Sociālā aizSardzība iekļaujošaS attīStībaS labā

erd.report.eu

Sociālā aizSardzība iekļaujošaS attīStībaS labā

Sociālā aizsardzībaiekļaujošas attīstības labāES sadarbība ar Āfriku – jauna perspektīvaSULLORAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OPārskats2010. gada Eiropas ziņojums par attīstībuDĖLE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S IEIROPAS PĒTNIECĪBAS MOBILIZĒŠANAATTĪSTĪBAS POLITIKAS LABĀE I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMS


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstībunodarboties ar ko riskantāku, taču ražīgāku un ienesīgāku, un tā var palielināt atdevi no sociālajiem izdevumiem, jo nabadzīgajiemļaudīm tiek sniegti līdzekļi, lai izmantotu pieejamos pakalpojumus. Cilvēkkapitāla aizsardzības un pilnveidošanas ilgtermiņa ietekme varbūt ievērojama. Ir iespējams no grūtībām pasargāt bērnus un uzlabot viņu izredzes dzīvē, nodrošinot labāku veselības aprūpi, uzturuun kognitīvo attīstību; tādējādi tiek veidota cilvēkkapitāla bāze turpmākai izaugsmei.Pareizi veidota sociālā aizsardzība var sekmēt tirgus risinājumu izmantošanu (piemēram, mikrofinansēšanu, kas nodrošina kredītus vaiapdrošināšanu) un sniegt līdzekļus, lai aptvertu pašus nabadzīgākos ļaudis, kā arī nodrošināt aizsardzību, ja tirgus risinājumi nav rezultatīvi.Sociālā aizsardzība var būt arī daļa no stratēģijas, kā pavērt plašākas iespējas pašām neaizsargātākajām grupām, apkarojot nevienlīdzību,lai padarītu izaugsmi iekļaujošāku. Tai var būt ievērojama loma, veidojot saskanīgu sabiedrību un — plašākā nozīmē — spēcinot saitesstarp valsti un tās pilsoņiem, jo valsts leģitimitāti stiprina tās spēja pildīt savas sabiedriskā līguma saistības. Tādējādi tā var sekmētizaugsmes ilgtspējību Āfrikā, stiprinot sociālo stabilitāti un politisko atbildību.Īsi sakot, pateicoties gan tiešajiem, gan netiešajiem ieguvumiem no sociālās aizsardzības, tā var negatīvus ciklus pārvērst pozitīvos. Sociālāaizsardzība ir tiesības, kas nostiprinātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un kam attīstības politikā pārāk bieži netiek veltīta pienācīgavērība, jo tiek pieņemts, ka tā ir greznība, ko var atļauties tikai valstis ar vidējiem vai augstiem ienākumiem. Ja sociālās aizsardzībasprogrammas ir pareizi izveidotas un īstenotas, tās ir realizējamas visnotaļ dažādos sociālos, demogrāfiskos un ekonomiskos apstākļos.Šādas programmas jau ir guvušas sekmes Subsahāras Āfrikā — gan stabilās valstīs ar vidējiem ienākumiem (piemēram, Maurīcijā), gannestabilās valstīs ar zemiem ienākumiem, kas nesen pārcietušas konfliktus (piemēram, Ruandā).Sociālā aizsardzība Āfrikā un tās virzītājspēki2004. gadā tika pieņemta Vagadugu deklarācija un rīcības plāns, 2006. gadā — Livingstonas aicinājums rīkoties un Jaundes aicinājumsrīkoties. Kopš tā laika galvenie pieturas punkti ceļā uz visas Āfrikas vienprātību par to, vai un kādā mērogā ir nepieciešama sociālāaizsardzība, ir 2008. gadā Āfrikas Savienības pieņemtā Āfrikas sociālās politikas programma un 2010. gadā sociālās jomas ministrupieņemtā Hartumas deklarācija par tādu sociālo politiku, kas sekmē sociālo iekļautību. Kontinenta mērogā neatslābstoši turpinās darbspie sociālās aizsardzības programmas veidošanas, un to papildina apakšreģionālas ierosmes un apņemšanās.Valstu līmenī daudzas Subsahāras Āfrikas valstis ir spērušas lielus soļus pretim sociālās aizsardzības institucionalizēšanai: to starpā varminēt Burkinafaso, Ganu, Keniju, Mozambiku, Ruandu, Sjerraleoni un Ugandu, kas, veidodamas visaptverošu sociālās aizsardzībassistēmu, jau ir pieņēmušas vai pašlaik pieņem sociālās aizsardzības stratēģiju. Botsvānā, Lesoto, Maurīcijā, Namībijā, Dienvidāfrikā unSvazilendā jau ir izveidota sociālo pensiju sistēma. Tādas valstis kā Benina, Burkinafaso, Kotdivuāra, Gabona, Mali, Senegāla un Tanzānija,sekodamas Ganas un Ruandas sekmīgajam piemēram, pašlaik reformē sociālās aizsardzības mehānismus, lai ieviestu vispārēju veselībasapdrošināšanu. Lai gan stāvokli var uzlabot, sociālā aizsardzība jau ir iesakņojusies Subsahāras Āfrikā vai vismaz daudzās SubsahārasĀfrikas valstīs.Kāda ir līdzšinējā pieredze?Šajā ziņojumā apskatītas jaunās paaudzes sociālās aizsardzības programmas un īpaša uzmanība pievērsta iemesliem, kāpēc tāsguvušas panākumus vai — gluži otrādi — izrādījušās nesekmīgas. Īstenojoties dažiem priekšnoteikumiem, sociālā aizsardzība iriespējama un realizējama pat Subsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem ienākumiem. Šajā ziņojumā izklāstītais faktu materiāls liecina,ka sociālās aizsardzības programmas var vājināt riskus un ievērojami mazināt hronisku nabadzību un neaizsargātību, neradotievērojamus traucējumus vai demotivāciju. 1. tabulā redzams, ka daudzas no uzskaitītajām programmām ir sevišķi iedarbīgas, laimazinātu smagu un dziļu nabadzību, savukārt ietekme uz mēreni trūcīgajiem nav tik izteikta. Var secināt, ka šīs programmas irīpaši efektīvas attiecībā uz pašiem nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas pats par sevi ir liels sasniegums.SULLORAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OITDĖLE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S ILT2E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstību1. tabula. Sociālā aizsardzība jaunattīstības valstīsProgramma Valsts Veids Tvērums IespaidsNo 1996. līdz 2006. gadam Meksikā nabadzības sprīdis lauku apvidossamazinājās par 19 %, un par 18% samazinājās ienākumu nevienlīdzība.Palīdzības saņēmēju iegūtā izglītība: lēš, ka pieaugums ir 0,7-1,0 % gadā.25 % iedzīvotājuNosacīti naudaspārvedumiMeksikaProgramma „Progresa-Oportunidades”Laikā no 2001. līdz 2005. gadam nabadzības sprīdis samazinājāspar 12 %; runājot par ienākumu