Literatūra 8. klasei - Zvaigzne ABC

SATURSSATURS KĀ STRĀDĀT AR GRĀMATU. ......................... 4Ievads. ............................................. 6Dzeja. ............................................. 10Jānis Baltvilks. ..........................................10Zilās mīklas . ............................................11Cik maksā visdārgākais . ...................................12Māra Zālīte . .............................................13Visu dzīvo, kas apkārt kust ... . ..............................14Ģimenes sudrablietas . ....................................15Anna Rancāne . ..........................................17Vieleišonuos . ...........................................18Es mācos par zaļu zāli. ....................................19Ojārs Vācietis. ...........................................21Ceļš. ...................................................22Gauja. ..................................................23Gaiziņš. ................................................24Zeme. ..................................................25Barons. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26Piesaukšana. ............................................27Imants Ziedonis. .........................................29Vēl nav nekā. ............................................31Es tieši uz ielas eju tev klāt. ................................32Un pret savas tautas dziesmu. ..............................33Trīs dēli. ................................................34Proza . ............................................ 37Epifānijas. ...............................................37Paglaudīt galvu. ..........................................38Man ļoti patīk mans draugs. ................................39Jūs esat tie gaiļi. .........................................40Stāsts . ..................................................41Regīna Ezera. ............................................41Cilvēkam vajag suni. ......................................42Dace Rukšāne . ...........................................69Cizis. ..................................................70Zinātniskā fantastika ....................................73Aizeks Azimovs. ..........................................73Spoguļspēle .............................................74Novele. ..................................................85Anšlavs Eglītis ..........................................85Izsalkuša zēna pavārgrāmata. ...............................87Terminu vārdnīca . .......................................953

Ievads6Apgūstot šo tĒmu, tu noskaidrosi,● kas jādara, lai tu kļūtu par labu lasītāju;● kā gatavoties lasītāju semināram.Kas ir lasīšana?1. Lasi fragmentus no pazīstamu autoru darbiem! Pastāsti, kā jūtas literārodarbu fragmentu varoņi, sastopoties ar grāmatu!Rūķītis ieskatījās pa atslēgas caurumu un redzēja, ka students lasa saplēstogrāmatu, ko veikalā iegādājies. Bet kā staroja viņa istabiņa! No grāmatas pacēlāsspožs stars, tas kļuva par stumbru, izveidojās par milzu koku, kas augstiizslējās un izpleta zarus pār studenta galvu. Ik lapa vizēja svaiga un zaļa, ikzieds bija skaista meitenes galviņa, cita ar tumšām, mirdzošām, cita ar zilām unbrīnišķi zilām acīm. Ik auglis bija spulgojoša zvaigzne. Studenta istabiņu pildījajaukas skaņas un dziesmas.(Hanss Kristians Andersens. “Princese uz zirņa”)Šāda saruna, kurai mani vajadzēja atbaidīt no Bībeles, mani drīzāk pie tāspievilka. Man šķita, ka es stāvētu pie kāda tumša, noslēpumaina dārza vārtiem,kur gan auga brīnišķi koki un puķes, bet kur reizē slēpās nāvīgas čūskas unnezvēri. (..) es vēru vaļā smago, melno vāku kā noslēpumainos vārtus, un manāpriekšā atklājās pirmā lapa.Te nu man notēlojās visas septiņas radīšanas dienas, kā debesu ģeogrāfija,zīmēta ar gaismu un tumsu, un krāsu ugunslīnijām.(Aspazija. “Zila debess zelta mākoņos”)Boņs atver “Balto grāmatu” un palasa vēl kādu lapu. Tas puika grāmatā irskumīgs šoreiz. Ar šo “Balto grāmatu” tā savādi, tā pavisam savādi. Dažureizliekas, ka kāda roka satvertu Boņa sirdi saujā un sažņaugtu. Citureiz tā patiroka Boņa sirdi glāsta, glāsta un glāsta. Kad tam puikam dzīvojas skumīgi, arīBoņam gribas raudāt. Kad “Baltās grāmatas” puikam viss iet uz labo pusi, arīBoņs var smieties (..).Debesis ir tik lielas, ka mākoņi var skriet un iet, un skriet. Un Boņs skatāsun redz, ka pa mākoņu kalniem debesīs skrien tas “Baltās grāmatas” puika unviņam ir basas kājas. Viņš lec no mākoņa uz otru, un pie mākoņu zeltainajāmmalām pazib viņa basās kājas.“Ej – tu!” Boņs kliedz balsī. “Tev ir basas kājas. Tu esi tāds pats kā es!”(Jānis Klīdzējs. “Cilvēka bērns”)2. Kāpēc grāmatas lasīšana ir gan darbs, gan sniedz prieku un gandarījumu?

Ievads Kas ir lasīšana?3. Aplūko zīmējumus un pastāsti, ko zēns piedzīvo, izvēloties grāmatas! Kātu izvēlies sev tīkamu grāmatu? Kāpēc tev patīk vai nepatīk lasīt?VĀRDNĪCAgravitācija – ķermeņasavstarpējāspievilkšanās spēks1.2.3.4. Iepazīsties ar rakstnieka Zigmunda Skujiņa teikto par lasīšanas procesu!Kādi ir tavi pārdzīvojumi lasīšanas brīdī?Sākot lasīt grāmatu, es pārdzīvoju apmēram to pašu, ko iesēzdamies lidmašīnā.Pēc pacelšanās gaisā aiz logiem brīdi vēl zib zemes skati, bet es jau vairstai nepiederu. Mana pasaule tagad ir lidmašīna. Tā kļuvusi par manu liktenilīdz lidojuma beigām, kad riteņi atkal pieskarsies skrejceļam un es atgriezīšosuz zemes. Arī grāmata ir tāda atsevišķa, radīta pasaule, lasītājam reizē gan cietums,gan augstākā brīvība ārpus ikdienišķās gravitācijas un ierastības.(Zigmunds Skujiņš. “Pasaule ar kājām gaisā”)5. Apspriediet klasē, kā grāmatu lasīšana ietekmē katru no jums!6. Lasi, ko par grāmatu lasīšanu raksta latviešu rakstniece Zenta Mauriņa,kura pēc bērnībā pārciestas slimības pārvietojusies tikai ratiņkrēslā!1.DARBA LAPABet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumostu vari brīvi ienirt. Tu vari sevī uzņemt visu, ko cilvēki gadu tūkstošosdomājuši un jutuši. Tā ir tik liela laime, ka tādēļ vien dzīve jāmīl.(Zenta Mauriņa. “Tālā gaita”)7. Kāpēc rakstniece grāmatu nosauc par brīnumu? Kādas iespējas sniedzlasīšana?8. Aplūko zīmējumus un pastāsti, par kādām pārmaiņām grāmatu izdošanātie vēsta! Kā mūsdienu tehnoloģijas mainījušas iespējuiepazīt literatūru?Zenta Mauriņa(1897–1978)1.2.7

