Velotūrisma plānotāja un pakalpojumu sniedzēja rokasgrāmata

tava.gov.lv

Velotūrisma plānotāja un pakalpojumu sniedzēja rokasgrāmata

VELOTŪRISMA rokasgrāmataIevadsAr katru gadu pieprasījums pēc veselīgadzīvesveida Latvijā pieaug. Pieaugne tikai Latvijas iedzīvotāju vēlme pēcaizraujoša piedzīvojuma brīvdienās, betarī tuvāku un tālāku valstu velobraucējuinteresei pēc jauna un vēl nebijuša velopiedzīvojuma. Velo braucēji ir ļoti dažādi.Dažādas ir arī to vajadzības un prasības.Lai labāk izprastu velobraucējus irtapusi šī Rokasgrāmata Igaunijas - Latvijaspārrobežu sadarbības programmasprojekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju”ietvaros. Esam pārliecināti,rokasgrāmata būs kā labs padomdevējsvisiem tiem, kas vēlas kļūt zinošāki unkonkurētspējīgāki, Latvijai iekļaujotieslielajā Eiropas velobraucēju saimē.Raitis Sijāts,Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājsVelotūrisma praktiķa un pakalpojumusniedzēja rokasgrāmata (turpmāktekstā – „rokasgrāmata”) ir domāta kāpraktisks padomdevējs tiem, kuri jausniedz vai nākotnē tikai plāno sniegtar velotūrismu saistītus pakalpojumus,vai arī veido savas teritorijas (tuvākāsapkārtnes, pagasta, aizsargājamas dabasteritorijas, novada, reģiona) velotūrismapiedāvājumu. Ar velotūrisma pakalpojumusniedzēju šajā rokasgrāmatā tiekdomāti:uzņēmēji – tūristu mītņu saimnieki,kuri velotūristiem piedāvā naktsmītnesun ar tām saistītos pakalpojumus,vai gatavojas velotūristus uzņemttuvākajā nākotnē;velosipēdu un inventāra nomātāji;potenciālie velotūrisma maršrutuveidotāji, kuri var būt gan uzņēmēji,gan pašvaldību darbinieki, gan nevalstiskoorganizāciju (NVO) pārstāvji, kuriapsaimnieko kādu konkrētu (piemēram,īpaši aizsargājamu dabas (ĪADT), Natura2000 teritoriju;velotūristu gidi, kuri sniedz vaiplāno sniegt pakalpojumus velotūrismāu.c.Rokasgrāmatā ietvertas tēmas, kasatbilst pašvaldību un reģionālās plānošanasinstitūciju līmenim. Tādēļ tovar izmantot arī pašvaldību un tūrismainformācijas centru (TIC) darbinieki,dažādu reģionālo plānošanas institūcijudarbinieki, kā arī NVO pārstāvji – tūrismaasociācijas un biedrības, kas savāteritorijā plāno attīstīt ar velotūrismusaistītās jomas un pakalpojumus.Ar velotūrismu un velotransportajomu saistītā tematika ir aktuāla, jovelotransporta lietotāju skaits Latvijā arkatru gadu pieaug gan pilsētās, gan laukuteritorijās. Latvijā ir izveidoti dažādivelomaršruti, izdoti ar velotūrisma jomusaistīti izdevumi, taču minētajai tēmaiveltīta rokasgrāmata ir pirmais šāda veidaizdevums.Rokasgrāmatā galvenais uzsvars irlikts uz praktisku jautājumu risināšanu– kā izprast un apmierināt velotūristavajadzības, kā praktiski veidot un dabāmarķēt velotūrisma maršrutus, kā ikdienārīkoties atbildīgi ar resursiem, koizmantojam velotūrisma produkta veidošanā,kā sagatavot un reklamēt sevisradīto piedāvājumu, apsaimniekot arvelotūrismu saistīto infrastruktūru unveicināt zaļas un drošas velobraukšanaspamatprincipu ieviešanu.Velotūrisma rokasgrāmatas autoriun atbalstītāji ir praktiķi, kuri paši ikdienābrauc ar velosipēdu, veido aktīvā undabas tūrisma maršrutus, kā arī tiem irpieredze ar velotūrismu un velotransportusaistītu pakalpojumu sniegšanā.Rokasgrāmata tapusi Igaunijas –Latvijas pārrobežu sadarbības programmasprojekta „Ar velo pa Vidzemi unDienvidigauniju” ietvaros.3


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūrisms un velotransports Latvijā - īss ieskatsJuris SmaļinskisNo vēstures līdz šodienaiŠoreiz ievadā būs nevis mums tikraksturīgā kritika (tas gan nenozīmē,ka ir maz problēmu, tieši – otrādi), betdažas atziņas par to, kas labs ir bijis, kasšobrīd labs top un uz kurieni ejam!Mums ir gara un bagāta velobraukšanasvēsture un to nevar nepieminēt!Laikā no 1886. gada līdz 1963. gadamLatvijā darbojās 9 lielražotāji un vairāknekā 30 mazo uzņēmumu ne tikaiRīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, kaskopumā saražoja ~ 10 000 kvalitatīvusvelosipēdus gada laikā. Tā rezultātā,sākot ar 1933. gadu līdz minimumamtika samazināts velosipēdu imports unkāpināts šīs preces eksports. 1 Lielākaisražotājs tajā laikā bija Ērenpreisa velosipēdufabrika, ko dibināja 1926. gadā.No 1929. - 1940. gadam tajā saražoja182 000 velosipēdus. Tas bija ~70% novisiem tajā laikā Latvijā saražotajiemvelosipēdiem. 22. attēls. No 1928.gada Gustavs Ērenpreiss aizstājaiepriekšējo sevis ražoto velosipēdu zīmolu „Omega” arjauno tirdzniecības marku „G.Ērenpreis Original”1. attēls. Latvijas armijas Jātnieku pulka riteņbraucēju vienība ar “G. Ērenpreis Original” velosipēdiem!Pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi. Avots: Saulkrastu muzeja arhīvs.Velobraukšanas popularitāti tautasvidū neapšaubāmi veicināja t.s.Vienības braucieni, kuru organizēšanasākas 1936. g. ar Valsts prezidentaKārļa Ulmaņa atbalstu. To starts notikavisos apriņķu centros, bet finišs - Rīgā.1937. g. Vienības braucienā piedalījās> 5300 dažāda vecuma riteņbraucēju! 3Tajā pat gadā Kārlis Vanags raksta, ka„Strādnieku saimē ļoti izplatīti ceļojumiar divriteni (..)” 4 .Jaunus vēsturiskos apvāršņusmums paver Saulkrastu velomuzejs –vienīgā tik bagātīgā ar velosipēdiemsaistītā kolekcija Baltijas valstīs. Turiepazīstam velosipēdus kā pirmās neatkarīgāsLatvijas armijas kareivju transportalīdzekļus un uzzinām, ka mūsumilitārajā vēsturē ir bijušas riteņbraucējuvienības. Tur apskatāms saliekamsvelosipēda modelis, ar kuru uz mugurasno lidmašīnas varēja izlekt desantnieksun veikt nepieciešamās darbības ienaidniekaaizmugurē.Mūsdienas. Kaut arī ar veloinfrastruktūrumums ir „tā kā ir”, nupattapis 14 km garais Centra – Berģu veloceliņš,kas ir ļoti svarīgs velotransportakoridors. Tagad no Rīgas centra sastrēgumstundāar velosipēdu līdz Juglai varaizbraukt tikpat ātri kā ar automobili.Vēl ne tik sen tapa arī Centra – Mežaparka> 6 km garais veloceliņš. Jauniveloceliņi iezīmējas Rīgas un kas vēlsvarīgāk – arī bijušo rajonu centros. Kāpozitīvi piemēri ir jānosauc Kuldīga,Tukums, Jūrmala, Cēsis, Valmiera u.c.Jāuzteic arī citas reģionālās ar velotūrismajomu saistītās aktivitātes. Daudzunovadu teritorijās ir izveidoti velomaršrutiun ir idejas par jaunu tapšanu.Te nevar nepieminēt Kuldīgas, Tukuma,Talsu, Krāslavas, Rēzeknes, Daugavpilsun daudzu citu Latvijas novadu iniciatīvas,kuru rezultātā vietējiem veloentuziastiemir kur braukt. Pēdējo gadu laikāir izdoti arī ar velotūrisma jomu saistītiizdevumi – velotūrisma kartes, ceļvežiun maršrutu lapas. Šobrīd aktīvi tiekveidoti velomaršruti Latvijas īpaši aizsargājamāsdabas teritorijās - nacionālajosparkos un dabas parkos, kas ārvalstutūristu ausij ir tīkams galamērķis. Ja būspa kurieni braukt, būs arī braucēji! Parmūsu lielāko trumpi gan vietējie, ganārvalstu ceļotāji atzīst mūsu mazskartodabu un daudzveidīgo kultūras mantojumu.Pēdējo divu gadu ekonomiski - sociālākrīze ir nesusi sava veida labumu,jo arvien vairāk cilvēku ikdienā braucar velosipēdu un izmanto to kā ikdienastransporta līdzekli. Šeit nav nepieciešamastatistika – tas ir acīmredzami. Varteikt, ka ar šo krīzi velotransporta jomāesam kaut pa solīti pietuvojušies tuvākattīstīto Eiropas valstu saimei, kur velotransportsir ikdienas nepieciešamība,nevis tikai un vienīgi svētdienas izbrauciens.Atliek ikvienam braucējam vēl novēlēttikai labākus ceļus!1 Liepiņš E., Seregins J. (2008). No Leitnera līdz Ērenpreisam. Rīga: Latvijas industriālā mantojuma fonds;2 Ērenpreisa velosipēdu fabrika. (2003). Latvijas Enciklopēdija. 2.sējums. 439. lpp. Rīga: V.Belokoņa izdevniecība;3 Latvijas Riteņbraukšanas federācija. Vēsture (2010). Skatīts: http://www.lrf.lv/federacija/vesture/;4 Vanags K. (1937). Vasaras ceļojumi. Rīga: Latvijas Darba kamera4


VELOTŪRISMA rokasgrāmataValsts pārvalde, pašvaldības unnevalstiskās organizācijas – toloma un kompetenceLai saprastu dažādu valsts institūcijuun NVO kompetences un lomu velotransportaun velotūrisma attīstībā, tālāksniegts īss to galveno atbildību apraksts.Tūrisma (t.sk. velotūrisma) politikuLatvijā izstrādā LR Ekonomikas ministrijasTūrisma nodaļa 5 , taču par šīs politikasīstenošanu atbildīgā valsts pārvaldesinstitūcija ir Tūrisma attīstības valstsaģentūra (TAVA). Tas nozīmē, ka TAVAir tā valsts institūcija, kas popularizē mūsuvalsts tūrisma iespējas un produktus ganLatvijā, gan ārvalstu mērķtirgos.3. attēls. Latvijas nacionālajos parkos ir izstrādātiinteresanti velomaršruti.Ķemeru nacionālais parks.Dažādām citām valsts politikas īstenotājāminstitūcijām, piemēram, Dabasaizsardzības pārvaldei 6 līdz šim ir bijusiliela loma ilgtspējīga tūrisma organizēšanāĪADT un Natura 2000 teritorijās. ĪADTun Natura 2000 teritoriju administrācijasir tās valsts pārvaldes institūcijas, kas minētajāsteritorijās rūpējas par dabas resursusaudzīgu un ilgtspējīgu izmantošanu.Daudzos gadījumos tās iespēju robežāsnodrošina attiecīgās teritorijas labiekārtojumu(piemēram, informācijas stendus,dabas takas, atpūtas vietas, skatu un putnuvērošanas torņus u.c.). Dažos gadījumostiek veidoti konkrēti aktīvā tūrismamaršruti. Dabas aizsardzības pārvalde (šobrīdapvieno ĪADT administrācijas, kas irtās struktūrvienības) ir arī tā institūcija,ar kuru ir jāsaskaņo jaunu velotūrismamaršrutu veidošana vai infrastruktūraselementu izveide teritorijās ar dabas aizsardzībasstatusu – nacionālos parkos, dabasparkos, dabas liegumos, aizsargājamosainavu apvidos u.c.Saskaņā ar Tūrisma likumu 7pašvaldībasizstrādā savu teritoriju attīstībasprogrammu un teritoriju plānojumus,nosakot tajos tūrisma attīstības perspektīvas(piemēram, paredz potenciālos velotūrismamaršrutus un veloceliņu izbūvesvietas), nodrošina resursus un pasākumustūrisma attīstībai, piedalās tūrisma informācijascentru izveidē un finansēšanā u.c.Līdz šim dažiem Latvijas TIC ir bijusi lielaloma ar velotūrismu saistītu pasākumu organizēšanāun īstenošanā. Kā labi piemērišajā jomā ir jāmin Kuldīgas TIC, KrāslavasTIC, Tukuma TIC u.c.Plānošanas reģionu administrācijassadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūcijuteritoriālajām iestādēm, izstrādājotattiecīgās teritorijas plānojumu un attīstībasprogrammu, plāno arī ar velotūrismuun velotransportu attīstību saistītās aktivitātes.Plānošanas reģionu adminsitrācijaslīdz šim arī aktīvi piedalījušās ar tūrismusaistītu reģionālu un starptautisku projektuīstenošanā.Tūrisma nozares politikas veidošanāun īstenošanā piedalās dažādas tūrismaasociācijas. Šobrīd Latvijā ir 21 8 tūrismaasociācija, kas pārstāv gan konkrētus valstsreģionus (Kurzemes, Vidzemes, Zemgalesun Latgales), gan tūrisma sektorus (LLTA„Lauku ceļotājs”, Latvijas Ekotūrisma savienība,Latvijas Viesnīcu un restorānuasociācija, Latvijas gidu asociācijas u.c.).Šobrīd nav tādas tūrisma asociācijas, kasspecifiski pārstāvētu tikai aktīvā tūrismajomu. Kaut arī ir izveidota Latvijas velotūrismaasociācija, kapacitātes vai cituiemeslu dēļ tā līdz šim valstiskā mērogāredzami nav pārstāvējusi minētās jomasintereses.4. attēls. Velomaršruts „Apkārt Vaidavas ezeram”.Maršrutā iekļauti dažādi apskates objekti, piemēram,„Zviedru priede”. Gaujas nacionālais parks.Nozīmīga loma velotūrisma attīstībāir citām tūrisma asociācijām. Kā pozitīvipiemēri jāpiemin reģionālo – Vidzemes,Kurzemes un Latgales tūrisma asociācijuieguldījums velomaršrutu veidošanā. VelomaršrutusKurzemē ir veidojusi arī Ekotūrismasavienība. LLTA „Lauku ceļotājs”ir izveidojusi daudzus velomaršrutus Latvijasnacionālajos parkos, kā arī izdevusivairākus izdevumus – velotūrisma kartesun ceļvedi. Atsevišķās ĪADT/Natura 2000teritorijās ir nodibinātas sabiedriskas organizācijas,kas organizē ar tūrismu saistītasaktivitātes, piemēram, Saukas ezera dabasbiedrība, Vestienas aizsargājamo ainavuapvidus attīstības padome u.c.Latvijas Velo informācijas centrs 9 irbiedrība, kuras darbības mērķis ir apkopotun sniegt ar velotūrismu saistītu informācijuun organizēt dažādas ar velotransportuun velotūrismu saistītus pasākumus unaktivitātes. Vairāki velosipēdistu interešugrupas vienojošie tematiskie ziņu portāliir uzņēmušies sabiedriskās domas paušanuun plašāku interešu pārstāvēšanu. Piemēram,www.veloriga.lv, www.velo.lv.LR Satiksmes ministrija izstrādā politikuautoceļu, autotransporta un satiksmesdrošības jomā. Ar autoceļu un satiksmesdrošību cieši un neatņemami ir saistīta velotransportajoma. Satiksmes ministrijasizstrādāto politiku īsteno vairākas valstspārvaldes institūcijas. Ar velotransportajomu ir saistītas valsts akciju sabiedrībaVAS „Latvijas Valsts ceļi” un VAS „Ceļusatiksmes drošības direkcija”.VAS „Latvijas Valsts ceļi” 10 pārvaldavalsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirtofinansējumu, plāno un vada valstsautoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību,organizē valsts pasūtījumu valsts autoceļutīklā veicamajiem darbiem un pakalpojumiem,koordinē satiksmes drošībasorganizāciju uz autoceļiem (īpaši aktuālivelotransporta jomā!), pārrauga pašvaldībuautoceļus un veic citus tiesību aktosnoteiktos uzdevumus.VAS „Ceļu satiksmes drošībasdirekcija” 11 (CSDD) nodarbojas ar transportlīdzekļureģistrāciju, autovadītājukvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu (t.sk.velovadītāju) un vadītāja apliecību (t.sk.velovadītāju) izsniegšanu, tehniskās apskatesnodrošināšanu, ceļu uzraudzībusatiksmei drošā stāvoklī, kā arī transportlīdzekļuun vadītāju valsts nozīmes reģistraveidošanu un uzturēšanu.Savukārt, uzņēmēji nodrošina velomaršrutāvai attiecīgajā teritorijā ar tūrismusaistītos pakalpojumus: tūristu mītņu,ēdināšanas, veloservisa, nomas, gidu u.c.,kā arī sagatavo un sniedz nepieciešamo unaktuālo informāciju. Šī ir arī viena no galvenajāmrokasgrāmatas mērķauditorijām.5 http://www.em.gov.lv;6 Sk. http://www.daba.gov.lv;7 http://www.em.gov.lv/em/images/modules/items/item_file_13815_turisma_likums.htm8 http://tava.gov.lv/tn/index.php?kd_id=274;59 http://vic.velokurjers.lv/bicycle/jaunumi.php;10 http://www.lvceli.lv/LV/?i=1;11 http://www.csdd.lv/


