10 gadi - KNAB

NEATKARĪBATIESISKUMSGODĪGUMSATBILDĪBACIEŅAKORUPCIJAS NOVĒRŠANASUN APKAROŠANAS BIROJS

3Jaroslavs StreļčenoksKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieksMums ir desmit gadi...Desmit gadi saspringta darba. Desmit gadi atklātas un ilgas cīņaskopā ar jums, iedzīvotāji, par mūsu kopīgo nākotni bez korupcijas.Kopā ar jums, kas dzīvo un strādā godīgi, mēs jau desmit gadusstiprinām tiesiskumu, godaprātu un labklājību mūsu valstī.Pirmie desmit gadi neritēja viegli, bija jāiztur sīva kritika gan nopolitiķiem, gan amatpersonām. Tomēr Korupcijas novēršanas unapkarošanas biroja darbinieku panākumu pretkorupcijas laukā bija unbūs vairāk, nekā kritikas un šaubu par Biroja eksistenci.Ar jūsu un starptautisko ekspertu atbalstu mēs ticam mērķim, kakorupcija nākamajā dekādē pārvērtīsies par izņēmuma gadījumu. Mēsticam, ka darām vajadzīgu un svarīgu darbu. Šis ticības avots mumsvienmēr esat bijuši un paliksiet jūs – tie Latvijas iedzīvotāji, kas palīdzmums cīnīties ar korupciju un kas ar savu rīcību un ar savu dzīvespozīciju bija, ir un paliks mūsu sabiedrotie.Sirsnīgi pateicos visiem esošajiem un bijušajiem Korupcijasnovēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem par savas enerģijasun ģimenes laika upurēšanu korupcijas novēršanā, apkarošanā unpolitisko partiju finansēšanas kontrolē. Pateicos starptautiskajiemekspertiem un institūcijām par atbalstu pretkorupcijas fundamentaielikšanā un stiprināšanā Latvijā, un, protams, paldies jums, Latvijasiedzīvotāji, par jūsu uzticību un morālo atbalstu.Mums ir desmit gadi!Cienījamais lasītāj!Jūsu rokās ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs vai KNAB) desmitgadei veltīts izdevums,kurā mudinām ikvienu atskatīties uz Biroja paveikto korupcijas mazināšanā visās mūsu darbības jomās: valstsamatpersonu darbības un politisko partiju finansēšanas kontroles jomās, sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kāarī koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Gadu laikā paveikto esam aprakstījuši vārdos, parādījuši skaitļos unvizualizējuši attēlos, norādot uz korupcijas izplatības tendencēm Latvijā, kā arī minot spilgtākos gadījumus, kas katrssavā veidā mūs pārsteidzis, šokējis vai iepriecinājis. Savās izjūtās brošūras lapās dalās arī Biroja priekšnieks JaroslavsStreļčenoks, pateikdamies sabiedrībai par palīdzību cīņā ar korupciju un uzticību Birojam. Viņa vietniece korupcijasapkarošanas jomā Juta Strīķe aicina atcerēties, ka mūsu katra darba augļi būs Latvijas uzplaukums un labklājība,savukārt priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča Biroja desmitgadi salīdzina ar līkumainuceļu, kas brīžiem vijas kalnā, brīžiem lejā, lai vēlāk atkal tiektos virsotnēs. Jūs uzrunās cilvēki, kuri bijuši līdzās Birojaizveidē un ar kuriem plecu pie pleca strādājam šodien. Brošūrā atradīsiet arī laika asi desmit gadu garumā, kurā esamatzīmējuši būtiskākos Biroja darbības rezultātus un vēstures faktus.4

4 5Juta StrīķeKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniecekorupcijas apkarošanas jautājumosIlze JurčaKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniecekorupcijas novēršanas jautājumosNespējam noticēt – KNAB jau desmit! Šajā laikā ir mainījies Birojs,esam mainījušies mēs, ir mainījusies valsts. Mēs esam kļuvuši gudrāki unstiprāki. Mūsu valsts ir kļuvusi labāka, tas daļēji ir arī mūsu nopelns.Mēs esam cīnījušies un saglabājuši neatkarību savās domās undarbos. Mēs esam aizsargājuši Biroju no bezprecedenta uzbrukumiem unzemiskas nodevības. Mums ir izdevies nosargāt Biroju kā patstāvīgu unneietekmējamu pretkorupcijas iestādi, nezaudējot šķietami neuzvaramāscīņās. Mēs esam iemantojuši pieredzi un zināšanas, kas tiek atzītasun novērtētas starptautiski. Birojs ir kļuvis par uzticamu un atzītudemokrātisko valstu starptautiskās sadarbības partneri.Tas ir katra godprātīga un pašaizliedzīga KNAB darbinieka darbarezultāts un nopelns. Par šo darbu var arī nesagaidīt atzinību vai balvas.Katram ir jāatceras, ka mūsu darba augļi būs Latvijas uzplaukums unLatvijas cilvēku labklājība, kas nav iespējama bez harmoniskas tiesiskasvides. Paldies jums par ziedošanos Latvijas nākotnei un paldies jūsutuviniekiem, kuri jums palīdz dzīvot un strādāt.Atskatoties uz mirkli pagātnē, mēs nedrīkstam aizmirst, ka dzīveturpinās un tai atkal un atkal ir jauni izaicinājumi. Tas, ka mūsu valsts unBirojs pavisam nesen ir izvairījies no katastrofas, nenozīmē, ka mēs varamatpūsties, domājot par to, cik slikti varēja būt. Šobrīd Latvijai ir iespējaveikt būtisku izrāvienu tiesiskās vides uzlabošanā. Tāpēc mums ir straujijādodas uz priekšu, pilnveidojot visu pretkorupcijas pasākumu sistēmu.Mēs nevaram sev pārmest, ka negribējām. Mēs gribējām, ļoti daudzizdarījām, bet mums ir jāgrib vēl un jāspēj izdarīt vēl vairāk. Ne savam –cilvēku un mūsu valsts – Latvijas labumam un lepnumam!Kā saka, jūsmas laiks jau aiz muguras,Kaut kam jau jābūt darītam,Un nevar visu atstāt vairsParītam.....Lai paliek redzīgas acisPret pašu un citu trumiem.Nu tad, kā tagad mēdz sacīt,Uz jauniem sasniegumiem!/Māris Čaklais/Sagaidot KNAB darbības pirmo desmitgadi, kā jebkurā jubilejas reizē irjāatskatās uz paveikto un jāiezīmē jauni mērķi un virsotnes, uz ko tiekties unkuras sasniegt.Latvijas valsts vēsturē pretkorupcijas iestādes darbības pirmādesmitgade iezīmējusies kā līkumains ceļš, kas brīžiem vijas kalnā, brīžiematkal lejā, kas brīžiem šķitis nepanesami grūts un sarežģīts, brīžiem spilgtuuzvaru vainagots, un brīžiem apkārtējo neizpratnes, neticības un pat naidapavadīts. Taču nepārprotami šis ceļš ir vedis pretī lieliem mērķiem un bijiscēlu ideju caurstrāvots.Latvijas kā tiesiskas valsts veidošanās vēsturē paliks pirmoreizaizturētie „neaizskaramie”, tiesās uzvarētas negodīgas politiskās partijas,kuras šobrīd jau atstājušas „politisko skatuvi”, iegūta starptautiskāatzinība, darbojoties gan kā atzītiem pretkorupcijas ekspertiem dažādāsstarptautiskajās institūcijās, gan sniedzot intelektuālo atbalstu valstīm,kuras tikai šobrīd uzsāk cīņu pret korupciju. Valstī aizsākta sabiedrībasun amatpersonu izglītošana par interešu konfliktu un ētikas jautājumiem,izveidota sistēmiska valsts amatpersonu darbības kontrole, piemērojotsodus negodprātīgajām amatpersonām. Esam izstrādājuši, kā arīlīdzdarbojušies daudzu normatīvo aktu izstrādē, lai iedzīvinātu likumostādas normas, kas nepieļautu valsts nozagšanu, bet nodrošinātu, ka valstsamatpersonas tām uzticēto valsts varu izmanto tikai un vienīgi sabiedrībasinteresēs nevis savā labā.Diemžēl pretkorupcijas vēsturē paliks arī iestādes prestižu un valstskopējo pretkorupcijas politiku graujošas liecības par noziedzīgās darbībāspar finanšu līdzekļu piesavināšanos un informācijas prettiesisku izpaušanupieķertām KNAB amatpersonām, kā arī plašsaziņas līdzekļos aktīvikultivētās baumas par politiskās neitralitātes trūkumu Biroja darbībā,kuras jāturpina atspēkot, godīgi darot savu darbu.Atskatoties pagātnē un raugoties nākotnē, jāsecina, ka KNABdarbiniekiem šis ir bijis un arī turpmāk tam jābūt misijas darbam, apzinoties,ka nekas vēl nav galā, ka tiesiska valsts bez korupcijas vēl nav uzcelta.Sabiedrības uzticības kredīts mums tika dots, bet tas nebūs mūžīgs, unvienmēr būs spēki, kam mēs būsim nopietns traucēklis. Tikai neatlaidīgi unsmagi strādājot, pastāvīgi pilnveidojoties un attīstoties, skaidri un nežēlīgivērtējot savas kļūmes, izprotot un mācoties no tām, mēs varēsim izpildīt tosuzdevumus, kurus mums ir uzticējusi valsts un sabiedrība.Apzinoties šīs vienlaikus tik vienkāršās, bet sarežģītās lietas, zinot,cik garš ceļš mums vēl ejams, bet, saprotot arī to, ka, iespējams, šis irvienīgais ceļš, kuru patiešām ir vērts iet, lai mūsu bērni un nākamāspaaudzes par pērkamiem politiķiem varētu lasīt tikai grāmatās, nākamajādesmitgadē centīsimies būt labāki, patiesāki, gudrāki un profesionālāki,un atcerēsimies, ka arī nelielai ļaužu grupiņai, esot uzticīgai kopīgiemmērķiem un ideāliem, ir izredzes mainīt pasauli.

6 7Ēriks KalnmeiersLatvijas Republikas ģenerālprokurorsProkuratūra atzinīgi novērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojadarbu likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildē.Ikdienā jūs veicat atbildīgu un nemaz ne vieglu darbu pretkorupcijas jomāun tiesiskuma stiprināšanā valstī. Lai gan ikdienā birojam jāsaskaras ar sarežģītudarbu, desmit gadu laikā jūs esat pierādījuši, ka darbs ir darāms, taču domāju,ka visi mēs apzināmies, ka ir vēl daudz paveicama un uzlabojama. Desmit gadiir salīdzinoši īss un tajā pat laikā pietiekoši garš laika posms, lai tik specifiskaiestāde kā KNAB apstiprinātu savas pastāvēšanas nepieciešamību un efektivitāti,kā arī iegūtu sāpīgas atziņas un mācību par to, ka attaisnot visas uz to liktāscerības ir grūts un sarežģīts uzdevums. Tomēr varu teikt, ka cīņa ar korupcijuaktīvi notiek un situācija šajā jomā uzlabojas.Lai arī turpmāk jums izdodas veicināt cīņu ar korupciju, uzlabot kontrolipar politisko partiju finansēm un stiprināt iestādes tēlu ar padarītiem darbiem!Dr. jur. Aleksejs Loskutovs11. Saeimas deputāts, Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs, Korupcijasnovēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks(27.05.2004. – 29.06.2008.)Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Latvijas pretkorupcijas politikaAtskatoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēsturi kontekstā ar LatvijasRepublikas pretkorupcijas politiku, par svarīgāko politisko lēmumu nenoliedzami būtu jāatzīstlēmums par Biroja izveidi.Biroja aktīvas darbības pretinieki cerēja, ka likumā noteikto pienākumu izstrādāt korupcijasnovēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju un programmu Birojs pildīs formāli, neiesaistotiesmērķtiecīgā pretkorupcijas aktivitāšu pilnveidē un stiprināšanā. Ar prieku un gandarījumu varsecināt, ka viņu cerības nav piepildījušās – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ar centībuun neatlaidību izstrādā politikas plānošanas dokumentus, nodrošina to īstenošanu un soli pa solimpilnveido korupcijas novēršanu un apkarošanu.KNAB aktīvas pieejas ilustrācijai var nosaukt tikai dažus Biroja izstrādātus dokumentus, kuritika apstiprināti valdībā, bieži par spīti politiskas gribas neesamībai un pat atklātai pretestībaino ministriju un iestāžu vadītāju puses: 2005. gada koncepcija „Par fizisko personu ienākumugūšanas kontroles pilnveidošanu”, 2008. gada koncepcija „Lobēšanas tiesiskās reglamentācijasnepieciešamība Latvijā”, 2009. gada „Politisko partiju finansēšanas koncepcija”, 2009. gada koncepcija„Par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā” un 2011. gadakoncepcija „Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem”. Katras koncepcijasapstiprināšana nozīmēja būtisku soli pretkorupcijas aktivitāšu laukā, rezultējoties likumu un tiempakārtoto normatīvo aktu veidā.Nozīmīgi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pildot savas funkcijas, saglabā plašuredzesloku un dara visu iespējamo korupcijas risku mazināšanai, par ko liecina jaunākais attīstībasplānošanas dokuments – 2012. gada 7. februāra Ministru kabineta apstiprinātā „Koncepcija parkorupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās”.Atzinīgi novērtējot paveikto, novēlu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kolektīvam arīturpmāk būt par pretkorupcijas aktivitāšu virzienu noteicēju, nepadodoties grūtību priekšā!Valts KalniņšSabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieksPretkorupcijas iestāžu misija nereti ietver paradoksu. Tām jācīnās pret korupciju valstsstruktūrā, pašām esot šās struktūras sastāvdaļai. Tām jāizmeklē politiskās elites pārstāvjulikumpārkāpumi, kaut arī pašas ir dibinātas ar politiskās elites lēmumu un strādā saskaņā aršās pašas elites pieņemtiem normatīvajiem aktiem. Tās ir atkarīgas no sadarbības ar plašiemsabiedrības slāņiem, kaut arī dažviet tikai retais pilsonis principiāli un konsekventi nosodakorupciju.Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir paradoksāla iestāde. Desmit gadu laikātas ir pierādījis sevi kā viena no efektīvākajām pretkorupcijas institūcijām Eiropā. Tomēr Birojsir arī cietis gan no nesaudzīgiem politiskiem mēģinājumiem to neitralizēt, gan no negodīgumasavās rindās.Dažkārt Biroja amatpersonu labākā daļa ir šķituši kā vientuļie cīnītāji valstī, kur daudzipaši ir korumpējušies un vēl lielāks skaits ir iegrimis savādā vienaldzībā. Kaut arī šāds šķitumsvienmēr bijis mānīgs (arī citās institūcijās allaž varēts sastapt godprātīgas amatpersonas), tomērnomācoši bieži arī dzirdēta atgaiņāšanās no dažādām valsts struktūrām – cīņai pret korupcijumums ir KNAB, lai viņi par to domā.Biroja jubilejā gribas novēlēt, lai grūtajā cīņā arvien vairāk būtu jūtami sabiedroto pleci.Savukārt pašiem KNAB ļaudīm vēlu saglabāt motivāciju un izturību, piemērojot augstus godīgumastandartus gan sev, gan citiem. Nākamās desmitgades izaicinājums būs pārvērst īslaicīgu veiksmesstāstu par vēsturē ierakstītu pierādījumu, ka cīņa pret korupciju var izdoties.Ģenerālis Aldis LieljuksisValsts policijas priekšnieks (07.12.2006. – 24.03.2009.)Augstu vērtēju KNAB ieguldījumu pretkorupcijas jomā, tomēr, lai tā darbībabūtu vēl rezultatīvāka, ir nepieciešams, lai cīņā ar korupciju iesaistās visas institūcijasun sabiedrība kopumā, jo, tikai kopā sadarbojoties, var gūt noturīgus panākumuskorupcijas sērgas izskaušanā. Šobrīd šādas aktīvas kopdarbības un proaktīvas rīcībasvēl nav, tāpēc rezultāti korupcijas apkarošanā ir zemāki, nekā reālā situācija to prasa.Tajā pašā laikā ideja par KNAB likvidāciju ir bijusi dzīva visus šos desmitgadus. Tas liecina, ka KNAB līdzšinējā darbība ir bijusi reāls šķērslis negodīgāmamatpersonām koruptīvu darbību īstenošanai. Principiāli ir jāmainās sabiedrībasattieksmei, tai skaitā arī pret politiķiem, prasot viņiem no kolektīvi bezatbildīgiemkļūt par individuāli atbildīgiem.Lai turpmākajos gados KNAB spēks un izturība, mazinot būtiskāko šķērsli mūsuvalsts attīstībai – korupciju valsts un privātajā sektorā. Turieties!

