6. PASAULES UZBŪVE Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo ...
6. PASAULES UZBŪVE Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo ...
6. PASAULES UZBŪVE Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
F_12_UP_06_P6 Planēta, pundurplanēta, pavadonis, mazais ķermenis Skolēna darba lapaF_12_UP_06_P7 Galaktiku klasifikācija Skolēna darba lapaF_12_LD_06 Fizikas atklājumu un izgudrojumu ietekme uz citu zinātņu pilnveidošanos Skolēna darba lapa_________________________________Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.
p a s a u l e s u z b ū v epasaules uzbūveT E M A T A A P R A K S T SPasaule jeb Visums, kas pastāv ap mums un kura daļa esam mēs – cilvēki, eksistēneatkarīgi no mūsu gribas. Visumā vielas uzbūvi un tās īpašības nosaka fundamentāliemijiedarbības spēki un likumi. Dabā pastāv četras mijiedarbības: stiprā – saista daļiņasatoma kodolā; atoma iekšienē darbojas vājāka – elektromagnētiskā mijiedarbība,kurā piedalās daļiņas, kam ir elektriskais lādiņš; gravitācijas mijiedarbība darbojasstarp matērijas objektiem, kam ir masa, un šie spēki ir noteicošie Visumā; vājāmijiedarbība izpaužas elementārdaļiņu pārvērtībās. Visumu veido mikropasaule,makropasaule un megapasaule.74Tematā ir izskaidrota Visuma izcelšanās teorija (Lielā Sprādziena modelis), Visumastruktūra, izmantojot megapasaules modeļus. Aplūkota debess objektu klasifikācijaun matērijas eksistences formas: viela un fizikālie lauki, matērijas viļņējādā unkorpuskulārā daba, kā arī tumšā matērija un tumšā enerģija. Mācību procesāskolēni iemācās atšķirt mikropasauli no makropasaules un no megapasaules, jo arīmērīšanas metodes tajās ir dažādas. Turklāt jāizprot Ņūtona klasiskās mehānikaslietošanas robežas.Pamatskolā skolēni ir ieguvuši pamatzināšanas par debess objektiem: zvaigznēm,planētām, galaktikām, taču vidusskolā viņi uzzina par zvaigžņu evolūciju, izmantojotHercšprunga—Rasela diagrammu. Skolēni iepazīst elementārdaļiņu klasifikāciju.Skolēni novērtē optisko ierīču lietojuma diapazonu un to piemērotību Visumaizpētei mūsdienās.Skolotājs var rosināt skolēnus analizēt fizikas sasniegumus vēsturiskā aspektā uniegūt informāciju par atklājumiem un to atklājējiem, kas saņēmuši Nobela prēmijufizikā, kā arī novērtēt, kā nozīmīgākie atklājumi ir ietekmējuši citu dabaszinātņuattīstību.
p a s a u l e s u z b ū v eFIZIKA 12. klaseC E Ļ V E D I SGalvenie skolēnam sasniedzamie rezultātiApraksta dažādāsVisuma evolūcijas fāzesun vielas, kā arī fizikālolauku strukturizācijaspakāpi šajās fāzēs.Saskata vienojošodabas procesudaudzveidībā.Analizē un izvērtēfizikāla raksturainformāciju tekstāun izmanto iegūtoinformāciju atbilstošimērķim, pārveidofizikālo procesuvizuālās un vārdiskāsinformācijas formas noviena veida citā.Apzinās sadarbībaspriekšrocībaspētnieciskajā darbībā,risinot uzdevumus unanalizējot informācijufizikā.Analizē fizikas kādabaszinātņu nozaressasniegumus, ņemotvērā zinātnes attīstībasētiskos aspektus unminot piemērus parievērojamu pasaulesun Latvijas zinātniekulomu fizikas attīstībā.Ir iepazinis galvenāsfizikas apakšnozares, topētniecības virzienusun novērtē dažāduzinātņu sadarbībasnozīmi fizikas attīstībā.• Izskaidro Visumastruktūru, lietojotmegapasaules uzbūvesmodeļus.• Ilustrē ar piemēriemvielas un fizikālo laukuizpausmes dabā.• Apraksta fundamentālāsmijiedarbībasmikropasaulē,makropasaulē unmegapasaulē.• Apraksta zvaigžņuevolūciju, izmantojotHercšprunga–Raseladiagrammu.• Klasificē debessobjektus – planētas,zvaigznes, galaktikas –pēc to raksturīgāmpazīmēm.• Veic pētniecisko darbugrupā, atkārtojot kādazinātnieka veiktospētījumus un prezentēdarba rezultātus.• Analizē un izvērtēinformāciju parzināmiem un neizpētītiemhipo tētiskiempieņēmumiemmikropasaulē, makropasaulēun megapasaulē.• Analizē Visuma izpētesvēsturi un nākotnesperspektīvas.• Apkopo un prezentēinformāciju par Latvijaszinātnieku ieguldījumuVisuma izpētē.• Izprot citu dabaszinātņu,matemātikas uninformācijas tehnoloģijunozīmi fizikas attīstībāun novērtē fizikassasniegumu ietekmi uzcitu dabaszinātņu uninformācijas tehnoloģijuattīstību.75izpēte.SP. Galaktiku izvietojumamodelis.VM. Visums un tā izpēte.VM. Visuma uzbūve.VM. Modeļusalīdzinājums.VM. Četrasfundamentālāsmijiedarbības.VM. Fundamentālāsmijiedarbības.VM. Kvarki.KD. Visuma un zvaigžņuevolūcija.VM. Visums un tā izpēte.VM. Meteorīti.VM. Hercšprunga–Raseladiagramma.demonstrēšana.pētījums.SP. Teleskopa darbībasprincips. Galilejapētījumu ceļš.VM. Visums un tā izpēte.VM. Visums un tā izpēte.VM. No atoma līdzstandarta modelim.VM. Teleskops Irbenē.VM. Visums un laiks.Laboratorijas darbs.LD. Fizikas atklājumuun izgudrojumuietekme uz citu zinātņupilnveidošanos.VM. Fizika un pētniecība.VM. Ciklotrons Latvijā.
p a s a u l e s u z b ū v eS T U N D A S P I E M Ē R S76GALAKTIKU IZVIETOJUMA MODELISMērķisPilnveidot izpratni par Visuma struktūru, izmantojot megapasaules uzbūvesmodeļus.<strong>Skolēnam</strong> sasniedzamais rezultāts• Ilustrē Visuma struktūru, izmantojot megapasaules uzbūves modeļus.• Atrod informāciju, izmantojot interneta vietnes.• Novērtē modeļu izmantošanu reālas fizikālās vides attēlošanai.Nepieciešamie resursi• Datorklase ar interneta pieslēgumu; transportieris, lineāls.• Izdales materiāls „Piena Ceļa kaimiņi” (F_12_SP_06_P1).• http://www.atlasoftheuniverse.com/galgrps.html;http://www.atlasoftheuni-verse.com/virgo.html; http://www.atlasoftheuniverse.com/index.html.• Datne galaktikas.xls vai izdales materiāls „Galaktikas” (F_12_SP_06_P2).Stundas gaitaMācību metodeIzpēte.Mācību organizācijas formasFrontāls darbs, pāru darbs.VērtēšanaSkolotājs vizuāli novērtē, cik patstāvīgi strādāja skolēni pāros, kuri skolēni ir devušimaksimālu ieguldījumu, lai sasniegtu darba rezultātu. Skolotājs vizuāli novērtē,cik produktīvi skolēni izmanto informācijas avotus, kā skolēni darbojas ar lietojumprogrammuMS Excel.Skolotāja pašnovērtējumsSecina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti,par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība.Skolotāja darbībaIevadā uzdod jautājumu: „Kur ir Zemes vieta Visumā, ja sākam atskaitīt no Zemes virsas?”Sadala skolēnus pāros.Uzdevums. Noskaidrot Piena Ceļam tuvāko galaktiku atrašanās vietu, veidojot galaktikuizvietojuma modeli plaknē. Izdala darba lapu (F_12_SP_06_P1).• Iepazīstina ar modeļa darba lapu.• Iepazīstina ar datiem par Piena Ceļam tuvākajām galaktikām.(datne galaktikas.xls)Izpēte (40 minūtes)Skolēnu darbībaSagaidāmās atbildes: Zeme – Saules sistēma – Piena Ceļš.Sadalās pāros.Iepazīstas ar darba uzdevumu, izpēta darba lapu, iepazīstas ar darba gaitu.
p a s a u l e s u z b ū v eFIZIKA 12. klaseIepazīstina ar darba gaitu.1. Datnē galaktikas.xls aprēķina galaktiku atrašanās vietu modelī, izmantojot norādītomērogu.2. Izmantojot modeļa darba lapu, transportieri un lineālu, atliek modelī galaktikas, piekatras pierakstot tās nosaukumu un atzīmējot galaktikas tipu.3. Izmantojot darba lapu (F_12_SP_06_P2) vai interneta vietnes:http://www.atlasoftheuniverse.com/galgrps.html unhttp://www.atlasoftheuniverse.com/virgo.html, noskaidro, kurai galaktiku grupaipieder katra galaktika. Rezultātu ieraksta datnē galaktikas.xls un izdrukā.Kopīgi noskaidro atbildes uz jautājumiem.• Kuras divas galaktikas atrodas vistuvāk Piena Ceļam?• Kuras divas galaktikas no minētajām atrodas vistālāk no Piena Ceļa?• Nosauc galaktikas, kas nepieder nevienai no galaktiku grupām.• Galaktikas attālinās no mūsu Galaktikas uz visām pusēm. Vai mūsu Galaktika atrodasVisuma centrā?•Vai modelī veidojas kāda galaktiku izvietojuma struktūra? Kāds varētu būt tāscēlonis?Stundas beigās aicina skolēnus apskatīt interneta vietnē http://www.atlasoftheuniverse.com/index.html tuvākos Saules kaimiņus dažādos attālumos no Saules (no 1,5 lyattāluma līdz redzamajai Visuma robežai).Aicina nosaukt modeļu izmantošanas priekšrocības un nepilnības.Veic uzdevumu.1. Datnē galaktikas.xls (MS Excel) aprēķina galaktiku atrašanās vietu modelī, izmantojotnorādīto mērogu.2. Uzzīmē galaktiku atrašanās vietu modeļa darba lapā, atzīmējot galaktikas nosaukumuun galaktikas tipu.3. Izmanto doto interneta vietni vai darba lapu (F_12_SP_06_P2), noskaidro, kuraigalaktiku grupai pieder katra galaktika. Rezultātu ieraksta datnē galaktikas.xls unizdrukā.Atbild uz jautājumiem, izmantojot sagatavoto modeli.Apskata interneta vietnē http://www.atlasoftheuniverse.com/index.html tuvākos Sauleskaimiņus dažādos attālumos no Saules (no 12,5 ly attāluma līdz redzamajai Visumarobežai).Nosauc modeļu izmantošanas priekšrocības un nepilnības.77
p a s a u l e s u z b ū v e80Sasniedzamais rezultāts I II IIIIzprot Ņūtona klasiskāslietošanas robežas.19. gs. beigās un 20. gs. sākumā precīzosgaismas ātruma mērījumos tika konstatēts, kaelektromagnētiskajiem viļņiem – gaismai navpiemērojams klasiskais ātrumu saskaitīšanaslikums Arī citi novērojumi liecināja par novirzēmno otrā Ņūtona likuma, ja objekta ātrumstuvojās gaismas ātrumam, piemēram, atklātieelementārdaļiņu treki vedināja uz pārdomām, kair palielinājusies to masa. 1905. gadā A. Einšteinsformulēja lielu ātrumu fizikas – relativitātesteorijas – pamatprincipus. Klasiskais ātrumusaskaitīšanas likums, saskaņā ar kuru, ja diviķermeņi kustas viens otram pretī pa taisniar nemainīgu ātrumu, ir šāds: v = v 1 + v 2 ,relatīvistiskais ātrumu saskaitīšanaslikums: .Kuru formulu – klasisko ātrumu saskaitīšanaslikumu vai relatīvistisko ātrumu saskaitīšanaslikumu – izmanto, lai aprēķinātu ātrumuminētajās situācijās?a) Ja viens otram pretī brauc divi automobiļi,katrs ar ātrumu 100 km/h, tad tie viensattiecībā pret otru pārvietojas ar ātrumu200 km/h.b) Ja viens otram pretī pārvietojas divi kosmosakuģi, katrs ar ātrumu 11,2 km/s, tad tie viensattiecībā pret otru pārvietojas ar ātrumu22,4 km/s.c) Ja viens otram pretī pārvietojas divi kosmosakuģi, katrs ar ātrumu v = c/2, tad tie viensattiecībā pret otru pārvietojas ar ātrumu0,8c = 2,4 ·10 8 m/s.Pieņem, ka, izmantojot Ņūtona klasiskāsmehānikas teoriju un Einšteina relativitātesteoriju, aprēķinu rezultāti nedrīkst atšķirtiesvairāk kā par 1 %! Noskaidro, ar cik lielu ātrumuvar pārvietoties viens otram pretī divi kosmosakuģi!Saskaņā ar relativitātes teoriju, attiecībā pretnovērotāju kustībā esoša objekta izmēri irobjektā irun laika intervāls kustībā esošā, kur l 0 un ∆t 0 irattiecīgi izmēri un laika intervāls ķermenim mierastāvoklī.Veic domu eksperimentu! Iedomājies, ka atrodieskosmosa kuģī, kas pārvietojas ar nemainīguātrumu, kurš ir vienāds ar pusi gaismas ātruma.Tev pretī ar tādu pašu ātrumu pārvietojaskosmosa kuģis, kurā ir tavs draugs. Jums abiem iriespēja novērot vienam otru. Kāds tev izskatīsiesdrauga veidols un kādas šķitīs viņa kustības?Kādu tevi redzēs draugs? Vai jums abiem būslīdzīgi novērojumi, ja viens otram pretī brauksietar velosipēdiem? Pamato savas atbildes!
p a s a u l e s u z b ū v eFIZIKA 12. klaseSasniedzamais rezultāts I II IIIIlustrē ar piemēriemvielas un fizikālo laukuizpausmes dabā.Ir izpētīts, ka materiālā pasaule pastāv divosveidos: kā viela vai kā fizikālais lauks.Pabeidz veidot klasifikācijas shēmu!Ķermeņa masu var noteikt, vai nu ķermeninosverot, vai nosakot spēka lielumu, kas masaipiešķir noteiktu paātrinājumu.Kādus paņēmienus varētu lietot, lai noteiktua) gravitācijas lauku,b) elektrisko lauku,c) magnētisko lauku!Paskaidro paņēmienu izvēli!Ja mainīgs fizikālais lauks izplatās telpā,tad saka: izplatās vilnis. Fizikas kursā apgūtielektromagnētisma un elektromagnētisko viļņuteorijas pamati. Kvantu mehānika skaidro, kaelektromagnētisko mijiedarbību „pārnes” fotoni.Pirmā fundamentālā mijiedarbība, kuru aplūkofizikas kursā, ir gravitācijas mijiedarbība. Irizpētītas gravitācijas lauka īpašības. Vai eksistēgravitācijas viļņi un gravitoni – šīs mijiedarbībaspārnesējas daļiņas? Izmantojot informācijasavotus, noskaidro mūsdienu zinātnes uzskatusšajā jautājumā!81
p a s a u l e s u z b ū v e82Sasniedzamais rezultāts I II IIIIzprot mērīšanas metožuatšķirības mikropasaulē,makropasaulē unmegapasaulē.1. Kā var izmērīt attālumu no Zemes līdz Saulei?2. Nosauc piemērus, kuros mērierīces lietošanaietekmē mērāmā lieluma skaitlisko vērtību!3. Latvijas Universitātes Elektronikas undatorzinātņu institūta zinātnieki guvušiizcilus panākumus kosmisko satelītulāzerlokācijas ierīču izveidē. Ar speciālu iekārtu(lāzerteleskopu) tiek raidīts ļoti īss lieljaudasgaismas impulss. Speciāla iekārta, ko sauc parhronogrāfu jeb taimeru fiksē impulsa startalaiku. Impulss sasniedz satelītu, atstarojas notā un atgriežas lāzerteleskopā, kur taimers fiksēimpulsa pienākšanas momentu. Laika intervālsstarp abām reģistrācijām ļauj aprēķinātattālumu līdz satelītam. Iegūtie rezultāti tiekizmantoti ģeodēzijā un ģeofizikā (piemēram,tektonisko plātņu, polu kustības noteikšanaiu. tml.).Izpēti doto informāciju un atbildi uzjautājumiem!a) Kāpēc tieši lāzera impulss un nevis, piemēram,radioviļņu impulss, nodrošina mērījumuaugstu precizitāti?b) Kāpēc ir vajadzīgs ļoti īss lielas jaudasimpulss?1. Skolēns fizikas kabinetā veica spriegumamērījumus gan ar mācību laboratorijasvoltmetru, kura iekšējā pretestība ir 6 kΩ,gan ar multimetru, kura iekšējā pretestībair 100 kΩ. Viņš izveidoja slēgumu no strāvasavota, kura EDS ir 4,5 V un r = 1 Ω, kā arīrezistora, kura pretestība ir 10 kΩ, un mērījaspriegumu uz rezistora ar abiem voltmetriempēc kārtas. Salīdzini mērījumu rezultātus abosgadījumos un izskaidro atšķirību cēloņus!Raksturo mērinstrumentu ietekmi uz mērījumurezultātiem!2. Izstrādāts jauna tipa lāzers, kas raidaimpulsu, kurš ilgst 170 atosekundes jeb 170 sekundeskvintiljondaļas, t. i., 170 · 10 -18 s.Raidot uz vielas paraugu šādus ļoti īsuslāzerstarojuma impulsus, var iegūt atsevišķusmomentuzņēmumus, piemēram, ķīmiskāsreakcijas laikā.Nosaki, kādā elektromagnētisko viļņu skalasdiapazonā atrodas šis lāzerstarojums!Novērtē, cik lielu attālumu elektrons veic100...200 atosekundēs, pārvietodamies arātrumu, kas raksturīgs tā kustībai atomos!Izspried, cik lielam jābūt gaismas impulsaizplatīšanās laikam salīdzinājumā ar elektronakustības ātrumu, lai varētu reģistrēt elektronakustību!Izmantojot informācijas avotus, noskaidro, kādāveidā tiek iegūti šādi momentuzņēmumi vai,piemēram, kā – ar atomspēku mikroskopu!Saskaņā ar Heizenberga nenoteiktības principu –mikropasaules pamatprincipu – nav iespējamsvienlaikus precīzi noteikt daļiņas koordinātas(telpas punktu, kurā atrodas daļiņa kādā laikamomentā) un tās impulsu p = = mv. Taču iriespējams noskaidrot, cik liela ir varbūtība, kadaļiņa atradīsies izraudzītajā telpas punktā.Heizenberga nenoteiktības principu definē šādi:daļiņas impulsa neprecizitātes reizinājums ar tāskoordinātas neprecizitāti nevar būt mazāks parPlanka konstantes vērtību: ∆p∙∆x = h.Analizējot aplūkotās situācijas, izvērtēkoordinātas un ātruma jēdzienu lietošanaspamatotību mikropasaules parādību pētījumos!a) Ods, kura masa ir 1 mg, lido ar ātrumu3 m/s. Tā koordinātu var noteikt ar precizitāti∆x = 1 mm. No Heizenberga nenoteiktībasprincipa:Secinājums:...............................................b) Atomā elektrona kustības ātrums ir aptuveni7 • 106 m/s, tā masa 9,1 • 10 -31 kg. Atomadiametrs ir ≈10 -10 m. Elektrona atrašanās vietabūtu jānosaka vismaz 10 reizes precīzāk,tātad:∆x = 10 -11 m.∆v = ---- ?Secinājums: ..................... .............................
p a s a u l e s u z b ū v eFIZIKA 12. klaseSasniedzamais rezultāts I II IIIIzpēti doto informāciju un atbildi uzjautājumiem!a) Kāpēc tieši lāzera impulss un nevis, piemēram,radioviļņu impulss nodrošina mērījumuaugstu precizitāti?b) Kāpēc ir vajadzīgs ļoti īss lielas jaudasimpulss?Novērtē, cik lielu attālumu elektrons veic100...200 atosekundēs, pārvietodamies arātrumu, kas raksturīgs tā kustībai atomos!Izspried, cik lielam jābūt gaismas impulsaizplatīšanās laikam salīdzinājumā ar elektronakustības ātrumu, lai varētu reģistrēt elektronakustību!Izmantojot informācijas avotus, noskaidro, kādāveidā tiek iegūti šādi momentuzņēmumi vai,piemēram, kā ar atomspēku mikroskopu!Izmantojot izziņasavotus, klasificēelementārdaļiņas.Tavā rīcībā ir protoni, neitroni, elektroni,fotoni, u kvarki, d kvarki, W + mezoni, W -mezoni, Z 0 mezoni, gluoni, gravitoni, fotoniun visas atbilstīgās antidaļiņas. Izvēlies dotajaiklasifikācijas tabulai atbilstīgās elementārdaļiņasun ieraksti to nosaukumus tabulas ailēs!Tavā rīcībā ir protoni, neitroni, elektroni, fotoni,u kvarki, d kvarki, W + mezoni, W - mezoni,Z 0 mezoni, gluoni, gravitoni, fotoni unvisas atbilstīgās antidaļiņas. Izveido šoelementārdaļiņu klasifikācijas tabulu!Izmantojot informācijas avotus (piemēram,interneta vietni http://www.cpepweb.org,F_12_UP_06_P1, P2 un P3), izveidoelementārdaļiņu klasifikāciju pēc kādasklasifikācijas īpašības, kuru tu pats esi izraudzījies!Pamato savu izvēli!83AtomiKodoliAnalizē piemērus parvielas masas un enerģijasnezūdamību noslēgtāssistēmās, vielas masasun enerģijas savstarpējoatbilstību, matērijaspāreju no vielas formaslauka formā un otrādi.Uzmanīgi izlasi fragmentus (F_12_UP_06_P4)no D. Bodanisa grāmatas „Pasaulē slavenākāvienādojuma biogrāfija. E = mc 2 ”!Atbildi uz jautājumiem!a) Vai A. Einšteins savu slaveno vienādojumuizdomāja izolēti no iepriekšējo gadsimtupētnieku pieredzes un pētījumu rezultātiem?b) Kādi iepriekšējo gadsimtu zinātniekusasniegumi bija pamatā A. Einšteinaprātojumiem, kas realizējās ar vienādojumaformulējumu?c) Ar ko šis vienādojums ir tik ievērojams?Elementārdaļiņām un to antidaļiņām raksturīgaanihilācija: tām saduroties, notiek pārvēršanāscitās daļiņās. Piemēram, saduroties elektronam unpozitronam, veidojas 2 vai 3 γ kvanti. Savukārt arlielas enerģijas γ kvantiem apstarojot vielu, rodaselektronu–pozitronu pāri.a) Jēdziens „anihilācija” veidojies no latīņu val.vārda nihil – nekas. Vai tas burtiski izsakanotiekošo sadursmes laikā?b) Noskaidro, cik liela ir elektrona, pozitrona unfotona miera masa!c) Izmantojot Einšteina formulu par enerģijasatbilstību masai E = mc 2 , aprēķini elektronu–pozitronu pāra enerģiju!d) Irēna un Frederiks Žolio–Kirī eksperimentālinoteica, ka parasti elektronu–pozitronupāra anihilācijas rezultātā rodas divi fotoni,kuru enerģija ir 0,51 MeV. Vai tavu aprēķinurezultāts c) punktā saskan ar šī pētījumarezultātu?Saskaņā ar fizikas likumiem noslēgtās sistēmāsvielas kopējā masa pirms pārvērtības ir vienādaar kopējo masu pēc pārvērtības. Tas attiecas arīuz enerģiju. Savukārt A. Einšteins 1905. gadāformulēja vienādojumu E = mc 2 un tādējādi atklājakopsakaru starp masu un enerģiju.Izpēti kodoltermiskās reakcijas vienādojumu unnoskaidro, vai šie likumi izpildās!+ + 17,6 MeVJa vajadzīgs, izmanto papildu informācijasavotus!
