2011. gada maijs Nr. 5 - Jelgavas rajona padome

jrp.lv
  • No tags were found...

2011. gada maijs Nr. 5 - Jelgavas rajona padome

2 2011. gada maijs informācijaVai jūs būtu gatavsšķirot atkritumus?Ilvars no Lielvircavas:«Es arī tagad šķiroju– atsevišķi liekuplastmasas pudeles,piena pakas, arī stiklapudeles. Plastmasaspudeles un pakassaplacinu un mājāsturu atsevišķi. Vienīgipakas neskaloju. Vai tad jāskalo? Mājāspudeles šķirojam visi, kaut gan, jāatzīst,vispār ir grūti panākt, lai visi tās pudelessaplacina un iemet atsevišķā maisā, neviskopā ar pārējiem atkritumiem. Ne visiemgribas to darīt, jo vienkārši izmest miskastētaču ir ātrāk un vieglāk.»Dainis no Staļģenes:«Nē, man nav tikdaudz laika, lai šķirotu.Kaut gan, ja tāpadomā, piemēram,papīrus un pudeles jaunu gan es varētu saliktatsevišķi – tas nav tikgrūti, arī laika daudzneprasa. Vienīgi tos sašķirotos atkritumusspeciāli gan nekur prom nevestu – ja pagastāturpmāk tāda iespēja šķirot atkritumus netiktunodrošināta un speciālo konteineru dalītoatkritumu vākšanai nebūtu, tad es atkritumuspavisam noteikti nešķirotu.»Mārtiņš no Svētes:«Es jau to daru! Liekuatsevišķi stikla unplastmasas pudeles,bet tādus atkritumuskā, piemēram, jogurtatrauciņi, piena unsulas pakas, nešķiroju– baigā krāmēšanāstomēr sanāk, kamērizmazgā, saloka... Tā kā īrēju dzīvokli Jelgavā,mums pie mājām ir speciālie konteineri sašķirotajiematkritumiem, kuros tad arī pudelesmetu. Vai pagastos vajag tādus konteinerus?Nezinu, domāju, ka pagastos cilvēki atkritumusnešķiros, ja nu vienīgi daudzdzīvokļumāju iedzīvotāji, ja konteineri atradīsies piemājām. Bet privātmājās dzīvojošie jau nunoteikti to nedarīs.»Inna no Valgundes:«Šobrīd atkritumusnešķiroju – mums irlīgums par sadzīvesatkritumu izvešanu,tāpēc arī visu metamkopā vienā konteinerā.Bet, ja būtu tādasiespējas, noteikti šķirotu.Tās pašas plastmasasun alus pudeles mājās sakrājas tā, kareizēm nav kur likt. Stikla pudeles kādreiz vēlvarēja veikalā nodot, bet tagad jau reti kurvairs pieņem. Ja būtu pagastā konteineri,pudeles noteikti šķirotu. Un nevajag jaukonteineru pie pašām mājām – būtu kaut vaitikai pie veikala, es tik un tā nestu. Tas navtālu, kādu piecu minūšu gājiens, turklāt uzveikalu tāpat jāiet. Papīru gan nešķirotu – tomēs sadedzinām.»Mareks no Glūdas:«Domāju, ka labprātšķirotu, jo tas ir viegli– kas tur ko nesaliktatsevišķi plastmasasun stikla pudeles?! Bet,ja sašķirotie atkritumibūtu kaut kur jāved,tas būtu mīnuss – es,piemēram, nevestu unpieļauju, ka daudzi citi arī ne. Tāpēc sanāktāds kā apburtais loks. Tā kā mūsu pagastāspeciālo konteineru nav, atkritumus nešķiroju.Bet, ja būtu, tad šķirotu.»Armands no Lielvircavas:«Būtu gatavs un jautagad šķiroju – atsevišķilieku plastmasu,tas ir, PET pudeles,stikla pudeles, arīkartona kastes. Tas irdiezgan ērti, jo mumspie mājas ir krāsainiekonteineri, kuros sašķirotos atkritumusmest – nav tālu jānes, arī vietu miskastēneaizņem, līdz ar to tā tik ātri nepiepildās.Bet, jāatzīst, citreiz liekas, ka izmest pataisno PET pudeles kopā ar citiem atkritumiembūtu ātrāk, jo tomēr katra pudelejāsamīca.»Cik iedzīvotāji ir gatavimaksāt par kvalitatīvupakalpojumu?Jelgavas novada pašvaldība27. aprīļa domes sēdēpieņēma lēmumprojektu,kas paredz apstiprinātLīvbērzes pagastā aukstāūdens patēriņa normumēnesī piecu kubikmetruapmērā vienai personaitajos īpašumos, kuros navuzstādīti ūdens skaitītāji.Saskaņā ar SIA «Palīgs L» veiktorevīziju revidenta sagatavotajāatzinumā norādīts, ka līdz šim apstiprinātsneatbilstošs ūdens unkanalizācijas patēriņa apjoms uzvienu iedzīvotāju, īpaši individuālomāju īpašniekiem. Neuzstādīto ūdensskaitītāju dēļ rodas liela starpība saražotāun pārdotā ūdens aprēķinos,un ieņēmumi nesedz izdevumus,2009. gadā radot zaudējumus 4064latu apmērā, 2010. gadā – 5302 latuapmērā, informē Jelgavas novadapašvaldības Sabiedrisko attiecībunodaļas vadītāja Dace Kaņepone.2009. gadā Līvbērzes ciematā,ūdens ieguves vietās veicot uzskaitipie ūdenstorņa, iegūts 37 760 kubikmetruūdens, patērētājiem – pagastaiestādēm, veikalam un citiem – pārdodot2582 kubikmetrus, bet iedzīvotājiem– 27 712 kubikmetrus ūdens,tādējādi veidojot starpību 7466kubikmetru apjomā. Savukārt 2010.gadā iegūti 37 532 kubikmetri ūdens,pārdodot 30 064 kubikmetrus un veidojotstarpību 7468 kubikmetri.Līvbērzes pagasta pārvalde sadarbībāar komunālo pakalpojumusniedzēju tuvākajā laikā organizēspapildu ūdens skaitītāju uzstādīšanupie ieejas septiņām daudzdzīvokļumājām, lai būtu iespējams veikt aprēķinusun izrakstīt rēķinus par faktiskoūdens patēriņu.Vienlaikus Jelgavas novada pašvaldībasaskaņā ar projektiem «Ūdenssaimniecībasattīstība Līvbērzespagasta Līvbērzes ciemā» un «Ūdenssaimniecībasattīstība Līvbērzespagasta Vārpas ciemā» plāno īstenotūdenssaimniecības rekonstrukciju,kas pēc projekta beigām ļautu Līvbērzespagasta iedzīvotājiem saņemtkvalitatīvu dzeramo ūdeni. Tiesa gan,noslēdzot plānoto projektu aizņēmumalīgumus, aizņēmuma līgumupamatsummas un kredīta procentumaksājumu kopsumma 2011. gadāveidos 63 920,28 latus jeb 13,06procentus no Līvbērzes pagasta pārvaldesbudžeta, ilgtermiņa saistībasveidos slogu pagasta kredītportfelimlīdz 2031. gadam. Tāpat līdz ar projektaieviešanu paredzams ūdens tarifakāpums. Piemēram, ūdens tarifsVārpas ciemā no pašreizējiem 0,37latiem var pieaugt līdz 0,69 latiem.«Tā ir milzīga dilemma Jelgavas novadapašvaldībai – ne tikai attiecībāuz Līvbērzi, bet daudziem mazajiemciemiem novadā: sakārtot ūdenssistēmu, beidzot nodrošināt iedzīvotājusar labu, kvalitatīvu ūdeni, līdzar to uzņemoties nopietnas saistībasbez droša pamata, ka iedzīvotāji patiešāmpar to būs gandarīti. Mums irjāapzinās, ka ūdens tarifs pēc projektaieviešanas tiešām ievērojamipaaugstināsies. Ņemot vērā Līvbērzespagasta iedzīvotāju jau tā zemomaksātspēju, ir ļoti grūti izšķirties,vai lēmums nav pārsteidzīgs. TurklātLīvbērzes pagastam ir ļoti daudzcitu nepieciešamību, kas apgrūtinalēmuma pieņemšanu, – tikpat svarīgiir realizēt projektus par skolassiltināšanu, meliorāciju, cita veidainfrastruktūras sakārtošanu un kultūrasdzīves aktivizēšanu. Taču, ja neizmantosimūdenssaimniecības projektulīdzekļus tagad, vēlāk nāksiesieguldīt vēl lielākus novada līdzekļusgan avārijas situāciju likvidēšanā,gan cauruļposmu labošanā. Vairākuvadītāju komandā esam paredzējušiorganizēt tikšanās ar iedzīvotājiem,izskaidrojot ūdenssaimniecības projektuieguvumus un arī gaidāmās saistības,lai iedzīvotāji ar savu viedokliļautu izprast, kas viņiem ir svarīgāk,»skaidro novada domes priekšsēdētājsZiedonis Caune.Sagatavoja Ilze Knusle-JankevicaPaziņojums par teritorijas plānojuma1. redakcijas sabiedrisko apspriešanuAr Jelgavas novada domes lēmumu Nr.4.§27 «Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma1. redakcijas publisko apspriešanu» uzsākta Jelgavas novada teritorijas plānojumasabiedriskā apspriešana. Sabiedriskā apspriešana noteikta no 2011. gada 9.maija līdz 2011. gada 19. jūnijam.Teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir radīt sistēmu ar attiecīgu dokumentu kopumuilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības veicināšanai Jelgavas novada teritorijā.Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas sapulces norises vietasDatums Laiks Pagasts Vieta16.05. 17.00 Valgundes pagasts IKSC «Avoti», Valgunde17.05. 17.00 Kalnciema pagasts Kalnciema kultūras nams, Jelgavas iela 1519.05. 17.00 Līvbērzes pagasts Līvbērzes pagasta pārvalde, Jelgavas iela 9a23.05. 17.00 Glūdas pagasts Kultūras nams, Skolas iela 3, Nākotne24.05. 17.00 Zaļenieku pagasts Kultūras nams, Zaļenieki26.05. 17.00 Svētes pagasts Svētes pamatskola, Svēte30.05. 17.00 Lielplatones pagasts Tautas nams, Sidrabe31.05. 17.00 Vircavas pagasts Vircavas kultūras nams, Vircava02.06. 17.00 Platones pagasts Lielvircavas kultūras nams, Lielvircava06.06. 17.00 Jaunsvirlaukas pagasts IKSC «Līdumi», Staļģene07.06. 17.00 Elejas pagasts Saieta nams, Lietuvas iela 42, Eleja09.06. 17.00 Sesavas pagasts Sesavas tautas nams, «Vienības», Sesava13.06. 17.00 Vilces pagasts Vilces tautas nams, Vilce17.06. 14.00 Jelgavas novada Pasta iela 37, Jelgavaadministratīvā ēkaAr teritorijas plānojuma 1. redakcijas materiāliem, spēkā esošo teritorijas plānojumuun attīstības programmu var iepazīties Jelgavas novada pagastu pārvaldēs, pašvaldībascentrālajā administrācijā un pašvaldības mājas lapā www.jelgavasnovads.lv.Priekšlikumus un ieteikumus teritorijas plānojuma izstrādei sabiedriskās apspriešanaslaikā rakstveidā var iesniegt Jelgavas novada pašvaldībā vai pa pastu, adresējotJelgavas novada pašvaldībai Pasta ielā 37, Jelgavā, LV–3001. Apmeklētāju pieņemšanaslaiki: darba dienās no pulksten 8 līdz 12 un no pulksten 13 līdz 17. Priekšlikumi,kuri tiks iesniegti pēc sabiedriskās apspriešanas norādītā laika, var tikt atstāti bezizskatīšanas.Kontaktpersona: Jelgavas novada pašvaldības teritorijas plānotāja Inese Baumane,tālrunis 63012555, e-pasta adrese: inese.baumane@jelgavasnovads.lv.Tuvojas mācību gada noslēgums, un Jelgavas novada Izglītībaspārvalde aicina jau laikus domāt par nākamo mācībugadu – pieteikt bērnus gan mācībām 1. klasē, gan vecumāno pieciem gadiem – sagatavošanai pamatizglītības apguvei,gan vidusskolā. Lai atvieglotu izvēli, «Jelgavas Novada Ziņas»publicē visu pašvaldības mācību iestāžu sarakstu un to īstenotāsmācību programmas.Jelgavas novada izglītības iestāžu realizētās izglītības programmasIzglītības iestāde Programmas nosaukums; vecuma posmsElejas vidusskola *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (10.Tālrunis: 63061258 – 12. klase; neklātiene 10. – 11. klase); *Pamatizglītības programma(1. – 9. klase); *Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma(1. – 9. klase)Elejas vidusskolas *Pamatizglītības programma (1. – 4. klase); *Pirmsskolas izglītībasLielplatones filiāle programma (3–6 gadīgi bērni)Tālrunis: 63061386Kalnciema pagasta *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmavidusskola(10. – 12. klase); *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase)Tālrunis: 63069701Kalnciema vidusskola *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmaTālrunis: 63069585, (10. – 12. klase); *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase);63069112 *Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (1. – 9. klase);*Pirmsskolas izglītības programma (3–6 gadīgi bērni)Līvbērzes vidusskola *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmaTālrunis: 63072388, (10. – 12. klase); *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase);63072488 *Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (1. – 9. klase);*Pirmsskolas izglītības programma (2–6 gadīgi bērni)Vircavas vidusskola *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmaTālrunis: 63086045 (10. – 12. klase); *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase);*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (1. – 9. klase);*Pirmsskolas izglītības programma (5–6 gadīgi bērni)Vircavas vidusskolas *Pamatizglītības programma (6. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītībasPlatones filiāle programma (3–6 gadīgi bērni)Tālrunis: 63086586,tālrunis/fakss 63086537Vircavas vidusskolas *Pamatizglītības programma (1. – 5. klase); *Speciālās pamatizglītībasLielvircavas filiāle programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem unTālrunis: 63086112, programma izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem (1. – 5.tālrunis/fakss 63086645 klase); *Pirmsskolas izglītības programma (3–6 gadīgi bērni)Staļģenes vidusskola *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmaTālrunis: 63085808 (neklātiene) (10. – 12. klase); *Pamatizglītības programma (1. – 9.klase); *Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (1. – 9.klase); *Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem armācīšanās traucējumiem (1. – 9. klase); *Pamatizglītības otrāposma programma (neklātiene 7. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītībasprogramma (2–6 gadīgi bērni)Jelgavas novada *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmaNeklātienes vidusskola (neklātiene) (10. – 12. klase Šķibes, Centra, Svētes, ZaļeniekuTālrunis: 63084021 konsultāciju punktā; 12. klase Elejas konsultāciju punktā);*Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma(neklātiene) (10. –12. klase Svētes konsultāciju punktā);*Pamatizglītības programma (1. – 9. klase Zaļenieku, Elejas, Svēteskonsultāciju punktā); *Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošāvirziena mazākumtautību programma (neklātiene) (10. – 12. klaseCentra konsultāciju punktā)Aizupes pamatskola *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītībasTālrunis: 63083046 programma (5–6 gadīgi bērni)Sesavas pamatskola *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītībasTālrunis: 63061698 programma (5–6 gadīgi bērni)Svētes pamatskola *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītībasTālrunis: 63055397 programma (4–6 gadīgi bērni)Svētes pamatskolas *Pamatizglītības programma (1. – 6. klase); *Pirmsskolas izglītībasGlūdas filiāleprogramma (3–6 gadīgi bērni)Tālrunis: 63086739Šķibes pamatskola *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase); *Speciālās pamatiz-Tālrunis: 63077289, glītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (1.mob.t. 28603829 – 9. klase); *Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem argarīgās attīstības traucējumiem (1. – 9. klase)Vilces pamatskola *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītībasTālrunis: 63061099, programma (2–6 gadīgi bērni)63061085 (sāk.sk.)Zaļenieku pamatskola *Pamatizglītības programma (1. – 9. klase); *Pamatizglītības peda-Tālrunis: 63084400, goģiskās korekcijas programma (1. – 9. klase); *Pirmsskolas izglītī-63074388 bas programma (no 2011. gada 1. septembra) (2–6 gadīgi bērni)Lielplatones Speciālā *Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgāsinternātpamatskola attīstības traucējumiem (1. – 9. klase); *Speciālās pamatizglītībasTālrunis: 63061940, programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucēju-63061925 miem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (1. – 9. klase);*Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgāsattīstības traucējumiem (10. – 11. arodklase)Elejas pirmsskolas *Pirmsskolas izglītības programma (2–6 gadīgi bērni)izglītības iestāde«Kamenīte»Tālrunis: 63061631,63061531Glūdas pirmsskolas *Pirmsskolas izglītības programma (2–6 gadīgi bērni); *Speciālāsizglītības iestāde pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas attīstī-«Taurenītis»bas traucējumiem (2–6 gadīgi bērni)Tālrunis: 63077216Kalnciema pirmsskolas *Pirmsskolas izglītības programma (2–6 gadīgi bērni); *Speciālāizglītības iestāde pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas«Mārīte»attīstības traucējumiem (2–6 gadīgi bērni)Tālrunis: 63069516Glūdas Mūzikas *Profesionālās ievirzes programma «Taustiņinstrumentu spēleun mākslas skola – klavierspēle» (1. – 9. klase); *Profesionālās ievirzes programmaTālrunis: 63077160 «Pūšaminstrumentu spēle – flautas spēle» (1. – 9. klase);*Profesionālās ievirzes programma «Vizuāli plastiskā māksla»(no 10 gadu vecuma)


Novada domēApstiprina komunālāssaimniecības valdespriekšsēdētājuPamatojoties uz konkursa rezultātu, kurā komisijaizraudzīja Jelgavas novada pašvaldībasreorganizējamās kapitālsabiedrības SIA «Glūdaskomunālā saimniecība» vadītāju, Jelgavasnovada dome lēma iecelt Antru Alksni Jelgavasnovada pašvaldības kapitālsabiedrībasSIA «Glūdas komunālā saimniecība» valdespriekšsēdētājas amatā ar šī gada 2. maiju.Vienlaikus A.Alksnei uzdots līdz 13. jūlijamizstrādāt reorganizējamās kapitālsabiedrībasattīstības plānu.Nosaka maksas pakalpojumusDeputāti apstiprinājuši novada elektroniskopakalpojumu izcenojumus (bez PVN). Turpmākpar projektora īri dienā būs jāmaksā 20 lati, pardatora īri dienā – 20 lati; par datortīkla izmantošanu(1 darba stacija, 1 IP adrese) mēnesī – 10lati; par informācijas izvietošanu uz servera (100Mb) mēnesī – 5 lati; par e-pasta adresi vārds@klients.jelgavasnovads.lv (apjoms līdz 512 Mb)mēnesī – 3 lati; par e-pasta kastes apjoma kvotaspalielināšanu (par katriem 512 Mb) mēnesī – 3lati; par datortehnikas apkalpošanu, speciālistukonsultāciju, apmācību – 20 lati stundā; par informācijaskopēšanu uz elektroniskiem informācijasnesējiem (DVD, CD, neskaitot nesējus) gabalā– 1,50 lati. Ar lēmuma spēkā stāšanās brīdi parspēku zaudējušiem atzīti visi iepriekšējie lēmumupunkti, kas attiecināmi uz minēto jomu.Sniedz galvojumu«Kalnciemanamiem»Domes deputāti lēma sniegt galvojumu SIA«Kalnciema nami» Kohēzijas fonda projekta«Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībaKalnciemā» realizācijai 526 661,32 latu apmērā.Aizņēmumu paredzēts ņemt Valsts kasē arpašreiz spēkā esošo procentu likmi. Galvojumssniegts latos, galvojuma termiņš – 20 gadi. Tāpamatsummas atmaksas termiņš noteikts, sākotno 2012. gada oktobra. Pašvaldība garantēaizņēmuma atmaksu ar pašvaldības pamatbudžetalīdzekļiem.Sadarbosiesar Valsts vides dienestuPamatojoties uz Valsts vides dienesta Jūras uniekšējo ūdeņu pārvaldes vēstuli par sadarbībuzvejas kontroles jomā, kā arī atbalstot valstszivju resursu aizsardzības iestādes kontroli 2011.gadā, novada dome nolēma noslēgt sadarbībaslīgumu ar Valsts vides dienesta Jūras un iekšējoūdeņu pārvaldi ar 1. maiju, kā arī no 2011.gada pašvaldības pamatbudžetā apstiprinātajiemizdevumiem neparedzētiem gadījumiemValsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņupārvaldei sadarbības līguma izpildes nodrošināšanaipiešķirt 400 latus.Realizēs ELFLA projektusPašvaldība ņems vidēja termiņa aizņēmumu noValsts kases vairāku ELFLA projektu realizācijai:Elejas pagasta sabiedriskās ēkas rekonstrukcijas2. kārtai šogad – 73 601,84 latus; Vircavaspagasta Mazlauku ciemata apgaismojumaierīkošanai šogad – 18 937,64 latus; Valgundespagasta Mehanizatoru ielas apgaismojumaierīkošanai šogad – 13 476,33 latus. Noteikts,ka aizņēmums ņemams uz termiņu līdz pieciemgadiem saskaņā ar Valsts kases noteiktoprocentu likmi. Par aizņēmuma pamatsummasatmaksas uzsākšanas termiņu noteikts 2012.gada 1. jūlijs. Aizņēmuma atmaksa garantētaar pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem.AizņemsiesERAF projektuīstenošanaiIEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒTāpat dome lēma ņemt vidēja termiņa aizņēmumuno Valsts kases vairāku ERAF projektu īstenošanai:gājēju celiņa izbūvei Vircavas pagastā– 83 138,93 latus; gājēju ietvju un veloceliņutīkla, autobusa pieturas vietas izbūvei Jaunsvirlaukaspagastā – 21 6217,52 latus; ūdenssaimniecībasattīstībai Jelgavas novada Valgundespagasta pārvaldes ciemā Vītoliņi – 435 345,07latus. Par aizņēmuma pamatsummas atmaksasuzsākšanas termiņu noteikts 2012. gada 1.jūlijs. Aizņēmuma atmaksa garantēta ar pašvaldībaspamatbudžeta līdzekļiem.Atbalsta bezdarbniekuinvalīdu iesaistīšanu darbāDome piešķīrusi līdzfinansējumu četrāmbiedrībām, kas gatavas iesaistīties NVA projektā«Bezdarbnieka ar invaliditāti iesaistīšanaaktīvajā nodarbinātības pasākumā «Pasākumsnoteiktām personu grupām»». Līdzfinansējums1137,26 latu apmērā piešķirts slāvu kultūrasbiedrībai «Svetoč»; 1137,26 latu apmērā– biedrībai «Zaļenieku dzirnas»; 1137,26 latuapmērā – biedrībai «Attīstības centrs «Iepazīsimsevi»» un līdzfinansējums 2479,02 latu apmērāpiešķirts biedrībai «Svētes pagasta aktivitāšucentrs «Gulbīši»».1.lpp.No 18. maija līdz 16. jūnijam notiks parakstuvākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai parapturētajiem likumiem «Grozījumi likumā«Par valsts pabalstu izmaksu laika periodāno 2009. gada līdz 2012. gadam»», «Grozījumslikumā «Par maternitātes un slimībasapdrošināšanu»» un «Grozījumi likumā «Parapdrošināšanu bezdarba gadījumam»».Tiesības piedalīties parakstu vākšanā irvisiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem,kuri parakstīšanās brīdī ir sasnieguši vismaz 18gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā,vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņapase. I.Ezermane stāsta, ka vēlētājiem, kuriveselības stāvokļa dēļ nevarēs nokļūt parakstuvākšanas vietās, tiks nodrošināta iespēja parSatversmes grozījumu projekta un apturētolikumu nodošanu tautas nobalsošanai ierosinājumuparakstīties savā atrašanās vietā. «Japersona vēlas, lai parakstu vācējs ierodas pieviņa mājās, pašai vai pilnvarotajai personaiziņasElejā plāno izveidot atkritumušķirošanas punktuPašvaldība, piesaistot Eiropas finansējumu,Elejā plāno izveidotatkritumu šķirošanas laukumu.«Jau šobrīd pie bijušās katlumājasir izvietoti konteineri sadzīvesatkritumiem. Projekta gaitāmēs šo laukumu sakārtosim uniežogosim, bet katlumājas ēkuatjaunosim. Tur tad arī atrastoskonteineri šķirotajiem atkritumiem– papīram, plastmasai,stiklam,» par ieceri stāsta Elejaspagasta pārvaldes vadītājs LeonīdsKoindži-Ogli.Pašvaldības izpilddirektora vietnieks ValdisBuividaitis uzsver, ka Elejā tiks izveidots tādskā atbalsta punkts, lai tuvējo pagastu iedzīvotājiembūtu iespēja nodot sašķirotos atkritumus,arī lielgabarīta atkritumus, piemēram,mēbeles un sadzīves tehniku, būvgružus.«Joprojām daudzi atkritumus vienkārši izmetmežā, tāpēc, sperot šo soli, ceram, ka iedzīvotājuattieksme mainīsies, viņi sāks šķirotatkritumus un saudzēs vidi,» tā viņš.Elejas pagasta pārvaldes vadītājs norāda,ka iedzīvotāji jau šobrīd pauž sašutumu parieceri, bet tam nav pamata. «Viņi domā, ka uzEleju vedīs sadzīves atkritumus un būs lielākasmirdoņa, bet tā nenotiks. Sadzīves konteineridzīvojamo māju masīvam atradīsies turpat,kur tagad, savukārt iekštelpās būs konteineristiklam, plastmasai un papīram – tos piemums vedīs jau sašķirotus, bet mēs pāršķirosimun realizēsim,» skaidro L.Koindži-Ogli,piebilstot, ka ēkas ekspluatācijas izdevumusplānots segt tieši no saimnieciskās darbības.Tāpat jau panākta vienošanās ar pašvaldībaskomunālo pakalpojumu kapitālsabiedrību,ka sākotnēji atkritumu pāršķirošanu tā veiksJelgavas novada teritorijā irdaudz tādu dzīvojamo ģimenesmāju, kuras jau ir vai gandrīzir pabeigtas un kurās dzīvocilvēki, bet pati ēka nav nodotaekspluatācijā. Aplēses liecina,ka novada teritorijā varētu būt150 – 200 šādu ēku. Būvvaldesvadītājs Arnis Ozols uzskata,ka tas ir daudz, tāpēc speciālistinolēmuši vēl striktāk pievērstiesšai lietai un stingrāk to kontrolēt.«Ja tas nav izdarīts, ēka nav reģistrēta kānekustamais īpašums un tai nevar piemērotnekustamā īpašuma nodokli, bet tie ir pašvaldībasieņēmumi, tāpēc esam nolēmušipievērsties šai problēmai aktīvāk,» tā A.Ozols,mudinot iedzīvotājus sakārtot šos jautājumus,nevis gaidīt sodu.Būvvaldes vadītājs uzsver – norma, ka ēkajānodod ekspluatācijā, lai tajā varētu dzīvot,iekļauta valsts normatīvajos aktos un navFOTO: Laukumu plānotssakārtot, bet bijušāskatlumājas ēku– atjaunot un ierīkottur atkritumu šķirošanaspunktu, kurā bezmaksas varētu nodotsašķirotus atkritumus.ar jau esošajiem resursiem, bet, ja atkritumuapjoms pieaugs, tiks domāts par darba vietuskaita palielināšanu.Lai gan viens no pretargumentiem ir tas,ka atkritumu šķirošanas punktam Elejā nebūspietiekamas noslodzes un citu pagastuiedzīvotāji diez vai gribēs uz turieni vestsavus sašķirotos atkritumus, L.Koindži-Ogliuzskata, ka tas tomēr cilvēkiem būs izdevīgi.«Piemēram, lielā konteinera, 17 kubikmetri,pasūtīšana uz Eleju izmaksā ap 140 latiem.Bet cilvēkam jau nevajag tik lielu, viņamvajadzētu kādu kubu, bet tik mazus konteinerusneviens nepiedāvā, tāpēc ir jāmaksāpar lielo. To jau reti kurš var atļauties,» tāElejas pagasta pārvaldnieks. Jāpiebilst, kaElejai tuvākie atkritumu savākšanas poligoniatrodas Līvbērzē, Jelgavā un Codē.Atkritumu šķirošanas punkta izveidi plānotsrealizēt pārrobežu sadarbības projektaStriktāk sekos tam,vai ēka ir nodota ekspluatācijāpašvaldības lēmums. Saskaņā ar Ministrukabineta noteikumiem ģimenes māju vaizemnieka sētu var nodot ekspluatācijā, jair pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi uninženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādesapdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;ja ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa,virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārāsiekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.