DzejaApgūstot šo tĒmu, tu● pārdomāsi savu iepriekšējo pieredzi par dzejas lasīšanu;● noskaidrosi, par kurām vērtībām rosina domāt latviešu dzejnieki;● vērtēsi liriskā „es” izjūtas, veidosi tā vērtību sarakstu;● izpratīsi tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi dzejas uztverē;● rakstīsi „dzejas mīklu”, piecrindi, analizēsi dzejoli pēc plāna, rakstīsi tēlojumu,attēlosi dzejoli krāsās, diskutēsi par dzeju.UZZIŅAIJānis Baltvilks(1944–2003)J. Baltvilks dzimis kādreizējā Tukuma rajona Smārdespagastā, mācījies Tukuma 1. vidusskolā, studējis agronomijuun bioloģiju. Viņš rakstījis gan dzeju (bērniempirmais krājums “Meža malas zaļais knauķis”, 1979), ganstāstus un literārās pasakas bērniem un pieaugušajiem.J. Baltvilka vārdā ir nosaukta balva bērnu un jaunatnesliteratūrā, kas katru gadu 24. jūlijā, rakstniekadzimšanas dienā, tiek piešķirta rakstniekiem, māksliniekiemun tulkotājiem par labāko grāmatu bērniemun jauniešiem.1. Pārrunājiet klasē, kāda līdz šim bijusi jūsu pieredze, iepazīstot dzeju!Starptautiskā Baltijasjūras reģiona JāņaBaltvilka balva bērnuliteratūrā un grāmatumākslā2. Aplūko J. Baltvilka grāmatu ilustrācijas! Ko no tām vari secināt par viņadarbu saturu?Ievas Maurītes ilustrācijas10

Dzeja Jānis Baltvilks (1944–2003)3. Lasi J. Baltvilka domas par dzeju un noskaidro, kur autors dzejoļus“atradis”!Pasaule ir pilna ar dzeju. Tā ir visur – valodā, dabā, mūsu jūtās, mūsu attiecībās.Mums tikai ir jāprot to saklausīt, ieraudzīt, sataustīt, saost.3.DARBA LAPA4. Lasi dzejoli “Zilās mīklas” un secini, kāpēc tam dots šāds nosaukums!Zilās mīklasJa Mēmeli un Mūsusalies kopā,kas tad būs?Pēc ašā skrējiena pa gravām,Ko dara GaujaPie Carnikavas?Kurā pilī Ventu gaidu?Kas Ventu pie Kuldīgasnenobaida?Kas Rīgu divās daļās dala,bet netiek galāar Zaķusalu?Kā sauc to plašumu, teic,kurā visasšīs mīklas beidzas!(“Kā zīlīte pie loga”, 1978)5. Sameklē Latvijas kartē dzejolī minētās vietas un atmini uzdotās mīklas!6. Strādājiet pārī un uzrakstiet “dzejisku mīklu” par kādu savas dzimtāspuses dabas objektu!7. Apkopojiet savu veikumu un izveidojiet klases “dzejas mīklu” pārgājienamaršrutu!J. Baltvilka rokraksts11

8. Lasi dzejoli “Cik maksā visdārgākais” un izskaidro, kāpēc dzejnieksuzskata, ka ir lietas, kas nemaksā neko!Cik maksā visdārgākaisCik maksā laiva?Tik un tik!Cik maksā kuģis?Tik un tik!Cik maksā tilts šis?Tik un tik!Cik maksā Daugava?... necik...Cik maksā lidmašīna?Tik!Cik maksā debesis?... necik...Cik maksā rudzi?Tik un tik!Cik maksā Tēvzeme?... necik...Cik maksā rīta rasa pļavā?Cik maksā varavīksnes krāsas?Cik maksā smaids, ko dāvā māsa?Cik – tēva balss, cik – mātes glāsts?Es domāju, tev skaidrs jau:visdārgākajamcenas nav.(“Krūmu krāmu jēru jūra”, 1993)9. Ko tu savā dzīvē uzskati par nenovērtējamu? Uzraksti piecrindi par to:• pirmajā rindā viens vārds (lietvārds), kas nosauc izvēlēto objektu;• otrajā rindā objekta apraksts divos vārdos (īpašības vārdi);• trešajā rindā ir trīs vārdi, kuri raksturo darbību par izvēlēto tematu;• ceturtajā rindā no četriem vārdiem veido frāzi, kas izsaka tavas izjūtaspar tēloto;• piektajā rindā – sinonīms pirmās rindas vārdam!12

Māra Zālīte(1952)Dzeja Māra Zālīte (1952)1. Aplūko fotokolāžu un pārdomā, ar kuriem Latvijai nozīmīgiem notikumiemM. Zālīte bijusi saistīta!Runas un rakstiLatvijas AtmodaiNoras Ikstenasgrāmata par Māru ZālītiLaikam esmugribējusi palīdzēt arsaviem darbiem –cilvēkam, tautai.1591988. gadānotiek M. Zālītesun Z. Liepiņarokoperaspirmizrāde.VĀRDNĪCAkolāža – tehniskspaņēmiens mākslā –dažādu materiāluuzlīmēšana uz krāsasun faktūras ziņāatšķirīgas pamatnes;šādā tehnikā veidotsdarbsrepresētie – netaisnīgi,nepamatotiizvestie, sodītieAtmodas laikāUZZIŅAIDzejniece un dramaturģe M. Zālīte dzimusi Sibīrijā, Krasnojarskā,represēto ģimenē. Tur dzīvojusi līdz 1956. gadam. Beigusi Murjāņu sporta internātskolu,studējusi filoloģiju.1977. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums “Vakar zaļajā zālē”.13

