šeit - Latvijas Nedzirdīgo savienība

ISSN 1407 - 0170KopsolīLatvijas Nedzirdīgo savienības izdevums2009. gada februāris, Nr. 2 (974) www.lns.lvLs 0.60Šajā numurāUzziniet, kad un kur notiekjūsu grupas sapulce.Piedalieties – 2Sociālās ziņas – jaunumi,kas varētu noderēt 4 – 5LNS prezidenta sekretāre– iepazīsimies! – 6Rīgas skolēni viesojāsSaeimā. Tad foto ar MaestroRaimondu Paulu. – 7Šī mazā ģimenīte dzīvoGulbenē.Ar mīlestību un nākotnescerību – 8Kā dzīvojam Latvijā?Ekspresaptauja! 10 – 11Kultūras jaunumi – 12Par TV raidījumiem unnotikumiem pasaulē – 13Sākas Prāta spēle.Iesaisties un vinnē! – 15Sveiksim jubilārus un– teiksim saviem mīļajiemlabus vārdus arī citās reizēs!Vēl dažas ziņas! – 16Turpinām stāstīt par Laizānuskolu.Šoreiz vārds notikumu aculieciniekiem.Savās atmiņās dalās Valentīna Skuja,Tekla Pivina un skolas direktora meitaEdīte Alstere. Lasiet 14 - 15 Foto: No personīga arhīvaIznāk no 1954. gadaSvarīga sēde un saruna – par LNS finansusabalansēšanu starp iespējamoun vajadzīgo 2 – 3Savā darba pieredzē dalās Aivis Grāvītis.Paldies viņam par to! 9Foto paraksts: 1.rindā no kreisās: Ženijs Baurs, Leonora LUKSTE(dzim. Cakule), skol.Jānis Mežulis, direktors Aleksandrs Polis – Pārupe,Anna Paurāne, Dimitrijs Jakovļevs.2. rindā no kreisās: Jāzeps Bulis, Jānis Paškevičs, Marija Semenova,Dombrovskis, Tekla Pivina (dzim. Kazule), Antons Vaivods.Foto: I. KristoforovaFoto: No LNS muzeja arhīva

LNS AKTIVITĀTESDomes sēdē11. februārī domnieki sanāca,lai apspriestu LNS budžetu 2009.gadam un iepazītos ar statistiskoatskaiti par 2008. gadu.Par budžetu – 2009Pēc galvenās grāmatvedesIlzes Roķes ziņojuma lielas diskusijasneizraisījās, jo domniekiem bijasaprotams, ka jāņem vērā pašreizējānestabilā ekonomiskā situācija netikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tāda tāir arī LNS.Nākamā Domes sēde notiksjau martā, un tad varbūt būs jāveicgrozījumi – sevišķi ieņēmumu daļā,kur pašlaik droši prognozējams tikaivalsts pasūtījums (apmēram 1/3 novisa).Ieņēmumi var mainīties, jo tiekrisināts jautājums par Jāņa sētas 5telpu tālāko izmantošanu (izīrēšanu– pārdošanu), kādi pašreizējie nomniekivar arī uzteikt īrētās platības,var sākties kāds no pieteiktiem projektiemutt.Tāme atspoguļo šī brīža iespējas,un tā tika apstiprināta 328,6 tūkstošulatu apmērā (lasiet interviju „Sarunapar budžetu” 3. lpp.).Par lns biedrusastāvuZiņojumu sniedza LNS viceprezidentsEdgars Vorslovs.Statistika uzrāda, ka uz 2009. gada1. janvāri savienībā ir 1719 biedri (toskaitā 38 dzirdīgie). Gandrīz puse notiem strādā (789), bet arodskolās,vidējās un augstākās mācību iestādēsmācās 61.Iepriecinoši, ka pamazāmpalielinās LNS biedru izglītībaslīmenis. Dati liecina, ka LNS biedrusastāvā jau ir 45 ar augstāko vainepabeigtu izglītību, 186 – ar vidējospeciālo, 309 – ar vidējo. Diemžēlir arī analfabēti (9) un ar nepabeigtupamata izglītību (336).LNS biedru – dzirdes invalīduģimenēs aug 389 bērni (līdz 16 g.),to skaitā 124 bērni ir invalīdi.Lielākā daļa saņem invaliditātespensiju (1155). Pārliecinošsvairākums dzīvo pilsētā (1447).Salīdzinot ar iepriekšējo gadu– biedru skaits samazinājies par23. Tāda tendence vērojama jau no2005. gada. Zināma stabilitāte biedruskaita ziņā vērojama reģionālajāsbiedrībās, Valmierā, Ventspilī,Liepājā un Rēzeknē.Kopsolī2009. gada 20. februārīDomniece M. Lasmaneinformēja, ka Rīgas biedrībā biedruskaitu samazinājusi diemžēlvērojamā lielākā mirstība (29) unizslēgšanas gadījumi (27).Dome uzdeva biedrībuvaldēm turpināt apzināt dzirdesinvalīdus savā reģionā un iesniegtpriekšlikumus statistiskās atskaitespilnveidošanai.Dažādos jautājumos domniekidalījās domās par to, kāinformēt nedzirdīgo sabiedrībupar kriminālnoziegumiem, koveic nedzirdīgie. Pirmie par touzzina tulki, kuri tiek saukti uznopratināšanām, tiesu sēdēm utt.,bet viņu darba ētika liedz izpaustjeb kuras ziņas. Iespējams, tas jādarapresei („Kopsolī”), taču, kamērcilvēks nav notiesāts, ir risks izplatītlīdz galam nepārbaudītas ziņas, kuraslasītāji var pārprast. Jautājumspaliek atklāts.Domnieki interesējās arī par TVraidījuma „Kopā” nedzirdīgo programmu.Tās atcelšana saistīta arfinansu trūkumu (vispār par TV raidījumiemskat. rakstu 13. lpp.). Sēdes materiālus pārskatījaIlze KopmaneSĀCIES LNS KĀRTĒJĀ KONGRESA GADSŠī gada augustā notiks LNS17. kongress.Gatavošanās tam jau sākusies,un tagad galvenais uzdevumsorganizēt sekmīgu grupu sapulču,pēc tam biedrību konferenču unkopsapulču norisi.Sekmīgu – tas pirmām kārtāmnozīmē ikviena LNS biedra aktīvuiekļaušanos šajā procesā, apmeklējotsavas grupas sapulces un aktīviapspriežot LNS paveikto, izsakotpriekšlikumus turpmākam darbam.Jūsu uzmanībai – sapulčugrafiks. Iegaumējiet to un ziņojiet arīpārējiem biedriem!Grupas sapulcesSmiltenes biedrībāJaunpiebalgas grupā – 6.03 pl.10Jaunpiebalgas pagasta, Cēsu rajonā„Kameņos”Alūksnes – grupā 13.03 pl.12Alūksnē Jāņkalna ielā 8Smiltenes – grupā 20.03 pl. 13Smiltenē, Gaujas ielā 28.Jau notikušas: Balvu grupā –13.02; Gulbenes grupā – 18.02Daugavpils biedrībāTeritoriālā grupā 21.02 pl.14S. Mihoelsa ielā 54„LNS Dane” grupā – 20.03pl. 16.30 Klusā ielā 4Valmieras biedrībāValmieras grupā – 17.01Cēsu grupā – 18.02Piezīme: sapulces jau notikušasRīgas biedrībāZemgales grupā – 22.02 pl. 11Jūrmalas grupā – 8.03 pl. 11Vidzemes grupā – 8.03 pl. 11Kurzemes grupā – 22.03 pl. 11Ziemeļu grupā – 22.03 pl. 11Latgales grupā 29.03 pl. 12Rīgas rajona grupā – 29.03pl. 12Sapulces notiek KC „Rītausma,Kandavas ielā 27LNS CV grupā – Elvīras ielā 19Raiņa vakarskolā – skolāRNBIS grupā – februārīTukuma grupā – 14.03.Piezīme: sapulces jau notikušaskopā „Cerība” 30.01; Jelgavasgrupā – 14. februārī.Rēzeknes biedrībāPreiļu grupā – 28.03. pl 12Preiļos, Kooperatīva 2 – 14Rēzeknes teritoriālā grupā –13.04. pl. 12 Raiņa ielā 52Pļaviņu biedrībāPļaviņu teritoriālā grupā – 21.021. Maija ielā 7, Aiviekstes pagastā,Aizkraukles rajonā2Tālāk 3. lpp. ➥

Kopsolī2009. gada 20. februārīSācies LNS kārtējā kongresa gadsSākumu lasiet 2. lpp.Reģionālo biedrībukopsapulcesKuldīgā – 25. aprīlīVentspilī – 25. aprīlīLiepājā – 26. aprīlīPļaviņās – 9. maijāRēzeknē – 9. maijāDaugavpilī – 10. maijāSmiltenē – 16. maijāRīgā – 23. maijāsociālās ziņasRedakcijas lūgums! Lūdzampēc iespējas ātrāk sniegt informācijupar šeit minēto aktivitāšu norisipublicēšanai mūsu „Kopsolī”.Apmainīsimies savos atzinumos,domās un ierosinājumos, kas izteiktisapulcēs, LNS darbu vērtējot. ✍ ILZE KOPMANE, teksts un fotoLNS savu budžetu nāciesveidot situācijā, kad valstīvalda vispārējā ekonomiskākrīze un Latvijas valsts budžetsapstiprināts ar 740 miljonu latudeficītu. Kā uz šī fona izskatāsLNS budžets ieņēmumu unizdevumu tāme 2009. gadam,par to saruna ar LNS galvenogrāmatvedi Ilzi Roķi. Kā saspringtā ekonomiskā un finansiālāsituācija valstī ietekmē LNS budžeta struktūru?Ietekme neapšaubāmi ir negatīva. Pirmām kārtām tasattiecas uz ieņēmumu daļu, kuru lielākoties veido telpuizīrēšana un valsts pasūtījums.Valstī notiek daudzu firmu bankrots vai pašlikvidācija,arī starp mūsu nomniekiem ir gadījumi, kad uzsaka telpunomu. Pašlaik tāpēc veidojas problēmas ar dažu nekustamoīpašumu izīrēšanu (Rēzeknē, Daugavpilī), līdzar to mums tie būs pašiem jāuztur, kas nozīmē ne tikaiienākumu zaudējumu, bet arī papildizdevumus. Vai ir arī valsts pasūtījums, pašvaldībuatbalsts?Valsts pasūtījums gan nav samazinājies, bet nav arīlielāks kļuvis, kas būtu bijis vēlams. Atliek cerēt, kalīgumā uzņemtās saistības valsts izpildīs un varēsim veiktsociālās rehabilitācijas pasākumus ieplānotā apmērā.Sliktā ziņa – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu esampalikuši bez pašvaldību (sevišķi Rīgas Domes) atbalsta.Te tikai viens izņēmums – atsaukusies Valmieras pilsētasDome. Kas vēl veido ieņēmumus?Pārējie ir visai mazi savā apjomā: biedru naudas (1%),ienākumi no „Kopsolī” abonēšanas, maksa par dažādiempasākumiem, ka arī NVA subsīdijas. Kā izdevās samērot mūsu vajadzības ar šīmfinansiālām iespējām?Izdevumi paredzēti iespējami ekonomiskā veidā, betlai nodrošinātu visu nepieciešamo izmaksu segšanu.Protams, ar katru gadu pieaug komunālie un citiobligātie maksājumi, nekustamo īpašumu uzturēšanakārtībā, palielinās minimālās darba algas utt.SARUNA PAR BUDŽETUŠogad varam atļauties tikai minimālus izdevumus,pašus nepieciešamākos: Daugavpilī jāpērk zeme, jāveicdaži neatliekami remontdarbi (Valmierā), jānodrošinaalgas.Jāteic, ka budžetā nav paredzēta 50 000 ls lielāparāda atdošana divām LNS SIA, no kā aizņemta naudaJāņa sētas 5 privatizācijai, kā arī samaksa par juridiskiempakalpojumiem Jāņa sētas telpu 5 tiesu lietā(saskaņā ar līgumu tā ir 10% apmērā no atgūtā īpašumavērtības ). Nav arī plānots algu paaugstinājums (izņemotminimālo).Ja runājam par vēlmēm, tad jāatceras, ka pirmāmkārtām LNS daudziem nekustamiem īpašumiem būtunepieciešams pamatīgs remonts utt. Cik liels ir mūsu budžets 2009. gadam?Kopsummā 328 655 lati. Salīdzināšanai ar citiem gadiemnav jēgas, jo tad budžetā bija ietverti arī projekti– visai lieli un vairāki. Šobrīd realizācijā nav neviena,kaut arī iecerēti vairāki, tostarp arī apjomīgā Nacionālāprogramma 2009. – 2013. gadam.Taču par to, tāpat kā visā valstī par visu, valda lielaneziņa un gaidas – būs vai nebūs, kad un kas būs. Toneviens nevar pateikt.Situācija ir tāda, ka viss, kas bija attīstībā vaiperspektīvā, apstājies, katra organizācija, uzņēmums,arī cilvēks var rēķināties tikai ar paša spēkiem, pašafinansēm. Arī mēs tāpat. Cik droši ir šie mūsu budžetā ieplānotiefinanšu avoti?Kas gan šodien var kaut ko pavisam droši apgalvot!Mēs varam tikai cerēt, ka iznomāsim brīvās telpas arīJāņa sētā, ka nomnieki būs maksātspējīgi un godprātīgikārtos saistības.Mēs paļaujamies uz valsts pasūtījuma savlaicīgu apmaksuun NVA līguma izpildi paredzētā kārtībā. Kā mēs, LNS sistēmā strādājošie, arī LNSbiedri, varētu veicināt savienības rīcībā esošo līdzekļuracionālu, taupīgu izmantošanu?Mūsu ļaudis nav izlepuši un jau pieraduši rēķinātiesar dažādām situācijām. Pārdzīvoti visādi laiki – gan labi,gan slikti. Domāju, ka LNS savus pamatuzdevumusizpildīs arī šogad ar visu kopīgām pūlēm, sapratni unatbalstu. 3

Sociālās ziņasJūs jautājātVai dzirdes invalīdam (IIIgrupa) ir priekšroka palikt darbā,kad notiek štatu samazināšana?Kāds pabalsts pienākas atlaišanasgadījumā?Darba devējam pirmām kārtāmjāizvērtē darbinieku profesionālāsprasmes un darba rezultāti. Kamtie labāki, tiem ir priekšroka palikt.Savukārt ar vienādi labu rezultātupriekšroka jādod darbiniekiem:1) uzņēmumā ilgāk nostrādājušiem;2) uzņēmumā cietušiem nelaimes gadījumāvai ieguvušiem arodslimību;3) ar bērniem līdz 14 gadiem (bērnuinvalīdu līdz 16 g.);4) ja citiem ģimenes locekļiem navdarba (ienākumu);5) cilvēkiem ar invaliditāti vai staruslimību;6) kam līdz pensijai mazāk nekā 5 gadi;7) ja vienlaikus apgūst amatu mācībuiestādē;8) ja piešķirts politiski represētā statuss.No atlaišanas pasargātas arī sievietes,kas gaida bērnu vai baro to ar krūti;saslimušie vai atvaļinājumā esošie;Pabalsta lielums atkarīgs nonostrādātiem gadiem uzņēmumā:1 mēnešalga – ja darba stāžs līdz 5gadiem; 2 – līdz 10 gadiem; 3 mēnešuizpeļņa – līdz 20 gadiem un 4 mēn.– ja nostrādāti vairāk nekā 20 gadi.Uzmanību! Ja štatu samazināšananotikusi uz savstarpēju vienošanos(114. pants), pabalsts nepienākas.Saskaņā ar Darba likumu šajāgadījumā atbrīvojumam jābūt uz 101.9.p. pamata, saņemot par to rakstveidaziņojumu.v v vKā jānokārto invalīda apliecībasnomaiņa, ja tai beidzies termiņš?Jāgriežas Veselības un darbspējuekspertīzes ārstu komisijā tuvāk savaidzīvesvietai. Ieteicams vērsties tajā,kur jau saņēmāt apliecību (bet var arījebkurā citā), iesniedzot šādus dokumentus:iesniegumu, foto 3x4 cm,pasi, ārsta atzinumu (rozā lapa) pardzirdes zaudējumu, veco apliecību.Telefoni uzziņām: 67614885,67613412, Rīgā, Ventspils ielā 53.Tuvāk skat, rakstā („Par invalīdaapliecības nomaiņu” 5. lpp.)4TransportsPar atlaidēm nedzirdīgajiemrīdziniekiem sabiedriskajā transportāun par e – talona noformēšanu„KS” vairākkārt jau ziņots. Vēl dažiatgādinājumi!Elektronisko norēķinu sistēmaRīgas sabiedriskajā transportā sāksdarboties pakāpeniski un daļēji no2009. gada 1. marta.Tiem iedzīvotājiem, kuri saņemspersonalizēto e – talo-nu jāapmaksāsabiedriskā transporta pakalpojumskādā no līdzšinējām biļešu pārdošanasvietām vai biļešu automātā. E – talons,kurā būs iemaksāta atbilstošāapmēra nauda, iekāpjot sabiedriskātransporta līdzeklī, būs jāpietuvinakartes lasītājam. Šādi pasažieris būsnorēķinājies par sabiedrisko transportu.Uzmanību! III grupas invalīdiar dzirdes traucējumiem e – talonusaņems pēc 10. aprīļa. Pagaidāmlietojiet mēnešbiļeti kā līdz šim.Tie pasažieri, kuriem navpiešķirtas Rīgas Domes noteiktāsatlaides un kuri sabiedrisko transportunelieto ikdienā un tāpēc navreģistrējušies personalizētā e – talonaiegūšanai, varēs izvēlēties cituse – talona veidus – nepersonalizētoe – talonu, kuru varēs papildināt unnodot lietošanā citām personām, kāarī viedbiļeti noteiktam braucienuskaitam. Vienreizējiem braucieniempie transportlīdzekļa vadītāja varēsiegādāties papīra biļetes.Visi nestrādājošie vecumapensionāri 75 gadu vecumā varēsizmantot Rīgas Domes piešķirto atlaidi50% apmērā sabiedriskā transportaizmantošanai, ja viņus pensijasapmērs no 1. februāra nepārsniegs123.83 latus.Atlaides piešķirtas arī Rīgasskolu skolēniem – 100% apmērā (1.– 4.kl.) un 75% (5. – 12. kl.).Tuvākām ziņām uzņēmuma „Rīgassatiksme” infotelefons: 80001919 unwww.rigassatiksme.lv.Zaķus sodīs bargākPasažieriem par braukšanu bezbiļetes Rīgas sabiedriskā transportlīdzeklīpilsētas nozīmes maršrutosKopsolī2009. gada 20. februārīuzliks naudas sodu no 2 līdz 5 latiem.Reģionālos vietējās nozīmesmaršrutos – no 5 līdz 10 latiem.Turppretī starppilsētu nozīmes vaistarptautiskajos maršrutos sods būsno 10 līdz 15 latiem.Par pasažieru pārvadāšanu bezbiļetes sabiedriskajā transportlīdzeklīvai noteiktā tarifa neievērošanu naudassods transporta vadītājam vai konduktorambūs no 10 līdz 15 latiem.Arī par virsnormas bagāžas undzīvnieku neapmaksātu pārvadāšanusabiedriskajā transportā izteiksbrīdinājumu vai uzliks naudas sodulīdz 15 latiem.Par tramvaju un trolejbusulietošanas noteikumu pārkāpšanu naudassods no pašreizējiem 5 latiem tikspalielināts līdz 15 latiem.Autovadītāji,brauciet uzmanīgi!No šī gada 1.jūnija transportlīdzekļavadītājiem, saņemot astoņus pārkāpumuuzskaites punktus, 6 mēnešulaikā būs obligāti jāapmeklē pašaapmaksāti apmācības kursi ceļu satiksmesdrošības jautājumos un jāapgūstapmācība drošā transportlīdzekļavadīšanā. Savukārt, sakrājot 12pārkāpumu uzskaites punktus,papildus teorētiskajam eksāmenambūs jāveic vadīšanas iemaņu pārbaude.Pārkāpumu uzskaites punktusreģistrēs arī mopēdu vadītājiem. Parvisu šo prasību neizpildi katrreiz tikspieskaitīti 2 punkti un tiesības anulēs,sakrājoties 16 pārkāpuma punktiem.Izziņas elektroniskiPieprasīt un saņemt izziņas noiedzīvotāju reģistra par sevi, pārstāvētopersonu vai trešo personu turpmākvarēs E – lietu sekretariāta pārraudzībāesošajā portālā www.latvija.lv sadaļāE – pakalpojumi „Tiesību aizsardzība,personas statuss, patērētāju tiesības,valsts iepirkumi”.Lai pieprasītu minētās izziņas,nepieciešams „Latvijas Pastā” nokārtotsavu elektronisko parakstu.Īrniekus vairsnebrīdināsTurpmāk par pakalpojumu maksasTālāk 5. lpp. ➥

Kopsolī2009. gada 20. februārīSociālās ziņasSākumu lasiet 4. lpp.paaugstināšanu mājokļa saimniekamīrnieks vairs nav jābrīdina, ja šīpaaugstināšana saistīta ar sabiedriskopakalpojumu regulatora noteiktajāmtarifu izmaiņām, piemēram, ūdens,kanalizācijas, apkures vai atkritumuizvešana cenas izmaiņām.Kadastrālā vērtība– internetāIkviens nekustamā īpašuma saimniekslaikus var uzzināt sava īpašumakadastrālo vērtību 2009. gadā Valstszemes dienesta interneta mājāslapāwww.vzd.gov.lv.Konkrēta vērtība tur minēta parmāju un zemi, bet atsevišķa dzīvokļakadastrālo vērtību var aprēķināt,reizinot zemes vienības un būvesvisu kadastrālo vērtību ar dzīvokļaīpašuma sastāvā ietilpstošās zemes unbūves domājamo daļu.MedicīnaspakalpojumiNo 1. marta būs jāmaksādārgāk:Par ģimenes ārsta apmeklējumu– Ls 1 (šobrīd – Ls 0.50)Par speciālista apmeklējumuun konsultāciju ambulatori – Ls 5(šobrīd – Ls 2)Par uzturēšanos slimnīcā (sākot ar2. dienu) – Ls 12 (šobrīd – Ls 1,50 –Ls 5)Par ārstēšanos stacionāri aronkoloģijas un onkohematoloģijasdiagnozēm (ar 2. dienu) – Ls 5 (šobrīd– Ls 1)Pacienta iemaksu maksimums par1 ārstēšanās reizi slimnīcā – Ls 250(šobrīd – Ls 80), viena gada laikā Ls400 (šobrīd Ls 150Ls)Sniedzot stacionāros pakalpojumus,ārstniecības iestāde var iekasētpacienta līdzmaksājumu līdz 30Ls parķirurģisku operāciju.Dārgāki būs arī dažādi speciālieizmeklējumi (rentgens, endoskopijau.c.).Finansu trūkuma dēļ uz laiku atceltasplānveida operācijas. Turpmākvalsts vairs neapmaksās 50%endoprotezēšanas operācijām.Gripa klātGripas aktivitāte pieauga jaupirmajās februāra nedēļās. Potētiesgribētāju pret gripu gandrīz nav, betjāatceras, ka vakcinēšanās gadījumosslimība parasti norit vieglākā formā.Gripa ir nopietna augšējo elpceļuvīrusinfekcija, kas izpaužas ar akūtuslimības sākumu, strauju ķermeņatemperatūras paaugstināšanos, lauzošusajūtu locekļos, sausu, mokošu klepuun stiprām galvassāpēm, kas dažreizlīdzīga meningītam, attīstoties parpneimoniju ar akūtu elpošanasnepietiekamību un infekciozi toksiskumiokardītu.Nekādā gadījumā nevajag ietuz darbu vai apmeklēt saviesīguspasākumus. Tā nodarīsiet pāri ne tikaisev, bet izplatīsiet slimību tālāk, vēlplašāk. Padomājiet par to, pirms tēlotvaroni.Par invalīdaapliecības nomaiņuSkaidro Veselības un darbspējuekspertīzes ārstu valsts komisijasvadītāja vietniece LidijaMūrniece.Ministru kabineta noteikumosNr.1039 „Invalīda apliecībuizsniegšanas un uzskaites kārtība”paredzēts, ka invalīdam, kuraminvaliditāte noteikta bez atkārtotaizmeklēšanas termiņa, invalīdaapliecību izsniedz ar 10 gadu derīgumatermiņu.Veselības un darbspēju ekspertīzesārstu valsts komisija (turpmāk-VDEĀ valsts komisija) un tās 18struktūrvienības – starprajonu unRīgas pilsētas Veselības un darbspējuekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK)invalīda apliecību izsniegšanu uzsāka1998.gada decembrī. Tātad daudzieminvalīdiem, kuriem invaliditāte tikanoteikta „bez atkārtotas pārbaudes”vai „uz mūžu”, šobrīd pienācistermiņš jaunas invalīda apliecībassaņemšanai.Var griezties jebkurā nodaļāValsts komisija ir vērsusiespie visu 18 nodaļu vadītājiem arlūgumu: ja invaliditāte noteikta bezatkārtota izmeklēšanas termiņa (uzmūžu), atkārtotas invalīda apliecībassaņemšanu invalīds var kārtotSociālās ziņasjebkurā nodaļā, uzrādot pasi,invaliditātes izziņu (rozā lapu), iesniedzotiepriekšējo invalīda apliecībuun vienu fotokartīti 3 x 4 cm (nesenāku par 3-5 gadiem).To var veikt arī invalīda pilnvarotapersona vai aizbildnis, uzrādot arī savupersonu apliecinošu dokumentu.Darbojas informatīvā sistēmaSaskaņā ar normatīviem aktiem,invalīda apliecība iesniedzama tikaiun vienīgi uz personas Ekspertīzes lietaspamata. Ņemot vērā, ka invalīdaapliecības izsniegšana ir atkārtota, kāarī lai saīsinātu apliecību izsniegšanasprocedūru un ekonomētu finansiāloslīdzekļus (pasta pakalpojumiekspertīzes lietu pārsūtīšanai), darbiniekicentīsies izmantot jau esošosdatus no Invaliditātes informatīvāssistēmas.Neskaidrību vai domstarpībugadījumā jaunas invalīda apliecībasizsniegšana var tikt aizkavēta līdzkonkrētā gadījuma noskaidrošanai vaiprecizēšanai. Invalīds vai pilnvarotāpersona par jaunās invalīda apliecībassaņemšanu parakstās nodaļas „Invalīdaapliecību uzskaites žurnālā”.Plašāka informācija, kā arī Valstskomisijas un nodaļu adreses un tālruņimeklējami mājas lapā: www.vdeavk.gov.lv.Nākamajā numurā tiks publicētasVDEĀK adreses Rīgā un reģionos.Invalīda pensija ESŅemot vērā aktīvo iedzīvotājupārvietošanos uz ārzemēm, turpmākEiropas Savienībāi lgstoši dzīvojošieLatvijas pilsoņi varēs saņemtinvaliditātes pensiju jau no tās dienas,kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa,kas ir detalizēts medicīniskaisziņojums.Piemēram, ja kādam ES valstīdzīvojošam Latvijas pilsonim vietējaisārsts būs diagnosticējis funkcionālostraucējumus, kuri varētu būt parpamatu invaliditātes noteikšanai,tad šim iedzīvotājam, būs jāiesniedzatbildīgajā institūcijā veidlapa E 213.Turpmāk, lai cilvēkiem ar smagiemfunkcionāliem traucējumiem atvieglotuikdienu, ņemot vērā saslimšanu,komisija varēs noteikt invaliditāti bezpaša cilvēka klātbūtnes. Lappusi sagatavojaVITA STUPĀNE5

JAUNIE DARBINIEKI✍ ILZE KOPMANE“LEPOJOS AR SAVU NEDZIRDĪBU...”Kopsolī2009. gada 20. februārī...tā atzīst mana sarunbiedre Sigita Ķikure intervijasgaitā, kad pieskaramies nedzirdīgo identitātes tēmai un iespējāmintegrēties sabiedrībā.Sigita strādā par LNS valdes sekretāri – samērā nesen, nopagājušajā gada oktobra, taču jau pietiekami ilgi, lai jau varētunovērtēt savu darbavietu, iespējas un kolēģus. Bet iepazīstināšanusāksim šādi!Foto: No personīga arhīvaEs lepojos ar savunedzirdību,valodu, mūsu kultūruun pārdzīvoju, kadizjūtu sabiedrībasnoraidošo attieksmipret zīmju valodu...☞ Sigita, lūdzu, pastāsti, ko tudarīji līdz savai atnākšanai darbāLNS valdē! Sāksim ar skolām,zināšanu krāšanu...Esmu beigusi Valmieras unRaiņa skolu. Mācījos arī datorkursos,apguvu izšūšanas mākslu uzšujmašīnas, nu jau arī lietvedību.Bija man arī nodoms studētaugstskolā – pirmsskolaspedagoģijas specialitātē. Taču mūsar draudzeni jau pirmajā tikšanāsreizē tur kā ar aukstu ūdeni aplēja:kā pateicām – slikti dzirdam, tāapšaubīja mūsu spējas studēt.Otrreiz iet pieteikties negribējās.Tomēr saņēmāmies, bet attieksmenebija mainījusies un mums ar toarī pietika uz ilgu laiku. Kad atkalsāku skatīties pēc citas augstskolas,bija mainījušies ģimenes apstākļi,vairs nesanāca...☞ Paraksturo savas darbagaitas pēc skolas beigšanas!Dažādas vietas bija. Trīsgadus nostrādāju bērnudārzā parauklīti, par audzinātāju, pēc tamaizprecējos uz Kurzemi, dzīvojuAlsungā – pie suitiem, tā sanāk.Tur dabūju šuvējas darbutrikotāžas uzņēmumā „Māra”.Necik ilgi un – pēc trim mēnešiemfirma bankrotēja. Ja godīgi, tad6jāsaka, pat nebēdājos, tieši otrādi– nopriecājos klusībā, jo man šisdarbs negāja pie sirds.☞ Tas laikam bija bezdarbasākums un juku laiki, kad veciuzņēmumi tika privatizēti unpamazām radās arvien jauni. Kotad tu iesāki?Jā, šajā laikā daudziemnedzirdīgajiem nebija darba tāpatkā tagad. Mēs ar vīru, arī tāpat kāciti, izgudrojām savu mazo biznesu:vairumā pirkām preces no bāzēm,vadājām un izpārdevām provincē,kur to nebija. Pat mazu bodītiiekārtojām un arī reketu pārcietām:atnāca pie mums daži zeļļi,pieprasīja naudu. Kur toreiz tādadrosme mums radās – nedevām!Pēc kādas nedēļas skatāmies TV,un tur rāda tos „mūsējos”, ar veseluieroču arsenālu bija saņemti ciet.Tad gan aukstas kājas palika!Labi toreiz mums gāja, tikai jaunibijām, bez pieredzes rīkoties arnaudu. Tagad saprotu – vajadzēja tosakrāt, ieguldīt nekustamā īpašumā,nopirkt zemi vai dzīvokli...Tad lielveikali izkonkurējamūs, „maziņos”, un bijām atkalbez darba. Cik ilgi tā dzīvosi! Jurisaizbrauca uz Rīgu celtniecībasdarbos, es arī jau sāku skatīties uzto pusi, līdz beidzot pārcēlāmiesvisa ģimene (man divi dēli) uzgalvaspilsētu.Kādu laiciņu pastrādāju apavuveikalā, pēc tam nāca tulka darbapiedāvājums Jūrmalas SIC. Daudzneprātoju, pieņēmu to un tur sabijudivus gadus. Jutu, arī šis darbs tāīsti nav priekš manis, un tad jau arīdzīvesvietas maiņa pasteidzinājaaiziešanu no tā.☞ Cik noprotams, ilgi mājāsnesēdēji, jo uzzināji par iespējustrādāt LNS valdē?Tā tas bija! Es vispār visu izlemjuātri, arī toreiz pēc sarunas ar LNSprezidentu nolēmu – pieņemu šopiedāvājumu, strādāju; ko nezinu,to iemācīšos.☞ Un tā jau pagājuši četrimēneši jaunajā darbavietā. Kādsbijis šis laiks, un kā tu tagadjūties šeit?Pirmo nedēļu viegli nebija, svešiapstākļi, neiepazīti darba kolēģi, betar pirmo dienu bija jādara un jāzinaviss tā, it kā es jau ilgi strādātu.Gāju mājās un apsvēru, ko darīttālāk. Noturējos, nepadevos.Tagad te jūtos kā mājās, starpsavējiem. Kad jau iepazīti kolēģi,zinu, ko no katra var gaidīt un koviņi gaida no manis. Galvenais, kadarbs man patīk. Izdomāju, kā dokumentuslabāk noformēt, cenšosbūt precīza, visu savlaicīgi izdarītun sakārtot, lai nekrājas lietaskaudzē uz galda.Un tomēr – kaut kā pietrūkst.Liekas, ka vispār mēs par mazatļaujamies laipnību un smaidu.Kaut vai tas būtu dežūrsmaidiņšsasveicinoties, kaut ko skaidrojotiesutml. Vai gan tas būtu daudzprasīts, bet diena tā visiem kļūtugaišāka šajos krīzes apstākļos.☞ Vai pati bieži smaidi?Vispār to daru arī šeit, bet īpaši,kad esmu ārpus Latvijas. Reizēmman liekas, ka kādi tāli manipriekšteči nākuši no Anglijas. KāTālāk 7. lpp. ➥

Kopsolī2009. gada 20. februārī“Lepojos ar savu nedzirdību...“Sākumu lasiet 6. lpp.man patīk šī zeme un ļaudis! Esmutur diezgan daudz bijusi ciemospie savas māsas un apskaužu viņasiespējas kā nedzirdīgam cilvēkamdzīvot pilnvērtīgu dzīvi.Viņa strādā nedzirdīgoorganizācijā tieši ar jauniešiem. Interesantsdarbs, laba alga, apguvusiangļu valodu, mācās kursos utt.Gadījās redzēt arī dažus nedzirdīgospolicistus, kādu nedzirdīgo kungu,kas katru rītu nāca nedzirdīgo klubālasīt avīzē darba sludinājumus (esotbezdarbnieks, saņem no valsts pabalstuun tā var iztikt, nestrādājotgadiem, utt.Bet pie mums? Valstij garcilvēku maz daļas – bezdarbniekapabalstus dod dažus mēnešus, tālākiztiec, kā zini. Bet darba daudziem,lai kā gribētu strādāt, nav...☞ Ar ko saistās tavi nākotnesnodomi, ko tu vēlētos sasniegtdzīvē?Kas attiecas uz mani – nekoīpašu: lai būtu darbs, normālaiztikšana. Patīk lasīt, ceļot, esambijuši daudzās Eiropas valstīs.Bet visi turpmākie plānimums ģimenē vērsti uz bērnunākotni, viņiem cienīgas dzīvesnodrošināšanu. Šobrīd neredzu tāduiespēju pastāvēšanu Latvijā. Pārākbezcerīga šī situācija visiem, īpašinedzirdīgajiem. Tāpēc daudzi jau irprom vai gatavojas Latviju pamest,dodoties uz Eiropu un arī citāmpasaules valstīm, kur nedzirdīgiesavu vienīgo dzīvi var nodzīvot arpašcieņu, pilnvērtīgi.Es lepojos ar savu nedzirdību,valodu, mūsu kultūru un pārdzīvoju,kad izjūtu sabiedrības noraidošoattieksmi pret zīmju valodu, mūsuvisai ikdienišķām vajadzībām(informācijas, TV raidījumu arsubtitriem trūkums, tulka pakalpojumuierobežota pieejamība utt.).Vai tiešām arī mums būtujāskatās pēc mītnes zemes tālāk,aiz Latvijas robežām!? Mums, Rīgas nedzirdīgobērnu internātpamatskolas12.klases skolēniem, šis irpēdējais mācību gads, pēdējiemēneši skolā. Tūlīt, tūlīt aiz tāpagrieziena sāksies lielā dzīve.2008. skolu gada 15. septembrī dzīveVĒROJUMI UN TIKŠANĀSSAEIMAS NAMĀ✍ 12. KLASES SKOLĒNI UN VĒSTURES SKOLOTĀJASAr ko sākas dzīve? Tā sākasar brīvību, neatkarību un dzīvesproblēmu izprašanu un saprašanu.Katra ģimene ir mazs mūsu valstsmodelis miniatūrā. Arī ģimenē irsvarīga kārtība, saskaņa un likumuievērošana.Tos var apgūt sociālo zinībustundās un arī dzīvē. Tāpēc mēs29.janvārī devāmies mācībuekskursijā uz Saeimu, lai iepazītosun gūtu priekšstatu par Saeimasnamu un darbu tajā.Šaurās Vecrīgas ielas mūs aizvedauz Jēkaba ielas brūno, iespaidīgonamu, kuru rūpīgi apsargāja militārāspolicijas puiši, jo tikainedēļu atpakaļ tas bija piedzīvojis13.janvāra nemierīgo vakaru.Mūs sagaidīja gide, kura interesantiun saistoši izstāstīja šī namavēsturi, nozīmi un tagadējo tādarbību. TV ekrānos bieži skatāmaplenārsēžu zāle un dažādas citaszāles un kabineti.Tagad, to visu vērojot tieši,pārsteidz tas, ka Saeimas deputātuvieta – zāle nav nemaz tik liela.Katram deputātam ir sava vieta,savi darba instrumenti – balsošanasiekārta, dokumentu eksemplāri.Sava vieta zālē ir Valsts prezidentamun Ministru prezidentam,žurnālistiem, fotogrāfiem, viesiem.Ļoti interesanta mums likās Saeimasnelielā telpa, kur izvietotaspiemiņas veltes un dažādu valstuvadītāju dāvanas. Šaurās kāpnesun līkumotie gaiteņi ved uz dažādukomisiju un atbildīgo darbiniekukabinetiem.Kāpnēs mums steidzīgi garāmpagāja ne viens vien Saeimasdeputāts, kuru varam vērot TVekrānā. Katram savs uzdevums,savs darbs, kas prasa risinājumu.Ekskursijas nobeigumā mūssagaidīja vēl daži interesanti notikumi.Nejauši satikāmies pieSaeimas nama ar labi pazīstamodeputātu – komponistu RaimonduPaulu. Komponists aicināja mūsnekautrēties un droši stātieskopīgam foto. Ar prieku izmantojāmšo iespēju (skatt. attēlā).Vēl tikāmies ar deputātiemKārli Šadurski un profesori JanīnuKursīti, kura vairākas reizes viesojusiesmūsu skolā. Patīkami un interesantibija piedalīties sarunā ardeputātiem, uzzināt viņu viedoklipar valsts tālāko attīstību, jaunatnesgalveno uzdevumu – mācīties.Skolā atgriezāmies ar jauniemiespaidiem par redzēto Saeimasnamā. 7Foto: R. Bušmanis un J. Staģītis

14. februāris - Mīlētāju dienaklusuma pasaules mīlestība✍ MALDA ILGAŽA, teksts un fotoŠaurajā vienistabas dzīvoklī, kas atrodas Gulbenē, Nākotnesielā, – klusums, ko palaikam iztraucē mazā Markusa smieklivai raudas, ieslēgta televizora radītās skaņas, trauku šķindoņamazītiņajā virtuvītē, ūdens šalkoņa atgrieztajā krānā un cilvēku soļi.Skaņas te izdzīvo pašas savu dzīvi, jo mājoklīša saimnieki Liene un IntsAveni tās nedzird.Iepazīstas tirgūPirms trīs gadiem viņuskopā saveduši draugi. Tas noticisGulbenes tirgū, tāpēcLienei un Intam tirgus placisjoprojām ir nozīmīga vieta, kurlīdz ar pirmo skatienu, smaiduun nedaudzo minūšu klātbūtnipiedzimusi abu mīlestība. Taisekojusi tuvāka iepazīšanās unlēmums par dzīvi kopā.Pēc kāda laika sevi pasauleipieteicis dēliņš Markuss, kuršir abu vecāku lielākā dzīveslaime. Nevar izteikt to prieku,kāds rotājas Lienes un Inta sejā,stāstot, ka dēliņš dzird.Puisēns viņiem ir vienīgais starsuz skaņu pārpilno pasauli. Vecāki irgatavi darīt visu, kas viņu spēkos unpat vēl vairāk, lai dēls izaugtu vesels,gudrs un laimīgs.Nevienam neatdosAr žestu palīdzību Liene un Intsapliecina, ka nekad nevienam savudēliņu neatdos. Abiem jau nāciespārdzīvot ne mazums satraukuma pilnubrīžu. Kad Liene un Ints paziņojušipar precēšanos, meitenes vecāki kategoriskiiebilduši, bet tad, kad piedzimisMarkuss, par viņa adopcijuinteresējusies Lienes māsa.Tuvinieku bažas un nevēlēšanāsuzticēt puisēna audzināšanukurlmēmiem vecākiem ir saprotama.Bet šobrīd puisēns apmeklē pirmsskolasizglītības iestādi “Auseklītis”, kurviņam ir iespējams rotaļāties ar citiembērniem un ieklausīties viņu valodā.Kamēr Markuss vēl bijis zīdaiņavecumā, vecāki brīdinājuši tuvējoskaimiņus, ja īpaši naktīs ilgstoši dzirdamasmazuļa raudas, lai nāk raudzīt,kas atgadījies. Naktīs Liene un Ints8Mīlestība cilvēkusneizvēlas. Tā atnākpie viņiem, neprasotsevi apliecinātskaļos vārdos, kasātri izplēn.gulējuši uz maiņām, bet dēla gultiņabijusi aprīkota ar dažādām gaismasierīcēm, kas iedegušās tad, kad bērniņšsācis raudāt. Abiem ir arī dzirdesaparāti, bet Ints ar roku kustībāmrāda, ka tos neizmantojot, jo aparātauztvertā skaņu lavīna neesot izturama,galvā tā radot pamatīgu jucekli.Dzīvē tā iekārtots: ja cilvēkamatņemta viena maņa, ar citu atlīdzinātsdubultā. Liene un Ints izteikti sajūtdažādas vibrācijas, pat tās, ko rada soļikāpņu telpā.Ļoti vēlas darbuLīdz šī gada aprīlim Avenu ģimeneipiešķirts trūcīgās ģimenes statuss, joLiene un Ints saņem tikai invaliditātesun bērna kopšanas pabalstu. Ar toir par maz, lai pietiktu visam, tāpēcrūpīgi tiek izplānota katra santīma unlata izdošana, bet jau tagad ir skaidrs,ka turpmāk iztikt būs vēl grūtāk.Kopsolī2009. gada 20. februārīGalvenais priekšnoteikums, laiMarkuss būtu paēdis un aprūpēts.Šobrīd Intam nav darba, bet viņš ļotigribētu kaut ko papildus nopelnītu savaipensijai.Reiz Ints izlasījis, ka ir nepieciešamsremontdarbu strādnieks,bet darba devējs, uzzinot, ka viņš irnedzirdīgs, tomēr atteicis. Tajābrīdī acīm pietrūcis asaru, joraudājusi sirds. Lai kā Lieneviņu mierinājusi, šīs sajūtasnav zudušas vēl šobrīd.Arī Liene labprāt strādātupar apkopēju, bet tagad arī šīdarba vakance jau kļuvusi zeltavērta. Abiem ir vajadzīgs tādsdarbs, kur viņi paši ir atbildīgipar sevi. Kad Intam izdevāskaut ko nopelnīt, viņš parsaņemto atalgojumu iegādājiesledusskapi un veļas mašīnu,lai viņa mīļajai Lienītei nebūtujānopūlas, mazgājot drēbes arrokām, bet Markusam vienmērbūtu svaigi produkti. Tos Ints nopelnaLitenē savas tantes lauku saimniecībā.Ar saviem vecākiem gan viņš tiekastikai atmiņās.Nesen mājoklis ticis arī pie jaunāmdurvīm, bet jauna loga ielikšanai naudasnav.Ar labestību vienLiene, Ints un mazais Markussļoti gaida un labprāt uzņem ciemiņus,tikai diemžēl viņu ir maz. Visbiežākāviešņa ļoti kārtīgajā un perfekti tīrajādzīvoklī ir mājas pārvaldniece Marija,kuru abi uzskata par savu neoficiālomammu. Viņa labprāt pieskata arīmazo Markusu.Apbrīnojama ir jūtu saskaņa, kasvalda starp Lieni un Intu. Varbūt tā irtik izteikta tāpēc, ka viņiem ir daudzgrūtāk pastāvēt šajā pasaulē? Par šosaskaņu liecina arī abpusējā attieksme,ejot pa ielu, kad viņus pārņempiesardzīga uzmanība, īpaši tad, kadkopā ar viņiem ir Markuss.Vajadzīgi viensotramKlusu skan cilvēku balsis notelevīzijā translētās filmas. MarkussTālāk 9. lpp. ➥

Kopsolī2009. gada 20. februārīkad jāmeklē jaunas iespējas...✍ VITA STUPĀNE, teksts un fotodARBSŠobrīd vai visās pasaules valstīs ir ekonomiskā krīze, jāsavelk josta ciešāk,jācīnās par darbu un izdzīvošanu, jo daudzi kļuvuši bezdarbnieki, ir izmisuši,dzīvo stresā, krīt derpresijā. Stiprākie mācās ar cieņu pārdzīvot grūtos laikus,pieņemt pastāvošo situāciju, samierināties ar to un meklēt jaunas iespējas, jo – dzīvetaču ir tikai viena un tā jādzīvo tieši tagad.Jūsu uzmanībai – intervija ar Aivi Grāvīti (23)Pagājušajā vasarā beidzis Barkavasarodvidusskolu, nedzirdīgo grupāizturot gala pārbaudījumus ar labiemrezultātiem. Mācību gadi pagājušineticami ātri, atmiņā vēl virmo dažādipiedzīvojumi, kā kopā mācījušies, kāpalīdzēja skolotāji utt.Aivis šobrīd vēl turpina mācības 51.vidusskolā, lai iegūtu vidējo izglītību.Un strādā par metinātāju kādā Dānijaskompānijā. Bet pirms tam...Krīze diktēnoteikumus...Pēc profesijas esmu celtnieks, šoamatu apguvu 3 gados. Kad beidzuBarkavas arodvidusskolu, bija lielsprieks. Iegūtās zināšanas cerēju pielietotpraktiskajā darbā. Tajā laikāizglītoti speciālisti darba tirgū bijapieprasīti.Klusuma pasaules mīlestībaSākumu lasiet 8. lppieklausās un priecīgi plaukšķina mazāsroķeles.Viņš dzird šīs balsis. Tās tik ļotilīdzinās – bērnudārzā dzirdētajām.Liene un Ints vairāk par visu vēlasnenokavēt to brīdi, kad Markusiņš pirmoreizi izrunās vārdus „mamma” un„tētis”. Šos vārdus viņi nesaklausīs,bet nolasīs no dēla lūpām. Un tā būsviņu abu laimīgākā diena.Mīlestība cilvēkus neizvēlas.Tā atnāk pie viņiem, neprasot seviapliecināt skaļos vārdos, kas ātriizplēn. Viņu mīlestībai pietiek arskatienu, glāstu un apziņu, ka viņi irvajadzīgi viens otram un īpaši mazajamdēliņam, kurš vēl ir pasaulesiepazīšanas ceļa sākumā. Tās pasaules,kurā dzīvojot bieži vien nenovērtējamto, kas mums ir dots. No laikraksta „Dzirkstele”, Gulbenē.No red. Rakstu par šo ģimeni var lasītarī žurnāla Ieva 6. nr.,2009.Arī man pašam bija pietiekamaiekšējā motivācija, jo celtnieka darbspatīk. Izjutu atbildību, ieinteresētībuun vēlmi strādāt aizrautīgi. Liekas, katieši izglītība radīja šo motivāciju.Diemžēl Latvijā sākusies ekonomiskākrīze, cilvēkiem vairs navnaudas, lai veiktu dzīvokļu remontu,būvētu māju. Darba devēji meklētādus strādniekus, kuri ar mierustrādāt ar zemāku atalgojumu, turklātaploksnē. Viņi vairs neinteresējas parizglītību, strādājošā motivāciju unkvalifikāciju.Ilgi meklēju darbu savā jomā, tomērneatradu, jo celtniecība sašaurinājās,mana profesija kļuva maz pieprasīta.Nolēma mainītprofesijuCik ilgi var palikt bez darba! Nauduikdienas iztikai vajadzēja, tāpēcnolēmu pieņemt tēva piedāvājumu,sāku apgūt jaunu – metinātāja amatukādā Dānijas firmā, jo biju jau piekusis,meklējot darbu celtniecības jomā.Sāku strādāt bez priekšzināšanāmpa 2 – 3 stundām dienā. Vēroju, kāciti to dara. Protams, ļoti labi bija tas,ka mani mācīja tēvs. Dienu no dienasveicās arvien labāk un labāk, līdz manipieņēma pastāvīgā darbā. Jauno darbues vērtēju atzinīgi un daru labprāt.Par īsto vietu dzīvēUzreiz gan nevaru teikt, ka esmusavā īstā vietā, bet pamazām sākupierast, drīzāk – sāku šim darbampatikt. Pozitīvi, ka ir sociālās garantijas,regulārs atalgojums, veselībasapdrošināšana, darbabiedri draudzīgi,tāpēc arī patīkama ikdienas atmosfēra.Bez tam darbu varu savienot armācībām. Metinu visādas ikdienāvajadzīgas lietas – trepes, svečturus,(attēlā - Aivja darinājums), šašlikuZināšanu nekad nevarbūt par daudz,jo dzīvē viss nemitīgimainās.kastes no metāla. Firma gandrīzvisu eksportē uz ārzemēm, ir daudzpasūtījumu. Bez šaubām, metinātājadarbs vispār ir ļoti kaitīgs plaušām, tāpēckatru dienu jādzer piens, kefīrs.Betšajos laikos jau nav nekādas izvēles,tāpēc paldies tētim, ka izkārtoja manšo darbu, ierādīja, apmācīja. Viņšveltīja daudz laika un pūļu, lai es visulabi iemācītos.Ar domu par nākotniDaudz ko var apgūt pašmācībasceļā un strādāt tāpat. Ja ir patiesagribēšana, būs arī varēšana. Galvenais,lai cilvēks iekšēji pieņem darāmodarbu, tad viņam tas patiks, viņš būsieinteresēts un rezultāts būs OK.Tomēr labāk būtu piedalītiesprofesionālās apmācībās un iegūtdiplomu, tas noderētu – stiprināsoficiālo atzīšanu, paplašinās zināšanas,darbs būs kvalitatīvāks, to spēs paveiktātrāk un vairāk.Ļoti ceru, ka kādreiz mācīšos uniegūšu metinātāja diplomu, kas agrivai vēlu tiks pieprasīts. Uzskatu: jacilvēks pieņemts darbā kādā vietā,tad viņam ir pienākums šim darbamnepieciešamās zināšanas, amata prasmesapgūt pēc iespējas pilnīgāk.Zināšanu nekad nevar būt pardaudz, jo dzīvē viss nemitīgi mainās.Celtniecības profesiju, kura man jauir, nedomāju nolikt malā.Būs piedāvājumi, atradīsies darbs,tad atgriezīšos šajā jomā, kurā tāpatvarēšu izmantot visas savas iegūtāsprasmes un strādāt vienlaikus vairākosamatos. 9

politika.ekonomika2008. gada 20. decembrī✍ VITA STUPĀNE, teksts un fotoPašreizējā ekonomiskākrīze Latvijā diktē savusdzīves noteikumusarī nedzirdīgajiem – mazāk tērētsvētkiem un izklaidei, taupīt uzpārtiku, apģērbu un apaviem,pārcelties uz dzīvi ārzemēs...Lūk, daži viedokļi!Arita DirnēnaA r v i e nvairāk cilvēkupaliek bezdarba, tātadarī bez naudas,bet veikaluplauktos cenaspaaugstinās.To es nesaprotu, ko gan valdība domā?Skatos, pat cilvēki ar labām amataprasmēm un augstu kvalifikāciju krīzesdēļ zaudē darbavietu un citu piemērotudarbu nevar atrast, tāpēc spiesti darītto, kas nepatīk, lai tikai nodrošinātuiztiku. Savairojušies zagļi, cilvēkijūtas nedroši.Uzskatu, ka valdība ir vainīga,jo nepārdomāti plānoja izdevumus,nedomāja par nākotni, uzkrājumiem.Saeima ir jāatlaiž – viņi tur sēž tāpēc,ka var labi pelnīt, bet par tautasvajadzībām nedomā.Būtu svarīgi, lai attīstītos ražošana.Ja būtu daudz uzņēmumu, firmu,zemnieku saimniecību utt., tad arīcilvēkiem būtu darbs.Edgars VeckāgansJūtos ļotislikti, jo manaiLatvijai klājassmagi un būsvēl grūtākilaiki: augstainflācija, bezdarbapieaugums(2009. gada prognoze – varpieaugt pat līdz 20 – 30%), trūkstnaudas, lai izmaksātu visus plānotossociālos pabalstus utt.Kā es vēlētos, lai ekonomikaatveseļotos! Uzskatu, ka valdībapieņēma nepareizu lēmumu par PVNpaaugstināšanu no 18% uz 21%.10laizānu SKOLAkas notiek latvijā?Tas neko neuzlabos. Esmu pētījisšo jautājumu un secinājums tāds, kakrīzes situācijā PVN ir jāsamazina,nevis jāceļ. Vai tad tie, kas strādāvaldībā, neko nezina!Vineta KozlovaPašreizējāsituācija man irsatriecoša: navdarba, pensijaneliela un ātriiztērējas, joviss taču dārgs.Manam dēlambērnudārzā, iespējams, par ēšanu būsjāmaksā divreiz vairāk, bet, kā un kolai maksājam, ja nav darba un cita darbapiedāvājumu arī nav.Es jau neticu valdībai, ka tā kautko uzlabos, drīzāk otrādi, būs vēlbriesmīgāk. Runā skaisti, bet rīcībuneredzu. Tiem, kas strādā Saeimā,visiem ir mašīnas, mājas, labi ģērbti,var apmeklēt greznus restorānu.Viņiem jau labi, krīzes nav.Bet ko lai mēs darām?Inga MauriņaTV Panorāmā, avīzēs,internetā bieži uzzinu, kacilvēki paliek bez darbaun naudas. Man ganpagaidām viss skārtībā.Ir darbs, ir pensija,tāpēc jūtos apmierināta,problēmu neredzu.Novēlu bezdarbniekiem turēties.Lai gan grūti, bet jāsamierinās,jācenšas, ko citu!.Vēlos, lai LNS atkal varētu realizētlabus pasākumus, kā tas bija pirmsgada – pēdējā laikā kaut kā pietrūkst.Krīze ir visur pasaulē, ne tikaiLatvijā, tā ka ne visā varam vainotvaldību.Līga BeināreVa l d ī b a ivajag vairākdomāt uz nākotni.Es,p i e m ē r a m ,n e a t b a l s t u ,ka valstsKopsolī2009. gada 20. februārīaizņēmusies no SVF tik daudz naudas:kas viegli nāk, tas ātri aiziet, labumabūs maz.Kamdēļ vajadzēja palīdzēt Parexbankai, labāk to naudu būtu ieguldītsociālā aprūpē, māmiņu pabalstiem,pensionāriem. Mans vīrs pagaidāmstrādā metālfabrikā, firma ir Krievijas.Agrāk labi pelnīja, tagad uz pusimazāk. Bet dzīve paliek dārgāka! Mēscenšamies taupīt uz izrādēm, koncertiem,izklaidēm – neejam!Novēlu visiem turēties, rūpētiespar savu veselību izturību, gudrību unsavaldību. Cerēsim, ka Latvija spēspārvarēt ekonomisko krīzi un situācijauzlabosies.Valdis KrauklisP a š l a i kman ir neplānotsatvaļinājums,protams,bezalgas.Februārī man„ i e d a l ī t a s ”četras darbadienas un viss. Varu tikai priecāties, kaneesmu atbrīvots no darba pavisam,tāpēc ka mūsu finiera apstrādesuzņēmumā atlaisti 80% strādnieku.Mani vēl pažēloja kā pirmspensijasvecuma cilvēku. Un vēl palikuši tikaidaži augstākās kvalifikācijas operatori.Pasūtījumitā kā būtu, bet nu firmaSIA Troja uzņemas veikt darbu tikai arpriekšapmaksu, kura kavējas. Tagadneviens vairs nestrādā, tikai cerot,ka gan jau samaksās. Tā nu jāgaida,kamēr kāda no ES sadarbības valstīmkaut ko ieskaitīs.Teikšu atklāti – man ir sava noteiktanostāja šajos laikos: par krīzi nedomāt,bet dzīvot savu dzīvi, pret kuru mannav visai augstas prasības. Man pietiekar to, kas man ir, vai, ja nav, tadceru, ka būs atkal. Tas ir darbs, tas irmans vaļasprieks (fotografēšana), pareizei tase labas kafijas... Tā saglabājudzīvesprieku, par spīti visam, un ardzīvi esmu apmierināts.Katrā pavērsienā var saskatīt kautko labu arī. Nu, piemēram, tagad manir vairāk laika hobijam, varēšu sakārtotfotoarhīvu ar vairāk nekā 200 tūkstošbildēm.Tālāk 11. lpp. ➥

Kopsolī2009. gada 20. februārīsludinājumiPolitika un ekonomikaSākumu lasiet 10. lpp. AutoskolaJaunumsLielākā daļa no tām – par nedzirdīgodzīves dažādiem notikumiem.Vasarā savukārt ar fotoaparātudošos brīvā dabā, ķeršu dzīves mirkļus,skaistas dabas ainavas, ļaužu ikdienuun svētku brīžus.Juzefa MakajevaT a g a dtik tiešām irgrūts laiks.Atceros, tā tasbija arī 1992.gadā, kadLatvija kļuvan e a t k a r ī g avalsts. Man ir tikai vecuma pensija,nesen meitai piedzima dēliņš, bet znotamnav darba, jo viņu atlaida. Darbuatrast ir grūti, maz piedāvājumu. Bieživien brīvās vakances nevar sazvanīt:te nepareizs numurs, te uzreiz pasaka,ka jau pieņemts darbinieks. Darbuatrast nevar pat ar visai zemu atalgojumu.Nevaru saprast, kas notiekvalstī, ko dara valdība, Saeima, atliektikai cerēt, domāt pozitīvi.Kaut kad taču dzīvei Latvijājāuzlabojas.Liāna Lukinajautājumos pieņem: otrdienās pl.Teklas Vispār Pivinas ir šausmīgi.Cilvēki pa-klase12 – 17trešdienās pl. 10 – 15liek stresaini unceturtdienās pl. 10 – 13neapjēdz, ko dara.Pirmdienās un piektdienās arVainīga ir valdība,pierakstu. Tālr.: TT. 67471561,ka tautai nākas ciest,mob. 26113655palikt bez darba, beznākotnes. Daudziemir kredīti, kā tos apmaksāt? Pārākdaudz mums reklāmu – lai tik visiaizņemas naudu, pasūta, pērk – vajagvai nevajag.Reklāma jāsamazina, lai tirgotājiļauj cilvēkam pašam izvēlēties,mierīgi dzīvot. Tagad arvien dārgākjāmaksā par dzīvokli, pārtiku, transportu.Nevaram vairs atļauties iepirktiesapģērbu, apavus utt..Joprojām nedzirdīgos pastumjmalā. Mums nav sociālā aizsardzība.Kad beidzot Latvijā cilvēki dzīvosnormāli, izglītosies, labi pelnīs, ceļos,kā tas ir citās zemēs, piemēram,Vācijā, Anglijā? Nav atbildes... No 2009. gada janvāraLTV – I ziņu raidījums“Šodien Latvijā un pasaulē“pl. 18 tiek tulkotszīmju valodā26 minūšu garumā.KC “Rītausma“Atsaucoties uz publikasvēlmēm, sestdien,28. februārī pl. 15 notiksKarnevāls.Sekojiet informācijaie - pastā un afišās.Ielūgumus var saņemt: dienā– Elvīras ielā 19, vakarosRītausmā, Kandavas ielā 27.Ievērībai!Rīgas biedrības rehabilitētājasMĀRAS LASMANESdarba laiks martā:2; 4; 10; 12; 16; 18; 24; 26no pl. 9. līdz 17.☎ ☎ ☎JAUTRĪTE GROMAsociālo pakalpojumu un palīdzībasKonkurss beidzies“Kas tas ir?“Jautājām jums, lasītāji, pirmsZiemassvētkiem: kas pietrūkst tad,kad nedomājam par naudu, par mantuiegādi, kredītu un rēķinu apmaksu...Kad liekas, it kā visa pietiek un tomēr– kaut kā trūkst.Saņemtās atbildes mūs patīkamipārsteidza un iepriecināja. “KS“ lasītājiminēja cilvēciski saprotamas un ikvienamtuvas vēlmes pēc lietām, kas faktiskinemaksā neko, bet izrādās pat ļotivērtīgas. Lūk, tās!SIA “Eņģeļu taures“ piedāvāB, BE kategorijas autovadītājuapmācību gan nedzirdīgajiemnelielā grupā ar surdotulkojumu,gan dzirdīgajiem.Apmācības notiks tuvākajā laikāpēc grupas nokomplektēšanas:Rīgā, LNS, Elvīras 19, 201.Sīkāka informācija: e - pasts:zilbe1232@inbox.lv.Tālr. 26163118 - SMS.Santa BeitāneZiedojumiJo vairāk laimes citiem dod,Jo vairāk sev tās cilvēks rod.Rīgas biedrība pateicassaviem ziedotājiem. Tie ir:Amanda BAUZE, BrigitaMIEZĪTE (1 Ls); FaņaSIŅKOVA, Jeļena LAZDIŅA,Vilnis GULBIS, Guntis MOI-SEJS, Inese BRIŠKA, FranciskaSENKEVIČA, StefansBUČINSKIS (2Ls); AnnaABAKOKA, Ēvalds ABA-KOKS, Jānis TIMMERMANIS,Velta TIMMERMANE (2,5Ls);Valda MAKAROVA, VladimirsMAKAROVS, Velta RENCE,Pēteris BALODIS, JevgēnijaLABPRĀTE, Helēna KOZLOVS-KA, Velta ZAKENFELDE, FeodoseLEPEŠA, Gaida VĀRPIŅA(3 Ls); Guļiko KANDELAKI(4 Ls); Oļegs LIEPA,Marija ŠĶIRMANTE,Lūcija SAKSONE (5 Ls).Visvairāk minēta mīlestība (11reizes), draugi (9), laba ģimene (4).Seko: uzmanība, sirsnīgums,bērni, cieņa, apsveikumi, sarunassveču gaismā, dejas, mazbērni,laipnība, Latvijas iepazīšana, ugunskurspie jūras, ziedi bez jubilejām,lidojums ar balonu, suns, nejaušsglāsts, mīļš skatiens (1 – 3 reizes).Redakcija pateicas visiem, kasatsaucās un piedalījās šajā konkursā.Loterijā redakcijas balvu vinnējaSanita Lazdiņa ar nosauktiemvārdiem – LABA ĢIMENE.Lūdzam sazināties pa tel. 67471559(TT) vai 29180534 (SMS) un ierastiesredakcijā.11

Kultūras dzīveStrauji rit dienas Vēršagadā, jau februārisotrā pusē. 2009. gadsRītausmā iezīmējās ar Vecā gadāiesākto pasākumu turpinājumu.Kopsolī2009. gada 20. februārīKultūras centra “rītausma” vēstis✍ MARUTA PITERNIECEFoto: I. Ozola12Pašā gada nogalēNIAF „Klusums”prezidentam GUNTARAMBEISONAM izdevās sarūpēt pārtiku30 guļošajiem un 5 pansionātosdzīvojošiem biedriem. Tad nu gadasākumā vajadzēja organizēt palīgus,lai labdarības paciņas tiktu aiznestas.Salīdzinot ar citiem gadiem, kadsponsoru iespējas bija plašākas unvarējām arī gados vecus pensionārusiepriecināt, šoreiz tādu iespēju nebija.LNS Rīgas biedrības unRītausmas vārdā sirsnīgs PALDIESpar rūpēm NIAF „Klusums” valdeiun tās prezidentam G.Beisonam. Šisatbalsts ir ļoti vajadzīgs un svētīgs.✥ ✥ ✥Tāpat gada pēdējās dienās projektu:„Gribi tici, gribi netici”atbalstīja RD Kultūras pārvalde, untā ietvaros 13.janvārī notika pasākums,kurāuzstājās rītausmieši un viņudraugi no Ziemeļvalstu ģimnāzijas.Šajā projektā iesaistījās arī RNBIpamatskolas pedagogi: I. Cepurīteun A.Puriņa, kā arī Rītausmasdeju kolektīva vadītāja D. Kalpiņa– Geida un studente L. Mickēviča.Pasākums ietvēra katra mēnešahoroskopa teatralizētu apspēlēšanuun izdejošanu. Skatītāji, kuru rindāsbija arī skolēni no nedzirdīgo skolas,atsaucīgi vēroja priekšnesumus unizdzīvoja tiem līdzi.✥ ✥ ✥Vai nu tiešām pašus mazākosatstāsim bez eglītes? Par tonorūpējusies bija LNS Rīgasbiedrības valde, un tapa idejapulcināt uz to bērniņus līdz 7 gadiem.18.janvārī pat laika apstākļi bijalabvēlīgi, lai mazie ķipari šo pasākumuapmeklētu kopā ar vecākiem unbrāļiem vai māsām.Uzvedumu „Ko zvēri ziemāmežā dara” sagatavoja paši valdeslocekļi.Attiecīgi ģērbušies ar kustībāmimprovizēja skatu, kas notiek mežā,iesaistot arī mazos skatītājus, kuribija ļoti atsaucīgi. Kas tad kuršbija? A.Bergmanis – meža vecītis,kuram pazuduši cimdi, un sniegakaraliene – M.Lasmane, kas visuszvērus organizēja. Cimdusmeklēt no ziemas migas cēlās pele– F.Lepeša, ezis – R.Kurēna, zaķis– L.Čerepko, lācis – A.Moiseja.Cimdi tika atrasti, un visi zvērikopā ar meža vecīti un mazajiemapmeklētājiem priecājās. Eglīteskaista, bet kaut kā pietrūka, unvisi kopā sāka saukt Salatēti, varbūtvēl nav aizbraucis uz Lapzemi uniegriezīsies Rītausmā! Pēc brīžaSalatētis – S.Lasmanis ar dāvanumaisu klāt, un mazie tika piegaidītiem kārumiem.NIAF “Klusums“ iepriecinājabērnus ar lietderīgām dāvanām,kuras var izmantot nodarbībās. PaldiesG. Beisona kungam.Tā, dzerot tēju, rotaļājoties,vecākiem risinotsarunas, laiksaizskrēja nemanot. Apmierināti parpavadīto svētdienu bija mazie unlielie pasākuma dalībnieki, kā arīgandarījums organizētājiem.✥ ✥ ✥Februāris iesākās ar kuplāskaitā apmeklētu pasākumu, jopar e – taloniem instruēt ieradāsRĪGAS SATIKSMES pārstāvji.Ne tikai mūsējiem grūtiiedomāties, kā viss notiks, tāda problēmapastāv visiem rīdziniekiem, kuri turpmāklietos sabiedrisko transportu Rīgā.Mierinot, ka viss būs labi, viesi centāsatbildēt uz apmeklētāju jautājumiem. Arīturpmākās ziņu dienās vēl un vēlreiz tiksrunāts par šo jaunumu. ✍ DZINTRA INTSONE28. februāra trešdienā „KC”Rītausma kā vienmēr notika Jautrītesziņu vakars. Viņa stāstīja par aktuāliemnotikumiem Latvijā un ārzemēs, izmantojotarī interesantus aprakstusno žurnāliem un avīzēm.Pēc viņas stāstījuma apmeklētājišoreiz neizklīda, bet vienkopus sapulcējāsLielajā zālē, lai noskatītos Džanni Rodaripasaku lugas improvizētu izrādi„Sīpoliņa piedzīvojumi”. Režisore DzintraKukša pastāstīja, ka pati pirms 21gada režisējusi šo izrādi, tagad nedaudzpārmainījusi lugas tekstus, vēršot uzšobrīd aktuālo situāciju valstī.Skatoties šo izrādi, nopriecājos,ka dažādās lomās augļus, žurku, sunispēlēja gan vecie, gan jaunie aktieri, patdivi skolēni.Visi bija cītīgi gatavojušies šimģenerālmēģinājumam pirms Rīgasamatierteātru festivāla, kas notika no 29.janvāra līdz 7. februārim.Tajā piedalījās 18 teātru kolektīvi noRīgas un Jūrmalas.Cik vēroju, skatītājiem patika šīizrāde, tāpēc vēlreiz paldies mūsulieliskajiem aktieriem un visiem, kaspiedalījās izrādes tapšanā. Uzmanību!

Kopsolī2009. gada 20. februārīPar Latvijas TVraidījumiem2008. gada rudenī LNSveica intensīvu saraksti unizskaidrošanās darbu ar vairākāmaugstākstāvošām institūcijāmjautājumā par informā-cijasnodrošināšanu nedzirdīgajiemcilvēkiem.Savos iesniegumos LR Saeimai,LR Tiesībsargam, Nacionālajai radioun TV padomei, LTV vadībai un īpašuuzdevumu ministram sabiedrībasintegrācijas lietās LNS raksturojapašreizējo situāciju kā diskriminācijupret nedzirdīgajiem, viņu cilvēktiesībupārkāpšanu un pieprasīja veikt neat-Kanādā rokkoncertsnedzirdīgajiemŠā gada pavasarī Kanādānorisināsies pirmais rokkoncertspasaules vēsturē, kas paredzētsnedzirdīgiem cilvēkiem. Pasākumsnotiks vienā no Torontoklubiem 5. martā, ziņo New MusicalExpress.Lai dzirdi zaudējušiem cilvēkiempalīdzētu uztvert mūziku, KanādasRaiersonas universitātes mūzikastehnoloģiju izpētes centrs izstrādājisīpašu vibrējošu krēslu.“Emocionālā krēsla” sensorianalizē mūzikas skaņas un pārveidotās vibrācijās. Krēslā iebūvētās ierīcesliek tam kustēties, šūpoties un trīcēt,pielāgojoties skanošās mūzikas ritmam,ļaujot izjust mūziku.Īpašā krēsla izgudrotāji atzinuši, katie, kas šajos krēslos sēdēs, koncertalaikā “savā sejā sajutīs ritmiskās gaisakustības”.Koncerts, kurā uzstāsies vairākasmaz zināmas muzikālas apvienības,tiks papildināts ar vizuāliem efektiem,līdzīgiem tiem, kas tiek izmantotidažādos mediju pleijeros.NedzirdīgsugunsdzēsējupriekšnieksIespējams, viņš ir pirmaisnedzirdīgais ugunsdzēsēju priekšnieksAmerikā, ziņo Deaf News Today(Nedzirdīgo Ziņas Šodien). Marksliekamus pasākumus tās novēršanai,nodrošinot LTV informācijas pieejamību.Visiminētie adresāti, piesaucotES pieredzi, ANO konvenciju,apliecināja, ka, protams, saprot minētovajadzību un iespēju robežās gādāspar jautājuma risināšanu. LM sarīkojatikšanos ar iesaistīto pušu pārstāvjiem,LR Tiesībsargs ierosināja pārbaudi.Rezultātā Tiesībsargs atzina, kaLatvijas TV pārraidītās informācijaspieejamība personām ar dzirdestraucējumiem nav pietiekama, tomēratbilst pašreizējai ekonomiskajaisituācijai valstī un attiecīgiiespējamam finansējumam.No LTV 2009. gada 19. janvārīpienāca vēstule, kurā uzskaitītiKaits (Mark Kite) ir pārņēmis vadībuJukonas brīvprātīgo ugunsdzēsēju,Pensilvānija štatā. Viņš uzņēmiesatbildību par 75 ugunsdzēsēju darbu.Tā ir Kaitu ģimenes tradīcija. Markavectēvs, tēvs, brālis un arī viņa dēlskalpoja un kalpo sabiedrībai šādāveidā.Marks Kaits piedzima gandrīznedzirdīgs, visu savu mūžu Markslieto dzirdes aparātus. Sazinotiesar nedzirdīgajiem, viņš runā zīmjuvalodā. Lai reaģētu uz ugunsgrēkatrauksmi naktīs, kad viņš guļ, Markagulta ir aprīkota ar vibrācijas sistēmu,kas iedarbojas līdz ar trauksmi.Amerikā par ugunsdzēsējiem strādāaptuveni 50 pilnībā nedzirdīgi cilvēki.Pats sev uzcēlapieminekli„Savu patieso spēku cilvēks spējapzināties tikai tad, kad viņš pārzinasavas esības vēsturi, jo tam, kaspārzina vēsturi, pieder nākotne, bettas, kas pārzina tikai tagadni, dzīvopagātnē.” E. SutermeistersDabas balsisKad redzu ziedu novīstam,Kā klusa balss man ausīs skan:„Vai mani saproti,Ir tu reiz aiziesi.”Kad koka lapas raisās, krīt,Tās, liekas, grib vēl pasacīt:„Vai mani saproti.Ir tu reiz aiziesi.”kultūras dzīveraidījumi, kas patlaban pieejaminedzirdīgajiem cilvēkiem. Tie ir: surdotulkojums pl. 18 (ietvertasnovadu ziņas) – kopā 113 raidstundasgadā; titrētie raidījumi – Naudas zīmes(par ekonomiku), Kopā (invalīdutēma), Zveja, Kriminālā informācija,valsts vadītāju uzrunas svētkos. filmas un seriāli; info titru panelis Panorāmā,Nakts Ziņās, Labrīt, Latvija(svarīgākie notikumi); slīdošo titru paziņojumi (parārkārtas stāvokli).Latvijas TV apliecina gatavībupalielināt subtitrēto programmuapjomu, ja tam tiks piešķirtasfinansējums. Kad tumsa saules gaismu klāj,Vēl gaišais stars man pretī māj:„Vai mani saproti,Kā es, tā aiziesi.”Šīs dzejas rindas publicētas avīzē„Kurlmēmo Dzīve” (1931.25.07).To autors ir šveicietis Eižens Sutermeisters.Viņš dzimis Šveicē, skolotājaģimenē, četru gadu vecumā pilnībāzaudējis dzirdi. Bez dzirdes un valodas6 gadu vecumā Eižens sāka iet skolā.Pateicoties skolas un paša neatlaidībai,puisis izmācās un izkopj dabas dotodzejnieka talantu. Tas viņam prasījavismaz 10 gadus.E. Sutermeisters uzcēla pats sevmūžīgu pieminekli ar grāmatām, kurāsaprakstīja nedzirdīgā cilvēka dzīvi:„Kurlmēmā dziesmas” (1894), „Kādakurlmēmā skolas dzīve”(1895), „Izstumtie”(1898), un „Atstātie” (1900).Eižens kļuva par mācītājunedzirdīgo draudzē un tur nostrādāja20 gadus. No šāda veida draudzesradās ideja par nedzirdīgo biedrībuizveidošanu. Tajā laikā Eiženu pazinatūkstošiem nedzirdīgo un viņš bijaiemantojis to cieņu. Ar viņa domāmrēķinājās ne tikai nedzirdīgie, bet arīdzirdīgie. 1912.gadā viņu iecēla parFranču akadēmijas Goda locekli unuzņēma Šveices Rakstnieku biedrībasbiedrībā.Vairāk informācijas http://data.lnb.lv/nba01/KurlmemoDzive/ No interneta materiāliem.sagatavoja Elīna Jefremova13

NO SKOLU VĒSTURES✍ INESE IMMURE, teksts un fotoSākums “KS“ nr.1, 2009EDĪTE ALSTERE,direktora A. Pārupes meita, atceras:“Neaizmi r s t a -ma bijagatavošanās18. novembrim.Jauo k t o b r īskolēni sākag a t a v o tpapīra laternas, kurās ielika svecītesun piestiprināja pie kociņa. 17. novembravakarā katrs bērns ar iedegtusvecīti laternā staigāja pa parku.Skolā tika rīkotas arī Meža dienas– katru gadu skolēni stādīja kokusparkā.Pie mums viesojās daudzi ievērojamicilvēki, piemēram, rakstnieksKārlis Skalbe un Jānis Akurāters,rakstnieks un politiskais darbinieksAtis Ķeniņš, gleznotājs Jānis Kalējsun citi. Bieži ciemiņi bija katoļumācītāji, jo lielākā daļa bērnu Latgalēbija katoļi. Katoļu mācītāji pastāvīgibrauca uz Laizānu skolu arī tādēļ, kamans tēvs bija luterānis, un katoļubaznīca baidījās, ka viņš var ieviestskolā luterticību.Skolā bija lieli eglītes sarīkojumiar daudziem priekšnesumiem. Ļotiskaisti bija vingrošanas priekšnesumi,ko organizēja fizkultūras skolotājaOlga Līsmane.Vēl skolā katru gadu notika šahaturnīrs. Mans tēvs bija liels šahaspēlētājs un mācīja skolēniem spēlētšahu.Kad Laizānu skolā sāka strādātJānis Einbergs, pēc amata kurpnieks,skolotāji ļoti aktīvi sāka nodarbotiesar teātra mākslu. Tas bija apmēram30.gadu vidū. J.Einbergs pirms tambija aktīvi darbojies Valmieras teātrī.Pēcpusdienās viņš nedzirdīgiemskolēniem mācīja kurpnieka amatu,bet vakaros ar skolotājiem iestudējaizrādes. J.Einbergs bija amatieris, betļoti spējīgs un talantīgs cilvēks. Teātraizrādes izrādīja gan saviem skolniekiem,gan citiem ārpus skolas.”14Atmiņās par skolas gaitām Laizānosdalījās arī Valentīna Skuja(dzim. Sondore).Valentīnad z i m u s iVa r a k ļ ā n up a g a s t ā ,skolā sākaiet jau no 7gadu vecumaun mācījāsno 1928.līdz 1938.gadam. „Man vislabāk patikašūšanas un rokdarbu stundas.Mums tās pasniedza direktora sievaLarisa Pole. Šūšanas amats mannoderēja – pēc skolas beigšanas sākustrādāt par šuvēju. Man patika arīmatemātikas, mājturības un lasīšanasstundas. Skolotāja Olga Līsmaneman mācīja lasīšanu. Stingra bija,bet, re, joprojām daudz lasu. Nevaruiedomāties dzīvi bez lasīšanas. Vēlman patika ģeogrāfijas stundas –skolotājs Vilhelms Stoķis (dziedātājaNormunda Jakušonoka vectēvs) labimācīja. Mīļa bija arī skolotāja MildaZaļkalne.Izrunu mums visvairāk mācījapirmajā gadā. Mācīja vienu burtu tikilgi, kamēr spēju pareizi izrunāt. Manpēc izrunas stundām sāpēja mute. Ilgiman bija jāmācās burts „k”, kaklspēc tam sāpēja. Vēl tagad skaidri atceros,kā mācīja izrunāt katru burtu.Izrunas laikā bija uzmanīgi jāskatāsuz skolotāju un pēc iespējas precīzijāatkārto katrs burts pēc skolotājasKopsolī2009. gada 20. februārīreiz bija laizānu valsts kurlmēmo skolamutes kustībām. Izrunātos burtuspēc tam mācījāmies zīmēt, krāsot unrakstīt. Šīs stundas gan bija grūtasun nepatika - reizēm pat raudāju. Totiesvarēju sarunāties ar dzirdīgiemcilvēkiem, jo mana izruna bija saprotama.Ne visi skolēni varēja iemācītiesrunāt skaidri. Atceros, manā klasētikai 4 skolēniem izdevās iemācītiesizrunāt katru burtu. Pārējos, kuri tonespēja, skolotāja rāva aiz auss, sitapa vaigu un pat sita ar koka nūju.Skolā bija maz brīva laika. No rītalīdz pusdienām bija stundas. Pusdienaspl.14. Pēc tam rokdarbu stundas,tad pēc vakariņām 2 stundas pildījāmmājasdarbus.Direktors Aleksandrs Pārupe bijaļoti labs un mīļš. Kad slimoju, viņškatru dienu nāca apraudzīt mani uncitus slimniekus. Noglāstīja mūsugalviņas, pielika roku pie pieres, laipārbaudītu, vai nav karstumi. Betnevarēja tikai gulēt. Slimošanaslaikā bija arī jāmācās. Šad tad direktorsmani un otru skolnieci MarijuŠķirmanti aicināja pie sevis dzīvoklītī,kas atradās skolas augšējā stāvā,uz vakariņām. Vasaras brīvlaikuspavadīju laukos pie vecākiem, betman daudz labāk patika dzīvot skolā.Mājās garlaicīgi, vecāki dzirdīgi,nebija, par ko runāt. Beidzot skolu,visām meitenēm uzdāvināja kleitu,jaku, mēteli, kurpes, lakatu un četrusābeļu stādus. Zēniem – uzvalku, kreklu,kurpes un arī ābeļu stādus.”Tālāk 15. lpp. ➥Foto paraksts:1.rindā no kreisās: Edvards Žuskins, Veronika Eiduka, Valentīna Skuja(dzim. Sondore), skol. Olga Līsmane, Filimonija Kozlovska, GenovefaKozlovska, Stanislavs Bogdanovs.2. rindā no kreisās: Aleksandrs Zušs, Vladislavs Gricāns, Jānis Kaņka.Priekšā: Pelemonija EidukaFoto: No LNS muzeja arhīva