p a s a u l e s u z b ū v e84Sasniedzamais rezultāts I II IIIApraksta zvaigžņu1. Izmantojot H–R diagrammu, nosaki:evolūciju, izmantojota) kādai zvaigžņu grupai pieder zvaigzne, kurasHercšprunga – Raselavirsas temperatūra 3000 K un starjauda irdiagrammu.100 L s ;Izmanto Lielā Sprādzienamodeli Visuma attīstībasskaidrojumā.19. gadsimtā vēl nebija skaidrs, kā norisināszvaigžņu attīstība un kas ir to enerģijas avots.Zvaigžņu dažādā krāsa bija cēlonis hipotēzēmpar to, ka zvaigžņu attīstības gaitā maināsto krāsa. 1912. gadā amerikāņu astronomsH. N. Rasels pabeidza dāņu astronomaA. Hercšprunga darbu milzīga daudzumazvaigžņu spektru salīdzināšanā un izveidoja t. s.Hercšprunga–Rasela diagrammu.Izpēti Hercšprunga–Rasela (H–R) diagrammu unatbildi uz jautājumiem!a) Kāds lielums atlikts uz katras ass?b) Kādas zvaigžņu grupas iekļautas diagrammā?c) Kādās zvaigžņu grupās ir viskarstākāszvaigznes?d) Vai viskarstākās zvaigznes vienlaikus ir arīzvaigznes ar vislielāko starjaudu?e) Kas raksturīgs pārmilzu zvaigznēm?Izmantojot informācijas avotus (piemēram,interneta vietni www.liis.lv/astron/ u. c.),apkopo informāciju par to, kādi novērojumi uneksperimenti apstiprina, ka Lielā Sprādzienamodelis atbilst patiesajam notikumam!b) pārmilzu zvaigžņu starjaudu un virsastemperatūru;c) balto punduru starjaudu un virsastemperatūru!2. Attēlo H–R diagrammā zvaigznes evolūcijasceļu, ja zvaigznes masa ira) vienāda ar Saules masu;b) piecas reizes lielāka nekā Saules masa!Lielais Sprādziens ir mūsdienu astronomijasvispamatotākais priekšstats par Visumaizveidošanos sprādzienveida procesā, kam sekojastrauja izplešanās un daudzveidīgi fizikāli procesi,kuru rezultātā radās viela.Izmantojot dažādus informācijas avotus(piemēram, interneta vietnihttp://www.cpepweb.org; F_12_UP_06_P5),sarindo hronoloģiskā secībā Visuma evolūcijasposmus!a) Starojuma ēra.b) Kvarku ēra.c) Leptonu ēra.d) Vielas ēra.e) Hadronu ēra.Noskaidro, kādā laika momentā radās katra nofundamentālajām mijiedarbībām: gravitācijas,elektromagnētiskā, stiprā un vājā mijiedarbība!Saules redzamais spožums m ≈ – 26zvaigžņlielumi. Nosaki Saules absolūto spožumuM no H–R diagrammas! Salīdzini iegūtosrezultātus un izskaidro atšķirību!20. gs. 20. gados krievu zinātnieks A. Frīdmanisizvirzīja idejas par iespējamu Visuma nākotnesscenāriju. Pašlaik vēl nav atbildes uz jautājumu partrim iespējamiem Visuma nākotnes scenārijiem.Līdz ar jaunajām idejām par Visuma tumšomatēriju, tumšo enerģiju un atklājumu, ka Visumsizplešas paātrināti, kļuvis detalizētāks nākotnesscenāriju <strong>apraksts</strong>, taču rodas arī jauni, vēl neatbildētijautājumi.Izmantojot IT (piemēram, ineterneta vietni www.liis.lv/astron/, http://en.wikipedia.org/wiki/Dark_energy u. c.), izveido kopsavilkumu par mūsdienuzinātnes hipotēzēm attiecībā uz Visuma nākotni!
p a s a u l e s u z b ū v eFIZIKA 12. klaseSasniedzamais rezultāts I II IIIKlasificē debessobjektus – planētas,zvaigznes, galaktikas –pēc to raksturīgāmpazīmēm.Analizē ķermeņa pilnāsenerģijas atkarību nokustības ātruma.1. Izpēti H–R diagrammu un, izmantojotinformāciju no tās, izveido zvaigžņuklasifikācijas shēmu!2. 200<strong>6.</strong> gadā Starptautiskā astronomijassavienība apstiprināja un ieviesavairākas jaunas definīcijas: kas ir planēta,pundurplanēta, pavadonis, mazais ķermenis.Turklāt pēdējo gadu pētījumos ir iegūta jaunainformācija par Saules sistēmu.Izmantojot informāciju no „Ilustrētās zinātnes”2007.gada maija numura (F_12_UP_06_P6),noskaidro un uzraksti atbildes uz jautājumiem!a) Kāpēc Plutonu nevar uzskatīt par planētu?b) Kāpēc Merkurs nevar būt pundurplanēta?c) Kāpēc Ganimēds, Eiropa, Jo un Kallisto irpavadoņi?Komentē, kā mainījies skaidrojums par Saulessistēmas uzbūvi!Norisēs ar lieliem ātrumiem izpaužas relatīvistiskieefekti, kuriem teorētisko pamatojumu sniedzA. Einšteina speciālā relativitātes teorija. Saskaņāar to masu m ķermenim, kas kustas ar ātrumu v, varaprēķināt ar formulu.Šī ķermeņa pilnā enerģija E = mc 2 .Izmantojot abas formulas, nosaki, uz kāduvērtību tiecas ķermeņa masa un enerģija, ja tāātrums tuvojas gaismas ātrumam!Izmantojot galaktiku klasifikācijas shēmu(F_12_UP_06_P7), klasificē attēlotās galaktikas!Starpība starp kustībā esoša ķermeņa pilnoenerģiju E = mc 2 un tā miera enerģiju E 0 = m 0c2irkinētiskā enerģija E k = E – E 0 .Kodolpētījumu centrā, veicot γ starojumaabsorbcijas pētījumus vielā, svina plāksne tikaapstarota ar γ starojumu, kura viļņa garums0,5 pm. Katrs γ kvants radīja elektrona–pozitronapāri. Aprēķini elektrona un pozitrona kinētiskāsenerģijas summu!Izspried, kā abu daļiņu kinētisko enerģiju unātrumu ietekmētu γ starojuma viļņa garumasamazināšana!20. gs. 20.-tajos gados amerikāņu astronomsE. Habls izstrādāja galaktiku klasifikāciju,kuru izmanto joprojām. Taču tajā ieviestipilnveidojumi. Savukārt tehnoloģiju attīstībanodrošina jaunas iespējas precīzāk klasificētgalaktikas, kā arī izvirzīt jaunas hipotēzes pargalaktiku veidošanos un evolūciju. Piemēram,kopš 2003. gada mūsu Galaktiku vairs neuzskatapar normālo spirālveida galaktiku, bet gan paršķērsoto spirālveida galaktiku.Izpēti dažādus informācijas avotus par galaktikuklasifikāciju (F_12_UP_06_P7) un izvērtēdaudzveidīgo galaktiku vispusīgo pētījumunozīmi Visuma izpratnes attīstībā!Eiropas kodolpētījumu centrā CERN pie Ženēvaselementārdaļiņu paātrinātājā ir eksperimentālikonstatēts, ka protonu masa un enerģijapalielinās, palielinoties to ātrumam. Kad ātrumsir 99,9997 % gaismas ātruma vakuumā, to masa ir430 reizes lielāka par sākuma masu.a) Ar aprēķiniem pārbaudi, vai protonu sākumamasa ir bijusi to miera masa!b) Veic aprēķinus un konstruē grafiku, kasparāda, kāda ir protonu masas un enerģijasatkarība no to ātruma (ātrumu attēlo izteiktuprocentos no gaismas ātruma)!c) Analizē iegūtos grafikus!d) Novērtē, līdz kādiem ātrumiem relatīvistiskosefektus varētu neievērot!85
p a s a u l e s u z b ū v e86Sasniedzamais rezultāts I II IIIIzmanto fizikālolielumu apzīmējumus,SI mērvienības un tāssaista ar ārpussistēmasmērvienībām.Izmanto skaitļanormālformu undecimālos daudzkārtņus.Analizē un izvērtēinformāciju par zināmiemun neizpētītiemhipotētiskiempieņēmumiemmikropasaulē,makropasaulē unmegapasaulē.Aizpildi tabulas tukšās ailes!LielumsGalaktikuizklīšanasātrumsVisumāUrāna kodolasabrukšanasenerģijaSaulesdiametrsSaules staranokļūšanalīdz ZemeiSkaitliskāvērtība unmērvienība7,2 ·10 8km/h10 pJ1 391 000km8 minSkaitliskāvērtībaSI sistēmāSImērvienībaVai gravitoni eksistē? Vai kvarkiem un leptoniemir kāda sīkstruktūra? Vai pastāv piektāfundamentālā mijiedarbība – Higsa lauks, kuranesējdaļiņa – Higsa bozons – piešķir masu visāmpārējām daļiņām? Tie un daži citi ir fundamentālimikropasaules fizikas jautājumi, uz kuriem pašlaikneviens pamatoti nespēj atbildēt..Izmantojot IT, noskaidro, kādi pieņēmumi pašlaikpastāv zinātnieku aprindās un kādas ir nākotnesieceres šo jautājumu noskaidrošanai!1. Izveido uzskatāmu salīdzinājumu parsekam,gaismas gadam, astronomiskajai vienībai!2. Visuma matemātiskajā aprakstā nākas lietotgan ļoti lielus, gan ļoti mazus skaitļus.Piemēram,astronomiskā vienība 1 AU = 150 milj. km;gaismas gads 1 ly = 63 240 AU;parseks 1 pc =206 265 AU = 3,262 ly;1 angstrēms = 0,1 nm.Pārveido doto lielumu skaitliskās vērtībasnormālformā un SI mērvienībās!a) Vidējais attālums no Zemes līdz Saulei – 1 AU.b) Gaismas ātrums – 300 000 km/s.c) Visuma vecums – 15 mljrd. gadu.d) Mūsu Galaktikas diametrs – 100 000 gaismasgadi.e) Attālums līdz Andromedas miglājam –500 kpc.f) Ūdeņraža atoma diametrs – 0,3 angstrēmi.g) Kodolreakcijas norises laiks – 1 atosekunde.Viena no fundamentālām fizikas problēmāmmakropasaulē, kura nav izpētīta, ir turbulences.Tie ir procesi, kas notiek, piemēram, Niagārasūdenskritumā, tornādo vai ūdens strūklā, kasizplūst no ūdensvada. Viena no problēmām irarī magnetohidrodinamikas (MHD) procesi, kasnorisinās, piemēram, Zemes dzīlēs. Fizikas institūtāLatvijā veikti pasaules nozīmes pētījumi MHD jomāsaistībā ar izpratni par Zemes magnētiskā laukaveidošanos.Izmantojot IT, izveido pārskatu par turbulencespētniecību!Izmantojot vizuālas un/vai verbālas analoģijasun salīdzinājumus, izdomā iespēju izteiksmīgisalīdzināt mērvienības mikropasaulē,makropasaulē un megapasaulē!Analizē no dažādiem aspektiem, cik veiksmīgs irbijis salīdzinājums!Piemēram, ūdeņraža atomā kodolu un elektronuvar iedomāti iztēloties kā Āfrikas ziloni, ap kuru40 km rādiusā skraida trusis.Izvērtē!a) Vai salīdzinājums ir veiksmīgs, attiecībā uzkodola un elektrona masu attiecību?b) Kādi ir mūsdienu priekšstati par elektronaizmēriem, un vai salīdzinājums ir izmantojams,lai veidotu priekšstatus par izmēriem atomā?Kas ir Visuma tumšā matērija un kas – tumšāenerģija? Kurš Visuma attīstības scenārijs īstenosiesnākotnē? Vai Visumā darbojas vieni un tie paši fizikaslikumi? Vai fundamentālajām konstantēm Visumāir vienas un tās pašas skaitliskās vērtības? Tie ir tikaidaži no fundamentālajiem zinātnes jautājumiempar Visumu, un uz tiem nav iegūtas pārliecinošasatbildes.Izmantojot IT, analizē informāciju un sagatavoprezentāciju par pētījumiem nolūkā atrisināt šīsmegapasaules mīklas!
