Likumprojekts "Arodbiedrību likums"

LikumprojektsArodbiedrību likumsI nodaļaVispārīgie noteikumi1.pants. Likuma mērķisLikuma mērķis ir noteikt arodbiedrību un arodbiedrību apvienību(turpmāk – arodbiedrības) dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arīsadarbības principus ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un toapvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām.2.pants. Likumi, kas regulē arodbiedrību darbību(1) Jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību reģistra vešanu, arodbiedrībudibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, organizatorisko struktūru, biedrusapulces kompetenci, tās sasaukšanu un norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanupar spēkā neesošiem, valdes kompetenci un pārstāvības tiesībām un valdeslocekļu atbildību, kā arī citos jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību darbību,piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus attiecībā uz biedrībām,ciktāl šis likums nenosaka citādi.(2) Arodbiedrību tiesības un pienākumus saistībā ar strādājošo tiesību uninterešu pārstāvību nosaka arī citi likumi.3.pants. Arodbiedrības jēdziensArodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, laipārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās unprofesionālās tiesības un intereses.4.pants. Tiesības dibināt arodbiedrību un iestāties arodbiedrībā(1) Ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibinātarodbiedrību un tiesības iestāties tajā, ievērojot attiecīgās arodbiedrības statūtus,kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā.(2) Personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlmeiestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai.(3) Tiesību dibināt un iestāties arodbiedrībā ierobežojumus var noteiktcitos likumos.5.pants. Arodbiedrību tiesības apvienoties(1) Arodbiedrībām ir tiesības dibināt arodbiedrību apvienības un tiesībasiestāties šādās apvienībās.(2) Arodbiedrībai vai to apvienībai ir tiesības iestāties starptautiskāarodbiedrību apvienībā, kā arī tiesības dibināt šādas starptautiskas arodbiedrībuapvienības.LMlik_110213; Likumprojekts „Arodbiedrību likums”

LMlik_110213; Likumprojekts „Arodbiedrību likums”26.pants. Arodbiedrību neatkarība un līdztiesība(1) Arodbiedrības savā darbībā ir neatkarīgas no valsts un pašvaldībuinstitūcijām, kā arī darba devējiem, darba devēju organizācijām un toapvienībām.(2) Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavētarodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darbadevējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, kā arī traucēt likumosun statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķusasniegšanu.(3) Arodbiedrības ir savstarpēji līdztiesīgas.7.pants. Arodbiedrības un to apvienības dibināšana(1) Par arodbiedrības dibinātājiem var būt tikai fiziskas personas.(2) Arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit vaine mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, nozarē vai profesijā nodarbināto.(3) Par arodbiedrību apvienības dibinātājiem var būt arodbiedrības, kasieguvušas juridiskas personas statusu.(4) Arodbiedrību apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīsarodbiedrības.8.pants. Arodbiedrības nosaukumsArodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā ietver vārdu„arodbiedrība”.9.pants. Arodbiedrības reģistrēšanaZiņas par arodbiedrību vai arodbiedrību apvienību ieraksta Biedrību unnodibinājumu reģistrā, norādot darbības jomu - arodbiedrība.10.pants. Arodbiedrības tiesiskais statuss(1) Arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tāierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.(2) Arodbiedrībai var būt teritoriālās un citas organizatoriski patstāvīgasstruktūrvienības. Arodbiedrības struktūrvienības nav juridiskās personas.Arodbiedrības struktūrvienībai var būt sava biedru sapulce un valde.II nodaļaArodbiedrību kompetence un darbība11.pants. Arodbiedrību tiesības un to īstenošana(1) Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās,sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, tajāskaitā saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devējuorganizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), kāarī īstenot citas tiesības, kas noteiktas normatīvajos aktos.

LMlik_110213; Likumprojekts „Arodbiedrību likums”3(2) Arodbiedrībām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir tiesībaspiedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektuizstrādē un sniegt atzinumus par tiem, ja šie projekti skar vai var skart strādājošodarba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.(3) Arodbiedrībām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldībuinstitūcijām savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamoinformāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai.(4) Arodbiedrības savas kompetences ietvaros pārstāv un aizstāv savubiedru tiesības un intereses bez īpaša pilnvarojuma. Atsevišķa arodbiedrībasbiedra tiesības un intereses arodbiedrība pārstāv ar attiecīgā arodbiedrības biedrapiekrišanu.12.pants. Arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas(1) Arodbiedrību pārstāv arodbiedrības statūtos pilnvarota institūcija vaiamatpersona (turpmāk – arodbiedrības pilnvarota amatpersona).(2) Arodbiedrība rakstveidā informē darba devēju par arodbiedrībaspilnvarotām amatpersonām, kurām ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību un tāsbiedru tiesības un intereses.(3) Arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus nosakalikumi, kas regulē strādājošo pārstāvību, kā arī darba koplīgums vai citavienošanās starp darba devēju un arodbiedrību.(4) Arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai, kura īsteno strādājošopārstāvību līdztekus nolīgtajam darbam, ir tiesības veikt savus pārstāvjapienākumus darba laikā, kā arī piedalīties arodbiedrības organizētajāsapmācībās, atbilstoši darba koplīgumā vai citā vienošanās starp darba devēju unarodbiedrību ietvertajiem noteikumiem.(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos arodbiedrības pilnvarotaiamatpersonai par laiku, kad viņa veica pārstāvja pienākumus vai piedalījāsarodbiedrības organizētajās apmācībās, saglabā noteikto darba samaksu, ja viņainoteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja viņai noteikta akorda alga.(6) Ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līgumapārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrībaspilnvarotai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam veic pārstāvjapienākumus, darba devējs savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību.(7) Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar arodbiedrībaspilnvarotu amatpersonu, kura īsteno pārstāvja funkcijas, bez attiecīgāsarodbiedrības piekrišanas, izņemot likumā noteiktajos gadījumos. Darba līgumauzteikšanu arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai īsteno atbilstoši Darba likumanoteikumiem.(8) Ja atbilstoši darba koplīgumam vai citai vienošanās starp darba devējuun arodbiedrību arodbiedrības pilnvarotā amatpersona veic pārstāvjapienākumus, vienlaikus neveicot darba līgumā nolīgto darbu, arodbiedrībaspilnvarotajai amatpersonai, izbeidzot pārstāvja pienākumu veikšanu, tieksaglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina

LMlik_110213; Likumprojekts „Arodbiedrību likums”4līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar arodbiedrības pilnvarotai amatpersonai ne mazāklabvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.13.pants. Arodbiedrības tiesības veikt saimniecisko darbību(1) Arodbiedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimnieciskodarbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veiktcitu saimniecisko darbību, lai sasniegtu arodbiedrības mērķi.(2) Arodbiedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktāmērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no arodbiedrības veiktās saimnieciskāsdarbības, nedrīkst sadalīt starp darbinieku arodbiedrības vai to apvienībasbiedriem.(3) Arodbiedrībai ir tiesības veikt savu biedru (fizisko personu)apdrošināšanu.III nodaļaArodbiedrību pārstāvība divpusējā sociālajā dialogāun trīspusējā sadarbībā, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldībuinstitūcijām14.pants. Arodbiedrības pārstāvība divpusējās sadarbības institūcijāsArodbiedrību pārstāvība divpusējās sadarbības institūcijās ar darba devējuorganizācijām vai to apvienībām īstenojama, pamatojoties uz vienošanos starparodbiedrību un darba devēju organizāciju vai to apvienību.15.pants. Arodbiedrības pārstāvība attiecībās ar valsts un pašvaldībuinstitūcijām(1) Arodbiedrību intereses valsts līmenī attiecībās ar Ministru kabinetupārstāv arodbiedrību apvienība, kas apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.(2) Arodbiedrību intereses nozares, profesijas vai administratīvāsteritorijas līmenī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām pārstāv nozares,profesijas vai teritoriālā arodbiedrība vai to apvienība, kas apvieno vislielākostrādājošo skaitu attiecīgajā nozarē, profesijā vai administratīvajā teritorijā.(3) Nepieciešamības gadījumā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajosgadījumos valsts un pašvaldību institūcijas var sadarboties arī ar citāmarodbiedrībām vai to apvienībām.16.pants. Arodbiedrības pārstāvība trīspusējās sadarbības institūcijās(1) Arodbiedrību puses pārstāvjus Nacionālajai trīspusējās sadarbībaspadomei un tās apakšpadomēm izvirza arodbiedrību apvienība, kas apvienovislielāko strādājošo skaitu valstī.(2) Arodbiedrību puses pārstāvjus nozares, profesijas vai teritoriālāstrīspusējās sadarbības institūcijām izvirza arodbiedrība vai to apvienība, kasapvieno vislielāko strādājošo skaitu attiecīgajā nozarē, profesijā vaiadministratīvajā teritorijā.

5Pārejas noteikumi1. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likumaspēkā stāšanas dienas Arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībāmiekļauj Biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasotpārreģistrāciju.2. Arodbiedrības piecu gadu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanas iesniedz LatvijasRepublikas Uzņēmumu reģistrā Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumiematbilstošus statūtus un informāciju par pārstāvības personām.3. Arodbiedrība, kuras struktūrvienībai ir juridiskas personas tiesības, trīs gadulaikā no šī likuma spēkā stāšanas dienas nodrošina atbilstību šī likuma 10.pantaotrajai daļai. Ja minētajā termiņā netiek nodrošināta atbilstība šī likumaprasībām, arodbiedrības struktūrvienība zaudē juridiskās personas tiesības un tāssaistības pārņem tā arodbiedrība, kura dibināja attiecīgo struktūrvienību.4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums „Par arodbiedrībām”(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3.4.nr.;Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2003, 12.r.; 2005,14.nr.;latvijas Vēstnesis, 2012, 100.nr.).Labklājības ministreI.Viņķele11.02.2013. 11:521284M.Badovskistel. 67021596, fakss 67021505Maris.Badovskis@lm.gov.lvLMlik_110213; Likumprojekts „Arodbiedrību likums”