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūrista vajadzības, tās ietverošie pakalpojumi un maršruta vietas izvēleIlze Grīnfelde, Andris KlepersVajadzība ir iekšēja nepieciešamībapēc tā, bez kā cilvēks nevar iztikt. Dažādalīmeņa vajadzības nodrošina cilvēka virzībuun attīstību, tā personības raksturojumu,taču precīza vajadzību izpratne ir arīpamats tirgvedībā. Izprotot cilvēka vajadzības,spējam atrast tām atbilstošu piepildījumu,tai skaitā pakalpojumu veidā.6. attēls. Vajadzības var pārvērst radošā pakalpojumāar pārsteigumu: kā šajā gadījumā velopasākumāorganizētā padzeršanās no porcelāna krūzesGatartas muižas pagalmā.Velotūristi ir dažādi (sk. 5. tabulu),tādēļ arī atšķiras to vajadzības pēc pakalpojumiemun infrastruktūras nodrošinājumu.Atšķirības ir atkarīgas gan noceļotāju motivācijas un pieredzes, gan noceļojuma satura un ilguma (sk. arī 5. tabulu).Piemēram, nakšņošanas prasībasvar variēt no vienkāršas teltsvietas līdzaugstākajam komforta līmenim, kāds pieejamskonkrētajā maršrutā. Atšķirīgas irarī vēlmes attiecībā uz ēšanu – no iespējasgatavot pašiem līdz pat vajadzībai baudītēdienu kafejnīcā. Taču nereti veloceļotājiir spiesti iztikt ar līdzpaņemto, jo nav pieejamasalternatīvas. Atšķirības vajadzībuziņā noteiks dažādas prasības attiecībā uzmaršruta precizitāti – vai rūpīgi jāplānoun jāvadās pēc kartēm, koordinātām unmarķējuma, vai arī spontāni jāimprovizē.Kā velotūrists pieņem lēmumu parmaršruta vietas izvēli – braukšanu konkrētajāapvidū? Tas ietvers noteiktas prasības,kas saistītas ar vietas pievilcību (sk. 1. tabulu)un veidos tālāku pamatu pārējāmvajadzībām. Lai arī bieži izvēle būs iepriekšneparedzama, balstīta uz veloceļotāju subjektīvāminteresēm, tomēr universāli ir trīsgalvenie elementi: pieejamība, pievilcībaun infrastruktūra. Nepietiek ar to, ka plānotājiizvēlējušies kādu noteiktu maršrutuiezīmēt kartē vai marķēt dabā. Vietaspievilcība nav pašsaprotama – tā var tiktuzturēta, taču būtiski rūpēties arī par pārējiemdiviem elementiem.Vietas pieejamību raksturos ceļu tīkls,sabiedriskais transports un nokļūšanas iespējasno dzīves vietas vai tā saucamajiem„tūrisma vārtiem” – galvenajiem transportamezgliem (lidosta, dzelzceļa stacija, autoosta).Ikvienam maršrutam ir jāsasaistāsar šiem transporta mezgliem, paredzot ganmaršruta uzsākšanas, gan pārtraukšanas,5. attēls. Veloceliņš un norādes velosipēdistam ērtāaugstumā Natura 2000 vietā Kalvebod FælledVestamager pie Kopenhāgenas lidostas. Apmeklētājucentrā pieejama velonoma.gan loģiska noslēguma iespējas. Maršrutunavigācijai jāsākas jau no šiem galvenajiem„transporta mezgliem”. Piemērotākaisvelosipēda un bagāžas pārvadāšanai irvilciens, taču Baltijas valstīs dzelzceļu tīklsnav pārāk blīvs un efektīvs (salīdzinoši lēnsun rets). Tāpēc iespējama arī kombinācijaar pasažieru autobusiem, kas gan nav patsērtākais pārvietošanās veids. Būtiska irvietējo transporta uzņēmumu vai tūrismapakalpojumu sniedzēju (piemēram, laukutūrisma saimnieku) iesaistīšanās transportanodrošināšanai lokāli vai reģionāli, kas varbūt stabils maksas papildu pakalpojums.Infrastruktūra ietvers pamata nodrošinājumu– sākot ar veloceliņiem unmarķējumu līdz pat mobilā telefona uninterneta sakariem. Šī sadaļa prasa lielākusieguldījumus un netiek pamatīgāk apskatītarokasgrāmatas ietvaros, vien norādotbūtiskākās lietas saistībā ar vajadzībāmturpinājumā (sk. 2. tabulu).Vietas pievilcība un tūristu piesaistes – to izpausmes elementiTūristu piesaistes veids Pievilcības izpausmes elementi (piemēri) Komentārs1. tabulaCilvēka radītsDabas radītsPilsēta un pilsētvideLauku kultūrvideKultūras mantojuma vietas(vēsturiskas, arhitektoniskas, arheoloģiskas u.c. vērtības)Komerciāli radītie elementi(piem. sporta kompleksi, tematiskie parki, muzeji)Notikumi, organizēti pasākumi u.c.Stāsti un simboliReljefsKlimatiskie apstākļi, dabas parādības u.c.Ūdeņi (upes, ezeri, jūras krasts)Dažādi vides elementi un biotopiDzīvā daba: savvaļas augi, dzīvnieki u.c.Precīzi un labi pasniegta informācija par šo elementuesamību var rosināt velotūristam pieņemt sākotnējolēmumu par ceļojuma galamērķi un konkrētamaršruta izvēli. Vietas pievilcība un tūristu piesaistesļauj cerēt, ka maršrutā tiks nodrošinātas gan pamatvajadzības,gan specifiskās vajadzības. Te būtiski irarī pārējie divi elementi – pieejamība un infrastruktūrasnodrošinājums visā maršruta garumā. Tūristupiesaistes veidus – vai tas ir cilvēka vai dabas veidots,precīzi nošķirt nevar. Tomēr tad vieglāk izprast, koiespējams ietekmēt cilvēkam ilgtspējības kontekstāpozitīvā virzienā.Radies cilvēka un dabasmijiedarbībāAinava, cilvēka ietekmētie dabiskie biotopi(pļavas, ganības utml.)Atsevišķi kultūras pieminekļi, piemēram, pilskalniNacionālie parki, citas ĪADT/Natura 20006


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūristu vajadzības un to nodrošināšanaVelotūristavajadzībasNepieciešamieelementiPapildinformācijaKomentāri2. tabulaPamata(fiziskās)vajadzībasMūsdienāsfizioloģiskovajadzībuapmierināšanair saistīta ar zināmukomfortaizjūtu. Tātad,ne tikai remdētizsalkumu,bet gan lietotgaršīgu un veselīguuzturu;apmešanās vietaivēlams būt ērtaiu.t.t. Mēs cenšamiesapmierinātvajadzības netikai izdzīvošanaslīmenī, betkādā augstākāpakāpē.ŪdensĒšanaPajumteFiziskaatpūtaPārvietošanāsiespējaInformatīviemateriāliPadzeršanās fizisko aktivitāšu laikā ir viena no biežākajām pamata vajadzībām.Maršrutā ir jāietver vietas, kur iespējams papildināt dzeramāūdens krājumus. Tās var būt norādes uz avotiem, akām, taču tik patlabi – vietējo veikalu. Būtiska ir arī WC pieejamība un norādes uz tām.Velotūristiem ēšana vēlama vismaz trīs reizes dienā. Brokastis unvakariņas bieži vien ir pamatīgas, kamēr pusdienu laikā daļa dospriekšroku vienkāršākiem risinājumiem, vairāk laika atvēlot braukšanai.Jāņem vērā, ka liela daļa rietumvalstu velotūristu ir veģetārieši.Pusdienu piknika organizēšana ainaviskā vietā piešķirs papilduestētismu.Vairāku dienu maršrutos būs vajadzīgas nakšņošanas vietas, kurāmir jābūt sasniedzamā attālumā – tām jāiekļaujas maršrutā vai tā tiešātuvumā. Stipra lietus apstākļos būs aktuāli arī jebkāda cita fiziskapajumte, kas var būt gan kafejnīca, gan īpaši veidota velo-piestātne arjumtu vai jebkura cita piemērota, publiski pieejama vieta.Pēc fiziskām aktivitātēm būtiska ir arī atpūta no braukšanas. Tāīpaši aktuāla mazāk pieredzējušiem velotūristiem un vairāku dienumaršrutos. Lielākām ērtībām noderēs, piemēram, naktsmītņu pirtsvai karstas vannas piedāvājums. Būtiskas ir arī tādas atpūtas iespējaspa ceļam maršrutā, kas var izpausties gan labiekārtotu piknika vietuveidā, gan dažādā braukšanā, kur bez mīšanās paredzami arī brīvgaitasposmi. Arī aktivitātes maiņa, piemēram, dabas takas apmeklējums(iešana ar kājām) var būt sava veida atpūta.Velotūristam pārvietošanos nodrošina velosipēds. Ja tā nav vai tassalūzt, tad šī kļūst par aktuālu pamata vajadzību. Velonoma, veloservisapakalpojumi, arī veloveikali ietilpst šajā kategorijā. Šī kategorijaattiektos arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu pārvietošanāsiespējām un vietu pieejamību.Nodrošina ar pamata informāciju par visiem šiem pakalpojumiem,kas saistās ar velotūristu pamata vajadzībām un to pieejamībumaršrutā. Informācijas stendi, kartes, bukleti, informācijas atbalstasistēma mobilajā tālrunī ir daži no risinājumiem.Jebkurai naktsmītnei vai ēdināšanasvietai būtu vērts ņemt vērā šīsvajadzības, lai piedāvātu arī cituspapildu pakalpojumus. Ja maršrutānav iespēja papildināt dzeramākrājumus vai paēst – tad būtiski irsniegt precīzu informāciju iepriekš,lai velotūristi paši var laicīgi arto nodrošināties. Naktsmītnesvar piedāvāt īpaši sagatavotas līdzņemamās pusdienas, kas nodrošinaarī augstāku mobilitāti maršrutā.Nakšņošanas vai ēdināšanas pakalpojumuvietas var nodrošināties arelementārāko velosipēda labošanaivai būt gatavas transportēšanasjautājumu risināšanai, kas var būtstabils maksas pakalpojums.Velosipēda uzturēšana labā braucamākārtībā ir paša velotūrista ziņā,taču kuram gan nepatīk, ja viņamsniedz labu pakalpojumu (velonomazgāšana u.c.), kas dod vēlvienu iespēju nopelnīt.Svarīga ir gan informācijas precizitāteun aktualitāte atbilstoši mērķagrupai, gan pieejamība īstajā brīdī(maršrutā vai lemjot par vietasizvēli).DrošībaDrošību nodrošinastabilitāte,informētība,kvalitatīvas,pārbaudītas unaktuālas informācijaspieejamība.Ne mazāksvarīgs ir arī ardrošību saistītaispubliskās infrastruktūras(t.sk.ceļu) kvalitātesaspekts.CeļiPrecīzaorientēšanāsmaršrutāPersoniskādrošībaCeļu infrastruktūrai kopumā ir jānodrošina droša braukšana. Navtik būtiski vai tas ir speciāli veidots veloceliņš vai maz noslogotslauku ceļš. Īpaši drošības risks paaugstinās pilsētvidē un uz intensīvassatiksmes ceļiem. Speciāli zonēts celiņš, ceļazīmes, auto vadītājuattieksme, ceļu satiksmes noteikumu ievērošana ir tikai dažas pamataizpausmes.Velotūristiem ir svarīgi vienmēr būt pārliecinātiem par savu atrašanāsvietu, līdz ar to – orientēšanos apkārtējā vidē. To nodrošina pārdomātiveidots marķējums (palīdz visās viegli pārprotamajās vietās:ceļu krustojumos, maršruta alternatīvās vai apstiprina atrašanos uzpareizā ceļa) un precīzas apvidus kartes vai papildinoša informācijaar maršruta leģendu aprakstiem (sk. nodaļu „Maršrutu marķēšanadabā”). Naktsmītņu saimnieki ir līdzieinteresēti norāžu uzturēšanā unprecīzas informācijas nodrošināšanā, lai droša un precīza braukšanabūtu iespējama līdz viņa paša pakalpojumu sniegšanas vietai.Saistās arī ar drošu braukšanu, veloķiveri un piemērotu aprīkojumu,citu pārvadāšanu. Taču šeit specifiski velotūristiem ir aktualizējamsjautājums par maršrutā nepiesietiem suņiem. Brīdinājuma zīmes parsuņu klātbūtni vai noteiktu posmu alternatīvas šādu vietu apbraukšanaibūtu risinājums. Respektējami ir noteikumi par suņu turēšanu(04. 04. 2006. MK noteikumi Nr. 266), saskaņā ar kuriem viensētāssuni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraudcilvēkus un dzīvniekus, bet pilsētās un ciemos suņa īpašnieksvai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu nopubliskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūtno tās.Liela nozīme ir autovadītāju labvēlīgasattieksmes veidošanai pretvelotūristiem – īpaši Latvijā, kurlielākoties nav garu speciāli veidotuveloceliņu. Saturs sabiedriskukampaņu izpausmēm.Mūsdienās šo funkciju arvienvairāk nodrošina GPS ierīces,kuru pielietojums nākotnē būs tikikdienišķs, ka, iespējams, fiziskammarķējumam vairs nebūs tik lielasnozīmes. Taču jāņem vērā, ka visito nelieto, GPS karšu detalizācijair dažāda un elektroniskām ierīcēmmēdz nosēsties baterijas, kā arī tāsvar sabojāties brauciena laikā.Velotūrisma biznesā ieinteresētiemvietējiem būtu jāmēģina vienoties arsuņu īpašniekiem par to piesiešanuvismaz aktīvākās velo sezonas laikā.Noteikumu esamība ne vienmērnodrošina to ievērošanu un reizēm„sociālā kontrole” starp vietējiemdarbojas daudz labāk.7


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūristu vajadzības un to nodrošināšanaVelotūristavajadzībasNepieciešamieelementiPapildinformācijaKomentāriVelosipēdadrošībaIetver divus jautājumus: 1. velosipēda novietošana un atstāšanasdrošība pasākumos, pie apskates objektiem un citās apstāšanās vietāsbraukšanas laikā; 2. velosipēdu drošība ēdināšanas un nakšņošanasvietu tuvumā.Labiekārtota velo novietne ar iespēju pieslēgt riteni ir risinājums.Ilgākai velosipēda drošības nodrošināšanaivar noderēt gan garāžavai kāda cita saimnieciska slēdzamavieta, īpaši blakus suņu būdai aruzticamu iemītnieku tajā.EmocionālāsvajadzībasNepieciešamībapēc “savējiem”,kuri cilvēku pieņemtādu, kādsviņš ir, saprot unatbalsta.Rūpes parvelotūristiemŠīs ietver smalkāku vajadzību loku, kas saistās ar vēlmi sajusties gaidītam,izprastam, noderīgam, atzītam – mīlestību (vietējā tūrismā – arīpatriotismu). To bieži nodrošina ceļotāji paši savas grupas ietvaros,taču tik pat daudz tas būs atkarīgs no komunikācijas ar vietējiem, viņuattieksmes. Te nozīmīga maršrutu veidotāju iedziļināšanās velotūristuniansētās vajadzībās un pakalpojumu sniedzēju ieinteresētība unviesmīlība.Vieglāk rast saikni šeit būs tiem,kuriem pašiem velotūrisms vaivelobraukšana nav sveša joma. Tadarī daudzu ceļotāju vajadzību unemocionālā stāvokļa izprašana kļūstpašsaprotama.2. tabulas turpinājumsPašcieņasun pašaktualizēšanāsvajadzībasCenšanās sevpierādīt: “Esto varu!” veidocieņu pret sevi.Pašcieņai būtiskair arī citu atzinībaun vērtējums.Pašaktualizēšana– cilvēksizmanto savasspējas, zināšanas,talantu. Tas tiecaspēc panākumiemun sasniegumiem,taču viņamnav svarīgs citunovērtējums.Izziņa unkultūraBrīvība, radošaispotenciālsSportiskiesasniegumiGarīga sevis pilnveide un bagātināšana, kas saistīta ar nepārtrauktuizziņas procesu. To nodrošina maršruta dažādība, estētiskais skaistums,kā arī izziņas iespējas: informācija, konkrēto objektu vai pasākumuapmeklējums, arī vietējie gidi u.c.Precīzi saplānots un līdz galam instruēts maršruts var atņemt baudīšanasprieku tai velotūristu daļai, kas mīl improvizēt un izmantot savuradošo potenciālu. To var risināt, piedāvājot dažādas alternatīvas maršrutā,gan paredzot daudzveidīgu objektu apmeklēšanas iespējas, kasjoprojām ļauj attīstīt arī savas spējas plānot, improvizēt un patstāvīgipieņemt lēmumus un orientēties situācijā. Tāpat arī būtiski informācijasinterpretēšanā atstāt kādu vietu pārsteigumam un pašatklāsmei.Daudziem velotūristiem ir būtiski zināt, cik ātri to pašu maršrutuveikuši citi, kāds ir viņu vidējais un maksimālais ātrums distancē uncitus sportiskos parametrus, kas caur šo sāncensību ļauj socializēties arcitiem un iemantot zināmu pašcieņu. To jāņem vērā, veidojot informatīvomateriālu par maršrutu, jo īpaši izmantojot tīmekļa vidi.Te varētu būt iesaistīti arī citi elementi – cilvēki ir ļoti atšķirīgi un atšķiras arī veids, kā tieīsteno savu personību un vajadzības.Ja mēs cenšamies izprast paši sevi,mēs vairāk izprotam arī vajadzībupēc cieņas. Ja mēs izprotam citus,mēs varam labāk veicināt viņu pašcieņu,akceptējot viņu atšķirīgumuun dažādību, nevis sagaidot viņurīcību tādu, kā mūsējā. (Berens,2006).Tieši privāto uzņēmēju ieinteresētībabūtu uzturēt savā tīmekļa vietnēpar nakšņošanas pakalpojumiemarī velo maršruta „trases rekordus”visdažādākajās to izpausmēs.Te ir vieta speciālo interešu piedāvājumam,kas vērsti uz cilvēkapašatklāsmi. Velo var kalpot kātransports šo interešu un mērķusasniegšanai.Rokasgrāmatas autoru veidota tabula pēc Maslova (Reņģes) 1999, Berensa 2006,Faulka, Ričija, Flukera 2007 un Lepika 2009 atziņām8


VELOTŪRISMA rokasgrāmataTālāk atrodama informācija par dažādu ar velotūrismu saistītu pakalpojumusniegšanu, ņemot vērā iepriekšējā nodaļā uzskaitītās ceļotāju vajadzības.Velotūristam draudzīga infrastruktūra un tās apsaimniekošanaAndris Klepers, Juris SmaļinskisTūristu mītneJebkura tipa un kategorijas tūristu mītnes, kas ir piemērotasvelotūristam – gan publiskas (telšu vietas, kempingi), ganprivātas. Ja grasieties uzņemt velotūristus, būtiski ir ievērot īpašudraudzīgumu pret šo mērķauditoriju, kas var izpausties kā:drošas velosipēda novietošanas iespējas (atsevišķa, slēdzamatelpa);vienkāršu instrumentu vai velo detaļu pieejamība (piem.,riepu kameras vai velo „aptieciņa” nelielu remontu veikšanai);siltas telpas ar iespēju mazgāt un žāvēt apģērbu, apavus,inventāru, t.sk. velosipēdu;gatavība piedāvāt īsa attāluma transporta pakalpojumusar velo vai inventāra pārvadāšanu;īpaša ēdienkarte, piemērota velotūristiem u.c.;saprotoša un draudzīga attieksme, nevis „tie velobraucējijau ir „ekonomiskie” – no tiem neko nevar nopelnīt un navvērts pat iesākt”;īpaša priekšrocība – saimnieku vai darbinieku socializēšanāsar velosipēdistu kopienu arī ārpus savas uzņēmējdarbības– dalība velo pasākumos, iesaiste tematiskajās interešu grupāsglobālajā tīmeklī.Šādas mītnes īpašniekam un darbiniekam būtu jābūt informētampar savas apkārtnes velotūrisma specifiku un ar tosaistītiem jautājumiem. Tā ir informācija par tuvākajiem veloveikaliem un veloservisa iespējām, kā arī plaša, detalizēta informācijapar reģionu, maršrutu aprakstiem un kartēm un interesantākajiemapskates objektiem, kas ir sasniedzami ar velosipēdu.Vēlams, lai mītnē ir pieejams internets. Arī pirts vai karstavanna vakara atpūtai ir papildus priekšrocība. Būtu svarīgi jauuz norādes zīmēm un tīmekļa vietnē iekļaut zīmi par draudzīgumuvelotūristiem, kas būtu izstrādājams nacionālā mērogā,ietverot jau iepriekš minētos būtiskos kritērijus.Mītņu saimniekiem vai darbiniekiem ir noteikti pašiemjāizbrauc savai apkārtnei tuvāko velomaršruta posmu dažādoslaika apstākļos, lai vajadzības gadījumā varētu dot vērtīgu padomuun labāk izprastu velotūristu vajadzības.Interesants un pieminēšanas vērts ir Vācijas piemērs,kur izveidota NVO „Bett and Bike” (gulta un velosi-7. attēls. Velotūristiem draudzīgs pakalpojumapiedāvātājs. Paraugs no Virdžīnijas (ASV) velobraucējufederācijas.8. attēls. Rīgas Domes satiksmes departamentaun Veloriga.lv kopīgā iniciatīva: atzinībaszīme „Draudzīgs velosipēdistam”, kas jau kopš2006. gada tiek piešķirta uzņēmumiem uniestādēm Rīgā, kas savā pārraudzībā esošajāsteritorijās darbinieku un apmeklētāju ērtībāmir ierīkojušas augstā tipa velostatīvus.pēds), kas apvieno velotūristiem draudzīgasnaktsmītnes. Minētā NVO regulāriizdod informatīvus materiālus untūrisma kartes, tai ir savs logo un tīmekļavietnē 12 . Mītņu skaits, kas iesaistījušās„Bett un Bike” kustībā no 1995. gada(216 mītnes) ir pieaudzis līdz 5004 mītnēm2010. gadā.9. attēls.„Bett & Bike” logo.Lai kļūtu par velosipēdistam draudzīgu mītni, „Bett andBike” ir izvirzījusi šādas minimālās prasības:ir pieejama slēdzama telpa velosipēda drošai novietošanaiuz nakti vai kādu citu laiku;mītnē ir žāvēšanas iekārtas apģērbam un inventāram;velosipēdistiem tiek piedāvātas to iecienītas brokastis,piemēram, mušļi, augļi un rupja maluma miltus saturoši produkti;mītnē ir pieejamas velosipēdistu kartes, kā arī vietējāsabiedriskā transporta kursēšanas grafiki;uz vietas tiek piedāvāti svarīgākie remontēšanas piederumi;ja nepieciešams, velosipēdistam tiek piedāvāta adreseun darba laiki tuvākajām velosipēdu darbnīcām, ja nepieciešamsnopietnāks remonts.Tūrisma aģentūrasTūrisma aģentūras pārdod velotūrisma ceļojumus vai arīnodrošina noteiktus velotūrisma pakalpojumus, kas ietver:izstrādātu gatavu maršrutu;iepriekšēju pakalpojumu rezervēšanu saistībā ar maršrutu;gida pakalpojumus;bagāžas, tūristu un velosipēdu transportu;velo apkopi un remonta servisu brauciena laikā;informatīvo nodrošinājumu u.c.Raksturīgi, ka šādām organizētām tūrēm ir salīdzinošilielākas izmaksas, taču tas precīzi atbild uz tādām tūristuvajadzībām, kā drošība un garants par pilnīgu pakalpojumuun fizisko vajadzību nodrošinājumu. Taču organizētā grupāiespējams ietaupīt arī noteiktu izmaksu kategorijas (piem.transportu, organizējot un apmaksājot lielākam cilvēku skaitam)vai saņemt pakalpojumus, kas citādi nav pieejami vaiindividuāli ir ļoti dārgi (grupām rezervētie pasākumi).Populāra pieeja ir pilnībā nodrošinātas „pašu vadītās tūres”.Maršrutā gids līdzi nebrauc, taču tiek piedāvāts individuālsun pilnībā saplānots, iepriekš rezervēts maršruts, ietverotvilcienu biļetes, ūdenstransporta pakalpojumus, naktsmītnes,ēdināšanu un dažādas specifiskas riteņbraucēju vajadzības.Labu piemēru salīdzināšanai var atrast, izpētot vienu no Eiropaspopulārākajiem maršrutiem – Donavas ieleju no Pasavaslīdz Vīnei tūroperatora „Bravo Bike” izpildījumā 13 .12 http://www.bettundbike.de;13 http://bravobike.com/html/eng/viajes/Austria/danubetrail.html9


