Ziņojums par vides investīcijām, 2007-2008 - Vides ministrija

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008Investīcijas vides aizsardzībāFinansējums 2007. un 2008. gadā tika ieguldīts gan vides aizsardzības infrastruktūrasprojektos, normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācijā, dabas unbioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projektos, plūdu draudu risku novēršanā,radiācijas drošības uzlabošanā, gan institucionālās stiprināšanas projektos, t.sk. videsmonitoringa un kontroles sistēmas attīstībā, gan projektu sagatavošanā. PiesaistotEiropas Savienības (ES) fondu finanšu līdzekļus, tika īstenoti projekti, ieguldot tajos210,753 milj. latu. Ārvalstu finanšu palīdzība, t.sk. ES fondu līdzfinansējums ir bijisvisapjomīgākais ~67% no kopējiem ieguldītajiem līdzekļiem, valsts budžets ieguldījis~24% 1 , bet projektu īstenotāji ~9% no ieguldītajām investīcijām vides aizsardzībasprojektos (1. att.).250,000210,753200,000150,000100,00050,00071,98528,1649,016109,16521,6349,57270,382101,451142,36749,79818,5880,0002007. 2008. 2007.-2008.Projektu īstenotāju projektu finansēšanai izmantotie līdzekļiValsts budžetsĀrvalstu finanšu palīdzība, t. sk. ES fondu līdzfinansējumsKopā1.attēls. Vides investīcijas atbilstoši finanšu avotam, 2007 –2008, milj. LVLIeguldījumi vides aizsardzībā būtiski pieauguši sākot ar 2005. gadu. Šo gadu laikāvides aizsardzībā ieguldīti 488,15 milj. latu, no tiem ūdenssaimniecības un atkritumuapsaimniekošanas infrastruktūras attīstības projektos 385,54 milj. latu jeb 80% nokopējiem ieguldījumiem. Gandrīz 50% no investīcijām ieguldījuši divpusējās sadarbībaspartneri un ES fondi un programmas, attiecīgi valsts budžets ~25% un projektu īstenotājiarī ~25% no kopējām investīcijām 14 gadu laikā (2. att.).1 Neieskaitot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu, kas analizēts atsevišķās ziņojuma sadaļās4

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMFinansējuma apguveKohēzijas fonda līdzfinansējuma apguveAnalizējot investīcijas vides aizsardzībā, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētosprojektus, vislielākās investīcijas ieguldītas ūdenssaimniecības infrastruktūrasprojektos – 146,89 milj. latu, t.i., 81,2%, atkritumu apsaimniekošanā ieguldīti 15,4%,tehniskās palīdzības projektos (infrastruktūras projektu sagatavošanā) – 3,2%, betgaisa aizsardzības aizsardzībā – 0,3% no kopējām investīcijām (6. att.). Kopumā divosgados Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos ieguldīti 181,0 milj. latu, no kurieminfrastruktūras projektos – 175,245 milj. lati. Kohēzijas fonda līdzfinansējums attiecīgisastāda 119,68 milj. latu un 114,08 milj. latu.27,8120,5415,763146,892Ūdenssaimniecības attīstībaGaisa aizsardzībaAtkritumu apsaimniekošanaTehniskā palīdzība6. attēls. Kohēzijas fonda līdzfinansējuma apguve, 2007 – 2008, milj. LVLRīgas plānošanas reģionā divos gados ieguldītas vislielākās investīcijas infrastruktūrasprojektos (ieskaitot valsts budžetu, Kohēzijas fonda un projektu īstenotāju līdzekļus)~40,6%, Latgales ~21%, Kurzemes ~18%, Vidzemes ~12,8% un Zemgales plānošanasreģionā ~7,6% no kopējām investīcijām (1.tab.).Plānošanas reģionsInvestīcijas, milj. LVLInvestīcijas uz iedzīvotāju,LVLRīgas plānošanas reģions 71,064 64,7Vidzemes plānošanas reģions 22,347 91,1Kurzemes plānošanas reģions 31,216 100,6Zemgales plānošanas reģions 13,836 48,0Latgales plānošanas reģions 36,781 101,3Latvija, kopā 175,245 76,01. tabula. Kopējo investīciju sadalījums pa plānošanas reģioniem, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētosinfrastruktūras projektus, 2007 – 20087

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008Vislielākās investīcijas uz vienu iedzīvotāju, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētosprojektus, ieguldītas Kurzemes un Latgales plānošanas reģionos, vismazākās –Zemgales plānošanas reģionā (1.tab.).ERAF līdzfinansējuma apguveLīdz 2008. gada beigām īstenoti visi ERAF līdzfinansētie projekti visās četrās Videsministrijas kompetencē esošajās aktivitātēs:− Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentulīdz 2000,− Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide,− Likumdošanas prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija,− Ekotūrisma infrastruktūras attīstība potenciālajās Natura 2000 teritorijās.2006. gada beigās un 2007. gada sākumā Vides ministrijas kompetencē esošajāmaktivitātēm tika apstiprinātas virssaistības, kas sasniedza 2,5 milj. latu, t.i., 10,6% nopiešķirtā ERAF līdzfinansējuma (7. att.). Vislielākās virssaistības jeb 63% no piešķirtāERAF finansējuma tika apstiprinātas aktivitātei „Ekotūrisma infrastruktūras attīstībapotenciālajās Natura 2000 teritorijās”, 6,5% no piešķirtā ERAF finansējuma – aktivitātei„Likumdošanas prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija”, 4,6% – aktivitātei„Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentulīdz 2000”.25,0023,4620,0016,6115,0010,005,000,00Ūdenssaimniecībasinfrastruktūrasattīstība apdzīvotāsvietās ar cilvēkuekvivalentu līdz 20000,76 1,32 0,043,16Dalītāsatkritumuvākšanaspunktu izveide0,212,37 1,50LikumdošanasprasībāmneatbilstošoizgāztuvjurekultivācijaEkotūrismainfrastruktūrasattīstībapotenciālajāsNatura 2000 teritorijāsKopā2,50Piešķirtais ERAFVirssaistības7. attēls. Eiropas Reģionālās attīstības fonda apstiprinātais līdzfinansējums, milj. LVLLai gan 2008.gadā visi projekti īstenoti, vēl nav veiktas pēdējās ERAF atmaksas.Īstenojot ūdenssaimniecības infrastruktūras projektus, ERAF atmaksas veiktas16,412 milj. latu (98,8%) apmērā, dalītās atkritumu vākšanas punktu izveides projektiem –0,787 milj. (59,2%), ekotūrisma infrastruktūras projektiem – 2,148 milj. (90%) unizgāztuvju rekultivācijas projektiem ERAF atmaksas veiktas 3,059 milj. latu apmērā(96,8%) (2. tab.).8

