LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA SENÂTA DARBÎBAbarîbu un lieguma reþîma noteikðana, skaita samazinâðanos — antropogçnâs barîbaspieejamîbas samazinâðanâs un sveðzemju plçsçja — Amerikas ûdeles ievieðanâs.Gandrîz visu sugu pîïu skaits parauglaukumos un ezerâ kopumâ, tâpat to ligzdoðanassekmes 1958.–1993. gadâ palielinâjâs, bet kopð 1994. gada strauji samazinâs.Ligzdojoðo pîïu skaita un ligzdoðanas sekmju ilgstoðais pieaugums izskaidrojams arlielâ íîra koloniju augðanu un lielo skaitu (starp pîlçm un kaijveidîgajiem putniempastâv komensâlas attiecîbas), kâ arî ar plçsçju darbîbas intensîvu ierobeþoðanu. Skaitaun ligzdoðanas sekmju katastrofâlâ samazinâðanâs pçdçjos 10–12 gados izskaidrojamaar lielâ íîra skaita sarukðanu un koloniju pârcelðanos uz Amerikas ûdeles mazâkapdraudçtâm, bet pîlçm nepiemçrotâm vietâm, un plçsonîbas pieaugumu, kas lielâmçrâ saistîts ar to darbîbas ierobeþoðanas samazinâðanos. Kâ kaijveidîgo (îpaði lielâíîra), tâ pîïu skaita samazinâðanos veicina ðiem putniem nelabvçlîgâs augâjasukcesionâlâs izmaiòas — lielu, parastâs niedres dominçtu masîvu veidoðanâs. Visiûdensputnu skaitu pozitîvi vai negatîvi ietekmçjoðie faktori pat ðíietami mazizmainîtâekosistçmâ izriet no cilvçka darbîbas konkrçtajâ vietâ vai globâlâ mçrogâ. Ûdensputnupopulâciju dinamikas cçloòu izpratnei nepiecieðams ilglaicîgs, iespçjami lielâka skaitaekosistçmas komponentu monitorings un speciâli pçtîjumi.17. maijâLZA korespondçtâjloceklis Benedikts Kalnaès“Vâcu literatûra un Latvija. 1890–1945” un salîdzinâmâs literatûrpçtniecîbasstratçìija 21. gadsimta sâkumâ1. “Vâcu literatûra un Latvija” ir Literatûras, folkloras un mâkslas institûtarealizçtajâ LZP projektâ “Latvieðu literatûra un pasaules rakstniecîbas process” veiktspçtîjums salîdzinâmajâ literatûrzinâtnç. Tas papildina agrâkajos gados publicçtâsmonogrâfijas un autoru kolektîvu darbus par latvieðu un krievu, latvieðu unskandinâvu literatûrâm salîdzinâmâ aspektâ un turpina vienotu pçtniecîbas stratçìiju,kuras mçríis ir iezîmçt latvieðu rakstniecîbas vietu moderno procesu kontekstâ.2. Vâcu literatûras un kultûras klâtbûtne Latvijâ gadsimtu gaitâ ir bijusi viens nonozîmîgâkajiem impulsiem garîgâs telpas definçðanâ; divu literatûru tipoloìiskosaikòu pçtniecîbai 20. gadsimtâ posmâ pçc Otrâ pasaules kara — galvenokârtideoloìisku apstâkïu dçï — pievçrsta nepelnîti maza vçrîba. Pçtîjums “Vâcu literatûraun Latvija. 1890–1945” tiecas atjaunot lîdz ar vienas tradîcijas ignorçðanu zaudçtolîdzsvaru rakstniecîbas procesam bûtisko impulsu izpratnç.3. Grâmatâ uzmanîba pievçrsta vienam tradîcijas posmam — 19. gadsimtabeigâm un 20. gadsimta sâkumam, kas sakrît ar modernisma literatûras veidoðanâs177