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelonomaNepieciešamā veloinventāra nomāšanas iespējai vajadzētuatrasties velomaršrutu tuvumā vai arī saistītai ar sabiedriskotransportu. Ja kāds no komponentiem iztrūkst, velonomaibūtu jāpiedāvā iespēja pievest velosipēdus un inventāru maršrutauzsākšanai izdevīgā vietā.Būtisks ir tehniski kvalitatīvs inventārs un iespēja iznomātvisu nepieciešamo. Par labo praksi būtu uzskatāma rīcībaiekļaut velosipēda nomas cenā arī veloķiveri, drošības veloslēdzenes(drošāka, lai arī smagāka, ir „U-veida” slēdzene), kāarī veloremonta aptieciņas komplektu, kurā ir ielāpi un līme.Atsevišķi var iekļaut līdzi rezerves velokameru ar iespēju tonopirkt pēc vajadzības. Cits aprīkojums – GPS, kartes, velodators,velosomas u.c., protams, tiek piedāvāts par papildusamaksu.Lineāru maršrutu gadījumā velonomas piedāvātājiembūtu jāpiedāvā vairāki velo piegādes punkti, tādējādi nomātājamnesagādājot neērtības inventāra atgriešanas ziņā. To varpanākt, veidojot sadarbību ar citiem uzņēmējiem vai piedāvājotsavus transporta pakalpojumus (analogs laivu nomu darbībai).Citu valstu piemēri rāda veiksmīgu iespēju šeit iesaistītiesdzelzceļa kompānijām, lineāru maršrutu ērtākai veikšanaipiegādājot velosipēdus dažādās stacijās, kā arī pieņemot tosatpakaļ citā stacijā. Izdevīgāk ir sadarboties plašākā mērogāgan ar tūristu mītnēm, gan ēdināšanas vietām pakalpojumuvienota piedāvājuma tīkla veidošanai.Nomas līgumā obligāti ir jāietver informācija, kā rīkotiesvelosipēda salūšanas (salaušanas) vai nozagšanas gadījumā unjāatrunā pārējie būtiskie noteikumi un pušu atbildības. Ārpuslīguma nozīmīga ir apkalpošanas kultūra un precizitāte.Veloinventāra veikals, veloservissNepieciešami velo un tūrisma inventāra iegādei, velosipēdutehniskās apkopes nodrošināšanai un nepieciešamības gadījumā– arī remontam. Latvijā parasti atrodas lielākās apdzīvotāsvietās.Reizēm veloservisam nav jābūt specializētam, iespējams,tehnisku atbalstu var sniegt vietējā autoservisā vai saimniecībā,kur atrodas dažāda lauksaimniecības u.c. autotehnika (tātad arīinstrumenti un prasmes tos lietot). Maršruta posmā šādas vietasbūtu jāapzina, ja tās var nepieciešamības gadījumā aizstāt veloservisapakalpojumus. Būtiski ir maršruta informatīvajos materiālosiekļaut šādu minēto vietu tālruņa numurus, ja serviss irgatavs sniegt operatīvu palīdzību uz ceļa vai nodrošināt transportu(par papildu samaksu, protams) līdz savai darbnīcai.Tūrisma informācijaKā galvenie tūrisma informācijas sniedzēji ir TIC, plānotāji,pašvaldību tūrisma speciālisti, projektu vadītāji u.c. Tiešišie speciālisti visbiežāk saskaras ar maršrutu informatīvā saturanodrošināšanu. Velotūristu vajadzību izprašana ir pamatsjebkuram informatīvajam materiālam. Informatīvie materiāliir dažāda veida un galvenā to būtība jau raksturota 2. tabulā.Turpinājumā plašāk aplūkoti daži nozīmīgākie.Kartēm, ceļvežiem un navigācijas datiem ir jāsatur precīzaun aktuāla praktiskā informācija par:reljefu, ceļu segumu, maršruta grūtības pakāpi;kilometrāžu, distances posmu garumiem un vidējo laikuto veikšanai;velonovietnēm, veloveikalu un servisa iespējām u.c. arvelotūrismu saistīto informāciju;tūristu piesaistēm – apskates objektiem un pasākumiem,ietverot arī īsus to aprakstus;GPS koordinātām zīmīgākajiem objektiem vai maršrutapunktiem;ūdens ņemšanas vietām, veikaliem, ēšanas iespējām, tūristumītnēm, sabiedriskajām tualetēm, bankomātiem;kontaktinformāciju, norādēm uz aktuālajām tīmekļavietnēm u.c. saziņas veidiem.Kartes var būt drukātas vai elektroniskas. Tām ir jābūtatbilstošām katram konkrētajam maršrutam (detalizācijas pakāpe,mērogs, atainotie elementi). Lai gan pieejami arī citi,moderni navigācijas instrumenti, karte var būt labs papildlīdzeklisun informatīvs materiāls. Būtisks ir kartes materiāls(vēlams – ūdensizturīgs), kā arī ērts locījums (ievietojamsvelo planšetē, kuras izmēri pieejamiem standarta modeļiem ir21x15 cm vai 21x30 cm) vai tā var būt iesieta spirālē. Iespējamivairāk praktiskās informācijas jāievieto globālajā tīmekli,mobilie telefoni un viedtelefoni ļauj to izmantot arī nedrukājot.Informācijas stendiSatur tādu pašu informāciju, kā kartes, kā arī specifiskulokālu informāciju (piemēram, par teritorijā sastopamajāmaugu un dzīvnieku sugām, tradicionālo nodarbošanos u.t.t.).Liela uzmanība piešķirama tieši laba mēroga vietējās apkārtneskartei, papildinātai ar informāciju par pieredzamo maršrutatuvumā. Visa maršruta pārskata kartes var būt tikai shematiskāveidā un noteikti aizņemt mazāku laukuma daļu.Statiska informācija veido arī maršruta dizainu un liecinapar maršruta apsaimniekošanu. Stends būs vieta, kur piestātarī atpūtai – vēlams vietu atbilstoši aprīkot. Šādu vietu uzturēšanabieži ir pašvaldību kompetencē, lai arī tuvākie uzņēmējinoteikti ir līdz ieinteresēti un uzņemties daļu no apsaimniekošanaskā savas tirgvedības ietvaru.Stendu saturiskā plānošanā noderēs LLTA „Lauku ceļotājs”izstrādātās brīvdabas informatīvo stendu izstrādes vadlīnijas14 , taču jāatceras, ka ĪADT/Natura 2000 vietās stendu unatpūtas vietu ierīkošanai ir rekomendēts vienotais stils 15 .14 http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/PolProp/PolProp_results_lv.html;15 http://www.daba.gov.lv/upload/File/VienotaisStils/RG_07_Info-izvietojums.pdf10


VELOTŪRISMA rokasgrāmataPubliskas apstāšanās vietasVietas atpūtai, ēšanai, peldvietas – tās ir labiekārtotasapstāšanās vietas, kas var ietvert dažādus labiekārtojumaelementus: aprīkota ugunskura vieta, soli, galdi, atkritumuurnas, tualetes, velonovietnes u.c. Šajās vietās pieejama papildinformācijapar vietējo vidi, cilvēkiem, maršruta informācija.Minētie velotūrista vajadzības nodrošinošie elementi varveicināt arī citu tūrisma veidu attīstību un kalpot arī vietējoiedzīvotāju atpūtai. Lai veiksmīgi darbotos velotūrismā,ir daudz iesaistīto pušu, kuras vada ne tikai pienākums unmisijas apziņa, bet arī ekonomiska ieinteresētība. Savstarpējainterešu koordinācija un organizēšana visā galamērķī ir būtiskaun balstīsies gan uz velotūristu vajadzību un uzņēmējdarbībasiespēju izpratni, gan savstarpēju ieinteresēto pušusadarbību. (sk. nodaļu „Velotūrisma produktu tirgvedība”).10. attēls. Velostatīvs un maršruta „Tour de LatEst” informācijas stends pie atpūtas kompleksa „Rakši” pie Cēsīm.11 attēls. Velotūristam draudzīga zīme Matsalunacionālajā parkā (Igaunija). Zīme norāda, kamehāniskajiem transporta līdzekļiem ceļš ir slēgts,taču velobraucēji var doties tālāk un apskatīt vienuno parka tūrisma objektiem12. attēls. Atpūtas vieta velomaršruta „Tour deLatEst” posmā Lēdmanes pagastā”.13. attēls. Velostatīvs Mazozolu pagastā11


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūrisma maršrutu veidošanas principiVispārīgie pamatprincipiJebkuru tūrisma maršrutu, taiskaitā – velotūrisma, veidošanai ir jābūtmērķtiecīgai, ievērojot noteiktus principus.Dabā nereti gadās sastapties arpiemēriem, kur maršruti veidoti samērānepārdomāti, emocionālu vai principiāluiemeslu dēļ, un to veidotāji ir pārsteigti,ka maršruts netiek lietots vai arī velotūristiregulāri izsaka pamatotu un bargukritiku.Faktori, kas ietekmē maršruta plānošanunav statiski. Tie var mainīties atkarībāno apstākļiem, līdz ar to svarīgi paredzētfaktoru ietekmi vienā un tajā pašāmaršrutā pie dažādiem nosacījumiem.Būtiskākie maršrutu plānošanas faktoritūrisma maršrutos ir:maršruta vide (pieejamība, dabas apstākļi,apvidus, reljefs, ainaviskums);sezonalitāte, laika apstākļu ietekme;tūristu piesaistes – to daudzveidība;atbilstība mērķauditorijai;navigācija/orientēšanās maršrutā;iespējamie alternatīvo ceļu varianti;veikšanas laiks (ilgums);papildu pakalpojumu pieejamība;sadarbības un saskaņošanas aspekti;nepieciešamais ekipējums;drošība, potenciālie riska faktori.Velomaršruti var būt gan kā tūrismaprodukti paši par sevi, gan kā labspapildinājums jau esošiem tūrisma produktiem,piemēram, piesaistīti laukutūrisma mītnēm, autobusu maršrutiem.Maršrutu kā tūrisma produktu attīstīšanaperifērijā var dot kā ekonomisku, tāarī sociālu ieguldījumu reģionu attīstībā(Lourens 2007).Lai maršruti būtu dzīvi, lietotājamvajadzīgi un piemēroti, kā arī teritorijaiekonomisku labumu nesoši, turpmākajānodaļā aplūkoti galvenie pamatprincipi,kas jāievēro to veidošanas procesā.Velomaršruta izstrāde sevī ietver kā ceļa(pamatnes, pa kuru pārvietojas velobraucējs),tā velotūristam nepieciešamās infrastruktūrasun pakalpojumu plānojumu.Ar velomaršrutu veidošanu saistītosdarbus var dalīt 4 secīgās fāzēs: maršrutaizpēte un plānošana, maršruta informācijassagatavošana (sk. arī „Velotūrismamaršruta lapa: Slīteres nacionālā parkapiemērs”), maršruta ieviešana dabā (sk.arī „Maršrutu marķēšana dabā), maršrutaun ar to saistītās infrastruktūras uninformācijas uzturēšana.Tradicionāli velotūrisma maršrutuplānošana tās sākumposmā notiek kamerālijeb neklātienē, izmantojot kartogrāfiskomateriālu, informāciju par objektiemun potenciālo ceļu. Šajā procesā tiekizmantota personīgā pieredze un ievāktasziņas par lokālajām īpatnībām, izzinātasaistītā likumdošana u.c. Minētajā posmāļoti būtiska ir informācijas kritiska izvērtēšana,tās pilnīgums un kvalitāte, kā arīaktualitāte, jo situācija dabā ir mainīga.Šīs aktivitātes rezultāts ir maršruta skicekartē ar iezīmētiem potenciālajiem apskatesobjektiem.Nākamā nozīmīgākā aktivitāte irbalstīta uz izpētes braucienu organizēšanu,lai trasi un galamērķi iepazītu dabā.Velomaršruta apsekošana dabā, testēšanaar velosipēdu un apsekojuma rezultātuizmantošana maršruta plāna precizēšanā,ieviešanā un informācijas sagatavošanā irpriekšnosacījums, lai maršruts būtu precīzs,velobraucējam draudzīgs. Apsekojumusieteicams veikt vairākas reizes (piemēram,gada ietvaros dažādās sezonās).Var izmantot jau esošus maršrutus,Ilze Grīnfeldepielāgojot tos velomaršruta principiem(piem. dabas takas, pārgājienu maršrutus),taču šādā gadījumā īpaši svarīgs irdrošības aspektu izvērtējums ceļa izvēlē,lai minimizētu iespējamos konfliktus arcitiem ceļa lietotājiem.Neatņemama maršruta plānošanasun īstenošanas sastāvdaļa ir kartogrāfiskaismateriāls. Karte kā pamatne maršrutuveidošanā ir vajadzīga gan precīzākaiplānošanai, gan arī maršruta telpiskajaivizualizēšanai noformēšanas procesā.Kartes tiek izmantotas gan maršruta teorētiskānospraušanā, gan izpētes procesā,kā rezultātā tiek precīzi iezīmēta maršrutatrase.Kartogrāfiskā materiāla izvēli maršrutaplānošanai nosaka:tā pieejamība (cik un kādas ir apvidumpieejamās kartes, vai būs vajadzīgas vairākaskartes, vai maršruts ietilpst vienā utt.);atbilstība plānojamajam velomaršrutam(kartes mērogs, reljefa attēlojums u.c.);informācijas daudzums kartē (ceļu untaku tīkls, tūristu piesaistes, infrastr. elementi);izdošanas gads, izdevējs (aktualitāte,precizitāte, ticamība, izdevēja pieredze).Velomaršrutu plānošanai ieteicamsizmantot kartes ar pietiekami lielu mērogu– no 1 : 20 000 (komplicētos maršrutos)līdz 1 : 100 000 (maršrutos, kas vedpa vispārējas lietošanas ceļiem). Vismazsākotnējā plānošanas posmā var pielietotarī elektroniski pieejamos resursus:ērtākais attālumu un alternatīvo ceļu rēķināšanai:Jāņa Sētas uzturētais www.balticmaps.eu.Var izmantot arī citus maršrutēšanaselektroniskos resursus, tačutiklīdz vajadzīgas augstākas detalizācijaskartes – šie resursi nav vairs pielietojami.Maršrutu tipi3. tabulaMaršrutiDažādi pēcgaruma/veikšanas ilguma/plānojumaApļveida, lineāri (retāk – radiāli) vienas dienas maršruti;Divu dienu maršruti ar dažādu tūristu mītņu izmantošanasiespējām;Vairākdienu maršruti ar tūristu mītnēm;Maršruti, kas savieno ģeogrāfiskas, vēsturiskas vai kultūrasvērtībām bagātas vietas;Maršruti, kas savieno pilsētas, ciemus u.c. apdzīvotasvietas, vai pat divas un vairākas valstis;Tūristiem būtiska ir pārliecība,ka maršruti tiek kopti, uzturēti,ka informācija par tiem iraktuāla un patiesa.Pēc ceļa seguma, reljefaTas nosaka maršruta sarežģītības pakāpi (ietekmē veikšanaslaiku, sezonu, velosipēda u.c. nepieciešamā inventāra izvēli.)Jānodrošina izvēles iespējasdažādām mērķauditorijām12