nevienlīdzību, trešā daļa no pēdējādesmitgadē panāktā samazinājuma gūta, pateicoties šai programmai.26 % iedzīvotājuNosacīti naudaspārvedumiProgramma „Bolsa Familia” BrazīlijaProgrammas dalībnieku vidū nabadzība samazinājās no 80 % līdz 72 %;vēl 10 % dalībnieku nonāktu galējā nabadzībā, ja nebūtu programmas.Nosacīti naudaspārvedumi (sabiedriskiedarbi)Plāns „Jefes y Jefas” ArgentīnaTīkls „Red de Protección Social” Nikaragva Naudas pārvedumi 3% iedzīvotāju Palīdzēja saņēmēju vidū nabadzības sprīdi samazināt par 18 %.Vecuma pensija Dienvidāfrika Sociālā pensija 80 % no veciem ļaudīm Abu programmu kopējā tiešā ietekme ir par 6 procentpunktiemsamazināta nabadzības izplatība; ietekme uz tādu rādītāju kā nabadzībasBērnu pabalsts Dienvidāfrika Sociālais pabalsts 70 % no bērniem dziļums ir daudz lielāka.Vidējā ietekme ir mērena, taču nozīmīga: palielinājās nodrošinātība arpārtiku (par 11%), ganāmpulki (par aptuveni 7 %) un mājsaimniecībuiespējas tikt galā ar ārkārtas situācijām. Lielāka ietekme uz aktīvu uzkrāšanuattiecībā uz tiem, kas saņem pamatatbalstu un papildatbalstu.10 % iedzīvotājuPiešķīrumi naudā unnatūrāProduktīva drošības tīkla programma EtiopijaPat par 50 % samazināja iedzīvotāju pašu maksājumus par veselībasaprūpi.Gana Sociālā apdrošināšana 67 % iedzīvotājuValsts veselības apdrošināšanassistēmaPašlaik notiek izvērtēšana. Atbalsta saņēmēju vidū galējās nabadzības skartoprocentuālais skaits samazinājās no 40,6% līdz 9 %.Aptuveni 36 000mājsaimniecībuSabiedriskie darbi unnaudas pārvedumiProgramma „Vision 2020 Umurenge” RuandaSULLODĖLRAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S IITLT3E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstībuPats par sevi saprotams, ka īstenošanai ir nepieciešamas fiskālo manevru iespējas un ka programmas jāpadara ilgtspējīgas, ieviešotskaidrus un piemērojamus kritērijus. Turklāt programmas veidošanai ir nepieciešama atbilstīga institucionālā un administratīvārīcībspēja, balstoties uz izmēģinājuma projektiem un vietējiem sabiedriskajiem un saimju tīkliem. Sociālās aizsardzības programmasprasa rīcībspējas uzlabošanu un sadarbību starpministriju un starpnozaru griezumā, jo tās labāk funkcionē sinerģijā ar pārējāmrīcībpolitikām sociālajā un ekonomikas jomā. Turklāt gandrīz visas sekmīgās programmas par panākumiem var lielā mērā pateiktiespolitiskajai gribai un līderu motivācijai.Ziņojumā iztirzātie piemēri ļauj izprast, kas ir iespējams, izvēršot sociālās aizsardzības sistēmas Āfrikā. 2. ierāmējumā redzams,cik daudzveidīgu pieeju izmantojušas dažādas valstis, un katra pieeja ir devusi būtisku iespaidu un atziņas.2. ierāmējums. Pieci stāsti par sekmīgu virzībuGanas valsts veselības apdrošināšanas sistēma ir veselības apdrošināšanas starpforma, ko veido sociālā apdrošināšana,kuru finansē no oficiālajā (un mazākā mērā neoficiālajā) sektorā nodarbināto iemaksām; iemaksas par tiem iedzīvotājiem,kuri tās nespēj veikt, sedz valdība. Pašlaik programma aptver apmēram 67 % iedzīvotāju, un tajā sekmīgi ir iesaistīti neoficiālistrādājošie, jo sistēma ir balstīta uz sabiedriskās veselības apdrošināšanas elementiem, pateicoties valdības nelokāmajaiapņēmībai garantēt, ka veselības aprūpe ir pieejama ikvienam.Lesoto vecuma pensija ir vispārēja sistēma, kas nav atkarīga no iemaksām un kas aptver visus reģistrētos iedzīvotājus,kuri vecāki par 70 gadiem un nesaņem nekāda cita veida pensiju. Programma apliecina, ka tad, ja ir stingra politiskaapņemšanās, izveidot vispārēju pensiju sistēmu, lai samazinātu mājsaimniecību neaizsargātību un pilnveidotu veselībasaprūpi un cilvēkkapitālu, ir iespējams (arī no finansiālā viedokļa) pat valstīs ar zemiem ienākumiem.Ruandas programma „Vision 2020 Umurenge” sastāv no trim pamatiniciatīvām, lai sociālās aizsardzības programmaspārorientētu uz mazaizsargātiem iedzīvotājiem: 1) sabiedriskie darbi, 2) „Ubudehe” kredītshēma un 3) tiešs atbalsts, proti,beznosacījumu naudas pārvedums. Programmā ir uzsvērts, cik svarīgi ir padarīt sociālo aizsardzību par valsts attīstībasstratēģijas daļu, un apliecināts, ka ar decentralizētām administratīvām struktūrām ir iespējams veikt precīzāku atbalstasaņēmēju atlasi, izvairīties no resursu izniekošanas un palielināt vietējo struktūru iesaistīšanos un atbildību.Etiopijas Produktīva drošības tīkla programma ir pārvedumi naudā un/vai natūrā ar nosacījumu, ka saņēmēji piedalāssabiedriskajos darbos. Nedaudzus tiešos pārvedumus saņem tie, kas nespēj strādāt. Tā ir Āfrikas lielākā sabiedrisko darbuprogramma un viena no efektīvākajām sociālās aizsardzības programmām Subsahāras Āfrikā, kas īstermiņā mazina nabadzībuun vairo nodrošinātību ar pārtiku un kam ilgtermiņā ir potenciāls palielināt iedzīvotāju aktīvus.Kenijas programma „Home Grown School Feeding programme” ir naudas pārvedumi skolām pārtikas iegādei arnosacījumu, ka tā tiek iepirkta uz vietas; programma aptver pusmiljonu jaunākā skolas vecuma bērnu. Programma apliecina,ka, nodrošinot skolas bērnus ar pārtiku, kas iegādāta vietējā apkaimē, arī bērni var gūt labumu no sociālās aizsardzības,vienlaikus uzlabojoties vietējās lauksaimniecības ražīgumam.Galvenās gūtās atziņas ir sagrupētas astoņās savstarpēji cieši saistītās kategorijās. Katra no tām būtu svarīgs elements, veidojotiekļaujošāku sociālo aizsardzību Subsahāras Āfrikā. Šīs atziņas ļauj izvērtēt, kāda ir iespējamība un ticamība, ka šīs programmasvar atkārtot citos kontekstos un ka esošās programmas var izvērst plašāk.1. atziņa. Sociālās aizsardzības programmas var vājināt riskus, mazināt nabadzību un nevienlīdzību unpaātrināt virzību uz Tūkstošgades attīstības mērķiemJa sociālā aizsardzība ir pareizi izveidota un ieviesta, tai var būt būtisks iespaids, lai samazinātu Āfrikas