2. Lasi M. Zālītes runas “Ikviens ir Latvija”(Inteliģences apvienības konference 1997.gada 17. jūnijā ) fragmentu un izskaidro, kā tusaproti vārdus “cilvēciska kvalitāte”!Daudzi represētie uzsver, ka necilvēciskajā realitātētos glābusi dzimtenes mīlestība (..). Ne vara,bet pati tauta ar savu cilvēcisko kvalitāti izšķirsLatvijas valsts pastāvēšanu nākotnē. Ikviens irLatvija.3. Kāpēc, tavuprāt, autore apgalvo, ka “ikviensir Latvija”?Ojāra Feldberga veidotspiemineklis 1941. gada14. jūnijā izvestajiemRīgā, TorņakalnāUZZIŅAI1941. gada 14. jūnijā,gadu pēc tam, kadLatviju okupējaPadomju Savienība,no Latvijas uz Sibīrijutiek izvesti ap16 000 cilvēku.4. Lasi dzejoli “Visu dzīvo, kas apkārt kust” un izskaidro, kā iespējams dažādisaprast vārdus “baltas kājas aut”! Kāda ir šo vārdu nozīme M. Zālītesdzejolī?Visu dzīvo, kas apkārt kust,nākam mīlēt un just, un just,vairāk just, nekā vārds spēj to teikt,vairāk gribēt, kā vispār var veikt,vairāk saprast, kā prātam ļauts,baltas kājas ik rītu aut,vairāk baltas, kā ceļš to pelna...Bija baltas, bet nu, draudziņ, melnas?Nu, draudziņ, melnas, bet atceries,kā ir šis dzejolis iesācies:visu dzīvo, kas apkārt kust,nākam mīlēt un just, un just...Lai pār dzīvi mums vienmēr plīvodzejoļa iesākums:visu dzīvo...(“Nav vārdam vietas”, 1985)5. Izraksti vārdus, kuri atskaņojas, un pasvītro atskaņas! Novērtē, kā to lietojumsietekmē dzejoļa ritmu, noskaņu!6. Kāpēc dzejniece izmanto antonīmu pāri “balts” – “melns”?7. Kas liriskajam “es” nepieciešams, lai uztvertu un saprastu pasauli sevapkārt?14

Dzeja Māra Zālīte (1952)8. Kāpēc dzejniece lieto uzrunu “draudziņ”?9. Kam dzejniece vēlas pievērst uzmanību, beidzot dzejoli ar vārdiem “visudzīvo”?10. Pievērs uzmanību dzejoļa rakstīšanas laikam! Izskaidro šī dzejoļa zemtekstu!11. Lasi tautasdziesmu un raksturo, ko latvieši uz skatīja par vērtību, kā viņipauž savu attieksmi pret to!Caur sidraba birzi gāju,Ne zariņa nenolauzu.Būt zariņu nolauzusi,Tad staigātu sidrabota.12. Lasi dzejoli “Ģimenes sudrablietas” un secini, kuras vērtības M. Zālīteaicina sargāt! Kā dzejolis sasaucas ar tautasdziesmu?Ģimenes sudrablietasLūk, mūsu sudrablietas –Ezers, upe un birzs.Un sudrabs tas,Kas mātēm matos birst.Tās irMūsu ģimenes sudrablietas.Mūsu zemes un tautas.Un tādēļ – ne zariņa.Neatļautas.Un tagad –Ja kāds no mums mirs,Lai paliek šīs sudrablietas –Ezers, upe un birzs.Un tālāk –Ja kāds no jums mirs,Lai nenozaudēti paliekŠī upe, šis ezers, šī birzs.Iegaumē!Liriskais “es” (arīliriskais varonis) –dzejas varonis, kasatklājas pārdzīvo.jumos, pārdomāsun attiecībās pretdažādām parādībām.Liriskā “es” izjūtasbieži vien palīdzatklāt dabas tēli; nevienmēr liriskais “es”ir tiešs dzejniekarakstura atklājējs.Tēls – priekšstats, kasrodas lasītāja uztverē,lasot literāru darbu.Dzejā tēli kalpo pardzejnieka pārdzīvojumu,viņa attieksmesatklājēju.Zemteksts – vārdosneizteiktais saturs,ko lasītājs uztver kānojaušamu.(“Nav vārdam vietas”, 1985)13. Kad esi dzirdējis sakām vārdus “ģimenes sudrablietas”?14. Kas dzejolī saprotams ar vārdu “ģimene”?15

Iegaumē!Metafora – tēlaināsizteiksmes līdzeklis;kādas parādībaspārnesums uz citu,līdzīgu parādību.4.DARBA LAPA15. Ar kādu nozīmi dzejolī lietoti vārdi “ģimenes sudrablietas”? Par kurutēlainās izteiksmes līdzekli tie kļuvuši?16. Kas tavā ģimenē tiek īpaši sargāts un saudzēts, nodots no paaudzes pa ­audzei? Veido domu tīklu!ParaugsManas ģimenes vērtības17. Kāpēc pārmantojamās lietas var būt gan materiālas, gan nemateriālas?18. Atsauc atmiņā M. Zālītes runas “Ikviens ir Latvija” fragmentu un secini,kā tajā paustās atziņas sasaucas ar dzejoļa liriskā “es” uzskatiem!16

