Lejupielādēt - Zvaigzne ABC

PRIEKŠVĀRDSMācību komplekti Mazā Zīle un Zīle palīdzēs īstenot Valsts pamatizglītībasstandartā (Rīga, 1998), Pamatizglītības standartā 1.–9. klaseiLatviešu va -loda (Rīga, 2004), Pamatizglītības standartā 1.–9. klaseiSociālās zinības (Rīga, 2004) un Pamatizglītības standartā 1.–3. klaseiĒtika (Rīga, 2004) izvirzītās prasības.Rokasgrāmata izmantojama, strādājot ar mācību komplektiem Ma -zā Zīle. Latviešu valoda 1. klasei, Zīle. Latviešu valoda 1. klasei.MĀCĪBU KOMPLEKTS MAZĀ ZĪLE.LATVIEŠU VALODA 1. KLASEI1. PUSGADAM• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleMazā Zīle. Latviešu valoda 1. klasei• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleMazā Zīle. Latviešu valodas burtnīca 1. klasei, I• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleMazā Zīle. Latviešu valodas burtnīca 1. klasei, II• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. Ikale, Ā. PtičkinaMazā Zīle. Zīle. Latviešu valoda 1. klasei. Ābecīte. Zīle. Rokasgrāmataskolotājiem• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleZīle. Didaktiskais materiāls• V. Golubova“Es jau protu – 1”• Ā. PtičkinaĀbecīte. Zīle (Izmantojama kā variatīvs mācību līdzeklis.)3

MĀCĪBU KOMPLEKTS ZĪLE.LATVIEŠU VALODA 1. KLASEI2. PUSGADAM• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleZīle. Latviešu valoda 1. klasei• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleZīle. Latviešu valoda 1. klasei. Darba lapu komplekts• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. Ikale, Ā. PtičkinaMazā Zīle. Zīle. Latviešu valoda 1. klasei. Ābecīte. Zīle. Rokasgrāmataskolotājiem• G. Andersone, D. Ērgle, M. Filatova, V. Golubova, I. IkaleZīle. Didaktiskais materiāls• V. Golubova“Es jau protu – 2”Rokasgrāmatā skolotājiem ir mācību priekšmeta programma; metodiskieieteikumi darbam ar visiem komplektos iekļautajiem mācībulīdzekļiem; sniegti paskaidrojumi par darbu stundā, par burtnīcu iz -mantošanu. Grāmatā ir iekļauts bagātīgs papildmateriālu klāsts, kuruskolotājs pēc saviem ieskatiem var izmantot stundās.Esam pateicīgas IZM ISEC sākumskolas speciālistei Intai Rakēvičaipar ieteikumiem mācību komplekta izveides gaitā, 1. klašu skolēniemun skolotājām Andai Sebrei (Rojas vidusskola), Anitai Rullei, AnitaiNikolajenko (Kandavas internātvidusskola), Solvitai Tēbergai (Strenčuvidusskola), Indrai Putrei (Rīgas Pļavnieku sākumskola), Inārai Vanagai(Krāslavas pamatskola), Sandrai Kaufmanei (Brenguļu sākum -skola) un Mārītei Gerhardei (Rīgas V. Zālīša pamatskola) par atsaucībuun piedalīšanos komplektizdevumu aprobācijā.Autores4

PAMATNOSTĀDNES MĀCĪBUKOMPLEKTUMAZĀ ZĪLE. LATVIEŠU VALODA 1. KLASEIUN ZĪLE. LATVIEŠU VALODA 1. KLASEIIZVEIDĒ UN LIETOŠANĀMācību līdzekļu komplekti Mazā Zīle un Zīle ir izstrādāti latviešuvalodas apguvei, ievērojot Valsts pamatizglītības standarta (Lielvārds,1998, 11. lpp.) prasības:“Skolēns gūst praktisku pieredzi valodas lietošanā un mācās to iz -mantot daudzveidīgās dzīves situācijās atbilstoši saziņas partneriem,mērķim un situācijai. Skolēns pakāpeniski mācās sazināties (sarunātiesun saprasties ar citiem, uzklausīt citus, rakstīt un lasīt), mācās uzstātiespublikas priekšā, aizstāvēt un argumentēt savu viedokli.”Mācību līdzekļu komplekts nodrošina iespēju attīstīt skolēnu valodaspamatkompetences – komunikatīvo, valodas, sociokultūras un mā -cīšanās. (Jēdziena kompetence saturā ietilpst zināšanas, prasmes, pieredze,attieksmes, vērtības, ko skolēns iegūst mācību procesā.)Komunikatīvā kompetence ir skolēna spēja un prasme ar valodaslīdzekļiem īstenot dažādus saziņas uzdevumus, veidot un uztvertmut vārdu un rakstveida tekstu, izmantot runu, lai sasniegtu saziņasmērķi.Mācību komplektos latviešu valodā 1. klasei Mazā Zīle un Zīle valodasmācību saturs ir vistiešāk saistīts ar saziņu, jo sākumskolas posmā,īpaši jau 1. klasē, skolēni gūst pirmos priekšstatus par verbālās unneverbālās izteiksmes līdzekļiem, mācās iegūt un nodot informācijuatbilstoši saziņas tematam un adresātam, ievērojot runas un uzvedībaskultūru. Piemēram, skolas mācību gada sākumā pirmā tēma, ar kuruiesākas mācību grāmata Mazā Zīle, ir “Labrīt, skola!”. Šo laiku esamnodēvējušas par “Iepazīšanās nedēļu”, jo, uzsākot skolas gaitas, bērnstiek iesaistīts daudzpusīgā informācijas pasaulē. Viss viņam ir svešsun nezināms. Izmantojot piedāvātos uzdevumus un situācijas mācību5

grāmatā, pirmklasnieks mācās iepazīties ar klasesbiedriem, skolotājiem,skolas vidi un mācību piederumiem. Strādājot ar grāmatā (tasievērots ne tikai komplektā Mazā Zīle, bet arī citos mācību komplektosZīle) ievietotajām ilustrācijām, fotogrāfijām, tekstiem, spēlēm un uzdevumiem,skolēns attīsta, izkopj un pilnveido gan aktīvu runas darbību,gan prasmes veidot mutvārdu un rakstveida tekstu un orientēties dažādāssaziņas situācijās. Piemēram, viena no uzdevumu formām – Mācieslasīt tekstu lomās! – lieliski attīsta ne tikai lasīšanas prasmes, bet arīliek modelēt saziņas procesu, kurā pilnveidojas skolēnu runas prasmesun iemaņas, kā arī veicina saskarsmes iemaņu attīstību.Valodas kompetence ir skolēna spēja uztvert valodu kā zīmju sistēmu.Mācību komplekti Mazā Zīle un Zīle dod iespēju skolēniem apgūtmācību saturu no abiem blokiem:• valoda kā zīmju sistēma,• valoda kā saziņas līdzeklis.Uzsākot mācības 1. klasē, skolēnam ir jāprot izlasīt, uztvert un iz -pildīt daudzveidīgus uzdevumu un vingrinājumu nosacījumus dažādosmācību priekšmetos. Dzimto valodu sākumskolā zināmā mērā var uzskatītpar svarīgāko mācību priekšmetu, jo tajā valoddarbības veidu (klausīšanās,runāšana, lasīšana, rakstīšana) un tiem atbilstošo prasmjumācīšanai un attīstīšanai tiek veltīta pastiprināta uzmanība. No tokvalitatīvas apguves būs atkarīgs zināšanu, iemaņu un prasmju līmeniscitos mācību priekšmetos. Līdz ar to, kā norādījusi valodniecībasun metodikas speciāliste A. Vulāne, dzimtās valodas mācību saturaapguves procesā nepieciešams• mērķtiecīgi attīstīt skolēnu prasmi izmantot dzimto valodu visā tāsfunkcionālajā daudzveidībā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu saskarsmi;• attīstīt visas valoddarbības prasmes;• radīt izpratni par nepieciešamību mērķtiecīgi un patstāvīgi pilnveidotsavu runu, izkopt tekstveides prasmes;• veidot valodas izjūtu, dzimtās valodas sistēmas, likumsakarību apzinātuizpratni;• veidot izpratni par valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu, attīstīt skolēnuvalodisko pašapziņu un pašcieņu.Latviešu valodas mācīšana 1. klasē notiek kompleksi, nenodalot va -loddarbības veidus citu no cita, turklāt apguve notiek aktīvā prak tis kādarbībā. Mācību komplektos Mazā Zīle un Zīle ir raksturīga mācībumetožu daudzveidība. Līdzās klasiskajām metodēm tiek rosnāts izmantotinteraktīvās metodes, lai skolēni vienlaikus apgūtu akadēmiskās6

un sociālās prasmes. Skolēniem ir piedāvāta reproduktīva, interpretējošaun producējoša mācību darbība, lai sasniegtu mācību procesamun galarezultātam izvirzītos mērķus. Izmantojot dažādas me todes, sko -lēni valodas zināšanu apguvē virzās pēc shēmas: PĒTA – VEIDO –IZMANTO, t. i., iepazīst, atdarina, lieto jeb izmanto. Valodas kompetenceparedz, ka pirmajā klasē ir veidojama skolēnu izpratne parpieturzīmēm teikuma beigās (interpunkcija), par lielā burta lietošanupersonu vārdos un vietvārdos (ortogrāfija), par skaņu daudzveidību(ortoēpija), kā arī lielo un mazo burtu rakstītmācība (grafēmika). (Sī -kāk par 1. klasē apgūstamajām zināšanām, prasmēm un iemaņām latviešuvalodā var izlasīt rokasgrāmatas 256. lpp.)Sociokultūras kompetence ir skolēna zināšanas par sociālo un kultūrasvidi, kurā valoda tiek lietota. Jau pirmās klases skolēni gūstpriekšstatu par valodām un to daudzveidību gan Latvijā, gan pasaulē.Mācību komplektā Zīle. Latviešu valoda 1. klasei rubrikā Vai tu zini?skolēni uzzina, kā atsevišķi latviešu valodas vārdi skan citās valodās.Pirmajās mācību stundās 2. pusgadā skolotājs iepazīstina skolēnus ardzimtās valodas daiļskanību, citās stundās skolēnu uzmanība tiek pievērstaliterārās valodas kopšanas un saudzēšanas nozīmei (J. Osmanis.Noklausīta saruna, N. Kovaļevska. No kā darināta pasaule u.c.). Mā -cību procesā skolēni tiek iesaistīti dažādos dialogos, kuros loģiski jāturpinaiesāktie temati un jāizspēlē tajos risinātās situācijas. Ir svarīgi, laiskolēni attīstītu prasmi izteikt savu viedokli pareizā literārā valodā,kā arī ieklausītos citu runā un objektīvi vērtētu to. Nav vairs retums,ka skolās ar latviešu mācību valodu mācās bērni no mazākumtautībuģimenēm. Līdz ar to ir ļoti svarīgi veidot skolēnu izpratni par to, kakatrai tautai ir savas tradīcijas, paražas, kas atspoguļojas arī valodā.Mācīšanās kompetence ir spēja izmantot racionālus darba paņēmienus,dažādas informācijas tehnoloģijas un patstāvīgi pilnveidot savuvalodas prasmi. Skolēni 1. klasē, kā norāda pamatizglītības standartsdzimtajā valodā, tikai sāk apgūt dažādas klausīšanās un lasīšanas stratēģijas,uztvert un izmantot dzimtajā valodā gūto pieredzi un informāciju.Izglītības programmu speciālists, zinātnieks un pedagogs D. Pretsmācīšanās kompetences nozīmi paplašina, norādot, ka to veido dažādikomponenti: klases darba organizācija, mācību orientācija, mācību or -ganizēšana, rakstīšanas prasmes u. c. Skolotājam ir jābūt pietiekamikompetentam, lai palīdzētu skolēnam apgūt mācīšanās prasmi attiecīgajāmācību priekšmetā. A. Vulāne ir norādījusi, ka dzimtajai valodaipamatizglītībā ir stratēģiska nozīme – tā ir gan mācību priekšmets, ganarī citu mācību priekšmetu apguves līdzeklis. Tāpēc liela vērība jāveltaarī mācību uzdevumu nosacījumu lasīšanai, uztverei un izpratnei, jo7

tas sekmēs ne tikai patstāvīgā darba iemaņu veidošanos, bet arī celszināšanu līmeni un pilnveidos prasmes citos mācību priekšmetos.Lai skolēni labāk orientētos mācību grāmatā un darba burtnīcās,mācību komplektā Mazā Zīle ir saskaņotas tēmas, burtu apguve unrakstītmācība.Mācību komplektā Mazā Zīle 1. semestrī tiek piedāvāts izmantotdarba burtnīcas, ar kuru palīdzību skolēni vingrināsies un pilnveidosrakstīšanas mehānismu, nostiprinās prasmi lasīt un rakstīt apgūtosburtus, radoši domās un darbosies.Mācību komplektos Mazā Zīle un Zīle tiek rosināts organizēt skolēnudarbu frontāli, grupās, pāros un individuāli atkarībā no mācībuvielas īpatnībām, izvirzītā mērķa un citiem faktoriem. Abos 1. klasesmācību komplektos spēkā ir tēze VISIEM NAV JĀSPĒJ VISS! Komplektosir pietiekami daudz dažādu saturisku un metodisku piedāvājumu,lai mācības varētu diferencēt materiāla apjoma, grūtību pakāpes,kā arī bērnu interešu un skolotāja atbalsta ziņā. Kā atsevišķs mācībulīdzeklis stundu bagātināšanai tiek piedāvāts didaktiskais materiālsZīle un darba lapas (2. pusgadam). Mācību procesā skolēnu sekmjudiagnosticēšanai, pašizvērtēšanai var noderēt V. Golubovas veidotāsburtnīcas Es jau protu – 1, 2.Šobrīd pirmajā klasē mācības uzsāk bērni, kuri vēl tikai sāk apgūtburtus, kā arī bērni, kuri jau lasa veseliem vārdiem. Tāpēc skolotājam,uzsākot mācību procesu, ir svarīgi zināt savas klases lasītprasmes lī -meni, lai varētu turpināt mērķtiecīgi to attīstīt. Mācību procesā 1. kla -sei 1. pusgadā tiek piedāvāti divi mācību izdevumi – ābecīte Zīle (bērniem,kuri vēl iepazīstas ar burtiem un apgūst zilbju lasīšanu) un/vaiMazā Zīle. Pieredzējis skolotājs darbu var diferencēt atbilstoši skolēnulasītprasmes līmenim un izmantot abus izdevumus, jo gan iepazīšanāsar burtiem, gan to nostiprināšanas process abās grāmatās notieksaskaņoti.Klasē būtu vēlama šāda emocionālā gaisotne: katram no mums irsavas spējas un iespējas. Ir dabiski, ka skolēni veic atšķirīgus uzdevumus.Ikkatrs, kurš iemācījies ko jaunu atbilstoši savām spējām,ir pelnījis uzslavu. Nesalīdzināsim bērnu varējumu un viņu mācībusasniegumus!Strādājot ar Mazo Zīli un Zīli, ir plašas variēšanas iespējas: iesakām,ja nepieciešams, gan mainīt sākotnējos plānus un ieceres atkarībāno klases vajadzībām, gan tikai daļēji izmantot mācību grāmatu – tāir mūsdienīga mācību procesa pazīme. Tas attiecināms arī uz piedāvātomācību priekšmeta programmu. Skolotājs mācību procesa gaitādrīkst veikt un veic nepieciešamās korekcijas, jo rezultatīvas mācības8

var nodrošināt tikai skolotājs, ņemot vērā divus faktorus: skolēnu vajadzībasun skolēnu virzības iespējas.Veiksmīgai mācību procesa organizēšanai iesakām iepazīties ar šā -diem mācību izdevumiem.• Ptičkina Ā. Kā mācīsim bērnus lasīt un rakstīt. – R.: Zvaigzne ABC,1997.• Ptičkina Ā. Lasīšanas mācības sākumskolā. – R.: Pētergailis, 1999.• Ptičkina Ā. Lasīsim raitāk!: Vingrinājumi lasītprasmes apguvei. – R.:Zvaigzne ABC, 1998.• Ptičkina Ā. Lasīsim raitāk!: Metodiskie ieteikumi lasītprasmes pilnveidei.– R.: Zvaigzne ABC, 1998.• Osmanis J. Sprīdīša ābece. – R.: Zvaigzne ABC, 2004.• Golubova V. Darba lapas latviešu valodā jaunāko klašu skolēniem. –R.: Zvaigzne ABC, 2002.• Bērziņa A. Glītraksti jaunāko klašu skolēniem, 1. un 2. daļa. – R.:Zvaigzne ABC, 2002.• Metodiskais un informatīvais izdevums “Sākums”.

1. KLASES SKOLĒNU PSIHOLOĢISKAISRAKSTUROJUMSIestājoties skolā, bērniem ir atšķirīga gatavība skolai, nesagatavo -tība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, da -žāds līmenis prasmēm un iemaņām. Vieniem mācīties ir viegli, citiem –grūti, vieniem stundās ir garlaicīgi, citi ar aizrautību seko stundasgaitai.Fiziskā attīstība.G. Svence, runājot par jaunākā skolas vecuma bērnu fizisko attīstību,uzsvēra, ka šajā vecumā ir izteikti paaugstināta kustību aktivitāte,kas vēl turpinās no pirmsskolas perioda. Tāpēc bērniem ir ļotigrūti nosēdēt solā ilgu laiku, grūti ir pakļaut savu uzvedību gribaskontrolei. Speciālisti iesaka ļaut bērniem pēc iespējas vairāk kustēties,attīstīt fiziskās dotības. Skolotājiem darbs stundā jāplāno tā, laiaktivitāte mītos ar atpūtas un relaksācijas brīžiem. Ieteicams mācībudarbības veidus mainīt ik pa 10 minūtēm, nenodarbinot ar vienu pārākilgi, piemēram, sēdēt un rakstīt.Jaunākā skolas vecuma bērniem vērojama smadzeņu palielināšanās.Tāpat vērojama arī neatbilstība kaulu un muskuļu audu augšanas tempos:kauli attīstās intensīvi, bet muskuļi – lēnāk. Turklāt lielie muskuļiir labāk attīstīti nekā sīkā muskulatūra, tāpēc bērni ātri nogurst, jailgstoši raksta vai veic precīzas praktiskas darbības. Acu fizioloģiskāattīstība jeb redzes sajūtu fizioloģiskās sistēmas attīstība pilnībā beidzasapmēram 8 gadu vecumā, tāpēc nebūtu vēlams bieži lasīt tekstusar maziem burtiem.Kognitīvā attīstība (pēc I. Salītes u.c.).Uztvere, uzmanība un atmiņa 1. klasē vēl ir samērā netīši un vājikontrolējami procesi.1. klases skolēniem raksturīga ļoti spilgta, dzīva iztēle ar tieksmi uzfantāziju. Dominē uzskatāmi aktīvā un uzskatāmi tēlainā domāšana.10

Saskaņā ar Ž. Piažē šajā vecumā bērnu intelektuālo attīstību varraksturot kā konkrēto operāciju periodu. Tā ir domāšana, kas sastāv nooperācijām, kuras ļauj bērnam prātā veikt to, ko viņš pirms tam veicafiziski ar konkrētiem objektiem. Lai spriestu par problēmām, kurasskar konkrētus, reālus objektus, bērniem šajā periodā ir nepieciešamstieši pieejams uztveres (uzskates materiāls) atbalsts.1. klases beigās sāk veidoties domāšanas atgriezeniskums.Sociāli emocionālā attīstība (pēc I. Salītes u.c.).Arvien vairāk attīstās iekšējais “es”, sociālais “es” un sociāli salīdzināmais“es”. Pirmklasnieki nav spējīgi sevi regulēt gan ārēji – arsavu atklāto uzvedību, gan iekšēji – ar saviem psihiskajiem procesiemun jūtām.Pašvērtējums saistās ar vecāku atzinību un to, cik labi viņi iekļaujasvecāku atvēlētās brīvības robežās.Bērni 1. klasē apzinās, ka citiem cilvēkiem var būt savi sociālie uzskati.Tomēr bērni vairāk pievēršas vienam viedoklim, nevis tos kon trolē.Skolā ikvienam bērnam ir jāsadarbojas ar klasesbiedriem un skolotājiem.Skolēniem ir jāapgūst prasmes, kas nepieciešamas, lai izveidotosveiksmīga komunikācija. Izmantojot mācību līdzekļos Mazā Zīleun Zīle piedāvātos tekstus un uzdevumus, skolēniem tiek dota iespējaiejusties un izspēlēt dažādas dzīves situācijas: klasē, uz ielas, sarunāsar vienaudžiem un pieaugušajiem u. c.Draudzība 1. klasē veicina partnerību, stimulē, sniedz fizisko, garīgo,emocionālo atbalstu, veicina sociālās salīdzināšanas procesus.SĀKUMSKOLAS VECUMA BĒRNU VAJADZĪBURAKSTUROJUMS UN IETEIKUMITO ATTĪSTĪŠANAI UN APMIERINĀŠANAI(PĒC I. SALĪTES U.C.)VajadzībulīmenisEKSIS-TENCESVecumposmamatbilstošās dotālīmeņa vajadzībasVajadzība pēc kustībuaktivitātesVajadzību attīstīšanas unapmierināšanas iespējassākumskolāNodrošināt iespējas aktīvi darboties,neapspiežot skolēnu dabiskokustīgumu. Garīgai piepūlei jāmijasar fizisko aktivitāti gan vienasmācību stundas, gan visas dienasun nedēļas ietvaros.11

EKSISTENCESSOCIĀLĀSIZAUGSMESVajadzībapēc enerģijasatjaunošanāsDrošības vajadzībaVajadzība pēcpiederībassociālajai grupai,saņemt šīs grupascieņu un atzinībuVajadzība pēcemocionāliemkontaktiemVajadzībapēc pasaulesizzināšanasVajadzība pēcpašizpratnes,identitātesVajadzībapēc pozitīvapašvērtējumaMācīt apzināt sava ķermeņa unprāta izturīguma rezerves. Dotiespēju laiku pa laikam atjaunotenerģiju.Censties ierobežot nevajadzīga,pārdroša riska situācijas,izvairīties no patstāvīgāmnevajadzīgām un haotiskāmizmaiņām skolēnu darbībasun uzvedības noteikumos unnormās.Veicināt katra skolēnapieņemšanu un atzīšanuklasesbiedru vidū. Radīt skolotāja“beznosacījuma pozitīvaspieņemšanas” attieksmespiemēru pret visiem skolēniemklasē, mācīt līdzjūtību, toleranciun izpratni pret cilvēkiem, kaskaut kādā veidā ir atšķirīgi nomums pašiem.Skolotājam uzturēt un veicinātpozitīvus emocionālos kontaktusklasē (draudzība, pieķeršanās).Nodrošināt ar iespēju (objektiem,prasmēm, iemaņām) brīviiegūt zināšanas par apkārtējopasauli, līdz ar to attīstotskolēnu kognitīvos procesus unmetakognitīvās stratēģijas.Dot iespēju izprast sevi, savu“es” tēlu, salīdzināt sevi ar citiemun apzināties savu unikalitāti.Radīt apstākļus sevis pozitīvaipieņemšanai un adekvātampašvērtējumam.12

Vajadzība pēcpasaules izzināšanasNodrošināt ar iespēju (objektiem,prasmēm, iemaņām) brīvi iegūtzināšanas par apkārtējo pasauli,līdz ar to attīstot skolēnu kognitīvosprocesus un metakognitīvāsstratēģijas.IZAUGSMESVajadzība pēcpašizpratnes, identitātesVajadzība pēc pozitīvapašvērtējumaVajadzība pēckompetences unsasniegumiemVajadzība pēc brīvas,radošas pasaulesizpētesDot iespēju izprast sevi, savu“es” tēlu, salīdzināt sevi ar citiemun apzināties savu unikalitāti.Radīt apstākļus sevis pozitīvaipieņemšanai un adekvātampašvērtējumam.Nodrošināt skolēna pašcieņu unadekvātu savu spēju izpratni, dotiespēju attīstīt savu pašvērtējumu,gūstot panākumus dažādāsjomās.Neapspiest skolēnu dabiskoiniciatīvu un radošu pieeju uzdevumurisināšanā, nodrošinātizvēles tiesības un kreativitātiapkārtējās pasaules izpētes procesā.

MĀCĪBU KOMPLEKTIZDEVUMAMAZĀ ZĪLE. LATVIEŠU VALODA 1. KLASEISATURS UN FORMA (1. PUSGADS)1. klases skolēni un skolotāji paralēli jaunajai mācību grāmatai latviešuvalodā Mazā Zīle (aut. kolektīvs) var izmantot Ārijas Ptičkinasābecīti Zīle. Abos izdevumos iepazīstināšana ar burtiem un to rakstītmācīšananotiek vienotā secībā.Jaunās mācību grāmatas izveidē ir ievērots, ka Latvijā notiek piecgadīgoun sešgadīgo bērnu obligāta sagatavošana pamatizglītības apguvei.Jau pirmsskolas vecumā bērni iemācās pazīt burtus, lasīt zilbes,vienkāršus vārdus, bērniem rodas interese par grāmatām, viņi uzmanīgiklausās priekšā lasītu tekstu, uzdod jautājumus. Sarunās ar pirmsskolasun sākumskolas pedagogiem izskan atziņa, ka vairumā gadījumupirmsskolas vecuma bērni sākotnēju lasītprasmi jau ir apguvuši.Mazā Zīle turpina iesāktās pamatnostādnes, kuras ievērotas jauiznākušajos mācību komplektos Zīle no 1.–4. klasei, t. i., latviešu valodasmācīšana notiek integrēti. Zīles priekšplānā ir izvirzīta prasmju,nevis tematiskā integrācija. Visus četrus valoddarbības veidus – klausīšanos,runāšanu, lasīšanu un rakstīšanu – skolēni apgūst kompleksi,nenodalot citu no citas. Minēto mācību darbību ciešu saistību nodrošina,ievērojot caurviju un veseluma principu. Pirmajā klasē ir ieteicamscieši saistīt visas valodas mācību darbības. Ņemot vērā iepriekšteikto, esam izvirzījušas šādus uzdevumus:• sekmēt komunikatīvo prasmju veidošanu, pamatojoties uz dažādāmvalodas prasmēm: runāšanu, klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu;• attīstīt lingvistisko domāšanu un valodas izjūtu;• veidot elementāru priekšstatu par valodu kā zīmju sistēmu;• attīstīt saskarsmes un sadarbības prasmes;• veidot pozitīvu attieksmi pret ētiskām vērtībām;• izveidot sākotnēju prasmi mācīties;• attīstīt skolēnu radošās darbības pieredzi.14

ADAPTĀCIJAS PERIODSSkola jau no pirmajām dienām izvirza skolēnam veselu virkni uzdevumu,kas nav saistīti ar viņa iepriekšējo pieredzi, tāpēc skolotāja uzdevumsir iepazīt pirmsskolas dzīvē gūto pieredzi, izzinot katra bērnaindividuālo attīstības līmeni. Latvijā ir pilsētas un pagasti, kur skolotājiiepazīšanos ar saviem nākamajiem audzēkņiem sāk ļoti savlaicīgi.Viņi dodas uz pirmsskolas izglītības iestādēm un, sadarbojoties ar šoiestāžu pedagogiem, jau laicīgi iepazīst savus nākamos skolēnus, unsavukārt bērni iepazīstas ar saviem jaunajiem skolotājiem. Līdz ar toiejusties jaunajos sociālās vides apstākļos šiem bērniem ir vieglāk.Septembra pirmās nedēļas skolās tiek dēvētas par adaptācijas laiku.Adaptācija ir pielāgošanās sociālās vides apstākļiem. Adaptāciju saprotkāapkārtējās vides un sevis adekvātu uztveri;attiecību un saskarsmes sistēmu ar apkārtējiem;spēju mācīties un organizēt brīvo laiku un atpūtu;spēju organizēt sevi un darboties kolektīvi;spēju mainīt uzvedību, ņemot vērā citu cilvēku uzskatus.Šajā laika posmā bērns gūst pirmos (kuri bieži paliek visnoturīgākie)iespaidus par skolu kā vietu, kur viņam būs jāpavada lielākā dienasdaļa. Tāpēc tieši no skolotāja profesionālās rīcības būs atkarīgs, vaibērns turpmāk uz skolu nāks ar priecīgu sejas izteiksmi vai norūpējušosvaigu.Liela nozīme adaptācijas laikā ir mācību videi, laika un telpas organizācijai.Pakāpeniski notiek arī iepazīšanās ar mācību līdzekļiem, ku -rus bērns izmantos diendienā. Piemēram, mācību komplekta Mazā Zīlepirmās tēmas “Labdien, skola!” un “Mana skolas soma” ir veidotas at -bilstoši adaptācijas periodam. Šo laiku esam nodēvējušas par “iepazīšanās”laiku. Pirmklasnieki ne tikai apgūst skolēna jauno sociālo lo -mu, bet arī iepazīstas ar dažādiem skolas mācību līdzekļiem un piederumiem,mācību priekšmetu nosaukumiem, mācību stundu garumuu. tml. lietām. Sīkāks izklāsts par darbu adaptācijas laikā aprakstītsrokasgrāmatas 65. lpp.Runājot par mācību izdevumiem, gribam uzsvērt svarīgāko iezīmi,kas atšķir 1. klases komplektu latviešu valodā Mazā Zīle no citiem.Mācību komplektu Mazā Zīle būtu vēlams iegādāties tieši adaptācijasperioda laikā, kad skolotājs noskaidro bērna zināšanu, prasmju uniemaņu kopumu, īpašu vērību veltot tam, kāda ir viņa lasītprasme.15

Mācību komplekts latviešu valodā Mazā Zīle ir paredzēts bērniem,kuri ir apguvuši lasīšanas tehnikas pamatus un uztverlasītā saturu.MĀCĪBU GRĀMATAMācību grāmatā divām latviešu valodas stundām ir paredzētas di -vas lappuses (viens atvērums). Ik pēc 6 stundām seko viens atvērums –kā iepriekš veiktā darba apkopojums.Mācību grāmatā ievietoti dažādi daiļliteratūras darbi, kā arī latviešufolkloras sacerējumi – tautasdziesmas, pasakas, skaitāmpanti, anekdotes,mīklas un ticējumi. Pēc teksta piedāvāti jautājumi un uzdevumi.Atkarībā no klases sagatavotības līmeņa skolotājs pēc saviem ieskatiemvar mainīt jautājumu un uzdevumu secību, nosacījumus.Lasāmo tekstu tēmas pēc satura.• Labdien, skola!• Mana skolas soma.• Ciemos pie dzīvniekiem.• Labs ar labu sadzīvoja.• Ciemosimies lauku sētā!• Es un citi.• No rīta līdz vakaram.• Palīdzēsim cits citam.• Pēc stundām.• Esmu drošs, bet piesardzīgs.• Pasmaidīsim!• Nāk Ziemassvētki.Uz malām (slejām lappušu malās) ir materiāls mācību procesa dažādošanai:vārdu skaidrojumi, mīklas, ticējumi, spēles, āķīgi jautājumi, radošarakstura uzdevumi, attēli un fotogrāfijas u.c.Grāmatas atvēruma labās puses malā ir1) fotogrāfija ar roku vai pirkstu sīkās muskulatūras vingrinājumu,2) zem tās stundā apgūstamais iespiedburts,3) tālāk seko burta rakstības princips,4) visbeidzot, rakstīta burta paraugs lineatūrā.16

IETEIKUMI FONEMĀTISKĀS DZIRDESUN VĀRDU SKAŅU ANALĪZESPRASMES ATTĪSTĪŠANAIAr fonemātisko dzirdi saprot spēju atšķirt atsevišķas skaņas vārdā.Šī spēja, kā arī prasme noteikt vārdā ietilpstošās skaņas un to secībuir lasīšanas un rakstīšanas pamatā. No metodiskā viedokļa skaņu sa -klausīšanai ir svarīgi skolēniem pašiem izrunāt analizējamās vienības.Vairumam bērnu fonemātiskā dzirde attīstās bez grūtībām reizē arskaņu apgūšanu, taču katrā klasē ir bērni, kuriem ir problēmas arskaņu saklausīšanu un to secības noteikšanu. Šie traucējumi apgrūtinalasīšanas un rakstīšanas iemaņu apguvi.Ja skolēnam ir vāja fonemātiskā uztvere un nepilnīgi attīstīta skaņuanalīze, tad jāvēršas pēc padoma pie logopēda. Daļā gadījumu to apgūtvar palīdzēt arī skolotāji un vecāki.Daudzi skolēni kļūdās īso un garo patskaņu pareizā saklausīšanā unrakstīšanā vārdos. Īso un garo patskaņu jaukšana ir visbiežāk sastopamaisrakstības traucējums skolēniem. Bieži patskaņus jauc tie skolēni,kuri mājās runā vairākās valodās, vēlu sākuši runāt, ir izklaidīgi, arsliktu redzes un dzirdes atmiņu. Daži skolēni patskaņus izrunā īsi, citineuztver atšķirību tāpēc, ka lasītmācīšanās periodā gari velk skaņasun zilbes. Neprecīza izruna rada kļūdas rakstībā.Lai novērstu īso un garo patskaņu jaukšanu, ieteicami dažādi darbaveidi.Noskaidro, kā mainās vārda nozīme, mainoties patskaņu garumam.sals – sāls seja – sēja pile – pīle duša – dūšaada – āda mele – mēle lika – līka suta – sūtalapa – lāpa deja – dēja riti – rīti lupa – lūparadi – rādi ķepa – ķēpa piķis – pīķis Ruta – RūtaVeido taktēšanas iemaņas. Īso patskani un divskani parāda, izdarotar plaukstu īsu kustību uz leju, bet garo patskani –, pavelkot arizstieptu plaukstu pa labi no sevis.Lasa zilbes un vārdus, attiecīgi taktējot zilbes ar garo un īso patskani.Pēc vārdu, teikumu uzrakstīšanas veido paradumu uzrakstīto pārlasīt,neuzkrītoši taktējot ar pildspalvu, – tur pildspalvu virs vārdaun vajadzības gadījumā uzreiz liek garumzīmi.Raksta vingrinājumus, kuros jāievieto patskaņi.17

Veido teikumus pēc attēliem.Raksta dzirdes diktātus.Bērni ar vāju balss saišu darbību balsīgos līdzskaņus z, ž, dz, dž, b,d, g, ģ izrunā nebalsīgi vai pusbalsīgi, tāpēc arī rakstībā jauc nebalsīgoun balsīgo līdzskaņu burtus. Lai attīstītu līdzskaņu atšķiršanu, vispirmsjāiemāca tīra balsīgo līdzskaņu izruna. Jāveic balsīgo un nebalsīgolīdzskaņu salīdzināšana pēc artikulācijas, kā arī skaņām atbilstošoburtu mācīšana. Pēc tam mācās izrunāt un rakstīt zilbes, vārdus unteikumus.Daļai skolēnu grūti atcerēties skaņām atbilstošus burtus. Jo līdzīgākiir burti, jo grūtāk tos atšķirt. Šādiem burtiem, piemēram, m unn, b, p un d jāizdala to kopējās un atšķirīgās pazīmes, sevišķi uzsverotatšķirīgo. Vairāk vērības jāveltī redzes priekšstatu nostiprināšanai, jā -liek šo burtu maketus aptaustīt, zīmēt, burtu saistīt ar kādu vārdu vaiattēlu. Tradicionāli burtu b saista ar vārdu bumba (ZĪM. BUMBA), p –pulkstenis (ZĪM. PULKSTENIS), s – siksna (ZĪM. SIKSNA).RUNĀ RAITI!Autores uzskata, ka elastīga runas aparāta attīstīšanai un izrunasizkopšanai svarīgi ir izmantot ātrrunas vingrinājumus.Ir pierādīts, ka arī lasītprasme veidojas ātrāk, ja paralēli attīsta arīcitus runas darbības veidus. Tradicionālajiem izrunas vingrinājumiemir stingrs psiholoģiskais pamatojums: bērns iegūst spēju pārvaldīt ru -nas aparāta muskuļu darbību, koordinēt runas kustību un dzirdes sa -jūtas. Šī spēja lielā mērā nosaka cita runas komponenta – lasīšanas –dinamiku. Līdzīgi izruna un tās kvalitāte ietekmē arī pareizrakstībasapguvi: ja rakstot bērns čukst līdzi, runas kustību sajūtas palīdznoteikt vārdā ietilpstošās skaņas un to secību.Rokasgrāmatā piedāvājam dažādus tekstus (dzejolīšus, skaitāmpantus,mēles mežģus, ātrrunas vingrinājumus) raitas runas attīstībai.Piedāvājums ir plašs, bet nav obligāti jāizmanto visi vingrinājumi.Daļa vingrinājumu ir saistīti ar tēmu, daļa – ar konkrētoskaņu. Ir vingrinājumi, kas sastāv no pāris rindiņām, irarī garāki dzejolīši. Vingrinājumu apjomu izvēlas skolotājs unskolēni. Var pat visu nedēļu strādāt ar vienu vingrinājumu.Šos vingrinājumus var lasīt (runāt)• individuāli vai korī,• mainot balss skaļumu, runas tempu,18

• izrunājot tos dažādu dzīvnieku un citu tēlu balsīs,• izmantojot mīmiku un žestus,• piešķirot dažādu emocionālo nokrāsu – skumji, priecīgi, viltīgi …,• nodziedot,• kliedzot bez balss vai kliedzot čukstus utt.Visos gadījumos jāvingrinās, iespējami skaidri cenšoties izrunāt vi -sas skaņas. Runas tempu kāpināt var tikai tad, kad vingrinājums labiapgūts. Nav svarīga sacensība, kurš ātrāk izrunās vingrinājumu.Varbūt jūsu klases skolēni arī paši kādreiz ieteiks kādu vingrinājumu,kuru viņiem iemācījis kāds tuvinieks vai draugs. Noteikti atbalstietbērnu iniciatīvu un klasē iemācieties šo vingrinājumu.No pieredzes zinām, ka skolēni ātrrunas vingrinājumu izrunāšanāiesaista pat ģimenes locekļus.Ar speciālajiem izrunas vingrinājumiem vien nepietiek. Skolotājsseko bērna runai kopumā (pārrunās, lasījumos, skolēnu stāstījumosun citās situācijās), izdara nepieciešamās korekcijas. Ja bērni iemācāsrunāt pietiekami skaļi, droši, skaidri, pareizi, tad viņiem ir vieglāk ap -gūt lasīšanu un rakstīšanu.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMIKāpēc mācību grāmatas Mazā Zīle lappušu malās piedāvājam vingrinājumuspirkstiem un rokām?Pats labvēlīgākais intelektuālās attīstības periods ir laika posmslīdz 10 gadu vecumam. Attīstot motoriku, mēs radām priekšnosacījumusdažādu psihisko procesu attīstībai. Roku kustības koordinācijasun delnas sīko muskuļu un pirkstu vingrinājumi ietekmē augstākāsnervu darbības funkcijas, runas attīstību. Lielie muskuļi šajā periodāir labāk attīstīti nekā sīkā muskulatūra, tāpēc bērni ātri nogurst, jailgstoši raksta vai piepūla rokas pirkstus pārlieku precīzās kustībās,kuras bieži mācību stundās pieprasa skolotājs. Ja mācību darbība, piemēram,rakstīšana, ir par ilgu un prasa no skolēna lielu piepūli, tad varveidoties nepatika pret rakstu darbiem un neglīts rokraksts.Pastāv šāda likumsakarība – ja pirkstu kustību attīstība atbilstošivecumam ir normāla, tad arī valodas attīstība atbilst normai – un ot -rādi. K. Smita atzīst, ka galvas smadzenēs ir rajoni, kas kontrolē rokuun lūpu kustības. Tie galvas smadzeņu garozā atrodas diezgan tuvukopā. Lai runas attīstībai būtu labvēlīgi apstākļi, jāļauj attīstīties ma -ņām – redzei, dzirdei, taustei. Tad rezultāts būs veiksmīgs. Attīstotbērna maņas, vienlaikus attīsta arī galvas smadzeņu darbību, kas sek -mē runas un rakstu prasmes apgūšanu. Ārsti neirologi ir pētījuši, ka19

valodas veidošanā piedalās galvas smadzeņu pelēkā viela. Labročiem tāir kreisās galvas smadzeņu puslodes deniņu daivas rajonā labās rokasdarbināšanai un labajā puslodē – kreisās rokas darbināšanai. Tāpēcsvarīgi ir nelikt kreiļiem rakstīt ar labo roku.I. Hadaņonoka, ilgstoši studējot teoriju, izveidojusi vispārīgushēmu:galvas smadzenes + labā roka + kreisā roka + orālā daļa ++ maņas = runa.Tāpēc mācību grāmatā Mazā Zīle piedāvājam vingrinājumus rokassīkās muskulatūras attīstībai.Iesakām šos vingrinājumus veikt regulāri, atkārtojot iepriekš mācītos,apgūstot arvien jaunus. Veiciet tos arī citās mācību stundās. Iesakietbērniem tos veikt mājās, kā arī pašiem izdomāt un iemācīt klasesbiedriemjaunus vingrinājumus.Iesakām vingrinājumus papildināt ar ritmisku tekstu. Sākumā tovarētu izdomāt skolotājs, pēc tam – bērni paši. Tādā gadījumā bērnakustību aktivitāte palīdz intensīvāk attīstīt viņa runu. Arī kustību veidošanāsnotiek, līdzdarbojoties runai.Svarīgi ir vingrinājumus izpildīt precīzi un nesasteidzot. Ja kustībalabi veicas, var pamazām kāpināt tempu. Pēc katra vingrinājuma rokasjāatbrīvo, “jāizpurina”.Atsevišķiem vingrinājumiem būs nepieciešami zīmuļi. Tiem jābūtneuzasinātiem, bez dzēšamgumijām. Zīmuļu vietā var izmantot iepriekšsagatavotus vienāda garuma taisnus kociņus.Mācību grāmatā vingrinājumi ir attēloti vizuāli, bet sīkāki paskaidrojumi,kā veikt katru vingrinājumu, ir sniegti stundu aprakstos.Dažus vingrinājumus nemaz nav tik viegli veikt. Pirms piedāvāt tosveikt bērniem, skolotājam pašam vajadzētu iepriekš pavingrināties,lai sajustu grūtības pakāpi. Ja skolēnam sākumā kaut kas neizdodas,tam nevajadzētu pievērst īpašu uzmanību, norādot uz neveiksmēm.Centieties pamanīt katru veiksmi, izdošanos, priecājieties par katruskolēna panākumu!KĀ MĀCĪTIES SADARBOTIESNereti stundās aicinām bērnus strādāt pāros, grupās. Bet kā? Kaskatram jādara? Kā savstarpēji vienoties? Vai tam pievēršam uzmanību?Vai dažkārt neatskan šāda frāze: “Tūliņ laiks beigsies, un jūs vēl neesatsākuši!” Varbūt bērni vienkārši neprot sadarboties. Un, ja vēl skolotājspiedāvā pārī veikt uzdevumu, kura veikšana “neprasa” nekādu20

sadarbību, bērnam kļūst garlaicīgi un zūd motivācija. Turklāt sadarbībajau neaprobežojas tikai ar darbu pāros un grupās.Aicinām mācību stundās pievērst uzmanību sadarbības prasmju ap -guvei un attīstībai ar speciālu vingrinājumu palīdzību.Pirms sadarbības vēlams pārrunāt, ko vajadzētu ievērot, lai tā būtuveiksmīga, piemēram,• runājiet pēc kārtas, nepārtrauciet viens otru;• kad pasaki savas domas, pavaicā savam pāriniekam: “Vai tu piekrī -ti?”, “Kā tu domā?”;• ja tev nav īsti saprotams tas, ko tev saka, noteikti pārjautā, pacentiessaprast. Tas ir ļoti svarīgi;• kopīgi sadarbojoties, ir iespējams veikt pat pašu grūtāko uzdevumu.VINGRINĀJUMI SADARBĪBAI• Dot uzdevumu pārim meklēt atšķirības attēlos, arī individuāli. Pēctam pārrunāt, kā vieglāk meklēt atšķirības – vienam vai kopā arkādu?• Uzzīmējiet divatā vienu zīmējumu, kurā noteikti jābūt, piemēram,bumbai un spainim (skolotājs vai bērni var paši izdomāt vai visaiklasei kopīgs uzdevums). Kādi tie būs un ko vēl bērni zīmēs savoszīmējumos, partneri izlemj paši. Pēc tam pārrunā.• Zīmēt zīmējumu, abiem turot vienu zīmuli. Pēc tam pārrunāt unpateikties otram par sadarbību.• Padomājiet un uzzīmējiet, kas pasaulē ir zaļā (sarkanā, dzeltenā u.c.) krāsā!Lai vieglāk būtu šo uzdevumu izpildīt, pagriezieties viens pret otru!Ja tu zini atbildi, iečuksti to kaimiņam ausī. Ja viņš piekrīt, viņš pa -māj ar galvu. Tad šo lietu var iezīmēt. Ja nepiekrīt, viņš noliedzošipagroza galvu. Pārrunājiet, kāpēc ne utt.!• Dots zīmējums, kurā attēlota, piemēram, nepabeigta līnija, kāsītis,daudzpunkti utt.Izpētiet nepabeigto zīmējumu! Apspriedieties, par kādu zīmējumuto varētu pārvērst! Runājiet pēc kārtas! Nepārtrauciet viens otru! Pēctam uzzīmējiet to, ko norunājāt! (Varbūt arī mācīt kādas frāzes, piemēram,es domāju …, es piekrītu, es nepiekrītu, jo …utt.)Pēc tam pārrunāt un pateikties otram par sadarbību.• Apsēdieties ar muguru viens pret otru! Tādā veidā sēžot, viens otrampastāsta kādu notikumu.21

Pēc tam pārrunājiet!Vai bija ērti?Vai tev kaut ko gribētos izmainīt šajā uzdevumā?Kas palīdzēja pildīt šo uzdevumu?Kas traucēja?• Pārim viena lapa. Viens no pāra uzzīmē līniju (ne pārāk sarežģītuun garu, bet arī ne taisnu). Otrs no pāra neredz to. Pirmais skolēnsnoliek otrajam skolēnam lapu priekšā, otrajam skolēnam acis ir ciet.Pirmais skolēns novieto otrā skolēna roku ar citas krāsas rakstāmosākumpunktā un stāsta, kā jāvelk (virzienus, cik tālu utt.). Otraisskolēns ar acīm ciet seko norādījumiem un mēģina vilkt pa to pašulīniju. Pēc tam salīdzina abas līnijas un pārrunā, cik viegli vai grūtibija veikt šo uzdevumu, kas palīdzēja, kas traucēja.• Grupās staigāt pa klasi un meklēt lietas, kas sākas ar izvēlēto burtu(iepriekš vienojas). Pieraksta vai uzzīmē atrastās lietas. Pēc tam varveidot stāstiņu par atrastām lietām, tās sasaistot. Var uzdot citiemjautājumus, lai pārējās grupas atmin, kādas lietas atrastas. Var attēlotmēmajā šovā atrastās lietas, lai citas grupas min.Atsevišķi vingrinājumi ir piedāvāti burtnīcā ar aprakstu rokasgrāmatāpie konkrētās stundas apdares.SĀKSIM STUNDU!Piedāvājam dažus ieteikumus, kā uzsākt mācību stundu vai dienu,lai mobilizētu darbam gan skolēnus, gan arī skolotāju.Darbu varētu sākt ar• rīta apli vai apli, kurā var pārrunāt pārdzīvoto, redzēto, dzirdēto,izjusto u.tml.;• kopīgi norunātu dzejoli vai tautasdziesmu, piemēram:Rītā agri saule lēca,Zelta rasu notraukdama,Agri gāja Laimes māte,Ļaudīm labu vēlēdama:Vienam lika mantu, slavu,Otram gudru padomiņu.Ko, Laimiņa, tu man liksiSavā gudrā padomā?Laima grūši nosapūta,22

Vērās pūra dibenā;Izņem skaņu zelta kokli,Izņem dziesmu kamolīti.– Še, bērniņi, zelta kokle,Še tev dziesmu kamolītis;• kādu kopīgi nodziedātu dziesmiņu, piemēram:Aust gaismiņa, lec saulīte –Tas pirmais gaišumiņš.Labrītiņu no rītiņa –Tā pirmā valodiņa;• sejas vingrinājumu, piemēram,pacel uz augšu uzacis, sarauc tās, stipri samiedz acis, bet tagad tāsplati atver. Piepūt vaigus, bet tagad, cik spēka, ievelc tos uz iekšpusi.Lūpas saliec “tūtiņā”, izstiep tās uz priekšu, bet tagad pasmaidi;• skolotāja pārsteigumu.SKOLOTĀJA PĀRSTEIGUMSReizēm iesakām stundās izmantot “Skolotāja pārsteigumus”. Stun -du uzsākot, bērnus vajadzētu informēt, ka būs skolotāja pārsteigumsviņiem. Tos vajadzētu izmantot ne tikai latviešu valodas stundās, betarī citos mācību priekšmetos.Piemērs.Skolēniem piedāvā (nolasa vai parāda) vairākus vārdu pārus, kurstarp abiem pāra vārdiem pastāv kāda sakarība. Bērniem jāatcerasno vārdu pāra otrais vārds. Pēc tam nosauc vai iedod uzrakstītus visupāru pirmos vārdus, bet skolēniem jāatceras (jānosauc vai jāuzraksta)otrie vārdi.Variants – nodiktē vai dod izlasīt vārdus (kreiso pusi), tad iedodlapiņu ar uzrakstītiem vārdiem (labā puse), kuriem ir kāds sakars ariepriekš piedāvātajiem vārdiem, un bērniem tiem pretī jāuzraksta, kādibija nosauktie vai iepriekš izlasītie vārdi. Labās puses vārdi iepriekšnav bērniem zināmi.Piedāvāto vārdu pāru skaitu izvēlas skolotājs atkarībā no skolēnuspējām.Piedāvājam vairākus vārdu pāru komplektus.govs – pienslampa – gaismaupe – ūdenszoodārzs – zilonisdakšiņa – nazismežs – koki23

puķe – pļavaveikals – pircējsgrīda – paklājsrūķis – bārdasaule – debesisgrāmata – burtizīle – ozolsmilti – maizeezis – adatasslēpes – sniegsvilciens – sliedeszemene – ievārījumsspilvens – gultaatslēga – durviszivs – zvīņasegle – skujasolas – vistacimdi – ziemaķirsis – kauliņšbumba – rotaļazirneklis – tīklszāģis – malkataurenis – vasaraskudra – pūznissērkociņi – ugunsadata – diegsmēness – zvaigznesvarde – dīķisbekas – grozszirņi – pākstsBURTNĪCA1. klases skolēna mācību komplektā Mazā Zīle piedāvājam mācībugrāmatu un divas burtnīcas.Burtnīcas iekārtotas pēc šāda principa – katram grāmatas atvērumamatbilst viens burtnīcas atvērums. Katrā atvērumā gar augšējo unapakšējo malu ir redzams alfabēts (rakstītie burti). Atverot burtnīcuattiecīgajā atvērumā (kurā darbs paredzēts konkrētajā stundā), skolēnsvispirms var izpētīt rakstītos burtus augšējā un apakšējā malā unmeklēt jau zināmos, kā arī tos, kurus mācīsies rakstīt konkrētajā dienā.Katru stundu zināmos burtus varētu pasvītrot, apvilkt ar lociņu vaipārvilkt, vai kā citādi atzīmēt. Var atzīmēt tikai jaunos burtus. Tas laipaliek skolotāju un skolēnu ziņā. Ievietojot rakstītos burtus katrā burtnīcasatvērumā, mūsu primārais nolūks nav mācīt bērniem alfabētu,bet gan sniegt palīdzību burtu rakstītprasmes apguvē. Burti lappušumalās noderēs arī kā paraugs, ja kāda burta rakstība piemirsusies.Katra atvēruma kreisajā pusē nav līniju, labajā pusē ir lineatūra.Kreisajā pusē parasti ir doti 1 vai 2 uzdevumi, kuri var būt (var arīnebūt) saistīti ar mācību grāmatas tekstu.Zem uzdevuma ir tukšs laukums, kurā skolēni var vingrinātiesburtu vai to elementu rakstībā, kā arī pildīt citus uzdevumus pēc vajadzības.Var, piemēram, drukāt gan vārdus, gan teikumus.Tukšajā laukumā ir arī gaišāk rakstītie burti, kuri paredzēti pārvilkšanai,lai ievingrinātu roku konkrētā burta rakstībai.Labajā pusē lineatūrā ir sniegti daži burtu, vārdu un teikumu rakstībasparaugi. Skolotājs ar skolēniem vienojas, cik daudz katram bērnamvajadzētu rakstīt.24

Nevajadzētu pieradināt bērnus pie mehāniskas norakstīšanas. Lai tasnenotiktu, ir ieteicams rakstāmās vienības pirms rakstīšanas izanalizēt,t. i., noteikt skaņas un to secību. Tātad jāveicina apzināta norakstīšana.Kā palīgu rakstītmācīšanas metodikā iesakām skolotājiem iz -mantot Ārijas Ptičkinas metodisko līdzekli Kā mācīsim bērnus lasīt unrakstīt (Zvaigzne ABC, 1997).Burtnīcas labās puses lineatūrā apzināti nav sniegti paraugi visāslīnijās, lai jūs neierobežotu. Iesakām tukšajās līnijās veikt, piemēram,iespiesta teksta norakstu no mācību grāmatas. Mācību stundu komentārosir norādīts, kurus vārdus vai teikumus var konkrētajā stundāizmantot norakstam, ievērojot, kuru burtu rakstība jau ir apgūta. Da -žās stundās iespējas ir plašākas, citās – ne tik plašas. Nav obligātijānoraksta visi piedāvātie vārdi vai teikumi. Jāņem vērā katra skolēnaspējas. Vienam bērnam varbūt mazā vārdiņa Es noraksts būs milzīgssasniegums, cits tajā pašā laikā varbūt norakstīs veselu teikumu. Piedāvājietbērniem izvēles iespēju, lai bērni paši izlemj, kurus vārdusviņi rakstīs.Veicot pirmos norakstus, vajadzīgos vārdus norāda skolotājs, betvēlāk bērni paši varētu meklēt vārdus un teikumus, kuros visu burturakstība viņiem jau ir zināma un kurus varētu norakstīt. Iepriekš skolotājamkopā ar skolēniem vajadzētu vienoties, kādā veidā grāmatāatzīmēs norakstāmās vienības. Var, piemēram, izmantot nelielas krāsainapapīra sloksnītes, kuras novieto zem norakstāmajiem vārdiem.Tukšajās līnijās varat rakstīt arī pēc dzirdes (burtu, zilbju, vārduun teikumu dzirdes diktātus). Vēlāk bērni varētu rakstīt arī pašu izdomātusteikumus.Secību, kādā strādāt burtnīcas atvērumā, nosaka skolotājs un skolēni.

