pediococcusacidilactici, Lactobacillus salivarus un fermentusamilāzi, celulāzi, hemicelulāzi un pentosanāzi.AIV–2Plus satur 76% skudrskābi un 5.5% amonijaformiātu.Svaigā zaļmasā ZC “Sigra” akreditētajā bioķīmijaslaboratorijā noteikti šādi rādītāji:- kopproteīns – pēc Kjeldāla metodes (ISO 5983–1997);1. tabula / Table1Stiebrzāļu zaļmasas barotājvērtība attīstības fāzēsInfluence of harvesting time on grass feeding valueSausnā / In DMNEL,MJ kg -1 kopproteīns /CP,g kg -1NDF,g kg -1ADF,g kg -1sagremojamo vieludaudzums 1 kgmasas / TDN, %Cerošana / Branching6.92 166.9 438.4 210.9 72.56.76 196.3 438.0 238.6 70.37.00 207.4 435.6 216.5 73.26.80 163.4 471.5 227.2 68.76.80 179.2 489.0 227.8 71.2Stiebrošana / Shooting6.66 148.7 469.8 243.0 70.06.75 153.3 450.3 257.8 68.86.78 179.3 509.1 229.6 71.06.68 157.5 503.1 239.1 67.36.41 158.3 497.9 276.2 67.4Ziedēšana / Blooming6.48 126.4 497.0 267.8 68.16.50 119.3 496.2 283.6 66.96.54 137.1 529.8 259.4 68.76.62 145.3 532.0 264.5 60.56.31 111.8 537.8 288.0 66.5LLU Raksti 12 (307), 2004; 30-35 1-1831
Page 2: SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
Page 6 and 7: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
Page 19 and 20: LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
Page 21 and 22: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
Page 27 and 28: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 29 and 30: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 31: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 35 and 36: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 37 and 38: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 39 and 40: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 61 and 62: I. Gemste et al. Smago metālu plū
Page 69 and 70: U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
Page 79 and 80: V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 81 and 82: V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 83 and 84:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 85 and 86:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 87 and 88:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97:
LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais
show all

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte