Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

ISSN 1407 - 0170KOPSOLĪLATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBAS IZDEVUMS2011. gada jūnijs nr. 6 (1009)www.lns.lvIznāk no 1954. gadaŠAJĀ NUMURĀ1. Izlaidums nosvinētsRīgas skolā. Pēdējo reizivecajā vietā…2. Eiropas līmeņa sanāksmēpiedalījusies LNSviceprezidente SandraGerenovska – intervija arviņu!3. – 4. Ieskatieties biedrībukonferenču norisē!5. Īsas ziņas no LNSmājaslapas6. Nedzirdīgie darbatirgū. Saruna ar AldiĀdamsonu7. Kā tas ir – būtskolotājam. Pārdomāsdalās Ivars Kalniņš8. – 9. Atvērums veltītsmedicīnas tēmai10. „Kopsolī” pastāsakrājušies nedzirdīgostāstiņi…11. – 12. Sociālās ziņas.Var noderēt dažādās dzīvessituācijās13. Ceļā pie Dieva –šoreiz par nedzirdīgo baptistudraudzi14. – 15. Pa senu atmiņutakām, kur mācījās mūsusenči16. Ielūkojieties skolušībrīža piedāvājumā – tajāsstrādā tulki.EIROPAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBASĢENERĀLAJĀ ASAMBLEJĀIlze kopmane no portāla "Facebook"26. – 29. maijā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštānotika ikgadējā Eiropas Nedzirdīgosavienības (EUD) Ģenerālā asambleja, seminārsun praktiskā nodarbība.Kā pastāstīja LNS viceprezidente Sandra Gerenovska(attēlā - otrā no labās) , kas piedalījāsĢenerālajā asamblejā, delegāti uzklausīja organizācijasatskaiti par paveikto darbu, iepazināsar 2010.gada finanšu un darbības pārskatu, kā arīšīs savienības misiju un nākotnes mērķiem. Tikaapstiprināts stratēģiskais plāns 2011. – 2013. gadam.Kopā piedalījās vairāk nekā 30 delegāti.Jūsu uzmanībai intervija ar LNS viceprezidentiSandru Gerenovsku.Tālāk lasiet 2. lpp.IZLAIDUMU LAIKS IR SĀCIESIvars Kalniņš Dzintars StepānsNeviltots prieks un paldies vārdi mijās ar ziedu klēpjiem. Šādā brīdī absolventi atceras tikaito jauko un skaisto, labo un patieso, kas noticis skolā, klasē, sirdī ikvienam no viņiem. Ir jāiettālāk, iesāktais jāturpina... Lai viņiem veicas jaunu ceļu meklējumos!UZMANĪBU!„Kopsolī” 7. numuruno 4. jūlija klienti un visilasītāji varēs saņemtRĪGAS BIEDRĪBĀ,darba dienās pl. 9 – 17pie Vitas Kamares.Informācijas centra unlaikraksta „Kopsolī” darbiniekiemjūlijā ir atvaļinājums.Jauku vasaru visiem„Kopsolī” lasītājiem!Pirmais izlaidums skolās, kur mācās nedzirdīgie,šogad izskanējis Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā4. jūnijā. Vēl vecajā vietā – Čakaielā 42. Pēdējo reizi – ar burvīgu ziedu smaržu,smaidu sejās un priecīgu satraukumu sirdī. Skolasdirektore Kristiāna Pauniņa uzrunāja 17 absolventus:„Apliecība par pamatizglītību ir atslēga,jums ar to jāatver durvis uz lielo dzīvi. Veriet tās,lai dotos tālāk…”.Skolu beidzējiem apsveikuma runu teica arīLNS prezidents Arnolds Pavlins, aicinot viņusturpināt izglītošanos profesionālās izglītības iestādēsar valsts apmaksāto tulka pakalpojumu.Absolventu vidū netrūkst lielisku sportistu,un tos ar labiem vārdiem sveica LNSF pārstāvjiKaspars Unte un Liene Kleina – Brūvere, kā arīsporta skolotājs Jevgenijs Puhovs.Šogad skolu absolvēja Elīna Jazvica, KārlisLegzdiņš, Varis Salmiņš, Baiba Stravinska,Kristaps Štelmahers, Ieva Vilciņa, Romāns Vinogradovs,Dace Zīle, Sandis Adamovičs, GlorijaKraze, Baiba Pētersone, Jānis Vanags, ArtūrsVasiļjevs, Egija Zirnīte, Aiga Bērziņa, LindaGočijajeva, Kārlis Ritums.Šo absolventu pulku izvadīja pedagogu komanda:Elvīra Jaščenoka, Dace Āboltiņa, Liene Kleine–Brūvere,Benita Plinta, Vija Šika, Ingrīda Ķipēna,Veronika Dzalbe, Aiga Rikmane, Anita Neimane,Dzintra Store, Inguna Poga, Gunta Smilgina.Lielākoties jauniešu ceļš vedīs uz Raiņa skolu,Rīgas Amatniecības vidusskolu, Alsviķu profesionāloskolu, Barkavas arodvidusskolu. Daži vēl navizlēmuši, kur mācīsies tālāk, bet plāno savu ceļuatrast vasarā. Lai viņiem izdodas!Par izlaidumiem citās izglītības iestādēs nākamajā„KS” numurā.

2 KONFERENCES / APSPRIEDESSākumu lasiet iepriekšējā lpp.KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6Jūs, cik zināms, uz šo pasākumu devātiesbez pavadoņa. Vai šis bija pirmaisbrauciens lielajā pasaulē vienai pašai?Nē, tāds savulaik bija uz EUD jubilejuBriselē 2010. gadā. Bija bail toreiz, jo trūkazināšanu, kā orientēties lidostās un svešāspilsētās utt. Atceros, tad gan jutos kā mazsputnēns, kas no ligzdas izmests, jo līdz tambiju kaut kur lidojusi tikai grupā ar citiem,kad iepriekš viss izdarīts un nokārtots, estikai pievienojos.Tagad uz Budapeštu jau lidoju drošākusirdi. Biju pamatīgi iepazinusies ar lidostunoteikumiem un Budapeštas karti. Zināju,kā nokļūt līdz notikuma vietai utt. Pati atradureisu ar pārsēšanos caur Varšavu. Turvisai viegli nokļuvu arī pārsēšanās vietā tālāklidojumam.Nekādu īpašu piedzīvojumu ceļā tātadnebija?Bija patīkams notikums! Gaidot lidmašīnu,ieraudzīju, ka savā starpā zīmju valodāsarunājas divi cilvēki. Piegāju klāt, uzsākusarunu. Izrādījās, tie mūsu kolēģi no PolijasNedzirdīgo organizācijas - prezidente KajetanaMaciejska - Roksana un viņas kolēģisMareks Laseckis. Tālākā ceļā vēl mumspievienojās kaimiņvalsts Lietuvas Nedzirdīgobiedrības prezidente Roma Kleckovskaar savu kolēģi zīmju valodas pasniedzējuVītautu Valiaugu.Kad ielidojām Budapeštā, mūsu draudzīgopulciņu papildināja arī kolēģis noBeļģijas. Tad lidostas busiņš mūs ātri aizvizinājalīdz notikuma vietai – Eiropas jauniešucentram.Un tad sākās šis Eiropas līmeņa notikums...Pirmās divas dienas notika seminārs unpraktiskās nodarbības To galvenā tēma bijapar to, kā reāli dzīvē veicināt ANO Konvencijaspar personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanukatrā organizācijā uz vietas. Daudzidalībnieki bija jau pazīstami savā starpāno Briseles laikiem, un arī man bija prieksno jauna tikties ar viņiem, kopīgi darbojoties.Apmainījāmies pieredzē, guvām jaunasatziņas un padomus darbam savās valstīs.Kā noritēja pati Ģenerālā asambleja?Personīgi man vērtīgākas likās tieši tās pēdējāsdivas dienas, kad notika EiropasNedzirdīgo organizācijas Ģenerālāasambleja. Tur varēja daudz ko interesantuuzzināt no EUD valdes locekļuun citu valstu pārstāvju runām debatēs,apspriežot dažādus jautājumus,kas šobrīd aktuāli nedzirdīgo kopienai.Te daži piemēri!EUD valdes loceklis Dr. HumbertoInsolera mudināja visus klātesošosdalībniekus cīnīties par vides pieejamībunedzirdīgiem. Piemēram, laivalsts apmaksātu lielekrāna mobilostelefonus kā ērtu tehnisko palīglīdzeklibrīvai saziņai starp dzirdīgiem unnedzirdīgiem cilvēkiem ar tulka starpniecību.Liekas tas būtu patiešām ērts komunikācijaslīdzeklis, piemēram, lai, griežoties pieārsta, – nevajadzētu ņemt līdzi tulku, betvarētu sazināties caur šādu mobilo telefonu.Bija arī ieteikums panākt, publiskostelefona automātos iebūvētu lielus ekrānussarunām zīmju valodā utt.Delegāti Gabors Gombos un MarkuJokinens uzsvēra: ja kaut ko prasīs tikaiorganizācijas vadība vai prezidents vienspats, būs ļoti grūti panākt pozitīvu rezultātu.Ja apvienosies skolotāji, pieaugušie nedzirdīgie,jaunieši, bērni, viņu vecāki utt., tadvaldībai būs ar to jārēķinās un jāreaģē arsavu rīcību.Larss Knudsens mudināja nedzirdīgoproblēmu risināšanā biežāk izmantot masumedijus. Piemēram, kādā slimnīcā stipridiskriminēti nedzirdīgie slimnieki, izvietojotviņus koridorā. Garāmgājēji uz viņiemnemitīgi skatījās, un tas stipri traucēja.Kadviņiem šī situācija galīgi apnika, pasūdzējāsmedijiem. Viss mainījās uz labo pusi.Gergo Topolozajs mudinājasadarboties ar politiķiem.Tikties, droši stāstīt un piedāvāt savu problēmurisinājumu, apsolot – „ ja atbalstīsietnedzirdīgos, par jums balsosim” utt. Arīpašiem nedzirdīgajiem vajag iesaistīties politikā.Kā vienu no pozitīviem piemēriemvar minēt eiroparlamentārieti Adamu Kosu.Vai uzstājās arī kāda augstāka amatpersona?Kādi jautājumi vēl tika skarti?Jā, piemēram, Ungārijas valsts sociālo, ģimenesun jaunatnes lietu ministrs MiklošsSoltezs uzsvēra, ka 10 gadu laikā nedzirdīgiedaudz ko panākuši, aktīvi cīnoties parsavām tiesībām.Alice van der Garde nāca klajā arjaunu ideju: valstīm padomāt par iespējunedzirdīgo bērnudārzos un skolās mācītbērniem starptautiskās zīmes paralēli nacionālajaizīmju valodai. Par šo tēmu izvērsāskarstas diskusijas ar pretējiem viedokļiem,bet vairākums šo ideju atbalstīja.Vēl domas dalījās par to, vai starptautiskāszīmes atzīt par „valodu”vai „komunikācijas līdzekli”.Karstas diskusijas notika arī par dzirdesimplantiem – pat līdz tam, lai tos aizliegtu.Daudziem implants nepalīdzot, salūstot, tikun tā neko nedzirdot, sak, „ staigā ar to,bet zīmju valodu neprot”. Runātāji aicinājamotivēt implantu lietotājus apgūt zīmjuvalodu.Kā klājas nedzirdīgajiem citās valstīs?Daudzas valstis, pat tā sauktās bagātās,arī skārusi „krīze”. Mans secinājums:ir tādas, kam klājas vēl sliktāknekā mums. Lietuvieši, piemēram, plānojabūvēt Viļņā jaunu biedrības namu, jo vecaisziemā vēss, mitrs un ļoti dārgi izmaksātā izturēšana. Bet jaunais nams tagadir tikai sapnis. Arī Bulgārijas prezidentsVasils Panevs sūrojās, ka grūti klājoties.Uzzināju arī, ka šogad Pasaules Nedzirdīgofederācijas kongresā Dienvidāfrikā, Durbanā,finansiālu apstākļu dēļ nepiedalīsies arīPolija un Igaunija.TV FRONTĒ BEZ PĀRMAIŅĀMInese ImmurePagājuši četri mēneši kopš pirmās sabiedriskomediju konsultatīvā padomes(SKP) sanākšanas.SKP izveidota pirmo reizi, lai pēciespējas plašāku cilvēku loku iesaistītunacionālā pasūtījuma Latvijas Radio unLatvijas Televīzijā veidošanā.Tajā darbojas 43 cilvēki no dažādāmnevalstiskām organizācijām. Latvijas Nedzirdīgosavienību pārstāv Inese Immure.Kas ir izdarīts šajā laikā? Otrajā sēdēievēlējām vadības grupu un apstiprinājāmpadomes priekšsēdētāju. Tā ir Rasma Pīpiķe,kas pārstāv organizāciju „Latvijas Pilsoniskāalianse”. Nākamajā sēdē, kas notika27. aprīlī, iepazināmies ar sabiedriskā pasūtījumaveidošanas principiem (ar ziņojumuuzstājās Nacionālā elektronisko plašsaziņaslīdzekļu padome (NEPLP)), situācijuLatvijas Televīzijā un Latvijas Radio.Pēc viņu uzstāšanās varēja uzdot jautājumus.Jautāju: ko NEPLP darījusi, lai LTVvairāk ievērotu cilvēku ar dzirdes traucējumiemvajadzības?Padome esot vairākkārt vērsusies Finanšuministrijā pēc papildu finansējumaraidījumu subtitrēšanai. Tā arī bija vienīgāaktivitāte no viņu puses. Atgādināju, ka joprojāmnav saņemta no NEPLP atbilde parLNS iesniegto prioritāro raidījumu sarakstu,ko NEPLP lūdza izveidot, lai zinātu, kurusraidījumus vēlamies redzēt ar titriem.Un joprojām nav atbildes, cik pamatotasir LTV sastādītās izmaksas par raidījumutitrēšanu, jo uzņēmuma SDI Media Latviaizmaksas ir 15 reizes zemākas, un– varbūtLTV varētu apsvērt sadarbību ar šo uzņēmumu.Stāstot par situāciju Latvijas Televīzijā,tās ģenerāldirektors Edgars Kots uzsvēra,ka viens no LTV principiem ir LTVpieejamība dažādos uztveršanas veidos, betTālāk lasiet 5.lpp.

KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6 KONFERENCES 3Ieguldījums tavā nākotnēLNS projekts “KLUSUMA PASAULE“LNS REĢIONĀLO BIEDRĪBU KONFERENCĒSEiropas SavienībaZigmārs Ungurs Valdis Krauklis un no biedrības arhīvaFaktu un skaitļu valodā atklājās interesantaaina. Patlaban Rīgas biedrības 13 grupāsapvienoti 1076 biedri. Atskaites periodādivos gados uzņemti 59 biedri, atkārtotiiestājušies 9, no citām biedrībām pārnākuši8 biedri. Lielu ieguldījumu kultūras darbajomā sniedz kultūras centrs „Rītausma”,kur notiek visi ievērojamākie pasākumi.Debates bija plašasAnsis Smons interesējās, kāpēc tik lielsbiedru skaits ir tikai ar pamata izglītību. (Atbilde:tie pārsvarā ir vecākās paaudzes biedri,kuriem nebija iespēju mācīties tālāk pēcnedzirdīgo skolas beigšanas.)Viņš ļoti kritiski vērtēja tendenci paplašināthomoseksuālo personu tiesības: jašādi cilvēki strādā skolās, tas var izpostītjauniešu turpmāko dzīvi. Nedzirdīgo skolāsšādi gadījumi esot bijuši, viņš teica, tāpēcrodas jautājums, kā tas būs jaunajā skolasmītnes vietā.LNS stingri jāseko, lai netiktu propagandētsšāds cilvēku dzīvesveids. Vēl A. Smonsieteica samazināt reģionālo biedrību pārstāvjuskaitu LNS Domē, jo Rīgā ir vairāknekā puse no visiem LNS biedriem. Runājotpar TV tulkiem, viņš atzīmēja, ka tie vispārvarētu nebūt un tulkošanas vietā jāizmantosubtitri, kā tas esot Krievijā. Tas varētu uzlabotnedzirdīgo valodas prasmi.Olga Lence vēlējās, lai Jelgavas grupaibūtu tulks, jotur daudz biedru.Ļoti pārdomātiizteicās JadvigaBočkāne, piemēram,viņa rosinājaatskaites ziņojumuiepriekšsagatavot drukātāformā un izdalītgrupu vadītājiem,lai apspriež unuzklausa savusbiedrus. Tad delegātivarētu nāktuz konferencijau ar gataviempriekšlikumiem.Vita Kamarebija norūpējusiespar to, ka nedzirdīgievairs negrib maksāt biedru naudu, jozina, ka tāpat saņems sociālās rehabilitācijaspakalpojumus.Savukārt Zigmārs Ungurs minēja, kavajag visus iepazīstināt ar jaunuzņemtajiembiedriem, sniedzot par viņiem informācijuun foto „Kopsolī” vai LNS mājaslapā.Bija arī vairākas kritiskas piezīmes partulku darbu TV, par to, ka vajag lielāku tulkaattēlu TV ekrānā, kā arī tulkot tādus raidījumuskā, piemēram, „Kas notiek Latvijā”,„Bez tabu”, „Nekā personīga” u. c. AndrisBergmanis savukārt nebija apmierināts artulkošanas pakalpojumu precizitāti vispār,uzsverot, ka tulkojumam jābūt burtiskam untādu vajag tulkiem iemācīt. Viņš izteica arībažas par jauniešu zemo izglītības līmeni,beidzot nedzirdīgo skolu, kur vairāk špikonevis apzinīgi mācās.Regīna Rizika vienīgā atcerējās un apsveicaklātesošos ar LNS un Rīgas biedrības91. dzimšanas dienu. Viņa ieteica pirmsgrupu pārvēlēšanu sapulcēm organizēt apmācību,kā pareizi rakstīt protokolu un vadītsapulci. Viņa uzsvēra, ka biedriem ļoti vajadzīgssociālais darbinieks, kas palīdz ikdienasproblēmu risināšanā dažādās iestādēs.Vajadzētu vairāk vērības veltīt LNS muzejadatu krātuvei, izmantot to biežāk, jo reizēmpublicēti raksti ar kļūdainiem faktiem.Tatjana Urboniene bija sašutusi par21. maijā notika RĪGAS BIEDRĪBAS 35. konference, uzkuru ieradās 58 delegāti. Pārskata ziņojumā, ko sniedza biedrībaspriekšsēdētāja Māra Lasmane, tika uzsvērta projekta „Klusumapasaule” milzīgā nozīme biedrības darbā.to, ka no citām biedrībām pārnāk cilvēki,kuri noklusē savus biedru naudas parādus.Līga Bauere ierosināja: ja tulki mācās parES naudu, tad pēc mācībām obligāti divusgadus jāstrādā ar nedzirdīgajiem, grib vainegrib.Savukārt daži delegāti aizrādīja par pārliekotulku kritizēšanu un slavēja AināraOstvalda un Brigitas Aldersones tulkošanasprasmi.Lilita Janševska informēja, ka tulkiemregulāri divas reizes gadā notiek kvalifikācijascelšanas kursi. Pašlaik mācās arī topošotulku grupa, bet vai viņiem būs nodrošinātsdarbs?Lūk, vēl daži priekšlikumi: iegādātiesnelielu autobusu, lai varētu nelielāsgrupās biežāk braukt ekskursijās; vajagcīnīties, lai varētu saņemt vienlaikus ganbezdarbnieka pabalstu, gan pensiju; nedzirdīgoskolu skolotājiem jāprot zīmju valoda,jāprecizē durvju kodi iestādēs - kur tie ir unkur nedzirdīgie netiek iekšā; kā palīgus izmantotStradiņa universitātes studentus, kasmācās zīmju valodu un būtu gatavi iesaistītiestulkošanā u.c.Uz visiem jautājumiem izsmeļoši unskaidri atbildēja biedrības priekšsēdētājaMāra Lasmane, LNS prezidents ArnoldsPavlins, kā arī Jautrīte Groma.Apstiprināti jauni Goda biedriun ievēlēta jauna valdeKonferences delegāti apstiprināja četrusjaunus Rīgas reģionālās biedrības godabiedrus: Olgu Anufrijevu, Birutu Lasmani,Maigu Elbroti un Juri Elbrotu.Priekšsēdētāja vēlēšanām tika izvirzītiseptiņi kandidāti, bet visi, izņemot MāruLasmani, atteicās. Viņa atkārtoti arī kļuvapar biedrības priekšsēdētāju.Pēc tam ievēlēja valdi šādā 9 cilvēkusastāvā: Māra Lasmane, Vita Kamare,Jautrīte Groma, Elfa Zariņa, Brigita Aldersone,Jadviga Bočkāne, Andris Bergmanis,Feodose Lepeša un Inese Immure.Par revidentu atkārtoti ievēlēja ValdiKraukli.Kā svarīgākās nākotnes vadlīnijasnoteiktas: jauniešu piesaiste, pašdarbībasveicināšana, sadarbība ar citām organizācijāmun pašvaldībām, finanšu nodrošināšanabiedrības darbībai un tulka algošanai. SMILTENĒ konference norisinājās14. maijā.Debatēs Dzintra Herbste izteica gandarījumu,ka biedrība var turpināt darbuprojektos, ka tai ir savas telpas, kur sanāktkopā. Paldies par darbu biedrības priekšsēdētājai,kas gādā, lai notiek vairāk pasākumu,lai arī smiltenieši var piedalītiespašdarbnieku festivālos, nedzirdīgo dienaskoncertos utt. Arī Alūksnes un Smiltenestulki savu darbu dara ļoti labi, ir atsaucīgi.Bet lūgums pasākumus Rīgā turpmāk sāktne ātrāk par pl. 12 – 14 un plānot tā, lai noreģioniem varētu atbraukt un tajā pašā dienātikt arī atpakaļ uz mājām.„Es vēlētos, lai biedrībā būtu vairākjauniešu, lai mēs vairāk kontaktētos savāstarpā,” teica Andris Cvetkovs: „ Jaunpiebalgasgrupas vadītājai nav ne datora ar internetapieslēgumu, ne mobilā telefona, sazinātiesar viņu ir grūti, speciāli jābrauc pieviņas, lai pārrunātu kādus jautājumus. LNSvajadzētu padomāt, kā kaut vai minimāliizglītot jaunāko tehnoloģiju lietošanā tiešilauku reģionos dzīvojošos vecākās paaudzesbiedrus. Arī Alūksnei vajadzētu tāpat.Esmu izmācījies par elektriķi, labi pārzinutehnoloģijas, esmu ar mieru sadarboties unpamācīt citus biedrus apgūt jaunākās tehnoloģijas.”

4 KONFERENCESSākumu lasiet iepriekšējā lpp.Anita Ceple izteica prieku, ka ir savastelpas Alūksnes grupai, bet tās prasa remontusun labiekārtošanu. Nav tualetes, ūdensar spaiņiem jānes no kaimiņiem. Tulka datoramnav web kameras, kas nedzirdīgajiemir tik ļoti svarīga sazināšanās procesā no tālienes.Daudzi nedzirdīgie vēlētos uz vietasnoskatīties videoziņas, lasīt jaunāko informācijuLNS mājaslapā, redzēt uzstāšanāsno šova „Krāsaini sapņi” vai apskatīt foto,diemžēl biedru rīcībā nav datora ar internetapieslēgumu, lai to varētu izdarīt.Andris Šilinskis rosināja padomāt, kāpašu spēkiem izremontēt Smiltenes telpas,padarīt tās skaistākas.Delegāti nolēma vadlīnijām 2011. –2013. gadam pievienot punktu par biedrībasaktīvu iesaistīšanos projektos.Delegāti vienbalsīgi piešķīra biedrībasGoda biedra nosaukumu DzintraiLigitai Herbstei.Par biedrības priekšsēdētāju atkārtotiievēlēja Lidu Šilinsku. Valdē vēl būsDzintra Ligita Herbste, Līga Kalnīte,Anita Ceple un Indra Pormeistere.VALMIERĀ konference notika 14.maijā, arī tur klāt bija LNS prezidents. Debatēsizskanēja apmierinātība ar biedrībasdarbu un projekta „Klusuma pasaule”aktivitātēm. Pat vairāk:projekta pasākumu ir tik daudz,ka attālāk dzīvojošie nespēj visostajos piedalīties. Darbu atzina parapmierinošu, un atskaites ziņojumstika apstiprināts.Pēc vadības vēlēšanām noskaidrojās,ka arī turpmākpriekšsēdētāja būs Dace Lāce,bet valdē: Nadežda Jefremova,Irina Jirgensone, Jānis Immursun Mārīte Jegorova.PĻAVIŅĀS konference notika7.maijā. Debatēs biedri runājapar biedrības mājas apsaimniekošanuun apkuri, vēlējās noskaidrotsarkanās klienta kartītes nozīmi, izteicavēlmi pēc tulka biežākas klātesmes biedrībā,nevis tikai reizi mēnesī, rosināja biežākrīkot ekskursijas.Par biedrības vadītāju atkārtoti ievēlējaAināru Osmani, par viņa vietniekuJāni Laduzānu, bet valdē vēl būs MārisBremze, Lauris Rūrāns un Ilze Gabranova.DAUGAVPILS biedrības konferencē8. maijā pēc pārskata ziņojuma noklausīšanāsizraisījās domu apmaiņa parto, kur gan paliek tie biedri, kasizstājas no biedrības, un to, kā ikviensvarētu iepazīties ar tiem, kuriuzņemt biedrībā.S. Ledovskis paziņoja, ka mācāsBarkavas arodvidusskolā, kurnodarbības notiek latviešu, krievuun angļu valodā, tāpēc ir grūtībasatsevišķu priekšmetu apguvē, īpašito, kas notiek angļu valodā.Bet Daugavpils logopēdiskajāinternātskolā skolotāji vāji protlatviešu zīmju valodu, tāpēc bērnusmāca krievu zīmju valodā, sūdzējās I.Stapkevičs. Savukārt J. Dmitrijeva uzsvērapilsonības iegūšanas problēmu nedzirdīgamcilvēkam, kurš Latvijā dzīvo jau desmit gadus,– jānokārto eksāmeni. Par LNS mājaslapuizteicās I. Čaika: tur, pēc viņa domām,ir par maz informācijas krievu valodā.Par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlējaElvīru Čaiku, par valdes locekļiem: GaļinuGuru, Jeļenu Dmitrijevu, RegīnuRadkeviču un Anitu Slavinsku.RĒZEKNES biedrībā konference notika7. maijā.Priekšsēdētāja S. Gerenovska regulāriir sniegusi sociālo atbalstu ikvienammūsu biedram, veiksmīgi sadarbojotiesar Rēzeknes domes sociālās aprūpes pārvaldesdarbiniekiem. Lieliski strādā tulceI. Geduša. Uzlabojusies sabiedrības attieksmepret nedzirdīgiem cilvēkiem.Lielu atbalstu dzīves kvalitātes uzlabošanāsniegušas arī projekta „Klusuma pasaule”aktivitātes. Cilvēki atzīst, ka šīs aktivitātesir ļoti noderīgas.Veiksmīgi darbojas jauniešu interešuklubs „Juniors”, vadītājs A. Vindačs, arī interešuklubs „Vissija”, vadītāja V. Gorūza.Tika uzslavēts brīvprātīgo darbs, un tieKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6ir: Antonija Caica, Ļubova Makuža, MonikaSeņkāne, Inese Geduša, Vita Kravale,Līga Pauniņa, Visija Gorūza u.c.Rēzeknes RB valdē ievēlēti: Inese Geduša,Mārīte Truntika, Monika Seņkāne,Vita Kravale un Artūrs Vindačs. (augšējāattēlā no kreisās). Nākamos divus gadusbiedrību vadīs M. Truntika.LIEPĀJAS biedrības konference notika17.aprīlī projekta „Klusuma pasaule”2.4.2 apakšaktivitātes „Nedzirdīgo kopienassociālās atstumtības riska mazināšanas pasākumi”ietvaros (apakšējā attēlā).Bija sanācis ļoti daudz tautas – 40 biedri.Liepājas Sociālā dienesta direktore IvetaPūķe klātesošos iepazīstināja ar plašu pakalpojumuklāstu, ko sniedz pilsētas pašvaldība.Biedrības priekšsēdētāja Gundega Paņkosniedza izvērstu ziņojumu par veikto darbu2 gadu laikā.Pēc ziņojuma dalībnieki notika plašasdebates: par dažādiem sasāpējušiem jautājumiem,nepieciešamību sadarboties ar Neredzīgobiedrību, par dzeltenām un sarkanāmkartēm, ekskursijām, kopīgiem pasākumiemutt.Konferences turpinājumā tika apstiprinātasLiepājas biedrības attīstības vadlīnijas2011. – 2013. gada darbam: iekārtoties jaunajāLiepājas biedrības Rehabilitācijas centrā;turpināt sadarbību ar citām LN biedrībām;pašvaldību; Liepājas sociālo dienestu;citām sabiedriskām organizācijām; cīnītiespar atvieglojumiem LNS biedriem; palīdzētbezdarbniekiem reintegrēties darba tirgū;iesaistīt jauniešus sabiedriskos pasākumos.Konferencē tika nominēti biedrībasGoda biedri, un Liepājas reģionālās biedrībasGoda biedra nosaukumu vienbalsīginolēma piešķirt 2 biedriem:Ritai Jēkulei un Gundegai Paņko.Turpinājumā notika biedrības vadībasvēlēšanas. Ar balsu vairākumu,pasniedzot ziedu klēpi, biedri nolēmaarī turpmāk uzticēt vadību GundegaiPaņko.Ievēlēta valde 7 cilvēku sastāvā:Gundega Paņko, Gunta Vazdiķe,Aldis Ādamsons, Ieva Valdmane,Laima Karlštrēma, OmarsJaunzems, Baiba Rubeža.VENTSPILĪ konference notika16. aprīlī. Dalībnieki noklausījāsbiedrības priekšsēdētājas Raisas Civkunovasziņojumu par veikto darbupēdējos divos gados.Notika diskusijas par to, ko vajadzētuuzlabot biedrības darbā, kā arī izteikta pateicībabiedrības priekšsēdētājai par veiktodarbu.Konferences delegāti nolēma piešķirtVentspils reģionālās biedrības Goda biedranosaukumu trīs biedriem: Jeļenai Uļjanovai,Indulim Pāžem un Oļegam Civkunovampar vairāk kā 20 gadu ieguldījumubiedrības izaugsmē un sabiedriskajā darbā.Ar balsu vairākumu valdi ievēlēja 5 cilvēkusastāvā: priekšsēdētāja – Raisa Civkunova,4 valdes locekļi: Jekaterina Mitenberga;Jeļena Uļjanova; IevaGeige – Preisa; Indulis Pāže.KULDĪGĀ kopsapuce notika16. aprīlī, piedalījās 48 biedri.Līdzšinējais priekšsēdētājs JurisOzoliņš paziņoja par savu atkāpšanos.Par biedrības jauno vadītājuievēlēja Guntaru Jurševski.Valdē ievēlēja G. Jurševski,Guntu Dāvidu, Guntu Jurševsku,Žaneti Škapari un JuriOzoliņu.

KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6 5ĪSAS ZIŅAS NO LNS MĀJASLAPASIvars KalniņšKrāsainais pavasaris Alūksnē: kadpat vecā taburete sapucējusies (10.05.)Alūksnes grupas biedri, gaidot ziedulaiku, „izgrezno” vecās vāzes.Eirovīzijā lietuviete dziesmu izpildazīmju valodā (11.05.)Drīzā nākotnē dzirdēt palīdzēs infrasarkaniestari (11.05.)Kaktusu parādē raibā virknē dāmas,pērtiķīši, ezīši (13.05.)Rēzeknes biedru organizētā neparastaizstāde – eksotiskie augi: kaktusi.Radošā nometne – kas tad tas ir? Tāir lieliska iespēja atklāt un attīstīt talantus(16.05.)Projekta „Klusuma pasaule” klientiveica dažādus radošos uzdevumus.Nedzirdīgi ieslodzītie tiesā pieprasatulku pieejamību cietumā (16.05.)ASV labošanas iestādēs nedzirdīgiemieslodzītajiem ierobežota tulka pieejamība:viņi nespēj apmeklēt treniņu programmas,dievkalpojumus, nevar pilnvērtīgikonsultēties par veselību ar cietuma ārstu,nokavē ēdienreizes un apmeklējumu reizes.Viņš cerēja visu mūžu, un – iespējadzirdēt radās 74 gadu vecumā (17.05.)Anglim Laurijam Deivisam ievietotskohleārais implants.Mišels Hobss: Šeit jums uzskatāmspierādījums, ka jebkas iespējams, ja esipareizi noskaņojies (20.05.)Nedzirdīgā ātrslidotāja dzīves un sportakarjeras stāsts.Nedzirdīgo diena „Esam kopā”Rēzeknē: Šoreiz – meža takās (23.05.)Rēzeknes biedrības ļaudis veica labusdarbus un atpūtās Ančupānos…ASV meklē jaunu pieeju nedzirdīgoimigrantu apmācībās (25.05.)ASV Henepina medicīnas centrs izveidojisminipilsētiņu, kurā ir „Vieglāiela”. Tajā arī tiek izmantota, lai ik gadu200 nedzirdīgos iepazīstinātu ar Amerikaskultūru un apmācītu viņiem amerikāņuzīmju valodu.Rīgas biedrības pārstāvji tikās arNedzirdīgo skolas absolventiem (27.05.)Uzmanību! Ototoksiskas zāles izraisanepārejošu dzirdes zudumu (27.05.)Daudzas zāles var izraisīt dzirdespasliktināšanos vai zudumu, kā arī līdzsvaraproblēmas.Itālijas nedzirdīgo sabiedrība protestēpret savas dzimtās valodas statusa maiņu(30.05.)Itālija bija nedzirdīgo pasaulesuzmanības centrā, kad Itālijas senāts plānojaitāļu zīmju valodu oficiāli atzīt kā žestu unmīmikas valodu.Pēc 25 gadu cīņas Īslandē zīmju valodaoficiāli valstiski atzīta (31.05.)Rīgas 218. bērnudārzu absolvē desmitbērni (31.05.) (skat.: apakšējā attēlā)Īpaša diena Kuldīgā, kad saulīteuzsmaidīja maziem un lieliem (03.06.)Starptautiskajā bērnu aizsardzībasdienā Kuldīgas biedrībā notika pasākums“Smaidi, saulīt!” bērniem un to ģimenēm.Jaukais brauciens uz kaimiņvalstiIgauniju (03.06.)Alūksnieši kopā ar Alsviķu Profesionālāsskolas audzēkņiem pabija Tartu, kur viņiielūkojās ziedu un dzīvnieku pasaulē. Sākumu lasiet 2. lpp.... tv frontē bez pārmaiņāmšobrīd LTV esot uz izdzīvošanas robežas.Pēc ES direktīvas pašai valsts televīzijaibūtu jānodrošina raidījumi ar subtitriem, jotā ir atbildīga par to, lai kanāls būtu pieejamsvisiem, un aicināja mūs (LNS) cīnītiesar Saeimu un valdību, lai tā piešķirvajadzīgos līdzekļus titrēšanai.Interesējos arī, kāpēc ārzemju filmasvienmēr tiek dublētas skaņu valodā, nesaglabājotto skanējumu oriģinālvalodā unpievienojot titrus?Esot lētāk ieskaņot, ne titrēt; LTV todarot arī tāpēc, lai tiktu aizsargāta latviešuvaloda.Pēc šīs sēdes NEPLP aktivizēja savurīcību un 12. maijā tikās ar LNS pārstāvjiem(Arnoldu Pavlinu un I. Immuri), lai vienotospar turpmāku rīcību situācijas uzlabošanāTV informācijas nodrošināšanas jomā.Tika nolemts, ka LNS kopīgi ar NE-PLP vērsīsies Saeimas Cilvēktiesību unsabiedrisko lietu komisijā, lai informētu likumdevējupar problēmām, kas saistītas aruzdevuma izpildi par raidījumu pieejamībucilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.Jau iepriekš LTV atzinusi, ka tikai 1,6%raidījumu pašlaik ir pielāgoti nedzirdīgajiem.LTV 1. kanālā šogad ar subtitriem vaisurdotulkojumu nodrošina 101,5 stundas nokopējā raidlaika.LTV paziņojusi, ka raidījumu titrēšanaiespējama tikai pēc papildu naudas saņemšanasno valsts. Prasību piešķirt 140 tūkstošuslatu televīzijas pieejamības uzlabošanaicilvēkiem ar dzirdes problēmām Finanšuministrija noraidīja. Pēc LTV aprēķiniem,42 „De facto” raidījumu titrēšana gada garumāizmaksātu 1512 latu.Mūsu jautājumu izskatīja arī SKPvadības sēdē 24. maijā. Sēdē piedalījās A.Pavlins, kurš sniedza detalizētu informācijupar situāciju ar TV raidījumu nodrošināšanuar surdotulkojumu un subtitriem.SKP vadības grupa nolēma atbalstītmūsu organizāciju tās centienos aktualizētnepieciešamību rast risinājumu to raidījumuskaita palielināšanai, kuriem tiktu nodrošinātasšādas iespējas.Vadības grupas pārstāvji analizēs izmaksas,kas tikušas piedāvātas no Latvijas TVpuses un izmaksas, kādas piedāvā „brīvā tirgus”dalībnieki.SKP arī gatavos atbalsta vēstuli Saeimaipar atbalstu subtitrēšanai sadarbībā ar LNS.SKP uzsvēra, ka raidījumu sarakstā nepieciešamsietvert arī bērnu raidījumus, kurusbūtu nepieciešams titrēt.Lai veicinātu ANO konvencijā „Parpersonu ar invaliditāti tiesībām” noteiktoprincipu ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgaspieejas iespējas informatīvajai telpaipersonām ar dzirdes traucējumiem,Labklājības ministrija (LM) nosūtījusivēstuli visām ministrijām un citām valstspārvaldes iestādēm ar aicinājumu “plānojotinformatīvas pārraides televīzijā vai audiovizuālumateriālu (filmu, videoklipuutml.) izstrādi, izvērtēt iespējas un paredzētfinansējumu minēto pārraižu un materiālutulkošanai zīmju valodā (pārraidiar surdotulkojumu) vai titrēšanu.”Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītāmiestādēm, kuras iesniegs projektu iesniegumustehniskās palīdzības finansējumasaņemšanai 2012. – 2013. gadā, piesolītipapildu punkti projekta iesnieguma vērtēšanā,ja projekta ietvaros plānotos publicitātespasākumus (TV pārraides, filmasutml.) nodrošinās ar titriem vai surdotulkojumu.LM noskaidrojusi, ka vienas stundasgaras pārraides (filmas) sagatavošana artitriem izmaksā ir 350-500 lati atkarībā noteksta intensitātes (ātruma).LNS prezidents Arnolds Pavlins izteicisLM pateicību par sadarbību informācijasnodrošinājuma jautājumu sakārtošanāLatvijā, atzīmējot, ka „patīkami,ka LNS šajā cīņā nav „vienīgais karotājskaujas laukā””.

6 NEDZIRDĪGIE DARBA TIRGŪKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6ALDIS – FLORISTS, DEJU SKOLOTĀJS UN ...Ivars Kalniņš no personiskā arhīvaArī nedzirdīgs cilvēks var strādāt retā vai neparastā, vainepopulārā profesijā. To nosaka katra paša vēlmes, intereses,sapņi, par ko viņš vēlētos kļūt, kam veltīt savu dzīvi. Turklātvajadzīgs liels cīņas spars un neatlaidība, lai nonāktulīdz savai sapņu profesijai. Ne vienmēr un visiem tas izdodas,tomēr mūsu cilvēku vidū netrūkst arī veiksminieku un drosmīgo,kuri savu mērķi sasniedz. Protams, tikai ar lielu neatlaidībuun darbu. Šoreiz piedāvājam rakstu par liepājniekuALDI ĀDAMSONU, kas strādā par floristu un deju skolotāju.Kad sapnis radās…Aldis mācījās J. Čakstes Liepājas pilsētas10. vidusskolas septītajā klasē, kad viņampiedāvāja iespēju apmeklēt floristikaspulciņu. Padomājis mazliet, aizgāja apskatīties,un viņam tur iepatikās, tā arī viss sākās.Skolā Aldis jau sāka veidot ziedu kompozīcijas,dažādus dekorus, un tā viss pamazāmvirzījās uz priekšu. Kad bija laiks domāt parprofesijas izvēli, viņš jau bija izlēmis, kapēc skolas paliks uzticīgs floristikai. IzmācījiesLatvijas Lauksaimniecības universitātērīkotajos floristu kursos un ieguvis LatvijasAmatniecības kameras zeļļa diplomu.Par savu pirmo izvēlēto profesiju Aldisstāsta: „No bērnības mans pirmais sapnis irziedi. Mamma teikusi, ka pirmais vārds, koizrunāju, bija nevis „mamma” vai „tētis”,bet gan „puķe”. Sapratu, ka ziedi ir manādvēselē.”Pirmās darbavietasAldis mācību laikā bija praksē ziedu dizainastudijā „Liepzars” Liepājā, un tā arīviņš tur palika pastāvīgā darbā par floristu.Kādu laiku viņš nostrādāja arī kādā muzikālāziedu salonā pašā Liepājas centrā, koAldis dēvē par romantisku vietu. Un tā viņšfloristikas jomai pievērsies jau gandrīz septiņusgadus.Šajās vietās Aldis veidoja pušķus, kopatelpaugus un ziedus, kā arī apkalpoja klientus.Puisis nebaidījās klientiem sniegt informācijutelpaugu kopšanas un pušķu pasūtīšanasjautājumos.Viņš par šo darbu uzsver: „Strādāt šajājomā bija ļoti patīkami un par savu profesionalitātiman nebija nekādu šaubu. Bijušilieli pasūtījumi, gadījies strādāt naktīs, patno vietas 36 stundas. Sākumā bija ļoti grūti,vēlāk pieradu. Laiks ļoti ātri aizskrējis.”Aldim ir pasliktināta dzirde, vai tā neietekmēviņa darbu? Profesionālais florists atklāj:„Tas trūkums mani principā netraucē,jo vienmēr uzmanīgiieklausos, ko klientisaka. Iepriekš reizēmpalūdzu viņiem, lairunā lēnāk. Gadās,ka runa kļūst pārākātra. Ja nebūtu dzirdesaparāta, tad abpusējākomunikācijanebūtu iespējama.”Domas paršo amatuKo dara florists?Gatavo ziedu pušķusdažādiem dzīvesgadījumiem, telpasdekorus skatuves uncitu vietu noformējumiem,veic telpaugupārstrādi, kāzu telpu,auto pušķošanu utt.Aldis pārliecinošisaka: „Katrā darbāir savs grūtums,bet floristikā mantāds nav jūtam. Tāir mana stiprā un patīkamā puse, jo es mīluziedus un dabu, kas mani uzrunā un sagādāprieku. Ziedi manās izjūtās ietver patiesuskaistumu un mīlestību.”Šajā jomā Aldim ir savi sasniegumi –piedalījies starptautiskajos ziedu festivālos,arī ziedu kārtošanas sacensībās Lietuvā, kurieguvis trešo vietu. Bez tam viņš katru gadupiedalās Ventspils ziedu paklāja kārtošanāun dažādos ziedu festivālos.Mūsdienās sabiedrībā neapzināti daļuamatu iedala vīriešu un sieviešu profesijās,un pastāv uzskats, ka floristika ir sieviešujoma.Aldis kategoriski to noliedz: „Nē, tiešiotrādi, šī profesija nav domāta sievietēm.Darināt floristikas darbus ir smags darbs,vajadzīgs spēks. Diemžēl Latvijā daudzi vīriešikautrējas apgūt to, bet Eiropā un citāspasaules valstīs par floristiem strādā daudzvīriešu, pat vairāk nekā sieviešu. Vācijā,Šveicē, Spānijā un Itālijā lielākā daļa irvīriešu. Latvijā gan pastāv tāds stereotips.Tas pats attiecas arī uz frizieriem.”Tagad māca floristiku un dejasJau trīs gadus Aldis strādā J. ČakstesLiepājas 10. vidusskolā par floristikas pasniedzēju.Četras reizes nedēļā Aldis mācabērniem veidot ziedu pušķus mammām,vecmāmiņām un citiem gadījumiem, kā arīdarināt citas lietas no dabas materiāliem.Kad vajag, gatavo skatuves noformējumu,telpu dekorus un organizē Ziemassvētkuizstādi. Viņa skolēni 18.jūnijā piedalīsiesskatuves noformēšanā LNS Liepājas festivālamun šogad pirmo reizi arī Ventspilsziedu svētkos.Bez floristikas Aldim šogad nācis klātvēl viens darbs: viņš vada deju nodarbībasmaziem un lieliem Rīgas Nedzirdīgo skolasskolēniem. Viens darbs ir Liepājā, otrs Rīgā,un ir jāspēj apvienot abus.Kad Aldis meklējis papildu darbu, pēcKC „Rītausma” režisores Antras un dejugrupas vadītājas Danas ieteikuma viņš sazinājiesar skolu un ticis pieņemts. Tagadtrīsreiz nedēļā mēro ceļu no dzimtās Liepājasuz Rīgu, lai ierādītu dejas prasmi tiem,kas to vēlas.Aldim Ādamsonam tagad ir divas mājas:Rīgā un Liepājā. Viņš atzīst: „Dejasjoprojām pasniedzu arī Liepājā. Vadīt dejascitiem ir vēl viens mans sapnis, kas šobrīdpiepildās. Ir prieks, ka bērniem Rīgas skolānotiek šādas nodarbības. Tās dara pilnvērtīgākuviņu dzīvi. Mans nākotnes nodoms?Šie bērni varētu uzstāties dažādos pasākumosun koncertos. Darbojos arī LiepājasNedzirdīgo biedrībā. ”Vēlas kaut ko jaunu…Aldis tiecas paplašināt zināšanas arī citāsjomās, jo viņam ir vēl citi sapņi. Viensno tādiem – nākotnē kļūt par vadītāju,kurš strādātu ar cilvēkiem. Tāpēc pašlaikviņš studē 2. līme ņa profesionālās augstākāsizglītī bas studiju prog rammā „Sociālaisdarbs” augstskolā „Attīstība”.Viņš uz sver: „Es vē los kļūt par sociālodarbinieku tāpēc, ka gribu palīdzēt cilvēkiem.Nākamā profesija tieši tāpēc manšķiet in teresanta. Un tā man būs trīs profesijas:floristikā, deju apmācībā un sociālajādarbā.”Kā redzams no visa minētā, Aldis nemitīgicenšas apgūt kaut ko jaunu, un viņšneizjūt šķēršļus jauniem izaicinājumiem.Kuras profesijas, viņaprāt, ir piemērotas nedzirdīgajiem?Aldis pārliecināts: „Visas jomas nedzirdīgajiemtomēr nav pilnībā piemērotas,īpaši tie darbi, kam nepieciešama nepārtrauktakomunikācija ar klientiem. Katrāziņā vājdzirdīgajiem būtu lielākas iespējas,ja viņi vairāk pacenstos.Tomēr arī nedzirdīgie varētu strādātsavā sapņu profesijā, ja ietu uz to neatlaidīgāk,ja visiem spēkiem cīnītos, ja mācītos.Diemžēl traucē viņu neticība saviem spēkiem,tam, ka var, ka iespējams, kā arī vienkāršivirsroku gūst slinkums, un tā dažlabssapnis paliek nepiepildīts.No savas pieredzes varu teikt: studējutāpēc, ka tagad tāds laiks, kad ik uz soļaprasa ne tikai zināšanas, bet arī „papīru”,tas ir, diplomu. Tagad katrai profesijai nepieciešamsdiploms. Tātad JĀMĀCĀS!”