Ēku ekspluatācijā pieņem speciāli izveidotakomisija. Lai to izdarītu, nepieciešami šādi dokumenti:pasūtītāja vai būvētāja apliecinājumspar būves gatavību ekspluatācijai; mērniecībālicencētas vai sertificētas fiziskas vai juridiskaspersonas ēku un būvju novietojuma (vai apakšzemesinženierkomunikāciju novietojuma)pārbaudes akts; būves inventarizācijas lieta;citu institūciju atzinumi; izpilddokumentācija.A.Ozols norāda, ka apliecinājuma par būvesgatavību ekspluatācijai veidlapa pieejama mājaslapā www.jelgavasnovads.lv. Šis pakalpojums– ēkas pieņemšana ekspluatācijā – ir bez maksas,un, lai to pieprasītu, Būvvaldē jāiesniedz visiPar grozījumiem Satversmē un pabalstugriestu atcelšanu var parakstīties jebkurā pagastājāuzraksta iesniegums. Tas jāiesniedz ne vēlākkā līdz parakstu vākšanas 29. dienas pulksten12, jo parakstu vācēji mājās ieradīsies 30. dienā,»skaidro I.Ezermane. Iesnieguma formaatrodama mājas lapā www.cvk.lv, bet to variesniegt arī brīvā formā.Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja skaidro,ka katram ir tiesības parakstīties par vienu nočetriem punktiem – par grozījumiem Satversmēvai par griestu atcelšanu konkrētam pabalstaveidam. «Pasē tiks iespiests zīmogs, kurānorādīti četri burti – A, B, C un D. Tas burts,par ko persona parakstīsies, tiks apvilkts,»skaidro I.Ezermane, piebilstot, ka, ja domasir mainījušās, cilvēks parakstu vākšanas vietāvar ierasties atkārtoti un paust savu izvēli visosšajos jautājumos.Parakstu vākšanai noslēdzoties, likumprojekts«Grozījumi Latvijas RepublikasSatversmē» un «Tautas nobalsošanas ierosināšanaipar apturētajiem likumiem» tiksiesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazākgaitā. Šāda veida projektam pagasts bija pieteiciesjau 2009. gadā, tomēr toreiz tas netikaakceptēts. Šoreiz projekts rakstīts, sadarbojotiesar Zemgales Plānošanas reģionu, uniegūtais finansējums ir 188 228 eiro, turklātnovada pašvaldības līdzfinansējums ir tikai10 procenti jeb 18 822 eiro. Projekts paredzne vien šķirošanas punkta izveidi, bet arī izglītojošuspasākumus un informatīvu materiāluizdošanu par atkritumu šķirošanu.Novada domes priekšsēdētājs ZiedonisCaune norāda, ka projekts jāskata kontekstāar novada atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrasattīstību ilgtermiņā un Jelgavasnovadam šāds atkritumu šķirošanas punkts irnepieciešams, ja domā par attīstību, ekoloģiju,labu saimniekošanu un arī sakoptu vidi.Ilze Knusle-JankevicaFoto: Krišjānis Grantiņšnorādītie dokumenti.Pieņemot, ka nekustamā īpašuma nodoklisgadā vidēji ir 25 lati, gadā pašvaldība zaudēap 5000 latu ieņēmumu no ēkām, kurāscilvēki jau dzīvo, bet ekspluatācijā tā arī navnodevuši. Tāpēc A.Ozols pauž apņēmībustingrāk vērsties pret tiem, kuri, kā skaidriredzams, dzīvo jaunbūvē, bet nav to nodevušiekspluatācijā. Lai gan šobrīd sodīts vēlneviens nav, Būvvaldes speciālisti ir gatavine vien izteikt brīdinājumu, bet arī ierosinātadministratīvo lietvedību, kas nozīmē, ka vartikt piemērots administratīvais sods. Administratīvopārkāpumu kodeksā noteikts, kapar būves izmantošanu pirms tās nodošanasekspluatācijā uzliek naudas sodu fiziskajāmpersonām no 50 līdz 1000 latiem, bet juridiskajāmpersonām – no 50 līdz 5000 latiem.Viņš aicina iedzīvotājus negaidīt, kamērsituācijas risināšanā iesaistās būvinspektori,bet izdarīt to pašiem.Ilze Knusle-Jankevicakā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimasvēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jebvismaz 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētājuiesniegtos likumprojektus pieņems bezsatura labojumiem, tie stāsies spēkā. Ja Saeimato noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautasnobalsošana.Parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiemierosināja «Visu Latvijai» – «Tēvzemeiun brīvībai»/LNNK. Savukārt parakstuvākšana «Tautas nobalsošanas ierosināšanaipar apturētajiem likumiem» jārīko, jo pēc 37Saeimas deputātu ierosinājuma Valsts prezidentsir apturējis likumu «Grozījumi likumā«Par valsts pabalstu izmaksu laika periodāno 2009. gada līdz 2012. gadam»», «Grozījumslikumā «Par maternitātes un slimībasapdrošināšanu»» un «Grozījumi likumā«Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam»»publicēšanu uz diviem mēnešiem.Ilze Knusle-Jankevica2011. gada maijs3Lētāka elektrībatrūcīgām undaudzbērnu ģimenēmNo jūnija trūcīgās ģimenes arbērniem, kuras jau līdz šimir saņēmušas a/s «Latvenergo»500 kilovatstundu (kWh)dāvanu karti norēķiniem parelektrību, varēs saņemt šāduatbalstu atkārtoti. Tomēršoreiz paredzētas izmaiņasnosacījumos un uz atbalstuvarēs pretendēt arī tās ģimenes,kam nav tiešā līguma ar«Latvenergo».Kā informē «Latvenergo», paredzēts,ka dāvanu karti varēs saņemt arī tāstrūcīgās mājsaimniecības, kurām elektroenerģijaspiegādes līgums nav slēgtstieši ar kartes saņēmēju, ja vien piegādeslīgums slēgts ar privātpersonu un trūcīgāmājsaimniecība elektroenerģiju lietoobjektā, kas minēts līgumā.Atbalstu var saņemt ģimenes, kampiešķirts trūcīgās mājsaimniecības statuss,un tam varēs pieteikties pašvaldībasSociālajā dienestā vai pie sava pagastasociālā darbinieka.«Latvenergo» norāda: ja daudzbērnuģimenei piešķirts trūcīgās ģimenes statuss,tā var saņemt divus atbalsta veidus– gan 500 kWh dāvanu karti, gan papildu2400 kWh gadā, par kurām varēs maksātlīdzšinējo, nevis paaugstināto tarifu, untas pienākas tikai daudzbērnu ģimenēm.Tāpat šādām ģimenēm pienākas1200 kWh gadā par starta tarifu, kas,stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, tikapiešķirtas visiem klientiem. Jāatceras,ka atbalstam daudzbērnu ģimenēm varpieteikties līdz 31. augustam internetamājas lapā www.latvenergo.lv vai klientuapkalpošanas centros visā Latvijā. Laipārbaudītu daudzbērnu ģimenes statusu,«Latvenergo» izmantos Pilsonības unmigrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistradatus, kas ir maksas pakalpojums.Ilze Knusle-JankevicaLielā talkaapliecina – parādāssaimnieka sajūtaŠogad Lielajā talkā rosībanotika visos novada pagastos,darbam pulcējot ap tūkstotistrādātgribētāju. Savākti ap3500 maisu atkritumu, betpašvaldības izpilddirektoravietnieks Valdis Buividaitisnorāda, ka ne vienmēr tiešimaisu skaits ir noteicošais.«Šogad izdarīti daudzi būtiskidarbi,» viņš piebilst.Viens no lielākajiem darbiem, kas veiktstalkas laikā, ir Elejas parka sakārtošana, kurāpiedalījās arī Jelgavas novada pašvaldībasdarbinieki un Elejas bērnunama un Ģimenesatbalsta centra audzēkņi. «Līdzās sakopšanasdarbiem, piemēram, lapu grābšanai un kokuizzāģēšanai, bija arī izglītojoša nodarbība, kovadīja arborists. Klātesošajiem tika stāstīts,kā pareizi stādīt kokus – izrādās, ka koku parseklu iestādīt nemaz nevar, tikai par dziļu,»tā V.Buividaitis, piebilstot, ka arī izglītojošaisun skaidrojošais darbs ir ļoti būtisks, veidojotsabiedrības uzskatus un attieksmi pret tīruvidi.Talkoja visos pagastos, bet bijušas arī divasar novadu nesaistītas domubiedru grupas, kasstrādājušas novada teritorijā. Viena kopusiElejas mācītājmuižu, otra – Vircavas ceļu, kasnogriežas no Lietuvas šosejas uz Vircavu.V.Buividaitis piebilst, ka šogad aktivizējušiesarī vairāku pagastu daudzdzīvokļu mājuiedzīvotāji un sakopuši teritoriju ap māju.«Beidzot arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiemparādās saimnieka sajūta, un tas ir patssvarīgākais. Iedzīvotāji sāk saprast, ka māja,kurā viņi dzīvo, nav ne valsts, ne novada, betviņu pašu, un, attiecīgi, sāk arī izturēties kāpret savu,» tā pašvaldības izpilddirektoravietnieks.Novada domes un visi pagasta pārvalžuvadītāji saka paldies ikvienam, kurš šajā dienāpiedalījās talkā, lai sakoptu mūsu novadu.Ilze Knusle-Jankevica


4 skats2011. gada maijs5ES atbalstu saņēmušigandrīz 3000 novadalauksaimniekuGadu no gada saimniecībuskaits pakāpeniski samazinās,un galvenokārt tas notiekuz mazo saimniecību rēķina,proti, tās sarūk, toties spēcīgākāskļūst aizvien lielākas. «Jadaudzviet Latvijā saimniecībasražo pašpatēriņam, izmantojotsavus resursus, tad Zemgalēlauksaimniecība ir bizness– reāli ražojoša nozare. Lielosaimniecību īpašnieki apzinās,ka bez attīstības nav nākotnes,viņi ir spējīgi piesaistīt kredītlīdzekļus,un saimniecības kļūstspēcīgākas, nodrošinot ne tikaikredīta atmaksu, bet arī stabilupeļņu,» Zemgales lauksaimniekusraksturo Lauku atbalstadienesta (LAD) Zemgalesreģionālās pārvaldes vadītājsViesturs Reinfelds.Starp citu – tieši zemnieku saimniecība nomūsu reģiona – «Vilciņi» Zaļenieku pagastā– bija pirmā Latvijā, kas savulaik iesniedzaprojektu, lai saimniecības attīstībai piesaistītuEiropas Savienības līdzekļus, tolaik– SAPARD. Un, kā norāda V.Reinfelds,Zemgalē šī prakse stabili tiek turpināta – kautarī pašlaik ES atbalsta fondu naudas iedalesperiods ir 2007. – 2013. gadam, tam noteiktaislimits ir izsmelts jau šogad, 2011. gadā.Projektus iesniedzpar 16 miljoniemLAD Zemgales reģionālā pārvaldeadministrē ES atbalsta fondus deviņosnovados, aptverot agrāko Jelgavas, Dobelesun Bauskas rajonu robežas. «Lauksaimniecībāizmantojamo zemju platībaZemgalē ir deviņi procenti no visas valststeritorijas, toties mēs saražojam apmērampusi no Latvijas labības un rapša,» norādaV.Reinfelds, gan akcentējot – neraugotiesuz to, ka Zemgale galvenokārt ir maizesklēts, teju katrā pagastā ir arī pa fermai,un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgas arīlopkopības saimniecības – pēdējā kārtā,kas noslēdzās martā, pretendējot uz ESatbalstu, iesniegti arī vairāki projekti parfermu rekonstrukciju un būvniecību. Arī,piemēram, pašlaik kāda saimniecība Jelgavasnovadā fermu modernizē par vienumiljonu 350 tūkstošiem latu.LAD Zemgales reģionālās pārvaldesvadītājs stāsta, ka Jelgavas novadā pamatnozareir graudkopība un tieši šīs nozaresattīstībai mūsu puses saimnieki ES finansējumupiesaista visaktīvāk – galvenokārttiek iesniegti projekti par lauksaimniecībastehnikas parka modernizēšanu, tehnikasnovietnes, graudu kaltes, graudu uzglabāšanastorņu izbūvi. «Kopumā pēdējā kārtātika iesniegti 210 projekti, un 62 no tiem irtieši no Jelgavas novada. Pašlaik norit projektuizvērtēšana, un prognozes liecina, kaapstiprināti varētu tikt kādi divdesmit – jāņemvērā, ka šajā kārtā limits ir trīs miljonilatu publiskā (ES un valsts) finansējuma,taču kopumā projekti iesniegti par 16 miljoniem,»situāciju raksturo V.Reinfelds.Jāpiebilst, ka kopš 2002. gada, kadLatvijā tika uzsākta ES fondu līdzekļuapguve, LAD pašreizējā Jelgavas novada2873 lauksaimniekiem veicis ES un Latvijaskopfinansētā publiskā finansējuma izmaksuvairāk nekā 62,2 miljonu latu apmērā.Visvairāk izmaksu veikts par tā sauktajiemplatību maksājumiem (26,9 miljoni latu,kurus kopumā saņēmuši 2518 atbalsta saņēmēji),tiem seko maksājumi cukurbiešuaudzētājiem un pašvaldībām (12,1 miljonalatu apmērā, 121 atbalsta saņēmējam) unELFLA projektu veida pasākumi ar 8,2miljoniem latu, kas izmaksāti kopumā 135atbalsta saņēmējiem.Atbalsta apjoms atšķirasTaujāts par saimniecībām, kas izmantoiespēju attīstībai piesaistīt ES līdzfinansējumu,V.Reinfelds norāda, ka lielākoties tāsir saimniecības, kas šo iespēju izmantojušasarī iepriekš, taču ikreiz klāt nāk arī pa kādaijaunai. Viņš stāsta, ka atsevišķas saimniecībasšo iespēju izmanto jau kopš 2004.