Latvijas paÅ¡valdÄ«bu, nevalstisko organizÄciju un augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas ...
Latvijas paÅ¡valdÄ«bu, nevalstisko organizÄciju un augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas ...
Latvijas paÅ¡valdÄ«bu, nevalstisko organizÄciju un augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
INTERREG IVC projekta„Starpreģionālās partnerības platforma”(IPP - Interregional Partnership Platform)ziņojums<strong>Latvijas</strong> pašvaldību, <strong>nevalstisko</strong>organizāciju <strong>un</strong> augstākās izglītībasiestāžu dalība ES programmās <strong>un</strong>iniciatīvās2007-2010Valsts reģionālās attīstības aģentūra2011
SATURA RĀDĪTĀJSIevads............................................................................................................. 4ES programmas <strong>un</strong> iniciatīvas Latvijā.............................................................. 5Vide <strong>un</strong> teritoriālā sadarbība....................................................................................................................... 5Eiropas Savienības finansēšanas programma Inteliģenta enerģija Eiropai (IEE) ............................................. 5LIFE+ ................................................................................................................................................................ 6Twinning (Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas kaimiņattiecību <strong>un</strong> partnerības instruments)......................................................................................................................................................................... 7Iga<strong>un</strong>ijas – <strong>Latvijas</strong> – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma ENPI ietvaros............................................ 8Iga<strong>un</strong>ijas – <strong>Latvijas</strong> pārrobežu sadarbības programma ................................................................................... 9<strong>Latvijas</strong>–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma .................................................................................... 10<strong>Latvijas</strong>-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma EKPI ietvaros .......................................... 11Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma 2007.–2013.gadam........................................... 12Starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC .................................................................................... 13Pilsētvides attīstības programmas URBACT................................................................................................... 14Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma ..................................................................... 15Zinātne <strong>un</strong> pētniecība.................................................................................................................................17Septītā ietvara programma pētniecībai <strong>un</strong> tehnoloģiskai attīstībai .............................................................. 17Visas Eiropas programma EUREKA ................................................................................................................ 18COST .............................................................................................................................................................. 19ESPON – Eiropas telpiskās plānošanas novērošanas tīkls.............................................................................. 20Uzņēmējdarbība <strong>un</strong> inovācija.....................................................................................................................21Uzņēmējdarbības <strong>un</strong> inovāciju apakšprogramma (Konkurētspējas <strong>un</strong> inovācijas programma) ................... 21Informācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikāciju tehnoloģiju politikas atbalsta apakšprogramma (Konkurētspējas <strong>un</strong>inovācijas programma) .................................................................................................................................. 22Brīvība, drošība <strong>un</strong> tiesiskums....................................................................................................................23Drošība <strong>un</strong> brīvību garantēšana .................................................................................................................... 23Solidaritāte <strong>un</strong> migrācijas plūsmas pārvaldība .............................................................................................. 25Daphne III 2007.-2013. .................................................................................................................................. 26Pamattiesības <strong>un</strong> tiesiskums ......................................................................................................................... 27PROGRESS 2007.-2013................................................................................................................................... 28Izglītība <strong>un</strong> apmācība .................................................................................................................................29eTwinning ...................................................................................................................................................... 29Ja<strong>un</strong>atne darbībā........................................................................................................................................... 30Comenius - ES Mūžizglītības programma ...................................................................................................... 31Leonardo da Vinci - ES Mūžizglītības programma ......................................................................................... 322
IEVADSValsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA), strādājot ar reģionālās attīstībasjautājumiem, vērtē ES programmas <strong>un</strong> iniciatīvas kā vienu no būtiskākajiem instrumentiemteritoriālās attīstības sekmēšanai. VRAA INTERREG IVC programmas projekta„Starpreģionālās partnerības platforma” ietvaros veica informācijas apkopošanu, iestāžuanketēšanu <strong>un</strong> analīzi par tām ES programmām <strong>un</strong> iniciatīvām, kurām Latvijā atrodasinformācijas centri, tehniskie sekretariāti vai kontaktp<strong>un</strong>kti, <strong>un</strong> veica pētījumu par <strong>Latvijas</strong>aktivitāti tajās ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās, kurās piedalās vairāk nekā viena partnervalsts.Projekta „Starpreģionālās partnerības platforma” galvenais mērķis ir uzlabot reģionuinovācijas kapacitāti, veicinot pašvaldību, plānošanas reģionu, inovācijas centru, biznesainkubatoru, attīstības aģentūru, pētniecības institūtu, augstākās izglītības <strong>un</strong> citu iestāžu <strong>un</strong>organizāciju dalību ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās. Lai sekmīgi varētu sasniegt noteiktosmērķus, ir svarīgi apzināt iestāžu <strong>un</strong> organizāciju viedokli par pieejamo informāciju,starptautiskās sadarbības nozīmīgumu, dalību projektos kavējošiem <strong>un</strong> veicinošiemfaktoriem, kā arī citiem jautājumiem.Lielākoties ES programmu <strong>un</strong> iniciatīvu kontaktp<strong>un</strong>ktu lomu veic valsts iestādes <strong>un</strong> touzdevums ir sekmēt informācijas izplatīšanu par iespējām <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iem projektiem pieejamofinansējumu.Pētījums tika veikts divās daļās:1. Iestāžu <strong>un</strong> organizāciju, kuras ir atbildīgas par kādu no ES programmām Latvijā,aptauja. Pētījuma gaitā tika apkopota informācija par ES programmu mērķiem,potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, iesniegto <strong>un</strong> apstiprināto projektu skaitu,labās prakses piemēriem, kā arī ierobežojošiem <strong>un</strong> veicinošiem faktoriem <strong>Latvijas</strong>iestāžu <strong>un</strong> organizāciju dalībai ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās.2. Pašvaldību, augstskolu <strong>un</strong> NVO aptauja, lai noskaidrotu šo mērķa grupu informētībupar iespējām piedalīties ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās, novērtētu līdzšinējo aktivitāti,kā arī saņemtu informāciju par to, kādās programmās vēlētos vai plāno piedalīties <strong>un</strong>kādi ir galvenie šķēršļi <strong>un</strong> ieteikumi dalības veicināšanai.Šajā ziņojumā ir apkopota informācija par laika periodu no 2007.-2010.gadam. Ņemot vērāto, ka dažādas iestādes apkopo informāciju atšķirīgā veidā, ziņojumā ietvertā informācija varatšķirties no citos iestāžu ziņojumos vai mājas lapās pieejamās informācijas.Ziņojums sniedz pārskatu par ES programmām <strong>un</strong> iniciatīvām Latvijā, minot īstenoto projektupiemērus, kā arī <strong>Latvijas</strong> iestāžu <strong>un</strong> organizāciju dalības pieredzi. Papildus informācija parziņojumā pieejamajām programmām <strong>un</strong> iniciatīvām pieejama pie norādītajāmkontaktpersonām. Pētījums balstīts uz VRAA <strong>un</strong> Tirgus <strong>un</strong> sabiedriskās domas pētījumucentra „SKDS” veiktās aptaujas datiem.4
ES PROGRAMMAS UN INICIATĪVAS LATVIJĀVIDE UN TERITORIĀLĀ SADARBĪBAProgrammas/iniciatīvasnosaukumsEIROPAS SAVIENĪBAS FINANSĒŠANAS PROGRAMMA INTELIĢENTAENERĢIJA EIROPAI (IEE)Darbības laiks 2007.-2013.Programmas mērķisIespējamie finansējumasaņēmējiProgrammas mērķis ir veicināt plašāku energoefektivitātespasākumu ieviešanu <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ojamo resursu izmantošanuEiropā - veicināt pētījumus, popularizēt atja<strong>un</strong>ojamās enerģijastehnoloģijas, biodegvielas izmantošanu <strong>un</strong> attīstīt ja<strong>un</strong>usenerģijas transportēšanas <strong>un</strong> glabāšanas veidus, kas ļautusamazināt enerģijas zudumus. 2011. gadā programmas kopējaisplānotais finansējums ir 67 miljoni eiro.Projektu īstenošanai var pieteikties jebkura valsts vai privātaorganizācija (juridiska persona), kura dibināta EiropasSavienības valstīs, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā <strong>un</strong> Horvātijā,kā arī starptautiskas organizācijas.Lai saņemtu finansējumu projekta īstenošanai, projektā jābūtiesaistītiem vismaz 3 partneriem no 3 dažādām valstīm, kurasvar saņemt programmas atbalstu. Maksimālais projektarealizācijas laiks ir 3 gadi (36 mēneši) <strong>un</strong> projektu budžetsparasti ir no 0,5 līdz 2,5 miljoniem eiro.<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsApstiprināti 55 projekti (1 projektā vadošais partneris)Ilgtspējīga biogāzes tirgus attīstība Centrālajā <strong>un</strong> Austrumeiropā(<strong>Latvijas</strong> partneris - Ekodoma)Enerģētikas ģenerāldirektorātsEkonomikas ministrija, Enerģētikas departaments, Enerģijasresursu <strong>un</strong> degvielas nodaļa<strong>Latvijas</strong> pārstāvis programmas vadības komitejā, kontaktp<strong>un</strong>ktsIng<strong>un</strong>a Ozoliņa, Ivo Lemšsing<strong>un</strong>a.ozolina@em.gov.lv , ivo.lemss@em.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67013175, 67013260Mājas lapas adresewww.em.gov.lv5
Programmas nosaukumsLIFE+Darbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts14 milj. EURLIFE+ programma sastāv no trim komponentiem:• LIFE+ dabas <strong>un</strong> bioloģiskās daudzveidības projekti uzlaboapdraudēto sugu <strong>un</strong> dzīvotņu aizsardzības statusu. Šīssadaļas projekti palīdz īstenot ES Putnu <strong>un</strong> Dzīvotņudirektīvas, Natura 2000 tīklu <strong>un</strong> ES mērķi apturētbioloģiskās daudzveidības izzušanu. Maksimālaislīdzfinansējums prioritāru sugu <strong>un</strong> dzīvotņu gadījumā varsasniegt 75%, bet citos gadījumos tas ir 50%.• LIFE+ vides politikas <strong>un</strong> pārvaldības projekti ir novatoriskivai eksperimentāli projekti politikas ideju, tehnoloģiju,metožu <strong>un</strong> instrumentu attīstīšanai dažādās jomās, tostarpgaisa, ūdens, atkritumu, klimata, augsnes <strong>un</strong>lauksaimniecības jomā. Šajā LIFE+ sadaļā tiek finansēti arīprojekti, kas uzlabo ES vides tiesību aktu īstenošanu, kaspaplašina zināšanu bāzi vides politikā <strong>un</strong> kas izstrādā videsinformācijas avotus, izmantojot monitoringu (tostarp mežumonitoringu). Projektu maksimālais līdzfinansējums ir 50%.• LIFE+ informācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijas projekti ietverkom<strong>un</strong>ikācijas <strong>un</strong> informētības paaugstināšanas kampaņaspar vides, dabas aizsardzības vai bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanas jautājumiem, kā arī projektus, kas ir saistīti armeža ug<strong>un</strong>sgrēku novēršanu (informētības paaugstināšana,īpašas mācības).LIFE+ finansē projektus, kas ir ES interesēs <strong>un</strong> nodrošina būtiskuieguldījumu LIFE+ vispārējā mērķa sasniegšanā; kas ir tehniski<strong>un</strong> finansiāli loģiski, praktiski realizējami <strong>un</strong> rada izdevumiematbilstošus ieguvumus.Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriEK atbildīgaisģenerāldirektorātsEiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas struktūras – publiskas<strong>un</strong>/vai privātas iestādes, dalībnieki <strong>un</strong> institūcijasIesniegti 18 projekti, apstiprināti 7 projekti (5 projektos –vadošais partneris)„Priekšlikumi vides politikai pamatojoties uz tūrisma vides,ekonomiskajiem <strong>un</strong> sociālajiem aspektiem Slīteres NP (Natura2000 teritorijā)”. (<strong>Latvijas</strong> partneris - LLTA „Lauku ceļotājs”)Vides ģenerāldirektorāts6
Kontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pasts<strong>Latvijas</strong> vides aizsardzības fonda administrācijaNacionālais kontaktp<strong>un</strong>ktsSandra Bērziņasandra.berzina@lvafa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67503310Mājas lapas adresewww.lvafa.gov.lvProgrammas/iniciatīvasnosaukumsPirmspievienošanāspalīdzības instrumenta(IPA) mērķisEiropas kaimiņattiecību<strong>un</strong> partnerībasinstrumenta (EKPI)mērķisIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriTWINNING (PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBAS INSTRUMENTS, EIROPASKAIMIŅATTIECĪBU UN PARTNERĪBAS INSTRUMENTS)Sniegt īpašu finansiālo mērķatbalstu kandidātvalstīm <strong>un</strong>iespējamajām kandidātvalstīm, <strong>un</strong> ierobežotu palīdzībuja<strong>un</strong>ajām dalībvalstīm, lai atbalstītu to centienus pilnveidotpolitiskās, ekonomiskās <strong>un</strong> institucionālās reformas. IPAatbalsta saņēmējvalstis iedalītas divās kategorijās:pievienošanās kandidātvalstis (Horvātija, Turcija <strong>un</strong> BijusīDienvidslāvijas Republika Maķedonija); potenciālāspievienošanās kandidātvalstis, kas atrodas Rietumbalkānos(Albānija, Bosnija <strong>un</strong> Hercegovina, Melnkalne, Serbija <strong>un</strong>Kosova)Instrumenta mērķis ir nodrošināt palīdzību labklājības <strong>un</strong> labukaimiņattiecību attīstībai, iesaistot ES <strong>un</strong> citas valstis <strong>un</strong>teritorijas (Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte,Gruzija, Izraēla, Jordānija, Krievijas Federācija, Libāna, Lībija,Maroka, Moldova, Palestīnas Rietumu apgabals <strong>un</strong> Gazassektors, Sīrija, T<strong>un</strong>isija, Ukraina)Valsts pārvaldes iestādes.Iesniegti 39 projekti (24 projektos vadošais partneris)Apstiprināti 5 projekti (4 projektos - vadošais partneris)„Nacionālās muitas administrācijas iekšējās izmeklēšanaskapacitātes konsolidēšana <strong>un</strong> uzlabošana”. (<strong>Latvijas</strong> partneris -VID Muitas pārvalde)„Atbalsts Azerbaidžānas zvejniecības produkcijas pārtikaskvalitātes <strong>un</strong> nekaitīguma nodrošināšanas tiesisko <strong>un</strong> tehniskoaspektu <strong>un</strong> sertifikācijas prasību pilnveidošanai”. (<strong>Latvijas</strong>partneris - Pārtikas <strong>un</strong> veterinārais dienests)EK atbildīgais Paplašināšanās ģenerāldirektorāts, Reģionālās politikas7
ģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsģenerāldirektorātsFinanšu ministrija Fiskālās politikas departaments EiropasSavienības finanšu nodaļaNacionālais kontaktp<strong>un</strong>ktsInga Pētersone - vecākā referenteInga.Petersone@fm.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67083869Mājas lapas adresewww.fm.gov.lvProgrammas nosaukums IGAUNIJAS – LATVIJAS – KRIEVIJAS PĀRROBEŽU SADARBĪBASDarbības laiks 2007.-2013.PROGRAMMA ENPI IETVAROSBudžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts47,7 milj. EUREiropas kaimiņattiecību <strong>un</strong> partnerības instrumenta ietvarossadarbības programmas mērķis ir izmantot plašā pierobežasreģiona potenciālu reģiona ekonomikas attīstībai, piesaistotinvestīcijas nodarbinātības <strong>un</strong> dzīves līmeņa celšanai.Programmai ir trīs prioritātes:1. Sociālekonomiskās attīstības veicināšana;2. Kopējie izaicinājumi;3. Cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana.Attiecināmās teritorijasLatvija: Latgale, Vidzeme, (Rīga <strong>un</strong> Pierīga kā papildus teritorijas)Iga<strong>un</strong>ija: Kirde-Eesti, Lõ<strong>un</strong>a-Eesti, Kesk-Eesti, (Põhja-Eesti kāpapildus teritorija)Krievija: Ļeņingradas apgabals, Pleskavas apgabals,SanktpēterburgaIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriValsts iestādes, vietējās <strong>un</strong> reģionālās iestādes vai to veidotasapvienības, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskajāmlīdzvērtīgas organizācijas, mazie vai vidējie uzņēmumi (tikaipirmās prioritātes ietvaros).Iga<strong>un</strong>ijas-<strong>Latvijas</strong>-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmasPirmais projektu uzsaukums tika izsludināts 2010. gada 23.augustā <strong>un</strong> noslēdzās 2010. gada 29. novembrī.Projekti pašlaik atrodas vērtēšanas stadijā8
EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsEiropas Ārējās darbības dienestsIga<strong>un</strong>ijas-<strong>Latvijas</strong>-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas2007. - 2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību <strong>un</strong> partnerībasinstrumenta ietvaros Apvienotais Tehniskais SekretariātsApvienotais tehniskais sekretariātsVineta Šnorevineta.snore@estlatrus.lvTālr<strong>un</strong>is 67509526Mājas lapas adresewww.estlatrus.euProgrammas nosaukumsIGAUNIJAS – LATVIJAS PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMADarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>aprakstsAttiecināmās teritorijas35,9 milj. EURGalvenais programmas mērķis ir veicināt Programmas teritorijasilgtspējīgu attīstību <strong>un</strong> ekonomisko konkurētspēju, panākotsaskaņotu pārrobežu pieeju ekonomiskai, sociālai <strong>un</strong> videsattīstībai <strong>un</strong> iesaistot vietējos iedzīvotājus <strong>un</strong> kopienas, kas no tāgūtu labumu. Programmas teritorijā ietilpst Iga<strong>un</strong>ijas reģioniLõ<strong>un</strong>a-Eesti <strong>un</strong> Lääne-Eesti, kā arī <strong>Latvijas</strong> - Kurzeme, Pierīga,Rīga <strong>un</strong> Vidzeme. Programma atbalsta projektus, kas vērsti uzpārrobežu līmenī risināmām problēmām <strong>un</strong> nes labumuProgrammas teritorijai.Latvijā: Kurzeme, Rīga, Pierīga <strong>un</strong> VidzemeIga<strong>un</strong>ijā: Lõ<strong>un</strong>a – Eesti <strong>un</strong> Lääne – Eesti reģioniIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriEK atbildīgaisģenerāldirektorātsPašvaldības <strong>un</strong> to izveidotās iestādes, valsts iestādes: nozaruministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes <strong>un</strong> to padotībāesošās iestādes, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskajāmlīdzvērtīgas organizācijas, privātie uzņēmumi(komercsabiedrības). Programmas finansējums - 50-85%.Iesniegti 183 projekti (118 projektos - vadošais partneris);Apstiprināts 51 projekts (26 projektos - vadošais partneris).„Ar velosipēdu pa Vidzemi <strong>un</strong> Dienvidiga<strong>un</strong>iju” (<strong>Latvijas</strong>partneris - Vidzemes Tūrisma asociācija)Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāts9
Iestāde <strong>un</strong> statuss Iga<strong>un</strong>ijas – <strong>Latvijas</strong> pārrobežu sadarbības programmasinformācijas p<strong>un</strong>kts Rīgā (nacionālais kontaktp<strong>un</strong>kts)Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrija (nacionālāatbildīgā iestāde)Kontaktpersona Liene Ābola - programmas konsultante (nacionālaiskontaktp<strong>un</strong>kts)Rasma Rozenberga – informācijas menedžere (nacionālaiskontaktp<strong>un</strong>kts)Arina Andreičika - Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstībasministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktoreE-pasts liene.abola@estlat.eu; rasma.rozenberga@estlat.eu;arina.andreicika@varam.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67350612, 67377230, 67026539Mājas lapas adresewww.estlat.eu; www.varam.gov.lvProgrammas nosaukumsLATVIJAS–LIETUVAS PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMADarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>aprakstsAttiecināmās teritorijas60 milj. EURProgrammas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu <strong>un</strong> vienlīdzīgusociālekonomisko attīstību <strong>Latvijas</strong> - Lietuvas pierobežasreģionos, lai sekmētu to konkurētspēju ekonomikas <strong>un</strong>uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī veidot pievilcīgu vididzīvošanai <strong>un</strong> tūrismam.Latvijā: Kurzeme, Zemgale, LatgaleLietuvā: Klaipēda, Telši, Šauļi, Panevēža, Utena, Kauņa (kāpapildus teritorija)Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriPašvaldības <strong>un</strong> to izveidotās iestādes, valsts iestādes: nozaruministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes <strong>un</strong> to padotībāesošās iestādes, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskajāmlīdzvērtīgas organizācijasIesniegti 885 projekti (184 projektos - vadošais partneris, 501projektā – projekta partneris);Apstiprināti 77 projekti (37 projektos - vadošais partneris, 40projektos – projekta partneris)."LATLIT TRAFFIC". (<strong>Latvijas</strong> partneris (vadošais) - Eiroreģiona"Ezeru zeme" <strong>Latvijas</strong> birojs)10
"Natural Sciences" (<strong>Latvijas</strong> partneris (vadošais) – Ventspilspilsētas domes Izglītības pārvalde)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsReģionālās attīstības ģenerāldirektorātsValsts reģionālās attīstības aģentūra, ES Teritoriālās sadarbībasprogrammu birojsApvienotais tehniskais sekretariātsLaura Melneinfo@latlit.euTālr<strong>un</strong>is 67350610Programmas nosaukumsDarbības laiks 2007.-2013.LATVIJAS-LIETUVAS-BALTKRIEVIJAS PĀRROBEŽU SADARBĪBASPROGRAMMA EKPI IETVAROSBudžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts46,6 milj. EURProgrammas vispārējais stratēģiskais mērķis ir veicināt <strong>Latvijas</strong>,Lietuvas <strong>un</strong> Baltkrievijas robežu reģionu teritoriālo kohēziju,nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību <strong>un</strong> ekonomisko <strong>un</strong>sociālo labklājību, kā arī veicināt starpkultūru dialogu <strong>un</strong> kultūrudaudzveidību.Programma finansē darbības, kurām ir skaidri izteikts pārrobežuraksturs vai arī ir nolūks tādu saglabāt, <strong>un</strong> risina tikai tādusjautājumus, kuru risināšanā jāiesaista vismaz divas robežpuses.Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā <strong>un</strong>tās statussPašvaldības <strong>un</strong> to izveidotās iestādes, valsts iestādes: nozaruministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes <strong>un</strong> to padotībāesošās iestādes, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskajāmlīdzvērtīgas organizācijas.Iesniegti 110 projekti (26 projektos – vadošais partneris);Apstiprināti 18 projekti (7 projektos - vadošais partneris)Eiropas Ārējās darbības dienestsApvienotā tehniskā sekretariāta <strong>Latvijas</strong> (Daugavpils) filiāle –kontaktp<strong>un</strong>ktsVides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrija (nacionālāatbildīgā iestāde)KontaktpersonaLolita Čepurnaja – informācijas speciāliste11
Arina Andreičika - Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstībasministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktoreE-pastslolita.cepurnaja@enpi-cbc.eu;daugavpils@enpi-cbc.eu; arina.andreicika@varam.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 65420977, 67026539Mājas lapas adresewww.enpi-cbc.eu, www.varam.gov.lvProgrammas nosaukums2007.–2013.GADAMDarbības laiks 2007.-2013.CENTRĀLĀ BALTIJAS JŪRAS REĢIONA INTERREG IV A PROGRAMMABudžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>aprakstsKopējais programmas budžets ir 96 milj. EUR, no kura 52,5 milj.EUR ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas budžets.Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma2007.–2013.gadam programma sastāv no kopējās CentrālāBaltijas jūras reģiona programmas <strong>un</strong> divāmapakšprogrammām: Dienvidsomijas-Iga<strong>un</strong>ijas apakšprogramma<strong>un</strong> Arhipelāga <strong>un</strong> salu apakšprogramma. Latvija piedalās tikaikopējā Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā.Programma no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiemfinansē pārrobežu sadarbības projektus, kuri veicina vides,ekonomiskās izaugsmes, kā arī pievilcīgas <strong>un</strong> dinamiskaskopienas veidošanos starp Iga<strong>un</strong>ijas, <strong>Latvijas</strong>, Zviedrijas <strong>un</strong>Somijas, ietverot Ālandu salas, reģioniem.Programma ietver trīs prioritātes:• Droša <strong>un</strong> veselīga vide (prioritātes mērķis ir aizsargāt <strong>un</strong>uzlabot kopējo vidi, īpašu uzmanību pievēršot Baltijasjūrai);• Ekonomiski konkurētspējīgs <strong>un</strong> inovatīvs reģions (prioritātekoncentrējas uz vispārēju Programmas teritorijasekonomikas attīstības <strong>un</strong> konkurētspējas veicināšanu);• Pievilcīgas <strong>un</strong> dinamiskas kopienas (prioritāte koncentrējasuz labākas dzīves vides radīšanu Programmas teritorijasiedzīvotājiem).Iespējamie finansējumasaņēmējiNacionālās (valsts), reģionālās <strong>un</strong> vietējās pašvaldības <strong>un</strong>iestādes, sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas, NVO.Privātais sektors var piedalīties projektos ar savu finansējumutikai ierobežotos gadījumos.<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze Iesniegti 127 projekti (42 projektos - vadošais partneris, 8512
