Rīgas plānošanas reģiona pieredze teritorijas attīstības plānošanā ...

Armands PužulisRīgas plānošanas reģiona Telpiskāsplānošanas nodaļas vadītājs

Politiskais pieprasījumsSociāla vienošanāsParāda tendenci - bieži neparāda stāvokli /vērtējumssalīdzinājumāJo sarežģītāks ir process, jo sarežģītāk ir mērītMēs lemjam par to, ko vēlamies, kādi ir mērķi, ko gribam paveiktun kā to gribam izmērītKompleksie indikatori ir mēģinājums atrast vienkāršu rādītāju, lairaksturotu sarežģītu procesuJebkurš komplekss indikators nav universāls un ir politiski/sociāli noteikts, attiecībā no tā, ko mēs mērķējam raksturotPieredzes pārņemšana ir noteikti specifiska – teritoriāli, sociāli,kulturāli ietverot statistiskas informācijas veidošanu, pieejamību,kas atstāj ietekmi uz indikatoru veidošanu un izmantošanuKomplekso indikatoru piedāvājums ir “nepabeigts” tajā nozīmē,ka tie nav izveidoti un pārbaudīti līdz galam

• Kompozītindikatoru ietekmē ārējie – attīstībaspolitikas veidojošie apstākļi.• Indikatoru struktūra cieši saistīta ar topielietošanas vajadzībām un mērķiem, kā arī arlietotāja lomu attīstības vadībā.• Būtiska loma ir datu laika rindu pietiekamībaiun datu atbilstība būtisko procesu raksturam.Rādītāju grupēšana dažos 5-7 tematiskos – problēmu,jeb attīstības jomu blokos, izmantojot visus pieejamosun uz teritoriju attīstību attiecināmos statistikas datus,kuru kopskaits Vācijas gadījumā pārsniedz 50.Vācijā rādītāji tiek grupēti 6 lielos blokos:Demogrāfija,Ekonomika,Infrastruktūra un transports,Vide un lauksaimniecība,Sabiedrība un izglītība,Publiskās finanses.

Vācijā nav vienota modeļa reģionālās attīstības uzraudzībaiIndikatoru sistēmas tiek veidotas dažādiem mērķiem un aptverdažādus tematiskos laukusBalstīti uz plānošanas dokumentiem saistībā ar ESstruktūrpolitikāmIlgtspējīgs koncepts (“trīs kapitālu modelis”) ir noteicošaisParasti KI nāk no zinātnes, bet ne vienmēr no politikas veidošanasJa KI tiek lietoti politikas veidošanai tiem jāpauž skaidrs mērķisKI vairāk lieto nacionālā mērogāAptver vairākas attīstības dimensijas (materiālās – piemēram,finanses, nemateriālās, sociālās, kultūras…)KI tiek lietoti lai izvērtētu reģionālu sniegumu un analizētureģionālās attīstības veidus

Noteicošie faktori:Datu avoti (kas vāks/apkopos, apstrādās?)Datu pieejamība (laiks, periodiskums, laikanobīdes)Indikatoru definēšana (ko nozīmē indikators?)Informācijas vērtība / nozīmība (esošassituācijas apraksts, pielietojamība politikasveidošanā)Balstīts uz iepriekšējo pieredzi

Pamatindikatori (Saxony-Anhalt) kā pamats KIsistēmai[Code No.] name of indicatorscalenumberweightingregional scope county, districtregional comparison national level, regional or local levelavailability from 1995periodicitytime-lagannual7 monthsalgorithm X/Y* 1000definitionpotential ofqualitativeconclusions

55 indikatori, kas savākti rajona līmenī sadalīti 6 grupās(tematiskajos laukos), kas atbilst galvenajiem politikasvirzieniem:DemogrāfijaEkonomikaSabiedrība un izglītībaVide un LauksiamniecībaInfrastruktūra un transportsPubliskās finanses

Tematiskais lauks: DemogrāfijaPopulation densityYouth quota (percentage share of people under 15 years of age as oftotal population)Elderly quota rate (percentage share of people over 65 years of ageas of total population)Percentage share of immigrantsBirth rateMigration rate