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMLaikā no 1995. līdz 2008. gadam ūdenssaimniecības attīstībā ieguldīti 385,55 milj.latu, no tiem 193,56 milj. latu ir ārvalstu finanšu palīdzība, ieskaitot ES fondus, valstsbudžeta dotācija – 92,23 milj. latu, projektu īstenotāju ieguldītie līdzekļi – 99,77 milj.latu. Ieguldījumi ūdenssaimniecības attīstībā būtiski pieauguši pēdējo divu gadu laikā(12. att.).90,00080,00088,67 79,3970,00060,00050,00040,00030,00020,00010,0000,00024,319,5817,232 11,7214,35731,50317,4614,3227,5823,25132,43243,751995.1996.1997.1998.1999.2000.2001.2002.2003.2004.2005.2006.2007.2008.12. attēls. Investīcijas ūdenssaimniecības sistēmas attīstībā, 1995-2008, milj. LVLArī Vides aizsardzības fonds 2007. un 2008. gadā turpinājis atbalstīt projektus vadlīnijas„Ūdeņu aizsardzība” ietvaros, piešķirot 1,736 milj. latu. Kopumā atbalstīti 136 projekti,no kuriem 129 projekti ir pašvaldību īstenotie projekti.Kohēzijas fonda līdzfinansēto ūdenssaimniecības infrastruktūrasprojektu īstenošanaŪdenssaimniecības infrastruktūras investīciju projekti ar Kohēzijas fonda atbalstu2007. un 2008. gadā tika īstenoti 27 aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par2000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Jelgava, Ogre, Olaine,Jaunolaine, Salaspils, Ķekava, Ķegums, Lielvārde, Līvāni, Cesvaine, Dagda, Preiļi,Valmiera, Smiltene, Alūksne, Valka, Sigulda, Cēsis, Priekuļi, Limbaži, Salacgrīva), Šoprojektu ietvaros palielināta ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamība, paplašinotkanalizācijas tīklus par ~104 km un ūdensapgādes tīklus par ~122 km, un kvalitāte,rekonstruējot ~135 km kanalizācijas tīklu un ~50 km ūdensapgādes tīklu. Rēzeknē,Siguldā, Ogrē un Cesvainē izbūvētas jaunas ūdens sagatavošanas stacijas, savukārtnormatīvo aktu prasībām atbilstoša notekūdeņu attīrīšana nodrošināta Cēsīs, Limbažos,Siguldā, Ķegumā un Lielvārdē.Ūdenssaimniecības infrastruktūras projektu īstenošanā ieguldīti 146,892 milj. latu, nokuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 94,878 milj., valsts budžeta dotācija – 41,537milj. un investīciju projektu īstenotāju ieguldītie līdzekļi – 10,477 milj. latu (13. att.).15

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008160,000146,892140,000120,000100,00080,00073,49973,39394,87860,00045,24849,63041,53740,00020,00023,2005,05118,3375,42610,4770,0002007.2008. 2007.-2008.Investīciju projekta īstenotāja ieguldītie līdzekļi Valsts budžets ES Kopā13. attēls. Investīcijas Kohēzijas fonda līdzfinansētajos ūdenssaimniecības infrastruktūras projektos,2007-2008, milj. LVLLielāko daļu no ieguldītajām investīcijām infrastruktūras projektos, t.i., 64,4% sastādaKohēzijas fonda līdzfinansējums, 28,3% ir valsts budžeta dotācija, bet tikai 7% nokopējām investīcijām ieguldījuši projektu īstenotāji (14. att.).28,3 %7,1 %64,6 %Valsts budžetsKohēzijas fonda līdzfinansējumsInvestīciju projekta īstenotāja ieguldītie līdzekļi14. attēls. Investīciju sadalījums Kohēzijas fonda līdzfinansētajos ūdenssaimniecības infrastruktūrasprojektos, 2007-2008, %Tehniskās palīdzības projektos ieguldīti 5,517 milj. lati, attiecīgi Kohēzijas fondalīdzfinansējums – 5,354 milj. un valsts budžeta dotācija – 0,163 milj. latu. Kopumāūdenssaimniecības projektos gan projektu sagatavošanā, gan infrastruktūras projektuīstenošanā divos gados ieguldīti 152,409 milj. latu. Kohēzijas fonda atbalsts sastāda100,232 milj. latu, valsts budžeta dotācija – 41,7 milj. un projektu īstenotāju rīcībā esošielīdzekļi – 10,477 milj. latu.16