Korupcijas izplatībasstarptautiskais novērtējums2011. gadā Latvijā tika novērota nozīmīga izaugsme cīņā ar korupciju, savāziņojumā pauž nevalstiskā organizācija Freedom House, norādīdama gan uzpolitisko situāciju – Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rezultātiem, ganKNAB darbības rezultātiem, uzlabojot Latvijas reitingu korupcijas jomā par0,25 punktiem (skat. 1. attēlu). Indeksu veido par iepriekšējo gadu skalā noviens līdz septiņi, kur viens ir augstākais novērtējums, bet septiņi – zemākāatzīme demokrātijas progresā. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, LatvijaFreedom House reitingā ekonomiskās krīzes laikā (2008. – 2011. gadā)piedzīvoja korupcijas rādītāju pasliktināšanos, taču 2011. gadā piedzīvojaattīstību pozitīvā virzienā.Freedom House korupcijas reitings1. attēls Korupcijas izplatības apmēri Baltijas valstīs 2003. – 2012. gads(Skalā no 1–7, kur 1 ir visaugstākais, bet 7 zemākais novērtējums)Dati: Freedom HouseKNAB priekšniekiKorupcijas uztveres indekss2. attēls Korupcijas uztveres indeksa dinamika Baltijas valstīs 1998. – 2011. gadsDati: Transparency InternationalPēdējo trīs gadu laikā sabiedrības uztverē korupcijas līmenis valstī irpieaudzis. Korupcijas uztveri sabiedrībā ik gadu mēra starptautiskāpretkorupcijas organizācija Transparency International, jau 17 gadusnosakot Korupcijas uztveres indeksu desmit ballu skalā, kur 0 nozīmē, kavalsts tiek uztverta kā pilnībā korumpēta, bet 10 – valstī korupcija nepastāv.Latvija korupcijas uztveres pētījumā tika iekļauta 1998. gadā, kad turpmākosdesmit gadus sabiedrības neiecietība pret korupciju auga, tomēr Latvijadesmit ballu sistēmā tikai vienu reizi ir sasniegusi piecu punktu novērtējumu.Latvijas rādītāji ir zemāki nekā Igaunijā un Lietuvā* (skat. 2. attēlu), betsaraksta augšgalā ir Jaunzēlande ar 9,5, Dānija un Somija ar 9,4 punktiem.* Lietuva indeksā tika iekļauta 1999. gadāBiroja priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma aizklātā balsojumā ieceļ Saeima. Biroja priekšniekam ir divi vietnieki – viens korupcijas novēršanas, otrs –korupcijas apkarošanas jomā. Lai gan Biroja priekšnieku amatā ieceļ uz pieciem gadiem, līdz šim neviens no vadītājiem amatā nav nostrādājis visu pilnvaru termiņu. Pirmāsdekādes laikā notikuši septiņi KNAB priekšnieka amata konkursi, bet KNAB vadījuši četri priekšnieki.8 9Korupcijas novēršanas unapkarošanas birojsPirms Biroja izveides atsevišķas korupcijas apkarošanas un novēršanasfunkcijas veica vairākas valsts institūcijas. Lai veicinātu efektivitāti unnovērstu funkciju dublēšanos starp dažādām institūcijām, 2000. gadāvaldība apstiprināja Korupcijas novēršanas koncepciju, paužot atbalstujaunas institūcijas izveidei. Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanasbiroja likums stājās spēkā 2002. gada 1. maijā, par KNAB darbības sākumutomēr tiek uzskatīts 2002. gada 10. oktobris, kad Saeima amatā iecēla pirmoBiroja priekšnieku – Gunti Rutki.KNAB funkcijasSākot ar 2003. gada 1. februāri Birojs veic likumā noteiktās funkcijaskorupcijas novēršanā, apkarošanā un politisko organizāciju (partiju) unto apvienību finansēšanas noteikumu izpildes un priekšvēlēšanu aģitācijaskontrolē.Biroja funkcijas korupcijas novēršanāValsts amatpersonu interešu konflikta novēršanaKNAB kontrolē interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā,kā arī normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto aizliegumuun papildu ierobežojumu ievērošanu. Konstatējot likuma „Par interešukonflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu pārkāpumus,Birojs sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības – izskataadministratīvo pārkāpumu lietas un piemēro atbildību par pārkāpumiemkorupcijas novēršanas jomā.Sabiedrības izglītošana un korupcijas novēršanaLai iedzīvotājiem atklātu korupcijas radīto kaitējumu un lai iesaistītusabiedrību pretkorupcijas pasākumu īstenošanā, Birojs informē sabiedrībupar korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem,kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai,izstrādā un ievieš sabiedrisko attiecību stratēģiju, izglīto sabiedrību tiesībuun ētikas jomā, veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi.Balstoties uz korupcijas izplatības novērtējumu, Birojs izstrādā Korupcijasnovēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju, kā arī valsts programmu. Birojafunkcijās ietilpst arī rekomendāciju sniegšana korupcijas novēršanai unapkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā. Lai novērstukorupciju veicinošas tiesību normas, Birojs izstrādā nepieciešamosgrozījumus normatīvajos aktos vai arī sniedzatzinumus par citu institūciju izstrādātajiemprojektiem.Politisko organizāciju finanšukontroleBirojs kontrolē politisko organizāciju un toapvienību finansēšanas noteikumu izpildiun likumā noteiktajos gadījumos vainīgāspersonas sauc pie administratīvās atbildībasvai kriminālatbildības. Birojs apkopo unanalizē sagatavoto informāciju par partijuiesniegtajiem gada pārskatiem, konstatētajiempārkāpumiem to iesniegšanā un par likumānoteikto ierobežojumu neievērošanu. Neretāk kā reizi gadā informē sabiedrību paratklātajiem politisko organizāciju un to apvienībufinansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arīpar veiktajiem pasākumiem to novēršanai. PirmsSaeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldībuvēlēšanām Birojs kontrolē priekšvēlēšanuaģitācijas ierobežojumu ievērošanu, savukārt pēcvēlēšanām veic partiju vēlēšanu ieņēmumu unizdevumu deklarāciju pārbaudi un sešu mēnešulaikā pēc to iesniegšanas informē sabiedrību paratklātajiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumupārkāpumiem un pasākumiem to novēršanai.Biroja funkcijas korupcijasapkarošanāLai atklātu Krimināllikumā paredzētos arkorupciju saistītos noziedzīgos nodarījumusvalsts institūciju dienestā, kā arī pārkāpumuspolitisko organizāciju finansēšanas jomā, Birojsveic likumā paredzēto operatīvo darbību, veicpirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesos unrosina uzsākt kriminālvajāšanu. Korupcijasnovēršanas un apkarošanas biroja likuma 1. pantānoteikts, ka korupcija ir kukuļošana vai jebkuracita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to,lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvarasvai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sevvai citām personām.Guntis Rutkis (1956–2012)Amatā no 2002. gada 10. oktobra līdz2003. gada 30. maijamAleksejs LoskutovsAmatā no 2004. gada 27. maija līdz2008. gada 29. jūnijamNormunds VilnītisAmatā no 2009. gada 12. marta līdz2011. gada 16. jūnijamJaroslavs StreļčenoksAmatā iecelts 2011. gada 17. novembrī

Korupcijas apkarošanaBiroja atklātie valsts amatpersonu pārkāpumi ir pierādījuši, ka valstsdeleģētā vara un pieejamie resursi tiek izmantoti personiska labumagūšanai kā kultūras, izglītības un veselības aprūpes iestādēs, tā arītiesībsargājošajās un tiesu varas institūcijās.Desmit darbības gadu laikā Birojs ir nosūtījis prokuratūras iestādēmkriminālvajāšanas uzsākšanai 194 kriminālprocesus kopumā pret 462personām (skat. 3. attēlu). Pirmajos četros Biroja darbības gados straujiauga gan ierosināto lietu skaits, gan kriminālvajāšanas uzsākšanainosūtīto lietu skaits. Līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos2005. gada 1. oktobrī mazinājās nepieciešamība ziņas un faktus pārbaudītkriminālprocesā, jo sākotnējās informācijas izvērtēšanai un iespējamānoziedzīgā nodarījuma identificēšanai var izmantot resoriskās pārbaudes.Turpmāk Birojs ierosināja kriminālprocesus gadījumos, ja tiešām bijanoticis noziedzīgs nodarījums, veltot spēkus īpaši nozīmīgu pārkāpumuizmeklēšanai.3. attēls Kriminālvajāšanai nosūtīto lietu skaits pret personām;uzsāktie kriminālprocesi (2003. gads – 2012. gada 30. jūn.)Biroja darbības rezultātā 166 personas atzītas par vainīgām koruptīvunoziedzīgu nodarījumu veikšanā un notiesātas. Kopumā spēkā stājušiestiesas spriedumi 113 Biroja izmeklētajās krimināllietās pret 196personām, no kurām 88% atzīti par vainīgām (skat.4. attēlu).4. attēls Spēkā stājušies tiesas spriedumi par personām(2004. gads – 2012. gada 30. jūn.)Korupcijas apkarošanā vērojama tendence, ka krimināllietu sarežģītībaarvien pieaug – noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas shēmas kļūstsarežģītākas un grūtāk atklājamas. Ja Biroja darbības sākumā bieži kukuļitika izspiesti un pieprasīti, tad vēlāk koruptīvas darbības kļuva latentākasun organizētākas, arvien biežāk pārsniedzot valsts robežas. Pēdējo gadulaikā Birojam kriminālprocesā jāizmanto starptautiskās krimināltiesiskāssadarbības iespējas, kas ievērojami paildzina izmeklēšanas gaitu.Korupcijā iesaistītās personas arvien retāk vēršas tiesībsargājošajāsiestādēs, jo saites starp kukuļa devēju un ņēmēju ir kļuvušas personiskākasun uzticība augstāka, situatīvā korupcija samazinājusies. KNAB darbībasrezultātā kukuļošanā iesaistītās personas apzinās, ka var tikt pieķertasun sauktas pie atbildības, līdz ar ko kukuļu pieprasīšana un izspiešanair mazinājusies.Izmeklējot valsts amatpersonu amata noziegumus, Birojs visbiežāk irrosinājis uzsākt kriminālvajāšanu par kukuļņemšanu (Krimināllikuma320. pants), nedaudz retāk – kukuļdošanu (323. pants), taču izplatītinoziedzīgi nodarījumi valsts institūcijās ir arī dienesta stāvokļaļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā (318. pants) un starpniecībakukuļdošanā (322. pants). Turklāt pēdējos gados arvien biežākkriminālprocesos iesaistītajām personām tiek inkriminēta noziedzīgiiegūtu līdzekļu legalizēšana (195. pants), valsts amatpersonu neatļautapiedalīšanos mantiskos darījumos (326. pants), krāpšana (177. pants)un izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas pēc valsts institūcijasbrīdinājuma, kurai ir tiesības pieprasīt deklarācijas iesniegšanu,nepatiesu ziņu norādīšana vai ienākumu izcelsmes avota nenorādīšanadeklarācijā (219. pants).Kukuļošanā iesaistītās personas nereti sadarbojas ar augsti kvalificētiemtiesību un finanšu speciālistiem, kuru zināšanas tiek pielietotas patiesonaudas līdzekļu izcelsmes slēpšanai, slēdzot „fiktīvus” līgumus unizmantojot kredītiestāžu pakalpojumus gan Eiropas Savienības (ES)dalībvalstīs, gan ārpus ES.Biroja darbinieki ir piedalījušies citu tiesībsargājošo iestāžu lietvedībāesošo kriminālprocesu izmeklēšanas grupās (Ģenerālprokuratūras,Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes u.c.),kā arī pildījuši procesuālus uzdevumus kriminālprocesos, jo augsti tikanovērtētas izmeklētāju un operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieku speciālāszināšanas un pieredze.Pierādījumu iegūšanai no ārvalstīm un koordinācijas sanāksmjuorganizēšanai ar ārvalstu partnerdienestiem Birojs sadarbojas ar EiropasSavienības tiesiskās sadarbības vienību Eurojust un Eiropas Krāpšanasapkarošanas biroju (OLAF).Desmit gadu laikā Birojs ir uzsācis vai no citām institūcijām izmeklēšanaisaņēmis vairāk nekā 300 kriminālprocesus. Piedāvājam iepazīties ardažām Biroja izmeklētajām lietām, kuras katra bijušas nozīmīgas kādā noaspektiem – lielākais, interesantākais un eksotiskākais kukulis, bargākaispiespriestais sods, sabiedrību šokējošākā lieta u.c.10 11Biroja izmeklēto kriminālprocesu1.Lienīte ŠikoreIzmeklēšanas nodaļas vadītājaKatrs Biroja uzsāktais kriminālprocess, katra prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanasuzsākšanai nosūtītā krimināllieta ir bijis mūsu izmeklētāju un operatīvo darbinieku sūradarba rezultāts, kas desmit gadu laikā ir nesis būtisku ieguldījumu cīņā par tiesiskumu,godīgumu, taisnīgumu un nesavtīgumu gan valsts institūciju darbā, gan pakārtoti arīprivātajā sektorā. Mūsu valsts labklājība un nākotne ir atkarīga no tā, cik sekmīgi spēsimnovērst un apkarot negodprātību valsts sektorā. Taču tikpat liela loma ir arī sabiedrībai,kurai jābūt neiecietīgākai pret jebkādām korupcijas izpausmēm un valsts pārvaldeijāpieprasa lielāka caurskatāmība un amatpersonu atbildība.Dekādes darbs ir vainagojies ar to, ka par vainīgām atzītas un notiesātas 196 personas,kuras cita starpā arī ļaunprātīgi izmantojušas sabiedrības uzticēto varu, dodot vai ņemotkukuļus, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, pārsniedzot savas amata pilnvaras – tādiemžēl varētu turpināt vēl un vēl. Jānorāda, ka vēl 25 Biroja uzsāktās krimināllietas pret87 personām, kuras prokuratūra nodevusi izskatīšanai tiesā līdz 2010. gadam, šobrīd tiekskatītas tiesā un galīgie nolēmumi vēl nav stājušies spēkā.Likumpārkāpēju izdoma paliek arvien bagātāka, noziegumi – sarežģītāki un grūtākatklājami –, ir daudz neapjaustā, nesaprastā un nezināmā, taču es noteikti zinu, ka paieslaiks un to, ko šobrīd neizprotam – mēs sapratīsim, ko nezinām – atklāsim!Esam bijuši lepni par lieliem un maziem mūsu darba augļiem, priecājušies par kolēģuveiksmi, esam vīlušies un bijuši piekrāpti. Bet nekad nav aizmirsta doma, ka gods iraugstāks par visu!Mūsu darbs ir nemitīga šķēršļu pārvarēšana. Ir tikai jāpieņem lēmums to izdarīt.Risinājumi un iespējas būs redzami tikai pēc lēmuma pārvarēt radušās grūtības. Cīņā pargodīgumu un taisnīgumu gan Biroja darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā novēlu zinātsava ceļa mērķi, jo ja ir mērķis, tad būs arī spēks un enerģija tā sasniegšanai!TOP 10Lielākais nodoto kukuļu apmērs vienākrimināllietā – astoņi miljoni eiro2012.gada 10.septembrī KNAB rosināja Ģenerālprokuratūru uzsāktkriminālvajāšanu pret 17 personām saistībā ar amatpersonu iespējamokukuļošanu AS „Latvenergo” realizētajos Pļaviņu HES un TEC-2rekonstrukcijas projektos. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtiepierādījumi liecina, ka AS „Latvenergo” amatpersonas, izmantojot savudienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēciepriekšējas vienošanās laika posmā no 2006. – 2010. gadam, visticamāk,pieņēmušas kukuļus vismaz astoņu miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātulabvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs – Spānijā, Turcijāun Zviedrijā – reģistrētu uzņēmumu interesēs. Kukulis vēl vismaz 10miljonu eiro apmērā netika nodots, jo 2010.gada jūnijā KNAB uzsāktākriminālprocesa ietvaros vairākas personas tika aizturētas.Kādā citā krimināllietā 2008. gada oktobrī Birojs rosinājaĢenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības trīs Rīgas domes(turpmāk – RD) Pilsētas attīstības departamenta amatpersonas un četrasprivātpersonas. Kā liecina pierādījumi, divasRD amatpersonas, kā starpnieku izmantojottrešo RD amatpersonu, no vairākiemnekustamo īpašumu projektu attīstītājiem,visticamāk, pieprasīja naudu – kukuļus parlabvēlīgu lēmuma pieņemšanu saistībā arplānotajām būvniecības iecerēm Rīgā. Saskaņāar lietas materiāliem vienā no epizodēmamatpersonas pieprasīja miljons eiro lielukukuli, lai mainītu zemes gabala izmantošanasstatusu. Rīgas apgabaltiesa 2011. gada martāvienai no RD amatpersonām piesprieda astoņugadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, otrai– sešu gadu brīvības atņemšanu un mantaskonfiskāciju, bet trešajai – trīs gadu cietumsodu.Uzņēmējai, kura jau bija nodevusi daļu nopieprasītā miljons eiro kukuļa, tiesa cietumsodunepiemēroja, bet piesprieda naudas sodu 200minimālo mēnešalgu jeb 40 000 latu apmērā.Šobrīd tiesas spriedums ir pārsūdzēts.2.Ciniskākie uzpirkšanasgadījumi tiesu varāBirojs savas darbības laikā, vēršoties pretkorupciju tiesu sistēmā, rosinājis uzsāktkriminālvajāšanu kopumā pret četriem

12 13tiesnešiem (divas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesesun divas zemesgrāmatu nodaļu tiesneses par kukuļņemšanu) un pieciemprokuroriem, kuri vieni paši, vai izmantojot starpniekus, izspiedušino personām kukuļus apmaiņā pret labvēlīgiem lēmumiem savu vaicitu prokuroru lietvedībā esošu lietu ietvaros. 2011. gadā stājās spēkāspriedums, ar kuru Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese tika notiesātapar kukuļņemšanu, viņai piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem,ar daļēju mantas konfiskāciju. 2012. gada augustā uzsākts kriminālprocesspret diviem tiesnešiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanumantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu unviņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.3. Bargākais piespriestais sodsLīdz šim smagāko soda sankciju Biroja izmeklētajās krimināllietās saņēmisizglītības iestādes direktors par sistemātisku kukuļu izspiešanu (vismaz15 epizodes) no skolnieku vecākiem par skolnieku uzņemšanu izglītībasiestādē, kurus slēpa kā naudu skolas telpu remontam – astoņi gadi reālabrīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju, kā arī pienākums ieskaitīt valstsbudžetā noziedzīgā ceļā iegūtos naudas līdzekļus 13 686 latu apmērā. Kopš2009. gada septembra bijušais skolas direktors skaitās bezvēsts pazudis.4. Cilvēciski šokējošākā lieta2010. gada rudenī Birojs Ģenerālprokuratūrai nosūtīja krimināllietu,rosinot saukt pie kriminālatbildības septiņas personas saistībā ar valsts SIA„Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) publiskajiem iepirkumiempar būvniecības darbiem un trīs personas par citiem ar kukuļošanusaistītiem gadījumiem. Birojs kriminālprocesa laikā konstatēja, kaiespējamie noziedzīgie nodarījumi notikuši vairākās epizodēs, tostarpsabiedrību šokēja fakts, ka visticamāk par 21 tūkstoti latu mākslīgi tikapalielinātas plānotās izmaksas Vecāku mājas būvdarbiem, kuras celtniecībailīdzekļi tika saziedoti.Minētajā kriminālprocesā kratīšanas laikā tika izņemti līdz šim lielākaisfinanšu līdzekļu apjoms – skaidrā naudā tika izņemti 700 000 latudažādās valūtās. 2011. gada 30. jūnijā Ģenerālprokuratūra uzrādījaapsūdzību astoņām personām par krāpšanu organizētā grupā no BKUS unnodibinājuma „Bērnu slimnīcas fonds”, taču uzrādītās apsūdzības plašākneatklāja. Lietu šobrīd izskata pirmās instances tiesā.5. Pirmā atklātā politiskās korupcijas lieta2005. gadā Birojs ierosināja kriminālprocesu par kukuļdošanu Jūrmalasdomes priekšsēdētāja vēlēšanās, kur kādam Jūrmalas domes deputātam tikanodots kukulis 20 tūkstošu eiro apmērā, mēģinot panākt kukuļdevējiemvēlamo rezultātu mēra vēlēšanās. Sabiedrībā plašu rezonansi izsaucanoklausītās telefonsarunas, kuras atklāja politisko lēmumu tapšanas netīroprocesu, turklāt plašsaziņas līdzekļos lieta tika nodēvēta par Jūrmalgeitu.2007. gadā Zemgales apgabaltiesa bijušajam Jūrmalas pilsētas mēramun uzņēmējam par kukuļdošanu grupā piesprieda piecu gadu brīvībasatņemšanu un mantas konfiskāciju. 2008. gada augustā Augstākās tiesasSenāts spriedumu atstāja negrozītu.6. Lielākais noziedzīgo epizožu skaitsIzmeklējot kāda Kurzemes apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītājaprettiesiskās darbības, Birojs konstatējis 503 līdzekļu piesavināšanāsepizodes un 162 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas epizodes.Saskaņā ar izmeklēšanas ietvaros gūto informāciju tiesu izpildītājspiesavinājies depozīta kontā saņemtos parādnieku naudas līdzekļus gandrīz100 000 latu apmērā, pārskaitot tos uz saviem personīgajiem kontiem.2012. gadā prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību tiesu izpildītājam.7. Plašākā pārrobežu korupcijas shēma2010. gada jūnijā Birojs uzsāka kriminālprocesu, kas saistīts ar AS„Latvenergo” amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībāmsaistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākosobjektos, iepriekš, visticamāk, vienojoties ar kāda privāta komercuzņēmumaīpašnieku un organizētā grupā īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citasmantas legalizēšanu lielā apmērā. Shēmā, kā liecina izmeklēšanā iegūtiepierādījumi, izmantoti Latvijā un ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, veicotdarījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus tām piederošajosuzņēmumos. Birojs izmeklēšanā sadarbojas ar 14 valstīm, nosūtot 34tiesiskās palīdzības lūgumus. 2012.gada 10.septembrī KNAB krimināllietunosūtīja Ģenerālprokuratūrai.Atsaucoties uz ASV Valsts departamenta publiskoto spriedumu, 2010. gadāBirojs arī ierosināja kriminālprocesu saistībā ar iespējamu Rīgas pašvaldībasamatpersonu kukuļošanu, ko ar starpnieku palīdzību veikušas Vācijasautobūves koncerna „Daimler AG” meitas uzņēmuma „EvoBus GmbH”amatpersonas. Izmeklēšana notiek sadarbībā ar Vācijas FederatīvāsRepublikas prokuratūras un policijas amatpersonām, kuri veic izmeklēšanupar rūpnīcas „Mercedes Benz” autobusu nozares bijušajiem darbiniekiemsaistībā ar kukuļdošanu ārvalstu valsts amatpersonām. Tā dēvētās„Daimler” lietas ietvaros Birojs nosūtījis 20 tiesiskās palīdzības lūgumusuz 12 valstīm.8. Pilsonības cena2005. gada oktobrī Birojs atklāja kukuļošanas gadījumus Latvijas pilsonībasiegūšanas naturalizācijas kārtībā procesā – Valmierā un Limbažos.Naturalizācijas pārvaldes amatpersona un Rīgas pašvaldības policijas štābapriekšnieks, izmantojot starpniekus, organizēja kukuļa (vienā gadījumā 500latu, otrā – 1000 eiro un trešā – 1100 eiro apmērā) nodošanu atbildīgajaiamatpersonai, lai, pārkāpjot noteikto kārtību, nodrošinātu nelikumīgaspalīdzības sniegšanu kukuļa devēju interesēs valodas prasmju un zināšanupārbaudes laikā. 2008. gadā ar Augstākās tiesas spriedumiem četrāmpersonām noteica reālu brīvības atņemšanu, vēl divām – nosacītu brīvībasatņemšanu, kā arī piemēroja dažādus papildsodus.9. Dīvainākais kukulisBiroja darbinieki 2004. gadā par 45 tūkstošus latu liela kukuļa došanuaizturēja uzņēmēju – medikamentu tirdzniecības firmas īpašnieku.Uzņēmējs kukuli piedāvāja Biroja darbiniekam par to, lai viņš neveiktuun neorganizētu pārbaudes, kas saistītas aruzņēmējam piederošas firmas darbību. Papildus45 tūkstošu latu kukulim uzņēmējs darbiniekamnodeva arī divus kilogramus pelmeņu, kā arīsolīja maksāt tūkstoš latus katru mēnesi, laiKNAB neveiktu pārbaudes saistībā ar viņauzņēmumu. Rīgas apgabaltiesa 2006. gada 31.oktobrī kukuļdevējam piesprieda cietumsoduuz diviem gadiem, vēlāk Augstākās tiesas SenātaKrimināllietu departaments spriedumu atstājaspēkā.10. Eksotiskākais kukulisVeselības ministrijas padotības iestādesiepirkumu komisijas vadītājs apmaiņā pretlabvēlīgu lēmumu pieņemšanu iestādesizsludinātajos iepirkuma konkursos dažāduzāļu un medicīnisko iekārtu ražotāju interesēssaņēma šo uzņēmumu apmaksātus tūrismaceļojumus gan sev, gan savai laulātajai unbērniem – uz slēpošanas kūrortu Šveicē unMeribel Francijā, uz Dubaju ApvienotajosArābu Emirātos, Grossotto Itālijā un uzDurbanu Dienvidāfrikā. 2010. gadā stājās spēkāspriedums, ar kuru bijušajai amatpersonaipiespriesta nosacīta brīvības atņemšana uzdiviem gadiem ar pārbaudes laiku uz vienugadu, kā arī naudassods 60 minimālo mēnešalgujeb 8900 latu apmērā.Juris JurašsOperatīvo izstrāžu nodaļas vadītājsAtskatoties uz desmit gadiem Birojā, jāsecina, ka paveikts ir iespaidīgs darbs un arī sasniegumi korupcijasnovēršanā un apkarošanā nav izpalikuši.Kopš Biroja dibināšanas brīža valstī daudz kas ir mainījies, un mainījies galvenokārt uz labo pusi. Turklātnenoliedzami daudzas lietas Latvijā ir mainījušās tieši pateicoties Biroja aktīvajai darbībai.Pirms Biroja nodibināšanas valstī nebija iestādes, kas īstenotu vienotu pretkorupcijas stratēģiju, tāpēc arīkorupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumi tika īstenoti kampaņveidīgi un nesaskaņoti. Savas darbības sākumāBirojam nācās saskarties ar tādām korupcijas izpausmes formām un negodprātīgo amatpersonu nekaunību unvisatļautību, kas šodien vairs nav iedomājama. Birojs desmit gados ar savu aktīvo un sekmīgo darbību ir apliecinājissabiedrībai savas pastāvēšanas nepieciešamību, un tikai retais Latvijā nezina, kas ir Birojs, ar ko tas nodarbojas.Darbs Birojā nav no vieglākajiem, taču ar lepnumu jāatzīst, ka lielākoties Birojā strādā patiesi Latvijas valstspatrioti, kuri savu darbu ir veikuši ar īpašas misijas apziņu, tāpēc desmitās gadadienas reizē vēlos pateikties visiemtiem Biroja darbiniekiem, kuri tiem uzticētos pienākumus veikuši godprātīgi un ar visaugstāko atbildības sajūtu, kasvairojis Biroja sasniegumus.Tāpat ļoti nozīmīgi turpināt vairot sabiedrības uzticēšanos Birojam un vēlos pateikt paldies tai godprātīgajaiun pilsoniski aktīvajai sabiedrības daļai, kura ir sniegusi un sniedz nenovērtējamu atbalstu biroja noteikto mērķusasniegšanā, jo bez šāda atbalsta nav iedomājama biroja sekmīga darbība.Lai mums visiem saglabājas tā motivācijas dzirkstelīte, kāda tā ir šobrīd, lai pietiek izturības un drosmes!