Tematiskais lauks: EkonomikaGDP per employeeAverage income (income per employee)Number of new founded businessesNumber of ceased businessesBankruptcies per 1,000 businessesInvestments per 1,000 inhabitantsIndustrial density (number of industrial enterprises per 1,000inhabitants)Service industry density (number of service companies per 1,000inhabitants)Export rateNumber of nights spend by tourists per 1,000 inhabitants

Tematiskais lauks: Sabiedrība un izglītībaPopulation densityYouth quota (percentage share of people under 15 years of age) asof total populationElderly quota (percentage share of people over 65 years of age asof total population)Unemployment rateBirth rateNet migrationPercentage of school leavers without graduation/school leavingcertificate as of total population at the same agePercentage of school leavers general qualification for universityentrance as of total population at the same age

Tematiskais lauks: Vide un lauksaimniecībaUsage of water per capita per dayHousehold waste per capitaPercentage of nature conservation areas as of total areaPercentage of agricultural areas as of total area

Tematiskais lauks: Infrastruktūra untransportscommuting ratio (net quota)Road density (km per 1,000 inhabitants)Number of flats per 1,000 inhabitantsLiving space per capita(Share of property ownership as of total households – these dataare collected on a 5-yaer basis only)Traffic area

• Tematiskais lauks: Publiskās finansespublic receipts per capitapublic spending per capitaTax revenue per capitaPublic debt per capitaWorkforceFunded projects, selected by types:•Construction/infrastructure•Loans to SME•SME investment

ProcessLīdzdalība - valdība,plānošanas institūcijas,statistikas pārvaldes,finanšu institūcijas, kasatbild par programmām,eksperti (zinātniskāsiestādes)Organizatoriskās struktūrasveidošana (uzdevumi,atbildība, ilgtspējība)Caurskatāmība,(apzināšanās un akcepts)Regulāras diskusijas

Informācijas bāze politikas veidotājiem (iekšējslietojums)Izvērtēšanas instruments (iekšējs un ārējs)Periodisks uzraudzības rīksPieredzes pārņemšana (Benchmarking)Indikatoru apvienošana, kas pieejami augstāagregācijas līmenī (kontekstam) un indikatori kaspieejami reģionālā/lokālā līmenī (KI)

Indikatoru atlase saskaņā ar to atbilstībuuzraudzības prasībām – lietojot politiski un publiskiatbalstītus pamatindikatorusCaurskatāma metodoloģija ir izstrādājama saskaņāar paredzamajiem rezultātiemKI jānodrošina skaidrs signāls potenciālajiemlietotājiem, kas ir viegli saprotamsIzplatīšana caur medijiem ( web, izdrukas, vēstules)

• Jauna reģiona monitoringa sistēmas izstrāde ir ilgstošs process• Projekts radīja priekšlikumus metodikai un rekomendācijāmholistiskai pieejai, kā ieviest uzraudzības sistēmu• Sākums tālākai sadarbībai• Saalekreis and isw Institute piedāvā turpināt sadarbību lai izveidotureģionālu uzraudzības sistēmu (vienošanās)• Piedāvājums ietvert Saxony-Anhalt statistikas pārvaldi, Saxony-Anhalt Attīstības banku• Atrast finansējumu sadarbībai : ES programmas vai /unnacionālais/reģionālais finansējums

Projekta rezultāti ir izmantojami un nepieciešamiRīgas plānošanas reģiona plānošanas speciālistudarbā, īpaši – attīstības dokumentu ieviešanasmonitoringā, jaunu attīstības dokumentu izstrādēu.c.Rezultāti papildina ilgtspējīgas plānošanas sistēmuRīgas plānošanas reģionā, kas tiek pilnveidota,atbilstoši sociālekonomiskajām norisēm reģionā unvalstī.Par projekta rezultātiem interesi izrādījušasVidzemes augstskola, Latvijas Universitāte,tādejādi radot priekšnoteikumus izglītībasprogrammu pilnveidošanai, atbilstoši reālās dzīvesnepieciešamībai.

Attīstāmie indikatoriReģionālo Centru tīklojuma indikatoriBalstīti uz stiprajām pusēm, ekspertīzi un dažādulielumu urbāno centru specializāciju.Vairāk līdzsvarotu reģionālo struktūru,Ņemot vērā starptautisko konkurētspēju.