VELOTŪRISMA rokasgrāmataJebkuru velomaršrutu plānojot jāņem vērā ir sekojoši principi:1 Maršruta ideja, konkrēta teritorija;2 Maršruta mērķis un mērķauditorija;3 Maršrutu veidojošo elementu noteikšana:a maršruta trases jeb ceļa izvēle;b tūristu piesaistu izvēle;c veikšanas ilguma plānošana;d infrastruktūras un papildpakalpojumu ieplānošana;Turpmākajā tekstā iepriekš minētie principi ir paskaidroti detalizētāk.4 Maršruta dramaturģijas precizēšana;5 Maršruta testēšana, pārbaude dabā dažādās sezonās;6 Sadarbības, komunikācijas un koordinācijas veidošana;7 Maršruta popularizēšana, turpmāka uzturēšana unpilnveide.Visbiežāk maršruta plānotāji nav „brīvi” savās izvēlēs unvai nu iniciatīva nāk no pašvaldības vai kāda uzņēmēja iniciatīvastuvākajā apkārtnē – visbiežāk lielākas teritorijas aprisesjau ir iezīmētas un tad seko uzdevums paša maršruta izveidē.2Mērķa noteikšana ir pirmais būtiskais uzdevums, kas jāveic,lai spētu dot skaidru ziņu maršruta potenciālajam lietotājam.Maršrutu mērķi var būt atpūta, dabas vērošana, laukukultūrainavas baudīšana, fizisks treniņš, sacensības u.c. Mērķisietekmē visu pārējo maršruta elementu izvēli. Mērķis varbūt saistīts ar konkrētajā maršruta teritorijā esošajām īpašajāmvērtībām (ko gribam parādīt un kā). Līdz ar mērķi nosakāmaarī mērķauditorija (mērķis var būt saistīts tieši ar mērķauditorijasinteresēm). Tas sevī ietver atbildes uz jautājumiem – kuršun no kurienes brauks, kādas ir konkrētās grupas īpatnības,vajadzības un vērtības, intereses (Government of Alberta2005, ER).Lielākoties ar zināmām niansēm vienu un to pašu maršrutuvar pielāgot vairākām mērķauditorijām un dažādiemmērķiem, taču tas maina pārvietošanās attālumus un ātrumu,kas savukārt ietekmē papildpakalpojumu izvēli.Tūrisma maršruti netiek plānoti kādam abstraktam vidējamtūristam. Noteiktus maršrutus lieto cilvēki ar līdzīgāminteresēm, motivāciju, ģeogrāfisku izcelsmi, demogrāfiskoraksturojumu un citām pazīmēm. Iespējami precīzas mērķauditorijasnoteikšana un ceļotāju motivāciju un vajadzībuizpratne ir pirmais solis jebkura veida maršruta plānošanasuzsākšanā (Klepers 2009).Mērķauditoriju noteikšanai izmantojama arī DžonaSvārbrūka (1999) ieteiktā klasifikācija pēc trim pazīmēm, kasneprasa sarežģītus pētījumus un tūrisma praktiķiem ir viegliizpildāmas:ceļotāju kompānijas sastāvs, piemēram, individuālie ceļotāji,ģimenes vai draugu kompānijas u.c.;ceļojuma veids un mērķis, piemēram, - izglītojošs ceļojums,fizisks treniņš vai korporatīvā viesmīlība;ceļošanas metode līdz tūristu piesaistēm, piemēram, velosipēdaveids (kalnu velosipēds, šosejas velosipēds, tandēmsu.c.). (Klepers 2009, Swarbrooke 1999).Jāņem vērā, ka pastāv atšķirības, ko būtiski novērtēt, ganbraukšanas prasmju, gan fiziskās sagatavotības, gan ekipējumakvalitātes ziņā starp tādām velotūristu grupām kā:starp tā saucamajiem brīvdienu „velotūristiem” (izbraucar velosipēdu ne vairāk kā pāris reizes gadā) un garo velotūrucienītājiem (bieži vien tie ir starptautisku, pat vairāku nedēļugaru velomaršrutu veicēji);1Maršruta ideja, konkrēta teritorijaMaršruta mērķis un mērķauditorijaLai kā būtu – arī sākotnējo ideju vērts pielāgot turpmākajiemkritērijiem, lai tikai tāpēc, ka mēs esam „kaut kur nevietā”veloceļotājiem nebūtu jāveic garlaicīgi maršrutu posmi. Iespējamsšādas teritorijas ir piemērota slabāk citām aktivitātēm.velopasākumu apmeklētājiem (gan veloentuziasti, ganprofesionāli sportisti, ģimenes);gadījuma velotūristi (iespējams, papildina ceļojumu arīsāku vai garāku veloizbraucienu) un specifiskas intereses vadītiemvelotūristiem (piemēram, tādiem, kuri katru gadu apceļokādu valsti vai reģionu tieši ar velosipēdu).Iespējamā klasifikācija, izvērtējot velobraukšanas prasmjulīmeni:minimālas prasmes – bērni, iesācēji, gadījuma velobraucēji;šāda līmeņa prasmēm piemēroti salīdzinoši īsi (20-35 km/dienā, maršruts nepārsniedz 1 dienu), vienkārši maršrutiar augstu drošības līmeni, nozīmīgi maršrutā pieejamiepapildpakalpojumi un specifiska velo infrastruktūra;pamata prasmju līmenis – ceļotāji, kas brauc ar velosipēduregulāri, taču ne pārāk bieži; spējīgi manevrēt, pārzinasatiksmes noteikumus, var veikt garākus un grūtākus maršrutus(1-3 dienas, 30-50 km/dienā), kas daļēji ved pa vispārējāslietošanas ceļiem, nozīmīgi maršrutā pieejamie papildpakalpojumi;augsts prasmju līmenis – pieredzējuši braucēji ar labufizisko sagatavotību, kuri brauc regulāri, tai skaitā – ceļo ar velosipēdu;piemēroti gari gan kilometrāžas (3 un vairāk dienas,50-70 km/dienā), gan laika ziņā maršruti ar augstu sarežģītībaspakāpi (piemēram, kalnu velomaršruti),nav būtiska infrastruktūra un pieejamie papildpakalpojumi(Land Transport Safety Authority 2004, ER). Vienasgrupas ietvaros var būt ceļotāji ar dažādu prasmju līmeni.Svarīgs faktors ir arī cena (jāatceras, ka pat, ja par maršrutalietošanu netiek prasīta maksa, cenas vērtību var izteiktar salīdzinošu resursu patēriņu, papildpakalpojumu izmaksāmun ieguldīto laiku nokļūšanai, izklaidēm u.tml).Jāņem vērā, ka ceļotājiem intereses un motivācija varmainīties un tie nav saistīti visu laiku tikai ar vienu mērķauditoriju.Vienā grupā un maršrutā braucoša draugu kopa varapvienot dažādus motīvus, iekļaujot vēlmi fotografēt dabasainavas, vērot putnus, piedalīties aizraujošā ģeogrāfiskā slēpņameklēšanā vai fiziska treniņa nolūkos. Tāpat – līdzīgu interešuun motivācijas cilvēku uzvedības modeļi var atšķirties no viņudzīves pieredzes, audzināšanas un citiem personību noteicošajiemfaktoriem, ko ietekmēs sabiedrības paražas, ego, pašcieņau.c. (Swarbrooke, Horner 2007, Klepers 2009)13


VELOTŪRISMA rokasgrāmataa Maršrutu trases jeb ceļa izvēleVelomaršruta trase ir saistīta ar maršruta mērķi. Velomaršrutiparasti tiek balstīti uz jau dabā eksistējošu ceļu –taku tīklu. Velomaršruta trasi raksturojošie galvenie elementiir: drošība, grūtības pakāpe (ceļa segums, reljefs), precīzs laikaplānojums, saistība ar citiem pakalpojumiem vai velomaršrutiem,pievilcība. Viens no trases izvēles pamatkritērijiem irpotenciāli izmantojamā ceļu un taku tīkla stāvoklis dažādosgadalaikos (t.sk. pēc nokrišņiem u.c.), minētās infrastruktūraspieejamība, blīvums. Pietiekams velotūristu lietošanai atbilstošoceļu un taku blīvums nodrošina izvēles iespējas, papildmaršrutu(alternatīvo ceļu) plānošanu, iespēju veikt korekcijas.Tā kā būtiskākais elements ir ceļu – taku tīkls, tad tipiskākieapvidus piemēri var būt mežs, lauku apvidus, pilsēta (u.c.apdzīvotas vietas), kalni; ja ir speciāli iekārtota infrastruktūra– arī purvs. Svarīgs tehnisks kritērijs ir reljefs. Izņemot velomaršrutuskalnos, netiek rekomendēts maršrutā iekļaut nobraucienuspa stāvām nogāzēm (ne vairāk kā 6%) (Larsen,2004). Līdzīgi ir ar stāviem, gariem kāpumiem. Velomaršrutusieteicams plānot pa maz noslogotiem lauku ceļiem unmeža takām.Maršruta sākumpunktam un galapunktam jābūt sasniedzamamkā ar individuālo, tā sabiedrisko transportu – vēlamsvilcienu, kurā visērtāk pārvadāt velosipēdus. Jāparedz, ka lietojotsabiedrisko transportu, velosipēdu pārvadāšana saistās arpapildus izmaksām. Visvienkāršāk, ja trase ir apļveida – sākasun beidzas vienā un tajā pašā vietā, bet ja trase ir lineāra, tadīpaši svarīga ir galapunkta pieejamība un sasaiste ar tālākāmtransportēšanas iespējām.Ja trase tiek izvēlēta pa vispārējās lietošanas ceļiem (pilsētasielas, šosejas, lauku ceļi), svarīgi to plānot tā, lai esošā satiksmesintensitāte neapdraudētu potenciālos maršruta veicējus.Pēc Eurovelo maršrutu izveidošanas vadlīnijām – rekomendētāsatiksmes intensitāte uz vispārējās lietošanas ceļiem ir nevairāk kā 3000 transporta līdzekļu dienā (Larsen 2004, ER).Ir jāņem vērā, ka ceļu un taku seguma stāvoklis mēdzmainīties, atkarībā no gadalaika vai nokrišņu daudzuma (vasarā– grantēts lauku ceļš ir putekļains, sauso smilšu kārtatraucē braukšanu; ziemā – apledojums, sniegs, kas rada slīdēšanu,lietainā laikā – dubļi u.tml.), kā arī ceļa lietošanasintensitātes.Ideālā gadījumā pa taku var braukt divi braucēji blakus.Izstrādājot maršrutu, jāizpēta reljefa starpības (kā pacēlumi,tā kritumi), esošie šķēršļi trasē. Velomaršruti var būt sezonāliun vissezonas. Dažkārt nesezonā, bezsniega apstākļos sasalušiezemesceļi ir labāk izbraucami – vienīgi pastiprināti jāpievēršuzmanība laika apstākļiem atbilstošam apģērbam. Nesezonā,samazinoties gaismas periodam, zūd iespēja baudīt maršrutaainaviskumu, ja daļa trases tiek veikta tumšajā laikā.Plānojot velomaršrutus, ir jāņem vērā arī trases kapacitāte,jo tie var tikt veikti gan individuāli, gan mazās grupās(4-10 personas) vai vidējās grupās (10-20 personas). Grupaslielumu nosaka drošības apsvērumi, savstarpējās komunikācijasiespējas, maršruta trases sarežģītība un nokļūšanastransports līdz maršruta sākumpunktam. Tādēļ par to, kādam3Maršrutu veidojošo elementu noteikšanabraucēju skaitam grupā trase piemērota, noteikti jāsniedz objektīvainformācija.Ne mazāk svarīgs kritērijs ir dažādi šķēršļi trasē. Plānojotjāpievērš uzmanība iespējamajiem šķēršļiem trasē, jo tas varbūtiski izmainīt plānojumu. Galvenie šķēršļi ir: ūdens šķēršļi(upes, pārplūdušas teritorijas), lielas reljefa starpības (stāvi kalni,bīstami nobraucieni), nepārredzami posmi, krituši koki,koku saknes, urbānu vai industriālu teritoriju norobežojumi,privātīpašumi. Ja trase tiek izvēlēta meža apvidū, izmantojotesošo taku tīklu, tad svarīgi, ka taka ir izbraucama un trasē navzemu zaru, necaurbraucamu peļķu vai citu traucējošu šķēršļu.Mežā izplānots maršruts ir jāapseko pēc lielākām vētrām, kaduz tās var būt nokrituši koki vai zari. Šādā gadījumā tos irnepieciešams novākt.b tūristu piesaistu izvēleIzvēloties maršrutā iekļaujamos tūrisma objektus vai notikumus,vēlams vadīties pēc praksē pārbaudītiem kritērijiem,kas attiecas gan uz dabas, gan kultūras un vēstures objektiem.Būtiskākie ir minēti turpinājumā:tematiska atbilstība mērķauditorijai un maršruta mērķim;unikalitāte – maršrutā ir jāiekļauj lokālā/reģiona/valstsmērogā nozīmīgi tūrisma objekti, ja tādi tuvākā apkārtnē tādiir atrodami;popularitāte – balstīsies uz noteiktiem sabiedrības stereotipiempar vietas vai notikuma īpašo nozīmi;atraktivitāte un pievilcība – līdzīgi kā ainaviskums, tačuvar attiekties uz nelieliem objektiem, pasākumiem. Ietver arīobjekta savdabību no apmeklētāju iesaistes pakāpes vai ir iespējaslīdzdarboties, gūt dažādu pieredzējumu;ainaviskums – maršrutos vēlams iekļaut tādus objektusun teritorijas, kuriem ir augsta ainaviskā vērtība;pieejamība – viegli pieejams vai grūti pieejams objekts,kas var izpausties kā nepieciešamība pēc orientēšanās, dažādudabisku/mākslīgu šķēršļu pārvarēšana, ar īpašuma tiesībāmsaistītie ierobežojumi u.c. Vajadzētu izvairīties no grūti pieejamuobjektu iekļaušanas maršrutā. Velomaršrutos svarīgi,ka objekti ir sasniedzami, tiem piebraucot ar velosipēdu, iespējamsnovirzoties no pamatmaršruta un veicot radiālus izbraucienusuz un no apskates objekta. Ja ceļš līdz objektamir jāveic ar kājām, tad svarīgi ir piedāvāt tehnisku un drošurisinājumu velosipēdu novietošanai;atrodamība – raksturo to, vai objekts nezinātājam irviegli vai grūti atrodams. Grūti atrodamus objektus nevajadzētuiekļaut publiskos maršrutos. Situācija risināma ar speciālunorāžu izvietošanu, kas attēlo objekta atrašanās virzienuun attālumu līdz tam. Norāde var nebūt, ja objekts ir viegliatrodams un atpazīstams, vai atrodas pašā ceļa malā;labiekārtojums no tūrisma viedokļa raugoties – pie objektair izvietoti informācijas stendi, speciāla, velotūristiemradīta infrastruktūra un tās elementi (piemēram, velonovietnes,laipas, tualetes, atkritumu urnas, pieejami gidu pakalpojumiu.c.). Nelabiekārtotus objektus, īpaši tādus, kur tūristivar nodarīt nozīmīgu kaitējumu, nevajadzētu iekļaut tūrismamaršrutos;14


VELOTŪRISMA rokasgrāmataizziņas aspekti – maršrutos ir vēlams iekļaut objektus,kas ir nozīmīgi teritorijas dabas, kultūras un vēstures izziņaselementi;informācijas pieejamība uz vietas – parasti stendi arlabi interpretētu informāciju par redzamajiem procesiem unto kopsakarībām. Iespējams arī vietējā gida pieejamība, ja informācijair specifiska;drošība – subjektīvs, bet no tūrisma viedokļa raugoties– svarīgs aspekts. Tūrisma maršrutā ir iekļaujami tikai relatīvidroši objekti, kuru apmeklējums neapdraud tūristu vai citupersonu drošību;apsaimniekošana, kas izpaužas kā rūpes par objekta untā apkārtnes, kā arī labiekārtojuma (t.sk. tūrisma) uzturēšanu.Vēlams iekļaut pārsvarā apsaimniekotus objektus, kuru apsaimniekotājsarī uzrauga objekta stāvokli;sezonalitāte – apmeklēšanas iespēja un lietderība konkrētajāgada laikā – sezonā;maršrutā veicamo attālumu un pavadīšanas laika objektāsavstarpējās proporcijas;pasākuma kalendārs un valsts brīvdienas galamērķī, kasvar ietekmēt tūrisma objektu darba laiku vai paredzami īpašinotikumi vai arī pārvietošanās ierobežojumi saistībā ar šiemnotikumiem;kapacitāte jeb tūristu piesaistes ietilpība – noteikti aktuālilielākām grupām;cenas atbilstība mērķauditorijas maksātspējai. (Smaļinskis,Klepers 2009).Velomaršrutos salīdzinoši liela loma ir ainavai, reljefam– maršrutā var arī nebūt kādi specifiski objekti (vai starp objektiemvar būt lielākas distances), tad akcents ir jāliek uz pievilcīguvidi kopumā un pārvietošanos kā procesu.c veikšanas ilguma plānošanaVelomaršruti pēc to veikšanas ilguma un garuma var būtdažādi – sākot no stundu vai pāris stundas gariem izbraucieniem,piemēram, pa mazpilsētu un tās tuvāko apkārtni, vai arīvairākas dienas, pat nedēļas ilgi maršruti. Maršruta kopējaisgarums un posmu garums ietekmē to veikšanas ilgumu, betšis nav vienīgais kritērijs.Kopējais laika plānojums, lai precīzāk varētu raksturotveikšanas ilgumu, sevī ietver šādus laikā izteiktus elementus:pārvietošanās ātrumu;objektu apskatei nepieciešamo laiku;atpūtas pauzes, ēdienreizes, nakšņošanu;laika rezervi;neplānotu apstāšanos (riteņa defekts, arī kritieni) u.c.Velotūrisma eksperti 16 uzskata, ka parasti pārvietošanāsnotiek 6-8 h/dienā, vairāku dienu maršrutos parasti plāno vienurezerves stundu pie pamatplānojuma. Pārvietošanās ātrums,taču arī ilgums atkarīgs gan no fiziskās sagatavotības, prasmēmun maršruta sarežģītības, kā arī ceļa seguma un tā kvalitātes.15-20% apjomā pārvietošanās ātrumu var ietekmēt vējš.Dažādos tūrisma teorijas avotos tiek minēts optimālaisplānojamais velomaršrutu garums, parasti izteikts veicamajoskilometros dienā. Tas svārstās 35-70 km/dienā (maršrutos,kuru mērķis ir fizisks treniņš – līdz 160 km/dienā). Rēķinotvidējo ātrumu – tas ir robežās ap 10-15 km/h.d Infrastruktūra un papildpakalpojumiVelomaršrutos noteikti ir jāieplāno apstāšanās vietas unvietas pusdienu pauzei. No infrastruktūras viedokļa ērtībaibūtiskas ir velonovietnes. Daļā no apstāšanās vietām būtujābūt iespējai papildināt dzeramā ūdens krājumus. Pusdienuvietas papildnosacījums var būt infrastruktūra (atpūtas vietaar soliem un galdiem, ugunskura vieta), taču tas nav obligāts.Tūristu mītnei vai nakšņošanas vietai velomaršrutā nav jāatrodastieši pie pamatmaršruta, taču tuvums būtiski atvieglomaršruta plānošanu. Būtiski, ka šajā vietā var droši atstāt velosipēdus,ir iespējams nomazgāties, sasildīties, izžāvēt drēbes unapavus, veikt velosipēdu tehnisko apkopi (sk. nodaļu „Velotūristamdraudzīga infrastruktūra un tās apsaimniekošana”).Tipiskākie papildpakalpojumi, kas atkarīgi no maršrutaplānojuma ir:tehniskais serviss (iespēja salabot velosipēdu, iegādātiesrezerves daļas);dzeramā ūdens krājumu papildināšanas iespēja;veikals;velosipēdu un cita veloinventāra noma;ēdināšana;transports (tūristu, bagāžas, velosipēdu);naktsmītne;WC;gida pakalpojumi.Sīkāku informāciju par velotūristam nepieciešamajiempapildpakalpojumiem sk. nodaļā „Velotūrista vajadzības, tāsietverošie pakalpojumi”.4Maršruta dramaturģijas precizēšanaLabam maršrutam ir tās pašas iezīmes, kas labai izrādei– ir intriģējošs sākums un skaidrs noslēgums, piesaistošs risinājumsar kulmināciju – tāds maršruts sniedz lietotājam gandarījumuun paaugstina maršruta pievilcību.Frīmens Tildens (1977) netieši atklāj divus dramaturģijaselementus, iekļaujamus ikvienā tūrisma maršrutā:pārdomāt un radīt labāko secību un punktus, no kuriemskaistums vislabāk saskatāms un salīdzināms;plānot visu ar apdomu, lai maršrutā radītu iedvesmojošuatmosfēru.Līdztekus svarīgs aspekts ir cilvēka bioritms, kas pamatāpielāgots tumsas un gaismas mijai dabā. Atkarībā no diennaktslaika, daudziem cilvēkiem mainās asinsspiediens, smadzeņuun aknu darbība, līdz ar to arī uztvere un darbaspējas. Lielaloma ir pareizai laika apstākļu un gaismas apstākļu izmantošanai.Piemēram, maršrutā ēšanas pauzei paredzēt vietu, kurnesteidzīgi iespējams izbaudīt dabas skatus vai vērot burvīguainavu. Iespējams plānot nelielu pārgājienu uz interesantuobjektu agri no rīta, vai arī pusdienas pārtraukumā organizētpeldi gleznainā pludmalē.16 Piemēram: http://www.velotur.kiev.ua/marshpoh2.htm15