p a s a u l e s u z b ū v eFIZIKA 12. klaseSasniedzamais rezultāts I II IIIAnalizē Visuma izpētesvēsturi un nākotnesperspektīvas.Sakārto hronoloģiskā secībā sasniegumusVisuma izpētes vēsturē!a) Koperniks izstrādā heliocentrisko pasaulesuzbūves modeli.b) Ptolemajs pilnveido ģeocentrisko pasaulesuzbūves modeli.c) Ķīniešu astronomi sastāda pirmo zināmozvaigžņu katalogu.d) Babiloniešu astronomi ievieš debess ekliptikasjoslas sadalījumu 12 zodiaka zvaigznājos.Izveido pārskatu par Visuma izpēti, aizpildottabulu!LaikposmsSenajā pasaulēAntīkajā laikmetāViduslaikosKopš Jaunlaiku sākumalīdz mūsdienāmAtklājumi Visumaizpētē1. Izmantojot IT, analizē Visuma izpētesperspektīvas, izmantojot mūsdienutehnoloģiju sasniegumus, un sagatavoprezentāciju!2. Izmantojot S. Hokinga grāmatu „Visumsrieksta čaumalā” (Jāņa Rozes apgāds, 2003),noskaidro, kas ir šie pētnieki! Analizē viņupētījumu un sasniegumu nozīmi Visumaizpratnes attīstībā!e) Heršels ar teleskopu pēta miglājus, zvaigžņukopas un galaktikas.f) Galilejs konstruē tālskati un atklāj daudzzvaigžņu Piena Ceļā.87g) Atklāts reliktstarojums.h) Habls izveido galaktiku klasifikāciju, konstatēVisuma izplešanos.Apkopo un prezentēinformāciju par Latvijaszinātnieku ieguldījumuVisuma izpētē.Izmantojot informācijas avotus (interneta vietniwww.liis.lv/astron/, www.astr.lu.lv u. c.), atrodivajadzīgo informāciju un savieto astronomiskopētījumu centrus Latvijā ar atbilstīgajāmpētījumu jomām!a) LU Astronomijas institūts.b) Astrofizikas observatorija RiekstukalnāBaldonēc) Ventspils Starptautiskais Radioastronomijascentrs.1) Teorētiski pētījumi par starpzvaigžņu gāzu unputekļu mākoņu ķīmisko sastāvu.Izmantojot informācijas avotus(www.liis.lv/astron/, www.astr.lu.lv u. c.), izveidopārskatu par Latvijas astronomu veikumu Visumaizpētē šādos laikposmos:a) 1<strong>6.</strong> – 19. gs.;b) 20. gs. 10. – 40.-tie gadi;c) 20. gs. 50. – 60.-tie gadi;d) 20. gs. 90.-tie gadi un 21. gs. sākums!Noskaidro, kādas grūtības un problēmaspētniekiem nākas pārvarēt!Izmantojot informācijas avotus(www.liis.lv/astron/, www.astr.lu.lv u. c.),sagatavo un prezentē informāciju par Latvijāveikto pavadoņu lāzerlokāciju un iecerēm attīstītmazo planētu lāzerlokāciju! Izvērtē mazo planētulāzerlokācijas nozīmi globālās drošības problēmurisināšanā!2) Pavadoņu lāzerlokācija.3) Sarkano milzu zvaigžņu pētījumi.4) Saules magnētiskā lauka pētījumi.5) Oglekļa zvaigžņu kataloga pilnveide.
p a s a u l e s u z b ū v e88Sasniedzamais rezultāts I II IIIKlasificē Nobela prēmijaslaureātu pētījumuvirzienus fizikā un analizēfizikas atklājumu nozīmisabiedrības attīstībā.1. Izmantojot interneta vietnihttp://nobelprize.org/, noskaidro, kuršzinātnieks un par ko ir saņēmis pirmo Nobelaprēmiju fizikā 1901. gadā un šajā gadā!2. Izmantojot interneta vietnihttp://nobelprize.org/, savieto tabulā Nobelaprēmijas laureātus fizikā ar viņu atklājumiemun prēmijas piešķiršanas gadu!NobelaprēmijaslaureātsAtklājumsun prēmijaspiešķiršanas gadsV. Rentgens hologrāfija (1971.)D. Gābors neitrons (1935.)A. Einšteins enerģijas kvants(1918.)M. Planks fotoelektriskāefektalikumsakarības(1921.)Dž. Čedviksrentgenstarojums(1901.)Izmantojot interneta vietnihttp://nobelprize.org/, klasificē Nobela prēmijaslaureātu pētījumu virzienus fizikā 20. un21. gadsimta desmitgadēs!LaikposmsPētījumu virzieni20.gs. 50.-tie gadi20.gs. 60. –tie gadi20.gs. 70.-tie gadi20.gs. 80.-tie gadi20.gs. 90.-tie gadi21. gs.Kādas tendences raksturīgas Nobela prēmijaslaureātu pētījumu virzieniem 20. gs. otrajā pusēun 21. gs. sākumā?Analizē, kādi atklājumi, par kuriem piešķirtaNobela prēmija dažādās zinātnēs, tai skaitā arīfizikā, ira) apstiprinājuši megapasaules, makropasaulesun mikropasaules vienotību;b) radījuši pamatu jaunu tehnoloģiju ieviešana;c) izskaidrojuši Visuma uzbūvi!Izvēlies katrā jomā vismaz divus atklājumus unpamato savu izvēli! Izvērtē fizikas atklājumuietekmi uz sabiedrību!Izprot citu dabaszinātņu,matemātikas uninformācijas tehnoloģijunozīmi fizikas attīstībāun novērtē fizikassasniegumu ietekmi uzcitu dabaszinātņu uninformācijas tehnoloģijuattīstību.Ieraksti tabulā jomas, kuru attīstību būtiskiietekmējuši minētie fizikas sasniegumi!Fizikas sasniegumsOptiskās ierīcesAtomu uzbūvesizpēteRadioaktīvāstarojuma izpēteSpektrālanalīzeLāzeriAtomspēkumikroskopsNanotehnoloģijasDivi piemēriIzmantojot informācijas tehnoloģijas (IT), izveidopārskatu par IT un fizikas sasniegumu savstarpējoietekmi katras tās nozares attīstībā!1. Izmantojot informācijas avotus, izveidoinformācijas apkopojumu par vairākāmzinātnes un tehnoloģiju nozarēm, kas,izmantojot dabaszinātņu pētījumu rezultātus,strauji attīstās! Pamato savu izvēli!2. Izmantojot informācijas avotus, analizēmatemātikas nozīmi fizikas attīstībā!
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_sp_06_P1Vārds uzvārds klase datumsPIENA CEĻA KAIMIŅIUzdevumsNoskaidro Piena Ceļam tuvāko galaktiku atrašanās vietu, veidojot galaktiku izvietojuma modeli plaknē!Darba gaita1. Datnē galaktikas.xls (MS Excel) aprēķini galaktiku atrašanās vietu modelī!2. Uzzīmē galaktiku atrašanās vietu modeļa riņķī, atzīmējot galaktikas nosaukumu un galaktikas tipu!3. Izmanto interneta vietnes http://www.atlasoftheuniverse.com/galgrps.html un http://www.atlasoftheuniverse.com/virgo.html, noskaidro, kādai galaktiku grupai pieder katra galaktika! Rezultātu ieraksti datnē galaktikas.xls un izdrukā!4. Noskaidro atbildes uz jautājumiem!a) Kuras divas galaktikas no dotajām atrodas vistuvāk Piena Ceļam?......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................b) Kuras divas galaktikas no dotajām atrodas vistālāk no Piena Ceļa?......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................c) Uzraksti galaktikas, kas nepieder nevienai no galaktiku grupām!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................d) Galaktikas attālinās no mūsu Galaktikas uz visām pusēm. Vai mūsu Galaktika atrodas Visuma centrā?......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................e) Vai modelī veidojas kāda galaktiku izvietojuma struktūra? Kāds varētu būt tās cēlonis?.................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................5. Novērtē modeļa izmantošanas priekšrocības!.........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................44
S k o l ē n a d a R b a l a P aF_12_SP_06_P2GALAKTIKU TIPIE (eliptiskā) S (spirālveida) Irr (neregulārā) S0 (lēcveida)SB (spirālveidašķērsotā)45
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_sp_06_P3Vārds uzvārds klase datumsGALAKTIKAS1. Aprēķini galaktiku atrašanās vietu modelī, izmantojot norādīto mērogu!2. Izmantojot attēlu, noskaidro kurai galaktiku grupai pieder katra galaktika!Nr.p.k. Galaktika Attālums, MlyLineāraisdiametrs, klyAtrašanāsvietas garums,grādosGalaktikas tips1 Piena ceļš 0,0 100 0 S2LielaisMagelānamākonis0,2 30 216 Irr3 M 31 2,6 140 336 S4 M 33 2,9 60 329 S5 NGC 55 4,9 45 256 Irr6 NGC 300 7,1 45 260 S7 IC 342 8,1 50 11 S8 NGC 247 8,1 50 276 S9 NGC 253 8,5 70 272 S10 NGC 4236 10,5 70 47 SB11 NGC 2403 10,6 70 31 S12 NGC 7793 10,7 30 261 S13 Maffei II 12,0 25 0 S14 M 81 12,0 90 41 S15 M 82 12,0 40 41 Irr16 NGC 4150 12,0 30 84 S017 NGC 1313 12,0 30 228 SB18 NGC 5102 12,1 30 153 S019 IC 2574 12,4 50 44 Irr20 Centaurus A 12,4 90 160 E21 NGC 1560 12,6 35 16 S22 NGC 4214 13,4 35 79 Irr23 NGC 4395 13,7 50 82 S24 NGC 45 14,2 35 271 S25 Maffei I 14,4 >25 359 E26 NGC 4244 14,7 70 78 S27 NGC 4945 15,0 90 165 S28 M 83 15,2 60 148 SB29 ESO 274-01 16,0 55 172 S30 Dwingeloo 1 16,3 >25 0 S31 NGC 754 16,3 30 329 S32 NGC 4605 16,9 30 56 SB33 NGC 6503 17,0 35 33 S34 M 94 17,0 60 76 S35 NGC 5023 17,6 30 74 SIzmantoti dati no http://www.anzwers.org/free/universe/galgrps.html46Attālumsmodelī,iedaļās.Mērogs:1 iedaļa == 2 MlyGalaktikugrupa
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_uP_01_01_P1180N1313CircinusIC4662E274-01N4945N5128NGC 5128grupaN5102N5253N625SculptorN3109grupaN300N7793N55 Lokālā grupaCanes IN45LMC270 grupa90N253N247PienaceļšN4395M33 M31N4214M94N4244N4449N5023N1569N4236 M81 N3738IC342grupaN5204N2403 M81MaffeiIC2574N404grupaM82N4605N2366 N3077Maffei IIU4305N1560N6503 N2976N784Maffei IDwingeloo 1047
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P1Vārds uzvārds klase datumsELEMENTĀRDAĻIŅU KLASIFIKĀCIJAUzdevumsIzmantojot dažādas elementārdaļiņu klasifikācijas tabulas (http://www.cpepweb.org), noskaidro,a) kādas īpašības un fizikālos lielumus atklāj elementārdaļiņu iedalījums hadronos un leptonos;b) kāpēc fotons atdalīts no citām elementārdaļiņām!ELEMENTĀRDAĻIŅU KATEGORIJASHADRONILEPTONIFOTONSBarioniMezoniDīvainie hiperoni ΛΣΞΩNukloni p, nDīvainie mezoni KMezoni p, nElektronu saime e, νLMionu saime μ, νMTau leptonu saime τ, νHγ48
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P2Vārds uzvārds klase datumsELEMENTĀRDAĻIŅU KLASIFIKĀCIJAUzdevumsElementārdaļiņu iedalījums „vielas daļiņās” un „mijiedarbību pārnesējdaļiņās” atklāj fundamentālu matērijasīpašību. Izmantojot doto klasifikāciju, izspried, kādu!LEPTONI (vieglas vieglās daļiņas)Nosaukums Simbols Masa, GeV/c 2 Elektriskais lādiņšElektrons e 0,000511 -1Vieglākais neitrīno ν L(0...0,13) ·10 -9 0Mions μ 0,0106 - 1Vidējais neitrīno ν M(0,009...0,13) · 10 -9 0Tau daļiņa τ 1,777 - 1Smagākais neitrīno ν H(0,04...0,13) · 10 -9 0KVARKI (vieglas smagās daļiņas)Nosaukums Simbols Masa (apt.), GeV/c 2 Elektriskais lādiņšAugšējais u 0,002Apakšējais d 0,005Šarmantais c 1,3Savādais s 0,1Galotnes t 173Pamata b 4,22+3− 132+3− 132+3− 13Fundamentālo mijiedarbību nesējdaļiņasNosaukums Simbols Masa, GeV/c 2 Elektriskais lādiņš MijiedarbībaFotons γ 0 0 elektromagnētiskāW plus bozons W + 80,39 + 1W mīnuss bozons W – 80,39 - 1vājāZ nulle bozons Z 0 91,188 0Gluons g 0 0 stiprāGravitons ? 0 0 gravitācijasHigsa bozons ? 114...230 0 Higsa lauks49