1415Valsts amatpersonu darbības kontroleKontrolējot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonudarbībā” izpildi un nodrošinot, lai valsts amatpersonas nerealizētu amatapilnvaras savās, savu radinieku vai darījumu partneru personiskās vaimantiskās ieinteresētības ietekmē, Birojs savas darbības laikā ir pieņēmisvairāk kā 1300 lēmumus administratīvā pārkāpuma lietās attiecībā uz1234 valsts amatpersonām (skat. 5. attēlu). Vairāku gadu laikā 29 valstsamatpersonu darbības tiesiskumu Birojam nācies vērtēt atkārtoti, trīsvalsts amatpersonas – pat trīs reizes. Par likumā noteikto ierobežojumuun aizliegumu neievērošanu un lēmumu pieņemšanu interešu konfliktasituācijā savas darbības laikā Birojs pieņēmis 770 lēmumus paradministratīvās soda piemērošanu 750 valsts amatpersonām.5. attēls Pieņemtie lēmumi administratīvā pārkāpuma lietās un valstsamatpersonām piemērotais administratīvais sods (latos) (2004. – 2012.gada pirmais pusgads)Starp tām amatpersonām, kuru darbības tiesiskumu Birojam nācies vērtētvairākkārtīgi, ir 18 vēlētas amatpersonas – 12 pašvaldību deputāti unseši Saeimas deputāti, četri pašvaldību kapitālsabiedrību un divas valstskapitālsabiedrību amatpersonas, trīs izglītības iestāžu amatpersonas.Nemainīga ir tendence, ka administratīvos pārkāpumus korupcijasnovēršanas jomā visvairāk pieļauj valsts amatpersonas pašvaldībās(domes deputāti, pašvaldību iestāžu vadītāji, pašvaldību kapitālsabiedrībuamatpersonas), kas arī veido 64% no administratīvi sodītajāmamatpersonām (skat. 6. attēlu).6. attēls Administratīvi sodītās valsts amatpersonasVērtējot amatpersonu pieļauto administratīvo pārkāpumu smagumu, 33%gadījumu saskaņā ar likumu atzīti par maznozīmīgiem un amatpersonāmizteikts mutvārdu aizrādījums, 44% gadījumu pārkāpumi atzīti parbūtiskiem un amatpersonām piemērots naudas sods no 50 līdz 75 latiem(skat. 7. attēlu). 5% gadījumu amatpersonām par smagiem pārkāpumiempiemērots bargāks administratīvais sods – no 150 līdz 250 latiem.7. attēls Administratīvo pārkāpumu smagumsSaskaņā ar likumu ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot likumā„Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktosierobežojumus, ir piekritīgi valstij. Kopš savas darbības pirmsākumiemBirojs vairāk nekā 220 valsts amatpersonām papildus administratīvajaiatbildībai vai kriminālatbildībai uzlicis par pienākumu atmaksāt valstijnodarītos zaudējumus kopā vairāk nekā 350 644 latus.Raksturīgākās interešu konflikta situācijas – lēmumupieņemšana attiecībā uz radiniekiemLikums neaizliedz vienā iestādē strādāt radiniekiem, tomēr pieprasa noamatpersonām savlaicīgu rīcību, lai, veicot ar amata pienākumu izpildisaistītas darbības, tās nepieļautu interešu konflikta situācijas. Birojam biežinākas konstatēt, ka amatpersonas pārkāpj noteikto aizliegumu rīkoties savuvai savu radinieku personisko un mantisko interešu ietekmē – radiniekitiek pieņemti darbā vai nolīgti izpildīt pasūtījumus institūcijas vajadzībām,tiek izdoti rīkojumi par prēmiju vai citādu labumu piešķiršanu (došanāskomandējumā, autotransporta izmantošana, mobilā tālruņa limiti, izdevīgitelpu nomas līgumi u.c.). Lai arī norit izglītošana un normu skaidrošana,dažkārt amatpersonas joprojām nespēj likuma normas piemērot arīpraksē. 2011. gadā pie atbildības tika saukta kāda izglītības iestādesvadītāja, kura, neskatoties uz to, ka amata pienākumu pildīšana attiecībāuz viņas radiniekiem – laulāto, abiem bērniem un māsu tika nodota citaivalsts amatpersonai, turpināja neievērot likumā noteiktos ierobežojumus:noteica piemaksas pie algas saviem radiniekiem – laulātajam (pedagogs),vienam dēlam (pedagogs un direktora vietnieks), otram dēlam (šoferis) unmāsai (apkopēja).2010. gadā tika konstatēts gadījums, kad ārstniecības iestādes – valstssabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes priekšsēdētājs veica ar valstsamatpersonas amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kurās bijapersoniski un mantiski ieinteresēta viņa radiniece (māsa), proti, laikaperiodā no 2009. gada marta līdz decembrim viņš noslēdza 17 dažādusiepirkuma līgumus vai papildu vienošanās pie līgumiem ar māsai daļējipiederošu komercsabiedrību, kā arī pieņēma darbā savus radiniekus –dēlus, neinformējot augstāku valsts amatpersonu rakstveidā par atrašanosinterešu konflikta situācijā. Par šo pārkāpumu amatpersonai tika uzlikts200 latu naudas sods.Lēmumu pieņemšana personisko un mantiskointerešu ietekmēLīdz 2010. gadam, kad valsts pārvaldē bija atļauts izmaksāt prēmijas,piemaksas pie darba algas un naudas balvas, izplatīts pārkāpums bija šādumantisku labumu piešķiršana sev pašiem. 2005. gada februārī KNAB lūdzauzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas Onkoloģijas centra vadītāju parvalsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, proti, parvienpersoniski pieņemtiem lēmumiem, nosakot sev atalgojumu papildusdarba algai 95 672 latu apmērā, tādējādi radot būtisku kaitējumu. Pēcnotiesājoša sprieduma spēkā stāšanās, Birojs ir vērsies tiesā par zaudējumuatlīdzināšanu valsts budžetā 38 338 latu apmērā.2010. gadā pie administratīvās atbildības tika saukts bērnu nama direktors,jo viņš vairākkārtīgi veica tādas ar valsts amatpersonas amata pienākumiemsaistītas darbības, kurās bija personiski un mantiski ieinteresēts – slēdzalīgumus ar sev daļēji piederošu kapitālsabiedrību, kurā arī ieņēma amatu, koar likumu viņam bija aizliegts savienot. Veicot šīs darbības, viņš atradās netikai interešu konflikta situācijā, bet arī pārkāpa valsts amatpersonai noteiktoskomercdarbības ierobežojumus – bija tādas komercsabiedrības dalībnieks,kas no attiecīgās valsts iestādes saņēma pasūtījumu par iepirkumu, kasnebija piešķirts atklāta konkursa rezultātā, kā arī neievēroja aizliegumu būtpar institūcijas pārstāvi attiecībās ar SIA, kuras dalībnieks viņš ir.Speciālie amata savienošanas ierobežojumiValsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiemierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā, valstsamatpersonas nedrīkst iesaistīties nekādā darbībā, kas nav saderīga arvalsts funkciju pareizu veikšanu, tāpēc likums virknei amatpersonu nosakaarī speciālus amata savienošanas ierobežojumus.Visbiežāk pieļautie pārkāpumi saistīti ar gadījumiem, kad institūcijuvadītāji savienojuši savu valsts amatpersonas amatu ar aizliegtu amatuprivātā kapitālsabiedrībā, tomēr vairumā gadījumu Birojs konstatēmaznozīmīgus minēto normu pārkāpumus ar atsevišķiem izņēmumiem.Būtisks šāda veida pārkāpums tika konstatēts kāda kriminālprocesaietvaros, kad kāda persona tikās ar divām Valsts ieņēmuma dienestaamatpersonām un piedāvāja tām veikt naudas – aploksnes ar 90 000 eiro –pārvešanu no Igaunijas uz Latviju, paredzot par to atlīdzību 0,8% apmērāno atvestās naudas summas. Amatpersonas piekrita šim darījumam,Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas kolektīvsneņemot vērā tām noteiktos amata savienošanasierobežojumus, veica uzņēmuma līguma izpildipar attiecīgu samaksu, tādējādi gūstot arī arlikumu „Par interešu konflikta novēršanu valstsamatpersonu darbībā” aizliegtus ienākumus, parko Birojs viņām piemēroja administratīvos sodus.Dāvanu pieņemšanas ierobežojumiSavas darbības laikā Birojs vairākos gadījumosvērtējis, vai amatpersonas nav pārkāpušas tāmnoteiktos dāvanu pieņemšanas ierobežojumus.Jāņem vērā, ka arī likuma normas, kas regulēdāvanu pieņemšanu, desmit gadu laikā ir mainījušās(skat. likumdošanas iniciatīvas 18. lpp).Tāpat arī mantiskie un citāda veida labumi, koamatpersonas pieņēmušas, ir bijuši dažādi – naudasbalvas, ieinteresētā uzņēmuma apmaksātiviesnīcas izdevumi komandējuma laikā, automašīnasbezatlīdzības izmantošana, dāvanukartes restorānā, slēpju komplekts u.c.Saskaņā ar likumu „Par interešu konfliktanovēršanu valsts amatpersonu darbībā” valstsamatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanasir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot likumānoteiktos ierobežojumus, proti, tām ir aizliegtspieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātājuvalsts amatpersona divu gadu laikā pirmsdāvanas saņemšanas ir pieņēmusi lēmumusvai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanusaistītas darbības. 2008. gadā KNAB sauca pieadministratīvās atbildības kādas ministrijasdepartamenta direktoru, jo viņš, pārkāpjotlikumā noteiktos ierobežojumus, no kādasprivātas akciju sabiedrības, attiecībā uz kurukā valsts amatpersona sagatavoja lēmumuspubliskajos iepirkumos, pieņēma bezmaksaspakalpojumus, kas saistīti ar vārtu automātiskāsatvēršanas sistēmas uzstādīšanu, regulēšanu undarbības pārbaudi, kā arī drošības sistēmas (tajāskaitā video novērošanas kameras) uzstādīšanu.Lai gan Biroja darbs amatpersonu darbības kontroles jomā ir mazāk publiski redzams, tā rezultāti ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Biroja desmitgadu pastāvēšanas laikā teju katrā Latvijas pašvaldībā no Demenes līdz Kolkai, no Rucavas līdz Valkai apzināta un pārbaudīta kāda amatpersona, veicinotvalsts pārvaldes caurskatāmību un atklātību, kā arī atbildību sabiedrības priekšā. Ar savu darbu esam motivējuši amatpersonas apzināties ne tikai savastiesības, bet arī pienākumus – strādāt tikai sabiedrības un valsts labā, atstatot savas personīgās intereses.Lai sekmētu godīgu un atbildīgu valsts amatpersonu darbību un novērstu kaitējumu valstij, Birojs ir veicis teju četrus tūkstošus pārbaužu, izskatījisun pieņēmis lēmumus vairāk nekā 1300 administratīvo pārkāpumu lietās. Biroja darbības rezultātā, sadarbībā ar citām iestādēm, ir atcelti prettiesiskipieņemtie tiesību akti, lauzti prettiesiski noslēgtie līgumi, veikti nodokļu uzrēķini un aprēķinātas soda naudas. Esam piedalījušies amatpersonu izglītošanāun skaidrojuši tiesību aktu normas, gan rakstiski, gan Biroja rīkotajos izglītošanas pasākumos, tādējādi preventīvi novēršot amatpersonu pārkāpumus.Lai novērstu korupciju, gadu laikā esam strādājuši arī pie tiesību aktu pilnveidošanas interešu konflikta novēršanas, publisko iepirkumu, valsts unpašvaldības mantas izšķērdēšanas novēršanas, kā arī citās valsts pārvaldes jomās. Lai veiksmīgāk varētu kontrolēt valsts amatpersonu ienākumu avotulikumību, vairāku gadu garumā esam strādājuši pie sākumdeklarēšanas normatīvā regulējuma, kas beidzot stājās spēkā 2011. gada nogalē. Šogad spēkāstājās arī grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbība”, kas paredz sabiedrības informēšanu par valsts amatpersonuizdarītajiem pārkāpumiem, publiskojot valsts amatpersonu vārdus, kas veicinās valsts amatpersonu darbības atklātību un caurskatāmību, kā arī atbildībusabiedrības priekšā.Mēs esam lepni par savu darbu, saviem darba rezultātiem un turpināsim strādāt mūsu valsts iedzīvotāju labā!