Nabadzības riska indekss (Index of Deprivation) –noteikt teritorijas ar potenciālajām nabadzībasproblēmām Cilvēkresursu indekss (Human resources index) -noteikt teritorijas ar augstāku cilvēkkapitālakoncentrāciju Biznesa potenciāla indekss (Business potential index)– noteikt teritorijas ar augstāku biznesa potenciālu

Kopējs indikators ?Biznesa potenciāla indekssNabadzības riska indekssCilvēkresursu indekss

IndikatoriVispārējās attīstības noteiktieFokusorientētie indikatoriProblēmu – mērķu orientētiePolitiku identificējošieAvoti un datiPieejamība un drošums – reģionālistatistikas datiTeritoriālā dimensijaTematiskās/ politikas fokusētāsizpētesSistēmaDati, sistēma, uzraudzībaIzpētesUzraudzībaTalāk ...Reģiona funkcijasPolitiskā organizācijaKomunikācijas processReģiona uzraudzības sistēma

Attīstības plānošana (reģionālie profili – pamatsNAP – teritoriāli bāzēts finanšu instruments)Teritoriālie ekonomiskie profili – pamats reģionalāun vietējā līmeņa attīstības dokumentu izstrādeiun aktualizācijaiTelpiski un teritoriāli balstīti attīstības indikatori irnepieciešami reģionālā politikas pamatošanaiProaktīva rīcība – iespēja mainīt situācijuNabadzības riska, biznesa potenciāla uncilvēkresursu potenciāla indikatori var būt kā KIpiemēri

Telpiskās attīstības plānošanaiAttīstības projektu ieviešanaiInformācijai par finanšu avotiemVietējo plānojumu pārraudzībaiKoordinēšanai Jaunām funkcijām ?

Darbs uzsākts 2007. gadā„Rīgas plānošanas reģiona attīstības vērtēšanasindikatoru un rezultatīvo rādītāju noteikšana saskaņā arreģiona plānošanas dokumentiem” /RRAA/Indikatoru grupēšana: (1) Teritorijas vispārējs raksturojums, (2) Teritoriju savstarpēja salīdzināšana, (3) Noteiktām funkcijām atbilstošās izpausmes un toraksturojums, (4) Plānoto (mērķorientēto) izmaiņu raksturojums, (5) No plānošanas neatkarīgo izmaiņu raksturojums.

RPR attīstības uzraudzības ziņojums –uzraudzības forma

Indikatoru sistēmai jābūt atkarīgai no reģionastruktūras, funkcijām, stratēģijas un politikasvirzieniemIndikatoru sistēma un struktūra ir un paliekdiskutējamaKas notiek ar reģiona līmeņa funkcijām, jeb kātiek organizēta teritoriālā pārvalde Latvijā ?

???

Political goal is to indices areas with higherconcentration of business potential. Possibleindictors form data set:Turnover of companies divided to number ofresidents or area,Total land value divided to area?,Workforce (proportion from total number ofresidents)Capital investments per capita etc.

Political goal is to indices areas with potentialpoverty problems. Some index like The EnglishIndices of Deprivation (GB Government’s officialmeasure of multiple deprivation at small arealevel)Possible indictors form data set:Number of registered unemployed divided tonumber of residents,Taxes income (LS) per capita (very high correlationwith personal income per capita),Yearly changes of business turnover,Changes of population etc.

Political goal is to indices areas with higherpotential human capita concentration.Possible indictors form data set: Educational level (will be available after 2012) Birth rate, Children’s proportion Expenses for education (Ls) pre capita etc

Indicatorweight Turnover per capita 0,25 Capital investment per capita 0,25 Workforce (absolute) 0,25 Total land value per capita 0,25

IndicatorWeight unemployment 0,33 Tax income per capita 0,33 Change of population 0,33

IndicatorWeight Birth rate 0,33 Expenses for education per capita 0,33 Children´s proportion 0,33Proportion of people with higher education0