MĀCĪBU KOMPLEKTIZDEVUMAZĪLE. LATVIEŠU VALODA 1. KLASEISATURS UN FORMA (2. PUSGADS)Mācību grāmatā ievietotā viela rosina skolēnus izzināt apkārtējopasauli, izprast sevi. Tā sekmē ētisko un estētisko vērtību apzināšanos,attīsta skolēnu pašizteikšanās vēlmi un veido radošās darbībaspieredzi.Mācību grāmatā divām latviešu valodas stundām ir paredzētas trīslappuses.Mācību grāmatā ievietoti dažādi daiļliteratūras darbi, kā arī latviešufolkloras sacerējumi – tautasdziesmas, pasakas, teikas, skaitāmpanti,mēles mežģi, anekdotes, mīklas, sakāmvārdi un parunas. Ir arī bērnudarbi.Pēc satura lasāmie teksti sagrupēti nosacītos tematos:• Ievads• Gudrība• Ziema• Tikumi un netikumi• Pavasaris• Latvija• Mūsu runa un mūsu darbi• Ģimene• Veselība• Nāc nākdama, vasariņa!• Bērniem jauki vasarā! (Teksti papildu lasīšanai.)Iespējams, ka atsevišķi teksti skolotājiem šķitīs pārāk gari. Tomērautores, sastādot grāmatu, ņēma vērā to, ka jāstrādā diferencēti unnedrīkst atstāt novārtā skolēnus ar augstāku mācāmību.Aiz teksta doti jautājumi un uzdevumi, kas saistīti ar visu četruvaloddarbības prasmju attīstīšanu.26

Atkarībā no klases sagatavotības līmeņa skolotājs pēc saviem ieskatiemvar mainīt jautājumu un uzdevumu secību, nosacījumus. Autoresapzināti piedāvā bagātīgu un daudzveidīgu uzdevumu klāstu, laipilnībā būtu nodarbināti arī skolēni ar augstāku mācāmību.Tāpēc visi uzdevumi nav jāpilda visiem skolēniem.Rakstu darbus paredzēts veikt 7 mm lineatūras burtnīcā.Katrs skolotājs stundā var strādāt, izmantojot dažādas darba formas:kolektīvo, individuālo, grupu, pāru u.c.Mācību grāmatas lappušu malās ir piedāvāts materiāls mācību procesadažādošanai:• vārdu skaidrojumi;• mēles mežģi un ātrrunas vingrinājumi “Runā raiti!”;• izziņas materiāls;• mīklas, sakāmvārdi, parunas, ticējumi;• rotaļas un spēles;• anekdotes;• āķīgie jautājumi;• attēli un fotogrāfijas;• radoša rakstura uzdevumi;• jautājumi diskusijām, pārrunām (apzīmēti ar simbolu – divas zīlessarunājas).Autores uzskata, ka elastīga runas aparāta attīstīšanai un izrunasizkopšanai svarīgi ir ātrrunas vingrinājumi. Šos vingrinājumus varlasīt individuāli vai korī, mainot balss skaļumu, runas tempu, izmantojotmīmiku un žestus, piešķirot dažādu emocionālo nokrāsu.Mācību grāmatas lappusēs lineatūrā ir doti lielo un mazo burtu,ciparu, vārdu, teikumu rakstības paraugi. Atkarībā no skolēnu sagatavotībaslīmeņa skolotājs var variēt norakstāmā teksta apjomu.Lai atkārtotu lielo un mazo burtu rakstību, tie ir sakārtoti šādāsgrupās:Aa Āā Mm – 13. lpp.Nn Ņņ Vv – 16. lpp.Ii Īī Jj – 18. lpp.Kk Ķķ Zz Žž – 22. lpp.Pp Rr Bb – 28. lpp.Cc Čč Oo – 31. lpp.Ll Ļļ Dd – 36. lpp.Gg Ģģ – 39. lpp.Ee Ēē – 41. lpp.Hh Tt Ff – 44. lpp.Uu Ūū Ss Šš – 48. lpp.Autores uzskata, ka jebkurš rakstu darbs ir veicams glīti, tīri unrūpīgi. Tāpēc nav paredzēta atsevišķa glītrakstu stunda.

LATVIEŠU VALODA 1. KLASEIMĀCĪBU PROGRAMMAMĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶI:• attīstīt skolēnu kompetenci latviešu valodā;• attīstīt prasmi izteikt sevi un sazināties latviešu valodā;• apzināties valodas lomu savas personības izveidē, nacionālās identitātessaglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.MĀCĪBU PRIEKŠMETA UZDEVUMI:• attīstīt valodiskās sazināšanās prasmes;• apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;• gūt izpratni par valodu kā tautas kultūras un nacionālās identitātessastāvdaļu;• izmantot valodas prasmes mācību procesā, pašizpausmē un attīstītprasmi pilnveidot savu runas kultūru;• apgūt savam vecumam atbilstošas mācīšanās stratēģijas un tehnikas,izkopjot individuālo mācīšanās stilu, iepazīstot patstāvības un sadarbībasnozīmi mācīšanās procesā;• attīstīt lēmumu pieņemšanas prasmes ikdienas dzīves situācijās, prognozētsavas rīcības sekas attiecībā pret sevi un citiem.MĀCĪBU PRIEKŠMETA APGUVES ORGANIZĀCIJĀIETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN DARBA PAŅĒMIENIMācību metode ir skolotāja un skolēna rīcība izvirzītā mērķa sa -sniegšanai un mācību uzdevumu risināšanai mācību procesā. Konkrētometožu izvēli nosaka skolēnu vecums, viņu sagatavotības līmenis, mā -cāmā priekšmeta specifika un katrā mācību stundā izvirzītie mācībuuzdevumi.Mācību metodes iedala pēc• didaktiskajiem uzdevumiem,• zināšanu avotiem,• skolēnu izziņas darbības organizēšanas paņēmieniem.Didaktiskie uzdevumi ietver metodes izpratnes, prasmju un at -tieksmju veidošanai.Izpratnes veidošanas metodes, formas un paņēmieni ir pārrunas,demonstrējumi, diskusijas, darbs ar mācību grāmatu, tabulu izmantošana,grupu vai pāru darbs u.c.28

Prasmju veidošanas metodes ir novērojumi, problēmu (arī situāciju)analīze, shēmu (domu kartes, ideju zirnekļi u.c.), tabulu analīze u.c.Attieksmju veidošanas metodes ir mācību ekskursijas (klātienes vaineklātienes ceļojums vidē), projekti, sadarbība ar klasesbiedriem, skolotājuu.c.Pēc zināšanu avotiem metodes iedala netiešās un tiešās izziņas me -todēs.Netiešās izziņas metodes ir dzīvā vārda metodes (sistemātisks iz -klāsts, pārrunas, mutvārdu vingrinājumi) un darbs ar grāmatu (izskaidrojošālasīšana, patstāvīgā lasīšana, rakstveida un grafiskie vingrinājumi).Tiešās izziņas metodes ir uzskates un praktiskās metodes.Pēc skolēnu un skolotāja darbības rakstura izšķir reproduktīvāsmācību metodes (skolotājs informē, skolēni uztver, apjēdz un iegaumēinformāciju) un produktīvās mācību metodes (skolotājs izvirza problēmu,vada skolēnu izziņas darbību, izmantojot daudzveidīgas mācībumetodes un paņēmienus, skolēni apjēdz problēmu, meklē atbildes, iz -mantojot dažādus izziņas avotus, un izdara secinājumus).KOMENTĀRI MĀCĪBU PROGRAMMAS IZMANTOŠANĀMācību programma veidota sešām mācību stundām nedēļā (vai septiņāmstundām, ja variatīvā stunda tiek izmantota latviešu valodai.Tabulā šī septītā stunda ir ietonēta).Strādājot ar komplektizdevumiem Mazā Zīle. Latviešu valoda 1. kla -sei un Zīle. Latviešu valoda 1. klasei, mācību procesā realizējama starppriekšmetusaikne ar ētiku un sociālajām zinībām.Pieņemtie apzīmējumi1. pusgadā:Mazā Zīle. Latviešu valoda 1. klasei – MGMazā Zīle. Latviešu valodas burtnīca 1. klasei, I – DBMazā Zīle. Latviešu valodas burtnīca 1. klasei, II – DBZīle. Didaktiskais materiāls – DM“Es jau protu – 1” – PD I2. pusgadā:Zīle. Latviešu valoda 1. klasei – MGZīle. Latviešu valoda 1. klasei. Darba lapu komplekts – DLZīle. Didaktiskais materiāls – DM“Es jau protu – 2” – PD II29

MĀCĪBU SATURA PLĀNOJUMSTēmaMācībusatursLabdien,skola!StunduskaitsParedzamais rezultātsMācībulīdzekļiVērtēšana(diagnostika,pašvērtējums)Piezīmes1 2 3 4 5 6Iepazīšanāsnedēļa(adaptācijaslaiks)J. Osmanis.Klāt irrudensĀ. Elksne.Es gribuvisu zinātBurti i, īBurti I, Ī6–7 Mācās• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• atšķirt dzejoli no citiem literārajiemdarbiem;• klausīties, izprast dzejoļa saturu,saistot ar savu pieredzi;• izteikt savu viedokli atbilstoši ilustrācijāmun tekstam;• stāstīt par ilustrācijām, pilnveidojotrunātprasmi;• izprast uzdevuma nosacījumus;• rakstīt burtu elementus;• rakstīt burtus i, ī, I, Ī, tos savienot arcitiem burtiem;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumus;• adaptēties jaunajā sociālajā vidē;• izprast izglītības vērtību;• ievērot ceļu satiksmes noteikumusceļā uz skolu un mājām;MG3.–11. lpp.MB1.–9. lpp.30

Mana skolassomaBurti l, ļPēc MikaValdberga.Pasakā ezislasa...Burti L, ĻA. Neibarts.Ko rūķimskolā mācīsBurti i, ī, I,Ī, l, ļ, L, Ļ• vērtēt savu mācību darbību.Iepazīstas ar• mācību komplektu Mazā Zīle;• objektiem ap skolu un tās tuvumā;• ceļu no skolas durvīm līdz klasei;• skolas telpām, evakuācijas iespējāmdažādos ārkārtas gadījumos, klaseskaimiņiem;• klasesbiedriem un skolotājiem, iepazīstinaar sevi.Jēdzieni: ideju zirneklis, pētījums, palabi, pa kreisi, skola, skolēns, klasesbiedrs,skolotājs, pirmklasnieks.6–7 Mācās• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• saklausīt skaņas vārdos, diferencētun izrunāt tās;• veidot no zilbēm vārdus;• pabeigt teikumus;• vērot attēlus un izteikties par tiem;• fantazēt, veidot asociācijas;• salīdzināt tekstā doto informāciju arsavu pieredzi;• saprast sakāmvārdus;• rakstīt burtu elementus;MG12.–17. lpp.MB10.–15. lpp.31

1 2 3 4 5 6• rakstīt burtus l, ļ, L, Ļ, i, ī, I, Ī, tossavienot ar citiem burtiem;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• iejusties skolas ikdienā un izprast to;• organizēt savu darbu skolā (sakārtotskolas somu, sagatavoties katraimācību stundai, izvēlēties vajadzīgosmācību līdzekļus un piederumus);• izprast laika nozīmi (mācību stundasgarums, laika stundas garums);• izprast izglītības vērtību;• vērtēt savu mācību darbību.Gūst priekšstatu par skolu daudzveidību.Ciemos piedzīvniekiemBurti u, ū,U, ŪJēdzieni: sakāmvārds, stunda, mācībupriekšmeti, mācību piederumi.6 Mācās• saklausīt skaņas vārdos, diferencētun izrunāt tās;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• lasīt tekstu lomās, izmantojot savārunā atbilstošu intonāciju, tembru;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• radoši izmantot savu vārdu krājumuun sacerēt stāstu;MG18.–23. lpp.MB16.–21. lpp.32

Lietuviešutautaspasaka.Kā vilkssadomājamaizi ceptBurti m,MPēc UldaPlotnieka.ĀpsisnebaidāsBurti a, āPēc V. Lagzdiņa.Čaklāsskudras.u, ū, U, Ū,m, M, a, ā• sacerēt tekstu un prognozēt turpinājumupēc ilustrācijām;• uztvert literārā darba saturu unizdomāt tam atbilstošu virsrakstu;• sacerēt mīklas, attīstot iztēli;• minēt burtu mīklas;• lietot lielos sākuma burtus personuvārdos;• lietot līdzīgas nozīmes vārdus;• klausīties un analizēt dzirdēto informāciju;• rakstīt burtu elementus;• rakstīt burtus u, ū, U, Ū, m, M, a, ā,tos savienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• saprast dzīvās dabas vērtības, cilvēkuun dzīvnieku savstarpējāsattiecības;• saprast darba nozīmi cilvēka mūžā.Jēdziens virsraksts.1 MG24.–25. lpp.MB22.–23. lpp.33

1 2 3 4 5 6Labs ar labusadzīvojaPēc E. Taubes.PiekususīAnnaBurti A, ĀO. Vācietis.Kas tas parlaiku?Tautasdziesma.Labrītiņ! –rītā devuBurti n, ņPēc J. Baltvilka.SpēkavīriTautasdziesma.Māte manitā mācījaBurti N, Ņ6 Mācās• saklausīt skaņas vārdos, diferencētun izrunāt tās;• diferencēt skaņas n–ņ, n–m;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• lasīt tekstu lomās, saskatīt darbojošāspersonas;• lasīt rakstītu tekstu;• saskatīt doto teikumu atbilstību tekstam;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• veidot no zilbēm vārdus;• stāstīt pēc sižetiskajiem attēliem;• lietot frazeoloģismus (Kad tā saka?);• izteikt savu viedokli;• saprast tautasdziesmās izteiktodomu;• klausīties ar izpratni un dzirdētoatspoguļot tabulā;• būt uzmanīgs, vērīgs;• rakstīt burtu elementus;• rakstīt burtus A, Ā, n, ņ, N, Ņ, tossavienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• pieklājīgi sasveicināties;• saprast labsirdības, savaldības, iecietībasnozīmi cilvēku saskarsmē;MG26.–31.lpp.MB24.–29.lpp.34

NaurapienākumsTautasdziesma.Sunīšammaizi devuA, Ā, n, ņ,N, ŅCiemosimieslaukusētā!Lauku sētāTautasdziesma.Cel, saimniece,agrimeitas!Divskaņiai, auP. Jurciņš.Es varuBurti e, ē• būt atbildīgs par mājdzīvniekiem.Jēdzieni tautasdziesma, tabula1 MG32.–33. lpp.MB30.–31. lpp.6 Mācās• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• uztvert dzejoļa saturu un lasīt toizteiksmīgi;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• saklausīt skaņas vārdos, diferencētun izrunāt tās;• saskatīt teikumu atbilstību attēliem,atrodot neiederīgo zīmējumu;• labot kļūdainos vārdus;• prognozēt;• sacerēt nobeigumu pasakai pēc dotajiemattēliem;• rakstīt burtus e, ē, E, Ē un divskaņusai, au, tos savienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;MG34.–39.lpp.MB32.–37.lpp.35

ElvislaukosIepazīšanāsBurti E, Ē1 2 3 4 5 6• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• sadarboties rotaļājoties.Iepazīstas ar lauku sētas iekārtojumu, tāsiemītniekiem un to nozīmi cilvēku dzīvē,lauku darbiem un bērnu vietu tajos.Jēdziens sprīdis.Tautasteika.Kāpēcsunimganos jāietRotaļa.Kaķis unpeleai, au, e, ē,E, Ē1 MG40.–41. lpp.MB38.–39. lpp.Es un citiV. Ļūdēns.Laima augTautasdziesma.Šūpu,šūpu,šūpulīti!Burti s, š6 Mācās• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• veidot vārdus no zilbēm;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• lasīt dzejoli un saprast tajā izteiktodomu;• lasīt tekstu atbilstoši ilustrācijai;• lasīt, aizstājot teksta daļas;MG42.–47. lpp.MB40.–45. lpp.36

Iepazīsimies!Tautasdziesma.Kar,māmiņa,šūpulīti!Burti S, ŠPēc Ē. Kūļa.RokupasakaTautasdziesma.Divas rokas,divas kājasMazaisburts rKāds varbūt Sandis?s, š, S, Š, r• lietot lielo sākuma burtu teikumasākumā;• izprast un secīgi izpildīt instrukcijas;• pabeigt teikumus;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• lietot pretējas nozīmes vārdus;• rakstīt burtus s, š S, Š, r, tos savienotar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• analizēt, vispārināt, sistematizēt;• izprast kopīgo un atšķirīgo starp seviun citiem (fiziskās atšķirības, attīstība,dzimuma atšķirības, nodarbošanās,intereses, rakstura īpašības);• saprast, ka kopā var vairāk padarīt;• rūpēties par savu veselību;• salīdzināt augumu atšķirības;• sadarboties pārī, vienoties par noteikumiem.1 MG48–49 lpp.MB46.–47.lpp.37

1 2 3 4 5 6Es un citiPēc E. Nītas.Rīna unDāvisBurts RPēc E. Nītas.Rīnas unDāvjaģimeneV. Gune.OmīteskamoliBurti o, OPēc J. Os -maņa.AdreseDivskaņiie, ei6 Mācās• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• lasīt lomās dzejoli;• salīdzināt tekstā pausto informācijuar attēlu;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• stāstīt par attēlu;• lietot runā izsauksmes vārdus;• runā diferencēt patskani un divskanio, divskaņus ie, ei;• lietot lielos sākuma burtus personuvārdos, apdzīvotu vietu nosaukumos;• rakstīt burtus R, o, O, ie, ei, tossavienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• analizēt, sintezēt;• atrast vārdu virknē neiederīgovārdu, pamatojot savu izvēli;• izprast kopīgo un atšķirīgo starp seviun citiem (vārds, uzvārds, garastāvoklis,vieta, kurā dzīvo, ģimene);• saprast savu vietu un nozīmībuģimenē, rūpēties par saviem ģimeneslocekļiem;MG50.–55. lpp.MB48.–53. lpp.PD I2. darbs3.–5. lpp.38

Latviešutautas teika.GliemezisM. Zālīte.Pasveicinimājiniekus…R, o, O, ie,eiNo rītalīdz vakaramPēc V. Karstena.Kikerigū!A. Sakse.LūgumspulkstenimBurti k, ķ• iepriecināt otru ar labiem vārdiem.Sāk apzināties pienākumu kā vērtību.Jēdzieni: māja, mājīgums, garastāvoklis1 MG56.–57. lpp.MB54.–55. lpp.6 Mācās• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• grafiski atspoguļot tekstā paustoinformāciju;• lasīt lomās;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• ar izteiksmi skandēt dzejoli;• sadomāt pasaku pēc sižetiskajiemattēliem;MG58.–63. lpp.OtrādarbaburtnīcaMB1.–7. lpp.39

1 2 3 4 5 6Pēc G. Cife -rova.Kuramtaisnība?Burti K, ĶPēcČ. Jančarska.Arlabu nakti!A. Krūklis.Labu naktiBurti p, P• stāstīt par savu pieredzi, paplašinotvārdu krājumu;• stāstīt par katrā dienas daļā veicamajiemdarbiem un to lietderību;• lietot vārdus ar pretēju nozīmi untos skaidrot;• ieklausīties klasesbiedru stāstījumāun izteikt viedokli par to;• rakstīt burtus k, ķ, K, Ķ, p, P, tossavienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• pārbaudīt uzrakstīto, salīdzinot to arparaugu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• plānot savu dienu (rīta cēliens,diena, vakara cēliens).Jēdzieni: diennakts, rīts, diena,vakars, nakts.Pēc D. Hau -greiva-Greeima.Pūkas darbadienak, ķ, K, Ķ,p, P1 MG64.–65.lpp.MB8.–9. lpp.40

Palīdzēsimcits citamun sadarbosimies!Pēc A. Ken -nera.PīlēnsTapsTautasteika. Zvēriun putnirok upiBurti t, TTautaspasaka.Lācis unpeleBurts dPēc E. Nītas.PagalesTautasdziesma.Kā skudriņassiliņāBurts D6 Mācās• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• veidot no zilbēm vārdus;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• lasīt lomās, iestudēt tekstu;• lasīt ar pagrūtinājumu (burtu, vārdadaļu izlaidumi vārdos);• pārbaudīt teksta izpratni;• saskatīt attēla un teksta savstarpējoatbilstību;• pabeigt teikumus, vērojot attēlus;• izprast un secīgi izpildīt instrukcijas;• atminēt mīklas, attīstot savu iztēli;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• rakstīt burtus t, T, d, D, tos savienotar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• pārbaudīt uzrakstīto, salīdzinot to arparaugu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• būt izpalīdzīgs;• sadarboties ar citiem;• pieņemt lēmumus;• saprast, ko veikt vienam, ko – kopāar citiem;• izdarīt pareizo izvēli dažādās situācijās(lomu spēles);MG66.–71. lpp.MB10.–15. lpp41

1 2 3 4 5 6• uzņemties atbildību par savu pienākumu,veicot kopīgu darbu.Pēc I. Lemberes.Kāpalīdzēt?t, T, d, DPalīdzēsimcits citamun sadarbosimies!A. Zauers.SpēlēšosJ. Baltvilks.SkaitāmpantsPēc D. Liepas.BurtublēņasBurti z, ž,Z, ŽPēc V. Osejevas.LabienodomiPēc V. Rūm -nieka.AnekdoteBurti j, J1 MG72.–73. lpp.MB16.–17. lpp.6 Mācās• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• lasīt lomās atbilstošā intonācijā;• saskatīt sakāmvārda atbilstību tekstam;• lasīt dzejoli un uztvert tā saturu;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• prognozēt;• stāstīt par savu pieredzi;• lasīt teikumus atbilstoši izteikumamērķim, lietot izteikuma mērķimatbilstošas pieturzīmes teikuma beigās(punkts, izsaukuma zīme, jautājumazīme);• rakstīt burtus z, ž, Z, Ž, j, J, b, B, tossavienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• pārbaudīt uzrakstīto, salīdzinot to arparaugu;MG74.–79. lpp.MB18.–23. lpp.PD I3. darbs5.–8. lpp.42

O. Grigorjevs.BedreBurti b, BPēc V. Gren -kova. KāŽaniskonfektessaēdāsz, ž, Z, Ž, j,J, b, BPēc stundāmCik cāļu?J. Osmanis.RičuračsBurti c, č,C, Č• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• sadarboties, plānot kopīgus darbus;• būt draudzīgs, izpalīdzīgs;• plānot un izpildīt plānoto;• palūgt palīdzību;• izdarīt pareizo izvēli;• dalīties ar otru;• izprast un pieņemt rotaļu un spēļunoteikumus.Jēdziens skaitāmpants.1 MG80.–81. lpp.MB24.–25. lpp.6 Mācās• saklausīt skaņas vārdos, diferencētun izrunāt tās;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• izteiksmīgi lasīt dzejoli atbilstīgiizteiktajam saturam;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• veidot no zilbēm vārdus;• stāstīt pēc attēliem;• diskutēt, uzklausot otra viedokli unpamatojot savējo;MG82.–87.lpp.MB26.–31.lpp.43

1 2 3 4 5 6LellesdzimšanasdienaBurti v, VPēc E.Nītas.GarausisBurti g, ģ• lietot vārdus ar līdzīgu nozīmi un tosdarināt pēc parauga;• veidot teikumus;• paplašināt vārdu krājumu, stāstotpar savu pieredzi;• prognozēt;• rakstīt burtus c, č, C, Č, v, V, g, ģ, tossavienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• pārbaudīt uzrakstīto, salīdzinot to arparaugu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• pastāstīt par laiku pēc stundām,savu vaļasprieku, mīļāko rotaļlietu,spēlēm laukā un galda spēlēm;• gatavoties viesībām, sveikt jubilāru unuzņemt viesus, izmantojot informācijupar mūsu un citu tautu tradīcijām;• izprast pieklājības un drošības noteikumus;• sadarboties ar klasesbiedriem.Pēc V. Karstena.PelnītaissodsM. Cielēna.Tumšpadsmitos.c, č, C, Č, v,V, g, ģJēdziens viesības.1 MG88.–89. lpp.MB32.–33. lpp.44

Pēc stundāmL. Briedis.ZīmējumsBurti G, ĢEsmudrošs, betpiesardzīgsMazs vailiels?J. Osmanis.PārejaBurts fKā rīkoties?G. Beloraga.LuksoforsBurts F2 Mācās• veidot no vārdiem loģisku teikumu;• saskatīt ilustrācijas un teksta saistību,izdomāt atbilstošus teikumus;• klausīties un uztvert dzejoļa pamatdomu;• lietot lielo sākuma burtu personuvārdos un teikuma sākumā.Jēdzieni: glezna, izstāde.4 Mācās• saklausīt skaņas vārdos, diferencētun izrunāt tās;• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• veidot no zilbēm vārdus;• uztvert teksta emocionālo nokrāsuun saistīt to ar savu pieredzi;• izteiksmīgi lasīt dzejoli un uztvert tāsaturu;• atminēt mīklas;• iesaistīt vārdus teikumos;• uztvert literārā darba satura un virsrakstasaistību, pamatot to;• veidot stāstījumu par attēlu, izmantojotdotos vārdus un vārdu savienojumus;• stāstot paust savu viedokli parredzēto, piedzīvoto;MG90.–91. lpp.MB34.–35. lpp.MG92.–95.lpp.MB36.–39. lpp PD I4. darbs9.–11. lpp.45

1 2 3 4 5 6• skaidrot atsevišķu vārdu nozīmi;• rakstīt burtus G, Ģ, f, F, tos savienotar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru.J. Osmanis.ŠurumburumsG, Ģ, f, FPasmaidīsim!J. Sirmbārdis.ĀzīšaābeceAnekdotesBurts hNostiprina zināšanas par savu drošību(uz ielām un ceļiem, ceļā uz skolu unmājām), ceļu satiksmes noteikumiem,ceļa zīmēm, luksofora krāsu signālunozīmi.1 MG96.–97. lpp.MB40.–41.lpp.6 Mācās• saklausīt, izrunāt un diferencēt skaņasvārdos;• lasīt dzejoli, anekdotes, atbilstošitajos izteiktajai noskaņai un saturam,mainot balss tembru, tempu unintonāciju;• uztvert teksta pamatdomu, tā saistībuar virsrakstu;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• iztēloties un stāstīt par iztēloto;MG98.–103.lpp.MB42.–47. lpp.46

Pēc F. Frēlihas.KļūdīšanāsF. Frēliha.Kā divasūdenslāsesBurts HV. Ļūdēns.LāčamiegsPēc F. Frēlihas.Sapnisdz, dž, Dz,DžJ. Osmanis.Hallo –hallo!h, H, dz,dž, Dz, Dž• pabeigt teikumus, izvēloties pareizovārdu;• iejusties autora lomā un sastādītuzdevumu;• rakstīt burtus h, H, dz, dž, Dz, Dž,tos savienot ar citiem burtiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• pārbaudīt uzrakstīto, salīdzinot to arparaugu;• vingrināt rokas sīko muskulatūru;• sadarboties pārī;• sarunāties pa telefonu, lietojotatbilstošas pieklājības frāzes (lomuspēle);• rūpēties par savu veselību;• vērtēt savu un klasesbiedru mācībudarbu.Nostiprina zināšanas par telefonanumuriem, kuri nepieciešami trauksmesgadījumos.1 MG104.–105.lpp.MB48.–49. lpp.PD I5. darbs11.–13. lpp.47

1 2 3 4 5 6Nāk ZiemassvētkiTautasdziesmas.ZiemassvētkisabraukušiTautas ticējumiRotaļa“Vilks unkaza”M. Cielēna.Ceļā uzZiemas -svētkiemV. Plūdonis.Ziemas -svētkurūķītisJ. Osmanis.EglītePēc V. Černoglazovas.Pie Zie -massvētkuvecīša12–14 Mācās• lasīt ar izpratni vienkāršus tekstus;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• minēt un sacerēt mīklas par dototēmu;• gatavoties Ziemassvētkiem, izmantojotinformāciju par mūsu un citutautu tradīcijām, salīdzinot tās armūsdienu svinēšanas paradumiem;• runāt Ziemassvētku dzejoļus (pēcizvēles);• iestudēt Ziemassvētku lugu, iejūtotiestēlu lomās;• stāstīt pēc sižetiskajiem attēliem;• veidot salikteņus;• strādāt ar tabulu;• rakstīt novēlējumu;• būt uzmanīgs, vērīgs;• salīdzināt gadalaikus un tajos raksturīgākossvētkus;• izprast ceļa un drošības noteikumusziemā;• iet Ziemassvētku rotaļās;• sadarboties ar klasesbiedriem unskolotāju.Jēdziens ticējumi.MG 106.–119. lpp.MB50.–56.lpp.PD I6.–8. darbs (pēcizvēles)14.–20. lpp.48

Tautasdziesmas.Dedzietgaišuuguntiņu!A. Vējāns.ZiemasspārniTautaspasaka.Sala derībasarzaķiU. Auseklis.PiparkūkaV. Kalniņš.Ziemassvētkurūķi

II semestrisIevadsTēmaMācībusatursSkolēnu radošiedarbi parvārda zīledažādām nozīmēm.Pēc E. Taubes.LasīšanaGudrībaPēc I. Indrānes.LabāgrāmataV. Lukss.GadāsStunduskaitsParedzamais rezultātsMācībulīdzekļiVērtēšana(diagnostika,pašvērtējums)Piezīmes1 2 3 4 5 62–3 Iepazīstas ar mācību grāmatu Zīle.122Mācās• lasīt ar izpratni;• lasīt lomās;• saklausīt dzimtās valodas daiļskanību;• stāstīt, izmantojot sižetiskos attēlus;• izprast vārdu daudznozīmību(zīle u. c.);• pabeigt teikumus.Mācās• lasīt tekstu ar izpratni;• lasīt dzejoli, paužot savu attieksmi;• ievērot lasīšanas kultūru;• ievērot lasīšanas higiēnas noteikumus;• lasīt teikumus atbilstoši izteikumamērķim (stāstījuma, jautājuma,izsaukuma teikums);• sakārtot teikumus loģiskā secībā;• jautāt un atbildēt uz jautājumiem;• uzdot jautājumus par teksta saturu;• analizēt, sintezēt;• sakārtot darbības loģiskā secībā;MG3.–7. lpp.MG8.–25. lpp.DL1, 2DM 150

Tautasdziesma.Bij manāgalviņāPasaka.GudraismuļķītisJ. Osmanis.MīklaināsomaTeika.DzeguzePasaka.GudrāatbildeJ. Osmanis.Kāpēc –tāpēcPasaka.Muļķa kungs22222• norakstīt iespiestu un rakstītu teks tu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• lietot lielo sākuma burtu teikumasākumā;• pabeigt teikumus, veidot teikumusno atsevišķiem vārdiem;• rakstīt ar papildinājumiem (ievietotizlaistu vārdu);• saudzīgi izturēties pret grāmatu;• rūpēties par savu veselību;• pieņemt lēmumus;• organizēt savu mācību vidi, izmantotdažādus mācību līdzekļus;• patstāvīgi un atbildīgi mācīties;• plānot dienu, lai sekmīgāk veiktusavus pienākumus;• nedēļas dienu nosaukumus;• saprast, kāpēc ir jāmācās, izprastizglītības vērtību;• saprast, ka gudrība un attapībapalīdz dzīvē;• nebaidīties no neveiksmēm, kļūdām;• veikt pašvērtējumu.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Jēdziens teika.51

Ziema1 2 3 4 5 6TautasdziesmasparziemuRainis. Balta,stalta ziemanācaE. Lejgalietis.Braucienspie vecmāmiņasPēc U. Plotnieka.PārsteigumsTautasdziesmasparvāveriPēc U. Plotnieka.Trīs pūkukamolīšiL. Apšeniece.Drosmīgaiszaķis182222Mācās• lasīt tekstu ar izpratni;• lasīt lomās;• lasīt un veidot teikumus atbilstošiizteikuma mērķim (stāstījuma, jautājuma,izsaukuma teikums);• lasīt izzinošu tekstu par dzīvniekiemziemā;• lasīt atbilstošā intonācijā;• tēlaini izteikties, paust emocionāluattieksmi;• lietot mīļvārdiņus;• uzdot jautājumus par teksta saturu;• fantazēt, iztēloties, stāstīt parsaviem redzes tēliem;• skaidrot vārdus;• sakārtot darbības, attēlus loģiskāsecībā;• atminēt un sacerēt mīklas;• izteikt novēlējumu;• secīgi sakārtot vārdus teikumā;• paplašināt vienkāršus teikumus,pārveidot teikumus;• pabeigt teikumus, teicienus;• tekstā labot kļūdas un to uzrakstīt;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;MG26.–51. lpp.DL3, 4, 5DM2, 3, 4PD II1. darbs1.–3. lpp.52

Teika. ViltīgaiszaķisI. Vids. SēnessniegāDz. Rinkule-Zemzare.ZiemasmiegsL. Briedis.Seši un viensD. Gailis.Ziemas dienāPēc Ē. Kūļa.Niķa sapņiPēc Vika.SarunaRainis. Lolītebaro putniņusTikumi unnetikumiRotaļa. Zīlīte,žubīte!22222202• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• atpazīt priekšmetu un dzīvu būtņupazīmes;• saskatīt dabas skaistumu ziemā;• saprast laika ritējumu (gadalaiki);• saudzēt un rūpēties par dzīvo dabu,darīt labus darbus;• būt draudzīgs, izpalīdzīgs;• sadarboties pārī, grupā;• atbildīgi rīkoties;• veikt pašvērtējumu un savstarpējovērtēšanu.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Mācās• lasīt tekstu ar izpratni, atbilstošāintonācijā;• lasīt lomās dialogu;MG52.–82. lpp.PD II2. darbs3.–6. lpp.53

1 2 3 4 5 6Tautasdziesmaspar tikumiemAnekdotes.KampriekšrokaTeika.Kā kaunsdalītsTautasdziesma.Kaunies,kaunies, tupuisīti!LabākaisdraugsPēc J. Širmaņa.Kā atrastslavuB. Grunde.Jāiet ciemosPēc J. Širmaņa.Vāveredraiskule222222• noteikt netieši izteiktu galveno domu(ar skolotāja palīdzību);• inscenēt runas situāciju;• veidot stāstījumu par attēlu, sižetiskajiemattēliem;• nosaukt darbojošās personas, darbībasvietu;• saviem vārdiem pastāstīt dzirdēto;• lietot līdzīgas nozīmes vārdus;• jautāt un atbildēt uz jautājumiem;• lietot lielos sākuma burtus personvārdos;• noteikt zilbju skaitu vārdos;• noteikt teikumu robežas, rindkopas;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• rakstīt apsveikuma kartīti (pēc parauga)un noformēt to;• apzināties sevi;• apzināties tikumiskās vērtības unbūt godīgs, draudzīgs, saticīgs;• iepriecināt citus;DL6, 7, 8DM5, 6PD II3. darbs6.–8. lpp.54

Pēc J. Širmaņa.CiemiņšI. Lasmanis.Tek, tek, tek,tekPēc J. Širmaņa.Krikumsmeklē baumasPasaka.Lapsa ar pīpiPavasarisTautasdziesma.Visiputni skaistidziedPēc I. IndrānesPēc U. Plotnieka.Iet uzlabo pusiTautasdziesmasparpavasariPēc U. Plotnieka.Tauriņunoslēpums2223022• saskatīt saistību starp rīcību unsekām;• organizēt savu mācību vidi;• sadarboties pārī;• pieklājīgi rīkoties dažādās situācijās;• gatavoties viesībām, sveikt jubilāruun uzņemt viesus;• apzināties riska situācijas, kas apdraudpersonīgo veselību un drošību;• palūgt palīdzību.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Mācās• lasīt tekstus ar izpratni;• orientēties tekstā, atbildot uz jautājumiemar teikumiem tekstā;• lasīt lomās;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• saprast sakāmvārdus;• skandēt tautasdziesmas;• stāstīt par sižetiskajiem attēliem;• atstāstīt tuvu tekstam;• iztēloties un fantazēt, stāstot partēmu “Pavasaris”;• izdomāt pasakai turpinājumu;PD II4. darbs9.–11. lpp.55

1 2 3 4 5 6Pēc I. Cīrules.Vai laikscelties?L. Pēlmanis.EzisPēc I. Cīrules.PūpoliņšJ. Baltvilks.Pūpoli paceļcepuresA. Goba.ĶīvītesmācībstundaTeika. ĶīvītePēc L. Kalniņas.Kas te iekšā?V. Ļūdēns.Raibās olasO. Vācietis.GailisPasaka.Gailis unpīle22222• salīdzināt gadalaikus, paplašinotsavu vārdu krājumu;• izprast, kā radušies vietvārdi;• lietot pretējas nozīmes vārdus;• pabeigt teikumus, sakārtot teikumāvārdus pareizā secībā;• atminēt mīklas;• saklausīt dzejas valodas tēlainību;• lasīt un rakstīt teikumus atbilstošiizteikuma mērķim, lietot izteikumamērķim atbilstošas pieturzīmesteikuma beigās (punkts, izsaukumazīme, jautājuma zīme);• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• lietot lielos sākuma burtus cilvēku,dzīvnieku vārdos, upju un ezerunosaukumos;MG83.–131.lpp.DL9, 10, 11,12, 13 ungadskārtuieražu darbalapas:‣ Vizu,vizu,Metenīti!‣ Ūsiņš jājapieguļā.56

Pēc K. Ušinska.BitītesizlūkosA. Goba. ZiedadraugiJ. Peters. VējšKā rodasvējš?Teika. BabītesezersTautasdziesmaspar ezeriemPēc V. Zundes.Lejup paGaujuJ. Baltvilks.PupuķisPēc M. Valdberga.Cupa vaimājaI. Rasmane.Darbs22222• rakstīt tabulā atbilstošu informāciju,izmantojot ilustrācijas un savu pieredzi;• rakstīt ar papildinājumiem (ievietotizlaistus burtus);• dalīt vārdus zilbēs pārnešanai jaunārindā;• no zilbēm veidot vārdus;• strādāt pēc parauga, shēmas;• analizēt, vispārināt;• strādāt pārī, uzklausot klasesbiedraviedokli;• apzināties tikumiskās vērtības;• ar daiļdarbu palīdzību iepazīt Latvijasdabas un kultūras vērtības;• lepoties ar dzimtās zemes skaistumu;• saprast dzīvās dabas vērtības, novērtētcilvēku un dzīvnieku savstarpējāsattiecības;• saprast darba nozīmi cilvēka mūžā.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.‣ Nācnākdama,Lieladiena!DM7, 857

1 2 3 4 5 6Pēc A. Baižas. 2***A. Balodis.Fio,fitPD II5. darbs11.–13. lpp.Pēc M. Divālas.Trusēnapirmie piedzīvojumiA. Goba.Mīkla2Pēc H. Šēla.ŽogakrāsošanaJ. Baltvilks.Biki – bukiLatvijaPar ko kļūt?J. Osmanis.***282Mācās• lasīt tekstus ar izpratni;• uztvert literārā darba saturu unsadomāt tam atbilstošu virsrakstu;• izprast teicienu nozīmi;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• diskutēt;• stāstīt par ilustrācijām, pilnveidojotrunas prasmi;MG129.–140. lpp.DL14, 15DM10, 1158

Teika. RīgascelšanaTautasdziesma.Liels, kuplsozolsGrūtaisuzdevumsM. Zālīte.Taurenis unTaureneV. Ļūdēns.Kas vēl ir?222• ar daiļdarbu palīdzību iepazīt Latvijasgalvaspilsētu, apdzīvotu vietu skaistumu,dabas un kultūras vērtības;• stāstīt par saviem nākotnes nodomiem,pamatojot savu izvēli;• stāstīt, izmantojot savu dzīves pieredzi;• iztēloties, stāstot par tēmu “Mananākotnes profesija”;• lietot lielos sākuma burtus personuvārdos, apdzīvotu vietu nosaukumos;• sakārtot vārdus teikumā, pabeigt teikumus;• dalīt vārdus zilbēs un veidot jaunusvārdus;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• rakstīt pēc parauga;• izmantot karti kā uzziņas un informācijasavotu, saistot to ar tekstu;• apzināties tikumiskās vērtības;• lepoties ar dzimtās zemes skaistumu;• izprast Latvijas vietu Eiropas kultūrasdaudzveidībā;• izprast jebkuras profesijas lietderību;• sadarboties ar klasesbiedriem.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Jēdziens profesija.59

Mūsu runaun mūsudarbiJ. Osmanis.NoklausītasarunaAnekdoteĀ. Elksne.LellesMīces sludinājumsĀ. Elksne.Uzmanību!Šausmustāsts. Lielācūcība1 2 3 4 5 66222Mācās• lasīt tekstus ar izpratni;• lasīt un veidot sludinājumus;• lasīt ar papildinājumiem;• lasīt dzejoli lomās, izmantojot atbilstošuintonāciju, tempu un tembru;• orientēties tekstā, atbildot uz jautājumiemar teikumiem tekstā;• kopt valodas daiļskanību;• veidot dialogu;• stāstīt par sižetiskajiem attēliem,pilnveidojot runas prasmi;• aizstāt neliterāros vārdus ar literārāsvalodas vārdiem;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• veidot aprakstu;• pieklājīgi uzvesties;• strādāt pārī;• rūpēties par apkārtējo vidi;• būt atbildīgs.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Gūst priekšstatu par valodu kā tautaskultūras un nacionālās identitātessastāvdaļu.MG141.–149. lpp.DM 12Jēdziens sludinājums.60

ĢimeneN. Kovaļevska.No kādarinātapasaulePēc I. Ziedoņa.MājasPēc E. Nītas.BrālītisA. Ločmelis.Māsa arbrālītiPēc A. Sakses.DāvanamāmiņaiTautasdziesmasparmāmiņu6222Mācās:• lasīt dzejoļus un tautasdziesmasatbilstoši tajos paustajam saturamun noskaņai;• lasīt lomās, izmantojot atbilstošuintonāciju, tembru;• izlasīt vārdus pareizā secībā, izveidojotloģiskus teikumus;• orientēties tekstā, atbildot uz jautājumiemar teikumiem tekstā;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• stāstīt par attēliem;• atstāstīt lasīto, kā arī reālu notikumu,balstoties uz savu dzīves pieredzi;• skandēt no galvas tautasdziesmu;• pabeigt teikumus un vārdu savienojumus;• atrast tekstā vienzilbes vārdus;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;• uztvert teksta saturu un rakstiskiatbildēt uz jautājumiem;• uzklausīt klasesbiedru viedokļus;• respektēt citu vajadzības;• nosaukt savas ģimenes locekļus;MG150.–158.lpp.DL16PD II6. darbs13.–16. lpp.61

1 2 3 4 5 6• iepriecināt tuviniekus, izmantojotmīļvārdiņus;• atpazīt mīlestības izpausmes ģimenē;• vērtēt savu mācību darbību.VeselībaPēc Ē.Kūļa. RokupasakaAnekdotesPēc A. Baižas.SamboA. Tomkalne.StrīdīgāskurpesO. Vācietis.ZobiAnekdote6222Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Mācās• lasīt tekstus ar izpratni;• izteiksmīgi lasīt dzejoļus atbilstošidzejoļa noskaņai;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• veidot aprakstu, ievērojot tekstāpausto informāciju;• stāstīt par attēlu, balstoties uz savudzīves pieredzi;• skaidrot teicienu nozīmi;• diskutēt un pamatot savu viedokli;• atstāstīt lasīto, kā arī reālu notikumu;• pabeigt teikumus;• atrast vārdu virknē neiederīgovārdu, pamatojot savu izvēli;• atrast tekstā vairākzilbju vārdus;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumusun rakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošosdarbus;MG159.–167.lpp.DL 1762

Nācnākdama,vasariņa!Pēc M. Timmas.JēriņšTautasdziesmaspar vasaruPēc V. Lagzdiņa.Naktsvijole6222• rakstīt teikumus pēc noteikumiem;• rūpēties par telpu, apģērba un apavutīrību;• rūpēties par savu veselību;• vērtēt savu mācību darbību.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spējusaklausīt, izrunāt un diferencēt skaņas.Mācās• lasīt tekstus ar izpratni;• izteikt savu viedokli par tekstasaturu un diskutēt par to;• vērtēt literāros varoņus un pamatotsavu vērtējumu;• uztvert darba saturu un izdomāt tamatbilstošu virsrakstu;• uzdot jautājumus un atbildēt uz jautājumiem;• prognozēt;• sacerēt stāsta nobeigumu;• skandēt no galvas tautasdziesmas;• orientēties tekstā, atbildot uz jautājumiemar teikumiem tekstā;• stāstīt par attēlu, bagātinot vārdu krājumuun pilnveidojot runātprasmi;• izveidot no burtiem vārdus, no vārdiem– teikumus;• norakstīt iespiestu un rakstītu tekstu;MG168.–188.lpp.DL 18DM 7,13PD II7. darbs16.–18. lpp.63

1 3 4 5 6• ievērot rakstīšanas higiēnas noteikumus unrakstu kultūru;• rakstīt dzirdes diktātus, īsus radošos darbus;• rakstīt īsu aprakstu;• rakstiski atbildēt uz jautājumiem;• rakstīt novēlējumus;Bērniem jauki vasarā!Pēc J. Baltvilka.DārzniecePēc M. Stārastes. IeviņaSasistais ceļgalsPēc Dz. Rinkules-Zemzares.Pirmā zemeneAnekdotesPasaka. Desmit vilkiM. Cielēna. Krišs sargāAnnuPēc Dz. Rinkules-Zemzares.ZaķisJ. Baltvilks. Cik maksāvisdārgākais?• veidot emocionāli vērtējošu attieksmi;• saprast dzīvās dabas vērtības;• sadarboties;• vērtēt savu un klasesbiedru mācību darbu.Pilnveido fonemātisko dzirdi un spēju saklausīt,izrunāt un diferencēt skaņas.Teksti papildu lasīšanai. MG177.–189.lpp.Raibādarba lapaPD II8.darbs18.–20.lpp.64

PASKAIDROJUMI PAR DARBU STUNDĀPirmā nedēļa skolā parasti ir adaptācijas nedēļa. Mēs to esam nodēvējušipar “Iepazīšanās nedēļu”, tāpēc piedāvājam plānojumu katraidienai pirmajā nedēļā. Vēlams, lai šajā laikā bērnu mācību grāmatas,burtnīcas un citi mācību piederumi glabātos skolā un skolotājs tiešāmpakāpeniski veiktu skolēnu iepazīstināšanu ar visām lietām, kas saistāsar terminu skolēna mācību vide.Protams, skolotājs šo laiku var plānot pēc saviem ieskatiem, unvarbūt kādam nebūs nepieciešama nedēļa, bet varbūt kāds cits adaptācijaslaiku pagarinās.LABDIEN, SKOLA!3. lpp.PIRMĀ SKOLAS MĀCĪBU DIENAPieturas punkti• Pirmklasnieku adaptācijas laiks skolā• Skolēnu aprašana ar jauno skolas situāciju• Izpratne par nosaukumiem skolēns, skolotājs, pirmklasnieks• Iepazīšanās ar jauno mācību grāmatu Mazā ZīleMĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā skolotājs nolasa fragmentu no Ē. Kūļa grāmatas“Niķa un Riķa stiķi”.Rūķēni Riķis un Niķis ceļa malā apturēja rūķēnu Ciķi, kurš gājauz skolu.– Ciķi, saki: vai pirmklasniekam ir smaga dzīve? – jautāja Riķis.– Var iztikt, – teica Ciķis, – tur ir lasīšana.– Man patīk lasīt! – teica Niķis. – Un ja vēl pēc āboliem jākāpj kokā!Kad izaugšu lielāks, strādāšu par lasītāju.– Nē jel! – skaidro Ciķis. – Skolā jālasa burti! Gan lielie, gan mazie!Tie ir jālasa no grāmatām.– Un kas vēl skolā jādara? – gribēja zināt Riķis.– Skolā vēl ir jārēķina, cik iznāk.65

– Kā to dara?– Liek kopā skaitļus. Piemēram, pie trīs pieliek trīs.Un Ciķis ceļmalas smiltīs uzvelk trijnieku.Pēc fragmenta noklausīšanās skolotājs var pajautāt skolēniem, koviņi atbildētu rūķēniem Riķim un Niķim. Tālāk skolotājs pārrunā arbērniem par jaunajiem nosaukumiem, kurus lieto skolā: bērnus saucpar skolēniem un pieaugušos, kuri pa dienu būs mājinieku vietā, – parskolotājiem (pedagogiem). Skolēnus var saukt arī pēc tā, kurā klasēviņi mācās. Līdzīgi kā tikko dzirdētajā fragmentā – “vai pirmklasniekamir smaga dzīve?”. Tāpat skolotājs var pastāstīt, ka skolā bērnuskopumā sauc par skolēniem, bet atsevišķi zēnus – par skolniekiem,mei tenes – skolniecēm.Turpmākajā stundas gaitā varētu sekot iepazīstināšana ar jaunomācību grāmatu Mazā Zīle un tās galvenajiem varoņiem Zīlīti un Zīlēnu.Skolotājs uzdod bērniem mīklas, kuru atminējums ir grāmata.• Lapas ir, koka nav.• Runāt es nemāku,Bet tomēr visu pastāstu.• Kas ir visgudrākais pasaulē?Var rosināt arī bērnus izdomāt mīklas, kuru atminējums būtu grāmata.Būtu vēlams pārrunāt ar bērniem, kā grāmatas top, kāpēc tāsir cietos vākos, kāpēc tās nepieciešams apvākot u.tml. Ja ir iespējams,varētu apmeklēt tipogrāfiju, kur skolēni redzētu, kā top grāmata.Pēc tam vēlams kopīgi aplūkot gan jauno mācību grāmatu Mazā Zīle,gan citus mācību līdzekļus, kurus skolēni izmantos mācību procesā.Aplūkojot grāmatu, skolotājs pievērš bērnu uzmanību tam, ka ikvienaigrāmatai ir nosaukums, autors(i), ka grāmatas ir ilustrētas (mācotiesno Mazās Zīles, skolēni vingrinājumos sastapsies ar terminiem māksliniece,ilustrēšana), grāmatām ir lappuses, kuras ir numurētas, grāmatāmir satura rādītājs, nodaļas vai izkārtojums pa tēmām u.tml.Skolotājs klasē var noorganizēt diskusiju, kāpēc nepieciešamas mā -cību grāmatas un citi palīglīdzekļi, un uz tāfeles veidot ideju zirnekli,kur fiksē bērnu domas.MĀCĪBUGRĀMATA66

Pārrunas beidzot, skolotājs pastāsta bērniem, ka šo domu pierakstaveidu sauc par ideju zirnekli (ieteicams pārrunāt, kāpēc zirneklis) unka mācību gada laikā viņš bieži sauks zirnekli palīgā, uzklausot bērnudomas.Turpmākajā dienas gaitā skolotājs ar bērniem var sākt veidot “Pirmāsnedēļas iepazīšanās grāmatiņu”, kuras pirmajās lappusēs (Tāsiekār tojot un numurējot kā īstā grāmatā!) skolēni iezīmē, aplicē, līmē,raksta (drukā) gan pirmās skolas dienas iespaidus, gan pirmās “darba”dienas iespaidus par tēmu “Grāmata”. Pēc skolotāja ieskatiem grāmatiņuvar veidot katrs bērns atsevišķi vai arī klase kopīgi.Uz nākamo dienu skolotājs bērniem palūdz paņemt līdzi kādu mīļugrāmatu.IDEJU MAKETS GRĀMATIŅAS VEIDOŠANAIAPAĻĀ GRĀMATIŅA1. Uzzīmē un izgriež divusvienādus apļus. Saloka četrāsdaļās. Ja grāmatiņai vēlas vairāknekā astoņas lappuses, apļuskaitu var palielināt.3. Sākot no griezuma līnijasun turpinot pulksteņa rādītājukustības virzienā, sanumurē apļuceturtdaļas (1. aplim – no 1 līdz4; 2. aplim – no 5 līdz 8).2. Atloka apļus un iegriežabus pa vienu no locījumalīnijām līdz centram.4. Uzliek otro (ar cipariemno 5 līdz 8) apli virsū pirmajam,lai iegriezumi sakrīt. Ar līmlentisalīmē kopā 4. un 5. ceturtdaļu,kā parādīts zīmējumā. Lai tobūtu vieglāk izdarīt, 1. un 8.ceturtdaļu atloka.67

5. Grāmatiņu var salocītdažādi. Var locīt 8. virs 7., tadvirs 6. utt. (kā parādīts zīmējumā).Var salocīt, lai izveidojasčetri atvērumi, katrā pa divāmlappusēm.6. Nolīdzina malas.7. Tagad varķerties pie grāmatiņassarakstīšanasun ilustrēšanas.BURTNĪCASkolēni pēc iepazīšanās ar jauno burtnīcu Mazā Zīle uzsāk darbu1. lpp.OTRĀ SKOLAS MĀCĪBU DIENA4.–5.lpp.J. Osmanis. Klāt ir rudensPieturas punkti• Izpratne par to, kas ir skola• Ievērojamākie objekti ap skolu vai skolas tuvumā• Priekšstats par ceļu satiksmes noteikumiem• Satiksmes noteikumu ievērošana ceļā uz skolu un mājāmMĀCĪBU GRĀMATAOtrajā skolas dienā notiek iepazīšanās gan ar skolu (galvenokārt noārpuses), gan ar ielām un objektiem skolas tuvumā.Ieteicamās diskusijas par tēmām.* Kas, skolēnuprāt, ir skola, kāpēc tā ir vajadzīga.* Bērnu gaitas pirms skolas.68

Klausīšanās teksts.Gita AndersoneGribu uz skolu!Mazā Dace nostājas priekšā durvīm un sauc:– Es arī gribu uz skolu!Emīls liek mugursomu plecos un saka:– Tu vēl maza. Man vasarā palika septiņi gadi, un mamma mani pie teicaskolā.– Kad es iešu skolā? – nerimstas mazā māsa.– Kad tev būs izkrituši piena zobi un augs īstie, – atbild Emīls. – Un kadpazīsi burtus un ciparus.– Es jau zinu A un D! – sauc Dace un ķeras Emīlam pie rokas.Emīls ieved māsu istabā pie vecmāmiņas un nosaka:– Gaidi mani mājās, tad paspēlēsim skolas!Pēc teksta noklausīšanās skolotājs ar bērniem pārrunā,* kāpēc skolas gaitas jāsāk septiņu gadu vecumā,* kāpēc skolā nevar mācīties agrāk, piemēram, jau četru gadu ve -cumā.Pēc tam skolotājs ar klasi dodas laukā un mudina skolēnus vērotun pateikt, kas parasti atrodas pie ikvienas skolas (plāksne ar skolasuzrakstu, karogs), kā arī padomāt, kā skolas var atšķirt no citām ēkām.Skolotājs var mudināt bērnus aplūkot skolas ēku no ārpuses un pastāstītpar to. Pie atsevišķām skolām ir piemiņas akmens, absolventu stādītiekociņi. Vēlams bērnu uzmanību pievērst arī šīm lietām. Skolēnunovērojumus skolotājs var papildināt ar stāstījumu vai interesantiemfaktiem no skolas vēstures.Tālāk klase dodas pastaigā un aplūko, kādas ielas un citi objektiatrodas skolas tuvumā, pārrunā, kādi ceļu satiksmes noteikumi jāievēroceļā uz skolu.Stundas turpinājumā skolotājs lūdz bērniem parādīt savu mīļākogrāmatiņu un pastāstīt par to, kāpēc tā ir mīļa, kur to dabūja, par kotajā stāstīts u.tml. Pēc tam veido šo grāmatu izstādi klasē.Nobeigumā darbs ar Pirmās nedēļas iepazīšanās grāmatiņas nākamolappušu veidošanu. Var ieteikt skolēniem uzzīmēt savas skolas plāksni,uzrakstīt (drukāt) skolas nosaukumu, kādu ievērojamu objektu skolastuvumā u.tml.69

BURTNĪCA2. lpp. pirmo uzdevumu klase var veikt kopīgi, vēlreiz pārrunājotpar ielām un objektiem skolas tuvumā.6.–7. lpp.TREŠĀ SKOLAS MĀCĪBU DIENAPieturas punkti• Ceļš no skolas durvīm līdz klasei• Vērtību izzināšana. Skolas telpas• Evakuācijas iespējas• Mūsu klases kaimiņiMĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā emocionālas noskaņas radīšanai skolotājs var izlasītMaijas Laukmanes dzejoli Skolas rūķis.Maija LaukmaneKatrai skolai ir savs Rūķis,Kas to naktīs sargā.Sargā klases un sargā gaiteņus...Skolas rūķisKatrai skolai, jā, katrai skolaiSavs Rūķis – tas tiešām tā ir.Ja tu paklusēsi, stāvot gaiteņa vidū,Kā sauc to Rūķi vārdā?Katrai skolai ir savs Rūķis,Dienās viņš neredzams staigā.Ieskatās katras klases žurnālā –Vai Rūķi kāds redzējis vaigā?Tad dzirdēsi: pukst viņa sirds.Katrai skolai ir savs Rūķis,Gaišzilām čībiņām kājās.Aizejot atskaties – klases logāStāv Rūķis, tev atvadas māj...Stundas gaitā skolotājs organizē ekskursiju pa skolu. Bērnus iepazīstinaar svarīgākajām telpām, kas atrodas skolā. Var organizēt tikšanosar skolas direktoru, skolas medmāsu vai bibliotekāru, aplūkotdarba kabinetus un noklausīties stāstījumu par viņu darbu.Vēlreiz kopīgi izstaigā to ceļu, kas ved no skolas ārdurvīm līdz klasei.Aplūko, kādi objekti vai citas telpas atrodas pa ceļam, noskaidro70

klases kaimiņus, kāds izskatās gaitenis, kāpēc tāds ir vajadzīgs, kā tajājāuzvedas starpbrīdī. Skolotājs var informēt bērnus par to, kā jāizturas,kur jāiet situācijā, ja sācies, piemēram, ugunsgrēks, u. tml.Skolotājs jau var veidot runas situācijas, lai skolēnus vingrinātu va -lodas prasmju apguvē. Klasē varētu izspēlēt situācijas, kas jāsaka, ienākotno rīta klasē, satiekot klasesbiedrus, viņu vecākus, skolotājus, skolastehnisko personālu, kā jāuzvedas tualetē (skolotājam jāatceras, kabērni nāk no dažādām ģimenēm ar katrai raksturīgu sadzīves kultūraslīmeni), skolas kafejnīcā u.tml.Pirmās nedēļas iepazīšanās grāmatiņā skolēni var zīmēt simbolusatsevišķām skolas telpām (pēc mācību grāmatas parauga 7. lpp.) vairakstīt atminējumus telpu mīklām (mīklas mācību grāmatas 7. lpp.apakšpusē).Uz nākamo dienu skolotājs lūdz bērniem paņemt līdzi mīļu rotaļlietu.CETURTĀ SKOLAS MĀCĪBU DIENA8.–9. lpp.Burti i, īPieturas punkti• Saskarsmes vērtība. Es – klasesbiedrs starp citiem skolēniem klasē• Iepazīstināšana ar sevi un klasesbiedru iepazīšana• Vērtību izzināšana. Klases vērtības• Rokas sīkās muskulatūras pilnveidošana• Burtu i, ī rakstība, burtu savienojumiIrbīte zem īsas īvesRīvē graudiņus uz rīves.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAKLAUSĪŠANĀS VINGRINĀJUMI• Izmantojot taktēšanu, vingrināties īsā un garā patskaņa izrunā!• Taktē! Ar ko atšķiras šie vārdi?min pin tin pile pīlespīd slīd krīt līka likatin svin trīc stiga stīgalīp rīb vij līkums likums71

Stunda varētu sākties ar sarunu par klasi, kurā skolēni uzturēsiesvisu mācību gadu. To var salīdzināt ar savu istabu vai dzīvokli, kurunepieciešams uzturēt kārtībā, par kuru rūpēties, kuru saudzēt. Pārrunāklases iekārtojumu, kāpēc tas ir tieši tāds, u.tml. Skolotājs varnolasīt fragmentu no Kristīnes Nestlingeres grāmatas “Minīte pošasuz skolu” un salīdzināt attēloto klasi ar savu.Kristīne NestlingereMinīte neveikli iegāja klasē. Viņa palūkojās visapkārt. Skolotājas vēl nebija.Tomēr skolas solos jau sēdēja daudz skolēnu.Klasē viss izskatījās citādi – nevis tā, kā to bija attēlojis brālis Morics. Viņšbija skaidrojis, ka ikvienā klasē ir trīs solu rindas. Logu rinda, vidējā rinda undurvju rinda.Šajā klasē skolas soli atradās juku jukām. Tie bija salikti kopā tā, ka bērnipāros sēdēja iepretī cits citam. Šādas “solu saliņas” klasē bija piecas.Pēc tam skolēni pārējos klasesbiedrus iepazīstina ar savām rotaļlietāmun visi kopīgi pārrunā, kādā skolā tās varētu iet un ko varētu mācīties.Klasē izveido rotaļlietu izstādi. Šajā reizē ar rotaļlietu palīdzībubērni var savstarpēji iepazīties, pastāstot kaut ko vairāk par sevi.Skolotājs izlasa fragmentu no Margaritas Stārastes grāmatas “Tin -ce grib mācīties”.Margarita StārasteNu jau Sandra iet skolā, bet rotaļlietas paliek mājās. Lellei Tincei garlaicīgi.– Es arī gribu mācīties! – viņa saka citām lellītēm un piebiksta lel lītei Lulliņai:– Iesim arī mēs uz skolu! Tur iemācīsimies lasīt, rakstīt, rēķināt.Bet Lulliņa negrib un apaļā koka lellīte Maružiņa arī negrib mācīties.– Es gan ietu uz skolu, – nopūšas lācītis, – bet ar savām vecajām kājām ne -kur tālu aizčāpot nevarēšu – skaidas birst ārā...Ja nav ceļabiedru, tad Tince ies viena. Viņa paņem ābeci, ko Sandra izgatavojusi,un iziet pa durvīm.Pēc teksta noklausīšanās skolotājs pārbauda, cik vērīgi bērni tekstuklausījušies.Skolotājs lasa apgalvojumus, bet bērni saka, kuru lauciņu (JĀ vaiNĒ) uz tāfeles iekrāsot.72

Apgalvojumi.Sandra ir skolniece.Tince ir Sandras kaķene.Citas lelles negrib mācīties.Lācis grib iet uz skolu.Tince uz skolu aiziet viena.JĀNĒJa klasē ir skolēni ar augstu mācāmības līmeni, tad atsevišķus uzdevumusvar likt viņiem veikt patstāvīgi. Pa to laiku skolotājs strādā arcitiem skolēniem.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirms burtu rakstīšanas vēlams vispirms attiecīgās roku kustībasveikt gaisā, tad – bezlīniju laukumā un visbeidzot – tikai burtnīcā lineatūrā.Lai skolēniem izveidotos glīts rokraksts, vispirms jāsāk ar pareizusēdēšanu skolas solā. Skolas solam jāatbilst skolēna augumam un jābūttādam, lai visa skolēna pēda atrastos uz grīdas. Tāpat ērtam jābūtsēdeklim un atzveltnei.Rakstāmo satver ar diviem pirkstiem tā, lai īkšķis un rādāmaispirksts saturētu to no abām pusēm, bet vidējais pirksts viegli gulētuzem rakstāmā un vadītu to. Skolotājam vajadzētu skatīties, lai bērnirakstāmo stipri nesaspiestu starp pirkstiem, citādi roka ātri nogurstun raksts veidojas neglīts. Tāpēc stundas gaitā ik pa laikam vēlamidažādi rokas sīkās muskulatūras vingrinājumi (gan tādi, kas piedāvātimācību grāmatā, gan skolotāja vai skolēnu izdomāti citi), jo bērniemšajā vecumā ir vāja muskulatūra.PIEKTĀ SKOLAS MĀCĪBU DIENA10.–11. lpp.Ā. Elksne. Es gribu visu zinātBurti I, ĪPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Izglītība• Mācību motivācijas nostiprināšana• Priekšstats par dzejoļa uzbūvi• Burtu I, Ī rakstība, burtu savienojumi73

Inta dzīvo Ipiķos,Intars dzīvo Ieriķos.Bet kas dzīvo Limbažos?RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATASkolotājs veido diskusiju par tēmu “Kāpēc vajag mācīties?”. Uz -klausa bērnu viedokļus un pēc tam nolasa Džanni Rodari stāstu “Kāpēcvajag mācīties?”.Džanni RodariMācīties vajag tāpēc, lai izzinātu pasauli, lai to padarītu skaistākuun labāku. Bet ievēro labi: mācīties no grāmatām vien – tas ir parmaz.Kāda pele, kura dzīvoja bibliotēkā un kurai patika mācīties tik ļoti,ka tā ik dienas apgrauza ne mazāk kā divas grāmatas. Reiz kādā grāmatāpele ieraudzīja zīmējumu, kurā bija attēlots kaķis. Pele šo zīmējumunotiesāja un saldi iemiga… Bet īstais, dzīvais kaķis pa to laikuno mugurpuses piezagās un – capcaraps! – aprija nabadzīti. Tad viņšsaglauda ūsas un teica:– Lūk, tā, manu mīļo pelīt! Arī no dzīves vajag mācīties!Pēc stāsta izlasīšanas skolotājs veido pārrunas: kāda bija pele, koviņa nesaprata, ko nozīmē stāsta pēdējais teikums, ko skolēni var mācītiesno dzīves u. tml.Skolotājs izdala baltas papīra lapas un informē skolēnus, ka šoreizviņi paši veidos savu ideju zirnekli. Skolotājs uz tāfeles, bet bērni lapasvidū uzzīmē zirnekli, kurā ieraksta (iedrukā) “Es skolā gribu”.ESSKOLĀGRIBU74

Tālāk seko uzdevums – bērniem uzrakstīt vai uzzīmēt (pēc spējām),ko katrs grib skolā darīt.Pēc darba beigšanas skolotājs kopā ar bērniem uz tāfeles raksta unpārrunā ideju zirnekli par iepriekš minēto tēmu. Turpinājumā salīdzinapaveikto ar mācību grāmatas uzdevumu (11. lpp.) un strādā ardarba burtnīcu.Piektajā dienā bērni Pirmās nedēļas iepazīšanās grāmatiņās zīmēvai raksta (drukā) savas izjūtas par pirmo aizvadīto nedēļu. Ja nepieciešams,skolotājs uz tāfeles raksta priekšā atsevišķus vārdus. Grāmatiņastiek izliktas klases izstādē un parādītas vecākiem.Galvenais, lai aizvadītā pirmā skolas nedēļa būtu pagājusi bez liekasatraukuma, mīļā gaisotnē. Lai mazais skolēns būtu iepazinies ar skolastelpām, iedzīvojies savā klasē, iepazinies ar klasesbiedriem un skolotājiemun aptvēris savu jauno lomu – skolēns!Plaukšķināšana.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSBURTNĪCA8. lpp. papildus pasvītrot I un Ī burtus.