Politisko organizāciju finansēšanaskontrole2002. – KNAB izveide un jaunas demokrātijastradīcijas uzsākšana LatvijāLai gan līdz KNAB izveidei spēkā bija 1995. gadā pieņemtais Politiskoorganizāciju (partiju) finansēšanas likums, reāla politisko partijufinansēšanas sistēmas uzraudzība un tās pilnveidošana atbilstošiparlamentārās demokrātijas prasībām tika uzsākta līdz ar Biroja izveidiun tā darbības uzsākšanu 2002. gadā, ko desmit gadu laikā atzinīgi irnovērtējuši gan Latvijā, gan citās valstīs un starptautiskajās organizācijās.Saistībā ar 8. Saeimas vēlēšanām 2002. gada 5. oktobrī 20 politisko partijuun to apvienību izdevumi sasniedza gandrīz 5 miljonus latu (no tiem73% izlietoja seši parlamentā pārstāvētie politiskie spēki). Biroja pirmaisuzdevums partiju finansēšanas kontroles jomā bija nodrošināt 2002. gadafinansiālās darbības deklarāciju un saņemto dāvinājumu (ziedojumu)likumības un patiesuma pārbaudes. Sniedzot paskaidrojumus Birojampar ziedotās naudas izcelsmes avotiem, liela daļa ziedotāju atsaucāsuz nepārbaudāmiem uzkrājumiem. No Valsts ieņēmumu dienestamnosūtītajiem 100 pieprasījumiem veikt fizisko personu ziedotājuienākumu likumības un patiesuma pārbaudes 79 gadījumos (kopējaisveikto ziedojumu apjoms ir 526 775 latu) tika atzīts, ka attiecīgo personuziedojumi ir neatbilstoši šo personu ienākumiem un uzsākts audits.Vienlaikus Birojs konstatēja, ka partiju saņemtie finanšu līdzekļi 177 750latu apmērā ir juridisko personu ziedojumi no uzņēmējsabiedrībām arfiktīvas uzņēmējsabiedrības pazīmēm. Tāpat Biroja veiktajās pārbaudēssaistībā ar 2002. gada finansiālās darbības deklarācijām tika konstatēts,ka 117 900 latu ir ziedotie finanšu līdzekļi, izmantojot trešo personustarpniecību un citu personu datus; 36 457 lati ir ziedojumi, kuri pretējilikuma prasībām partiju kasēs saņemti skaidrā naudā; bet 9120 latu irziedojumi no ārvalstu organizācijām. Kopumā Birojs konstatēja, ka 2002.gadā 24 partijas pretrunā ar likuma prasībām ir saņēmušas ziedojumuskopsummā par 278 155 latiem.2004. gads partiju finansēšanas kontroles jomā ir bijis ļoti nozīmīgs.Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus un izvērtējot likumā noteiktospartiju finansēšanas nosacījumus, Birojs iesniedza priekšlikumusgrozījumiem vairākos normatīvajos aktos.2005./2006. pašvaldību un Saeimas vēlēšanas:pirmais pārbaudījums ieviestajiem vēlēšanuizdevumu apmēra ierobežojumiem – likuma mērķisun tiesvedības ilgums2005. gadā notika pirmās vēlēšanas pēc veiktajām būtiskajām izmaiņāmnormatīvajos aktos, kad likumā tika aizliegti juridisko personu ziedojumipartijām un noteikti partiju priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumi.Pabeidzot 2005. gada pašvaldību vēlēšanu deklarāciju pārbaudes, tikakonstatēts, ka vairākas politiskās partijas nav ievērojušas likuma prasības.Nozīmīgākie atklātie pārkāpumi: no 52 partijām, kas piedalījās pašvaldībuvēlēšanās, deviņas pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumuskopumā par 105 482,95 latiem; par pieļautajiem pārkāpumiem 36gadījumos partijas sauktas pie administratīvās atbildības, uzliekot naudassodus 45 910,39 latu apmērā. Pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā saņemtoziedojumu likumības pārbaužu rezultātā sešām partijām tika uzdotsatmaksāt pretlikumīgi saņemtos ziedojumus 33 824,94 latu apmērā.2006. gads bija 9. Saeimas vēlēšanu gads, kura laikā partijas piesaistīja ļotidaudz ziedojumu un īstenoja aktīvas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas– ziedojumos partijas saņēma 2,3 milj. latu un tas bija lielākais apjomspēc 2002. gada. Latvijā pirmo reizi notika parlamenta vēlēšanas, ievērojotlikumā noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griestus (279 631,20 lati,kandidējot visos piecos vēlēšanu apgabalos).Pabeidzot pārbaudes par likumības ievērošanu 2006. gada vēlēšanās, tikakonstatēts, ka piecas 9. Saeimā iekļuvušās partijas vai to apvienības bijapārsniegušas likumā noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumuskopumā 1 199 903, 53 latu apmērā (no tām viena partija 2,7 reizes,bet otra 1,5 reizes vairāk par likumā pieļaujamo apmēru). Turklātčetros gadījumos tika secināts, ka pastāv tieša saikne starp konkrētāspartijas priekšvēlēšanu un citu fizisko un juridisko personu veidotajāmkampaņām, līdz ar to šo personu izdevumi tika pieskaitīti attiecīgāspartijas priekšvēlēšanu izdevumiem.Attiecībā uz piecām partijām tika konstatēts, ka tās ir saņēmušas neatļautusdāvinājumus (ziedojumus) kopumā 916 468,90 latu apmērā. No 19 partijāmun to apvienībām, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās 2006. gadā, septiņaspartijas tika sauktas pie administratīvās atbildības par partiju finansēšanasnoteikumu pārkāpšanu, uzliekot naudas sodus kopumā 12 650 latu apmērā,tai skaitā divām partijām piemērojot maksimālo administratīvo sodu 5 000latu. 2006. gada vēlēšanu deklarāciju pārbaužu rezultātā tika secināts, ka 11partijas vai to apvienības tajās nav norādījušas ar vēlēšanu kampaņu saistītusizdevumus kopumā par 1 130 170,49 latiem.Saistībā ar priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partijufinansēšanas noteikumu pārkāpumiem Birojs uzdeva sešām partijāmieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus kopsummā 1 584 452,84 latuapmērā, tai skaitā partijai LPP/LC – 528 870,01 latus un Tautas partijai– 1 027 366,67 latus (Tautas partijai tika uzdots ieskaitīt valsts budžetā tikaidaļu – 235 856,17 latus no pārsniegtā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra767 775,76 lati, jo jaunā likuma norma par pretlikumīgi izlietotu finanšulīdzekļu atmaksu stājās spēkā tikai priekšvēlēšanu perioda vidū). Attiecībāuz Tautas partiju pieņemtais lēmums stājās spēkā vairāk nekā trīs gaduspēc Biroja lēmuma pieņemšanas. Savukārt attiecībā uz partiju LPP/LCAdministratīvās apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzēts kasācijas instancē.2007./2008. starpvēlēšanu gadi – partiju finanšuaktivitāšu kritums un nākamās būtiskās izmaiņastiesiskajā regulējumāPēc 9. Saeimas vēlēšanām aktīvi tika turpināts darbs pie tiesiskā regulējumapilnveidošanas gan partiju finansēšanas kontrolē, gan priekšvēlēšanuaģitācijas uzraudzībā. Jau 2006. gada novembrī Birojs sagatavojagrozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL) un Latvijas Administratīvopārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK), kuru mērķis ir diferencēt unpilnveidot atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem,paredzot administratīvo atbildību arī partiju ziedotājiem un kriminalizējotar partiju nelikumīgu finansēšanu saistītas darbības. LAPK grozījumi stājāsspēkā 2009. gada 21. janvārī, bet grozījumi KL tika pieņemti tikai neilgipirms 11. Saeimas vēlēšanām un stājās spēkā tikai 2011. gadā.2009./2010./2011. Trīs vēlēšanas un trīs kampaņasPēc divu gadu pārtraukuma 2009. gadā bija vērojams atkal iespaidīgspartijām ziedoto finanšu līdzekļu pieaugums. Iepriekšējo divu gadu apjomitika pārsniegti gandrīz četras reizes – 2009. gadā personas bija veikušasziedojumus un dāvinājumus partijām kopumā 2,93 miljonu latu apmērā,16 17kas bija augstākais rādītājs pēc 2002. gada, kad notika 8. Saeimas vēlēšanasun partiju finansēšanā vēl nebija noteikti vairāki būtiski ierobežojumi.Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2009. gadā bija četrkāršojies arīpartijām veikto ziedojumu un dāvinājumu skaits.2009. gada 6. jūnijā notika pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.Priekšvēlēšanu izdevumiem visi politiskie spēki četros mēnešos kopāizlietoja 3,87 milj. latu. Par pieļautajiem pārkāpumiem 24 partijas tikasauktas pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodus kopumā Ls5 730 apmērā. Vairākos gadījumos tika konstatēts, ka personu apmaksātāspriekšvēlēšanu aģitācijas izmaksas ir pieskaitāmas attiecīgo partiju vēlēšanukampaņu izdevumiem. Izvērtējot partiju faktiski izlietotos finanšu līdzekļus2009. gada vēlēšanās, Birojs konstatēja, ka saskaņā ar likumu noteiktosierobežojumus priekšvēlēšanu izdevumiem ir pārsniegusi tikai vienapartija – tai tika uzdots atmaksāt pārsniegto pieļaujamā priekšvēlēšanuizdevuma apmēru, ieskaitot valsts budžetā 1 064,93 latus. Vienlaikus tikaatklāts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā piecas partijas ir pieņēmušasneatļautus ziedojumu kopumā 48 196,21 latu apmērā.Ņemot vērā plānotās parlamenta vēlēšanas, 2010. gadā turpinājās partijāmziedoto finanšu līdzekļu apjoma palielināšanās – atkal sasniegts vislielākaisapjoms kopš 2002. gada – 3,68 milj. lati. 2010. gada 2. oktobrī notika10. Saeimas vēlēšanas, kurās 13 partijas un to apvienības priekšvēlēšanuizdevumiem izlietoja 3,6 milj. latu (no tiem 93% pieci Saeimā iekļuvušiepolitiskie spēki). Birojs konstatēja, ka vēlēšanu deklarācijās nebija norādītiizdevumi kopumā 102 732 latu apmērā. Par pieļautajiem pārkāpumiem 22gadījumos partijas tika sauktas pie administratīvās atbildības un tām uzliktinaudas sodi kopumā 5 400 latu apmērā. Jau pēc vēlēšanām Birojs secināja, kalikumā noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru viena partiju apvienībabija pārsniegusi par 31 157,36 latiem, bet viena ar partijām nesaistītapersona – par 9 939,76 latiem. Savukārt trīs partijas bija pieņēmušasneatļautus dāvinājumus no juridiskām personām 50 067,81 latu apmērā parreklāmas izvietošanu televīzijā, radio, internetā un laikrakstos.2011. gada 17. septembrī notika 11. Saeimas vēlēšanas, kurās gandrīz divasreizes īsākā laika posmā nekā pirms 10. Saeimas vēlēšanām 13 partijas un toapvienības priekšvēlēšanu izdevumiem izlietoja 1,9 milj. latu (no tiem 77%pieci Saeimā iekļuvušie politiskie spēki). Par pieļautajiem pārkāpumiempartijas tika sauktas pie administratīvās atbildības 13 gadījumos, uzliekottām naudas sodus kopsummā 2 915 latu apmērā.Desmit politiskās partijas un to apvienības savāsdeklarācijās nav norādījušas finanšu līdzekļus 52210,91 latu apmērā, tai skaitā fizisko un juridiskopersonu apmaksātus izdevumus 12 672,88 latuapmērā. No tām divas partijas tika sodītas parneatļautu dāvinājumu (ziedojumu) pieņemšanuno juridiskajām personām 5 379,02 latu apmērā.Kopš Biroja priekšniekam ar likumu tikapiešķirtas tiesības apturēt maksas priekšvēlēšanuaģitāciju, pirms 11. Saeimas vēlēšanām pirmo reizitika pieņemts lēmums aizliegt vienai ar partijāmnesaistītajai personai veikt turpmāko aģitāciju,jo tika konstatēts, ka tā ir veikusi aģitāciju parsummu, kas pārsniedz likumā noteikto izdevumuapmēru – 3 000 latu par reklāmas izvietošanu.Taču, vērtējot pēdējos trīs gados notikušāsvēlēšanu kampaņas, jāsecina, ka kopš 2006. gadavēlēšanām partijas vairs nav pieļāvušas tik rupjusnormatīvo aktu pārkāpumus.Savas darbības desmit gados Birojs ir izvērtējispartijām ziedoto finanšu līdzekļu likumībukopsummā 22 792 199,01 latu apmērā, koaptuveni 9 900 personas jebkad ir ziedojušasLatvijas partijām laikaposmā no 2002. gadasākumam līdz 2012. gada 30. jūnijam.Inga SolovejaPolitisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītājaKad pirms desmit gadiem no Valsts ieņēmumu dienesta tika pārņemta politisko partiju finansēšanaskontrole, notika pakāpeniska pāreja no formālas jomas uzraudzības uz efektīvu. Desmit gadu laikā veiktasbūtiskas izmaiņas jomas sakārtošanā: ieviests aizliegums juridiskām personām ziedot partijām, noteiktsatļautais kopējais finansēšanas apjoms, tai skaitā arī ierobežots biedru naudas apjoms un ieviesta partiju biedrunaudas publiskošana, noteikts maksimālais atļautā priekšvēlēšanu tēriņa apjoms, noteikts trešo personuaģitācijas regulējums, kā arī pilnveidots priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, noteikta kriminālatbildība parpartiju nelikumīgu finansēšanu un ieviests valsts budžeta finansējums partijām – tā varētu turpināt vēl un vēl.Svarīgi, ka katra likumdošanas iniciatīva tika balstīta uz Biroja iegūto pieredzi un darbinieku zināšanām.Pastāvošā prakse partiju finansēšanas jomā liecina, ka nereti Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums tiek pārkāpts lielos apmēros, tādējādiapdraudot parlamentārās demokrātijas sistēmu valstī. Kā piemēru var minēt vienus no svarīgākajiem pieņemtajiem lēmumiem par konstatētajiempārkāpumiem pirms Saeimas vēlēšanām: 2003. gadā Birojs uzdeva Zaļo un Zemnieku savienībai atmaksāt valsts budžetā 55 950 latu, 2008. gadā politiskopartijai LPP/LC – 528 870 latu, bet Tautas partijai – 1 027 367 latus. Desmit gadu laikā Birojs ir pieņēmis 129 lēmumus par partiju pretlikumīgi saņemtolīdzekļu atmaksu valsts budžetā 2,12 miljonu latu apmērā. Birojs visus šos lēmumus pieņem sabiedrības interesēs, turklāt partiju finansiālā darbība arkatru Biroja pieņemto lēmumu kļūst caurspīdīgāka, atklātāka un normatīvajiem aktiem atbilstošāka.Vēl viena no pozitīvākajām Latvijas partiju finansēšanas iezīmēm ir informācijas par partiju finansiālo darbību publiskošana, ko atzinīgi novērtēarī daudzi ārvalstu eksperti. Nobeigumā vēlos pateikt, ka katrs sasniegums bija iespējams, tikai pateicoties Biroja Partiju finansēšanas kontroles nodaļasdarbinieku profesionalitātei un pašaizliedzīgam darbam. Paldies par šo nezaudēto darba sparu!1617