– 2006. gada, kad Latvijā bija pieejamaspirmās ES atbalsta programmas. «Tolaiktas bija kas pilnīgi jauns un daudzi vienkāršineuzticējās šai iespējai. Taču tās saimniecības,kas nebaidījās un iesniedza projektus,noticot, ka Eiropa spēj atbalstīt un ka tasir izdevīgi, arī tagad stabili turpina savudarbu. Ir saimnieki, kas, vienreiz izgājušicauri projekta tapšanai un guvuši atbalstu,turpina sekot līdzi aktualitātēm, uz ES atbalstupretendējot atkal un atkal.»Turklāt arī naudas apjoms, uz ko lauksaimniekipretendē, būtiski atšķiras. «Projektiir visdažādākie – gan tādi, kas paredzpiesaistīt vairākus tūkstošus, piemēram,piecus sešus, gan tādi, kuros attiecināmoizmaksu summa krietni pārsniedz miljonulatu, piemēram, pašlaik kāda saimniecībatiek modernizēta par vienu miljonu 900tūkstošiem, cita par miljonu 600 tūkstošiemlatu. Tās, protams, ir iespaidīgas summas,taču šie līdzekļi tiek ieguldīti attīstībā unatmaksājas,» spriež V.Reinfelds.Biedē birokrātijaJāpiebilst, ka pērn maksimālā summa,uz kuru saimniecība varēja pretendēt, bijasaimniecības trīskāršais apgrozījums gadā,savukārt šogad šī summa jau sasniedzaseptiņkārtēju apgrozījumu.Tiesa gan – vēl aizvien virkne saimniecībuattiecībā uz Eiropas atbalstu ir skeptiskasun ES atbalsta fondu līdzekļus neizmanto.LAD Zemgales reģionālās pārvaldesvadītājs zina teikt, ka viens no iemesliemšādai attieksmei ir bailes no birokrātijas,kas šādos gadījumos ir neizbēgama, jo irvirkne nosacījumu, kas strikti jāievēro unkam jābūt gatavam, piemēram, tehnikupiecus gadus nedrīkst pārdot, jebkurā brīdīsaimniecībā var tikt organizētas pārbaudes.Daļu zemnieku arī biedē modernā undārgā tehnika, tāpēc priekšroka tiek dotatā sauktajam otrreizējam tirgum, iegādājotiesjau lietotu tehniku, neskatoties uzto, ka līdz ar to arī riska procents, ka tāsalūzīs, ir lielāks. «Piemēram, pašlaik jaunskombains maksā vairāk nekā 120 tūkstošuslatu. Ja ņem vērā, ka tam jāstrādā vien 20– 30 dienas gadā, bet atlikušās 330 dienastas nav izmantojams, tā ir ieguldīta lielanauda, tāpēc, no vienas puses, saprotamsvarētu šķist atsevišķu saimnieku lēmumsiegādāties lietotu kombainu. Taču, no otraspuses, kad sākas pļaujas laiks, tam jāstrādādiennaktis, tāpēc īpaši svarīgi, lai kombainstās pāris saulainās dienas būtu ideālā darbakārtībā. Ja tas salūst, diena, to remontējot,ir zaudēta, un tas jau savukārt var nozīmētlabības kvalitātes pazemināšanos un līdzar to – zaudējumus lauksaimniekam,» nepieciešamībupēc kvalitatīvas tehnikas unatdevi no tās pamato V.Reinfelds.Paši projektus rakstaapmēram puse lauksaimniekuLai veiksmīgi startētu kādā no ES atbalstaprogrammām, viens no svarīgākajiempriekšnoteikumiem ir atbilstoši sagatavotsprojekts. Jelgavas novada lauksaimniekiapliecinājuši, ka to veiksmīgi var izdarītpaši. Tiesa gan – LAD Zemgales reģionālāspārvaldes vadītājs stāsta, ka kopumā pašiprojektus raksta ap 50 procenti lauksaimnieku,savukārt otra puse paļaujas uz atbilstošuspeciālistu darbu. «Ja ir piedāvājums, tātad irarī pieprasījums, un to apliecina fakts, ka irgan projektu konsultanti Latvijas Lauksaimniecībaskonsultāciju un izglītības centrā, ganprivātas firmas, kas par attiecīgu samaksuapņemas izstrādāt projektu, lai apgūtu ESnaudu. Pieredze apliecinājusi, ka visbiežākšādu speciālistu pakalpojumus izmanto tie,kuriem nav nedz laika, nedz īstas vēlēšanāsiedziļināties projekta izstrādē, tomēr netrūksttādu saimnieku, kuri to paveic paši.Jā, pirmo reizi rakstot projektu, tas var šķistļoti sarežģīti, taču, ja vienreiz tas izdarīts, tadnākamais projekts top jau daudz vieglāk,» tāV.Reinfelds, piebilstot, ka projektu izvērtēšanasgaitā speciālistiem var rasties papilduprecizējoši jautājumi, un ir labi, ja pats projektaiesniedzējs var atbildēt par katru skaitli,kas ierakstīts projekta pieteikumā.Sintija ČepanoneKo novada zemnieki iegūst no Eiropas projektiem?Degvielu lej vienā,nevis trijos kombainosJau kopš 2003. gada Vilces pagastazemnieku saimniecība «Valneri»regulāri startē ES struktūrfonduprojektos – šo gadu laikā modernizētstehnikas parks, uzbūvēta unpaplašināta kalts sistēma graudupārstrādei. «Bez kredītlīdzekļiemtomēr nav iespējams attīstīties, tasir dzinējspēks, un kāpēc gan neizmantotiespēju daļu līdzekļu atgūt?Turklāt, ja salīdzina saimniecības,kas izmantojušas ES struktūrfondus,ar tām, kas to nav darījušas, atšķirībair acīmredzama,» saka «Valneru»saimnieks Juris Lavenieks, kurš nosavulaik 17 hektāriem paplašinājieslīdz 850 un darbā izmanto modernuun jaudīgu tehniku. «Viens «Claas»aizstāj trīs kombainus «Dona», «Ņivas»– vismaz astoņas. Un manāgadījumā līdztekus citām priekšrocībāmjauns kombains nozīmē ekonomijuuz cilvēkresursiem, izdevumiemAkciju sabiedrības «Lielplatone»valdes priekšsēdētāja Anita Bērziņauzsver, ka saimniecība tikaipašlaik tā īsti sāk attīstīties. «Kadsaimniecību modernizēšanu sākazemnieki, mums ES projekti gājagar degunu, jo liela daļa kapitālapiederēja valstij. Nu saimniecībair mūsu, tāpēc pamazām sākamapgūt ES struktūrfondu priekšrocības,»skaidro A.Bērziņa, atklājot,ka kopumā «Lielplatone»apsaimnieko 740 hektārus zemesun nodarbojas ar piena lopkopību– saimniecībā ir 200 govis. Arī ELF-LA pēdējā kārtā iesniegts projekts,taču par tā apstiprināšanu spriestpar degvielu, remontiem. Ārzemjutraktorā ir komforts, tas ir «veselīgāks»,jo vibrācija, trokšņa līmenisir krietni mazāks, un tas savukārtpalielina darba ražīgumu, jo cilvēksvar ilgāk pastrādāt,» priekšrocībasieskicē J.Lavenieks. Ja agrāk viņasaimniecībā miglotāja platums bija12 metri, tagad – 24; ja agrāk arvienu miglotāju varēja nomiglot trīshektārus, tad tagad – 17 – 20, ietaupotlaiku, degvielu. Kā ļaunu piedzīvojumu«Valneru» saimnieks atceraslaiku, kad pa trijām diennaktīmvajadzēja nīkt rindā pie «dzirnavniekiem»,lai nodotu graudus, un pēctam vēl par samaksu cīnīties. Bet parstruktūrfondu līdzekļiem uzslietākalts ļauj nodrošināt graudu pārstrādi,uzglabāšanu un pārdošanucenas ziņā izdevīgā laikā. «Nupatuzslējām trešo bunkuru, tātad – paplašināmies.Varbūt, lai ieguldījumiātrāk atmaksātos, un pēc tam peļņasnolūkā graudus, rapsi iztīrīšuarī citiem, sniegšu uzglabāšanaspakalpojumus,» J.Lavenieks spriež,ka viens no nākamajiem projektiem,kuru gribētos realizēt, ir kādas palīgnozaresizveide, piemēram, ražotsalmu granulas. Viens no būtiskākajiemapsvērumiem šādai idejai irtas, ka lauksaimniecībai ir sezonālsraksturs, taču sešiem saimniecībāstrādājošajiem algu saimnieksnodrošina cauru gadu. «Atceros,kolhoza laikā bija aprēķini, ka uzvienu hektāru nepieciešami divi trīscilvēki, tiesa gan – lopkopībā. Manāsaimniecībā ar 850 hektāriem tiekgalā seši...» saka J.Lavenieks, rezumējot,ka, modernizējot saimniecību,lauksaimnieks lētāk var saražotun labāk konkurēt Eiropas tirgū.Protams, ja vien konkurence, tostarpsubsīdiju apjomā, būtu līdzīga...Cilvēkus var atļauties «samazināt» uz pusslodzivēl pāragri. «Patiesībā jau tehnikasparku esam nomainījuši tikaipar kādiem procentiem 20, tačupriekšrocības nevaram nenovērtēt,tāpēc mums viss vēl priekšā. Jaunsir jauns, un jo īpaši, ja runājam partehniku. Ar sējmašīnu prieks strādāt,tā aizvieto vismaz divus vecosagregātus, jo tā ne tikai iesēj, betarī pirms sēšanas augsni uzrušinaun pēc tās – arī piespiež,» A.Bērziņastāsta, ka, realizējot ES projektu,iegādāta ne tikai sējmašīna, bet arīarkls, augsnes apstrādes agregātsun traktora piekabe. Savukārt,izmantojot atbalstu lauku uzņēmējiemstandartu sasniegšanai,modernizēta ferma – rekonstruētakūtsmēslu krātuve, «kas iepriekšbija tīri simboliska», un uzstādītajauna mazgāšanas iekārta. «Pateicotiestai, pirmkārt, cilvēki varstrādāt tikai pusslodzi, līdz ar tomēs varam ieekonomēt uz algurēķina. Otrkārt, cilvēks paliek cilvēks– var kļūdīties, pārskatīties,bet jaunā mazgāšanas iekārta irautomāts – pats dozē, pats mazgā,atkāpes nepieļaujot,» stāsta valdespriekšsēdētāja. Kaut arī konkrētiieguvumi no ES skaitļos nav aplēsti,par to esamību viņa nešaubās,tieši tāpēc jau tiek plānoti vēl jauniprojekti.«Gribat godīgu atbildi? Eiropas projekti vairāk rūpējaspar dzelžiem, cilvēku aizmirst»«Es neesmu no tiem, kas skrien pakaļcitiem, – man ir svarīgi mērķtiecīgi attīstītsavu saimniecību un tieši tāpēc investējulīdzekļus nevis tur, kur konkrētā brīdīvar piesaistīt Eiropas naudu, bet gan tur,kur tieši manā saimniecībā tas ir nepieciešams.Ja man ir stratēģisks un pamatotsattīstības plāns, tad neatkarīgi no tā,vai gūšu atbalstu projektam, es zinu, kadarbu realizēšu tik un tā,» savu vadītājafilozofiju stāsta zemnieku saimniecības«Sniedzes» īpašnieks Uldis Vangalis,piebilstot, ka uz projektu finansējumu«Sniedzes» savā attīstībā īpaši nepaļaujas.«Latvijā jau var daudz redzēt tospakaļskrējējus – līdzko kādā fondā pieejamanauda, tā uzreiz gatavi kūtis celt,biogāzi ražot, bet – vai visur apakšā irekonomiskais pamatojums? To, cik tālutie pakaļskrējēji tiks, mēs redzēsim tikaiilgtermiņā,» spriež U.Vangalis.«Sniedzes» Sesavas pagastā nodarbojasar graudkopību un rapša audzēšanu800 hektāru platībā. Līdz šim atbalstuir guvuši daži saimniecības projekti,par kuriem iegādāta tehnika, tačuU.Vangalis vēlreiz uzsver, ka viņš ar tonerēķinās – ja sanāk, tad pieņem, ja ne– tad arī pieņem. Šobrīd saimniecībaiesniegusi projektu remontdarbnīcuceltniecībai, taču U.Vangalis saka, kapēdējā brīdī gandrīz pārdomājis. «Patiesībāšo projektu iesniedzu gariem zobiem– projekts bija tapis, taču joprojāmAr remontiem nav «jākrāmējas»Pagājušajā gadā, piesaistot ESstruktūrfondus, zemnieku saimniecība«Jaunupenieki» Zaļeniekupagastā par 58 605 latiemiegādājās mobilo graudu kalti.«Pirmkārt, tā ir moderna, otrkārt,tai nevajadzēja izstrādāt projektu,jo tā ir pārvietojama – noliecun kaltē, treškārt, naudu, ko savulaikpar kaltēšanu un graudutīrīšanu maksāju «dzirnavniekiem»,varu ieguldīt attīstībā,»saka «Jaunupenieku» īpašnieksAndris Apsītis. Arī viņš ir viensno tiem lauksaimniekiem, kuršapzinās – augstražīga tehnika,lai apsaimniekotu 700 hektārus,ir viens no būtiskākajiem faktoriem.«Negribu vairs piedzīvot,Graudus var pārdotpar augstāku cenuZemnieku saimniecība «Dandale» Vircavaspagastā ES struktūrfondus piesaista kopš 2003.gada – pirmie bija SAPARD projekti, tagad startēELFLA. «Jā, pirms tiem astoņiem gadiem arīman bija bail iet uz banku, ņemt kredītu, daudzino ieceres startēt ES projektā centās atrunāt,taču realitāte bija tāda, ka saimniecībā bija tikaipadomju laika tehnika, taču tieši tolaik Latvijābija ienācis «Kesko agro», un nevarēja nenovērtēttehniku, ko uzņēmums piedāvā. Riskējām,un no 12 hektāru lielas saimniecības 1989. gadānu esam izauguši un apsaimniekojam 1000hektārus. Atpakaļceļa vairs nav – jāskatās tikai uzpriekšu, soli pa solim jāturpina attīstīties,» pārliecināts«Dandales» īpašnieks Armands Ozoliņš.Saimniecība modernizēta, kopumā realizējotsešus ES projektus. Sākumā projektu rakstīšanāpalīdzējis brālis, taču tagad to dara speciālisti.Rezultātā atjaunots teju viss tehnikas parks unuzslieti divi torņi graudu uzglabāšanai. «Ir tačuatšķirība – mēnesi pirms sezonas zem traktoragulēt un to remontēt, lai kustas uz priekšu, vai īsipirms zemes darbiem uzlādēt akumulatoru unbraukt! Vai, atkal, degvielu liet trijos padomjulaika kombainos vai vienā jaunā. Savulaik mansaimniecībā bija trīs kombaini, taču to pašuapjomu bez liekām ķibelēm var nokult viens«Claas Lexion»!» stāsta A.Ozoliņš. «Agrāk labībubērām šķūnī un bijām spiesti realizēt uzreiz.Taču tagad paši graudus attīrām, uzglabājam unizvēlamies, kad un kam tos pārdot.»šaubījos, vai nepieciešama visa šī birokrātijaun mākslīgais sadārdzinājums,ko rada projekts,» saka U.Vangalis.Viņš pamanījis vēl kādu būtisku trūkumuEiropas projektos – tie vairāk «mīl»dzelžus, bet par cilvēkiem aizmirst. «Šobrīdman ir divi veci angāri, kuros stāvtehnika, notiek remonti, taču jau pārisgadus plānoju celt jaunu remontdarbnīcu,kur būtu civilizēti apstākļi maniemdarbiniekiem. Es jau saprotu, ka nobiznesa viedokļa droši vien šā brīžasituācijā rīkojos pilnīgi neapdomīgi – visicenšas ieekonomēt uz strādājošo rēķina,bet es domāju par cilvēku. Taču manšķiet svarīgi, ka darbinieks nestrādāaukstumā, ka pēc darba dienas viņamir iespēja ieiet dušā un nomazgāties.Savukārt Eiropai tā nešķiet – konkrētisavam projektam es gūtu daudz lielākuatbalstu no Eiropas fondiem, ja celtuvienkāršu šķūni ar četrām sienām, kurātehnika būtu drošībā un zem jumta.Redziet, atbalsts tiek sniegts uz ēkaskvadrātmetru, neatkarīgi no tā, ciksarežģīta tā ir, taču manā gadījumā noEiropas dabūšu minimālu daļu, jo manadarbnīca, pēc viņu priekšstatiem, būssarežģīta – ar atpūtas telpu, dušām,labierīcībām... Un ikviens taču zina, ka,līdzko tiek īstenots Eiropas atbalstītsprojekts, tā birokrātija to būtiski sadārdzina.Un tad nu jādomā, vai izdevīgāktomēr nav ņemt kredītu un bez skrupu-ka, sējai gatavojot zemi, traktoram«nobrūk» ātrumkārba,»tā viņš, norādot, ka nu visi vecietraktori nomainīti pret jauniem,iegādāti arī divi labības kombaini,sējmašīna, miglotājs, minerālmēslukaisītājs un tas izdarīts,pateicoties ES struktūrfondiem.