MANA SKOLAS SOMA12.–13. lpp.Burti l, ļPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Mācību piederumi• Darba organizācija skolā• Burtu l, ļ rakstība, burtu savienojumiLielais lācis acis bola,Vilks tam skolas somu sola.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā skolotājs nolasa Gitas Andersones stāstu “Mantuglabātava”.Gita AndersoneNo rītiem Dāvida somu līdz skolai palīdz nest tētis.– Klau, Dāvid, kas tev tajā somā? Vai akmeņi, ko vasarā salasīji jūrmalā?– vaicā tētis, pārlikdams somu no vienas rokas otrā.– Jā, viens jūras akmentiņš tur ir. To došu Artai. Ar viņu sēžu vienāsolā, – saka Dāvids. – Tad vēl mazā mašīna, ko vectētiņš uzdāvināja. Toes parādīšu Edgaram. Viņš krāj pirmās formulas modelīšus. Arī uzlīmjualbumu ieliku. Mēs starpbrīžos maināmies ar uzlīmēm.– Bet vai grāmatas un burtnīcas tur ir? – smaidīdams jautā tētis.– Jā! Un vēl penālis, dvielītis un sporta tērps, – savas mantas uz -skaita Dāvids.– Kāpēc sporta tērps? Tev taču šodien nav sporta stunda! – tētisizbrīnīti paskatās uz dēlu.76

– Nu, tēt, ko brīnies! To man vajadzēs rīt. Labāk lai visas mantasir somā katru dienu. Tad man nekad nekas neaizmirsīsies! – skaidroDāvids.Vispirms vajadzētu noskaidrot, vai bērni zina, kas ir mantu glabātava.Pēc tam pārrunāt, kāpēc stāstam tāds virsraksts. Tālāk vēlamspadiskutēt, kuras no zēna nosauktajām lietām ir mācību piederumi,kuras – nav, kāpēc bērniem uz skolu gribas ņemt citas lietas (noteiktiklasē vajadzētu kopīgi vienoties par to skaitu, lielumu, svaru, nepieciešamībuu.tml.). Īpaši akcentēt skolas somas svaru. Skolotājs var nodemonstrēt“Dāvida” somu un somu, kurā ir konkrētās mācību dienasmācību piederumi (protams, kādu mīļlietiņu ieskaitot), dot bērniempanēsāt un salīdzināt abas somas pēc svara. Likt skolēniem vēlreiz pārlūkotsavas skolas somas saturu un padomāt, vai arī kādam no viņiemtajā nav mantu glabātava. Cik bieži ir nācies novērot (kā Dāvida gadījumā),ka bērni ņem līdzi citu dienu mācību piederumus. Te var būtpat atsevišķs temats klases vecāku sapulcei, jo pirmajā klasē ļoti svarīgivecākiem ir kontrolēt savu bērnu somas, to darot draudzīgā gaisotnē.Tad skolotājs liek izņemt no somām dažādus mācību piederumus:penāli, lineālu, līmi, dienasgrāmatu, mācību grāmatu, burtnīcu u. c.Kopīgi noskaidro, ka šīs lietas sauc par mācību piederumiem. Pēc tampārrunā par tiem sīkāk, piemēram, kas glabājas penālī, kas liekamsmapē, kuriem mācību piederumiem jābūt līdzi katru dienu, par to saudzēšanu,par mācību grāmatu un burtnīcu apvākošanu u.tml.Vēl vēlams pārrunāt par to, vai drīkst aiztikt cita skolēna lietas,ņemt kaut ko no otra sola (somas) bez īpašnieka atļaujas u. tml.13. lpp. uzdevumā var būt dažādi varianti liekā priekšmeta vai vārdanoteikšanai, piemēram, nagla nav mācību piederums, vārdā soma navburta l u.tml.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirksti satverti dūrītē, rādāmpirksts izsliets. Rādāmpirkstu kustinapa labi un pa kreisi, to nesaliecot. Plauksta līdzi nekustas.BURTNĪCA10. lpp. doto aprakstu par skolas somu skolotājs var stundā izmantotdažādi. Piemēram, spējīgākie klases skolēni var “drukāt” patstāvīgiteikumus par savu skolas somu, citi skolēni to dara pēc burtnīcā dotāparauga.77

14.–15. lpp.Pēc Mika Valdberga. Ezis pasakā lasa…Burti L, ĻPieturas punkti• Darba organizācija skolā• Skolas ikdiena. Mācību priekšmeti• Izpratne par laika nozīmi• Burtu L, Ļ rakstība, burtu savienojumiLana līksmi saka tā:La-li-lu-la-lāDziedu arī lasīšanā!RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAŠajā stundā ar pulksteņa palīdzību vajag izskaidrot jēdzienus lai -ka stunda un mācību stunda. Parunāt par stundu un starpbrīžu ga -rumu.Tālāk pāriet pie vēl viena jēdziena – mācību priekšmets. Atverot dienasgrāmatuvai aplūkojot stundu sarakstu pie klases sienas, noskaidro,kādi mācību priekšmeti ir pirmās klases skolēniem. Var padiskutēt, kā -pēc tieši tādi, varbūt vajadzīgs vēl kāds mācību priekšmets. Tālāk pārrunā,ko skolēni apgūs latviešu valodas stundās, kāpēc vajag mācītieslasīt, rakstīt, kāpēc jāmācās pareizi runāt, izteikt savas domas u.tml.Stundas gaitā skolotājs papildus var nolasīt fragmentus no MikaValdberga grāmatas “Tava skolas diena”. Skolēniem jānoklausās fragmentiun jāpasaka, par kādām mācību stundām stāstīts.Miks Valdbergs1. Mazai pelei šodien ir kāda stunda. Viņa ņem zīmuli un otu un dodasuz skolu. Viņai būs jāzīmē klusā daba ar brūnu vāzi un sieru. Arī citas peleszīmēs. Vislabāk zīmēt ar eļļas vai ūdens krāsām. Tad siers izskatās kā īsts.Tikai nesmaržo. Visas gleznas noteikti ieliks skaistos rāmīšos un pakārs kokazaros.2. No tumšā mākoņa vēl krīt dažas lietus lāses. Mazā varde dodas uz skolu.Lietusmākoņi viņai netraucē. Varde ir ļoti lepna. Viņa šodien dziedās korī. Vislabākmazajai vardei patīk dziedāt mūzikas pavadījumā. Šodien skanēs tauresun bungas.78

Skolotājs pēc iepriekš noklausīto fragmentu parauga var likt skolēniempastāstīt par saviem mācību priekšmetiem. Var mudināt kāduteikumu uzrakstīt ar iespiedburtiem. Šo darbu var veikt visi kopīgi:skolotājs – priekšā uz tāfeles, bērni – uz lapām vai burtnīcās. Spējīgākieskolēni rosināmi šo darbu veikt patstāvīgi.Stundas nobeigumā skolotājs nolasa M. Laukmanes dzejoli “Pārpratums”.Skolēniem dots uzdevums – pateikt, kāpēc dzejolim tādsvirsraksts.Maija LaukmanePārpratums– Beidz lēkāt! – sauc mamma, –ej labāk ko palasi!Es arī tā daru.Lasu,lasu,lasu,lasu,lasu,lasu,lasu,lasu,lasu – visas zemenes:gatavās,negatavās,pusgatavās,zemainās un pat tās,kurās koduši strazdi, –tik lielā daudzumāIELASĪJUŠĀSmanā vēderā,ka jūtosPĀRLASĪJIES, betvagas galā stāv mammaun gluži dusmīgi sauc:– Jāni, beidz lasīt reiz zemenes,ej labāk ko palasi, draugs!79

15. lpp. ir zīmētas šādas ogas un sēnes: brūklenes, upenes, mellenes,lācene, zemene, avene, gailenes, bekas, bērzlapes, vilnīši.Lappuses malā liekais vārds ir līme, pārējie ir meiteņu vārdi.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirksti satverti dūrītē, rādāmpirksts izsliets. Rādāmpirkstu kustinauz priekšu un atpakaļ, to nesaliecot. Plauksta līdzi nekustas.16.–17. lpp.A. Neibarts. Ko rūķim skolā mācīsBurti i, ī, I, Ī, l, ļ, L, ĻPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Izglītības loma jebkurā vecumā• Mācību motivācijas nostiprināšana• Skolas bērniem un pieaugušajiem• Mācību piederumi un mācību priekšmeti• Priekšstats par sakāmvārdiem• Burtu i, ī, I, Ī, l, ļ, L, Ļ rakstība, burtu savienojumiLīmē ar līmi, zīmē ar zīmuli,Kas tas par līmuli,Ko sauc par līmes zīmuli?RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAStundas gaitā skolotājs papildus nolasa Gitas Andersones stāstu“Mā miņa – skolniece”. Pirms teksta nolasīšanas tiek dots uzdevums –pateikt, ko nolēmusi darīt Līgas māmiņa.Gita AndersoneMāmiņa – skolniece.Līga jau veselu nedēļu apmeklējusi skolu. Viņai skolā ļoti patīk.Liels ir meitenes izbrīns, kad kādu vakaru māmiņa lūdz, lai Līga viņaiaizdod savu pildspalvu.– Kam tev tā? – Līga vaicā.– Es arī sākšu mācīties. Jau rīt braukšu uz Rīgu un pieteikšos augstskolā,– māmiņa paskaidro.80

– Bet rīt ir sestdiena. Visas skolas aizslēgtas! – meitene nesaprot.– Nē, Līguci! Skolas pieaugušajiem sauc par augstskolām. Daudzasno tām strādā tieši brīvdienās, jo citās dienās mammām un tētiemjāstrādā savos darbiņos, – mamma paskaidro Līgai.– Bet kāpēc tu gribi mācīties? Tu jau esi liela, tu visu zini!– Nezinu gan visu! Sākšu mācīties reizē ar tevi. Abas būsim skolnieces,– māmiņa smaida.– Bet tad rīt gan nopērc pati sev pildspalvu. Kārtīgai skolniecei irjābūt saviem mācību piederumiem! – Līga nosaka.Skolotājs pastāsta par iespējām mācīties arī pieaugušajiem. Akcentē,cik liela nozīme ir izglītībai jebkurā vecumā, saistot to ar bērnu pašreizējodarbu – mācībām. Varbūt klasē ir kāds bērns, kura vecāki mācās,varbūt mācās pats skolotājs. Ja ir iespējams, klase var doties ekskursijāuz kādu augstāko mācību iestādi.Pēc pārrunām skolotājs uz tāfeles uzraksta vai nolasa divus sakāmvārdus(pirms tam paskaidrojot, kas ir sakāmvārds):Mūžu dzīvo, mūžu mācies.Miegs saldāks par medu.Skolēniem jāpasaka, kurš no abiem sakāmvārdiem atbilst noklausītajamtekstam.17. lpp. var izdomāt šādus mācību piederumus: penālis, papīrs, grāmata,ota, līme, lineāls, zīmulis u. c.Beidzamo uzdevumu var diferencēt, ievērojot klases skolēnu lasītprasmesun rakstītprasmes līmeni.BURTNĪCA14. lpp. rakstītajiem teikumiem skolēni papildus var pasvītrot (ap -vilkt) tos iespiedburtus, kurus jau iemācījušies rakstīt.

CIEMOS PIE DZĪVNIEKIEM18.–19. lpp.Burti u, ū, U, Ū.Pieturas punkti• Cieņa pret dzīvo radību• Stāsta veidošana• Prognozēšana pēc ilustrācijas• Mīklu domāšana• Klausīšanās uzdevums• Burtu u, ū, U, Ū rakstība, burtu savienojumiUpes malā viņā galāUģis uguni kur alā.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAKLAUSĪŠANĀS VINGRINĀJUMI• Izmantojot taktēšanu, skolēni vingrinās īsā un garā patskaņa izrunāun diferencēšanā.rūc dūc šujrunā šūpo stūrēmūk pūš plūctup lūdz kut• Skolotājs saka vārdu, skolēni to atkārto, ar balsi pastiprinot skaņasu vai ū.duša dūšalupa lūpaputas pūtasuta sūta82

Pirms teksta lasīšanas pārrunāt vai veidot ideju zirnekli par tematu“Mazāk zināmie dzīvnieki Latvijā”. Parasti bērni labi zina nosauktzaķi, lapsu, lāci un citus biežāk dažādās pasakās vai stāstos minētusdzīvniekus, bet daudzi Latvijā mītoši dzīvnieki tiek nepelnīti aizmirsti.Labs uzskates materiāls ir grāmatās sērijā “Latvijas mazā enciklopēdija”:“Latvijas kukaiņi”, “Mūsu putni”, kā arī J. Blaumaņa, V. Klimpiņa“Putni Latvijā” un J. Uzuleņa “Dzīvnieki Latvijā” (visas grāmatasizdotas apgādā “Zvaigzne ABC”).Šajā stundā bērni uzzinās nedaudz vairāk par ūdru un ūpi.Pirms 19. lpp. dotā uzdevuma “Ko kurš dara?” skolotājs papildusvar izlasīt divus sajauktus tekstus. Skolēniem jānosaka (jāparāda mā -cību grāmatas zīmējumā) pēc katra teikuma izlasīšanas, par kuru dzīvniekutiek runāts.Tas ir kažokzvērs ar lokanu ķermeni un garu asti. (ūdrs)Viņš labi peld un nirst. (ūdrs)Tam ir līks knābis, lielas acis un liela galva. (ūpis)Viņš spēj nomedīt zaķi, ezi un pat čūsku. (ūpis)Lielu daļu pavada ūdenī. (ūdrs)Vismīļākais ēdiens ir zivis. (ūdrs)Viņa sauciens “hūū-u” parasti dzirdams ļoti tālu. (ūpis)Spējīgākie klases skolēni stāsta turpinājumu par ūpi var rakstīt, pā -rējie domā un tad pastāsta pārējiem klasesbiedriem.Dzīvnieku mīklu atminējumi: lūsis, varde, kurmis.Lappuses malā burtu kastē var atrast šādu dzīvnieku nosaukumus:lapsa, lācis, sesks, alnis, kaķis, ezis. Pa diagonāli var atrast vārdusams.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSAr plaukstām izveido burtu T. Pēc skolotāja signāla maina abuplaukstu novietojumu.20.–21. lpp.Lietuviešu tautas pasaka. Kā vilks sadomāja maizi ceptBurti m, MPieturas punkti• Cilvēku un dzīvnieku savstarpējās attiecības• Lielie sākuma burti cilvēku un dzīvnieku vārdos• Lasīšana lomās• Priekšstats par runas intonāciju, tembru83

• Stāstījums pēc attēliem• Burtu m, M rakstība, burtu savienojumiMūsu mīļā māsa MāraMārim makaronus vāra.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAJa nepieciešams, stundas sākumā var pārrunāt par dzīvnieku iedalījumu– mājas un meža dzīvnieki. Kādi dzīvnieki ir katram mājās, kā tossauc, kāpēc cilvēki liek dzīvniekiem vārdus, kāpēc cilvēku un dzīvniekuvārdi rakstāmi ar lielo sākuma burtu.Stundas turpinājumā skolotājs nolasa fragmentu no Ausmas Alksnesstāsta “Rudais” (krājums “Sīpolu princesīte un citi stāsti”, apgāds“Zvaigzne ABC”).Ausma AlksneMājputnu troksnis piesaistīja visu mājinieku uzmanību. Lielās kņadas vaininieksizrādījās mazs, ruds un nonīcis lapsēns. Izskatījās, ka lapsēns ilgākulaiku neko nav ēdis.– Es pasaukšu Kārļonkuli, lai paskatās, vai rudajam kas nekait. Viņš, kuršir vetārsts, izlems, ko darīt, – tētis teica.Tajā pašā vakarā noskaidrojās, ka rudais ir vesels, tikai ļoti novārdzis.– Vai kopsiet un barosiet, līdz lapsēns atgūs spēkus? – tētis uzrunāja Marijuun Rūdi. – Tikai pārāk neaizraujieties, vēlākais, pēc pāris dienām mums viņšjāatbrīvo – lai nepierod.Divas dienas paskrēja nemanot. Trešās dienas rīts visiem sagādāja pārsteigumu– lapsēna sētiņā vairs nebija.– Droši vien mazais sasaucis mammu un viņa tam palīdzējusi izkļūt brīvībā.Tad jau labi, ka ir atraduši viens otru, vai ne? – tētis uzmundrinoši paraudzījāsuz bērniem.– Jā, lapsēns noteikti ir saticis savu māmiņu. Bet man vienalga žēl, ka viņšir prom, – bēdīgi novilka Marija.– Lapsēna mājas ir mežā, mēs tikai kādreiz, kad tas nepieciešams, varampalīdzēt, bet ne pieradināt, – noteica tētis.Skolotājs veido pārrunas, kuros gadījumos nav vēlams dzīvniekuspieradināt, ko dzīvnieku pieradināšana prasa no cilvēkiem, kā bērni unpieaugušie dažkārt izturas pret pieradinātajiem dzīvniekiem u. tml.Turpinot iesākto stundas tēmu par cilvēku attieksmi pret dzīvo ra -dību, skolotājs no mācību grāmatas 20. lpp. liek skolēniem izdomāt84

stāstiņu par kaķēnu, kurš makšķerē. Kāpēc kaķēns ielaida zivi burkāar ūdeni? Parasti makšķernieki tā nerīkojas. Bērniem var lūgt arī uzzīmētuz papīra lapas nobeiguma zīmējumu un tad veidot stāstījumu.Šajā stundā, iespējams, pirmo reizi bērni mācīsies tekstu lasīt lomās.Lasīšana lomās veicina izteiksmīgas lasīšanas iemaņu attīstību. Lasītlomās sāk, kad ir iepazīts teksts, analizējot ir noskaidrota autora unpašu skolēnu attieksme pret izlasīto. Skolotājs izskaidro, ko nozīmē“lasīt tekstu lomās”, kā tas jādara, un pirmo reizi nolasa vai nu pats,mainot balss intonāciju, tembru, vai kopā ar kādu labāku lasītāju noklases.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSNepieciešama bumbiņa vai smilšu maisiņš, kas satverts starp abāmplaukstām. Abu roku pirksti savienoti. Veic plaukstu kustību, noliecottās pa labi un pa kreisi. Kad plaukstas noliektas pa labi, ar augšējo(kreiso) plaukstu bumbiņu piespiež – un otrādi.BURTNĪCAMīklas atminējums ir muša.Papildus dotajiem bērnu vārdiem var likt uzrakstīt vēl citus, kurosbūtu burts M.22.–23. lpp.Pēc Ulda Plotnieka. Āpsis nebaidāsBurti a, āPieturas punkti• Izpratne par dzīvnieku dzīvi• Cilvēka rakstura īpašību piedēvēšana dzīvniekiem• Teksta virsraksta un satura saistība• Burtu a, ā rakstība, burtu savienojumiĀpsis lapsai saka tā:“Manā alā neložņā!”RUNĀ RAITI!85

***U. Auseklis– vai tu zini tādu aku,kam ir acis?– zinu, zinu,tur, kur – akacis.MĀCĪBU GRĀMATAPēc uzdevuma veikšanas 22. lpp. skolotājs pārrunā, kāpēc dzīvniekiemtiek piedēvētas cilvēka rakstura īpašības. Varbūt skolēni ir dzirdējuši,kā līdzīgi saka par citiem dzīvniekiem, piemēram, lielīgs kā …(gailis, pāvs), čakla kā … (skudra, bite), lēnīgs, gauss kā … (gliemezis,bruņurupucis) u. tml.Pēc stāsta “Āpsis nebaidās” var pārrunāt par to, ka stāstiem, dzejoļiem,pasakām ir virsraksti. Kāpēc ir vajadzīgi virsraksti? Iesaka padomāt,kāpēc stāstam par āpsi ir tāds virsraksts. Varbūt ir iespējami citivarianti. Kādi?Papildinformācija par āpsi.Āpsis sver 7–10 kg, bet rudenī – pat līdz 25 kg. (Saistot ar tekstu, vēlreizpārjautāt – kāpēc?) Āpsis dzīvo klusos mežos. Ziemu pavada alā. Āpsis dziļāmiegā neguļ. Atkušņu laikā iziet ārā no alas. Āpša alai parasti ir vairāki stāvi.Bieži āpša alu iekāro lapsa. Tādos gadījumos āpsis iekārtojas apakšējā stāvā,augšējo atstājot lapsai.Āpsis ēd vardes, putnu olas, sliekas, tārpainās sēnes, čūskas (to inde viņamnekaitē). Sastopoties ar ienaidnieku, āpsis vai nu metas cīņā, vai arī izliekasmiris, lai izdevīgā brīdī aizmuktu.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas pie pleciem. Saliektu roku apļošana.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdu ala (22. lpp. malā).24.–25. lpp.Pēc V. Lagzdiņa. Čaklās skudrasBurti u, ū, U, Ū, m, M, a, āPieturas punkti• Dzīvās dabas vērtības. Izpratne par dzīvnieku dzīvi• Saudzīga attieksme pret dzīvo dabu86

• Virsraksta veidošana• Priekšstats par sinonīmiem• Burtu u, ū, U, Ū, m, M, a, ā rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Z. Purvs U. AuseklisĀbelē ābols sārts, tūrr, tūrr, tūrrr –Augstākā zarā kārts.ūbele ūbina ābelē,Āzis, iznācis ārā,ūbele ābelēNoskatās acīm kārām,stabuli tur.Stāv, murminādams bārdā:– Jā, kā tāds ābols kārdina…MĀCĪBU GRĀMATAStundas ievadā skolotājs mudina aplūkot tikai ilustrāciju par āpsi.Pēc tam viņš lasa teikumus par āpsi, bet skolēni klausās un lasītosa līdzina ar ilustrāciju (var skaļi ar jā vai nē apstiprināt vai noliegtredzamo).Āpsim ir īsas kājas ar gariem, nedaudz izliektiem nagiem. (Jā!)Ar tiem viņš rok zemi. (Nē! Tikai ilustrācijā un pasakās rok ar lāpstu, betīstenībā – ar ķepām.)Apmatojums ir rupjš, līdzīgs sariem. (Jā!)Viņam ir smails purns. (Jā!)No deguna līdz ausīm stiepjas divas melnas svītras. (Jā!)Āpsim ir spārni. (Nē!)Var mudināt skolēnus ne tikai sacerēt un pastāstīt klasesbiedriem(sola biedram) stāstiņu par āpsi, izmantojot gan iepriekšējā stundā gūtoinformāciju, gan šajā dzirdēto, bet ar iespiedburtiem uzrakstīt vai nudažus vārdus, vai teikumus (spējīgākie skolēni). Spējīgākiem skolēniemvar likt izdomāt un uzrakstīt arī virsrakstu.Būtu ļoti vēlams turpmākajā valodas mācības apguvē rosināt bērnuspēc iespējas vairāk patstāvīgi sacerēt stāstiņus, dzejolīšus un tos (katraspēju robežās) rakstīt.Pirmo reizi skolēniem dots uzdevums – izdomāt stāstam virsrakstu(25. lpp.). To var darīt, izmantojot gan Zīlītes palīdzību lappuses malā,gan izdomāt vēl citus virsrakstus.Klase kopīgi veic uzdevumu Kurš no dotajiem vārdiem iederas vār da“čakls” vietā? Pārrunā, kuri no dotajiem vārdiem ir līdzvērtīgi, kurš –neiederas.87

Šīs tēmas nobeigumā klasē var sarīkot grāmatu par dzīvnieku dzīviizstādi.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPlaukstas atbalstītas pret sola virsmu. Viena plauksta – dūrītē,otra – vaļā. Pēc signāla maina plaukstu stāvokli. Censties neatrautplaukstas no sola virsmas.BURTNĪCAAbus 22. lpp. dotos uzdevumus var iesākt kopīgi. Bērni, ja vēlas, varpaši papildināt pirmo uzdevumu ar citiem vārdiem.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdu alu (24. lpp.).

LABS AR LABU SADZĪVOJA26.–27. lpp.Pēc Ernas Taubes. Piekususī AnnaBurti A, ĀPieturas punkti• Darba tikums kā vērtība• Temata un teksta virsraksti• Teksta lasīšana lomās• Stāstījuma veidošana pēc sižetiskajiem attēliem• Burtu A, Ā rakstība, burtu savienojumiVirtuvē stāv mazā Anna,Rokās viņai liela panna.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAKLAUSĪŠANĀS VINGRINĀJUMI• Izmantojot taktēšanu, turpina vingrināties īso un garo patskaņu diferencēšanā:ada mana radi krāva lāva sakaāda māna rādi krava lava sākasāls karpa lāpa kāzassals kārpa lapa kazasPārrunā, kā garais patskanis spēj izmainīt vārda nozīmi.Nosaka patskaņu a un ā atrašanās vietu vārdos (sākumā, vidū, beigās)soma, mape, kūka, galds, aste, cukurs, mīkla, lāse, āķis, vāze,āmurs.89

Skolēni iepazīstas ar jaunās nodaļas nosaukumu “Labs ar labu sa -dzīvoja”, pārrunā tā nozīmi. Mācās izprast atšķirību starp nodaļas unteksta nosaukumiem. Pēc teksta izlasīšanas apspriež, vai nosaukumsatbilst saturam, kāds vēl virsraksts būtu piemērots.Stundas gaitā risina sarunu par vecāku rūpēm ģimenē, par to, kakatram ģimenes loceklim ir savi pienākumi. Pārrunā, kādas var būtsekas tam, cik apzinīgi vai neapzinīgi katrs dara savu darbu. Akcentēgandarījuma izjūtu, kas ir pēc labi padarīta darba.Stāstu “Piekususī Anna” var lasīt lomās. To darīt ir vienkārši, jote nav tā sauktā autora teksta. Tā kā šeit izmantotas tikai personāžutiešās runas, tad lasīšanu var papildināt ar kaut minimālu darbošanosklases priekšā.Stāstījumu veido pēc četriem sižetiskajiem attēliem. Tam izdomāarī atbilstošu virsrakstu.Malā rakstītos vārdus var papildināt ara) Andis, Andrejs, Anvars, Angelika, Andra, Ance, Antis, Antonsu.c.,b) Artis, Arvis, Arnolds, Arnita u.c.,c) Agris, Agnese, Agnija, Agnis u.c.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešama bumbiņa vai maisiņš. Bumbiņasatverta abās plaukstās. Pēc kārtas atceļ abu roku pretējos pirkstus,līdz visi pirksti atcelti. Bumbiņa tagad turas tikai starp plaukstām.Tālāk veic pretēju darbību.BURTNĪCA24. lpp. pareizo ceļu meklē, velkot līniju ar zīmuli.28.–29. lpp.Ojārs Vācietis. Kas tas par laiku?TautasdziesmaBurti n, ņPieturas punkti• Saskarsmes norma – pieklājīga sveicināšana• n-ņ, n-m diferenciācija• Burtu n, ņ rakstība, burtu savienojumi90

RUNĀ RAITI!J. SirmbārdisŅaud ņaudulīgi ņaudulis:– Ņau – ņau – ņau!Ņurd ņurdulīgi ņurdulis:– Ņurr – ņurr – ņurr.MĀCĪBU GRĀMATAKLAUSĪŠANĀS VINGRINĀJUMI• Vārdi n-ņ diferencēšanai:dūnas – dūņas, cinis – cīņa, nauda – ņaud, nazis, notis, zirņi, vārna,ronis; grūtāki vārdi – sliņķis, riņķis, soliņš, lakatiņš, vilciņš.• Vārdi m-n diferencēšanai:māt – nākt, miegs – nieks, mati – nagi, nēģis – mērķis, runa – doma,avenes – sekmes, doma – dona.Pareizās skaņas parādīšanai izmanto signālkartītes vai iepriekš no -runātas darbības (acu aiztaisīšana, vēdera paglaudīšana u.c.).Pēc dzejoļa Kas tas par laiku? lasīšanas pārrunā sveicināšanas no -zīmi, balss skaļuma, sejas mīmikas, acu skatiena svarīgumu.Ieteicams arī praktiski vingrināties sveicināšanā. Bērni veido 3 vai4 grupas. Grupas pēc kārtas iziet no klases, pa vienam skolēnam nākatpakaļ un sveicina klasē esošos. Iepriekš norunā, ka var iedomātiescitu diennakts laiku, tāpēc klasē esošajiem jābūt uzmanīgiem ar at -bildi.Brīvākā brīdī var spēlēt sveicināšanās rotaļu. Skolēni stāv aplī arvienu spēles dalībnieku ārpusē. Rotaļai sākoties, šis dalībnieks skrienapkārt aplim un piesit kādam no aplī stāvošajiem pie muguras. Tasskrien pretējā virzienā aplim nekā pirmais skrējējs. Kad abi skrējējisatikušies, apstājas un sasveicinās. (Sasveicinoties jāmin arī dalībniekavārds, piemēram, “Labdien, Arni!” vai “Labrīt, Solvita!”) Pēctam pirmais skrējējs uzdod kādu jautājumu, piemēram: “Kādā krāsāir tavs zīmulis?” – vai: “Kur dzīvo lapsas?” Otrais skrējējs atbild uzjautājumu, pēc tam abi skrien atpakaļ uz savu vietu aplī. Veiklākais noabiem ieņem tukšo vietu aplī, bet otrs skrējējs turpina rotaļu.Mīklas atminējums: gaisma vai saule.91

Vēl var uzdot mīklas:Balts kaķis logā lien. (Gaisma)Divas māsas, viena balta, otra – melna. (Diena un nakts)ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas apakšdelms balstās uz sola, kā parādīts fotogrāfijā. Pirksti –dūrītē. Nekustinot apakšdelmu, atceļ dūri no sola virsmas un lēnāmnolaiž atpakaļ. Šo vingrinājumu var veikt ar vienu roku, pēc tam – arotru, var ar abām rokām reizē. Pagrūtinājums – dūrē satverts zīmulisvai bumbiņa.BURTNĪCAZīmējot puķes 26. lpp., jāievēro n burta rakstības virziens.Ja klasē ir bērni, kas jauc m un n burtu rakstību, tad pēc burta nrakstīšanas var pildīt šādus vingrinājumus (pēc B. Skromules “Lasi,runā, raksti!”).• Pasaki, cik svītriņu jāvelk burtam m un burtam n! Zem katra ciparauzraksti atbilstošo burtu!3 2 3 3 2 2 2 3• Uzraksti zilbes, svītriņu vietā liekot m vai n! Izlasi šīs zilbes!Vēlāk, kad apgūta visu burtu rakstība, var pildīt šādus vingrinājumus.Svītriņu vietā liec m vai n! Lasi vārdus!| | a – | | | a | | a – | | | ā – | | ā| | u – | | | u | | | u – | | | ū – ū | || | | i – | | ī i | | | – i | | – ī | | |II agi zieIIIa soIIIa zēIIizeIIIeIIes jauIIuIIIiIIaIIIi IIIašīIIa IIIagoIIe• Uzraksti vārdus, ciparu vietā liekot m vai n! Izlasi tos!Lī3e 3arts 2ātre dze2is3āsa 2agla zie3a vie2a92

30.–31. lpp.Pēc Jāņa Baltvilka. SpēkavīriTautasdziesmaBurti N, ŅPieturas punkti• Labsirdības, savaldības, iecietības nozīme cilvēku saskarsmē• Uzmanības vingrinājums, telpisko priekšstatu nostiprināšana• Stāstījuma veidošana par attēlu• Frazeoloģismi (kad tā saka)• Burtu N, Ņ rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Nora, Nelda, NellijaMannas putru vārīja.***Jānis BaltvilksNātre nebaidās neniekaNe no gliemeža, ne sliekas.Ņipri suņuki ar mieruŅukāt vakariņās sieru.MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMSNu – ņu – nuNu – ņu – ņūNu – ņu – unne – ne – ņeņe – ņe – nēņe – ņē – eņPēc teksta izlasīšanas organizē prāta vētru par jautājumu Kas irlaba sirds? Skolotājs iespējamās atbildes raksta uz tāfeles. Nobeigumāpārrunā arī frazeoloģismus zelta sirds, pilna sirds, ļauna sirds (mīkstasirds, cieta sirds).Attēlos atrod 5 atšķirības. L burts apmainīts ar E, zēna kabatā irdažāds skaits rakstāmpiederumu, puķu pušķī redzami 5 un 6 ziedi,abām meitenēm aiz muguras ir dažādi zīmējumi – ir un nav redzamigliemeža radziņi un ābelē ir dažāds skaits ābolu.93

Kad noskaidrotas atšķirības zīmējumos, veido stāstījumu.Tautasdziesmu var mācīties no galvas.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSNepieciešama bumbiņa. Tā tiek satverta starp plaukstām. Abu rokupirksti nav savienoti. Veic bumbiņas “ripināšanu” starp plaukstām da -žādos virzienos. Ja iespējams, izmanto bumbiņu ar nelielām radzēmvai pumpiņām.BURTNĪCAIeteicams pārrunāt jēdzienus pirms zīmēšanas vingrinājuma (28. lpp.)veikšanas. Līdzīgu uzdevumu pirms tam kopīgi var veikt uz tāfeles.Bērniem, kuriem ir izrunas un rakstības traucējumi, bieži ir nepietiekamatelpisko priekšstatu uztvere. Tāpēc ikdienā jāpievērš uzmanībane tikai labās un kreisās puses noteikšanai (atslodzes minūtēsparādīt labo vaigu, kreiso plecu u.tml., izstiept roku pa labi, pa kreisi,nosaukt priekšmetus, kas atrodas no bērna pa labi, pa kreisi, priekšā,aizmugurē), bet arī prievārdu uz, zem, pie, aiz, virs nozīmju izpratnei.Arī dažādu figūru noskaidrošanai pēc formas un lieluma, vārdu vecāks,jaunāks, vakar, šodien, rīt, agrāk, vēlāk nozīmju izpratnei. Attīstotbērna uztveri, veicinām arī rakstības iemaņu ātrāku veidošanos.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdu mani (31. lpp.).32.–33. lpp.Naura pienākumsTautasdziesmaBurti A, Ā, n, ņ, N, ŅPieturas punkti• Atbildība par mājdzīvniekiem• Teksta izpratnes pārbaude• Stāstījums pēc sižetiskajiem attēliem• Burtu A, Ā, n, ņ, N, Ņ rakstība, burtu savienojumi94

RUNĀ RAITI!Jānis BaltaussNiķis Nedara Nenieka,Niķojas uz Nebēdu:Negriež Nagus, Nemazgājas,Nevingro un Nekā Neēd!MĀCĪBU GRĀMATAPēc teksta izlasīšanas un pārrunāšanas noskaidro, kuri no dotajiemteikumiem atbilst tekstam.Pēc Margaritas Gūtmanes.Minkāns raud.KLAUSĪŠANĀS UZDEVUMSEs dzirdu – mans kaķis Minkāns raud! Kaut kur pavisam žēli ņaud.– Minkān! – saucu. – Kas noticis? Vai ķepu iegrūdi durvju spraugā? Vai astesgalu? Vai kāds izrāvis ūsas saru?– Ņau, ai-īīī!– Minkān! Kur tu esi? – Skrienu apkārt mājai, līdz beidzot saprotu: kādsaizvēris durvis un Minkānu iespundējis. Neviena nav mājā, un mājas durvisciet. Minkāns jūtas viens. Kad neviens nenāca, viņš sāka raudāt.Kad paveru durvis, Minkāns noraudājies man ieveļas klepī.– Runčuk! – paspēju pateikt. Tad man nāk smiekli, jo Minkāna garās ūsasļoti kutina. Minkāns smej līdzi. Izsmējies viņš izslien ausis un sāk vērīgi aplūkotapkārtni.Iepriekš vienojoties par atbildēm (jā vai nē, pareizi vai nepareiziu.c.), skolēni saka, kuri no teikumiem atbilst tekstam.o Kaķa vārds ir Minkāns.o Minkāns ir bēdīgs.o Kaķa ķepa ievērta durvju spraugā.o Kāds kaķim ir izrāvis ūsas saru.o Minkāns ir iespundēts mājā.o Runčuks ir priecīgs par atbrīvošanu.Uz jautājumiem par mājdzīvniekiem skolēni var atbildes pārdomātmājās un uzzīmēt savu (vai vēlamo) mājdzīvnieku. Klasē pēc tam sarīkozīmējumu izstādi. Ja ir laiks, var mācīties kopīgi veidot tabulu (diagrammu)par uzzīmēto mājdzīvnieku skaitu.95

MājdzīvnieksSkaitsKAĶI 5SUŅI 3... ...ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSBumbiņu vai maisiņu met no vienas rokas otrā (žonglē).BURTNĪCAKlausīšanās teksts 30. lpp.Ingai ir balts trusītis. Trusi sauc Tenis. Inga rūpējas par trusi. Viņakatru dienu to baro un samīļo.Ja skolēni pirmo reizi veic šāda veida uzdevumu burtnīcā, tad vē -lams to darīt visiem kopīgi. Skolotājs arī uz tāfeles uzzīmē tādu pašutabulu ar ierakstiem un, kopīgi tos lasot, atzīmē pareizo vai nepareizoatbildi.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus māni – māņi (32. lpp.malā).

CIEMOSIMIES LAUKU SĒTĀ!34.–35. lpp.Lauku sētāTautasdziesmaDivskaņi ai, auPieturas punkti• Lauku sētas iekārtojums un iemītnieki• Divskaņi ai, au, to rakstībaJānis BaltvilksTumša nakts vai diena jauka,Vistas visu dienu laukā.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAIepazīstinot ar divskaņiem, var nolasīt Imanta Ziedoņa rakstīto parau un ai.Imants Ziedonis“A-i! – čīkst ķerra. Viņa neprot vēl labi runāt. Cilvēks prot un savelk abasskaņas kopā: ai!Vilks saka: a-u! Vilks neprot tik labi runāt kā suns. Suns savelk abas skaņaskopā: au!”Ja skolotājs uzskata par nepieciešamu, tad 1. klases skolēnus varpamazām iepazīstināt ar skaņu pasaules dažādību: patskaņiem (īsiem,gariem), līdzskaņiem, divskaņiem. Skaņu dažādību palīdz apjaust ardaudzveidīgiem uzdevumiem, kuros “pēta” to izrunas īpatnības un skanējumu.Uz tāfeles var uzrakstīt vārdus, kuros, mainot tikai divskani, tiekmainīta vārda nozīme, piemēram,l (ai, au) pa l (ai, au) zīt gr (ai, au) za97

ai – ai – ai – aitiņasau – au – au – auniņilai – lai – lai – laiviņalau – lau – lau – laumiņaLASĪŠANAS VINGRINĀJUMSPēc teksta lasīšanas izpēta attēlu un noskaidro, kas notiek laukusētas ēkās (stallis – zirgu “māja”, kūts – govju, aitu “māja” u.tml.). Tākā šobrīd ir pieejams plašs rotaļlietu klāsts, tad jau iepriekšējā stundāskolotājs var palūgt atnest uz skolu mantiņas – mājdzīvniekus. Stundasgaitā runājot par dzīvniekiem, tos visi aplūko. Lauku bērni salīdzinasavas mājas ar attēlā redzamajām. Ja iespējams, var doties ekskursijāuz kādu zemnieku saimniecību.Klausīšanās teksts ar uzdevumu – uz lapas vai burtnīcā uzzīmēt(uzrakstīt), kādus mājdzīvniekus saklausīja dzejolī.L. BlūmaCiemos lauku sētāNu, bērni, šodien dosimiesMēs lauku sētā ciemoties!Tur iemītnieku daudz paties,Ar visiem iepazīsimies.Suns Kāravs pirmais pretī nāk,Sāk riet, tad asti luncināt.“Ko, sunīt, Kārav, dari tu?” –“Es reju: vau, vau, vau!”Pie kājām kaķis glaužas klāt.“Kā varam tevi uzrunāt?” –“Par pašu peļu ķēniņu,Jo godam pildu amatu.Par to man katru vakaruDod padzert siltu pieniņu.”Uz žoga gailis uzlaižasUn modri apkārt noskatās.“Ko, gailīt, labu dari tu?” –“Es rītos visus modinu.Kad celties laiks, es nodzieduTrīs reizes skaļi: ki-ke-ri-gū!”98

ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPārmaiņus paceļ vienu un otru plecu.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdu auns (34. lpp. malā).36.–37. lpp.Pēteris Jurciņš. Es varuBurti e, ēPieturas punkti• Lauku darbi. Bērna vieta tajos• Priekšstats par teikuma jēdzienu• Mērvienība – sprīdis• Burtu e, ē rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Jānis BaltvilksE mums būs EZIS,kam adatas asas.Ē mums būs ĒRCE,kas asinis prasa.MĀCĪBU GRĀMATAVINGRINĀJUMI SKAŅU NOTEIKŠANAIIzmantojot taktēšanu, vingrinās e, ē diferencēšanā.Skolotājs saka vārdu, skolēni to atkārto taktējot.Leja – lēja, deja – dēja, seja – sēja, mele – mēle, ķepa – ķēpa, zeķes,sēnes, ķēde, mēle, dzenis, vēstule, svece.Iespējams variants: skolotājs saka vārdu no vārdu pāriem, skolēni,mainot patskaņa e garumu, saka izveidoto vārdu.Pēc dzejoļa “Es varu” izlasīšanas noskaidro, kas ir sprīdis.Sprīdis – sena garuma mērvienība, attālums starp izstieptas plaukstasīkšķi un rādītājpirkstu vai starp īkšķi un vidējo pirkstu.Var būt arī laika sprīdis – ilgums no viena laika momenta līdz ot -ram.99

Tā kā dzejolī runāts par garuma mērvienību, tad skolēni klasē mēradažādu priekšmetu garumu sprīžos. Izmantojot lineālu, noskaidro arīsprīža garumu centimetros.Pēc uzdevuma veikšanas 37. lpp. pārrunā, kādi darbi laukos veicamirudenī, ziemā, pavasarī, vasarā.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSBumbiņa satverta abās plaukstās. Ar rādītājpirkstu un īkšķu palīdzībuto virpina uz priekšu un atpakaļ.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdu un (36. lpp.).38.–39. lpp.Elvis laukosIepazīšanāsBurti E, ĒPieturas punkti• Mājlopi, to nepieciešamība cilvēku dzīvē• Kļūdains teksts, tā labošana• Burtu E, Ē rakstība, burtu savienojumiElga dzīvo Eglainē,Evelīna – Ērgļos.Elvim draugi Ēdolē,Ērikam – Embūtē.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATALasīšanas vingrinājums (līdzīgi arī ar garo ē)el – mel – tel – veles – mes – tes – vesek – mek – tek – veker – mer – ter – ver100

Stundas gaitā pārrunā, kāpēc cilvēki audzē mājlopus. Noskaidro, katie vajadzīgi ne tikai pārtikai, bet no tiem iegūst arī vilnu, dūnas, ādu,izmanto lauksaimniecības darbos, sportā.Klausīšanās prasmju attīstīšanai turpina lasīt Lilijas Blūmas dzejoli“Ciemos lauku sētā”. (Sk. klausīšanās uzdevumu iepriekšējās stundasapdarē!)Lilija BlūmaKur ceļš pār kalnu aizvijas,Ēd govis zaļās ganībās.“Ko, gotiņ, labu dari tu?” –“Es dodu baltu pieniņu.No piena taisa sviestiņuUn krējumu, un sieriņu.”Te pļavas spirgtā zaļumāĒd zāli balta aitiņa.“Ko, aitiņ, labu dari tu?” –“Es dodu mīkstu vilniņu.No tās var savērpt dzītiņuUn adīt siltu cimdiņu.”Vēl dīķa malā palejāMīt putnu saime spārnota.“Ko, pīlīt, zosīt, darāt jūs?” –“Tev pašam mīksta guļa būs,Kad mūsu dūnām piepildītsBūs baltais gultas spilvenīts.”Skolēnus var rosināt veidot no tukšām papīra kārbām rotaļlietas –mājdzīvniekus.Mīklas par mājdzīvniekiem:Platkāje iet pa ceļu, ķēniņgulta mugurā. (Pīle)Saime ēd, galds runā. (Cūka ar sivēniem)Muca uz četriem stabiem. (Govs)Ne arājs, ne galdnieks, ne kalējs, bet pirmais strādnieks bija kādreiz ciemā.(Zirgs)ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPārmaiņus ar labo un kreiso roku veic sēšanas kustību.101

IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Ennai, Elīna.40.–41. lpp.Tautas teika. Kāpēc sunim ganos jāietRotaļa. Kaķis un peleDivskaņi ai, au, burti e, ē, E, ĒPieturas punkti• Ilustrācijas un teksta saistība• Prognozēšana• Sadarbības prasmes rotaļājoties• Burtu e, ē, E, Ē, divskaņu ai, au rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!TautasdziesmaIncītim, kaķītim,Deviņas meitas,Visām deviņāmDeviņas gultas,Visām gultāmDeviņi palagi,Visus palagusIncītis mazgā.MĀCĪBU GRĀMATADZIRDES VINGRINĀJUMSTaktējot izrunāt vārduslemt, ķert, dzēst, celt, svērt, slēpt, ņemt, bēgt;meklēt, peldēt, spēlēt, cerēt, tērēt, sēdēt, bremzēt, vērtēt.Diezgan bieži skolotājs rosina bērnus ilustrēt literāros darbus. Ilustrēšanaiskolēni jāsagatavo pakāpeniski – vispirms skolēniem jāapjēdzilustrāciju nozīme (palīdzēt spilgtāk priekšstatīt autora radītās ainas,personāžus, kā arī darbu kopumā).Ilustrētā latviešu tautas teika “Kāpēc sunim ganos jāiet” sniedzskolēniem izpratni par ilustrāciju nozīmību. Katrai teksta daļai ir savszīmējums. Skolēni gan lasa pasaku, gan vērtē ilustrācijas atbilstību.102

Tālāk pēc ilustrācijām prognozē pasakas turpinājumu. Ar nolūku irizvēlēta zināma, populāra pasaka, lai skolēniem būtu vieglāk veikt šouzdevumu. Pēdējiem diviem attēliem atbilstu šāds teksts:“Tagad nu sunim bija jāiet ganos. Kaķis varēja staigāt apkārt bezdarba.No tā laika sunim sirdī niknums pret kaķi. Abi nesatiek un biežiplēšas.”ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSVirpina bumbiņu starp abiem rādītājpirkstiem.