2. Lasi, ko dzejniece teikusi par sevi! Atrodi un izraksti svarīgākos faktus,kas raksturo viņas personību!Pirmām kārtām izjūtu sevi kā latgalieti, kā cilvēku, kas nu jau vairāk kā pusmūžu,šķiet, nodzīvojusi, meklējusi divas lietas: mājas un Dievu, varētu teikt –harmoniju, pat varbūt ideālu, bet kas visu laiku ir tālu no tā. Tad ir nepārtrauktitāda tiekšanās radīt harmoniju ap sevi, bet tajā pašā laikā tas gandrīz ir neiespējami.”Dzejniece raksta gan latviski, gan latgaliski un latgaliešu autora izjūtasraksturo šādi: “Nav viegli būt latviešu rakstniekam, kas raksta vienlaikusabās latviešu valodas formās, viena no kurām ir oficiāli pieņemta, bet otra bijusiilgāku laiku aizliegta, zināmā mērā slepena, neoficiāla.”(Pēc interneta materiāliem)3. Lasi dzejoli “Vieleišonuos” latgaliski un latviešu literārajā valodā! Pastāstipar savām izjūtām, kad lasīji dzejoli latgaliski, kad – literārajā valodā!VieleišonuosSalaseit kūpā gryudus, pa viejam kaiseitūs,tautu salaseit kūpā,vīnā teirumā īsēt, savuokt pi vīna golda,pabaruot, padzirdeit, parunuot meilim vuordim,volūdu salaseit, bolsi lai napagaist,pasorgoj, Dīveņ, bolsusLatgolā, Vidzemē, Kūrzemē un vēļ tuoli,tur tuoli.Atsasaukt saucīņam garam – nu viņuda myusu gola.Apsegt vokorūs bārnus, lai nazatryukst mīgā,lai nazabeist.Nūslauceit osoras viejam. Atrast zvaigzniustobys koktā.Vēlēšanās(“Advente”, 1991)Salasīt graudus, pa vējam kaisītos, tautu salasīt kopā,Vienā tīrumā iesēt, savākt pie viena galda,Pabarot, padzirdīt, parunāt mīļiem vārdiem,Valodu salasīt, balsi lai nepagaist, – pasargā, Dieviņ, balsusLatgalē, Vidzemē, Kurzemē, un vēl tālu, tur, tālu!Atsaukties saucienam garam – no viņu līdz mūsu pusei.Apsegt vakaros bērnus – lai neiztrūkstas no miega, lai nebaidās,Noslaucīt asaras vējam. Atrast zvaigzni istabas kaktā.(Annas Rancānes pārcēlums latviešu valodā)18

Dzeja Anna Rancāne(1959)4. Izpēti “Latviešu valodas vārdnīcā” (1987) piedāvātos vārda “salasīt”šķirkļus un secini, kurā nozīmē šis vārds lietots dzejolī!SALASĪT 1 -u, -i, -a, pag. -īju, pārej. Lasot saskatīt un saprast (sk. l a s ī t).Uzraksts labi salasāms. Sīko rokrakstu grūti s. Sk. arī n e s a l a s ā m s.SALASĪT 2 -u, -i, -a, pag. -īju, pārej. Lasot ievākt, savākt (sk. l a s ī t).S. Ogas, sēnes. S. nokritušos ābolus. Pār.: S. sev piekritējus, atbalstītājus.5. Atrodi dzejolī uzskaitījumu! Kāda nozīme ir tā lietojumam?6. Kāpēc, būdama latgaliete, A. Rancāne min arī citus novadus?7. Pasaki saviem vārdiem, ko vēlas liriskais “es”! Kāpēc šīs vēlēšanās ir tiksvarīgas mūsu tautai arī 21. gadsimtā?Iegaumē!Uzskaitījums jebsablīvējums irdažādu tēlu vaiparādību virkne,vārdu vai teicienuizkārtojums pieaugošāintensitātē.Retoriskaisjautājums – jautājums,kas ne prasaatbildi, jo tā jau ne ­tieši ietverta pašājautājumā.8. Lasi dzejoli “Es mācos par zaļu zāli”! Kāpēc liriskais “es” mācās būt parzaļu zāli un koku?Es mācos par zaļu zāliEs mācos par zaļu zāliun mācos par koku būt.Redzi, cik skaistikoks rudeni jūt!9. Lasi pusbalsīdzejoļa reto riskosjautājumus!Kādas atbildestajos ir ietvertas?Vai tu proti tā nosirmot,kā bērzi nodzeltēt prot?Vai tu tā salapot vari,tik apdomīgi un lēni,kā osis to dara,un uzziedēt spējikā bumbiere pavasarī?UZZIŅAIOsis ir koks, kas pavasarīsalapo visvēlāk.Kā pienene uzticīgiatvērties saulei –un tumsai aizvērties ciet?Vai tu tā skaisti proti iet,kā bērzi uz vasaras svētkiem iet?(“Advente”, 1991)19

Paraugs10. Secini, kas A. Rancānei ir vērtības dzīvē un dzejā!11. Izveido J. Baltvilka, M. Zālītes un A. Rancānes dzejoļu liriskā “es” vērtībusarakstu! Atzīmē trīs vērtības, kuras arī tev ir vissvarīgākās! Pamatosavu izvēli!Liriskais “es” Vērtības Izvēles pamatojumsAnnas Rancānes dzejasliriskais “es”20

Ojārs Vācietis(1933–1983)Dzeja Ojārs Vācietis (1933–1983)1. Atsauc atmiņā 6. klasē lasītos Ojāra Vācieša dzejoļus!2. Aplūko fotokolāžu! Ko tā stāsta par O. Vācieti?Lietas O. Vācieša plauktāPiemineklis pie Gaujienas vidusskolasRokraksti un vienano burtnīcām, kurāO. Vācietis rakstījaUZZIŅAIO. Vācietis dzimis Valkas apriņķa Trapenes pagastā. MācījiesTrapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, studējis latviešu valodu un literatūru.Pirmais krājums “Tālu ceļu vējš” iznāk 1956. gadā. Lielāko mūža daļu dzejnieks pavadaRīgā, Lielajā Altonavas ielā 19 (tagad Ojāra Vācieša iela). Šai dzīvesvietai, kurā O. Vācietismīt līdz pēdējai mūža dienai, ir īpaša nozīme viņa dzīvē un radošajā biogrāfijā. Tetapusi viņa dzejas nozīmīgākā daļa. Mājā iekārtots muzejs. Dzejnieks apbedīts Carnikavaskapos Gaujas krastā.21