2007.-2010.gadāprojektos – projekta partneri);Apstiprināti 53 projekti (20 projektos - vadošais partneris, 33projektos – projekta partneris).Īstenoto projektu piemēriEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā <strong>un</strong>statussProjekts „Mūzika visiem”. Projekta īstenotāji - Rīgas domesIzglītības, kultūras <strong>un</strong> sporta departaments (Latvija) sadarbībā ar„Resonaari” speciālo mūzikas skolu (Somija) <strong>un</strong> Tolaram fondu(Iga<strong>un</strong>ija).Reģionālās attīstības ģenerāldirektorātsValsts reģionālās attīstības aģentūra, ES Teritoriālās sadarbībasprogrammu birojs, Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV Aprogrammas 2007.–2013.gadam Apvienotā tehniskāsekretariāta Rīgas Informācijas p<strong>un</strong>ktsVides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrija (nacionālāatbildīgā iestāde) - Apvienotais tehniskais sekretariāts/Rīgasinformācijas p<strong>un</strong>ktsVides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrija (nacionālāatbildīgā iestāde)KontaktpersonaIlze Geriņa – informācijas p<strong>un</strong>kta vadītājaArina Andreičika - Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstībasministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktoreE-pastsilze.gerina@centralbaltic.eu; arina.andreicika@varam.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67350647, 67026539Mājas lapas adresewww.centralbaltic.eu, www.varam.gov.lvProgrammas nosaukumsSTARPREĢIONU SADARBĪBAS PROGRAMMA INTERREG IVCDarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts411 milj. EURProgrammas mērķis ir atbalstīt reģionālās attīstības politikuinovāciju, zināšanu ekonomikas, vides <strong>un</strong> risku novēršanasjomās, kā arī veicināt Eiropas ekonomisko modernizāciju <strong>un</strong>konkurētspējas palielināšanos. Programmā ir trīs prioritātes:• Inovācijas <strong>un</strong> zināšanu ekonomika;• Vide <strong>un</strong> risku novērtēšana;13
• Prioritāte - Tehniskā palīdzībaIespējamie finansējumasaņēmējiAttiecināmā teritorija<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriValsts, reģionālās <strong>un</strong> vietējās pašvaldības <strong>un</strong> iestādes,sabiedriskām līdzvērtīgās organizācijas <strong>un</strong> to apvienības.Visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, Norvēģija <strong>un</strong> ŠveiceIesniegti 75 projektiApstiprināti 12 projekti (1 projektā vadošais partneris)Radošās metropoles. Sabiedriskā politika <strong>un</strong> instrumenti radošoindustriju atbalstam (Rīgas dome)Starpreģionālās partnerības platforma (Valsts reģionālāsattīstības aģentūra)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaReģionālās attīstības ģenerāldirektorātsVides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrijaNacionālā atbildīgā iestādeArina AndreičikaNicolas Singer (programmas sekretariāts Francijā)E-pastsArina.Andreicika@varam.gov.lvNicolas.Singer@interreg4c.euTālr<strong>un</strong>is +371 67026539+33 328 144 121 (programmas sekretariāts Francijā)Mājas lapas adresewww.varam.gov.lv; www.interreg4c.euProgrammas nosaukumsPILSĒTVIDES ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS URBACTDarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts68,89 milj. EURProgrammas mērķis ir uzlabot ilgtspējīgas, integrētas pilsētuattīstības politikas efektivitāti Eiropā, lai īstenotu Lisabonas <strong>un</strong>Gēteborgas stratēģijas.Programmā ir trīs prioritātes:Pilsētas – izaugsmes <strong>un</strong> nodarbinātības instrumentsPievilcīgas <strong>un</strong> sociāli vienotas pilsētas14
Tehniskā palīdzībaIespējamie finansējumasaņēmējiAttiecināmās teritorijas<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāPilsētas, valsts <strong>un</strong> reģionālās nozīmes iestādes, kuru darbība irtieši saistīta ar pilsētvides problēmu risināšanu; augstskolas <strong>un</strong>pētniecības centri, kuru darbība ir tieši saistīta ar pilsētvidesproblēmu risināšanu..Visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, Norvēģija <strong>un</strong> ŠveiceApstiprināti 3 projekti (neviens nav vadošais partneris)Īstenoto projektu piemēri „Kopā, veidojot līdzatbildīgas teritorijas” (<strong>Latvijas</strong> partneris –Salaspils novada dome)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaReģionālās attīstības ģenerāldirektorātsVides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrijaNacionālā atbildīgā iestādeArina AndreičikaRaffaele Barbato (programmas sekretariāts Francijā)E-pastsArina.Andreicika@varam.gov.lvr.barbato@urbact.euTālr<strong>un</strong>is +371 67026539+ 33(0)149174752 (programmas sekretariāts Francija)Mājas lapas adresewww.varam.gov.lv; www.urbact.lvProgrammas nosaukumsBALTIJAS JŪRAS REĢIONA TRANSNACIONĀLĀS SADARBĪBAS PROGRAMMADarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts293,22 milj. EURProgrammas mērķis ir veicināt transnacionālo attīstību, laiizveidotu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu <strong>un</strong> teritoriāli vienotoBaltijas jūras reģionu.Programmā ir četras prioritātes:• Inovāciju sekmēšana visā Baltijas jūras reģionā;• Baltijas jūras reģiona iekšējās <strong>un</strong> ārējās pieejamībasuzlabošana;15
• Baltijas jūras kā kopējā resursa pārvaldība;• Pievilcīgas <strong>un</strong> konkurētspējīgas pilsētas <strong>un</strong> reģioni.Iespējamie finansējumasaņēmējiValsts, reģionālās <strong>un</strong> vietējās pašvaldības <strong>un</strong> iestādes;sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas; apvienības, ko veidoviena vai vairākas reģionālās vai vietējās pašvaldības;apvienības, ko veido viena vai vairākas sabiedriskajāmlīdzvērtīgas organizācijas.Privātais sektors var piedalīties projektos ar savu finansējumu.Jāpiedalās vismaz trim partneriestādēm no vismaz trim valstīm.Attiecināmā teritorija<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā <strong>un</strong>statuss11 ES dalībvalstis: Dānija, Zviedrija, Somija, Iga<strong>un</strong>ija, Latvija,Lietuva, Polija, atsevišķie Vācijas reģioni (Berlin, Brandenburg,Bremen, Hamburg, Mecklenburg-Vorpommern, Schleswig-Holstein <strong>un</strong> Niedersachsen Länder (tikai NUTS II līmeņa teritorijaRegier<strong>un</strong>gsbezirk Lüneburg), kā arī Norvēģija, Baltkrievija <strong>un</strong>atsevišķie Krievijas reģioni (Sanktpēterburga <strong>un</strong> Ļeņingradasapgabals, Karēlijas Republika, Kaļiņingradas apgabals,Murmanska, Novgoroda <strong>un</strong> Pleskava; projektiem, kur iesaistītsBarenca jūras reģions, ir paredzēta arī sadarbība arArhangeļskas apgabalu, Komi Republiku <strong>un</strong> NenetskasAutonomo apgabalu).Apstiprināti 53 projekti (2 projektos vadošais partneris)„Sabiedriskās enerģijas alternatīvas - ilgtspējīgas enerģijasstratēģijas - iespēja reģionu attīstībai” (Rīgas tehniskā<strong>un</strong>iversitāte, Krāslavas novada dome)Reģionālās attīstības ģenerāldirektorātsValsts reģionālās attīstības aģentūra, ES Teritoriālās sadarbībasprogrammu biroja Baltijas jūras reģiona transnacionālāssadarbības programmas Apvienotais tehniskais sekretariātaRīgas birojsVides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrija (nacionālāiestāde)KontaktpersonaVineta Grieķere - Apvienotais tehniskais sekretariāta birojavadītāja16
Arina Andreičika - Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstībasministrijas Attīstības instrumentu departamenta direktoreE-pastsvineta.griekere@eu.baltic.net; arina.andreicika@varam.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67357373, 67026539Mājas lapas adresehttp://eu.baltic.net/ , www.varam.gov.lvZINĀTNE UN PĒTNIECĪBAProgrammas nosaukums SEPTĪTĀ IETVARA PROGRAMMA PĒTNIECĪBAI UN TEHNOLOĢISKAIATTĪSTĪBAIDarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamIespējamie finansējumasaņēmēji53,2 mlrd. EUR (ieskaitot EURATOM)Fiziskas <strong>un</strong> juridiskas personas (<strong>un</strong>iversitātes, pētnieciskieinstitūti <strong>un</strong> centri, mazie <strong>un</strong> vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi,valstiskas institūcijas, nevalstiskas organizācijas, starptautiskasorganizācijas u.c.)Dažādās apakšprogrammās <strong>un</strong> dažādiem finansējumasaņēmējiem dalības <strong>un</strong> finansēšanas nosacījumi atšķirasProgrammas mērķis<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriStiprināt ES rūpniecības zinātnisko <strong>un</strong> tehnoloģisko bāzi;veicināt ES starptautisko konkurētspēju; sekmēt ES pētniecību.Iesniegti 642 projekti (no tiem 192 vadošais partneris)Apstiprināti 145 projekti (no tiem 32 vadošais partneris)„<strong>Latvijas</strong> Valsts Koksnes Ķīmijas Institūta pētnieciskā potenciālarealizēšana Eiropas Pētniecības telpā (WOOD-NET)” (<strong>Latvijas</strong>partneris - <strong>Latvijas</strong> Valsts Koksnes Ķīmijas Institūts„Kvantu datorika” (<strong>Latvijas</strong> partneris – <strong>Latvijas</strong> Universitāte)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāZinātnes ģenerāldirektorātsStudiju <strong>un</strong> zinātnes administrācija (Nacionālā kontaktp<strong>un</strong>ktadaļa)Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju <strong>un</strong>inovāciju departaments (par projektiem, kas saņem valstsatbalstu)Iestāde <strong>un</strong> tās statussKontaktpersonaNacionālie kontaktp<strong>un</strong>ktiInga Šīrante - Studiju <strong>un</strong> zinātnes administrācija17
Iveta Murāne - Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijaE-pastsnkp@sza.gov.lv, iveta.murane@izm.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67227151, 67047832Mājas lapas adresewww.sza.gov.lv; www.izm.gov.lvProgrammas nosaukumsDarbības laiksBudžets periodamVISAS EIROPAS PROGRAMMA EUREKAProgramma tika uzsākta 1985.gadāNav kopēja, centralizēta programmas budžeta. Budžets veidojasno dalībvalstu nacionālajiem finansējumiem savas valstsdalībniekiem.<strong>Latvijas</strong> nacionālais finansējums EUREKA projektu dalībniekiemno <strong>Latvijas</strong> 2007. – 2013. g. periodā vidēji ir Ls150 000 gadā.Programmas apraksts <strong>un</strong>mērķisEUREKA ir starptautiska programma, kas radusies kā politiskainiciatīva Eiropas valstu sadarbības veicināšanai inovatīvu civilotehnoloģiju pētīšanas, izstrādes <strong>un</strong> ieviešanas jomā galvenokārtmazajos <strong>un</strong> vidējos uzņēmumos.Veicinot ciešāku sadarbību starp zinātniskajām institūcijām <strong>un</strong>uzņēmumiem augsto tehnoloģiju jomā, sekmēt Eiropasrūpniecības attīstību <strong>un</strong> dalībvalstu tautsaimniecībasproduktivitāti, konkurētspēju <strong>un</strong> ilgtspēju.EUREKA programmā ES piedalās kā organizācija.Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriLatvijā: zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskāinstitūcija, kā arī jebkura mazā vai vidējā komercsabiedrība, kasir juridiska persona <strong>un</strong> ir reģistrēta LR komercreģistrā.Kopā iesniegti 18 projekti (no tiem 13 vadošais partneris)Apstiprināti 15 projekti (no tiem 12 vadošais partneris)E! 2618 RENEWFOAMS "Poliuretāna putuplastu ražošana noatja<strong>un</strong>ojamiem dabīgiem materiāliem". Projektā tika izstrādātavidei draudzīgu bezfreona poliuretāna putuplastu iegūšanas noatja<strong>un</strong>ojamām, vietējām <strong>Latvijas</strong> izejvielām – rapšu, tallu u.c.eļļām tehnoloģija.E! 4443 INNODISP CONCRETE „Ja<strong>un</strong>a betona kompozīta izstrāde<strong>un</strong> atbilstošā tehnoloģija rūpnieciskajām grīdām”Projektā tika izstrādāti <strong>un</strong> pētīti ja<strong>un</strong>i pildītie betonu kompozītiemateriāli ar mērķi tos izmantot rūpniecisko grīdu izgatavošanā.E! 6240 PLANTCOSMEHEL „Ja<strong>un</strong>u produktu izveide no augu18
materiāliem veselības uzlabošanai <strong>un</strong> kosmētikai”. Melno upeņu<strong>un</strong> plašāk audzēto Japānas cidoniju kultivāru pārstrādesblakusproduktu bioloģiskās aktivitātes novērtēšana.Kontaktiestāde LatvijāIzglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju <strong>un</strong>inovāciju departaments (Projektu iesniegšana, informācija parprojektiem, kas saņem valsts atbalstu).<strong>Latvijas</strong> Zinātņu akadēmija, Eiropas programmu centrs(vispusīga informācija <strong>un</strong> palīdzība, t. sk. par projektusagatavošanu).Iestādes statussIZM – Nacionālā finansējošā institūcijaLZA EPC – Nacionālais projektu koordinācijas centrsKontaktpersona Iveta Murāne: iveta.murane@izm.gov.lv, 67047832Ilze Beverte: beverte@edi.lv, 29464250Mājas lapas adresewww.izm.gov.lv; www.lza.lvProgrammas nosaukumsDarbības laiksBudžets periodamProgrammas apraksts <strong>un</strong>mērķisIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2008.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriCOST2006..-2013 (programma uzsākta 1971.gadā)250 milj. EURCOST ir starpvaldību starptautiskās sadarbības atbalstaprogramma, kas izveidota, lai Eiropas līmenī atbalstītuzinātnieku , kas realizē nacionāli finansētus pētījumu projektus,sadarbību dažādās zinātnes <strong>un</strong> tehnoloģijas attīstības jomās.Programmas mērķis ir atbalstīt galvenokārt pirms-konkurencespētniecību, kā arī pētījumus, kas risina aktuālas sabiedrībasproblēmas.ZinātniekiApstiprināti 54 projekti (no tiem 1 vadošais partneris-projektakoordinators)Projekti, kas saņem valsts atbalstu: akcija TU0802 „Nextgeneration cost ffective phase change materials for increasedenergy efficiency in renewable energy systems in buildings”(Dr.Diāna Bajāre, Dr.Aleksands Korjakins, Rīgas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāte)Akcija E54 „Characterisation of the fine structure and propertiesof papermaking fibres using new technologies” (akcijaskoordinators Dr.Arnis Treimanis, <strong>Latvijas</strong> Valsts koksnes ķīmijas19
