Poligrafijas un izdevejdarbibas, papira un papira izstradajumu ...

otrajā pusē sākās tehnoloģiskā modernizācija, plašāk ieviešot ofseta tehnoloģiju un modernasdobspiedes iekārtas. Tomēr līdz pat 20. gs. 90. gadiem prevalējošais iespieddarbuizgatavošanas veids bija augstspiede.Latvijas okupācijas izraisītā nozares nacionalizācija un pakļaušana cenzūrai izraisīja būtiskasizmaiņas nozares struktūrā un iespiedprodukcijas klāstā, it sevišķi grāmatniecības jomā, kāarī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā. Pēdējā augstie ražošanas standarti tika aizvietoti arpadomju ekonomikai nepieciešamo. Plānveida ekonomikas apstākļos šī nozare attīstījāspārspīlēti, neņemot vērā vietējās vajadzības un resursus. Grāmatniecībā un periodikā būtiskikritās nosaukumu skaits, bet pieauga tirāžas, izjaucot sabiedrisko pieprasījuma struktūru pēcdažāda veida informācijas. Informācijas veidošana bija koncentrēta atsevišķās valstijpiederošās struktūrās un tika pilnīgi kontrolēta.Jauns periods nozarē iestājās līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu. Līdz 20. gs.90. gadu otrajai pusei praktiski visa poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīraizstrādājumu ražošana tika privatizēta. Līdz ar jauno tehnoloģiju ieplūšanu strauji uzplaukadatordizaina attīstība, kas pirms tam Latvijā praktiski nepastāvēja. Notika ne tikai lielouzņēmumu privatizācija, bet radās arī daudz jaunu uzņēmumu, nozarē ieplūstot lielamskaitam nozares specifiku nepārzinošu strādājošo, kas savas zināšanas ieguva darba procesā(it sevišķi izdevējdarbības un datordizaina jomās).Būtiskas izmaiņas, ievērojot šīs jomas investīciju un resursu ietilpību un neatbilstībumodernām prasībām, piedzīvoja papīra un papīra izstrādājumu ražošana, kur darbībupārtrauca daudzi lielie uzņēmumi, kas vairs neatbilda tirgus pieprasījumam. To vietā nāca citigan lielāki, gan mazāki uzņēmumi, kas apkalpoja dažādas tirgus nišas.Izdevējdarbībā būtiski pieauga uzņēmumu skaits (gan grāmatniecībā, gan drukāto plašsaziņaslīdzekļu jomās) un nosaukumu skaits, bet samazinājās izdevumu tirāžas. Mūsdienās šisskaitlis ir nostabilizējies ap 2000 grāmatu nosaukumu gadā ar koptirāžu 3-6 mlj. eksemplāru.Latvijā iznāk ap 370 žurnālu, biļetenu un rakstu ar kopējo tirāžu 40 milj. eks. un gandrīz 200laikrakstu ar kopējo tirāžu ap 117 milj. eksemplāru 1 .Būtiskas izmaiņas, it sevišķi, pēdējos gados, ir notikušas nozares produkcijas piegādesģeogrāfijas un eksporta ziņā. Ja padomju laikā produkcija galvenokārt tika ražota vietējāmvajadzībām un piegādei Padomju Savienības teritorijā austrumu virzienā, pēc neatkarībasatgūšanas nozare praktiski sāka apkalpot tikai vietējo tirgu. Tikai pakāpeniski, modernizējottehnoloģijas un attīstot ražošanas resursus, tika attīstīti jaunie eksporta tirgi gan austrumu, ganrietumu un dienvidu virzienā. Ievērojams kāpums šajā procesā ir noticis pēdējos gados, kaddrastiskās taupības un vietējā tirgus aktivitātes krituma apstākļos aktīvi tika meklēti un atrastijauni produkcijas noieta tirgi, kas ļāvis saglabāt gan nozares struktūru un tehnoloģiju, ganresursus un pielietojamās zināšanas.Turpinājumā iepriekš minētās nozares attīstības tendences raksturotas detalizētāk, izmantojotpieejamo statistisko informāciju. Vērtējot analīzes apjomus un tendenču raksturojumu, jāņemvērā tas, ka statistisko datu, apkopojumu un ziņojumu par rūpniecības attīstību gan Latvijā,gan pasaulē tiek sagatavoti ievērojami biežāk un detalizētāk, nekā par citām tautsaimniecībasnozarēm. Tā rezultātā iespējas raksturot papīra un papīra izstrādājumu ražošanas unpoligrāfijas nozari, kas ietilpst rūpniecībā, ir iespējams ievērojami detalizētāk, nekāizdevējdarbības un datordizaina nozares attīstību, kas savukārt ietilpst pakalpojumu grupā.Tādējādi arī šī pārskata turpinājumā ir nodalīts papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un1 Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati: KUG12. GRĀMATU UN BROŠŪRU,ŽURNĀLU UN LAIKRAKSTU IZDOŠANA.7