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P3Vārds uzvārds klase datumsFUNDAMENTĀLĀS MIJIEDARBĪBASUzdevumsIzpēti informāciju par fundamentālajām mijiedarbībām un uzraksti tabulas kolonnu virsrakstus!? ? ?GravitācijasgravitonsVājā W + , W - , Z 0elektroni, mioni, neitrīnoElektromagnētiskā fotonsStiprāgluonskvarkiMIJ IEDARBĪBASTIPRĀELEKTRo-MAGNĒTISKĀVĀJĀFIZIKĀLĀSPARĀDĪBAS,KURĀSMIJIEDARBĪBAIZPAUŽASkodolspēki,kodoldalīšanās,kodoltermiskāsintēzeelektrība,magnētisms,gaismaradioaktīvāsabrukšanaELEMENTĀR-DAĻIŅAS, KASPIEDALĀSMIJIEDARBĪBĀkvarkivisas lādētasdaļiņas (kvarki,lādētie leptoni)kvarki un leptoniGRAVITĀCIJAS telplaiks visas daļiņasDAĻIŅAS,KASPĀRNESMIJ IE-DARBĪBU8 krāsainiegluoniMIJ-IEDARBĪBASKONSTANTESRELATĪVĀVĒRTĪBADARBĪBASRĀDIUSS,CMfotons ≈ 10 –2 (1/137) ∞3 smagiebozoni W + ,LOMA DABASPROCESOS1 ≈10 –13 Nosaka kodolspēkusun mezonu unhiperonu rašanoselementārdaļiņusadursmēs; vajadzīgi,lai kodols varētueksistēt.Nosaka vielasuzbūvi uz Zemesatrodamām vielām,visas ķīmiskās unbioloģiskās reakcijas.sabrukšanu unenerģijas izdalīšanosSaulē un zvaigznēs;vajadzīga, lai kodolsvarētu sabrukt.W – , Z 0 10 -10 ≈10 –15 Nosaka daļiņugravitons(eksperimentālinavatklāts)10 -38 ∞Izpaužas lielmērogatelpā, nosaka Visumauzbūvi un procesustajā.50
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P4Vārds uzvārds klase datumsPASAULĒ SLAVENĀKĀ VIENĀDOJUMA BIOGRĀFIJA. E = mc 21. uzdevumsIzlasi tekstu!Visi zina, ka E = mc 2 ir ļoti svarīgs vienādojums, bet vairums cilvēku nesaprot, ko tas nozīmē, un tas ir kaitinoši,jo šis vienādojums ir tik īss, ka, šķiet, tam vajadzētu būt saprotamam ...Es nolēmu ... sarakstīt E = mc 2 biogrāfiju. Visi zina, ka biogrāfija sastāv no stāstījumiem par subjekta senčiem,bērnību, jaunību un brieduma gadiem. Tas, ka subjekts ir vienādojums, to nemaina. Tādēļ šī grāmata sākas ar katrasvienādojuma daļas vēsturi – ar simboliem E, m, c, = un 2 . Aprakstot katru no šiem “senčiem”, es pievēršu uzmanībuatsevišķai personai vai pētnieku grupai, kuras darbs bija īpaši nozīmīgs, veidojot konkrētā termina mūsdienuizpratni.Vārds “enerģija” ir pārsteidzoši jauns, un mūsdienu izpratnē tas pirmoreiz lietots tikai 19. gs. vidū. Nebija jau tā,ka ļaudis nebūtu pamanījuši dažādos spēkus, kas darbojās visapkārt. Vienkārši tie visi tika uzskatīti par savstarpējinesaistītiem. Visaptverošais jēdziens “enerģija”, kas ietvertu visus šos spēkus, vēl nebija izveidots. ...Viens no vīriem, kas veica nozīmīgu darbu, mainot šo situāciju, bija Maikls Faradejs.Pie saistības starp elektrību un magnētismu Faradejs sāka strādāt 1821. gada vasaras beigās.Un ... ieguva gadsimta atklājumu.Pilnais “enerģijas” jēdziens vēl nebija izveidots, bet Faradeja atklājums, ka šie dažādie enerģijas veidi ir saistīti,tuvināja tā rašanos.(8. lpp.)(19. lpp.)(22. – 23. lpp.)Viegli palaist garām to, cik neparasta ir šī vīzija par enerģiju – vīzija, ko palīdzēja radīt Faradeja darbs. Ir tā, it kāDievs, radot Visumu, būtu teicis: “Savā Visumā ielikšu X daudzumu enerģijas. Ļaušu zvaigznēm augt un eksplodētun planētām kustēties savās orbītās, un cilvēkiem radīt lielas pilsētas, un notikt kaujām, kas iznīcina šīs pilsētas, untad ļaušu iedzīvotājiem radīt jaunas civilizācijas. Būs ugunis un zirgi, un mūļi, kas vilks ratus, un ogles, un tvaikadzinēji, un rūpnīcas, un pat varenas lokomotīves. Tomēr visa tā laikā, lai gan cilvēkiem redzamās enerģijas veidimainīsies, lai gan dažreiz enerģija parādīsies kā cilvēku vai dzīvnieku muskuļu siltums – un dažreiz tā parādīsies kāūdenskritumu šņākoņa vai vulkānu eksplozija – kopējais enerģijas daudzums paliks nemainīgs. Daudzums, ko essākumā radīju, nemainīsies. Nebūs pat par miljono daļiņu mazāk kā sākumā.”(25. lpp.)Labs vienādojums nav vienkārši formula skaitļošanai. Tas nav arī svari, kas apstiprina, ka divi priekšmeti, kurijums šķiet vienādi, patiesi arī ir vienādi. Tā vietā zinātnieki sāka lietot simbolu “=” kā teleskopu jaunām idejām, kāierīci jaunu valstību atklāšanai. Vienādojumi sāka izteikt sakarības, aizstājot vārdus ar simboliem.Arī Einšteins 1905. gadā simbolu “=” savā vienādojumā lietoja tieši šādā veidā. Viktorijas laikmeta zinātnieki domāja,ka pazīst visus iespējamos enerģijas avotus – tie bija ķīmiskā enerģija, karstuma enerģija, magnētiskā enerģijaun vēl pārējie, bet jau ap 1905. gadu Einšteins varēja sacīt, ka tomēr ir kāda cita vieta, kur apslēpta enerģija. Viņavienādojums bija kā teleskops, kas varēja šo ideju atklāt. Tā gan nebija nekur tālu kosmosā. Tā atradās tepat, visu acupriekšā.Viņš atrada milzīgu enerģijas avotu tur, kur neviens nebija iedomājies to meklēt. Tas bija apslēpts cietā vielā.(31. lpp.)51
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_uP_06_P4Ilgu laiku masas jēdziens bija tikpat izplūdis kā enerģijas jēdziens.Ar Lavuazjē darbu aizsākās ceļš uz masas nezūdamības atzīšanu. Viņam bija svarīga loma, palīdzot pierādīt, kamēs dzīvojam savstarpēji saistītu fizisku objektu pasaulē. Vielas, kas piepilda pasauli, var tikt sadedzinātas, saspiestas,sakapātas vai sasistas gabalos, taču tās nepazudīs. Dažādie matērijas veidi vienkārši kombinējas vienreiz untas kombinējas atkal citādi. Kopējais masas daudzums nemainās. Tas brīnišķīgi atbilda Faradeja vēlāk atklātajamfaktam, ka arī enerģija ir nezūdoša ...Deviņpadsmitā gadsimta vidū zinātnieki pieņēma domu, ka enerģija un masa ir kā divas atsevišķas, norobežotaspilsētas. Vienu no tām veido uguns un krakšķošas bateriju stieples – tā bija enerģijas valstība. Otru veido koki un akmeņi,cilvēki un planētas – tā bija masas valstība. ... Abas bija brīnišķīgas, burvīgi līdzsvarotas pasaules. Ja vienā nošīm valstībām no kaut kā mēģināja atbrīvoties, tad tā vietā tajā pašā valstībā parādījās kas cits.Valdīja uzskats, ka šīs abas valstības nekas nesaista...Einšteins atklāja, ka starp enerģijas un masas valstībām ir saistība, bet viņš to atklāja, ... izvēloties neparastuapkārtceļu.Viņš sāka pievērst uzmanību gaismas ātrumam.(39. lpp.)Kad Einšteins bēguļoja no lekcijām, lai ietu uz kafejnīcām Cīrihē, viņam līdzi bieži bija Maksvela darbi.... Ja gaismabija tāds pats vilnis kā jebkurš cits, Einšteins prātoja, tad – vai to varētu noķert, ja tam skrietu pakaļ?...Gaismas viļņi atšķiras no visiem citiem. Ūdens zem dēļa var izskatīties kā apstājies, jo visas viļņa daļas ieņemstabilu stāvokli cita attiecībā pret citu. Tieši tāpēc, no dēļa skatoties, šķiet, ka ūdens ieņēmis miera stāvokli. Gaisma ircitāda. ... Elektrības daļa gaismā mirguļo uz priekšu un “izspiež” magnētisko daļu; magnētiskā daļa pēc tam “iedarbina”elektrību, un nebeidzamais cikls var turpināties.(50. lpp.)Einšteins secināja, ka gaisma var pastāvēt tikai tad, kad stars aktīvi virzās uz priekšu. ...Einšteins parādīja, ka gaismas savdabīgās īpašības – fakts, ka tā mūk no jums prom un tādēļ uzskatāma par ātrumaaugšējo robežu, – ir cieši saistītas ar enerģijas un masas dabu...Iedomājieties lielisku kosmosa kuģi traucamies ātrumā, kas daudz neatpaliek no gaismas ātruma. Normālosapstākļos, ja kuģis lido lēni, degviela, kas tiek padota motoram, palielina ātrumu. Tagad viss notiek pavisam citādi,jo kosmosa kuģis ir tuvu gaismas ātruma robežai. Vēl ātrāk tas lidot nevar.Pilots to negrib pieņemt un sāk diezgan histēriski lēkāt uz gāzes pedāļa, lai piespiestu kuģi kustēties ātrāk. Taču,protams, pilots vēl aizvien redz jebkuru gaismas staru savā priekšā bēgam prom ar pilno gaismas ātrumu c... Kasseko?... Motori rēc no enerģijas, taču tas nespēj palielināt ātrumu, jo nekas nevar kustēties ātrāk par gaismu. Taču enerģijanevar vienkārši pazust. Enerģija, ko iepumpē kuģī, “saspiežas” un kļūst par masu. Kuģa masa sāk palielināties,tas sāk it kā milzt...(50., 51. lpp.)Laika gaitā fiziķi bija iemācījušies reizināt objekta masu ar tā ātruma kvadrātu, lai iegūtu lietderīgu objekta enerģijasaprakstu......kad izteiksme mc 2 pēkšņi parādījās Einšteina aprēķinos, tā palīdzēja padarīt daudz ticamāku viņa pārsteidzošosecinājumu, ka šķietami atdalītās enerģijas un masas valstības iespējams saistīt un ka tieši simbols c – gaismasātrums – ir tilts starp tām.(65. lpp.)(D. Bodaniss. ”Pasaulē slavenākā vienādojuma biogrāfija. E=mc 2 ” – R.: Daugava, 2005)2. uzdevumsAtbildi uz jautājumiem!a) Vai A. Einšteins savu slaveno vienādojumu izdomāja izolēti no iepriekšējo gadsimtu pētnieku pieredzes unpētījumu rezultātiem?b) Kādi iepriekšējo gadsimtu zinātnieku sasniegumi bija pamatā Einšteina prātojumiem, kas realizējās ar vienādojumaformulējumu?c) Ar ko šis vienādojums ir tik ievērojams?52
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P5Vārds uzvārds klase datumsLIELAIS SPRĀDZIENS1. uzdevumsIzpēti shēmu un sarindo hronoloģiskāsecībā Visuma evolūcijas posmus!a) Starojuma ēra.b) Kvarku ēra.c) Leptonu ēra.d) Vielas ēra.e) Hadronu ēra.2. uzdevumsNoskaidro, kādā laika momentā radāskatra no fundamentālajām mijiedarbībām:gravitācijas, elektromagnētiskā, stiprā unvājā mijiedarbība!Lielā sprādziena singularitāte10 sekundes10 sekundesPlanka ēra. Nezināmi,eksotiksi fizikas likumiLielās apvienojuma teorijaslaikmets. Līdzsvars starp matērijuun antimatēriju novirzāsmatērijas virzienāElektrovājā ēra, dominē kvarki unantikvarki10 sekundes1 sekunde3 minūtesHadronu un leptonu ēra. Kvarkisāk saistīties kopā, veidpjotprotonus, neitronus, mezonus unbaironus.Starp protoniem un neitroniemsāk veidoties saites un rodasūdeņraža, hēlija, litija un deitērijakodoli.Apvienojas viela un stratojums;izveidojas pirmais stabilaiskodols.300 000 gadu1 miljons gadu15 miljards gaduVielas un enerģijas atdalīšanās.Optiski blīvais Visums kļūstreliktstarojumu caurlaidošs.Matērijas sablīvējumi sasaistāskopā, veidojot kvazārus, zvaigznesun protogalaktikas.Zvaigznēs sāk sintezētiessmagāki kodoli.Veidojas jaunas galaktikas arzvaigznēm, kurām ir planētusistēmas. Atomi apvienojas,radot sarežģītas dzīvības formumolekulas.53
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P6Vārds uzvārds klase datumsPLANĒTA, PUNDURPLANĒTA, PAVADONIS,MAZAIS ĶERMENIS…UzdevumsIzmantojot informāciju no „Ilustrētās zinātnes” 2007. gada maija numura, noskaidro un uzraksti atbildes uzšādiem jautājumiem!a) Kāpēc Plutonu nevar uzskatīt par planētu?b) Kāpēc Merkurs nevar būt pundurplanēta?d) Kāpēc Ganimēds, Eiropa, Jo un Kallisto ir pavadoņi?Komentē, kā mainījies skaidrojums par Saules sistēmas uzbūvi!Fragmenti no : “Ilustrētā Zinātne” 2007. gada maijs, 52. – 57. lpp.54