«Mūsu saimniecība plānota tā, lai arvisu galā tiktu trīs četri cilvēki, un tasbez modernizēšanās, jaunas tehnikasnekādi nav iespējams,» spriež Glūdaspagasta «Putriņu» saimnieks JānisVeidliņš. Ikdienas pieredze apliecinājusi,ka nav darbaspēka, kas strādā,uz strādniekiem arī par visiem simtsprocentiem paļauties nevar, tādēļ joīpaši svarīga ir tehnikas jauda: «Vajag,lai visu var izdarīt maksimāli īsālaikā, jo nevar zināt, kas notiks nākamajādienā, piemēram, vai siena unkulšanas laikā neuznāks lietus. Vecātehnika savu laiku jau bija nokalpojusi– bieži lūza, radīja labības zudumus.Nebija darba ražīguma.» Tieši tādēļ«Putriņas» jau realizējušas kopumāčetrus projektus ar ES atbalstu – divus,lai nodrošinātu lopkopībā nepieciešamosstandartus, trīs, lai modernizētutehnikas parku un iegādātos jaudīgugraudu kombainu, miglotāju, sienatehniku – vālotāju, frontālo pļaujmašīnu,rulona presi. «Ir Eiropas diktētistandarti – tie būtu jānodrošina jebkurāgadījumā, un kāpēc šim mērķimlozas atskaitīšanās īstenot savu mērķi,»tā U.Vangalis.Viņš nedz nopeļ, nedz slavē iespējupiesaistīt līdzekļus projektiem, tačuuzskata, ka svarīgākais būtu vienlīdzīgasiespējas, ko šobrīd gan projektukontekstā nevarot manīt – kritēriji,šķiet, brīžiem tiekot izdomātivai nu absurdi, vai skaidri jūtams, kaparedzēti tikai konkrētam saimniecībulokam. «Zemnieku saimniecībair tāds pats bizness kā jebkurš cits,un biznesā ir tāpat kā dabā – zvēriziemā ir jāpiebaro, bet viņus nevajaguzturēt. Visiem ir jābūt vienādiemnoteikumiem – tikai tā populācijaizdzīvos, bet jāizdzīvo stiprākajiem,kuri tiešām ir spējīgi. Es arī neesmuno tiem, kas skrien atbalstīt katrustreiku – ar ko tad tam skolotājamir vieglāk? Bļauj jau parasti tie lieliezemnieki, bet mazie nedomājotskrien pakaļ, taču gala rezultātālielais par viņu pasmejas un pēc tamnospiež... Tieši tāpēc es attīstu savusaimniecību, tikai paļaujoties uz savugalvu, stāvot ar kājām uz zemes, – jauno 1996. gada ņemu kredītus un solipa solim saviem spēkiem virzos uzpriekšu,» saka U.Vangalis.«Ja sēdētu vecajā kaltē, pie manis neviens nebrauktu»Kaut arī «Boļu» saimniece Inta Juta Viniarskabažījas, ka tik šajā gadā «nenogrimtu», to, kazemnieku saimniecība startējusi ES struktūrfonduprojektos, viņa nenožēlo. «Arī tagad es nedarītucitādāk. Ja saimniecību nebūtu modernizējuši,jau sen būtu «nogrimuši»,» I.J.Viniarska atklāj,ka miglotājs, arkls un sējmašīna iegādāta, 500tonnu ietilpības graudu torņi ar aprīkojumu unnoliktava uzbūvēta, kopumā realizējot četrusprojektus. «Mēs varējām tikt pie labas tehnikasīsā laikā, nomainot tos vecos, neekonomiskoskolhoza dampjus. Sējmašīna vien izmaksāja 60tūkstošus, 40 procentus no summas saņēmāmatpakaļ no struktūrfondiem. Nebūtu reāli tovisu iegādāties par pilnu cenu – tagad vismazdaļu Eiropa atmaksājusi. Tiesa gan – pavasarisvedina domāt, ka šogad būs jāsavelk josta ciešāk,lai noturētos, vēl jo vairāk tādēļ, ka pagājušajāgadā daļa labības palika uz lauka, jo Svētes upevisu noslīcināja. Taču nav ļaunuma bez labuma– pērn lauks bija tik slapjš, ka plānoto ziemājuapjomu nevarējām iesēt, un tagad salīdzinājumāar citiem zemniekiem, kuri dabūja pārsēt milzuplatības, esam nedaudz labākā situācijā,» vērtēņemt kredītu un atmaksāt to tikai nosaviem līdzekļiem, ja daļu varējāmatgūt no ES?» retoriski vaicā saimnieks.Savukārt siena tehnika ir tikjaudīga, ka divatā var galā tikt. «Mēsgribam strādāt lauksaimniecībā un«Boļu» saimniece. Viņa neslēpj, ka summas, kastagad jāmaksā bankai, ir iespaidīgas – vidēji 2800lati mēnesī –, turklāt kredīta slogs būs vēl vismazgadus desmit. «Mums tā ir milzu summa, jo esammazie zemnieki – ja agrāk apsaimniekojām 420hektārus zemes, tad tagad tikai 350, bet atmaksājamākredīta apjoms jau no tā nemainās. Tad nutaupām paši uz sevi, mazliet arī uz darba algām.»Taču saimniece nezaudē optimismu – būtisksatspaids ir tas, ka «Boļi» var sniegt pakalpojumuscitām saimniecībām. «Mums ir ļoti laba kodināšanasiekārta, un kodināt graudus pie mums braucsaimnieki pat no citiem pagastiem, par Eiropasnaudu arī agrāko govju kūti esam pārbūvējušipar foršu noliktavu. Mēs spējam nodrošināt ātruun kvalitatīvu pakalpojumu – neviens taču negribstundām gaidīt, kamēr piebērs mašīnu! Nu, būtues tajā vecajā kaltē sēdējusi – pie manis tačuneviens nebrauktu! Arī par elektrību maksātuneadekvāti daudz, jo tās vecās lentas bija izbūvētasabsolūti neekonomiski. Un, ja par elektrību varammaksāt mazāk, bet izdarīt vairāk, tad tas vien jauno projektiem mums ir neatsverams ieguvums,»tā I.J.Viniarska.Pateicoties jaudīgai tehnikai, galā tiek pašibez realizētajiem ES projektiem, laimēs to arī varētu darīt, pavisam noteiktineiztiktu.»Sintija Čepanone, Kristīne LangenfeldeFoto: Krišjānis GrantiņšĪsumāAtzinība valsts zinātniskipētniecisko darbu konkursāŠogad Latvijas 35. skolēnu zinātniskajā konferencēpiedalījās divi mūsu novada skolēni – Arvis Lācis noElejas vidusskolas un Aiga Kapeniece no Kalnciemavidusskolas. Ar 2. pakāpes diplomu novērtēts Aigaspētījums «Jauniešu stāja un veselība» (vadītāja– skolotāja Rita Kovaļevska).Jelgavas novada Izglītības pārvaldes speciālisteizglītības satura un programmu jautājumos EvaFišere stāsta, ka otrs jaunietis, kura darbs tikavirzīts Latvijas konferencei, pētīja «JavaScript»izmantošanu mājas lapu veidošanā (vadītājs– skolotājs Jānis Tumovs). To novērtēja LLU mācībspēki,un viņš saņēma tiesības ārpus konkursaiestāties LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē.Pavisam šajā mācību gadā Jelgavas un Ozolniekunovada zinātniski pētniecisko darbu skateibija iesūtīti seši darbi no Kalnciema vidusskolas,Kalnciema pagasta vidusskolas un Elejas vidusskolas.Uz Zemgales reģionālo skolēnu zinātniskipētniecisko darbu konferenci tika izvirzīti četripētījumi – A.Kapenieces un A.Lāča, kā arī Kalnciemavidusskolas skolnieka Dāvja Betlera darbs«Tūrisma maršrutu izveide Kalnciema un Valgundespagastā» (vadītāja – skolotāja Sanita Lapāne)un Elejas vidusskolas skolnieces Sintijas Liepaspētījums «Baltijas ceļa nozīme Latvijas vēsturē untā atspoguļojums Elejas pagasta iedzīvotāju atmiņās»(vadītāja – skolotāja Baiba Atmane). S.LiepaZemgales konferencē ieguva 3. vietu, bet D.Betleradarba recenzenti novērtēja viņa ieguldījumu pagastanovadpētniecībā.Pērn mūsējo augstākais sasniegums valstī bija 3.pakāpes diploms – to par pētījumu «Cilvēka iespējaiekļūt melnajā caurumā» ieguva Kalnciemavidusskolas skolnieks Dainis Krūmiņš.Ilze Knusle-JankevicaAprīlī no mums aizgājuši...Jozaps Rinkūns, Sesava(15.03.1936. – 01.04.2011.)Agurs Bēms, Kalnciems(20.07.1941. – 03.04.2011.)Ņina Līcīte, Vilce(28.02.1923. – 05.04.2011.)Aina Austra Strode, Platone(29.10.1928. – 07.04.2011.)Austra Dankena, Valgunde(27.03.1924. – 07.04.2011.)Austra Zeltiņa, Glūda(22.10.1927. – 07.04.2011.)Helēna Zembaha,Jaunsvirlauka(19.08.1944. – 07.04.2011.)Skaidrīte Bartaviča, Līvbērze(30.06.1944. – 08.04.2011.)Ilmārs Zīriņš, Eleja(23.02.1959. – 08.04.2011.)Janīna Majevska, Līvbērze(18.06.1941. – 10.04.2011.)Marija Fedorenko, Vilce(15.12.1931. – 11.04.2011.)Ivārs Gavēnis, Sesava(09.03.1944. – 11.04.2011.)Sergejs Konstantinovs, Glūda(11.04.1937. – 13.04.2011.)Jānis Logins, Glūda(01.07.1941. – 13.04.2011.)Valija Bērziņa, Līvbērze(24.10.1936. – 15.04.2011.)Jānis Ievītis, Eleja(28.12.1950. – 15.04.2011.)Aivars Ameters, Kalnciems(15.06.1952. – 17.04.2011.)Anna Silvija Felkere, Platone(10.03.1923. – 19.04.2011.)Pjotrs Soboļevs, Kalnciems(27.12.1931. – 19.04.2011.)Pāvels Sņetkovs, Glūda(20.12.1919. – 21.04.2011.)Andris Veinbergs, Svēte(01.11.1928. – 24.04.2011.)Andrejs Naudiņš, Glūda(09.08.1954. – 25.04.2011.)Alberts Sadovskis, Zaļenieki(20.07.1929. – 25.04.2011.)Lidija Urbena, Lielplatone(11.01.1934. – 26.04.2011.)Valdis Cielava, Valgunde(05.09.1962. – 27.04.2011.)Valentīns Matjuks, Glūda(03.09.1934. – 28.04.2011.)Ksenija Guiska, Eleja(19.06.1939. – 10.02.2011.)Jurijs Giņko, Vircava(08.10.1986. – 2010. gada decembrī)


6 2011. gada maijs pagastu mozaīkaValgundeTuvojas vasara unskolēnu brīvlaiks, kuru ikviensizmantos pēc saviem ieskatiem.Cits piedalīsies nometnēs, citsstrādās, cits sportos. Šovasarsportotājiem būs par vienu iespējuvairāk, kur to darīt. Proti,pie izglītības, kultūras un sportacentra «Avoti», blakus volejbolalaukumam, tiks izveidoti vingrošanasobjekti.Laikā, kad visā Latvijā arvienpopulārāks kļūst jaunais sportaveids nūjošana, arī valgundniekitam sākuši pievērsties aktīvāk.Šobrīd šo sporta veidu iecienījuši12 cilvēki, kuri savam pulkam iksvētdienu aicina pievienoties jaunusdalībniekus, kas vēlas aktīvipavadīt laiku.«Jau rudenī mēs saņēmām 28pārus nūju, sportojām arī ziemā,bet šobrīd tās liekam lietā arvienbiežāk,» stāsta viena no nūjotājāmAija Degaine. Nūjotāji Valgundēpie izglītības, kultūras un sportaSesavaAizvadīts stafetes skrējiens apkārtSesavai, pieveicot 33 kilometrus, untajā šogad piedalījās 89 Sesavaspamatskolas skolēni. Viņiem šotrasi izdevās veikt gandrīz divāsstundās.Sporta skolotāja Inga Striška-Jermolova stāsta, ka visi skolēni bijapieteikušies skriet noteiktu posmu,taču skrējiena laikā, apjaušot spēkus,visiem izdevās veikt pat vairākusSesavas senioru deju kolektīvs«Virši zied» pārbraucis no Horvātijas,kur sniedza koncertus unatpūtās pirms jauniem pasākumiemLatvijā.Kolektīva vadītāja Aiga Vangalestāsta, ka šim braucienam bijušidivi mērķi – atpūsties un parādīt,ko prot Latvijas kundzes gados.«Uz Horvātiju «Virši zied» devāskopā ar manu otru kolektīvu«Magnolijas» no Rundāles novada.Sniedzām divus koncertus divāspilsētās. Vienā uzstājāmies kādāElejaNovada dome noteikusi zemākuapsaimniekošanas maksu daudzdzīvokļumājām. Līdzšinējo 35santīmu par kvadrātmetru vietā nonākamā gada maksimālā maksabūs 25 santīmi.Pirmsskolas izglītības iestādē«Kamenīte» informē, ka tā būs atvērtaarī vasarā. Iestādes direktoreIndra Buse stāsta, ka vasarā šeitiespējams mācīties arī bērniem nocitiem pagastiem un citām pašvaldībām.Iestādes darba laiks jūnijā,Samazina apsaimniekošanas maksuVidusskola gaida absolventusElejas vidusskolā svinības – 28.maijā pulksten 17 skolas 130 gadujubileja un absolventu salidojums.Skolas direktore Sarmīte Balodestāsta, ka par svinīgā pasākuma norisišogad ir domāts īpaši un pasākumāuzstāsies absolventi – cilvēki, kuruvārdi un darbi līdz šim izskanējuši,pateicoties viņu talantam. Ar kādupriekšnesumu sevi pieteiks pa kādampārstāvim, sākot no 1950.Pie «Avotiem» būs vingrošanas objektiPievienojies nūjotājiem!centra «Avoti» tiekas katru svētdienupulksten 11, lai dotos pastaigā pa pagastateritoriju. Līdz šim mērots ceļš uzbriežu dārziem, Valgundes klosteri, pamežu. Taču ik pa laikam tiek organizētiizbraukumi pie nūjotājiem citvietLatvijā. Piemēram, aprīlī Valgundesnūjotāji piedalījās sezonas atklāšanasApkārt pagastam – divās stundāsposmus. Tiesa, viņi noskrēja gabalu,tad mazliet pabrauca ar autobusuun nākamajā stafetes maiņas vietāatkal izkāpa, lai skrietu tālāk. «Manpatika tieši tas, ka varam skriet, cikgribam, cik ir mūsu spēkos. Vienīgais,par ko neesmu sajūsmā, ir tas, ka bijajāskrien pa grants ceļu – putekļiempilna mute,» saka stafetes dalībnieksEdgars Gravenieks. «Redzot priekubērnu sejās un dzirdot viņu atsauksmes,domāju, ka šis skrējiens, kuram«Virši zied» arī HorvātijāFoto: no «Virši zied» arhīvaatpūtas centrā, bet otrs koncertsnotika pilsētas centrā. Jāteic, publikaipatika un ne viens vien apbrīnoja to,gada. Gaidot skolas jubileju,skolēni aktīvi pētījušiskolas vēsturi, tikušies arabsolventiem Karjerasdienās, rakstījuši projektudarbus par absolventiemun skolotājiem. Šobrīdatjaunota un papildinātaskolas muzeja ekspozīcija.«28. maijā ciemos gaidīsim visus skolasabsolventus, lai kopīgi nosvinētu Elejasvidusskolas 130. dzimšanas dienu.«Kamenīte» strādās arī vasarājūlijā un augustā paliek nemainīgs– darba dienās no pulksten 7 līdz 19.«Ja vairāki vecāki izteiks vēlmi, mēsvaram nodrošināt arī nakts grupubērniem,» tā direktore. Bērni tiekēdināti trīs reizes dienā – brokastis,pusdienas, launags –, kas kopā maksāTas tiks īstenots ar Hipotēku unzemes bankas finansiālu atbalstu,īstenojot «Avotu» administratoresEgijas Šuneiko iesniegto projektu.«Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotājudzīves un vides kvalitātesuzlabošanu pagasta teritorijā. Ņemotvērā dzirdētās jauniešu idejas,uzrakstīju projektu par vingrošanasobjektu uzstādīšanu pie centra. Projektuatbalstīja, un rezultātā saņēmāmnepilnus 400 latus materiāluiegādei, jo uzstādīšanu veiksim saviemspēkiem,» stāsta E.Šuneiko.Šobrīd tiek meklēti materiāli undomāts, kādus tieši objektus vajagun cik daudz. «Vingrošanas rīkiemjābūt uzstādītiem līdz 2. jūlijam,taču ceru, ka ar jaunsargu vadītājaOskara Karla un aktīvo jauniešupalīdzību mums izdosies to izdarītātrāk,» tā E.Šuneiko.pasākumā Mežaparkā, bet12. maijā – nūjotāju saietāCarnikavā. «Šis ir sportsdažāda vecuma cilvēkiem.Jaunākajam dalībniekammums ir astoņi gadi, betvecākajam – tuvu 70. Tākā nūjošanai nav vecumaierobežojuma, pievienoties aicinātsikviens, kurš vēlas pasportot,nodarbinot lielāko daļu muskuļuvienlaikus un pavadot laiku svaigāgaisā,» tā A.Degaine, piebilstot, kanodarbības ir bez maksas un pareizinūjot māca Ginta Uzule.Foto: no A.Degaines arhīvaesam devuši nosaukumu «Skrienampar Latviju», turpmāk būs Sesavastradīcija. Ceram nākamgad tajāiesaistīt arī citus iedzīvotājus,» tā skolotāja.Finišā visi dalībnieki saņēmapildspalvas ar skrējiena simbolikuun pusdienas. Skolotāja saka lielupaldies visiem skrējējiem, klasesaudzinātājiem, kuri palīdzēja organizēšanā,kā arī skolas direktoramAndrim Stašānam un mācību pārzineiElgai Kostikai par atbalstu.ka kundzes šādā vecumāvēl kaut ko dara.Esam uzkrājušas jaunusspēkus un tagadvaram strādāt tālāk,»tā vadītāja. Horvātijāpabija desmit kolektīvadāmas. «Pērn bijāmIgaunijā, šogad– Horvātijā, kas bijadāmu tālākais brauciens.Man gribas ticēt,ka neapstāsimies un arī nākamgaddosimies ārpus Latvijas uzkrāt jaunusspēkus,» tā A.Vangale.SIA «Apsaimniekošanas serviss»,izvērtējot līdzšinējo pieredzi mājupārvaldīšanā un ņemot vērā iedzīvotājumaksātspēju, 2012. gadā plānosamazināt pārvaldīšanas maksu.Tarifu paredzēts samazināt uz uzkrājumumāju remontam rēķina, kasiekļauts līdzšinējā maksā. Tāpēc no2012. gada māju pārvaldīšanas unapsaimniekošanas maksa noteiktano 0,043 līdz 0,246 latiem parkvadrātmetru.Būs koncerts, balle līdz rīta gaismai,bet pusnaktī – skaists pārsteigumamirklis,» tā skolas direktore.1,70 latus dienā. Vecāki, kuri vēlas,lai arī viņu bērns vasarā mācītos«Kamenītē», aicināti iestādē aizpildītiesniegumu un iesniegt nepieciešamosdokumentus. Iepriekšgan jāsazinās ar direktori pa tālruni63061531 vai 20268905.Livberze - -Jaunas iespējasAlternatīvāsaprūpes centrāAr Kopienu iniciatīvu fonda unnovada pašvaldības finansiālu atbalstupapildināts Līvbērzes Alternatīvāsaprūpes centra inventārs, kassniedz jaunas iespējas iedzīvotājiem,īpaši senioriem. Projekta vadītājaRuta Medne informē, ka šī naudaiztērēta, iegādājoties inventāru,kas veicina seniorus rūpēties parsavu veselību. Proti, asinsspiedienamērītāju, bumbas, paklājiņus, kājuvanniņu, galda spēles. «To visu katrudarba dienu no pulksten 8 līdz 17aicināti izmantot ne tikai pagastaseniori, bet arī citi. Jāpiebilst, ka ik palaikam pensionāru biedrība organizētikšanās ar speciālistiem, lai runātupar dažādiem veselības uzlabošanasjautājumiem – iedzīvotājiem jāsekolīdzi paziņojumiem, kas izvietoti uzpagasta informācijas dēļiem,» tāR.Medne. Projekta kopējās izmaksasir 770 lati, no tiem 77 lati – novadapašvaldības līdzfinansējums.JaunsvirlaukaPagasta pārvalde informē,ka 30. maijā pulksten 14 Staļģenesvidusskolā būs iespēja nokārtot eksāmenuun iegūt velosipēda vadītājaapliecību. Tiesības var kārtot noSkolēniem brīvlaikā arī šogadtiks piedāvātas vairākas nometnes.Pirmā – jau jūnija beigās.Lai palīdzētu Kurtišu ģimenessaimniecības ēku pārbūvēt par dzīvojamonamu, aprīļa beigās Jelgavā,pie veikala «Maxima», notika palīdzībasakcija, kurā ikviens varējaziedot remontmateriālus.«Paēdušai Latvijai» projekta organizatoriinformē, ka atsaucība bijaliela – Kurtišu ģimene saņēmusi jaunasiekšdurvis, divus rakstāmgaldusun bufeti, celtniecības materiālus untraukus. Savukārt veikalu tīkls «Maxi-Iespēja nokārtot velosipēda tiesības12 gadiem. Jāpiebilst, ka tie, kuriemir vecās tiesības, tās varēs apmainītpret jaunām. Tāpat velosipēdistatiesības varēs saņemt tie, kuriem irautovadītāja apliecība, bet papildusNometnes vasarāNo 27. jūnija līdz 3. jūlijamnotiks Sporta deju un atpūtasdienas nometne bērniem no četrulīdz deviņu gadu vecumam. Tovadīs Alīna Ankudoviča. Sīkākainformācija pa tālruni 25999285.Savukārt Sporta deju un ritma dejudiennakts nometne notiks no 4. līdz10. jūlijam (bērniem vecumā no10 līdz 17 gadiem). Bet nometņuKurtišu ģimene saņēmusi palīdzībuVircavaVircavas pagasta pārvalde atgādina,ka mājdzīvnieku, dzīvniekuun mājputnu ganīšana pagastaciemu apstādījumos un zaļajā zonāir aizliegta. Tāpat jāatceras – laineradītu sev problēmas, savos īpašumosjānopļauj zāle, jāizcērt krūmiun jāsakārto teritorijai piegulošiemeliorācijas novadgrāvji.Vircavas pagasta pārvalde informē,ka sportiskās aktivitātes pagastāneapsīks arī vasarā un nodarbībasnorisināsies gan hallē, gan āra sportalaukumos.Šobrīd florbolu ir iespēja spēlētVircavas sporta hallē, volejbolu,ma» ģimenei uzdāvinājis preces mājai– mikroviļņu krāsni, katlus, pannas,gludināmo dēli, gludekli un citas sadzīvēnoderīgas lietas 100 latu vērtībā.Lūgums ievērot!«Ja dzīvnieki staigās pa apstādījumiem,saimniekus par to var administratīvisodīt. Ņemot vērā citu gadupieredzi, lai uzturētu apkārtni sakoptu,pašvaldības policists tam šogad pievērsīspastiprinātu uzmanību,» informēpagasta pārvalde.Vircavas pagasta pārvaldes vadītājaRita Borščevska atgādina, ka daudzdzīvokļumāju dzīvokļu īpašnieki līdzīgāsdaļās atbild par mājas apkārtnes sakopšanu.«Sakopšanas darbi nepieciešamiIzremontēts matemātikas kabinetsNesen pabeigti darbi Vircavasvidusskolas renovētajā matemātikaskabinetā, kas aprīkots ar jaunākajāmtehnoloģijām. Skolēni tajā jau sākušimācības. Kabineta remonts veiktspar skolas budžetā ieplānotajiemNo jūnija maināsūdens un kanalizācijas tarifsSabiedrisko pakalpojumu regulēšanaskomisijas padomeapstiprinājusi jaunos SIA «PalīgsL» ūdenssaimniecības pakalpojumutarifus.Komisijas lēmums paredz, kalīdzekļiem. Lai taupītu naudu, remontdarbusveikuši bezdarbnieki, kuriVircavas pagasta pārvaldē strādā par100 latu stipendiju. Skola un pagastapārvalde saka paldies tā dēvētajiemsimtlatniekiem, kuri piedalījās VircavasSports arī vasarāno 1. jūnija Līvbērzes iedzīvotājiempar kubikmetru ūdensbūs jāmaksā 0,32 lati bezPVN, bet par saņemtajiemkanalizācijas pakalpojumiem– 0,52 lati par kubikmetrubez PVN.Jauna Bāriņtiesas locekleDarbu Līvbērzē šomēnes sākusijauna Bāriņtiesas locekle – UrzulaJēkabsone. Viņa uz Jelgavas novadaBāriņtiesu pārnākusi strādāt no Ozolniekunovada Bāriņtiesas. «Darbsman ir zināms, jo Bāriņtiesā strādājujau no 1998. gada. Protams, paieslaiks, kamēr iepazīšos ar visām lietāmun cilvēkiem, taču jau pēc pirmajāmšeit nostrādātajām dienām varu teikt,ka mēs sastrādājamies labi,» atzīstjaunā darbiniece. Bāriņtiesas locekleapmeklētājus pagasta pārvaldēpieņem pirmdienās no pulksten 9līdz 12 un no pulksten 13 līdz 17 unceturtdienās no pulksten 9 līdz 12.«Ņemot vērā, ka pagasta pārvaldēbūšu gandrīz katru darba dienu, vizītēmiespējams pieteikties arī citoslaikos,» tā U.Jēkabsone. Iepriekšgan iedzīvotāji aicināti sazināties arviņu pa tālruni 26390749.Foto: Krišjānis Grantiņšvēlas iegūt velosipēdista tiesības.Pēdējos divos gadījumos eksāmensnav jākārto. Līdzi jāņem fotogrāfija(3x4 centimetri) un personu apliecinošsdokuments.sezonu noslēgs vasaras atpūtas unpiedzīvojumu diennakts nometne«Jautrais ceļojums». Tajā gaidītibērni no 8 līdz 16 gadu vecumam.Tā notiks no 18. līdz 24. jūlijam.Vadītāja – Ilona Freimane (tālrunis28346922).Bet 26. aprīlīraidījumā«Degpunktā»notikaziedošanasakcija, kurāizdevās savākt8000latu. Arī notiem daļa nonāks Kurtišu ģimenei.Jāatgādina, ka 6. aprīlī ugunsnelaimepilnībā nopostīja Kurtišuģimenes māju «Kaķpēdiņas».ne tikai estētisku apsvērumu dēļ, betarī lai mazinātu kūlas veidošanos,ceļa malu aizaugšanu ar krūmiem,kas pasliktina autovadītāju redzamībuun ziemas periodā veicinasniega kupenu veidošanos,» aicinotbūt atsaucīgiem, norāda pārvaldesvadītāja. Jāatgādina – to, ka īpašumsjāuztur kārtībā, nosaka likums unJelgavas novada pašvaldības saistošienoteikumi.vidusskolas matemātikas kabinetaiekārtošanā, – Ivanam Krotoram,Vadimam Gronckim-Grockim,Jurijam Skvorcevičam, OļegamKulaševskim, Andrim Ķencim unAleksandram Iļjaševam.futbolu – sporta laukumos Vircavasparkā un Oglaines ciema teritorijā,savukārt ar vieglatlētiku nodarbotiesvar Vircavas parka sporta laukumā.Sīkāka informācija par nodarbību laikiempieejama pie sekciju vadītājiem:Kristaps Gribusts, tālrunis 29950734(basketbols, volejbols, futbols), RolandsKivlāns, tālrunis 28487653(florbols), Sigita Roziņa, tālrunis26827881 (vieglatlētika).18. jūnijā plānoti pagasta sportasvētki ģimenēm. Informācija par aktivitātēmtiks izvietota uz informācijudēļiem un būs pieejama pašvaldībasmājas lapā: www.jelgavasnovads.lv.


VilceLai turpmāk varētu piedalītiesEiropas projektos un piesaistītfinansējumu pagasta apgaismojumasistēmas atjaunošanai, Vilcēveikta ielu apgaismojuma inventarizācija,salabotas laternas, kaslīdz šim nedarbojās, un sakārtotaapgaismojuma dokumentācija.Projektu vadītāja Lolita DugeNoslēdzies projekts «Ilgtspējīgadabas resursu saglabāšana Zemgalē»,kura gaitā sakārtots Vilcesdabas parks. Aprīļa beigās parkateritorijā izveidots rotaļu laukumsun iznākusi grāmata «Dabas vērtībasZemgalē».Projekta vadītāja Lolita Dugeinformē, ka rotaļu laukums sākotnējinebija plānots, taču to izdeviesīstenot, ietaupot līdzekļus uz citiemlabiekārtošanas darbiem, kas bijalētāki nekā plānots. Rezultātā parkateritorijā, netālu no pamatskolas,uzstādītas šūpoles, rotaļu elementikāpelēšanai un izveidota smilšukas-PlatoneBiedrība «ideA» sadarbībā arVircavas vidusskolas Platones filiāliun Platones pagasta pārvaldi maijasākumā organizēja pirmo orientēšanāspārgājienu «Pētera ceļojumsPlatonē». Precīzākā un ātrākā šajāceļojumā izrādījās komanda «Aitugani» jeb Platones filiāles 8. klasesskolēni.Biedrības priekšsēdētāja KristīneKode stāsta, ka pirmajās sacensībāspiedalījās vairāk nekā 50 skolēni, kuriemorientēšanās laikā bija iespējavēl vairāk iepazīt savu pagastu un tāievērojamākās vietas. «Jauniešiembija jāmeklē dažādi kontrolpunkti– aktīvie, kuros jāveic uzdevumi,sportiskas aktivitātes, jāpārbaudakomandas saliedētība, – un neaktīvie,tas ir, jāatrod objekti pēc fotogrāfijām,kurās redzami tā elementi,piemēram, mājas jumts vai konkrētaceļa zīme. Kaut arī pagasts ir mazsun, šķiet, visas vietas jau zināmas,jāatzīst, ka ar šo uzdevumu skolēniembija grūtības,» stāsta K.Kode.Rezultātā visu orientēšanās trasi uzvarētājiemizdevās iziet trīs stundās,Zalenieki ,Pagasta pārvaldē izveidotajauna darba vieta – pagājušajāmēnesī darbu pārvaldē sākusimūžizglītības un jaunatnes lietukoordinatore Ilze Freiberga.Viņas vadībā jau noticis pirmaisvelobrauciens jauniešiem, tiekrisināts jautājums par jaunakolektīva izveidošanu, bet jaunādarbiniece rosina pagastaiedzīvotājus izteikt arī citassavas idejas.«Pozitīvi noteikti ir tas, kaes dzīvoju šeit, Zaļeniekos, unreāli redzu, ko jauniešiem vajag,ko viņi vēlas. Tālab domāju,ka mums kopīgi izdosies nevienu vien kalnu gāzt,» atzīstI.Freiberga. Šobrīd viņa kopāar jauniešu grupiņu strādā, laiZaļeniekos nodibinātu jauniešubiedrību. «Šobrīd Zaļeniekos irbiedrība «Dzirnas» visu vecumucilvēkiem, taču jaunieši tur navpārstāvēti. Redzot citu Jelgavasnovada pagastu pieredzi, viņiizteikuši vēlmi izveidot pašiSakārto ielu apgaismojumuinformē, ka līdz šim pārvaldei navbijusi dokumentācija, kas parāda,kad un kur kaut kas darīts ieluapgaismojumam, kā arī nebija novērtēts,kādā stāvoklī ir laternas. Piesaistotekspertus, tas ir izdarīts. Pēcizvērtēšanas Vilces centrā apgaismesstabiem ierīkota automātiskā vadība,kas tagad automātiski izslēgs unieslēgs ielu apgaismojumu noteiktosJauns rotaļu laukums un grāmatate. «Kaut arī rotaļu laukums atrodaslīdzās skolai, gribu uzsvērt, ka tasdomāts visiem pagasta bērniem,» tāL.Duge. Līdz ar projekta noslēgumuklajā nākusi grāmata «Dabas vērtībasZemgalē», kurā iekļauta informācijapar dabas parkiemZemgalē, tostarp Vilcesparku. Grāmatadomāta kā vietējiemiedzīvotājiem, tā tūristiem,lai viņi aprakstosun fotogrāfijās iepazītosar Zemgales parkiem.Ar grāmatu būs iespējamsiepazīties visiemnovada iedzīvotājiem,«Pētera ceļojumāPlatonē» uzvar «Aitu gani»līdz ar to Platones filiāles 8. klaseatzīta par ātrāko komandu.Jāpiebilst, ka šis pasākums īpašsar to, ka tajā piedalījās arī jaunietisno Polijas – Konrāds Naboržuks,kurš iesaistījās pasākuma organizēšanāun kontrolpunktu veidošanā.