ES UN CITI42.–43. lpp.Vitauts Ļūdēns. Laima augTautasdziesmaMazie burti s, šPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• fiziskās atšķirības• attīstība• Vispārināšana un konkretizēšana• Burtu s, š rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Skolotājam ir izvēles iespēja – kuras 2 vai 3 rindiņas izmantotkā vingrinājumu. Nekādā gadījumā nav ieteicams izmantot visudzejoli. Var visu tekstu pārrakstīt un piedāvāt skolēniem izlasīt,bet pēc tam lai bērni paši izvēlas, kuras pāris rindiņas viņi vēlētosizmantot kā raitas runas vingrinājumu.Uldis Auseklistā, tā, tā –upučā, upučā,ņemsim bērnuupučā.tā, tā, tā –upučā, upučā,šūpināsim,ūpināsimupučā.tā, tā, tā –upučā, upučā,budināsim,dudināsimupučā.tā, tā, tā –upučā, upučā,smīdināsim,dīdināsimupučā.tā, tā, tā –upučā, upučā,bērns aug lieliņšupučā –104

Jānis BaltvilksSaule skudru saimi silda,skudras taisa smilgu tiltu.Šalkojošiem ošiem pārišodien šaudās koša spāre.MĀCĪBU GRĀMATAKLAUSĪŠANĀS (LASĪŠANAS) VINGRINĀJUMIAtkarībā no skolēnu lasītprasmes pakāpes šos vingrinājumus varveikt kolektīvi vai individuāli.Lasi vārdus, svītriņu vietā liekot s vai š!-āk -auc -alle -vīka-alc -aka -aule -ņoreLasi vārdu savienojumus, svītriņu vietā liekot s vai š!gai-a ugun--pēcīg- vēja-a--ķērezaļ-mauriņ--aldi ķir-iŠajā stundā, runājot par kopīgo un atšķirīgo, vēlams vairāk akcentētfiziskās atšķirības. Vispirms – salīdzinājumā ar sevi: kāds es bijuagrāk, kāds es esmu tagad. Pēc tam – salīdzinājumā ar klasesbiedriem,ģimenes locekļiem (augums, mati, acis utt.). Ja iespējams, katrs skolēnsvarētu atnest uz skolu savu fotogrāfiju pirmsskolas vecumā (betne zīdaiņa). Pēc fotogrāfijām varētu minēt, kurš ir kurš, noskaidrojot,pēc kādām pazīmēm var to pateikt.Šai sarunai iesakām izmantot arī fotogrāfijas grāmatā, pārrunājotjautājumus:• Kāpēc fotogrāfijas sakārtotas tādā secībā?• Kurā vietā tu liktu savu tagadējo fotogrāfiju? Kāpēc?• Kurā vietā tu liktu savas mammas, tēta, brāļa, māsas, vecmāmiņas,vectētiņa, skolotājas u. c. fotogrāfiju?105

Pirms teksta lasīšanas iesakām izmantot šādu lasīšanas ievadvingrinājumu:sau le šo gadjabūtrirītnadiencavakarganākLasīšanas ievadvingrinājumu ieteicams vispirms lasīt individuāli(visiem reizē) pusbalsī. Pēc tam skolotājs uzaicina izlasīt tikai vārdus(piemēram, saule, sauja, sauna, sauca). Vēlams ar izlasītajiem vārdiemveidot teikumus, noskaidrot izlasīto vārdu nozīmes, otrā stabiņa vārdusiesaistīt jautājumos klasesbiedriem utt.Uzdevumā Kas vēl aug? skolēni savas atbildes var izteikt mutiski,var kopīgi klasē veidot domu ziedu, var arī darba burtnīcā iedrukātsavas atbildes.Papildus kā savu pārsteigumu skolotājs var piedāvāt šādu uzdevumuuz tāfeles, lielas lapas vai kodoskopa ekrāna.Izlasi vārdus!loozsVaiKadaug?mājakķsaiKāĪetskāaAtbildi uz jautājumiem!Uzdevumā Kas tas ir? skolēni izlasa visus vārdus un cenšas vispārināt,ko raksturo šie vārdi. Tādējādi tiek bagātināts skolēnu vārdukrājums. Izmantojot dotos vārdus, kā arī tos papildinot, bērni pastāstapar saviem matiem, acīm, seju. Papildus var veikt vingrinājumu, kad106

skolēni mēģina izdomāt līdzīgas vārdu grupas, kas raksturo, piemēram,augumu.Papildu uzdevums (šajā vai citās stundās, runājot par kopīgo unatšķirīgo).1. Bērni pa vienam (kuri vēlas) pastāsta par sevi trīs faktus. Pārējieskolēni uzdod jautājumus, ko viņi vēl nezina par šo bērnu. Jāpievēršuzmanība, lai skolēni neuzdod jautājumu tikai ar vai. Jāpievērš uzmanībaarī tam, lai bērni uzmanīgi klausās, lai nerunā “pa vidu” citiem.2. Viens no skolēniem iziet no klases (kurš vēlas). Izmaina savāizskatā kaut ko nenozīmīgu. Nāk atpakaļ, un pārējie skolēni min, kasir izmainījies.3. Skolotājs raksturo kādu bērnu (pēc ārējām pazīmēm), bet neminlabi saskatāmas lietas, vairāk pieminot sīkas nianses. Skolēni min, parkuru bērnu skolotāja stāsta.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSI variantsPlaukstas vērstas uz priekšu, nedaudz izvērstas (kā spārni), īkšķisaāķēti. Putniņš lido, kustinot spārnus (pirkstus).II variantsRokas sakrustotas, plaukstas vērstas pret sevi, īkšķi saāķēti, unatkal putniņš var lidot.BURTNĪCAUzdevumā par augumu vispirms rūpīgi jāizpēta zīmējums. Nepieciešamsarī sevi nomērīt. Tas ir jānoorganizē klasē. Var pārrunāt, kāmājās notiek sevis mērīšana. Populārākais veids, kā zināms, ir savaauguma atzīmēšana pie durvju stenderes, bet varbūt bērni pastāstīscitus, oriģinālākus veidus. Savukārt, tie, kuri to vēl nedara, varbūtuzsāks vērot sava auguma garuma izmaiņas.Kad skolēni noskaidrojuši sava auguma garumu, to vajadzētu atzīmētburtnīcas zīmējumā, iepriekš atrodot uz skalas aptuveno savaauguma garuma atzīmi. Pēc tam novelk pārtrauktu līniju, lai neuzzīmētusevi garāku vai īsāku. Var savu augumu salīdzināt ar Laimas unLaimas tēta augumu. Lai skolēnus nemulsina atzīmes uz mēru skalas.Kaut arī viņi vēl nav mācījušies skaitļus 100 un lielākā apjomā, skolēniļoti labi saprot, ko nozīmē, piemēram, 1 metrs 20 centimetri, runājotpar augumu. Ja kādam skolēnam sagādā problēmas sava augumagaruma atzīmēšana, skolotājs palīdz.107

IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Laima, saule, īsi.44.–45. lpp.Iepazīsimies!TautasdziesmaBurti S, ŠPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• zēns, meitene• nodarbošanās• intereses• Lasīšana, aizstājot grāmatas tekstu• Vārdu veidošana no zilbēm• Burtu S, Š rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Māra CielēnaLīga, Ieva, Zane, Anna!Nu būs liela skraidīšana.Tulpīt, rozīt, samtenīt,Puķīt, projām bēdz tūlīt!Rūdi, Mārci, Viestur, Krišu!Glābies skriešus, dzenies dzīšus!Bērziņ, alksnīt, pīlādzīt,Kociņ, projām bēdz tūlīt!Skolēni, runājot šo skaitāmpantu, varētu doto vārdu vietā teikt arīsavus vārdus.MĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumam piedāvājam lasīšanas ievadvingrinājumu.sa – sa – ša – Šarlotesa – ša – sa – Sanitaša – sa – sa – Sandisša – sa – ša – šalc vējšLasīšanas ievadvingrinājumā zilbes un vārdus var lasīt gan horizontāli,gan vertikāli.108

Gan šajā, gan arī citās stundās lasīšanas vingrinājumus var lasītnoteiktā ritmā, iepriekš vienojoties, kāds tas būs. Lai vieglāk būtu lasīt,līdzi lasīšanai ieteicams ritmizēt ar kādu priekšmetu (zīmuli, kociņu,bungu vālīti, ozolzīli, kastani, akmentiņu utt., kas nu kuram pieejams),viegli piesitot ar to pie galda vai sasitot plaukstas. Piemēram,sa sa ša Šarlote (šo vārdu jāpaspēj izrunāt ātri)Var arī šādi:sa sa ša ŠarloteŠādus vingrinājumus kopā ar ritmizēšanu var veikt, ja raiti var izlasītuzrakstīto vai arī ja zina to no galvas. Kad skolēni iepraktizējušies,viņi paši izdomās interesantus ritmus, kādos lasīt.Tekstus “Iepazīsimies!” papildina zīmējumi. Pēc lasīšanas bērnivarētu izdomāt teikumus pēc zīmējumiem, pastāstīt par Sanda un Šarlotesizskatu, jautāt cits citam pēc zīmējumiem, piemēram, Ko Sandisdarīs ar āboliem? utt.Teikumu ievaddaļas ir izceltas, lai skolēni, atkārtoti lasot, aizstātuneizceltās daļas ar informāciju par sevi. Piemērs: Mani sauc Silva. Esesmu meitene. Mācos 1. klasē (varbūt – Ērģemes pamatskolā) utt. Vispirmsbērni varētu šādi lasīt pāros – viens otram (tā vienlaicīgi būtuiesaistīta visa klase) vai nelielās grupiņās, pēc tam arī individuāli.Ja skolēni mācās šo tautasdziesmu no galvas, pēdējās divas rindiņasveikli var pārveidot, lai tās būtu atbilstošas arī zēniem:Lai es augu daiļš puisītis,Daiļa darba darītājs.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSViena plauksta uz galda, pirksti nedaudz izvērsti. Ar otru roku u z -manīgi paceļ un nolaiž pēc kārtas pa vienam pirkstam (var arī katruvairākas reizes). Pēc tam to pašu veic arī ar otru plaukstu.Variants.Pirkstus pa vienam paceļ un atlaiž vaļā.BURTNĪCATā kā skolēni vēl nav apguvuši visu burtu rakstību, informāciju parsevi, pabeidzot teikumus, vajadzētu drukāt.109

IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Mani, Es, esmu, Man,lellēm, māmiņa.46.–47. lpp.Pēc Ērika Kūļa. Roku pasakaTautasdziesmaBurts rPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais• Kopā var vairāk padarīt• Higiēna• Burta r rakstība, burtu savienojumiJānis BaltvilksRaibi rubenēni rasāRubeņmātei putru prasa.RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATARita ripu ripina.Ripa ripo, ripa rit.Ieteicams ar skolēniem pārrunāt, ko rūķēni varētu būt darījuši, jajau rokas bija ar medu, sveķiem, līmi, māliem. Kāpēc, skolēnuprāt, rūķiizdomāja nemazgāt rokas.Varētu mēģināt iztēloties, kā tagad jutīsies rūķi, kā rīkosies dažādāssituācijās (pie rokām ir šķīvis un karote). Piemēram, rūķi grib ietuz kino, sporta zāli, karuseli, pabraukāt ar riteni, bibliotēkā palasītgrāmatu. Vai to varēs?Pēc tam savas versijas salīdzina ar pasakā aprakstīto. Skolotājs varnolasīt plašāku fragmentu.Ēriks KūlisRoku pasaka– Mums šodien nav jāmazgā rokas! – paziņoja Riķis. – Vecāku taču nav mājās!– Urrā! – iesaucās Niķis.– Urrā! – piebalsoja Riķis.Un tad katrs ķērās pie sava darba. Riķis no plastilīna lipināja liliputus – tieir tādi mazi cilvēciņi, vēl mazāki par rūķīšiem, bet Niķis ar visstiprāko līmi110

līmēja klāt lellei bārdu. Lai tā amatu savienošanas kārtībā varētu strādāt parZiemassvētku vecīti.Un ko rūķēni darīja pēc tam?Pēc tam viņi devās uz kūti paskatīties, vai kumeliņam garšo kumelītes.Pēc tam viņi uzkāpa uz bēniņiem paskatīties, vai lapsenes nav uzaicinājušasciemos lapsas.Pēc tam viņi gāja pagalmā paskatīties, cik pelēm ir garas mēles.Pēc tam viņi izgāja ārā paskatīties, vai māja vēl jāpieskata.Pēc tam viņi iegāja pieliekamajā paskatīties, vai medus nav pārklājies ar ledu.Pēc tam viņi izgāja dārzā paskatīties, vai ķirbim nav uzkritis cirvis.Pēc tam viņi uzkāpa kokā paskatīties, vai nevar dabūt mākoni rokā.Pēc tam viņi aizgāja uz mežu paskatīties, cik adatu ir ezim.Pēc tam viņi aizgāja aiz klēts paskatīties, kā vakar baļķus darvoja tētis.Pēc tam viņi mīcīja mālus, lai sataisītu veselu baru svilpojamo cāļu.Un tā pavisam negaidot pienāca pusdienas laiks. Rūķēns Riķis un rūķēnsNiķis pēc visiem šiem darbiem sēdās pie galda. Viņi jutās ļoti apmierināti, kaneviens tiem neliek mazgāt rokas.Rūķēns Riķis un rūķēns Niķis ilgi ēda pupu zupu no baltām, brūnām unraibām pupām.– Pēc tam iesim uz kino, – abi nosprieda. Bet, kad pienāca laiks celties nogalda, izrādījās, ka Riķim pie rokām pielipusi karote un zupas šķīvis. Bet Niķim –zupas šķīvis un karote.Jo rokas abiem bija ar plastilīnu,rokas bija ar līmi,rokas bija ar sveķiem,rokas bija ar medu,rokas bija ar māliem,rokas bija ar darvu,rokas bija ar zupu.Ko nu darīt? Vai tāpēc viņi sēdēs mājās un raudās? Nekā nebija! Viņi bijapietiekami spītīgi. Rūķēns Riķis un rūķēns Niķis devās pa Rū pilsētas ielām uzkino, it kā nekas nebūtu noticis. Kas par to, ka viņiem pie rokām bija pielipušišķīvji un karotes? Varbūt viņi nāca no iepirkšanās trauku veikalā?Bet pie kinoteātra durvīm biļešu kontroliere teica: – Pie mums ar šķīvjiemneielaiž. Arī karotes te nav vajadzīgas!Rūķēns Riķis teica: – Bet šī ir filma par nepaklausīgiem bērniem!Rūķēns Niķis teica: – Un mums šī filma noteikti jāredz! Mēs gribam būtpaklausīgi!Taču nekas nelīdzēja.Abi brāļi devās uz sporta zāli uzspēlēt bumbu. Bet vai bumbu var spēlēt, javienā rokā karote, otrā – šķīvis?Rūķēns Riķis un rūķēns Niķis gribēja pabraukāt ar riteni.Rūķēns Riķis un rūķēns Niķis gribēja bibliotēkā paskatīties bērnu grāmatiņas.111

Viņi vēl daudz ko gribēja, bet nevarēja to izdarīt.Rū pilsētas ielās viņus jau sāka ievērot.– Re, kur iet šķīvja rūķis un karotes rūķītis, – iedzīvotāji sauca, skatīdamiesuz brāļiem. – Interesanti, kur tādi trauku rūķi rodas?– Mēs neesam trauku rūķi! – abi sauca. – Mēs esam tādi paši, kādi bijāmagrāk!– Neesat vis! – pārējie teica. – Re, ka neesat!Rūķēns Riķis un rūķēns Niķis pa klusām ielām pārskrēja mājās. Labi vēl,ka māja vēl atradās savā vietā bez pieskatīšanas.Kad no Nū pilsētas pārbrauca vecāki ar nūdelēm, viņi ieraudzīja abus brāļussēdam tukšā vannā.– Tie nu gan ir brīnumi! – iesaucās rūķu tētis.– Kāpēc jūs neielaižat vannā ūdeni? – jautāja rūķu mamma.– Palīdziet, – šņukstēja rūķēns Riķis un rūķēns Niķis, – tagad mums pierokām pielipusi lielā vanna!Labajā pusē zem zīmējuma ir teikumi. Skolēniem rūpīgi jāvēro zī -mējums un skaļi jāizlasa teikumi, izmantojot zīmējumam atbilstošovārdu no iekavām.Vēl daži teikumi.Uz skapīša ir (ķirbis, arbūzs).Riķim ir (tumši, gaiši) mati.Niķis (sēž, stāv).Man ir (tīras, netīras) rokas.Skolēni var līdzīgi izdomāt teikumus par attēlu un cits citam tospastāstīt.Ja atliek laiks, skolēnu redzesloka paplašināšanai skolotājs var piedāvātattēlus ar dzīvām būtnēm un aicināt bērnus noskaidrot, kam ir rokas(cilvēkam), ķepas (kaķim, sunim u.c.), spārni (putnam), spuras (zivij).ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirksti saāķēti, plaukstas nav kopā, it kā starp tām būtu bumbiņa.Veic plaukstu apļošanu.BURTNĪCACIMDA ZĪMĒŠANA.Šis uzdevums jāpilda divatā – savstarpēji vienojoties (veicina sadarbībupārī). Vispirms vienojas, kurš zīmēs labās rokas plaukstu, kurš –kreisās. Rezultātā, saliekot abas burtnīcas kopā, veidosies cimdu pāris.112

Pēc tam skolēni vienojas, kā krāsos cimdus, jo pārī taču abi cimdi irvienādi.Piemēram, vienojas par to,kādā krāsā krāsos,vai būs kādi raksti, zīmējumi,ja zīmēs zīmējumu, tad kurā vietā tas atradīsies, u. tml.Sākumā jāizrunā visas detaļas, pēc tam bērni sāk krāsot tā, lai abicimdi būtu maksimāli vienādi un simetriski.Pēc tam var rosināt veikt pašvērtējumu, uzdodot vienkāršus jautājumus.• Vai cimdi vienādi?• Vai var teikt, ka tas ir cimdu pāris?• Kurš no jums izdomāja cimdu rakstu, krāsas?• Kam tu piekriti? Par ko tu domāji citādi?IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus līmi, nu.48.–49. lpp.Kāds var būt Sandis?Burti s, š, S, Š, rPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• rakstura īpašības• Antonīmi• Stāstījums par attēlu• Burtu s, š, S, Š, r rakstība, burtu savienojumiUldis Auseklistie nav Miķelīši,kas tur dārzāsasēduši glīši,tie ir niķelīši,mazo Miķelītiapsēduši tīši –RUNĀ RAITI!raudina un rausta puikuniķu miķi, nešpetnīši,reti gadās tādi brīži,kad tie paši paguruši, –nāciet, Miķelīši,visiem, visiem niķelīšitiksun vēl pār – pa – liks –113

MĀCĪBU GRĀMATATeksta turpinājums.Dažas īpašības ir vienkārši mulsinošas. Sandis jūtas muļķīgi, kad draugiapsmej viņu. Viņš jūtas vientuļš, kad draugi nerotaļājas ar viņu. Sandis ir bē -dīgs, kad viņam jāatvadās no draugiem.Seko saruna pēc attēliem.Pēc kā var spriest, ka lācēns ir priecīgs, laimīgs, dusmīgs, čakls, pieklājīgs,labsirdīgs utt. (sejas izteiksme, attēlotā darbība utt.)? Ieteicamspārrunāt, kad skolēni ir tādi bijuši, minēt situācijas.Pārrunājot zīmējumā attēloto situāciju, ieteicams izdomāt lācēniemvārdus, lai vieglāk būtu veidot teikumus.Runājot par rakstura īpašībām, varat izmantot paņēmienu, kadsadomā rakstura īpašības ar visiem vārda burtiem. Skolotājs šo uzdevumuvar piedāvāt kā savu pārsteigumu.Kāds ir lācēns? Kāds ir Sandis?L – S –Ā – A –C –N – NEATLAIDĪGSĒ – ĒDELĪGS D –N – I –S – S –Šādi varētu rakstīt arī katrs skolēns par sevi un skolotājs par sevi.Ja ar kādu burtu ir grūtības sadomāt raksturojošu vārdu, citi klasesbiedriun skolotājs varētu palīdzēt.Veicot šo uzdevumu, vajadzētu akcentēt pozitīvo raksturojumu.Mācību grāmatā ir piedāvāts ar zīmējumu palīdzību atšifrēt lāčuvārdus. Trešā lācēna vārdu skolēni (kuri vēlas) varētu uzreiz nenosaukt,bet mēģināt šifrēt ar zīmējumu palīdzību un aicināt citus skolēnusšo vārdu atšifrēt.Par attēlu skolēni var ne tikai izdomāt stāstījumu, bet arī drukātteikumus (atkarībā no skolēnu spējām).Ungāru tautas pasakaPAPILDU TEKSTS KLAUSĪŠANĀSPRASMES ATTĪSTĪBAIBadīgie lācēniViņpus stikla kalniem, aiz zīda pļavas slējās necaurejams, neredzēti biezsmežs. Šajā mežā pašā dziļākajā biezoknī dzīvoja veca lācene. Šai vecajai lācenei114

ija divi dēli. Kad lācēni bija labi paaugušies, viņi nolēma, ka ies pasaulē laimimeklēt.Vispirms viņi gāja pie mātes un atvadījās no tās. Vecā lācene apkampa dēlusun piekodināja nekad nešķirties vienam no otra.Lācēni apsolījās izpildīt mātes vēlējumu un devās ceļā.Viņi gāja vispirms uz meža malu un no turienes uz lauku. Gāja, gāja. Gājavienu dienu, gāja otru. Pēdīgi visi krājumi viņiem izbeidzās, bet pa ceļam nekasnebija sadabūjams. Lācēni sašļukuši čāpoja abi blakus.“Eh, brāļuk, kur man neganti gribas ēst!” jaunākais žēlojās.“Un man vēl trakāk!” vecākais bēdīgi šūpoja galvu.Tā viņi gāja un gāja, līdz uzreiz uzgrūdās virsū lielam, apaļam siera ritulim.Gribēja izdalīt pēc taisnības uz pusēm, taču nemācēja. Lācēnus pārņēmanenovīdība: ikviens baidījās, ka otram tiks lielākā puse.Viņi strīdējās, ķildojās, rēca, kad uzreiz pie viņiem pienāca lapsa.“Par ko tad jūs, puiši, tā strīdaties?” lapsa apjautājās. Lācēni izstāstīja lapsaisavu nelaimi.“Kas tā nu par nelaimi?” sacīja lapsa. “Tā nav nekāda nelaime! Dodiet šurp,es jums to sieru izdalīšu vienādās daļās: vai tas jaunākais, vai tas vecākais –man alga viena.”“Āre, tas ir labi!” lācēni nopriecājās. “Dali!”Lapsa paņēma sieru un pārlauza uz divām daļām. Taču vecā blēde bija pār -lauzusi rituli tā, ka viens gabals – to jau ar aci varēja redzēt – bija lielāks parotru.Lācēni abi reizē iesaucās:“Šis ir lielāks!”Lapsa viņus mierināja:“Klusāk, jaunie cilvēki, arī šī nelaime nav nekāda nelaime. Mazliet pacietības!Tūlīt es visu nokārtošu.”Viņa nokoda no lielākās pusītes krietnu kumosu un aprija. Tagad mazākaisgabals bija ticis par lielāko.“Arī nu nav vienādi!” lācēni kļuva nemierīgi.Lapsa uzmeta viņiem pārmetuma pilnu skatienu.“Nu, mierā, mierā!” viņa tos apsauca. “Pati zinu, kas darāms!”Un viņa nokoda no lielākās puses prāvu kumosu. Tagad nu lielākais gabalsbija kļuvis par mazāko.“Arī tā nav vienādi!” lācēni bažīgi iesaucās.“Rimstiet taču reiz!” sacīja lapsa, ar pūlēm kustinādama mēli, jo mute viņaibija piestūķēta ar visai garšīgu sieru. “Vēl tikai mazu kripatiņu, un tad vienādi.”Tā nu dalīšana turpinājās. Lācēni tikai grozīja savus melnos purnus uzvienu pusi, uz otru, no lielākā gabala uz mazāko, no mazākā uz lielāko.Lapsa tikai dalīja un dalīja, līdz nebija līdz kaklam pieēdusies.Kad gabali beidzot bija nolīdzināti, lācēniem siera nebija atlicis tikpat kānemaz: divi mazītiņi kumosiņi.115

“Nu, nekas,” lapsa sacīja, “kaut arī pa kripatai, toties abiem vienādi! Veseliēduši, lācēni!” viņa novēlēja un, zobgalīgi paluncinājusi asti, pazuda kā nebijusi.Tā, lūk, iet tādiem badīgiem!Pēc pasakas noklausīšanās var aicināt skolēnus pabeigt teikumus(mutiski).• Lācenei bija …dēli.• Lācēni devās pasaulē … .• Lācene piekodināja nekad … .• Lācēniem ceļā izbeidzās … .• Brāļi atrada … .• Lācēni sastrīdējās par to … .• Lapsa apsolīja … .• Lapsa sadalīja sieru tā, ka … .• Lapsa dalīja sieru, kamēr … .• No siera lācēniem tika … .• Lapsa bija … .• Lācēni bija … .ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirksti saāķēti, plaukstas nav kopā. Veic īkšķu apļošanu vienu apotru pārmaiņus abos virzienos.VariantsVeic mazo pirkstiņu apļošanu. Tas būs grūtāk veicams, bet ļoti ieteicams,jo mazo pirkstu muskulatūra ir visvājāk attīstīta.BURTNĪCAŠajā uzdevumā skolēni mācās veikt darbu, sekojot instrukcijām.Ieteicams ar skolēniem iepriekš vienoties, ka vajadzētu instrukcijaspildīt secīgi – pa vienai.50.–51. lpp.Pēc Elenas Nītas. Rīna un DāvisBurts RPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• vārds, uzvārds• garastāvoklis• Vārdi, ko sakām viens otram116

• Teksta salīdzināšana ar attēlu• Burta R rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Uldis Auseklisprotu, protu, to es protu –trīs pirkstmices zemenītes,trīs pirkstmices saulītes,trīs pirkstmices sirsniņas, –un tad jau māmiņaibaltu, baltu liliju dodu –Jānis BaltaussRūgtin rūgst rūgušpiensResnā rūgumpodā.No rūgšanas rūpēm tamReimatisms rodas.Ripo rukša resnais rumpisRūgušpiena rīma,Rij un rij, rīstīdamies norūc:Runā Rīga!MĀCĪBU GRĀMATAReimatismam riebīgs raksturs –Raujas reimatisms no rāmjiem.Rūgušpiena rūgtās raizēsRozā ruksis raugās rāmi.Ievadvingrinājumā ir cilvēku vārdi Rasa, Regīna, Renāte, Ramona,Rudīte, Rolands, Roberts, Renārs, Reinis, Rihards, Rūdolfs, Ritvars,Ralfs.Skolēni varētu nosaukt arī savas klases skolēnu vārdus, kuri sākasar R.Malā – zīmējums ar dažādām bērnu sejām.Kā tu domā: kāpēc bērniem ir tāds garastāvoklis? Kāpēc meitene irbēdīga? Kas varēja notikt? Iesaki, ko bērni varētu darīt, lai uzlabotumeitenes garastāvokli!Papildus skolotājs varētu piedāvāt skolēniem fotogrāfijas vai zīmējumus,kuros redzami, piemēram,• bērni rotaļājoties,• bērni, kuri lasa grāmatas,• bērni, kuri dara kādu darbu.117

Iepazīstoties ar attēliem, noskaidro, ka bērniem ir labs garastāvoklis.Pēc tam skolotājs vēl var jautāt. Kad vēl ir labs garastāvoklis? Kadtev ir labs garastāvoklis? Pastāsti!Skolēni varētu pāros izspriest, kādus vārdus viņi var izdomāt, iz -mantojot vārda GARASTĀVOKLIS burtus.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, paceltas krūšu augstumā, pirksti saāķēti(izņemot īkšķus). Izpilda vilnīša kustību.BURTNĪCAJa kāds skolēns izvirza versiju, ka seja var būt skāba u. tml., nevajadzētuto tūdaļ noraidīt. Varbūt bērns varēs savas domas pamatot.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Rīna, ir, arī, Māsiņa,lasa, māmiņa.52.–53. lpp.Pēc Elenas Nītas. Rīnas un Dāvja ģimeneVija Gune. Omītes kamoliBurti o, OPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• vieta, kurā dzīvo• ģimene• Ģimenes kopīgā nodarbošanās, pienākumi• Stāstījums par attēlu• Burtu o, O rakstība, burtu savienojumi• Patskaņa un divskaņa o diferencēšana runāUldis Ausekliskad aiz lielā bērzapikti pērkoni ducina,mani vecmamma paņemun ucina, ucina, ucina –RUNĀ RAITI!kad aiz sienas brālisskaļi mašīnu dūcina,mani vecmamma paņemun ucina, ucina, ucina –118

kad aiz ceriņu krūmazvirbulis zvirbuli plucina,mani vecmamma paņemun ucina, ucina, ucina –kad uz mammu tētiskaut ko bārdā rūcina,mani vecmamma paņemun ucina, ucina, ucina –lai jau ducina, ducina,lai jau plucina, rūcina,mani vecmamma paņemun ucina, ucina, ucina –Jānis BaltaussOdiņš ogās:– O-la-lā.Otrs odiņš:– O-pa-pā.Odu orķestris:– Oho!Opaps ogās:– O-o-o!MĀCĪBU GRĀMATALasīšanas ievadvingrinājumu var lasīt arī virzienā no augšas uzleju.Jautājumi par zīmējumuKo dara Rīnas un Dāvja ģimene?Kā tev šķiet: kurš ierosināja šo darbu darīt kopīgi?Kāds garastāvoklis ir katram ģimenes loceklim?Runājot par attēlu, ģimenes locekļus var saukt arī vārdā, izmantojottekstā dotos vārdus, piemēram, Kārlis Ozols griež maizi. Var teikt arī,piemēram, tētis griež maizi.Papildus, runājot par pienākumiem, klausīšanās prasmes attīstīšanaivar izmantot fragmentu no Ērika Kūļa “Pienākumu pasakas”.Ēriks KūlisRūķēnam Riķim un rūķēnam Niķim bija arī savi pienākumi. Jūs jau zināt,ko tas nozīmē. Pienākums pienāk klāt un pasaka: – Tev jāizdara tas un tas. –Pienākumi ir lieli un mazi – tāpat kā rūķēni. Mans lielākais pienākums reiz bijauznest pašas lielākās mājas pašā pēdējā stāvā pašu lielāko kartupeļu maisu.Kā es svīdu, kāpdams pa kāpnēm! …119

Ir arī pavisam mazi pienākumi – tādi, kurus pat nevar lāgā ieraudzīt. Reizman pagadījās tāds pienākums – rūķēnam Niķim nācās no papēža izvilkt tikmazu skabardziņu, ka es domāju – tās vispār tur nav. Bet Niķis teica: – Ir gan!Es nevaru kāju nolaist zemē! …Ir arī patīkami un nepatīkami pienākumi. …Vai zināt, kādi pienākumi bija Niķim un Riķim? Tik ļoti daudz un dažādi, kabaidos, vai visus pareizi uzskaitīšu. Abiem rūķēniem pienākumi sākās no pašarīta. Vispirms vajadzēja atvērt acis, tad nožāvāties, pēc tam izlēkt no gultas arbasām kājām tieši uz grīdas, pēc tam ģērbties, mazgāties, saķemmēt matus,brokastot, tīrīt zobus, izšņaukt degunu, pateikt vecākiem uz redzēšanos, ielietkaķēnam pienu, pieskriet pie loga, lai paskatītos, kāds ārā laiks, saklāt savasgultas, izslaucīt istabu, apliet puķes …Pēc dzejoļa Omītes kamoli izlasīšanas var zīmēt dažādus rakstus,pirms tam noskaidrojot, kas ir raksti.Papildus var noklausīties dzejoli.Maija LaukmaneMazmeitiņai sarkana kleitiņa,Vecmāmiņai – zaļa.Ko vēl vairāk?Mazmeitiņa un vecmāmiņaAbas zaļā pļavāKā taureņi krāsaini, viegli –Ko vēl vairāk?Abas šūpojas šūpolēs,Dziedot dziesmiņu skaļi –Ko vēl vairāk?Mazmeitiņa pastāsta joku,Vecmāmiņai nāk smiekli! –Ko vēl vairāk?Vairāk neko – ir labi,Šūpoles dejo un dejo.Divas priecīgas kleitasLīdzi taureņiem klejo.Pēc dzejoļa noklausīšanās var pajautāt skolēniem, vai viņi zina, kasviņu vecmāmiņām patīk, nepatīk, garšo, negaršo, par ko viņas priecājas,par ko – bēdājas utt.SKOLOTĀJA PĀRSTEIGUMSSkolotājs iepriekš sagatavo uz tāfeles vai lielas lapas uzdevumu –kamoliņos ieraksta vārdus.120

LŪDZU! PALDIES! ATVAINO!PIEDOD!LABRĪT!Vai tu savā ģimenē lieto šos vārdus? Kad? Kādus vēl šiem līdzīgusvārdus vari nosaukt? Kad tos lieto? Skolotājs stāsta arī par savu pieredzi.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, paceltas krūšu augstumā, pirksti dūrītēs,rokas apļo vienu ap otru (tin kamoliņu) pārmaiņus abos virzienos, ganpaātrinot, gan palēninot tempu. Kamoliņu var tīt arvien lielāku, betpretējā virzienā tīt vaļā arvien mazāku. Rokas var turēt sev priekšā,var celt pamazām uz augšu vai leju.BURTNĪCABurtnīcā vēlams zīmēt ģimeni, kura kopīgi dara kādu darbu. Pirmszīmēšanas ir jāpadomā, ko visa ģimene mēdz darīt kopīgi. Pēc burtnīcaszīmējuma var pastāstīt par savu ģimeni līdzīgi kā par grāmatā zīmētoRīnas un Dāvja ģimeni. Papildus var atbildēt uz jautājumiem Kāds tevir garastāvoklis zīmējumā? Kāds tev ir garastāvoklis tagad?Zem zīmējuma var drukāt ģimenes locekļu vārdus un uzvārdus. Kasvēlas, var drukāt arī teikumus, ko dara katrs ģimenes loceklis.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Rīnas, ola, olis, solis, oma,soma, loma, Leons, Leo, māmiņa, ir, Un, nu.54.–55. lpp.Pēc Jāzepa Osmaņa. AdreseDivskaņi ie, ei121

Pieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• vieta, kurā dzīvo – adrese• Stāstījums par attēlu• Izsauksmes vārdu lietojums• ie, ei, Ie, Ei rakstībaRUNĀ RAITI!Uldis Auseklisgravas grāvī griezes grieza,gari, gari grieza,greizi, greizi grieza,garo grīsliarī greizi nesagrieza –MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMIieva sieva tievaiela liela vielapiens viens siensIevaLieneEinārsEižensSniedzeTeiksmaMiervaldisGrietaZiedīteZiedonisViestursLiesmaIeteicams akcentēt arī skaņu o, uo izrunu vārdos policists, dzīvo,nokļuva.Vērojot zīmējumu atvēruma labajā pusē, skolēni var nosaukt vaidrukāt burtnīcā vai uz atsevišķas lapas vārdus, kuros ir ie vai ei, piemēram,IELA, KLEITA, VEIKALS, SLIEDES, VIENS, VIENPADSMIT,PIETURA, SIENA, MEITENE, LIEPA.122

Papildus var klausīties dzejoli.Herberts DorbeInča adreseTēti, lūdzu zīmuli,Gribu rakstīt vēstuliVecāsmātes Incītim,Adrese tik gara šim:Skolotājam atslodzei anekdote“Pāri ielai, viņā sētā,Ietikšana dikti lēta –Divas trepes, vienas durvis!Tur, kur ķeblis stāv un kurvis,Kaktā, kur viss tumsā tīts,Pele pīkst un muša dīc, –Tur tas runcis pierakstīts!”Nama numurs būs tak lieks –Gan jau zinās pastinieks.Uz ietves stāv puisītis un raud. Pienāk labsirdīga kundze un vaicā:– Kādēļ tu raudi?– Es esmu pazaudējies.– Vai tu savu adresi zini? – vaicā kundze.– Zinu! www.puisitis.lvPapildus – lasot dzejoli, pievērst uzmanību dzīvnieku “valodai”, divskaņuizrunai.Jāzeps OsmanisKā saka sunītis?– Vau, vau!Kā saka kaķītis?– Ņau, ņau!Kā saka gailītis?– Kikerigū!Kā saka gotiņa?– Mū, mū!SakāmieUn kā saka māmiņa?– Ai, ai!Un kā saka vecmāmiņa?– Pai, pai!Un kā saka vectētiņš?– Budibudu!Un kā saka tētiņš?– Nu, nu!123

ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSBērni “staigā” pa sola virsmu pārmaiņus ar vienas vai otras rokasrādītājpirkstu un vidējo pirkstu. Pēc tam – ar abu roku pirkstiem uzpriekšu, atpakaļ, pretim viena roka otrai, gan palēninot, gan paātrinottempu.56.–57. lpp.Latviešu tautas teika. GliemezisMāra Zālīte. Pasveicini mājiniekus …Burti R, o, O, ie, eiPieturas punkti• Es un citi. Kopīgais un atšķirīgais:• vieta, kurā dzīvo• mājas izjūta• Analīze, sintēze• Burtu R, o, O, ie, ei rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Uldis Auseklisnamiņā, namiņā,mazajā kameņu namiņākamene dūc kānemaņā –namiņā, namiņā,mazajā kameņu namiņākamenes pamanakamieli –kamielis, saliecieskamolu kamolā,mazajās kameņu gultiņāsguļ.un nu namiņā,mazajā kameņu namiņākamenes dūc kānemaņā –124

MĀCĪBU GRĀMATAViens no pārrunu tematiem šajā stundā varētu būt Kāpēc tev mājasir mīļas?Iesakām šajā stundā runāt arī par “pazaudēšanos”. Jāzina sava ad -rese, telefons. Kam ko prasīt? Kur jautāt?Pēc uzdevuma Cik vārdu māja vari salasīt? veikšanas skolēni varētupaši izdomāt līdzīgus uzdevumus ar citu vārdu un aicināt savus klasesbiedrusizpildīt šo uzdevumu. Nekādā gadījumā šeit un turpmāk,līdzīgus uzdevumus veicot, nerīkojiet sacensību, kurš pārspēs visus,vairāk un ātrāk atradīs vārdus.Uzdevumā Kurš vārds neiederas pieņemiet jebkuru pamatotu at -bildi.Papildus. Skolēni sauc, kas atrodas viņu mājās (gan lietas, gan dzīvasbūtnes). Skolotājs pieraksta visus vārdus (katru uz citas papīrasloksnītes). Visas sloksnītes saliek vienkopus. Pēc tam katrs skolēns“izvelk” divus vārdus un domā teikumu ar šiem vārdiem. Var teikumupateikt vai uzdrukāt.Vēl papildus varētu aplūkot karti. Kur atrodas mūsu mājas (pilsētaskarte), kur atrodas mūsu pilsēta, pagasts (Latvijas karte), kur atrodasmūs valsts (pasaules karte).ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, paceltas krūšu augstumā, pirksti dūrītēs,“bungā” vienu dūrīti pret otru. Vēlams izmantot visdažādākos ritmus,protams, arī skolēnu izdomātus.BURTNĪCAPēc iezīmētajiem X var stāstīt katrs par savu māju.Iespiesta teksta norakstsNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus nes, No, nams, iela, nu -murs.

NO RĪTA LĪDZ VAKARAM58.–59. lpp.Pēc Valfrīda Karstena. Kikerigū!Anna Sakse. Lūgums pulkstenimBurti k, ķPieturas punkti• Dienas plānošana• Rīta cēliens• Burtu k, ķ rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Uldis Auseklisķīvītisbrokastu laikāķīvīti ķircinājis,ķīvītim, ķircinot ķīvīti,izkritis šķīvītistagad tur, pļavā,ķīvītis un ķīvītelēnām līmēsašķelto šķīvītiun ķīvējas –Jānis SirmbārdisKlip – klapu kurpītes. Ķepainis ķīķerē –Klib – klapu kurpes.Ķiršogas ķirsī.Klibada – klabada –Ķiršogas ķepainiKleperisĶircināt ķircina.Klibado.Klenderē klenderis.Ķepainis ķekarusKleķerē kleķeris.Ķepām ķeksē.Klukste – kluk – kluku –Ķepainis ķekarusKlukst klukstēdama.Ķeksēt ķeksē.126

Klusi,KlusītiņāmKlauvē kāds. Klaudzina.Klau! Klau! Klausieties!Klik...Klik...Klik...Ķauķi, ķīvītes,Ķīķi, ķivuļiĶiukst, ķaukst, ķivina:“Ķepainīt, ķeriet!”MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMSka – ķa – ķa – nav neviena kaķaķe – ke – ķe – kājā balta zeķeķi – ķi – ki – man ir jauni zābakiku – ku – ķu – dīķī daudz ir duļķuRunājot par rīta cēlienu, papildus var izmantot ideju zirnekli.TAVĀ DZIMŠA-NAS DIENĀDARBA DIENĀSAULAINĀDIENĀKĀ SĀKASTAVS RĪTS...BRĪVDIENĀVECĀKUDZIMŠANASDIENĀLIETAINĀDIENĀVēl ideju zirnekli varētu papildināt ar ciemos, šorīt u. c.127

Cik vārdu RĪTS vari salasīt?SKOLOTĀJA PĀRSTEIGUMSR Ī T SĪ R Ī T ST S T Ī RS T Ī RAtbilde. Šeit ir 6 vārdi RĪTS.Meklējot vārdus, nerīkojiet sacensības, kurš vairāk vārdu atradīs.Priecājieties arī, ja kāds skolēns ir atradis tikai 1 vai 2 vārdus. Tasir viņa sasniegums. Bērni varētu arī parādīt, kur, kādā virzienā ir šovārdu izlasījuši.Papildus var klausīties tekstu.Pēc Česlava JančarskaLaiks celties!Dzin! … dzin! … trr! …trr! … iezvanījās modinātājs. Istabā ienāca mā -miņa.– Jau septiņi! Laiks celties, meitiņ!– Jau septiņi! Laiks celties, Ausainīt, – Annele modināja rotaļu lācēnu unjautāja:– Ausainīt, ko tu redzēji šonakt sapnī?Lācēns klusēja, bet Annele turpināja:– Es sapnī redzēju rūķīti. Viņš skandināja koši zilu zieda zvaniņu:Dzin! … dzin! … trr! …trr! …Visiem jāceļas nu ir!ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešams neuzasināts zīmulis vai kāds ko -ciņš bez asiem galiem. Rokas saliektas elkoņos, elkoņi atbalstīti pretsolu. Zīmulis saņemts starp rādītājpirkstiem. Kustinot rādītājpirkstus,• zīmuli kustina uz priekšu un atpakaļ;• vienu pirkstu uz priekšu, otru atpakaļ;• it kā apļo zīmuli.128

Variants.Zīmuli kustina vertikālā plaknē: vienu galu – uz augšu, otru – uzleju. Tādā gadījumā elkoņi no sola virsmas jāpaceļ.Šos vingrinājumus var mēģināt veikt arī ar pārējiem pirkstiem.BURTNĪCAIESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus laiku, no, ko, saka, saime,ir, Aka, es, klausās, rēķina, skaļi, ka, mani, Lai, saule, Man, saku.60.–61. lpp.Pēc Genādija Ciferova. Kuram taisnība?Burti K, ĶPieturas punkti• Dienas plānošana• Diena• Attieksme pret dzīvi (optimisms, pesimisms)• Antonīmi• Burti K, ĶUldis AuseklisRUNĀ RAITI!siena sien, diena dien,dzenis dzen, pele peļ,roka rok, deguns deg,māja māj, kāja kāj,mute mut, brilles brill,durvis dur, kurvis kur –kur? kur? kur? kur?tur, tur, tur –MĀCĪBU GRĀMATAPēc teksta “Kuram taisnība” izlasīšanas skolotājs var aicināt bērnuspabeigt (mutiski vai drukāt) šādus teikumus:• Es priecājos …• Es bēdājos …• Diena ir īsa, kad …• Diena ir gara, kad …129

Zīmējumā pēc lācēnu sejas izteiksmēm vajadzētu noteikt, kurš irĶepainītis un kurš – Krišs.Atbildot uz jautājumu Ko vēl var darīt dienā un naktī?, dažas atbildesvar būt neparastas. Piemēram, cilvēki strādā. Arī naktī taču daļacilvēku strādā. Nevajag pieprasīt no bērniem vienu “pareizo” atbildi.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirksti dūrītēs, rokas – gar sāniem, saliektas elkoņos. Veic apļveidakustības uz priekšu un atpakaļ gan ar abām rokām vienlaikus, ganpārmaiņus ar vienu un otru roku.BURTNĪCAIESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Krišs, Kuram, no, mums,ir, meli, garš, saule, mēness.62.–63. lpp.Pēc Česlava Jančarska. Ar labu nakti!Alfrēds Krūklis. Labu naktiBurti p, PPieturas punkti• Dienas plānošana• Vakara cēliens• Pasakas sadomāšana pēc sižetiskajiem attēliem• Burtu p, P rakstība, burtu savienojumiUldis AuseklisRUNĀ RAITI!pakasi, pakasi pakausi,pakausī paslēpiespasakas pasaciņš –pasaki, pasaki –viens, divi, trīs –pagaidi, pagaidi,izlēks no pakauša viņš,pasaku pastāstīs –130

Jānis SirmbārdisPuisēns pūci pamanīja.Pūce pelēnu pamanīja.Pelēns paceri pamanīja.Puisēns pēc pūces!Pūce pēc pelēna!Pelēns – pacerē!Pamatīgi pacerePelēnu paslēpa!Paslēpa. Paglāba. Pasargāja.Pazares pelēnam pāri plāja.Paceres pūliņiem pateicīgs,– Paldies par pajumti! –Pelēns pīkst.MĀCĪBU GRĀMATALasīšanas ievadvingrinājumsparki – bargi – dārgipurvs – burvis – durvisvārpa – kārba – bārdaspuras – buras – durasPēc teksta “Ar labu nakti!” izlasīšanas var pārrunāt, cik ilgi skatītiestelevizoru.Pēc attēlu aplūkošanas pasakai vajadzētu sadomāt arī nosaukumu,cāļiem – vārdus, vēlams, lai tie sāktos ar P.Papildus var klausīties dzejoli.Māra ZālīteTu, runci, tagad izej ārā,Tev drusku jāuzgaida,Jo pelīte, kas miegu velk,No tevis ļoti baidās.Saruna vakarāJā, runci, tikai tevis dēļNav miedziņš laikā klāt,Un tādēļ tevi, nevis maniTe vajadzētu rāt.Tu, runci, tagad izej ārāUn pabradā pa sniegu,Jo tūlīt mamma nāks un lūgs:– Velc, pelīte, saldu miegu…131

Inese ZandereDziesmiņa par miega vilcieniņuČuku, čuku, čuku, tū! –ripo vilcieniņš.Visu dienu dziedādamsripo vilcieniņš.Naktī miega vilcieniņšcauri tumsai brauc,tikai galastacijāpamosties būs ļauts.Čuči, čuči, čuči tu! –ripo vilcieniņš.Arī naktī dziedādamsripo vilcieniņš.Čuku, čuku, čuku, tū,čuči, čuči tu,čuku, čuku, čuku, tū,čuči, čuči tu…ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, plaukstas pavērstas prom no sevis. Katrasrokas četri pirksti saliekti (bet ne dūrītēs), cieši viens pie otra. Īkšķinesaliekti, pavērsti viens pret otru. Saliektos pirkstus iztaisno un atkalsaliec, mainot tempu un ritmu. Īkšķi nekustas.BURTNĪCAIESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus pasaka, asaka, saka, aka,ka, Ar, Paula, Laiks, mīļo, Mēness.64.–65. lpp.Pēc Deivida Haugreiva-Greeima. Pūkas darbadienaBurti k, ķ, K, Ķ, p, P.Pieturas punkti• Dienas plānošana• Dienas režīms• Burtu k, ķ, K, Ķ, p, P rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Uldis Auseklispulkstenim ir savitiki, tiki, tiki, tiki,bukam birzī savibriki, briki, briki, briki,žagatiņai savišviki, šviki, šviki, šviki –132

et tu saki –siki, riki, piki, biki,niki, diki,tev ir savisikirikipikitriki!MĀCĪBU GRĀMATASkolēni var salīdzināt Pūkas darbadienu ar savējo, īpaši pievēršotuzmanību laikiem, piemēram, cikos iet gulēt vai cikos ir skolā.Var pārrunāt arī, kā dienas režīms atšķiras darbdienā un brīvdienā.Šīs stundas uzdevums nav iemācīt bērniem pazīt pulksteni.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos (var būt arī izstieptas uz priekšu, uz augšu,uz sāniem, viena augšā, otra sānis u. tml.). Ar katras rokas četriempirkstiem satverts zīmulis (dūrīte neveidojas). Īkšķi izvērsti. Pirkstusar satverto zīmuli pieliec pie plaukstām un atpakaļ, mainot tempu unritmu.Papildus var klausīties dzejoli.Uldis Auseklis***vakar ezis saticis pulksteni,un nu ezis tikšķina –tik, tik, tik, tik –vakar pulkstenis saticis ezi,un nu pulkstenis pukšķina –puk, puk, puk, puk –tik, tik, tik,puk, puk, puk,ej nu sazini,kurš te tikšķina,kurš te pukšķina –tik, tik, puk, puk,tik, puk, puk, tik,tikpuk, puktik –BURTNĪCAIESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Pūkas, Pūka, Pūkai, arī,skolā, Laiks, ir.

PALĪDZĒSIM CITS CITAMUN SADARBOSIMIES66.–67. lpp.Pēc Alfreda Kennera. Pīlēns TapsTautas teika. Zvēri un putni rok upiBurti t, TPieturas punkti• Vērtības:• sadarbība, izpalīdzība• Burtu t, T rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Jānis SirmbārdisTrusis tamburīnu tvēris.Telēns tauri taurē.Tītars, ticis trompetistos,Tramda tiepšu taureni.Taurenis tītaru tracina –Tīšuprāt taisa trikus.Tītars trompeti tricina,Taurenis tikai tvisto.Tricinās taurenītis,Tītaru tracina...Tad ta trādirīds!Tad ta tracis!MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMSva retauta…rumi…tīrība…meklis134

Tekstu “Pīlēns Taps” varētu dramatizēt, pašiem sacerot dialogus.Vajadzētu pievērst uzmanību pieklājības frāžu lietojumam.Vingrinājums teksta “Zvēri un putni rok upi” izpratnei.Zvēri un putni nolēma rakt• bedri• upi• ezeruSlinka bija• lapsa• vālodze• vardeUpei ceļu zīmēja• zaķis un lapsa• kurmis un lācis• vālodzeVālodzei tagad jādzer• rasa• migla• lietusPirmo vagu dzina• lācis• zaķis• kurmisROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, plaukstas vērstas uz augšu, pirksti nedaudzizvērsti, it kā rokās turētu nelielu bumbiņu. Apļo plaukstas, it kā apļotubumbiņu pārmaiņus uz labo un uz kreiso pusi.BURTNĪCAIESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumus Kaķenīte atnesa peli.Suņuks atnesa kaulu.68.–69. lpp.Tautas pasaka. Lācis un peleBurts dPieturas punkti• Vērtības:• sadarbība, izpalīdzība• Burta d rakstība, burtu savienojumi135

Artūrs GobaPele mele,Balta tele,Iet pa celeKartupele.RUNĀ RAITI!Klimpu, klampu,Aizdedz lampu,Lai var meļusSaskatīt,Meļu soļusSaskaitīt.Jānis BaltvilksDižens dundurs dienas vidūDūkdams dadzim apkārt lido.MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMSdur – turdrīz – trīsduša – tušadraugi – traukidēls – tēlsradi – rativārdi – vārtiziedi – sietisaldi – saltiledus – lietus• t vai d?-aka -īvāns grū-i cim-i-ivi -aure gu-ri nau-a-ulpe -iena glī-i me-usPēc pasakas izlasīšanas uzmanība tiek pievērsta ilustrācijai, kurauzzīmēta nepareizi. Vispirms skolēni noskaidro, kas zīmējumā ir nepareizi,pēc tam burtnīcā vai uz atsevišķas lapas var uzzīmēt savu ilustrācijupasakai.Vārdi kreisajā malā – diena, doma, dūja, deja, duša, daba, dobe,drēbe. Līdzīgu uzdevumu skolēni var sadomāt arī paši un piedāvāt toizpildīt klasesbiedriem un skolotājam.Uzdevumā Kā tu palīdzi? skolēni paši izvēlas, par ko stāstīt.Pirms mīklu teksta atjaunošanas klasē kopīgi vajadzētu pārrunātuzdevuma noteikumus, noskaidrojot, ka mīklas atminējums jau ir dots,un vienojoties par darba secību.136

ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPlaukstas saspiestas kopā viena pret otru, pirksti kopā. Veic plaukstukustības, liecot tās pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ, mainottempu un ritmu. Raugieties, lai plaukstas visu laiku būtu kopā.BURTNĪCAAr šī uzdevuma palīdzību bērni mācās secīgi pildīt instrukcijas. Irsvarīgi, lai pēc katras izpildītās darbības tiktu atzīmēts, kas ir paveikts –šajā gadījumā izkrāsots paveiktā uzdevuma ovāls.Noteikumu secība ir norādīta ar bultiņām. Kad skolēni uzzīmējušinosauktos objektus, viņi var izdomāt stāstiņu, kurā iesaistīti šie trīsobjekti.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Pele, peli, saķēra, sāka,mani, nelaimē, es, Par, tādu, palaida, vaļā, iekrita, netika, nu, tika.70.–71. lpp.Pēc Elenas Nītas. PagalesTautasdziesmaBurts DPieturas punkti• Vērtības:• sadarbība• kopīgs darbs, pienākumu sadalīšana• ko veikt vienam, ko kopā ar citiem• Burta D rakstība, burtu savienojumiJānis SirmbārdisRUNĀ RAITI!Debesīs dūkoņa,Debesīs dimdoņa,Dunoņa, dārdoņa,Dundēšana.Dunošās debesisDardedzi dāvinaDimanta diegiem darinātu.137

MĀCĪBU GRĀMATAIEVADSARUNAIIr reizes, kad gribas rotaļāties vienam, un ir darbi, kuri cilvēkamjādara vienam pašam. Bet bieži ir tā, ka vienam spēlēties ir neinteresantiun ir darbi, kurus labāk darīt kopā. Kā strādāt un spēlēties kopābez strīdiem, bez aizvainojumiem, lai viss izdotos un būtu prieks?Pēc teksta izlasīšanas var uzdot jautājumus:– Cik pankūku vecmāmiņa izcepa?– Kādas pankūkas tev garšo?Pēc teksta “Pagales” izlasīšanas un pārrunāšanas var pavaicāt, kābērnu ģimenēs sauc vecmammas un vectēvus (omīte, opaps, biba utt.).Klasē var veikt arī apkopojumu.Papildus var klausīties dzejoli.Vitauts ĻūdēnsEs un mamma darbu sākāmar lielo zāģēšanu.Malkas darbiUn tad saucām:– Atnāc, vējš,ar lielo žāvēšanu!Tētis darbu turpinājaar lielo skaldīšanu.71. lpp. dažās situācijās var būt dažādas atbildes. Piemēram, šūpotiesvar viens pats, var arī kopā ar citiem. Var šūpoties viens un citsšūpināt.Var pārrunāt, kas ir labi un kas ir slikti, kad dari kaut ko viens pats,kā arī kopā ar citiem.Vēl var pārrunāt.Kurus no šiem darbiem un nodarbēm esat veikuši? Kurus protat?Var burtnīcā drukāt teikumus par attēliem.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, plaukstas pavērstas prom no sevis. Katrasrokas četri pirksti iztaisnoti, cieši viens pie otra. Īkšķi nesaliekti, pavērsti138

viens pret otru. Pieliec īkšķus pie plaukstas un iztaisno, mainot tempuun ritmu. Pārējie pirksti nekustas.BURTNĪCAZem zīmējumiem var “drukāt” teikumu.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus malku, māmiņa, ies, iešu,arī, es, Rīna, kopā, vairāk, paveiksiet, nesa, šķūnī, pankūkas, Desmit,desmit, vakariņas, sadalīt, Kā, skudriņas, siliņā, Tā, māsiņas, Lielu.72.–73. lpp.Pēc Iras Lemberes. Kā palīdzēt?TautasdziesmaBurti t, T, d, DPieturas punkti• Vērtība:• izpalīdzība• Lēmumu pieņemšana. Palīdzības sniegšana• Lomu spēles• Burtu t, T, d, D rakstība, burtu savienojumiTidi – dudi – daks.Darbs ir smags.Tidi – dudi – darīts.Darbs ir padarīts.RUNĀ RAITI!Tīna – DinaTekla – DēklaTims – DinsTamāra – DagmāraTigna – DignaTaiga – DaigaMĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMS(T UN D DIFERENCĒŠANAI)139

Šajā stundā vēlams runāt par to, kādu lēmumu un kā pieņemt dažādāssituācijās, lai sniegtu palīdzību.Mācību grāmatā papildus tekstam ir piedāvātas arī četras situācijas.Lai noskaidrotu, kā rīkoties šādos brīžos, vēlams izmantot lomu spēles –bērniem situācijas izspēlēt. To var darīt grupās. Katra grupa izvēlasvienu situāciju, sadala lomas un vienojas, kā parādīs savu rīcību. Pēckatras situācijas parādīšanas klase kopīgi to pārrunā (analizē).Ja klasē daudz skolēnu, tad skolotājs var piedāvāt vēl citas situācijas,piemēram, tavam klasesbiedram pazudusi cepure u.tml.Kreisajā malā veidojas jautājums Kā tu palīdzi citiem?ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešami 2 neuzasināti zīmuļi vai vienādagaruma kociņi ar neasiem galiem. Rokas saliektas elkoņos, elkoņi at -balstīti pret solu. Viens zīmulis saņemts starp rādītājpirkstiem, otrs –starp vidējiem pirkstiem. Citi pirksti saliekti dūrītē. Vingrinājumu veic,rādītājpirkstu un vidējo pirkstu savienojot un atplešot uz sāniem. Aburoku pirksti kustas vienlaikus. Nesteidzieties, jo ir svarīgi, lai zīmuļinenokrīt.BURTNĪCAIESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Kādu, dienu, stundu,sāka, stāstīt, Es, parkam, Tur, puikas, ar, akmeņiem, meta, prom, Nē,kādam, Tad, Toms, Andris, kaķim, iekritis, peļķē, sporta, tētis, ir, saslimis,māsa, iet, pāri, ielai, neatļautā.74.–75. lpp.Andris Zauers. SpēlēšosJānis Baltvilks. SkaitāmpantsPēc Daces Liepas. Burtu blēņasPieturas punkti• Vērtības:• draudzība• Rotaļu un spēļu noteikumi• Spēles vadītāja izvēle• Burtu z, ž, Z, Ž rakstība, burtu savienojumi140