8 MEDICĪNA ĀRZEMĒSKomunikācija starp pacientu unārstu ir ļoti nozīmīga. Taču, ja pacientsir nedzirdīgs, nereti tulka nodrošināšanavar sagādāt problēmas.Tomēr atrasts risinājums, kas Sīnājakalna slimnīcā (ASV) tulka pakalpojumusnodrošina 24 stundas diennaktī7 dienas nedēļā. Šāds pakalpojuma veidspieejams dažās slimnīcās Čikāgas apkārtnē.Ārsts Leslijs Zuns, Sīnāja kalnaslimnīcas Ātrās palīdzības departamentavadītājs, brīvi var veiktnedzirdīgu pacientu izmeklēšanu,jo viņam talkā nāk Ilinoisas tulkuservisa videopakalpojums IVIN.„Ja pacientam neatliekamākārtā nepieciešama palīdzība, tadmums to jāspēj nodrošināt. Neatkarīgino tā, vai pacients ir dzirdīgsvai nedzirdīgs, jānoskaidro, kādasir sūdzības un problēmas. Šis pakalpojumstiek sniegts līdzīgi kā„Skype”: ir kamera; vienā pusē irpacients, otrā – tulks. Tulks var atrastiesjebkur – vai nu ofisā vai jebkurā citā vietā,kaut vai ārpus valsts,” stāsta ārsts.Terija Hedinga, Nedzirdīgo vides pieejamībasprogrammas vadītāja: „Mūsuskatījumā šāda programma ir rentabla. Jasalīdzinām to ar tulka pakalpojumu klātienē,tad jāsecina, ka šāds videopakalpojumsir izdevīgāks. Jūs maksājat tulkam tikai parKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS PALĪDZ SAZINĀTIES AR ĀRSTIEMwww.2theadvocate.comModernās tehnoloģijas, kas ieviestasASV pilsētas Broktonas Labo samariešumedicīnas centra slimnīcā var ievērojamisamazināt valodas barjeras starp ārstiemun pacientiem.IZMEKLĒŠANĀ IZMANTO TULKU VIDEOPAKALPOJUMU no www.pro-sony.comLabo samariešu slimnīca iegādājusies130 „tulkojošos telefonus”, kas tiks uzstādītislimnieku palātās. Tehnoloģija, kas saucas„NexTalk”, var ievērojami samazināt valodasbarjeru starp pacientiem vai viņu radiniekiem,kas vāji zina angļu valodu, un medicīnaspersonālu. Šīs ierīces ļauj sarunātiesar pacientiem tādā valodā, kādu viņi saprot.„NexTalk” izmanto vebkameru un portatīvodatoru, kas darbojas kā saziņas līdzeklisnedzirdīgajiem, kā arī tiem, kas vājipārzina angļu valodu.Jaunā sistēma saprot amerikāņu zīmjuvalodu un vairākas mutiskās valodas. Medicīnascentram jau ir 10 klēpjdatori, kas aprīkotiar šo tehnoloģiju.„Mēs nezinām nevienu citu slimnīcumūsu štatā un visā valstī, kur katrā slimniekupalātā, ieskaitot neatliekamās medicīniskāspalīdzības nodaļu, būtu uzstādīta šādasistēma,” lepojas slimnīcas pārstāve EmijaKopčela.Telefoni gan pilnībā neaizstāj slimnīcāstrādājošos profesionālos tulkus, bet var atvieglotslimnīcas personāla darbu, jo tagadviņi var vieglāk saprast pacientu lūgumusun vajadzības.Agrāk slimnīcā bieži bija problēmas arnepieciešamā tulka atrašanu, lai varētu laicīgiun pilnvērtīgi sniegt palīdzību. Tagad,izmantojot jaunos telefonus, tulks ir pieejamsdaudz ātrāk – 45 sekundēs.Vairāk nekā 50 tulki no visa štata jau apguvuši,kā lietot jaunos telefonus. Tulkošanassistēma nodrošina apkalpošanu 6 valodās:spāņu, portugāļu, divos kreolu valodaspaveidos, vjetnamiešu un krievu. Pēc interneta materiāliem sagatavojis:Pēteris Vilistersto laiku, ko viņš ir tulkojis, nevis par sēdēšanurindā, kurā tiek zaudēts laiks. Bez tamšie tulki specializējas tieši medicīnisko tēmutulkošanā. Iespējams, tāpēc mūsu klientiempatīk šis pakalpojumus un viņi to izmantolabprāt. Viņi var ierasties pie ārsta pārliecinātiun mierīgi, jo zina, ka viņiem būsnodrošināta pieredzējuša tulka palīdzība.”„Man iepriekš ir bijušas problēmas, laitiktu pie tulka. Dažreiz nākas gaidīt, ir gadījiespat 2 stundas, līdz tulks ieradīsies,”stāsta kāda paciente.„Ja pacients ir nedzirdīgs, tulkošanānevar izmantot telefonu, kā to varētu darīt,piemēram, ar spāņu vai poļu pacientiem,tāpēc IVIN sistēma ir neatsverama, jo tajāir gan audio, gan video funkcija,” sajūsmāsaka Leslijs Zuns.Taču, lai slimnīcā varētu nodrošinātšādu videopakalpojumu, tai ir jābūt Čikāgasveselības centra padomes sastāvā.Pēc interneta materiāliem sagatavojusi:Laura ReiseleEKSPRESINTERVIJAS: KĀ SAZINĀTIES AR ĀRSTIEMIvars KalniņšDomna Filipova (Daugavpils): Nekādinevaru aiziet pie ārstiem bez tulka, šo pakalpojumuizmantoju vienmēr.Irina Ledovska (Daugavpils): Kad manbija kāja lauzta, nācās gulēt slimnīcā, ar ārstuizskaidroties palīdzēja meita. Tulku izmantojutikai tad, kad viņa ir aizņemta.Gaļina Gura (Daugavpils): Esmu vājdzirdīgā,varu pati runāt. Ja gadās neskaidrības,sazinos rakstiskā veidā.Florijs Tihons (Daugavpils): Nereti ārstuvizītēs pieaicinu tulku, šad tad tieku galāpats. Piemēram, ar savu ģimenes ārstu saprotamieslabi, bet, pie citiem speciālistiemejot, vajag tulku.Herberts Kirkelis (Alūksne): Bez tulkaļoti grūti sazināties ar ārstiem daudzu svešvārdudēļ. Ja saruna nevedas, ārsts vienkāršipārbauda un izraksta receptes.Antonija Pakalniete (Alūksne): Jāatzīst,bez tulka nespēju apmeklēt ārstu.Inga Osetrova (Alūksne): Es arī nevaruiztikt bez tulka, jo gribu saņemt skaidru unpilnvērtīgu informāciju.Vladimirs Koroļovs (Jelgava): Kādreizesmu gājis kopā ar tēvu, viņš tad skaidrojāsar ārstu. Kad reiz biju slimnīcā, tad arārstiem sazinājāmies rakstiski. Viņi reizēmjau var ar pirkstiem parādīt, ko un kā vajagdarīt.Maija Vilciņa (Liepāja): Vizītēs pie ģimenesārsta sazinos rakstiski, pie speciālistiemdrošāk ar tulku.Ja sarakstē ar ģimenes ārstu ir kādasneskaidrības jeb svešvārdi, jautāju Liepājasbiedrības vadītājai.Juris Spēkainis (Liepāja): Saziņai arārstu pārsvarā ņemu līdzi sievu, viņa ir vājdzirdīgaun spēj tulkot.Ivo Putra (Liepāja): Slimnīcā būdams,sazinājos rakstiski. Gadās svešvārdi, piemēram,zāļu nosaukumos, pārjautāju, ārstsuzraksta savādāk. Vispār ar saraksti navproblēmu.

KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6 MEDICĪNA LATVIJĀ 9Inese ImmureAmerikā ir izplatīts tulku video pakalpojumsārstniecības iestādēs. Cik reāli to būtuieviest Latvijas slimnīcās? Zināms, ka Latvijānedzirdīgie pilnībā netiek nodrošināti ar tulkapakalpojumu tulku mazā skaita dēļ. Mūsu valstīuz 2000 nedzirdīgajiem ir 12 tulki, bet piemēram,Īslandē uz 250 nedzirdīgajiem ir 16 tulki.Uz šo jautājumu lūdzu atbildēt LNS Sociālādarba struktūras vadītāju Edgaru Vorslovu.TULKA VIDEOPAKALPOJUMAIEVIEŠANA LATVIJĀ IR IESPĒJAMAVai būtu reāli ieviest tulka video pakalpojumuLatvijas slimnīcās?Jā, tas būtu reāli, ja ārsti, nedzirdīgieklienti un zīmju valodas tulki pārvaldītujaunākās informācijas tehnoloģiju iespējas.Principā tas ir ļoti vienkārši – atliek tikaisazināties ar LNS Komunikācijas centru(KC), un tulks varētu attālināti iztulkot nedzirdīgāklienta sarunu ar ārstu.Kas ir nepieciešams, lai nedzirdīgaisvarētu saņemt šādu pakalpojumu?Dators ar web kameru, mikrofonu un internetapieslēgumu. Vienkāršākais variantsir izmantot kādu no ziņojumapmaiņas programmām(Windows Live Messenger,Skype, ooVoo), kuras izmanto KCun nedzirdīgie cilvēki. Šīs programmasir pieejamas arī jaunākajos/modernākajos mobilo telefonu modeļos.Tas nozīmē, ka tulka pakalpojumasaņemšanā varētu izmantotarī mobilo telefonu, tikai mīnuss, katelefonā tulka attēls būs mazs.Otrs variants ir izveidot kādusavu ziņojumapmaiņas programmu,ar kuras palīdzību nedzirdīgo kopienavar virtuāli (caur video) sarunāties, veiktsaraksti, videozvanus (rīkot video konferences),sūtīt faksus. Pasaulē ziņojumapmaiņasprogrammu servisu ir daudz un visādi,katram pēc savām vēlmēm, kaut vai tas patsamerikāņu NexTalk vai angļu Significan’t.Kādas būtu šāda pakalpojumaizmaksas?Pirmajā variantā mazas – datortehnikasiegādes un interneta pieslēguma izmaksas(ja attiecīgajā vietā ir bezvadu internets(WiFi), tad praktiski nekādas). Ir iespējamsJAUNS PIEDĀVĀJUMS!izmantot arī mobilo internetu, bet šobrīd tasir daudz dārgāks un ārpus lielajām pilsētāmlēns.Otrajā variantā – lielākas sākotnējās izmaksas:programmas izstrāde, programmasvadīšana, piedāvāšana tirgū, šajā gadījumānedzirdīgo kopienai un tai pakalpojumussniedzošajām organizācijām/iestādēm. Bette programmas īpašniekam parādās iespējabiznesam – iekasēt maksu par programmaslietošanu un sniegtajiem kvalitatīviemservisa pakalpojumiem (tulkošanu). Tikaišaubos, vai Latvijā tas atmaksātos, jo iespējamoklientu daļa ir ļoti neliela (apmēram2000 nedzirdīgo) un jāņem vērā arī iespējamoklientu maksātspēja.Kopumā – attālinātā pakalpojumusniegšana (izmantojot informācijas tehnoloģijas)ir izdevīga gan pakalpojumusniedzējiem, gan arī klientiem. Tiek ekonomētsgan laiks, gan resursi. Tikai vienanianse – informācijas tehnoloģiju piedāvātāsiespējas jāprot izmantot gan darbiniekiem,gan klientiem.Ilze KopmaneIkviens var kļūt par Veselības DatuBankas lietotāju un saņemt Neatliekamāspalīdzības jeb Balto karti, uz kurasir personiskā dzīvībai svarīgākā informācija– asinsgrupa, alerģijas, veselībasstāvoklis, radinieku un ārsta kontakti.Uz kartes ir kods, kuru ievadotwww.mrb.lv internetbankā, ātrās palīdzībasārsti varēs izlasīt plašāku medicīnisko informāciju,kas glabāsies par konkrēto kartesīpašnieku veselības datu kontā. Balto kartiieteicams vienmēr nēsāt līdzi.■ Kas ir Veselības datu banka?Veselības datu banka darbojas pēc pasaulēpārbaudītas prakses, sniedzot iespējupašam apkopot un droši glabāt savu slimībasvēsturi elektroniskā formā. Tā ietvers:analīžu rezultātus, diagnostisko izmeklējumuattēlus, alerģijas, diagnozes, informācijupar medikamentiem, vakcinācijām, operācijāmu.c.■ Tā nodrošina: veselības datu pieejamību24h diennaktī online, 3 valodās (latviešu,krievu, angļu).■ Kā veselības informācija nokļūstJūsu kontā?Analīzes no E.Gulbja laboratorijas (no2004.g.) un diagnostikas izmeklējumu attēliielādēja automātiski.Medicīniskos datus ievada Med RecordBank ārsts vai arī konta īpašnieks pats ar ļotiērtas programmas palīdzību.Esot ārzemēs, būs pieejama saprotamainformācija angļu valodā visā pasaulē.■ Nelaimes gadījumos ļoti noderīga irneatliekamās palīdzības karte.Ja cilvēks ir bez samaņas vai nevar pastāstīt(kā, piemēram, nedzirdīgs cilvēks),karte nodrošina piekļuvi viņa dzīvībai svarīgākajaiinformācijai. Būs zināmi arī radiniekaun ģimenes ārsta kontakti.Sistēma sūtīs atgādinājumus sms vai e-pasta veidā, lai atgādinātu, kad būs pienācislaiks vakcinēties, iedzert zāles, apmeklētārstu.Dati būs drošībā. Bez cilvēka piekrišanasneviens datiem nevar piekļūt.■ Cik tas maksā?Invalīdiem, pensionāriem, studentiemmaksa ir 1,50 Ls mēnesī. Ja vecākam irkonts, bērniem līdz 18 gadiem konti ir bezmaksas.■ Kā iegādāties?Jāiet uz Med Record Bank Lāčplēša ielā20a, Rīgā, līdzi ņemot pasi. Tur tiks atvērtsVeselības konts un iedots kods, ar kuru varpiekļūt savam kontam.Ja vairs nevēlēsieties lietot MRB pakalpojumu,tad visus savus datus varēsietierakstīt USB atmiņā.Veselība ir pats svarīgākais, un mūsuvalstī katram par savu veselību pirmāmkārtām jārūpējas pašam. „MAN TAGAD IRBALTĀ KARTE…”Stāsta IlzeKelle: par šo Veselībasbankaspastāvēšanu, iespējupieteiktieskonta atvēršanaiun Baltās kartessaņemšanaiuzzināju, izlasotskaidrojumuLNS mājaslapasjaunumos.Tā kā līdz 31. maijam bija izsludinātaspeciāla akcija nedzirdīgajiem ar bonusu– iespēju bez maksas veikt asinsanalīzi,man bija motivācija pārdomāt savu rīcību.Mājās aprunājos ar dēlu, un nolēmām,ka tā ir laba lieta īpaši nedzirdīgajiem.Apmeklējot ārstu, man viņam nebūs jāstāstasavi veselības dati – viņš tos varētupats paskatīties Med Record bankas datubāzē, kā arī būs vēl citas priekšrocības.Turklāt par pavisam nelielu maksu (1.50Ls mēnesī).Devos uz norādīto adresi, kur manilaipni sagaidīja, un, sazinoties rakstiski,tur ātri visu nokārtoju. Ar nosūtījumuveicu asisnsanalīzi E. Gulbja laboratorijā,kur jau tajā pašā vakarā saņēmuatbildi, un pēc tam, Med Record bankasofisā man izsniedza Balto karti un atvēraVeselības kontu.Tas bija vienkārši un, domāju, būs arīnoderīgi.

10 NEDZIRDĪGO DAIĻRADEEŽA PIEDZĪVOJUMI BĒRNUDĀRZĀMārīte MiezīteKādā saulainā ziemas dienā audzinātāja izgājaar bērniem ikdienas pastaigā. Bērnudārzā„Kamenīte” teritorijā ir liela komposa kaudze.Kad to ziemā pārklāj sniegs, izveidojas kalniņš,no kura bērni ar lielu prieku slidinās un braucar ragaviņām. Arī tajā dienā, par ko ir šis stāsts,bērni vizinājās no kalniņa. Pēkšņi es dzirdu –no personīga arhīvabērni sauc: „Ezis!” Vēl nodomāju, kāds ezisziemas laikā. Aizgāju līdz kalniņam, skatos –tiešām kaudzē zem ledus guļ ezis.Nolēmām, ka atstāt viņu vairs tur nevar, unpalūdzām sētniekam Ivaram Epneram, lai viņšizrok ezi no ledus. Mēs ielikām viņu kastītē,apbērām ar sakaltušām lapām un aiznesām uzpagrabu, lai viņš tur sagaida pavasari. Liels bijapārsteigums, kad nākamajā rītā ieraudzīju: ezispamodies! Nezinājām, ko darīt, tāpēc zvanījāmuz zoodārzu. Noskaidrojās, ka mūsu mazo viesivar barot ar olām un gaļu. Tā nu ezis dzīvojapagrabā un ik dienu saņēma savu ēdiena porcijuno bērnudārza virtuves.Tagad ezis ir aizceļojis 80 km no Rīgas pieaudzinātājas Lindas vecākiem. Tur viņam atvēlētasava vieta, kurā viņš labi iedzīvojies, ir ļotidrošs un draudzīgs. Tiesa, viņam nepatīk kaķi,uz tiem viņš rūc. Ezim ir iedots vārds Pukšķis.CITĀS ZEMĒS ESOT SKAISTI ...APMEKLĒJIET PILSĒTU, KAS VAR PAZUST ZEM ŪDENSKlāt tūrisma sezona. Šeit ieskats savdabīgā un interesantāvietā, uz kuru dodas ceļotāji no visas pasaules. Stāsta GarriKristapsons, kuram tur laimējās būt darba darīšanās.Pilsēta uz ūdensTā ir Itālijas pilsēta Venēcija. Celta uz317 saliņām, kuras savieno 409 tilti pāri 150kanāliem. Tajā var klaiņot visu dienu, betapmaldīties nav iespējams – visur izvietotasnorādes.Venēcieši apgalvo, ka viņu pilsēta ir vienīgā,kur nebraukā automašīnas. Visa satiksme norispa ūdeni: kanālos motorlaivās pārvietojaspolicisti, mediķi, preču pārvadātāji, atkritumusavācēji utt. Būdams celtnieks, ievēroju savusamatbrāļus pārvietojamies kanālā ar visuaprīkojumu un materiāliem (pat betonu!) kravā.Taisni jāpabrīnās, kā to visu var salikt un vēltikt uz priekšu!Tūristi – pirmajā vietāVisa dzīve tur balstās uz tūrisma industrijasattīstīšanu. Iedzīvotāji apmetušies nomalē, betvisa pilsēta atvēlēta iebraucējiem – tūristiem:viesu nami, restorāni, kafejnīcas, suvenīruveikaliņi un – gondolas.Braucot tajās, varlabi aplūkot namufasādes. Redzams, kaūdens līmenis ar laikucēlies un jau daudzvietsasniedzis pat ēku otrostāvu. Venēcija diemžēlpamazām aplūst…Maskas, stiklsun vīnsTūristi visbiežāk nošīs vietas kā suvenīrusņem līdzi uz mājāmdažādas maskas. Artām Venēcija ir slavena:rokām darinātas,krāsainas, tādu nav citurpasaulē. Bet kāpēc visāmmaskām gari deguni?Izrādās, tāds ieradumsnāk no mēra laikiem. Tadārsti sev izgatavoja tādasmaskas, lai aizsargātos no slimajiem. Deguni bijagari un līki, lai tajos varētu ievietot smaržīgasārstnieciskās zālītes pret mēra baciļiem.Pasaulē populāri kļuvuši arī Venēcijas stiklameistaru darinājumi, kurus piedāvā gan ielu,gan bodīšu un smalkāku veikalu tirgotāji.Restorānos var baudīt dabiskos vīnusbez spirta piedevas. Ļoti garšīgi! Vēl vienspārsteigums: tur hurmas briest kokos – kā mumsāboli.IeteikumsVenēcija daudzus gadsimtus bija slavena arsaviem baložiem un tos rādīja visās reklāmās.Nu to gandrīz vairs nav – tie ir speciāliaizbaidīti higiēnisku apsvērumu dēļ. Bet tagadpareklamēšu pats: „Brauciet uz šo pilsētu, tādaslīdzīgas nav pasaulē. Kas zina varbūt drīz tāpazudīs zem ūdens… Kaut vai 2 dienas, redzēsietdaudz ko jaunu un jauku. Es par to galvoju.” Materiālu organizēja: Zane KristapsoneKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6DZEJAS RINDASEliška Viorālkova, ČehijaPie cilvēkiem eju bez šaubām,vienalga, kur dzīvo tie.Eju ar stāstiem saviem,ar darbiem un izklaidēm,ar strīdiem un mieru eju,ar Mīlestību!AR SMAIDULilija GolubevaBāc… cik tad sevi var nopietnosdarbos norakt? Steidzami jāatjaunoC vitamīna deva organismāar anekdotēm… hi! Piedāvājušādu!Aklais sēž ielas malā, rokā pastiepiscepuri. Garāmgājējs met cepurēpiecdolāru banknoti. Aklais togaisā veikli saķer un bāž kabatā.Garāmgājējs pārsteigts: Ei,draugs, tu esi tikpat akls cik es!Ubags skaidro: Nujā… īstaisaklais šodien aizgāja uz kino unpalūdza mani viņu aizvietot. Es,protams, neesmu akls, bet es esmukurlmēms…„MAZIE BRĀĻI”Pēteris KārkliņšAPBRĪNOJAMAISKRANCĪTISKādu laiku atpakaļ ar interesi„Kopsolī” lasīju nedzirdīgo cilvēkustāstus par saviem suņiem.Tas manī raisīja atmiņas pardzīvi laukos tālajos skolas gados,kad arī mūsu ģimenei bija sunītis– parasts krancītis. Bet apbrīnojamigudrs! Pastāstīšu tikai vienugadījumu. Laiks vērsās uz negaisu,kad nācu mājās no skolas. Krancītisskrēja man pretim, bet mājā līdzinenāca. Pa logu redzu: ar purnubada lapas kaudzē, kaut ko tur slēpj.Nodomāju: droši vien kādu kaulupamanījis. Bet nekā!Kad mājās ieradās vecāki, noskaidrojās,kas noticis. Negaisa vējšpagalmā bija nopūtis no auklas izžautāsdrēbes. Tās nokritušas zemē,bet sunītis centies drēbes paglābtzem lapām. Tas varbūt kādam liksiesneticami, bet tā tas bija!Šim gadījumam sekoja vēl līdzīgiciti. Mēs savu krancīti mīlējām,lutinājām un ilgi vēl pieminējām pēctam, kad viņš aizgāja labākos medībulaukos. Ne velti saka: suns cilvēkalabākais draugs. Bet vai ir arī otrādi?Par to jādomā, kad redzam bezsaimnieka un bez pajumtes klīstošosšos mūsu mazos brāļus.

KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6 11Tematiskā starplika nr. 4LNS projekts „KLUSUMA PASAULE”Ieguldījums tavā nākotnēEIROPAS SAVIENĪBAVecāku pabalstuizmaksaMainīta vecāku pabalsta izmaksaskārtība. Turpmāk cilvēkiem, kuriembērns būs dzimis pēc 2011. gada 1. jūlija,pabalstu izmaksās par iepriekšējo mēnesi.Šādi patlaban jau izmaksā bezdarbniekapabalstu.Labklājības ministrija (LM) atgādina: jabērns dzimis līdz 2010. gada 2. maijam unvecāku pabalsta saņēmējs bērna kopšanaslaikā arī strādāja, to piešķīra 50% apmērāno aprēķinātā. Bet par bērna kopšanu, kuršdzimis pēc 2010. gada 2. maija, vecākupabalstu 70% apmērā no cilvēka vidējāsapdrošināšanas iemaksu algas izmaksā tikaicilvēkiem, kas nestrādā, bet atrodas bērnakopšanas atvaļinājumā, bezalgas atvaļinājumā(piešķirts sakarā ar bērna kopšanu), vainegūst ienākumus kā pašnodarbinātie.Vecāku pabalstu izmaksā par pilnu kalendāramēnesi. Tā mērķis ir sociāli apdrošinātamcilvēkam kompensēt ienākumus, kasnav gūti bērna kopšanas dēļ.Mācību grāmatasnav jāpērkMācību grāmatas jānodrošina izglītībasiestādei, kur mācās bērns. Ja tās liekpirkt vecākiem, tas ir likuma pārkāpums.Ja kāds tomēr vēlas iegādātiespersoniski sev otru mācību grāmatu,tad gan viņam tā jāpērk pašam.Iegaumējiet! Satversmes 12. pants nosaka:Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošinaiespēju bez maksas iegūt pamatizglītībuun vidējo izglītību. Pamatizglītība irobligāta.Tātad valstij jānodrošina arī visi vajadzīgiemācību līdzekļi pamatizglītībai! Jagrāmatas jāpērk pašiem vecākiem, tad paršo pārkāpumu jāziņo Izglītības kvalitātesvalsts dienestam. Nodokļu kalkulatorsIkviens cilvēks, izmantojot pabalstukalkulatorus internetā, var aprēķināt savuiespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātesun paternitātes pabalsta apmēru ar unbez pabalstu „griestiem”.Tos izveidojis Swedbank Privātpersonufinanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālāsapdrošināšanas aģentūru un LabklājībasMinistriju. Lai aprēķinātu pabalstu, atverietšo saiti: http://www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.SOCIĀLĀS ZIŅASBūs papildu pārtikas pakasNo šā gada septembra Eiropas Komisijasfinansētās pārtikas pakas saņems arīmaznodrošinātās personas, kuru ienākumiuz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz150 latus.Šajos pārtikas komplektos nebūs piena,bet citādi saturs neatšķirsies no pakām, kodala pašlaik. Tajās būs pa kilogramam miežuputraimu, kviešu miltu, četrgraudu pārsluun puskilograms auzu pārslu.Pašreizējās pārtikas pakas vērtība irZāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājusizmantot mājaslapā http://www.zva.gov.lv/zalucenas pieejamo zāļu cenu pārbaudesformu, lai iegādātos savām finansiālajāmiespējām atbilstošākos medikamentusun noskaidrotu, vai lētākais medikaments iraptiekās.Cenu var meklēt pēc zāļu (piemēram,Ibumetin) vai aktīvās vielas (piemēram,Ibuprofenum) nosaukuma. Tos ierakstotmeklētājā, parādīsies Latvijā pieejamie medikamentiar konkrēto zāļu sastāvu un maksimālocenu.Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnunodarbinātības programma naudastrūkuma dēļ ir apturēta, taču tradīcijupārņēmušas lielākās pašvaldības.Darbu pirmām kārtām piedāvā bērniemno trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.Piemēram, Rīgas dome vasaras darbiempiešķīrusi 60 000 latu, lai nodarbinātu piecussimtus 13–14 gadus vecus jauniešus.Viņi strādās jūnijā, četras stundas dienā labiekārtošanasdarbos, ar algu – 104 lati pirmsnodokļu nomaksas.divi lati, bet papildu komplekta vērtība būs1,5 Ls.Par paku izdali gādās brīvprātīgie kopāar sociālo dienestu darbiniekiem visā Latvijā.Ir pretimnākošas pašvaldības, kas pakasnogādā pagasta nomalēs dzīvojošajiem iedzīvotājiem,kuri paši nevar ierasties.Maznodrošinātajiem, vajadzēs uzrādīttikai jau saņemtās pašvaldības izziņu, kasdod tiesības izmantot medicīnas pakalpojumusar atvieglojumiem. Kā sameklēt lētākas zālesMeklētājā ir iespēja iegūt informācijupar zāļu pieejamību, to sastāvu, lietošanuu.c. Var uzzināt cenu visām zālēm ar vienādunosaukumu, bet dažādā iepakojumā unkoncentrācijā.Pieejama informācija tikai par tām zālēm,kuru cenas deklarētas Zāļu valstsaģentūrā, un tām, kas netiek kompensētasno valsts.Ja aptiekā iegādātas zāles par neatbilstošucenu, jāziņo Zāļu valstsaģentūrai vai Veselības inspekcijai. Kur skolēniem strādāt vasarāJa vēlas strādāt VācijāVentspils pašvaldība nodarbinās gandrīz300 skolēnu, Siguldas novadā darbu piedāvās100 skolēniem, alga arī 104 lati. Liepājāšovasar varēs strādāt 200 jauniešu utt.Veikalu tīkls „Maxima” šovasar no 1.jūnijalīdz pat 31.augustam nodarbinās līdztrim simtiem jauniešu, kuri sasnieguši 16gadu vecumu. Jaunieši saņems tādu pašualgu kā pastāvīgie darbinieki.Var pieteikties, aizpildot anketu Maximamājaslapā, sadaļā „karjera” (www.maxima.lv/karjera/darbs-ari-jauniesiem/).Savu darba tirgu Eiropas Savienības,arī Latvijas pilsoņiem 1. maijā atvēra Vācija.Lai Latvijas pilsoņi uzturētos Vācijā,nepieciešama derīga pase vai identifikācijaskarte. Vīza un darba atļauja navvajadzīga.Pārceļoties jāreģistrējas Vācijas dzīvesvietasreģistrācijas iestādē, kura pārsūta nepieciešamosdatus Ārvalstnieku reģistrācijasnodaļai, un tā iebraucējam izdod sertifikātupar viņa tiesībām uzturēties šajā pavalstī beziesnieguma.Lai Vācijā veiksmīgi atrastu darbu,nepieciešamas vācu valodas zināšanas, vismazsarunvalodas līmenī. Tas ir ļoti svarīgskritērijs, kuru uzsver arī Vācijas darba aģentūrasspeciālisti. Tāpat atkarībā no darbavietasun veida noderīgas var būt angļu, turku,poļu vai krievu valodas zināšanas. Ieteicamssākt darba meklēšanu, vēl esot Latvijā.Ja vēlaties saņemt Latvijā piešķirtobezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturatiesun meklējat darbu Vācijā, septiņu dienu laikāpēc izbraukšanas no Latvijas reģistrējietiesvietējā Vācijas Nodarbinātības dienestā,iesniedzot U2 dokumentu. Eiropas sociālāsapdrošināšanas sistēmas koordinācijas U dokumentusun E veidlapas laikus var noformēt

12Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Latvijā:U1 dokuments - par nodarbinātības perioduLatvijā; U2 dokuments – bezdarbniekapabalsta eksporta gadījumā; E104 veidlapa– par slimības un maternitātes pabalstu.Ikvienam ES pilsonim ir tiesības strādāt citāES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem,kādi attiecas uz šīs valsts pilsoņiem.Lai saņemtu palīdzību darba meklēšanā,interesentiem jāvēršas vietējā nodarbinātībasdienestā. Meklējot darbu Vācijā,interesentiem var vērsties pie privātām darbaaģentūrām Latvijā vai ārpus tās, piemēram,Vācijas privātajām darba aģentūrām.Tām ir jābūt Vācijas Darba un sociālo lietuministrijas izsniegtai licencei. Šādu darbiekārtošanasaģentūru kontaktinformācija iratrodama tīmekļa vietnēs www.goyellow.de – „dzeltenās lapas”, www.nva.lv – Latvijāreģistrētās darbiekārtošanas aģentūras;meklējiet sadaļu Licencētās firmas.Darba līgums ir jāslēdz rakstveidāne vēlāk kā mēnesi pēc darba attiecību uzsākšanas.Vairumā uzņēmumos parasti ir arīkolektīvie darba līgumi, kas var noteikt labvēlīgākusapstākļus un noteikumus attiecībāuz darba laiku, atalgojumu, piemaksām uncitām sociālām garantijām.Lai gan Vācijā normālais darba laiks irJūs jautājāt, mēs atbildamPar vecuma pensijas apmērudzirdes invalīdamAtbild: VSAA Kontaktu centra klientuapkalpošanas operatore Daina Medine, e-pasts: konsultacijas@vsaa.lvPersonas, kuras sasniegušas vecumu,kas dod tiesības saņemt pilnu vecumapensiju (pašlaik 62 gadi), var saņemt tikaivecuma pensiju.Ja persona saņem invaliditātes pensiju,sasniedzot 62 gadu vecumu, to pārtraucmaksāt un tās vietā piešķir vecuma pensiju.Ja vecuma pensijas apmērs būs mazāks parinvaliditātes pensijas apmēru, to izmaksāsinvaliditātes pensijas apmērā, kamēr vienpersonai būs invaliditātes grupa.par patentmaksuPersonas, kas strādā valsts likuma noteiktāsprofesijās un veidos, var izvēlētiesiedzīvotāju ienākuma un sociālo iemaksuvietā maksāt patentmaksu.Patentmaksa iekļauj iedzīvotāju ienākumanodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas(SOC) iemaksu par darbu noteiktāprofesijā: amatniecībā, apģērbu un apavu,pulksteņa un citu sadzīves tehnikas izgatavošanāun labošanā, floristikā, fotografēšanas,skaistumkopšanas, mājas aprūpes pakalpojumos,meža un pļavu velšu vākšanātirdzniecībai.Ikmēneša maksājums katrai profesijugrupai ir dažāds, bet apmērs ir 30 – 70 Lsmēnesī. Patentmaksu var maksāt par 1, 3, 6mēnešiem vai vienu gadu avansā.Jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumudienestā (VID), norādot profesiju grupu,kurā strādās, vēlamo laiku, par kādu veiks38 – 40 stundas nedēļā, ir jābūt gatavamstrādāt vidēji 41 stundu nedēļā. Minimālaisapmaksātais ikgadējais atvaļinājums pilnalaika strādājošiem ir 20 – 24 kalendārās dienas.Vācijā nav noteikta minimālā alga.Vairumā gadījumu algas apmērs tiek noteiktskolektīvajos darba līgumos. Citosgadījumos par algu vienojas individuāli.Darba devējs ir atbildīgs par nodokļuieturēšanu un sociālo iemaksu veikšanupirms algas izmaksas darbiniekam.Ienākuma nodokļa likmes ir 0, 14, 42 un 45procenti. Likmes piemērošana ir atkarīgano ģimenes stāvokļa un ienākumu līmeņa.Obligāts ir arī pašvaldības nodoklis, kassvārstās no 14% līdz 17% un tiek iemaksātsvietējo pašvaldību budžetā. PVN likmes ir7% un 19 %.Sociālo iemaksu likme veido 15,5% nodarba algas. Šie maksājumi tiek novirzīti veselībasun dzīvības, kā arī bezdarba riska unpensijas apdrošināšanai.Pirms doties darbā uz Vāciju, irjāizpēta konkrētā darba tirgus situācija.Diezgan viegli varētu atrast darbu sociālajāaprūpē, tostarp aprūpē mājās. Tie irspeciālisti, kuriem Latvijā ir iegūta attiecīgakvalifikācija vai darba pieredze.patentmaksu, datus par sevi.Patentmaksas maksātāji ir nodrošināti aratbilstošām sociālajām garantijām.Darbības laikā patentmaksātājiem jāveictikai ieņēmumu uzskaite. Saņemot samaksupar darījumiem skaidrā naudā var nelietotkases aparātu, bet pēc darījuma partnerapieprasījuma jāiesniedz reģistrētā kvīts.Par iespēju strādāt,saņemot 80 LsNVA informē, ka veiktas izmaiņas bezdarbnieku– palīgdarbu veicēju apmaksāpašvaldību teritorijā: no 1. jūlija 100 Ls stipendijasvietā izmaksās 80 latu.Ja kādam ir interese par šo programmu,pasteidzieties pieteikties NVA, jo pēdējāgrupa sāks darbu novembrī un pēc tam šīprogramma tiks pārtraukta.Ja NVA būs pieejams finansējums, nākamajāgadā projekts tiks turpināts.Par NVA apmācībāmNodarbinātības valsts aģentūra piedāvānedzirdīgiem bezdarbniekiem apmeklēt profesionāloapmācību ar tulku 3 cilvēku grupā.Lai pieteiktos mācībām, bezdarbniekiemjāgriežas savā NVA filiālē,jāsaņemmācību kuponi.Uz vietas NVA saņemot kuponu, bezdarbnieksizvēlas izglītības programmu unpēc tam izglītības iestādi no NVA mājaslapāievietotā saraksta vai arī piedāvā pats kāducitu. Apmācības laikā katru mēnesi stipendija– 70 lati.Tuvākas ziņas: www.nva.lv Atbildes gatavoja: Ivars KalniņšKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6Vācijā maz cerību atrast darbu ir mazkvalificētiemspeciālistiem, piemēram, būvniekiem,celtniekiem. No sezonas strādniekiemVācijā ir pieprasīti strādnieki lauksaimniecībāun viesnīcās – istabenes, viesmīļi, bārmeņi.Savukārt nepilsoņiem, saskaņā ar Vācijasnoteikumiem, ir jāsaņem darba atļauja.Tas ir saistīts ar to, ka viņi nav ES pilsoņi.Tas nav vienkārši, īpaši, ja vēlas strādātmazkvalificētus darbus.Ja uzturaties ārpus Latvijas ilgākpar 6 mēnešiem, paziņojiet jauno dzīvesvietasadresi Latvijas Pilsonības un migrācijaslietu pārvaldei www.pmlp.gov.lv. To iespējamsizdarīt, atrodoties Vācijā. Atgriežotiesatpakaļ, ir jādeklarē dzīvesvieta Latvijā.Līdzi uz Vāciju jāņem šādi dokumentiun to kopijas: derīga pase, dzimšanas apliecība,autovadītāja apliecība, laulības apliecība,vismaz 2 fotogrāfijas dokumentiem,bankas norēķinu kartes, pietiekamā apmērāiztikas līdzekļi dzīvošanai vai mājupceļam,CV un rekomendācijas vēstules vācu vai attiecīgācitā valodā, izglītības dokumenti, uzpapīra izrakstīta radu, draugu kontaktinformācija,Vācijā iepriekš izsniegti dokumentiun kartes (ja ir).Aktuāli par 112Inese ImmureMateriālus starplikai gatavoja: Zigmārs Ungurs, Ivars Kalniņš, Ilze Kopmane un Gunta BirnīteJoprojām turpinās sagatavošanas darbi,lai radītu iespēju cilvēkiem ar dzirdestraucējumiem izsaukt neatliekamo palīdzību.Latvijā pašlaik uz numuru 112 naviespējams nosūtīt īsziņu. Tāpēc Valstsugunsdzēsības un glābšanas dienests(VUGD) nedzirdīgajiem piedāvā iespējusūtīt SMS uz speciālu numuru, kas sastāvēsno 8 cipariem.VUGD plāno šo pakalpojumu cilvēkiemar dzirdes traucējumiem nodrošinātbez maksas. Kā pastāstīja Baiba Petrova,VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Centrālāsakaru punkta priekšniece, pašlaik notieksarakste ar mobilo sakaru sniedzējiem un SIALattelecom, ar kura palīdzību šo iespēju varēturealizēt.Lai VUGD varētu sagatavot pēc iespējaspilnīgāku datu bāzi ar vājdzirdīgo un nedzirdīgocilvēku telefona numuriem un adresēm,Latvijas Nedzirdīgo savienība aicina atsauktiespēc iespējas plašāku cilvēku loku, netikai LNS biedrus, kuriem nepieciešams šispakalpojums.VUGD arī gaida, lai nedzirdīgie cilvēkibūtu apmācīti sūtīt īsziņu pareizā veidā. Īsziņasvarēs sūtīt arī krievu valodā gan latīņu,gan slāvu šriftā.Tā kā vēl notiek sagatavošanas darbi,pašlaik nevar precīzi pateikt, no kura datumavarēs ar īsziņas palīdzību izsaukt ātro medicīniskopalīdzību, policiju un ugunsdzēsējus.Tātad VISIEM cilvēkiem ar dzirdestraucējumiem, kuri vēl nav paziņojušisava mobilā telefona numuru (vai to mainījuši),tas jāizdara pa telefonu 26278525vai LNS uz vietas.

KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6 CEĻĀ PIE DIEVA / PĀRDOMAS 13NEDZIRDĪGIE APMEKLĒ ARĪ BAPTISTU DRAUDZIIvars Kalniņš no Lienes Kleinas – Brūveres personiskā arhīvaMūsdienās Latvijā pastāv dažādas kristīgās konfesijas,kurās darbojas nedzirdīgo draudzes. Agrāk „KS” numurosbija publicēti raksti par jehoviešiem, septītās dienas adventistiemun luterāņiem. Šoreiz piedāvājam rakstu par Baptistudraudzi, kurā apmeklē arī nedzirdīgie.Pirms vairākiem gadiem Baptistu Vīlandesdraudzi sāka apmeklēt daži nedzirdīgiecilvēki, pakāpeniski viņiem pievienojās vēlciti. Draudze sāka lūgt par to, lai Dievs dodiespēju šiem cilvēkiem viņiem saprotamāvalodā saklausīt visu to, kas notiek dievkalpojumā.Dievs to uzklausīja, un šajā draudzēienāca Armands Brūvers, kurš līdzējaDievvārdus tulkot zīmju valodā. Pateicotiesviņam, Vīlandes draudzē aizsākās jauna nozare– vājdzirdīgo kalpošana, un tā draudzeatvērās arī cilvēkiem, kuriem apkārtējās pasaulesskaņas ir liegtas. Ikviens aicināts pievienotiesšo cilvēku pulciņam.Rīgas Baptistu Vīlandes draudzes mācītājsĢirts Ašnevics stāsta: „Mūsu draudzipirms kādiem desmit gadiem sāka apmeklētnedzirdīgie cilvēki. Viņi iekļāvušies draudzesdzīvē kopā ar citiem un šeit atsevišķu nedzirdīgodraudzi neveido. Mēs esam atvērti arīcitiem cilvēkiem, kas meklē ceļu pie Dieva.”Uzticīga baptistu konfesijai ir LieneKleina – Brūvere. Viņa atklāj: „Pirms sešiemgadiem vedu meitiņu uz Bēbīšu skoliņušajā draudzē. Un tur jau bija citi nedzirdīgie.Kādu dienu mācītājs lūdza manam vīram tulkotmūsu mazajai nedzirdīgo grupai svētkudievkalpojumu zīmju valodā. Dievs mūs uzrunāja,ka vajadzētu kalpot nedzirdīgajiempastāvīgi, tā arī mēs nonācām Vīlandesdraudzē.No mazām dienāmapmeklējuBaptistu Āgenskalnadraudzi, jo manivecāki, vecvecāki,vecvecvecāki nākno baptistiem. Turklātmans vecvectēvsPēteris Laubertsbija baptistumācītājs, un manavīra vectēvs AndrejsBrūvers arī bijabaptistu mācītājs.Trīs četras reizesgadā svētdienās pēcdievkalpojuma nedzirdīgogrupa gatavokafijas galdu visaidraudzei. Parasti mums šajā jomā veicas:izdodas garšīgas gan pusdienas, gan saldieēdieni.Manā dzīvē bijuši brīnumi, bijuši arī kritieni.Dievs mani audzina kā mīlošs DebesuTēvs. Dievs māca morāles principus, un esticu, ka viņam ir plāns un mērķis manā dzīvē.Par visu pateicos Dievam.”Vīlandes draudzi apmeklē arī IneseKlāsupa ar meitu Lauru. Par to, kā nokļuvusidraudzē, Laura stāsta: „Mūs uzaicinājaAnita Atrazsko, un tad sākām palaikamapmeklēt draudzes pasākumus. Un tā arī šīdraudze palika mūsu sirdī. Ejam uz turieni,kad mums ir brīvs laiciņš. Šajā draudzē irarī jauniešu apvienība, kas saucas Vīlandes„Metro”. Tajā katru otrdienu notiek intervijas,diskusijas, koncerti, teātri, pārrunasun citas interesantas lietas, kas mūs saista.Nāk daudz jauniešu, arī cita vecuma cilvēki.Vasarā jaunieši rīko nometnes sadarbībā arAmerikas Ričardsonas draudzi. Svētdienāspēc dievkalpojuma mums parasti ir mazākafejnīca, uz kuru aizejam paēst, kā arī mēsgatavojam ēdienu citiem draudzes apmeklētājiem.Dievkalpojums ir kopīgs visiem, betbērniem ir arī savi atsevišķi pasākumi: variet uz svētdienas skolu, pašiem mazākajiemdarbojas Bēbīšu/burtiņu skola, notiek māsukalpošana, muzikālā kalpošana un citas misijas.”Anita Atrazsko bija pirmā nedzirdīgā,kas apmeklēja Vīlandes baptistu draudzi. Kātas iesākās, viņa stāsta: „Mana ģimene nākno baptistu draudzes, mēs agrāk apmeklējāmMateja baznīcu. Tolaik biju vienīgā nedzirdīgā,kas apmeklēja šo baznīcu. Mācītājsaicināja sameklēt tulku, bet man tas neizdevās.Pēc kāda laika sāku apmeklēt Vīlandesdraudzi. Kad manai meitai bija kādi 2 gadi,es viņu aizvedu uz Bēbīšu skolu, kuru vadamācītāja sieva. Tagad viņai ir 13 gadi, unviņa joprojām apmeklē šo draudzi. Tur jūtoslabi. Pateicoties Armandam, kas tulko, gūstuvairāk zināšanu par Dievu. Mūsu mācītājspret mums, nedzirdīgajiem, ir ļoti saprotošsun atsaucīgs.”Katru svētdienu Armands ir kopā ar šiemcilvēkiem, lai viņiem tulkotu. Nedzirdīgieviņa palīdzību vērtē atzinīgi.Armands Brūvers: „ Pirms tam tulkojudraudzē „Prieka vēsts”, kur bijām divi tulki.Mūs uzaicināja patulkot Vīlandes draudzessvētku pasākumā, un vēlāk piedāvāja tulkottur regulāri. Tad arī nolēmu pavisam pārietuz šo draudzi.”Tulkot Dieva vārdus nebūt nav viegli,Armands cenšas to darīt tā, lai apmeklētājipēc iespējas labāk visu saprastu. Gadās arīkādas grūtības. Kā viņš tiek galā?Armands atklāj: „Savai sievai Lieneivaru tulkot vārds vārdā, viņa visu saprot. Betcitiem gan grūtāk. Izmantoju bērnu Bībeli,lai izskaidrotu saprotamāk, kā arī cenšosizstāstīt ar piemēriem no dzīves. Dievkalpojumalaikā vēroju apmeklētāju sejas mīmiku,.Tā uzskatāmi liecina, ja kaut kas navskaidrs, un tad stāstu vēlreiz, savādāk. Manir patiess gandarījums tad, ja mūsu cilvēkisaprot manis iztulkoto.”Ir dažādas draudzes – lielākas un mazākas.Lielās nedzirdīgo draudzes, piemēram,ir adventistiem un luterāņiem, kur kalpošanair labi organizēta. Šajā draudzē nedzirdīgoskaits ir neliels, bet noskaņa sirsnīga, visuscieši vieno siltums un mīļums.Armands vēl atzīst, ka nedzirdīgie vēlasvēl vairāk kopīgu ekskursiju, bērnu nometnes,kopīgās pasēdēšanas pēc dievkalpojuma,lai radītu lielākas kopības sajūtu. ES REDZU, DZIRDU UN JŪTU – LAIME PILNĪGA!Karīna Melniece, Aknīstes vidusskolas 11. klases skolniece„Visiem tādu sirsnību!” – tāda bijamana atbilde mammai un visiem, kasjautāja par maniem iespaidiem Ēnudienā Latvijas Nedzirdīgo savienībaslaikraksta „Kopsolī” redakcijā tagad,kad jau zināms laiciņš pagājis un vēlreizpaskatos atpakaļ uz šo jauno notikumumanā dzīvē – 2011.Esmu stāvā sajūsmā par organizācijāvaldošo klusumu un mieru, kas dažiem noviņiem droši vien nemaz nesagādā prieku.Bet man gan, kaut arī pirms ieiešanasēkā sev nosolījos neraudāt un neizrādīt, cikļoti man ir žēl šo cilvēku. Es uz Rīgu braucu,lai izmantotu iespēju gūt priekšstatu paravīzes tapšanu, bet ieguvu daudz ko nozīmīgāku– jaunu, līdz šim man nepazīstamu pasauli.Mans „ēnojamais” bija vājdzirdīgaisar lielisku humora izjūtu un īstajiem vārdiemjebkurā situācijā. „Viss, kas ir skaists,ir iespējams,” – Zigmāra mīļākais aforismsno paša krājumiem, kas man lika krietnivien pamainīt domāšanu. Nekad pirms šīstikšanās nebūtu ticējusi, ka šie cilvēki spējsmaidīt tik silti un jauki. Nu nē, draugi, viņinav ne vientuļi, ne nelaimīgi – viņi dzirdcits citu un dzīvo kā viena liela ģimene.Un tagad man ir žēl mūsu sabiedrībaspar to, ka mēs esam tik sadrumstaloti, kasnedzirdam un pats galvenais – neuzklausāmcits citu, nebūdami pat ne uz pusi tik atvērtikā šie cilvēki.Atvadoties no ļaudīm Jāņa sētas 5 trešajāstāvā, mūs pavadīja sirsnīgi vārdi, labavēlējumi un brīdinājumi, ka turpmāk šaiēkai paiet garām nedrīkst. Tik patīkama irsajūta, ka zini – gaida... Tas ir viens lielspluss latviešu jauniešiem – Ēnu diena. Irtikai jāatrod sev interesējošā joma, un tadtiešām ir vērts nonākt šādā vietā, kāda bijaman. Skrienam un skrienam pretī savai laimei!

14 SKOLU DZĪVEKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6PA SENĀM ATMIŅU TAKĀM, KUR KĀDREIZInese Immure Inese Immure un no Janīnas Lukinas personiskā arhīva1. 2.3.Katru gadu maijā, pēdējā mācību dienā Rīgas Raiņa 8. vakara/maiņu vidusskolasnedzirdīgie skolēni dodas ekskursijā pa kādām interesantām Latvijas vietāmar savām automašīnām. Šoreiz mūsu mērķis bija iepazīties ar Jelgavas Kurlmēmoskolas vēsturi, mazliet ar Jelgavas pilsētu un Tērvetes dabas parku.Jelgava Latvijas vēsturē vairākkārt irsaistīta ar vārdu „pirmais”. Šajā pilsētātika nodibināta pirmā Latvijas augstskola –Pētera akadēmija, kas arī bija pirmais mūsuapskates objekts. To atvēra 1775. gadā. Interesanti,ka te izglītību ieguva ne tikai bijušieLatvijas prezidenti Jānis Čakste un AlbertsKviesis, bet arī Lietuvas prezidents AntansSmetona. Jelgavā iznāca pirmā avīze latviešuvalodā „Latviešu Avīzes”, uzcēla pirmoteātra ēku Latvijā un pirmo muzejam domātoēku un darbu uzsāka pirmā cukurfabrikaLatvijā.Šajā pilsētā tika atvērta arī pirmā nedzirdīgoskola ar latviešu mācību valodu(1870. gadā).Un tā – pēc iepazīšanās ar ievērojamākajiempilsētas objektiem mēs pievērsāmiesJelgavas Valsts kurlmēmo skolasvēsturei. Vispirms piestājām pie kokamājas Dambja ielā 17. Tā ir Karlīnesmuiža (1. attēlā), bijusī Jelgavas ziepjufabrika, kurā nedzirdīgie skolēni mācījāsno 1873. līdz 1927. gadam (I pasauleskara laikā 1915. – 1920. gadā mācības nenotika).Tolaik skolā mācījās ap 60 skolēnu.Tagad šī ēka ir privātīpašums un piederJelgavas politiķim un vēsturniekamAndrim Tomašūnam.No Karlīnes muižiņas uzFilozofu ieluTā kā Karlīnes muižas ēka kļuva parmazu, valsts piešķīra naudu, un 1927.gadā jau bija uzcelta jauna skola Filozofuielā 50 (agrāk 26), ko apskatījāmno ārpuses (2. attēlā). Ievērojām, ka ēkacelta pēc tāda paša projekta kā ValmierasVājdzirdīgo skola (uzcelta 1929. gadā).Kurlmēmo skola šai ēkā pastāvēja līdzII pasaules kara beigām. Tagad tur atrodasJelgavas speciālā internātpamatskola,kurā mācās bērni ar garīgās attīstībastraucējumiem. Iekšā netikām, jo skolāSkolas kolektīvs pie Kabļu ēkas ap 1957./58. gaduturpinās remontdarbi par Eiropas fondu līdzekļiem.Pēc kara – dziļi laukosPēc tam braucām uz Jelgavas apriņķaLielvircavas pagasta “ Kabļu” mājām(3. attēlā). Uz turieni nedzirdīgo skola pārceltapēc kara – dziļos laukos, apmēram 20kilometrus no Jelgavas. Kāpēc tieši šeit?Iespējams, tāpēc, ka pedagogam OsvaldamKrūmam, kas uzņēmās skolas vadīšanu pēckara, te atradās saimniecība – viņam bija ērtāk,ka nedzirdīgie bērni mācās turpat netālu.“Kabļos” skola darbojās līdz 1960. gadam,kad Jelgavas Kurlmēmo skolu likvidēja,bet skolēnus pievienoja Rēzeknes nedzirdīgoskolai.Tagad šīs mājas ir privātīpašums, betsaimniece laipni atļāva mums pastaigātiespa šīs mājas teritoriju. Bija ļoti interesantiiepazīties ar šo vietu, jo mums bija līdzibijusī šīs skolas skolniece Janīna Lukina(5. attēlā), kas šeit mācījās 1953. – 1960.gadā. Viņa pastāstīja, kā tolaik nedzirdīgiemācījās, ko darīja brīvajā laikā un kā izskatījāsmāja un tās apkārtne. Ēdamtelpa bijamaza, un tur ēda tikai lielākie bērni (4. attēlā).Mazākie skolēni brokastis, pusdienas,launagu un vakariņas ēda klasē pie lielā apaļāgalda, pie kura arī kopā mācījās.Ne tikai mācības…Blakus skolai atrodas Platones upīte.Janīna atceras, ka skolēniem patika lēkttai pāri, ieskrienoties viņi atspērās ar garukoka kārti. Pavasarī un rudenī zēni ķērazivis, ko turpat skolas virtuvē izcepa unapēda. Kādā ziemā kāda meitene pārgalvīgivizinājās uz ledus gabala. Jā, skolotājiemgan bija par ko uztraukties!Pie skolas labajā pusē bija liela kūts(govis, cūkas un citi mājdzīvnieki) unsakņu novietne. Savukārt ēkas kreisajāpusē atradās spēļu un vingrošanas laukums.Ap skolu pletās kartupeļu un sakņulauki, arī bišu stropi, siltumnīca un pirts.Arī pagrabs tur bijis, kurā, kā Janīna atminējās,skolas direktors par sliktu uzvedībubija ieslodzījis vienu zēnu, taču viņš izrakaeju un aizmuka no tā.Skolēni mācījās salīdzinoši maz, jodaudz tika nodarbināti dažādos saimniecībasdarbos. Lielākajiem bija jānovāc nolauka raža, jāliek kastēs, jākrauj zirga pajūgāun jāved uz pagrabu. Savukārt sienanovākšanas laikā lielākajiem kuļmašīnābija jāber salmi un jātur maisi, lai tajosvarētu iebirt graudi, bet maziem bērniemvajadzēja savākt pelavas.

KOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6 SKOLU DZĪVE / SPORTS 15MĀCĪJĀS MŪSU VECĀKI UN VECVECĀKI...4.7.5.6.Janīna LukinaInternāts pāri upīteiSkolas kanceleja un medpunkts(6. attēlā) atradās citā mazā koka mājiņā. Betinternāts bija ierīkots “ Grīvnieku” mājās, kasatrodas apmēram 5 minūšu attālumā no “ Kabļu”mājām, pāri upītei, kas katru pavasari pārplūda.Tilts bija no koka un ļoti zems, tāpēc vienmērapplūda un skolēni plūdu laikā nevarēja pārietupīti (5. attēlā). Mācības tad notika internātā.Uz turieni pa apkārtceļu nogādāja arī ēdienu.Tagad tur uzbūvēts jauns un augsts betona tilts.Pie “Grīvnieku” mājām satikām saimniekus,kas zināja, ka agrāk viņu mājās nedzirdīgiembērniem bija internāts (7. attēlā). Janīna saimniekiempastāstīja, ka lielais ābeļdārzs viņu teritorijāir vecāko klašu nedzirdīgo skolēnu stādīts1957./58. gadā. Tas saimniekiem bija jaunums,jo viņi domāja, ka ābeļdārzu iekopuši skolotāji.“Grīvnieki” laika gaitā nedaudz pārbūvēti.Ar īpašu sajūtu šo māju skatīja abas māsīcas– skolniece Zane Kristapsone un skolas tulksRota Gulbe – arī viņu mammas šeit mācījās undzīvoja, bet vecmāmiņa strādāja par veļas mazgātāju.Veļu mazgāja piebūvītē, kas tagad navsaglabājusies. Pēc Janīnas ierosinājuma palūdzāmsaimnieku pacienāt mūs ar akas ūdeni, kaslikās īpaši gards.Pēc iepazīšanās ar Jelgavas skolu ēkāmbraucām uz Tērvetes dabas parku – vietu, kas2009. gadā tika atzīta par Eiropas tūristu galamērķiLatvijā. Laiks bija brīnišķīgs, pasakumežs aizraujošs. Tajā dzīvo kokā izgriezti slavenāslatviešu rakstnieces Annas Brigaderes lugas“Sprīdītis” pasaku tēli.Kāds patīkams pārsteigums bija ieraudzītRaganas silu ar Raganas māju uz vistas kājas uncitām raganiskām lietām. Kokos redzējām zirnekļus,sikspārņus un pūces. Tik daudz ko nepaspējāmapskatīt, jo bija jāsteidzas atpakaļ uzskolu, uz pēdējā zvana pasākumu. Bet skolēnisacīja, ka plāno šeit vēl atgriezties, un atzinaekskursiju par izdevušos, jo daudz kas tika redzētsun uzzināts.Vairāk fotogrāfijas no šīs ekskursijas skatietLNS mājaslapas fotogalerijā.Raksta autore un skolēni pateicasJANĪNAI LUKINAI par interesanto stāstījumupar skolu vēsturi.SPORTA ZIŅASBASKETBOLA TURNĪRS „ŠMITA KAUSS”Inese Immure no skolas arhīva17. maijā Rīgas Raiņa 8. vakara/maiņu vidusskolā notika nebijis pasākums– skolas ielu basketbola (strītbola)turnīrs „Šmita Kauss”, kas bija veltītsskolas direktoram Jurim Šmitam,kurš, starp citu, jau 25 gadus ir LNSbiedrs, un viņa dzimšanas dienai.No katras klases varēja noorganizētvienu vai divas komandas 5 cilvēku sastāvā.Savu komandu izveidoja arī skolotājiar direktoru priekšgalā.Nedzirdīgie un vājdzirdīgieskolēni izveidoja apvienoto10. – 12. klases komandu arnosaukumu “Deaf” un 8 komandukonkurencē sīvā cīņāieguva 2. vietu. “Deaf” komandācīnījās Artūrs Beitiks,Kārlis Valdmanis un EdgarsRužello. Rezervē bija MārisJaunzems un Mārcis Skabs.Tradīcija ir iedibināta. Gaidīsimnākamo direktora dzimšanasdienu un nedzirdīgo skolēnuuzvaru!Uzziņai: 2010./2011. gadāRīgas Raiņa skolā mācījās 506skolēni, no tiem 33 vājdzirdīgie un nedzirdīgieskolēni (dati uz 6. maiju).Attēla paraksts: Pēc turnīra. No kreisās:M. Skabs, A. Beitiks, M. Jaunzems,E. Ružello un K. Valdmanis kopā ar aktīvākajāmlīdzjutējām, 10. klases skolniecēm(no kreisās) Zani Kristapsoni, IlziPoli, Līgu Liniņu un audzinātāju InesiImmuri. Zigmārs UngursĪSUMĀLatvijas Nedzirdīgo čempionātā orientēšanās sportā14. maijā garo distanci deviņu sieviešu konkurencēvisātrāk pieveica Māra Kursīte. Otrā Iveta Kraze, bettrešā Gunita Šīrante no Valmieras.Vīriešu konkurencē piedalījās tikai pieci dalībnieki,kuriem bija jāskrien 9,9 km ar 12 kontrolpunktiem. UzvarējaEmīls Krams, otrajā vietā atstājot savu tēvu AndiKramu.21. maijā Latvijas Nedzirdīgo čempionātā krosāpiedalījās 10 skrējēji: sešas sievietes un četri vīrieši. Sievietēmuzvarēja Gunita Šīrante no Tālavas NS, vīriešiempārliecinoši par čempionu kļuva Emīls Krams nokluba „Zaļā paparde”.Draudzības sacensībās boulingā starp Latvijuun Igauniju, kas norisinājās 22. maijā sporta centrā„Bowlero”, Rīgā, kopvērtējumā Latvijas komanda ar 678punktu pārsvaru uzvarēja Igauniju.Draudzības spēlē basketbolā Igaunijā 29. maijā Latvijazaudēja igauņiem ar 72:78. Latvijas komandā labākaisbija Aivis Grāvītis, kurš guva 21 punktu.„Nordea” Rīgas maratonā 22. maijā piedalījās arīmūsējie: Jānis Kopmanis pieveica 10 km un ieguva 44.vietu, Raitis Rūrāns arī skrēja 10 km un ieguva 268. vietu.Ilona Keiša noskrēja 5 km un ieguva 6881. vietu.

16 PAZIŅOJUMIIvars KalniņšKUR MĀCĪTIES TĀLĀK?Daudzi nedzirdīgie un vājdzirdīgie jaunieši,kuri apguvuši pamatizglītības vai vidusskolasizglītību, vēl nav izlēmuši galvenojautājumu - par savu turpmāko dzīvesceļu: apgūt kādu profesiju vai arī vienkāršimeklēt darbu. Vasara ir tieši tas laiks, kadjāpiesakās kādā mācību iestādē. Lai atvieglotuizvēli, „KS” piedāvā īsu pārskatu parizglītības iestādēm ar tulka nodrošinājumu.VIDUSSKOLASRīgas Raiņa 8. vakara (maiņu)vidusskola piedāvā dienas, vakara un neklātienes(nedēļa mēnesī) nodaļās apgūt vidusskolasprogrammu. Šīs skolas mājaslapā jūlijāun augustā būs informācija par pieņemšanaslaikiem, ar tulka nodrošinājumu.Par citu laiku var sazināties ar skolas direktoresvietnieci Aiju Kārkliņu (tel. 29466502,67311546). Var sūtīt arī SMS vai e-pastu:r8vmvs@riga.lv. Jāiesniedz pamatizglītībasapliecības (uzrādot oriģinālo), pases un invalīdaapliecības kopijas vai medicīniskā izziņa,kas apliecina dzirdes traucējumus.Skolas adrese: Rīga, Kr. Barona iela 71.Sekojiet ziņām mājaslapā: www.rskola.lvValmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā– attīstības centrāarī var apgūt vidusskolas programmutrijos gados. Interesenti var iesniegt nepieciešamosdokumentus skolas kancelejā 13. un 14.jūnijā pl. 9– 14, atkārtoti uzņemšana notiks arī22.- 23.augustā pl. 9. – 14.Skolas adrese: Valmiera, Leona Paeglesielā 5/7. Tālrunis uzziņām: 64222475.PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBASIESTĀDESRīgas Amatniecības vidusskola (RAV)piedāvā nedzirdīgajiem jauniešiem mācītiesdažādu profesiju - multimediju, vizuālās reklāmas,interjera tēlniecības objektu, apģērbu,tekstilmateriālu dizaina, stila mēbeļu, metālmākslasizstrādājumu, ādas izstrādājumu modelētājaun videooperatora specialitātēs.Visu specialitāšu mācību ilgums ir 4 gadi.Surdotulka pakalpojums tiek nodrošināts visāsnodaļās, kur mācās nedzirdīgie. RAV sākpieņemt dokumentus jau 15. jūnijā. 2. un 3.jūlijā būs sagatavošanas kursi, bet 4. – 5. jūlijāiestājeksāmeni.LĪDZJŪTĪBASKatram dziļi, dziļi sirdī,Sāpju rēta sūri smeldz.Vēji, šalciet, vēji, dziediet,Mūžs ir bijis goda vērts. Mūžībā aizgājuši mūsu biedriJEVGEŅIJS KALIBERDA (1970.03.04.-2011.17.05.), ANNA JUČMANE(1941.04.02.-2011.24.05.), NONNAZUNDA (1939.29.04.-2011.01.06.) unVALDA MAKAROVA (1944.20.04.-2011.09.06.)Izsakām dziļu līdzjūtību ģimenei,tuviniekiem un draugiem. Lai vieglassmiltis!Rīgas biedrībaAdrese: Jūrmalas gatve 90, Rīga,LV-1029, tālrunis: 67427220, e-pasts:rav@rav.lvSociālās integrācijas valsts aģentūras(SIVA) Jūrmalas Profesionālajā skolāir iespēja apgūt grāmatveža, datorsistēmu tehniķa,uzskaitveža, komercdarbinieka, lietveža,elektrotehnikas montētāja, pavāra, pavāra vaikonditora palīga, mājkalpotāja un istabenesprofesiju. Uz šīs iestādes bāzes var apgūt kāduprofesiju SIVA atbalsta punktos: JelgavasAmatniecības vidusskolā, Viesītes, Barkavas,Daugavpils 1., Cīravas arodvidusskolās, Cēsu,Rēzeknes profesionālās vidusskolās.Ja jūs neesat izlēmuši, kādu profesiju apgūt,SIVA piedāvā divu nedēļu profesionālāspiemērotības noteikšanas (testēšanas) kursuuz vietas.SIVA Koledžā var iegūt pirmā līmeņaprofesionālo augstāko izglītību, apgūstotgrāmatveža, mārketinga un tirdzniecības speciālista,programmētāja, personāla speciālista,datorsistēmu un datortīklu administratora,viesnīcu pakalpojumu organizatora un surdotulkaprofesijas.Plašāka informācija ir aplūkojama: www.siva.gov.lv.Adrese: Slokas iela 68, Jūrmala, Dubulti,LV – 2015, Tālr.: 7811750, 7811704, e-pasts:siva@siva.gov.lv.Alsviķu profesionālajā skolāvar apgūt piecas profesijas: pavārs (3 gadi),pavāra palīgs (2 gadi), aprūpētājs (3 gadi),koksnes materiālu apstrādātājs (3 gadi), šuvējs(3 gadi). Tulks nodrošināts visu amatu apgūšanā.Pieteikties var līdz 31. augustam.Skolas adrese: Alsviķu pagasts, Alsviķi,Alūksnes novads, LV-4333, Tālrunis uzņemšanasnodaļas tālrunis: 64307132, e-pasts:profesionalaskola@alsviki.lv.Barkavas arodvidusskolā četrosgados var apgūt apdares darbu tehniķa, viesmīlībaspakalpojumu speciālista un lauku īpašumuapsaimniekotāja profesijas. Šajā skolājaunajā mācību gadā strādās 2 tulki. Var pieteiktieslīdz 31. augustam.Skolas adrese: Dzirnavu iela 1, Barkavaspag., LV-4834. Ja kāds izvēlēsies mācīties citā izglītībasiestādē, diemžēl būs jāiztiek bez tulka un tikaipašam ar saviem spēkiem jāizpilda izglītībasiestādes izvirzītās prasības vienlīdz ar dzirdīgajiemjauniešiem.Lai veiksmīga izvēle un dokumentukārtošana!Galvenā redaktore: ILZE KOPMANEDatormakets: JURIS GRUNDULISIespiests: SIA "ELPA - 2"WGrūtumu nes,lai vieglumu dabū.Latviešu tautas sakāmvārdsNākamais numurs 1. jūlijāKOPSOLĪ 2011. gada jūnijs nr. 6MĪĻI SVEICAM!805. VII Anatolijs STEPAŅUKS, Rīgas19. VII Antoniņa MACKEVIČA, Rīgas7526. VII Gaļina VAIVODE, Rīgas7010. VII Jautrīte ZĪVERE, Rīgas6511. VII Vladimirs MOSTOVS, Rīgas15. VII Staņislava STRUPKA, Rīgas20. VII Janīna LUKINA, Rīgas6017. VII Gunta LANGE – NEBIJA,Kuldīgas22. VII Jānis MUCENIEKS, Valmieras29. VII Aira JERIKA, Rīgas29. VII Anta DIMANTE, Rīgas29. VII Augusts GOBIŅŠ, Rīgas555. VII Zinaīda FELDBERGA, Rīgas18. VII Austris NIKIFOROVS, Liepājas26. VII Vytautas URBONAS, Rīgas5022. VII Irina JIRGENSONE, Valmieras31. VII Boriss MARCINKEVIČS,Daugavpils biedrībaĪPAŠIE SVEICIENI TATJANAI UN VIKTORAMJOŅINIEMLai jums skaistas, košas,Jaukas puķes apkārt zied,Un lai spoža, silta sauleNekad dzīvē nenoriet.Lai jums labi, ļoti labiLai jums brīnišķīgi iet!Sirsnīgi jūs sveicam zelta kāzujubilejā un vēlam laimīgus turpmākoskopdzīves gadus!Mauriņi, māsa Jefrosinija ar vīruFranci, dēli Viktors unDainis ar ģimenēm Mīļi sveicam EMĪLIJU unVINCENTU OBOLEVIČUS zeltakāzu jubilejā!Saglabājiet arī turpmāk mīlestību,cieņu, kas jūsos mīt visus šos gadus vienampret otru.Zane, Garri, Elvis, Ādolfs, Gaida,Artūrs un RasmaIeguldījums tavā nākotnēLaikraksts “Kopsolī“ tiek izdots LNS projekta “Klusuma pasaule“ aktivitātes 2.12 ietvaros ar EiropasSociālā fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) līdzfinansējumu.Atbildīgā par materiālu saturu: laikraksta “Kopsolī“ galvenā redaktore Ilze KopmaneEiropas Savienība