institūts)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāZinātnes ģenerāldirektorāts<strong>Latvijas</strong> Zinātņu akadēmija, Eiropas programmu centrs (parapstiprinātajām akcijām-projektiem)Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju <strong>un</strong>inovāciju departaments (par akcijām, kam piešķirts valstslīdzfinansējumsIestādes statussKontaktp<strong>un</strong>ktsKontaktpersona Iveta Murāne, iveta.murane@izm.gov.lv, tel. 67047832Maija B<strong>un</strong>dule, maija.b<strong>un</strong>dule@lza.lv, tel. 67227790Mājas lapas adresewww.izm.gov.lv; www.lza.lvProgrammas nosaukumsBudžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>aprakstsIespējamie finansējumasaņēmējiAttiecināmā teritorija<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāESPON – EIROPAS TELPISKĀS PLĀNOŠANAS NOVĒROŠANAS TĪKLS293,22 milj. EURESPON tīkls tikai izveidots 2002. gadā, lai atbalstītu politikas <strong>un</strong>Eiropas zinātniskās sabiedrības veidošanu teritoriālās attīstības<strong>un</strong> telpiskās plānošanas jomā. Tā galvenais mērķis ir palielinātinformācijas <strong>un</strong> zināšanu apjomu par teritoriālajām vienībām,tendencēm <strong>un</strong> politiku ietekmēm EiropāNacionālās (valsts), reģionālās <strong>un</strong> vietējās pašvaldības <strong>un</strong>iestādes, sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas, apvienības,ko veido viena vai vairākas reģionālās vai vietējās pašvaldības,apvienības, ko veido viena vai vairākas sabiedriskajāmlīdzvērtīgas organizācijasVisas ES dalībvalstis, kā arī partnervalstis – Islande, Lihtenšteina,Norvēģija <strong>un</strong> Šveice, kas piedalās ar līdzfinansējumu.Apstiprināti 3 projektiĪstenoto projektu piemēri „Lauku reģionu potenciāls (PURR)” (<strong>Latvijas</strong> partneris -Vidzemes augstskola)„Ziemeļu-Baltijas dialogi par telpiskās plānošanas starptautiskoperspektīvu” (Baltic dialogues on transnational perspectives inspatial planning - NORBA)” (<strong>Latvijas</strong> partneris – Valsts reģionālāsattīstības aģentūra)„ESPON konceptu kapitalizācija <strong>un</strong> izplatīšana” (Capitalisationand Dissemination of ESPON concepts - CaDEC) (<strong>Latvijas</strong>20
partneris – Valsts reģionālās attīstības aģentūra)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsReģionālās politikas ģenerāldirektorātsValsts reģionālās attīstības aģentūraKontaktp<strong>un</strong>ktsGirts.Lejins@vraa.gov.lv; Zane.Lescinska@vraa.gov.lvGirts.Lejins@vraa.gov.lv; Zane.Lescinska@vraa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67079032; 67079025Mājas lapas adresewww.vraa.gov.lv ; www.espon.euUZŅĒMĒJDARBĪBA UN INOVĀCIJAProgrammas/iniciatīvasnosaukumsUZŅĒMĒJDARBĪBAS UN INOVĀCIJU APAKŠPROGRAMMA(KONKURĒTSPĒJAS UN INOVĀCIJAS PROGRAMMA)Darbības laiks 2007.-2013.Programmas mērķisVeicināt Eiropas uzņēmumu, īpaši mazo <strong>un</strong> vidējo uzņēmumu(MVU), konkurētspēju <strong>un</strong> sekmēt inovāciju.Programmas ietvaros tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi,ar kuru palīdzību dalībvalstīm tiek sniegts gan tiešs finansiālsatbalsts, gan arī dalībvalstis iegūst netiešu atbalstu, piem.,Eiropas mazo <strong>un</strong> vidējo uzņēmumu nedēļa, kas kopš2009.gada norisinās visās dalībvalstīs kā informatīva kampaņa,<strong>un</strong> kuras mērķis ir nodrošināt informāciju par ES <strong>un</strong> nacionāloinstitūciju piedāvāto atbalstu MVU, popularizētkomercdarbību <strong>un</strong> izrādīt atzinību uzņēmējiem par veiktoieguldījumu Eiropas labklājībā.Iespējamie finansējumasaņēmējiMVU, bankas, NVO, augstākās izglītības iestādes, valstsiestādesĪstenoto projektu piemēri Eiropas Biznesa atbalsta tīkla projekts (projekta īstenotājs -valsts aģentūra „<strong>Latvijas</strong> Investīciju <strong>un</strong> attīstības aģentūra”sadarbībā ar <strong>Latvijas</strong> Tehnoloģisko centruPētījums par kom<strong>un</strong>ikāciju tehnoloģiju <strong>un</strong> e-komercijaslietošanu komersantos (projekta īstenotājs – Centrālāstatistikas pārvaldeEK atbildīgaisģenerāldirektorātsUzņēmējdarbības <strong>un</strong> rūpniecības ģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas21
departamenta Inovācijas nodaļaIestādes statussKontaktpersonaE-pasts<strong>Latvijas</strong> pārstāvis programmas vadības komitejā EKSkaidrīte Rancāne-Slavinskaskaidrite.rancane@em.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67013135Mājas lapas adresewww.em.gov.lvProgrammas/iniciatīvasnosaukumsINFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJU TEHNOLOĢIJU POLITIKAS ATBALSTAAPAKŠPROGRAMMA (KONKURĒTSPĒJAS UN INOVĀCIJAS PROGRAMMA)Darbības laiks 2007.-2013.Programmas mērķisIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāEK atbildīgaisģenerāldirektorātsVeicināt Eiropas uzņēmumu, īpaši mazo <strong>un</strong> vidējo uzņēmumu(MVU), konkurētspēju, veicināt informāciju <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijutehnoloģiju lietošanu. Programma (2007-2010) balstās uz ESi2010 stratēģijas trīs pīlāriem: vienotas informācijas telpasveidošana, ieguldījumu zinātnē <strong>un</strong> izpētē veicināšana,iekļaujošas informācijas sabiedrības radīšana. 2011.gadaprogrammas mērķi saistīti ar Digitālās programmas Eiropaimērķiem.MVU, bankas, NVO, augstākās izglītības iestādes, pētniecībasiestādes, valsts iestādes (katrai apakšprogrammai savasaņēmēju grupa)Programmas ietvaros tika pieteikts 41 <strong>Latvijas</strong> dalībnieks, notiem 3 projekti, kas piedalās koordinatora statusā. 2009.gadāLatvija apguva 1.6% no programmas finansējuma, bet2010.gadā – 0.45%.Uzņēmējdarbības <strong>un</strong> rūpniecības ģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā Vides aizsardzības <strong>un</strong> reģionālās attīstības ministrijasInformācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijas tehnoloģiju politikas nodaļaIestādes statussKontaktpersonaE-pastsNacionālais kontaktp<strong>un</strong>tksLaura Ginterelaura.gintere@varam.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67770300Mājas lapas adresewww.varam.gov.lv22
BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMSProgrammas nosaukumsDROŠĪBA UN BRĪVĪBU GARANTĒŠANADarbības laiks 2007-2013Budžets periodam745 milj. EURApakšprogrammas <strong>un</strong>mērķi:Noziedzības profilakse <strong>un</strong>apkarošanaNodrošināt iedzīvotāju aizsardzību, novēršot <strong>un</strong> apkarojotorganizētu <strong>un</strong> citādu noziedzību, jo īpaši terora aktus, cilvēkutirdzniecību, nelikumīgu narkotiku <strong>un</strong> ieroču tirdzniecību,korupciju <strong>un</strong> krāpšanu.Terora aktu <strong>un</strong> citu ardrošību saistītu riskuprofilakse, gatavība tiem <strong>un</strong>to seku pārvarēšanaAizsargāt iedzīvotājus <strong>un</strong> kritisko infrastruktūru no teroristuuzbrukumiem <strong>un</strong> citiem ar drošību saistītiemstarpgadījumiem.Civilā aizsardzībaRisku novēršana cilvēcei, videi <strong>un</strong> nekustamiem īpašumiemdabas <strong>un</strong> tehniska rakstura nelaimes gadījumos.Sagatavotības pakāpes paaugstināšana civilajā aizsardzībā ESdalībvalstīs23
Iespējamie finansējumasaņēmējiNoziedzības profilakse <strong>un</strong>apkarošanaTerora aktu <strong>un</strong> citu ardrošību saistītu riskuprofilakse, gatavība tiem <strong>un</strong>to seku pārvarēšanaCivilā aizsardzībaTiesību aizsardzības iestādes, citas valsts <strong>un</strong>/vai privātāsstruktūras, vietējās, reģionu <strong>un</strong> valsts iestādes, sociāliepartneri, <strong>un</strong>iversitātes, statistikas biroji, NVO.Struktūras <strong>un</strong> organizācijas, kam dalībvalstīs ir juridiskaspersonas statuss, NVO. Starptautiskajos projektos trešāsvalstis <strong>un</strong> starptautiskās organizācijas var piedalīties kāpartneri, bet tās nedrīkst iesniegt savus projektus.Valsts pārvaldes iestādes, kas darbojas civilās aizsardzībasjomā.<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāNoziedzības profilakse <strong>un</strong>apkarošanaIesniegti 19 projekti (17 projektos - vadošais partneris)Apstiprināti 10 projekti (2 projektos - vadošais partneris)Civilā aizsardzībaIesniegts 1 projekts (vadošais partneris)Apstiprināts 1 projekts (vadošais partneris)Īstenoto projektu piemēriZagto <strong>un</strong> zudušo kultūras vērtību uzskaites pilnveidošanakultūras vērtību kontrabandas novēršanai <strong>un</strong> apkarošanai(<strong>Latvijas</strong> partneris – Iekšlietu ministrijas informācijas centrs)Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveide(<strong>Latvijas</strong> partneris – Iekšlietu ministrijas informācijas centrs)Pilotprojekts Talsu policijas iecirknī – uz sabiedrību vērstspolicijas darbs (<strong>Latvijas</strong> partneris – Valsts policija)Kontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaIekšlietu ministrija, Valsts ug<strong>un</strong>sdzēsības dienests, ValstspolicijaKontaktp<strong>un</strong>ktsBaiba Balode, Andris Kairišs, Irina Semjonova, Sandis Panga,Solvita Batarāga, Staņislavs ĻisovenkoE-pasts Baiba.Balode@iem.gov.lv, Andris.Kairiss@ic.iem.gov.lv,irina.semjonova@ic.iem.gov.lv,stanislavs.lisovenko@vugd.gov.lv, sandis.panga@rs.gov.lv,Solvita.Bataraga@vp.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67219357, 67208044, 67208722, 67075754, 67829526,6707591024
Mājas lapas adrese www.iem.gov.lv, www.ic.iem.gov.lv, www.pmlp.gov.lv,www.rs.gov.lv, www.vp.gov.lvProgrammas nosaukumsSOLIDARITĀTE UN MIGRĀCIJAS PLŪSMAS PĀRVALDĪBADarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodam275 milj.Apakšprogrammas <strong>un</strong>mērķi:Ārējo robežu fondsEiropas Bēgļu fondsEiropas Atgriešanāsfonds. Eiropas Trešovalstu valsts piederīgointegrācijas fondsEiropas Trešo valstuvalsts piederīgointegrācijas fondsKopējās, integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveidošanadalībvalstīs, lai nodrošinātu ārējo robežu kontroli <strong>un</strong> uzraudzību,personu plūsmu efektīvu pārvaldību uz dalībvalstu ārējāmrobežām, vienveidīgu ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs<strong>un</strong> robežsargu darbību vispārēju efektivitāti.Atbalstīt starptautiskas darbības vai darbības pašas ES interesēsattiecībā uz patvēruma politiku <strong>un</strong> pasākumiem, kas attiecas uzbēgļiem <strong>un</strong> pārvietotām personām.Pilnveidot integrētas atgriešanās pārvaldības organizēšanu <strong>un</strong>īstenošanu dalībvalstīs, stiprināt dalībvalstu sadarbībuintegrētas atgriešanās pārvaldības <strong>un</strong> tās īstenošanas jomā,veicināt atgriešanās kopējo standartu efektīvu <strong>un</strong> vienveidīgupiemērošanu, atbilstīgi politikas attīstībai šajā jomā.Fonda vispārīgais mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienuspalīdzēt trešo valstu valsts piederīgajiem ar dažādu ekonomisko,sociālo, kultūras, reliģijas, valodas <strong>un</strong> etnisko izcelsmi izpildītuzturēšanās noteikumus <strong>un</strong> atvieglināt viņu integrāciju Eiropassabiedrībā.Iespējamie finansējumasaņēmējiĀrējo robežu fondsEiropas Bēgļu fondsEiropas Atgriešanāsfonds. Eiropas Trešovalstu valsts piederīgointegrācijas fondsValsts pārvaldes iestādes, kas darbojas vīzu izsniegšanas, ārējorobežu kontroles <strong>un</strong> imigrācijas jomā.Valsts pārvaldes iestādes, NVO, starptautiskās organizācijas u.c.,kas darbojas bēgļu patvēruma jomā.Valsts pārvaldes iestādes, NVO, starptautiskās organizācijas u.c.,kas darbojas atgriešanās jomā.Eiropas Trešo valstuvalsts piederīgoValsts pārvaldes iestādes, biedrības, nodibinājumi, privāto vaipublisko tiesību juridiskās personas vai starptautiskas25
integrācijas fonds<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadā (Ārējorobežu fonds)Īstenoto projektu piemēri(Ārējo robežu fonds)organizācijas, kas darbojas migrācijas <strong>un</strong> integrācijas jomā.Iesniegti 5 projekti (4 projektos - vadošais partneris);Apstiprināti 5 projekti (4 projektos - vadošais partneris).Valsts robežsardzes koledžas apmācību poligona „Janapole”rekonstrukcijas I kārta.Konsulāro amatpersonu reģionālo apmācību nodrošināšana parES vienoto vīzu izsniegšanas politiku, atbilstoši Eiropas Robežukodeksa, Kopīgās konsulārās instrukcijas <strong>un</strong> Rekomendācijukataloga prasībām.Konsulārās amatpersonas rokasgrāmatas aktualizācija,izveidojot to elektroniskā formā <strong>un</strong> padarot pieejamu on-linerežīmā.Kontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsValsts robežsardze (Ārējo robežu fonds), Iekšlietu ministrijaKontaktp<strong>un</strong>ktsSandis Panga, Baiba Baldodesandis.panga@rs.gov.lv, Baiba.Balode@iem.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67075754, 67219357Mājas lapas adresewww.rs.gov.lv, www.iem.gov.lvProgrammas nosaukums DAPHNE III 2007.-2013.Darbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas aprakstsIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēri114,4 milj. EURProgramma paredzēta, lai novērstu <strong>un</strong> apkarotu vardarbību pretbērniem, ja<strong>un</strong>iešiem <strong>un</strong> sievietēm <strong>un</strong> lai aizsargātu upurus <strong>un</strong>riska grupas - atbalstīt starptautiskus projektus ja<strong>un</strong>iešu <strong>un</strong>sieviešu aizsardzībai no vardarbībasPrivātas vai publiskās organizācijas <strong>un</strong> institūcijas (tai skaitāpašvaldības, <strong>un</strong>iversitātes <strong>un</strong> pētniecības centri); NVO vai citasinstitūcijas, kas darbojas vairākās ES valstīsIesniegti 15 projekti (1 projektā - vadošais partneris);Apstiprināti 7 projekti (visos projektos - partneris).„Multidisciplinārās atbalsta sistēmas ieviešana vardarbībasupuriem” (<strong>Latvijas</strong> partneris – Nodibinājums „Sociālopakalpojumu aģentūra”)26