UZZINI VAIRĀK!Ojāra Vāciešamemoriālais muzejsRīgā, O. Vācieša ielā 19.http://vaciesamuzejs.asp.lv3. Iepazīsties ar O. Vācieša laikabiedra I. Ziedoņa atmiņām!Kā šī informācija papildina tavu priekšstatu parO. Vācieša personību un dzeju?Ojārs mani atrada. Un es viņa pavējā izaugu. Tad, kadjau sākās mūsu literatūras pastāvēšanas sazvērestībasun norunas, tad mums bija daudz kā kopēja, daudz kopārrunāt par noturēšanos. (..) Varbūt es plātos, bet viņambija tā hierarhijas izjūta, un mēs bijām tādā kā vienālīmenī.(Gundega Repše. “Brālis Ojārs Vācietis”)4. Strādājiet pārī un noskaidrojiet vārdu “atnākt” un “pienākt”, “ierasties”un “uzrasties” nozīmes! Izmantojiet jums pieejamās skaidrojošās vārdnīcas(arī elektroniskā formātā)! Iesaistiet šos vārdus teikumos!5. Lasi dzejoli “Ceļš”! Kuras vārdu “atnākt”, “ierasties”, “pienākt” un“uzrasties” nozīmes izmanto dzejnieks? Kā dzejolī atklājas šo vārdunozīmju nianses?VĀRDNĪCAhierarhija – daļu(personu) izvietojumspakļautības kārtībāUZZINI VAIRĀK!“Latviešu literārāsvalodas vārdnīca”,1.–7. sēj. R. : Zinātne,1972–1996“Latviešu valodasvārdnīca”. R. : Avots,1987, 1998www. tezaurs. lvPie visa, kā eju,es eju kājām.Es gribu atnāktun nevis –ierasties.Bez ceļa piekusuma.Bez ceļa vientulības.Bez sevis satikšanas.Bez ilgošanāspēc tevis.Es gribu pienāktun nevis –uzrasties.CeļšBez attāluma.Bez soļiem.Bez soļu balss,kas runāneizrunājamo.Jā, es noplēšu daudzzoļu,bet es nenoplēšu daudzcilvēku.(“Antracīts”, 1978)6. Kāda ir liriskā “es” attieksme pret cilvēku? Kasviņam ir svarīgi attiecībās ar cilvēkiem?7. Pārlasi dzejoļa pēdējo pantu! Izskaidro, kāds ir tāzemteksts!22

Dzeja Ojārs Vācietis (1933–1983)8. Noskaidro Latvijas kartē Gaujas tecēšanas ceļu un Gaiziņa atrašanāsvietu!9. Lasi O. Vācieša dzejoļus “Gauja” un “Gaiziņš”! Secini, kāpēc dzejnieksvelta tik sirsnīgus vārdus “raganai” Gaujai un “saules apstarotajam”Gaiziņam!Kurš ūdens tā būtu smējies,Ja to pasmeļ ar sauju?Dievs bija iemīlējies,Pasaulē laizdams Gauju.Mana mūžīgā kaite.Mana spalva un ota.Vidzemes asinssaite.Latvijas kaklarota...Vārdus, cik grib, var sacīt,Neīsts man liekas katrs.Es ar aizsietām acīmApņemos tevi atrast.GaujaUn lai mūžīgi pastāvGaišums uz tavas sēres,Rudzi uz tava krasta,Asaras cilvēku bērēs.Lai ļaužu kāzās ievasAizkūpas baltā tvaikā!Es to nelūdzu dievam.Es to izlūdzos laikam.Kādi tie dievi ir vecīši,To jau tu zini pati.Dievi raganas necieš.Man tu, ragana, patīc.VĀRDNĪCAJeņiseja – upeKrievijāGanga – upe IndijāElba – upe Vācijāsēre – sēklis, kassākas tieši no krasta10. Kura vārdapareiz rakstībā irkļūda, raugotiesno mūsdienuviedokļa? Kāpēc,tavuprāt, dzejoļapublicēšanas laikāto pieļāva?Starp visām Jeņisejām,Starp visām Gangām un Elbām,Pie visbaltākām dzejāmUn pie vismelnākā nelabā.Ne dievi, ne velni lai nezina,Kas mūsu jūtām vārdā.Bet, ja nu noķer un dedzina,Tad – abus uz viena sārta!(“Elpa”, 1966)11. Nolasi un iz skaidro liriskā “es” novē lējumus dzejolī “Gauja”! Kāpēc topiepil dīšanos liriskais “es” lūdz laikam?Gauja23

12. Izskaidro, kāpēcdzejnieks raksta, kano Gaiziņa “varējuun varēšu vistālāksaredzēt”!UZZIŅAIAttēlā redzamaisGaiziņkalnaskatu tornis, kuraceltniecību uzsākapadomju laikā,bet nepabeidza,2012. gada decembrītika uzspridzināts.Tā vietā plānotsuzbūvēt jaunuskatu torni.GaiziņšKādu dziesmu tu visā dzīvē manAr šīm bērzu šalkām esi iedzinis,Acis pieverot, var dzirdēt – bērzi skan,Tie, zem kuriem es reiz biju piedzimis.Bija mātes balss, bija bērzu balss,Bija zemes balss, ko vēju simti nes. –Tās no vienas otru kalējs neatkals,Tā kā sirdi neatkalt no dzimtenes.Un, kad ceļā man tavas birzis trīcPilnas apšu lapu trauslo aplausu,Tad no apvāršņa, kas vieglos dūmos tīts,Savas mātes klusos vārdus saklausu.Zari it kā glāsts viegli plecus skar,Pāri šalc kā nebeidzama saruna,Un man šķiet, ka no šīs vietas varAr vistālāko no visiem draugiem parunāt.Varbūt tikai šķiet? Varbūt it nekas –Tikai akla pieķeršanās mani vilina?Patīk, ka tu esi tuvu un ka mazs?Negribas, lai lielās sāpes svilina?Nē. Lai mani ceļš kalniem pretī nes –Lieliem, maziem, kas gan to var paredzēt, –Bet līdz sāpēm jūtu, ka no tevis esVarēju un varēšu vistālāk saredzēt.Reizēm miglas zils, reizēm sniega balts,Reizēm aizskrējušā lietus pērlēs asarotsTu man pretī manu zemi šalc,Manas zemes siltās saules apstarots.Visam mūžam man, visai dzīvei manBērzu dziesmu asinīs tu esi iedzinis,Acis pieverot, var dzirdēt – bērzi skan,Tie, zem kuriem es reiz biju piedzimis.(“Ugunīs”, 1958)24