poligrāfijas apašnozares un izdevējdarbības apakšnozares raksturojums, ņemot vērā pieejamoinformāciju par abām apakšnozarēm.Poligrāfijas un papīra izstrādājumu ražošanas nozares attīstības tendences20. gs. 90. gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notika visai strauja Latvijas poligrāfijasuzņēmumu privatizācija. Jaunie īpašnieki ieguldīja lielus līdzekļus jaunu, modernu iekārtuiegādē un ražošanai piemērotu ēku rekonstrukcijā un vēlāk arī būvē. Laika periodā līdz 2012.gada sākumam nozares ražošanas uzņēmumos ir veiktas investīcijas par vairāk nekā 90miljoniem latu. Šie ieguldījumi atspoguļojās arī ražošanas apjoma pieaugumā; laika posmākopš 1997. gada nozares apgrozījums ir četrkāršojies.Turpinājumā detalizētākai nozares attīstības tendenču raksturošanai izmantoti Centrālāsstatistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas sagatavotie materiāli, kā arī LatvijasPoligrāfijas uzņēmumu asociācijas apkopotā informācija. Ņemot vērā informācijas avotudažādību, redzams, ka nozares ražošanas apjomu raksturojums dažādos avotos variē, ko varnoteikt gan informācijas apkopošanas īpatnības, gan nozares detalizācijas pakāpe, kasizmantota vienā vai otrā gadījumā. Ņemot vērā novērotās datu atšķirības avotos, par galvenoavotu tiek uzskatīta Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija. Informācijas analīziietekmē arī laika posms, par kuru pieejama informācija. Pētījuma izstrādes brīdī Centrālajāstatistikas pārvaldē bija pieejama informācija līdz 2010. gadam, Ekonomikas ministrijā – līdz2011. gada 3. ceturksnim.2. attēls. Poligrāfijas un izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanasnozares apgrozījums 2005.–2010. gadā (tūkstošos latu)400 000350 000300 000250 000200 000150 000100 00050 000217 48359 73171 06386 689293 43064 848123 908104 674322 30269 050130 292122 960319 24469 234125 509124 501234 96555 40295 02884 535252 08567 772100 54983 764KOPĀ(C17) Papīra un papīra izstrādājumuražošana(C181) Poligrāfija un ar to saistītaspalīgdarbības(J581) Grāmatu, periodisku izdevumuizdošana un citi izdevējdarbībaspakalpojumi02005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. RUG01.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI RŪPNIECĪBĀ (NACE 2.red.) 2005. – 2009. gadā un RUG001.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI RŪPNIECĪBĀ 2010.g. (provizoriski dati), TIG111.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI PAKALPOJUMOS 2010.g. (provizoriski dati), TIG112.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI PAKALPOJUMOS (NACE 2.red.), tūkstoši latu.Nozares kopīgais apgrozījums, aptverot papīra un papīra izstrādājumu ražošanas (17),poligrāfijas un ar to saistīto palīgdarbību (18.1) un izdevējdarbības (58.1) apakšnozares, 2010.gadā bija 252 miljoni latu; nozares ražojošo uzņēmumu – papīra un poligrāfijas nozaru –kopīgais apgrozījums bija 168 miljoni latu, t.i., 66,8% no nozares kopējā apgrozījuma (sk. 2.8

attēlu). Saskaņā ar apstrādes rūpniecības struktūras novērtējumu, ko veikusi Ekonomikasministrija, 2011. gadā papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozare veidojaaptuveni 4% no apstrādes rūpniecības kopējā apgrozījuma 2 , savukārt no nodarbināto skaitanozare veido 3,7%.2. attēlā redzams, ka laika posmā no 2006. Līdz 2008. gadam nozares kopīgais apgrozījumsbūtiski pieauga, galvenokārt uz poligrāfijas un ar to saistīto palīgdarbību (18.1) unizdevējdarbības (58.1) apgrozījuma apjoma pieauguma rēķina, arī apgrozījuma samazināšanāsnotika uz šo pašu nozaru uzņēmumu rēķina. Aplūkojot aptvertās apakšnozares, redzams, kapar atgūšanos no ekonomiskās recesijas radītajām sekām var runāt tikai saistībā ar papīra unpapīra izstrādājuma ražošanas nozari, savukārt izdevējdarbības nozares apgrozījums turpinājasamazināties arī 2010. gadā.Atgūstoties no ekonomiskās lejupslīdes, ne papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, nepoligrāfijas apakšnozare nav atguvusi to apgrozījumu, kāds nozarēm bija ekonomiskāuzplaukuma laikā. Tomēr papīra un papīra izstrādājumu ražošanas nozari ekonomiskālejupslīde ietekmēja mazāk – tā būtiski ietekmēja apakšnozares apgrozījumu tikai 2009. gadā,2010. gadā apakšnozarei sasniedzot gandrīz tādu pašu apgrozījumu, kāds bija straujāekonomiskā uzplaukuma 2007. un 2008. gada laikā. Savukārt poligrāfijas nozare noekonomiskās recesijas sekām atgūstas lēnāk, apgrozījuma atšķirībām, salīdzinot ar 2007. un2008. gadu, saglabājoties jūtamākām.3. attēlā redzama papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozares saražotāsprodukcijas apjoma izmaiņas kopš 2005. gada, kas labi raksturo nozares aktivitātes izmaiņas –pieaugumu, samazinājumu ekonomiskas recesijas laikā un nozares atgūšanos pēc tās.3. attēls. Papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozares saražotāsprodukcijas apjoma indeksa salīdzinājums (2005=100%)140120100100 100107108120112100 9810311811595 9680604078(C17) Papīra un papīra izstrādājumuražošana(C18) Poligrāfija un ierakstureproducēšana*2002005 2006 2007 2008 2009 2010 2011Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. RUG078. RŪPNIECĪBASPRODUKCIJAS APJOMA INDEKSI, (2005=100)Piezīme: *Pieejami dati tikai par nozari kopumā, nevis poligrāfijas un ar to saistīto palīgdarbībuapakšnozarē.2 Sk. sīkāk: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (2011. gada decembris). Ziņojums par LatvijasTautsaimniecības attīstību. Rīga, 28.lpp.9

Papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozares atgūšanās pēc ekonomiskāsrecesijas notikusi, pateicoties eksporta apjomu kāpumam. Nozares produkcijas realizācijavietējā tirgū nav būtiski mainījusies kopš 2009. gada sākuma, taču eksporta apjomi irpieauguši vairāk kā uz pusi 3 (nozares eksporta potenciāla analīzi sk. nodaļā „Poligrāfijas unpapīra izstrādājumu ražošanas nozares eksporta potenciāls”).Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto „Ziņojumu par Latvijas Tautsaimniecībasattīstību” apgrozījuma samazinājums papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijasnozarē 2009. gadā notika galvenokārt uz realizācijas apjomu samazināšanās rēķina, savukārt2010. gada izaugsme gada pirmajā pusē veidojās uz apjomu pieaugumu rēķina, bet gadaotrajā pusē – arī uz cenu pieauguma rēķina 4 . Ekonomiskās recesijas laikā, 2009. gadā, papīraun papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozare izmantoja mazāk par 60% savasražošanas jaudas, savukārt 2011. gadā – 70-75% ražošanas jaudas, kas nozīmē, ka nozarespotenciāls šobrīd netiek izmantots pilnīgi 5 .Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apkopoto provizorisko informāciju nozares izaugsmeturpinājās arī 2011. gadā, tomēr produkcijas realizācijas izmaiņu apgrozījuma pieaugums bijajau ievērojami lēnāks, un tas notika uz cenu pieauguma rēķina, produkcijas realizācijasapjomiem mazliet samazinoties 6 .Iepriekš minētie dati liecina, ka, kaut arī nozares ražojošā daļa ir atguvusies pēc ekonomiskāsrecesijas, tā ir atkarīga no eksporta tirgu aktivitātes, vietējā tirgū pieprasījumam pieaugot maz.Ir ļoti grūti nosaukt precīzu nozarē visās jomās strādājošo uzņēmumu un nodarbināto skaitu,jo pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem daudzi uzņēmumi savos statūtos kā darbības veidunorādījuši izdevējdarbību un poligrāfisko pakalpojumu sniegšanu, bet reāli ražošanu neveicvai arī nodarbojas ar starpniecību šajās jomās.Kā liecina šī pētījuma 1. posmā apkopotā informācija, LR Uzņēmumu reģistrā 2011. gadadecembrī bija reģistrēti 850 nozarei atbilstoši ekonomiski aktīvi uzņēmumi, no tiem 94uzņēmumi klasificēti papīra un papīra uzstrādājumu ražošanas (17.00 NACE 2.red.), 407 –poligrāfijas un ar to saistīto palīgdarbību (18.1) un 349 – grāmatu, periodisko izdevumuizdošanas un citu izdevējdarbības pakalpojumu (58.1) nozarē. Kontaktējoties ar katrureģistrēto uzņēmumu, lai iegūtu informāciju par tā aktivitāti, tika noteikts, ka par reāli nozarēstrādājošiem būtu uzskatāmi 304 uzņēmumi jeb 35,8% no nozarē kopumā reģistrētajiemuzņēmumiem. 46 no nozarē strādājošajiem 304 uzņēmumiem klasificēti papīra un papīrauzstrādājumu ražošanas (17.00 NACE 2.red.), 135 – poligrāfijas un ar to saistīto palīgdarbību(18.1) un 123 – grāmatu, periodisko izdevumu izdošanas un citu izdevējdarbības pakalpojumu(58.1) nozarē 7 .Savukārt pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) rīcībā esošiem datiemiespiedindustrijā kopumā darbojas nedaudz vairāk uzņēmumu – ap 350, nodarbinot aptuveni4300 darbiniekus, tomēr 95% produkcijas regulārā veidā ražo aptuveni 120 uzņēmumi.3 Sk. sīkāk: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (2011. gada decembris). Ziņojums par LatvijasTautsaimniecības attīstību. Rīga, 34.lpp.4 Turpat5 Turpat6 Turpat, 19., 28., 34.lpp.7 Sīkāk LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēto ekonomiski aktīvo uzņēmumu analīzi skatīt pētījuma 1. posmaatskaites 4. – 8.lpp.10

Pētījumā apskatītā nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Lai arī mūsdienās nozarē izmantojamātehnika attīstās un modernizējas daudz ātrāk nekā agrāk, tomēr lielākoties tai ir ilgskalpošanas resurss (10–15 gadi un vairāk). Pēcpadomju atstātais nozares tehnoloģiskaismantojums bija novecojis un neatbilda tā laika nozares attīstības tendencēm. Rezultātā 20. gs.90. gadu otrajā pusē nozarē, uzkrājoties sākotnējam kapitālam un pieaugot kredītlīdzekļupieejamībai, sākās iespiedindustrijas uzņēmumu tehnoloģiskā modernizācija. Laika posmā no2004. līdz 2007. gadam investīcijas papīra ražošanas un izdevējdarbības nozarē vidēji pieaugapar 20% gadā, un investīcijas nozarē veidoja vidēji 7% no visām investīcijām apstrādesrūpniecībā 8 . Pēc būtiska investīciju apjoma krituma krīzes gados (investīciju pieaugumatemps 2009. gadā bija -71,5%), nozarei attīstoties, atkal vērojama investīciju piesaiste unmodernizācija – investīcijas nozarē 2010. gadā pieauga par 152,6% un 2011. gadā – par vēl144,5% 9 .Datordizaina