Velotūrisma plānotāja un pakalpojumu sniedzēja rokasgrāmata

VELOTŪRISMA rokasgrāmataJebkuru velomaršrutu plānojot jāņem vērā ir sekojoši principi:1 Maršruta ideja, konkrēta teritorija;2 Maršruta mērķis un mērķauditorija;3 Maršrutu veidojošo elementu noteikšana:a maršruta trases jeb ceļa izvēle;b tūristu piesaistu izvēle;c veikšanas ilguma plānošana;d infrastruktūras un papildpakalpojumu ieplānošana;Turpmākajā tekstā iepriekš minētie principi ir paskaidroti detalizētāk.4 Maršruta dramaturģijas precizēšana;5 Maršruta testēšana, pārbaude dabā dažādās sezonās;6 Sadarbības, komunikācijas un koordinācijas veidošana;7 Maršruta popularizēšana, turpmāka uzturēšana unpilnveide.Visbiežāk maršruta plānotāji nav „brīvi” savās izvēlēs unvai nu iniciatīva nāk no pašvaldības vai kāda uzņēmēja iniciatīvastuvākajā apkārtnē – visbiežāk lielākas teritorijas aprisesjau ir iezīmētas un tad seko uzdevums paša maršruta izveidē.2Mērķa noteikšana ir pirmais būtiskais uzdevums, kas jāveic,lai spētu dot skaidru ziņu maršruta potenciālajam lietotājam.Maršrutu mērķi var būt atpūta, dabas vērošana, laukukultūrainavas baudīšana, fizisks treniņš, sacensības u.c. Mērķisietekmē visu pārējo maršruta elementu izvēli. Mērķis varbūt saistīts ar konkrētajā maršruta teritorijā esošajām īpašajāmvērtībām (ko gribam parādīt un kā). Līdz ar mērķi nosakāmaarī mērķauditorija (mērķis var būt saistīts tieši ar mērķauditorijasinteresēm). Tas sevī ietver atbildes uz jautājumiem – kuršun no kurienes brauks, kādas ir konkrētās grupas īpatnības,vajadzības un vērtības, intereses (Government of Alberta2005, ER).Lielākoties ar zināmām niansēm vienu un to pašu maršrutuvar pielāgot vairākām mērķauditorijām un dažādiemmērķiem, taču tas maina pārvietošanās attālumus un ātrumu,kas savukārt ietekmē papildpakalpojumu izvēli.Tūrisma maršruti netiek plānoti kādam abstraktam vidējamtūristam. Noteiktus maršrutus lieto cilvēki ar līdzīgāminteresēm, motivāciju, ģeogrāfisku izcelsmi, demogrāfiskoraksturojumu un citām pazīmēm. Iespējami precīzas mērķauditorijasnoteikšana un ceļotāju motivāciju un vajadzībuizpratne ir pirmais solis jebkura veida maršruta plānošanasuzsākšanā (Klepers 2009).Mērķauditoriju noteikšanai izmantojama arī DžonaSvārbrūka (1999) ieteiktā klasifikācija pēc trim pazīmēm, kasneprasa sarežģītus pētījumus un tūrisma praktiķiem ir viegliizpildāmas:ceļotāju kompānijas sastāvs, piemēram, individuālie ceļotāji,ģimenes vai draugu kompānijas u.c.;ceļojuma veids un mērķis, piemēram, - izglītojošs ceļojums,fizisks treniņš vai korporatīvā viesmīlība;ceļošanas metode līdz tūristu piesaistēm, piemēram, velosipēdaveids (kalnu velosipēds, šosejas velosipēds, tandēmsu.c.). (Klepers 2009, Swarbrooke 1999).Jāņem vērā, ka pastāv atšķirības, ko būtiski novērtēt, ganbraukšanas prasmju, gan fiziskās sagatavotības, gan ekipējumakvalitātes ziņā starp tādām velotūristu grupām kā:starp tā saucamajiem brīvdienu „velotūristiem” (izbraucar velosipēdu ne vairāk kā pāris reizes gadā) un garo velotūrucienītājiem (bieži vien tie ir starptautisku, pat vairāku nedēļugaru velomaršrutu veicēji);1Maršruta ideja, konkrēta teritorijaMaršruta mērķis un mērķauditorijaLai kā būtu – arī sākotnējo ideju vērts pielāgot turpmākajiemkritērijiem, lai tikai tāpēc, ka mēs esam „kaut kur nevietā”veloceļotājiem nebūtu jāveic garlaicīgi maršrutu posmi. Iespējamsšādas teritorijas ir piemērota slabāk citām aktivitātēm.velopasākumu apmeklētājiem (gan veloentuziasti, ganprofesionāli sportisti, ģimenes);gadījuma velotūristi (iespējams, papildina ceļojumu arīsāku vai garāku veloizbraucienu) un specifiskas intereses vadītiemvelotūristiem (piemēram, tādiem, kuri katru gadu apceļokādu valsti vai reģionu tieši ar velosipēdu).Iespējamā klasifikācija, izvērtējot velobraukšanas prasmjulīmeni:minimālas prasmes – bērni, iesācēji, gadījuma velobraucēji;šāda līmeņa prasmēm piemēroti salīdzinoši īsi (20-35 km/dienā, maršruts nepārsniedz 1 dienu), vienkārši maršrutiar augstu drošības līmeni, nozīmīgi maršrutā pieejamiepapildpakalpojumi un specifiska velo infrastruktūra;pamata prasmju līmenis – ceļotāji, kas brauc ar velosipēduregulāri, taču ne pārāk bieži; spējīgi manevrēt, pārzinasatiksmes noteikumus, var veikt garākus un grūtākus maršrutus(1-3 dienas, 30-50 km/dienā), kas daļēji ved pa vispārējāslietošanas ceļiem, nozīmīgi maršrutā pieejamie papildpakalpojumi;augsts prasmju līmenis – pieredzējuši braucēji ar labufizisko sagatavotību, kuri brauc regulāri, tai skaitā – ceļo ar velosipēdu;piemēroti gari gan kilometrāžas (3 un vairāk dienas,50-70 km/dienā), gan laika ziņā maršruti ar augstu sarežģītībaspakāpi (piemēram, kalnu velomaršruti),nav būtiska infrastruktūra un pieejamie papildpakalpojumi(Land Transport Safety Authority 2004, ER). Vienasgrupas ietvaros var būt ceļotāji ar dažādu prasmju līmeni.Svarīgs faktors ir arī cena (jāatceras, ka pat, ja par maršrutalietošanu netiek prasīta maksa, cenas vērtību var izteiktar salīdzinošu resursu patēriņu, papildpakalpojumu izmaksāmun ieguldīto laiku nokļūšanai, izklaidēm u.tml).Jāņem vērā, ka ceļotājiem intereses un motivācija varmainīties un tie nav saistīti visu laiku tikai ar vienu mērķauditoriju.Vienā grupā un maršrutā braucoša draugu kopa varapvienot dažādus motīvus, iekļaujot vēlmi fotografēt dabasainavas, vērot putnus, piedalīties aizraujošā ģeogrāfiskā slēpņameklēšanā vai fiziska treniņa nolūkos. Tāpat – līdzīgu interešuun motivācijas cilvēku uzvedības modeļi var atšķirties no viņudzīves pieredzes, audzināšanas un citiem personību noteicošajiemfaktoriem, ko ietekmēs sabiedrības paražas, ego, pašcieņau.c. (Swarbrooke, Horner 2007, Klepers 2009)13