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMDivos gados aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu no 10 000 līdz 100 000(17 aglomerācijas) ūdenssaimniecības infrastruktūras projektos ieguldīti 60,7% nokopējām investīcijām, 29% no kopējām investīcijām ieguldīti aglomerācijās ar cilvēkuekvivalentu lielāku par 100 000 (Rīga, Daugavpils) un 10,3% – aglomerācijās ar cilvēkuekvivalentu no 2000 līdz 10 000 (8 aglomerācijas), attiecīgi – 89,188 milj., 42,611 milj.un 15,093 milj. latu.Lielākās investīcijas infrastruktūras projektos ieguldītas Rīgas plānošanas reģionā –65,871 milj. latu, Latgales – 30,654 milj., Kurzemes – 29,016 milj., Vidzemes – 18,709milj. un Zemgales plānošanas reģionā – 2,642 milj. latu (15. att., 6. tab.). Rīgasplānošanas reģionā tika īstenoti projekti 12 aglomerācijās, Vidzemes – 7, Latgales – 5,Kurzemes – 2 un Zemgales plānošanas reģionā – 1 aglomerācijā.20,9 %44,8 %1,8 %19,8 %12,7 %Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale15. attēls. Kopējo investīciju sadalījums pa plānošanas reģioniem, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētosūdenssaimniecības infrastruktūras projektus, 2007-2008, %Savukārt uz vienu iedzīvotāju ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā vislielākāsinvestīcijas divos gados, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus, ieguldītasKurzemes plānošanas reģionā – 93,5 lati un vismazākās – Zemgales plānošanasreģionā, t.i., 9,2 lati (6. tab.).Investīcijas uz iedzīvotāju,Investīcijas, milj. LVLPlānošanas reģionsLVL2007. 2008. 2007. 2008.Rīgas plānošanas reģions 31,680 34,191 28,8 31,1Vidzemes plānošanas reģions 10,029 8,680 40,9 35,4Kurzemes plānošanas reģions 14,916 14,100 48,1 45,5Zemgales plānošanas reģions 2,642 0,000 9,2 0,0Latgales plānošanas reģions 14,232 16,422 39,2 45,2Latvija, kopā 73,499 73,393 32,0 31,96. tabula. Kopējās investīcijas ūdenssaimniecības attīstībā plānošanas reģionos, īstenojot Kohēzijasfonda līdzfinansētos projektus, 2007-200817

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008Analizējot investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā sadalījumā pa upjubaseinu apgabaliem, redzams, ka, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus,vislielākie ieguldījumi 2007. un 2008. gadā veikti Daugavas upju baseina apgabalaaglomerācijās – 51,8% no kopējām investīcijām. Gaujas upju baseina apgabalaaglomerācijās ieguldīti 14,5%, Ventas – 19,8% un Lielupes – 14,0% no kopējāminvestīcijām aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (16. att.).80,00076,09570,00060,00050,00040,00030,00021,28629,01620,49520,00010,0000,000Daugavas upjubaseinsGaujas upjubaseinsVentas upjubaseinsLielupes upjubaseins16. attēls. Kopējās investīcijas, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos ūdenssaimniecības infrastruktūrasprojektus upju baseinu apgabalos, 2007-2008, milj. LVLDaugavas upju baseina apgabalā īstenoti projekti 13 aglomerācijās, Gaujas – 8,Ventas – 2 un Lielupes upju baseina apgabalā – 4 aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentulielāku par 2000.ERAF līdzfinansēto ūdenssaimniecības infrastruktūras projektu īstenošanaLīdz 2008. gada beigām visos ERAF nacionālajā programmā „Ūdenssaimniecībasinfrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” iekļautajos89 projektos ir pabeigti būvdarbi. Tikai diviem projektiem vēl nav saņemtas noslēgumastruktūrfonda pieprasījuma atmaksas. Īstenojot projektus, rekonstruētas un no jaunaizbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanairekonstruētas un izbūvētas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, paplašinātikanalizācijas un ūdensapgādes tīkli, veikta kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu re konstrukcija,kā arī uzlaboti citi ūdenssaimniecības infrastruktūras komponenti (7. tab.).Sasniegtais rezultāts 2007.-2008. 2005.-2008.Rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, skaits 18 39Izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, skaits 44 62Rekonstruētas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas 9 23Izbūvētas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas 45 76Paplašināti kanalizācijas tīkli, km 43,3 58,1Paplašināti ūdensapgādes tīkli, km 40,1 56,8Rekonstruēti kanalizācijas tīkli, km 20,0 29,8Rekonstruēti ūdensapgādes tīkli, km 65,3 90,17. tabula. Sasniegtie rezultāti ūdenssaimniecības attīstībā, īstenojot ERAF līdzfinansētos projektus.18

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMKopumā, īstenojot projektus, nodrošināta atbilstoša notekūdeņu attīrīšana 101 notekūdeņuattīrīšanas iekārtā, kvalitatīvs dzeramais ūdens tiek nodrošināts 99 dzeramāūdens sagatavošanas iekārtās, izbūvēti un rekonstruēti kanalizācijas tīkli ~88 km garumā un ūdensapgādes tīkli ~ 147 km garumā.Ūdenssaimniecības infrastruktūras projektu īstenošanā divos gados ieguldīti15,653 milj. latu. ERAF atmaksas veiktas par 11,764 milj. latu, valsts budžeta dotācijas –par 1,436 milj., projektu īstenotāju ieguldītie līdzekļi 3 – 2,453 milj. latu (17. att.).16,00014,00012,00010,0008,0006,0004,0002,0000,0001,6941,0608,28711,0410,377 0,759 3,4774,6132,4541,43615,65411,7642007. 2008. 2007.-2008.Valsts budžetsInvestīciju projekta īstenotāja ieguldītie līdzekļiERAF līdzfinansējumsKopā17. attēls. Investīcijas ERAF līdzfinansētajos ūdenssaimniecības infrastruktūras projektos, 2007-2008,milj. LVLVidzemes plānošanas reģionā 2007. – 2008. gadā ieguldīti 5,593 milj. latu, Kurzemes –3,115 milj., Latgales – 2,796 milj., Zemgales – 2,226 milj. un Rīgas plānošanas reģionā –1,921milj. latu. Kopumā līdz 2008. gada beigām ūdenssaimniecības infrastruktūrasprojektos ieguldīti 21,862 milj. lati (8. tab.).Plānošanas reģionsKopējās investīcijas plānošanas reģionos, milj. LVL2007. 2008. 2005.-2008.Rīgas plānošanas reģions 0,758 1,164 2,563Vidzemes plānošanas reģions 3,732 1,861 8,670Kurzemes plānošanas reģions 2,155 0,960 3,518Zemgales plānošanas reģions 1,959 0,267 3,052Latgales plānošanas reģions 2,436 0,361 4,059Latvija, kopā 11,041 4,613 21,8628. tabula. Kopējās investīcijas plānošanas reģionos, īstenojot ERAF līdzfinansētos ūdenssaimniecībasinfrastruktūras projektus, milj. LVLVislielākās investīcijas jeb 39,7% no kopējām investīcijām ieguldītas Vidzemesplānošanas reģiona, vismazākās – Rīgas plānošanas reģionā (18. att.).³ Attiecināmie projektu īstenotāju līdzekļi norādīti, ja projekts pabeigts pilnībā un ir zināms konkrētais attiecināmais projektuīstenotāju ieguldījums.19