joma Latvijā sāka strauji attīstīties 20. gs. 90. gadu sākumā. Šī joma neprasaliela apjoma sākotnējās investīcijas, tomēr saskaņā ar tehnoloģiju straujo attīstību tāsapmaiņas cikls ir daudz ātrāks (3–5 gadi), dažreiz pat vēl ātrāk. Līdz ar to 10-20 gadu laikāiespiedindustrija, izdevējdarbība, datordizains un papīra un papīra izstrādājumu ražošanakopumā (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni. Apvienojumā arkvalificētu darbaspēku un administratīvajiem resursiem tas ļauj industrijai sekmīgi konkurētcitu Eiropas valstu tirgos.Nemitīga tehnoloģiju attīstība un modernizācija veido augstu prasību līmeni nozarēiesaistītajiem darbaspēku resursiem. Tas arī nosaka salīdzinoši augsto saražotās produkcijasrādītāju uz vienu nozarē nodarbināto. Šajā ziņā starp apstrādes rūpniecības nozarēmpoligrāfija ierindojas otrajā vietā aiz elektroniskās rūpniecības (sk. 4. attēlu).4. attēls. Saražotā produkcija uz 1 strādājošo apstrādes rūpniecības nozarēs 2011. gadā(tūkstoši latu)504043 4239363030282010120Elektronika Poligrāfija Mašīnbūve Ķīmija Pārtika Kokapstrāde VieglārūpniecībaAvots: Ekonomikas ministrijas un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas dati.Jaunas ražotnes pēdējo gadu laikā ir uzcēluši un gandrīz pilnībā ar jaunām iekārtāmnokomplektējuši uzņēmumi Preses nams Baltic, Jelgavas tipogrāfija, AS S&G, Liepājas8 Sk. sīkāk: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (2011. gada decembris). Ziņojums par LatvijasTautsaimniecības attīstību. Rīga, 19.lpp.9 Turpat11

papīrs, Poligrāfijas grupa Mūkusala, Livonia print, Stora Enso Packaging, Dizaina unpoligrāfijas nams u.c.5. attēls. Latvijas poligrāfijas uzņēmumu tehniskā nodrošinājuma piemēriSIA Poligrāfijas grupa MūkusalaiespiedmašīnaSIA Preses nams Baltic jaunā ēkaLieli ieguldījumi modernās iekārtās veikti arī VG Kvadra Pak, UnitedPress tipogrāfija,Latgales druka, Talsu tipogrāfija, Tipo print, Imanta, Rene print, Veiters korporācija,Dardedze hologrāfija u.c. ražotnēs.1. tabula. Lielāko nozares uzņēmumu 2011. gada darba rezultātiNr. Uzņēmums Apgr.mlj. Ls Eksports mlj. Ls1. Stora Enso Packaging SIA 25,10 15,102. Livonia print SIA 17,50 17,503. Dizaina un poligrāfijas nams SIA* 10,00 10,004. Poligrāfijas grupa Mūkusala SIA 9,70 2,205. Rene print poligrāfija 8,94 2,426. Preses nams Baltic SIA 8,80 8,007. VG Kvadra Pak AS 6,40 4,308. Tehnoinform AS 5,73 4,909. Jelgavas tipogrāfija SIA 4,11 1,8010. Liepājas papīrs AS 4,10 2,3011. Korporācija Veiters SIA 3,70 2,2212. Dardedze hologrāfija SIA 3,55 0,7113. UnitedPress tipogrāfija SIA 3,00 2,9014. Adverts SIA 2,40 0,9015. Tipo print SIA 1,36 0,9016. McĀbols poligrāfija SIA 1,10 0,0517. Poligrāfijas grupa Fenster SIA 1,1018. Latgales druka SIA 0,9819. Microdot SIA 0,9720. Eveko SIA 0,95 0,01Avots: Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas dati.Piezīmes: *Uzņēmums nesniedz datus. Rādītāji ir pieņēmums pēc iepriekšējā gada apgrozījuma.12

Poligrāfijas un papīra izstrādājumu ražošanas nozares eksporta potenciālsKopumā poligrāfiju, izdevējdarbību, papīra un papīra izstrādājumu ražošanu Latvijā raksturo:• augsta pievienotā vērtība;• moderna tehnika;• spēcīgs eksporta potenciāls;• prestiža produkcija;• kvalificēts darbaspēks.Uzskaitītās priekšrocības nosaka Latvijas poligrāfijas nozares augsto eksporta potenciālu,tomēr, kā redzams 6. attēlā, pirms ekonomiskās recesijas poligrāfijas nozare pamatā orientējāsuz vietējo tirgu, un nozare eksportā realizēja aptuveni 40% no saražotās produkcijas. Tomēreksporta iespējas galvenokārt tika saistītas ar Lietuvu un Igauniju, kur 2008. gadā tikarealizēti 60% no visas eksportētās produkcijas 10 .Ekonomiskā lejupslīde veicināja jaunu eksporta tirgu apgūšanu un poligrāfijas apakšnozareseksporta apgrozījuma pieaugumu. Tā rezultātā 2010. gadā tika eksportēti 55% nozaresprodukcijas, 2011. gadā – 57% (sk. 6. attēlu). Salīdzinot ar 2008. gadu, būtiski ir pieaudzis ESun NVS valstu īpatsvars eksportā 11 . 2011. gada janvārī – novembrī 42% nozares produkcijastika eksportēta uz Lietuvu un Igauniju, 22% – uz Rietumeiropu (ES-15 valstīm) un 7% – uzcitām ES dalībvalstīm, 17% – uz NVS un 12% – uz pārējām valstīm 12 .6. attēls. Papīra ražošanas un poligrāfijas nozares eksporta apgrozījuma izmaiņas 2008.– 2011. gads100%80%60%40%20%57%53% 54% 56% 57% 56%53%50%46%41%38%29%KOPĀ(C17) Papīra un papīra izstrādājumuražošana(C181) Poligrāfija un ar to saistītaspalīgdarbības0%2008 2009 2010 2011Avots: Ekonomikas ministrijas un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas dati.Nozarē ir vairāki uzņēmumi (Livonia print, UnitedPress tipogrāfija, Preses nams Baltic, DPNu.c.), kuri šobrīd eksportē gandrīz visu saražoto iespiedprodukciju (sk. arī 1. tabulu iepriekš).10 Sk. sīkāk: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (2011. gada decembris). Ziņojums par LatvijasTautsaimniecības attīstību. Rīga, 34.lpp.11 Turpat12 Turpat13