Dzeja Ojārs Vācietis (1933–1983)13. Vienojieties ar klasesbiedru, kuru dzejoli – “Gauja” vai “Gaiziņš” – katrsanalizēsiet pēc dotā plāna!Plāns• Novērtē, kā dzejolī veidotas atskaņas, un izraksti atskaņu piemērus!• Kurus tēlainās izteiksmes līdzekļus dzejnieks izmanto? Izraksti piemērus!• Uzraksti secinājumu, kā atskaņas un tēlainās izteiksmes līdzekļi tevpalīdz uztvert dzejoli!• Formulē vienā teikumā dzejoļa galveno domu!14. Strādājiet pārī! Iepazīsties ar klasesbiedra veikumu!15. Uzraksti tēlojumu par tev tuvu upi, ezeru vai citu dabas objektu, izmantojotdažādus tēlainās izteiksmes līdzekļus!ParaugsDzejoļa analīze1. Dzejolī izmantotas ...... .2. Dzejnieks izmanto ...... .3. Secinājums:... .4. Dzejoļa galvenā doma:... .Basām kājāmdvēselīterasas rītāiznākskatīties,kā mazai zīleimilzīgs ozolsiznāk.Nav ne lielu,nav ne mazušajā dzīvē,iznāk –ja ir lielamīlestība,tad viss lielaisiznāk.Basām kājāmmīlestībaacu zilgmēiznāk,lai ne pašam,bet lai savaidzimtai zemeiiznāk.Zeme(Fragments)Ja nav citam,tad nav pašammīlestības,iznāk –ja ir sirdīlabā gaisma,tad viss mīļaisiznāk.Basām kājāmdvēselīterasas rītāiznākskatīties,kā mazai zīleimilzīgs ozolsiznāk.(“Antracīts”, 1978)16. Skaidro, kā tu saproti vārdus“sajūtas” un “izjūtas”!Turpini asociāciju ķēdi pēcparauga!SajūtasAukstsParaugsIzjūtasPrieks17. Ar kuriem tēliem autorsdzejolī “Zeme” izsakasajūtas, ar kuriem – izjūtas?Kāpēc dvēselīte iznāk“basām kājām”?18. Kā tu saproti vārdus “visslielais” un “viss mīļais”?Kas, pēc dzejnieka do ­mām, nepieciešams, lai vissiznāktu?19. Pievērs uzmanību pieturzīmjuun lielo sākumburtulietojumam! Nolasi dzejoliskaļi, ievērojot pauzes pieturzīmjuvietās! Ko tās doddzejoļa uztverei?25

VĀRDNĪCAulāns – vēst. vieglāskavalērijas karavīrs,kas līdz 19. gs. vidumbija bruņots arpīķiem un zobeniem,pēc tam – ar pistolēmun karabīnēm20. Atsauc atmiņā, ko tu zini par Krišjāni Baronu!21. Lasi dzejoli un skaidro, kā tu saproti vārdus “uzvārds kā pēriens”!Te marmorpieminekļi stāvUn mēness krizantēmas staro,Bet stūrītī bez visa kāGuļ Lielos kapos jocīgs Barons.BaronsViņš mūsu priekšā vienmēr vissKā tautas dziesmu ritmi sēri –Vislatviskākais latvietisAr tādu uzvārdu kā pēriens.Krišjānis Barons(1835–1923)Ar čugunķēdēm jozies viss,Turpat netālu bagāts ulāns.Bet Barons muižas nodzērisIr savas zemes bērzu sulās.Kur eņģelis ar roku met,Tur dieva mierā licies bīskaps.Pie kapa marmorkāpnes ved,Lai pastardienā vieglāk izkāpt.Bet Baronam nav it nekā,Jo šeit guļ tikai viņa miesas –Un tām vairs nebūs jāstaigāPat ne pie pastardienas tiesas.Var Baronu vai Kņazu saukt,Bet, ja tev sirdī tavas dainas,Tad dzīvei tevi nesabrauktUn it nekas tur neizmainās.Kam gribas – to lai nospiež krusts,Kas grib – lai granīts vēsi bālē.Bet Baronam pie kapa kluss –Vien tumša nakte, zaļa zāle.(“Aiz simtās slāpes”, 1969)22. Lasi K. Barona dzejoļa “Upe un cilvēka dzīve”fragmentu! Kā sasaucas O.Vācieša dzejoļa“Barons” un šā fragmenta galvenā doma?Man klintsakmeni neveļat,Man pieminekli neceļat:No latvju dainām tas jau celts,Un nerūsēs šis tautas zelts.(1862)“Latvju dainu”pirmizdevuma 1. sējums(1894)UZZIŅAILielie kapi (Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis) ir22 ha liels kapu parks, bijusī kapsēta, kas atrodas Rīgā starp Brīvības, Mēness, Mieraun Klijānu ielu. Lielajos kapos apbedīti jaunlatvieši Fricis Brīvzemnieks, Krišjānisvaldemārs, Krišjānis Barons, dzejnieks Andrejs Pumpurs, valodnieks Kārlis Mīlenbahs,citi ievērojami kultūras un sabiedriskie darbinieki, kā arī vairāki desmiti tūkstoši rīdzinieku.Kapos saglabājušies kultūrvēsturiski kapu pieminekļi.26

Dzeja Ojārs Vācietis (1933–1983)23. Kuras tautasdziesmas rinda izmantota dzejolī?Nolasi to! Norunā no galvas vai sameklē šo tautasdziesmuun pastāsti, kāpēc, tavuprāt, dzejnieks toizmantojis!24. Kāpēc dzejnieks Barontēvu nosauc par “vislatviskākolatvieti”?UZZIŅAIO. Vācieša dzejoli “Barons” ir komponējisUldis Stabulnieks (1947–2012). Šī dziesma ir kļuvusipar jauniešu kora “Kamēr”, Pasaules koru olimpiādes (2006)laureāta, neoficiālo himnu, tā skanējusi arī Vispārējos latviešudziesmu un deju svētkos.25. Ko tu zini par rokrakstu kā cilvēka raksturotāju?26. Izpēti O. Vācieša dzejoli “Piesaukšana” rokrakstā! Kā rokraksts apliecinadzejnieka individualitāti?27. Lasi O. Vācieša dzejoli “Piesaukšana” un pievērs uzmanību vārdu atkārtojumamun vārdu spēlei! Ko dzejnieks panāk, to izmantodams? Kādasasociācijas tev izraisa vārds “buries”?UZZINI VAIRĀK!Vīduša, I. Valodaslabirinti. Latviešuvaloda 8. klasei. R. :Zvaigzne ABC, 2008,6.–7. lpp.PiesaukšanaKuriesslīpā lietū, mana uguns,kuries.Buriespāri senču kauliem,mana sirdsapziņa,buries.Kur iesmana tauta,mana dūšatur ies.Turiesdebesīs un zemē,mana nolemtība,turies.(“Nolemtība”, 1985)27