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-200814,0 %18,6 % 11,7 %39,7 %16,1 %Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale18. attēls. Kopējo investīciju sadalījums pa plānošanas reģioniem, īstenojot ERAF līdzfinansētosūdenssaimniecības infrastruktūras projektus, %Divos gados ieguldītās investīcijas plānošanas reģionos uz vienu iedzīvotāju vislielākāsir Vidzemes plānošanas reģionā un vismazākās Rīgas plānošanas reģionā (9. tab.).Plānošanas reģionsInvestīcijas uz iedzīvotāju, LVL Īstenoto projektu2007.-2008. 2005.-2008.skaitsRīgas plānošanas reģions 1,7 2,3 9Vidzemes plānošanas reģions 22,8 35,4 36Kurzemes plānošanas reģions 10,2 11,3 9Zemgales plānošanas reģions 7,7 10,6 20Latgales plānošanas reģions 7,7 11,2 15Latvija, kopā 6,8 9,5 899. tabula. Investīcijas uz vienu iedzīvotāju ūdenssaimniecības attīstībā plānošanas reģionos, īstenojotERAF līdzfinansētos projektus, LVLViena projekta kopējās izmaksas svārstās no 30 tūkstošiem līdz pat vienam miljonamlatu, tāpēc arī investīcijas uz vienu iedzīvotāju nav tieši saistāmas ar plānošanasreģionos īstenoto projektu skaitu.Investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmasattīstībāAr Eiropas Savienības fondu – Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansējumu 2007. un2008.gadā īstenoti projekti par 32,47 milj. latu, no kuriem Kohēzijas fonda līdzekļi ir19,203 milj., ERAF – 3,604 milj., valsts budžets – 4,514 milj. un projektu īstenotājulīdzekļi – 5,153 milj. latu.20

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMLielākās investīcijas 2007. un 2008. gadā ieguldītas Zemgales plānošanas reģionā –10,829 milj. latu, Rīgas plānošanas reģionā – 7,631 milj., Latgales – 6,56 milj., Vidzemes –5,255 milj. un Kurzemes plānošanas reģionā – 2,201 milj. latu. Zemgales plānošanasreģionā investīcijas novirzītas bīstamo atkritumu poligona būvniecībai, savukārt pārējosplānošanas reģionos investīcijas ieguldītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, t.sk.normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācijā. Kopējās investīcijasatkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā uz vienu iedzīvotāju Zemgalesplānošanas reģionā – 37,6 lati, Vidzemes – 21,5, Latgales – 18,0, Kurzemes – 7,1 unRīgas plānošanas reģionā – 6,9 lati (10. tab.).Investīcijas uz iedzīvotāju,Investīcijas, milj. LVLPlānošanas reģionsLVL2007. 2008. 2007. 2008.Rīgas plānošanas reģions 1,576 6,055 1,4 5,5Vidzemes plānošanas reģions 2,934 2,322 12,0 9,5Kurzemes plānošanas reģions 0,000 2,201 0,0 7,1Zemgales plānošanas reģions 6,675 4,154 23,2 14,4Latgales plānošanas reģions 5,382 1,178 14,8 3,2Latvija, kopā 16,566 15,910 7,2 6,910. tabula. Investīcijas uz vienu iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā plānošanasreģionos, īstenojot ES līdzfinansētos projektus, 2007-2008Laikā no 1995. līdz 2008. gadam atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībaun normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācijā ieguldīti 80 milj. latu,no tiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā – 66,2 milj., bīstamo atkritumuapsaimniekošanas jomā – 13,8 milj. latu. Ārvalstu finanšu palīdzība, ieskaitot ESfondus, šo gadu laikā sasniegusi 40,5 milj. latu, valsts budžeta dotācija – 18,4 milj.latu, projektu īstenotāju ieguldītie līdzekļi – 21,1 milj. latu. Tāpat kā ūdenssaimniecībasattīstībā ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanas jomā būtiski pieauguši pēdējo divugadu laikā (19. att.).18,0016,0016,8115,9114,0012,0010,008,007,138,196,004,002,000,000,22 0,67 0,97 2,491,65 2,53 3,20 7,46 8,00 4,811995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008.19. attēls. Investīcijas atkritumu apsaimniekošanas attīstībā, 1995-2008, milj. LVL21