Uldis Auseklisžagata žvaigšņeš žaga,žaga, žaga,nenožaga,piemetāš žagasun žagojāš –RUNĀ RAITI!MĀCĪBU GRĀMATAJānis BaltvilksZaķis, zāli grauzdams, manazaļā pļavā zilu zvanu.Runājot par spēļu (“Paslēpes”, “Gumijas”) noteikumiem, būtu interesantiizzināt katra bērna pieredzi, par ko pirms spēles vienojas viņapagalmā (dzīvesvietā), jo noteikumi var būt atšķirīgi. Piemēram, spēlējotpaslēpes, dažviet vienojas par to, vai drīkst slēpties aiz mugurasvadītājam, cik tālu skaitīs, kurš būs nākamais vadītājs – tas, kuru atradīspirmo vai pēdējo, utt. Skolotājs arī var atcerēties, kā viņš bērnībāspēlējis šīs spēles.SKAITĀMPANTSPirms iepazīties ar skaitāmpantu mācību grāmatā, ir svarīgi pārrunāt,izzināt bērnu un skolotāja pieredzi, kā izvēlēties jebkuras spēlesvadītāju. Skaitāmpants ir tikai viens no veidiem.Lasot cilvēku vārdus mācību grāmatas atvēruma labajā pusē, varmeklēt šajos vārdos citus vārdus (atmetot kādu burtu).ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešami 2 neuzasināti zīmuļi vai vienādagaruma kociņi ar neasiem galiem. Rokas saliektas elkoņos, elkoņi at -balstīti pret solu. Viens zīmulis saņemts starp rādītājpirkstiem, otrs –starp vidējiem pirkstiem. Citi pirksti saliekti dūrītē. Vingrinājumu veicšādi: kreisās rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu savieno, labās rokastos pašus pirkstus atpleš uz sāniem – un otrādi. Nesteidzieties, jo irsvarīgi, lai zīmuļi nenokrīt.BURTNĪCAPirms uzdevuma veikšanas ir svarīgi sākumā izrunāt, ka katrs bērnsiznāk no savas mājas un kaut kur satiekas. Tad jāvienojas, ko darīs abikopā. Klasē kopīgi var pārrunāt, ko vispār var kopā darīt.Pēc uzdevuma veikšanas var pārrunāt, kā izdevās vienoties.141

IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus Ziedīte, Zinta, Žanis,Žanete, Ziedonis, Zina, Zilupe, Zita, Žanna, Zintis.Raksti arī teikumus!Es ar putnu spēlēšos.Putns tālu lidot prot.76.–77. lpp.Pēc V. Osejevas. Labie nodomiPēc Valda Rūmnieka. AnekdoteBurti j, JPieturas punkti• Vērtības• Ieceres un to realizācija• Teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa. To lasīšana• Burtu j, J rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Jānis SirmbārdisJahtai jūrā jājoņo,Jātrauc, jāpeld, jāslīd.Jāņubērniem jājāņo,Jāņtārpiņam jāspīd.Jāizsmaržo jūnijosJautram jasmīnzaram.Jestrā jonī jāprot joztJaunam jaguāram.Jānis BaltaussJancis jokupēterisJūsmo jauks un jancīgs.JārēdamisJampadracī joņoJestrais Jancis.Janīnstantei jautri jālec,Juronkulim jāpadejo,Jāložņā kā jāņtārpiņam,Jancim jubileja!MĀCĪBU GRĀMATALasot teikumus kreisajā malā, pievērsiet uzmanību pieturzīmēmteikumu beigās un tam, kā šos teikumus lasīt.Tekstu “Labie nodomi” varētu mēģināt lasīt lomās vai pat dramatizēt.142

MANI LABIE NODOMIVeidojot labo nodomu lapas, pārrunājiet, ka jebkurš, arī “mazs” realizējamsnodoms ir vērtīgs. Te nevajag sadomāt globālas lietas. Lapāsvajadzētu rakstīt tiešām reālus, izpildāmus nodomus. Lapas katrsskolēns varētu ielīmēt dienasgrāmatā, kā arī pielīmēt pie lielas lapasvisu skolēnu darbus u. tml. Nedēļas noslēgumā vai nākamās nedēļassākumā noteikti jāpārrunā, kā veicies ar nodomu izpildi. Ja kas navveicies, kāpēc? Kad plāno šo darbu tomēr paveikt? Pildot labo nodomulapas, skolēni veic projektējošo pašvērtējumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi šādusun līdzīgus uzdevumus veikt regulāri arī turpmāk.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSPirksti saliekti dūrītēs, abu roku īkšķu gali savienoti. Bērni varētuiztēloties, ka tā ir lecamaukla. Veic apļveida kustības ar īkšķiem uzpriekšu un atpakaļ, īkšķus neatraujot vienu no otra (nepārraujot lecamaukliņu).BURTNĪCAUzdevums jāpārrunā. Abos zīmējumos daudzas lietas var zīmēt arīvienādi. Atšķirības jāzīmē tā, lai kopskaitā to būtu 5 (arī krāsas varatšķirties).Kad klasesbiedrs atšķirības atradis, abi var pārrunāt savā starpā,kādas atšķirības atraduši otra zīmējumā. Pastāsta viens otram.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumusJānis Jūra jautri joko.Jānis un Juris jauki joko.Jānis un Juris jautri joko. Jānis Jūra jautā Jurim.78.–79. lpp.O. Grigorjevs. BedreBurti b, BPieturas punkti• Vērtības:• sadarbība, izpalīdzība• prasme palūgt palīdzību• Prasme izvēlēties• Burtu b, B rakstība, burtu savienojumi143

RUNĀ RAITI!Uldis Auseklisbrū, brā, brī,brū, brā, brī,brū, brā, brī –briksnainē,tumsainēbrūkšķēdams, brākšķēdams,brī – īkšķēdams,brrradābriesmīgs brrikšķibrrozziks –krusttēv,bultē durvis ciet,lai pie tevis –brī, brā, brūbrrikšķibrrozziksneieiet!Jānis SirmbārdisBriedis brizdamsBedrē brukaBriku – braku,Bruku – brū!Braši, braši bundziniekiBungodami braslu brien,Braslu brien bungodami,Bangas bungām bangodami.Bungo bungas,Bango bangas,bundziniekiBungāto.MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS VINGRINĀJUMS (IETEICAMS PIRMSSTUNDAS UZRAKSTĪT UZ TĀFELES)Lasi vārdu savienojumus, svītriņu vietā liekot p vai b!zie-ju bur-uļida-as mācī-a-utnu -ūris-riežu stum-ri-altas -urasPēc dzejoļa izlasīšanas vēlams pārrunāt, ko skolēni darītu abu zēnuvietā, kā rīkotos.Varētu domāt turpinājumu stāsta formā, kā zēns izkļūst no bedresvai arī kas notika, pirms viņš iekrita bedrē. Kā tas gadījās.Papildus skolotājs var piedāvāt uzdevumu.Lasi, kas varētu notikt tālāk! Papildini teikumus ar zīmējumu palīdzību!144

Bruno sēž bedrē. Roberts atnes … . Bruno priecājas. Viņš izkāpj no… .Zēni nolemj … aizbērt. Bruno sameklē … . Roberts pasauc palīgācitus … . Viņi kopā aizber bedri.Zēni noliek …, un Bruno aicina visus spēlēt futbolu. Viņš paņem … .Robertam jāsargā … .Spēlē laiks paiet nemanot. Ar … atbrauc Roberta māsa. Viņa aicinabrāli vakariņās. Spēle beidzas, un … dodas uz … .145

ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešami 2 neuzasināti zīmuļi vai vienādagaruma kociņi ar neasiem galiem. Rokas saliektas elkoņos. Viens zīmulissaņemts starp rādītājpirkstiem, otrs – starp vidējiem pirkstiem.Rādītājpirksts un vidējais pirksts kopā. Citi pirksti saliekti dūrītē.Pagrieziet zīmuļus vertikāli tā, lai labās rokas pirksti būtu augšā, betkreisās rokas pirksti – apakšā. Pēc tam otrādi.BURTNĪCAKrustvārdu mīklas atminējums: ābols, burkāns, bumbieris, biete,baravika, labība, kabacis.Var noskaidrot, kas kopīgs šiem vārdiem.Varbūt bērni paši var sastādīt līdzīgas krustvārdu mīklas.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus: Biruta, Baiba, Bruno,Bauska, Benita, kā arī teikumusJo vairāk atņem, jo lielāka top.Nu tad es eju mājās.80.–81. lpp.Pēc Valda Grenkova. Kā Žanis konfektes saēdāsBurti z, ž, Z, Ž, j, J, b, BPieturas punkti• Vērtības:• dalīšanās ar otru• Prognozēšana• Punkts, izsaukuma zīme, jautājuma zīme• Burtu z, ž, Z, Ž, j, J, b, B rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Uldis Auseklisbiezā brikšņabrīvi brieži braši brida,brikšu brakšu brīkšķināja,brikšu brakšu brākšķināja,brikšu brakšubiklo buku biedināja –146

Jānis BaltaussZila ziema.Zvēri zarosŽāvē zilgas žaketītes.Zaķenītei žāvu noaužZirneklītis.Žāvājas uz zilgiem zariemŽubīte un zvirbulēns.Aijā, žūžū, zilā žāva.Žūžū, manu zēn.MĀCĪBU GRĀMATATeksta “Kā Žanis konfektes saēdās” pirmo daļu var mēģināt lasītlomās vai pat dramatizēt, lai skolēni, iejūtoties lomās, labāk izprastuabus varoņus, viņu rīcību.Kad skolēni prognozējuši, kas notiks tālāk, varētu pārrunāt, kā viņipaši rīkotos šajā situācijā.Pēc tam lasa teksta turpinājumu.Ļoti svarīgi atšifrēto sakāmvārdu (atvēruma kreisās puses malā)“Ne pašam, ne citam” saistīt ar tekstā aprakstīto situāciju.Papildus, runājot par pieturzīmēm teikumu beigās, skolotājs var no -lasīt dzejoli.Verners LindermanisJautājuma zīmeNo daudziem jautājumiem mans augums kļuvis līks.Man mazais vārdiņš “kāpēc” starp visiem vairāk tīk.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešams viens zīmulis. Rokas saliektas elkoņos,atbalstītas pret solu. Zīmuļa gali satverti ar abu roku trim pirkstiem.Zīmuli virpina starp pirkstiem uz priekšu un atpakaļ.BURTNĪCAPirms uzdevuma izpildes vajadzētu noskaidrot, kādu objektu puseste ir uzzīmētas. Pēc uzdevuma veikšanas noteikti jāpārrunā, kuraslietas skolēni izvēlējušies, lai dalītos ar draugu, un kāpēc.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumusRe, kas man!Tas ir mans balons.Zēns turpina trenkāt putnus.

PĒC STUNDĀM82.–83. lpp.Cik cāļu?Jāzeps Osmanis. RičuračsBurti c, č, C, ČPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Laiks pēc stundām• Ideju zirneklis• Vaļasprieks• Galda spēles• Burtu c, č, C, Č rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Alberts KronenbergsCircenis un viņa ciltsČirkst, kad aizkrāsnē ir silts.Māris ČaklaisČau, čau, čaumala,atver logu!Cik var klauvēt?Es sāku nogurt …Čau, čaumala!Dzirdu, kā čivinajau mani brālīši,brālēni, māsīcas,šīrīta cālīši.Tu gribi zināt,ko nozīmē Čiv?Divreiz čiv čiv –tas ir – esmu jau dzīvs.148

MĀCĪBU GRĀMATAPirms teksta lasīšanas var pārrunāt, ko bērni dara pēc stundām.Izteiktās domas skolotājs var uzrakstīt uz tāfeles, veidojot ideju zirnekli.Pēc teksta izlasīšanas vēlams runāt par attiecībām starp brāļiem.Bērniem jānonāk pie secinājuma, ka brāļu starpā valda mīļums unsaticība, gan veicot darbiņus, gan rotaļājoties.Stundas gaitā noskaidrot jēdzienu vaļasprieks. Bērni var uz lapiņāmuzrakstīt savu vaļasprieku un klasē sameklēt bērnu, kuram ir tiešitāds pats vaļasprieks. Kopīgi apspriežoties, pastāstīt pārējiem, kāpēcizvēlētais vaļasprieks šķiet visinteresantākais.Stundas gaitā jārunā par iespējām ģimenei kopā pavadīt brīvo laiku.Viena no iespējām – spēlēt galda spēles. Bērni var atbildēt uz jautājumiem.1. Kādas galda spēles tu spēlē?2. Ar ko kopā tu spēlē?3. Cik bieži spēlē?4. Kā jūties, kad esi uzvarējis?5. Kā jūties, kad esi zaudējis?KLAUSĪŠANĀS VINGRINĀJUMSSkolotājs lasa vārdus, bet skolēni rāda attiecīgas kartītes: uz vienasir burts č, uz otras – ķ.ze-e -aumala -irši pu-eka-is -iekurs -ības klu-ilā-i -emme -epas rū-iROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešams neuzasināts zīmulis vai kociņšar neasiem galiem. Zīmulis atbalstīts pret galdu un satverts ar aburoku īkšķi un rādītājpirkstu. Ar pirkstiem “kāpj” pa zīmuli uz augšuun leju.BURTNĪCA26. lpp. aplīšos ir paslēpušies šādi spēļu nosaukumi: loto, domino.149

IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var uzrakstīt teikumusCik cāļu? Centis pārnāk no skolas.84.–85. lpp.Lelles dzimšanas dienaBurti v, VPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Viesības• Gatavošanās viesībām, jubilāra sveikšana, viesu uzņemšana• Sižetiskās spēles• Pieklājības noteikumi• Teikumu veidošana• Burtu v, V rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Vieglītēm kā vingrodamaVecmāmiņa viegli veļas.MĀCĪBU GRĀMATASākot stundu, noskaidrot, kuri ģimenes svētki bērniem vislabākpatīk. Pārrunāt, kā jāgatavojas dzimšanas dienas svinībām. Var izmantotarī prāta vētras metodi. Stundas gaitā iespējama lomu spēle, kājubilārs sagaida viesus. Spēlē noskaidrojas, kādi pieklājības noteikumijāievēro jubilāram, kādi – ciemiņam. Stundas noslēgumā bērni var uzzīmētun uzrakstīt ielūgumu uz dzimšanas dienas svinībām, pārrunāt,kas ielūgumā jānorāda.Klausīšanās prasmju pilnveidošanai var nolasīt tekstu “Dzimšanasdiena”. Teksta izpratnes kontrolēšanai uzdodami šādi jautājumi.1. Ko Andulis jautāja māmiņai?2. Ko māmiņa atbildēja?3. Ko apsolīja vecmāmiņa?4. Kas bija jāveic Andulim?5. Kāpēc vecmāmiņa nevarēja pacienāt Anduļa viesus?150

Pēc Annas SaksesDzimšanas diena.– Vai es varētu dzimšanas dienā ielūgt dažus draugus? – Andulis jautājamātei.– Kāpēc gan ne? – māte atbildēja. – Palūdz vecmāmiņu, lai izcep cepumus.Vecmāmiņa apsolīja izcept maizītes.– Tu tikai neaizmirsti uznest vecmāmiņai malku, – tēvs noteica.– Nē, nē! – Andulis atsaucās.Zēns piesēdās pie mācībām un aizmirsa par malku.Nākamā dienā sanāca viesi.– Redzi, Andul! – bēdīgi teica vecmāmiņa. – Tu vakar neatnesi malku. Untā nu man nekā nav, ar ko tavus viesus pacienāt.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos. Elkoņi atbalstīti pret galdu. Pirksti sakrustotipamīšus. Īkšķi novietoti viens pret otru. Pirksti tiek kustināti uzleju un augšu.BURTNĪCA28. lpp. uzdevumā ir paslēpušies šādi cienasta vārdi: torte, pīrāgi,cepumi, āboli.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus un teikumu Vijas, Vendija,vītne, viesi. Viesi jau ir klāt.86.–87. lpp.Pēc E. Nītas. GarausisBurti g, ģPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Saticība ģimenē• Mīļākā rotaļlieta• Stāstījuma veidošana pēc attēla• Sinonīmi• Diskusija• Burtu g, ģ rakstība, burtu savienojumi151

RUNĀ RAITI!Alberts KronenbergsGovis gatves malā ganās,Gans uz celma sēž un klanās.MĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā bērni stāsta par mīļāko rotaļlietu, kuru paņēmušilīdzi uz skolu. Ieteicamais stāstījuma plāns.1. Rotaļlietas vārds.2. Kā rotaļlieta iegūta.3. Kā notiek rotaļāšanās.4. Vai rotaļlietu dotu arī citiem.Pēc teksta nolasīšanas seko diskusija “Kā rīkoties, ja vienu rotaļlietuvēlas divi bērni”. Bērniem jānonāk pie secinājuma, ka jābūt savstarpējisaticīgiem un iecietīgiem, lai nerastos konflikti.Veidojot stāstījumu pēc attēla, ieteicams šāds plāns.1. Kur meitenes atrodas.2. Kas atrodas istabā.3. Kā meitenes sauc.4. Ko meitenes dara.5. Kā meitenes jūtas.6. Ko tu meitenēm ieteiktu.Papildus ieteicams izlasīt Cecīlijas Dineres stāstu “Nedarbi nākgais mā”. Pēc stāsta noklausīšanās var pārrunāt šādus jautājumus.1. Kā Jānītis izturas pret rotaļlietām? Kas par to liecina?2. Ko darīt ar sabojātajām rotaļlietām?3. Kur rotaļlietas jānovieto?Cecīlija DinereNedarbi nāk gaismā.Māmiņa aiziet uz darbu. Rotaļlietas atpūšas. Vecmāmiņa otrā istabā ada.Es, uz vēdera nogūlies, vēroju tumsu, kas valda zem skapja. Tur nekā nevarsaredzēt.– Pašizkrāvēj, draudziņ, kur tu esi? – es saucu.Atbildes nav.152

– Vai tu vēl vari paciesties, kamēr es kopā ar dakteri Aikāsāp un skrūvgriezitevi izārstēšu?Klusums.– Draudziņ, man tevis žēl, es tevi salabošu un vairs nekad neizjaukšu. Tikaipacieties.Klusums.– Tu laikam dusmojies un nemaz negribi ar mani runāt. Es pat zvaigžņukuģi salaboju un garausi izārstēju. Nu viņš drīz būs atkal uz pekām. Es viņusēdināšu pie stūres pašizkrāvējā, jo šoferis jau kļuvis vecs un nezin kur viņampazuda viena roka.Klusums.– Nē, ar viņu kaut kas būs noticis. Varbūt viņu nemaz nevar atdzīvināt …Aizskrienu uz virtuvi un paķeru slotu. Atkal nogulstos uz vēdera un laižuslotaskātu dziļajā tumsā zem skapja. Tad es virzu to pa visu skapja apakšu unizvelku ārā. Saārdītā pašizkrāvēja zem skapja vairs nav.Brīnums.Vai tas būtu aizbēdzis? Bet kā tas varēja aizbēgt, ja riteņi noskrūvēti? Esguļu uz vēdera un skatos tumsā.– Draudziņ, kur tu esi?Pēkšņi atveras durvis, un tajās stāv vecmāmiņa. Es viņu visu neredzu, joguļu uz vēdera zemē. Redzu tikai vecmāmiņas lielās čības.Tad viņa saka:– Puika, ko vārties pa grīdu? Celies augšā!Balss viņai nav tik mīļa kā parasti. Es paklausīgi pieceļos un nezinu, koatbildēt.– Ko tu tur meklē? – viņa vēl skarbāk jautā. – Un kāpēc atstiepi slotu?Varbūt gribēji man palīdzēt grīdu uzslaucīt?Es klusēju un noduru galvu. Vispār es sen gribēju palīdzēt slaucīt istabu.– Skaties te, – pavisam tuvu pienākusi, vecmāmiņa saka un pastiepj manpretī izjaukto pašizkrāvēju. – Tad tāds tu esi! Izjauc rotaļlietu, noslēpj unnesaka nekā. Šorīt slaukot grīdu, atradu šo mašīnu. Vai tā drīkst rīkoties?86. lpp. malā uzdevums – sinonīmu veidošana. Izveidotie sinonīmi:garausis, garkakle, garspārnis, garknābis, garkāje.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas ar sakrustotiem pirkstiem izstieptas priekšā. Plaukstas vērstaspret sevi. Mainīt plaukstu stāvokli, pagriežot tās prom no sevisun atpakaļ.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt vārdus garausis, gultā.153

88.–89. lpp.Pēc V. Karstena. Pelnītais sodsMāra Cielēna. TumšpadsmitBurti c, č, C, Č, v, V, g, ģPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Attieksme pret dzīvo dabu• Bērnu rotaļas ārā• Drošība rotaļājoties• PrognozēšanaRUNĀ RAITI!Četri vilki ceļa malāVāra vilkābeļu tēju.Četras vārnas zara galāCenšas projām aizdzīt vēju.MĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā ieteicamas pārrunas par to, kādas rotaļas bērnispēlē ārā. Pēc teksta pirmās daļas nolasīšanas bērni prognozē stāstaturpinājumu un pastāsta to klasesbiedriem. Pārrunāt, kādi noteikumijāievēro, rotaļājoties ārā. Visi kopīgi var izveidot noteikumu sarakstuun tad to parakstīt.Pēc dzejoļa “Tumšpadsmit” virsraksta izlasīšanas censties noskaidrot,kas tas varētu būt par laiku un vai ir labi bērniem mājās pārrastiestumšpadsmitos. Pievērst uzmanību tam, kā jūtas mājinieki, ja bērninav mājās noteiktajā laikā.Stundas gaitā var runāt par to, ka katrai spēlei ir savi noteikumi unbieži spēles vada vadītāji, kurus noskaidro ar skaitāmpantu palīdzību.Rosināt bērnus norunāt zināmos skaitāmpantus.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešama neliela bumbiņa. Rokas saliektaselkoņos. Pirksti sakrustoti, plaukstas vērstas uz leju. Bumbiņa atrodasplaukstu virspusē. Nedaudz kustinot plaukstas, bumbiņa tiek virzītapa labi un pa kreisi. Jāuzmanās, lai bumbiņa nenokrīt.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumuLāču māmiņa vēl guļ.154

90.–91. lpp.Leons Briedis. ZīmējumsBurti G, ĢPieturas punkti• Priekšstats par tēlotāju mākslu• Atbilstība starp ilustrāciju un tekstu• Vārdu secīgums teikumā• Burtu G, Ģ rakstība, burtu savienojumiUldis Auseklisgadījās godīga gane,gādīgi ganīja govis,gadījās godīgas govis,godīgi ganīja gani,RUNĀ RAITI!garām ganībāmgarais gārnis gāja,godīgos godināja –MĀCĪBU GRĀMATAStundas ievaddaļā ieteicamas pārrunas par tēlotājmākslu un gleznotājaprofesiju. Var noskaidrot, ka mākslinieki ir arī tie, kas ilustrēgrāmatas, aicināt bērnus pastāstīt, kādas ilustrācijas viņiem patīk unšķiet interesantas. Aplūkojot zīmējumus ar neatbilstošo tekstu, veidotdiskusiju, kurā pārrunā šādus jautājumus: Vai neatbilstība starp ilustrācijuun tekstu ir pieņemama? Vai tā jānovērš? Kāpēc? Var izmantotprāta vētras metodi, lai noskaidrotu, kas nepieciešams, lai kļūtu pargleznotāju. Bērniem var likt pastāstīt, kādus pulciņus viņi apmeklē, vaipatīk zīmēt, ko vislabprātāk zīmē, vai zīmē arī mājās.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešams zīmulis vai kociņš. Pirksti ne -daudz paplesti un izstiepti taisni. Zīmulis novietots virs vidējā un mazāpirkstiņa, pārējie pirksti, izņemot īkšķi, novietoti virs zīmuļa. Zīmulinedaudz pašūpot, pamīšus uzspiežot uz zīmuļa viena un otra gala. Topašu atkārtot ar otru roku.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumuBērni skatās pa logu.

ESMU DROŠS, BET PIESARDZĪGS92.–93. lpp.Mazs vai liels?Jāzeps Osmanis. PārejaBurts fPieturas punkti• Vērtību izzināšana. Mana drošība• Drošība uz ielām un ceļiem:• ceļš uz skolu• ceļu satiksmes noteikumi• Burta f rakstība, burtu savienojumiAlberts KronenbergsRUNĀ RAITI!Fotogrāfs par vienu latuFilmē aizgrābjošu skatu.MĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā skolotājs stāsta par ielām un ceļiem. Tiek noskaidrots,kāda starp tiem ir atšķirība. Skolēni tiek rosināti pastāstīt parsavu ceļu uz skolu. Pēc pārrunām un teksta izlasīšanas kopīgi tiek no -skaidrots, kāpēc stāstam tāds virsraksts un kāpēc jāzina ceļu satiksmesnoteikumi.Papildus var izlasīt fragmentu no Kristīnes Nestlingeres grāmatas“Minīte pošas uz skolu”.Kristīne NestlingereAr skolā iešanu Minītei ir vēl viena problēma. Viņa nevar izlemt, kuru skolulai apmeklē. Tajā pusē, kur dzīvo Minīte, ir divas skolas. Viena skola ir Gliemežulaukumā. Otra skola ir Kukaiņu gatvē. Brālis Morics mācās Gliemežuskolā. Visi bērni no Minītes bērnudārza mācīsies Kukaiņu skolā.156

Meitenes vecāki vēlētos pierakstīt Minīti Gliemežu skolā, jo tajā mācās arīMorics. Un arī ceļš uz skolu ir pavisam drošs.Turpretī ceļā uz Kukaiņu skolu ir divi lieli krustojumi bez luksofora!Minīte atzīst, ka visprātīgāk būtu iet Gliemežu skolā. Tomēr vēl labāk viņajustos, ja varētu mācīties vienā klasē ar bērniem no sava bērnudārza nekā argalīgi svešiem. Un tāpēc Minīte nekādi nespēj izšķirties!Mīklas atminējums – ceļš.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSŠim vingrinājumam nepieciešama neliela bumbiņa. Roka izstiepta.Plauksta nedaudz saliekta uz augšu. Pirksti izstiepti, bet kopā. Bumbiņu,izdarot plaukstas kustības, virzīt uz pirkstgaliem un delnas locītavu.To pašu atkārtot ar otru roku. Uzmanīties, lai bumbiņa nenokrīt.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumuRalfs ir liels.94.–95. lpp.Kā rīkoties?G. Beloraga. LuksoforsBurts FPieturas punkti• Drošība uz ielām un ceļiem:• ceļa zīmes• luksofors• Burta F rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!No rīta mazā FanijaMeklē, kur ir kafija.MĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā skolotājs pastāsta, ka jebkur var sastapties ar zī -mēm. Zīmes var būt dažādas, un tās var izpausties daudzveidīgi. Ganizmantojot mācību grāmatu, gan citus uzskates līdzekļus (piemēram,157

ikvienā mācību grāmatā ir redzams izdevniecības logo, uz mēbelēm,apaviem, apģērba ir redzamas ražotājfirmu zīmes), var iepazīstināt skolēnusar zīmju daudzveidību turpat klasē. Var pārrunāt par zīmēm,kuras norāda, kur atrodas pasts, ēdnīca, slimnīca. Šīs zīmes palīdzorientēties nepazīstamā vietā.Stundas turpinājumā tiek runāts par ceļa zīmēm un luksoforu. Skolotājsliek bērniem atcerēties mācību gada sākumā pārrunātos noteikumus,kas saistīti ar ceļu satiksmes noteikumiem. Ievērojot mūsuvalstī esošo dramatisko situāciju uz ceļiem, kā arī ņemot vērā to, kadienas kļūst īsākas un agrāk iestājas tumšais laiks, bērniem regulārijāatgādina par atstarotāju lietderību, par noteikumiem, kas jāievērogājējiem.Dienas gaitā skolotājs ar bērniem dodas ārā un vēlreiz izpēta ceļazīmes skolas tuvumā.Papildus var nolasīt P. Šenhofa darbu “Esi uzmanīgs”.Pāvels ŠenhofsNetālu no vecmāmiņas mājas atradās skola. Nupat bija beigušās stundas.Bērni kā zirņi izbira no skolas un skrēja uz visām pusēm. Vairāki zēni metāspāri ielai. Gaisā lidoja cepures un somas. Iela pārvērtās par sacīkšu laukumu.Pēkšņi nāca smagā mašīna. Puikas pēdējā brīdī uzlēca uz trotuāra.Šķērsieliņā pa to laiku notika īsts futbola mačs. Uz asfalta nomestās somasveidoja vārtus, bet paši puikas sita bumbu tā, it kā tie būtu valsts izlaseskomandas spēlētāji. Pēkšņi briesmīgi nočīkstēja bremzes – no galvenās ielasbija iegriezusies mašīna, kas pēdējā brīdī paguva nobremzēt.Pēc stāsta noklausīšanās pārrunāt, kādus ceļu satiksmes noteikumusneievēroja bērni.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRoka novietota uz galda. Pirksti izplesti. Bungot pa galdu pēc kārtasar katru pirkstu. Pārējie pirksti pacelti un galdam nepieskaras.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSNo mācību grāmatas var norakstīt teikumuFilipam patīk futbols.96.–97. lpp.Jāzeps Osmanis. ŠurumburumsBurti G, Ģ, f, F158

Pieturas punkti• Drošība uz ielām un ceļiem:• ceļu satiksmes dalībnieki• cēloņi un sekas• Darbs ar attēlu• Burtu G, Ģ, f, F rakstība, burtu savienojumiMĀCĪBU GRĀMATAStundas sākumā bērni veic uzdevumu un noskaidro, ka cilvēki uzielām un ceļiem ir gājēji, šoferi, pasažieri. Tālāk tiek strādāts ar attēlumācību grāmatā un atkārtoti ceļu satiksmes noteikumi.Skolotājs uzdod jautājumu, vai bērni ir bijuši pasažieri, kā viņi jutušies,kādus noteikumus ievērojuši. Papildus var nolasīt J. Jakovļevastāstu “Pasažieris”.J. JakovļevsMēs ar māmiņu gaidījām autobusu. Drīz vien autobuss apstājās pie pieturasun laipni atvēra mums savas durvis.– Pasažieri, nedrūzmējieties! Pasažieri, pavirzieties uz priekšu! – atgādinājaautobusa šoferis.Izrādās, ka cilvēki, iekāpjot autobusā, visi kā viens kļūst par pasažieriem.Autobusā pasažieri ir gan vecmāmiņas, gan tēvoči, gan karavīri, gan skolēni,tikai ne es, jo māmiņa arī autobusā mani sauc par dēlu.Te pēkšņi kāda balss sacīja:– Pasažieri, lūdzu, uzrādiet biļeti!Es atskatījos, man līdzās stāvēja nepazīstama sieviete. Tā bija viņa, kasnosauca mani par pasažieri un lika uzrādīt biļeti.Nobijies es paskatījos uz māmiņu. Māmiņa pasmaidīja un iedeva man savubiļeti. Es ātri to pasniedzu svešajai sievietei. Tā bija kontroliere, kas pārbaudīja,vai visiem pasažieriem ir biļetes.Pēc dzejoļa “Šurumburums” izlasīšanas pārrunāt, kādas sekas varbūt satiksmes noteikumu neievērošanai. Lai pārliecinātos, kā bērniapguvuši ceļu satiksmes noteikumus, var veikt nelielu testu. Skolotājslasa apgalvojumu, bērni ar norunātām ķermeņa kustībām parāda, vaiapgalvojums ir pareizs vai nepareizs.1. Es vienmēr eju pa ceļa labo pusi.2. Es neskrienu uz braucamās daļas.3. Es nešķērsoju ielu, ja luksoforā deg sarkanā gaisma.4. Vakaros es neizmantoju atstarotāju.5. Es skatos, vai pa vārtiem neizbrauc automašīna.159

Šī temata stundās iesakām izmantot G. Beloragas mācību līdzekli“Drošība uz ielām un ceļiem” (izdevuma “Sākums” pedagoģiskā bibliotēka,Apgāds Zvaigzne ABC 2004).ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos un novietotas krūšu augstumā. Vienas ro -kas pirksti saliekti dūrītē. Otras rokas plauksta pavērsta vertikāli uzaugšu ar nedaudz saliektiem pirkstiem. Dūrīti iespiest saliektajā plaukstā.To pašu veikt, mainot roku.IESPIESTA TEKSTA NORAKSTSTurpmāk no mācību grāmatas var norakstīt jebkuru teikumu (spē -jīgākie skolēni) vai tikai vārdus, kuros visu burtu rakstība jau irapgūta.

PASMAIDĪSIM98.–99. lpp.Jānis Sirmbārdis. Āzīša ābeceAnekdotesBurts hPieturas punkti• Humors• Burta h rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Alberts KronenbergsHaizivs saķer viens un diviHarpūnu tikpat kā zivi.MĀCĪBU GRĀMATALASĪŠANAS IEVADVINGRINĀJUMSLasot ievadvingrinājumu, lai iejūtas smejošā cilvēka “ādā” un lasaskaļi to rindu, kuru grib. To var darīt tikai tad, kad vingrinājums labiapgūts un to var raiti izlasīt.Var lasīt arī no augšas uz leju.Atvēruma kreisajā malā ir doti zīmējumi un izsauksmes vārdi zemtiem. Skolēniem vajadzētu sasaistīt šos vārdus ar zīmējumiem.• Kad tā saka?• Domāt situācijas, teikumus, iesaistot šos izsauksmes vārdus.• Ko saka bērni zīmējumos?Vārdus hameleons un helikopters ieteicams izlasīt pirms dzejoļa lasīšanas.Noteikti jānoskaidro arī šo vārdu nozīmes.Anekdotes var mēģināt lasīt lomās.161

ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, atbalstītas pret solu. Plaukstas ar iztaisnotiempirkstiem saspiestas viena pret otru. Pakāpeniski veic pretējopirkstu atvienošanu un savienošanu. Pārēji pirksti neatvienojas. Varkatru pirkstu atvienot 1 reizi vai vairākas reizes. Veicot šo vingrinājumu,var skaitīt līdzi kustībām, piemēram, īkšķus atvieno un savienovienu reizi, rādītājpirkstus – divas reizes, vidējos pirkstus – trīs reizesutt. Var arī sākt skaitīt no mazā pirkstiņa.BURTNĪCASkolēni savās burtnīcās tikai uzzīmē “nepareizos” zīmējums, betnekrāso tos. Tad apmainās burtnīcām ar klasesbiedru un izkrāso “ne -pareizo” klasesbiedra zīmējumā.100.–101. lpp.Pēc Frensisas Frēlihas. KļūdīšanāsFrensisa Frēliha. Kā divas ūdens lāsesBurts HPieturas punkti• Humors, pārpratumi• Higiēna• Burta H rakstība, burtu savienojumiJānis BaltaussRUNĀ RAITI!Helēnstantei haoss hallē:Helikopters herbārijā,Haizivs halātā sēž hallē...Helēnstante histērijā.Helēnstante – hop, hop, hopā –Hūtes, hanteles vāc kopā.Helēnstante – hejā, hē –Halli slaukot, haltūrē.Helikopters hiacintēs,Haizivs himnas dzied ar hūti...Helēnstantei haoss hallē.Helēnstantei grūti.162

Artūrs GobaZaķis dip,Zaķis dip,Zaķu māte dipatā,Sīki, mazi zaķulīšiĻepatāt ļepatāja.MĀCĪBU GRĀMATAVērojot zīmējumu, skolēni varētu minēt, kurš ir Hips, kura – Hopa.Bērni varētu domāt ieteikumus zaķēnu vecākiem, ko darīt, lai bez kļūdīšanāsatšķirtu dvīņus.Kad skolēni ir izteikuši savus priekšlikumus, skolotājs var nolasītfragmentu, kurā aprakstīts, kā problēmu atrisināja zaķu ģimenē.Frensisa FrēlihaLentes un cepuresTētis Pūkļipa pagalam noskaities: – Kā lai abus resgaļus atšķir, ja tie ir lī -dzīgi kā ūdens lāses?Viņš labu brīdi domā, tad pasauc Hipu un Hopu un paziņo: – Turpmāk Hopasies ausīs lentes!Taču Hopa nemaz nepriecājas. Ja viņa sies lentes, bet brālis Hips ne, tadjau abi vairs nebūs nekādi dvīņi. Hopa jūtas tik apbēdināta, ka ir tuvu raudāšanai.Māmiņa, sapratusi misēkli, steidz to labot. Patiesībā viņa jau sen domājusi,kā abus atšķirt.Viņa izņem no atvilktnes divas cepures – sarkanu un zilu. Ja Hips ciešiapsolās vienmēr valkāt zilo cepuri, tad māšelei Hopai pienāktos sarkanā. Unpar lentēm varētu aizmirst!Urrā! Abi dvīņi ir ļoti apmierināti.Šajā stundā skolēni varētu pastāstīt no savas pieredzes dažādussmieklīgus atgadījumus – pārpratumus.VĒL VIENS SKOLOTĀJA PĀRSTEIGUMSSkolotājs var piedāvāt skolēniem izlasīt kādu ļoti garu vārdu, kuršsākas ar H (vārds uzrakstīts drukātiem burtiem uz tāfeles vai lielaslapas), piemēram, HIDROELEKTROSTACIJA.Skolēni mēģina šo vārdu izlasīt, pēc tam kopīgi noskaidro, ko šisvārds nozīmē.163

Pēc tam no garā vārda burtiem veido jaunus vārdus (sauc vai drukā),piemēram, jaka, es, roka utt. Nerīkojiet sacensības! Priecājieties parkatru vārdu, kuru skolēni saskata.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, atbalstītas pret solu. Pakāpeniski savienokatru pirkstu ar īkšķi (sasveicinās), sākot no rādītājpirksta un beidzotar mazo pirkstiņu – un otrādi. Sākumā vingrinājumu veic ar katruroku atsevišķi, pēc tam – ar abām kopā. Varat kāpināt tempu. Var arī“sasveicināties” ar katru pirkstu vienu vai vairākas reizes.BURTNĪCALīdzīgu uzdevumu var izdomāt bērni paši un piedāvāt izpildīt klasesbiedriemun skolotājam.102.–103. lpp.Vitauts Ļūdēns. Lāča miegsPēc Frensisas Frēlihas. SapnisBurti dz, dž, Dz, DžPieturas punkti• Humors• Sapņi• Burtu dz, dž, Dz, Dž rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Alberts KronenbergsDegunradzis gaitā smagāDžungļos kokus lauž un dragā.Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,Dzīvam dzīvē dzīva dzīve.MĀCĪBU GRĀMATAVingrinājums teksta “Sapnis” izpratnei. Šo vingrinājumu skolotājssagatavo iepriekš.164

Atzīmē × pareizajā lodziņā!Zaķēna īstais vārds ir Andžiņš.Zaķēns atrod klusu vietiņu, lai paspēlētos.Andžiņš sapņos nokļuva Amerikā.Sapņos zaķēna vārds ir Tarzans.Zaķēns sapņos drosmīgi cīnās ar tīģeriem.Māmiņa pamodina Andžiņu.JĀNĒSkolotājs var nolasīt vēl vienu fragmentu no F. Frēlihas grāmatas“Zaķu stāsti visam gadam”. (Šajā fragmentā nomainīts zaķēna vārds[Kārlēns – Andžiņš], lai skolēni vingrinātos skaņas dž izrunā).Frensisa FrēlihaMierinājums– Vai sapņos redzēji lapsu? – Tomiņš Pūkļipa jautā mazulim Andžiņam.– Jāa … nē! Nu, redzēju gan, – Andžiņš mazliet samelo.Viņš nestāstīs Tomiņam, ka sapņos bijis Tarzans. Brālis smiesies un citidroši vien arī, tāpēc noslēpums jāpatur pie sevis.– Es sapņoju, ka esmu džungļos un ka mani kāds sagrābj aiz ķepas. Manšķita, ka tā ir Rudaste, – Andžiņš stāsta Tomiņam.– Ak tu, mazais nejēga! Lapsas džungļos nedzīvo! – brālis paskaidro.“Tas gan labi,” Andžiņš nodomā. “Rīt sapņos atkal būšu Tarzans.”Ieteicams ar skolēniem pārrunāt, kāpēc Andžiņš gribēja sapnī būtTarzans. Kas ir Tarzans?Skolēni varētu pastāstīt arī savus sapņus.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, pirksti saspiesti dūrītēs. Bērni varētu iztēloties,ka dūrīte ir pirkstu mājiņa. Pirksti pa vienam “dodas pastaigāties”.Pirmais no mājas iznāk mazais pirkstiņš (abu roku mazie pirkstiņitiek iztaisnoti). Tāpat turpina pārējie pirksti pēc kārtas. Kad visipirksti iztaisnoti, pirksti “dodas mājās”, sākot no mazā pirkstiņa.165

BURTNĪCAKrustvārdu mīklas atminējumi:džemperis, degunradzis, dzenis, džinsi, dzērve, kaudze, spuldze, dzija,dadzis.Vidū no augšas uz leju – mudžeklis.Var mudžekli zīmēt, var veidot no aukliņām u. c.Kur dabā redzēts mudžeklis?Var spēlēt spēli “Mudžeklis”.Klasē izvēlē mudžekļa atšķetinātāju – vienu vai vairākus. Ja lielaklase, var veidot vairākus mudžekļus.Atšķetinātājs iziet no klases vai stāv ar muguru pret pārējiem skolēniem,lai neredzētu, kā tiek veidots mudžeklis.Pārējie skolēni sastājas aplī, sadodot rokas. Satvērienu nedrīkst at -laist. Sāk veidot mudžekli, kāpjot pāri kādam satvērienam vai lienotzem satvēriena, utt. Kad mudžeklis izveidots, paaicina atšķetinātāju,lai mēģina mudžekli atšķetināt.Veidojot mudžekli, var ierobežot gājienu skaitu. Var to arī nedarīt.104.–105. lpp.Jāzeps Osmanis. Hallo – hallo!Burti h, H, dz, dž, Dz, DžPieturas punkti• Humors• Sarunas pa telefonu, pieklājības frāzes• Lomu spēle• Tālruņa numuri steidzamos gadījumos• Burtu h, H, dz, dž, Dz, Dž rakstība, burtu savienojumiRUNĀ RAITI!Nīderlandiešu tautasdziesmaDivi lāči grozu pina –Tas gan bija brīnums,Tiešām brīnums, milzu brīnums –Lāči, kuri strādāt zina.Hi – hi – hi,Ha – ha – hā,Es te stāvuMaliņā.Divas lelles dziju tina –Tas gan bija brīnums,Tiešām brīnums, milzu brīnums –Lelles, kuras strādāt zina.Hi – hi – hi,Ha – ha – hā,Es te stāvuMaliņā.166

Žirafes man’ projām dzina –Tas gan bija brīnums,Tiešām brīnums, milzu brīnums –žirafes, kas bārties zina.Hi – hi – hi,Ha – ha – hā,Es te stāvuMaliņā.Skolēni arī varētu sacerēt līdzīgus dzejolīšus pēc šo tautasdziesmuparauga.MĀCĪBU GRĀMATAUzdevumā Kurus teikumus tu varētu izmantot, runājot pa telefonu?ir doti arī lieki teikumi.Spēlējot situācijas “Sarunas pa telefonu”, svarīgi vispirms pārrunāt,kādas un kāpēc pieklājības frāzes jālieto, sarunājoties pa telefonu.Vajadzētu mācīties īsi pateikt savu sakāmo.Skolēni varbūt var piedāvāt arī citas situācijas lomu spēlei. Sarunaspa telefonu varat spēlēt arī citās stundās.Pievērsiet uzmanību tālruņa numuriem 01, 02, 03, 112. Vai skolēnizina šos numurus? Kuros gadījumos uz tiem jāzvana? Kā jārunā patelefonu šādā steidzamā gadījumā? Vai bērni zina vēl citus speciālostālruņa numurus?ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSRokas saliektas elkoņos, atbalstītas pret solu. Labās rokas pirkstisaliekti dūrītē, kreisās rokas pirksti nesaliekti. Labā roka “dodasciemos” pie kreisās plaukstas, pēc tam kreisās rokas pirksti, saliektidūrītē, “dodas ciemos” pie labās plaukstas. Tā turpina, arvien kāpinottempu.

NĀK ZIEMASSVĒTKI106.–119. lpp.TautasdziesmasTicējumiRotaļa “Vilks un kaza”M. Cielēna. Ceļā uz ZiemassvētkiemV. Plūdonis. Ziemassvētku rūķītisJ. Osmanis. EglītePēc V. Černoglazovas. Pie Ziemassvētku vecīšaTautasdziesmas par ziemuA. Vējāns. Ziemas spārniTautas pasaka. Sala derības ar zaķiV. Kalniņš. Ziemassvētku rūķiU. Auseklis. PiparkūkaPieturas punkti• Dzejoļi Ziemassvētkos• Sižetiskie attēli• Ziemassvētki tautasdziesmās, ticējumos, mīklās, rotaļās, Ziemassvēt -ku ēdieni• Luga Ziemassvētkos• Valodas tēlainums• Salikteņu veidošana• Uzmanības, vērīguma uzdevums• Drošības noteikumi ziemāRUNĀ RAITI!Uldis Auseklistin, tin, tin –debesis baltu kamolu vaļā tin,debesis balti, baltiZiemassvētkus svin.zin, zin, zin –zīlītes slaidākās eglītes zin,zīlītes slaidākās eglītēsZiemassvētkus svin.168

min, min, min –svecītes gaismiņas vārdu min,svecītes gaismiņu minot,Ziemassvētkus svin.dzinn, dzinn, dzinn –tava balsniņa kā zvaniņš dzinn,tava balsniņa kā zvaniņiZiemassvētkus svin –MĀCĪBU GRĀMATADecembra mēnesī skolā sākas gatavošanās Ziemassvētkiem. Skolotājambūtu jāatceras, ka mazajiem pirmklasniekiem tie būs pirmie lielākieun gaidītākie skolas svētki, tāpēc jāvelta īpaša vērība dažādiemsagatavošanās darbiņiem, protams, aktīvi iesaistot visus klases bērnus.Lai skolotājam nebūtu jātērē laiks, meklējot darbus par Ziemassvētkutēmu, piedāvājam gan iemācīties rotaļas, gan ludziņu, ko lēnāmun laicīgi iestudēt klases vakaram, gan tautasdziesmas un dzejoļus,kurus skandēt pie klases eglītes un mājās.Iesakām skolotājam pašam veikt laika plānojumu decembra mēnesim,ievērojot savas klases bērnu zināšanu un prasmju līmeni.Rotaļa Vilks un kazaRotaļnieki stāv aplī, ar seju dejas ceļa virzienā, rokas nesatvertas.Izrauga vienu “vilku” un vienu “kazu”. Dziedot pirmo pantu, visi soļocits aiz cita pa dejas ceļu uz priekšu “adot” (saliek pretējo roku īkšķaun rādītāja pirkstus kopā – cilpā. Šīs katras rokas cilpas ieāķē vienuotrā un maina ieāķēšanos otrādi). Dziedot otro pantu, iesprauž rokassānos un, ceļot augstu celī liektās kājas, soļo pa dejas ceļu, imitējotbrišanu. Dziedot trešo pantu, dalībnieki pagriežas ar sejām uz centruun sadodas rokās. Iepriekš izraudzītā “kaza” iet dārziņa vidū. Dziedotceturto pantu, pie vārda “augstu” visi dalībnieki paceļ satvertās rokasuz augšu un palecas, tad rokas nolaiž un drusku pietupstas. Pie piektāpanta visi atlaiž rokas un notupstas, arī “kaza”, imitējot gulēšanu. Piesestā panta dalībnieki veikli pieceļas un satver rokas. “Vilks” mēģina169

“kazu” noķert. Dārziņā stāvošie “kazai” ļauj brīvu ceļu, bet “vilkam”liek šķēršļus priekšā, to nelaiž. Šo pantu dzied tik ilgi, līdz “vilks”“kazu” noķer.Rotaļas atkārtojumā “vilks” un “kaza” izrauga sev vietniekus.(Rotaļas. – R: Zvaigzne, 1992, 163. lpp.)Pīrāgam, nabagamKrāsnī kājas nosvilušas;TautasdziesmaCeļā uz ZiemassvētkiemEjat, bērni, ķeriet ciet,Ēdat viņu dziedādam’.Mārča Kalniņa mūzikaMāras Cielēnas vārdi170

3. Gaismiņ, gaismiņ, gaismiņ, uz kurieni tu?Uz Ziemassvētkiem, Ziemassvētkiem spīdēšu.Gaismiņ, gaismiņ, gaismiņ, uz kurieni tu?Uz Ziemassvētkiem es, es spīdēšu.Tas tik ir jauki: pa ceļam mums! Četratā gaišāks būs spīdējums.Četratā, četratā, četratā būs gaišāks spīdējums.171

Par lugu “Pie Ziemassvētku vecīša” (pēc Veltas Černoglazovas)Lugas sākumā ir paredzēta Lielā rūķa uzruna skatītājiem. Apjomadēļ to neierakstījām mācību grāmatā, bet piedāvājam rokasgrāmatāskolotājam. Šo tekstu var runāt gan Lielais rūķis, gan skolotājs.Pēc rūķu dejasLielais rūķis. Jūs taču ticat brīnumiem, vai ne? Vai gribat paciemotiesrūķu ciemā? Tas ir pavisam vienkārši: trejdeviņas reizes pa labi,trejdeviņas reizes pa kreisi, zem kuplākās egles – Rūķu zemē iekšā!Un pirmais, ko jūs ieraudzīsiet Rūķu ciemā, būs Ziemassvētku vecīšamāja. Mīļi gaidīti!Tad pie durvīm klauvē.Pašās beigāsZiemassvētku vecītis. Paldies jums par draudzību un brīnišķīgosvētku sajūtu!Visi kopā dzied dziesmu par eglīti.Beidzamajā skolas dienā pirms garajām ziemas brīvdienām skolotājsvēl ar skolēniem pārrunā drošības noteikumus, kuri jāievēro ziemā.Iesakām izmantot G. Beloragas izdevumu (sērijā žurnāla “Sākums”pedagoģiskā bibliotēka) “Drošība dažādās situācijās” (Apgāds ZvaigzneABC).BURTNĪCABurtnīcas “Mazā Zīle” lappusēs skolotājs piedāvā skolēniem veiktdažādus vingrinājumus. No mācību grāmatas bērni var norakstīt kādastautasdziesmas vai dzejoļa rindiņas vai pantiņu (spējīgākie skolēni),sacerēt stāstiņu pēc dotajiem zīmējumiem (109., 110. un 117. lpp.) unierakstīt burtnīcā virsrakstu un pāris teikumu; skolotājs tukšo lineatūruvar izmantot diktātu un citu radošu darbiņu rakstīšanai.ROKU UN PIRKSTU VINGRINĀJUMSJoprojām izmantojami gan mācību grāmatā piedāvātie, gan pašubērnu un skolotāja izdomātie vingrinājumi rokas sīkās muskulatūrasattīstīšanai. Skolotājs vērš uzmanību skolēnu rakstīšanas kultūraistundās.