Likumdošanas iniciatīvasKorupcijas izplatības ierobežošanā būtiska loma ir normatīvo aktusistēmai, ar kuras palīdzību var tikt nodrošināta korupcijas novēršanasprasību izvirzīšana visai sabiedrībai, izslēdzot koruptīvas darbības iespējasun interešu konfliktus. Tas ir būtisks priekšnosacījums, lai Birojs varētupilnvērtīgi realizēt savas funkcijas. Desmit gadu laikā Birojs mērķtiecīgicenties pilnveidot tiesisko regulējumu savā kompetencē esošās jomās,izstrādājot normatīvo aktu grozījumus un sagatavojot jaunus normatīvoaktu projektus, kā arī, piedaloties atzinumu sniegšanā par citu institūcijuizstrādātajiem projektiem. Kopš 2005. gada septiņu gadu laikā Birojs irizstrādājis vairāk nekā simts tiesību aktu projektus un sniedzis teju 800atzinumus par tiesību aktu projektiem. Lai gan ne visas iniciatīvas gūstatsaucību un ne vienmēr tiek atbalstīta to tālākā virzība, ir panāktasvairākas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos.Savas darbības pirmajos gados tika ieguldīts liels darbs, lai pilnveidotu netikai tos likumus, kuru uzraudzību īsteno Birojs, bet arī citus normatīvosaktus, kuri ierobežoja Biroja funkciju izpildi. 2003. gadā aizsākās darbspie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Politisko organizāciju(partiju) finansēšanas likuma, Krimināllikuma, likumu „Par interešukonflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, „Par grāmatvedību”,Kredītiestāžu likuma u.c. normatīvo aktu precizēšanas un pilnveidošanas.Būtiskākās KNAB iniciatīvas normatīvo aktupilnveidošanā un izstrādāšanāKredītiestāžu likums2004. gada 18. jūnijā spēkā stājās Biroja rosinātie grozījumi Kredītiestāžulikumā, kas Birojam pēc prokurora vai Augstākās tiesas priekšsēdētājaakceptēta pieprasījuma dod tiesības saņemt no kredītiestādēm ziņaspar personu bankas kontiem un veiktajiem darījumiem. Informācija nokredītiestādēm nepieciešama noziedzīgo nodarījumu ātrākai un efektīvākaiatklāšanai gan kriminālprocesos un operatīvās izstrādes lietās, gankontrolējot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonudarbībā” un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi.Taču Birojs Kredītiestāžu likumā noteiktās tiesības varēja sākt izmantottikai no 2004. gada 25. decembra, kad spēkā stājās atbilstoši grozījumiKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas paredzēja tamtiesības iegūt minēto informāciju.Politisko partiju finansēšanaBirojs desmit gadu laikā praksē identificējis neprecizitātes un trūkumuspolitisko partiju finansēšanā, vairākkārtīgi rosinot grozījumus šīs jomassakārtošanai. Būtiskākās iniciatīvas:2003. gada 24. jūlijā spēkā stājās Biroja rosinātās izmaiņas LatvijasAdministratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz atbildību par partijufinansēšanas ierobežojumu pārkāpumiem. Tobrīd tiek noteiktas arīBiroja tiesības saukt pie administratīvās atbildības amatpersonas,kuras pārkāpušas Biroja kontrolē esošo likumu normas, un politiskāspartijas, kuras nav ievērojušas finansēšanas ierobežojumus.2004. gada 12. martā spēkā stājās Biroja iniciētie grozījumi Politiskoorganizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas nosaka priekšvēlēšanuaģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumus, aizliedz juridisko personuziedojumus un ierobežo biedru naudas apmēru, nosakot, ka kopējaisbiedra finansējums gada laikā nepārsniedz 10 tūkstošus latu.2006. gada 26. maijā spēkā stājās Biroja rosinātas izmaiņas Politiskoorganizāciju (partiju) finansēšanas likumā, precīzi nosakot pārsniegtāpriekšvēlēšanu izdevumu apmēra atmaksāšanas kārtību partijām.2006. gada rudenī Birojs rosināja ieviest kriminālatbildību parneatļautu partiju finansēšanu, taču grozījumu virzība apstājās.Uz nepieciešamību kriminalizēt ar partiju finansēšanu saistītāspretlikumīgās darbības Birojs norādīja jau kopš 2003. gada.2008. gada 13. augustā stājās spēkā grozījumi Politisko organizāciju(partiju) finansēšanas likumā, kas maina priekšvēlēšanu izdevumutēriņu apjomu uz vienu vēlētāju un nosaka, ka partiju tēriņuierobežojumi attieksies uz īsāku periodu (no 270 līdz 120 dienām) untikai uz trim ar vēlēšanu kampaņu saistītiem izdevumiem (reklāmasizvietošana, pasta izdevumi, labdarības pasākumu finansēšana unsponsorēšanu). Turklāt tiek palielināts politiskajai partijai maksimālipieļaujamā vienas privātpersonas veiktā ziedojuma apmērs (no 10 000latiem gadā līdz 100 minimālajām mēnešalgām, tobrīd 16 000 latu).2008. gada aprīlī sabiedriskajai apspriešanai tika nodota Politiskopartiju finansēšanas koncepcija, kurā Birojs piedāvāja trīs risinājumuspartiju finansēšanas modelim Latvijā. Ja pirmais variants paredzējatobrīd pastāvošās partiju finansēšanas sistēmas problēmu novēršanu,nepiesaistot valsts finansējumu, tad abos pārējos variantos tikapiedāvāts ieviest valsts finansējumu politiskajām partijām, vai daļēji(60% apmērā) apmaksājot priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanainepieciešamo raidlaiku, vai arī papildus piešķirot ikgadēju valsts dotācijukonkrētiem partiju administratīvajiem izdevumiem. 2009. gada 6.janvārīvaldība atbalstīja trešo risinājuma variantu. 2010. gada 14. jūlijā spēkāstājās Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumi, kasparedz partiju finansēšanu no valsts budžeta sākot ar 2012. gadu, piešķirot0,50 latu kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi iepriekšējāsSaeimas vēlēšanās, ja partija ieguvusi vairāk nekā divus procentusvēlētāju balsu.Biroja sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumukodeksā stājās spēkā 2009. gada 21. janvārī, un tie pilnveidojaatbildību par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, paredzotadministratīvo atbildību personām, kuras neatļauti ziedo partijai.Vienlaikus Birojs iesniedza arī grozījumus Krimināllikumā, paredzotnoteikt kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem, japārkāpumi izdarīti lielā apmērā, taču partiju finansēšanas pārkāpumi2008. gadā vēl netika kriminalizēti.2009. gada 31. janvārī spēkā stājās grozījumi likumos „Parpriekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un EiropasParlamenta vēlēšanām” un „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirmspašvaldību vēlēšanām”, kas paredzēja vairākas būtiskas izmaiņasaģitācijā, tostarp noteica ar partijām nesaistīto personu jeb tā dēvētotrešo personu tiesības un pienākumus priekšvēlēšanu periodā,kā arī to aģitācijai izmantojamo līdzekļu maksimālo apmēru. Lainodrošinātu visām partijām un to kandidātiem vienlīdzīgas iespējaspriekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanā, saskaņā ar likumā noteiktopienākumu raidorganizācijām un preses izdevumiem ir jānosakaun jāpublicē izcenojumi, un tiem aizliegts izvietot priekšvēlēšanuaģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu. Savukārt2009. gada 7. oktobrī spēkā stājās attiecīgi grozījumi LatvijasAdministratīvo pārkāpumu kodeksā, kas pārkāpējus ļauj sodītadministratīvi. Uz šāda regulējuma nepieciešamību Birojs norādījauzreiz pēc priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu limita noteikšanas tāsaucamajām trešajām personām.18 192009. gada 2. jūnijā Ministru kabinets atbalsta Biroja atkārtoti rosinātāsizmaiņas Krimināllikumā, paredzot kriminalizēt prettiesiskas darbībassaistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem lielā apmērā. Norma parpartiju finansēšanas pārkāpumiem Krimināllikumā tika iekļauta unstājās spēkā tikai 2011. gada 4. oktobrī.2010. gada 10. jūnijā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi likumā „Parpriekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un EiropasParlamenta vēlēšanām”, kas aizliedza slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju,par tādu atzīstot kādas partijas, to apvienības vai deputāta kandidātareklamēšanu, ja par to ir saņemta samaksa un apmaksātājs navnorādīts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Likums paredz slēptajaipriekšvēlēšanu aģitācijai iztērētos līdzekļus ieskaitīt attiecīgo partiju,to apvienību vai ar tām nesaistīto personu priekšvēlēšanu izdevumos.2010. gada 14. jūlijā spēkā stājās grozījumi Politisko organizāciju(partiju) finansēšanas likumā, kas paredz informācijas publiskošanuarī par tiem partiju saņemtajiem finanšu līdzekļiem, kas iemaksātiiestāšanās un biedru naudās. Tas Birojam dod tiesības savā mājaslapāpublicēt ne tikai partiju ziedotājus kā līdz tam, bet arī iestāšanāsun biedru naudu maksātājus. 2010. gada 24. novembrī spēkā stājāsMinistru kabineta noteikumi, nosakot kārtību, kādā partijas iesniedzun kā tiek publicēta informācija par partiju saņemtajām iestāšanās unbiedru naudām.Interešu konflikta novēršanaVeicot interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Birojsidentificē jaunus riskus un trūkumus tiesiskajā regulējumā, tāpēc rosinapilnveidot likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonudarbībā” (turpmāk – Interešu konflikta likums). Būtiskākās Birojainiciatīvas jomas sakārtošanā:2006. gada 1. janvārī spēkā stājās Interešu konflikta likuma grozījumi,precizējot, ka uz publiskā iepirkuma komisijas locekli attiecināmsvalsts amatpersonas statuss, tādējādi mazinot domstarpības aratsevišķu institūciju vadītājiem par pareizu un pilnīgu valstsamatpersonu sarakstu sagatavošanu. Ar grozījumiem tika noteikts, kapar valsts amatpersonām uzskatāmas arī tādas personas, kuras, pildotamata pienākumus valsts drošības iestādēs vai Eiropas Savienībasvai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, pildanoteiktus pienākumus.2007. gada 28. jūnijā spēkā stājās Biroja iniciētie grozījumi Interešukonflikta likumā, ar kuriem tika noteikts, ka par valsts amatpersonāmuzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostu valdes priekšsēdētāja, ostaspārvaldnieka vai ostas valdes locekļa amatu, kā arī precizēti valstsamatpersonām noteiktie speciālie amata savienošanas ierobežojumiun noteikta amata savienošanas kārtība.Ar 2007. gada 7. jūnija grozījumiem Interešu konflikta likumā, kas stājāsspēkā 28. jūnijā, tika precizēti valsts amatpersonām noteiktie dāvanupieņemšanas ierobežojumi. Līdz tam ārpus valsts amatpersonas amatapienākumu pildīšanas bija atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem,taču no citām personām tikai tad, ja no vienas personas gada laikāsaņemtās dāvanas vērtība nepārsniedza minimālās mēnešalgasapmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadulaikposmā pirms dāvanas saņemšanas nebija pieņēmusi nekāduslēmumus, kas liedza saņemt, piemēram, saderināšanās dāvanas.Ar grozījumiem šādas situācijas tika atrisinātas, kā arī tika noteiktiizņēmumi, kas nav uzskatāmi par dāvanām un kuru pieņemšana1atsevišķos gadījumos valsts amatpersonāmir pieļaujama. Turklāt 2008. gada 28. oktobrīMinistru kabinets apstiprināja noteikumus„Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas,izmantojamas un izpērkamas dāvanas,kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonaspienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldībasinstitūcijas īpašums”.2009. gada augustā Birojs uzsāka diskusijupar informācijas publiskošanu saistībā aramatpersonu izdarītajiem Interešu konfliktalikuma pārkāpumiem, bet 2010. gada sākumāBirojs sagatavoja attiecīgu grozījumuprojektu. Pēc vairāku gadu diskusijas normalikumā tika iekļauta un grozījumi, kasparedz sabiedrības informēšanu par valstsamatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem,atklājot amatpersonu vārdus, stājās spēkā2012. gada 18. jūlijā, tādējādi nodrošinotsabiedrības iespējas līdzdarboties amatpersonudarbības uzraudzīšanā, kā arī atturotamatpersonas no tām noteikto ierobežojumupārkāpšanas.2010. gada 1. janvārī spēkā stājās Interešukonflikta likuma grozījumi, ar kuriemtika paplašināts valsts amatpersonu loks– valsts amatpersona ir arī valsts vaipašvaldības kapitālsabiedrības meitas1uzņēmuma valdes loceklis, kā arī padomesloceklis, kas pārstāv valsts vai pašvaldībaskapitālsabiedrības intereses.2009. gadā, lai veicinātu personu ziņošanupar tām zināmajiem interešu konfliktiemcitu institūcijas amatpersonu darbībā,Birojs izstrādāja grozījumus Interešukonflikta likumā, paredzot aizliegumuinstitūcijas vadītājam izpaust informācijupar to, kurš darbinieks informējis parpārkāpumu, un bez objektīva iemeslaradīt šim darbiniekam nelabvēlīgas sekas.Birojs izstrādāja arī grozījumus LatvijasAdministratīvo pārkāpumu kodeksā, kasparedz administratīvo atbildību iestādesvadītājam par iepriekšminēto aizliegumuneievērošanu. Attiecīgie grozījumi Interešukonflikta likumā stājās spēkā 2011. gada1. jūnijā, Latvijas Administratīvo pārkāpumukodeksā – 2011. gada 20. jūlijā.Likums attiecas uz tādu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kurā vienas vai vairāku valsts vaipašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumāvai atsevišķi pārsniedz 50 procentus

20 212009. gadā Birojs sagatavoja grozījumu projektu Interešu konfliktalikumā, lai pilnveidotu pretkorupcijas pasākumu īstenošanu valstspārvaldes iestādēs un paplašinātu vadītāju kompetenci koruptīvunodarījumu novēršanā. Likumdošanas procesa gaitā likumā tikanoteikts, ka valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir tiesībaspieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāmadeklarācijas nepubliskojamā daļā, lai kontrolētu, vai attiecīgā valstsamatpersona nenāk interešu konflikta situācijā. Grozījumi stājās spēkā2011. gada 1. jūnijā.Ar 2011. gada 28. aprīļa grozījumiem Interešu konflikta likumā, kasstājās spēkā 1. jūnijā tika mainīta kārtība, kādā no valsts amatpersonāmtiek prasīts atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Jaunais regulējumsnosaka zaudējumu atlīdzības pieprasīšanu saskaņā ar Administratīvāprocesa likumu, nevis Civilprocesa likumu, kā tas bija līdz tam.Iekšējās kontroles stiprināšana institūcijāsIekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens noefektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldībuinstitūcijās, tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad valsts institūcijupārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību institūcijā, bet nākassecināt, ka ieviesti ir tikai atsevišķi tās pamatelementi. 2012. gada 7. februārīMinistru kabinets atbalstīja Biroja vadītās darba grupas izstrādāto Koncepcijupar korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībāsun tajā piedāvāto trešo risinājuma variantu, kas paredz institūcijām īstenotnoteiktu minimālo korupcijas kontroles pasākumu kopumu, bet attiecībāuz pārējiem izvēlēties, kurš korupcijas kontroles pasākumu virziens tāmbūs prioritārs, ņemot vērā darba specifiku, personāla apsvērumus unlīdzšinējo pieredzi.Fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanaBirojs 2005. gada jūnijā Ministru kabinetā izskatīšanai iesniedza koncepciju„Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu”.Koncepcijā paredzēto risinājumu mērķis bija liegt negodprātīgāmpersonām iespēju ļaunprātīgi nemaksāt nodokļus un apkrāpt valsti, kāarī izmantot likumu nepilnības, legalizējot pretlikumīgā veidā iegūtusfinanšu līdzekļus, tai skaitā pretlikumīgus labumus, kas gūti no koruptīvāmdarbībām. Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumudeklarēšanas likums jeb tā sauktā „nulles deklarācija” tika pieņemta tikaipēc sešiem gadiem un spēkā stājās 2011. gada 15. decembrī.Kriminālatbildība par neatļauta labuma pieņemšanu2009. gada 23. decembrī pēc vairāku gadu intensīva darba stājās spēkāBiroja virzītie grozījumi Krimināllikumā, kas novērsa būtisku trūkumukukuļošanas ierobežošanā valsts vai pašvaldības iestādēs un turpmākparedz kriminālatbildību ne tikai par neatļauta labuma pieprasīšanu, bet arīpar tā pieņemšanu tajos gadījumos, kad tas nav pieprasīts. Tādējādi kopš2009. gada beigām var sodīt, piemēram, arī ārstus, kas pieņem aploksnītes– naudu vai citus mantiskus labumus par kādas darbības izdarīšanu vaineizdarīšanu labuma devēja interesēs. Iepriekš viņus varēja sodīt tikai tajosgadījumos, kad labums tika pieprasīts un pieņemts. Vēl joprojām Saeimanav ņēmusi vērā Biroja iniciatīvu, kas izriet no starptautiskajām prasībām,un paredzējusi kriminālatbildību par prettiesisku labumu došanu valsts vaipašvaldību institūciju darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas.Valsts un pašvaldības mantas iznomāšanas kārtība2005. gadā Birojs nāca klajā ar iniciatīvu par valsts un pašvaldības mantasiznomāšanas kārtību, kas paredzēja skaidri noteikt principus mantasiznomāšanas procesā, tādējādi ierobežojot valsts amatpersonu iespējasrīkoties negodprātīgi. Likumprojekta izstrāde un virzība tika nodotaFinanšu ministrijai, un 2010. gada 8. jūnijā spēkā stājās Ministru kabinetanoteikumi Nr.515 „Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanaskārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveidanosacījumiem”, tiesa, ar plašiem piemērošanas izņēmumiem, kas vēl arvienrada bažas par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu.Valsts un pašvaldības autotransporta izmantošana2010. gadā Birojs sagatavoja un iesniedza priekšlikumus par valsts unpašvaldību autotransporta izmantošanas kārtību, un attiecīgie grozījumilikumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanasnovēršanu” spēkā stājās 2010. gada 1. oktobrī.Lobēšanas atklātībaLai veicinātu lobēšanas atklātumu un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējasvisām personām ietekmēt lēmumu pieņemšanu, Birojs jau 2005. gadā uzsākadiskusiju par tiesisku lobēšanu un tās nošķiršanu no krimināli sodāmāmdarbībām, bet 2007. gadā izstrādāja koncepciju par lobēšanas tiesiskāsreglamentācijas nepieciešamību Latvijā. 2009. gadā pēc Biroja iniciatīvastika pieņemti vai grozīti daudzu institūciju ētikas kodeksi, kas regulēinformācijas par lobēšanas aktivitātēm atklātību, un būtiskāki grozījumilikumā „Par pašvaldībām”, paredzot saistošo noteikumu projektu publiskupieejamību. Birojs vienlaikus arī izstrādāja aizliegtās tirgošanās ar ietekmiregulējuma precizējumu Krimināllikumā, kura grozījumi stājās spēkā2009. gada 23. decembrī. 2012. gadā Birojs izstrādāja Lobēšanas atklātībaslikumprojektu, kurš Valsts sekretāru sanāksmē tika uzsaukts 2012. gada14. jūnijā. Paredzot, ka katra institūcija publisko savā mājaslapā informācijupar komunikāciju ar lobētājiem, likums līdzsvaros dažādu sabiedrības grupulīdzdalību lēmumu pieņemšanā un nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visāmieinteresētajām pusēm iesaistīties lobēšanā, vienlaikus mazinot atsevišķuekonomiski spēcīgāko lobētāju grupu priekšrocības panākt sev labvēlīgulēmumu pieņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās.Pretkorupcijas politikas koordinēšanaBirojs ir izstrādājis vairākus vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentuspretkorupcijas jomā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju2004. – 2008. gadam un pamatnostādnes 2009. – 2013. gadam, un attiecīgipamatnostādņu īstenošanai – divas Korupcijas novēršanas un apkarošanasprogrammas – 2004. – 2008. gadam un 2009. – 2013. gadam, kas nosakarīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus korupcijasnovēršanas un apkarošanas jomas attīstībā konkrētajā laika posmā.Starptautiskā tiesiskā regulējuma piemērošana LatvijāBirojs desmit gadu laikā izstrādājis virkni tiesību aktus, ar mērķi nodrošinātLatvijas pievienošanos starptautiskajiem līgumiem un to nosacījumuieviešanu valstī, piemēram, likumprojektus „Par Konvenciju ar cīņu pretkorupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai EiropasSavienības dalībvalstu amatpersonas” (stājas spēkā 28.09.2005.), „Par EiropasPadomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”(stājas spēkā 09.03.2005.), „Par Eiropas PadomesKrimināltiesību pretkorupcijas konvencijaspapildprotokolu” (stājas spēkā 30.06.2006.) un „ParApvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijaskonvenciju” (stājas spēkā 01.12.2005.).Ministru kabinets 2009. gada 30. jūnija sēdē,izskatot KNAB sagatavoto informatīvo ziņojumu„Par Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 24.oktobra Lēmuma 2008/852/TI par korupcijasapkarošanas kontaktpunktu tīklu ieviešanu”, noteicaKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroju parLatvijas dalībnieku Eiropas Savienības Korupcijasapkarošanas kontaktpunktu tīklā. Kontaktpunktutīkla uzdevumi ir veicināt informācijas apmaiņupar efektīviem pasākumiem un pieredzi korupcijasnovēršanā un apkarošanā un izveidot un uzturētkontaktus starp ES dalībvalstu iestādēm uninstitūcijām, kuru uzdevums ir novērst un apkarotkorupciju. 2011. gada 4. oktobrī spēkā stājāsBiroja sagatavotie Ministru kabineta noteikumi,kas paredz Latvijas pievienošanos Līgumampar Starptautiskās pretkorupcijas akadēmijas kāstarptautiskas organizācijas izveidi, tādā veidāradot juridisku pamatu Latvijas dalībai akadēmijasīstenotajos pasākumos.Ilze DravenieceJuridiskās un personālvadības nodaļas vadītājaPirmie desmit gadi ir pietiekams laiks, lai paskatītos, kas ir izdarīts un kā. Pirmie darbinieki, priekšnieki,satricinājumi, novērtējums, rezultāti. Mērķa un atbildības apzināšanās ir veidojusi Biroju tādu, kāds tas ir šodien.Arī es esmu līdzatbildīga par šo desmitgadi.Nozīmīgus pavērsienus mūsu darbā ir radījusi priekšnieku maiņa, profesionālu darbinieku aiziešana no darbaBirojā. Taču nevienu neatstāja vienaldzīgu fakts, kad kolēģu vidū atradās kāds, kuram gods pār varu ir bijusi tukša frāze.Šajos desmit gados spilgti ir parādījuši sevi tie, kuriem darbs Birojā nav tikai ikdienas rutīna, bet kas vairāk.Biroja desmit gados padarīto vislabāk var raksturot citi, nevis pašu vērtējums. Sabiedrības attieksme, dažādu personuatšķirīgie viedokļi par mums, pārmetumi, skarbi vārdi, atzinība un atbalsts.Atceroties Birojā nostrādāto laiku, katrs no mums var paņemt līdzi vismaz divas atziņas. Pirmkārt, atmiņas,ka ir bijis vismaz viens ļoti grūts laiks, kas lika pārdomāt, vai turpināt darbu Birojā. Otrkārt, šis ir bijis darbs, kas irpiepildīts ar saturu un balstīts uz neatlaidību.Dzimšanas dienā gribu pateikt visiem kolēģiem paldies par sniegto ieguldījumu Biroja darbā, par nesavtīgodarbu, par to, ka nežēlojāt sevi Birojam tik nozīmīgos brīžos, un novēlēt visiem vairāk izturības, apņēmības,saliedētības, attaisnot savus centienus, lai aizejot vari teikt, ka neesi veltīgi šeit strādājis.