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_uP_06_P6Pundurplanēta no vistālākās malas.Saules sistēmas vistālākajā nostūrī atrodas Orta mākonis. Šeitastronomi atradusi Sednu, kas kandidē uz pundurplanētas statusu.SauleKoipera joslaKandidāti no Orta mākoņaSednaSednu, kas atrodas 13miljardu km attālumāno Zemes, uzskata partālāko novēroto Saulessistēmas objektu.Iekšējās planētasCereraJupitersSaturnsUrānsNeptūnsPlūtonsErīdaTrīs kandidāti no asteroīdu joslasVestaPalādaHigiejaAstoņi kandidāti no Koipera joslas2003 EL61 2005 FY9 Orkuss Kvavars 2002 TX300 2002 AW197 Varuna Iksions
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_up_06_P7Vārds uzvārds klase datumsGALAKTIKU KLASIFIKĀCIJA1. uzdevumsIzmantojot galaktiku klasifikācijas shēmu, klasificē attēlotās galaktikas!1.2.Galaktikas nomaina piecus ietērpusGalaktiku forma nebūt nav tik stabila, kā bija pieņemts uzskatīt agrāk. Sava mūža laikā galaktika var nomainīt patpiecus dažādus veidolus. Galaktiku forma veidojas sarežģītā zvaigžņu orbītu un pāri ejošu triecienviļņu mijiedarbībā.Šo parādību var ilustrēt ar līdzjutēju vilni sporta spēļu laikā, kad viņi, atrazdamies viļņa priekšā, ceļas kājās, ali pēc tamatkal apsēstos. Galaktiku gadījumā viļņa fronti veido izplatījuma apgabali, kuros putekļu, gāzes un zvaigžņu blīvums irmazliet lielāks nekā apkārtējā telpa. Ilgākā laikaposmā triecienviļņi un izmaiņas zvaigžņu orbītās, kā arī mijiedarbībaar gāzi un galaktiku sadursmes maina galaktiku stuktūru, piešķirot tām pavisma citu formu.3.4.Gāzes lode Neregulāra Lēcaveida Spirālveida ŠķērsotāspirālveidaTūdaļ pēc galaktikaspiedzimšanaszvaigžņu orbītās valdapilnīgs haoss. Zvaigznesgalaktikā kustaspa eliptiskām orbītām,bet, tā kā elipsespārvietojas, galaktika irbezformīga.Ja zvaigžņu orbītām irgadījuma raksturaorientācija,triecienviļņi nerodas.Uzskatāmības labadšeit attēlots nelielsorbītu fragments. Šajāgadījumā galaktikainav noteiktas formas.Ja zvaigžņu orbītas irparalēlas, veidojaslēcveida galaktikas.Gravitācijas spēkaietekmē elipsēm irvienota kustība.Šķērsis ir apgabals,kurā gar centrālo asivislielākais zvaigžņusablīvējums.Ja zvaigznes kustasvienoti, bet to orbītasnav paralēlas, veidojasspirāle. Ikviena orbītair mazliet novirzītaattiecībā pretkaimiņorbītu. Vietā,kur sastopas visvairākorbītu, ir zvaigžņusablīvējums.Ja galaktikas centratuvumā esošozvaigžņu orbītas irsaskaņotas, savukārttālākās ir novirzītascita attiecībā pret citu,veidojas šķērsotāsspirālveida galaktikas,kādām pieder arī PienaCeļš.2. uzdevumsIzvērtē galaktiku daudzveidības pētījumu nozīmi Visuma izpratnes attīstībā!56
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_ld_06Vārds uzvārds klase datumsFIZIKAS ATKLĀJUMU UN IZGUDROJUMU IETEKME UZ CITUZINĀTŅU PILNVEIDOŠANOSUzdevumsNoskaidrot, kuri fizikas atklājumi .......................................... gadsimtā ir būtiski ietekmējuši dabaszinātņu attīstību.Situācijas <strong>apraksts</strong>Izlasi situācijas aprakstu un pēc dotā parauga apraksti situāciju attiecīgajā gadsimtā fizikas jomā!Briļļu lēcas, planētu kustības likumi, reaktīvie dzinēji ... Katrs no šiem izgudrojumiem ir ietekmējis sabiedrībasturpmāko attīstību.Cik lielā mērā katrs no atklājumiem fizikā ir ietekmējis sabiedrības attīstību? Kā mainītos dabaszinātņu attīstībasceļš, ja kāds atklājums nebūtu noticis?.............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................Darba piederumi, resursiPieraksti izmantotos resursus!............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................Darba gaitaPatstāvīgi izplāno darba gaitu, vienojies, kā grupā meklēsiet informāciju un veidosiet prezentāciju par attiecīgāgadsimta nozīmīgākajiem atklājumiem un to ietekmi uz sabiedrības attīstību!...............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................39
S k o l ē n a d a r b a l a p aF_12_ld_06Iegūto datu reģistrēšana un apstrādePatstāvīgi izplāno un izkārto tabulas ailes, kurās ierakstīsi nozīmīgākos atklājumus/izgudrojumus un to ietekmiuz sabiedrības attīstību!Rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumi1. Kādās fizikas nozarēs veikti nozīmīgākie atklājumi attiecīgajā gadsimtā?.................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................2. Uz kuru līmeni – mikropasaules, makropasaules vai megapasaules – attiecināmi šie nozīmīgākie ....... gadsimtaatklājumi ? Atbildi pamato!................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................40
FIZIKA 12. klaseFIZIKAS ATKLĀJUMU UN IZGUDROJUMUIETEKME UZ CITU ZINĀTŅUPILNVEIDOŠANOSDarba izpildes laiks 2 × 40 minūtesF_12_LD_06MērķisPilnveidot pētnieciskās prasmes, patstāvīgi analizējot informāciju par fizikasvēstures jautājumiem un novērtējot fizikas un citu dabaszinātņu attīstību.Sasniedzamais rezultāts• Izveido dotā gadsimta situācijas aprakstu fizikas jomā.• Plāno darba gaitu, izvēloties nepieciešamos resursus.• Iegūst, apstrādā un analizē informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģijaspar fizikas un citu dabaszinātņu attīstību dotajā laika periodā.• Prezentē pētījuma rezultātus.Saskata un formulē pētāmo problēmuFormulē hipotēziSaskata (izvēlas) un sagrupē lielumus, pazīmesIzvēlas atbilstošus darba piederumus un vielasPlāno darba gaitu, izvēloties drošas, videi nekaitīgas darba metodesNovēro, mēra un reģistrē datusLieto darba piederumus un vielasApstrādā datusAnalizē, izvērtē rezultātus, secinaPrezentē darba rezultātusSadarbojas, strādājot grupā (pārī)−−−PatstāvīgiPatstāvīgiPatstāvīgiPatstāvīgiPatstāvīgiPatstāvīgiPatstāvīgiPatstāvīgiPirms darba veikšanas skolēnus sadala grupās. Katrai grupai tiek dots uzdevumsizpētīt kādu no gadsimtiem un sagatavot prezentāciju par attiecīgā gadsimtanozīmīgākajiem atklājumiem fizikā un to ietekmi uz sabiedrības attīstību.Darbu vēlams veikt datorklasē ar interneta pieslēgumu un izmantot bibliotēkasresursus. Vairākām skolēnu grupām var ieteikt pētīt vienu un to pašu gadsimtuvai arī iedalīt pētījumu nevis gadsimtos, bet atsevišķās fizikas jomās. Piemēram,nozīmīgākie optikas (mehānikas, elektrības) atklājumi, kas ietekmējuši fizikas uncitu dabaszinātņu attīstību.Pirmajā stundā notiek informācijas vākšana, apstrāde, prezentāciju veidošana.Otrajā stundā grupas prezentē darba rezultātus. Šo laboratorijas darbu var veidot arīkā nelielu projekta darbu, kuru veic patstāvīgi, piemēram, nedēļas laikā.UzdevumsNoskaidrot, kuri fizikas atklājumi .................. gadsimtā ir būtiski ietekmējušidabaszinātņu attīstību.Situācijas <strong>apraksts</strong>Skolēni izlasa doto situācijas aprakstu un izveido situācijas aprakstu par attiecīgogadsimtu fizikas jomā.Briļļu lēcas, planētu kustības likumi, reaktīvie dzinēji ... Katrs no šiem izgudrojumiemir ietekmējis sabiedrības turpmāko attīstību.Cik lielā mērā katrs no atklājumiem fizikā ir ietekmējis sabiedrības attīstību? Kāmainītos dabaszinātņu attīstības ceļš, ja kāds atklājums nebūtu noticis?Piemēram, 17. gadsimts.Renesanses laikmetā veiktajiem fizikālajiem novērojumiem un eksperimentiemnebija sistemātiska rakstura, un to izzināšanā netika izmantota vienotapētījumu metode. Fizikālajos pētījumos 17. gadsimtā sāka sistemātiski izmantoteksperimentālo metodi, kuras izveidotājs un pirmais īstenotājs bija G. Galilejs.Darba piederumi, resursiDaži literatūras avoti latviešu valodā:L. Burlakovs u.c. Vēstures mozaīka fizikas uzdevumos. „Insight Ltd.”, R.: – 199<strong>6.</strong>B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. „Zinātne”, R.: – 1989. un citi.Dažas interneta vietnes:http://www.weburbia.com/pg/historia.htm – fizikas laika līnijahttp://physicsweb.org/bestof/history – Londonas fizikas institūta mājas lapahttp://nobelprize.org/ – Nobela fonda mājas lapa u. c., ko skolēni atrod internetāun izmanto darba veikšanai.Darba gaitaDarba gaitu skolēni grupās plāno patstāvīgi.1. Sameklē literatūrā vai internetā attiecīgā gadsimta 3...5 nozīmīgākosatklājumus fizikā.43
2. Pamato, kāpēc grupas izraudzītie atklājumi ir nozīmīgākie attiecīgajāgadsimtā.3. Sagatavo kopā ar grupas biedriem prezentāciju par attiecīgā gadsimtanozīmīgākajiem atklājumiem un to ietekmi uz sabiedrības attīstību.4. Prezentē pētījuma rezultātus.Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeSkolēni patstāvīgi izplāno un izkārto tabulas ailes, kurās ieraksta nozīmīgākosatklājumus/izgudrojumus un to ietekmi uz sabiedrības attīstību.Piemēram, 17. gadsimts.Atklājums, izgudrojums1609. g. Galileo Galilejs – teleskopauzlabošana un izmantošana pētniecībā.166<strong>6.</strong> g. Ī. Ņūtons – baltās gaismassadalīšana spektrā.1667. g. O. Rēmers – gaismas ātrumanoteikšana, izmantojot Jupiterapavadoņus.1687. g. Ī. Ņūtons –„Dabas filozofijasmatemātiskie principi”, gravitācijasteorija.Kurās jomās un kā minētie atklājumi irietekmējuši dabaszinātņu attīstībuIespēja ieraudzīt debess objektus.Kopernika teorijas apstiprināšanās:heliocentriskā pasaules sistēma.Veicināta astronomijas attīstība (pirmaispavērsis teleskopu pret debesīm).Spektrālanalīzes izveide. Iespēja noteiktdebess objektu ķīmisko sastāvu.Iespēja novērtēt attālumus līdz Visumaobjektiem.Iespēja novērtēt debess objektu masu,izskaidrot debess ķermeņu kustību.• gravitācijas teorija – iespēja izskaidrot debess ķermeņu kustību, novērtēt tomasu un orbītu.Uz makropasauli:• baltās gaismas sadalīšana spektrā – spektrālanalīzes izveide, vielu ķīmiskāsastāva noteikšana pēc to starojuma spektra.Lai veidotos kopēja aina par fizikas atklājumu ietekmi uz sabiedrību, katragrupa prezentē attiecīgā gadsimta nozīmīgākos atklājumus.44Rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumiSkolēni izvērtē iegūtos rezultātus, atbildot uz jautājumiem.1. Kādās fizikas nozarēs veikti nozīmīgākie atklājumi attiecīgajā gadsimtā?Optikā, mehānikā.2. Uz kuru līmeni – mikropasauli, makropasauli vai megapasauli – attiecināmišie nozīmīgākie ... gadsimta atklājumi? Atbildi pamato.Piemēram, 17. gadsimta atklājumi.Uz megapasauli:• teleskopa uzbūvēšana un pavēršana pret debesīm – iespēja aplūkot Visumaobjektus un pētīt Visuma uzbūvi;• gaismas ātruma noteikšana – iespēja novērtēt attālumu līdz Visumaobjektiem;