mājsaimniecību neaizsargātību unnabadzību. Sociālā aizsardzība var būt papildinājums veselības aprūpei un izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem un viens no ieguldījumiemar sevišķi lielu atdevi, lai sekmētu izaugsmi, samazinātu nabadzību un paātrinātu virzību uz Tūkstošgades attīstības mērķiem. Ziņojumāiztirzātie piemēri rāda, ka tā ievērojami sekmē risku vājināšanu un izkļūšanu no nabadzības apburtā loka. Tradicionālā sociālāapdrošināšana lielākoties ir pieejama oficiālajos ekonomikas sektoros nodarbinātajiem, turklāt tai parasti ir lielas izmaksas un nelielaietekme uz nabadzības mazināšanu; faktu materiāls liecina, ka sevišķi sekmīgas ir tādas sociālās palīdzības programmas, kas (zināmāmērā) ir orientētas uz konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, naudas pārvedumi (īpaši gadījumos, kad mērķgrupa ir vecie ļaudis vaiSULLObērni). Naudas pārvedumus var piešķirt lielai iedzīvotāju daļai, un nodarbinātības programmas ir labs risinājums, lai novērstu specifiskasneaizsargātības izpausmes. Atkarībā no to mēroga un atlases kritērijiem šīs programmas var arīdzan mazināt nevienlīdzību, mazinātriskus un nenoteiktību, ar ko sastopas nabadzīgās mājsaimniecības, un veicināt izaugsmi.DĖLRAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S IITLT4E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstību2. atziņa. Panākumu atslēga – politiskā griba un atbildības uzņemšanāsLai izveidotu un ieviestu sekmīgas programmas, ir nepieciešama politiskā griba, atbildīga iesaistīšanās valsts mērogā un visassabiedrības piekrišana. Tas, vai ir finansiāli iespējams izveidot šādas programmas, būtībā ir atkarīgs no tā, cik liela ir sabiedrībasgatavība finansēt sociālo politiku no nodokļiem un iemaksām, tādējādi mazinot atkarību no bieži vien nenoteiktajām un nestabilajāmārējā kapitāla plūsmām. Sekmīgās pašmāju programmas Brazīlijā, Ķīnā, Ganā, Indijā, Ruandā un Dienvidāfrikā sakņojas nelokāmāpolitiskā apņēmībā, kuras pamatā nereti ir pārliecība, ka sociālā aizsardzība ir cilvēku tiesības. Lai šīs atziņas varētu sekmīgi izmantotcitviet, ir nepieciešama sabiedriska un politiska vienprātība, ka šādas programmas ir jāatbalsta; lai dzimtu šāda vienprātība, ir jāpaietlaikam, turklāt liela nozīme ir vietējiem apstākļiem.3. atziņa. Izšķirīga nozīme ir finansiālās ilgtspējības nodrošināšanaiIzstrādājot sekmīgas programmas, jau pašā sākumā tika atrisināti visi ar fiskālajām izmaksām saistītie jautājumi, un ir pierādījumiapgalvojumam, ka šīm izmaksām nebūt nav jābūt ļoti lielām. „Bolsa Familia” Brazīlijā izmaksā mazāk par 0,5 % no IKP un aptver 26 %iedzīvotāju, savukārt „Progresa-Oportunidades” Meksikā izmaksā 0,4 % no IKP un aptver 5 miljonus mājsaimniecību. Pat Subsahārasvalstīs ar zemiem ienākumiem, kurās fiskālo manevru iespējas ir sevišķi ierobežotas, sociālās aizsardzības izvēršanai nepieciešamāfiskālā un administratīvā rīcībspēja vai nu jau pastāv, vai to ir iespējams radīt. Ziņojumā konstatēts, ka daudzās nabadzīgās Āfrikas valstīsvēl nav iespējams izveidot visaptverošu sociālo aizsardzību, tomēr vairumā valstu var īstenot atsevišķas programmas un projektus,tā liekot pamatus visaptverošai sistēmai ilgtermiņā. Lauku nodarbinātības un sabiedrisko darbu programmas, kā arī skolu un bērnuēdināšanas programmas sniedz būtiskus ieguvumus un lielu potenciālu dažādos apstākļos. Beziemaksu sociālās pensijas (vispārējasvai ļoti plašas sistēmas) ir iespējams ieviest daudzās Āfrikas valstīs; šādām programmām jākļūst par prioritārām, lai veidotu pamatuvisaptverošākai pieejai.Tomēr valdības visā pasaulē ir noraizējušās par sociālās aizsardzības fiskālajām sekām un izmaksām. Lai gan vairumā valstu ir fiskālasiespējas, lai īstenotu sākotnējās prioritārās darbības, izstrādājot programmu mērogu un tvērumu, ir rūpīgi jāanalizē to ilgtspējībailgtermiņā. Bieži vien sociālās aizsardzības programmu izveide un paplašināšana nozīmē vai nu aktīvāku vietējo resursu mobilizēšanu(kas pats par sevi ir vērtīgs mērķis), vai budžeta resursu pārdali; ikvienam nopietnam plānam ieviest jaunas programmas ir jāsākas arreālu stratēģiju, kuras pamatā ir šie divi elementi, savukārt līdzekļu devēji var sniegt atbalstu.4. atziņa. Panākumi ir atkarīgi no institucionālās un administratīvās rīcībspējasLai programmas īstenotu, ir nepieciešana institucionālā un administratīvā rīcībspēja, vai arī šāda rīcībspēja ir jāveido un jāpilnveidovienlaikus ar programmu ieviešanu. Sekmīgas sociālās aizsardzības programmas ir atkarīgas no šādiem faktoriem: skaidri definētainstitucionālā atbildība, starpministriju sadarbība un koordinācija un pareizi veidoti īstenošanas mehānismi, kuros augsta līmeņapolitiskā vadība apvienota ar ļoti decentralizētiem realizēšanas mehānismiem. Ja ir iesaistīti dažādi administratīvie līmeņi, ir iespējamsnoskaidrot vietējās vēlmes un iespējas programmas īstenošanā: pēc iespējas zemāka līmeņa administratīvās struktūras bieži vien spējlabāk apzināt vietējās vēlmes un vajadzības un izvairīties no kļūdām palīdzības saņēmēju atlasē.Subsahāras Āfrika vairāk nekā citi reģioni cieš no reģistru trūkuma vai nepilnībām, tāpēc, it īpaši lauku apvidos, palīdzības saņēmējuatlase ir sarežģīts uzdevums. Pilnveidojot iedzīvotāju reģistru sistēmas, sievietēm piešķirot visas juridiskās tiesības un īpašumtiesības, betvisiem bērniem mantojuma tiesības, tiktu atvieglota ļaužu piekļuve sociālās aizsardzības sniegtajām priekšrocībām. Ruandā izmantotā„Ubudehe” pieeja, kas garantē pasākumu vispārējo efektivitāti, jo tiek novērsta pārklāšanās un gādāts par resursu racionālu izmantojumu,liecina, ka, veidojot sekmīgas programmas, sevišķi lietderīgas var būt decentralizētas sistēmas. Sociālās aizsardzības programmasSubsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem ienākumiem un ierobežotu administratīvo rīcībspēju nedrīkstētu būt pārlieku sarežģītas, īpašiattiecībā uz atlases mehānismiem, un tām jābūt viegli īstenojamām, lai mazinātu iespēju, ka tiek pieļautas smagas kļūdas, nosakot,uz kurām grupām programmas attiecināt, un lai nepieļautu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visos sabiedrības līmeņos ir jāstiprinaelementāra pārredzamība un pārskatatbildība, tādējādi mazinot korupciju. Šajā ziņā sevišķi svarīga ir informācijas pienācīga izplatīšana.5. atziņa. Izmēģinājumi, uzraudzība un novērtēšana ir svarīgi rīki, lai rastu atbalstu un noslīpētuprogrammasTā kā apstākļi un vajadzības dažādās valstīs atšķiras un tā kā ir nepieciešami reāli rezultāti, lai saglabātu politisko atbalstu, ļoti svarīga irprogrammu pārredzama īstenošana un visu īstenošanas aspektu pārraudzība. Izmēģinājuma programmas un pakāpeniska ieviešana,ko rūpīgi izvērtē, izmantojot modernas ietekmes analīzes metodes, dod iespēju mācīties no pieredzes, noslīpēt programmas un SULLO rastpolitisko atbalstu. Dažu Latīņamerikas nosacīto naudas pārvedumu programmu sekmes lielā mērā bija atkarīgas no neapšaubāmiemnovērtējumiem un pierādītas ietekmes. Faktu materiāla par daudzu jauno Subsahāras Āfrikas programmu ietekmi ir mazāk, un tasDĖLRAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S IITLT5E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstībuir niecīgs pat par dažām šajā ziņojumā plašāk iztirzātām programmām. Neapšaubāmi ietekmes novērtējumi, kā arī izmēģinājumaun eksperimentālu projektu rūpīga analīze ir prioritāte, jo tiem ir izšķirīga nozīme, lai izprastu stiprās puses un vājās vietas uniemantotu politisku atbalstu. Šādos novērtējumos lieti noderētu līdzekļu devēju atbalsts.6. atziņa. Būtiski ir novērst demotivāciju, balstīties uz esošajām neoficiālajām sistēmām un papildināt tirgusmikrofinansēšanas programmasSociālās aizsardzības programmām var būt demotivējošas sekas, piemēram, var zust motivācija strādāt. Tomēr, kas attiecasuz jaunajām un novatoriskajām sociālās aizsardzības programmām, motivācijas problēmas vairumā gadījumu ir izrādījušāsmazāk smagas, nekā pieņemts uzskatīt. Piemēram, ja runājam par lielāko daļu beziemaksu vecuma pensiju sistēmu (tostarp parDienvidāfrikas pensiju programmām) vai par Etiopijas sabiedrisko darbu programmām, jāsecina, ka to demotivējošā ietekme ir ļotineliela. Sociālā aizsardzība var arīdzan izspiest no aprites pastāvošās iemaksu vai neoficiālās sociālās aizsardzības shēmas, tomēršajā gadījumā pierādījumi ir samērā nepārliecinoši un šis jautājums ir jāizpēta sīkāk. Pastāvīgi jānovēro, vai jaunās programmasneizspiež no aprites esošās (neoficiālās vai oficiālās) shēmas, un vajadzības gadījumā jāizdara korekcijas. Lai gan maz ticams,ka risinājums būtu balstīties uz pastāvošajām oficiālajā ekonomikā nodarbinātajiem domātajām programmām, faktu materiālsvedina domāt, ka ir iespējams balstīties uz esošajām neoficiālajām shēmām (kā tas darīts ar veselības apdrošināšanas sistēmu Ganā),lai nepieļautu motivācijas izkropļojumus. Mikrofinansēšanas iniciatīvas, jo īpaši tās, kas saistītas ar mikroapdrošināšanu, arīdzannodrošina papildu sociālās aizsardzības pakalpojumus, un tās var izmantot par pamatu, lai veidotu uz iemaksām balstītas sociālāsaizsardzības sistēmas. Tomēr mikrofinansēšana un citi tirgus risinājumi, domājams, nesasniegs pašus nabadzīgākos iedzīvotājus,un šie mehānismi ir nepietiekami, lai pārvarētu daudzus nopietnus riskus — tam vajadzīgas pareizi veidotas un plašas sociālāsaizsardzības programmas.7. atziņa. Ir svarīgi maksimāli palielināt sinerģiju starp sociālās aizsardzības programmām un citiemieguldījumiemPlašāka sociālā aizsardzība var sekmēt papildu ieguldījumus veselības aprūpē, izglītībā, lauksaimniecībā un citās ražošanas nozarēs.Tas ir ātrs un elastīgs ceļš, kā mazināt nabadzības sekas, kas ir sevišķi lietderīgi krīžu laikā vai tad, kad reformas citos sociālajos sektorosnotiek ļoti lēni. Tā var sniegt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami, lai izmantotu veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus unlai ieguldītu lauksaimniecībā vai citā saimnieciskā darbībā. Tā var nodrošināt aizsardzību, lai mājsaimniecības locekļi uzdrošinātosuzņemties ar jaunu saimniecisko darbību saistītos riskus vai pārcelties uz dzīvi citviet, lai izmantotu ekonomiskās izdevības.Tā arī var aizsargāt ieguldījumus cilvēkkapitālā, jo krīžu laikā nodrošina bērniem uzturu un izglītību. Tā sniedz tiešus līdzekļus,lai attīstība neietu secen nabadzīgajiem un marginalizētajiem iedzīvotājiem, un tādējādi sekmē sociālo kohēziju un uzticību. Tasnozīmē, ka sociālā aizsardzība var būt ļoti nozīmīgs vispārējās attīstības politikas elements, pateicoties tās sinerģijai ar daudzāmcitām sfērām. Tāpēc sociālā aizsardzība jāuzlūko nevis tikai kā šaurs sociālā sektora jautājums, bet gan kā daļa no vispārējās attīstībasstratēģijas, kurā prasmīgi izmantota minētā papildināmība. Piemēram, programma „Progresa-Oportunidades” Meksikā iezīmē, ciksvarīga ir pāreja uz integrētu pieeju, kad vienlaikus tiek nodrošināta elementārā veselības aprūpe, izglītība un uzturs, izmantojotšādas papildināmības sniegtās priekšrocības.8. atziņa. Sociālā aizsardzība sekmē dzimumu līdztiesību un sieviešu emancipāciju, kā arī samazina sociāloatstumtībuPierādījumi liecina, ka pareizi veidotas sociālās aizsardzības programmas var palīdzēt risināt arī dzimumu līdztiesības un sociālāsatstumtības jautājumus. Tās var palīdzēt samazināt sociālo un etnisko nevienlīdzību un apmierināt sieviešu specifiskās vajadzības.Ja programmās pienācīga vērība veltīta dzimumu līdztiesības lietām, tās var izraisīt