PASKAIDROJUMIPAR DARBU STUNDÂ3.–7. lpp.Skolçnu radoðie darbi par vârda zîle daþâdajâm nozîmçm.Pçc Ernas Taubes. LasîðanaPieturas punkti· Iepazîðanâs ar mâcîbu grâmatu "Zîle"· Dzimtâs valodas daiïskanîba· Vârdu daudznozîmîba (zîle u. c.)· Skolçna pienâkumu nozîmePirmâs latvieðu valodas stundas varçtu bût atvçlçtas pârrunâmpar latvieðu valodu, tâs skanîgumu, valodas kultûru. Stundâs bûtuieteicams izmantot sçrijas "Sprîdi pa sprîdim" mûsdienu dzejniekudzejoïu grâmatiòu "Ak tu viens!", lai bçrni pârliecinâtos par dzimtâsvalodas daiïskanîbu. Skolotâjam vajadzçtu uzsvçrt, ka ikvienam jârûpçjaspar savas valodas "tîrîbu", labskanîbu. Diskusijas ceïâ bûtu vçlamsnoskaidrot, kâpçc latvietim jâmâcâs latvieðu valoda.TekstsMâcîbu grâmatas sâkumâ doti teksti, kurus sacerçjuði skolçni. Tajosuzsvçrtas vârda ZÎLE daþâdâs nozîmes. Skolotâjs varçtu rosinâtbçrnus sacerçt radoðus darbiòus par ðo tçmu. Pçc tam klasç varçtuizveidot kopîgu grâmatu "Zîle" ar skolçnu radoðajiem darbiem un zîmçjumiem.Vçl varçtu izveidot izstâdi vai stendu ar tâm rakstnieku,dzejnieku grâmatâm, kurâs pieminçts vârds ZÎLE visâ ðî vârda daudznozîmîbâ.Pçc E. Taubes. "Lasîðana".Pirms ðî teksta lasîðanas skolotâjs varçtu dot piemçrus vârdiem ardaþâdâm nozîmçm (acs – cilvçka acs, adatas acs u. c.), bet bçrni ðosvârdus varçtu iesaistît teikumos.Vârds lasît arî ir daudznozîmîgs. Bçrniem ar skolotâja palîdzîbuvajadzçtu noskaidrot ðî vârda nozîmes. Sîkâk pievçrst uzmanîbu nozîmei– lasît grâmatu. Katrs bçrns îsi varçtu pastâstît, ko viòð vislabprâtâklasa. Tekstu ieteicams lasît arî lomâs.Malas (slejas lappuðu ârmalâs)Mîklu atminçjumi: zîle, grâmata.Ðeit un turpmâk mâcîbu grâmatâ ar simboliòu divas Zîles sarunâjasapzîmçti jautâjumi, kas paredzçti pârrunâm, diskusijâmklasç. Protams, 1. klases skolçni vçl tikai mâcâs diskutçt.173

8.–10. lpp.Pçc Ilzes Indrânes. Labâ grâmataPieturas punkti· Saudzîga attieksme pret grâmatu· Lasîðanas kultûras veidoðana· Priekðstats par veselîbas vçrtîbu, tâs saglabâðanu· PaðvçrtçjumsTekstsPirms teksta lasîðanas izvirzît jautâjumu, kas, skolçnuprât, varçtubût labâ grâmata (saistîbâ ar teksta virsrakstu). Tad, izlasot tekstu,konstatçt, ka labâ grâmata ir âbece. Noskaidrot, kâpçc âbeci var nosauktpar labo grâmatu.Jautâjumi un uzdevumi4. Pçc atbildes uz ðo jautâjumu varçtu izvçrst diskusiju par saudzîguattieksmi pret grâmatu un tâs glabâðanu.5. Rosinât bçrnus saskatît latvieðu valodas mâcîbu grâmatas atðíirîbuno âbeces. Secinâjumi jâizdara paðiem bçrniem.6. Pârrunas varçtu notikt pie grâmatu izstâdes. Izstâdi varçtu veidotno bçrnu atnestâm un bibliotçkas grâmatâm. Ðo jautâjumu varçtuplaðâk izvçrst un turpinât literârâs lasîðanas stundâ (skat. G. Andersone,D. Çrgle. Ârpusklases lasîðana. Metodiski ieteikumi sâkumskolasskolotâjiem).8. Iespçjams uzdevumu papildinât ar bçrnu izdomâtiem vârdiemvai skolotâja dotajiem vârdiem, piemçram, izteiksmîgi, âtri u. c.11. Pçc dzejoïa izlasîðanas pârrunât, kâdas grûtîbas bija Vijai unskolçniem paðiem, mâcoties lasît, kâdas rakstura îpaðîbas nepiecieðamas,lai iemâcîtos lasît raiti.Pievçrst uzmanîbu vârdiem – sija, jauda, aði.Atkarîbâ no klases sagatavotîbas pakâpes pçc skolotâja ieskatiem7., 9., 10. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasSavu âbeci bçrni var zîmçt gan stundâ, gan mâjâs, pçc tam izveidojotzîmçjumu izstâdi.Pârrunas par lasîðanas kultûru un higiçnu.Papildus iesakâm pârrunât ðâdus jautâjumus.· Vai ðie ieteikumi (zem virsraksta Lûdzu, centies ievçrot!) tev palîdzrûpçties par veselîbu?· Kâdi noteikumi vçl jâievçro mâcoties?174

11.–13. lpp.Latvieðu tautas pasaka. Gudrais muïíîtisPieturas punkti· Gudrîba, attapîba· Stâstîjuma teikumsTekstsPçc teksta lasîðanas skolotâjs uz tâfeles vai atseviðíâm lapâm varpiedâvât bçrniem tabulu, ar kuras palîdzîbu pârbaudît, vai skolçnitekstu izpratuði. Darbu var veikt arî grupâs.Atzîmç ar × pareizos apgalvojumus!Kâdam tçvam bija divi dçli.Tçvs uztaisîja jaunu istabu.Vidçjais dçls ieveda istabâ zirgu.Salmu vezums piepildîja visu istabu.Muïíîtis ienesa istabâ sveci.Tçvs veco istabu atdeva muïíîtim.Papildus var dot uzdevumu – izlabot nepareizos apgalvojumus.Jautâjumi un uzdevumiÐajâs un turpmâkajâs stundâs îpaða vçrîba veltâma stâstîjuma teikumam.Te vçlams nostiprinât tâs prasmes, kuras skolçni sâkuði apgûtâbeces periodâ.4. Pçc ðî jautâjuma apsprieðanas varçtu arî paprâtot, kâpçc tieðimuïíîtis prata piepildît istabu.6. Sniegt priekðstatu par sakâmvârdiem.Papildus var spçlçt spçli ar signâlkartîtçm. Skolotâjs lasa sakâmvârdus,bet skolçni, paceïot atbilstoðas signâlkartîtes, analizç, kurðsakâmvârds runâ par gudrîbu, kurð – par muïíîbu.Sakâmvârdit Kamçr dzîvo, tikmçr mâcies.t Dzîvo kâ pa miglu.t Prâts lîdz ar cilvçku aug.t Gudrs saprot no pusvârda.t Vîrs kâ miets, prâts kâ siets.t Mûþu dzîvo, mûþu mâcies.t Viòð prâtu maizç apçdis.175

8. Daudzpunktes vietâ iederîgi ðâdi vârdi:sarkanâzaïâvienâda garuma (nav pilnîgi vienâdas, jo krâsas atðíirîgas)nedegbaltajai11. Pievçrst uzmanîbu cilvçka vârda rakstîbai.Atkarîbâ no klases sagatavotîbas pakâpes pçc skolotâja ieskatiem5., 8., 9., 10. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: svece, zirgs, istaba, gaisma.14.–16. lpp.Jâzeps Osmanis. Mîklainâ somaPieturas punkti· Veiksmes un neveiksmes mâcîbâs· Stâstîjuma teikums· Lielie sâkuma burti· Savas mâcîbu vides organizçðana, daþâdu mâcîbu lîdzekïu izmantoðanaTekstsPievçrst uzmanîbu vârdiem un teicieniem:tipina;drûmas, melnas domas;plecos ierautâ galva.Jautâjumi un uzdevumi3. Sniegt priekðstatu par teikâm.Tests teikas izpratnei (var veikt pâros vai grupâs)Pasvîtro pareizo atbildi!Dzeguze senos laikos bijat putns,t meitene,t zçns.Meitenei mâcîtiest patika,t ïoti patika,t nepatika.176

Viòas mâte par to bijat ïoti dusmîga,t priecîga,t dusmîga.Mâte teica:– Ja nekâ nezinâsi, tad arî visu mûþu tât pogosi,t kûkosi,t svilposi.Meita palika part lakstîgalu,t bezdelîgu,t dzeguzi.Kad tests izpildîts, teikumus ieteicams izlasît pareizi.8. Skolotâjs papildus var dot arî citus uzdevumus.Sameklç garâko teikumu!Sameklç teikumu, kurâ ir ... vârdi!Izlasi treðo teikumu! U. tml.9. No skolas somas izbiruðas ðâdas lietas:penâlis, zîmuïi, grâmatas, burtnîca, lineâls.10. Pievçrst uzmanîbu cilvçka vârda un uzvârda rakstîbai.11. Pievçrst uzmanîbu lielo sâkuma burtu un pieturzîmju lietojumam.9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasPiedâvâjam vçl ðâdus ticçjumus.t Kad gulçt iet, tad vajaga grâmatu likt pagalvî, lai paliktu gudrâks.t Ja grâmatu atstâj vaïâ un pats aiziet projâm, tad velns apçd visusburtus.t Kad mâcâs, tad nedrîkst çst, jo tad apçd gudrîbu.t Ja zçnam ir îsi mati, tad tas ir gudrs.t Ja matu gali stâvus stâvot, tad esot gudrs.Mîklu atminçjumi: gudrîba, grâmata, zîmulis.Papildus iesakâm pârrunât ðâdus jautâjumus.· Kas kârto tavu skolas somu?· Kâdi mâcîbu lîdzekïi ir tavâ somâ?· Kâ tu katru no tiem izmanto?177

17.–19. lpp.Latvieðu tautas pasaka. Gudrâ atbildePieturas punkti· Attapîba – palîgs dzîvç· Analîze un sintçze· Stâstîjuma teikumu veidoðana· Plânojot dienu, iespçjams sekmîgâk tikt galâ ar pienâkumiemTekstsPievçrst uzmanîbu nedçïas dienu nosaukumiem, secîbai, ja iespçjams,arî rakstîbai.Radoðâs domas attîstîðanai varçtu bçrniem pajautât:· Par ko karalis varçja sadusmoties uz saimnieku?· Kâdu iemeslu pçc vispâr cilvçki dusmojas cits uz citu?· Par ko tu dusmojies?· Vai dusmoties ir labi? Kâpçc?Jautâjumi un uzdevumi4. Pasakai atbilst 3. un 4. teikums.6. Veidojas divas grupas:prâtîgs negudrsskolots dumjðgudrs muïíîgszinoðsattapîgsAr katru vârdu vçlams sadomât vârdu savienojumus.8. Vârdu skaits teikumos nav ierobeþots. Iespçjami visdaþâdâkieteikumu turpinâjumi.3., 6., 7., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasAtbildes uz âíîgajiem jautâjumiem:astotajâ gadâkam kurpçs vai zâbakos ir iesistas naglas (staigâ uz naglu galvâm)no tukðasdivi kaþokikad tas ir sasalisPieïaujamas arî citas asprâtîgas atbildes.178

20.–22. lpp.Jâzeps Osmanis. Kâpçc – tâpçcPieturas punkti· Kâpçc ir jâmâcâs· Jautâjums un atbilde· Jautâjuma teikumsTekstsSkaidrojot iespçjamos neskaidros vârdus, izmantot grâmatas zîmçjumus.Skolçni varçtu iemâcîties no galvas pa vienam jautâjumam unrunât dzejoli it kâ lomâs, bet skolotâjs runâ dzejoïa atbildes daïu. Ðâdidramatizçjot dzejoli, lasîjums kïûst "dzîvâks".Jautâjumi un uzdevumiÐajâs stundâs îpaða uzmanîba veltâma jautâjuma teikumam.4. Pieïaujamas daþâdas atbildes, asprâtîgas, ne tikai zinâtniski precîzas.5. Ðo uzdevumu varçtu veikt grupâs uz lapâm vai pie tâfeles, veidojot"ideju zirnekli", piemçram:atbildi meklçju Internetâ?izlasu grâmatâvaicâju mammai6. un 7. Ja skolçnu rakstîtprasme ir pietiekami augstâ lîmenî,skolotâjs var piedâvât bçrniem 4 lielas lapas ar virsrakstiem:t draugs,t skolotâjs,t ârsts,t Latvijas prezidente.Iespçjami arî citi, aktuâlâki varianti.Skolçni ar krâsainiem flomâsteriem raksta jautâjumus ðajâs lapâs.Ja viòi vçlas, aiz jautâjuma var uzrakstît savu vârdu.Uzdevumu var veikt pat nedçïas garumâ un jautâjumus var izmantotaudzinâtâja stundâs, uzaicinot ciemos, piemçram, ârstu.8. Neiederas ðâdi vârdi:asara (pârçjie ir zivju nosaukumi)zirgs (pârçjie ir dzîvnieku mazuïu nosaukumi)çrglis (pârçjie ir mâjputnu nosaukumi)gudrinieks (pârçjie vârdi vairâk saistîti ar palaidnîbâm)179

MalasMîklas atminçjums – ligzda.23.–25. lpp.Latvieðu tautas pasaka. Muïía kungsPieturas punkti· Gudrîba/muïíîba· Jautâjumu veidoðana par saturu· Loìiskâ darbîbu secîba· Veselîbas saglabâðana· Lçmumu pieòemðamaTekstsTabula teksta izpratnes pârbaudei.Iezîmç × pareizajâ lodziòâ!Kungs bija ietinies kaþokâ.Zemnieks bija ietinies segâ.Kungs ragavâs jautri lçkâja.Kungs atdeva zemniekam kaþoku.Zemnieks atdeva kungam tîklu.Zemnieks bija attapîgs.Kungs pârbrauca mâjâs nosalis.Jâ NçJautâjumi un uzdevumi3. Nenoraidît daþâdus teikumu turpinâjumus, bet beigâs akcentçtpretçjâs rakstura îpaðîbas.5. Pievçrst uzmanîbu, kâ pareizi ìçrbties daþâdâs situâcijâs ziemâ,lai saudzçtu savu veselîbu.7. Daïçji sasaucas ar 5. uzdevumu.Ðo uzdevumu skolotâjs var padarît uzskatâmu.Klasi sadala grupâs. Katrai grupai iedod lietu nosaukumus (uzrakstîtiuz atseviðíâm lapiòâm) divos eksemplâros. Skolotâjs uzaicinabçrnus izlasît piedâvâto lietu nosaukumus. Pçc tam skolçni izvçlasvajadzîgâs lietas Ilzei un Andrim, pieliekot vai piestiprinot lapiòas pieatbilstoðiem uzrakstiem – Ilze, Andris. Kad darbs veikts, salîdzina180

grupu darbu. Ja nepiecieðams, aizstâv vai noraida kâdu variantu,piemçram, ja Andrim tiek piedâvâts kaþoks, tas jânoraida, jo kaþokâir grûti slçpot, nav kustîbu brîvîbas u. tml. Ja Andrim piedâvâ saulesbrilles,ðo ideju ir iespçjams aizstâvçt.Uzdevuma izpilde pieïauj diskusiju.4., 5., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: kaþoks, aukstums.Lai jums bûtu vieglâk atbildçt uz 24. lpp. malâ izteikto jautâjumu,izlasiet B. Jirgensona rakstu "Kâpçc drçbes mûs silda?"!Pirms sâkam pârrunas par to, kâpçc drçbes mûs silda, ir jâjautâ:vai maz drçbes mûs silda? Patiesîbâ taèu ir otrâdi: nevis kaþoks sildacilvçku, bet cilvçks – kaþoku. Citâdi tas jau arî nemaz nevar bût. Siltumuvar dot tikai tas, ko kurina, bet kaþoku neviens nekurina. Cilvçksturpretî, kâ jûs droði vien jau zinât, ir savâ ziòâ lîdzîgs krâsnij, kokurina. Apçstâs uzturvielas gan nesadeg ar liesmu, bet lçni, un siltumsrodas vienmçr.Krâsniòa, ko sauc par cilvçka íermeni, ir tieðâm brîniðía lieta.Kurinâmâs vielas te deg bez liesmas, nenodarîdamas paðam organismamne mazâkâs kaites. Un silda...Ðo siltumu mçs rûpîgi sargâjam, jo tas âtri aizplûst prom. Lai uzturçtusiltas istabas, ziemu tâs ne vien apsildâm, bet siltumu arî glabâjam:liekam divkârðus logus, noklâjam spraugas. Tâpat mçs cenðamiessilto gaisu ilgâk saistît pie savas miesas, ieslogâm to apìçrbasienâs. Drçbes atdod siltumu apkârtnei, bet daudz lçnâk nekâ miesa.Sargâdams savu siltumu, cilvçks ìçrbjas – lai drçbes salst viòa vietâ.To zinot, padomâ, kas bûtu siltâks – trîs krekli vai viens trîskârtbiezs krekls! Trîs krekli siltumu aizturçs labâk un tâpçc bûs siltâk.Lieta tâ, ka svarîgi nav tik daudz paði krekli, cik gaiss, kas atrodaskreklu starpâs.Gaiss ïoti slikti vada siltumu, neïauj tam izplatîties. Jo vairâk gaisastarp krekliem, jo biezâka ir gaisa siena, kas sargâ miesu no aukstuma.Trîs krekli dod trîs gaisa kârtas, trîs gaisa mçteïus, bet viens krekls,kaut arî tas biezâks – dod tikai vienu gaisa kârtu.Ðî paða iemesla dçï ziemâ liekam divkârðus logus. Starp rûtîm tâuzceï gaisa sienu, kas neïauj aukstumam nâkt istabâ un siltumu nelaiþno istabas ârâ. Divkârðas rûtis tâtad sargâ istabas siltumu tâpat kâdivçji krekli miesu.Mazputniòð. – Nr. 240. – 1978. – Dec.181

26.–28. lpp.Latvieðu tautasdziesmas par ziemuPieturas punkti· Dabas skaistums ziemâ· Tçlaina valoda· Vârdu secîgums teikumâ· Priekðstats par laika ritçjumu (gadalaiki)TekstsPievçrst uzmanîbu valodas tçlainîbai. Salîdzinât gadalaiku raksturîgâskrâsas.Skolotâjs iepriekðçjâ dienâ var lûgt daþus skolçnus ar augstâkumâcâmîbu mâjâs iemâcîties no galvas citas tautasdziesmas par ziemasskaistumu, piemçram:Sniedzi, sniedzi, baltais sniedziò, Ai, ziemiòa, baltsvârcîte,Apklâj zemes melnumiòuTu diþeni rotâjies:Ar baltâm villainçm,Ar sidraba vizuïiem.182Pçrïu svârki mugurâ,Dûnu cimdi rociòâ,Galvâ samta cepurîte,Vizuïiem izrakstîta,Vizuïiem izrakstîta,Baltâm pçrlçm piebârstîta.Pçc skolotâja ieskatiem tâs var norunât stundas vidusdaïâ vai citâpiemçrotâ laikâ.Jautâjumi un uzdevumi4. Rindâs neiederas ðâdi vârdi:varavîksne (pârçjâs ir dabas parâdîbas ziemâ)augsts (pârçjie vârdi saistîti ar temperatûru)jûnijs (pârçjie ir ziemas mçneði)ragaviòas (pârçjie ir apìçrbi)5. Ja par kâdu vârdu rodas domstarpîbas, var diskutçt.6. Mîklas un to atminçjumi.Ne sçta, ne plûkta, bet istabâ zied. (Leduspuíe)Ziemu kalta nagla. (Lâsteka)Rudenî dzimst, pavasarî mirst. (Sniegs)Mazi, balti putniòi, kur skrien, tur metas. (Sniegpârslas)Bez roku, bez kâju tiltu taisa. (Sals)7. Pievçrst uzmanîbu – otrais ir jautâjuma teikums.5., 6., 7. uzdevumu var veikt arî rakstiski.

MalasVçl daþi ticçjumi saistîbâ ar ziemu.t Kad ziemâ liels sals, tad vasarâ karsts laiks.t Ja ziemâ daudz sniegputeòu, tad lietaina vasara.t Jo aukstâka ziema, jo bçrziem bûs saldâkas sulas.t Ja ziemas beigâs ir liela salna, tad gaidâms labs âbolu gads.t Ja ziemâ ir liela sarma, tad vasarâ kokiem bûs daudz ziedu un augïu.Paraugs, kâ locît papîru, lai izgrieztu seðstarainu sniegpârsliòu:1. 2.3."4. 5.183

29.–31. lpp.Eduards Lejgalietis. Brauciens pie vecmâmiòasPieturas punkti· Emocionâla attieksme· Iztçle· Mîïvârdiòi· Vârdu secîgums teikumâ· Ìimenes nozîme cilvçku dzîvç· Paaudþu pçctecîbaTekstsÐo dzejoli ieteicams lasît vai norunât skolotâjam. Emocionâlas attieksmesveidoðanai ïoti svarîgi radît atbilstoðu noskaòojumu, pârrunâjotgrâmatas ilustrâciju, piemeklçjot attiecîgu muzikâlo fonuu. tml.Tâ kâ dzejolis ir samçrâ grûti lasâms pirmklasniekam, lûgt bçrnusdzejoli lasît klusu. Balsî ðo uzdevumu varçtu veikt veiklâkie lasîtâji.Klausoties dzejoli vai to lasot, bçrni var veidot redzes un dzirdesgleznas.Ðo dzejoli nebûtu ieteicams mâcîties no galvas.Jautâjumi un uzdevumi2. Kaut arî dzejolis uzrakstîts it kâ 1. personâ, tomçr saprotams,ka bçrns viens pats vçlâ ziemas vakarâ ar zirgu nekur nebrauc. Tâdçïpievçrst uzmanîbu ilustrâcijai un pârrunât, ar ko kopâ bçrns dodasciemos pie vecmâmiòas.4. Vajadzçtu paskaidrot bçrniem, kas ir mîïvârdiòi, kâda ir to lomaemocionâlâs noskaòas radîðanâ.7. Pievçrst bçrnu uzmanîbu gadalaikam, kurâ noris dzejoïa darbîba.4., 5., 7., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasPirms spçlçt vectçtiòa iemîïoto datorspçli "Esi vçrîgs!", ieteicamsar bçrniem pârrunât, kurð spçlç datorspçles, cik ilgi, kurâ laikâ to darau. tml.Vectçtiòa iemîïotâ datorspçle "Esi vçrîgs!" atrodas didaktiskajâ materiâlâ"ZÎLE".184

32.–34. lpp.Pçc Ulda Plotnieka. PârsteigumsPieturas punkti· Vâvere ziemâ· Izsaukuma teikumsTekstsPirms teksta lasîðanas pârrunât ar bçrniem, kâ meþs dzîvo ziemâ(koki, dzîvnieki).Papildus var izlasît latvieðu tautas teiku "Kâ radies vâverei vârds",jo grâmatas tekstâ lielâka uzmanîba pievçrsta tieði vâverei.Kâ radies vâverei vârdsTrîs vîri cirtuði meþâ malku.Te uzreiz viens no viòiem ieraudzîjis kokâ sarkanîgu zvçriòu arkuplu asti un izbrînâ iepletis muti:– Vâ!...Otrs paskatîjies uz to pusi un uzsaucis treðajam:– Ve!...Treðais tajâ mirklî jau pats zvçrçnu pamanîjis un pârsteigumâiesaucies:– Re!Nu sâkuði gudrot, kas tas par zvçriòu varçtu bût un kâdâ vârdâsaucams. Beidzot nolçmuði dot zvçriòam to vârdu, kâds pirmajâ mirklîvisiem trim nâcis pâr lûpâm, proti: vâ – ve – re.Jautâjumi un uzdevumiÐajâs stundâs îpaða uzmanîba pievçrðama izsaukuma teikumiem.7. Kad skolçni izlasîjuði tautasdziesmas, ieteicams pârrunât, kotautasdziesmas stâsta par vâveri (çdienkarte, izskats, dzîvesvieta).9. Vâveres kaimiòi ir stirna, vilks, lapsa, zaíis, alnis.10. Jautât bçrniem, ko interesantu viòi saskata ðajâ uzdevumâ(VÂVERE).Pildot ðo uzdevumu, pievçrst uzmanîbu pieturzîmei katra teikumabeigâs, vârdu skaitam katrâ teikumâ, kâ arî pirmajam burtam vaivârdam.3., 4., 5., 6., 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.185

MalasMîklu atminçjumi: vâvere, èiekurs, egle un èiekuri.Pârrunât, kad eglei ir sarkani èiekuri.Papildinformâcija par vâveriVâveres ir tik izplatîti dzîvnieki, ka liekas – tâs var sastapt visâspasaules malâs. Patieðâm, vâveres dzîvo visur, izòemot Austrâliju.Vâveres ziemu pavada kâdâ dobumâ, kas izklâts ar zariem un lapâm,bet pavasarî bûvç sev mâjokli koka galotnç. Tur tâs apmetas unaudzina savus 4–6 vâverçnus.Vâveres pa koka zariem pârvietojas ïoti âtri. Tam noder nagi, kascieði satver zarus. Spçcîgâs pakaïkâjas ïauj lçkt no koka uz koku. Bet,lai noturçtu lîdzsvaru, palîdz kuplâ aste.M. Mellçna, I. Irbe. Ceïotâju spçles. – R.: Atols, 1996. – 28. lpp.Latvieðu tautas ticçjumit Ja vâvere ienâk mâjâs un lçkâ pa jumtu, tad tanîs mâjâs bûs ugunsgrçks.t Ja ejot ceïam pâri pârskrien vâvere, tad viss izdosies laimîgi.t Ja vâveres pa zemi staigâ, tad gaidâms labs laiks.t Ja vâveres ligzdâ daudz riekstu un èiekuru, tad bûs dziïa ziema.t Ja vâvere nâk mâjâ, tad bûs sausa vasara.35.–37. lpp.Pçc Ulda Plotnieka. Trîs pûku kamolîðiPieturas punkti· Zaíis ziemâ· Lasîðana lomâs· Novçlçjums· Tikumiskâs vçrtîbasTekstsIekrâso pareizo lodziòu!Sniegs ir graudains.Sniegâ kûleòo trîs baltipûku kamolîði.Tabula teksta izpratnes pârbaudeiMeli Taisnîba186

Zaíçniem ir smailas ausis.Pûkainie kamolîði paceïasuz priekðkâjâm.Zaíçnu mâmiòa paceïasuz pakaïkâjâm.Zaíçniem vieniem nav bail.Trîs pûku kamolîði nozûdprieþu biezoknî.Meli TaisnîbaJautâjumi un uzdevumi8. Pievçrst uzmanîbu tam, ka arî dzîvniekam var bût vârds, kâarî ðî vârda rakstîbai.11. Rosinât skolçnus sadomât îsus stâstiòus pçc dotajiem teicieniem.Ðo darbu varçtu veikt pâros vai grupâs.6. un 10. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjums – zaíis.Vçlams pârrunât, kâ ðîs mîklas raksturo zaíi.Papildinformâcija par zaíi· Zaíi ïoti âtri vairojas, tâpçc to ir ïoti daudz. Pasaulç ir 25 zaíu sugas,no kurâm divas – pelçkais un baltais zaíis – sastopamas arî Latvijâ.· Zinâtnieki noskaidrojuði, ka pelçkais zaíis var sasniegt pat 12,5 gaduvecumu. Taèu parasti zaíi nenodzîvo vairâk par 5 gadiem.· Zaíi ir grauzçjdzîvnieki ar gariem un asiem priekðzobiem. Tie çdtikai augu barîbu. Viòi var pat iztikt tikai no koku mizas.· Zaíu pakaïkâjas ir garâkas un arî daudz spçcîgâkas par priekðkâjâm.Tâpçc arî zaíim vieglâk uzcilpot kalnâ augðâ nekâ tikt no tâ lejâ.· Zaíi ir ïoti viltîgi dzîvnieki. Viòi, bçgot no vajâtâja, met cilpas unizdara lielus lçcienus, lai sajauktu pçdas. Amerikas zaíi var aizlçktpat 6 m tâlu.· Ja zaía paziòâm un paðam draud briesmas, zaíis, ar pakaïkâjâmbungojot pa zemi, prot nodot briesmu signâlu, ko visi citi zaíi pazîst.· Zaíiem acis izvietotas galvas sânos. Viòi var vienlaikus ganîties unvçrot plçsçju tuvoðanos plaðâ redzeslaukâ, taèu nespçj labi novçrtçtattâlumu.M. Mellçna, I. Irbe. Ceïotâju spçles. – R.: Atols,1996. – 48., 49. lpp.187

Ticçjumit Ja kâdu lopu vai cilvçku nosauc par zaíi, tad tâ nosauktais trîsdienas neaug.t Ja zaíis pârskrien pâr ceïu no labâs uz kreiso pusi, tad nelaime; nokreisâs uz labo – laime.t Lielâkais nelaimes nesçjs zvejniekiem ir zaíis, kas, zvejas tuvumânâkot, var izputinât visu lomu. Zvejniekam izsauciens "Zaíis tîklâ!"nozîmç nelaimes vçlçðanu.t Ja, pa ceïu ejot, ierauga zaíi, jânotupjas, lai bûtu laime.t Ja sapnî redz zaíi, tad ar zagli bûs darîðana.38.– 39. lpp.Latvieðu tautas teika. Viltîgais zaíisPieturas punkti· Jautâjumu veidoðana par saturu· Attçlu sakârtoðana darbîbu secîbâ· Tekstveide· Prasme darboties pârîTekstsÐai teikai apzinâti grâmatâ nav nevienas ilustrâcijas. Didaktiskajâmateriâlâ ir siþetisku attçlu sçrija par teiku.Teksta izpratnes testsApvelc pareizo atbildi!Zaíis lûdza Dievam vairâk· drosmes,· viltîbas,· prâta.Dievs iedeva zaíim· kurvi,· lâdi,· tîklu.Zaíis aizgâja uz· ezermalu,· meþmalu,· upmalu.Drîz salaidâs· taureòi,· putni,· spâres.188

Zaíis gribçja zinât,· vai kurvî visiem putniem pietiks vietas,· vai putni varçs kurvi aiznest Dievam,· vai zaíim kurvî pietiks vietas.Dievs redzçja, ka· zaíim pietrûkst viltîbas,· zaíis nav pârâk viltîgs,· zaíis ir pârâk viltîgs.Jautâjumi un uzdevumi2. No didaktiskâ materiâla jâizgrieþ siþetiskie attçli.4. Tautasdziesmas skan ðâdi.Zaíîts lçca pa tîrumuLai bij labi, kam bij labi,Septiòiem gabaliem:Zaíîðam, tam bij labi:Divas ausis, èetras kâjas, Vai bij ziema vai vasara,Septît' ïipa pakaïâ.Pelçks kaþoks mugurâ.1., 3., 4. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasSpçli "Pelçkais zaíis" vçlams iesâkt skolotâjam. Stâstu varçtu sâkt,piemçram, ðâdi:– Reiz dzîvoja kâds tirgotâjs, vârdâ Frîdis. Draugi viòu sauca parPelçko Frîdi, jo tirgotâjs vienmçr nçsâja pelçku cepuri. Viòð bieþi braucauz ârzemçm pçc jaunâm maðînâm. Frîdis braucienos lîdzi òçma savutalismanu – pelçko zilonîti. Kâdâ braucienâ tirgotâjs nolçma apmeklçtrotaïlietu muzeju. Lielâko pârsteigumu Frîdim un viòa pelçkajam zilonimsagâdâja muzeja attâlâkajâ stûrî novietotais mazliet apputçjuðaispelçkais zaíis. (Ðajâ brîdî visi mainâs vietâm, arî skolotâjs cenðas apsçsties.Bez krçsla palikuðais turpina stâstu vai domâ jaunu stâstu.)Ðo spçli ieteicams spçlçt arî citreiz. Vârdus "pelçkais zaíis" varaizstât ar citiem atkarîbâ no situâcijas. Spçle ïoti attîsta bçrnu fantâziju,stâstîtprasmi. Protams, sâkumâ stâstîjumi droði vien bûs neveikli.Tomçr ar laiku bçrni izdomâs interesantus stâstus.Lai spçle sagâdâ jums priecîgus mirkïus!189

40.–42. lpp.Ivars Vids. Sçnes sniegâPieturas punkti· Ezis ziemâ· Bçrnu radoðais darbs· Intonâcija· Kïûdu laboðanaTekstsPievçrst bçrnu uzmanîbu faktam, ka autoram pasakas sacerçðanasbrîdî ir bijuði 6 gadi. Rosinât arî skolçnus rakstît radoðos darbiòus,tâdçjâdi ceïot viòu paðapziòu.Uzdevums teksta izpratnes pârbaudeiSkolotâjs lasa jautâjumus. Bçrni atbild ar "jâ" vai "nç". Var izmantotarî signâlkartîtes, roku kustîbas u. tml.Jautâjumi· Vai ezis nomaldîjâs meþâ?· Vai ezim bija slçpes?· Vai sniegs bija dziïð?· Vai ezîtis piekusa?· Vai ezîtis ieraudzîja ogas?· Vai groziòð bija paòemts lîdzi?· Vai ezîtis nogarðoja vienu ogu?· Vai ezîtis pârvçrtâs par lapsu?· Vai ezîtis pârvçrtâs par vilku?· Vai ezîtis pârvçrtâs par zaíi?· Vai viòð sakrâva sçnes groziòâ?· Vai viòð brauca mâjâs zaía kaþokâ?Piebilde. Ja skolçni atbild ar "nç", tâdâ gadîjumâ kâdam no skolçniemir jâpasaka, kâ bija pareizi.Jautâjumi un uzdevumi3. Vçlams bçrnu stâstîjumus ierakstît audiokasetç.4. Eþa çdienkarte: kukaiòi, sliekas, gliemeþi, vardes, olas.5. Pievçrst uzmanîbu intonâcijâm.8. Dzejoli iespçjams nodziedât.190

Dzidra Rinkule-Zemzare,Arvîds Þilinskis.Ziemas miegs1. Zaíçns meþâ ezi sauc:Kur gan palicis mans draugs?Sniegi snieg un puteòo!Kâ lai tagad atrod to?4. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: ezis.Ezim ir 9 gadi.Papildinformâcija par eziIlmârs Tîrmanis. Ezis...Diemþçl stâstu, nostâstu, multeòu iespaidâ varen lielai daïai cilvçkujau kopð bçrnîbas veidojas priekðstats, ka eþi ienîst, tâpçc meklç,atrod un bezbailîgi nogalina èûskas (îpaði – indîgo odzi), ka èûsku indetiem nemaz nekaitç, ka tie kaía vietâ var un kaía veiklîbâ spçj íertpeles, ka tiem ïoti kâro âboli un sçnes, ka rudeòos tie èakli vâc barîbaskrâjumus ziemai. Taisni jâbrînâs, ka par visiem pazîstamu zvçriòu varbût izdomâtas tâdas aplamîbas.Ezis taèu guï no rudens lîdz pavasarim – bez pamoðanâs. Vai tadguïot kâds çd!? Kâlab vâkt barîbas krâjumus, ja neçd?Par èûsku nogalçðanu un çðanu jâteic: odzes, tâpat kâ citi râpuïi,ezim pa kampienam patrâpâs reti, nejauði un parasti tiek cauri sveikâ –aizbçg.191

Lai gan ezis pret daþâdâm indçm (ne tikai èûsku indçm) ir samçrâizturîgs, nepareizi ir apgalvot, ka odzes kodiens tam nemaz nekaitç.Èûskas sakosts ezis vârguïo, var pat nobeigties.Peïu íçrâja slava ezim arî nepamatoti piedçvçta. Kur nu lempîgajamradîjumam panâkt veiklo, manîgo peli! Panâkt nedz peli, nedzstrupasti ezis nevar, toties – izrakt reizumis var. Pele gan pati vainîga,ja meklç glâbiòu tik seklâ alâ, ka îskâjainais ezis to var izkârpît... Arîpeïu mazuïi, ja ezim izdodas uzost grauzçju midzeni, dabû galu starpeþa zobiem. Tâpat zvçriòð netaupa uz zemes ligzdojoðo putnu perçkïus.Govs piens? Tiesa kas tiesa – tas ezim garðo. Taèu veselîgs ðis çdiensviòam nav. Tie cilvçki, kuri turçjuði sagûstîtus eþus, zina teikt, ka,sadzçries pienu, zvçriòð dabû "cauru vçderu". Ja kâds tev mçìina iegalvot,ka ezis pats slauc vai izzîþ pienu no govs, zini: tâs ir tîrâkâs muïíîbas.Ezis pieder kukaiòçdâju kârtai. Tas nebût nenozîmç, ka viòð pârtiektikai no kukaiòiem. Nebût ne! Peles, to bçrni, putnu olas un mazuïi,daþs râpulis ietilpst eþa çdienkartç. Godîgi sakot, viòð çd visu, kam irgaïas smaka. Visu, ko vien var saost, atrast un noíert vai kâ citâdidabût. Viòð çd daudz. Viòð ir liels rîïa. Galvenokârt tomçr viòð çdkukaiòus, târpus, gliemjus. Vçl: retumis noíer kâdu abinieku; priecâjas,ja atrod maitu, un naðíojas ar kûpinâtâm, iepuvuðâm reòìçm,ar desu âdâm.Ziemâ no tâ visa maz ko var dabût. Tâpçc ezis guï ziemas miegu.Pirms doðanâs guïâ viòð krietni uzbarojas, top vismaz kilogramu svarîgs.Pavasarî pamodîsies gandrîz uz pusi vieglâks.Ezim ir asi mati: adatas. Ne jau viscaur adatas sedz eþa íermeni,tikai – no augðas un no sâniem. Apakðâ aug tâdi paði mati kâ lielâkajaidaïai zvçru. Tâpat kâ pârçjiem zvçriem, mati (tâtad arî adatas) ezimpakâpeniski izkrît un to vietâ izaug jauni.Katram ezim izaug 7–8 tûkstoði adatu; tâs ir dzeltenîgas, ar tumðâkiemgaliem. Kad adatainis ir mierîgs, adatas viòa âdâ turas slîpiun ir novietojuðâs cita pâr citu kâ jumta dakstiòi, bet, kad, sargâdamiesno uzbrucçjiem, zvçriòð saritinâs kamolâ, tâs izslejas stâvus.Eþa galvenie ienaidnieki ir suòi, lapsas, meþa cûkas un – automobiïi.Þurnâls "Zîlîte" 1996. g. aprîlî.Latvieðu tautas ticçjumit Kad ezi ierauga vakaros staigâjam, tad bûs lietus.t Vajag izraut no eþa kaþoka vienu adatiòu un to nçsât lîdzi, iespraustucimdâ, tad klâsies labi.192

43.–45. lpp.Leons Briedis. Seði un viensPieturas punkti· Draudzîba, izpalîdzîba· Bçrnu prieki ziemâ· Darbîbu secîba· Tikumiskâs vçrtîbas· Paðvçrtçjums un savstarpçjâ vçrtçðana· Prasme darboties grupâTekstsPievçrst uzmanîbu dzejoïa lasîðanas tempam, intonâcijai.Jautâjumi un uzdevumi6. Iesakâm ðâdu uzdevuma izpildes veidu.Skolotâjs katrai skolçnu grupai iedod palielu sloksnîti ar "uzdrukâtu"vârdu SNIEGAVÎRS. Uzaicina skolçnus pârgriezt ðo vârdu tâ,lai izveidotos divi vârdi. Te nu ir iespçja sniegt skolçniem priekðstatupar salikteòiem.Pçc tam vârdu sagriezt pa zilbçm. Tad zilbes sagriezt pa burtiem.No ðiem burtiem var veidot jaunus vârdus. Grupas rakstvedis jaunizveidotosvârdus pieraksta.Pçc noteikta laika (pçc skolotâja ieskatiem) katras grupas izvirzîtaisrunâtâjs sauc pa vienam vârdam. Vârdi nedrîkst atkârtoties.Uzvar grupa, kura nosauc visvairâk vârdu.Lûk, daïa iespçjamo vârdu – rîve, gans, sniegs, vîrs, Rîga, sîvs, nags,sargs, sega, ieva, Eva, nes, ir, ar, var, nevar, sen, sens, rings u. c.7. Pareizâ teikumu secîba.1. Dace brauca kamaniòâs.2. Kupenâ viòai aizíçrâs kâja.3. Dace ar visu kaþociòu ievçlâs dziïajâ sniegâ.4. Sniegs aizbira aiz apkakles.5. Dace par to tikai skaïi smçjâs.9. Var uzaicinât bçrnus kïût par dzejniekiem, veidojot divrindes, jaatskaòas jau dotas.Piemçram,sniegs – miegs,aði – braði,sals – gals u. c.7. uzdevumu var veikt arî rakstiski.193

MalasMîklas atminçjums – ragavas vai kamanas, vai slçpes.Didaktiskajâ materiâlâ "Zîle" doti vârdi piecu teikumu stâstiòa veidoðanai.46.–48. lpp.Pçc Çrika Kûïa. Niía sapòiPieturas punkti· Iztçle, fantâzija· Krâsu pasaule· Priekðmetu un dzîvu bûtòu pazîmes· Teikumu paplaðinâðana, pârveidoðana· Tikumiskâs vçrtîbas· Laika ritçjums (kâ es izjûtu nedçïas dienas)TekstsStrâdâjot ar tekstu, skolotâjs varçtu uzaicinât bçrnus izlasît atseviðíusteksta teikumus (izlases lasîðana).Piemçri– Izlasi to teikumu, kurâ teikts, ko rûíçns Niíis darîja sniegâ! (Pievçrstuzmanîbu vârdam kûòojâs.)– Kura pârsliòa liecina par drîzu pavasara atnâkðanu? Atrodi atbilditekstâ!– Kas ir zilâ pârsliòa?– Kura sniegpârsliòa jâatrod, lai iepazîtos ar paðu labâko draugupasaulç? U. tml.Jautâjumi un uzdevumi3. Filozofisks uzdevums. Iespçjams atbildes arî uzzîmçt. Pçc tam –pârrunât, piemçram, audzinâtâja stundâ.4. Mîklas.Balta kaza ledu grauþ.Sarkana mâjiòa, zaïð jumtiòð.Zaïð kâ zâle, balts kâ sniegs, sarkans kâ asinis.Zaïa vistiòa melnas olas dçj.Pa ziemu zaïð, pa vasaru dzeltens.Mazs, mazs vîriòð vienu kâju, brûna cepure galvâ.Liela, zila villaine, pilna baltu zirnîðu.Atseviðíâs mîklâs pieïaujams cits piemçrotas krâsas nosaukums,piemçram, oranþs burkâns u. tml.194

7. Lai vieglâk bûtu paplaðinât teikumus, skolotâjs var palîdzçtbçrniem, uzdodot jautâjumus.Piemçri.– Ko zîmç rûíis?– Kâds rûíis?– Kur zîmç? U. tml.4., 5., 7., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasPodnieku rotaïa1. Laba mana podu mâte,2. Suòi tavus kaulus grauzîs,Par kapeiku podu dev'.Ja tu podu man nedos'.Piedziedâjums.3. Izknâbs vârna tavu aci,Ziedu, ziedu, ziemeli,Ja tu podu man nedos'.Kâ kuplas lagzdas krûms,Virpu, virpu, virpu virpupulç.Rotaïnieki sastâjas rindâ cits aiz cita. Priekðgalâ stâv Podnieks vaiPodniece. Pircçjs paliek ârpus kolonnas un iet apkârt, dziedâdams pirmopantu. Viòð apstâjas Podnieces priekðâ un jautâ: "Vai dosi podu?"Podniece atbild: "Jâ, òem to, kas pakaïâ!" Pircçjs dodas uz rindasbeigâm, òem pie rokas aizmugurçjo, abi iet rindai apkârt un atkârtopirmo pantu. Ja atbild "nç", tad dzied otro pantu un jautâ tâpat kâpirmâk. Pçc atbildes "jâ" òem pie rokas pakaïçjo rotaïnieku un iet apkârt,dziedot pirmo pantu. Pçc atbildes "nç" dzied treðo pantu. Tâturpinâs, lîdz Podniece palikusi viena pati.V. Muktupâvels. Dindaru, dandaru. – R.: Avots, 1989. – 69. lpp.195

Podniece var atbildçt, minot podiòu krâsu. Pircçjs tâdâ gadîjumâizvçlas "podu", kura apìçrbâ ir visvairâk nosauktâs krâsas.Par kupenu veidoðanuÐo uzdevumu var veikt arî citâ gadalaikâ, pârsliòu vietâ liekot ziediòus,lietus lâsîtes, koku lapiòas u. tml.49.–52. lpp.Pçc Vika. SarunaPieturas punkti· Cilvçku palîdzîba putniem· Teikumu veidi pçc izteikuma mçríaTekstsStundu ieteicams sâkt ar mçles meþìi "Runâ raiti", kurâ bçrni iepazîstasar vârda sareþìîti izrunâðanu. Noskaidrot, ko nozîmç vârdssareþìîti. Stundâ vçlams iepazîstinât ar sçrijas "Sprîdi pa sprîdim"grâmatiòu – Viks. "Sareþìîtais zvirbulçns". Gan mâcîbu stundâs, ganliterârâs lasîðanas nodarbîbâs ieteicams par ðo tçmu izmantot G. Andersones,D. Çrgles Darba lapas ârpusklases lasîðanâ 1.Jautâjumi un uzdevumi4. Radoðâs domas attîstîðanai izvçrst pârrunas par to, kas, pçc bçrnudomâm, dzîvç ir sareþìîtas lietas.7. Putnu nosaukumu virknç vârds "vistas" dots apzinâti. Ieteicamsvçrot bçrnu reakciju, pârrunât, ka vistas ir mâjputni. Pastâstît bçrniem,ka gan mâcîbu grâmatâs, gan citos mâcîbu lîdzekïos var bût"âíîgi uzdevumi", tâpçc uzdevumu nosacîjumi jâlasa rûpîgi un uzdevumijâpilda uzmanîgi.Pçc uzdevuma izpildes skolotâjs var izvçrst sarunu par tuvojoðospavasari un putniem, kuri atlidos pie mums.5., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasIesakâm lasît fragmentus no J. Baltvilka grâmatas "Sarunas parputniem", izmantot enciklopçdijas, piemçram, "No A lîdz Z" u. c.196

53.–55. lpp.Latvieðu tautasdziesmas par tikumuPieturas punkti· Tikumi un netikumi· Priekðstats par rakstura îpaðîbâm· Sâkotnçja prasme noteikt netieði izteiktu galveno domu (ar skolotâjapalîdzîbu)· Tikumiskâs vçrtîbas· Saistîba starp rîcîbu un sekâm· Savas mâcîbu vides organizçðanaTekstsJâdod sâkotnçjs priekðstats par to, ka tikumi ir labi paradumi,cilvçku vidû nostiprinâjies atzîstamas rîcîbas un izturçðanâs veids.Netikumi – nosodâmi, apkaunojoði cilvçku ieradumi – dzerðana, zagðana,aprunâðana, meloðana u. c.Sarunas ievadâ var izmantot tautasdziesmu:Kas man' teica, kas slavçjaTâlajâs tautiòâs?Mans darbiòð mani teica,Mans labais tikumiòð.Vçl daþas tautasdziesmas par tikumu:Ai, bçrniòi, ai, bçrniòi,To puisîti suòi rçja,Citiem pâri nedariet!Kas tçtiòu neklausîja.Kâ jûs paði negribat,To meitiòu tautas mîl,Ka jums citi pâri dara.Kas klausîja mâmulîti.Jautâjumi un uzdevumi1. Veidojama sâkotnçja prasme apjaust netieði izteiktu galvenodomu.2. Uzdevums rosina paðiem skolçniem vçrtçt arî sevi (nevienu nesaucotvârdâ). Ieteicams pârrunât arî, kâ konkrçta rîcîba ietekmçsekas.3. un 4. Pirms ðo uzdevumu veikðanas noskaidrot, kas ir raksturaîpaðîbas.MalasTautasdziesma "Slinkum, slinkum, ..." izmantojama kâ runas vingrinâjums.Didaktiskajâ materiâlâ "Zîle" ir spçle "Tautasdziesmas – 1".197

56.–58. lpp.Anekdotes. Kam priekðroka?Pieturas punkti· Anekdotes· Runas situâciju inscençðana· Izpratne par pieklâjîgu rîcîbu daþâdâs situâcijâs· Lielie sâkuma burti cilvçku vârdosTekstsLai noskaidrotu jçdzienu "anekdote" un stundas tematu, stunduvar iesâkt ar skolotâja stâstîtu anekdoti par pieklâjîbu.Kârlis jautâ klasesbiedram: "Kâpçc cilvçki sasveicinoties spieþ viensotram roku?"Vilnis padomâ un saka: "Tâpçc, ka kâju spiest bûtu apgrûtinoði, betgalvu – bîstami!"Anekdote ir îss stâstîjums par kâdu saistoðu, parasti jautru atgadîjumu.Anekdotes "Kam priekðroka?" piemçrotas inscençðanai, sadalotiesdarba grupâs pa èetri. Ir iespçja radoðai darbîbai – papildinât tekstu,lietot nevârdiskos saziòas lîdzekïus – mîmiku, þestus.Jautâjumi un uzdevumi3. Ja laiks atïauj, pârrunât pieklâjîbas normas arî citâs situâcijâs,piemçram, pie galda.· Neðûpoties uz krçsla, sçdçt taisni, neatbalstît elkoòus pret galdavirsmu.· Maizi no kopîgâ trauka òemt ar pirkstiem. Çdienus òemt ar rîkiem,kas ielikti çdienu traukâ.· Dzert tad, kad mute nav pilna ar çdienu. Taukainas lûpas pirmsdzerðanas noslaucît.· Pçc cukura izmaisîðanas tçjkaroti no tasîtes izòemt un nolikt uzapakðtasîtes. U. c.4. Iespçja inscençt situâcijas, kurâs nepiecieðams lietot ðos pieklâjîbasvârdus. Sadalîties pa divi un katram pârim norâdît lietojamovârdu un situâciju (variants – norâda tikai vârdu, situâciju izdomâskolçni).Piemçri.Labrît! – mâmiòa modina bçrnu.Labdien! – kaimiòam saka zçns, kurð vakar izbradâjis viòa puíudobi.198

Labvakar! – ieradies televizora labotâjs.Atvainojiet, lûdzu! – pasaþierim nâkamajâ pieturâ jâizkâpj no pârpildîtaautobusa.Pasniedziet man, lûdzu! – zem skolotâja galda nokrît stundâ çstaisâbols.Sakiet, lûdzu! – jâpajautâ preces cena pârdevçjai.Paldies! – no skolotâja tiek saòemta dienasgrâmata ar ierakstîtupateicîbu.Veicot uzdevumu, jâpievçrð uzmanîba emocionâlâs attieksmes pauðanai,runas intonâcijai. Jâveido prasme iesaistîties dialogâ, to veidot.5. Ja tâ ir nâkamâ stunda pçc teksta lasîðanas, tad vçlreiz pârlasaanekdotes un noskaidro, kâpçc daþi vârdi teikuma vidû rakstîti ar lielosâkuma burtu. Pçc tam daþi bçrni savu vârdu uzraksta arî uz tâfeles.MalasAtbildes uz joku jautâjumiem: slapja, pamostas, sausu."Spçli ar savu vârdu" var uzdot mâjâs tiem bçrniem, kuri to vçlas.Varianti: izdomâ trîs augu (dzîvnieku, priekðmetu, darbîbu) nosaukumus,kas sâkas ar tâdu paðu burtu kâ bçrna vârds.59.–61. lpp.Latvieðu tautas teika. Kâ kauns dalîtsPieturas punkti· Gods un kauns – galvenie tikumiskas rîcîbas vçrtçtâjvârdi· Prasme saviem vârdiem pastâstît dzirdçto· Teikumu robeþas· Lielie sâkuma burti cilvçku vârdosTekstsStundas ievadâ klausîðanâs prasmju attîstîðanai var izmantot tautasdziesmas:Godam dzimu, godam augu,Godam gribu padzîvot.Godam mans augumiòð,Vai ir liels vai ir mazs.Vai kauniòis ar godiòuAbi lîdzi piedzimuði?Kas kauniòu kaunçjâs,Tas godiòu paturçja.199

Sarunâ noskaidro jçdzienus "gods", "godavârds", "negods", "kauns".Teiku ieteicams lasît skolotâjam. Pçc pârrunâm kopîgi mâcîtiespastâstît dzirdçto.Jautâjumi un uzdevumi2. Palîdz izprast un konkretizçt jçdzienus "gods" un "kauns".3. Pirms uzdevuma veikðanas atkârto cilvçku vârdu rakstîbu.4., 5. Pirms ðo uzdevumu pildîðanas der attîstît spçju saklausîtteikumu robeþas runâ.Teksts vingrinâjumam:Pie durvîm atskançja zvans. Einârs atvçra durvis. Kâpòu telpâ stâvçjapastnieks.7. Pirmajâ tautasdziesmas rindâ vârdu "puisîtis" var aizstât ar vârdu"meitiòa".MalasTautasdziesma izmantojama runas vingrinâðanai ar daþâdu emocionâluattieksmi: nosodoði, dusmîgi, bçdîgi, mîlîgi.Sakâmvârdu nozîmi ieteicams pârrunât jau stundas sâkumâ, runâjotpar jçdzieniem "gods", "kauns".62.–64. lpp.Anekdote. Labâkais draugsPieturas punkti· Draudzîbas nozîme cilvçku dzîvç· Dialogu lasîðana· Prasme jautât un atbildçt uz jautâjumu· Lielie sâkuma burti cilvçku vârdos un uzvârdos· Prasme darboties pârîTekstsLai anekdoti labâk uztvertu, to pirmo reizi lasa skolotâjs, jo dialogsir garð.Risinot sarunu par draudzîbu, skolotâjs var nolasît Sandras Virsesdzejoli "Pats". (Garâ pupa. – R.: Liesma, 1987. – 72. lpp.)Pats liels.Pats visu varoðs,Pats visu daroðs.200

Pats debesîs braucu,Pats mâkoòus jaucu,Pats kalnus gâþu,Lauvu kabatâ bâþu.Pats liels,Nevienu nevajag klât,Ja nu vienîgi draudziòu,Ar ko parunât.Ar domu, ka diviem draugiem var bût arî treðais, var lasît OjâraVâcieða dzejoli "Cepti kartupeïi". (Ojârs Vâcietis. Astoòi kustoòi. – R.:Liesma, 1984. – 47. lpp.)Draugs, mçs ugunskurâbaltu kartupeli liksim.Ârâ no ugunskuramelnu kartupeli vilksim.Karsts!Kâ mçs izdalîsimdesmit melnus kartupeïus?Kâ mçs izdalîsimdesmit karstus kartupeïus?Var!Trîs – man.Trîs tev.Bet kam tie èetri?Pagaidi. Pacieties.Gan jau kâds garâm ies.Lûdzu!Jautâjumi un uzdevumi2. Pârrunât, ka citiem cilvçkiem nestâsta sliktu arî par saviemìimenes locekïiem. Ârpus skolas nestâsta sliktu par klasesbiedriem unskolotâjiem u. c.4. Atbildot uz jautâjumu "Kâds ir tavs draugs?", rosinât minçtdrauga labâs îpaðîbas. Tâpçc pirms uzdevuma veikðanas lietderîgi izlasîtmalâ rakstîto. Aicinât katru apdomât, vai viòð pats arî ir labsdraugs.5. Pâru darbs.201

Malas62. lpp. Malas tekstu lasa skolotâjs un rosina uz sarunu, kâ izrâdîtvçlçðanos draudzçties. Iespçja pârrunât, ka ne vienmçr priekðlikumsdraudzçties ir jâpieòem.63. lpp. minçtâs rakstura îpaðîbas izmanto, veicot 5. uzdevumu.65.–67. lpp.Pçc Jâòa Ðirmaòa. Kâ atrast slavu?Pieturas punkti· Izpratne par vârdiem "slava", "slavenîba"· Prasme nosaukt darbojoðâs personas, darbîbas vietu· Lielie sâkuma burti dzîvnieku vârdos· Kas ir bagâtîbaTekstsUzdevums teksta izpratnes pârbaudei.Ja apgalvojums ir pareizs, pamâj ar galvu, ja nepareizs, – papurinigalvu!· Zaíis Krikums sçþ meþâ.· Garâm skrien vecâks zaíis.· Abi zaíi sarunâjas.· Krikums stâsta, ka ir priecîgs.· Viòð meklç savu draugu.Jautâjumi un uzdevumi2. Pievçrst uzmanîbu dzîvnieku vârdu rakstîbai.5. Runât ne tikai par Valsts prezidenti, komponistiem un aktieriem,bet arî par pazîstamiem cilvçkiem rajonâ, pilsçtâ, pagastâ, arî skolâ.7. Pirmajâ rindâ 9 vârdi – Ginta, Inta, Tamâra, Mâra, Raivis, Ivis,Visvaldis, Valdis, Aldis.Otrajâ rindâ 4 vârdi – Daila, Laila, Lana, Anda.Malas66. lpp. Rakstot parakstu, veidot izpratni, ka virsraksts izsaka zîmçjuma,stâsta, dzejoïa galveno domu.67. lpp. Papilduzdevums "Kaíu mîkla".Atrodi 6 kaíu vârdus!PÛ MEL NIS ÍÎZSMUN KA RÛ CISFRAN MAR TIS CIÒÐPûka, Melnis, Francis, Muntis, Maríîzs, Rûciòð.202

68.–70. lpp.Biminita Grunde. Jâiet ciemosPieturas punkti· Gatavoðanâs viesîbâm, jubilâra sveikðana un viesu uzòemðana· Stâstîjuma veidoðana pçc attçla ar jautâjumu palîdzîbu· Apsveikuma kartîte, teksta izkârtojums uz tâsTekstsStundas ievaddaïâ var nolasît Alberta Loèmeïa dzejoli "Domas pardzimðanas dienu". (Alberts Loèmelis. Riteòi un tîìeri. – R.: Liesma,1989. – 28. lpp.)Manâ dzimðanas dienâVarbûtKrâsains salûtsVarçtu bût.Sporta sacîkstesVarçtu bût,Kur es èempionsKïûtu varbût.***Ciemos atnâcaDaþi draugi.Dzimðanas dienaPagâja jauki.Jautâjumi un uzdevumi1.–4. Ðie uzdevumi sagatavo skolçnus pasakas atstâstîðanai saviemvârdiem.5. Pievçrst uzmanîbu îpaðvârdu rakstîbai.9. Vispirms mâcâs glîti rakstît apsveikuma tekstu, tad pârrunâ tâizkârtojumu uz apsveikuma kartîtes. Kartîti var pagatavot rokdarbustundâ vai mâjâs.Malas"Kâ pasniegt ziedus". Pievçrst uzmanîbu tam, ka puíes jâiztin nopapîra un pirms pasniegðanas jâpaceï ar ziediem uz augðu. Ieteicamssituâciju izspçlçt.203

Salâtu recepte ir iesâkums lietiðío rakstu lasîðanai. Bçrni to varizmçìinât mâjâs vai rokdarbu stundâ.71.–73. lpp.Pçc Jâòa Ðirmaòa. Vâvere DraiskulePieturas punkti· Kâpçc un kâ sveicinât· Rindkopu noteikðana· Teikumu izrunâðana ar atbilstoðu intonâciju· Sinonîmi – vârdi ar lîdzîgu nozîmi· Stâstîjuma veidoðana pçc attçlaTekstsAnnas Rancânes dzejolis "Labdienas" noder klausîðanâs prasmjuattîstîðanai. (Ar zelta saulespuíi rokâ. – R.: Krauklîtis, 1996. – 46. lpp.)Viena pîpene pa pïavu gâja,Otru pîpeni sveicinâja.Otrâ pîpene pa pïavu gâja,Treðo pîpeni sveicinâja.Pîpenei ceturtai arî labdiena tika,Piektâ pîpene arî beðâ nepalika,Kamçr lîdz paðai saulei labdiena tika.Visa pïava labdienâs ðûpojas.Visas debesis labdienâs ðûpojas.Neviena pîpene nestâv kâ mçma siena,Visas saka cita citai: laba diena!– Nu, vai tu zini, kâdçï ðodien tik laba diena?Pasaka "Vâvere Draiskule" noderîga, lai nostiprinâtu priekðstatupar rindkopâm.· Cik rindkopu pasakâ?· Izlasi treðo (pirmo, pçdçjo, piekto) rindkopu!· Izlasi rindkopu, kurâ pateikts, kâ sauc vâveri!· Izlasi rindkopu, kurâ citâdi pateikts vârds "sçta"!· Kura pçc kârtas ir rindkopa "Ja tu netraucçsi manu snaudienu, tadarî es tevi likðu mierâ."?Jautâjumi un uzdevumi2. Lai sagatavotos ðî uzdevuma veikðanai, uz tâfeles uzraksta:Lazdâs aug rieksti.204

Skolçni izlasa stâstîjuma teikumu. Tad pieturzîmi nodzçð un uzraksta"!", pçc tam "?", lasa ar atbilstoðu intonâciju.5. Uzdevums, lai turpinâtu veidot prasmi stâstît pçc attçla. Ðoreizuzdevums grûtâks – nav doti jautâjumi. Kopîgi veido jautâjumus unatbildes – vispirms mutiski, pçc tam rakstiski.6. Ja rodas neskaidrîbas, kâ rakstît vârdus, tad skolotâjs rosina tossameklçt tekstâ un norakstît pareizi.MalasMîklu atminçjumi: vâvere, lazda ar riekstiem.74.–76. lpp.Pçc Jâòa Ðirmaòa. CiemiòðPieturas punkti· Pieklâjîbas noteikumi ciemoðanâs laikâ pie draugiem· Izlases lasîðana· ZilbesTekstsIespçjamie uzdevumi izlases lasîðanai.· Izlasi teikumu, kurâ minçts meþa nosaukums!· Izlasi teikumu, kurâ pateikts, ka zaíim patîk ciemoties!· Izlasi, ko zaíis Bricis jautâ Pelçcim!· Izlasi, ko Pelçcis saka par ilgu ciemoðanos! U. c.Jautâjumi un uzdevumi2.–3. Runât par pieklâjîbas noteikumiem, kas jâievçro, ciemojotiespie klasesbiedriem, draugiem. Var salîdzinât arî ar ciemoðanos pievecmâmiòas, krustmâtes vai citiem tuviem radiem. Rosinât padomât,ar ko ðîs ciemoðanâs atðíiras.7. Sâkt atkârtot zilbes.205