K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_KD_06Vārds uzvārds klase datumsVISUMA UN ZVAIGŽŅU EVOLŪCIJAUzdevums (10 punkti)Papildini teikumus!a) Par astronomisko vienību pieņem vidējo attālumu no ...................................................................................................................................................................................................................................................................................................b) Radiosignāls pētāmo kosmisko objektu sasniedza pēc 0,5 s. Objekts atradās .....................................................kmattālumā no Zemes.c) Teleskopus, kas uztver debess ķermeņu starojumu ar viļņa garumu intervālā no 1 mmlīdz ≈ 10 metriem, sauc par ...............................................................................................................................................d) Zvaigznes redzamā krāsa ir atkarīga no ...........................................................................................................................e) Saules un zvaigžņu starojums rodas galvenokārt ...........................................................................................................f) Mēs dzīvojam milzīgā zvaigžņu sistēmā, ko sauc par......................................................................................................g) Par pārnovām (supernovām) sauc zvaigznes,........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................h) Hercšprunga–Rasela diagramma atspoguļo..........................................................................................................................................................................................................................................................................................................................i) Galaktiku savstarpējā attālināšanās liecina par ....................................................................................................................................................................................................................................................................................................................j) Pēc mūsdienu priekšstatiem Visums ir radies ................................................................................ rezultātā pirmsaptuveni 10...15 miljardiem gadu.16
N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_nD_06Vārds uzvārds klase datums<strong>PASAULES</strong> <strong>UZBŪVE</strong>Darbā izmanto fizikas formulu lapu!1. variants1. uzdevums (9 punkti)Attēlā redzama vienkāršota Hercšprunga–Rasela diagramma. Diagrammā parādīts divu zvaigžņu X un Y izvietojums,kuras atrodas uz galvenās secības.a) Izmantojot diagrammu, raksturo balto punduru starjaudu un virsmas temperatūru!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................b) Izmantojot diagrammu, nosaki, kādai zvaigžņu grupai pieder zvaigzne, kuras virsmas temperatūra ir 3000 Kun starjauda ir 100L S!...........................................................................................................................................................................................................c) Kādi procesi notiek zvaigžņu X un Y kodolos, ja tās atrodas uz galvenās secības?.................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................d) Zvaigzne X uz galvenās secības atradīsies daudz īsāku laiku nekā zvaigzne Y. Paskaidro, kāpēc!............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................e) Kura no diagrammā redzamajām līnijām (raustītā vai nepārtrauktā) attēlo zvaigznes, kuras masa ir 5 reizeslielāka nekā Saules masa, evolūcijas procesu nākotnē?...........................................................................................................................................................................................................55
N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_nD_06f) Izvēlies vienu pazīmi un klasificē pēc tās tabulā minētās 8 planētas! Uzraksti šo pazīmi un planētu nosaukumusar sadalījumu pēc šīs pazīmes!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................4. uzdevums (2 punkti)Ārpuszemes civilizāciju signālu meklēšanu Visumā reizēm salīdzina ar adatas meklēšanu siena kaudzē. Pamatošo izteicienu, ja tiek meklēti citu civilizāciju signāli radioviļņu diapazonā (norādi vismaz divus iespējamos šķēršļus)!Kādi ir tavi priekšlikumi Visuma izpētei nākotnē? Uzraksti vismaz vienu!.......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................58
N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_nD_06Vārds uzvārds klase datums<strong>PASAULES</strong> <strong>UZBŪVE</strong>Darbā izmanto fizikas formulu lapu!2. variants1. uzdevums (9 punkti)Attēlā redzama vienkāršota Hercšprunga–Rasela diagramma. Diagrammā parādīts divu zvaigžņu X un Y izvietojums,kuras atrodas pārmilzu un milzu zvaigžņu grupā.a) Izmantojot diagrammu, raksturo pārmilzu zvaigžņu starjaudu un virsmas temperatūru!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................b) Izmantojot diagrammu, nosaki, kādai zvaigžņu grupai pieder zvaigzne, kuras virsmas temperatūra ir 20 000 Kun starjauda ir 0,001L S!...........................................................................................................................................................................................................c) Kādi procesi notiek zvaigžņu X un Y kodolos, ja tās ir milzu un pārmilzu zvaigžņu grupā?.................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................d) Zvaigzne X uz galvenās secības atradīsies daudz īsāku laiku nekā zvaigzne Y. Paskaidro, kāpēc!.................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................e) Kura no diagrammā redzamajām līnijām (raustītā vai nepārtrauktā) attēlo Saules evolūcijas procesu nākotnē?...........................................................................................................................................................................................................59
N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_nD_06f) Saules redzamais spožums m ≈ – 26 zvaigžņlielumi. Nosaki Saules absolūto spožumu M noHercšprunga–Rasela diagrammas! Izskaidro atšķirību!.......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................2. uzdevums (9 punkti)Dabā pastāv četras fundamentālās mijiedarbības: gravitācijas mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, stiprāmijiedarbība un vājā mijiedarbība. 1. un 2. attēlā parādītas lodītes, to masa, lādiņš un savstarpējais attālums, bet 3.attēlā – kodoldaļiņas (to masa, lādiņš un savstarpējais attālums).atoma kodols1. att. 2. att. 3. att.a) Kura/kuru veidu fundamentālā mijiedarbība darbojas katrā attēlā parādītajā situācijā?1. att. .................................................................................................................................................................................................2. att. .................................................................................................................................................................................................3. att. .................................................................................................................................................................................................b) Pieņemot, ka lodītes var uzskatīt par punktveida ķermeņiem un veicot aprēķinus 1. un 2. attēlā parādītajāssituācijās, novērtē gravitācijas spēka un elektromagnētisko spēku skaitliskās vērtības!1. att.2. att.c) Uzraksti, kuri fizikālie lauki pārnes mijiedarbību no vienas lodītes uz otru 3. attēlā parādītajā situācijā!...........................................................................................................................................................................................................60
N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_nD_063. uzdevums (10 punkti)Pēc formas izšķir 5 veidu galaktikas: lodveida, neregulārās galaktikas, lēcveida galaktikas, spirālveida galaktikasun šķērsotās spirālveida galaktikas.a) Uzraksti, kurai galaktikai pieder Saules sistēma!...........................................................................................................................................................................................................b) Uzzīmē aptuvenu tās galaktikas formu, kurai pieder Saules sistēma, un ar punktu S norādi tajā aptuvenu Saulessistēmas vietu!c) 4. attēlā aptuvenā mērogā parādīts Saules sistēmas 8 planētu vidējais attālums no Saules. Saules stāvoklis apzīmētsar 0, bet Zemes attālums no Saules ir 1 astronomiskā vienība.4. att.Tabulā planētas sakārtotas, sākot no Saulei tuvākās planētas.PlanētaRotācijas periods ap Ātrums kustībā paVidējais blīvums,Masa, kg · 10Sauli, gadosorbītu, km/skg/m 3Merkurs 0,24 47,9 0,33 5440Venēra 0,62 35,0 4,87 5240Zeme 1,00 29,8 5,97 5515Marss 1,88 24,1 0,64 3940Jupiters 11,86 13,1 1899,00 1330Saturns 29,47 9,6 568,50 700Urāns 84,04 6,8 86,63 1300Neptūns 164,80 5,4 102,80 1760Izmanto tabulas datus un paskaidro, ko var secināt, ja salīdzina planētu attālumus no Saules ar kustības ātrumupa orbītu!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................d) Izmanto formulu lapu un izrisini vispārīgā veidā sakarību kustības ātruma v atkarībai no attāluma R līdzSaulei!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................e) Izmanto iegūto sakarību un salīdzini, vai Zemes un Neptūna kustības ātrumu attiecība aptuveni sakrīt ar attiecībasvērtību, kuru var iegūt no tabulas!......................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................f) Izvēlies vienu pazīmi un klasificē pēc tās tabulā minētās 8 planētas! Uzraksti šo pazīmi un planētu nosaukumusar sadalījumu pēc šīs pazīmes!...........................................................................................................................................................................................................61