UZZIŅAI“Ojāra Vācieša piemiņas grāmatā” (1984) dzejnieks Jānis Peters atceras O. Vāciešauzstāšanos jubilejas pasākumos televīzijā, Literatūras muzejā, Dailes teātrī, kur “slīpālietū kūrās viņa (O. Vācieša) uguns. Kūrās vārdi no dzejoļa, kurus viņš sauca par programmu”.Dzejolis rokrakstā publicēts pirmajā pēc dzejnieka nāves sakārtotajā krājumā“Nolemtība” (1985).28. Izveido tabulu pēc parauga un izraksti vārdu savienojumus, kuros ir piederībasvietniekvārds “mana” un lietvārds! Blakus ieraksti komentārupar O. Vācieša dzīves vērtībām!Ojāra Vācieša zīmējums5.DARBA LAPAParaugsMana ugunsVārdu savienojumsKomentārsPar spīti apstākļiem saglabāt degsmi,gribasspēku, ideālus.29. Secini, ko dzejnieks uzskatīja par savas dzīves galveno uzdevumu!28

UZZINI VAIRĀK!2. Izpēti uzziņu un secini, kā turpinās I. Ziedoņa iesāktais dabas aizsardzībasun saglabāšanas darbs!http://www.fondsviegli.lvUZZIŅAI21. gadsimta sākumā domubiedru grupa “Mazā kavalērija”,kurā apvienojušies mūziķi, līdzīgi I. Ziedoņa Dižkoku atbrīvotāju grupai, apbraukā Latviju,lai kopīgā darbā vienotu un iedvesmotu cilvēkus radīt kaut ko mazu un skaistuviņu tuvākajā apkārtnē.2010. gada pavasarī “Mazā kavalērija” izveido I. Ziedoņa fondu “Viegli”, lai turpinātudzejnieka uzsākto, apliecinot, ka “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdzparādīties”.3. Noskaidro, ko “Mazā kavalērija” veikusi tavā apkārtnē vai citur Latvijā!I. Ziedoņa fonda“Viegli” pārstāvji pieLatvijas Nacionālāsbibliotēkas ēkasI. Ziedoņa fonda“Viegli” pārstāvjiķiršu stādīšanastalkā TukumāI. Ziedoņa fonda “Viegli”pārstāvji koncertā4. Lasi fragmentus no I. Ziedoņa un N. Ikstenas grāmatas “Nenoteiktā bija”!Vismīļākā bērnības atmiņa Imantam Ziedonim ir tā, kā viņi ar mammu braucuz tirgu pārdot žāvētas zivis. Lai no rīta nokļūtu Āgenskalnā, no Ragaciemajāizbrauc vakarā. Zirdziņš pajūgu velk lēni. Ceļā visa nakts. Lai puika aizmidzisneizkristu no ratiem, mamma viņu sev piesien pie mēteļa pogas. Zvaigžņotadebess virs galvas, un pilnīga drošība. (..)Kopš bērnības I. Ziedonim “citas sētas šķita daudz skaistākas”. Dzejnieksstāsta: “Man nekad nav tā īsti bijis laika dzejoļus rakstīt. Kā pavasaris, kā sestdienasvai svētdienas, tikko sniegs nokusis, tikko brīvs laiks, tā jau laidos prompa dubļiem ar mocīti un visādi braucu skatīties, kā citur cilvēki dzīvo.”5. Izskaidro vārdus “pilnīga drošība”! Kad tu esi juties pilnīgā drošībā?6. Iztēlojies braucienu pajūgā (ar velosipēdu, motociklu, mašīnā) vasarasnaktī! Raksturo savas izjūtas!30

Dzeja Imants Ziedonis (1933–2013)7. Lasi dzejoli “Vēl nav nekā” un secini, kā tajā`paustā doma sasaucas ardzejnieka atmiņām!Vēl nav nekāVēl nav nekā.Tikai rītiem ir ceriņu garšaUn balta miglaGuļ ābeļu baltajos ziedos.Es atstāšu visu, kas man te ir,Jo tas nav galvenais.Un tie, kas zina, kas ir ceļš,Tie man piedos.Vēl nav nekā.Tikai naktīm nav māju miera.Ceļa stabiņi staigā ap mājuUn pēc manis meklē un jautā.Zvaigznes pār pilsētu jumtiem,Zvaigznes pār upju tiltiemAtspīd motocikla acīsDīvainā priekšnojautā.Vēl nav nekā.Motoatslēga guļ uz galda,Benzīns kannā guļ,Un braucējs guļ miegā grūtā,Bet uz ceļa seguma melnāAr pirmo rīta rasu,Ar vēl neskarto rīta rasuNolaižas priekšsajūta.Šonakt vēl māju spilvensUn ziedošas ābeles dārzā,Bet sarkanas debesis aust,Un sarkani vēji krājas.Es ticu, ka cilvēkamIr tikai viens mūžs.Es nevaru ticēt, ka cilvēkamIr tikai vienas mājas.8. Atsauc atmiņāO. Vācieša dzejoli“Ceļš” (22. lpp.)!Kas vienoI. Ziedoņa dzejoli“Vēl nav nekā”un O. Vāciešadzejoli “Ceļš”?Kādas atšķirībasdzejoļu liriskā “es”pasaules uztverētu saskati?9. Lasi vēlreizpirmo dzejoļa“Vēl nav nekā”pantu! Kas, pēcdzejnieka domām,ir “galvenais”?10. Par kādu priekšnojautuun priekšsajūturunāI. Ziedonis dzejoļaturpinājumā?11. Kāpēc dzejnieksnetic, ka “cilvēkamir tikaivienas mājas”?12. Izraksti nodzejoļa spilgtākostēlainās izteiksmeslīdzekļus: epitetus,metaforas unpersonifikācijas!Secini, kā tieatraisa lasītājaiztēli!(“Motocikls”, 1965)13. Attēlo dzejoļa pantus krāsās, atklājot, kā tu izjūti dzejoļa tēlainību!Pamato krāsu izvēli! Izveidojiet krāsu zīmējumu izstādi!6.DARBA LAPA31