Pie tam jāuzsver, ka eksportēti tiek kvalitatīvi un prestiži iespieddarbi ar augstu pievienotovērtību – grāmatas (mākslas grāmatas un foto albumi, tūrisma ceļveži, ilustrēti žurnāli),iepakojums (saldumiem, parfimērijai, medikamentiem), etiķetes un periodiska. Piemēram, kāliecina Eurostat dati, Latvija ir otrajā vietā Eiropā saražoto grāmatu eksportā, eksportējot 80%saražotā, periodikā eksportējot ap 12%.7. attēls. Eksportam ražotās iespiedprodukcijas piemēriPar produkcijas kvalitāti liecina arī tas, ka galvenie Latvijas poligrāfiskās produkcijaseksporta tirgi ir Rietumvalstis ar tradicionāli augstu iespieddarbu kultūru un attiecīgāmprasībām – Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Islande, Vācija, Nīderlande, Latvijā ražotāprodukcija regulāri uzvar dažādos starptautiskos iespieddarbu konkursos. Lieli dažāda veidaprodukcijas apjomi tiek eksportēti uz Krieviju (grāmatas, iepakojums, etiķetes), Ukrainu,Baltkrieviju, arī Igauniju un Lietuvu (periodika).Produkcijas veidi un nākotnes redzējumsPoligrāfijai, papīra un papīra izstrādājumu ražošanai Latvijā ir apjaušamas visai labasattīstības perspektīvas. Protams, uzņēmumiem nāksies sekot pasūtītāju pieprasījumaizmaiņām darbu krāsainības, izpildes termiņu un dažādu papildus pakalpojumu sniegšanasziņā. Aizvien vairāk paredzama digitālas drukas tehnoloģijas izmantošana mazu tirāžuiespieddarbu izgatavošanai. Tāpat kā visā pasaulē arī Latvijā interneta konkurences rezultātājau šobrīd samazinās un droši vien vēl samazināsies drukāto laikrakstu apjoms un tirāžas.Savukārt iepakojuma un etiķešu joma arī turpmākajos gados saglabās pieauguma tendencesgan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā.8. attēls. Sadalījums pa iespiedprodukcijas veidiem Latvijā 2011.gadā (mlj.Ls)Papīrs unLaikraksti; 9Citapapīra produkcija; 3izstrādājumi; 6Žurnāli; 12Reklāmasprodukcija; 13Iepakojums unetiķetes; 65Grāmatas; 42Avots: Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas dati.14

Šodien visas pasaules poligrāfijas uzņēmumi neatkarīgi no to atrašanās vietas pārdzīvo lielasizmaiņas tehnoloģijās, informācijas pārraides metodēs un globālajā konkurencē. Un visas tāspilnā mērā attiecas arī uz Latvijas iespiedindustriju.GlobalizācijaIespēja sūtīt failus elektroniski rediģēt tekstus un saskaņot krāsu paraugnovilkumus ir būtiskimazinājusi tipogrāfijas fiziskās atrašanās vietas nozīmi. Senāk tipogrāfiju rīcībā bija darbasalikums un filmas, tāpēc bija loģiski, ka arī iespiešana notika tajā pašā uzņēmumā. Šodienpasūtītājs lielākoties pats sagatavo materiālu iespiešanai un var to nosūtīt drukāšanai jebkurāvalstī. Pateicoties mūsdienu loģistikas iespējām, Latvijas tipogrāfijas Livonia print,UnitedPress tipogrāfija, Poligrāfijas grupa Mūkusala, Preses nams Baltic, Jelgavastipogrāfija u.c. veiksmīgi izgatavo iespieddarbus eksportam.KrāsainībaŠobrīd pasaulē krāsu produkcijas daļa kopējā iespieddarbu apjomā ir aptuveni 60%, bet tiekprognozēts, ka 2020. gadā tā sasniegs jau 85%. Arī Latvijā šī krāsaino un vienkrāsu darbuattiecība ir aptuveni tāda pati.Digitālā drukaMazu tirāžu rentabilitāte, iespieddarbu personalizācija un darba izpildes ātrums ir galvenāsdigitālās drukas priekšrocības. Atsevišķi iespieddarbu segmenti, piemēram, personalizētasfotogrāmatas praktiski pilnībā tiek izgatavoti tikai šajā tehnoloģijā. Digitālā druka nevaraizstāt ofsetu, bet jārēķinās ar to, ka nākotnē tā pārvilinās daļu klientu. Tomēr šobrīd pasaulēdigitālās drukas tehnoloģijā tiek veikti tikai 2% iespieddarbu. Latvijā šis īpatsvars ir vēlmazāks. Digitālās drukas tehnoloģijai pilnveidojoties, samērā strauji palielinās iekārtu cena,kas padara šo tehnoloģiju mazāk pievilcīgu investoriem.Materiālu daudzveidībaPapīrs, lai arī nozarē galvenais, ir tikai viens no daudziem apdrukājamiem materiāliem.Materiālu daudzveidība, sevišķi iepakojuma jomā, jau šobrīd ir visai liela – dažādi plastikāti,audums, koks, skārds. Arī papīra veidu klāsts ir ārkārtīgi dažādojies. Dažādo materiāluapstrāde prasa jaunas papildus zināšanas no nozarē iesaistītā personāla puses.Darba izpildes ātrumsSamazinoties tirāžām, pilnveidojoties nozares tehnoloģiskajām iespējām un darbaorganizācijai, kā arī pieaugot pasūtītāja prasībām pēc darba izpildes ātruma, tipogrāfijāmjāspēj darbus veikt ļoti īsā laikā. Pētījumi rāda, ka pasaulē 24 stundu laikā šobrīd tiek veikti8% poligrāfisko