„Nākotnes paaudze bez vardarbīgām attiecībām” (<strong>Latvijas</strong>partneris – krīzes centrs „Paspārne”)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsTiesiskuma, brīvības <strong>un</strong> drošības ģenerāldirektorātsLabklājības ministrijaKontaktp<strong>un</strong>ktsViktorija Boļšakovaviktorija.bolsakova@lm.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67021590Mājas lapas adresewww.lm.gov.lvProgrammas nosaukumsPAMATTIESĪBAS UN TIESISKUMSDarbības laiks 2007-2013Apakšprogrammubudžets periodam:Īpašā programma„Civiltiesības”Īpašā programma„Krimināltiesības”106,5 milj. EUR200 milj. EURProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts:Īpašā programma„Civiltiesības”Īpašā programma„Krimināltiesības”Iespējamie finansējumasaņēmējiVeicināt tiesu iestāžu sadarbību civillietās. Uzlabot savstarpējāszināšanas par dalībvalstu tiesību <strong>un</strong> tiesu iestāžu sistēmāmcivillietās. Veicināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībucivillietās <strong>un</strong> komerclietās.Veicināt tiesībsargājošo iestāžu sadarbību krimināllietās.Nodrošināt dalībvalstu piemērojamo normu savstarpējosaskanību. Uzlabot kontaktus <strong>un</strong> informācijas <strong>un</strong> labākāsprakses apmaiņu. Uzlabot apmācības ES tiesībās tiesu iestāžudarbiniekiem, advokātiem <strong>un</strong> citiem profesionāļiem, kasiesaistīti tiesu sistēmas darbībā. Izstrādāt <strong>un</strong> ieviest datorizētuinformācijas apmaiņas sistēmu par soda reģistriem.Tieslietu ministrija, tās padotībā esošās iestādes, Iekšlietuministrija <strong>un</strong> tās padotībā esošās iestādes, NVO,arodorganizācijas <strong>un</strong> <strong>un</strong>iversitātes, zinātnes institūti, kā arīpraktizējošo juristu juridisko <strong>un</strong> tiesnešu apmācību/kvalifikācijas27
celšanas iestādes.Īstenoto projektu piemēri„Nacionālā Sodu reģistra pilnveidošana informācijas apmaiņai arES dalībvalstu sodāmības reģistriem” (<strong>Latvijas</strong> partneris –Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs)„Labākās prakses apkopošana par noziegumu upuruapkalpošanu <strong>un</strong> ES valstu tiesību institūcijām atvieglošanu”(<strong>Latvijas</strong> partneris – Juridiskās palīdzības administrācija)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsTiesiskuma, brīvības <strong>un</strong> drošības ģenerāldirektorātsTieslietu ministrijaPārstāvība EK padomdevēja komitejās <strong>un</strong> pārvaldības komitejāProjektu departamenta direktore Dace FreimaneDace.Freimane@tm.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67036818Mājas lapas adresewww.tm.gov.lvProgrammas nosaukums PROGRESS 2007.-2013.Darbības laiks 2007-2013Budžets periodamProgrammas mērķi <strong>un</strong>apraksts743,3 milj. EURES nodarbinātības <strong>un</strong> sociālās solidaritātes programma, kasnodrošina Kopienai iespēju sniegt atbalstu dalībvalstīm tocentienos izveidot ja<strong>un</strong>as <strong>un</strong> labākas darbavietas <strong>un</strong> radītvienādas iespējas visiem.Programmas ietvaros tiek finansēti analītiski pasākumi (datu <strong>un</strong>statistikas vākšana/izplatīšana, kopējās metodoloģijasizstrāde/izplatīšana, izglītojošo materiāluizstrādāšana/izplatīšana).Iespējamie finansējumasaņēmējiEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāPubliskās vai privātās institūcijas, valsts nodarbinātības dienesti,pašvaldības, specializētās ES institūcijas, sociālie partneri,nevalstiskās organizācijas, augstākās izglītības iestādes <strong>un</strong>pētniecības institūti, eksperti, nacionālie statistikas biroji,mediji.Nodarbinātības, sociālo lietu <strong>un</strong> vienlīdzīgu iespējuģenerāldirektorātsLabklājības ministrija (nodarbinātība, sociālās aizsardzībasiekļaušana, darba apstākļi, dzimumu līdztiesība)28
Tieslietu ministrija (ne-diskriminācija <strong>un</strong> dažādība)Iestādes statussKontaktpersonaE-pastsKontaktp<strong>un</strong>ktsElīna Celmiņa (sociālā aizsardzība <strong>un</strong> iekļaušana, dzimumulīdztiesība); Linda Pauga (nodarbinātība); Ineta Vjakse (darbaapstākļi); Ruta Klimkāne (ne-diskriminācija <strong>un</strong> dažādība)Ruta.Klimkane@tm.gov.lv,Ineta.Vjakse@lm.gov.lv,linda.pauga@lm.gov.lv,elina.celmina@lm.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67021612, 67021503, 67021570, 67036819Mājas lapas adresewww.lm.gov.lv ; www.tm.gov.lvIZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBAProgrammas nosaukumsETWINNINGDarbības laiks 2007.-2013.Programmas apraksts <strong>un</strong>mērķiseTwinning ir skolu sadarbības programma interneta vidē. Šobrīdtajā darbojas 32 Eiropas valsts. Pamat aktivitāte ir darbošanāswww.etwinning.net portālā, izmantojot projektu kā metodiskolu mācību <strong>un</strong> audzināšanas procesā. eTwinning piešķirtielīdzekļi tiek izlietoti projekta popularizēšanai <strong>un</strong> skolotājutālākizglītībai atbilstoši Eiropas eTwinning Centrālā atbalstadienesta <strong>un</strong> <strong>Latvijas</strong> eTwinning Nacionālā atbalsta dienestaieskatiem <strong>un</strong> projekta vadlīnijām.Skolu sadarbības Eiropā veicināšana ar informācijas <strong>un</strong>kom<strong>un</strong>ikāciju tehnoloģiju palīdzību, nodrošinot atbalstu, palīgrīkus <strong>un</strong> pakalpojumus, lai skolām būtu vieglāk veidot īstermiņa<strong>un</strong> ilgtermiņa partnerattiecības, jebkura mācību priekšmetaietvaros veidojot kopīgus projektus.Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriPirmsskolas, vispārējās, profesionālās, interešu izglītības iestāžupedagogi, bibliotekāri, skolu vadītāji <strong>un</strong> metodiķi, kā arīizglītojamie. Tiek finansētas dažādas aktivitātes, piem.,semināri, ārzemju braucieni u.tml.Iesniegti <strong>un</strong> apstiprināti 452 projekti, no kuriem visos Latvija irvadošā partnera lomā.„Let us travel with the „Time Machine” in our co<strong>un</strong>try beforeand after the EU.” (sadarbībā ar Comenius, <strong>Latvijas</strong> partneris –Liepupes vidusskola)29
e-S@afe acting - www.drossinternets.lv Drošāka internetaprojekts - Izveidot drošības noteikumus starp skolotājiem;Izglītot vecākus <strong>un</strong> bērnus par drošu internetu (<strong>Latvijas</strong>partneris – Priekuļu pirmsskolas izglītības iestāde „Mežmaliņa”)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsJa<strong>un</strong>atnes starptautisko programmu aģentūraNacionālā atbalsta dienestsKontaktpersona Ingūna Lipska, eTwinning V/A Ja<strong>un</strong>atnes starptautiskoprogrammu aģentūras Eiropas Savienības programmu daļasvecākā referenteE-pastsing<strong>un</strong>a.lipska@gmail.comTālr<strong>un</strong>is 67356254Mājas lapas adresewww.etwinning.lvProgrammas nosaukumsJAUNATNE DARBĪBĀDarbības laiks 2007.-2013.Budžets periodamProgrammas apraksts <strong>un</strong>mērķis885 milj. EURJa<strong>un</strong>atne darbībā ir Eiropas Savienības programma, kasparedzēta 13 līdz 30 gadus veciem ja<strong>un</strong>iešiem. ProgrammaJa<strong>un</strong>atne darbībā sniedz būtisku ieguldījumu ja<strong>un</strong>iešu prasmju<strong>un</strong> zināšanu apgūšanas procesā <strong>un</strong> ir kā atbilde ja<strong>un</strong>atnes jomasattīstībai Eiropā.Tās mērķis ir Eiropas pilsonības apzināšanās veicināšanaja<strong>un</strong>iešu vidū, kā arī ja<strong>un</strong>iešu iesaistīšana Eiropas nākotnesveidošanā.Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriJa<strong>un</strong>ieši <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>atnes darbinieki, biedrības <strong>un</strong> nodibinājumi,vietējās <strong>un</strong> reģionālās valsts <strong>un</strong> pašvaldību iestādes, Eiropaslīmeņa organizācijas, kas darbojas ja<strong>un</strong>atnes jomā. Jebkura citaorganizācija, kas darbojas ja<strong>un</strong>atnes jomā; jebkurš, kas ir saistītsar neformālo izglītību <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>atnes darbu. Programmasmērķauditorija ir ja<strong>un</strong>ieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem.Iesniegti 1273 projektiApstiprināti 422 projekti„Ja<strong>un</strong>ieši par demokrātiju” - Ja<strong>un</strong>iešu demokrātijas projekts(<strong>Latvijas</strong> partneris – „Next media group”)30
„Jūties kā mājās” - Ja<strong>un</strong>iešu iniciatīvas projekts (<strong>Latvijas</strong>partneris – Patvērums „Drošā māja”)„Sociālās aprūpes ciemats Bavārija” - Eiropas Brīvprātīgā darbaprojekts (<strong>Latvijas</strong> partneris – biedrība „Radi vidi pats”)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsCentralizēto projektu iesniegšana: Izglītības, audiovizuālāsjomas <strong>un</strong> kultūras izpildaģentūraDecentralizēto projektu iesniegšana: Ja<strong>un</strong>atnes starptautiskoprogrammu aģentūraKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsValsts aģentūra „Ja<strong>un</strong>atnes starptautisko programmu aģentūra”Nacionālā aģentūra, kas administrē programmu LatvijāDaina Grimzedaina.grimze@ja<strong>un</strong>atne.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67358065Mājas lapas adresewww.ja<strong>un</strong>atne.gov.lvProgrammas nosaukumsCOMENIUS - ES MŪŽIZGLĪTĪBAS PROGRAMMADarbības laiks 2007.-2013.Programmas apraksts <strong>un</strong>mērķiIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriAttīstīt ja<strong>un</strong>u cilvēku <strong>un</strong> pedagoģisko darbinieku zināšanas <strong>un</strong>izpratni par Eiropas kultūru, vērtībām <strong>un</strong> valodu daudzveidību;palīdzēt ja<strong>un</strong>iem cilvēkiem iegūt pamatprasmes <strong>un</strong>kompetences, kas vajadzīgas viņu personiskajai attīstībai,nodarbinātībai nākotnē <strong>un</strong> aktīvam Eiropas pilsoniskumam.Pamatizglītības <strong>un</strong> vispārējās izglītības iestādesIesniegti 1690 projekti (1166 projektos - vadošais partneris);Apstiprināti 891 projekts (669 projektos - vadošais partneris).Comenius daudzpusēja skolu partnerība „Saturiski integrētavalodas mācīšanās sākumskolā” (<strong>Latvijas</strong> partneris - Aizkrauklespagasta sākumskola)Comenius divpusēja skolu partnerība „...jo dziesmas vieno”,Atzīts par labāko Eiropas divpusējo partnerību <strong>un</strong> ieguva Zeltamedaļu projektu konkursā (<strong>Latvijas</strong> partneris - Ventspils1.ģimnāzija)Comenius reģionālā partnerība „Skolēnu ar dzirdes31
traucējumiem turpmākās vidējās <strong>un</strong> arodizglītības iespējas <strong>un</strong>attīstība” (<strong>Latvijas</strong> partneris – Valmieras pilsētas pašvaldība)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā Valsts izglītības attīstības aģentūra, ES Mūžizglītībasprogrammas departamentsIestādes statussKontaktpersonaE-pastsNacionālā aģentūraDagnija Dilānedagnija.dilane@viaa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67359078Mājas lapas adresewww.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programmaProgrammas nosaukumsLEONARDO DA VINCI - ES MŪŽIZGLĪTĪBAS PROGRAMMADarbības laiks 2007.-2013.Programmas apraksts <strong>un</strong>mērķiIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriProgramma sniedz iespēju iegūt darba <strong>un</strong> dzīves pieredzi citāvalstī, paplašināt cilvēka redzesloku, veicināt intelektuāloattīstību <strong>un</strong> celt vispārējo profesionālo zināšanu līmeni.Leonardo da Vinci programmas atbalstītajos projektosiespējams izstrādāt izglītības standartus <strong>un</strong> programmas,mācību līdzekļus <strong>un</strong> metodiku, veidot starptautiskusinformācijas apmaiņas tīklus, kā arī uzziņas materiālus.Profesionālās izglītības mācību iestādes, pašvaldības, biedrības,uzņēmumi (jebkura juridiskā persona)Iesniegti 1115 projekti (999 projektos - vadošais partneris);Apstiprināti 638 projekti (619 projektos - vadošais partneris).„Aromātisko augu pārstrāde” (<strong>Latvijas</strong> partneris - Z/S „Janavas”)„Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas ja<strong>un</strong>o māksliniekuprofesionālo kompetenču pilnveide Eiropas mākslas telpā”(<strong>Latvijas</strong> partneris - Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola)<strong>Latvijas</strong> kokkopju instruktoru kompetences paaugstināšanakoku zaru savilkšanas sistēmu uzstādīšanā (<strong>Latvijas</strong> partneris -Ērgļu arodvidusskola)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā Valsts izglītības attīstības aģentūra, ES Mūžizglītības32
programmas departamentsIestādes statussKontaktpersonaE-pastsNacionālā aģentūraDagnija Dilānedagnija.dilane@viaa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67359078Mājas lapas adresewww.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programmaProgrammas nosaukumsGRUNDTVIG - ES MŪŽIZGLĪTĪBAS PROGRAMMADarbības laiks 2007.-2013.Programmas aprakstsIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāPiedāvā pieaugušajiem visa mūža garumā uzlabot zināšanas,prasmes <strong>un</strong> kompetences, lai iekļautos darba tirgū <strong>un</strong>sabiedriskajā dzīvē.Pieaugušo izglītības iestādes, pašvaldības, biedrībasIesniegti 340 projekti (77 projektos - vadošais partneris);Apstiprināti 109 projekti (22 projektos - vadošais partneris).Īstenoto projektu piemēri „Stāstītprasmes attīstīšana pieaugušajiem – eiropeisksskatījums” (<strong>Latvijas</strong> partneris – Kurzemes kultūras mantojumacentrs „Kūrava”)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsKontaktiestāde Latvijā Valsts izglītības attīstības aģentūra, ES Mūžizglītībasprogrammas departamentsIestādes statussKontaktpersonaE-pastsNacionālā aģentūraDagnija Dilānedagnija.dilane@viaa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67359078Mājas lapas adresewww.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programmaProgrammas nosaukumsERASMUSDarbības laiks 2007.-2013.Programmas apraksts <strong>un</strong>Programmas pamatmērķi ir sekmēt kopīgās augstākās izglītības33
mērķisIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēritelpas izveidošanu Eiropā, dot augstskolām iespēju attīstītiesvienotā Eiropas kontekstā, nodrošināt studējošo <strong>un</strong> mācībspēkuapmaiņu, ļaujot tiem ne tikai papildināt zināšanas, bet arīdalīties pieredzē ar citu augstskolu studentiem. Erasmusprogramma paredz divu veidu studējošo mobilitāti - studijām <strong>un</strong>praksei. Erasmus programmas studējošo mobilitātes mērķi irdot iespēju gūt akadēmisko, valodas <strong>un</strong> kultūras pieredzi,studējot vai izejot praksi citās Eiropas valstīs, sekmēt ja<strong>un</strong>ukvalificētu <strong>un</strong> starptautiski pieredzējušu profesionāļuizglītošanu.Augstākās izglītības iestādes – mācībspēki <strong>un</strong> studentiIesniegti 13 projekti, apstiprināti 13 projekti12. Baltijas Starptautiskās vasaras skola „Vides apziņa.Kom<strong>un</strong>ikācija. Interpretācija.”Studentu <strong>un</strong> augstskolu mācībspēku/darbinieku mobilitāte –(<strong>Latvijas</strong> partneris - Vidzemes Augstskola)Kopējais studentu skaits, kas ir bijuši starptautiskajās studijās -390. Kopējais studentu skaits, kas ir bijuši starptautiskajāspraksēs - 291. Kopējais docētāju skaits, kas piedalījušiesmobilitātē - 39 (Vidzemes Augstskola)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsValsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības <strong>un</strong> mobilitātesprogrammu departamentsNacionālā aģentūraKontaktpersona G<strong>un</strong>ta Vilne, Izglītības <strong>un</strong> mobilitātes programmudepartaments, Pētījumu <strong>un</strong> augstākās izglītības nodaļaE-pastsg<strong>un</strong>ta.vilne@viaa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67358457Mājas lapas adresehttp://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/erasmus/erasmus_intensivas_programmasProgrammas nosaukumsDarbības laiksEURYDICETīkls darbojas kopš 1980. gada. Pašlaik iekļauts Programmas„Rīcības programma mūžizglītības jomā” (2007.-2013.)34
Programmas aprakstsEurydice tīkls apkopo informāciju <strong>un</strong> veido analītiskus pārskatuspar Eiropas valstu izglītības sistēmām <strong>un</strong> izglītības politikasaktualitātēm. Eurydice veic sistēmu novērotāja lomu <strong>un</strong> informēpar to atšķirībām <strong>un</strong> kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas parizglītības problēmjautājumiem.Eurydice tīkls apkopo <strong>un</strong> sniedz informāciju:analītiskus, ērti salīdzināmus datus par Eiropas izglītībassistēmām, struktūru <strong>un</strong> politiku (Eurybase datubāze);salīdzinošus apskatus par Eiropas kopienā aktuālām izglītībastēmām izglītības indikatorus <strong>un</strong> statistiku (Pamatrādītāju sērija);vairākus izglītības sistēmu analīzes palīginstrumentus –tematiskos glosārijus, mācību laika kalendārus <strong>un</strong> izglītībassistēmu tēzauruTīkla darbību finansē Eiropas Komisija <strong>un</strong> tīkla dalībvalstuizglītības ministrijas.Iespējamie finansējumasaņēmējiEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsIzglītības jomā strādājošie politikas veidotāji <strong>un</strong> lēmumupieņēmēji gan valsts, gan pašvaldību iestādēs; NVO saistībā arizglītības politikas jautājumiemIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsValsts izglītības attīstības aģentūra, Informācijas <strong>un</strong> karjerasatbalsta departamentsEiropas izglītības sistēmu informācijas tīkla <strong>Latvijas</strong> nodaļaAija Lejas-Sausaaija.lejas-sausa@viaa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67814738Mājas lapas adresehttp://www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_ja<strong>un</strong>umiProgrammas nosaukumsEUROGUIDANCEDarbības laiks „Rīcības programma mūžizglītības jomā” ietvaros (2007.-2013.)Programmas apraksts <strong>un</strong>mērķiEuroguidance mērķi ir veicināt karjeras attīstības atbalstasistēmas (KAAS) politiku <strong>un</strong> praktisko darbību, sniedzotinformāciju politikas plānotājiem <strong>un</strong> atbalstu karjeraskonsultantiem <strong>un</strong> citiem sistēmas pārstāvjiem.Euroguidance veic šādus uzdevumus:35
Sadarboties <strong>un</strong> veicināt kontaktus valsts <strong>un</strong> starptautiskajālīmenī, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar KAAS,Euroguidance centriem citās Eiropas valstīs, kā arī ar citāminstitūcijām, kas Eiropā veicina mobilitāti;Izstrādāt, publicēt <strong>un</strong> izplatīt pārbaudītu informāciju par<strong>Latvijas</strong>, citu ES dalībvalstu, EEZ <strong>un</strong> kandidātvalstu izglītībassistēmām, izglītības iespējām <strong>un</strong> profesionālajām kvalifikācijām,ņemot vērā karjeras attīstības atbalsta (KAA) speciālistu <strong>un</strong>interesentu vajadzības;Uzturēt <strong>un</strong> aktualizēt informāciju par izglītības iespējām Latvijāinterneta informācijas portālā PLOTEUS (Portal on LearningOpport<strong>un</strong>ities Throughout the European Space) <strong>un</strong> citās datubāzēs;Apkopot <strong>un</strong> izplatīt informāciju par metodēm <strong>un</strong> līdzekļiem KAAnodrošināšanai mūža garumā <strong>Latvijas</strong> speciālistu vajadzībām;Popularizēt mobilitāti Eiropā kā izglītības <strong>un</strong> karjeras attīstībasiespēju KAA speciālistiem <strong>un</strong> viņu klientiem;Piedalīties Euroguidance centru tīkla attīstības pasākumos <strong>un</strong>veicināt Euroguidance atpazīstamību Latvijā.Iespējamie finansējumasaņēmējiEK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsKarjeras atbalsta speciālisti izglītības <strong>un</strong> nodarbinātības sistēmā,interesenti par mobilitātes iespējām Eiropā izglītības ieguvesnolūkāIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsValsts izglītības attīstības aģentūra, Informācijas <strong>un</strong> karjerasatbalsta departamentsInformācijas centrsBrigita Miķelsonebrigita.mikelsone@viaa.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67830829Mājas lapas adresehttp://www.viaa.gov.lv/euroguidanceKULTŪRAProgrammas nosaukums „KULTŪRA” 2007-2013Darbības laiks 2007-2013Budžets periodam400 milj. EUR36
Programmas aprakstsIespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriMērķis ir veicināt kopējas, kultūras mantojumā balstītas,kultūras telpas izveidi Eiropas iedzīvotājiem, attīstot sadarbībukultūras jomā starp programmas dalībvalstu kultūrasorganizācijām <strong>un</strong> iestādēm <strong>un</strong> tādējādi akcentējot Eiropaspiederības nozīmi. Programma sekmē kultūras nozarēstrādājošo cilvēku starptautisko mobilitāti, atbalsta kultūras <strong>un</strong>mākslas darbu starptautisko apriti <strong>un</strong> veicina starpkultūrudialogu.Publiskā <strong>un</strong> privātā sektora kultūras organizācijas/institūcijasApstiprināti 36 projekti (t.sk. 14 projektos – vadošais partneris).„Survival Kit. Art linking society, knowledge and activism”(Iesniedzējs – biedrība „Laikmetīgās mākslas centrs”)„Kultūru osta, sadarbības projekts ar trešajām valstīm” (<strong>Latvijas</strong>partneris – biedrība „Pasaules mūzika”)„Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2008 – Vairākuma diktatūra.Atbalsts Eiropas līmeņa kultūras organizācijām” (<strong>Latvijas</strong>partneris – biedrība „Mākslas menedžmenta <strong>un</strong> informācijascentrs)Literāro darbu tulkošana (SIA „Apgāds Atēna”)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsKultūras ministrijaEiropas Savienības kultūras kontaktp<strong>un</strong>kts LatvijāLaura Turlajalaura.turlaja@km.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67330228Mājas lapas adresewww.kkplatvija.lvProgrammas nosaukums „EIROPA PILSOŅIEM” 2007-2013Darbības laiks 2007-2013Budžets periodamProgrammas apraksts215 milj. EURVeicināt aktīvu Eiropas pilsonisko apziņu <strong>un</strong> līdz ar to arīiedzīvotāju <strong>un</strong> pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanosEiropas integrācijas procesos. Šīs programmas mērķis ir dot37
iedzīvotājiem iespēju sadarboties <strong>un</strong> piedalīties kopīgāsaktivitātēs, veidojot arvien saliedētāku Eiropu, izkopjot Eiropasidentitātes izjūtu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, vēsture <strong>un</strong>kultūra.Iespējamie finansējumasaņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriPašvaldības <strong>un</strong> pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijasApstiprināts vismaz 131 projekts (39 projektos - vadošaispartneris).„Cultural Heritage, Small Business Development and Tourismfor Town Twinning” (<strong>Latvijas</strong> vadošais partneris – Daugavpilsnovada dome)„Let`s Get Together” (<strong>Latvijas</strong> vadošais partneris – asociācija„Stūrakmens” (Madona))EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsKom<strong>un</strong>ikācijas ģenerāldirektorātsKultūras ministrijaEiropas Savienības kultūras kontaktp<strong>un</strong>kts LatvijāAndrejs Lukinsandrejs.lukins@km.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67330289Mājas lapas adresewww.kkplatvija.lvProgrammas nosaukums MEDIA 2007Darbības laiks 2007-2013Budžets periodamProgrammas apraksts755 milj. EURProgrammas mērķi:• aizsargāt <strong>un</strong> stiprināt Eiropas kultūru <strong>un</strong> valodudaudzveidību, kā arī kinematogrāfisko <strong>un</strong> audiovizuālomantojumu, nodrošināt sabiedrībai ar minētā mantojumapieejamību <strong>un</strong> sekmēt starpkultūru dialogu;• veicināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti <strong>un</strong> palielināt toauditoriju Eiropas Savienībā <strong>un</strong> ārpus tās;• palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspējuatvērtā <strong>un</strong> konkurētspējīgā Eiropas tirgū.Iespējamie finansējumaProfesionāli audiovizuālās jomas komersanti, biedrības, valsts38
saņēmēji<strong>Latvijas</strong> dalības pieredze2007.-2010.gadāĪstenoto projektu piemēriiestādesIesniegti 110 projekti (65 projektos - vadošais partneris);Apstiprināti 91 projekti (53 projektos - vadošais partneris).Dokumentālā filma „Vairāk nekā dzīve” (<strong>Latvijas</strong> partneris – SIA„Mistrus media”)Starptautiskais filmu forums „Arsenāls 2010” (<strong>Latvijas</strong> partneris– biedrība „Starptautiskais kino centrs”)„Baltijas jūras valstu dokumentālo filmu forums” (<strong>Latvijas</strong>partneris - Nacionālais kino centrs)EK atbildīgaisģenerāldirektorātsKontaktiestāde LatvijāIestādes statussKontaktpersonaE-pastsIzglītības <strong>un</strong> kultūras ģenerāldirektorātsNacionālais kino centrs, MEDIA Desk LatvijaInformācijas centrsLelda Ozolamediadesk@nfc.gov.lvTālr<strong>un</strong>is 67358857Mājas lapas adresewww.mediadesklatvia.eu39
IESNIEGTO UN APSTIPRINĀTO PROJEKTU STATISTIKA (2007.-2010.)Programmas nosaukumsIesniegtie projektapieteikumiVad.partneris PartnerisApstiprinātie projektapieteikumiVad.partneris Partneris KopāES mūžizglītības programmas: 2242 903 1310 328 1638COMENIUS 1166 524 669 222 891Leonardo da Vinci 999 116 619 19 638GRUNDTVIG 77 263 22 87 109Pārrobežu sadarbības programmas: 370 735 90 211 301<strong>Latvijas</strong> – Lietuvas pārrobežusadarbības programma 184 501 37 40 77Iga<strong>un</strong>ijas - <strong>Latvijas</strong> pārrobežusadarbības programma 118 65 26 25 51Centrālās Baltijas Interreg IVAProgramma 42 85 20 33 53<strong>Latvijas</strong> – Lietuvas – Baltkrievijaspārrobežu sadarbības programma 26 84 7 11 18Iga<strong>un</strong>ijas - <strong>Latvijas</strong> – Krievijas ENPIpārrobežu sadarbības programma n/d n/d n/d n/d n/d7. ietvarprogramma 192 450 32 113 145Eiropa Pilsoņiem n/d n/d 39 92 131MEDIA Desk Latvija 65 45 53 38 91COST 1 53 1 53 54Baltijas Jūras Reģiona programma n/d n/d 2 51 53Inteliģenta enerģija Eiropai (IEE) n/d n/d 1 52 53Kultūra n/d n/d 14 22 36EUREKA 13 5 12 3 15ERASMUS (Intensīvās programmas) 13 n/d 13 0 13INTERREG IVC 75 n/d 1 11 12Noziedzības profilakse <strong>un</strong> apkarošana 17 2 8 2 10Life+ 18 n/d 5 2 7Daphne III 1 14 0 7 7Uzņēmējdarbības <strong>un</strong> inovācijuprogramma n/d n/d 0 5 5TWINNING 24 15 1 4 5Ārējo robežu fonds 4 1 4 1 5URBACT II n/d n/d 0 3 3ESPON n/d n/d 0 3 3ERA-NET Plus Bonus+ 1 19 0 2 2Civilās aizsardzības rīcības programma 1 0 1 0 1ARTEMIS 0 2 0 1 1IMI 1 2 n/d n/d n/dJa<strong>un</strong>atne darbībā 1273 n/d 422 0 422eTwinning 452 n/d 452 0 452n/d – nav datu40
Aptaujas gaitā apkopotā informācija parāda, ka <strong>Latvijas</strong> organizācijas <strong>un</strong> iestādes uzņemasvadošā partnera lomu, galvenokārt, izglītības programmās. Jāatzīmē, ka izglītības jomasprogrammās (Comenius, Leonard oda Vinci, Gr<strong>un</strong>dtvig, Ja<strong>un</strong>atne darbībā, Erasmus <strong>un</strong> citas)ir atšķirīgi iesniegšanas nosacījumi <strong>un</strong> projektu finanšu apmērs, turklāt iesniegšana notiekLatvijā. Savukārt teritoriālās sadarbības programmās (INTERREG IVC, Baltijas Jūras reģionaprogramma <strong>un</strong> citas) ir ļoti mazs vadošo partneru skaits no <strong>Latvijas</strong>.Kopumā lielāka aktivitāte ir pārrobežu sadarbības programmās, bet jāņem vērā, kapārrobežu sadarbības projektos <strong>Latvijas</strong> dalība ir viens no programmas pamatnosacījumiem.Kopumā mazāka iniciatīva no <strong>Latvijas</strong> puses ir tajās programmās, kur projektu iesniegšana <strong>un</strong>vērtēšana notiek ES institūcijās. Aptauja parāda to, ka tas saistāms gan ar informācijaspieejamības, gan ar ES mēroga projektu gatavošanas pieredzes trūkumu.<strong>Latvijas</strong> dalību partnera statusā raksturo arī stratēģiskas pieejas trūkums dalībai ESprogrammās <strong>un</strong> iniciatīvās, kas mazina dalības efektivitāti <strong>un</strong> neļauj pilnvērtīgi izmantotstarptautisko projektu iespējas <strong>un</strong> sasniegtos rezultātus.Ņemot vērā to, ka dalībai ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās ir atšķirīgi nosacījumi, tad vidējārādītāja rēķināšana attiecībā uz <strong>Latvijas</strong> iestāžu <strong>un</strong> organizāciju dalību ES programmās <strong>un</strong>iniciatīvās <strong>un</strong> vadošā partnera lomas uzņemšanos projektos neatspoguļotu reālo situāciju.41