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008Vides aizsardzības fonds 2007. un 2008. gadā atbalstījis atkritumu apsaimniekošanassistēmas attīstību, apstiprinot finansējumu projektu īstenošanai 0,676 milj. latu apmērā,no kuriem 0,624 milj. latu piešķirti bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, t.sk. 0,19 milj.latu investīcijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei.Kohēzijas fonda līdzfinansēto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrasprojektu īstenošanaAtkritumu apsaimniekošanas jomā pēdējos divos gados ar Kohēzijas fonda atbalstu tikaīstenoti septiņi atkritumu apsaimniekošanas projekti, no kuriem seši sadzīves atkritumuapsaimniekošanas projekti tika īstenoti Ziemeļvidzemes, Liepājas, Austrumlatgales,Dienvidlatgales un Malienas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (SAA) reģionā.Pabeigts tika arī bīstamo atkritumu poligona būvniecības projekts. Kopumā šo projektuīstenošanā tika ieguldīti 27,812 milj. latu, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums –19,203 milj., valsts budžeta dotācija – 4,152 milj. un investīciju projektu īstenotājuieguldītie līdzekļi – 4,457 milj. latu (20. att.). Sadzīves atkritumu apsaimniekošanassistēmas attīstībā tika ieguldīti 22,956 milj. latu, bīstamo atkritumu apsaimniekošanā –4,856 milj. latu.30,0027,81225,0020,0015,0010,005,002,28 1,82710,19814,3051,872 2,63 9,00513,5074,152 4,457 19,2030,002007. 2008. 2007.-2008.Valsts budžetsInvestīciju projekta īstenotāja ieguldītie līdzekļiKohēzijas fonda līdzfinansējumsKopā20. attēls. Investīcijas Kohēzijas fonda līdzfinansētajos atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrasprojektos, 2007-2008, milj. LVLLielāko daļu no ieguldītajām investīcijām infrastruktūras projektos, t.i., 69% sastādaKohēzijas fonda līdzfinansējums, gandrīz 15% ir valsts budžeta dotācija un 16% nokopējām investīcijām ieguldījuši projektu īstenotāji.Tehniskās palīdzības projektos ieguldīti 0,246 milj. lati Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.Kopumā atkritumu apsaimniekošanas projektos gan projektu sagatavošanā, ganinfrastruktūras projektu īstenošanā divos gados ieguldīti 28,058 milj. latu. Kohēzijasfonda atbalsts sastāda 19,449 milj. latu, valsts budžeta dotācija – 4,152 milj. un projektuīstenotāju rīcībā esošie līdzekļi – 4,457 milj. latu.22

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMAustrumlatgales, Dienvidlatgales, Malienas, Zemgales un Piejūras SAA reģionārekultivētas normatīvo aktu prasībām neatbilstošās 178 atkritumu izgāztuves 190 haplatībā. 2007. un 2008.gadā ekspluatācijā nodoti sadzīves atkritumu apglabāšanaspoligoni Zemgales, Malienas, Austrumlatgales un Dienvidlatgales SAA reģionā unvienīgais Latvijā paredzētais bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons Zebrenē. Tikaidivos SAA reģionos – Piejūras SAA un Vidusdaugavas SAA reģionā nav vēl izbūvētsnormatīvo aktu prasībām atbilstošs sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons.Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros atkritumu apsaimniekošanas sistēmasattīstībā vislielākās investīcijas ieguldītas Zemgales plānošanas reģionā – 10,653 milj.latu, Latgales plānošanas reģionā attiecīgi – 6,127 milj., Rīgas – 5,193 milj., Vidzemes –3,639 milj. un Kurzemes plānošanas reģionā – 2,201 milj. latu (21. att.).22,0 % 18,7 %13,1 %38,3 %7,9 %Rīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale21. attēls. Kopējo investīciju sadalījums pa plānošanas reģioniem, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētossadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras projektus, 2007-2008, %Īstenojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektus, finansējums ieguldīts visospiecos plānošanas reģionos. Vislielākās investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanāKohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros divos gados ieguldītas Latgalesplānošanas reģionā un vismazāk Kurzemes plānošanas reģionā. Savukārt divosgados vislielākās investīcijas uz vienu iedzīvotāju, t.i., 20,1 lats ir ieguldīts Zemgalesplānošanas reģionā, 16,9 lati – Latgales, 14,8 lati – Vidzemes, 7,1 lats – Kurzemes un4,7 lati Rīgas plānošanas reģionā (11. tab.).Vidēji Latvijā uz vienu iedzīvotāju divos gados ieguldīti 12 lati sadzīves un bīstamoatkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībā, no tiem 10 latu uz vienu iedzīvotājuieguldīti, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos sadzīves atkritumu apsaimniekošanasprojektus.23