pasūtījumu, bet prognozes liecina, ka 2020. gadā šādu pasūtījumu apjomspieaugs līdz 30%.Plašs pakalpojumu spektrsPoligrāfiskās produkcijas pasūtītāji bieži vēlas, lai tipogrāfijas piedāvātu iespējami plašupakalpojumu spektru, ieskaitot gatavās produkcijas piegādi. Pie tam obligāta prasība irnepārtraukta savstarpējās informācijas apmaiņa internetā. Prognozes liecina, ka uzņēmumiem,kas spēs šādus pakalpojumus piedāvāt, noteikti nākotnē būs priekšrocības.Uzņēmumu specializācijaPasaules mērogā ir vērojams straujš lielu poligrāfijas uzņēmumu uzplaukums. Tehnoloģiskāsattīstības izsauktais nepieciešamo investīciju apjoma pieaugums noved pie to izmantošanaslielos uzņēmumos, kas to var atļauties. Tas savukārt pieprasa būtiskus produkcijas noieta15

tirgus, kas Latvijai ir iespējami tikai eksportā. Lielajiem uzņēmumiem kļūst neizdevīgi veiktnelielus pasūtījumus un atsevišķus iespieddarbu veidus. Tas paver jaunas tirgus nišasnelieliem un vidējiem uzņēmumiem parastu darbu veikšanai, bet jo sevišķi oriģināldarbu unekskluzīvu pasūtījumu izpildei ar lielu roku darbu īpatsvaru. Tas, savukārt, izraisa dažāduprasmju un zināšanu nepieciešamību darbiniekiem lielos un mazos uzņēmumos.Iespiedprodukcijas ražošanā (izņemot iepakojumu un etiķetes), paredzams, ka turpināsiesapjomu krišana tirāžu samazinājuma dēļ, savukārt paralēli turpināsies nomenklatūraspieaugums, kas daļēji to kompensēs. Eiropā valdošais biznesa pesimisms, kas izpaužas arīpoligrāfijas nozarē kā „bezperspektīvā”, ir labs veids kā Latvijai, kas jau ir audzējusi unpareizi organizējot procesus nozares un valsts mērogā, turpinās audzēt nozares eksportapotenciālu, pateicoties tehnoloģiskajiem, darba un inovatīvajiem zināšanu resursiemapvienojumā ar loģististikas ķēdi.IzdevējdarbībaIzdevējdarbību šobrīd Latvijā jūtami skārusi drukāto izdevumu (t.sk. grāmatu) iespiedvienībuskaita un tirāžu kritums (sk. 9. – 12. attēlu), ko izsaukuši divi procesi – pamatā ekonomiskālejupslīde un tās izsauktā bezmaksas informācijas veidu lietošana, pateicoties elektroniskolīdzekļu attīstībai. Abu šo procesu ietekme uz izdoto iespiedvienību skaitu (grāmatā,žurnāliem un laikrakstiem) redzama 9. un 11. attēlā – iespiedvienību skaits turpinājasamazināties arī 2010. gadā, kad citās nozarēs bija novērojams pakāpenisks aktivitātespieaugums.Pēdējos gados pieaugusī tendence lietot bezmaksas elektroniskos informācijas kanālusvisvairāk ir skārusi laikrakstu izdošanu, kuru skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājiespar aptuveni 20% no 244 izdevumiem 2009. gadā līdz 197 izdevumiem 2010. gadā (11.attēls). Lai gan dati par 2011. gadu pētījuma sagatavošanas brīdī vēl nebija pieejami,prognozējams, ka laikrakstu izdevumu skaits turpinās samazināties. Vienlaikus redzams, kažurnālu un citu periodisko izdevumu skaits pēdējos divos gados būtiski nav mainījies, un tassaglabājies nemainīgs, salīdzinot ar 2005. gadu. Šo, no laikrakstiem atšķirīgo tendenci, radažurnālu lietošanas ieradumi, statusa un izklaides vajadzības, kas nosaka žurnālu izvēli, un topoligrāfiskās kvalitātes atšķirība no laikrakstiem, tāpēc prognozējams, ka tuvākajos gadosžurnālu pieprasījums saglabāsies līdzšinējā līmenī.9. attēls. Izdoto grāmatu un brošūru iespiedvienību skaits 2005.–2010. gadā350030002767 2855250020002371 24271932 20112366 24472244189320351752Grāmatu un brošūru skaits15001000t.sk., grāmatu un brošūru skaitslatviešu valodā50002005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. KUG12. GRĀMATU UNBROŠŪRU, ŽURNĀLU UN LAIKRAKSTU IZDOŠANA16

10. attēls. Izdoto grāmatu un brošūru kopējā tirāža 2005.–2010. gadā (mlj. eks.)654,8 4,74,3 4,25,3 5,24,8 4,8433,53,2 3,33,1Grāmatu un brošūru tirāža21t.sk., grāmatu un brošūru tirāžalatviešu valodā02005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. KUG12. GRĀMATU UNBROŠŪRU, ŽURNĀLU UN LAIKRAKSTU IZDOŠANA11. attēls. Laikrakstu un žurnālu izdevumu skaits 2005.–2010. gadā500400366387412431370 368300200100261 248 259 262244197Žurnālu un citu periodiskoizdevumu skaits (gada beigās)Laikraksti - izdevumu skaits(gada beigās)02005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. KUG12. GRĀMATU UNBROŠŪRU, ŽURNĀLU UN LAIKRAKSTU IZDOŠANA12. attēls. Laikrakstu un žurnālu gada tirāža 2005.–2010. gadā (mlj. eks.)2502001501005022420621145 52 54 5217615340 40117Žurnālu un citu periodiskoizdevumu gada tirāžaLaikrakstu gada tirāža02005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. KUG12. GRĀMATU UNBROŠŪRU, ŽURNĀLU UN LAIKRAKSTU IZDOŠANAAplūkojot izdoto grāmatu, laikrakstu un žurnālu kopējās tirāžas (10. un 12. attēls), redzams,ka 2009. un 2010. gadā grāmatu tirāža ir nokritusies zemāk, nekā tā bija 2005. gadā,laikrakstu gada kopējā tirāža samazinās pakāpeniski kopš 2006. gada (un šis process17