22 23Juridisko personu kriminālatbildībasneatrisinātās problēmas2005. gadā Latvijā tika ieviests piespiedu ietekmēšanas līdzekļujuridiskajām personām piemērošanas institūts, kura mērķis ir nodrošinātjuridisko personu atbildību par Krimināllikumā paredzētajiemnoziedzīgajiem nodarījumiem. Pēc Ģenerālprokuratūras datiem kopš2007. gada līdz 2012. gada I pusgadam ir bijuši 11 Kriminālprocesalikuma 439. panta kārtībā uzsākti procesi par piespiedu ietekmēšanaslīdzekļu piemērošanu juridiskajām personām.Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saskata vairākas problēmassaistībā ar procesu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskaipersonai. Kā viena no problēmām minama nosacījums, ka tiesībsargājošoiestāžu amatpersonas kriminālprocesuālos institūtus pret juridiskāmpersonām var uzsākt tikai tad, kad ir noskaidrota konkrēta fiziskā persona,kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs, untai kriminālprocesā likumā noteiktā kārtībā piešķirts aizdomās turētāvai apsūdzētā statuss. Praksē ir sarežģīti noskaidrot personu, kura ir arnodomu rīkojusies juridiskās personas interesēs, turklāt bieži iesaistītopersonu nodarījumos nav subjektīvās puses, kas padara neiespējamupiespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām.Papildus minētajam Kriminālprocesa likuma regulējums attiecībāuz juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanaslīdzekļiem ir nepietiekams. Piemēram, juridiskā persona nevar vienotiesar prokuroru Kriminālprocesa likuma 38.nodaļā noteiktā kārtībā, josaskaņā ar Kriminālprocesa likuma 433.panta pirmo daļu prokurors pēcsavas, apsūdzētā un viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos parvainas atzīšanu un sodu. Nav paredzēta arī iespēja izdalīt kriminālprocesupret juridisko personu atsevišķā kriminālprocesā, jo Kriminālprocesalikuma 391.pants šādu kārtību neparedz. Līdz ar to attiecībā uz juridiskupersonu procesa virzītājs nevar izvēlēties un veikt procesuālās darbības,lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk unekonomiskāk. Turklāt nepieciešams arī risināt neskaidros jautājumus parKrimināllikumā paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanuvalsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.Vienlaicīgi 2011. gada nogalē uzsākās Latvijas atbilstības novērtējumsEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk tekstā –OECD) Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanustarptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk tekstā – Pretkorupcijaskonvencija) prasībām, vēlmi pievienoties kurai Latvija izteica jau2000.gadā. 2012.gada martā OECD Kukuļošanas apkarošanasstarptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (turpmāk tekstā –Pretkorupcijas darba grupa) sanāksmē tika izvērtēta Latvijas kandidatūradalībvalsts statusa iegūšanai. Pēc sanāksmes Birojs saņēma Pretkorupcijasdarba grupas vadītāja Marka Pies (Mark Pieth) vēstuli, kurā Latvijai tieknorādīts uz problēmām, kas Pretkorupcijas darba grupai rada šaubas parLatvijas spēju uzņemties saistības, kas izriet no Pretkorupcijas konvencijas,tai skaitā attiecībā uz jautājumiem par Krimināllikumā paredzētajiemjuridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.Ņemot vērā, ka iestāšanās OECD un attiecīgi pievienošanās OECDPretkorupcijas konvencijai ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, ir svarīgiuzsākt darbības, lai tiktu panākta Latvijas atbilstība minētās konvencijasnosacījumiem.Jānis BaumanisKorupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājsTrīs „ceļi” taisnīgai un savlaicīgai krimināltiesisko attiecībuatrisināšanai jeb kā efektīvi piemērot juridisko personukriminālatbildību2005.gadā, kad notika piespiedu ietekmēšanas līdzekļu juridiskajām personāmpiemērošanas institūta ieviešana kriminālprocesā, raksta autors pauda savu uzskatu,ka šīs represijas var nodrošināt adekvātu pretdarbību gadījumos, kad juridiskās2personas interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu . Pēc septiņiemgadiem minētā atziņa autoram jāgroza, secinot, ka ieviestais represiju piemērošanasprocesuālais regulējums ļauj tikai daļēji nodrošināt adekvātu tiesībsargājošo iestāžuamatpersonu rīcību gadījumos, kad juridiskās personas interesēs fiziska personair izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Viens no minētā secinājuma argumentiem irapstāklis, ka tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas kriminālprocesuālos institūtus pretjuridiskām personām var „iedarbināt” tikai tad, kad ir noskaidrota konkrēta fiziskapersona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs, un taikriminālprocesā, likumā noteiktā kārtībā, piešķirts aizdomās turētā vai apsūdzētāstatuss. Praksē, kad juridiskās personas prettiesiskais nodarījums ir acīmredzams,noskaidrot personu, kura ir ar nodomu rīkojusies juridiskās personas interesēs,nemaz nav tik vienkārši. Piemēram, bieži, lai parakstītu līgumu juridiskās personasinteresēs, tiek piesaistīta persona bez noteiktās dzīvesvietas, kura par līguma saturuneko nezina. Parasti līgums ir angļu valodā un tā persona, kura tos paraksta,šo valodu nepārvalda. Tādējādi juridiskā persona gūst augļus no prettiesiskiemnodarījumiem, taču šo piesaistīto personu nodarījumos izpaliek subjektīvā puse kānoziedzīga nodarījuma pazīme. Šādos gadījumos piespiedu ietekmēšanas līdzekļupiemērošanas institūts ir bezspēcīgs, jo juridiskai personai nevar būt vainas un tonevar saukt pie kriminālatbildības.Kamēr kriminālprocesā nav pieņemts lēmums par personas atzīšanu par aizdomāsturēto vai pieņemta apsūdzība, jo nav noskaidrota atbildīgā persona, juridiskāspersonas nodarījumi (līgumu slēgšana, maksājuma veikšana, īpašuma tiesībuiegūšana) ar noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm paliks „nesodīti”, jo procesavirzītājs nevarēs pieņemt lēmumu par to, ka tiek uzsākts process piespieduietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai.No aizstāvības pozīcijas situācija, ka procesu pret juridisko personu var uzsākttikai tad, kad procesā ir aizdomās turētā persona, arī ir nepieņemama. Proti, kamērnoris kriminālprocess, kurā tiek vākti pierādījumi pret juridisko personu un fiziskaipersonai ir statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, juridiskā personavēl nevar sevi pilnvērtīgi aizstāvēt. Proti, kriminālprocesā, kur nav aizdomās turētāsvai apsūdzētās personas, nevar būt arī juridiskās personas pārstāvis, kurš būtuapveltīts ar pilnvērtīgajai aizstāvībai nepieciešamajām tiesībām un pienākumiem.Jāatzīst, ka visvairāk problēmu ir ar procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļupiemērošanu. Kriminālprocesa likuma 93.panta trešā daļa paredz, ka par juridiskāspersonas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks.Minētais ierobežojums rada problēmas. Piemēram, ja juridiskā persona sastāvno vienas vai divām fiziskām personām, kuras nopratinātas kā liecinieki, betaizdomās tiek turēta cita persona, kura, rīkodamās individuāli, izdarījusi noziedzīgunodarījumu juridiskās personas interesēs. Praksē par juridiskās personas pārstāvitiek pilnvarots zvērināts advokāts. Pratinot šādu pārstāvi, procesa virzītājs nevarēsiegūt objektīvu informāciju par noziedzīga nodarījuma apstākļiem un juridiskāspersonas faktisko rīcību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu. Faktiski šādā statusāzvērināts advokāts var rīkoties pretēji Kriminālprocesa likuma 86.panta otrajā daļānoteiktam. Proti, advokāts aizvieto juridisko personu, pārstāv juridisko personuprocesuālās darbībās un pauž juridiskās personas „subjektīvo” viedokli, proti, izsakasavu attieksmi pret aizdomām vai apsūdzību, sniedz liecību, izvēlās vienkāršākuprocesu un īsteno tiesības uz pēdējo vārdu.Vispretrunīgākā kriminālprocesuālā norma ir Kriminālprocesa likuma 59.pantaceturtā daļa, kura paredz, ka juridiskai personai aizstāvības īstenošanas pamatsir prokurora izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgunodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.. Savukārt Kriminālprocesalikuma 439.panta otra daļa paredz, ka process piespiedu ietekmēšanas līdzekļupiemērošanai juridiskajai personai notiek ne tikai tā kriminālprocesa ietvaros,kurā pie kriminālatbildības ir saukta fiziskā persona, bet arī tā kriminālprocesaietvaros, kurā fiziskā persona atzīta par aizdomās turēto. Tātad, ja par fiziskopersonu pieņēmumu izteica izmeklētājs, pieņemot lēmumu par personas atzīšanupar aizdomās turēto, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 59.panta ceturto daļu,šajā kriminālprocesā juridiskās personas pārstāvis savas tiesības uz aizstāvību varēssākt baudīt tikai kriminālvajāšanas etapā. Viņam nebūs saskaņā ar Kriminālprocesalikuma 66.panta pirmās daļas 15.punktu tiesības liecināt vai atteikties liecināt,saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 66.panta pirmās daļas 16.punktu tiesībaspieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tāspiekrišanu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 66.panta pirmās daļas 17.punktuizlīgt ar cietušo un citu aizdomās turētās personas tiesību. Taču procesa virzītājs –izmeklētājs, gan būs tiesīgs nopratināt juridiskās personas pārstāvi un šis pārstāvistiks pratināti kā liecinieki. Šāds juridiskās personas pārstāvja tiesību uz aizstāvībuierobežojums, autoraprāt, pārkāpj Kriminālprocesa likuma 18.pantā paredzētuprocesuālo pilnvaru līdzvērtību.Spēkā esošās kriminālprocesuālās normas neļauj taisnīgi noregulēt visaskrimināltiesiskās attiecības gadījumos, kad šajās attiecībās piedalās juridiskā persona.Piemēram, juridiskā persona nevar vienoties ar prokuroru Kriminālprocesa likuma38.nodaļā noteiktā kārtībā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 433.panta pirmodaļu, prokurors pēc savas paša, apsūdzētā un viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgtvienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Taču, saskaņā ar šī brīža krimināltiesiskoteoriju, juridiskā persona nevar būt vainīga un tai nepiemēro sodu. Turklātkriminālprocesu pret juridisko personu nevar izdalīt atsevišķā kriminālprocesā,jo Kriminālprocesa likuma 391.pants šādu kārtību neparedz, tādēļ attiecībā uzjuridisku personu procesa virzītājs nevar, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma382.panta pirmo daļu, izvēlēties un veikt procesuālās darbības, lai nodrošinātukriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Tie irtikai daži piemēri. Ņemot vērā to, ka process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļupiemērošanu Kriminālprocesa likumā pamatā ir reglamentēts tikai piecos pantos(Kriminālprocesa likuma 439.-441., 547.-548.pants), tad piemēru tam, kā juridiskāspersonas tiek ierobežotas kriminālprocesā, ir daudz.Lai atrisinātu samilzušās problēmas saistībā ar juridiskās personas „atbildību” pastāvvairāki „ceļi”.Pirmais „ceļš” saistīts ar konceptuālu kriminālatbildības institūta būtības pilnveidi,kurā juridiskā persona tiek atzīta par noziedzīga nodarījuma subjektu. Tādējāditiks prezumēts, ka juridiskā persona tiek saukta pie kriminālatbildības un sodīta.Šāds risinājums neprasīs būtiski grozīt Kriminālprocesa likumu, jo visas normas,kas attieksies uz fizisko personu, kura īsteno aizstāvību, attieksies arī uz juridiskupersonu, kura īsteno aizstāvību. Dotās autora pārdomas, nenoliedzami tiks pakļautaskritikai, jo tās grauj Latvijas kriminālatbildības institūtu kā represīvo aparātu pretatsevišķo vienu fizisko personu. 2005.gadā par autora rakstu profesors U.Krastiņšrakstīja: „J.Baumanis jau sava raksta sākumā pieļauj nopietnu neprecizitāti, kuruarī turpmāk atkārto, apgalvojot, ka ar Saeimas 2005.gada 5.maija likumu noteiktajuridisko personu kriminālatbildība. Tāds secinājums ir pilnīgi pretējs šā likumajēgai, jo tas neparedz juridiskās personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā– viņas vārdā un pilnvarojumā to izdara fiziska persona, kura tad arī atbild saskaņā3ar attiecīgo Krimināllikuma pantu” . Taču, jāatzīst, ka daudzās valstīs (Anglija,ASV, Itālija, Kanāda, Nīderlande, Francija, Vācija) pastāv juridiskās personas4kriminālatbildība un juridiskās personas ir subjekti. Bet Latvijā, attiecībā pretjuridisko personu, kriminālprocesā jāveido alternatīvā terminoloģija. Piemēram,jārisina krimināltiesiska dilemma, ka juridiskai personai nav un nevar būt vainaskā psihiskās attieksmes. Tādējādi jāparedz, ka attiecībā uz juridisko personu, arjēdzienu: „vainas atzīšana”, jāsaprot „noziedzīga nodarījuma atzīšana”. Visur, kur tiekizmantots jēdziens: „sodīšana”, piemēram, Kriminālprocesa likuma 25.panta septītajādaļā, ar šo jēdzienu jāsaprot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošana utt.Juridiskās personas atzīšana par noziedzīga nodarījuma subjektu prezumē atkāpšanosno tradicionālās kriminālatbildības izpratnes un sociālās vainas atzīšanas.Otrais „ceļš”, kas ļautu atrisināt praksē pastāvošās problēmas un taisnīgi noregulētkrimināltiesiskās attiecības, kurās iesaistīta juridiskā persona, saistīts ar piespieduietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesa evolūciju. Proti, kriminālprocesam,piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļusjuridiskajai personai jākļūst par patstāvīgu atsevišķuprocesu, nevis kriminālprocesa sastāvdaļu, kurāpie kriminālatbildības tiek saukta fiziskā persona,analoģiski kā process medicīniska vai audzinošarakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai. Šajā gadījumā,atzīstot kriminālprocesu, piemērojot piespieduietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai, paratsevišķu procesu, diskusijai var pakļaut jautājumu, vaišo procesu dēvēt par kriminālprocesu vai vienkārši parprocesu, kā tas tiek darīts procesos par medicīniskā vaiaudzinošā rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Tačuautoram šķiet dīvaini, ka Kriminālprocesa likumā tiekreglamentēti procesi, kas nav kriminālprocesi. Minētāsdīvainības saknes nenoliedzami arī meklējamas vainasinstitūtā.Nenoliedzami, ka, lai taisnīgi un savlaicīgi varētuatrisināt krimināltiesiskās attiecības, nepieciešams,lai procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļupiemērošanu varētu izdalīt atsevišķā lietvedībā unsavlaicīgi nosūtīt prokuratūrai kriminālvajāšanai, kasļautu prokuroram savlaicīgi izvēlieties vienkāršākokriminālprocesa veidu, kuru starpā varētu būtkrimināllietas pabeigšana vienošanās procesā. Laigan šobrīd šāds institūts attiecībā pret juridiskopersonu teorētiski ir paredzēts (skat. Kriminālprocesalikuma 94.panta pirmā daļa un 70.panta pirmās daļas5.punktu), tomēr, šobrīd šo procesu nav iespējamsizdalīt atsevišķā lietvedībā un, kā jau iepriekš autorsnorādīja, vienošanās notiek par vainu un sodu. Tačujuridiskai personai nav vainas un viņai nevar tiktpiemērots sods.Trešais „ceļš” saistīts ar iepriekš izklāstīto iespējamorisinājuma veidu, proti, noteikt atsevišķus noziedzīgusnodarījumus, par kuriem kriminālprocess par piespieduietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personaivar notikt, neidentificējot fizisko personu, kura izdarījusinoziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs.Analoģiski kā tas tiek formulēts Šveices Konfederācijas5Krimināllikuma 102.panta otrajā daļā. Minētā normaparedz, ka juridisko personu var saukt pie atbildībasneatkarīgi no fiziskās personas kriminālatbildības,gadījumos, kad tiek izdarīti konkrēti noziedzīginodarījumu, kuru klāstā ietilpst noziedzīga organizācija,noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un kukuļošana.2345Baumanis, J. Par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu būtību.No: Jurista Vārds, 2005. Nr.41.Krastiņš, U. Krimināltiesību teorija un prakse. Viedokļi,problēmas, risinājumi 1998-2008.Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009. 206.lpp.Волженкин Б. В. Уголовная ответственностьюридических лиц. Cанкт-Петербург:Санкт-Петербургский Юридический институтГенеральной прокуратуры РоссийскойФедерации, 1998, С. 18-19. ISBN 5890940422Schweizerisches Strafgesetzbuch. [online]Skatīts: 02.08.2012.Pieejams: http://www.admin.ch/ch/d/sr/311_0/a102.html

Starptautiskā sadarbībaNo palīdzības saņēmēja par palīdzības sniedzējuBiroja starptautiskās sadarbības mērķis ir stiprināt tā spēju efektīvi novērstun apkarot korupciju un nodrošināt Latvijas starptautisko saistību izpildipretkorupcijas jomā.Sākotnēji 2002. gadā Biroja starptautiskā sadarbība bija vērsta uznepieciešamās pieredzes un resursu apgūšanu. Viens no galvenajiemBiroja uzdevumiem toreiz bija nodrošināt nepieciešamo ārvalstu pieredziun praksi, un sadarbības veidošana ar partnerdienestiem ārvalstīs. Birojsīstenoja vairākus starptautisko organizāciju un ārvalstu finansētus projektus,ar kuru palīdzību tika iegūts gan materiāltehniskais nodrošinājums, gan arekspertu starpniecību tika apgūta citu valstu pieredze korupcijas novēršanā,apkarošanā un politisko partiju finansēšanas kontrolē.Lai veicinātu pieredzes apmaiņu un attīstītu sadarbību korupcijasnovēršanā un apkarošanā, Birojs ir noslēdzis divpusējas vienošanās parsadarbību ar Lietuvas Īpašas izmeklēšanas dienestu un ar KirgizstānasRepublikas Nacionālo korupcijas novēršanas aģentūru. Papildus tam Birojscieši sadarbojas ar kolēģiem Igaunijas Drošības policijā, Polijas CentrālajāPretkorupcijas dienestā, Austrijas Federālajā Pretkorupcijas dienestā,Lielbritānijas Smago organizētās noziedzības noziegumu izmeklēšanasaģentūrā, utt.Birojam intensīvi strādājot, ir uzkrāta ievērojama pieredze gan korupcijasnovēršanā, gan apkarošanā, kas ir starptautiski novērtēta un pieprasīta.Kā apliecinājums tam ir daudzskaitlīgās citu valstu pārstāvju vizītesBirojā ar mērķi apgūt Latvijas pieredzi cīņā ar korupciju, kā arī Birojaaktīvā loma dažādos gan starptautisko organizāciju, gan ārvalstu rīkotajospretkorupcijas pasākumos un iniciatīvās, kā arī diskusijās un jautājumurisināšanā par pretkorupcijas jautājumiem.24 25Saistību izpildeLatvija ir pievienojusies visiem svarīgākajiem starptautiskajiempretkorupcijas līgumiem un iniciatīvām, un aktīvi līdzdarbojas toieviešanā un savstarpējos valstu novērtējumos.Latvija ir pievienojusies:ANO Pretkorupcijas konvencijaiKonvencijai par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas EiropasKopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstuamatpersonasEiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai,tās PapildprotokolamEiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencijaiLatvija ir dalībvalsts:Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO)Eiropas Savienības Pretkorupcijas tīklāStarptautiskā pretkorupcijas akadēmijāBirojs saņēmis palīdzību no:Eiropas Savienības (PHARE, OLAFHercule programma, Eirojust)Pasaules BankasASVFrancijasJapānasLielbritānijasSomijasVācijasKNAB ir uzņēmis delegācijas no:AlbānijasArmēnijasAzerbaidžānasBaltkrievijasBulgārijasGruzijasHorvātijasKazahstānasKirgizstānasKosovasMaķedonijasMelnkalnesMoldovasRumānijasTadžikistanasTurkmenistānasUkrainas