pozitīvu ķēdes reakciju tādās sfērās kā veselībasaprūpe, meiteņu izglītošana un māšu prenatālā diagnostika, turklāt tām var būt arī pozitīva ietekme uz ģimenēm: ar programmustarpniecību sievietes rokās nonāk nauda, taču tiek gādāts, lai sievietes nasta nekļūtu smagāka un lai stereotipi nelaistu dziļākassaknes.No atziņām pie prioritātēmŠīs atziņas ir visnotaļ vispārīgas, un ziņojuma autori apzinās, ka Āfrika ir ļoti neviendabīgs reģions un ka izvēlētā pieeja ir jāpielāgo valstuSULLOīpatnībām. Piemēram, nestabilās valstīs panākumu priekšnoteikumi var neīstenoties. Ja administratīvā rīcībspēja ir ļoti vāja vai pārvaldeDĖLRAPPORTO EUROPEOS V I L U P P Oir ļoti slikta, ir grūtāk izveidot un īstenot sekmīgas sociālās aizsardzības programmas. Sociālās aizsardzības instrumenti ir jāpielāgospecifiskām vājajām vietām un vajadzībām, piemēram, nepieciešamībai sabiedrībā (no jauna) integrēt jauniešus un bijušos kaujiniekus.E U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S IITLT6E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstībuĪsi sakot, ir izdevības ieviest sociālo aizsardzību pat lielas nabadzības apstākļos. Tas, kāda programma tiek izvēlēta, atkarīgs no tā,kā īstenojušies daži priekšnoteikumi, paturot prātā, ka valsts un starptautiskā situācija mainās un ka tādējādi var rasties manevrēšanasiespējas. Sekmīgas programmas balstās uz nepieciešamajām pārvaldes struktūrām un īstenošanas iespējām un vienlaikus palīdz tāsveidot. Gūtās atziņas apliecina, cik svarīga ir papildināmība un koordinācija starp nozarēm un aģentūrām un cik nozīmīga ir pārraudzībaun novērtēšana. Tomēr specifiskām detaļām ir liela nozīme, un, lai ietekme būtu pozitīva, ir jāīstenojas panākumu priekšnoteikumiem.Tas, vai valstī izdosies likt lietā pieredzi, kas gūta Latīņamerikā, Āzijā, Dienvidāfrikā vai pat kaimiņvalstīs Subsahāras Āfrikā, būs atkarīgsno tās spējas pārvarēt īstenošanas grūtības.Lai gan ziņojumā atzīts, ka neviendabība pastāv, tajā secināts, ka daudzās Subsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem ienākumiem visāvisumā no administratīvā viedokļa ir iespējams ieviest dažas vienkāršas programmas (piemēram, beziemaksu sociālās pensijas vaibērnu pabalstus), jo īpaši, ja izmanto tehnoloģiski novatoriskas naudas piešķiršanas sistēmas, kas ļauj izvairīties no kļūdainas atlases,samazināt izmaksas un paātrināt piešķiršanas procesus. Šādas programmas var būt arī fiskāli ilgtspējīgas, un to demotivējošā ietekmeir neliela. Turklāt tās var iemantot plašu politisku atbalstu. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai pēc ieviešanas programma spētu pastāvēt arī tad,ja mainās vietējā pārvalde vai izceļas politiskas pārmaiņas. Laika gaitā, valstīm uzkrājot pieredzi un iekšējos resursus, var būt iespējamsieviest sarežģītāku administratīvo organizāciju, tostarp koordinētus un kompleksus sociālās aizsardzības pasākumus. Ilgākā termiņāSubsahāras Āfrikas valstis var balstīties uz šīm programmām, lai izveidotu bāzi tādai sociālajai aizsardzībai, ko veido vairākas koordinētasprogrammas, atkarībā no specifiskajām vajadzībām, fiskālās situācijas un pierādītās ietekmes. Šādai sociālās aizsardzības programmuplatformai, kas balstīta uz sociālo palīdzību, ir jābūt saskanīgai ar stratēģiju pakāpeniski virzīties uz sistēmu, kura galvenokārt balstīta uzpašmāju finansējumu — vai nu izmantojot nodokļu sistēmu, vai veidojot uz iemaksām balstītu sociālo apdrošināšanu, vai kombinējotabus veidus. Lai nu kā, programmas vai sistēmas nevar vienkārši kopēt citās valstīs un kontinentos, tās ir jāpielāgo vietējiem apstākļiem.No līdzekļu devējiem par partneriemŅemot vērā paredzamās grūtības, Āfrikas partneriem pārejas periodā var būt nepieciešams starptautiskās sabiedrības atbalsts.Visā pasaulē attīstības partneri aizvien vairāk pievienojas sociālās aizsardzības idejai, un šī vienprātība spilgti atspoguļojasANO Sociālās aizsardzības pamatpasākumu iniciatīvā; tas dod papildu impulsus un dzinuļus norisēm Āfrikā. Pēc krīzēm vairāki līdzekļudevēji (divpusējie un daudzpusējie, vēsturiskie un jaunie) apņēmās atbalstīt jaunattīstības valstis to ceļā uz sociālās aizsardzībassistēmu. Tomēr starptautisko partneru uzdevums ir tikai atbalstīt — vadība nepārprotami ir jāuzņemas partneriem no jaunattīstībasvalstīm, kā to paredz atbildīgas iesaistīšanās, saskanības un savstarpējas atbildības principi, kas iedibināti 2005. gadā pieņemtajāParīzes deklarācijā par palīdzības efektivitāti un 2008. gadā pieņemtajā Akras rīcības programmā; mūsu savāktais faktu materiālsliecina, ka nav cita ceļa, kā veidot un uzturēt sekmīgas programmas.Laikā, kad sociālās aizsardzības jēdziens iegūst aizvien lielāku nozīmi attīstības politikā, jāizmanto iepriekšējā pieredze saistībāar līdzekļu piešķiršanu. Līdzekļu devēju iesaistīšanās tradicionālā veidā, kas bieži vien ir slikti koordinēta, „politiskās modes”determinēta un finansiāli nestabila, nav piemērota, lai plaši ieviestu sociālo aizsardzību. Piemēram, sociālo pārvedumu izmēģinājumaprogrammas, kur vadošo lomu uzņēmušies līdzekļu devēji, ir ļoti atkarīgas no ārējā finansējuma; pavisam reti tās izpelnījušās valstuvaldību atsaucību, un tas savukārt kavē atbildīgu iesaistīšanos un ilgtspējību.Kā aizvien biežāk redzams daudzviet Āfrikā, līdzekļu devēji var atbalstīt tādu sociālās aizsardzības programmu izvēršanu,kas ir neatņemama valsts vispārējās attīstības stratēģijas daļa, ja tie no līdzekļu devējiem pārtop par partneriem. Šī jaunā pieejanozīmē, ka starptautiskajiem partneriem ir vienoti un koordinēti jāatbalsta partnervalsts centieni un prioritātes, lai nodrošinātuprognozējamu finansējumu, kas nepieciešams ilgtspējības nodrošināšanai, un lai ieguldītu rīcībspējas pilnveidošanā un