turpinājās pat ekonomiskā uzplaukuma brīdī 2007. un 2008. gadā), un tikai žurnālu gadakopīgās tirāžas samazināšanās notiek palēnām. Tirāžu samazināšanos veicināja arī laikrakstupāriešana uz elektroniskajiem formātiem – praktiski visi lielākie laikraksti ir izveidojuši savase-versijas vai ziņu portāliem līdzīgas lapas internetā, dublējot laikraksta drukātā numurasaturu. Savukārt, samazinoties grāmatu tirāžai, laikrakstiem līdzīga pāriešana uz izdevumudigitālām versijām šobrīd Latvijā notiek ļoti ierobežotā apmērā, un par elektroniskoizdevējdarbību Latvijā runāt ir pāragri, un tās attīstību lielā mērā kavē ekonomiskāslejupslīdes laikā notikušās nozares darbības izmaiņas.Šobrīd Latvijas izdevniecības strādā ar minimālu pelņu vai bez peļņas, lai, piesaistot dažāduscitus līdzekļus, samazinātu produkcijas pašizmaksu. Savukārt investīciju neiespējamībaizdevējdarbībā vairāk saistās nevis ar mazajiem peļņas apjomiem, bet gan ar to, ka nav, koieķīlāt. Tāpēc sākotnējās investīcijas elektroniskās izdevējdarbības attīstībai ir mērāmas 3-4milj. Ls. Bet šos faktorus nebūtu jāsaista kopā, jo tradicionālā un elektroniskā izdevējdarbībaparasti ir pieskaitāma dažādiem izdevējdarbības virzieniem.Nekontrolējama digitālo kopiju izgatavošana un lietošana ir nopietns drauds izdevējdarbībai.Izdevēju neaizsargātība pret pirātismu daudzus attur no sarežģītu un apjomīgu darbuizdošanas, zaudētāji ir latviešu kultūras un lasītāji. Nepilnības Autortiesību likumā kļūst pararvien nopietnāku problēmu izdevējdarbībā.Grāmatu izdošana ir nozare, kur lielu daļu ražošanas izmaksu, pašizmaksu (un līdz ar to arīcenu) veido augsti kvalificētu profesionāļu darbs (autori, redaktori, izdevēji, mākslinieki,datorgrafiķi). Apvienojumā ar Latvijas nelielo tirgus apjomu un Latvijas tirdzniecībāpastāvošajiem uzcenojuma procentiem tie nosaka tādu izdevuma pašizmaksu un cenu, kasneatbilst ekonomiskās krīzes izraisītajai valsts un sabiedrības pirktspējai, lai arī grāmatu cenasLatvijā kopumā ir pat zemākas kā līdzvērtīgi izdevumi citās valstīs ar daudz lielākām tirāžāmun līdz ar to zemāku pašizmaksu.Lai līdzsvarotu grāmatas cenu ar pirktspēju bieži vien izdevējiem ir jāmeklē dažādi izmaksusamazināšanas, kā arī papildus finansējuma (projektu konkursi, sponsori, mecenāti,iepirkums, pasūtinājuma izdevumi) piesaistes veidi.Tas izsaucis nelielu grāmatas vidējās cenas samazinājumu, lai arī kopumā ražošanas izmaksasun nodokļu slogs ir audzis. Tam ir negatīva ietekme ne tikai no apgrozījuma viedokļa – šisfakts nozīmē, ka kopējā grāmatu apjomā ir pieaudzis salīdzinoši mazvērtīgāku izdevumuīpatsvars, bet daudz mazāk tiek izdoti resursietilpīgi izdevumi – vārdnīcas, enciklopēdijas,zinātniskā un populārzinātniskā literatūra, mākslas izdevumi.Ja pieņemam, ka grāmatas vidējā izdevniecības cena 2008. gadā bija ap Ls 7,00, 2009. gadā tāsamazinājās līdz Ls 5,50, turklāt tirgū nonāca tikai 3,5 miljoni grāmatu. 2010. gadā grāmatasvidējā cena jau bija ap Ls 5,00. Grāmatu metieni turpina samazināties, tātad reālaisapgrozījums grāmatu tirdzniecības tuvākajos gados varētu būt ap 18 miljoniem latu arnosacījumu, ka situācija stabilizējas un PVN likme netiek paaugstināta (2009. gada PVNlikmes palielinājums no 5% uz 21% negatīvi ietekmēja nozari, ka tā sekas joprojām jūtamas).Ja likme tiek paaugstināta, pārtraukt darbību gatavojas lielākā daļa mazo un vidējoizdevniecību, savukārt Latvijas lielākais apgāds „Zvaigzne ABC” plāno kopējo apgrozījumakritumu līdz 4–5 miljoniem (2008. gadā tie bija gandrīz 11 miljoni Ls, 2009. gadā – 7 miljoniLs). Rezultātā samazināsies ne tikai kopējie nodokļu ieņēmumi, bet tiks iznīcināta veselanozare.Šāda scenārija ietekmi uz latviešu valodu, Latvijas kultūras un izglītības procesiem vidējā unilgākā termiņā, sabiedrības spriestspēju un intelektuālā līmeņa attīstību nedrīkst novērtēt par18