Sabiedrības izglītošana uninformēšanaLai sekmētu korupcijas izplatības mazināšanos, KNAB regulāri izglīto uninformē gan sabiedrību, gan valsts amatpersonas. Tiecoties uz veiksmīguvalsts pretkorupcijas politikas īstenošanu, Birojs izstrādā metodiskosmateriālus un veic sabiedriskās domas aptaujas, organizē un vadaizglītošanas seminārus, iesaista sabiedrību pretkorupcijas pasākumuīstenošanā, informē to par atklātajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiemnodarījumiem, kam ir būtiska loma korupcijas profilaksē, jo tādējādicilvēki tiek brīdināti par atbildību par prettiesiskām darbībām, un līdz ar totiek mazinātas iespējas pārkāpt likumu nezināšanas dēļ.Amatpersonu un sabiedrības izglītošanas pasākumiPēdējo sešu gadu laikā Birojs ir izglītojis vairāk nekā divus tūkstošus valstsamatpersonu ik gadu, kopumā aptverot gandrīz 16 tūkstošus personuun vadot vairāk nekā četrus simtus semināru (skat. 8. attēlu). Izglītojotsabiedrību par korupciju un tās negatīvajām sekām, Biroja mērķis ir radītizpratni par šo parādību, paaugstināt iedzīvotāju tiesisko apziņu un veicinātsabiedrības neiecietīgu attieksmi pret visu veidu korupcijas izpausmēm.8. attēls Īstenotie izglītošanas pasākumi un dalībnieku skaits(2006. gads – 2012. gada I pusgads)Lai mazinātu amatpersonu izdarīto administratīvo pārkāpumu skaitu, 2004.gadā Birojs uzsāka valsts un pašvaldību institūciju darbinieku izglītošanu,semināros skaidrojot ne tikai to, kas ir korupcija un kādi ir tās izpausmesveidi, bet arī vēršot dalībnieku uzmanību uz veicamajiem pasākumiem unnepieciešamo rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai. Lekcijās Birojaspeciālisti sniedz normatīvo aktu skaidrojumus par valsts amatpersonāmnoteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, izklāstot piemērus unkopīgi analizējot situācijas. Semināros Birojs pievērš īpašu uzmanībuētiskuma veicināšanai valsts pārvaldē, jo valsts amatpersonai, kas vienmērcenšas rīkoties godprātīgi, nebūs nepieciešama ārējā uzraudzība unpat vislielākā korupcijas riska apstākļos tā neiesaistīsies prettiesiskosdarījumos. 2007. gadā ir uzsākta sadarbība ar Latvijas augstskolām,informējot un izglītojot studentus par korupcijas izplatību un izpausmēm,tās ierobežošanas krimināltiesiskajiem aspektiem.Kopš 2008. gada Birojs elektroniskā formā vairākas reizes gadā izdodinformatīvu izdevumu. Tas galvenokārt valsts amatpersonas informē paraktualitātēm pretkorupcijas jomā, izglīto par interešu konflikta novēršanasiespējām un palīdz risināt konkrētas problēmsituācijas. Tāpat vairākasreizes gadā tiek rīkotas publiskās diskusijas par aktuāliem pretkorupcijasjautājumiem un informatīvi semināri ar mērķi skaidrot izmaiņasnormatīvajos aktos.Sociālās kampaņas2007. gada ziemā Birojs organizēja sociālo kampaņu ar devīzi „Korupcijair varas prostitūcija”, kuras laikā televīzijā un radio tika pārraidītsklips, medijos izvietotas reklāmas un baneri, izmantota mājaslapawww.pretkorupcija.lv, atklājot korupcijas būtību – varas pirkšanu unpārdošanu savtīgu iemeslu dēļ. Kampaņas mērķis bija veidot iedzīvotājunegatīvu attieksmi pret koruptīvu darbību amorālo būtību, sasaistot to arsabiedrības plaši nosodīto prostitūciju. Lielākais kampaņas panākums bijatas, ka tā izraisīja debates medijos un sabiedrībā, kas atspoguļojās pat avīzēspublicētās karikatūrās.Starptautiskā pretkorupcijas dienaBirojs ir iedibinājis tradīciju decembrī atzīmēt Apvienoto NācijuOrganizācijas (ANO) Starptautisko pretkorupcijas dienu, pievēršotsabiedrības uzmanību cīņai ar korupciju. Starptautisko pretkorupcijasdienu sāka atzīmēt 2004. gada 9. decembrī, kad apritēja gads kopšparakstīšanai tika atvērta ANO Pretkorupcijas konvencija. Par godu9. decembrim pirmos divus gadus KNAB rīkoja preses konferences,iepazīstinot sabiedrību ar Biroja darbības rezultātiem, bet pēdējos sešusgadus pretkorupcijas dienas atzīmēšana ir kļuvusi vērienīgāka – tiek rīkotigan konkursi jauniešiem, gan atvērto durvju dienas:2006. gads – bērnu un jauniešu plakātu un karikatūru konkurss„Vieglai naudai smagas sekas...”. Konkursā jaunieši ar radošiemlīdzekļiem pauda savu attieksmi pret interešu konfliktu, kukuļošanuun dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;2007. gads – publiskā diskusija par dāvanu pieņemšanasierobežojumiem valsts amatpersonām „Tavam NĒ ir nozīme”;2008. gads – radošo darbu konkurss „Ceļvedis godprātīgai amatapienākumu pildīšanai valsts pārvaldē”. Konkursa dalībniekipiedalījās „Pretkorupcijas skolas” nodarbībā un sagatavojaaicinājumu valsts amatpersonām, kā nodrošināt godprātīgu rīcībuun pienākumu pildīšanu;2009. gads – pastkartīšu skiču konkurss „Nosūti sveicienuamatpersonai!”. Labākais darbs „Korumpēta indivīda cikls” tika„Tam, ka Latvija kļuvusi par seksa lielvalsti, varētu piekristtikai tādā gadījumā, ja pie prostitūcijas pieskaita citupērkamības paveidu — korupciju.Jo ar ko tās, kas pārdod savu miesu, ir sliktākas par tiem, kastirgojas ar ietekmi un savām valsts amata pilnvarām? Ar koPērnavas un Čaka ielas m… ir nožēlojamākas, piemēram, parpilsētu būvvalžu vadītājiem, tiesnešiem, deputātiem vai Rīgasceļu policijas amatpersonām, kuras agresīviem šoferiem vaidzērājiem pie stūres par naudu pasludina brīvlaišanu?”Aivars Pastalnieks. „Republika.lv” , Nr.4(49) 2007Sauksim lietas īstajos vārdos:KORUPCIJAIR VARASPROSTITŪCIJA26 27izdots kā pastkarte, kas simboliski atspoguļo cilvēka dzīvi trīssituācijās – kad vēl neesi korumpēts, kad jau esi korumpēts un kadtevi jau pieķer noziegumā (skat. attēlu);2010. gads – atvērto durvju diena. Ikvienam interesentam iespējatikties ar darbiniekiem un uzzināt vairāk par KNAB darba specifiku,izmeklējot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus un saucot valstsamatpersonas pie administratīvās atbildības;2011. gads – video konkurss jauniešiem sadarbībā ar ASV vēstniecībuun Amerikas Tirdzniecības Palātu Latvijā, veicinot jauniešu izpratnipar korupcijas radītajām sekām un aicinot aktīvi iesaistīties tāsizskaušanā. Laurus plūca kāda ģimnāzista veidots video, kurā attēlotidivi pašvaldības attīstības scenāriji – posts, ja amatpersonas pieņemkukuli un izaugsme, ja nepiekrīt nelikumīga labuma gūšanai.Sabiedriskā konsultatīvā padomeApzinoties nepieciešamību nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalībuvalsts korupcijas novēršanas politikas veidošanā, 2004. gada aprīlī tikaizveidota Biroja Sabiedriskā konsultatīvā padome. Tajā šobrīd darbojas16 nevalstiskās organizācijas (NVO), kuru līdzdalībai ir būtiska lomaaktuālu korupcijas problēmu risināšanā. Uzklausot NVO pārstāvjuieteikumus un rekomendācijas, tiek ne tikai uzturēta saikne ar sabiedrību,bet arī stiprināta Biroja darbība. Konsultatīvā padome ir sniegusinozīmīgu atbalstu Biroja darbam, piemēram, izstrādājot rekomendācijaskorupcijas risku novēršanai veselības aprūpes jomā un tiesu sistēmasnostiprināšanai, apspriežot Biroja virzītos tiesību aktu projektus un,piemēram, 2007. gadā publiski iestājoties pret Valsts drošības iestāžulikuma izmaiņām, kas apdraudēja institūciju neatkarību.Sabiedriskās domas izpēteLai Birojs varētu īstenot savas funkcijas unnoteikt prioritārās darbības jomas, kā arī mērītupretkorupcijas politikas rezultātus, svarīgi pētītkorupcijas izplatību un izmaiņas sabiedrībasattieksmē pret korupciju. Birojam līdz šim bijuširesursi iniciēt piecus socioloģiskos pētījumus:2005. gads – iedzīvotāju aptauja„Pieredze saskarsmē ar korupcijasproblēmām”, Pētījumā tika secināts,ka vairāk nekā ¾ aptaujāto nav nāciesizmantot neoficiālos paņēmienus, kārtojotjautājumus, kas saistīti ar pasesiegūšanu, saskaroties ar nodokļu administrēšanu,deklarāciju iesniegšanu, auditiem,veicot autotransporta reģistrācijuvai tehnisko apskati, kārtojot lietaspašvaldībās, saskaroties ar Valsts policijuun iekārtojot bērnus skolā, bērnudārzāvai stājoties augstskolā;2006. gads – „Valsts amatpersonuzināšanas un izpratne par korupcijasnovēršanas un apkarošanas jautājumiem”,pirmo reizi skaidrojot, kādsir amatpersonu izglītotības līmenis unattieksme par pretkorupcijas jautājumiem.Lai gan neviens no aptaujātajiemnebija pareizi atbildējis uz visiem zināšanupārbaudes jautājumiem, rezultāti ļāvasecināt, ka normatīvos aktus korupcijasnovēršanas jomā vislabāk pārzina tiesusistēmas darbinieki un augstākā līmeņaamatpersonas;2007. gads – „Iedzīvotāju attieksme pretKorupcijas novēršanas un apkarošanasbiroju”, kuras ietvaros iedzīvotājiemlūdza raksturot, cik lielā mērā viņiuzticas Birojam, kā arī paskaidrot savunostāju – kāpēc viņi tam uzticas vaineuzticas. Aptaujā respondentiem tikalūgts arī sniegt vērtējumu par Birojadarbu pēdējā gada laikā;2007. gads – visaptveroša iedzīvotājusocioloģiskā aptauja par korupcijas izplatībuLatvijā „Iedzīvotāju attieksmepret korupciju”, uzdodot jautājumuspar iedzīvotāju uzskatiem par dažādu institūcijugodīgumu, kā arī par iedzīvotājupieredzi saskarsmē ar institūcijām, lainoskaidrotu, vai kārtojot lietas iestādēs,bija nepieciešami kādi neoficiāli maksājumivai darījumi;2011. gads – pirmo reizi tika veikta Latvijasuzņēmēju socioloģiskā aptauja,kas atspoguļo uzņēmēju uzskatus par korupcijasizplatību komercdarbības vidē,kā arī pieredzi gan jautājumu kārtošanādažādās valsts un pašvaldību institūcijās,gan saskarsmē ar korupcijas problēmām.Pētījumā cita starpā secināts, ka zemalīmeņa jeb administratīvās korupcijas izplatībasamazinās, atsevišķās jomās tiekuzskatīta pat par gandrīz neeksistējošu.

28 29Metodiskie materiāliLai nodrošinātu nepieciešamo zināšanu līmeni un sniegtu rekomendācijas,kā mazināt korupcijas riskus institūcijās, viens no KNAB uzdevumiem irsagatavot izglītojošus materiālus un sniegt ieteikumus valsts un pašvaldībuinstitūcijām. Līdz šim Birojs ik gadu ir izdevis ne tikai bukletus unrokasgrāmatas, bet arī noteiktai tēmai veltītas vadlīnijas un rekomendācijaskorupcijas risku novēršanai valsts un pašvaldību institūcijās:2004. gads – „Interešu konflikta novēršanas un atklāšanas rokasgrāmatapašvaldību amatpersonām”. Informatīvs materiālspašvaldību vadītājiem, deputātiem un izpilddirektoriem par likuma“Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”piemērošanu;2004. gads – „Partiju finansēšanas sistēma Latvijā” – izdevums tapissadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru Providus. Pārskatāmāveidā sniedz informāciju par politisko partiju finansēšanas kārtību,ierobežojumiem partiju ienākumos un izdevumos un veidu, kā partijāmjāatskaitās sabiedrībai par saviem ienākumiem un izdevumiem;2005. gads – „Ētika valsts amatpersonu darbībā” – palīdz valstsamatpersonām un citiem atbildīgajiem darbiniekiem apzināt ētikasnozīmi savā darbā un vairojot sabiedrības uzticēšanos valsts varai;2006. gads – „Ētikas kodekss valsts un pašvaldību iestādē” – sniedzpraktisku informāciju iestādēm, kuras vēlas izveidot savu ētikaskodeksu. Izdots arī elektronisks materiāls „Publiskās pārvaldes ētikasmateriālu krājums” (trīs kompaktdiski);2007. gads – „Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi” un durvjupiekars „Ar dāvanām un kukuļiem lūdzu netraucēt!”, kas guva plašupopularitāti un vēl gadiem ilgi rotāja valsts un pašvaldību iestāžudarbinieku kabinetus;2008. gads – rokasgrāmatas interešu konflikta novēršanas vadlīnijaspolicistiem, civildienesta ierēdņiem, iestāžu vadītājiem unvalsts amatpersonām kapitālsabiedrībās un ostās, kuras pēc Birojapasūtījuma izstrādā Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Tajāsuzskatāmā veidā skaidroti aizliegumi un ierobežojumi, kas noteiktilikumā par interešu konfliktu, un aplūkotas praksē sastopamās problēmas.„Providus” sagatavoja arī ziņojumu „Korupcijas riski EiropasSavienības Kohēzijas fonda līdzekļu administrēšanā”, kurā ietvertaKohēzijas fonda līdzekļu apguves mehānismu analīze, īpašu uzmanībupievēršot korupcijas riskiem;Diāna KurpnieceKorupcijas novēršanas nodaļas vadītāja2009. gads – „Vadlīnijas par iestāžu korupcijas risku identificēšanu,vadību un pretkorupcijas pasākumiem” un pretkorupcijas pasākumuplāna paraugs elektroniskā formā – vērš iestāžu vadītāju uzmanībuiekšējās kontroles nepieciešamībai, kas mazina ne tikai riskus, betilgtermiņā arī izmaksas;2009. gads – „Vadlīnijas korupcijas un interešu konflikta riskumazināšanai, veicot mazos iepirkumus” – sniedz ieteikumuskorupcijas risku mazināšanai iepirkumu procedūrās;2009. gads – „Iekšējās kontroles standarti pretkorupcijas organizatoriskopasākumu kontekstā” – palīgs korupcijas risku novēršanā;2010. gads – KNAB informatīvais buklets mudina ziņot parkoruptīviem gadījumiem;2010. gads – „Atšķirība starp tiesisku lobēšanu un korupciju” –skaidro lobēšanas un noziedzīga nodarījuma tirgošanās ar ietekmijuridisko nošķīrumu;2010. gads – „Rekomendācijas korupcijas risku novēršanai tiesībsargājošajāsinstitūcijās” – identificē būtiskākos riskus Valsts policijā,Valsts robežsardzē un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē unsniedz rekomendācijas to novēršanai;2011. gads – „Korupcijas risku analīze par būvniecības procesuuzraudzību būvatļauju izsniegšanas posmā Latvijas pašvaldībās”– identificē un analizē pastāvošos korupcijas riskus būvatļaujuizsniegšanas procedūrā Latvijas pašvaldībās;2011. gads – „Riski rīcībā ar pašvaldības mantu” – korupcijas riskuanalīze par pašvaldības iestāžu amatpersonu un darbinieku rīcību armantu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kārtībai par rīcību ar dienestatransportlīdzekļiem;2011. gads – „Vadlīnijas korupcijas risku novēršanai Publiskoiepirkumu likumā noteikto izņēmumu piemērošanā” – iepirkumaprocedūru izņēmumu analīze un rekomendācijas risku novēršanai;2011. gads – „Vadošo valsts pārvaldes iestāžu un to padotībasiestāžu pašnovērtējums par iekšējo pretkorupcijas pasākumuīstenošanu” – institūciju pašnovērtējuma aptauju vērtējums parpraksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā.Korupcijas novēršanas efektivitātes novērtējumsNozīmīgs Biroja īstenotās pretkorupcijas politikas efektivitātes rādītājs ir sabiedrības neiecietība pret korupciju, jotās mazināšana nav iespējama bez sabiedrības līdzdalības. Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, Biroja darbībaslaikā sabiedrības iecietība pret korupciju ir būtiski mazinājusies (divu gadu laikā no 39% līdz 32%). Pa šo laikunotikusi iedzīvotāju uzskatu polarizēšanās jautājumā par gatavību dot kukuli valsts amatpersonai: ievērojamipalielinājies noteikto atbilžu „Nē” un „Jā” skaits (attiecīgi par 14,1% un 3,7%). Kā redzams, kategorisko atbilžu „Nē(korupcijai)” skaits ir pieaudzis daudz straujāk, aptaujātajiem atbildot uz jautājumu „Vai Jūs personiski esat gatavsdot kukuli valsts amatpersonai, ja tas būtu būtiski Jūsu vai Jūsu radinieku interesēs un problēma tiktu atrisināta?”(skat. 9. attēlu). Gatavību dot kukuli 2009. gadā visbiežāk – vairāk nekā 40% – pauduši aptaujātie vecumā no 18līdz 34 gadiem. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2009. gadā aptaujātie iedzīvotāji, kuri vecāki par 34 gadiem, daudz retāksnieguši atbildi, ka ir gatavi dot kukuli.“Vai Jūs personiski esat gatavs dot kukuli valsts amatpersonai,ja tas būtu būtiski Jūsu vai Jūsu radinieku interesēs un problēma tiktu atrisināta?”9.attēls Sabiedrības gatavība maksāt kukuli valsts amatpersonām(11.2007. un 11.2009. aptauju datu salīdzinājums)Dati: SKDSPētot Latvijas iedzīvotāju personisko pieredzi saskarsmē ar korupciju, 2009. gadā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju(58%) norādīja, ka pēdējā gada laikā ar korupciju nav saskārušies. Salīdzinot 2005., 2007. un 2009. gadā veiktopētījumu rezultātus, atbildi „nav personiski saskāries ar korupciju” pēdējās divās aptaujās iedzīvotāji norādīja biežāk(gan 2007. gadā, gan 2009. gadā 58%) nekā 2005. gadā (52%) (skat. 10. attēlu). Visās administratīvās korupcijasizplatības jomās cilvēku pieredze liecina, ka korupcijas ietekme samazinās un virkni jautājumu ir iespējams nokārtotbez neoficiāliem maksājumiem, dāvanām vai sakariem, tomēr joprojām pastāv milzīga atšķirība starp iedzīvotājupozitīvu personisko pieredzi saskarsmē ar institūcijām un sabiedrības priekšstatiem par korupcijas izplatību Latvijā.Nav personiski saskāries ar korupciju, %6Dati no K. Vintišas disertācijas „Darbinieku rezultativitātesvadīšanas sistēmu efektivitāte un tāsuzlabošanas iespējas valsts pārvaldē”„Pajautājiet jebkuram garāmgājējam „uz ielas”, kāda rīcība viņam šķiet neētiska: ikviens precīzi atpazīsnepieļaujamas uzvedības veidus, bet, tiklīdz šis pats cilvēks nonāks ietekmīgā amatā, tā, ak vai: paškontrole zūd, unpaša iepriekš nosodītajai rīcībai rodas desmitiem attaisnojumu”. Šis Lietuvas Seima ētikas komisijas bijušās vadītājasJolantas Petkevičienės izteikums atbilst arī situācijai Latvijā: likumus nav tik grūti uzrakstīt, cik tos ievērot. Vēlgrūtāk ir būt par piemēru citiem. Efektīva korupcijas izskaušana lielākoties ir meklējumu ceļš uz optimālu darbaorganizāciju: godprātību, krietnumu, cīņu pret sīkmanīgo blēdi sevī pašā un līdzstrādniekos.Uzvaras šai cīņā nav un nevar būt KNAB viena paša sasniegums: pēc desmit gadiem skaidri redzami tie iestāžuvadītāji un viņu padomdevēji valsts pārvaldē, kas, nospraužot sev un saviem darbiniekiem stingras ētiskās robežas,ir panākuši, ka par viņu vadītajām organizācijām teju 90% uzņēmēju saka: „Korupciju tur nevaru iedomāties”. Untomēr... vēl arvien daudzi vadītāji norobežojas gan no sabiedrības, gan arī padoto darbinieku viedokļa. Dati liecina,ka darba ņēmēji valsts pārvaldē ētiskumu darba attiecībās vērtē augstu: kā sesto svarīgāko kompetenci no 22, kamēr6vadītāju vērtējumā tā ir tikai 22. vietā no 27. Tas ir KNAB nākotnes uzdevums: panākt, ka tiesiska un ētiska valstsir arī valsts augstāko amatpersonu mērķis.Par ētikas un labas pārvaldības jautājumiem Korupcijas novēršanas nodaļai ir izdevies personiski uzrunāttūkstošiem Latvijas amatpersonu, sniegt simtiem ieteikumu korupcijas risku mazināšanai, būt par KNAB „balsi”gan saziņā ar medijiem, sabiedrību, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu vēstniecībām. Viens no lielākajiempanākumiem ir tas, ka ar KNAB viedokli rēķinās un daudzas iestādes pēc pašu iniciatīvas aicina mūs vadīt pavisamne obligātās pretkorupcijas mācības, lūdz skaidrojumus un padomus, bet nevaram aizmirst, ka arī padomdevējaiiestādei ir jākļūst par paraugu.10. attēls „Vai esat personiski saskāries ar korupciju pēdējo 2 gadu laikā?”(01.2005., 11.2007. un 11.2009. aptauju datu salīdzinājums)Dati: SKDS