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008Investīcijas uz iedzīvotāju,Investīcijas, milj. LVLPlānošanas reģionsLVL2007. 2008. 2007. 2008.Rīgas plānošanas reģions 0,057 5,135 0,05 4,67Vidzemes plānošanas reģions 2,367 1,272 9,65 5,19Kurzemes plānošanas reģions 0,000 2,201 0,00 7,10Zemgales plānošanas reģions 3,453 2,344 11,98 8,13Latgales plānošanas reģions 5,206 0,921 14,34 2,54Latvija, kopā 11,083 11,873 4,81 5,1511. tabula. Kopējās investīcijas plānošanas reģionos, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansētos sadzīvesatkritumu apsaimniekošanas projektus, 2007-2008ERAF līdzfinansēto atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošanaAtkritumu apsaimniekošanas jomā finansējums no ERAF bija pieejams divu aktivitāšuietvaros – „Likumdošanas prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija” un „Dalītāsatkritumu vākšanas punktu izveide”. Īstenojot šīs aktivitātes divos gados atkritumuapsaimniekošanas sistēmas uzlabošanā ieguldīti kopumā 4,66 milj. latu, t.sk. ERAFatmaksas sastāda 3,6 milj. latu, valsts budžets – 0,362 milj. un projektu īstenotāju līdzekļi –0,697 milj. latu. Vislielākās investīcijas ieguldītas Rīgas un Vidzemes plānošanasreģionos, kas saistīts ar to, ka aktivitāte „Likumdošanas prasībām neatbilstošo izgāztuvjurekultivācija” tika paredzēta tieši šiem diviem reģioniem (12. tab.). Salīdzinot visusplānošanas reģionus, investīcijas uz vienu iedzīvotāju Vidzemes plānošanas reģionābūtiski atšķiras – tās vairākas reizes pārsniedz pat investīcijas Rīgas plānošanasreģionā. Jānorāda arī uz to, ka aktivitātē „Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide”netika apstiprināts neviens projekts no Kurzemes plānošanas reģiona.Investīcijas uzInvestīcijas, milj. LVLPlānošanas reģionsiedzīvotāju, LVL2007. 2008. 2007. - 2008.Rīgas plānošanas reģions 1,518 0,920 2,2Vidzemes plānošanas reģions 0,567 1,050 6,6Kurzemes plānošanas reģions 0,000 0,000 0,0Zemgales plānošanas reģions 0,000 0,176 0,6Latgales plānošanas reģions 0,176 0,257 1,2Latvija, kopā 2,261 2,403 2,012. tabula. Kopējās investīcijas plānošanas reģionos, īstenojot ERAF līdzfinansētos sadzīves atkritumuapsaimniekošanas projektus, 2007-2008ERAF nacionālās programmas „Likumdošanas prasībām neatbilstošo izgāztuvjurekultivācija” ietvaros 2007. un 2008. gadā rekultivētas 19 izgāztuves ~ 36,6 ha platībā.Rīgas plānošanas reģionā rekultivētas 6 izgāztuves ~14,3 ha platībā, Vidzemesplānošanas reģionā – 13 izgāztuves ~22,3 ha platībā. Kopumā šīs programmas ietvarosrekultivētas 47 izgāztuves 80 ha platībā. 2007. un 2008. gadā ERAF līdzfinansējumsapgūts 2,817 milj. latu apjomā, valsts budžets ieguldījis 0,262 milj. latu un projektuīstenotāji – 0,697 milj. latu.24

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMAktivitātes „Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide” ietvaros tika īstenoti 8 projektiAlojā, Rīgā, Valkā, Maltā, Limbažos, Rēzeknē, Dagdā, Jelgavā, kā arī Krāslavas,Līvānu un Preiļu novados. Divos gados, īstenojot projektus jau veiktas ERAF un valstsbudžeta atmaksas 0,887 milj. latu apjomā, no kurām ERAF atmaksas ir 0,787 milj. latu.Aktivitātes ietvaros kopumā izbūvēti 142 dalītās atkritumu vākšanas punkti, uzstādīti659 dalītās atkritumu vākšanas konteineri, izbūvēti 4 kompostēšanas laukumi un 4šķirošanas laukumi, kā arī veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, lai iedzīvotājiatbalstītu atkritumu dalīto vākšanu.Investīcijas dabas aizsardzībāDabas aizsardzības projekti 2007. un 2008. gadā tika īstenoti ar Eiropas Reģionālāsattīstības fonda, LIFE programmas, Eiropas Kopienas iniciatīvas – INTERREG unLatvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu (13. tab.).Finansējuma avotsApgūtais finansējums, milj. LVL2007. 2008. KopāEiropas Reģionālās attīstības fonds 0,638 1,302 1,940LIFE programma 0,610 0,430 1,040Eiropas Kopienas iniciatīva – INTERREG 0,025 0,111 0,136Latvijas Vides aizsardzības fonds 1,941 1,965 3,906Kopā 3,214 3,808 7,02213. tabula. Apgūtais finansējums, īstenojot dabas aizsardzības projektus, 2007-2008, milj. LVLERAF ekotūrisma infrastruktūras attīstības projektu īstenošanaNo ERAF nacionālajā programmā „Ekotūrisma infrastruktūras attīstība potenciālajāsNatura 2000 teritorijās” iekļautajiem 7 projektiem 2007. – 2008. gadā tika īstenoti2 projekti – „Ekotūrisma bāzes infrastruktūras izveide Gaujas senlejā – Natura 2000teritorijā I kārta Murjāņi – Līgatne” un „Dabas izglītības centrs”, kuru kopējās izmaksasir 3,748 milj. latu, t.sk. ERAF – 2,811 milj., valsts budžets – 0,937 milj. latu. Ar ERAFatbalstu šo projektu ietvaros uzbūvēti 4 informācijas centri, izbūvēts viens skatu tornis,labiekārtotas 37 atpūtas vietas, izbūvēti 3 auto stāvlaukumi un izveidoti ekotūrisma takumaršruti 44 km garumā, kā arī veiktas citas aktivitātes.LIFE programmas līdzfinansēto projektu īstenošanaLIFE programmas ietvaros 2007. un 2008. gadā tika īstenoti 7 dabas aizsardzības projekti –„Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības prioritārajām sugām un biotopiem”,„Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana”, „Jūras aizsargājamās teritorijasBaltijas jūras austrumu daļā”, „Biotopu apsaimniekošanas pilnveidošana NATURA 2000teritorijā – Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū”, „Sugu un biotopu aizsardzība dabasparkā „Rāzna””, „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana Ādažu militārā poligonateritorija, kas ir arī Natura 2000 vieta” un „Inovatīva pieeja EMAS (Vides pārvaldībassistēmas) ieviešanā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās”.25