8. Rosinât meklçt vairâkus vârdus.Iespçjamie vârdi:varde laiva airis jûra pele kurmisklade tieva aile jûtas mele kurjerskode brîva aina jûnijs tele kurpeslâde lâva airçt jûlijs pile kurðimode daiva aita jûdze saule kurvispriede darva zâleziede deva vîledravavâlegalvatâlegravaievasievaslavaMalasMîklu atminçjumi: meþs, sauli, skuju koku, diena un nakts, diena.Spçle "Ciemiòð"Rotaïas dalîbnieki sasçþas aplî. Divus no dalîbniekiem izvçlas parklusajiem ciemiòiem, vienu – par rotaïas vadîtâju.Aplî sçdoðie pçc vadîtâja norâdîjuma aizver acis un noliec galvu.Tad ciemos dodas "klusie ciemiòi". Viòi pçc iespçjas klusâk iet apkârtaplim un kâdam no dalîbniekiem nostâjas aiz muguras. Tad vadîtâjsjautâ: "Kurð no jums domâ, ka pie viòa ieradies ciemiòð?"Neatverot acis, rotaïas dalîbnieki, kuri domâ, ka aiz viòiem nostâjiesciemiòð, paceï rokas.Pçc vadîtâja norâdîjuma dalîbnieki atver acis. Tie, kuri uzminçjuði,ka pie viòiem ieradies ciemiòð, mainâs lomâm un rotaïu turpina.77.–79. lpp.Pçc Jâòa Ðirmaòa. Krikums meklç baumasPieturas punkti· Saticîba, aprunâðana un baumoðana· Zilbes· Stâstîjuma veidoðana pçc siþetiskiem attçliem· Saticîbas nozîme kolektîvâTekstsKlasç gadâs, ka nevalda îsta saticîba, sâkas nevajadzîgas pïâpas,baumoðana.206

Tâpçc sarunas laikâ var izmantot Valsts prezidentes Vairas Vîíes-Freibergas atziòu:"Vispirms ir jâapvalda nevalodas, paðiem tâs tâlâk nelaiþot. Katrureizi, kad uz mçles nâk kas ïauns par kâdu sakâms, apstâsimies, noskaitîsimlîdz deviòi.Un padomâsim: vai tai vietâ nebûtu drîzâk kas labs sakâms parkâdu citu. Mûsu vidû ir tik daudz labu, gudru, èaklu, prâtîgu cilvçku!Runâsim labâk par tiem!"Latvieðu tautas dzîvesziòa. – R.: Zvaigzne, 1993. – 335. lpp.Pârrunu laikâ var nolasît tautasdziesmas:Labâk dziesmas padziedâju, Es nelauzu liepai zaru,Nekâ otru aprunâju:Pati augu kâ liepiòa.Dziesmas naida nepacçla,Es nepçlu otras meitas,Kâ pacçla valodiòa.Jo es pati meita biju.Jautâjumi un uzdevumi3. No zilbçm var sastâdît vârdus:maðîna karûsa kartîte karsamana kasa karte posamalas rûsa pote4. Liekie vârdi: sçþ, saredz, sauc.7. Domraksts pçc siþetiska attçla. Iepriekð visi kopîgi pârrunâ.Iespçjamais teksts:Zçni spçlç futbolu. Ainis iesit bumbu vârtos. Meitenes priecâjas.Skolotâjs grûtâk rakstâmos vârdus uzraksta uz tâfeles.80.–82. lpp.Latvieðu tautas pasaka. Lapsa ar pîpiPieturas punkti· Smçíçðanas kaitîgums· Prasme jautât un atbildçt uz jautâjumu· Zilbes· Veselîbas saglabâðana, personiskâ atbildîba par to· Riska situâcijas, kas apdraud personîgo veselîbu un droðîbu· Kur un kâ meklçt palîdzîbuTekstsPrakse liecina, ka par smçíçðanas kaitîgumu jâsâk runât, jau uzsâkotskolas gaitas.207

Jautâjumi un uzdevumi1. Pârrunâjot ðo jautâjumu, skolotâjs var nolasît 80. lpp. malastekstu.3. Jautâjumi.· Uz kurieni lapsa aizgâja?· Ko viòa nopirka?· Kur lapsa iegâja?· Kas izkrita no pîpes?· Kas aizdegâs?· Ar ko lapsa dzçsa uguni?· Kâda tagad ir lapsas aste?Pçc tam kad jautâjumi pirmo reizi pârrunâti, var visu klasi sadalîtdivâs grupâs. Viena grupa uzdod jautâjumu, otra atbild.6. Vârdi bez otrâs zilbes: mçles, mâca, pakas, sçja, pîne, kâti, mâte,karte.Ðajâ stundâ ieteicams spçlçt spçli "Zilbju loto" no didaktiskâ materiâla"Zîle".83.–86. lpp.Pçc Ilzes Indrânes. * * *Pieturas punkti· Pirmâs pavasara pazîmes dabâ· Skaòas un burti· Laika ritçjumsTekstsSkolotâjam ieteicams sâkt stundu ar pârrunâm par gadalaikumaiòu, par pavasara pazîmçm.Var rosinât bçrnus pçc teksta izlasîðanas izdomât tam virsrakstu.Jautâjumi un uzdevumiJau âbecîtes posmâ skolçni ir runâjuði par skaòâm un burtiem.Tagad ðis temats turpinâms, îpaði uzsverot, ka skaòas izrunâjam,saklausâm, bet burtus redzam, lasâm, rakstâm.Pirms konkrçto uzdevumu veikðanas bçrniem var piedâvât spçli"Saklausi, iztçlojies skaòas!". Skolotâjs liek bçrniem aizvçrt acis, tadveic daþâdas darbîbas, piemçram, klaudzina zîmuli pret galdu, burzapapîru u. c. Skolçniem jâklausâs un jâiztçlojas, ko ðîs skaòas varçtunozîmçt. Savas fantâzijas var arî uzzîmçt.7. Vçrst uzmanîbu uz to, ka dialogs norit starp zçnu un stirnçnu.208

Pçc izlasîðanas kopîgi atcerçties, kâdas grûtîbas ziemâ ir dzîvniekiemmeþâ. Pârrunâs uzsvçrt, kas pavasarî notiek ar dzîvniekiem dabâ.Skolotâjs pçc stâstiòa izlasîðanas un pârrunâm var likt veikt testupar teksta izpratni (to var dot uz atseviðíâm lapâm vai uzrakstît uztâfeles).Izvçlies pareizo atbildi!Buciòð bija· zçns,· stirnçns,· putnçns.Dzîvnieki pavasarî· apmaina savu kaþoku,· rûpçjas par mazuïiem,· poðas uz ziemas guïu.Putni, nâkot pavasarim,· lido uz dienvidiem,· dçj olas,· sâk dziedât jautrâk.9. Uzsvçrt, ka, mainot burtu secîbu, rodas cits vârds. Skolotâjs,vadoties pçc zinâðanu apguves lîmeòa, var piedâvât arî citus vârdus.11. Veicot ðo uzdevumu, bûtu ieteicams iet dabâ. Mudinât bçrnus,ka, stâstot vai rakstot domrakstus, pasaule jâuztver ne tikai ar acîm,bet ar visiem maòu orgâniem, lîdz ar to stâstîjums (domraksts) kïûstdzîvâks, interesantâks.3., 6., 9., 11. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: putna ligzda, gâjputni, cîrulis.Atbilde uz âíîgo jautâjumu: marts – sçrsnu mçnesis, aprîlis – sulumçnesis, maijs – lapu mçnesis.Ðajâ stundâ vai turpmâkajâs var spçlçt spçli "Atðíir gadalaikus!".Spçle un tâs noteikumi atrodami didaktiskajâ materiâlâ "Zîle".87.–89. lpp.Tautasdziesmas par pavasariPieturas punkti· Pavasaris tautasdziesmâs· Skaòas un burti· Laika ritçjums209

TekstsPievçrst uzmanîbu valodas tçlainîbai. Daþi bçrni (iepriekð sagatavoti)var nolasît vai noskandçt vçl kâdu tautasdziesmu par pavasari,piemçram:Sîki putni èivinâja,Dziedi, dziedi, putniòi,Pavasari gaidîdami;Nâci, nâci, vasariòa!Visi spârnus nolaiduði, Jau ziemiòa kâjas âvaNevarçja sagaidît.Uz pelçka akmentiòa.Jautâjumi un uzdevumi2. Pârrunâs akcentçt, ka pavasara atnâkðanu jût ne tikai zvçri unputni, bet arî kukaiòi. Kurus kukaiòus var nosaukt bçrni?Skolçniem var pastâstît, ka pasaulç ir zinâmi gandrîz 2 miljonidaþâdu kukaiòu sugu. Salîdzinâjumam var pateikt, ka Latvijâ ir apmçram2 miljoni iedzîvotâju, tâtad katram iedzîvotâjam bûtu citâdskukainis.Lielâkâ daïa kukaiòu pârtiek tikai no augu barîbas, bet ir kukaiòi,kas pârtiek no augu, dzîvnieku atliekâm, piemçram, kapraèvaboles çdbeigtus dzîvniekus. Viòas tos it kâ apglabâ, izrokot zem tiem zemi.Kukaiòi sûc arî sulu un nektâru, piemçram, laputis sûc sulu no rozçm,odu mâtîtes sûc asinis, bet odu tçviòi tikai nektâru.Sîkâk (ne tikai par kukaiòiem) var izlasît Apgâda Zvaigzne ABCizdotajâ Laisa Votsa "Dabas enciklopçdijâ", kurâ ir doti arî brîniðíîgiattçli.Tekstu var lasît arî lomâs.Teksta izpratnes pârbaudei var dot pareizos/nepareizos apgalvojumus.Ja apgalvojums ir pareizs, bçrni, piemçram, var piecelties, ja nepareizs,– notupties.· Pavasara saulç spârnus vçcina dzeltens tauriòð (pauze, kurâ bçrniparâda kustîbu), melna muða (pauze), veikla spâre.· Ziemâ tauriòi nav redzami, jo tie ir aizlidojuði uz dienvidiem (pauze),pârziemo bçniòos un ðíûòos (pauze), mâjo alâs.4. Papildinformâcija par taureni.Taurenis sajût garðu ar kâjâm. Atrodoties blakus saldas sulas peïíîtei,taurenis no tâs nedzer. Taèu atliek tikai iebrist peïíîtç, un topskaidrs, ka tâ ir garðîga. (Moriss Bçrtons. Kukaiòu dzîve.)5. Rindâ neiederas ðâdi vârdi:jûnijs (pârçjie ir gadalaiku nosaukumi),asteres (pârçjâs ir pavasara puíes),kadiíis (pârçjie ir lapu koki).210

Nostiprinât zinâðanas par patskaòiem, pârrunâjot îsos un garospatskaòus.6. Lecot pâri upei, var izveidot ðâdus vârdus: odi, ola, ala, sala, aka,soma, loms u. c.Ðajâ uzdevumâ, ja to veic rakstiski, bçrni var pasvîtrot patskaòus.MalasMîklu atminçjumi: saule, pavasaris.90.–92. lpp.Pçc Ineses Cîrules. Vai laiks celties?Pieturas punkti· Dzîvnieku moðanâs no ziemas miega· Patskaòi· Laika ritçjumsTekstsPirms teksta lasîðanas pârrunât, ka daïa Latvijas dzîvnieku guïziemas miegu, bet daïa neguï. Skolçni min piemçrus.Ðis teksts piemçrots inscençðanai.Jautâjumi un uzdevumi10. Ar dotajiem patskaòiem var sâkties ðâdi dzîvnieku nosaukumi:a – alnis, e – ezis, â – âpsis, âzis, û – ûdrs, ûpis, ç – çrglis, çzelis.11. Pçc dzejoïa izlasîðanas skaidrot vârdu "pukoties" (dusmoties).Bçrniem lûgt izdomât, kâpçc egle nosauca ezi par Puksîti.13. Teikumi izlasâmi ðâdi:Raiba mârîte dodas ceïâ.Viòa èâpo pie vardes Kvâkas.Papildinformâcija par mârîtiVai jûs zinât, kâpçc mârîtes ir spilgti sarkanâ krâsâ? Ðî krâsa brîdinaputnus, lai viòi neaiztiktu mârîtes, jo tâs ir negarðîgas. Mârîtesir ïoti derîgi kukaiòi, jo iznîcina laputis, kuras dzîvo uz augiem un sûcto sulu, visbieþâk uz roþu krûmiem.7., 9., 10., 13. uzdevumu var veikt arî rakstiski.4. uzdevumu var veikt kâ domrakstu.MalasMîklas atminçjums: egle.211

93.–95. lpp.Pçc Ineses Cîrules. PûpoliòðPieturas punkti· Augi pavasarî· Patskaòi· Laika ritçjumsTekstsPçc stâsta izlasîðanas mudinât bçrnus padomât, vai viss, kas irskaists dabâ, tâds pats bûs dzîvoklî. Pârrunât par saudzîgu attieksmipret dabu. (Mâmiòa pûpolus pçc tam iestâdîja dârzâ.)Jautâjumi un uzdevumi7. Pirms ðî uzdevuma veikðanas brîdinât bçrnus, ka uzdevumâ vargadîties "âíîgi" vârdi (îpaðvârdi), kuru rakstîbâ ir jâievçro kâds noteikums.âbele egle ûdens Ivetaaka çzelis ûsas irbeâzis es upe îlensavene Çriks uguns îkðíis12. Veidojas vârdi jçriòi, aitiòas, kamoliòi.Var rosinât bçrnus izdomât citus salîdzinâjumus un iesaistît tosteikumos.6., 7., 12. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklas atminçjums: pûpols.Saulainas, svinîgas gaisotnes radîðanai stundas sâkuma daïâ vainobeigumâ (pçc skolotâja ieskatiem) ieteicams izlasît Kârïa Skalbestçlojumu par pûpoliem un pavasari. Patîkamu atmosfçru var radîtmierîgas mûzikas ieraksta atskaòoðana.Visur pûpoli.Pûpolu zars staigâ kâ sveiciens no rokas rokâ – pavasarim un Tam,kas nâcis visâm sirdîm sauli nest.Mçs dzîvojam no Saules. Kad ârâ vçl snieg un puteòo, kârklu krûmiar saviem pûpolu pirkstiem jau taustâs pçc saules gaismas. Kas ganvçl ir jûtîgâks par maigo pûpola zariòu?Bet pavasaris neatnâk vienâ dienâ. Zeme vçl ir pelçka, sniegs netîrsun samîdîts. Bet mçs ticçsim sirds un saules uzvarai. Ka tâ nav tâlu,212

to jau râda pûpolu zars, kas izstiepis pelçkâ gaisâ savus jûtîgos, sudrabainospirkstus.Pçc K. Skalbes. Pavasara svçtâs dienas.96.–98. lpp.Arturs Goba. Íîvîtes mâcîbstundaPieturas punkti· Putni pavasarî· Patskaòi· Laika ritçjumsTekstsStundas sâkumâ var atskaòot ierakstus ar putnu balsîm. Var liktbçrniem paðiem atdarinât daþas putnu dziesmas.Pçc dzejoïa izlasîðanas var bçrniem pajautât, kuri no putniem irgâjputni, kuri – nometnieki.Papildinformâcija par íîvîti"Íî-vit! Íî-vit!" – skan rîtâ, dienâ, vakarâ mitrajâs pïavâs gar ezeramalu. Íîvîti var pazît gan pçc tai raksturîgâs dziesmas, gan pçc cekuliòauz galvas. Lai gan tai ir îsi un apaïîgi spârni, íîvîte ir laba lidotâja.Ziemu viòa pavada Francijâ. Pie mums atlido reizç ar cîruïiemmarta beigâs.Jautâjumi un uzdevumi5. Pievçrst uzmanîbu vietâm, kur vârdos var atrasties patskaòi.6. Tests teksta izpratnes pârbaudei.Putni sûtîja uz pilsçtu· strazdu,· íîvîti,· vâlodzi.Strazds teica, ka lakstîgalu· piemin puspilsçta,· piemin laukos,· piemin visa pilsçta.Íîvîte par strazda stâstîto· apraudâjâs,· priecâjâs,· sadusmojâs.213

8. Kâda kuram dziesma?balodis dûdodzeguze kûkostâríis klabinagrieze grieþlakstîgala pogovârna íçrcPârrunât, kuru no putniem bçrni labâk pazîst, kuru putnu dziesmasir dzirdçjuði, kur.10. Ligzdâ paslçpuðies ðâdi putni: þubîte, vanags, grieze, balodis,strazds, apogs, pûce, þagata, gulbis.Pçc ðî uzdevuma veikðanas skolotâjs var sniegt bçrniem nelielupapildinformâciju par Latvijâ sastopamiem putniem ar interesantiemnosaukumiem.· Vasaras sâkumâ pie mums atgrieþas alene. Tâ ir lîdzîga mâju èurksteiun dzîvo upju krastos. Alenei nav nekâdas dziesmiòas.· Íîíis ir plçsîgs putns. Tas pârtiek no lapsençm, kamençm. Ja toaptrûkst, tad íer peles, èûskas. Íîíis ligzdu taisa kuplâs eglçs.· Íerra pieder pie pîïu sugas. Tâm nepatîk pulcçties lielos baros, vairâkviòas laidelçjas pa vienai, pa divâm. Savu vârdu ieguvusi noneskanîgâs balss: "Íerr, íerr, íerr!"K. Grigulis. Putnu grâmata.5. uzdevumu var veikt arî rakstiski ar papilduzdevumu – pasvîtrotvisus patskaòus.8. uzdevumu arî var veikt rakstiski.Pçc skolotâja ieskatiem norakstam var ieteikt kâdu dzejoïa pantiòu.MalasMîklu atminçjumi: cîrulis, þagata, pûce, stâríis.99.–101. lpp.Pçc Lauras Kalniòas. Kas te iekðâ?Pieturas punkti· Pavasaris – putnu mazuïu dzimðanas laiks· Stâstîjuma veidoðana pçc siþetiskiem attçliem· Patskaòi· Prasme strâdât pârî214

TekstsPievçrst uzmanîbu câïa Èabuïa fantâzijâm par nepazîstamopriekðmetu, kâ arî îpaðvârdam tekstâ. Rosinât skolçnus izdomâtvârdu Èabuïa "brâlim".Jautâjumi un uzdevumi8. Radoðais uzdevums – var stâstiòu domât individuâli vai grupâ.Pçc tam pastâstît klasesbiedriem. Izdomât virsrakstu. Dot personâmvârdus.6., 8., 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: câlis, ola.102.–104. lpp.Ojârs Vâcietis. GailisPieturas punkti· Dzejas valodas tçlainîba· Lielîba – negatîva rakstura îpaðîba· DivskaòiTekstsPievçrst bçrnu uzmanîbu tam, cik interesanti un skanîgi dzejolîaprakstîts gailis.Jautâjumi un uzdevumi6. Pasaku var arî inscençt.7. Noskaidrot gaiïa un pîles rakstura îpaðîbas. Panâkt, lai bçrnipaði nonâk pie secinâjuma, ka lielîba un citu izsmieðana nav labasrakstura îpaðîbas. Pârrunât, vai lîdzîgas situâcijas nav bijuðas arî klasç.8. Pasakai atbilstoðs ir gan 2., gan 3. sakâmvârds. Ieteicams pârrunâtkatru sakâmvârdu.9. Rosinât bçrnus pasakai izdomât turpinâjumu ar labâm beigâm.11. Atbildes var salîdzinât ar A. Gobas dzejoli "Jenota bçdas".Lâcim – lâcenes,Dzçrvei – dzçrvenes,Bet zaíim – zaíkâposti gardi.Aunam – avenes,Sunim – suòmçles,Bet kumeïam – kumeïpçdas platas.Kazai – kazenes,215

Vilkam – vilkvâles,Bet briedim,Jâ, briedim ir – brieþu utis pat...Te pçkðòi viens jenots atskrienUn sveðzemju mçlç dîc:– Kâpçc gan manam vârdamNekas vçl nav izraudzîts?Radoðâs domas un iztçles attîstîðanai var likt bçrniem atbildçt uzjenota jautâjumu.5., 11. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: gailis; ola, câlis, gailis; pîle; zoss vai pîle.Atbilde uz âíîgo jautâjumu: tîtars, arî uz abâm kâjâm stâvot, svçrs2 kg.105.–107. lpp.Pçc Konstantîna Uðinska. Bitîtes izlûkosPieturas punkti· Bites pavasarî· DivskaòiTekstsKlasç ieteicams pârrunât par biðu dzîvi ziemâ, kâ tâs pârziemo, kotâs sâk darît pavasarî.Jautâjumi un uzdevumi8. Dzejoli varçtu lasît lomâs ar sola biedru.7. uzdevumu var veikt arî rakstiski. (5. uzd. atkârtoðanas nolûkosvarçtu pasvîtrot patskaòu burtus.)MalasMîklu atminçjumi: bite (pirmajâs 3 mîklâs).Malâ doto teicienu "Dûc kâ biðu stropâ" ieteicams pârrunât, izdomât,kâdos gadîjumos tâ varçtu teikt.Papildinformâcija par bitçmBites dzelonis ir atskabargains, tâpçc, iedzçlusi cilvçkam, bite dzelonivairs nespçj izvilkt. Tas notrûkst, un bite iet bojâ. Lapsenesdzelonis ir gluds, tâpçc ar to iespçjams dzelt vairâkas reizes.216

Bitei ir îss sûcçjsnuíîtis. Bite nektâru no ziediem gan izsûc, gandaïu uzlaiza. Kad bite vairs neçd, tâ snuíîti saloka zem galvas.Ðajâ vai turpmâkajâs stundâs ieteicams spçlçt spçli "Tautasdziesmas– 2" no didaktiskâ materiâla "Zîle".108.–110. lpp.Jânis Peters. VçjðPieturas punkti· Vçjð, tâ darbîba· Stâstîjuma veidoðana· Tabulas veidoðana· Divskaòi· Naudas vçrtîba un nepiecieðamîba saprâtîgi rîkoties ar toTekstsPievçrst uzmanîbu atskaòâm, dzejoïa valodas labskaòai.Jautâjumi un uzdevumi3. Iesakâm nodziedât dziesmu "Pût, vçjiòi!".4. Dotie vârdi:aitiòaosis vai ausisozolsmeiteneaudums ievârîjumslaiva, lauva Aivars5. Pirms teksta lasîðanas ieteicams iet dabâ un vçrot vçju, vçjaradîtâs pârmaiòas dabâ.Papildus iesakâm pârrunât ðâdus jautâjumus.· Vai par elektrîbu jâmaksâ?· Kâ tu mâjâs taupi elektrîbu? Kâ skolâ?· Kas skolâ maksâ par elektrîbu?Varat kopîgi izstrâdât projektu par elektrîbas taupîðanu skolâ,papçtot, kur un kad elektrîba tiek izmantota bez vajadzîbas.6. Veidojot tabulu, ieteicams izmantot arî grâmatas malâ redzamoszîmçjumus.7. Var izveidot ðâdus teikumus.Vçjð norauj cepuri.Vçjð plivina matus.Vçjð auro skurstenî.Vçjð pûð skurstenî.Vçjð pûð acîs.Vçjð pûð mâkoòus.217

Skaidrot vârdu "aurot" – ïoti skaïi klaigât, skaïi brçkt.8. Mîklas atminçjums: vçjð.Bçrniem uzdot jautâjumu – Kas varçtu bût neredzamais stiprinieks?Kâpçc?10. Ðo uzdevumu ieteicams veikt pâros, grupâs, visai klasei kopâ.Darba gaitâ skaidrot vârdu nozîmes: "auka" – ïoti spçcîgs vçjð, "viesulis"– strauja riòíveida vçja kustîba.4., 6., 7. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjums: vçjð.111.–113. lpp.Latvieðu tautas teika. Babîtes ezersPieturas punkti· Latvijas ezeri· Lielie sâkuma burti cilvçku vârdos un ezeru nosaukumos· Priekðstats par to, kâ raduðies vietvârdi· Latvijas dabas un kultûras vçrtîbas· Lepnums par dzimtâs zemes skaistumuTekstsUzsvçrt, ka teikas skaidrojums par ezera izcelðanos atðíiras norealitâtes.Lai ieinteresçtu lasît teikas, der iepazîstinât skolçnus ar sçrijas"Sprîdi pa sprîdim" grâmatiòu "Latvieðu tautas teikas par ûdeòiem".Ja ðî grâmata nav pieejama, piedâvâjam teiku par Burtnieku ezeraraðanos.Burtnieku ezersSenos laikos, kad pasaulç vçl bijuði visâdi burvji, cilvçki lûguði,lai uzbur viòiem ezeru. Tajâ apkârtnç ezeri nav bijuði, un cilvçkigribçjuði, lai viòiem ir ezers. Tas burvis varçjis izdarît visu, ko viengribçjis, jo viòð bijis stiprs un varens. Viòð modes pçc no sâkumatielçjies, bet pçc tam lielîgi teicis: "Man burt nieks!" Uzreiz tajâ vietâradies ezers, un to sâkuði saukt par Burtnieku. Ezers bijis ïoti dziïð unradies taisni tur, kur bijusi baznîca. Tâ ar visu torni un gailinogrimusi. Vçl tagad saulainâ dienâ ezera dibenâ var redzçt ðo baznîcu.218

Jautâjumi un uzdevumi9. meitene DaugavacâlisRalfsezersMârazçnsBçriszirgsÈabulisupeLubâns11. Pareizâs atbildes: dziïð, zils, mierîgs, akmeòains, sekls.Skolotâjs var mudinât papildinât ðo uzdevumu ar saviem vârdiem,piemçram, dûòains, atvarains, aizaudzis u. c. Var likt raksturot tuvâkoezeru. Uzdevumu var turpinât kâ projektu par tuvâko ezeru.12. Burtu un skaòu skaits vârdos:lîdaka – 6 b., 6 sk.sams – 4 b., 4 sk.ûdens – 5 b., 5 sk.laiva – 5 b., 4 sk.niedre – 6 b., 5 sk.13. Tautasdziesmas rosinât iemâcîties no galvas.9., 11., 12. uzdevumu var veikt arî rakstiski.ääääMalasMîklu atminçjumi: niedre, aizsalis ezers.ää114.–116. lpp.Pçc Veltas Zundes. Lejup pa GaujuPieturas punkti· Priekðstats par Latvijas upçm, zivîm· Lielie sâkuma burti cilvçku vârdos un upju nosaukumos· Teikumu veidi pçc izteikuma mçría· Latvijas dabas un kultûras vçrtîbasTekstsPievçrst uzmanîbu tiem teikumiem, kuri stâsta par Gauju, zivjudaudzveidîbu un to raksturojumu.Pçc stâsta izlasîðanas skolotâjs var izmantot tabulu, ar kuras palîdzîbuvar pârbaudît, kâ skolçni tekstu izpratuði.Aizkrâso lodziòu pretî nepareizajam apgalvojumam!· Rita apsçþas laivas priekðgalâ.· Viòi ceïo pa Gauju.219

· Upç daudz zivju.· Mazâs, âtrâs ir lîdakas.· Makðíerçðana neveicas.Papildus var dot uzdevumu – izlabot nepareizos apgalvojumus.Jautâjumi un uzdevumi4. Bûtu ieteicams darbs ar karti. Sâkumskolas skolçniem piemçrotsbûtu jaunais karðu komplekts "Kartes jaunâko klaðu skolçniem".5. Veidojas ðâdi upju nosaukumi: Gauja, Lielupe, Venta, Daugava.Upes ieteicams aplûkot kartç. Vçl, runâjot par katru upi, ieteicamsiepriekð jau sagatavot daþus skolçnus, kuri varçtu noskandçt vaiizteiksmîgi nolasît atbilstoðu tautasdziesmu.Lîki kârkli Daugavâ,Kas tos lîkus salocîja?Lieli viïòi salocîja,Lieli ledus gabaliòi.Uz Ventiòas laba dzîve,Tur migliòa ilgi stâv:Var miedziòu izgulçt,Var darbiòu padarît.Visas upes klusu tek,Gauja klusu netecçja:Gauja tek skançdama,Sidrabiòu sijâdama.6. Pçc ðî uzdevuma veikðanas var izspçlçt situâciju spçli. Piemçram:Rûta, Valdis un tçtis sâk ceïojumu pa upi. Ceïojuma laikâ laivârodas sûce. Kâ tu rîkotos, ja bûtu laivâ?8. Vçrst uzmanîbu uz dzejoïa valodu, ritmu, drastiskumu.Papildus var likt skolçniem noskaidrot, kuros vârdos ir burtu savienojums"up". Tos var likt arî izrakstît. Te ir iespçjama sacensîba,darbojoties pa pâriem vai grupâs.10. Tîklâ atrodas ðâdas zivis: asaris, karpa, zutis, lîdaka, rauda.5., 7., 10. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: upe (pirmajâs 2 mîklâs); upe, upes krasti, niedres.Âíîgais jautâjums: upes dibenâ.117.–119. lpp.Pçc Mika Valdberga. Èupa vai mâja220

Pieturas punkti· Skudras pavasarî· Strâdîgums un laiskums· DivskaòiTekstsUzsvçrt skudru dzîves îpatnîbas. Pievçrst uzmanîbu tam, kâ veidotpieklâjîgu sarunu. Raksturot íirzacçnu Íirku un Peïuku. Izspçlçtlîdzîgas situâcijas par ðo tçmu. Mâcît bçrniem neizsmiet nesaprotamaslietas, parâdîbas.Jautâjumi un uzdevumi9. Èakla kâ skudra.Bailîgs kâ zaíis.Viltîga kâ lapsa.Veikla kâ vâvere.Stiprs kâ lâcis.10. Pievçrst uzmanîbu dzejoïa valodai.12. Pçc pârrunâm skolotâjs varçtu skolçnus iepazîstinât ar daþieminteresantiem faktiem par skudru un spâri.· Spâres ir lidojoði kukaiòi, kas pçc izskata atgâdina mazus helikopterîðus.Lielâko mûþa daïu spâres pavada lidojot. Spâres var salîdzinâtar putnu – vanagu. Arî viòas lidojumâ veikli íer citus kukaiòusun tad tos sagrauþ.· Austrâlijâ dzîvo melnâs buldogskudras, kuras ir visbîstamâkâs novisâm skudrâm. Tâs vienlaikus koþ un dzeï. Buldogskudras var nogalinâtpat cilvçku.7., 8., 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: skudru pûznis, skudra.Stundâ ieteicams spçlçt "Burtu spçli" no didaktiskâ materiâla "Zîle".120.–122. lpp.Pçc Ata Baiþas. * * *Pieturas punkti· Cilvçku emocijas saistîbâ ar dabas moðanos· Teikumi pçc izteikuma mçría221

TekstsNoskaidrot, kâdas ir bçrnu izjûtas pavasarî, kâdçï. Kâ, viòuprât,jûtas visa dzîvâ daba? Kâdi ir bçrnu novçrojumi?Jautâjumi un uzdevumi5. Pareizâs atbildes:Reiz pavasarî gâju pa taku.Lapsa lçca gaisâ aiz prieka.8. Pievçrst uzmanîbu dzejoïa valodai un rotaïîgajam, jautrajam noskaòojumam.13. Pareizâs atbildes: bite, zâle, saule, zçns.14. Pçc pârrunâm iepazîstinât bçrnus ar ðâdiem ticçjumiem.· Ja pavasarî pirmo ierauga dzeltenu taureni, bûs karsta vasara; jaierauga baltu, – bûs mîlîga vasara; ja raibu, – bûs lietaina vasara.· Ja vakarâ, kad aizdedzina lampu, ap to sâk lidot tauriòð, tad gaidâmavçstule.5. un 13. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: lapsa, taurenis daþâdâs attîstîbas stadijâs.123.–125. lpp.Pçc Marî Divâlas. Trusçna pirmie piedzîvojumiPieturas punkti· Dzîvnieku mazuïu pirmâ iepazîðanâs ar pasauli· Truðu dzîve· Patskanis o, divskanis oTekstsStundas ievaddaïâ vçlams pârrunât par to, ka pavasarî nâk pasaulçdaudzu dzîvnieku mazuïi. Var salîdzinât cilvçka bçrna un dzîvniekumazuïu attîstîbas âtrumu, piemçram, daþu dzîvnieku mazuïisâk staigât pirmajâs dzîves dienâs.Pievçrst uzmanîbu îpaðvârdu rakstîbai.Jautâjumi un uzdevumi5. Papildinformâcija par trusiDzîvnieki rûpçjas par saviem mazuïiem. Arî truðu mâtei piedzimstvairâki mazuïi, kurus viòa baro ar pienu. Kad mazulis paaugas, mâteviòam piegâdâ barîbu. Mazulis spçlçjoties atdarina mâti. Ir arî mâjas222

truði. Par mâjas truðiem rûpçjas cilvçki. Viòi gâdâ dzîvniekiem barîbu.Salîdzinâjumâ ar zaíiem truðiem ir îsâkas kâjas un ausis.8. Pârrunât vçlreiz ar skolçniem, kâ mute veido patskani o undivskani o."Divskanis o ir latviska skaòa, bet patskanis o nâk no citâm valodâm.Patskanis o ir daudzos no citâm valodâm nâkuðos vârdos, arîcilvçku vârdos, piemçram, Olivers, Olafs, Olita."I. Ziedonis. Sâkamgrâmata. – R.: Zvaigzne,1985. – 61., 91. lpp.3., 4., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.126.–128. lpp.Pçc Haralda Ðçla. Þoga krâsoðanaPieturas punkti· Bçrnu palîdzîba pieauguðajiem· Rûíi· Teikumu veidoðana pçc attçliemTekstsPârrunât, kâdus darbus bçrni var palîdzçt veikt pieauguðajiem. Vaiviòiem kâdreiz nav gadîjies tâpat kâ rûíim Kûlenîtim? Vçlams atkârtotiizlasît pçdçjo teikumu un padomât, kâ to varçtu pateikt citiem vârdiem.Jautâjumi un uzdevumi7. Pievçrst uzmanîbu dzejoïa valodai, uzsvçrt skaòu atdarinâjumu.Padomât, kâpçc dzejnieks tâdu izvçlçjies.10. Veidojas teikumi:Rûíi ielec. Rûíi nolec. Rûíi pârlec. Rûíi uzlec.Ðo uzdevumu ieteicams izvçrst, veidojot stâstîjumu "Rûíu sportadiena". Rûíiem dot vârdus.6. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasPapildinformâcijai par rûíiem var izmantot Apgâda Zvaigzne ABC1998. gadâ izdoto enciklopçdiju "Rûíi".Veidot klasç izstâdi no bçrnu zîmçjumiem, kuros attçloti rûíi. Skolçnivarçtu uzrakstît rûíiem vârdus. Rosinât bçrnus izveidot rûíugrâmatu.223

129.–131. lpp.Par ko kïût?Pieturas punkti· Priekðstats par profesijâm· Nâkotnes nodomi· Prognozçðana· Teikumu veidoðana· Personiskâs intereses un dotumiTekstsStundas sâkumâ varçtu pârrunât profesiju daudzveidîbu. Iesakâmspçli, ar kuras palîdzîbu bçrni var uzzinât daudzu nodarboðanos nosaukumus.Spçli var spçlçt gan pâros, gan grupâs.Skolotâjs parâda kartîti ar kâdu burtu. Bçrniem jâizdomâ un jânosaucvai jâuzraksta pçc iespçjas vairâk nodarboðanos, kuras sâkasar ðo burtu. Piemçram, parâda burtu "g". Bçrni raksta vai nosauc atbilstoðâsprofesijas: galdnieks, grâmatvede, gans u. c.Jautâjumi un uzdevumi8. Pievçrst uzmanîbu dzejoïa skanîgumam, skaòu atdarinâjumam.9. J. Osmaòa dzejoïa virsraksts ir "Traktorists".5. un 7. uzdevumu var veikt arî rakstiski.Stundas gaitâ var izmantot spçli par profesijâm no didaktisko materiâlukomplekta "Zîle".132.–134. lpp.Latvieðu tautas teika. Rîgas celðanaPieturas punkti· Pieòçmumi par Rîgas raðanos· Rîgas senatne un ðodiena· Teikumu veidoðana· Îpaðvârdi· Prasme pastâstît par Latvijas galvaspilsçtuTekstsTests teksta izpratnes pârbaudei.Ar × atzîmç pareizo atbildi!Kurzemnieki gribçja savu galveno pilsçtu.Sabrauca lieli un mazi.Cits nesa akmeòus, cits mûrçja.224

Pilsçtu neuzcçla.Pilsçtâ bija deviòas mâjas un rija.Stundas gaitâ var iepazîstinât bçrnus ar sçrijas "Sprîdi pa sprîdim"grâmatu "Latvieðu tautas teikas par pilsçtâm" vai krâjumu "Sen toRîgu daudzinâja".Jautâjumi un uzdevumi12. Zilonis – cirks, zooloìiskais dârzs.Gailis – baznîcas toròi.Pulkstenis – stacijas laukums, vislabâk redzamais pilsçtas pulkstenis.Konfekte "Miks" – konfekðu fabrika "Laima".Rosinât bçrnus padomât par objektiem, kas vçl saistâs tikai ar Rîgu(Zaíusalas TV tornis, Vanðu tilts u. c.).4., 6., 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.135.–137. lpp.Grûtais uzdevumsPieturas punkti· Priekðstats par Latvijas pilsçtâm· Darbs ar karti· Lielie sâkuma burti apdzîvoto vietu nosaukumos· Prasme pastâstît par LatvijuTekstsStundas sâkumâ ieteicams aplûkot Latvijas karti. Pavçrot, kâ kartçapzîmçtas apdzîvotâs vietas, pârrunât, vai Latvijâ ir daudz apdzîvotovietu. Rosinât parâdît kartç savu pilsçtu, pagastu; tuvâkâs apdzîvotâsvietas.Jautâjumi un uzdevumi2. Paskatoties uz karti, pârdomât, vai visi piekrît Emîla teicienam"acis metas raibas".4. Pçc ðî uzdevuma veikðanas var rosinât skolçnus izdomât marðrutuno savas apdzîvotâs vietas lîdz Rojai. Var sastâdît arî citus marðrutus.5. Ðo uzdevumu var veikt uz lapas. Uzzîmçt savu pilsçtu, uzrakstîtizdomâto nosaukumu, kâ arî îsu aprakstu par pilsçtu. Pçc tam varveidot izstâdi no bçrnu darbiem.225

6. Pievçrst uzmanîbu dzejoïa valodas tçlainîbai, tam, kâ dzejnieksir apspçlçjis vârdu "taurenis".10. uzdevumu var veikt arî rakstiski.138.–140. lpp.Vitauts Ïûdçns. Kas vçl irPieturas punkti· Dzimtâs zemes skaistums, vçrtîbas· Lîdzskaòu burti· Latvijas simboli, to lietojums· Vieta, kurâ dzîvoTekstsStrâdâjot ar dzejoli, vçlams izmantot Latvijas karti, attçlus, jaiespçjams, – videofilmu ar Latvijas ainavâm.Papildus izmantojamas tautasdziesmas, kuras jau iepriekð skolçniiemâcîjuðies no galvas.Skaista mana tçvu zemePar visâm zemîtçm:Plaði lauki, zaïi meþi,Zil(i)s jûras ûdentiòð.Ai, tçva zemîte,Tavu jaukumiòu!Smildziòa ziedçjaSudraba ziedus!Kas kaitçja man dzîvotMana tçva zemîtç:Visapkârt zaïa birze,Vidû kupls ozoliòð.Jautâjumi un uzdevumi5. Te varçtu izmantot projekta metodi, darbu veicot pat nedçïasgarumâ.7. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasAtbilde uz âíîgajiem jautâjumiem: burts "r".Ðajâ stundâ var spçlçt spçli "Jûra bango".t Katru dalîbnieku nosauc kâdas upes vârdâ.t Visi spçlçtâji sasçþas aplî.t Vadîtâjam nav krçsla. Viòð stâv vidû.t Vadîtâjs sauc, piemçram: Gauja – Venta.t Nosauktie mainâs vietâm. Arî vadîtâjs cenðas apsçsties kâdâ krçslâ.226

t Bez krçsla palikuðais kïûst par vadîtâju.t Ja saka: "Jûra bango!" – visi mainâs vietâm.Ðo spçli var spçlçt, upju nosaukumu vietâ liekot pilsçtu, skaitïuu. c. nosaukumus.Ðajâ stundâ iespçjams spçlçt spçli "Kur mçs dzîvojam". Didaktiskajâmateriâlâ "Zîle" ir spçles kartîtes.Iesakâm papildus pârrunât par Latvijas simboliku (karogu).141.–143. lpp.Jâzeps Osmanis. Noklausîta sarunaPieturas punkti· Valodas "tîrîba"· Dialogs· Neliterâro vârdu aizstâðana· Lîdzskaòu burti· Literârâ valodaTekstsStundas ievaddaïâ ieteicams piedâvât skolçniem noklausîties divassarunas (pieklâjîgu un nepiedienîgu). Sarunas var bût iepriekðnoklausîtas klasç, skolâ. Tâs var nolasît skolotâjs pats, var iestudçt2.–4. klases skolçni, kâ arî atskaòot audiokasetç ierakstîtas sarunas.Pirms sarunas noklausîðanâs dod skolçniem uzdevumu noteikt, ar koabas sarunas atðíiras.Pçc ðî temata aplûkoðanas var ierosinât skolçniem ieklausîties savâun citu sabiedrîbas locekïu runâ, kâ arî izsludinât klasç "Pieklâjîbasnedçïu".Jautâjumi un uzdevumi6. Lai dialogi bûtu daþâdâki, var piedâvât bçrniem izlozçt lomas:· pârdevçjs/pircçjs,· ârsts/slimnieks,· frizieris/klients,· skolotâjs/skolçns,· ðoferis/pasaþieris,· bçrns/drauga tçtis u. tml.7. Tautasdziesma skan ðâdi:Aust gaismiòa, lec saulîte, –Tas pirmais gaiðumiòð;Labrîtiòu! Dievs palîdz!Tâ pirmâ valodiòa.227

9. Atkarîbâ no bçrnu sagatavotîbas pakâpes iespçjams ðâds uzdevumavariants. Skolçniem jâsadomâ teikumi, kuros visi trîs vârdi sâkasar vienu burtu, piemçram,Èetri èiekuri èîkst.10. Atbildes: jaku, taku, makâ, laku, lîdaka, smaka.11. Pçc anekdotes izlasîðanas var aicinât bçrnus uz sarunu.· Kas ir sveðvalodas?· Kâdas sveðvalodas bçrni ir dzirdçjuði savâ apkârtnç?· Kurð no bçrniem jau zina kâdu vârdu sveðâ valodâ?· Kâdas sveðvalodas zina ìimenes locekïi?· Kâpçc jâmâcâs sveðvalodas? Utt.7. un 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasVai tu zini?Vârdi runâti ðâdâs valodâs:skola – latvieðu val.skûl – angïu val.ðûle – vâcu val.ðkola – krievu val.mokikla – lietuvieðu val.Papildus piedâvâjam spçli "Burvju vârdiòð".Spçli vada skolotâjs vai skolçns. Vadîtâjs liek izpildît daþâdas kustîbas.Spçlçtâjiem tâs jâizpilda tikai tad, kad vadîtâjs lieto "burvjuvârdiòu" – lûdzu! Spçli var sareþìît tâdçjâdi, ka vadîtâjs pats izpildavisas kustîbas, arî gadîjumos, kad tas nav jâdara.144.–146. lpp.Ârija Elksne. Lelles Mîces sludinâjumsPieturas punkti· Priekðstats par sludinâjumu· Apraksts· Lîdzskaòu burtiTekstsÐajâ dienâ jau no rîta pirms bçrnu ieraðanâs skolotâjs daþâdâsredzamâs vietâs klasç piestiprina sludinâjumus (var izmantot DM "Sludinâjumi").Stundas sâkumâ, izmantojot lappuses malâ doto informâciju,noskaidro, kas ir sludinâjums, kâpçc raksta sludinâjumus, kurtos var izlasît utt. Skolotâjs uzaicina bçrnus sameklçt sludinâjumu,228

kurâ izteikta vçlme pirkt, pârdot, mainît, izîrçt, iepazîties utt. Skolçns,kurð atrod sludinâjumu, nolasa to. Turpinâjumâ vajadzçtu parunâtpar to, ka sludinâjumi nevar bût izlîmçti, kur pagadâs. Tâdçïarî ðos sludinâjumus vajadzçtu piestiprinât pie improvizçta sludinâjumudçïa vai staba.Lai padarîtu stundu dzîvâku, sludinâjumus var arî nodziedât.Tâlâk seko darbs ar tekstu.Jautâjumi un uzdevumi3. Ieteicams veidot plânveidîgu sludinâjumu:· kas es esmu, un kâ mani sauc,· vecums,· izskats,· raksturs,· prasmes,· kâpçc meklçju draugu,· kur zvanît vai rakstît.Ðos pieturas punktus varçtu uzrakstît uz tâfeles.7. Var dot uzdevumu norakstît vienu dzejoïa pantu un pasvîtrottajâ lîdzskaòu burtus.MalasIeteicams rosinât bçrnus rakstît daþâdus sludinâjumus un piestiprinâttos pie sludinâjumu dçïa. Svarîgi, lai sludinâjumi bûtu reâli,saistîti ar bçrnu dzîvi.147.–149. lpp.Ðausmu stâsts. Lielâ cûcîbaPieturas punkti· Pieklâjîga uzvedîba· Lîdzskaòi (ì, dþ, í, è)· Tekstveide· Nepiecieðamîba rûpçties par apkârtçjo vidi· Personiskâ atbildîbaTekstsPirms mâcîbu stundas skolotâjs varçtu radît klasç mâkslîgu nekârtîbu– saíçpât tâfeli, pa grîdu un skolçnu soliem izmçtât konfekðupapîrus, varbût pat kâdu banâna mizu, tukðas plastmasas pudelesu. tml. Bçrniem atïaut ienâkt klasç tikai pçc zvana vai uzaicinâjuma.Bçrnu reakcija varçtu bût visdaþâdâkâ. Droði vien bçrni vaicâs, kas229

noticis, citi sâks ieviest kârtîbu utt. Pçc tam varçtu pârrunât, ko bçrnijuta, ieraugot nekârtîbu. Ja skolçni nereaìç uz izmaiòâm klasç, tadskolotâjam jâpievçrð bçrnu uzmanîba apkârt valdoðajai nekârtîbai.Kad klasç ieviesta kârtîba un apspriestas skolçnu emocijas, varlasît grâmatas tekstu un turpinât strâdât ar to.Pçc teksta izlasîðanas un pârrunâðanas, ja atliek laiks, iespçjamsskolçniem uzdot jautâjumus, uz kuriem atbildes tekstâ nav dotas, piemçram:· No kurienes uz kurieni brauca elektriskais vilciens?· Cik maksâja biïete?· Kur notika kviekðanas sacensîbas?· Kâdus èipsus çda sivçni?· Cik maksâ kolas pudele?Jautâjumi un uzdevumi6. Stâsta turpinâjumu var arî iestudçt, sadaloties grupâs. Pieredzeliecina, ka skolçni ïoti aktîvi spçlç savus iestudçjumus, bet viòi daþkârtneprot tos pabeigt. Tâdçï skolotâjam atkarîbâ no situâcijas prasmîgijâierobeþo bçrnu darbîba.Cits variants – bçrni mâjâs var uzzîmçt "multfilmu" stâsta turpinâjumam.7. Ðajâ stundâ vajadzçtu noskaidrot, vai visi bçrni ir braukuði vilcienâ.Varçtu izspçlçt braukðanu vilcienâ, iekâpðanu, izkâpðanu. Pievçrstuzmanîbu droðîbai gan uz perona, gan vilcienâ.11. Svarîgi nonâkt pie secinâjuma – ja bûsi nevîþîgs, nekârtîgs,tad neviens ar tevi negribçs spçlçties.8., 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasRunâjot par cûku, var izpildît ðâdu uzdevumu. Skolotâjs stâstapar Rasmiòu un zîmç uz tâfeles, bet bçrni uz lapâm vai burtnîcâs.Rasmiòa mâcîjâs rakstît un vienâ galâpapîra lapai uzrakstîja iespiesto lielo E,otrâ galâ viòa uzrakstîja mazo rakstîto e.Apakðçjâ malâ viòa uzrakstîja divus vecosW, bet augðâ lielo M. Pçc tam viòavisus burtus savienoja un beigâs pielikapunktu.Latvieðu bçrnu folklora. – R.: Zinâtne,1993. – 189. lpp.230

150.–152. lpp.Nellija Kovaïevska. No kâ darinâta pasaulePieturas punkti· Mâja, ìimene· Teikumu veidoðana· Saistîba starp rîcîbu un sekâmTekstsPârrunât, cik liela ir pasaule. Ieteicams izmantot globusu. Vçlamsnonâkt pie secinâjuma, ka svarîgâkais ir ìimene, mâjas.Jautâjumi un uzdevumi5. Skolotâjs rosina bçrnus pastâstît, ko varçtu darît Jânîtis.11. Mîklas atminçjums: brilles.6., 7., 8. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjums: mâmiòa.153.–155. lpp.Pçc Elenas Nîtas. BrâlîtisPieturas punkti· Brâïi, mâsas· Stâstîjuma veidoðana pçc attçla· Kâ respektçt citu vajadzîbasTekstsIejûtîgas attieksmes veidoðana brâïu un mâsu starpâ. Rûpes parjaunâkajiem ìimenes locekïiem.Pârrunât ar bçrniem, kâdas viòu ìimenç ir brâïu un mâsu savstarpçjâsattiecîbas.Stundâ ieteicams iepazîstinât ar E. Nîtas grâmatu "Rînas un Dâvjastâsti". Ja grâmata nav pieejama, tad piedâvâjam fragmentu no ðîsgrâmatas par Rînas un Dâvja ìimeni.Rînas un Dâvja mâmiòa ir vislabâkâ mâmiòa pasaulç. Rînas unDâvja tçtis ir vislabâkais tçtis pasaulç. Tâpçc viòi savu mâmiòu untçti nekad nevar sajaukt ar kâdu citu mâmiòu un tçti. Pat mazaisbrâlîtis Tenis pazîst viòus jau pa gabalu un sauc smalkâ balstiòâ:– Mâmiò! Tçti!231

Tad tçtis nosçdina Rînu uz viena ceïa un Dâvi uz otra. Mâmiòa paòemklçpî Teni, jo viòð ir vçl pavisam maziòð. Nu ir kopâ visa ìimene:Kârlis Ozols,Karîna Ozola,Rîna Ozola,Dâvis Ozols,Tenis Ozols.Liekas pavisam jocîgi, ka arî Tenim ir savs uzvârds.Jautâjumi un uzdevumi7. Pievçrst uzmanîbu dzejoïa noskaòai.6. un 14. uzdevumu var veikt arî rakstiski.156.–158. lpp.Pçc Annas Sakses. Dâvana mâmiòaiPieturas punkti· Mâmiòa· Mâjinieku mîïvârdiòi· Lîdzskaòi· Tuvinieku iepriecinâðanaTekstsPievçrst uzmanîbu teksta dialoga formai. Tekstu lasît lomâs. Skolçnivar sadalîties pâros un ðo dialogu inscençt. Bçrni varçtu prognozçt,ko uzzîmçja Liesmiòa, tad nolasît stâsta turpinâjumu.Anna Sakse. Kas ir vismîïâkais?Liesmiòa apsçdâs un sâka domât, kas viòai ir vismîïâkais.Vai lelle Babiòa? Nç, kamçr Babiòai pçc mutes mazgâðanas sarkanievaigi noplukuði, tâ vairs nebija tik mîïa.Vai pelçkais Incis, kas staigâja pa sçtu un reizçm spçlçjâs ar bçrniem?Bet nupat tas bija saskrâpçjis Liesmiòai roku. Tâds nelabs kaíis!Kas tad ir vismîïâkais? Zigis ir mîïð, viòð ir brâlîtis. Tçtis ir mîïð,viòð ir tçtis.Bet vçl mîïâka par viòiem ir mâmiòa. Kad viòa paòem klçpî, tadcitur nekur vairs negribas. Mâmiòa pati ir vismîïâkâ. Viòa uzzîmçsmâmiòu!Uzvilkusi uz baltas lapas iegarenu riòíi, viòa palûdza Zigim zilozîmuli un ar to iezîmçja divus zilus punktus. Pçc tam palûdza sarkanozîmuli un ievilka riòía apakðçjâ daïâ sarkanu svîtriòu.232

Vçl vajadzçja uzzîmçt matus, bet kâdâ krâsâ lai tos zîmç? Visskaistâkbûtu dzelteni. Un viòa palûdza Zigim dzeltenu zîmuli.Dzimðanas dienas rîtâ mâte, saòemdama Ziga kurvîti un Liesmiòaszîmçjumu, noskûpstîja bçrnus un pateicâs par iepriecinâjumu.– Mâmiò, tur es tevi uzzîmçju, – Liesmiòa steidzâs pastâstît.– Ej nu ej? – brînîjâs mâte. – Es nemaz nezinâju, ka man ir dzeltenimati!– Es tâpçc zîmçju dzeltenus, ka tu esi vismîïâkâ, – mâtei pieglauzdamâs,paskaidroja Liesmiòa.Pârrunât, par kâdâm dâvanâm mâmiòas varçtu bût îpaði priecîgas,kâ pareizi sveikt jubilârus.Jautâjumi un uzdevumi3. Ðo uzdevumu arî var izmantot, lai bçrni iepazîtos ar sinonîmiem.Atseviðíiem vârdiem pçc skolotâja izvçles veidot vârdus ar lîdzîgunozîmi (sinonîmus).Piemçram, zçns – puika, puiðelis,dod – sniedz, dâvina.4. Svîtriòu vietâ veidojas vârdi:dâvana torte viesiprieks puíes spçlesdejas dziesmas mûzika6. Pievçrst uzmanîbu dzejas valodas emocionalitâtei un tçlainîbai.3., 4. uzdevumu var veikt arî rakstiski.159.–161. lpp.Pçc Çrika Kûïa. Roku pasakaPieturas punkti· Íermeòa un apìçrba tîrîba· Divskaòi· Kâ rûpçties par savu veselîbu ikdienâTekstsStundas gaitâ var risinât krustvârdu mîklu "Kas vajadzîgs, laibûtu tîras rokas?".233

Uz tâfeles uzzîmçta krustvârdu mîkla.ûiepukAtbildes: ûdens, ziepes, suka, dvielis.Kâ klausîðanâs vingrinâjumu var lasît Raiòa dzejoli "Leïïu veïasdiena".Cik darbu daudz! Manu dieniòu!Es ðodien leïïu veïu mazgâðu.Tik daudz pa nedçïu sakrâjas,Lellîtei vçl mazgât nevedas.Nu silti spîd saule, tad labâk sokas,Nu visu tik baïïâ, kas vien pie rokas:Lelles krekliòi, biksîtes, svârciòi –Visi jânes uz lielo toveri.Tad tik viss ziepçts un berzçts tiks,Ne melnumiòa vairs nepaliks.Pçc òemðu visu tîrâ ûdenî skalot,Vçlâk izkârðu saulç balot.Kad veïa bûs sausa,Tad ar darbîba nekïûs vçl gausa:Tad rullçðu,Gludinâðu gludiòu,Glîti to lellîtes skapîtî sakârðu.Jautâjumi un uzdevumi7. Pirmajâ anekdotç divskaòus noteikt mutiski.9. Man darba pilnas rokas – daudz darba.Pa roku galam – pavirði, nekârtîgi.Saòem sevi rokâs – savaldies, saòemies.MalasMîklu atminçjumi: rokas, pirksti.234