N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B SF_12_nD_064. uzdevums (2 punkti)Ārpuszemes civilizāciju signālu meklēšanu Visumā reizēm salīdzina ar adatas meklēšanu siena kaudzē. Pamatošo izteicienu, ja tiek meklēti citu civilizāciju signāli radioviļņu diapazonā (norādi vismaz divus iespējamos šķēršļus)!Kādi ir tavi priekšlikumi Visuma izpētei nākotnē? Uzraksti vismaz vienu!............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................62
FIZIKA 12. klase<strong>PASAULES</strong> UZBūVEDarbā izmanto fizikas formulu lapu.1. variants1. uzdevums (9 punkti)Attēlā redzama vienkāršota Hercšprunga–Rasela diagramma. Diagrammā parādītsdivu zvaigžņu X un Y izvietojums, kuras atrodas uz galvenās secības.d) Zvaigzne X uz galvenās secības atradīsies daudz īsāku laiku nekā zvaigzne Y.Paskaidro, kāpēc!e) Kura no diagrammā redzamajām līnijām (raustītā vai nepārtrauktā) attēlozvaigznes, kuras masa ir 5 reizes lielāka nekā Saules masa, evolūcijas procesunākotnē?f) Saules redzamais spožums m ≈ – 26 zvaigžņlielumi. Nosaki Saules absolūtospožumu M no Hercšprunga–Rasela diagrammas! Izskaidro atšķirību!2. uzdevums (9 punkti)Dabā pastāv četras fundamentālās mijiedarbības: gravitācijas mijiedarbība,elektromagnētiskā mijiedarbība, stiprā mijiedarbība un vājā mijiedarbība. 1. un2. attēlā parādītas lodītes, to masa, lādiņš un savstarpējais attālums, bet 3. attēlā –kodoldaļiņas (to masa, lādiņš un savstarpējais attālums).atoma kodols1. att. 2. att. 3. att.a)Kura/kuru veidu fundamentālā mijiedarbība darbojas katrā attēlā parādītajāsituācijā?1. att. ....................................................................2. att. ....................................................................3. att. ....................................................................a)Izmantojot diagrammu, raksturo balto punduru starjaudu un virsmastemperatūru!Izmantojot diagrammu, nosaki, kādai zvaigžņu grupai pieder zvaigzne, ku-ras virsmas temperatūra ir 3000 K un starjauda ir 100L S !Kādi procesi notiek zvaigžņu X un Y kodolos, kad tās atrodas uz galvenāssecības?b)c)b) Pieņemot, ka lodītes var uzskatīt par punktveida ķermeņiem un veicotaprēķinus 1. un 2. attēlā parādītajās situācijās, novērtē gravitācijas spēka unelektromagnētisko spēku skaitliskās vērtības!1. att. ....................................................................2. att. ....................................................................39
c) Uzraksti, kuri fizikālie lauki pārnes mijiedarbību no vienas lodītes uz otru2. attēlā parādītajā situācijā!3. uzdevums (10 punkti)Pēc formas izšķir 5 veidu galaktikas: lodveida, neregulārās galaktikas, lēcveidagalaktikas, spirālveida galaktikas un šķērsotās spirālveida galaktikas.a) Uzraksti, kurai galaktikai pieder Saules sistēma!b) Uzzīmē aptuvenu tās galaktikas formu, kurai pieder Saules sistēma, un arpunktu S norādi tajā aptuvenu Saules sistēmas vietu!c) 4. attēlā aptuvenā mērogā parādīts Saules sistēmas 8 planētu vidējais attā-lums no Saules. Saules stāvoklis apzīmēts ar 0, bet Zemes attālums no Saulesir 1 astronomiskā vienība.f) Izvēlies vienu pazīmi un klasificē pēc tās tabulā minētās 8 planētas! Uzrakstišo pazīmi un planētu nosaukumus ar sadalījumu pēc šīs pazīmes! .........................................................4. uzdevums (2 punkti)Ārpuszemes civilizāciju signālu meklēšanu Visumā reizēm salīdzina ar adatasmeklēšanu siena kaudzē. Pamato šo izteicienu, ja tiek meklēti citu civilizāciju signāliradioviļņu diapazonā (norādi vismaz divus iespējamos šķēršļus)! Kādi ir tavipriekšlikumi Visuma izpētei nākotnē? Uzraksti vismaz vienu!4. att.Tabulā planētas sakārtotas, sākot no Saulei tuvākās planētas.PlanētaRotācijasperiods apSauli, gadiĀtrumskustībā paorbītu, km/sMasa, kg ∙ 10 24Vidējaisblīvums,kg/m 3Merkurs 0,24 47,9 0,33 5440Venēra 0,62 35,0 4,87 5240Zeme 1,00 29,8 5,97 5515Marss 1,88 24,1 0,64 3940Jupiters 11,86 13,1 1899,00 1330Saturns 29,47 9,6 568,50 700Urāns 84,04 6,8 86,63 1300Neptūns 164,80 5,4 102,80 1760Izmanto tabulas datus un paskaidro, ko var secināt, ja salīdzina planētu attālumusno Saules ar rotācijas periodiem ap Sauli!d) Izmanto formulu lapu un izrisini vispārīgā veidā sakarību rotācijas periodaT atkarībai no attāluma R līdz Saulei!e) Izmanto iegūto sakarību un salīdzini vai Neptūna apriņķošanas periods apSauli aptuveni sakrīt ar periodu, kas ir minēts tabulā! Salīdzināšanai izmantoZemes rotācijas periodu ap Sauli!40
FIZIKA 12. klase<strong>PASAULES</strong> UZBūVEDarbā izmanto fizikas formulu lapu.2. variants1. uzdevums (9 punkti)Attēlā redzama vienkāršota Hercšprunga–Rasela diagramma. Diagrammā parādītsdivu zvaigžņu X un Y izvietojums, kuras atrodas pārmilzu un milzu zvaigžņugrupā.d) Zvaigzne X uz galvenās secības atradīsies daudz īsāku laiku nekā zvaigzne Y.Paskaidro, kāpēc!e) Kura no diagrammā redzamajām līnijām (raustītā vai nepārtrauktā) attēloSaules evolūcijas procesu nākotnē?f) Saules redzamais spožums m ≈ – 26 zvaigžņlielumi. Nosaki Saules absolūtospožumu M no Hercšprunga–Rasela diagrammas! Izskaidro atšķirību!2. uzdevums (9 punkti)Dabā pastāv četras fundamentālās mijiedarbības: gravitācijas mijiedarbība,elektromagnētiskā mijiedarbība, stiprā mijiedarbība un vājā mijiedarbība. 1. un2. attēlā parādītas lodītes, to masa, lādiņš un savstarpējais attālums, bet 3. attēlā –kodoldaļiņas (to masa, lādiņš un savstarpējais attālums).atoma kodols1. att. 2. att. 3. att.a)Kura/kuru veidu fundamentālā mijiedarbība darbojas katrā attēlā parādītajāsituācijā?1. att. ....................................................................2. att. ....................................................................3. att. ....................................................................a)b)c)Izmantojot diagrammu, raksturo pārmilzu zvaigžņu starjaudu un virsmastemperatūru!Izmantojot diagrammu, nosaki, kādai zvaigžņu grupai pieder zvaigzne,kuras virsmas temperatūra ir 20 000 K un starjauda ir 0,001L S !Kādi procesi notiek zvaigžņu X un Y kodolos, ja tās ir milzu un pārmilzuzvaigžņu grupā?b) Pieņemot, ka lodītes var uzskatīt par punktveida ķermeņiem un veicotaprēķinus 1. un 2. attēlā parādītajās situācijās, novērtē gravitācijas spēka unelektromagnētisko spēku skaitliskās vērtības!1. att. ....................................................................2. att. ....................................................................41
c) Uzraksti, kuri fizikālie lauki pārnes mijiedarbību no vienas lodītes uz otru3. attēlā parādītajā situācijā!3. uzdevums (10 punkti)Pēc formas izšķir 5 veidu galaktikas: lodveida, neregulārās galaktikas, lēcveidagalaktikas, spirālveida galaktikas un šķērsotās spirālveida galaktikas.a) Uzraksti, kurai galaktikai pieder Saules sistēma!b) Uzzīmē aptuvenu tās galaktikas formu, kurai pieder Saules sistēma, un arpunktu S norādi tajā aptuvenu Saules sistēmas vietu!c) 4. attēlā aptuvenā mērogā parādīts Saules sistēmas 8 planētu vidējais attā-lums no Saules. Saules stāvoklis apzīmēts ar 0, bet Zemes attālums no Saulesir 1 astronomiskā vienība.šo pazīmi un planētu nosaukumus ar sadalījumu pēc šīs pazīmes4. uzdevums (2 punkti)Ārpuszemes civilizāciju signālu meklēšanu Visumā reizēm salīdzina ar adatasmeklēšanu siena kaudzē. Pamato šo izteicienu, ja tiek meklēti citu civilizāciju signāliradioviļņu diapazonā (norādi vismaz divus iespējamos šķēršļus)! Kādi ir tavipriekšlikumi Visuma izpētei nākotnē? Uzraksti vismaz vienu!4. att.Tabulā planētas sakārtotas, sākot no Saulei tuvākās planētas.PlanētaRotācijasperiods apSauli, gadosĀtrumskustībā paorbītu, km/sMasa, kg ∙ 10 24Vidējaisblīvums,kg/m 3Merkurs 0,24 47,9 0,33 5440Venēra 0,62 35,0 4,87 5240Zeme 1,00 29,8 5,97 5515Marss 1,88 24,1 0,64 3940Jupiters 11,86 13,1 1899,00 1330Saturns 29,47 9,6 568,50 700Urāns 84,04 6,8 86,63 1300Neptūns 164,80 5,4 102,80 1760Izmanto tabulas datus un paskaidro, ko var secināt, ja salīdzina planētu attālumusno Saules ar kustības ātrumu pa orbītu!d) Izmanto formulu lapu un izrisini vispārīgā veidā sakarību kustības ātruma vatkarībai no attāluma R līdz Saulei!e) Izmanto iegūto sakarību un salīdzini, vai Zemes un Neptūna kustības ātru-mu attiecība aptuveni sakrīt ar attiecības vērtību, kuru var iegūt no tabulas!f) Izvēlies vienu pazīmi un klasificē pēc tās tabulā minētās 8 planētas! Uzraksti42
FIZIKA 12. klase<strong>PASAULES</strong> UZBūVEVērtēšanas kritērijiUzd. Kritēriji Punkti1. Nosaka zvaigžņu starjaudu un temperatūru no diagrammas –1 punktsKlasificē zvaigznes pēc to raksturlielumiem, izmantojotdiagrammu – 1 punktsZina zvaigžņu evolūcijas īpatnības katrā stadijā – 1 punktsSalīdzina zvaigžņu temperatūru un masu – 1 punktsIzprot, kā zvaigžņu temperatūra un masa ietekmē zvaigznesevolūcijas procesu – 1 punktsZina Saules atrašanās vietu h–R diagrammā uz galvenās secības –1 punktsIzprot h–R diagrammā attēloto zvaigžņu raksturlielumu attiecībupret Saules raksturlielumiem – 1 punktsZina h–R diagrammā attēloto zvaigžņu absolūto spožumu –1 punktsIzprot absolūtā spožuma un redzamā spožuma atšķirību –1 punkts92. Zina mijiedarbības veidus starp neuzlādētām lodītēm – 1 punktsZina mijiedarbības veidus starp uzlādētām lodītēm – 1 punktsZina mijiedarbības veidus starp protoniem atoma kodolā –1 punktsIzmanto mijiedarbības kvantitatīvās sakarības gravitācijasmijiedarbībai – 1 punktsIzmanto mijiedarbības kvantitatīvās sakarībaselektromagnētiskajai mijiedarbībai – 1 punktsNovērtē mijiedarbības spēku kārtu neuzlādētām lodītēm:gravitācijas spēkiem – 1 punkts; elektromagnētiskās mijiedarbībasspēkiem – 1 punktsNosauc vienu lauku – 1 punktsNosauc visus mijiedarbību laukus – 1 punkts93. Zina Saules sistēmas piederību Galaktikai – 1 punktsZina Galaktikas aptuvenu formu – 1 punktsIezīmē Saules sistēmas vietu Galaktikā – 1 punktsAtklāj likumsakarību – 1 punktsAtrod sakarības lielumu saistībai. Par katru sakarību – 1 punkts.Kopā 2 punkti.10Izrisina jaunu sakarību – 1 punktsLieto jaunatklāto sakarību – 1 punktsIzvēlas klasifikācijas pazīmi – 1 punktsKlasificē planētas pēc izraudzītās pazīmes – 1 punkts4. Saskata tehniskās grūtības, analizējot situāciju – 1 punkts2Formulē priekšlikumu Visuma izpētei – 1 punktsKopā 3043