«Jaunieši atzina, ka viņiem ļotipatika. Šis bija mūsu pirmais mēģinājums,taču skolēni ir izteikušivēlmi par nakts trases izveidošanu,lai būtu lielāks adrenalīns. Jāatzīst,ideja nav slikta, un domāju, ka mēsto arī realizēsim. Vēl ceram, ka vasarāvai rudenī mums izdosies sarīkotkopīgu orientēšanās pasākumu arcitiem novada jauniešiem, jo zinu, kakaut kas līdzīgs jau ir noticis Staļģenēun Vircavā,» tā K.Kode, piebilstot,ka šī pasākuma galvenā ideja bijaveicināt veselīgu dzīvesveidu.Foto: no biedrības arhīvaJaunatnes lietukoordinatore – Ilze Freibergasavu jauniešu biedrību, un šobrīdmēs jau sākam domāt par jaunāsbiedrības nosaukumu un tās dibināšanu,»tā I.Freiberga.Pagasta aktīvākie jaunieši jaulīdz šim pabijuši kopīgā velobraucienāpa tuvākajām ievērojamāmvietām. «Gribu piebilst, ka tas navparasts velobrauciens. Tā galvenādoma ir apbraukāt ievērojamāsvietas Zaļeniekos un apkārtnē,iegūt informāciju, fotografēt un tovisu vēlāk apkopot. Mums ir domaizveidot savu vēstures ekspozīciju.pagastu mozaīkalaikos. Pie sākumskolas salabotasvairākas laternas, dažviet pārvilktijauni elektrības kabeļi. Pārvaldeitas izmaksāja 929,92 latus. «Šobrīdarī sakārtoti visi inventarizācijasdokumenti, un tas nozīmē, ka mēsvarēsim startēt projektos, mēģinotpiesaistīt Eiropas līdzekļus apgaismojumasistēmas atjaunošanai,»tā L.Duge.jo Vilces pagasta pārvalde to dāvināsarī citām novada bibliotēkāmun skolām. Vilces iedzīvotājiem tāpieejama Vilces pagasta bibliotēkās,skolēniem – skolā.Foto: L.DugeSvete -Aprīlī aktīvākie Svētes jauniešinodibinājuši jauniešu organizāciju«Pumpuri». Viņi jau piedalījušiespirmajā forumā, Lielajātalkā, bet drīz gatavojas dotiesvelobraucienā pa Latviju. Tačulīdz tam «Pumpuri» pievienotiesaicina jaunus biedrus.Svētes pagasta mūžizglītībasspeciāliste Sandra Jākobsoneinformē, ka par jauniešu organizācijasvadītāju balsojot ievēlētaLiāna Visocka. «Jāatzīst, ka jauniešiemideju par to, ko viņi Svētēgribētu ieviest, netrūkst. To, kaviņi vēlas piedalīties vides sakopšanā,jau redzējām arī darbā, kadjaunieši piedalījās Lielajā talkā,sakopjot ceļa posmu no Glūdaspagrieziena līdz Svētei. Bet viensŠonedēļ Jēkabnieku kultūrasnamā noslēgsies rekonstrukcijaspirmās kārtas darbi. Tas nozīmē, kakosmētiskais remonts jau ir veiktsvisā kultūras namā, izņemot Lielozāli un skatuvi. Projekta vadītājaLīga Švānberga stāsta, ka remontsJau maija beigās esam iecerējušidoties jaunā ekspedīcijā,» stāstaI.Freiberga.Bet rudenī plānots nodibinātjaunu ansambli. «Pie manisvērsās pagasta jaunietes, rosinotdibināt jauniešu ansambli.Protams, ideja ir apsveicama,un šobrīd risinām diriģenta jautājumu.Tāpat jaunieši izteikušiideju par moderno deju kolektīvaizveidi tepat pagastā,» stāstaI.Freiberga.Taču jaunā darbiniece aicinaarī citus pagasta jauniešus un tos,kas sirdī jūtas jauni, piedalītiesun izteikt savas idejas, lai kopīgiveidotu jauniešiem saistošuspasākumus. «Mēs tiekamies svētdienupēcpusdienās Zaļeniekukultūras nama Kamerzālē. Precīzulaiku katru nedēļu iespējamsuzzināt uz pagasta ziņojumudēļiem,» tā I.Freiberga, piebilstot,ka viņai var droši rakstīt arīuz e-pastu: ilzefrei@inbox.lv vaizvanīt pa tālruni 28295928.Foto: no I.Freibergas arhīvaGluda -Biedrība «Attīstība Nākotnē»sadarbībā ar Glūdas pagastapārvaldi, vietējiem uzņēmējiemun iedzīvotājiem Lielajātalkā ir uzsākusi Hipotēku unzemes bankas klientu kluba«Mēs paši» atbalstītā projekta«Dabas takas izveide Nākotnē»īstenošanu. Gar Auces upīti jauierīkota apmēram 400 metrusgara taka, taču darbs turpinās.Glūdas pagasta pārvaldes vadītājaSilvija Zīberte stāsta, ka3. jūnijā dienas centrā «Zemgale»gaidāms seminārs «Sociālorisinājumu veidi bez mājokļapalikušo personu situācijas uzlabošanai».Par labajiem piemēriemPolijā, Rumānijā, Francijā,Itālijā un Latvijā stāstīs Latvijasbāreņu arodapmācības centra«Dzīvesprieks» speciālisti. Piedalītiesaicināti sociālie darbinieki,pašvaldību un NVO pārstāvji.Dienas centra «Zemgale» vadītā-KalnciemsTop dabas takaLielajā talkā izdevies sakārtot pirmoposmu. Proti, apmēram 400 metri garAuces upi ir atbrīvoti no krūmiem unkokiem, šajā posmā uzstādīti soliņi,atkritumu urnas un laipas. «Taču darbsvēl tiks turpināts, jo kopējās takasgarums paredzēts ap 1500 metriem,»2011. gada maijs7tā S.Zīberte. Jāpiebilst, ka vēlāk šeittiks uzstādīti arī informācijas stendiun izveidotas ugunskura vietas.«Gribu teikt paldies visiem,kuri piedalījās dabas takas izveidē,kolektīvam «Sens, tik sens», kasizvārīja gardu zupu, ansamblim«Slavjanočki» par priekšnesumiemun SIA «Glūdas komunāliepakalpojumi», kas palīdzēja artehniku,» tā S.Zīberte.Projekta kopējā summa ir399,05 lati.Foto: no pagasta pārvaldes arhīvaDalīsies pieredzē par sociālās atstumtības jautājumiemIzveidota jauniešuorganizācija «Pumpuri»no tuvākās nākotnes mērķiemviņiem ir tikt pie jauna volejbolalaukuma,» stāsta S.Jākobsone.Lielākā daļa jauniešu, kuri iesaistījušiesorganizācijā, šobrīd vēlmācās, taču, beidzoties mācībugadam, tiek plānots kopīgs atpūtasbrauciens ar velosipēdiem paLatviju. Šobrīd jaunieši domā parmaršrutu.Taču organizācija «Pumpuri»aicina pievienoties jaunus biedrus.«Nebūsim vienaldzīgi pretsavu pagastu, jo visi kopā mēsvaram izdarīt daudz vairāk, laiSvēte būtu saistošāka jauniešiem,»tā L.Visocka, aicinot partikšanās laikiem sazināties ar viņuportālā draugiem.lv vai sekot līdziinformācijai uz pagasta informācijasdēļiem.Izremontēta daļa Jēkabnieku kultūras namaveikts Mazajā zālē, labierīcībās,bijušajās kafejnīcas telpās un palīgtelpās.Bet aprīļa beigās iesniegtsprojekts Lauku atbalsta dienestāpar Lielās zāles un skatuves rekonstrukciju.Atbilde būs zināmajūlija beigās.Aprīļa beigās Vidus ielā atklātsjauns bērnu rotaļu laukums, kurujau pusmēnesi aktīvi izmanto pagastamazākie iedzīvotāji.Šis projekts ir kā turpinājumsKalnciema pagasta pārvaldes uzsāktajāmaktivitātēm teritorijassakopšanā un pilnveidošanā. Jaunaisrotaļu laukums izveidots vecā,padomju laikos tapušā, laukumavietā, kurš vairs nefunkcionēja unJelgavā aizvadīts mazo vokālistukonkurss «Jelgavas cālis 2011»,kurā uz skanīgākā cāļa titulu pretendējaarī trīs Kalnciema pirmsskolasizglītības iestādes «Mārīte»audzēkņi. Pirmā vieta gan tikajelgavniecei, taču žūrijas komisijaaugstu novērtēja «Mārītes» pedagoģesAusmas Freimanes darbu.Kalnciemu konkursā pārstāvējaDaniels Jansons, kuram 31. maijāapritēs pieci gadi, piecgadīgā ElizabeteAnnija Bukovska un četrgadīgāJustīne Vaivode, kura pērn iekļuvaja Herta Elza Šalkovska informē, ka šosemināru organizē biedrība «Pozitīvadoma», kas īstenoja «Grundtvig» programmasprojektu par sociālās atstumtībasmazināšanu. Pasākumā iesaistīsiesLatvijas bāreņu arodapmācības centra«Dzīvesprieks» speciālisti. Seminārātiks runāts par šādiem labiem piemēriem:bezpajumtnieku patversmi Polijā,Ržešovā, romu kopienas ciematiemRumānijā, Kalaraši, imigrantu atbalstacentru Sicīlijā, Palermo, darbu ar bezpajumtniekiemFrancijā, Lorientā. ArLielplatoneLīdz ar pavasara iestāšanosliela rosība manāma bijušāsraķešu bāzes poligonā, kur tiekbūvēta paramilitārā šķēršļu joslajeb trase, kas līdzīga piedzīvojumuatrakciju trasei «Mežakaķis»Siguldā. Šobrīd uzbūvētasapmēram divas trešdaļas notrases, taču pirmās sacensībasjau notikušas. Plānots, ka jūnijāto varēs izmantot arī iedzīvotāji.Trasi Lielplatonē ļauj izveidotLauku atbalsta dienesta atbalstītaisprojekts «Paramilitārās šķēršļu joslasizveide», kas apstiprināts par kopējosummu 12 tūkstoši latu. Lielplatonesjaunsargu vienības vadītājs ĒriksGrinevics stāsta, ka šobrīd uzstādītastrepes, pa kurām uz augšu un lejujārāpjas ar roku spēka palīdzību,īpaša divus metrus augsta siena,tīkls, līšanas šķērslis. «Domājam, kašī mēneša laikā mums izdosies uzliktpārējos šķēršļus, ierakt zemē riepas,lai trase būtu pilnībā nokomplektēta,»tā Ē.Grinevics. Neskatoties uzto, ka darbi pusē, šeit jau 4. maijānotikušas pirmās sacensības, gatavojotiesnovada sacensībām «Vīruto visu iepazīstinās «Dzīvesprieka»pārstāvji, kas vadīs arī diskusijas unviedokļu apmaiņu starp semināraapmeklētājiem. Mērķauditorija– sociālie darbinieki, NVO pārstāvji,pašvaldības un citi interesenti,kuriem rūp sociālās atstumtības unnabadzības mazināšanas jautājumi,kā arī «Grundtvig» programmaspiedāvāto iespēju apguves pieredze.Ieeja – bez maksas. Interesenti ganaicināti iepriekš pieteikties pa tālruni28309730 (H.E.Šalkovska).Atklāts rotaļu laukumsnebija drošs bērniem. Tas tapis arLauku atbalsta dienesta un Jelgavasnovada lauku partnerības «Lielupe»finansiālu atbalstu. Projekta kopējāsizmaksas ir 14 000 latu, to iesniedzasabiedriskā organizācija «Kaigi».Laukuma uzturēšana un sakopšananodota pagasta pārvaldes pārraudzībā.Projekta vadītāja «Kaigu»valdes priekšsēdētāja Irēna Markuleinformē, ka nākotnē plānots izveidotvēl vienu rotaļu laukumu unspēļu laukumu, kur būtu iespējamsiesaistīties sportiskās aktivitātēs– spēlēt volejbolu, basketbolu.Foto: I.MarkuleTrīs «Mārītes» bērni startējuši «Jelgavas cālī»konkursa finālā. Mazajiem dziedātājiemšoreiz bija jāsacenšas ar vēl 15cālēniem. Tiesa, pirmo vietu ieguvajelgavniece četrgadīgā Anete Reinberga,taču žūrijas komisija atzinīginovērtējusi arī «Mārītes» audzēkņusniegumu. Žūrijas locekles Jelgavasbērnudārza «Kamolītis» muzikālāpedagoģe Solvita Ozoliņa un JelgavasMūzikas vidusskolas skolotāja EdīteBergmane īpaši uzteica Kalnciemaskolotāju A.Freimani. «Tas, kā viņastrādā ar bērniem, ir apbrīnojami.Viņas audzēkņiem vienmēr izvēlēts atbilstošsrepertuārs, galvenais, viņa patiTop šķēršļu joslaspēks», kas notika 12. maijā. Visuslabiekārtošanas un trases ierīkošanasdarbus veikuši skolēni no Elejasvidusskolas, Elejas vidusskolasLielplatones filiāles un Sesavas pamatskolas,par ko jaunsargu vadītājsviņiem saka lielu paldies. «Tieši bērniun jaunieši piedalās mūsu talkāsun ar lielu azartu veido šo trasi, jozina, ka tā galvenokārt būs viņutreniņu bāze,» tā vadītājs.Projekts tiek īstenots kopā arbiedrību «Atjautīgo un veikloklubs», kas nodrošina ar tūrismaaprīkojumu, līdz ar to plānots, kajau nākamajā mēnesī trasi varēsiemēģināt arī citi piedzīvojumumeklētāji. Interesentiem gan iepriekšjāpiesakās pie Ē.Grinevicapa tālruni 29652698.spēlē klavieresun līdzar to palīdzb ē r n i e m .A.Freimaneir viena notām skolotājām,kasneaizraujasa r f o n o -grammām,un tas ir tikaiapsveicami,»tā E.Bergmane.Foto: Ivars Veiliņš