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008Projekta „Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvarosatjaunotas palieņu pļavas ~2500 ha platībā. Pļavu atjaunošana ietvēra krūmu novākšanu,pļaušanas atsākšanu gadiem neapsaimniekotās pļavās, kontrolētu kūlas dedzināšanubiotopu atjaunošanas nolūkos, ganīšanu un eksperimentālā kārtā – arī krūmu sakņuiznīcināšanu. Lielupes palienes pļavās uzsākta savvaļas zirgu ganīšana, turpinās dzīveisavvaļā pielāgoto zirgu un govju ganīšana Dvietes palienē, Sitas un Pededzes palienēun Mugurves pļavās. Izstrādāti vai atjaunoti un apstiprināti 14 projekta teritoriju dabasaizsardzības plāni, kas nodrošina līdzsvarotu attīstību un dabas aizsardzības koordinētuplānošanu turpmākajiem desmit gadiem.Projekta „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” ietvaros pabeigtamikroliegumu izveide īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu aizsardzībai privātajosmežos. Pavisam izveidoti 84 mikroliegumi 237 ha platībā, skarot 75 apsaimniekotājuzemes (80 kadastra vienības). Vairums mikroliegumu izveidots krastmalu mežuaizsardzībai. Nodrošināta zālāju biotopu uzturēšana (pļaujot vai noganot) ~ 500 haplatībā. Kopumā projekta ietvaros apsaimniekoti apmēram 380 ha boreālā meža biotopu,vecu platlapju koku un medņu riesta vietu. Projekta ietvaros izveidotas 3 dabas takas.Projektā „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” inventarizētibentosa biotopi, zivju sugas un jūras putni , veikts putnu piezvejas novērtējums, smilšudeponēšanas un bagarēšanas darbību seku novērtējums un piesārņojuma novērtējums.Veiktas analīzes piesārņojuma ietekmes novērtēšanai ─ Rīgas līča rietumu piekrastēievākti paraugi un pabeigta smago metālu analīze ievāktajos paraugos. Pabeigta jūrasgrunts izgāztuvēs izgāzto sedimentu plūsmas modelēšana. Sagatavoti priekšlikumi jūrasaizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai.Projekta „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000teritorijā „Ādaži”” ietvaros aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži” 2007. un 2008. gadalaikā veikta hidroloģiskā izpēte un izstrādāts dabas aizsardzības plāns; teritorijāuzstādīti 30 informējoši stendi, 40 aizlieguma zīmes, 12 metāla barjeras; 800 hateritorijas augsnes virskārta attīrīta no nesprāgušās munīcijas, atjaunoti 350 ha virsāju,pļavu un purvu biotopu, veikti saldūdens biotopu atjaunošanas darbi Mazuikas ezerā,nodrošinātas regulāras patruļas teritorijā, lai novērstu dabas aizsardzības prasībunovēršanu, izstrādāta monitoringa programma, ko īstenos militārpersonas, lai teritorijālaicīgi konstatētu apdraudējumu aizsargājamām sugām un biotopiem un varētu veiktprofilaktiskus pasākumus.Projekta „Inovatīva pieeja EMAS (Vides pārvaldības sistēmas) ieviešanā jauno EiropasSavienības dalībvalstu pašvaldībās” ietvaros 7 Latvijas pašvaldībās (Daugavpilspilsētas dome, Naujenes pagasta padome, Līvbērzes pagasta padome, Bērzes pagastapadome, Glūdas pagasta padome, Preiļu novada dome, Vārkavas pagasta padome)EMAS sistēmas tika veiksmīgi verificētās un reģistrētas ES EMAS reģistrā. Pateicotiesprojektam šobrīd Latvijā ir 10 vietējie EMAS konsultanti un 2 vietējie verifikatori. Projektāgūtā pieredze ir apkopota un publicēta rokasgrāmatā „EMAS pašvaldībām: vadlīnijasieviešanai soli pa solim”.26

2007-2008 ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀMProjekta „Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā „Rāzna”” ietvaros iekartēti 14Eiropas direktīvas par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību(92/43/EEC) 1.pielikuma biotopi. Rāznas ezera eitrofikācijas samazināšanai un zivjunārsta vietu paplašināšanai un saglabāšanai tika veikta niedru pļaušana 38 ha platībā.Teritorijas ilgtspējīgai attīstībai tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kura uzdevumsir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citasintereses, tā lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Projekta gaitā tika ieviesta arīĢIS bāzēta vides informācijas pārvaldības sistēma.Projekta „Biotopu apsaimniekošanas pilnveidošana Natura 2000 teritorijā – Vestienasaizsargājamo ainavu apvidū” ietvaros izstrādāts dabas aizsardzības plāns dabasliegumam „Kāla ezera salas”, ir izvēlētas 5 saimniecības, kur notiek agrovides plānuizstrāde, plāns izstrādāts – saimniecībai “Ramļēni” (Ērgļu novads), ~40 ha platībāatjaunoti dabiskie un pusdabiskie (semi-natural) zālāji, svešzemju sugu izplatībaierobežota ~32 ha platībā, 2007. gadā tika izveidotas 3 dabas takas (2 takas pie Talejasezera un viena taka Gaiziņkalnā blakus Gaiziņa virsotnei) un 3 atpūtas vietas pie katrasdabas takas, 2008. gadā tika uzsākta 2 dabas taku izbūve – viena pie Viešūra ezera,viena taka pie Pulgošņa ezera.INTERREG līdzfinansēto projektu īstenošanaAr INTERREG atbalstu tika īstenoti 3 dabas aizsardzības projekti – „Piekrastesilgtspējība kā izaicinājums”, „Ziemeļlivonijas piekrastes reģiona iniciatīva pārrobežassociālekonomiskajai attīstībai” un „Pārrobežu aizsargājamo teritoriju saskaņotasapsaimniekošanas monitoringa veicināšana Ziemeļlivonijas teritorijā kā atbalsts vietējaiattīstībai”.Projektā „Piekrastes ilgtspējība kā izaicinājums” efektīvai vides pārvaldībai vietējā līmenītika izveidota sabiedrības atbalsta sistēma 15 vietējās pašvaldībās, nodibināta vienanevalstiska organizācija – „Svētupes ielejas apsaimniekošanas asociācija” un izveidotspētījumu centrs Vecsalacā. Tika noorganizēti seši pieredzes apmaiņas braucieni uzLietuvu, Igauniju un Somiju, kuros līdztekus Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta (ZBR)darbiniekiem piedalījās arī vairāk nekā 40 ZBR teritorijas aktīvākie zemnieki, bibliotekāriun skolotāji.Projekta „Pārrobežu aizsargājamo teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas monitoringaveicināšana Ziemeļlivonijas teritorijā kā atbalsts vietējai attīstībai” laikā veikta 30 hastraujteču un nārsta vietu atjaunošana un uzlabošana Salacā un Jaunupē. Salacā nosagāzumiem upē atbrīvota 5 ha plaša teritorija. Apjomu ziņā tā ir lielākā lašveidīgozivju dzīves apstākļus uzlabojošā aktivitāte visā Austrumbaltijā. Izveidota modernapētnieciskā laboratorija ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu ķīmisko un bioloģiskoanalīžu veikšanai. Lai nodrošinātu zivju bioloģisko resursu aizsardzību, izstrādātatehniskā dokumentācija ceļa atjaunošanai Salacas Dabas parkā. Vecsalacā izveidotsmācību objekts ūdens bioloģisko resursu iepazīšanai.Projekta „Ziemeļlivonijas piekrastes reģiona iniciatīva pārrobežas sociālekonomiskajaiattīstībai” ietvaros, sadarbojoties ar starptautiskajiem ekspertiem ir izstrādāta pārrobežuteritorijas Tūrisma attīstības stratēģija, ietverot arī ekotūrisma komponenti. Projekts ir27