Kopsolī2009. gada 20. februārīReiz bija Laizānu...Sākumu lasiet 14. lpp.Tekla Pivina (dzim. Kazule)L a i z ā n uK u r l m ē m oskolā mācījāsno 1930. līdz1940.gadam.Skolā viņaiestājās 9 gaduvecumā.Pagasts bijapaziņojis vecākiem, ka ir tāda kurlmēmoskola, lai ved savu bērnu uz turieni.Daudziem nedzirdīgiem bērniem un arīviņai pirmā skolas diena sākās ar asarām.„Biju ļoti nobijusies, jo pirmo reiziredzēju bērnus, kas sarunājās ar rokām.Sāku raudāt, jo domāju, ka mani mēda.Mājās ar vecākiem runāju mutiski, pietam latgaļu valodā. Pie manis pienācaskolotāja Šablinska, mierināja mani unteica, ka tie ir nedzirdīgi bērni un neviensmani neapvaino.Skolā man visi mācību priekšmetibija mīļi, visi viegli padevās. Dzirdi bijuzaudējusi vēlu – 6 gadu vecumā, tāpēcman bija saglabājusies laba un skaidraizruna. Kad skolā ieradās pārbaude noIzglītības ministrijas, mani vienmērlika pirmo priekšā un bija jāatbild uzuzdotajiem jautājumiem. 10 mācībugados man bija četri klases audzinātāji– V. Stoķis, tad Jānis Mežulis, pēc tamZinaīda Cepurīte un Monika Seile.Katrs klases audzinātājs mums mācīja visuspriekšmetus. Šeit iemācījos arī daudzusamatus. Vispirms šūšanu, ko mācījaskolotāja Kalēja, tad piegriešanu, pēctam apguvu prasmi adīt ar adāmmašīnu(mācīja direktora sieva L. Pole). Tā mannoderēja dzīvē, jo pēc skolas beigšanasmamma man uzdāvināja adāmmašīnuun ar to sāku pelnīt iztiku. Apmeklējuarī fotopulciņu. Mums mācīja fotografēt,attīstīt filmiņas un gatavot bildes. Novisas skolas tikai četri mācījāmies šoamatu, jo telpa fotonodarbībām bija ļotimaza.Skolas laiks man bija mīļš. Bijažēl šķirties no skolas, jo mājās jutosgarlaicīgi. Labāk jutos nedzirdīgo vidū.”Nobeigums nākamajā numurā.Piezīme: Raksta autore būs pateicīga,ja atradīsiet un iesniegsiet iespējamosprecizējumus par šajā rakstā minēto. PRĀTA SPĒLEIESAISTIES UN VINNĒSpēli vada Edgars VeckāgansŠeit aicinām iesaistīties Prāta spēlē un krāt punktus visu 2009.gadu. Katru mēnesi paziņosim rezultātus un kārtas uzvarētāju.Gada beigās titulu “Gada Prātnieks“ saņems spēles dalībnieks,kuram kopā būs visvairāk punktu un kurš piedalījies visās kārtās.I – III vietas ieguvējiem būs naudas balvas un tikšanās kopīgāpasākumā.Noteikumi: jāatmin vārdi, jāatrisina uzdevumi. Katrs ciparsatbilst noteiktam burtam. Sākumam tiek dots 1 burts.Spēlē ar prieku un sūti atbildes līdz katra nākamā mēneša 10.datumam: edavec@inbox.lv, vai kopsoli@lns.lv vai pa pastu Elvīras19, Rīgā, LV – 1083, tel. 29989521 – SMS. Turpat jautāt arī parneskaidrībām!1.Upe pie Ventspils un Liepājas rajonu robežas (1 p.)1 2 A 3A2.Latvijas dambretists (1942 – 1976) (2 p.)A 2 4 5 6 7 83.Nēģu kāpuri (1 p.)101154.Lieli āmuri (1 p.)3612105. Šķidri mēsli (lauksaimniecībā) (1 p.) 6. Kāršu spēle (1p.)3 7 5 13 A3 7 12 14 127. Mātes piens (1 p.) 8. Pagaidu celtne (1 p.)15 16 4A 17 12 20 A 5A9. Ieguldīto līdzekļu neatpelnīšana (1 p.)10. Karadarbības teritorija (1 p.)615 A 11 4 1 18 11 19 1221592Kādam vīram ir 1000 latu brīvas naudas. Uzņēmuma akcijas maksā 5latigabalā. Viņš biržā nopērk 200 akcijas, cerot uz milzīgu peļņu. Pēc 2 nedēļāmakciju cena pieaugusi par 30%, tad pēc kādiem mēnešiem vēl par 40%. Tadpasaules finanšu sfērā iestājas krīze, un akciju cena strauji krīt par 70%. Viņšuzreiz pārdod nopirktās akcijas. Cik latu viņš saņem? (3p.).a)300 latu; b) 546 latu; c)1000 latu; d) 1820 latu75148716798A15

DAŽĀDIKopsolī2009. gada 20. februārī16Mirdzas Ozoliņas piemiņai1921.9.VII – 2008.12. IIŠīm rakstu rindām vajadzēja tapt tieši pirms gada, kad mūžībā aizgājadaudzu gadu garumā „Kopsolim” uzticīgā brīvprātīgā korespondente,Jūrmalas grupas biedre Mirdza Ozoliņa. Diemžēl sēru vēsti saņēmām vēlu,pārāk vēlu...Viņa pie mums redakcijā nāca reizi mēnesī ar labestību un gaišumu sirdī,parasti ziediem rokās no sava mazā Jūrmalas piemājas dārziņa, pašas ceptiemgardumiem un galvenais – ar kārtējo rakstu par saviem vērojumiem unatziņām dzīvē.Zaudējusi dzirdi jaunībā, Mirdza meklēja ceļu pie sev līdzīgiem un iestājāsRīgas biedrībā, centās kontaktēties, visā piedalīties, cik bija iespēju. Viena notādām – regulāri raksti „Kopsolī”.Mēs paturēsim Mirdzu Ozoliņu gaišā piemiņā kā cilvēku, kurš prata dot, neprasotneko pretī, saglabāja gara možumu un dzīvesprieku, par spīti grūtībāmun nejēdzībām. To apliecina arī Mirdzas Ozoliņas „Kopsolī” publicētie raksti.Īpašie sveicieniIVANAM CVETKOVAMJel sakiet, kur paliek mūžs,Kad vēji no kokiem lapas pūš?Atskaties - tas tavā darbu jūrāTas sakrājies kā dzīle jūrā.✿ ✿ ✿ALEKSANDRAIOKOĻELOVAITūkstoš dzidru saules staru,Lai tev dzīvē mirdz.Prieku, laimi, veselībuVēlam tev no sirds!Sveicam savus biedrus lielajādzīves jubilejā! Latgales grupaZIGMUNDAMŽOHOVSKIMKā plaukstošs pavasara ziedsLai labais, skaistais tevi saistaUn laime vienmēr līdzi iet.Novēl Sandra, Danis,Maksis un DainaIepazīšanāsNeprecējies, vientuļš vīrietis arlabu raksturu, nedzērājs(26 g.) meklē draudzeni nopietniemnolūkiem. Valodai navnozīmes.Patīk ekskursijas, disko, internetalietošana. Ir sava mājaLielplatonē, dārzs. Vajag saimnieciun dzīvesdraugu.Sazināties: caur SMS 29794536;e - pasts: vova222@inbox.lvĪpašais sveiciensSirsnīgi sveicam 70 gadujubilejāZigmundu ŽOHOVSKI.Saglabāt možumu, sportiskugaru, būt pie labas veselības undzīvot ar prieku novēlRSK “Nedzirdīgo sports“RSK valdesveic 50 gadujubilejā sportaaktīvistu mūžagarumā, futbolaentuziastu unilggadīgo treneriElmāru Cielavu.Sēru vēstis Smuidris Valentīns VAIVODS1937.2.03 - 2009.2.02Rīgas biedrībaGalvenā redaktore:ILZE KOPMANEDatormakets:IRĪNA KRISTOFOROVASūtiet mumssavas labās,gaišās domas!Nākamais numurs20. martā.Mīļi sveicam803. III Valentīna PALČEVSKA,Rīgas biedrība9. III Laimonis TAURIŅŠ,Ventspils biedrība21. III Aleksandra BĀLIŅA,Valmieras biedrība7517. III Arturs Laimonis HERBSTS,Smiltenes biedrība701. III Ināra STIPRĀ, Rīgas biedrība14. III Darja KUĻEVA,Rīgas biedrība14. III Aleksejs ARTEMJEVS,Rīgas biedrība653. III Mirdza ĀBOLIŅA,Rīgas biedrība5. III Anatolijs ČAMANS,Daugavpils biedrība19. III Valentīna LUDBORŽA,Rēzeknes biedrība23. III Jevgēnija LABPRĀTE,Rīgas biedrība25. III Lilija GOLUBEVA,Liepājas biedrība26. III Beata ZINNATUĻINA,Liepājas biedrība605. III Ludmila KRIŠĀNE,Rīgas biedrība11. III Jānis KATKOVSKIS,Rīgas biedrība19. III Marija GRAUDIŅA,Rēzeknes biedrība5510. III Guntis DĀVIDS,Kuldīgas biedrība11. III Smaida JERMOLAJEVA,Rīgas biedrība30. III Biruta TRUMPA,Daugavpils biedrība30. III Genādijs LAPICKIS,Rīgas biedrība501. III Pēteris IGAUNIS,Rīgas biedrība17. III Inita ANDREJENKO,Kuldīgas biedrība24. III Mihails BANKOVSKIS,Rīgas biedrība31. III Ivars EPNERS, Rīgas biedrībaRedakcija: Elvīras 19, Rīga, LV – 1083, tel. 67471559. Indekss 1012. Iespiests SIA “Elpa –2“, Rīga. Doma laukumā 1.