VELOTŪRISMA rokasgrāmataŅemot vērā cilvēku uztveres īpatnības un informācijas iegaumēšanasparadumus, informatīvi piesātinātas tūristu piesaistes(piemēram, muzejus u.c.) vēlams plānot dienas pirmajāpusē, turpretim dienas otrajā pusē piemērotāki būs dabas objektuapmeklējumi.Tieši tāpat jebkurā tūrisma maršrutā būtu labi paredzētiespēju dažādām pieredzējumu formām. Tās veido galamērķadaudzveidības uztveršanu nepastarpinātā veidā, ar netiešajāmmetodēm, ļaujot ceļotājam pašam izbaudīt dažādās maršrutanorises.Reinards Šobers (1993) izdala četras dažādas pieredzējumuformas, kas pārdomāti jāparedz, veidojot jebkāda raksturamaršrutu un veicot objektu atlasi un maršruta laika plānojumu:Atklājuma pieredzējums, kas ietver sevī uz ceļotāja iepriekšējopieredzi balstītus viņam vēl nebijušus notikumus(piemēram, tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, nacionāloēdienu baudīšana u.c.);Sociālais pieredzējums, ietverot gan jaunu draugu iepazīšanu,domubiedru atrašanu, gan arī dažādas sociālo kontaktuizpausmes, kas rodas mijiedarbībā ar vietējo kopienu, tāskultūru un tradīcijām;Biotiskais pieredzējums saistās ar ceļotāja piecu dažādomaņu nodarbināšanu: smaržas, redzes, garšas, taustes un dzirdessajūtām;Trūkstošā (optimuma) pieredzējums, kas izpaužas kā tonepiepildīto ilgu un sajūtu, kas ceļotājam visvairāk pietrūcisikdienā, kompensēšana. Kādam tā būs gulēšana saulē, citamilgstoša uzturēšanās svaigā gaisā, vēl kādam pastaiga vai citasdaudz aktīvākas nodarbes.Protams, ka visus sīkumus tūrisma maršrutos nevar paredzēt,reizēm daudz būs atkarīgs no improvizācijas, pašu ceļotājuvēlmes iesaistīties vai arī no tūristu gida, ja maršrutstiek īstenots viņa pavadībā. Maršruta sākuma un beigu posmāvisbiežāk tiek uzņemtas kopīgas fotogrāfijas – izcili veidotammaršrutam te būs pieejams gan nosaukums, gan dizains, ganveicamo kilometru daudzums vai kādi citi zīmīgi objekti.(Klepers 2009)5Maršruta pārbaude dabā dažādās sezonāsNepieciešama praktiska maršruta apsekošana dažādās situācijās, lai sagatavotā un sniegtā informācija par maršrutu būtupatiesa un aktuāla.6Sadarbība, komunikācija un koordinācijaKomunikācija, sadarbība un prasmīga koordinācija irbūtiski atslēgvārdi veiksmīga velomaršrutu plānošanas un ieviešanasnodrošināšanai. Lai nodrošinātu minētos procesus,nepieciešams veikt sekojošus darbus:visu iesaistīto pušu apzināšana – to var veikt pēc iepriekšējasinformācijas izpētes par potenciālo maršruta trasiun objektiem. Iesaistītās puses var būt: pašvaldība, tūrismaun citi uzņēmēji, ĪADT administrācija (ja plānotā maršrutatrase ved pa tās pārraudzībā esošu teritoriju), privātīpašnieki(kuriem pieder ceļi, objekti, mežs u.c.), teritorijas vietējie iedzīvotājiu.c.;iespējamās intereses un iesaistīšanās iespēju un vēlmjunoskaidrošana (jāņem vērā, ka ne visos gadījumos interese irpozitīva – tā var būt arī neitrāla vai izteikti noliedzoša, negatīva);iesaistīšana, pārrunas, saskaņošana (t.sk. dokumentāli)sadarbības veidošana visās velomaršruta veidošanas fāzēs. Iesaistīšanavar notikt gan informācijas precizēšanas jomā, gankonkrētu pakalpojumu sniegšanā, atbalstā maršruta ieviešanāun uzturēšanā.7Maršruta popularizēšana un uzturēšanaSk. nodaļu „Velotūrisma produktu tirgvedība” un „Velotūristam draudzīga infrastruktūra un tās apsaimniekošana.14. attēls. Kā nozīmīga piesaiste maršrutā var būt dažādas zemnieku saimniecības,lauku labumi u.c.15. attēls. Svarīgs velomaršruta infrastruktūras elements ir vienkāršas kontrukcijastiltiņi pāri nelielām gravām un upītēm, kas sadārdzina izmaksas, tačupadara maršrutu lietojamu plašākai mērķauditorijai un garākā sezonā.16


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūrisma maršrutu veidošanas principiKonkrēta velotūrisma maršruta veidošanas 10 pamatsoļiJuris SmaļinskisŠī nodaļa ir sava veida „izvilkums” no iepriekšējās un domātakā metodisks materiāls konkrēta velomaršruta veidošanai.Šeit aprakstītā metodika 17 ir izstrādāta un testēta, praktiskiveidojot kājnieku tūrisma, ūdenstūrisma un velotūrismamaršrutus Slīteres, Ķemeru un Rāznas nacionālajos parkos, kāarī citās Latvijas ĪADT/Natura 2000 teritorijās. Tālāk aprakstītie10 soļi palīdzēs strukturēt darbu un optimizēt maršrutaplānošanas procesu.1 Maršruta idejaLai izveidotu maršrutu, sākotnēji ir jābūt ģenerālai idejaiun vīzijai – kādu ģeogrāfisku (vai kultūrvēsturisku) teritorijušķērsos maršruts – kur būs tā sākums, kur beigas? Kāda ir tātematika (daba, kultūra, abi, cits)? Kādā veidā tā veicēji nokļūsmaršruta sākumā un kā nokļūs prom no tā galapunkta(vai atgriezīsies sākumpunktā).2 Kartogrāfiskā materiāla un dažādu literatūras avotu studijasKad radusies ideja, jāpievēršas informācijas avotu studijām.Te noder dažādu mērogu kartes, tūrisma ceļveži, informācijasmateriāli, attiecīgās Interneta vietnes u.c. Galvenais mērķis –saprast, kādi tūristus interesējoši resursi un kāda tūrismu atbalstošāinfrastruktūra (tūristu mītnes, ēdināšanas uzņēmumi,veikali, apskates objekti) atrodas plānotā maršruta teritorijā.3Maršruta ieskicēšanaSavienojot iepriekšējā solī minētos tūristu interešu punktuskartē, rodas maršruta idejas vizuāls attēlojums. Atkarībāno maršruta garuma un tā gaitas izmantojamas dažādas kartes.Vēlamais mērogs 1: 200 000 (gari maršruti, kas šķērso lielasteritorijas un iet galvenokārt pa autoceļiem), 1: 100 000 (īsākimaršruti, kas aptver vienu administratīvu novadu un iet t.sk.pa mazākas nozīmes ceļiem) vai 1: 50 000 (lokāli un īsi maršruti,kas iet pa maziem, t.sk. meža ceļiem, takām u.t.t.). Pēdējiedivi mērogi būs piemēroti uzņēmējiem, kas gatavo maršrutussaviem klientiem tūristu mītnes tuvākajā apkaimē.4Maršruta testēšana dažādos gadalaikosEmpīriski izstrādāts un uz kartes iezīmēts maršruts ir pašamjāizbrauc dabā, lai saprastu tā „plusus” un „mīnusus”, kā arīapstākļus, kurus nevar paredzēt maršruta teorētiskajā izstrādesprocesā. Maršrutu vēlams izbraukt pavasarī (aprīlī – maijā, kadnovērtējams grantēto un zemes ceļu stāvoklis pēc ziemas un pavasarī),vasarā un rudens pusē (sazēlusi bagātīga veģetācija). Izbraukšanadažādos gadalaikos sniegs papildus vērtīgu informāciju,kas iekļaujama maršruta tehniskajā aprakstā (sk. tālāk).5“Grozījumu” veikšanaParasti pēc pirmās maršruta izbraukšanas dabā, rodas jaunasidejas par maršruta papildinājumiem, grozījumiem un alternatīvām.Šajā posmā sagatavo pirmo maršruta apraksta versiju.6Kad veiktie pirmie pieci soļi, maršrutu vēlams izbrauktvēlreiz – nu jau lielākā interesentu pulkā ar dažādas fiziskassagatavotības braucējiem, t.sk. bērniem. Katra no brauciena7Pēc 6. soļa tiek sagatavots maršruta tehniskais apraksts(praktiski lietojama maršruta lapa, kuru var viegli pārsūtīt e –pastā, ievietot mājas lapā, izprintēt) pēc šādas ieteicamās shēmas:Maršruts: neliels maršruta raksturojums, kurā uzsvērta konkrētāmaršruta „rozīnīte”;Ieteicamā sezona: piemērotākais gadalaiks maršruta īstenošanai;Grūtības pakāpe:viegls – piemērots visplašākajai mērķauditorijai. Parasti ved parelatīvi līdzenu reljefu un nav nepieciešamas īpašas orientēšanāsMaršruta tests ar potenciālajiem klientiemMaršruta lapas sagatavošanadalībniekiem sniegs savus priekšlikumus, kritiku, kurā ir vērtsieklausīties un nepieciešamības gadījumā, - izdarīt attiecīgās korekcijasmaršruta aprakstā.iemaņas;vidējs – garāki maršruti, kas atrodas šķēršļotākā apvidū;grūts – maršruti, kas ved pa stāviem un augstiem upju krastiem(krasas reljefa formas) un/vai prasa zināmu fizisko sagatavotībuto garuma dēļ;Laiks: aptuvenais stundu vai dienu skaits, kas nepieciešamsmaršruta veikšanai „vidējam” tūristam;Ceļa segums: pamatne, pa kuru būs jāpārvietojas maršrutaveikšanas laikā. Norādīts aptuvenais asfaltēto un ne – asfaltētoposmu īpatsvars %;Sākums/beigu punkts: norādīta starta un finiša vieta;17 Juris Smaļinskis, LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads17


VELOTŪRISMA rokasgrāmataMarķējums: norādīta marķējuma esamība un formāts, jatāds ir;Maršruta gaita: uzskaitītas nozīmīgākās apdzīvotās vietas unkilometrāža starp tām, kā arī kopējais maršruta garums. Taču,jāņem vērā, ka šis ir attālums starp apdzīvotām vietām, jo patiesaismaršruta garums parasti ir lielāks;Citas ērtības: veikals, bankomāts, dzeramā ūdens papildināšanasvietas utml.;Alternatīvas: ieteikti citi maršruta varianti, iespējas maršrutaapkārtnē;Loģistika: kā tūrists nokļūs no galapunkta sākumpunktā, jatas nepieciešams;Interesantākās apskates vietas: Tie dabas un kultūrvēsturesobjekti, kurus noteikti ir vērts redzēt ceļojuma laikā;Kartogrāfiskais materiāls un maršruta fotoattēli.Der zināt! Iekļauti noderīgi padomi, kuros būtu jāieklausāsun jāņem vērā.8Citu uzņēmēju un interesentu iesaisteKā noformēt maršruta lapu? Lai maršruta lapa izskatītosvizuāli pievilcīga, ērti pārskatāma un lietojama, ikviens pats, izmantojotatvērtā koda datorprogrammas (programmas, kas irlejupielādējamas no Internetā bez maksas), var sagatavot šādumateriālu (sk. nodaļu „Velotūrisma maršruta lapa: Slīteres nacionālāparka piemērs”).Produkta lapas salikuma izveidei var noderēt atvērtākoda programma Scribus http://www.scribus.net/ ;grafiku izveidei noderēs atvērtā koda programma http://fontforge.sourceforge.net/.Priekšrocības šādai izvēlei: katrs pats ātri, ērti, lēti var izdarītnepieciešamās izmaiņas produkta lapā, neiesaistot IT cilvēkus,dizainerus u.c., kas kopumā ir daudz ilgstošāks un dārgāksprocess.Kad ir sagatavots un noformēts maršruta apraksts 18 , to izsūtacitiem sadarbības partneriem – uzņēmējiem, TIC un pašvaldībudarbiniekiem, ĪADT administrāciju pārstāvjiem u.c.,kuri to komentē un izsaka savus priekšlikumus, kā arī piedāvāsavus pakalpojumus (ēdināšana, tūristu mītnes, lauku labumudegustācijas, interesanti tūrisma objekti, amatnieki u.c.).Konstruktīvie priekšlikumi tiek iestrādāti sagatavotajā maršrutaaprakstā. Gatavo aprakstu izsūta minētajiem sadarbības partneriem,lai tie ievieto savās mājas lapās, izdrukā un piedāvā saviemklientiem kā papildus alternatīvu.9Maršruta marķēšana dabāJa velotūrisma maršruts iet caur teritorijām, kur ir lielskoku īpatsvars, to var marķēt ar krāsu atzīmēm uz kokiem (sk.nodaļu „Maršrutu marķēšana dabā”) 19 . Šajā procesā gan minētādarbība ir jāsaskaņo ar attiecīgās teritorijas īpašnieku vaiapsaimniekotāju, ĪADT/Natura 2000 teritoriju gadījumā – arDabas aizsardzības pārvaldi. Pēc marķēšanas vēlams veikt vēlvienu testēšanu, lai pārbaudītu marķējuma pietiekamību.10Maršruta uzturēšanaMaršruts, kas tiek aktīvi lietots, tā izmantotājiem un reklamētājamvismaz divreiz sezonā ir jāizbrauc un jāpārbauda tāceļu u.c. objektu stāvoklis. Nepieciešamības gadījumā no takāmjānovāc krituši koki, zari, jāatjauno marķējums un jāveic citasnepieciešamās darbības. Uzturēšanā jācenšas iesaistīt aktīvākosvietējos un ieinteresētākos – īpaši no privāto uzņēmēju vidus.Šis ir praksē pārbaudīts maršrutu veidošana modelis. Protams,tie, kuriem ir liela pieredze maršrutu veidošanas procesā,kādu no augstāk minētajiem soļiem var izlaist. Taču kā īpašibūtiski ir jāmin soļi, kas saistīti ar teritorijas apsekošanu un cituesošo un potenciālo sadarbības partneru iesaistīšanu šajā procesā.Pēc šāda principa var veidot arī citus aktīvā tūrisma – pārgājienu,ūdenstūrisma, auto – moto maršrutus.18 Ieteicamo formātu sk.: http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/PolProp/PolProp_SNP_prod_lv.html;19 Sk. Lauku ceļotāja sagatavoto aktīvā tūrisma maršrutu marķēšanas vadlīnijas:http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/PolProp/Dokumenti/Vadlinijas_krasas_markejums_06.08.2010.pdf18


VELOTŪRISMA rokasgrāmataMaršrutu marķēšana dabāVelotūrisma maršrutu veidošanas principiJuris SmaļinskisTālākajā tekstā aprakstītas divas marķēšanas metodes: Marķējumsar krāsām un koka virsmas, Ceļa zīmju velomaršrutumarķēšanai uzstādīšana atbilstoši LVS un Velomaršrutu marķēšanasprakse Igaunijā.Ja plānotais velomaršruts ir relatīviīss (daži līdz daži desmiti kilometru) unplānots caur mežu vai teritoriju, kurāir pietiekami daudz koku, kā piemērotākomarķēšanas metodi var izmantotkrāsu marķējumu uz kokiem.Minētam marķējuma veidamir šādas priekšrocības:Salīdzinājumā ar līdz šim pielietotajāmmetodēm (g.k. speciāli veidotasnorādes, norāžu stabi, plāksnes)– ļoti lēta metode;Nav nepieciešama speciālu unrelatīvi sarežģītu norāžu zīmju un infrastruktūrassagatavošana, to transports,uzstādīšana, kas veido salīdzinošilielas izmaksas;Krāsu marķējums uz kokiem irvienkārša un visplašākajam interesentulokam pieejama metode;To var īstenot ikviens bez iepriekšējasapmācības – visu procesuiespējams strādāt vienatnē;Tā ir ātra un efektīva metode;Krāsu marķējumu var atjaunot(pārkrāsot) dažu stundu līdz vienas dienaslaikā atkarībā no maršruta garuma;Ļoti lēta ir marķējuma uzturēšanailgtermiņā;Krāsu marķējumu ir grūti sabojāt(atšķirībā no norāžu stabiem);Nav nepieciešamas speciālas saskaņošanas(piemēram, kā stabu ierakšanasgadījumā). Pietiek ar „formālu”– mutisku zemes īpašnieka saskaņojumu.Ja maršruts atrodas ĪADT/Natura2000 teritorijā vai Latvijas Valsts mežos– marķētājs minētajās institūcijāsiesniedz plānotā maršruta shēmu;Mežainā teritorijā viens cilvēksvienā darba dienā var nomarķēt ~ 20km garu maršruta posmu.Krāsas izvēleMarķēšanas procesā tiek izmantotaskrāsas, kas ir noturīgas pret ārējāsvides faktoriem. Dabā uz koka virsmasilgāk noturēsies krāsas, kas ir sintezētasMarķējums ar krāsām uz koku virsmasuz eļļas, nevis ūdens bāzes.Izvēlētajam krāsas tonim un intensitāteiir jābūt tādiem, lai dažādosmeteoroloģiskajos un diennakts apstākļosmarķēšanas simboli būtu pietiekamilabi pamanāmi.Ir ieteicams izmantot šādas pamatkrāsas:sarkano, dzelteno, zilo unbalto krāsu.Krāsu marķējuma simboli,formas un izmēriTā kā šī nav huligāniska grafiti pieejaun dizains veido maršruta pievilcību,krāsas un formas saskaņotībai ir lielanozīme! Tik pat būtiski būtu iepriekšdarīt to zināmu vietējai sabiedrībai.Katrs maršruts tiek marķēts arsavu pamatkrāsas toni.Par marķējuma simbolu tiekizvēlēts taisnstūris, kura ieteicamie izmēriir: 15 x 5 cm. Taisnstūra garumslielā mērā atkarīgs no koka apkārtmēra(resnākiem kokiem var būt garāks).Lai marķēšanas procesā saglabātumarķējamā simbola izmērus, vēlamslietot no plastikāta (izturīgāks, vieglāksagatavojams) vai cita materiāla izgrieztutrafaretu.Ja pa vienu un to pašu ceļu/takulīdztekus iet divi vai vairāki maršruti,tad zem jau esošā marķējuma (taisnstūra)simbola ar citu krāsas toni zīmēnākamo u.t.t.Krāsas uzklāšanauz dabiskas virsmasLatvijā visbiežāk sastopamā dabiskāvirsma ir koks. Vairumā gadījumutā ir priede. Var izmantot arī nelielaizmēra laukakmeņus, taču nedrīkstmarķēt tos, kam ir piešķirts dabas vaikultūras pieminekļa statuss (arī unikālus,vēsturiskus vai citādi ievērības cienīgusakmeņus, kuriem), kā arī smilšakmensun dolomīta atsegumu virsmu,kas ir aizsargājami biotopi!Krāsas uzklāšana notiek ar otuun iepriekš sagatavotu trafaretu.Pirms krāsas uzklāšanas, saudzīgijāattīra koka virsma. Šim nolūkam varizmantot vienkāršu drāšu birsti. Attīratikai to sektoru, ko krāso.Marķējuma simbols uz kokiemtiek krāsots cilvēka „acu līmenī” (aptuveni1,50 – 1,80 m augstumā no zemes16 attēls: Trafareta izmantošana marķēšanasprocesāun aptuveni vienāds visā maršrutā), laito ātri un ērti varētu pārmarķēt ikviensbez speciāliem palīglīdzekļiem – kāpnēmu.c.Ja ir izvēle, marķējuma simboluskrāso uz kokiem ar viendabīgu un pēciespējas līdzenāku mizas struktūru, piemēram,- uz egles, melnalkšņa u.c.Marķējumam jāatrodas vietās,kur to skatam neaizsedz zari vai kokulapas (īpaši jāpārliecinās par to, ja marķēšananotiek laikā, kad lapu nav).17. attēls: Marķējums uz koka plāksnes pamatnes19