Papildus stundâ var spçlçt rotaïu "Èaklie veïas mazgâtâji" (ja irpiemçrotas telpas).Skolçni sadalâs divâs grupâs. Pie mçría lînijas novilkta aukla,katrai grupai priekðâ nolikts viens kabatlakatiòð. Knaìi novietoti apmçramskrejceïa vidû.Pçc signâla jâpaòem kabatlakatiòð, pçc tam knaìi, jâaizskrien lîdzauklai un jâpakarina.Nâkamâ dalîbnieka uzdevums ir kabatlakatiòu noòemt, knaìusnolikt atpakaï vietâ un kabatlakatiòu atdot nâkamajam dalîbniekam.Tâ skrçjienu turpina, lîdz visiem ir bijusi iespçja "veïu" pakârt vainoòemt.162.–164. lpp.Pçc Ata Baiþas. SamboPieturas punkti· Telpu tîrîba· Apavu kopðana· Teikums· Kâ ikdienâ rûpçties par savu veselîbuTekstsTeksts ievada sarunu par tîrîbu telpâs. Papildus var nolasît AlbertaLoèmeïa dzejoli "Nepazûd ne lietiòa". (A. Loèmelis. Riteòi vaitîìeri. – R.: Liesma, 1989.)Nç, nepazûd ne lietiòa,Tik maina savu vietiòu!Nav lidmaðînai propellera?To pielieku es motorolleram.Kad pârstumjam mçs dîvânu,Es redzu ainu dîvainu –Te ritentiòð,alvas zaldâtiòð,Zîmuïiun mantas citas,Kas sen jau pazuduðas ðíita.Ha! Nepazûd ne lietiòa,Tik maina savu vietiòu!...235

Jautâjumi un uzdevumi5. Ðajâ uzdevumâ vçlams precîzi norakstît no teksta.7. Neiederas: vâze, lupata, gulta.10. Ja skolçniem grûtîbas sagâdâ kurpju vai sporta apavu auklusasieðana, tad var to mâcîties.MalasMîklu atminçjumi: suns, apavi.165.–167. lpp.Ojârs Vâcietis. ZobiPieturas punkti· Zobu higiçna· TeikumsTekstsPçc teksta lasîðanas bçrni spogulî (individuâli) apskata savus zobus– vai tie ir tîrîti vai ne.Ja par zobu higiçnu jau runâts veselîbas mâcîbas stundâs, tad skolçnusvar ievadît frazeoloìismu izpratnç, izmantojot Mâras Zâlîtesdzejoïus (M. Zâlîte. Deviòvîruspçks. – R.: Liesma, 1985).· Par kâdu zobu stâsta ðis dzejolis?Mums laukos ir ðíûnis.Tam jumtâ liels robs.To esot izgrauzis laika zobs.Laiks laikam ir milzîgs,ja tâdu robuvar izgrauzt ar vienuvienîgu zobu!Laika zobs – nelabvçlîgi apstâkïi, kas ilgâkâ laika posmâ kaut kobojâ, iznîcina.Man ir uz tevi zobs.Man patîk zoboties.Bet tu man liki nokaunçties.Kauns nezinâja vairs, kur dçties.Rît pie zobârsta es doðosun to zobu izlaboðu.236

Lai vairs zobs uz tevi nav.Kaut vai lai to ârâ rauj!Man ir zobs uz kâdu – es kâdu necieðu, cenðos viòam kaitçt.Iespçjams pârrunât arî citus frazeoloìismus:· griezt zobus uz kâdu – bût ïoti dusmîgam, ïaunoties uz kâdu· çst ar gariem zobiem – negribîgi çst· kârt zobus vadzî – palikt bez pârtikas, badoties· iekost mçli zobos – neizstâstît ko nepârdomâtu, nevajadzîgu· turçt mçli aiz zobiem – klusçt, neizpaust noslçpumu· zobi vaïâ vien stâv – daudz smejasJautâjumi un uzdevumi5. Pirms uzdevuma veikðanas noskaidro zobu trîs pamatfunkcijas:çðana, runâðana, patîkama âriene. Pievçrð uzmanîbu tam, kâda nozîmezobiem ir sejas izteiksmes veidoðanâ. Aplûko smaidoða cilvçkaattçlu. Lai uzskatâmi parâdîtu, kâ zobi iespaido cilvçka izskatu, varattçlâ vienu priekðzobu aizkrâsot ar melnu krâsu.MalasSvarîgi visiem kopâ izlasît "Zobus var sabojât, ja...". Pârrunât, kâdosvçl gadîjumos tiek apdraudçti zobi.168.–170. lpp.Pçc Mirdzas Timmas. JçriòðPieturas punkti· Emocionâli vçrtçjoðas attieksmes veidoðana· Prognozçðana· Saudzîga attieksme pret rotaïlietâm· Taupîbas nozîmeTeksts apzinâti sadalîts trijâs daïâs, lai skolçniem bûtu iespçjaprognozçt stâsta turpinâjumus. Stâsts lasâms pa daïâm. Lai darbagaitâ skolçnu uzmanîbu nenovçrstu turpmâkâs daïas, tâs ieteicamsaizsegt. Pçc katras daïas izlasîðanas nepiecieðams ðo teksta daïu apspriest,strâdâjot ar jautâjumiem. Darba gaitâ, kâ liecina pieredze,noteikti radîsies arvien jauni jautâjumi, kurus var pârspriest, parkuriem var filozofçt.Tâ kâ ðajâs stundâs grâmatâ nav piedâvâti rakstu darbi, skolotâjspats var ierosinât bçrniem rakstît kâdu radoðu darbiòu (pçc bçrnu237

spçjâm), piemçram, novçlçjumu jçriòam vai Ilzîtei, vçstulîti vai zîmîti,aprakstu par savu rotaïlietu u. tml.Ja skolçniem rodas interese par jçriòa turpmâkajâm gaitâm, literârâslasîðanas stundâs var izlasît Mirdzas Timmas grâmatu "Jçriòapiedzîvojumi" (mums zinâmais izdevums – Èikâga, 1969 vai þurnâlos"Mazputniòð"). Tâ kâ lielai daïai Latvijas skolu, iespçjams, ðî grâmatanav pieejama, daþos vârdos pastâstîsim, kas notika tâlâk.... Kad mamma bija jçriòu saposusi, viòa to ielika maðînas sçdeklî,kur parasti sçdçja Ilzîte. Jçriòð bija priecîgs par to, bet brauciena sâkumâIlzîte pat nepamanîja jçriòu. Kad viòa to ieraudzîja, meitenenikni iesaucâs: "Vecais jçrs sçþ manâ vietâ! Ej nost, es tevi negribu!"Ilzîte paíçra jçriòu un izmeta pa auto logu. Maðîna aizbrauca, jçriòðpalika guïot meþmalas grâvî.Un tad sâkâs jçriòa piedzîvojumi. Viòð palika dzîvot meþâ, kur satikadraugus – zaíi, bebru, vâveri, ezi, stirniòu, bet viòa labâkie draugibija sunîtis un kaíîtis. Kopâ viòi piedzîvoja daudz interesanta – svinçjameþa svçtkus, gâja zemençs, apmeklçja skolu, gâja ciemos pierûíiem, pie fotogrâfa, friziera, brauca ar karuseli, ar laivu utt.Jçriòð kopâ ar sunîti un kaíîti dzîvoja draudzîgi savâ mâjiòâ unpar Ilzîti vairs nedomâja.171.–173. lpp.Latvieðu tautasdziesmas par vasaruPieturas punkti· Tautasdziesmas par vasaru· Vasaras pazîmes· Attieksme pret dabu· Emocionâli vçrtçjoðas attieksmes veidoðana· NovçlçjumsTekstsPârrunât, kâdas pazîmes raksturîgas vasarai. Ieteicams izspçlçtDM spçli "Atðíir gadalaikus!", sameklçjot vasarai raksturîgâs pazîmes.Jautâjumi un uzdevumi2. Pârrunât, kâ pareizi rakstît vçlçjumus.3.–7. Veidot emocionâli vçrtçjoðu attieksmi pret dabas nesaudzçðanu.Rosinât bçrnus pastâstît par savu attieksmi pret dabu. Rosinât238

iejusties Gijas un Madaras lomâ, paust savu vçrtçjumu zçnu un meiteòurîcîbai, pârrunât, kâ risinât konfliktus.9. Puíu nosaukumi: zvaniòi, pîpenes, pienenes, magones.8. un 9. uzdevumu var veikt arî rakstiski.MalasMîklu atminçjumi: ziema un vasara; lietus, zeme, augi.Atbilde uz âíîgo jautâjumu:jûnijs – ziedu mçnesisjûlijs – siena mçnesisaugusts – pïaujas mçnesis174.–176. lpp.Pçc Viktora Lagzdiòa. NaktsvijolePieturas punkti· Saudzîga attieksme pret dabu· Priekðstats par Sarkano grâmatu· Teikumu veidoðana, izmantojot tabulu· Stâstîjums pçc attçlaTekstsPârrunas par saudzîgu attieksmi pret dabu. Sniegt pirmo priekðstatupar aizsargâjamiem augiem, "Sarkano grâmatu".Vçlams atkârtoti izlasît pçdçjo teikumu un pârrunât, kâpçc naktsvijolepateicîgi pamâj. Rosinât bçrnus saprast, ka par skaistumu varpriecâties arî no attâluma, neiznîcinâts skaistums spçj iepriecinât ïotidaudzus. Mâcît bçrnus nebût egoistiem.Jautâjumi un uzdevumi5. Augs – dzeguþkurpîte.Dzîvnieki – purva bruòurupucis, sikspârnis.5. un 7. uzdevumu var veikt arî rakstiski.Ieteicams spçlçt spçli "Svçtki" no didaktiskâ materiâla "Zîle".239

PASKAIDROJUMI PAR DARBA LAPÂM1. darba lapa6. uzd. Atðifrçjums: Gudrîbu ar karoti neieliesi.2. darba lapa2. uzd. Krustvârdu mîklas atminçjumi: 1. zeíe, 2. dûrainis, 3. cepure,4. cimds, 5. kaþoks.3. darba lapa2. uzd. Pievçrst uzmanîbu tam, ka tekstâ ir tikai loìiskâs kïûdas.5. uzd. Krustvârdu mîklas atminçjumi: 1. ledus, 2. sniegs, 3. dûraiòi,4. lausks, 5. svece, 6. slçpes, 7. garausis, 8. kadiíis, 9. vâvere.4. darba lapa4. uzd. Burtu meþâ paslçpies lâcis, dzenis, meþacûka, stirna, vilks,vâvere, ezis, alnis, lapsa, sîlis.5. darba lapaKlausîðanâs teksts.Latvieðu tautas pasaka.Par zelta atslçguVienâ aukstâ dienâ kâds zçns brauca meþâ malku cirst. Viòð bijaïoti nosalis. Tâpçc sadomâja sniegu nogrûst, lai varçtu sasildîties.Sniegu rakdams, – ko domâjat – viòð uzraka zelta kastîti..."Bet, pag," viòð iedomâjâs, "kur kaste ir, tur arî atslçgai vajagabût!" – un meklçja atslçgu. Par laimi, arî atrada to un tûliò slçdza vaïâ.Tad nu gaidîsim, kad viòð atslçgs, kas tur labs iekðâ bûs!5. uzd. Atðifrçjums: Tu esi labi pastrâdâjis!9. uzd. Liekâs lietas: maðîna, íçde, pulkstenis.6. darba lapa· Saprast sava vârda nozîmîgumu, mâcçt pateikt daþus teikumus parsavu vârdu.· Trençties cilvçku vârdu rakstîbâ.Stundas ievadâ var izmantot tautasdziesmas par cilvçku vârdiem:Es piedzimu mâmiòaiBez vârdiòa, bez krekliòa.Ja bûs laba krustamâte,Dos vârdiòu, dos krekliòu.240

Paldies saku mâmiòai,Ka Jânîti vârdâ lika:Kad atnâca Jâòa diena,Visi Jâni daudzinâja.Paldies saku mâmiòai,Ka Ieviòu vârdâ lika:Kad atnâca pavasaris,Visi lîèi balti zied.Skolotâjs var atnest uz klasi lelli un pastâstît, ko lelle varçtu teiktpar savu vârdu. Piemçram:Mans vârds ir balts un smarþîgs – Ieva. Ievas zied pavasaros. Tades priecâjos par skaistajiem krûmiem. Daþreiz nolauþu ievas zaru unielieku vâzç.Man patîk mans vârds.4. uzd. Skolotâjam ðajâ stundâ nepiecieðams kalendârs, lai varçtupateikt vârdadienas datumu tiem bçrniem, kuri to nezina.5. uzd. Atbildes: 1. – Lîga, 2. – Jânis, 3. – Ieva, 4. – Laima, 5. –Gundega.6. uzd. Skolotâjs savu vârdu un uzvârdu uzraksta uz tâfeles.7. uzd. Nâkamajâ stundâ jâatlicina laiks, lai uzklausîtu skolçnustâstîjumu par savu vârdu. To var ieplânot arî kâdâ klases pasâkumâ.7. darba lapa· Viesîbas· Vârdi ar lîdzîgu nozîmi· Stâstîjuma veidoðana pçc attçla ar jautâjumu palîdzîbu1. uzd. Turpinâs domraksta rakstîðanas prasmju veidoðana.Vçlams atgâdinât, ka vârds "apsveikums" ir grûts un uzmanîgi norakstâmsno attçla.5. uzd. Atbildes: torte, putukrçjums, pîrâdziòi, kliòìeris.Skolçni, kuri darbu paveic âtrâk, izkrâso zîmçjumus.8. darba lapa· Tautasdziesmas noraksts· Zilbes· Mîklu minçðana1. uzd. Mâcîties pareizi norakstît tautasdziesmu – katru rindu sâktjaunâ lînijâ ar lielo sâkuma burtu.Paskaidrot, ka tâpat vairumâ gadîjumu raksta arî dzejoïus.4. uzd. Mîklu atminçjumi: skurstenis, jumts, ceïð, priedes.5. uzd. Lai vieglâk bûtu orientçties zilbçs, bçrniem mâca nosvîtrottâs zilbes, no kurâm jau sastâdîts vârds.5 dârzeòu nosaukumi: guríi, ziròi, burkâni, tomâti, bietes.241

9. darba lapa1. Izrakstâmi ðâdi vârdi:pienene, putnu bûrîtis, pûpoli.5. Koku nosaukumi: liepa, vîtols, kïava, apse, kastaòa.10. darba lapa1. Putnu nosaukumi tautasdziesmâs:1) dzeguzîte,2) balodîði,3) dzenîðam, dzçrvîtei.2. Putnu nosaukumi:pûce grieze zvirbulispapagailis gulbis zosspîle gârnis zîlîtepupuíis gailis zîriòð3. Treðajâ teikumâ pievçrst uzmanîbu vârda "Latvija" pareizrakstîbai!4. Krustvârdu mîklas atminçjums:stra Z dss Î lisba L odisdz E guze11. darba lapa2. Tautasdziesmâs svîtriòu vietâ ierakstâmi:1) bite, 2) oda.4. Bites sûc asinisSienâþidzîvo ûdens tuvumâMârîteslec un sisinaLaputisvâc nektâruOdiçd laputisSpâressûc sulu12. darba lapa3. Atðifrçjums: sliekas, muðas, odi.4. Zivi noíçra Armands.13. darba lapa2. Dzîvnieku nosaukumi:lâcis, lapsa, stirna, zaíis.14. darba lapa1. Mâra dosies uz Olaini.Andrejs – uz Dobeli.Linda – uz Kolku.ääääää242

4. Atðifrçjums.Santa dzîvo Lîgatnç, bet mâcâs Siguldâ.Viòa bieþi Rîgâ apciemo draudzeni Inu.Meitençm ïoti patîk Vecrîga.15. darba lapa1. uzd. Lai izpildîtu ðo uzdevumu, nepiecieðama karte. Ja ar kartçmir nodroðinâti visi skolçni, tad ðo uzdevumu var veikt sacensîbuveidâ. To var darît arî pâros un grupâs. Kurð pirmais izpildîjis uzdevumu,sauc: "Bingo!"16. darba lapa6. Piedâvâtais uzdevums rosina bçrnu fantâziju."Noburt" nozîmç atdzîvinât, pârveidot priekðmetus par dzîvâmbûtnçm: ar seju, íermeni, apìçrbu u. tml.17. darba lapa· Pasaka, darbojoðâs personas· DivskaòiPirmo darba lapas daïu ieteicams bçrniem likt pildît patstâvîgi,lai viòi izprot pasakas saturu, prot nosaukt darbojoðâs personas.5. uzd. Jâuzmanâs, jo krâsot nepiecieðams tikai gaili. Tâ tiek pârbaudîts,vai skolçns vçrîgi izlasîjis uzdevuma nosacîjumu.6. uzd. Pârbauda, kâ skolçni pazîst divskaòus.7. uzd. – anagrammas. Atbildes: pasaku, avîzi, þagaru, filmu, vasaru.18. darba lapaÐajâ stundâ katram skolçnam ir vajadzîgs ðîgada kalendârs arvârdadienâm. Ja bçrni iepriekð nav strâdâjuði ar kalendâru, skolotâjssniedz konsultâcijas darba gaitâ.Kad 1.–3. uzd. ir izpildîts, tad skolotâjs nolasa tekstu.Netâlu no Ilvas, Nika un Danas mâjâm bija mazs ezeriòð.– Iesim peldçties! – Dana iesaucâs.Taèu Niks iebilda, ka mâmiòa neïaujot peldçties, jo ûdens esotauksts.– Es tomçr nopeldçðos! – teica Dana.– Labi! – Ilva iesaucâs. – Lai Dana iet. Peldçðana ir veselîgs sports.Tâ var norûdîties.– Bet viòa var noslîkt! – Niks raizçjâs.– Es paòemðu glâbðanas riòíi.Dana paòçma riòíi un aizgâja peldçties, bet Ilva un Niks pa tolaiku devâs uz dârzu çst zemenes. Pçc kâda brîtiòa abi bçrni nolçmapaskatîties, kâ Danai veicas peldçðana. Pienâkuði pie ezera, viòi ûdenîieraudzîja glâbðanas riòíi, bet Danas nekur nebija.243

– Dana! – Niks skaïi iesaucâs, bet Ilva bija tik ïoti uztraukta, kanespçja parunât un sâka raudât.– Ko jûs abi bïaustâties, – atskançja Danas balss no meþmalas, – estepat meþmalâ çdu zemenîtes.– Kâ tu mûs nobiedçji! – teica Niks.Pçc teksta nolasîðanas skolçniem jâïauj iepazîties ar 4. un 5. uzd.Tad tekstu lasa vçlreiz. Pçc atkârtotas lasîðanas bçrni pilda 4., 5. unpârçjos uzdevumus.Ðajâ stundâ vai vçlâk dzirdçtâ stâsta sakarâ vajadzçtu pârrunâtpar droðîbas noteikumiem uz ûdens un tâ tuvumâ.8. uzd. Atðifrçjums: Saulainu vasaru!TURPMÂKÂS DARBA LAPAS IR KÂ PAPILDMATERIÂLSVizu, vizu, Metenîti!Ðî darba lapa izmantojama kâ papildmateriâls, iepazîstinot skolçnusar Meteòu tradîcijâm. To var pildît gan skolâ, gan mâjâs.1. uzd. Ieteicams noskaidrot, kurð uzrakstîjis visgarâko vârdu. Tasarî ir vistâlâk aizbraucis.3. uzd. Meteòu çdieni: karaða, medus, pupas, putra, pîrâgi.5. uzd. Atðifrçjums: Meteòos jâdod bçrniem cûkas ðòukuru çst, tadlabi mâcçs rakstît.Nâc nâkdama, Liela diena!5. uzd. Atðifrçjums: Lieldienâs vajag ðûpoties, lai odi neçd.6. uzd. Sîpolu mizas, kumelîðu tçja, bçrzu lapas, melleòu ievârîjums.Ûsiòð jâja pieguïâ...2. uzd. Produkti pantâgam: olas, speíis, milti, piens.3. uzd. Mîklu atminçjumi: pçrkons, vilciens, mute un zobi, zirgs unrati, jâtnieks un zirgs.6. uzd. Atðifrçjums: Ûsiòu rîtâ staïïi jâaizslçdz, jo tanî laikâ burvjiun raganas staigâ apkârt.Raibâ darba lapa3. uzd. Lapa vai lûpaRiepa vai liepaRipaPïâpaÏipaVârpaÍepa

DIKTÂTIsvece, istaba, iela, skola, soma, klase, domas(7 vârdi)Mârim zirgi. Visi pelçki. Kur tie ganâs?(7 vârdi)Ir ziema. Ârâ liels sals. Man kaþokâ silti.(8 vârdi)Lauki ir balti. Sirmîtis velk ragavas. Kas tur skan?(9 vârdi)Eglçm baltas cepures. Vâverei pelçks kaþoks. Man raibi cimdi.(9 vârdi)Sniegâ kûleòo zaíçni. Ak vai! Kur viòu mâmiòa?(8 vârdi)Mârai burkâns. Gitai spainis. Vitai ogles. Kam ir slota?(9 vârdi)Edgars jauc krâsas. Puika zîmçs rûíi. Tas tik bûs vareni!(10 vârdu)mâsa, meita, tçtis, dçli, mute, mâja, viesi, puíes, saule, diena(10 vârdu)Visi sçþ pie galda.Zane paòem maizi. Viòa çd zupu.(10 vârdu)Mâris labi lasa. Guna Lîce smaida. Es arî smaidu.(9 vârdi)Zaíis gaida ezi. Ezis pietek pie upes. Viòi dodas ciemos.(10 vârdu)Zaíi sauc par Pelçci. Pelçcis dzîvo meþâ. Meþâ ir maz zaíu.(11 vârdu)Lapsa tup zem egles. Zarâ sçþ vâvere. Par ko viòas runâ?(11 vârdu)bite, ragi, pele, zupa, èupa, sega, íepa, poga, raíeteZeme ir balta.(12 vârdu)lâse, dûmi, mâli, sçne, èîba, lîme, kâja, vâvere, pedâlisZaíim salti. Kur guï lâèi?(14 vârdu)kauli, laipa, meita, soma, viesi, puika, priede, traukiBçrni veï sniega bumbas. Cik lielas!(14 vârdu)245

milti, lâpsta, pïava, brâlis, zirnis, grabulis, asteresModrim ir slçpes. Kur zçns slçpos?(13 vârdu)Es mazgâju logu. Mâsa slauka grîdu. Brâlis aplej puíes. Mums patîktîrîba. Tîrâ mâjâ labi dzîvot.(16 vârdu)Saulîte silda. Putni lido. Zâlîte zaïo. Vai klât pavasaris?(9 vârdi)Mazais Agris ir èakls. Ko viòð dara? Zçns gatavo putnu bûrîti.(11 vârdu)Dîíî mostas vardes. Viòas lec krastâ. Cik salti! Vardes sâk lçkât.(11 vârdu)Buzis ir neliels târpiòð. Viòam patîk ceïot. Kur ðodien Buzis dosies?(11 vârdu)Putni atlido no tâlienes. Cîruïi ir pirmie. Viòi çd daþâdus kukaiòus.(11 vârdu)Pagalmâ staigâ vistas. Mâmiòa un Daina baro tâs. Arî zvirbuïi gribcienâties. Ko nu?(14 vârdu)Zirneklis auþ tîklu. Viòð íers muðas. Tîklâ iepûta vçjð. Vai tîklsnesatrûks?(12 vârdu)Upç dzîvo raudas. Zivis kustina spuras un asti. Cik raudas âtri peld!(11 vârdu)Latvijai ir diþi meþi. Lieli ezeri un upes. Kas vçl ir Latvijai? Mazasmeitenes un zçni.(16 vârdu)Lindai ir lelle. Viòu sauc Zane. Lellei ir gari mati. Sapîti bizçs. Lindamîl savu lelli.(16 vârdu)Manu brâli sauc Elmârs. Viòð ìimenç ir jaunâkais. Es lasu pasaku.Elmârs klausâs. Cik jauka pasaka!(16 vârdu)Katram ir sava mâja. Pûce dzîvo kokâ. Vçzis ûdenî. Lûsis meþâ.Skudras pûznî. Bites stropâ. Kur dzîvo muðas?(18 vârdu)Evija gaida vasaru. Tad viòa brauks uz laukiem. Tur dzîvo mâsîcaMaira. Meitenes ies peldçties. Vai tu proti peldçt?(19 vârdu)

PAMATNOSTÂDNES ÂBECÎTES"ZÎLE" IZVEIDÇ UN LIETOÐANÂ1. Latvieðu valodas mâcîðana 1. klasç notiek integrçti. Visasèetras runas darbîbas prasmes (klausîðanos, runâðanu, lasîðanu, rakstîðanu)skolçni apgûst kompleksi, nenodalot runas darbîbas veiduscitu no cita. Protams, laiku pa laikam priekðplânâ izvirzâs kâda vienarunas darbîba, taèu pieejai kopumâ ir raksturîga runas darbîbasveidu (attiecîgi èetru prasmju) integrâcija.Pats par sevi saprotams, ka âbecîtç galvenokârt ir iestrâdâts materiâlsskolçnu lasîtprasmes un rakstîtprasmes apguvei. Runâtprasmesattîstîðanai ir domâts ilustratîvais un literârais materiâls. Klausîðanâsprasmes attîstîðanai skolotâjs piemeklç atbilstoðus literâros darbus.Mâcîbas caurauþ skolçnu runâðanas prasmes pilnveide – vârdukrâjuma bagâtinâðana, izrunas izkopðana un tekstveide (atstâstîðana,stâstîðana). Tâtad lîdzâs tematiskajai integrâcijai sava vieta ierâdâmaarî prasmju integrâcijai.2. Prasmi lasît, rakstît, kâ arî klausîties un runât bçrni apgûstaktîvâ praktiskâ darbîbâ. Praktiskâs darbîbas metode ir vadoðâmâcîbu metode lîdzâs citâm – ilustratîvi izskaidrojoðai metodei,problçmiska rakstura sarunai, skolotâja stâstîjumam un skaidrojumam.Skolçni klausâs skolotâja un klasesbiedru runu, kâ arî audioierakstusun veic uzdevumus pirms klausîðanâs, klausîðanâs laikâ unpçc klausîðanâs. Savu runu bçrni pilnîgo no izrunas, vârdu krâjumaattîstîðanas un tekstveides viedokïa. Skolçni veic praktisku darbîbuar skaòâm, burtiem, vârdiem, teikumiem – atzîmç objektu, kura nosaukumâir norâdîtâ skaòa, krâso un zîmç burtus, atstâsta dzirdçto,redzçto, piedzîvoto un izfantazçto, raksta (ar iespiedburtiem) vârdus,teikumus un pat nelielus tekstus utt. Bçrns vienlaikus ir arî âbecesautors un ilustrators (viòð krâso, zîmç, raksta, savelk, apvelk, atdala,izsvîtro, lasa atbilstoði mâcîbu uzdevumiem).3. Skolçnus rosina likt lietâ daþâdas maòas (redzi, dzirdi,tausti), kâ arî kustîbas, lai apgûtu mâcîbu saturu. Seviðíi spilgti247

tas izpauþas burtu iegaumçðanâ, kad bçrniem piedâvâ daþâdus darbîbaspaòçmienus, lai viòi daudzveidîgi "izdzîvotu" katru burtu. Runasattîstîðanas vingrinâjumos bçrni dramatizç un inscenç, izmantojot arînevârdiskos saziòas lîdzekïus (kustîbas, mîmiku, þestus).4. Âbece pilda vairâkas funkcijas: parâda mâcîbu saturu, kasbçrnam jâapgûst, iezîmç metodes un paòçmienus mâcîbu saturaapguvei, rosina skolotâju un bçrnu âbeces materiâlu izmantot radoði.Âbecç ir materiâli skolçniem ar daþâdu mâcîtîbu un mâcâmîbu,lai dotu virzîbas iespçju jebkuram bçrnam. Vienlaikus jâatzîst, kaneviena âbece nespçj pilnîbâ nodroðinât ikkatru bçrnu ar tikai viòamnepiecieðamo mâcîbu saturu un tâ apguves paòçmieniem. Skolotâjs,nevis âbece ir un paliek galvenais bçrnu virzîbas nodroðinâtâjs.5. Lasîtprasmes un rakstîtprasmes apguvei izmanto analîtiskisintçtisko skaòu metodi. Analîze (vârda sadalîðana zilbçs un skaòâs)sagatavo sintçzi (lasîðanu).Lasîðanas un rakstîðanas pamatâ ir darbs ar skaòâm. Pirms burtamâcîðanâs vispirms iepazîstas ar attiecîgo skaòu – to izdala no vârdaun mâcâs izrunât, kâ arî saklausît vârdos, kur skaòa atrodas daþâdâspozîcijâs. Sadomâ vârdus ar attiecîgo skaòu. Tad iepazîstas ar skaòasgrafisko zîmi – burtu. Tâtad, pirms skolçni íeras pie burtu, zilbju unvârdu lasîðanas, viòi vârdus sadala zilbçs un skaòâs un izdala jaunoskaòu (analizç).Kad skolçni sadomâ vârdus ar kâdu skaòu vai saliek tos no burtiem,vai drukâ, vai jau lasa, viòi sintezç valodas vienîbas. Analîzesun sintçzes saistîba viscieðâkâ ir vârdu salikðanâ no burtiem, drukâðanâun lasîðanâ.Lai nodroðinâtu analîzes un sintçzes saistîbu, âbecç ir rosinâjumidrukâðanai. Jo vispusîgâk bçrns "izdzîvo" valodas skaòas, jo vieglâkviòam sokas lasîtprasmes un rakstîtprasmes apguve, mâcoties pçcanalîtiski sintçtiskâs skaòu metodes.Lîdztekus ir izmantojami veseluma metodes paòçmieni. Populârair t. s. "fotografçðana". Tâs bûtîba ir ðâda: ierobeþotu laiku demonstrçlasâmâs vienîbas, skolçni cenðas veikli izlasît un iegaumçtlasîto. Âbecîtç ir dotas vârdu grupas, ko var izmantot arî "fotografçðanai".6. Âbecîtes lietoðanas ilgums – pçc vajadzîbas. Viela âbecç irblîvçta: katrâ atvçrumâ ir jauni apgûstamie burti. Tas nenozîmç, kaatvçrumâ dotâ mâcîbu viela (lasîðanai un rakstîðanai) bûtu jâapgûstvienâ dienâ. Skolotâjs vada mâcîbas, òemot vçrâ bçrnu izziòas iespçjas,un atvçruma materiâlu izmanto divas vai pat vairâk dienu.248

7. Âbecîtes atvçruma kreisajâ pusç ir lasâmviela galvenokârt arjau mâcîtiem burtiem, bet labajâ pusç daïa materiâlu – ar vçlnemâcîtiem burtiem. Labâs puses materiâlu izmantoðanas iespçjas:atrast un iekrâsot tikai noteiktu burtu, izlasît atseviðíus vârdus, norakstîtar iespiedburtiem jeb "drukât" kâdu vienîbu, "drukât" attçlanosaukumu, kuru vai nu izvçlas no dotajiem, vai arî bçrns to izdomâpats, "lasîtâjiem" – izlasît visu materiâlu un veikt norâdîto uzdevumuu. tml. Lasâmviela âbecîtç ir îpaði piemeklçta vai sacerçta, lai tâ atbilstu7–8 gadus vecu bçrnu izziòas vajadzîbâm un interesçm. Tâpçcir daudz vçstîjuma tipa tekstu par dzîvnieku un to mazuïu, kâ arîskolasbçrnu dzîvi. Jâdomâ, ka piedâvâtâ lasâmviela rosinâs skolçnusne vienu reizi vien lasît tekstus, tâdçjâdi pilnîgojot savu lasîðanastehniku (nostiprinot apziòâ vârdu redzes tçlus) un lasîtâ izpratni.Ir vieta pat teikumu "drukâðanai". Tas ir netieðs norâdîjums uzsacerçðanu un radoðâs rakstîðanas aizsâkumiem. Ja bçrns "drukâ" arzîmuli, tad ir iespçja labot un uzlabot rakstîto. Lînijâs ar pildspalvuvarçtu rakstît tie bçrni, kuri ir labi sagatavoti rakstîðanai.Âbecîti lieto kopâ ar parasto lîniju burtnîcu. Tajâ skolçni netikai veic tradicionâlos rakstu darbus, bet arî modelç, zîmç, "drukâ".Attçlus krâso, kâ arî izmanto nopietnâkiem didaktiskiem nolûkiem –vârdu nosaukðanai, to skaòu analîzei, vârdu un atseviðíu skaòu izrunai,teikumu un tekstu veidoðanai, attçla un atbilstoða vârda savienoðanaiutt. Attçli atvçruma kreisajâ pusç augðâ ir tîði pieblîvçti, laibçrni pçc tiem varçtu nosaukt vârdus ar apgûstamajâm skaòâm.METODISKAS PIEZÎMES PAR SPECIFISKIEMÂBECES MÂCÎBU JAUTÂJUMIEM1. IZRUNAS, FONEMÂTISKÂS DZIRDES UN VÂRDUSKAÒU ANALÎZES PRASMES ATTÎSTÎÐANALai efektîvi apgûtu visas èetras runas darbîbas prasmes, liela vçrîbair jâveltî bçrnu darbam ar valodas skaòâm.Latvieðu valodas fonçtiskâs, grafçmiskâs un ortogrâfiskâs îpatnîbasnosaka, ka, jo pamatîgâk bçrni iepazîst valodas skaòas, jo sekmîgâknoris viòu lasîtprasmes un rakstîtprasmes apguve. Jâuzsver tâdamûsu skaòu sistçmas îpatnîba kâ îsie un garie patskaòi. Ja bçrni navpietiekami vingrinâjuðies minçto skaòu diferencçðanâ âbeces mâcîbâs,sekas ir redzamas vçl ilgi – pat vidçjo klaðu skolçni kïûdaini apzîmçpatskaòu garumu.249

Lîdzîgi ir jâvingrinâs atðíirt (pçc izrunas un dzirdes) arî balsîgosun nebalsîgos lîdzskaòus. Skaòu atðíirðanas spçja nosaka kâ lasîtprasmes,tâ rakstîtprasmes attîstîbu. Tikpat svarîga nozîme irprasmei noteikt vârdâ visas skaòas un to secîbu.Ar skaòu saklausîðanu un to secîbas noteikðanu cieði saistîta irrunâðana. Vçlams katru vârdu, kurâ jâsaklausa skaòa (skaòas), bçrniemizrunât atkârtoti, jo runas kustîbu sajûtas palîdz atðíirt vârdâietilpstoðâs skaòas un arî noteikt to secîbu.Skolçni veic âbecîtç iestrâdâtâs un arî citas darbîbas fonemâtiskâsdzirdes un vârdu skaòu analîzes prasmes attîstîðanai:· nosauc attçlâ redzamos objektus un nosaka vârdos attiecîgo skaòu(skaòas),· nosaka vârdâ pirmo un pçdçjo, vçlâk arî jebkuru citu skaòu pçckârtas,· izdala vârdâ vienâdâs skaòas, nosaka to atraðanâs vietu,· savieno doto burtu ar tâ objekta attçlu, kura nosaukuma pirmâskaòa atbilst burtam,· "iekrauj" kastç vai citâ tilpnç visus priekðmetus (attçlus), kuru nosaukumosir attiecîgâ skaòa,· nosaka, kuru klases bçrnu vârdos ir attiecîgâ skaòa,· grupç attçlus atkarîbâ no to nosaukumu pirmâs skaòas, piemçram,p un b atðíirðanai piedâvâ ðâdus attçlus: pupa, bumba, bumbieris,balodis, pîle, pildspalva u. c.,· salîdzina pçc izrunas un dzirdes vârdus, kuri atðíiras tikai ar vienuskaòu (lapa – lâpa, seja – sçja, pile – pîle, duða – dûða, gari – kari,bçda – pçda u. tml.),· zîmç vârdu skaòu mâjiòas, piemçram,vçlâk raksta tajâs arî burtus,· min krustvârdu mîklas,· ievieto vârdos izlaistos burtus,· saliek vârdus no burtiem,· "drukâ" vârdus u. tml.Fonemâtiskâs dzirdes un vârdu skaòu prasmes attîstîðanâ noderîgsir skaòu spilgtinâðanas paòçmiens: garos patskaòus un "stiepjamos"lîdzskaòus vârdâ izrunâ ilgâk nekâ parasti, pârçjâs skaòasvai nu izrunâ atkârtoti, vai arî skaïâk nekâ parastâ runâ.250

Izrunu attîsta, visâ mâcîbu procesâ palîdzot bçrniem apgût pirmâmkârtâm skaidru, pareizu un pietiekami skaïu runu. Vingrinâsarî speciâli atseviðíu skaòu, vârdu, teikumu un pat tekstu (mçlesmeþìu un skaitâmpantu) runâðanâ.2. "DRUKÂT" VAI "NEDRUKÂT"Prakses vçrojumi liecina, ka paðlaik ïoti reti izmanto saliekamoâbeci. Arî pedagoìijas zinâtnieces A. Karules izstrâdâtâ valodas modelçðanassistçma, tostarp skaòu "mâjiòas", nav populâra. Abi minçtiepaòçmieni savulaik nodroðinâja, ka skolçni regulâri veica vârdu skaòusastâva analîzi, kas ir tik ïoti nozîmîga lasîtprasmes un rakstîtprasmesapguvç.Ar ko aizvietot minçtos paòçmienus? Skaidrs ir viens – bez intensîvasskaòu analîzes un sintçzes skolçni nevar efektîvi apgût lasîðanu,rakstîðanu un pareizrakstîbu.Viens no paòçmieniem ir "drukâðana" (lielo iespiedburtu zîmçðana)."Drukâjot" skolçns· nosaka pçc kârtas vârdâ ietilpstoðâs skaòas,· apgûst un nostiprina skaòas un lielâ iespiedburta atbilstîbu, t. i.,apgûst sâkotnçju pareizrakstîbas prasmi,· vingrina roku,· attîsta arî lasîtprasmi (ja bçrns, skolotâja rosinâts vai pçc paðiniciatîvas,izlasa drukâto, bçrns rakstot mâcâs lasît)."Drukâðana" no îstâs rakstîðanas atðíiras tikai ar to, ka izmantonevis rakstîtos, bet gan lielos iespiedburtus. Nebûtu jâbaþîjas, ka"drukâjot" bçrnam ir grûti pâriet uz rakstîtajiem burtiem vai kaviòam veidosies stûrains rokraksts. Tas ir mazâks ïaunums nekânepietiekama vingrinâðanâs valodas elementu analîzç un sintçzç."Drukâjot" bçrni paði sarûpç sev lasâmvielu, jo "drukâtâs" vienîbasvar lasît, daþâdi kombinçt, grupçt, iesaistît runâðanas vingrinâjumos,savstarpçji mainît paðu uzrakstîto materiâlu. Bçrnu darbîbas motivâcijasveidoðanai var iekârtot "krâtuves", ko dçvç par vârdu vâcelîtçm,vârdnîcâm vai citâdi. "Drukâ" vai nu îpaðâ burtnîcâ, vai blociòâ,vai uz atseviðíâm lapâm, ko var iesiet un noformçt. Piemçrs lapasizveidoðanai:Nepazîstama burta vietâ bçrns "drukâjot" ievelk –, apzîmçjot izlaidumutâpat kâ âbecîtç.251

BUMBABB BBALONSb b B b bB BBIZEBÛRISBÇRNSBAÏÍISBITEBURKABURVISBALODISVietumis âbecîtç burti (mazie) ir jâsakârto noteiktâ secîbâ, lai veidotosvârds. Ðos vârdus var arî "drukât", t. i., rakstît ar lielajiemiespiedburtiem, tâ nostiprinot mazo un atbilstoðo lielo burtu tçlus,piemçram, âbecîtes 33., 39., 41. un citâs lappusçs."Drukâðana" ir lietderîga arî no skolçnu rakstrunas attîstîðanasviedokïa. Parasti 1. klases skolçnu rakstruna jeb prasme izteikt domasrakstveidâ ievçrojami atpaliek no viòu lasîtprasmes attîstîbas. Tikaiotrajâ mâcîbu gadâ skolçni ir spçjîgi pierakstît savus veidotos tekstus.Turpretî, ja izmanto "drukâðanu", tad jau 1. klasç skolçni spçj uzrakstîtvçrâ òemamus darbus. Lîdz ar to rodas iespçja agri rosinâtbçrnus radoðai rakstîðanai – ne tikai uzrakstît (drukât) vârdus unvienkârðus teikumus, bet arî sacerçt un pierakstît mazus stâstiòus,pasakas, dzejolîðus, vçstulîtes, apsveikumus utt. Ja bçrnu darbus sakârtokrâjumos, – tâ ir paðu radîta lasâmviela. Un skolçni, protams,jût gandarîjumu un paðapliecinâs, kas rosina viòus turpmâkai aktîvairakstîðanai un lasîðanai.3. SÂKOTNÇJAS LASÎTPRASMES VEIDOÐANAKâ jau minçts, neviena âbece nespçj piedâvât lasâmvielu pietiekamâdaudzumâ ikkatram bçrnam. Skolotâja ziòâ ir gâdât, lai katramaudzçknim bûtu iespçja regulâri vingrinâties atbilstoði viòa lasîðanasvajadzîbâm (lasâmvielas apjoma, grûtîbu pakâpes un lasîðanas uzdevumuziòâ). Paðlaik, kad ir radîts speciâls krâjums 1. klases sko-252

lçniem lasîtprasmes apguvei 1 , jâdomâ, lielâka vçrîba tiks veltîta "lasîtâjiem",t. i., bçrniem, kuri, uzsâkot mâcîbas 1. klasç, ir jau apguvuðielementâru lasîtprasmi. Tâpçc nevajadzçtu bût gadîjumiem, ka "lasîtâjs"no mâcîbu gada sâkuma lîdz âbeces mâcîbu beigâm nav bûtiskipilnveidojis savu lasîtprasmi.Kaut arî skolçni iespçjami agri jârosina lasît vârdus saliedçti, nepauzçjotstarp zilbçm, tomçr ir jâpiedâvâ arî atseviðíu zilbju lasîðana.Ir lietderîgi savukârt no zilbçm kombinçt vârdus. Frontâlam darbamieteicams sagatavot zilbju kartîtes. Piemçram, âbecîtes 24.–25. lappusei:sau lel ðal li sune le sç ni mî saVârdu kombinçðana no zilbçm veicina zilbju kopuztveri, kas irsvarîgi lasîðanas (redzes) lauka paplaðinâðanai.Savureiz noderîgi ir arî îpaði vârdu un teikumu lasîðanas vingrinâjumi,kuri ir doti iepriekðminçtajâ krâjumâ. Tâdçjâdi jau no 1. klasestîði paplaðina skolçnu lasîðanas lauku, attîsta uzmanîbu, îslaicîgoredzes atmiòu un prognozçðanas spçjas. Ðîs personîbas îpaðîbas unspçjas tieði ietekmç virzîbu lasîtprasmes apguvç.Taèu vienlaikus ir jâbrîdina no nepamatotas mazo lasîtâju steidzinâðanas.Katram bçrnam ir jâdod pietiekams laiks, lai izdzîvotuposmu, kurâ viòa uzmanîbas centrâ (lasîðanas laukâ) ir katrs atseviðíaisburts, tad zilbe un vârds. Pârlieku steidzinot, bçrns var sâktlasît kïûdaini un bez izpratnes. Tâpçc 1. klasç ïoti piesardzîgi izmantojams"fotografçðanas" paòçmiens, kad bçrnam ierobeþotâ laikâ jâcenðasizlasît un iegaumçt lasâmâs vienîbas. Grûtîbas un neçrtîbasskolotâjam rada fakts, ka skolçniem ir ïoti atðíirîgs lasîtprasmes lîmenis.Tâpçc katrreiz jâapsver, cik daudz un cik grûtu "fotografçjamo"materiâlu piedâvât. Bûtu labi rîkoties pçc principa – visiem navjâspçj visu "nofotografçt"! Katrs pasaka vai uzraksta, ko nu katrreizir paspçjis "nofotografçt", un tas ir pietiekami.Detazçta informâcija par aktuâliem lasîtprasmes attîstîðanas jautâjumiemir rodama âbecîtes autores izstrâdâtajâ metodiskajâ lîdzeklî 2 .1Ptièkina Â. Lasîsim raitâk!: Vingrinâjumi lasîtprasmes apguvei. – R.:Zvaigzne ABC, 1998.2Ptièkina Â. Lasîðanas mâcîbas sâkumskolâ: Metodiskais lîdzeklis. – R.:Pçtergailis, 1999.253

4. VALODAS STRUKTÛRAS ELEMENTU IEPAZÎÐANAÂbecîtç nav izdalîts materiâls un vieta vârda, skaòas, burta, zilbes,teikuma jçdzienu apguvei. Patskaòu, divskaòu, lîdzskaòu burtu kopasun teikumu (pçc izteikuma mçría) paraugi ir doti âbecîtes pçdçjâslappusçs.Sâkotnçju izpratni par minçtajiem jçdzieniem un atbilstoðâs prasmesskolotâjs veido pçc saviem ieskatiem. Skolçniem nav jâiemâcâsnosaukt skaòu grupas. Svarîgâkâ ir prasme pçc dzirdes un izrunasîpatnîbâm noteikt skaòu piederîbu. Noderîga ir skaòu izrunas salîdzinâðanaun elementâra skaòu grupçðana. Mçríis – palîdzçt skolçniemapjaust un izjust valodas skaòu daþâdîbu un intuitîvâs zinâðanas izmantotlasîðanâ un rakstîðanâ, t. i., praktiskâ valodas lietoðanâ.5. TEKSTVEIDESkolçnu prasmi atstâstît un stâstît monologa un dialoga formâveido, izmantojot ne tikai âbecîtes ilustratîvo un literâro materiâlu,bet arî citus avotus – tekstus klausîðanâs vingrinâjumiem, patstâvîgiizlasîtos tekstus, bçrnu pieredzi, reâlas situâcijas klasç u. c.Tâ kâ 1. klasç bçrniem aktuâlâkâ runas forma joprojâm ir dialogs,samçrâ daudz bûtu jâizmanto drâmas elementi. Bçrni ne tikai atdarinaar dzirdi uztvertos un izlasîtos dialogus, bet sâk arî paði dramatizçtun inscençt. Tâdçjâdi aizsâk plûstoðas, sakarîgas, mçrítiecîgasun pareizas runas veidoðanu.Pamazâm skolçni iepazîst arî monologu – atstâstot un stâstot, izmantojotdaþâdus domas rosinâtâjus. Pârsvarâ, protams, ir mutvârduruna, taèu, kâ jau minçts "drukâðanas" sakarâ, aizsâkama ir radoðasrakstrunas attîstîðana. Tâ, piemçram, âbecîtes 38., 40., 50., 58. lappusçun citviet bçrni vai nu pabeidz stâstiòu, vai pat turpina to.ROSINÂJUMI ÂBECÎTES IZMANTOÐANAIJâdomâ, ka skolotâjam nav nepiecieðami detalizçti komentâri parkatru âbecîtes lappusi. Tâpçc ir doti tikai daþi rosinâjumi.3. lpp.: skolçns ieraksta ("drukâ") savu vârdu un uzvârdu. Mâcîbugaitâ iekrâso zîles, uz kurâm ir viòam zinâmi burti.4. lpp.: pârrunas par tematu "Skola". No kuras âbeces mâcâmies?Runâ tautasdziesmu par ozoliòu, min mîklu. Par kâdu cilvçku saka:"Vîrs kâ ozols"?5. lpp.: pârrunas par tematu "Klase, skolçni, skolotâja". Ko mçskatrs jau protam?254

6.–7. lpp.: pârrunas par attçla saturu. Sauc vârdus ar skaòâm iun î, nosaka to atraðanâs vietu vârdos (istaba, indiânis Ilknis, meitiòaÎrisa, îlens, vesti). Pârvelk un iekrâso I, i un Î, î burtus. Apvelk tosmazos attçlus, kuru nosaukumos ir i vai î. Zem irbes, îrisa un îlenaattçliem "drukâ" to nosaukumus, izmantojot (pçc vajadzîbas) jaudotos vârdus. Lasa vârdus. Vesti rotâ ar elementu, lai ievingrinâturoku i, î rakstîðanai.Abos dzejolîðos vai nu tikai iekrâso (apvelk) I, i, Î, î burtus, vailasa tajos atseviðíus vârdus vai visus dzejolîðus.Visi attçli ir krâsojami vai papildinâmi, vai citâdi izmantojamipçc skolotâja ieskatiem un bçrnu vçlmçm.Lînijâs vingrinâs rakstît ar zîmuli vai pildspalvu. Raksta arî lînijuburtnîcâ.8.–9. lpp.: lâcis Ludis, ïipainis, ïipa, Liene, lelle, lente, pïava, pïauj.Kurâ mâjiòâ katram objektam ierâdît vietu? (Savelk.) Izdomâ bçrnuvârdus ar dotajâm zilbçm, "drukâ" tos. 9. lappusç katru zilbi savienoar atbilstoðu attçlu. Mîklas atminçjumu "drukâ" – LÂCIS. Ievingrinaroku pirms rakstîðanas lînijâs.10.–11. lpp.: upe, ûdrs, ûdens, ûpis, ûdensslçpes.12.–13. lpp.: mârîte, mçtelis, mâja, maks, maize, magone, margrietiòa,malka, muca.Pirmo reizi lasa stâstîjuma teikumu.Kurð atminçjums der mîklai? Kâpçc?14.–15. lpp.: âbele, âzis, acis, asaras, aka, akmeòi. Kurð no èetriemogu attçliem râda mîklas atminçjumu? Kâpçc citi atminçjumi neder?16.–17. lpp.: suòi, òipri, nûja, òaud, neïíe, narcise, neaizmirstule.Izvçlas vârdu kaíim un sunim, "drukâ" vârdus. No vârdiem, kas dotilodziòos, izvçlas sunîtim atbilstoðos, savieno vârdus ar attçlu.20. lpp. pirmo reizi lasa jautâjuma teikumu.26. lpp. pirmo reizi lasa izsaukuma teikumu.31. lpp. pirmo reizi raksta stâstîjuma teikumu.43. lpp. pirmo reizi raksta jautâjuma zîmi un teikumu.47. lpp. pirmo reizi raksta izsaukuma zîmi un teikumu.

1. KLASÇ APGÛSTAMÂS ZINÂÐANAS, PRASMESUN IEMAÒAS LATVIEÐU VALODÂKLAUSÎÐANÂS UN RUNAS ATTÎSTÎÐANA· Klausîties citu cilvçku runâ.· Uztvert un izprast dzirdçto.· Izpildît norâdîjumus.· Atbildçt uz jautâjumiem par dzirdçto, pastâstît to citiem.· Saklausît un atdarinât runas âtrumu, skaïumu, emocionâloattieksmi.· Runât skaidri, pareizi, piemçrotâ skaïumâ, izteiksmîgi.· Bagâtinât savu vârdu krâjumu.· Atstâstît lasîto vai dzirdçto, kâ arî reâlu notikumu.· Stâstît par attçlu vai attçlu sçriju, doto tematu.· Iesaistîties dialogâ, runas situâciju inscençðanâ.· Sacerçt îsus stâstiòus, pasakas, mîklas, dzejolîðus.LASÎÐANA· Skaïi un pusbalsî lasît teikumus un tekstus (mâcîties lasît arî klusu).· Atbildçt uz jautâjumiem par lasîto.· Saviem vârdiem pastâstît par lasîto.· Apjçgt, ka ir daþâdu þanru literârie darbi.· Saprast nosaukumu un ilustrâciju lomu.· Iegaumçt un runât no galvas dzejoli, tautasdziesmu, skaitâmpantu,mîklu.· Regulâri lasît piemçrotus literâros darbus.RAKSTÎÐANA UN PRIEKÐSTATS PAR VALODUSkaòa· Saklausît un atdarinât apkârtçjâ pasaulç dzirdamâs skaòas.· Saklausît skaòu vârdos, noteikt tâs atraðanâs vietu (vârdu sâkumâ,vidû, beigâs).· Sadomât vârdus ar norâdîto skaòu daþâdâs pozîcijâs.· Noteikt skaòu secîbu un skaitu vârdos.· Apjçgt skaòu daþâdîbu: patskaòus, divskaòus, lîdzskaòus.· Atðíirt îsos un garos patskaòus.Burts· Pazît un rakstît lielos un mazos burtus.256

Zilbe un vârds· Saklausît un lasît zilbes un vârdus.· Veidot vârdus no zilbçm.· Noteikt zilbju skaitu vârdâ.· Apgût burtu savienojumus.· Apzinâti norakstît zilbes un vârdus.· Lietot lielos sâkuma burtus cilvçku vârdos un uzvârdos.Teikums· Saklausît teikuma robeþas runâ un saskatît rakstos.· Apjçgt stâstîjuma, jautâjuma un izsaukuma teikumu bûtîbu.· Noteikt vârdu skaitu teikumâ.· Sadomât teikumus ar noteiktu vârdu skaitu un pçc izteikumamçría.· Norakstît iespiestu un rakstîtu tekstu.· Rakstît ar papildinâjumiem.· Rakstît redzes un dzirdes diktâtus.· Sacerçt un uzrakstît daþus teikumus.

IZMANTOTÂS LITERATÛRAS SARAKSTSGeidþs N. L., Berliners D. C. Pedagoìiskâ psiholoìija. – R.: ZvaigzneABC, 1999.Hadaòonoka I. u.c. Sociâlais pedagogs un bçrns ar valodas sistçmastraucçjumiem. – R.: Rasa ABC, 1999.Prets D. Izglîtîbas programmu pilnveide. Pedagoga rokasgrâmata.– R.: Zvaigzne ABC, 2000.Ptièkina A. Kâ mâcîsim bçrnus lasît un rakstît. – R.: Zvaigzne ABC,1997.Salîte I., Pipere A., Griðâne O. Integrçta mâcîðana mûsdienu humânâspedagoìijas skatîjumâ, tâs saturs un metodiskais nodroðinâjums.Valsts pasûtîjuma pirmâ posma atskaite. – Daugavpils Pedagoìiskâuniversitâte, 1998.Smita K., Strika L. Mâcîðanâs traucçjumi: no A lîdz Z. – R.: RaKa,1998.Svence G. Personîbas attîstîbas psiholoìija: Mâcîbu lîdzeklis tâlmâcîbâ.– 1998.Tralmaka I. Adaptâcijas aktualitâtes 1. klasç // Skolotâjs. – 2004. –Nr. 5.Jaunie mâcîbu priekðmetu standarti. No izmçìinâjuma uz ievieðanu// Skolotâjs. – 2003. – Nr. 4.Valsts pamatizglîtîbas standarts. – Lielvârde: Lielvârds, 1998.

SATURSPriekðvârds ........................................................................................... 3Pamatnostâdnes mâcîbu komplektu Mazâ Zîle.Latvieðu valoda 1. klasei un Zîle. Latvieðu valoda1. klasei izveidç un lietoðanâ .............................................................. 51. klases skolçnu psiholoìiskais raksturojums ................................ 10Mâcîbu komplektizdevuma Mazâ Zîle. Latvieðu valoda1. klasei saturs un forma .................................................................. 14Mâcîbu komplektizdevuma Zîle. Latvieðu valoda1. klasei saturs un forma .................................................................. 26Latvieðu valoda 1. klasei. Mâcîbu programma ............................... 28Paskaidrojumi par darbu stundâ ..................................................... 65Labdien, skola! ................................................................................... 65Mana skolas soma .............................................................................. 76Ciemos pie dzîvniekiem ..................................................................... 82Labs ar labu sadzîvoja ....................................................................... 89Ciemosimies lauku sçtâ! .................................................................... 97Es un citi ........................................................................................... 104No rîta lîdz vakaram ....................................................................... 126Palîdzçsim cits citam un sadarbosimies ........................................ 134Pçc stundâm ..................................................................................... 148Esmu droðs, bet piesardzîgs............................................................ 156Pasmaidîsim ...................................................................................... 161Nâk ziemassvçtki ............................................................................. 168Paskaidrojumi par darbu stundâ .................................................... 173Paskaidrojumi par darba lapâm ...................................................... 240Diktâti ............................................................................................... 245Pamatnostâdnes âbecîtes "Zîle" izveidç un lietoðanâ ...................... 247Metodiskas piezîmes par specifiskiem âbeces mâcîbujautâjumiem ...................................................................................... 249Rosinâjumi âbecîtes izmantoðanai ................................................... 2541. klasç apgûstamâs zinâðanas, prasmes un iemaòaslatvieðu valodâ .................................................................................. 256Izmantotâs literatûras saraksts ....................................................... 258

G. Andersone, D. Çrgle, M. Filatova,V. Golubova, I. Ikale, Â. PtièkinaLatvieðu valoda 1. klasei.MAZÂ ZÎLE.ZÎLE.ZÎLE. Âbecîte.Rokasgrâmata skolotâjiem2., pârstrâdâtais izdevumsMâksliniece Ieva MaurîteRedaktore Kristîne SkrîveleApgâds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemâra ielâ 6,Rîgâ, LV-1010. Red. nr. SPG-22.A/s "Poligrâfists",K. Valdemâra ielâ 6, Rîgâ, LV-1010.