ZIŅOJUMS PAR VIDES INVESTĪCIJĀM 2007-2008veicinājis pārrobežu aizsargājamo teritoriju un vietējo pašvaldību ciešāku sadarbību.Izveidota pārrobežu dabas un kultūrvides objektu karte. Izstrādāti informatīvie materiāliun uzlabota Tūrisma informācijas centra struktūra.Vides aizsardzības fonda atbalstsVides aizsardzības fonds 2007. un 2008. gadā atbalstījis dabas aizsardzības pasākumus,piešķirot līdzekļus atbilstoši projektu vadlīnijas „Dabas un bioloģiskās daudzveidībasaizsardzība” nosacījumiem, zivju aizsardzībai un kompensāciju izmaksām par migrējošoputnu un nemedījamo dzīvnieku izraisītajiem postījumiem. Projektu vadlīnijas „Dabas unbioloģiskās daudzveidības aizsardzība” ietvaros divos gados atbalstīti 83 projekti, kuriemfonds piešķīris 1,085 milj. latu. Zivju aizsardzības pasākumiem fonds piešķīris 0,359milj. latu, kompensācijās par migrējošo putnu un nemedījamo dzīvnieku izraisītajiempostījumiem izmaksāti 0,396 milj. latu.Dabas aizsardzības pārvaldei, Gaujas Nacionālā parka administrācijai, Ķemeru Nacionālāparka administrācijai, Slīteres Nacionālā parka administrācijai, Teiču Dabas rezervātaadministrācijai, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijai, Rāznas nacionālāparka administrācijai, valsts aģentūrai ”Nacionālais botāniskais dārzs”, valsts aģentūrai„Latvijas dabas muzejs”, Latvijas Hidroekoloģijas institūtam dabas aizsardzības plānuieviešanai un dabas aizsardzības institūciju administratīvās kapacitātes celšanai fondspiešķīris finansējumu 2,066 milj. latu apmērā. Kopumā dabas aizsardzībai un bioloģiskāsdaudzveidības saglabāšanai, ja neskaita izglītības un izdevējdarbības pasākumus, nofonda līdzekļiem divos gados piešķirti 3,9 milj. latu.Investīcijas radiācijas drošībāFinansējumu radiācijas drošības pasākumu īstenošanai 2007. un 2008. gadā nodrošinājano valsts budžeta un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Finansiālu atbalstusniedza arī ASV Enerģijas departaments un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.Latvijas valdība ieguldīja 0,353 milj. latu kodoldegvielas pārstrādes rezultātā radušosradioaktīvo atkritumu apglabāšanai Krievijas Federācijā, kā arī Nacionālā ciklotronaun radionuklīdu ražotnes koncesijas piešķiršanas nosacījumu izstrādei (0,1 milj.LVL), kas iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai. Vides aizsardzības fonds 2007.un 2008. gadā piešķīris finansējumu 0,166 milj. latu apmērā maksājumu veikšanaiBaldones pašvaldībai par radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu tās teritorijā, radioaktīvoatkritumu glabātavas “Radons” elektroapgādes drošības paaugstināšanai, radioaktīvoatkritumu avārijas grupas materiāli tehniskās bāzes modernizēšanai un Nacionālādaudzfunkcionālā ciklotrona centra tehniskā projekta atbilstības izvērtēšanai.Lietotās kodoldegvielas izvešanas sagatavošanas darbus un kodoldegvielas izvešanuuz Krievijas Federāciju finansēja ASV Enerģijas departaments, kas piešķīris finansējumu3,40 milj. latu apmērā. 2008. gadā ASV Enerģijas departaments investēja arī 0,1 milj.latu radioaktīvo atkritumu glabātavas „Radons” drošības uzlabošanai.Starptautiskā atomenerģijas aģentūra 2007. un 2008. gadā Salaspils kodolreaktoralikvidēšanai nepieciešamās aparatūras iegādei apstiprinājusi finansējumu 0,16 milj. latuapmērā.28