VELOTŪRISMA rokasgrāmataMaršrutēšanas principiJa maršruts iet pa dabā skaidri saprotamu „koridoru”– ceļu, meža ceļu, taku, upes vai ezermalu u.t.t., tad marķējumuatliek tikai „šaubīgās” vietās, – ceļu krustojumos,sazarojumos un vietās, kur jāmaina līdzšinējais pārvietošanāsvirziens.Maršrutiem, kas braucami abos virzienos, marķējumasimboli ir jāizvieto tā, lai maršrutu varētu veikt abos virzienos.Taisnos un garos ceļa posmos bez pagriezieniem kāmarķējuma simbolu lieto taisnstūri, kuru krāso perpendikulāriveicamajam ceļam, zīmējot uz koka pusloku.Vietās, kur ir jānogriežas, marķējuma simbolu papildinaar bultiņu tā galā, norādot virzienu: pa labi →, pa kreisi←, vai arī taisni .Virziena simbolu krāso uz attiecīgās virsmas pirmsceļu krustojuma vai atkarībā no situācijas.Saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju, krāsu marķējumsir jāatjauno ik pēc 2 - 3 gadiem.Konkrēts marķēšanas piemērs 20Tālāk īsi analizēts konkrēta velomaršruta marķēšanas piemērs,kas palīdzēs labāk izplānot sava maršruta marķēšanu unar to saistītos resursus (laiks, finanses, transports u.c.).Posms Posma garums MarķēšanasilgumsMazirbe -KolkasragsMarķējumaatzīmju skaits20 km 5 h 40 min 97Kopumā iztērēti 0,6 l krāsas;Vidējais ātrums, braucot un marķējot ar velosipēdu– 3,5 km/h;Vidēji veiktas piecas marķējuma atzīmes uz 1 km.Parasti marķējuma simbols tika krāsots pirms krustojuma(virziena bulta) un „apstiprinājuma” simbols aiz krustojuma.Garākos ceļa posmos bez krustojumiem piemērotāsvietās tika uzkrāsota apstiprinājuma zīme, lai „iedrošinātu”braucējus, ka tie atrodas uz konkrētā maršruta.Marķēšanas procesā tika izmantots šāds inventārs:• Krāsa• Otas• Trafarets• Šķīdinātājs• Zāģis• Nazis• Viegli aizskrūvējams trauks krāsas glabāšanai• Drāšu birste (koka virsmas notīrīšanai)• Polietilēna maisi, plēves, drēbes lupatiņas• Velosipēds (ja tiek marķēts garāks maršruts)Grozs inventāra ievietošanaiVeloaptieciņaPumpis un rezerves kameras.Izmaksas, kas bija nepieciešamas instrumentu u.c. inventāra iegādeiPozīcijaAptuvenas izmaksas LsKrāsa (0,9 l) 9,50Šķīdinātājs (0,5 l) 1,16Ota (viena) 1,004. tabulaTrafarets (viens gab.) Var izmantot esošus plastikāta materiālus un pats izveidot trafaretu.Drāšu birste (viena) 0,22Transports – velosipēds vai iešana kājām –Viena cilvēka darba dienaZāģis, nazis, polietilēna maisi, plēves, drēbes lupatiņasKOPĀPiemērā darbs nav ierēķināts. To var realizēt iesaistot veloentuziastus.Šie instrumenti un materiāli atradās mājās. Nav rēķināti pie izdevumiem.~ 12 Ls/20 km (~ 1,6 Ls/km)Ceļa zīmju velomaršrutu marķēšanai uzstādīšana atbilstoši LVSCeļa zīmju izmērus, tehniskās prasības, lietošanas un uzstādīšanasnoteikumus uz autoceļiem nosaka 77. Latvijas ValstsStandarts (LVS). Tātad ceļa zīmes jāizvēlas atbilstoši LVS 77Ceļa zīmju standarta prasībām, ievērojot satiksmes organizēšanasspecifiku. Ir iespējamas atkāpes no LVS prasībām attiecībāuz ceļa zīmes pamatnes materiālu, ja tas veicina ceļa zīmju operatīvuizvietošanu. Standarts nosaka ceļa zīmju formu, krāsu,izmērus, tehniskās prasības un uzstādīšanas noteikumus.Standarts sastāv no trīs daļām:LVS 77-1 „Ceļa zīmes. 1.daļa: Ceļa zīmes”;LVS 77-2 „Ceļa zīmes. 2.daļa: Uzstādīšanas noteikumi”;LVS 77-3 „Ceļa zīmes. 3.daļa: Tehniskās prasībās”.1. daļa informē par Latvijā lietotajām ceļa zīmēm, to izskatuun nosaukumiem. 2.daļa - par katras ceļa zīmju grupasun katras ceļa zīmes uzstādīšanas prasībām. Savukārt, 3.daļanosaka ceļa zīmju lielumu, formu, izskatu un tehniskās prasības,kas attiecas uz zīmju izgatavošanu. 21Lai virzītu velobraucējus pa izveidotu velomaršrutu, kuratrasējums iet pa valsts (A), reģionālajiem (P), vietējiem (V)autoceļiem, kā arī pašvaldību autoceļiem, LVS standartā velomaršrutaapzīmēšanai – marķēšanai ieviesta 842. papildzīme„Pārējā papildinformācija”.LVS „Ceļa zīmes” 2. daļa „Uzstādīšanas noteikumi” nosaka,ka ar 842. papildzīmi „Pārējā papildinformācija”, norādainformāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes un norāda20 LLTA „Lauku ceļotājs” piemērs21 Avots: LVS 7720


VELOTŪRISMA rokasgrāmatainformāciju par velosipēdu satiksmes organizācijas īpatnībām(vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz vienvirzienaceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai u.c.) vai velosipēdubraukšanas maršrutus (uz zaļa vai zila fona) u.tml.).842. papildzīme „Pārējā papildinformācija” jāuzstāda, janepieciešams zīmi papildināt ar informāciju, ko nesatur citaspapildzīmes.842. papildzīme jāpiestiprina zem zīmes. Gadījumos,kad jāsniedz informācija par velosipēdu braukšanas virzienuvai jāveic velosipēdu ceļa apzīmēšana, 842. papildzīmi atļautsuzstādīt vienu. Tātad velosipēda ceļa apzīmēšanai 824. papildzīmivar lietot kopā ar citām zīmēm, gan atsevišķi.842. papildzīme uzstādāma velomaršruta trasējumā īsipirms katra plānotā pagrieziena, kā arī, ja maršruts virzās pataisnu posmu, vismaz ik pēc 4 km, laisniegtu velobraucējam pārliecību, katiek braukts pa pareizo ceļu.Šobrīd pirmais šādas velomaršrutamarķējuma zīmes izmantošanaspiemērs ir velomaršruts „Tour de LatEst”Vidzemē, kam ir arī savs logoun numurs, kura kārtas skaitlis aizgūtsno Igaunijas, kur maršrutam arīir numurs Nr. 6. No lietotājam draudzīgaslietošanas aspekta, sagatavojotzīmes, būtiski ievērot, ka velosipēdasimbols virzās tajā virzienā, kā norādītsbraukšanas virziens ar bultu.18. attēls.Ceļa zīmes Nr. 842 izmēri atbilstoši LVS 77-3 7.2.6. apakšpunktamB, mm H, mm170 330Velomaršrutu marķēšanas pieredze Igaunijā 22Velotūrisma maršrutu veidošanas principiJuris SmaļinskisIgaunijas nacionālo velomaršrutu tīklu izveidoja2001. gadā pēc trīs gadus ilga darba, koveica veloklubs Vanta Aga sadarbībā ar IgaunijasCeļu pārvaldi, Vides ministriju, EnterpriseEstonia, REC Estonia (Reģionālais VidesCentrs), Vides investīciju centru un reģionālajāmpašvaldībām u.c. sadarbības partneriem.Tā rezultātā tika izveidoti trīspakāpju velomaršruti:nacionālie (apzīmē ar viencipara skaitli:1-9);reģionālie (apzīmē ar divciparu skaitli:11 – 99);vietējā līmeņa (apzīmē ar trīsciparuskaitli 101 – 380, kur skaitļa pirmais cipars apzīmēreģionālo pašvaldību).Igaunijas teritoriju šķērso 2EiroVelo maršruti 1470 km garumā,kas ir dabā marķēti:„Apkārt Baltijas jūrai” – EV10;„Nordkaps – Atēnas” – EV11.Velomaršrutu marķējamo zīmju standartiIgaunijā tika ņemti pēc Lielbritānijas un Dānijasprakses, saskaņojot tos ar Ceļu pārvaldi.Zīmes uzstādīja g.k. Vanta Aga klubs, IgaunijasCeļu pārvalde un atsevišķu pilsētu pašvaldības.Līdz 2004. gada beigām bija uzstādītas3080 zīmes (marķēti divdesmit četri maršruti3700 km garumā). Pēc zīmju uzstādīšanaskatru gadu tiek labotas vai atjaunotas ap 1000zīmes. Vidējais zīmju blīvums ir viena uz 5 km,taču pilsētās un sarežģītā apvidū nepieciešamslielāks zīmju skaits.22 Par pamatu nodaļas sagatavošanai ir izmantots 2007. gadapētījums par EuroVelo tīkla Latvijas posmu attīstību.19. attēls. Nacionālie (t.sk. EiroVelo) un reģionālie maršruti Igaunijā20. attēls. Velomaršrutu apzīmējošās ceļa zīmes Igaunijā.21


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVidei draudzīgi un sociāli atbildīgi principi velotūrisma maršrutu veidošanā un pasākumu organizēšanāJuris SmaļinskisIzvairies no smilšakmens atsegumuun tajos esošo alu iekļaušanuvelomaršrutā, īpaši tad, jatie nav labiekārtoti objekti, kasjau ir būtiski cietuši no apmeklētājuneadekvātas rīcības.Velomaršrutā iekļauj tikai tādasupju un ezeru pludmales, kas irlabiekārtotas šim mērķim. Tas irdraudzīgāk pret vidi, kā arī drošākpašiem pludmales apmeklētājiem.Izvairies velomaršrutā iekļautdabas un kultūras objektus,kas nav labiekārtoti – kur navinformācijas stendu, laipu, norāžuuz tiem u.c., jo tūrists tosne tikai var neatrast, bet var arīneatpazīt dabā un nesaprast.Velomaršrutā neiekļauj retuun aizsargājamu sugu atradnes,īpaši tad, ja tās nav nekādāveidā dabā labiekārtotas un turnav pieejami vietējie gidi. Dažkārtapmeklētāji tām var nodarītļaunumu, pat neapzinoties,ko īsti dara.Neaicini apmeklētājus kāpt uzakmeņiem, kokiem u.c. objektiem,īpaši tad, ja tie ir unikālaskultūras un vēsturiskas vai dabasvērtības. Neaicini velotūristusuz masveida tūrisma vietām,kas jau ir cietušas no cilvēku apmeklējuma.Nepārvietojies pa smilšakmensun dolomīta klintīm, nekāp unnerāpies pa tām. Šie atsegumi irunikāli biotopi ar tiem raksturīgosugu klāstu, kas tādejādiiet bojā. Bojāts tiek arī pats atsegums.Velomaršrutu plānošanā maksimāliiesaisti arī citus uzņēmējus,TIC darbiniekus un pakalpojumusniedzējus. Sadarbojies arviņiem arī turpmākajā maršrutaizmantošanas, reklamēšanas unuzturēšanas procesā.Velomaršrutus neplāno vietās,kur tie ietu gar stāvām nogāzēm,kraujām, bīstamām vietām,īpaši tādām, kas ūdeņudarbības rezultātā var mainītiesrelatīvi īsā laikā.Neaicini velotūristus ņemt līdzineko no dabas - viss, kas atrodasdabā ir neatņemama tās sastāvdaļa.Par suvenīriem labāk izmantotfotoattēlus un iegādāties vietējoamatnieku izstrādājumus. Piemēram,- kā Lībiešu krastā tapušos.Ar retu un aizsargājamu sugu izbāžņiemnedekorē publiski pieejamastelpas – viesu nama zāli,ēdamzāli vai kādu citu vietu. Tāsir sugas, kas Latvijas vai pasaulesmērogā var būt apdraudētas untām ir jāatrodas muzejā.Gatavojot informācijas stendusun tūrisma informācijas materiālus,nekoncentrējies tikai unvienīgi uz retu un aizsargājamusugu rādīšanu un popularizēšanu.Nereti bieži sastopamās ir daudzinteresantākas. Mikroliegumiemlabāk met līkumu.Velomaršrutu veido tā, lai tūristimaksimāli izvairītos no tiem nedraudzīgāmvietām, t.sk. privātīpašumiem,kaut arī šādas zīmes„likumību” varētu apšaubīt.Apseko veloceliņu arī rudenī unpavasarī – šis ceļš nebūs piemērotsvelomaršruta veidošanai.Ja Tu organizē pasākumu, kurāpiedalās vairāk nekā 50 cilvēki untas plānots ĪADT, minētais pasākumsun tā maršruts ir jāsaskaņoar Dabas aizsardzības pārvaldi.Veidojot velotūrisma maršrutu ir ilgtermiņā jādomā partajā esošo dabas un kultūras vērtību aizsardzību, kā arī iespējurobežās ir jāiesaista vietējie cilvēki un uzņēmēji – tūrismapakalpojumu sniedzēji. Ja tas tiks īstenots, tad var teikt, karīkojamies atbilstoši ilgtspējīga tūrisma principiem.22


VELOTŪRISMA rokasgrāmataDrošība velotūrismāJuris SmaļinskisVispārējie drošības principi. Velotūrisms,īpaši ja tas norit apdzīvotāsvietās vai tiek plānots pa autoceļiem, irpaaugstināta riska ceļošanas veids. Velobraucējamir jārēķinās ar citu satiksmesdalībnieku – gājēju, auto-motobraucējuklātbūtni un to veiktajiem manevriem.Arī velobraucējs ir pilntiesīgs satiksmesdalībnieks, kuram ir jāievēro distance,jāpārvietojas ar ātrumu, kas ir adekvātskatrai konkrētai situācijai. Velosipēdamir jābūt atbilstošā tehniskā stāvoklī(bremzes, ātruma pārslēdzēji, atstarotāji,citi mehānismi), velosipēdistam irjāvalkā spilgtas krāsas atstarojošas drēbesun ķivere. Vietās, kur ir veloceliņi, velobraucējamir jāpārvietojas pa tiem, nevispa ielu vai autoceļu. Velobraucējam irjāzina ceļu satiksmes drošības noteikumi.21. attēls. Ķivere – neatņemama velobraucienasastāvdaļaSavukārt, tiem, kas reklamē velomaršrutus,ir jāplāno pēc iespējas drošākivelomaršruti, kā arī jāinformē velosipēdistipar drošības jautājumiem unlabo velobraukšanas praksi.Braucot pa autoceļiem īpaša uzmanībair jāvelta blakus braucošajam autotransportam.Kaut arī tas nav aizliegts,nav ieteicams braukt (un plānot maršrutus)pa valsts galvenajiem autoceļiem,vai autoceļiem, kur ir intensīva satiksmesplūsma, t.sk. intensīva lielo kravasautomašīnu kustība. Rīgā un citās lielākajāspilsētās ir ieteicams braukt pa ietvi,pat, ja konkrētajā vietā nav izveidotsveloceliņš. Braucot pa ietvi ir jāizvēlasadekvāts braukšanas ātrums un jābrauctā, lai netraucētu gājējus. Savukārt, gājējinedrīkst pārvietoties pa veloceliņu.Tumšajā diennakts laikā labākai velosipēdistapamanīšanai ieteicams izmantotmirgojošos sarkanās gaismas lukturus,ko piestiprina pie sēdekļa vai velosipēdaaizmugurē.Braucot pa lauku teritorijām uz šauriemun līkumotiem ceļiem ir jāuzmanāsno pārgalvīgiem autobraucējiem. Ja tiekplānots velomaršruts, labāk to darīt paalternatīviem ceļiem, piemēram, mežaceļiem, veciem ceļiem u.t.t. Neatņemamalauku teritoriju sastāvdaļa ir suņi. Notiem vairumā gadījumu nav ieteicamsbēgt (ja nevar paspēt aizbraukt), jo tadsuns dzenas pakaļ, pretstatā „standarta”situācijai, kad velobraucējs piepeši apstājas.Starp sevi un suni ir jānovieto velosipēds.Ja ir divi vai vairāki velobraucēji,ar riteņiem var izveidot aizsargbarjeru,pašiem paliekot tās iekšpusē. Maršrutaplānotāji var izlikt arī brīdinošas zīmespar šādām vietām. Jāuzmanās, ka reizēmganību teritorijas pie mazākiem laukuceļiem tiek norobežotas ar elektriskoganu (nereti nav pietiekami labi saskatāms)vai ar dzeloņstieplēm.Braucot pa šķēršļoto apvidu – upjuieleju krastiem, paugurainēm, no paugurunogāzēm ieteicams ievērot adekvātubraukšanas ātrumu un distanci,nepārvērtējot savas iespējas, jo var gadīties,ka zemes ceļš ir pārskalots vai tajā irdziļas bedres.Augi un dzīvnieki. Dabā nereti variznākt sastapšanās ar dažādām augu undzīvnieku sugām. Pārtikā vajadzētu atturētiesno nepazīstamu augu un sēņuizmantošanas. Braucot pa dabiskām teritorijām,pļavām, tīrumiem un krūmājiem,vismaz pāris reizes dienā vērts pārbaudītvai uz ķermeņa nav ērces. Bišu,lapseņu un sirseņu kodumi (ja nav alerģiskareakcija) nav veselībai bīstami, betčūskas koduma gadījumā ir jārod iespējadoties uz tuvāko ārstniecības iestādi.Pirms kāpšanas uz velosipēda, ikvienamir jābūt informētam par to kārtību,ko nosaka Latvijas normatīvie aktivelotransporta jomā.Ceļu satiksmes likums nosaka, ka:velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīgaun ceļu satiksmē var piedalīties arīnereģistrēti velosipēdi. To reģistrācijuveic CSDD;Latvijā pa autoceļiem var braukt(bez pavadošās personas), sākot no 12gadu vecuma;ar velosipēdu ir aizliegts braukt, jaalkohola koncentrācija asinīs pārsniedz0,5 promiles.Ceļu satiksmes noteikumi nosaka,ka:velobraucējam ir jābūt līdzi velosipēdavai jebkura mehāniskā transportlīdzekļavadītāja apliecībai;velosipēdam ir jābūt tehniskākārtībā;velosipēdam jābūt aprīkotamar bremzēm, skaņas signālu (zvaniņu)un gaismas atstarotājiem: priekšpusē -baltu, aizmugurē - sarkanu, abos sānos(riteņu spieķos) un pedāļos (priekšpusēun aizmugurē) - diviem oranžiem (dzelteniem);velosipēdu piekabei aizmugurējābūt sarkanam gaismas atstarotājam;braucot pa brauktuvi vai nomali,diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamasredzamības apstākļos velosipēdampriekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismaslukturim, bet aizmugurē – sarkanasgaismas lukturim;velosipēdistiem pa ceļu ir atļautsbraukt vienā rindā iespējami tuvākbrauktuves labajai malai;velosipēdisti var braukt pa ietvi,netraucējot gājējus;nogriezties pa kreisi vai apgrieztiesbraukšanai pretējā virzienā ārpusapdzīvotām vietām, velosipēdu un mopēduvadītājiem atļauts tikai no brauktuveslabās malas (labās nomales), dodotceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiemtransportlīdzekļiem.23


VELOTŪRISMA rokasgrāmataSaskaņā ar minētajiem noteikumiem, velosipēdu vadītājiemir aizliegts:braukt, neturot sava divriteņa stūri;braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citusceļu satiksmes dalībniekus;vest ar velosipēdu pasažierus, izņemot bērnus vecumālīdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un drošikāpšļi kāju atbalstam;braukt pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš.Latvijā teorētisko eksāmenu (praktiskās braukšanas prasmesnav jāpierāda) velosipēda vadītāja tiesību iegūšanai varkārtot jebkurā no CSDD nodaļām. Pirmais teorētiskais eksāmensir bezmaksas. Par atkārtotu eksāmena kārtošanu šobrīdir jāmaksā Ls 0,76. Ja personai jau ir kāda mehāniskā transportavadītāja tiesības, papildus velosipēda vadītāja tiesībasnav jākārto.Padomi attiecībā uz drošu un citiem draudzīgu velobraukšanu– sk. nodaļu „Zaļie padomi”.22. attēls. Velotūristiem piemērotāki ir mazie ceļi, īpaši tie, kas iet gar upju,ezeru vai jūras krastu. Diemžēl tādu ir relatīvi maz, lai izplānotu garākubraucienu.Velotūrisma produktu tirgvedībaAndris KlepersPārdošana un savu pakalpojumu veicināšana praksē biežitiek uztverta kā tirgvedības noslēdzošais posms: „kad būsgatavs, tad arī skatīsimies, kam un kā pārdot”. Taču jebkurupakalpojuma radīšanas laikā jau sākotnēji jādomā – kuri būspakalpojuma lietotāji (tas ir – pircēji) un kādas ir viņu vajadzības.Tā rīkojoties, iespējams jau iepriekš ietvert dažādasnianses un izveidot pakalpojumu velotūristiem patiešām vajadzīguun atbilstošu. Tāpēc nodaļas sākumā īsumā raksturotivelotūristi, kamēr ar viņu vajadzībām vairāk var iepazīties 2.nodaļā.Tradicionāli tūrismā mēdz nošķirt šādas kategorijas mērķauditorijasraksturošanai (Midletons & Klarke 2001), kas tikpatlabi attieksies arī uz velotūristiem:1 ceļojuma mērķis;2 ceļotāja vajadzības, motivācija un labumi pēc kā tiekties;3 lēmuma pieņēmēja un lietotāja raksturojums;4 demogrāfiskais, ekonomiskais un ģeogrāfiskais rādītājs;5 psihogrāfiskais raksturojums;6 cena, gatavība maksāt.Vērts komentēt lēmuma pieņēmēju un lietotāju raksturojumu,kas ne visos gadījumos praksē tiek pareizi izprasts.Mazākās grupās vai ģimenēs biežāk lēmums tiek pieņemts apspriežotiesun nonākot pie konsensus – gan par to, kur braukt,gan par pērkamajiem pakalpojumiem. Taču lielākām grupāmtos pašus lēmumus visbiežāk pieņems ceļojumu konsultants,pasākuma organizētājs, klases audzinātājs, gids vai lielākosuzņēmumos - mārketinga daļas vadītājs. Tas jāņem vērā arīpakalpojumu piedāvātājiem – īstajā laikā ar savu piedāvājumujāspēj ieinteresēt pareizais lēmuma pieņēmējs, kamēr lietotājivar būt pavisam citi.Veloceļotāji atšķiras pēc paradumiem un izturēšanās (psihogrāfiskāraksturojuma) vienā un tajā pat maršrutā. Dažādiraksturojumi plašāk paskaidroti 5. tabulā. Ne vienmēr tie irprecīzi nošķirami viens no otra, taču bieži var ievērot dominējošāspazīmes, kas arī nosaka to izturēšanos, pērkot dažāduspakalpojumus.23. attēls. Vienkāršota shēma esošu tūrisma pakalpojumu sniedzēju rīcībai velotūrisma maršrutaintegrēšanā uzņēmējdarbības stratēģijās.24


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVeloceļotāju tipi pēc to izturēšanās un paradumiemTips Portrets Īss raksturojumsSportiskaisBaudītājsMaršrutu uztver kā trasi ar noteiktiem sprinta kāpinājumiem un sportiskaisizaicinājums dominē arī kopumā. Labprāt vēlas zināt dažādus rekordus,ko iespējuši citi. Velosipēds vienmēr ir aprīkots ar odometru, ganmaksimālā ātruma uzņemšanai, gan distances mērīšanai. Par savu ritenirūpējas vairāk, nekā citi tipi. Labprāt izmanto kvalitatīvu atpūtu vakarāun ēšana ir tik pat būtiska. Veic lielākus maršruta attālumus – jāplāno cits„solis” - attālums starp naktsmītnēm un ēšanas vietām.Prasīgs pret maršruta estētisko pusi, ainaviskumu un iespējām interesantiatpūsties. Principi veikt visu maršruta posmu patstāvīgi nav vadošie –labprāt izmanto arī pārbraucienus ar vilcienu, ja tas ir ērti kombinējams.Nobrauktajam attālumam un ātrumam nav tik lielas nozīmes, taču patīkpats braukšanas process. Biežāk brauc kompānijās. Naktsmītnē un baudītēdienu ieradīsies agrāk, nekā sportiskais vai novadpētnieciskais tips.Novad-pētnieciskaisIzziņa un vietējo apstākļu iepazīšana ir viens no galvenajiem braukšanasmotīviem. Ir gatavs mērot sānceļu kilometrus, nost no galvenā maršruta,lai sasniegtu kādu zīmīgu apskates objektu. Labprāt izvēlas nelielasnaktsmītnes un ir gatavs komunikācijai ar vietējiem. Izmanto vietējo gidupakalpojumus, nežēlo naudu ieejas biļetēm apskates vietās un izziņas materiāliem.Daudz fotografē.5. tabulaPasākumu līdzdalībnieksEko-veselīgaisIkdienā pamatā ar riteni nebrauc, taču tas atrodas mājas bēniņos vai tiekiznomāts uz vajadzīgo brīdi. Piedalās velobraucienos, piedzīvojumu sacīkstēs,akcijās. Ir svarīga līdzdalība un kopā būšana ar pārējiem. Labprātizmanto dažādus papildu pakalpojumus. Pasākumu organizēšana var piesaistītdaudzskaitlīgus maršruta lietotājus, kas veicina pakalpojumu pārdošanuun popularizē maršrutu. Par pasākumiem bieži uzzina no plašsaziņaslīdzekļiem.Pieaugošs segments – cilvēki, kas velobraukšanā saskata jēgpilnu nodarbi(īpaši garīgā darba darītāji) veselības veicināšanai. Vienlaicīgi braukšanu arriteni uztver kā ekoloģisku un pietiekami ātru pārvietošanās līdzekli, kasatbilst viņu dzīves pārliecībai. Dos priekšroku arī līdzīga stila produktiemun pakalpojumiem visā maršrutā – gan ēšanai, gan naktsmītnes izvēlei.Vietējais ikdienasbraucējsSkola, darbs, neliels atpūtas izbrauciens. Viņi bieži lieto noteiktus maršrutaposmus, taču praktiski neiesaistās speciālo velotūrisma pakalpojumupirkšanā. Reizēm kļūst par īstu „kravas-riteni”, pārvadājot visu iespējamo,sākot ar izkaptīm, līdz pat mēbelēm un pāris bērniem uz stūres ragiem unbagāžnieka.ModīgaisAtbalsta grupaBrauc tikai populārākos maršruta posmus – kur ir pietiekami daudz cilvēkukam atrādīties vai posmi ir izteikti ainaviski, lai par piedzīvoto pēctam stāstītu citiem un demonstrētu bildes. Piešķir lielu nozīmi sīkumiem,tādēļ svarīgs ir riteņa modelis, dizains, krāsa, apģērbs, arī citi aksesuāri. Tākā modes ritenis ir daudz lētāks par auto – šādu braucēju Latvijā varētubūt daudz vairāk, taču tradīcija vēl nav pilnībā iesakņojusies. No šādiemcilvēkiem „pārtiek” veloveikali un dizaineri. Attiecīgs komforts arī citāslietās ir pašsaprotams.Nereti jebkuru no veloceļotāju tipiem, īpaši, ja tās ir draugu grupas, maršrutāpavada atbalstītāji. Viņi paši ar velosipēdiem nebrauc, taču palīdzvajadzības gadījumā un piedalās kopīgā vakara pavadīšanā vai noteiktuobjektu kopīgā apskatē. Viņu pārziņā var būt gan daļa no bagāžas, ganatpūtas vietu izvēle un labiekārtošana, gan pamata komunicēšana ar tūrismapakalpojumu sniedzējiem. Labprāt iesaistās ar velosipēdiem nesaistītutūrisma pakalpojumu pirkšanā.Avots: autora veidota tabula.25


VELOTŪRISMA rokasgrāmataApzinoties augstāk aprakstīto velobraucēju dažādību,skaidrs, ka grūti izdabāt visām gaumēm, lai cik plašs būtu piedāvājums.Ja tomēr mēs vēlētos nodot vienu ziņu – velomaršrutsparedzēts visām šīm mērķgrupām, tad īsajam stāstambūtu jāskan aptuveni šādi:TourDeLatEstVelomaršruts 1296 km garumā gluži kā viduslaiku gadaskaitlis aptver seno Livonijas teritoriju, savienojot Vidzemi unDienvidigauniju mūsdienīgā velo-piedzīvojumā. Pieredzēt bagātokultūras mantojumu, dabas daudzveidību un pastorālaslauku ainavas, kur spirdzinošs gaiss un iekļaušanās dabas ritmoskontrastē ar vakara atpūtu karstā pirtiņā un lauku gardumiem.Tiešām jēgpilna prombūtne no ikdienišķā savu spēku pārbaudeiun vesela gara uzturēšanai.Marķējums pa mierīgākiem lauku ceļiem brīžiem ļaus nokļūtpie civilizācijas labumiem vai plānot interesantu atpūtu atbalstītājiembez velosipēda. Katru gadu velo sezonas ieskaņā citāmaršruta posmā notiks DeLatEst velo salidojums ar slavenākovelo-zīmolu sasniegumu atrādīšanos un sacīkstēm.Vairāk meklē tīmeklī:www.vidzeme.com/tourdelatestTourDeLatEst – rietumnieciskā velo brīvība austrumosTaču tūrisma pakalpojumu sniedzējiem noteikti būtu ieteicamsspecializēties, koncentrējoties viena vai vairāku saistītusegmentu vajadzību izprašanā un mērķtiecīgā sava produktapilnveidē un turpmākajā komunikācijā ar potenciālajiem unesošajiem klientiem.Jau esošu tūrisma pakalpojumu pārdošanas veicināšana,pielāgojot tos velotūrisma specifikaiIzprotot velotūristus un viņu vajadzības, daudz vieglāksaprast kādus pakalpojumus viņiem piedāvāt. Taču tirgū jaupastāv simtiem tūrisma pakalpojumu, kuri veidoti ar mērķi tūrismamvispārīgi vai kādām konkrētām mērķa grupām. Vai arītad ir vērts iesaistīties velotūrismā? Pēc nākamā piemēra aplūkošanas,cerams, atbilde taps skaidrāka. Turpinājumā par to, kāiesaistīt savu jau esošo pakalpojumu velotūrisma jomā, izmantojotreģionālu velomaršruta plūsmu vietējā mērogā. Aplūkosimpiemēru ar konkrētu viesu māju, kas atrodas netālu no velomaršruta un kuras saimnieks ir nolēmis iesaistīties velotūristuuzņemšanā.Praktiskai uzskatei par velotūrisma pielāgošanu jau esošaitūrisma uzņēmējdarbībai izvēlēta lauku tūrisma māja „Ķempēni”Burtnieku novadā (sk. www.kempeni.lv). TourdeLatEstmaršruta posms starp Strenčiem un Valku ir marķēts 3.2 kmattālumā no minētās vietas. Līdz šim mājas saimnieks IvarsĀboltiņs nav strādājis mērķtiecīgā velotūristu piesaistē, taču jaukopš 90 - to gadu sākuma veicis rūpīgu tirgus izpēti un veidojissavu lauku tūrisma stratēģiju uz precīziem aprēķiniem par katruieņemto latu. Viens no saimnieka moto ir „no lauka līdz viesugaldam”, tādējādi nomaļākā vietā spējot apgūt lielāku ienākumuno katra viesa, kas šeit atbrauc, t.sk. arī no ēdināšanas.Lai arī velotūristi nav šīs mājas nozīmīgāko mērķauditorijuvidū, tomēr domājošs uzņēmējs uz katru jaunu iespējuskatās ar potenciāla vērtējumu. Nosacījumi tam – esošo pakalpojumunoslogojums joprojām ļauj augt un arī paša darbaspēks un laika kapacitāte to pieļauj.Sākotnējais darbs ir saistīts ar produktaplānošanu un pielāgošanu atbilstoši esošajāmun jaunajām mērķauditorijām:1 Savas mērķauditorijas un darbības stratēģiju apzināšanāsun velotūristu kā segmenta izvērtēšana – cik papildinošivai atšķirīgi viņi ir salīdzinot ar līdzšinējiem viesiem? Cik lielair specifika un vai kāds no velotūristu segmentiem šķiet īpašiatbilstošāks, nekā citi? Ķempēni atrodas tālāk no lieliem tūrismacentriem un pasākumiem – tātad arī velobraucējs pēctradicionālā mērķauditoriju dalījuma būs līdzīgs citiem viesiem,atšķirsies tā pārvietošanās veids un, protams, izturēšanāsspecifika. Padziļināti vērts pārdomāt precīzu segmentēšanu.2 Turpinājumā tiek apzinātas jau konkrētā velotūristusegmenta vajadzības – vispārīgās (kas daudz neatšķirsies nolīdzšinējiem viesiem) un specifiskās (sk. nodaļu „Velotūristavajadzības, tās ietverošie pakalpojumi”). Pretim jāliek jau esošiepakalpojumi, kas varētu atbilst šīm vajadzībām – ērta istabaar karstu ūdeni (šajā gadījumā dušu), ēdināšana, arī pirts arkubulu – pamatā. Specifiskās vajadzības (velo duša, droša velonovietne, vieta slapju drēbju žāvēšanai u.c.) ir niansētas untās tiek ieviestas vēlāk – tad, ja redz perspektīvu jau konkrētaiiespējai nākamajos soļos.3 Izvērtējama iekļaušanās esošajā plūsmā – kā lielais velomaršruts ir plānots. Kur jāsāk braukt, lai vakarā varētu ierastiesĶempēnos – cik tālu ir dzelzceļa stacija, lielās pilsētas vaizīmīgākie tūrisma objekti. Varbūt citā gadījumā var piedāvāttikai pusdienas un ekskursiju. Notiek jaunās situācijas konkurentuun sadarbības partneru apzināšana. Taču bez situācijasnoskaidrošanas ir vērts darboties sev labvēlīgas situācijas veidošanā.4 Sava piedāvājuma velotūristiem veidošana. Ķempēnugadījumā var viegli izmantot tuvumā esošo dzelzceļu, kastomēr ir velotūristiem draudzīgākais transports. Maršrutamtuvākās dzelzceļa stacijas ir Valmierā (33 km), Strenčos (16km), Sedā (21.5 km) un Lugažos (30 km). Tie ir attālumi,kas atbilst ģimenes ar bērnu vienas dienas maršrutam, taču arpamata-prasmēm jāplāno vismaz 40, bet augstākām prasmēmvismaz 60 km (Grīnfelde, Smaļinskis, 2010) . Sportiski noskaņotajiemvajadzēs vismaz 100 km.5 Tātad Rīgas ģimenēm – novadpētnieciskajiem, ekoveselīgajiemvai baudītājiem var droši ieteikt nedēļas nogalesdivu dienu posmu TourDelatEst ar sākumu Lugažos (Valkair 10 m augstāk virs jūras līmeņa par Valmieru u.c. dramaturģiskiapsvērumi sākt šādi), nakšņošanu Ķempēnos un tadbraukšanu līdz Valmierai. Tas precīzi sakrīt ar vilcienu laikiem(Lugažos ierodas 09:42, bet no Valmieras izbrauc 18:22). Līdzīgibūtu jāskatās arī ar pārējiem attālumiem un arī detalizētākijāizstrādā pats maršruta posma apraksts. ja tās ir ģimenes,tad, protams, arī ēšanas un nakšņošanas telpā ir padomāts parbērniem.6 Velotūrismam draudzīga pakalpojuma darbību īstenošana.Naktsmītnes labiekārtošana atbilstoši (sk. nodaļu „Velotūristamdraudzīga infrastruktūra un tās apsaimniekošana”)minētajām prasībām, kas nav tik lielā mērā finansiāls iegul-26


VELOTŪRISMA rokasgrāmatadījums, cik vairāk attieksmes un uzmanības apliecināšanasjautājums. Te ietilpst arī ceļa norāžu un informatīvo stenduuzturēšana līdzienteresētība, lai pats maršruts sagādā patīkamusbrīžus velotūristiem.Pēc pakalpojuma pielāgošanas noteiktasegmenta velotūristu vajadzībām seko otrsnozīmīgs etaps – tā veicināšana un pārdošana:1 Vispirms tiek veikts salīdzinājums ar citiem maršrutaposmiem un citiem līdzīgiem pakalpojumu sniedzējiem šajāpat posmā. Savu stipro pušu izcelšana kopā ar mērķauditorijuun precīzu reakciju uz vajadzību izprašanu veido pamatu pozicionēšanai.2 Ar citiem šajā maršruta posmā iesaistītajiem tūrismapakalpojumu sniedzējiem jāveido cieša sadarbība, gan piedāvājumapaplašināšanai, gan kopējai galamērķa reklamēšanaikonkurētspējas paaugstināšanas nolūkos.3 Seko komunikācijas process, iesaistot precīzākos unatbilstošākos avotus, kas ir aktuāli izvēlētajai mērķauditorijai,taču arī jau tradicionāli praktizētie. Noteikti jāizmanto jausev piederošie (sociālie tīkli, oficiālā tīmekļa vietnes) resursi,taču jāiesaista arī jaunie mediji (Blogi, Twitter....). Ķempēniiekļautu gan gatavos piedāvājumus, gan ziņu savā tīmekļavietnē, atjauninātu par sevi informāciju visos aģentu punktos(LC, TIC u.c.), taču vērts proaktīvi darboties tieši tajā plašsaziņasvidē, kur koncentrējas velo braucēji (ja ir vēlme strādātmērķtiecīgi viņu piesaistei).4 Seko pakalpojuma iegāde – maršruts ir bijis magnēts,kāpēc viņi ieradušies, taču visi sniegtie papildu pakalpojumi irbūtiski un veido arī paša maršruta kopējo tēlu. Pakalpojumijācenšas personalizēt: dabiska viesmīlība, pozitīva attieksmeun profesionāla vajadzību izpratne būs liela daļa no panākuma.5 Atgriezeniskās saiknes veicināšana – pozitīvām emocijāmjāliek runāt. Ja klientiem patika, viņi stāstīs tālāk un vairosmutvārdu reklāmas spēku. Pašiem būtiski naudas plūsmuuzskaiti analizēt segmentu griezumā, ne tikai kopā viss mēnesīvai gadā, jo tas var dot daudz vērtīgāku informāciju nākotnestaktikai.6 No aplūkotā piemēra var secināt, ka Ķempēni ir stratēģiskilabā vietā ar labu potenciālu darboties tieši ar velotūristiem.Taču ar vienu pašu viesu māju ir par maz, lai spētupadarīt populāru visu 60 km garo maršruta posmu. Tas jāveickoordinēti, tīklveida struktūrām, kurās iesaistās visi līdzieinteresētie.Īsumā šo shēmu var aplūkot 15. attēlā. Līdzīgi soļi būsarī citām tūristu mītnēm, kafejnīcām, transporta piedāvātājiemvai pašvaldību un TIC darbiniekiem, domājot par kādasvietas konkurētspējas paaugstināšanu un iesaistīšanos jaunasmērķauditorijas apkalpošanā.27


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūrisma maršruta lapa: Vidzemes piekrastes piemērs (A puse)28


VELOTŪRISMA rokasgrāmataVelotūrisma maršruta lapa: Vidzemes piekrastes piemērs (B puse)Oriģinālo versiju u.c. aktīvā un velotūrisma maršrutus sk. http://www.celotajs.lv.29


