LATVIJAS ZINĀTŠU AKADĒMIJA - Latvian Academy of Sciences

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBAZinâtnes padomç, tâ kâ mçs saòemam naudu caur Izglîtîbas un zinâtnes ministriju,strâdâja Valsts kontrole. Visgrûtâk mums bija izskaidrot finansistiem, kâ mçs mçrâmzinâtnes efektivitâti. Mums prasa, kâda ir valsts lîdzekïu atdeve? Kâdi skaitïi un kâdidokumenti to apliecina? Tas bûs jautâjums, uz kuru mums pavisam drîz bûs jâatbildarî tiem politiíiem, kuri balso par zinâtnes finansçjumu. Un tad bûs jautâjums — vaiðis finansçjums nozîmç, ka bûs tikai lielâks zinâtniski izglîtotu studentu skaits, jaunaaparatûra laboratorijâs, vai arî tâs bûs arî reâlas augstâs tehnoloìijas, kas piesaistîtasLatvijas tautsaimniecîbai, un ko tieðâm var mçrît naudas izteiksmç. Protams, mumsvajag abus, bet atskaitîties deputâtiem tikai ar lielu studentu skaitu ilgi neizdosies. To,ka mûsu skats uz ðîm problçmâm ir daþâds, daþâdi arî piedâvâtie risinâjumu ceïi,parâdîja jau minçtâ maija konference ðajâ zâlç un daudzâs diskusijas visa ðâ gadalaikâ. Es ðobrîd negribu izvçrst ðo tçmu, tikai atgâdinât, ka atbilstoði LZA Statûtiemkatram akadçmijas loceklim gada beigâs ir jâraksta pârskats par savu darbîbu unierosinâjumi turpmâkam darbam. Gada beigas tûlît bûs, mçs gaidîsim jûsu idejas, kâcelt zinâtnes rezultativitâti, kâ to mçrît, lai tas bûtu saprotams gan politiíiem, ganfinansistiem, gan paðiem. Vai vajag un kâ efektîvi piesaistît jaunatni? Skaidrs, kaneviens mums priekðâ neko nepateiks, bet kritizçs gan, kritizçs bez þçlastîbas.Tâlâk par ko citu — par mûsu saknçm. Ja Latvijas Zinâtòu akadçmija atskatâs uzsavu pagâtni, rodas jautâjums — kurð no ðeit rakstîtajiem gadu skaitïiem (1815–1869–1932–1936–1946–1992) ir svarîgâks? LZA karogâ mçs esam ierakstîjuði ðos seðusgada skaitïus, visi skaitïi — gan 1946., gan 1992. — jau ir pietiekami tâla vçsture. Unapzinoties ðodien mûsu vçsturiski pamatoto vietu Eiropas kultûrâ un zinâtnç, radâsdoma, ka par mûsu zinâtnes vçsturisko pirmsâkumu varçtu uzskatît KurzemesLiteratûras un mâkslas biedrîbas dibinâðanu ðajâ pirmajâ gadskaitlî — 1815. gadâ.Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîba gan bija vâcu biedrîba, bet tie bija Baltijasvâcieði, Latvijas jeb Kurzemes vâcieði. 1946. gadâ, kad dibinâjâs Latvijas Zinâtòuakadçmija, un vçlâkos gados uzslâòojâs zinâms skepticisms, noliegums pret ðopirmsâkumu, jo vairâk tâpçc, ka tas ir it kâ uzspiests vâciskais. Tâdçï ðodien darbakârtîbâir ieplânots Jâòa Stradiòa referâts “Kurzemes Literatûras un mâkslas biedrîba(dib. 1815) — Zinâtòu akadçmijas aizsâkums Latvijâ”, un atcerçsimies arî pirms gadaRundâles pilî dzirdçto mûsu goda locekïa Imanta Lancmaòa akadçmisko lekciju“Kurzemes hercogiste — mûþîgais un efemçrais”. Viòð teica, ka mçs varam atzît, kaesam mantinieki visiem tiem pozitîvajiem kultûras slâòiem, kuri klâjuðies Latvijâ novâcu laikiem, no zviedru laikiem, no poïu laikiem, no krievu laikiem, no pirmskara unpçckara Latvijas laikiem. Nevajag noliegt, bet gan celt godâ visu to pozitîvo, kozinâtnes pamatos ielikuði Latvijas vâcieði, Latvijas poïi, Latvijas krievi un, protams,Latvijas latvieði. Pateicoties tieði I. Lancmanim, J. Stradiòam un ðodienas pilnsapulcei,mçs varçsim runât par korektâku skatu uz Latvijas zinâtnes un kultûras vçsturi.136