Index Economic potentialMārupes pagasts 76,85Salas pagasts (Rīgas raj.) 48,47Babītes pagasts 43,31Mālpils pagasts 41,85Salaspils novads 40,84Ādažu novads 40,39Siguldas novads 39,89Saulkrasti ar lauku teritoriju 38,35Garkalnes novads 37,19Daugmales pagasts 36,74Stopiņu novads 36,71Ķekavas pagasts 36,57Olaines pagasts 35,56Sējas novads 32,86Olaine 31,37Lēdurgas pagasts 31,28Carnikavas novads 30,92Inčukalna novads 29,63Ropažu novads 27,85Allažu pagasts 27,58Baldone ar lauku teritoriju 25,90Krimuldas pagasts 24,73Baloži 23,59Vangaži 18,69

Index Economic potential 5+1+2+1Municipality 5+2+2+1Mārupes pagasts 70,63Salaspils novads 58,63Siguldas novads 47,91Ķekavas pagasts 43,13Olaine 40,82Stopiņu novads 36,19Ādažu novads 35,53Babītes pagasts 34,85Mālpils pagasts 34,55Salas pagasts (Rīgas raj.) 31,25Olaines pagasts 30,20Garkalnes novads 28,62Saulkrasti ar lauku teritoriju 28,03Ropažu novads 26,68Inčukalna novads 25,65Carnikavas novads 24,74Lēdurgas pagasts 23,45Daugmales pagasts 22,98Baldone ar lauku teritoriju 22,26Baloži 21,72Krimuldas pagasts 21,03Sējas novads 20,22Vangaži 19,38Allažu pagasts 18,48

Index of deprivation / Society:Garkalnes novads 94,54671Mārupes pagasts 87,26181Ķekavas pagasts 75,90125Babītes pagasts 75,75378Ādažu novads 72,27472Stopiņu novads 69,35324Carnikavas novads 69,16261Baloži 65,33769Saulkrasti ar lauku teritoriju 61,54809Baldone ar lauku teritoriju 56,78612Salas pagasts (Rīgas raj.) 54,21729Daugmales pagasts 53,10376Sējas novads 48,21626Olaines pagasts 47,442Ropažu novads 45,74981Siguldas novads 44,28915Salaspils novads 42,59689Inčukalna novads 40,10663Mālpils pagasts 38,91872Allažu pagasts 38,0786Krimuldas pagasts 37,26577Olaine 22,65327Vangaži 21,7132Lēdurgas pagasts 19,9803

Index of Human resourcesMunicipality Index 4Mārupes pagasts 94,88Daugmales pagasts 84,59Ādažu novads 72,70Lēdurgas pagasts 70,76Siguldas novads 69,68Baldone ar lauku teritoriju 69,35Babītes pagasts 68,22Garkalnes novads 68,01Baloži 67,77Krimuldas pagasts 67,14Ķekavas pagasts 67,02Olaine 66,38Mālpils pagasts 63,98Stopiņu novads 63,17Salaspils novads 60,64Sējas novads 60,15Allažu pagasts 59,86Ropažu novads 57,65Inčukalna novads 57,30Vangaži 57,19Salas pagasts (Rīgas raj.) 53,20Saulkrasti ar lauku teritoriju 51,28Carnikavas novads 47,82Olaines pagasts 45,23

Rezultāts ir produktīvs, lai attīstītu tālākindikatoru sistēmuIndikatoru kalibrēšanas metodes irdiskutējamasIr problēmas ar datu pieejamību un ticamību

Indikatoriem nav veikta neatkarīga testēšana, tādēļ tolietošana prasa uzlabojumus. Biznesa potenciāla indekss var būt piemērots unattīstīts mainot indeksa veidojošo rādītāju svarus Attīstāmais variants ir "5 +2 +2 +1”. Nabadzības riska indekss var būt piemērots unattīstīts mainot indeksa veidojošo rādītāju svarus. Cilvēkresursu indekss is ir grūti interpretējams lietojotparametrus, kas ir ietverts šajā testā. Pielietojumamērķis ir jākonkretizē, jādiskutē par indikatoraietvertajiem rādītājiem, lai to varētu lietot nākotnē. Nabadzības riska indekss is ir pielietojams, laiizvērtētu nabadzības riskus Rīgas reģionā un visāLatvijā.

PROJEKTA MATERIĀLI:www.rpr.gov.lvarmands.puzulis@rpr.gov.lv