LATVIJAS IESTĀŽU UN ORGANIZĀCIJU AKTIVITĀTE EIROPAS SAVIENĪBASPROGRAMMĀS UN INICIATĪVĀSAptaujā par <strong>Latvijas</strong> pašvaldību <strong>un</strong> organizāciju dalību ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvāspiedalījās plānošanas reģionu, pašvaldību, augstskolu <strong>un</strong> NVO sektora pārstāvji. Kopā tikasaņemtas 104 aizpildītas anketas, tajā skaitā no plānošanas reģioniem saņemtas 5 anketas,no pašvaldībām – 73 anketas, no NVO - 11 anketas <strong>un</strong> no augstskolām 15 anketas. Saņemtāsanketas teritoriāli nosedz visus piecus plānošanas reģionus.Ņemot vērā pētījuma mērķa grupas, lielākā daļa respondentu (56%) pārstāvēja vietējodarbības līmeni, 16% pārstāvēja reģionālo līmeni <strong>un</strong> 12% respondentu pārstāvēja nacionālālīmeņa iestādes. Tikai 7% respondentu savas kompetences ietvaros darbojas Eiropas līmenī(1.attēls).1.attēlsVisvairāk respondentu pārstāvēja pašvaldības <strong>un</strong> plānošanas reģionus (75%), savukārtaugstskolu <strong>un</strong> NVO pārstāvji bija ¼ daļa no visiem respondentiem (2.attēls). Šādsrespondentu kopas sadalījums atsevišķos aptaujas jautājumos ietekmē atbilžu rezultātus,ņemot vērā to, ka, piemēram, augstskolām ir daudz mērķtiecīgāka sadarbības jomu <strong>un</strong>partneru izvēle nekā pašvaldībām vai NVO pārstāvjiem. Tāpēc atsevišķos jautājumos atbildesanalizētas respondentu kopu sadalījumā.42
2.attēlsRespondentu kopu sadalījums ietekmē tālāko analīzi attiecībā uz respondentu darbībasjomu, skaidri iezīmējot, ka lielākā daļa respondentu darbojas ar valsts pārvaldes <strong>un</strong>pašvaldību jautājumiem (3.attēls). Daļa pašvaldību atzīmēja vairākas darbības jomas, ņemotvērā plašo pašvaldību f<strong>un</strong>kciju klāstu <strong>un</strong> atbildības jomas.3.attēls43
Aptaujā ir pārstāvēti visi pieci plānošanas reģioni (4.attēls). Lielākā daļa respondentu (39%)pārstāvēja Rīgas plānošanas reģionu, savukārt pārējie respondenti reģionu griezumā sadalāslīdzīgi – 18% no Vidzemes plānošanas reģiona, 17% no Latgales plānošanas reģiona, 15% noVidzemes plānošanas reģiona <strong>un</strong> vismazāk – 11% respondentu pārstāvēja Kurzemesplānošanas reģionu.4.attēlsBIEŽĀK IZMANTOTĀS ES PROGRAMMAS UN INICIATĪVAS, SADARBĪBAS PIEREDZERespondentu atbildes attiecas uz ES fondu plānošanas periodu 2007.-2013.gadam <strong>un</strong> sniedzpārskatu par respondentu informētību <strong>un</strong> aktivitāti dažādās ES programmās no 2007.-2010.gadam.RESPONDENTU INFORMĒTĪBA PAR KONKRĒTĀM PROGRAMMĀM UN INICIATĪVĀMKā zināmākās ES programmas <strong>un</strong> iniciatīvas respondenti pamatā minēja izglītības <strong>un</strong>teritoriālās sadarbības programmas (5.attēls). Tas iezīmē <strong>Latvijas</strong> līdzšinējo pieredzi ES fonduapguvē, kad visbiežāk tiek izmantotas tās programmas, kurām:- informācijas p<strong>un</strong>kti <strong>un</strong> kontaktp<strong>un</strong>kti atrodas Latvijā;- projektu iesniegšana notiek Latvijā;- Latvijai bija pieejams finansējums jau iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā.Savukārt visretāk tiek minētas tās programmas, kurās projektu iesniegšana notiek EiropasSavienības institūcijās.44
5.attēlsLīdzīga situācija iezīmējas attiecībā uz jautājumu par biežāk izmantotajām programmām,kurās respondenti ir gatavojuši <strong>un</strong> ir iesnieguši projektus. Visvairāk projektu ir iesniegti šādāsizglītības programmās – Comenius, Leonardo da Vinci, Gr<strong>un</strong>dvig, Erasmus <strong>un</strong> teritoriālās <strong>un</strong>pārrobežu sadarbības programmās – Iga<strong>un</strong>ija-Latvija-Krievija, Lietuva-Latvija, Baltijas Jūrasreģiona programma <strong>un</strong> Interreg IVC (6.attēls). Iespēja gatavot <strong>un</strong> iesniegt projektus pārējāsprogrammās ir izmantota daudz mazāk.6.attēls45
Attiecīgi NVO sektoru pārstāvošie respondenti iezīmēja līdzvērtīgāku sadalījumu starpdažāda veida programmām (9.attēls), kā populārākās minot Iga<strong>un</strong>ijas-<strong>Latvijas</strong>, Gr<strong>un</strong>dtvig,Twinning programmas. NVO <strong>un</strong> pašvaldību sektors Twinning programmu izmantokapacitātes stiprināšanas projektu īstenošanā.9.attēls48
NACIONĀLĀ UN STARPVALSTU SADARBĪBAS LĪMEŅA PIEREDZEPētījums parādīja, ka tikai 47% respondentu piedalās starptautiskās asociācijās <strong>un</strong> sadarbībastīklos (10.attēls). Tas ir mazs skaits, ja ņem vērā to, ka dalība starptautiskos projektos prasasadarbību ar vismaz vienas citas valsts iestādi vai organizāciju.10.attēlsAnalizējot sadarbības partneru ģeogrāfisko atrašanos, lielākā daļa respondentu (72%)sadarbojas ar ES valstīm, savukārt 28% sadarbojas arī ar citām valstīm, visbiežāk ar bijušāsPadomju Savienības valstīm <strong>un</strong> pavisam reti – ASV <strong>un</strong> Ķīnu. 11. attēlā atsevišķi ir izdalītasadarbība ar Baltijas Jūras reģiona valstīm.11.attēls49
Respondenti visbiežāk izvēlas sadarbību ar ģeogrāfisku tuvāk esošajām valstīm – Iga<strong>un</strong>iju,Lietuvu, Krieviju, Vāciju, Poliju <strong>un</strong> Zviedriju.12.attēls12. attēlā kā „Citas valstis” responedenti ir norādījuši Nīderlandi, Dāniju, Baltkrieviju,Ukrainu, Grieķiju, Ungāriju, Portugāli, ASV, Bulgāriju, Moldovu, Gruziju, Austriju, Slovēniju,Šveici, Turciju, Ķīnu, Izraēlu, Kipru, Rumāniju, Horvātiju <strong>un</strong> Slovākiju.IESTĀŽU UN ORGANIZĀCIJU LĪDZŠINĒJĀ PIEREDZE STARPTAUTISKAJĀ SADARBĪBĀ, STARPTAUTISKOSPROJEKTOSRespondenti kā savu līdzšinējo pieredzi starptautiskajā sadarbībā min projektu atsevišķāsjomās īstenošanu (57,7%), kas, iespējams, norāda uz to, ka netiek plānota ilgtermiņasadarbība, bet gan vienas konkrētas aktivitātes īstenošana noteiktā jomā (13.attēls).Visbiežāk sastopamais sadarbības veids, ko izmanto pašvaldības, ir partnerības ar citu valstipašvaldībām (t.s. dvīņu pilsētas). Pozitīva iezīme ir tā, ka gandrīz 31% respondentu mēģinarast sadarbību uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumā. Viens no skaidrojumiem varētu būt,ka teritoriālās <strong>un</strong> pārrobežu sadarbības programmās viena no darbības prioritātēm 2007.-2013.gadam ir inovācijas <strong>un</strong> uzņēmējdarbības attīstības veicināšana.50
15.attēls16.attēls17.attēls52
18.attēlsSalīdzinājums parāda to, ka Vidzemes <strong>un</strong> Kurzemes reģiona pārstāvji aktīvāk iesaistāspartnerību veidošanā ar citu valstu pašvaldībām, savukārt Zemgales reģiona pārstāvji iraktīvāki projektos, kas vērsti uz uzņēmējdarbības veicināšanu (17.attēls). Šī tendence parādaZemgales reģiona veikto mērķtiecīgo darbu inovācijas veicināšanā <strong>un</strong> uzņēmējdarbībasatbalstā. Rīgas <strong>un</strong> Kurzemes plānošanas reģionu respondentu atbildes iezīmē aktīvāku darbupētniecības projektos, kas pamatojams ar <strong>un</strong>iversitāšu <strong>un</strong> augstskolu lielāku koncentrēšanos<strong>un</strong> aktīvāku darbu šajos reģionos. Neskatoties uz to, ka Latgales reģionam ir iespējasdarboties pārrobežu <strong>un</strong> teritoriālās sadarbības projektos, kā arī attīstīt pētniecībaspotenciālu, šī reģiona pārstāvju atbildes norāda uz mazāku pieredzi starptautiskās sadarbībasprojektu īstenošanā (18.attēls).53
19.attēlsLielākā daļa respondentu (79%) ieguvumus no starptautiskās sadarbības <strong>un</strong> starptautiskuprojektu īstenošanas novērtē kā būtiskus vai vidējus iestādes vai organizācijas darbā.Attiecīgi pārējā respondentu daļa nesaskata būtiskus ieguvumus. Tas parāda to, kanepieciešama stratēģiskāka plānošana iestādes vai organizācijas iesaistei starptautiskāsaktivitātēs, kā arī nepieciešama izpratne par iespējamiem ieguvumiem <strong>un</strong> sadarbībasiespējām.54
20.attēlsDALĪBU ES PROGRAMMĀS UN INICIATĪVĀS IETEKMĒJOŠIE FAKTORILai varētu novērtēt esošo situāciju, viens no būtiskākajiem jautājumiem par ES programmu<strong>un</strong> iniciatīvu pieejamību <strong>un</strong> izmantošanu ir dalību kavējošo <strong>un</strong> veicinošo faktoru analīze.Ņemot vērā to, ka lielākā daļa respondentu ir pašvaldības, dalību kavējošie <strong>un</strong> veicinošiefaktori tika analizēti gan respondentu kopu , gan plānošanas reģionu griezumāDALĪBU KAVĒJOŠIE FAKTORI - RESPONDENTU KOPU GRIEZUMĀPašvaldību vērtējumā (21.attēls) galvenais šķērslis dalībai ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās irfinansējuma trūkums konsultantu piesaistei. Tas netieši norāda uz pašvaldību pieredzestrūkumu starptautisku projektu gatavošanā, kas ir laikietilpīgs process, kurš prasa noteiktuscilvēkresursus <strong>un</strong> projektu gatavošanas <strong>un</strong> vadīšanas prasmes, kā arī svešvalodu zināšanas.Tas arī atspoguļojas šķēršļu līdzdalībai shematiskajā attēlojumā, starp būtiskākajiemšķēršļiem minot arī nepietiekamu darbinieku skaitu <strong>un</strong> grūtības atrast piemērotus projektupartnerus. Tāpat kā šķērslis tiek minēts projektu izskatīšanas ilgais laiks, gan arī laikietilpīgaisprocess attiecībā uz radušos izdevumu atmaksu projektu atskaišu periodu ietvaros.55
21.attēlsŅemot vērā to, ka plānošanas reģioni bija vismazākā respondentu kopa, tad kopureprezentatīvus secinājumus attiecībā uz līdzdalības ES programmās šķēršļiem nevar izdarīt.22.attēlsAugstskolu atbildēs (23.attēls) parādās mazāk izteiktas atšķirības starp minētajiem šķēršļiem.Kā galvenais kavējošais faktors tiek minēts ilgs finansējuma saņemšanas periods par projekta56
atskaites periodiem, <strong>un</strong> līdzvērtīgā vērtējumā tiek minēti tādi šķēršļi kā ilgs projektuizskatīšanas laiks, finansējuma trūkums projektu gatavošanas konsultantiem, kā arī īsiuzsaukuma termiņi <strong>un</strong> zems pieejamā finansējuma apjoms.23.attēlsArī NVO pārstāvji kā vienus no būtiskākajiem šķēršļiem min ilgu projektu izskatīšanas laiku <strong>un</strong>zemu pieejamā finansējuma apjomu (24.attēls), kas nevalstiskā sektora organizācijām ir īpašibūtiski, lai varētu plānot finanšu plūsmu, ņemot vērā to atkarību no nacionālā <strong>un</strong>starptautiska mēroga projektu īstenošanas.57
24.attēlsRespondenti, norādot citus esošos šķēršļus, min pārlieku birokrātiju projektu ieviešanas <strong>un</strong>uzraudzības procesā, grūtības piesaistīt nepieciešamo līdzfinansējumu no <strong>Latvijas</strong>, mazufinansējums administratīvajām darbam, neskaidras instrukcijas projektu iesniegumuaizpildīšanai, PVN iekļaušanu neattiecināmās izmaksās, līdzfinansējuma trūkumu,grāmatvedības speciālistu nekompetenci tieši projektu finanšu vadībā, atšķirīgu dažād<strong>un</strong>oteikumu <strong>un</strong> vadlīniju skaidrojumu, projektu ideju trūkumu <strong>un</strong> „lielo” iesniedzēju lobiju.25.attēls58
DALĪBU KAVĒJOŠIE FAKTORI - PLĀNOŠANAS REĢIONU GRIEZUMĀKopumā ļoti līdzvērtīgs vērtējums attiecībā uz galvenajiem kavējošajiem faktoriem ir saņemtsno visu plānošanas reģionu respondentiem (26. - 30.attēls), kā galveno minot ilgu projektuiesniegumu izskatīšanas laiku, ilgu finansējuma atmaksu saņemšanas laiku <strong>un</strong> zemu pieejamāfinansējuma apjomu. Finansējuma trūkums vairāk satrauc Latgales <strong>un</strong> Vidzemes plānošanasreģionu pārstāvjus. Savukārt, salīdzinājumā ar pārējiem plānošanas reģioniem Rīgasplānošanas reģions norāda uz lielāku informācijas trūkumu par pieejamajām programmām,neskatoties uz to, ka ģeogrāfiskās atrašanās dēļ Rīgas reģioniem Rīgā notiekošie informatīviesemināri ir daudz vairāk pieejami.26.attēls59
27.attēls28.attēls60
29.attēls30.attēls61
31.attēlsSavukārt, kā svarīgākos kavējošos faktorus (32.attēls) iestādes, kuras veic ES programmu <strong>un</strong>iniciatīvu kontaktp<strong>un</strong>ktu f<strong>un</strong>kcijas, min ekonomisko situāciju valstī, pieredzes trūkumu ESprojektu vadībā, ilgu finansējuma saņemšanas laiku par īstenotajām aktivitātēm <strong>un</strong>finansējuma trūkumu konsultantu piesaistei. Visi šie faktori ir ekonomiska rakstura <strong>un</strong>sasaucas ar potenciālo projektu iesniedzēju viedokli, ka galvenais dalību kavējošais faktors irilga finanšu aprite.62
32.attēlsVeiktās aptaujas – gan no kontaktp<strong>un</strong>ktu, gan potenciālo projektu iesniedzēju puses –parāda, ka stratēģiskas pieejas trūkums dalībai ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās ir viens nobūtiskākajiem kavējošiem faktoriem, kas samazina:• starptautisko projektu resursu piesaisti <strong>un</strong> izmantošanu iestādes mērķu sasniegšanā;• iespējamu sinerģiju starp esošajiem infrastruktūras projektiem <strong>un</strong> sociālajiemprojektiem;• efektīvu resursu plānošanu;• esošās starptautiskās sadarbības, t.sk. dvīņu pilsētu, efektīvu izmantošanu;• izpratni par teritoriālās sadarbības projektiem.Starptautisku projektu ieviešana tiek vērtēta kā iespēja piesaistīt papildus finanšu resursus,bet to pievilcību mazina liela konkurence projektu iesniedzēju starpā, kā arī ilgs projektuizskatīšanas posms <strong>un</strong> ilgs finansējuma atmaksas periods.63