30Interešu konflikta novēršanassistēma Latvijā: nepieciešamieuzlabojumiKopš likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk– Likums) pieņemšanas 2002.gadā 25.aprīlī ir pagājuši desmit gadi. Efektīva likumapiemērošanas kontrole tika uzsākta līdz ar Korupcijas novēršanas un apkarošanasbiroja darba uzsākšanu. Biroja kontroles un skaidrojošā darba rezultātā katrāinstitūcijā ir ieviestas procedūras Likuma ievērošanas uzraudzībai, tomēr vēl arvienpastāv nepilnības, par kuru novēršanu ir jāturpina debates: par valsts amatpersonudeklarēšanās sistēmu, faktiskajiem interešu konfliktiem pašvaldībās, nevalstiskoorganizāciju (turpmāk – NVO) un privāto kapitālsabiedrību rīcībā ar publiskajiemresursiem. Neatrisināti jautājumi vēl ir saistīti ar komercdarbības ierobežojumuattiecināšanu uz visām tām personām, kuru rīcībā varētu būt saskatāms interešukonflikts, kā arī ziedojumu pieņemšanu publiskām vajadzībām.Informatīvā ziņojuma “Par valsts amatpersonu deklarācijuiesniegšanas lietderību un turpmāko pieeju valsts amatpersonudeklarāciju iesniegšanā” secinājumi1. Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana vērtējama kā lietderīga, jo irnodrošinājusi Likumā izvirzītā mērķa sasniegšanu – sabiedrības, t.sk. plašsaziņaslīdzekļu, līdzdarbību valsts amatpersonu darbības tiesiskuma uzraudzībā un interešukonfliktu novēršanā. Savukārt valsts amatpersonām valsts amatpersonu deklarācijuiesniegšana un to publiskā pieejamība kalpo kā preventīvs līdzeklis, jo attur no tādāmdarbībām, kas var radīt šaubas par valsts amatpersonas darbību sabiedrības interesēs.2. Sabiedrības intereses iegūt informāciju par valsts amatpersonu darbību unmantisko stāvokli, kā arī tiesības uzraudzīt valsts amatpersonas darbības tiesiskumu iraizsargājamas, un ieguvumi no valsts amatpersonu deklarāciju regulāras iesniegšanasvērtējami augstāk par izmaksām, kas rodas deklarēšanas sistēmas uzturēšanai,administrēšanai un iesniegtās informācijas pārbaudei.3. Valsts amatpersonu deklarācijas kalpo kā svarīgs informācijas avots kontrolējošāmiestādēm, kā arī valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem.4. Sākot ar 2014.gadu, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskāsdeklarēšanas sistēmā paredzēts nodrošināt informācijas pieeju no visām valstsinformācijas sistēmām, kura nepieciešama konkrētās valsts amatpersonas deklarācijasaizpildīšanai.5. Likuma norma, kas nosaka valsts amatpersonu pienākumu sniegt informācijupar savu radinieku deklarēto dzīvesvietas adresi, ir pretrunā ar Fizisko personu datuaizsardzības likumā un Informācijas atklātības likumā noteikto regulējumu, kas paredzfizisko personu privātās dzīves aizsardzību, tādējādi nepieciešams precizēt normatīvoregulējumu Likumā, lai novērstu pretrunas minētajos normatīvajos aktos.6. Iegūstot valsts amatpersonas deklarācijā norādītos valsts amatpersonas datus noVID publiskojamo datu bāzes, netiek veikta personas autorizācija, tādējādi VID naviespējas, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.panta otrajā daļānoteiktajam, nodrošināta datu subjekta tiesības iegūt informāciju par tām fiziskajāmvai juridiskajām personām, kuras noteiktā laikposmā no pārziņa ir saņēmušasinformāciju par šo datu subjektu.Priekšlikumi1. Saglabāt līdzšinējo valsts amatpersonu deklarēšanas mehānismu.2. Plašākā lokā Finanšu ministrijai, iesaistot Biroju, VID, attiecīgo nozaru ministrijuun nevalstisko organizāciju pārstāvjus, nepieciešams izvērtēt valsts amatpersonudeklarācijā norādāmo ziņu apjomu:iespēju papildināt ar ziņām par personas ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;iespēju papildināt ar ziņām, kuras šobrīd fiziskām personām ir jāiesniedzatbilstoši Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumudeklarēšanas likumam;iespēju papildināt ar ziņām, par amatpersonu personiskajām vai mantiskajāminteresēm, kuras var tikt ietekmētas, pildot konkrētā valsts amatpersonas amatapienākumus;izslēgt no valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo ziņu apjoma ziņas par valstsamatpersonu radinieku deklarēto dzīvesvietas adresi un personas kodu.3. VID sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt iespēju ieviest autorizāciju VIDpubliskojamo datu bāzē attiecībā uz piekļuvi informācijai, kurā publicētas valstsamatpersonas deklarācijas.Problēmas saistībā ar lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanupašvaldībāsIr konstatēts, ka spēkā esošie normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldības struktūruun darba organizāciju, nenovērš interešu konflikta situācijas un neefektīvaspārvaldības riskus.Viena no būtiskākajām problēmām ir saistīta ar to, ka pašvaldības lēmējvaras – domespārstāvjiem, vienlaicīgi ar deputāta amatu ieņemot citus amatus tās pašas pašvaldībaspadotības iestādēs un izpildinstitūcijās, lemjot par pašvaldības kompetencē esošajiemjautājumiem, netiek nodrošināta atbildības dalīšana starp uzdevumu došanu, toefektīvas izpildes uzraudzību un kontroli no vienas puses un uzdevumu izpildi nootras puses. Šaubas par kontroles vājumu rada tas, ka pašvaldības domes deputātam,vienlaicīgi esot pašvaldības vai tās padotībā esošās iestādes darbiniekam, tieši vainetieši ir jāveic kontroles un uzraudzības funkcijas attiecībā pašam uz sevi, tādējādivisticamāk nespējot veikt un nodrošināt domes sēdē pieņemto lēmumu neitrālu unobjektīvu izpildi.Šādu situāciju ietekmē likumā „Par pašvaldībām” un „Par interešu konflikta novēršanuvalsts amatpersonu darbībā” noteiktais. Likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmādaļa nosaka, ka tikai pašvaldības domes kompetencē ir:iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, kā arī citas amatpersonaslikumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos (9.punkts);iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru (11.punkts);noteikt domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, vietējās pašvaldības administrācijasdarbinieku, pašvaldības iestāžu vadītāju un citu pašvaldības amatpersonu undarbinieku atlīdzību (13.punkts);apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus (21.punkts).Minētā likuma 25.panta trešā daļa nosaka, ka domes lēmumu izpildi nodrošinadomes ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes un to darbinieki, kāarī kapitālsabiedrības. Domes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošinapašvaldības administrācijas darbinieki.Ņemot vērā iepriekš minēto, domes lēmumu izpildes uzraudzības un kontrolesnodrošināšanā rodas problēmas sekojošos gadījumos:A. Apstākļos, kad pašvaldības domes deputāti ar domes lēmumu tiek ieceltipar pašvaldības iestāžu vai kapitālsabiedrību vadītājiem vai arī tādi ir jau noievēlēšanas deputāta amatā brīža, veidojas situācija, kad viņi hierarhiski irpadoti amatpersonai, kuru viņi paši ir iecēluši amatā (izpilddirektoram), kāarī hierarhiski tieši vai pastarpināti padoti paši sev, kā pašvaldības augstākāslēmējinstitūcijas locekļiem (deputātiem);B. Apstākļos, kad pašvaldības deputāti ieņem amatpersonu vai darbiniekuamatus pašās pašvaldībās, pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās un ir padotipašvaldības izpilddirektoram, iestāžu vai kapitālsabiedrību vadītajiem, kurusdeputāti ir iecēluši amatos, deputātu darbības efektivitātes kontroles mehānismivar stipri vājināties, jo pašvaldību izpilddirektori, pašvaldības iestāžu vaikapitālsabiedrību vadītāji faktiski veic uzraudzību pār saviem darba devējiem.Birojs, pastāvošo problēmu risināšanai sadarbībā ar Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministriju ir izstrādājis priekšlikumus, kas paredz atkarībāno pašvaldības lieluma noteikt aizliegumus pašvaldības lēmējvaras pārstāvjiem(deputātiem) ieņemt augstākās vadības amatus konkrētās pašvaldībās, to padotībasiestādēs un izpildinstitūcijās.Interešu konflikta kontrole NVO un privāto kapitālsabiedrīburīcībā ar publiskajiem finanšu līdzekļiemFinansējums daudzām NVO un privātajām kapitālsabiedrībām tiek piešķirts novalsts budžeta ar tiešās valsts pārvaldes iestāžu (ministriju un to izveidoto iestāžu)un pašvaldību starpniecību, kā arī, paredzot finansējumu noteiktai NVO kārtējā gadabudžeta likumā. Minētie līdzekļi tiek piešķirti galvenokārt kā dotācija, lai nodrošinātuvalsts vai pašvaldību funkciju izpildi, vai arī kā subsīdija, ko piešķir noteiktu prečuražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai.Tiešā veidā saņemt finansējumu NVO un privātajām kapitālsabiedrībām iespējamsšādos veidos:1) finansējums deleģēto valsts pārvaldes (pašvaldību) uzdevumu izpildei (deleģētiValsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar likumiem, Ministru kabinetanoteikumiem, līgumiem);2) finansējums projektu īstenošanai pēc dalības projektu konkursos;30 313) finansējums NVO un komersantu pakalpojumu sniegšanai, iegūstot šīs tiesībasiepirkumu procedūru rezultātā vai bez tām;4) kā dotācijas projektiem vai administratīvajam atbalstam konkursa kārtībā vai bez tā;5) kā ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piešķīrumu gan kopā ar valsts budžetalīdzekļiem, gan bez valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma.Par netiešā veidā saņemtu finansējumu (jeb valsts atbalstu) uzskatāmi NVO(sabiedriskā labuma organizāciju) ziedotājiem piemērotie nodokļu atvieglojumi.Šāds finansējums neparādās kā tiešie izdevumi valsts budžetā, taču tas atspoguļoieņēmumus, kas nenonāk valsts budžetā, jo piešķirtie nodokļu atvieglojumi, ko valstsneiekasē nodokļos, sniedz netiešu finansiālu atbalstu NVO. Turklāt NVO, kam irpiešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var saņemt nekustamā īpašumanodokļa atbrīvojumu par to nekustamo īpašumu, kuru NVO izmanto sabiedriskālabuma darbībā.Likumprojekts paredz noteikt, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arīpersonas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijāmprivātajās komercsabiedrībās (t.sk. kapitālsabiedrībās) vai biedrībās, nodibinājumos,arodbiedrībās vai reliģiskajās organizācijās un to iestādēs, vai kuras ir individuālaiskomersants un1) kurai likumā noteiktajā kārtībā ar ārējo normatīvo aktu vai līgumu ir deleģētivalsts pārvaldes uzdevumi vai pašvaldības pakalpojumu sniegšana, vai kura ar ārējunormatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu ir pilnvarota veikt pārvaldes uzdevumu, vai arkuru ir noslēgts sadarbības līgums par sadarbību valsts pārvaldes uzdevuma izpildē unpiešķirts valsts (pašvaldības) finansējums vai manta šo uzdevumu izpildei vai2) kurai ir tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem vaitai ir tiesības izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles vai sodīšanasfunkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā vai3) kura saņēmusi no valsts vai pašvaldību vai citu atvasinātu publisko personu, novalsts un pašvaldību iestāžu, no valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, piešķirtusfinanšu līdzekļus, ja atsevišķa šo līdzekļu piešķīruma apmērs ir vienāds vai lielāks par50 minimālajām mēnešalgām, vai kuras valdījumā vai lietojumā ir šo institūcija manta,kuras vērtība atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.Komercdarbības ierobežojumiŅemot vērā, ka ir iespējamas atšķirīgas interpretācijas par Likuma 10.panta septītajādaļā noteiktajiem aizliegumiem valsts amatpersonai pēc tam, kad tā beigusi pildītattiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā,ieņemt amatus privātajās kapitālsabiedrībās, ir apsverama nepieciešamība izdarītgrozījumus minētajā tiesību normā.Proti, Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka Likuma 10.panta septītajā daļā terminu„komercsabiedrība” nav pamata tulkot sašaurināti, jo tajā nav paredzētsizņēmums par to, ka attiecīgajā daļā ietvertais aizliegums neattiecas uz valsts vaipašvaldības komercsabiedrību.Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) uzskata, ka Likuma 10.panta septītajādaļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldībaskapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, attiecībā uz kurām valstsamatpersona veikusi kontroles vai uzraudzības funkcijas. TM ir norādījusi, ka Likuma10.panta mērķis ir komercdarbības ierobežošana, un minētās kapitālsabiedrībasnodarbojas ar komercdarbību, līdz ar to arī šādu kapitālsabiedrību darbības mērķis irpeļņas gūšana, neatkarīgi no tā, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības šī Likumaizpratnē tiek uzskatītas arī par valsts un pašvaldību iestādēm.Birojs, skaidrojot minēto normu, ir paudis atšķirīgu viedokli par tās jēgu un lietotātermina „komercsabiedrība” saturu kopsakarā ar Likuma 1.panta 8.punktā dototermina skaidrojumu, līdz ar to izlemjams jautājums, vai Likuma 10.panta septītajādaļā ir paredzams izņēmums par to, ka attiecīgajā daļā ietvertais aizliegums neattiecasuz valsts vai pašvaldības komercsabiedrībām.Turklāt būtu nepieciešams attiecināt Likuma 10.panta septītās daļā minētosierobežojumus valsts amatpersonai uz papildus vēl divām situācijām: aizliegumsieņemt amatu kapitālsabiedrībā būtu piemērojams attiecībā uz situāciju pēc lēmumapieņemšanas par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, kā arī gadījumos, kadpieņemti lēmumi par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu, valsts vai pašvaldībasprivatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu attiecīgajā kapitālsabiedrībā.Precizējot Likuma 10.panta septītās daļas redakciju, vajadzētu noteikt, ka divugadu termiņš attiecas uz daļā minētajām darbībām, kas veiktas, pildot amatapienākumus. Šobrīd esošā redakcija pieļauj, ka noteiktie ierobežojumi ir attiecināmiuz darbībām, kas veiktas, pildot amata pienākumus visas darba karjeras laikāattiecīgajā institūcijā, kas varētu būt nesamērīgs ierobežojums personas Satversmēgarantētajām tiesībām uz darbu.Ziedojumu pieņemšana institūcijas vaipubliskām vajadzībāmVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,Ārlietu ministrija un citas institūcijas ir izteikušaspriekšlikumus saistībā ar ziedojumu pieņemšanasierobežojumiem publiskām vajadzībām, respektīvi,attiecībā uz Likuma 14.panta interpretāciju.Būtiskākie problēmjautājumi ir saistīti, piemēram, arziedojumiem skolām, bērnudārziem, bērnu namiem,„zupas virtuvēm”, bērnu nometņu nodrošināšanai, ziedojotvajadzīgās mantas un pakalpojumus, pašvaldībasteritorijas sakārtošanai (koku stādīšana, bērnu laukumiņuaprīkojumu pašvaldības teritorijās uzstādīšana),maznodrošinātajiem, izsniedzot bezmaksas biļetes uzkoncertiem un pasākumiem, kuros līdzfinansējums irbijis arī no domes budžeta vai arī bez līdzfinansējumano pašvaldības, ārlietu resoram, nodrošinot Latvijasuzņēmēju starptautisko reprezentāciju utt.Pamatojoties uz Likuma 14.pantā minēto Administratīvārajona tiesa konstatēja, ka Likuma 14.panta trešajā daļānoteikti gadījumi, kādos valsts vai pašvaldības institūcija,konkrētajā gadījumā dome, tiesīga pieņemt ziedojumuun citāda veida mantisko palīdzību. Savukārt 14.pantaotrajā daļā noteikti tieši ierobežojumi amatpersonāmun koleģiālām institūcijām ziedojumu pieņemšanaipubliskām vajadzībām.Tiesa konstatēja, ka no Likuma 14.panta otrajā daļāiekļautās tiesību normas teksta neizriet, ka pašvaldībasdome kā koleģiāla institūcija būtu ierobežota pieņemtziedojumus publiskām vajadzībām, ja tiek nodrošinātatiesību normā paredzēto nosacījumu ievērošana – proti,ja ziedojuma pieņemšana neietekmē lēmumu pieņemšanuattiecībā uz ziedotāju.Likuma 14.panta ceturtajā daļā paredzēts lēmumupieņemšanas ierobežojums tieši attiecībā uz gadījumiem,kad pieņemts ziedojums iestādes institūcijas tehniskām,apmācības vai saimnieciskām vajadzībām.Tomēr praksē ir atšķirīgi viedokļi par Likuma 14.pantaotrajā daļā minētajām publiskajām vajadzībām.Publiskās vajadzības plašākā nozīmē ir uzskatāmas parsabiedriskajām vajadzībām, bet savukārt 14.panta trešajādaļā minētās valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzības,kas ir daļa no publiskajām vajadzībām, ir institūcijasiekšējās vajadzības institūcijas darbības nodrošināšanai.Līdz ar to secināms, ka tie ir divi dažādi gadījumi, kuriem irdažādi nosacījumi. Tādējādi ir arī viedoklis, ka ziedojumapieņemšana publiskām vajadzībām ir atļauta, ievērojotLikuma 14.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu.Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Tieslietu ministrija 2010.gada9.jūnijā Birojam sniegtajā skaidrojumā. Savukārt 2010.gada30.jūlija Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas skaidrojumāpar Likuma 14.pantu norādīts, ka pants paredzvirkni pretrunu, kā arī, ja tiesības pieņemt ziedojumustiek reducētas līdz valsts un pašvaldību institūciju vajadzībām,minētā norma ir pretrunā ar Likuma 2.pantamērķi un Valsts pārvaldes likuma 10.pantā definētajiemvalsts pārvaldes principiem.2010.gada 14.jūnija vēstulē Saeimas Juridiskais birojsskaidro, ka Likums nedod iespēju šķirot, kādām vajadzībāmpašvaldībai (kurai var būt tikai „publiskasvajadzības”) šāds ziedojums paredzēts, izņemot minētāpanta trešajā daļā izsmeļoši noteiktajos gadījumos.Līdz ar to būtu nepieciešamas grozīt Likuma 14.pantu,nosakot skaidri, ka ir atļauts pieņemt ziedojumus ne tikaivalsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām, bet arīsabiedriski nozīmīgu mērķu realizēšanai. Vienlaikus nosakāmakārtība, kādā pieņemami ziedojumi publiskajāmvajadzībām, kas nav valsts vai pašvaldības institūcijasvajadzības un attiecīgi noteikt arī aizliegumus, kas būtusaistoši no ziedojuma pieņemšanas brīža.

© Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, 2012Adrese: Brīvības iela 104 k.2, Rīga, LV 1001, LatvijaTālrunis: (+371) 67356161, fakss (+371) 67331150; e–pasts: knab@knab.gov.lv, mājaslapa: www.knab.gov.lvUzticības tālrunis: 80002070Twitter konts: @KNABinforme, Youtube kanāls: KNABpretKorupcijuMākslinieciskais noformējums un druka: SIA „Tipogrāfijas brokeris”Izdevumā izmantotas fotogrāfijas no foto aģentūrām AFI un F64, ziņu aģentūras BNS/AFI, Valsts kancelejas,Latvijas Republikas Prokuratūras, AS „Lauku Avīze” un KNAB arhīva