gūtāspieredzes pilnvērtīgā izmantošanā.Attīstības politikas jomā aina ir mainījusies, un aizvien lielāku nozīmi iegūst dienvidu-dienvidu sadarbība. Jaunie līdzekļu devēji(piemēram, Brazīlija, Čīle, Indija un Meksika), kas ar panākumiem izstrādājuši novatoriskus sociālās aizsardzības risinājumus,ir nepārprotami ieinteresēti šajā ziņā palīdzēt pārējām jaunattīstības valstīm; to pieejas, modeļi un pieredze var būt sevišķi vērtīgacitām jaunattīstības valstīm, īpaši Subsahāras Āfrikā. Šie jaunie spēki līdzi nes pārmaiņas, tāpēc jāpārvērtē arī ES salīdzinošāspriekšrocības un uzdevumi.Eiropas Savienības uzdevumi: iesaistīšanās, problēmas un politikas ieteikumiEiropas Savienībai (Komisijai un dalībvalstīm) ir milzīga pieredze un nelokāma apņēmība strādāt attīstības, globalizācijas sociālāsSULLOdimensijas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības labā, tāpēc tā atrodas izdevīgā stāvoklī, lai palīdzētu izvērst sociālo aizsardzībuDĖLRAPPORTO EUROPEOS V I L U P P Ojaunattīstības valstīs. Eiropas sociālo modeli raksturo vienotas pamatvērtības un apņēmība nodrošināt sociālo aizsardzību, neraugotiesuz atšķirībām tādos jautājumos kā sociālās aizsardzības attīstība, funkcionēšana un izmantotās pieejas. Āfrikas un ES stratēģiskāE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S IITLT7E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstībupartnerība paver iespējas sadarboties ar partnervalstīm, balstoties gan uz Eiropas, gan partnervalstu pieredzi, un atbalstīt sociālāsaizsardzības programmas, iesaistoties politiskā dialogā un savstarpējā pieredzes apmaiņā, tajā pašā laikā vairoties no pārliekueirocentriskas pieejas.Vairāki ES līdzekļu devēji, tostarp Komisija, jau tagad atbalsta valstu virzītas sociālās aizsardzības iniciatīvas. Tomēr ES vēl ir daudzdarāmā, lai pārvarētu pastāvošās grūtības un pēc iespējas prasmīgāk izmantotu savas salīdzinošās priekšrocības un valstu kopumaradīto kritisko masu. Pirmkārt un galvenokārt, ir nepieciešama intensīvāka iesaistīšanās, balstoties uz gūtajām atziņām un paraugpraksespiemēriem.Tāpēc Eiropas ziņojumā par attīstību ieteikts Eiropas Savienībai pastiprināt un pilnīgot atbalstu sociālajai aizsardzībai SubsahārasĀfrikā un citās jaunattīstības valstīs. Tālab ziņojumā apzinātas septiņas ES un tās dalībvalstu prioritātes.1. prioritāte: padarīt sociālo aizsardzību par Eiropas Savienības attīstības politikas neatņemamu daļuES ir jāpieņem visaptverošs politikas satvars sociālajai aizsardzībai, kas nozīmē, ka jāuzņemas konkrētas, noteiktā laikā izpildāmassaistības un jāatvēl attiecīgi resursi. Šis nepieciešamais solis vairotu izpratni par sociālās aizsardzības aktualitāti un radītu izdevībudiskusijām par ES kopējo pievienoto vērtību. Tas arī ļautu piesaistīt tik nepieciešamos ES (Komisijas un dalībvalstu) resursus un atbalstu.Tālab nedrīkst palaist garām pašlaik pavērušās izdevības: Zaļo grāmatu „ES attīstības politika iekļaujošas izaugsmes un ilgtspējīgasattīstības atbalstam — ES attīstības politikas ietekmes palielināšana” un Zaļo grāmatu „Trešām valstīm sniegtā ES budžeta atbalstanākotne”, Āfrikas un ES kopējās stratēģijas rīcības plāna (2011.-2013.) īstenošanu, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un jaunaKomisijas ģenerāldirektorāta (DEVCO) izveidi, kurš atbildīgs par attīstības politiku un īstenošanu, kā arī sarunas par gaidāmajiemfinanšu instrumentiem ārējām attiecībām; tādējādi varētu nodrošināt, ka viss plašais ES pieeju un instrumentu klāsts tiek likts lietā,lai nodrošinātu ilglaicīgu, prognozējamu un pienācīgu atbalstu sociālajai aizsardzībai.2. prioritāte: veicināt un atbalstīt vietējos procesusLai nodrošinātu atbildīgu iesaistīšanos un liktu pamatus ilglaicīgai ilgtspējībai, ES ir jāveicina Āfrikas sociālās aizsardzības programmasīstenošana kontinenta, apakšreģionu un valstu mērogā, sākot ar Āfrikas Savienības (ĀS) Sociālās politikas programmu. Ja iespējams,ES jāatbalsta visaptverošas sociālās aizsardzības sistēmas, kuru pamatā ir pārliecība, ka cilvēkiem ir tiesības uz sociālo aizsardzību.ES partneriem ir jāgādā vismaz par to, ka to darbības ir saskanīgas ar vietējām prioritātēm un vajadzībām, līdz minimumam samazinotlīdzekļu devēju iejaukšanos ikdienas darbā un politikā.Līdzekļu devēju uzdevumi varētu būt šādi: sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību rīcībspējas pilnveidošanai visos līmeņos (valsts,provinču un vietējā līmenī, valstisko un nevalstisko struktūru līmenī) un palīdzēt segt augstās sākotnējās un fiksētās izveides izmaksas(piemēram, lai izveidotu sistēmas identificēšanai, reģistrēšanai, atlasei, piešķiršanai, pārraudzībai un novērtēšanai).Izšķirošs uzdevums, veidojot atbildīgu iesaistīšanos, ir nostiprināt vietējo atbalstu. ES ir jāveicina pieeja, kas paredz dažādu ieinteresētopersonu iesaistīšanos, un jāatbalsta vietējie spēki, kas cīnās par sociālo aizsardzību (valsts ierēdņi, deputāti, nevalstiskie dalībnieki).3. prioritāte: palīdzēt rast finansējumuTā kā sociālās aizsardzības programmu ilgtspējība ir atkarīga no vietējo resursu mobilizēšanas, ES ir jāpalīdz partneriem SubsahārasĀfrikā īstenot nodokļu reformas un iekasēt nodokļus. Sevišķi svarīgi ir iedibināt politisko dialogu par sociālās aizsardzības finansiālajiemun fiskālajiem aspektiem (nodokļu reforma, budžeta piešķīrumi, donoru atbalsta pakāpeniska pārtraukšana), kā arī par plašākiempubliskā finansējuma pārvaldības jautājumiem.Attīstības palīdzība var darboties arī kā katalizators sociālajai aizsardzībai un iekļaujošai izaugsmei, jo pārejas posmā tā var mazinātfinansiālās grūtības. Pirmkārt un galvenokārt, ES līdzekļu devējiem ir jāpilda savas oficiālās attīstības palīdzības saistības (0,7 % noNKI līdz 2015. gadam), neraugoties