VELOTŪRISMA rokasgrāmataZaļie padomiJuris SmaļinskisĪpaši aizsargājamadabas teritorijaNatura 2000 teritorijaZaļie padomi ir ieteikumi – kādā veidā ceļot videi draudzīgiun kā izturēties pret teritoriju un tās iedzīvotājiem, pakuru ved ceļojuma maršruts.Zaļos padomus ir nepieciešams zināt un ievērot gan tiem,kas dodas ceļojumā, gan arī tiem, kas gatavo savu tūrisma piedāvājumuvai sniedz ar tūrismu saistītus pakalpojumus. Tievairāk saistīti ar ētiskiem apsvērumiem un augstu sociālās atbildībaskultūru.Kur un kā Zaļos padomus var izmantot? Zaļie padomidomāti ikvienam. Popularizēšanas nolūkostos ir vēlams likt savos tūrismainformācijas un reklāmas materiālos,tīmekļa vietnēs, savu tūrisma produktulapās, viesu vai lauku mājā, brīvdabasinformācijas stendā un citur. Unneaizmirstiet arī uzsvērt, ka Jūsu brīvdienumāja atrodas nacionālajā parkā,velotūrisma maršruts ved pa dabasparku, bet pārgājienu maršrutu piedāvājietaizsargājamo ainavu apvidū,pievienojot zīmes: īpaši aizsargājamadabas teritorija un Natura 2000 teritorija.Dzīvošana un atpūta šādās teritorijāsir līdz šim vēl par maz novērtētapriekšrocība!Zaļie padomi (piemēri) 23Saudzīga attieksme pret dabas vidiCeļojot ar divriteni, Tu esi ne tikai tuvāk dabai, bet arīpalīdzi saudzēt tās vērtības globālā mērogā!Atceries, ka velosipēds ir dabai un cilvēkvidei draudzīgspārvietošanās līdzeklis tikai tad, ja tāds ir arī pats šī transportalietotājs!Nebrauc pa jūtīgu zemsedzi – sūnām, kāpām, krastunogāzēm u.c. nepiemērotām vietām, jo velosipēds atstāj dziļassliedes, kas neizzudīs daudzu gadu garumā!Ar velosipēdu pārvietojies tikai pa takām, celiņiem unšim nolūkam piemērotām vietām, netraucējot citus.Pirms krāmē velosomu vai iepērcies vietējā veikalā – padomāpar to kā samazināt atkritumu daudzumu.Atkritumus vienmēr labāk vest līdzi un izmest lielākuapdzīvoto vietu konteineros, jo attālāko taku atkritumu urnasne vienmēr tiek apsaimniekotas pietiekami regulāri.Vietējo uzņēmēju atbalstsNeved līdzi pārtikas krājumus nedēļai no pilsētas lielveikala.Iepērcies vietējos veikalos, taču nelielu ēdamā rezervivienai ēdienreizei pataupi gan.Laba prakse ir iesaistīt vietējos cilvēkus kā stāstniekus parkonkrētiem objektiem vai notikumiem, tāpat ikdienišķi komunicēt– integrēties vietējā sabiedrībā.Labas atsauksmes pēc ceļojuma, publiskotas bildes tīmeklīun apraksti arī būs teicama vietējo tūrisma uzņēmējdarbībupopularizējoša darbība.Vietējā ražojuma aliņu vai mājās ražoto vīnu pataupi vakaram,kad velosipēds atpūšas drošā vietā lauku mājas šķūnītī.Un arī tad nepārspīlē.Esi aktīvs un iesaisti arī savu ģimeni un draugusNopērc velosēdeklīti un paņem braucienā līdzi savu mazuli!Tās būs vienas no viņa pirmajām spilgtākajām atmiņām.Ja no draugiem vai ģimenes ne visi gatavi veikt to pašuvelomaršrutu, iesaisti tos atbalsta - pavadošā komandā, kas kopumāvar radīt lielisku atpūtas modeli.Popularizē aktīvu dzīvesveidu arī savu draugu un ģimenescilvēku vidū.Zaļš dzīvesveids un domāšana ir saistīta arī arpraktiskiem un drošības jautājumiem, kas jāņemvērā ceļojot ar divriteni. Tālāk padomi, kassaistīti ar drošību uz autoceļiem brauciena laikā.Cik vien iespējams, izvairies no lielajiem autoceļiem arintensīvu satiksmes plūsmu. Pa valsts galvenajiem autoceļiemgan labāk nebrauc!Ja brauc pa autoceļu, turies pie nomales un vēro, kasnotiek aiz Tevis. Pieliec velosipēdam spogulīti.Pa autoceļiem braucot grupā, – turaties viens aiz otra – tāir drošāk un aizvējā esošie var nedaudz atpūsties.Pa autoceļiem nebrauc naktī vai tumšajā diennakts laikā.Ja pats esi sēdējis pie auto stūres šādā laikā, sapratīsi kādēļ tānevajag darīt!Ievēro labas un koleģiālas braukšanas praksi, jo Tu neesivienīgais ceļu satiksmes dalībnieks.Lieto ķiveri, īpaši ja savu algu pelni, domājot ar galvu.Pat ja esi iegādājies skaistu un krāsainu velotērpu, tumšākālaikā uzvelc dzelteni atstarojošo vesti. Pateicoties tai, Tu būsilabāk pamanāms. Kāds autobraucējs pat varbūt piebremzēs, jonoturēs Tevi par kārtības sargu!Neesi svētdienas braucējs. Pirms garāka velobraucienauzliec ritenim dubļu sargus. Tādējādi mantas un veloķēdi kautdaļēji pasargāsi no netīrumiem.Pavasarī vai pēc ilgāka laika uzkāpjot uz velosipēda, – netrakoun neizrādies kā jauns teļš pēc ziemstāves.Ievēro adekvātu braukšanas ātrumu un distanci no citiembraucējiem un satiksmes dalībniekiem. Tā ir Tava drošība!Braucot grupā – ar acu kaktiņiem vēro un izvērtē arī citu braucējuun satiksmes dalībnieku plānotos manevrus un trajektorijas.Mainot braukšanas virzienu vai veicot kādu citu manevru,vienmēr „pamet aci” atpakaļ un pārliecinies par to, kas notiekaizmugurē.Ja izmanto nomātu velosipēdu, tas nav domāts laušanai.Vai esi kādreiz sūkstījies par nomā saņemtu sliktas kvalitātes23 LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads30


VELOTŪRISMA rokasgrāmatadivriteni? Tam ir bijis neapzinīgs lietotājs.Nomātam divritenim vispirms pārbaudi tehnisko stāvokliun tikai tad brauc. Novērtē priekšējā riteņa bremžu efektivitāti,lai ceļabiedriem nav jāmeklē aptieciņa.Garākos braucienos lieto velosomu, kas uzlikta uz aizmuguresbagāžnieka. Tā būs daudz ērtāk un vieglāk, nekā armugursomu, kas var izrādīties par smagu un neērtu nastu.Velosomā iemet ne tikai veloaptieciņu, bet arī aptieciņusev vai draugam. Labāk gan, lai tā paliek neizmantota, taču drošībassajūtai tā ir nepieciešama.Nekad neatstāj savu braucamo bez uzraudzības vai nedrošāvietā.Pirms kāp uz velosipēda, iepazīsties ar Ceļu satiksmesdrošības noteikumiem.Vari arī izdomāt savus zaļos padomus un sava maršrutavai braucēju grupas „iekšējās kārtības noteikumus”.Kā izvēlēties velosipēdu?Juris SmaļinskisJa plānojat izveidot velosipēdu nomu vai iegādāties velosipēduceļojumiem, vērts ielūkoties zemāk izveidotajā tabulā,kurā sniegta īsa informācija par galvenajiem velosipēdu tipiem(klasifikācijas gan ir dažādas) un kādam mērķim tie ir domāti.Pirmajā gadījumā (noma) ir vērts parēķināt, cik ilgā laikā pasākumsatmaksāsies (ja nav domāts kā papildus piesaistes elements,piemēram, viesu namam), otrajā – kādā veidā un pa kurienigrasāmies ceļot. Cenas tabulā norādītas ļoti aptuvenas, jotās maksimālie griesti var būt ļoti augsti. Pērkot ir jāņem vērā, kaļoti lēts vai lēts velosipēds visdrīzāk nebūs labs velosipēds.Velosipēdu tipi un to īss raksturojumsAutora veidota tabula. Velosipēdu attēlus varat aplūkot, piemēram.: http://www.veloriga.lv/?ct=velotipiTips Kāds? Kam domāts? Pielietojums velotūrismā Apt. cena, LsBMXAr zemu rāmi un mazu riteņu diametru, bezātruma pārslēgiem. Treniņiem skeitparkos,braucieniem pa rampām, dažādu triku izpildei.Nederīgi, jo ar tiem nevar veikt garas distances, pārvietotiesapvidū un reljefā.Sākot no 100FreerideAr mazu rāmi, bet jau biezākām riepām. Irātrumi. Paredzēts jau iepriekš sagatavotaividei – trasēm, nobraucieniem pa kalniem,tramplīniem u.c.Līdzīgi kā BMX – nav piemērots velotūrisma braucieniem.Sākot no 200Kalnu (MTBAr pietiekami biezām riepām, masīvāku rāmi,daudzām ātrumu kombinācijām un iespēju uzliktvelosomu. Kā jau liecina nosaukums – tasir apvidnieks.Latvijas apstākļiem piemērotākais, ja maršruts iet palauku, meža, zemes un grantētajiem ceļiem. Ilgstošabraukšana pa asfaltu gan biezo riepu dēļ var būtnogurdinoša.150 – 300un vairāk6. tabulaKomforta (atpūtas)ŠosejasVeidots tā, lai braucējs justos ērti. Mierīgiemun atpūtas braucieniem – parasti pa asfaltu unveloceliņiem. Piemēroti nelielām distancēm.Pie šiem var pieskaitīt arī pludmales riteņus,ar kuriem var braukt pa smiltīm, jo tiem irplatākas riepas.Ar vieglu rāmi un plānām riepām un lielu riteņudiametru - paredzēts g.k. ātrai braukšanai,savu sportisko rezultātu pilnveidošanai.Velotūrisma noderīgi tikai tad, ja plānots veiktnelielus un radiālus izbraucienu naktsmītnes apkārtnē.Šajā gadījumā gan nepieciešama pietiekami kvalitatīvaceļu infrastruktūra. Vai arī nepieciešamas pludmalessmiltis.Derīgs tikai tad, ja maršruts ved pa labas kvalitātes asfaltētiemceļiem. Diemžēl, šiem parasti nav velosomas,tādēļ mantība ir jātransportē citādā veidā, vai jābrauctikai ar pašu nepieciešamāko. Braukšana pa apvidusagādās nepatīkamus mirkļus un neskaitāmas kamerumainīšanas.170 – 370un vairāk400 – 1000un vairākPilsētasPietiekami masīvs ar dažādu rāmju formu,aprīkots ar bagāžnieku vai mantu grozu,vidēji platām riepām. Piemērots braukšanai paapdzīvotām vietām.Noderīgs tikai tad, ja ar to ir plānots salīdzinoši īss(līdz 5 – 10 km) brauciens pa pilsētām vai citāmapdzīvotām vietām.100 – 300un vairākTūrismaAtšķirībā no kalnu (MTB) – ar nedaudzlielāku riteņu diametru.Latvijā būs vispiemērotākais, ja maršruts mijas argariem asfaltētiem posmiem un neiet tikai un vienīgipa apvidus ceļiem.300 – 500un vairākCitiPie tādiem var pieskaitīt saliekamos riteņus,tandēmus, vienrata riteņus, kravas velosipēdusun riteņus ar piekabēm u.c.Diezin vai būtu laba ideja Latvijas situācijā iegādātiesun ceļot ar šādiem riteņiem.Velosipēda apkopei nepieciešamais instrumentu u.c. elementu minimums, kam vajadzētu atrasties vietā, kas apkalpo velotūristus, ir šāds:pumpis ar auto, sporta un velo ventiļu pārejām;veloielāpi, līme, smilšpapīrs (aptieciņas komplektu var pārdot);remontatslēgu komplekts;smērviela ķēdei, zobratiem un ātruma pārslēgiem;riteņu kameras (tūrisma un kalnu riteņiem), kuras nepieciešamībasgadījumā var pārdot.31


VELOTŪRISMA rokasgrāmataLietotie saīsinājumiCSDDĪADTLLTALRLVSMKNVOTAVATICVASCeļu satiksmes drošības direkcijaĪpaši aizsargājama dabas teritorijaLatvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”Latvijas RepublikaLatvijas Valsts standartsMinistru kabinetsNevalstiska organizācijaTūrisma attīstības valsts aģentūraTūrisma informācijas centrsValsts akciju sabiedrībaIzmantotie avoti 241. A. Jakovela, J. Smaļinskis, M. Šlēziņš, U. Bušs. Pētījums„Eurovelo tīkla Latvijas posmu attīstība”. Noslēguma ziņojums. SIA„NK Konsultāciju birojs. 2007.2. Азбука Велотуризма. Подготовка к походу. Разработкамаршрута велопохода. http://www.velotur.kiev.ua/marshpoh2.htm.Resurss apskatīts 27.10.2010.3. Berens, L. V. (2006). Understanding Yourself and Others:An Introduction to the 4 Temperaments 3.0. Huntington Beach,California: Telos Publications.4. Faulks, P., Ritchie, B., Fluker, M. (2007). Cycle Tourismin Australia. An Investigation in its Size and Scope, CRC for SustainableTourism Pty Ltd., pp.5.5. Goverment of Alberta. 2005. Establishing Ag TourismRoutes, http://www1.agric.gov.ab.ca/$department/deptdocs.nsf/all/agdex10347. Resurss apskatīts 2010. gada 24. augustā.6. Grīnfelde, I. 2010. Kartogrāfiskā materiāla izmantošana.Grām.: A.Klepers, J.Kalnačs (red.) Tūrisma maršrutu veidošana. Valmiera,Vidzemes Augstskola, 51.–53.lpp.7. Grīnfelde, I. & Smaļinskis, J. 2010. Velotūrisms. A.Klepers& J.Kalnačs (red.). Tūrisma maršrutu veidošana (80-81.lpp). Valmiera,Vidzemes Augstskola.8. Klepers, A. 2010. Maršruta dramaturģija. Grām.:A.Klepers, J.Kalnačs (red.) Tūrisma maršrutu veidošana. Valmiera,Vidzemes Augstskola, 46.–48.lpp.9. Klepers, A. 2010. Mērķauditorija. Grām.: A.Klepers,J.Kalnačs (red.) Tūrisma maršrutu veidošana. Valmiera, VidzemesAugstskola, 25.–31.lpp.10. Larsen, J. E. 2004. Route report EuroVelo Route 7, http://www.friefugle.dk/Eurovelo_rute_7.pdf. Resurss apskatīts 2010. gada20.augustā.11. Lourens, M. 2007. Route tourism: a roadmap for successfuldestinations and local economic developement. DevelopmentSouthern Africa Vol. 24, No. 3. pp. 475-490.12. Middleton, V. T. C. & Clarke, J. (2001). Marketing inTravel and Tourism (3rd ed.). Oxford: Butterworth-Heinemann.13. MK noteikumi Nr.266. (2006) Labturības prasības mājas(istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskāsizstādēs, kā arī suņa apmācībai. Apstiprināti Rīgā 2006.gada4.aprīlī. Pieejami: http://www.likumi.lv/doc.php?id=13253414. New Zealand Land Transport Safety Authority, 2004.Cycle Network and Route planning guide, http://www.nzta.govt.nz/resources/cycle-network-and-route-planning/, Resurss aplūkots2010. gada 24.augustā.15. Reņģe, V. (1999). Psiholoģija. Personības psiholoģiskāsteorijas. Rīga: Zvaigzne ABC.16. Smaļinskis, J., Klepers, A. 2010. Objektu atlases kritēriji,Grām.: A.Klepers, J.Kalnačs (red.) Tūrisma maršrutu veidošana. Valmiera,Vidzemes Augstskola, 39.–40.lpp.17. Swarbrooke, J. 1999. The Development and Managementof Visitor Attractions. Oxford, Butterworth-Heinemann.18. Swarbrooke, J. & Horner, S. 2007. Consumer behaviourin tourism (2nd ed.). Oxford: Elsevier.19. Virginia Bicycling Federation. (2000-2010). Resurss apskatīts2010.gada 12.septembrī, pieejams http://www.vabike.org/programs/bicycling-friendly-award/.Nepublicētie avotiLepik, R. (2009). Cyclists – friendly tourism services. The reportof workshop within project Project “Go cycling through Vidzemeand Southern Estonia”, No. EU30103.24 Sk. arī avotus, uz kuriem atsauces ir tekstā.32


VELOTŪRISMA rokasgrāmataTūrisma informācijas centri Vidzemē:Ainažu TIP, Valdemāra iela 50, Ainaži, tālr. +371 64043241, http://tourism.salacgriva.lvAlūksnes novada TIC, Pils iela 74, Alūksne, tālr. +371 64322804; +371 29130280, http://www.aluksne.lvApes TIC, Skolas iela 4, Ape, tālr. +371 64322273; +371 22037518, http://www.ape.lvCarnikavas novada TIC, Stacijas iela 2a, tālr. +371 67708443, http://www.carnikava.lvCesvaines TIC , Pils iela 1, Cesvaine, tālr. +371 64852225; +371 26172637, http://www.cesvaine.lvCēsu TIC, Pils laukums 9, Cēsis, tālr. +371 64121815; +371 28318318, http://www.torism.cesis.lvĒrgļu novada TIP, Rīgas iela 10, Ērgļi, tālr. +371 64871299; +371 64871231, http://www.ergli.lvGaujas NP Apmeklētāju centrs pie Gūtmaņalas, tālr. +371 26657661, http://www.gnp.lvGaujas NP Apmeklētāju centrs pie Zvārtes ieža, tālr. +371 29335446, http://www.gnp.lvGaujienas TIC „Pilskalni”, Gaujienas pagasts, Apes novads, tālr. +371 64381601; +371 28386923, http://www.gaujiena.lvGulbenes TIC, Ābeļu iela 2, Gulbene, tel. +371 64497729, http://www.gulbene.lvJūrmalas TIC, Lienes iela 5, Majori, Jūrmala, tālr. +371 67147900, http://www.jurmala.lvKokneses Tūrisma centrs, Melioratoru ielā 1, Koknese, tālr. +371 65161296, http://www.koknese.lvLimbažu novada TIC , Torņa iela 3, Limbaži, tālr. +371 64070608; +371 28359057, http://www.visitlimbazi.lvLīgatnes dabas takas informācijas centrs, tālr. +371 64153313; +371 28328800, http://www.gnp.lvLīgatnes novada TIC, Spriņģu iela 2, Līgatne, tālr. + 371 64153169, http://www.visitligatne.lvMadonas novada TIC, Saieta laukums 1, Madona, tālr. +371 64860573; +371 29130437, http://www.madona.lvMazsalacas TIC, Rīgas iela 1, Mazsalaca, tālr. +371 64251776; +371 28374774, http://www.mazsalaca.lvOgres novada TIC, Brīvības iela 12a, Ogre, tālr.+371 65071883; +371 29491685, http://www.latvijascentrs.lvPārgaujas TIC, Braslas iela 2, Straupe, tālr. +371 26137342; +371 64132214, http://www.pargauja.cesis.lvPiebalgas reģionālais TIC, Vecpiebalga, tālr. +371 26565977, http://www.piebalga.cesis.lvRūjienas TIC, Raiņa iela 3, Rūjiena, tālr. +371 64263278; +371 29464888, http://www.rujiena.lvSalacgrīvas TIC, Rīgas iela 10a, Salacgrīva, tālr. +371 64041254; +371 264633025, http://tourism.salacgriva.lvSaulkrastu TIC, Ainažu iela 13b, Saulkrasti, tālr. +371 67952641, http://www.saulkrasti.lvSiguldas novada TIC, Valdemāra iela 1a, Sigulda, tālr. +371 67971335, http://www.sigulda.lvSmiltenes novada TIC, Dārza iela 3, Smiltene, tālr. +371 64707575, http://www.smiltene.lvStaiceles TIC, Lielā iela 13, tālr. +371 64035371; +371 27806452, http://www.aloja.lv; http://www.staicele.lvStrenču TIC, Rīgas iela 7, Strenči, tālr. +371 64715624, http://www.strencunovads.lvValkas TIB, Rīgas 22, Valka, tālr. +371 64725522; +371 26446602, http://www.valka.lvValmiermuižas TIP, Dzirnavu iela 2, Valmiermuiža, tālr. +371 29135438, http://www.valmiermuiza.lvValmieras TIC, Rīgas iela 10, Valmiera, tālr. +37164207177 , http://www.valmiera.lvVecpiebalgas novada TIP, “Nēķena” muiža, Taurene, 15.05.-15.10., tālr. +371 26110724, http://www.vecpiebalga.lvVidzemes tūrisma asociācija, Pils laukums 1, Cēsis, tālr. +371 64122011, http://www.vidzeme.com33


VELOTŪRISMA rokasgrāmata201034

More magazines by this user
Similar magazines