Dzeja Imants Ziedonis (1933–2013)17. Lasi dzejoli un secini, kāpēc dzejniekam ir svarīgi sargāt “savas tautasdziesmu”! Kāda simboliska no zī me ir šim vārdu sa vienojumam?Un pret savas tautas dziesmuvar tikai savējie.Un pret savas tautas dziesmucits nevar it neviens.Jo cits nezin, kā bārenispie ābeles stāvējaUn kāds no tā laika mūskopā sien pavediens.Un tu pacel roku,un tu brūķē mēli lieki,Un tu saki: tas vissir māņi un pagātnē placis.Un seši mazi,maziņi bundziniekiJāj pa ceļu bungodami,pazaudējuši mātes acis.UZZINI VAIRĀK!Jo pret savas mātes dziesmuvar tikai savējie.Tie paši, kam jauna dzīveun jauni nami.Tikai tie var pa īstam samīdītsavas mātes dziesmu –Pašu auklētie, pašu auklētiepekaināmi kājiņāmi.(“Caurvējš”, 1975)18. Kuri tev zināmu latviešu tautasdziesmu tēli izmantoti dzejolī? Mini konkrētuspiemērus!bārenisParaugsTautasdziesmu tēli19. Izskaidro, kā šie tēli ir raksturoti un atklāj dzejoļa domu!20. Kāpēc dzejnieks uz sver, ka tieši savējie var visvairāk nodarīt pāri tuvākajam?2010. gadāJaunajā Rīgas teātrīAlvis Hermanis iestudēizrādi “Ziedonis unVisums”. Galvenajā –Imanta Ziedoņa – lomāir Kaspars Znotiņš33

1. TEKSTS22. Atsauc atmiņā latviešu tautaspasaku par trim tēva dēliem!Raksturo katru brāli!23. Atsauc atmiņā 7. klasē lasītoRaiņa lugu “Zelta zirgs”! Kurilugas tēli izmantoti I. Ziedoņadzejolī?21. Noklausies I. Ziedoņa dzejoli “Trīs dēli”!Trīs dēliI– Aukstums velk no durvju puses.Vecais dēls, vai durvis vaļā?– Durvis cieti aiztaisītas.Viss, kā jābūt. Esi mierīgs.IIVienam tēvam trīs dēli.Un tādu tēvu pasaulē bez skaita.Skaidrs, ka trešais ir Antiņš.Skaidrs, ka pirmais – īsts maita.Bet, kad Antiņš iziet pasaulēSirdi krūtīs un garozu somā,Ko dara otrais dēls?Par ko otrais dēls domā?Tas pirmais, zinām jau – pirmais.Tas trešais – ar sirdi cēlu.Bet mūžam sena ir pasaules sāpePar tēva otro dēlu.Jo tas otrais gan skaisti prot runāt(Mēs dzimtenei sevi dodam!),Bet vienmēr nodod to trešo,Kad tik ar pirmo pa godam.Man ļoti žēl,Ka es piedzimu mazliet par vēlu.Es nebūtu ļāvis Dievam radītTēva otro dēlu.IIIBet vienāds attālums maniNo pirmā un trešā šķir,Un otrais tēva dēlsManī pašā ir.Viestura Granta ilustrācijaKā otrais tēva dēlsEs uz vēdera lienuStarp viņiem abiem,Kad viņi viens pret vienu.34

27. Secini, kāpēc gan I. Ziedonis, gan O. Vācietis dzejā runā par tautas garamantu saglabāšanu, godā turēšanu!28. Izvēlies un klasē norunā no galvas I. Ziedoņa vai O. Vācieša dzejoli!29. Dzejnieks Guntars Godiņš par dzeju sacījis: “Esmu uzskatījis un arī tagaduzskatu, ka dzeja ir galvenokārt saruna. Saruna ar sevi, ar otru cilvēku,ar liesmu un vēju.” Attēlo kolāžā/zīmējumos/fotogrāfijās vai citā formā,par ko ir tava un dzejnieku saruna!30. Sarīkojiet klasē diskusiju par dzeju! Formulējiet tematu vai izvēlietieskādu no piedāvātajiem tematiem!• Dzeju vislabāk varu uztvert, kad tā kļūst par dziesmu tekstiem.• Dzeja ir dažāda, un katrs tajā var atrast saprotamo un sev vajadzīgo.• Dzeja ir visemocionālākais literatūras veids, tāpēc tā ir vajadzīga.Una Leitāne. “Sniegs Vecrīgā”Sk. 4. lpp.36

SATURSSATURS Terminu vārdnīcaKĀ STRĀDĀT AR GRĀMATU. ......................... 4Proza . ............................................. 6Romāns. ............................................... 6Gundega Repše. ........................................ 6Alvas kliedziens. ....................................... 7Marks Hedons. ........................................ 17Savādais atgadījums ar suni naktī ......................... 17FOLKLORA ......................................... 39Mūža godi. ........................................... 39Krustabas. ........................................... 40Vedības. ............................................. 43Bedības. ............................................. 51Tēvzemes mīlestība karavīru dziesmās. ................. 55Liroepika. ......................................... 59Rūdolfs Blaumanis ................................... 59Tālavas taurētājs. ...................................... 61Vilis Plūdonis . ........................................ 64Atraitnes dēls. ........................................ 65Dramaturģija. ................................... 81Māra Zālīte . .......................................... 81Meža gulbji . .......................................... 82Terminu vārdnīca . ................................... 106Literāro darbu saraksts. ..................... 1083