8 2011. gada maijs notikumiSportsPasākumiGlūdā Līdz 20. maijam – Glūdas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu pavasaraizstāde. Ieeja – bez maksas (Nākotnes kultūras namā). 11. jūnijā pulksten 11 – tematiskā sestdiena jaunajiem vecākiem «Veselīga undroša pārtika mūsu bērniem». Ieeja – bez maksas (dienas centrā «Zemgale»). 18. jūnijā – «Bramberģes danči», Bramberģes pusē pierakstītajām tautas dejumelodijām veltīts danču pasākums. Pasākuma laiku un programmu skatīt uz afišāmjūnija sākumā (dienas centrā «Zemgale»).Jaunsvirlaukā 20. maijā pulksten 18 – pašdarbības kolektīvu sezonas noslēguma koncerts. Ieeja– bez maksas (IKSC «Līdumi»).Līvbērzē 22. jūnijā – Ielīgošana Līvbērzē. Zāļu nakts balle ar grupu «Titāniks» (estrādē).Vircavā 31. maijā pulksten 11 – neatkarīgā teātra «Kabata» izrāde A.de Sent-Ekziperī«Mazais princis». Ieeja – bez maksas (Vircavas tautas namā). 10. jūnijā pulksten 18 – Vircavas vidusskolas 9. klases izlaidums (tautas namā). 18. jūnijā pulksten 18 – Vircavas vidusskolas 12. klases izlaidums (tautas namā). 23. jūnijā pulksten 22 – Jāņu ielīgošana. Pulksten 23 – Vircavas parkā Līgo vakaraballe, spēlēs grupa «Titāniks» (Vircavas pils dārziņā).Zaļeniekos Maijā – Līvijas Strautnieces gleznu izstāde «Tepat līdzās...» un Maijas Bērziņasgleznu izstāde «Skatoties pasaulē» (Zaļenieku kultūras namā). 30. maijā pulksten 11 – Zaļenieku pamatskolas tematiskais pasākums «Skolaslepnums» (Zaļenieku kultūras namā). 4. jūnijā pulksten 14 – Austrumdeju kluba «Oriental ladys» koncerts «Austrumusaldumi». Ieeja – pret ziedojumu (Zaļenieku kultūras namā). 11. jūnijā pulksten 14 – pamatskolas absolventu izlaidums (kultūras namā).Novada pašvaldība – stiprākāAtraktīvās atpūtas ikgadējā pasākumā«Stipro skrējiens 2011»,kas šogad norisinājās kinopilsētiņas«Cinevilla» teritorijā un tāstuvākajā apkārtnē, labi startējusiJelgavas novada pašvaldībaskomanda, iemantojot titulu«Stiprākā pašvaldība» un iegūstot3. vietu komandu skrējienā.Skrējiens ietvēra aptuveni septiņu kilometrugaru distanci, prasot izturību, spēkuun prasmi pārvarēt šķēršļus. Jelgavas novadakomandā savu spēku pierādīja NormundsFreimanis, Jānis Mičulis, Irina Sļesorenoka-Latve un Valdis Briedis.Tradicionālais masu ekstrēmais izturībasskrējiens pulcēja vairāk nekā tūkstoš dalībnieku.Kopumā tam bija pieteikušies 530 cil-vēki, vairāk nekā 152 dāmas – «Mammadaba»sieviešu skrējienam un 126 komandas– «StoraEnso» komandu skrējienam.Ikgadējo pasākumu, kas kalpo kā spēkapārbaudījums izturīgajiem, drosmīgajiem, spēcīgajiemun atraktīvajiem, jau trešo gadu pēckārtas organizē biedrība «Par stipru Latviju».Ilze Knusle-JankevicaVeterānu kustība novadā ir aktīvaJelgavas novadā ir daudz aktīvuun sportisku cilvēku virs 35gadiem, kuri joprojām turpinasportiskās gaitas. Vieni notiem ir volejbolisti, kuri LatvijasSporta veterānu (senioru)savienības 48. sporta spēlēsuzvarēja vecuma grupā 60+un otro gadu pēc kārtas, pārstāvotnovada Sporta centru,kļuva par valsts čempioniem.Volejbola komandas menedžeris AivarsAlpēns stāsta, ka sacensībās piedalījās astoņaskomandas, kas tika sadalītas divās apakšgrupās.«Mūsu apakšgrupā bija Liepāja, Valmiera unSalaspils. Vinnējām un tikām finālā,» sakaA.Alpēns, norādot, ka finālā spēlēja abuapakšgrupu uzvarētāji. Izšķirošā spēle bija pretJūrmalas volejbolistiem, kuriem gan nekādascerības netika dotas – spēlē līdz diviem uzvarētiemsetiem pretinieki pieveikti ar 25:11 un25:16. Jāpiebilst, ka komandas kodols kopāturas jau vairāk nekā 20 gadus un gandrīzSesavā – Sporta svētki4. jūnijā no pulksten 10 Sesavānotiks Sesavas pagasta sportasvētki. «Būs gan visi tradicionāliesporta veidi, gan galda spēles,gan individuāli pārbaudījumiun atrakcijas bērniem,» norādapasākuma organizatore IngaStriška-Jermolova, piebilstot, kagaidīti ir ne tikai Sesavas, bet arīcitu novada pagastu iedzīvotāji.Programmā paredzēti dažādi komandassporta veidi – strītbols (komandā trīs cilvēki),futbols (komandā četri laukuma spēlētāji untikpat daudz reižu bijuši Latvijas čempioniveterāniem, bet nu jau otro gadu šī komandapārstāv Jelgavas novada Sporta centru.Tomēr ne tikai volejbolisti ir aktīvi sportotāji.Veterānu sporta spēlēs piedalās arī sieviešubasketbola komanda, kas startē vecākajā grupā50+. «Šogad bija piecas komandas – Kuldīga,Tukums, Jūrmala, Rīgas Zemgales priekšpilsētaun mēs. Uzvarējām kuldīdznieces unieņēmām 4. vietu,» stāsta komandas kapteineLīga Pastare, piebilstot, ka jaunībā, pirmsgadiem 20, biežāk kāpušas uz goda pjedestāla,bet nu Rīgu nekādi nesanākot uzvarēt. «Turjau spēlē sporta meistares, piemēram, LoritaSauša, Ingrīda Kubliņa. Mēs spēlējam priekapēc,» tā L.Pastare.Kā norāda Sporta centra direktora vietnieceInguna Čākure, veterāni ir diezgan aktīvi unstartē arī citās disciplīnās, piemēram, orientēšanāssportā, novusā. Turklāt ne tikai Latvijasčempionātā, bet arī citās sacensībās gan mūsuvalstī, gan ārzemēs.Ilze Knusle-Jankevicavārtsargs), florbols (komandā četri laukumaspēlētāji un vārtsargs), volejbols (komandādivi cilvēki). Vīriešu un sieviešu komandasstartēs atsevišķi. Tāpat būs dažādi individuālipārbaudījumi un galda un prāta spēļu – novusa,zoles, galda tenisa, dambretes, šaha, domino– sesija.Pulksten 22 – apbalvošana, kad tiks sveiktiarī labākie pagasta sportisti, kuri sacentušiesvairākos posmos laikā no septembra līdz maijam.Bet pēc tam – balle. I.Striška-Jermolovapiebilst, ka ieeja gan uz sporta svētkiem, gan uzballi būs bez maksas. Pasākums notiks sportalaukumā pie Sesavas pamatskolas.«Jelgavas Novada Ziņas» Metiens – 8000 eks. Reģistrācijas apliecības nr. 000703361Izdevējs: Jelgavas novada pašvaldība Adrese: Pasta iela 37, Jelgava, LV – 3001 Tālrunis 63022238, fakss 63022235e-pasts: zinas@jelgavasnovads.lv Iespiests: SIA «Rene Pluss» Iznākšanas datums: 17.05.2011.Kultūra«Bīne» šogad –septiņos pagastosPavisam drīz, no 27. līdz 29.maijam, Jelgavas novadāgaidāms lauku amatierteātrufestivāls «Bīne». Teātrinovadniekiem sarūpējuši 20pieaugušo un pieci bērnuun jauniešu kolektīvi, kuriseptiņos pagastos kopumāparādīs 25 iestudētās izrādes.«Šis būs jau septītais amatierteātrufestivāls, tiesa, šoreiz mazliet mainījāmtā koncepciju. Līdz šim visas izrādestika rādītas tikai Vircavā, kur meklējamifestivāla pirmsākumi, bet šogad, ņemotvērā, ka visi esam vienotā novadā,teātri rādīsim septiņos pagastos. Laidotu iespēju plašākai publikai novērtētZemgales amatierteātru sniegumu,baudīt kultūru, izrādes tiks spēlētasVircavā, Lielvircavā, Nākotnē, Līvbērzē,Sesavā, Vilcē un Zaļeniekos,» stāstaJelgavas novada pašvaldības Kultūrasnodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša.Pirmo reizi festivālā pieteikušies piedalītiesarī pieci bērnu un jauniešukolektīvi, un viņiem atvēlēta festivālapirmā diena – 27. maijs. «Jāpiebilst,ka gribētāju uz «Bīni» bija daudz, tačušogad veicām atlasi, kuras rezultātāuz novadu brauks 20 labākie kolektīviun viens mūsu – Vilces amatierteātris.Mūsu doma šoreiz ir iedzīvotājiemparādīt nevis to, kas ir mums, bet ganto, kas notiek kaimiņos.Jelgavas novada iedzīvotājiem festivālalaikā būs iespēja redzēt divaspirmizrādes. Ņemot vērā, ka šis irAnnas Brigaderes 150. jubilejas gads,27. maijāPulksten 10 – Ozolnieku vidusskolasdramatiskā pulciņa izrāde E.Junesko «Ainačetratā jeb Neapgāziet puķupodus», režisoreK.Zotova (Vircavas tautas namā).Pulksten 11.30 – Kalnciema vidusskolasdramatiskā pulciņa izrāde S.Vensko«Kā Riebeklītis mēnesi nozaga», režisoreI.Feldmane (Vircavas tautas namā).Pulksten 12.30 – Līvbērzes vidusskolasdramatiskā pulciņa izrāde A.Dīcis «Starpbrīdis»,režisore I.Freimane (Vircavas tautasnamā).Pulksten 18 – Vircavas vidusskolaspoēzijas teātra izrāde A.Čaks «SpēlēsimČaku», režisore S.Sustrupe (Vircavastautas namā).Pulksten 20 – Vilces amatierteātra izrādeH.Krūmiņš «Precību drudzis», režisoreR.Deksne (Lielvircavas kultūras namā).28. maijāPulksten 11 – Vītiņu pagasta amatierteātra«Mežrozīte» izrāde A.Banka «Sausāslapas», režisore R.Adamaite (Sesavas tautasnamā).Pulksten 11 – Ozolnieku novada amatierteātraizrāde R.Kūnijs «Bīstams pagrieziens»,režisore D.Vilne (Vircavas tautas namā).Pulksten 12.30 – Krimūnu amatierteātra«Skats» izrāde J.Jaunsudrabiņš «AnsisAuns», režisore A.Riekstiņa (Nākotneskultūras namā).Turpinot tradīcijas, 29. maijāpulksten 13 Elejas muižasparkā gaidāmi Bērnu svētki,kuros satiksies dejotāji undziedātāji, kas aicina skatītājusnovērtēt, ko viņi mācībugada laikā izdarījuši.«Kaut arī šogad nav Skolēnu dziesmuun deju svētki, kad parasti visi sasparojas,kolektīvi visu gadu ir strādājuši godam,un mums būs, ko parādīt,» atzīst Jelgavasnovada Izglītības nodaļas speciālisteAnita Liekna. Viņa stāsta, ka Bērnusvētkos piedalīsies tautas deju kolektīvi,FOTO: Uz trīs dienu izrāžu maratonu no 27. līdz 29. maijam aicinātiierasties arī amatierteātru festivāla «Bīne» krustvecāki – Ādolfa Alunānateātra režisore Lūcija Ņefedova un režisors Arvīds Matisons.Tērvetes amatierteātris «Trīne» sagatavojisA.Brigaderes izrādi «Sievukari ar Belcebulu», bet otru pirmizrādiuz festivālu vedīs Ozolnieku novadaamatierteātris, izrādot Reja Kūnijadarbu «Bīstams pagrieziens»,» stāstaDz.Zimaiša. Bet sestdien skatītājiemtiks piedāvāta Ādolfa Alunāna Jelgavasteātra monoizrāde «Vienlaicīgi»,ar kuru aktieris Raivis Altrofs «Gadaizrādē 2010» saņēma balvu «Gadaaktieris» un «Skatītāju simpātija», betrežisore Kristīne Zotova – balvu «Gadaspilgtākā debija». Festivāls noslēgsiessvētdien Vircavā, kad dalībnieki un ap-Amatierteātru festivāla «Bīne» programmaPulksten 12.30 – Bēnes pagasta amatierteātra«Bēne» izrāde Rutku Tēvs «Gals labs,viss labs», režisore D.Granāte (Vilces tautasnamā).Pulksten 12.45 – Aizkraukles Bērnu un jauniešucentra Teātra studijas izrāde I.Melgalve«Sargeņģelis», režisore I.Strazdiņa (Sesavastautas namā).Pulksten 13.40 – Penkules amatierteātra«Dailes» izrāde R.Blaumanis «Burvis unpuķes», režisore D.Granāte (Vilces tautasnamā).Pulksten 14.30 – Kokneses amatierteātraizrāde E.Sniedze «Kreisais pagrieziens», režisoreI.Strazdiņa (Sesavas tautas namā).Pulksten 14.30 – Ādolfa Alunāna Jelgavasteātra izrāde H.Paukšs «Kad čūska Zane gribgulēt», režisore K.Zotova (Līvbērzes kultūrasnamā).Pulksten 14.30 – Vecsaules amatierteātraizrāde L.Muktupāvela «Dzīvnieku mīlētājaklubs», režisore G.Siliņa (Zaļenieku kultūrasnamā).Pulksten 15 – Tērvetes kultūras namaamatierteātra «Trīne» izrāde A.Brigadere«Sievu kari ar Belcebulu» režisore Dz.Zimaiša(Vircavas tautas namā).Pulksten 15.30 – Jumpravas amatierteātraizrāde E.Zālīte «Maldu Mildas sapņojums»,režisore K.Klētniece-Sika (Nākotnes kultūrasnamā).Pulksten 15.40 – Auces novada kultūrassākot no pirmsskolas vecuma, kā arī ansambļiun kori no visa Jelgavas novada.«Lai pasākums izvērstos krāsaināks uninteresantāks, šogad nav noteikta vienatēma. Proti, dejotāju motīvs šogad ir«Cilvēki», un viņi dejos dejas, kurās tiekrunāts par cilvēkiem, savstarpējām attiecībām,savukārt dziedātāji iedvesmojušiesno šā gada galvenā konkursa «Taureņubalsis», kas notika Tukumā, un dziedāsšī konkursa repertuāru, no kura dažasdziesmas iekļautas arī nākamo Dziesmusvētku repertuārā,» stāsta A.Liekna. Elejasmuižas parku šajā dienā kopumā pieskandināsdeviņas dziesmas un pierībināsmeklētāji tiks cienāti ar «teātra zupu»un varēs noskatīties vēl vienu izrādi.«Mēs cenšamies radīt svētkus, taču tas,kā tie izdosies, atkarīgs no jums, skatītāji,jo bez jums mēs nekādi nevaram.Tā ir jūsu iespēja salīdzināt, kā citurspēlē teātri, tā ir iespēja paplašinātsavu redzesloku un redzēt Zemgaleslabākos kolektīvus vienkopus mūsu novadā,»tā Dz.Zimaiša, aicinot ikvienuuz festivālu. Ieeja uz visām izrādēm irbez maksas.Ritma GaidamovičaFoto: no Kultūras nodaļas arhīvacentra amatierteātra «Kopā» izrāde M.Birze«Kalmāru konservi», režisore L.Zāmele (Vilcestautas namā).Pulksten 15.40 – Jaunlutriņu amatierteātraizrāde A.Upīts «Ziņģu Ješkas uzvara», režisoreS.Medne (Zaļenieku kultūras namā).Pulksten 16 – Vecpiebalgas amatierteātra«Sumaisītis» izrāde I.Bauere «Tā sanāca...»,režisore I.Muižniece (Līvbērzes kultūrasnamā).Pulksten 16 – Brocēnu teātra izrādeT.Banga «Septiņas vecmeitas», režisoreZ.Strogonova (Lielvircavas kultūras namā).Pulksten 16.30 – Ukru pagasta amatierteātra«Ukri» izrāde M.Zīle «Savedējs», režisoreR.Adamaite (Sesavas tautas namā).Pulksten 17.20 – Ādolfa Alunāna Jelgavasteātra monoizrāde J.Griškovecs «Vienlaicīgi»,režisore K.Zotova (Vircavas pagastapārvaldes Ceremoniju zālē).Pulksten 17.25 – Bēnes pagasta amatierteātra«Bēne» izrāde A.Jansons «Nelaimīgaisdatums», režisore D.Granāte (Vilcestautas namā).Pulksten 17.30 – Vecsaules amatierteātraizrāde L.Muktupāvela «Dzīvnieku mīlētājaklubs», režisore G.Siliņa (Lielvircavas kultūrasnamā).29. maijāPulksten 12 – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātraizrāde A.Brigadere «Sprīdītis», režisoreL.Ņefedova (Vircavas tautas namā).Tuvojas Bērnu svētki Elejas parkāastoņas dejas. Tiesa, A.Liekna informē,ka šogad Bērnu svētkos nebūs modernodeju dejotāju, jo viņi tieši šajā dienāpiedalīsies horeogrāfes Annikas Andersonesveidotajā lieluzvedumā, kas notiksJelgavā, Zemgales Olimpiskajā centrā.Taču līdztekus dziedāšanai un dejošanaiparkā gaidāmas arī radošās darbnīcas untikšanās ar vairākiem interesantiem tēliem.«Šis būs kārtīgs sezonas noslēgumakoncerts, kurā aicinu novērtēt, ko protmūsu bērni un jaunieši,» tā A.Liekna.Ieeja pasākumā – bez maksas.Ritma Gaidamoviča

More magazines by this user
Similar magazines