DALĪBU VEICINOŠIE FAKTORIKopumā kā lielākos ieguvumus no dalības starptautiskos projektos <strong>un</strong> aktivitātēs respondentimin ja<strong>un</strong>as pieredzes, ja<strong>un</strong>u kontaktu <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>u ideju iegūšanu. Tikai pēc tam kā ieguvumstiek minēta iespēja iegūt papildus finansējumu. Tāpat arī tiek norādīts, ka starptautiskāsadarbība uzliek papildus noslodzi darbiniekiem, kas savukārt netieši norāda uz darbiniekuesošo noslodzi no vienas puses, kā arī uz priekšstatu par esošo administratīvo <strong>un</strong> birokrātiskoslogu starptautisko projektu ieviešanā, bet no otras – uz nepilnīgu izpratni par iespējumiemieguvumiem no dalības šādos projektos.33.attēlsLielākā daļa respondentu atzīst, ka ļoti liela nozīme ir informācijas pieejamībai par ESprogrammām, kā arī tam, vai pieejamās programmas atbilst reālajām vajadzībām.Respondenti arī atzīmē, ka atbilstošas kvalifikācijas darbinieku <strong>un</strong> nepieciešamālīdzfinansējuma pieejamība sekmētu līdzdalību ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās. Pēdējos gaduskā viens no vispārīgiem argumentiem tiek minēta ekonomiskā situācija valstī.Iestādes, kuras veic ES programmu <strong>un</strong> iniciatīvu kontaktp<strong>un</strong>ktu f<strong>un</strong>kcijas, kā galvenos dalībuveicinošos faktorus (34.attēls) min informācijas pieejamību <strong>un</strong> programmu tēmu atbilstībureālajām vajadzībām <strong>un</strong> atbilstošas kvalifikācijas darbinieku pieejamību. Tas parāda to, ka ESprogrammu <strong>un</strong> iniciatīvu piedāvājums iespējams nenosedz <strong>Latvijas</strong> iestāžu vajadzības. Ņemotvērā to, ka potenciālie projektu iesniedzēji – pašvaldības, augstskolas <strong>un</strong> NVO – nenorāda uzinformācijas pieejamību kā aktuālu šķērsli esošajai dalībai, tad šis faktors nav vērtējams kābūtisks dalību ietekmējošs faktors, bet gan kā svarīgs kontaktp<strong>un</strong>ktu uzdevums.64
34.attēlsNo aptaujas daļas par kavējošiem <strong>un</strong> veicinošiem faktoriem izriet arī daļa secinājumu <strong>un</strong>rekomendāciju, kas ietvertas ziņojuma nobeigumā sadaļās Secinājumi <strong>un</strong> Rekomendācijas.Kā iespējamos risinājumus līdzdalības ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās veicināšanai respondentimin:• ātrāku atskaišu izskatīšanu <strong>un</strong> finansējuma atmaksu;• motivējošu atalgojuma sistēmu tiem darbiniekiem, kas iesaistās starptautiskosprojektos;• lielāku elastīgumu projekta finansējuma izlietošanā;• detalizētākus programmu nosacījumu skaidrojumus;• iespēju saņemt projekta idejas izvērtējumu pirms projekta iesnieguma gatavošanas;• ES programmu vadlīniju pieejamību latviešu valodā;• nepieciešamību paaugstināt vietējo politiķu kompetences līmeni starptautiskāssadarbības jautājumos;• iespēju novirzīt lielāku finansējumu administratīvo izdevumu segšanai;• lielāku atbalsta intensitāti;• iespēju piesaistīt papildus cilvēkresursus projektu iesniegumu gatavošanā;• savlaicīgu informācijas pieejamību pirms projektu konkursu izsludināšanas;• iespēju projektu iesniegumus gatavot latviešu valodā65
Infomācijas izvietošana mājas lapā, individuālās konsultācijas <strong>un</strong> klātienes tikšanās semināros<strong>un</strong> konferencēs tiek vērtēta kā efektīvākie kom<strong>un</strong>ikācijas līdzekļi (35.attēls). Individuālāskonsultācijas ir īpaši akcentētas teritoriālās <strong>un</strong> pārrobežu sadarbības programmās. Aptaujaparāda, ka informācijai radio <strong>un</strong> TV tiek pievērsta vismazākā nozīme.35.attēlsRespondenti individuālās konsultācijas par projekta ideju pirms projekta iesniegumagatavošanas min arī kā vieno no risinājumiem, kas varētu sekmēt mērķtiecīgāku dalību ESprogrammās <strong>un</strong> iniciatīvās, kā arī atbalsta projektu ideju izskatīšanu divās kārtās, vispirmsvērtējot projekta idejas kopsavilkumu, pēc tam – projekta iesniegumu. Tas mazinātu resursupatēriņu gatavojot projektu iesniegumus, kā arī sekmētu lielāku atbalstīto projektu skaituattiecībā pret iesniegto projektu skaitu.Neskatoties uz to, ka šobrīd pastāv vairākas Interneta vietnes, kur ir iespējams meklētinformāciju par dažādām ES programmām, kā viens no galvenajiem ieteikumiem ir vienotaportāla izveide. Tas parāda to, ka neviens esošais portāls nenodrošina pilnvērtīgu informācijupar <strong>Latvijas</strong> partneriem pieejamām ES programmām <strong>un</strong> iniciatīvām.66
36.attēlsOtrs būtiskākais ieteikums ir nepieciešamība organizēt regulārus seminārus par aktuālāmprogrammām. Ņemot vērā iestāžu aptaujā minēto informāciju, var secināt, ka semināri tiekorganizēti regulāri, taču iespējams iztrūkst vietne, kurā būtu pieejama informācija ne tikaipar pašām programmām, bet arī informatīvajiem semināriem. Tikai 13% respondentuuzskata, ka informācija ir pilnībā pieejama (37.attēls).SECINĀJUMI1. Latvijā zināmākās ir izglītības <strong>un</strong> teritoriālās sadarbības ES programmas <strong>un</strong> iniciatīvas.Tas iezīmē <strong>Latvijas</strong> līdzšinējo pieredzi ES fondu apguvē, kad pamatā tiek izmantotastās programmas, kurām informācijas p<strong>un</strong>kti <strong>un</strong> kontaktp<strong>un</strong>kti atrodas Latvijā, kā arīprojektu iesniegšana notiek Latvijā. Savukārt tās programmas, kurās projektuiesniegšana notiek ES institūcijās, tiek minētas visretāk.2. Īpaši aktīvi teritoriālās <strong>un</strong> pārrobežu sadarbības programmas izmanto plānošanasreģioni <strong>un</strong> pašvaldības. Pašvaldību dalība izglītības programmās galvenokārt ir saistītaar to, ka pašvaldība ir projekta iesniedzējs, jo izglītības iestādes projekts tiek īstenotspašvaldības teritorijā.3. Augstskolu vidū populārākās ir Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius <strong>un</strong> Gr<strong>un</strong>dvigprogrammas. Augstskolas mazāk izmanto teritoriālās <strong>un</strong> pārrobežu sadarbībasprogrammas.4. Nevalstiskās organizācijas vienlīdz bieži izmanto izglītības <strong>un</strong> teritoriālās sadarbībasprogrammas, biežāk minot Iga<strong>un</strong>ijas-<strong>Latvijas</strong>, Gr<strong>un</strong>dtvig <strong>un</strong> Twinning programmas.Twinning programmu nevalstiskās organizācijas <strong>un</strong> pašvaldības izmanto kapacitātesstiprināšanas projektiem.67
5. Lielākā daļa respondentu sadarbojas ar ES valstīm, bet apmēram 1/3 daļa sadarbojasar bijušās Padomju Savienības valstīm, pavisam reti ar ASV <strong>un</strong> Ķīnu. Respondentivisbiežāk izvēlas sadarbību ar ģeogrāfisku tuvāk esošajām valstīm – Iga<strong>un</strong>iju, Lietuvu,Krieviju, Vāciju, Poliju <strong>un</strong> Zviedriju, kas ir galvenās <strong>Latvijas</strong> eksporta valstis.6. Dalība starptautiskās asociācijās <strong>un</strong> sadarbības tīklos tiek izmantota reti. Visbiežākpašvaldības veido sadarbību ar citu valsti pašvaldībām (dvīņu pilsētas). Ņemot vērāto, ka teritoriālās <strong>un</strong> pārrobežu sadarbības programmās viena no darbībasprioritātēm ir inovācijas <strong>un</strong> uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, tas sekmēpašvaldību <strong>un</strong> citu iestāžu <strong>un</strong> organizāciju iesaisti projektos, kas veicina ekonomiskāsaktivitātes pieaugumu pašvaldības teritorijā.7. Aptaujā norādītās plānošanas reģionu starptautiskās sadarbības jomas iezīmē arīlīdzšinējos reģionu attīstības virzienus.8. Pašvaldību vērtējumā galvenais šķērslis dalībai ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās irfinansējuma trūkums konsultantu piesaistei. Tas netieši norāda uz pašvaldībupieredzes trūkumu starptautisku projektu gatavošanā. Savukārt, augstskolu vidū kāgalvenais kavējošais faktors tiek minēts ilgs finansējuma saņemšanas periods parveiktajām projekta aktivitātēm, ilgs projektu izskatīšanas laiks, finansējuma trūkumsprojektu gatavošanas konsultantiem, īsi uzsaukuma termiņi <strong>un</strong> zems pieejamāfinansējuma apjoms. Arī nevalstiskā sektora pārstāvji kā vienus no būtiskākajiemšķēršļiem min ilgu projektu izskatīšanas laiku <strong>un</strong> zemu pieejamā finansējuma apjomu.9. Kā lielākos ieguvumus no dalības starptautiskos projektos <strong>un</strong> aktivitātēs respondentimin ja<strong>un</strong>as pieredzes, ja<strong>un</strong>u kontaktu <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>u ideju iegūšanu. Tikai pēc tam kāieguvums tiek minēta iespēja iegūt papildus finansējumu. Tāpat arī tiek norādīts, kastarptautiskā sadarbība uzliek papildus noslodzi darbiniekiem, kas savukārt netiešinorāda uz darbinieku esošo noslodzi no vienas puses, kā arī uz priekšstatu par esošoadministratīvo <strong>un</strong> birokrātisko slogu starptautisko projektu ieviešanā, bet no otras –uz nepilnīgu izpratni par iespējumiem ieguvumiem no dalības šādos projektos.10. Lielākā daļa respondentu atzīst, ka ļoti liela nozīme ir informācijas pieejamībai par ESprogrammām, kā arī tam, vai pieejamās programmas atbilst reālajām vajadzībām.Atbilstošas kvalifikācijas darbinieku <strong>un</strong> nepieciešamā līdzfinansējuma pieejamībasekmētu līdzdalību ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās. Pēdējos gados kā viens novispārīgiem argumentiem tiek minēta ekonomiskā situācija valstī.11. Kā efektīvākie kom<strong>un</strong>ikācijas līdzekļi par ES programmām <strong>un</strong> iniciatīvām tiek vērtētainformācija mājas lapā, individuālās konsultācijas <strong>un</strong> klātienes tikšanās semināros <strong>un</strong>konferencēs. Individuālās konsultācijas ir īpaši akcentētas teritoriālās <strong>un</strong> pārrobežusadarbības programmās. Aptauja parāda, ka informācijai radio <strong>un</strong> TV tiek pievērstavismazākā nozīme.68
12. Viens no galvenajiem ieteikumiem pilnvērtīgas informācijas par pieejamām ESprogrammām <strong>un</strong> iniciatīvām ir vienota portāla izveide, kā arī regulāru informatīvo <strong>un</strong>apmācību organizēšana.REKOMENDĀCIJASLai palielinātu <strong>Latvijas</strong> iestāžu <strong>un</strong> organizāciju dalību ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās, irnepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, kas attiecas uz informācijas sagatavošanu <strong>un</strong>izplatīšanu (kontaktp<strong>un</strong>ktu <strong>un</strong> informācijas centri), kā arī uz nepieciešamajiem uzlabojumiemnacionālajā <strong>un</strong> ES līmenī.1. Ieteikumi potenciālo projektu iesniedzēju informēšanai:a. apkopot <strong>un</strong> regulāri aktualizēt informāciju par tām ES programmām, kas navietvertas ES Struktūrfondu darbības programmās, <strong>un</strong> kurās projektu vērtēšan<strong>un</strong>odrošina ES institūcijas;b. uzlabot informācijas par dažādām ES programmām atrašanas iespējas,piemēram, izveidojot vienotu portālu;c. nodrošināt regulārus seminārus par aktuālām programmām;d. vienkāršot sagatavotās informācijas valodu;e. palielināt informācijas par ES programmām <strong>un</strong> iniciatīvām kvalitāti <strong>un</strong>pieejamību reģionos;f. izmantot praksi rīkot informatīvus pasākumus neapstiprināto projektuiesniedzējiem, lai skaidrotu projektu iesniegumu gatavošanā pieļautās kļūdas;g. savlaicīgi informēt par plānotajiem projektu uzsaukumiem <strong>un</strong> projektupartneru meklēšanas iespējām;h. veidot izpratni par starptautiskās sadarbības <strong>un</strong> starptautisko projektuieguvumiem, rādot labās prakses piemērus.2. Ieteikumi uzlabojumiem ES programmu līmenī:a. samazināt par īstenotajām aktivitātēm radušos izdevumu atmaksas laiku;b. vienkāršot programmu dokumentus, lai atvieglotu projektu iesniegumugatavošanas process <strong>un</strong> izpratni par programmas nosacījumiem;c. samazināt projektu iesniegumu vērtēšanas laiku, iespējami pielīdzinot ESStruktūrfondu projektu vērtēšanas procesam;69
d. apvienot līdzīga veida programmas, lai efektivizētu cilvēkresursu <strong>un</strong> finanšuresursu izmantošanu <strong>un</strong> mazinātu programmas, kurās ir neliels finansējums,liela konkurence, kā arī mazs apstiprināto projektu skaits;e. rast papildus rīkus starptautisko partneru atrašanas sekmēšanai.3. Ieteikumi uzlabojumiem nacionālā līmenī:a. mazināt esošo administratīvo <strong>un</strong> birokrātisko slogu starptautisko projektuieviešanā;b. izveidot atsevišķu atbalsta programmu, kas ļautu finansēt projektuiesniegumu gatavošanu, lielāku atbalstu paredzot tām iestādēm <strong>un</strong>organizācijām, kuras projektos plāno uzņemties vadošā partnera lomu;c. paredzēt iespēju pretendēt uz līdzfinansējuma daļas segšanu tiem projektuiesniedzējiem, kuri projektos ir vadošie partneri, tādējādi palielinot interesi<strong>Latvijas</strong> iestādēm <strong>un</strong> organizācijām ES projektos uzņemties vadošo lomu;d. organizēt apmācības starptautisku sadarbības projektu gatavošanas <strong>un</strong>ieviešanas prasmju uzlabošanai;e. gatavojot priekšlikumus ES programmu <strong>un</strong> iniciatīvu uzlabošanai nākamāplānošanas periodā, ņemt vērā nepieciešamību savlaicīgi apzināt potenciāloprojektu iesniedzēju reālās vajadzības <strong>un</strong> ziņojumā minētos kavējošos <strong>un</strong>veicinošos faktorus;f. izstrādāt dalības ES programmās <strong>un</strong> iniciatīvās stratēģijas reģionu, pašvaldību<strong>un</strong> iestāžu līmenī vai arī paredzēt to kā pastāvīgu sadaļu attīstības stratēģijāsvai citos attīstības plānošanas <strong>un</strong> ieviešanas dokumentos, tādējādi sekmējotstarptautisko projektu resursu piesaisti <strong>un</strong> izmantošanu iestādes mērķusasniegšanā;g. iestrādāt starptautiskās sadarbības komponenti ES Struktūrfondu finansētajāsprogrammās nākamajā plānošanas periodā.70
Change language