uz pasaules finanšu krīzi un ar to saistītajiem budžeta ierobežojumiem. Tiem arīdzan jāmeklēnovatoriski finansēšanas risinājumi, piemēram, jāizveido Āfrikas sociālās aizsardzības fonds.Līdzekļu devēju saistībām jābūt reāli izpildāmām, to finansējumam — prognozējamam un drošam, īpaši gadījumos, kad līdzekļu devējiizvēlas palīdzēt segt regulārus izdevumus. Šajā sakarā pozitīvs piemērs ir tādas ilgtermiņa saistības kā Zambijā. Īpaša ievērība jāveltavietējai fiskālajai ilgtspējībai. Jau pašā sākumā ir jānolemj un jāsaskaņo, kā tiks pārtraukta līdzekļu piešķiršana, lai nerastos situācija,kad veidojas „labklājības salas”, kas atkarīgas no līdzekļu devēju iedomām un nepastāvības.SULLORAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OITDĖLE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S ILT8E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstību4. prioritāte: pasākumi jāpielāgo specifiskiem apstākļiem un vajadzībāmLai atbalstītu sociālo aizsardzību Subsahāras Āfrikā, nav iespējams izmantot vienu paņēmienu visiem gadījumiem. Izvēlētajai pieejaijābalstās uz dziļu izpratni par vietējiem apstākļiem un politiku, lai varētu izvērtēt, kādi paņēmieni ir piemēroti un ko var reāli izdarīt.Šajā ziņojumā ierosināts, ka pasākumu kopums, kas ietver budžeta atbalstu, politisku dialogu un rīcībspējas vairošanu, varētu būtpats piemērotākais veids, kā veicināt atbildīgu iesaistīšanos un atbalstīt tādas sociālās aizsardzības sistēmas, kas ir pilnībā integrētasvalsts vispārējā attīstības stratēģijā. Tomēr tas, vai reāli ir iespējams sniegt budžeta atbalstu, ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem,un sevišķi svarīgi ir tādi jautājumi kā publisko finanšu pārvaldība un valsts pārvalde. Budžeta atbalstu varētu sniegt, pamatojotiesuz reāli izpildāmu palīdzības nolīgumu starp savstarpēji pārskatatbildīgiem partneriem, orientējoties uz rezultātiem. Lai uzlabotudialoga kvalitāti, priekšroku varētu dot budžeta atbalstam sektora mērogā. Varētu izvērtēt arī novatoriskus risinājumus, piemēram,pēcmaksas līgumus.Līdzekļu devēju virzītu izmēģinājuma projektu īstenošana būtu jāierobežo, jo tie reti (vai nekad) izrādās ilgtspējīgi. Tomēr izmēģinājumaprojekti ir lietderīgi, lai izmēģinātu un izvērtētu variantus vai uzsāktu programmas, ko nākotnē plānots izvērst plašāk, un tiem jākļūstpar vietējo un, vēlams, valsts virzītu procesu sastāvdaļu. Priekšroka dodama sadarbībai ar valsti un darbībām ar valsts starpniecību,lai nostiprinātu sabiedrisko līgumu. Tomēr atbalsts jāsniedz arī neoficiālām un sabiedriskām shēmām (kāda ir, piemēram, mutuellesde santé Rietumāfrikā), jo uz tām var balstīties, veidojot plašāku sistēmu (kā Ruandā).Nestabilās valstīs svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kādas struktūras vietējo iedzīvotāju uztverē ir leģitīmas (ar ko sadarboties), unpaplašināt sociālās aizsardzības tvērumu (sākot ar humāno palīdzību un beidzot ar drošību). Par pasākumu secību ir jāvienojasstarptautiskajai sabiedrībai: pirmais uzdevums varētu būt programma, kas orientēta uz palīdzību ārkārtas situācijās un pārvedumiem,sabiedriskajiem darbiem, izejvielām un elementāru veselības aprūpi, un vēlāk varētu ķerties pie ilgtermiņa uzdevuma — vairot valstsrīcībspēju ieviest sociālās aizsardzības programmas.Visā visumā liela nozīme ir pārraudzībai un novērtēšanai, lai nodrošinātu pārskatatbildību un atvieglotu pieredzes gūšanu. Lai būtuiespējams programmas izvērst plašāk vai atkārtot citviet, ļoti svarīgi ir novērtēt ietekmi, apzināt pašreizējo programmu priekšrocībasun trūkumus. ES līdzekļu devējiem ir jāatbalsta novatoriskas ietekmes novērtēšanas metodes (piemēram, drošticams ietekmesnovērtējums un randomizācija) un jāatvēl pietiekami resursi pārraudzībai un novērtēšanai.Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu un labāk pielāgotu programmu veidolu, ES ir jāmeklē risinājumi, kā panākt, ka dati par nabadzībuun neaizsargātību ir precīzāki un savlaicīgāki, tostarp jāatbalsta ANO „Pasaules pulsa iniciatīva”.5. prioritāte: atbalstīt zināšanu uzkrāšanu un pieredzes apmaiņuES līdzekļu devējiem ir jāpasūta un jāatbalsta pētījumi par to, kā sociālā aizsardzība ietekmē (tostarp pozitīvi) attīstību, lai nodrošinātumateriālu mācīšanās procesam un to, ka ieguldījumu un lēmumu pieņemšanas pamatā ir faktu materiāls. Ir vajadzīgi turpmāki pētījumi,lai atklātu, kāda ir sociālās aizsardzības ietekme uz izaugsmi un neaizsargātību vidējā termiņā (jo īpaši tādos jautājumos kā nabadzīgoļaužu iespējas uzkrāt aktīvus un ilgtspējīgi izkļūt no nabadzības), kā arī uz politisko stabilitāti, sociālo kohēziju un sabiedrisko līgumu.Pētījumu tvērums ir jāpaplašina, lai aplūkotu plašāku pieredzi, izmantojot daudzdisciplīnu pieeju. Pētījumu rezultāti jādara zināmipolitikas veidotājiem.Pats svarīgākais, ES līdzekļu devējiem ir jāstiprina Āfrikas iespējas izstrādāt savu analīzi un idejas par sociālo aizsardzību. Finansējumapiešķiršana vietējai pētniecībai vairotu iegūto zināšanu leģitimitāti un nozīmību un atvieglotu to izplatīšanu.Sociālajai aizsardzībai jākļūst par Āfrikas un ES visu līmeņu politiskā dialoga būtisku elementu, lai atvieglotu pieredzes apmaiņu unstiprinātu politisko gribu abās pusēs.ES dalībvalstīm arī ir jādalās pieredzē par sociālo aizsardzību: jāapkopo viegli pieejama informācija un jārīko mācību apmeklējumi,konferences, darbsemināri un mācības pēc partnervalsts pieprasījuma.Ņemot vērā to, ka aizvien lielāku nozīmi iegūst pieredzes apmaiņa dienvidu valstu starpā, ES ir jāsniedz atbalsts pēc dienvidu partnerulūguma, par piemēru ņemot paraugpraksi. Varētu iecerēt vērienīgu trīspusēju partnerību sociālās aizsardzības jautājumu izzināšanai.Tā varētu izpausties kā regulāra informācijas apmaiņa starp attiecīgajām ieinteresētajām personām dažādos ES politiskajos dialogos unstratēģiskajās partnerībās. ES arī jāpiedalās paraugprakses vadlīniju izstrādē, kuras balstītas uz sociālās aizsardzības mehānismu īstenošanujaunattīstības valstīs, kā vienojās G20 valstis Seulā.SULLORAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OITDĖLE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S ILT9E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV


2010. gada Eiropas ziņojums par attīstību6. prioritāte: uzlabot Eiropas Savienības darbību koordinēšanu, papildināmību un saskanībuES atbalstam sociālajai aizsardzībai jābūt pilnīgā saskaņā ar palīdzības efektivitātes programmu un ES līguma saistībām.Jāizveido ES mēroga „sociālās aizsardzības un attīstības” ekspertu tīkls (jāiesaista eksperti no attīstības ministrijām un aģentūrām,nodarbinātības un sociālo lietu ministrijām, pilsoniskās sabiedrības). Šā tīkla pirmais svarīgais uzdevums būtu kartēt ES atbalstusociālajai aizsardzībai; šāda iniciatīva dotu iespēju labākai darba sadalei, jo atklātos trūkumi un pārklāšanās un vieglāk būtu apzinātsalīdzinošās priekšrocības.Lai šie centieni īstenotos, ir jāvienojas par to, vai sociālā aizsardzība būtu uzskatāma par atsevišķu sektoru. Ziņojumā secināts,ka lietderīgāk būtu uzlūkot sociālo aizsardzību par transversālu jautājumu, taču, lai ES varētu ieņemt konkrētu nostāju, ir nepieciešamaplašāka informācija, kas gūstama gan diskusijās minētajā jaunajā tīklā un ESAO POVNET tīklā, gan arī sarunās ar partnervalstīm.ES Rīcības kodeksa īstenošana pavērtu iespējas optimizēt programmu izstrādi un atbalstu valstu līmenī. ES arī jāuzņemas vadība,koordinējot darbības ar citiem līdzekļu devējiem gan ESAO Attīstības palīdzības komitejā, gan ārpus tās, gan sadarbībā ar partnervalstīm.ES darba sadale vairāku valstu mērogā ir jāuzlabo, sevišķu uzmanību pievēršot tam, lai neatstātu novārtā kādus reģionus (īpašinestabilās valstīs). Šajā sakarā liela loma ir Komisijai, kuras pārstāvniecības atrodas visā pasaulē, un tiem ES līdzekļu devējiem, kam irsakari ar „piemirstajām” valstīm.Svarīgi ir arī uzlabot politikas saskanību sociālās aizsardzības jomā. Papildus Attīstības politikas saskaņotības darba programmas2010.–2013. gadam īstenošanai ES ir jāpasūta pētījumi, lai izvērtētu, kāda ietekme uz sociālo aizsardzību jaunattīstības valstīs irpārējām rīcībpolitikām (kas nav veltītas attīstībai), proti, tirdzniecības, migrācijas un lauksaimniecības politikai. Ir nepieciešamsvairāk politiskās gribas, lai praksē realizētu ES apņemšanos piekopt saskaņotu attīstības politiku un lai panāktu tās atzīšanu plašākāsattīstības jautājumos ieinteresētās aprindās (piemēram, Ceturtais Augsta līmeņa forums par palīdzības efektivitāti, G20, Ceturtā ANOkonference par vismazāk attīstītajām valstīm).7. prioritāte: stiprināt Eiropas Savienības partnerības progresīvas sociālās aizsardzības labāLīdz šim atbalsts sociālajai aizsardzībai sniegts, īstenojot ES ārējās darbības, jo īpaši saskaņā ar ES apņemšanos gādāt par globalizācijassociālo dimensiju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. ES cieši jāsadarbojas ar stratēģiskajiem partneriem, lai veicinātu progresīvustarptautisko dienaskārtību par labu sociālajai aizsardzībai un taisnīgākai globalizācijai, jo īpaši ar Starptautisko darba organizāciju uncitām ANO aģentūrām, kas iesaistītas sociālajā aizsardzībā, jo tām ir gan pieredze, gan leģitimitāte šajā sfērā.ES arī jāatbalsta un ciešāk jāsadarbojas ar ĀS Sociālo lietu departamentu un ar Āfrikas Attīstības bankas Tautas un sociālās attīstībasdepartamentu, jo šīm struktūrām ir svarīga loma kā Āfrikas „sociālās” virzības nodrošinātājām un uzturētājām.Ņemot vērā ES pieredzi un to, ka tās attīstības politikā uzsvars ir likts uz reģionālo integrāciju, ES ir jātiecas stiprināt reģionālo sadarbībusociālās attīstības un sociālās aizsardzības jomā, balstoties uz pašreizējo virzību un instrumentiem.Arī partnerības ar privāto sektoru palīdzētu virzīt sociālās aizsardzības programmas īstenošanu. Ja ir pienācīga koordinācija unattiecīgi izstrādāta politika, ES var balstīt privātas darbības. Jāmeklē iespējas veidot jaunas un novatoriskas publiskā un privātāsektora partnerības (PPP).SecinājumsĪsi sakot, pašlaik ir pienācis laiks jaunai Āfrikas un ES sociālās aizsardzības programmai. Valda aizvien lielāka vienprātība par ieguvumiemno sociālās aizsardzības, un pēckrīzes apstākļos, kad draudus rada arī klimata pārmaiņas, partnerība ir jāatjaunina un jāstiprina.Sociālās aizsardzības programmas jau pastāv un, ja īstenojas daži priekšnoteikumi, tām var būt labvēlīgs iespaids uz iekļaujošuizaugsmi un nabadzības mazināšanu, jo tās aptver lielu iedzīvotāju daļu un ir izpelnījušās plašu politisku atbalstu. Ja šīs programmasir pareizi veidotas, tās var papildināt neoficiālas sabiedriskas sistēmas un tirgus risinājumus. Lai gūtu ticamu informāciju un empīriskuspierādījumus par programmu rezultativitāti, ir nepieciešami regulāri, neatkarīgi un drošticami novērtējumi. Savukārt tam ir izšķirīganozīme, lai nodrošinātu atbalstu un līdz ar to arī politisku ilgtspējību un panākumus.Līdzšinējie sasniegumi liecina: ja ir apņēmība, redzējums un atbalsts, ir iespējams izveidot sociālo aizsardzību Subsahāras Āfrikā, arīvalstīs ar zemiem ienākumiem. Tomēr tas, kādas jaunas programmas izvēlēties vai kā izvērst jau esošās shēmas, ir atkarīgs no katraspartnervalsts specifikas un demogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī politiskās gribas un prioritātēm.SULLORAPPORTO EUROPEOS V I L U P P OITDĖLE U R O P O S ATA S K A I TAV Y S T Y M O S ILT10E I R O P A SATTĪSTĪBAS ZIŅOJUMSLV

More magazines by this user
Similar magazines