zemu. Nepietiekami tiek novērtēta lasīšanas un, jo sevišķi, grāmatu lasīšanas saistība arlasītprasmes un analīzes līmeni, spējām apgūt zināšanas un konkurētspēju darba tirgū, kasveido arī praktiski visu citu nozaru darbaspēka konkurētspējas līmeni.Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, katrs Latvijas iedzīvotājs grāmatām šobrīd tērē Ls23,30 jeb EUR 33,15 gadā, un šis rādītājs ir tieši 4 reizes zemāks nekā vidēji ES (pēc EiropasGrāmatizdevēju federācijas datiem tie ir EUR 130 uz iedzīvotāju). Tas nozīmē, ka būtiskipieaug bibliotēku loma un nepieciešamība pēc nopietnas lasīšanas veicināšanas pasākumuprogrammas.Atšķirībā no citām nozarēm, kur likmes paaugstināšanu iespējams kompensēt ar subsīdijāmvai pabalstiem uzņēmējiem vai kādai iedzīvotāju grupai, grāmatizdošanas nozarēvisdemokrātiskākais un vieglāk īstenojamais atbalsta instruments ir pazeminātā PVN likme.Ne velti to izmanto 25 no 27 ES valstīm, vairumā gadījumu cenšoties piemērot iespējamizemāko likmi – Lielbritānijā, Īrijā un Polijā likme ir 0%, lielākajā daļā valstu 3–7%, Lietuvāun Igaunijā – 9%.Vienīgā reālā subsīdija/ kompensācija būtu garantētas valsts dotācijas bibliotēkām grāmatuiepirkuma veikšanai. Lai šis instruments darbotos pietiekami efektīvi, būtu jāiepērk vismaz500 eksemplāru no katras Latvijas izdevniecībās izdotās grāmatas. Vidēji pēdējos desmitgados Latvijā iznākušas ap 2500 grāmatām gadā un vidējā grāmatas cena pēdējos gados bijusiLs 6,00 bez PVN. Latvijā valsts subsidētais grāmatu iepirkums bibliotēkām šogad ir minimāls– Ls 3000,00. Salīdzinājumam Lietuvā – Ls 408 000, Igaunijā Ls 1,16 miljoni, pie tam,saglabājot PVN likmi 9%. Tāpēc šobrīd pozitīvi vērtējama ir pašvaldību līdzdalība bibliotēkukrājuma veidošanā, kas iedzīvotājiem (sevišķi ar zemu pirktspēju) paaugstina informācijaspieejamības līmeni.Nozares darbaspēka raksturojums un tā izglītībaIespēju sniegt pētāmās nozares darbaspēka raksturojumu būtiski apgrūtina informācijasatšķirības pieejamajos datu avotos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotoinformāciju (sk. 13. attēlu) nozarē nodarbināti ievērojami vairāk, nekā saskaņā ar LatvijasPoligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem. Piemēram, saskaitot visās pētāmajās apakšnozarēsnodarbināto skaitu, no Centrālās statistikas pārvaldes datiem izriet, ka nozarē 2010. gadāstrādāja 8210 darbinieku, kas ir divas reizes vairāk, nekā pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumuasociācijas vērtējuma – aptuveni 3500 darbiniekiem. Pētījuma 1. posmā, aptaujājot 133 jeb44% no nozares aktīvajiem uzņēmumiem (~304), tika aprēķināts, ka nozarē 2012. gadajanvārī strādāja 3305 darbinieki, ieskaitot gan tos, kuru nodarbināti profesijās, kas saistītas arnozari, gan tos, kas darbojas citās, ar nozari tieši nesaistītās profesijās (administrācija,palīgpersonāls, izdevējdarbībā – tirdzniecības personāls, žurnālisti u.tml.) 13 . Izmantojotaptaujas datus aprēķiniem, var secināt, ka, aptaujājot visus nozares uzņēmumus, tajos strādātuaptuveni 7500 darbinieku 14 . Arī Centrālā statistikas pārvalde reģistrē visus darbiniekus, kasstrādā noteiktas nozares uzņēmumos; savukārt Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijavisdrīzāk nozarē nodarbināto skaitu aplūko šaurākā izpratnē – uzskaitot tikai nozaresprofesijās nodarbināto skaitu. Ņemot vērā, ka uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka 60% nozarēstrādājošo ir nodarbināti ar nozari saistītās profesijās un 40% – veic administratīvo darbu vai13 Šeit un turpmāk izmantotie nozares uzņēmumu aptaujas dati atrodami 1. posma pētījuma rezultātu atskaites 3.nodaļā.14 Aprēķins veikts, pieņemot, ka 3300 darbinieki, kas strādā aptaujātajos uzņēmumos, veido 44% no visiemnozarē nodarbinātajiem; kā rezultātā 100% nozarē nodarbināto ir ~7500 darbinieku.19

strādā ar nozari nesaistītās profesijās, var uzskatīt, ka abu avotu datu atšķirības var uzskatītpar izskaidrotām.Turpinājumā nozares darbaspēka raksturojumam tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldesdati un pētījuma 1. posmā veiktās uzņēmēju aptaujas dati, kuri ir līdzīgi pēc datu vākšanasmetodoloģijas un savstarpēji papildina viens otru. Centrālās statistikas pārvaldes dati irvienīgie, kas ļauj izsekot nozares darbinieku skaita izmaiņām ilgākā laika posmā.13. attēlā redzams, ka pēdējo gadu laikā ir notikusi nozīmīga nozarē nodarbināto skaitasamazināšanās. Ja 2007. gadā nozarē kopumā bija nodarbināti 12 144 strādājošie, tad 2010.gadā – 8210 strādājošie. Darbinieku skaits ir samazinājies visās apakšnozarēs, tomērvisnebūtiskākā darbinieku skaita samazināšanās notikusi papīra un papīra izstrādājumuražošanas nozarē (17) un visbūtiskākā – izdevējdarbībā, t.i., grāmatu, periodisku izdevumuizdošanā un citu izdevējdarbības pakalpojumu nozares uzņēmumos (58.1). Darbinieku skaitasamazināšanās izdevējdarbībā ir cieši saistīta ar procesiem, kas detalizētāk raksturotiiepriekšējā nodaļā, t.i., gan ar ekonomisko lejupslīdi, gan ar digitalizācijas radītajāmiedzīvotāju iespiedprodukcijas patēriņa strukturālām izmaiņām.13. attēls. Iespiedindustrijā strādājošo skaits (2005. – 2010. gads)14 00012 00011 18011 20312 14411 603KOPĀ10 0008 0006 0004 0002 0002 0213 7095 4502 0164 0875 1001 7684 4085 9681 6354 4215 5478 9801 4263 0724 4828 2101 4782 7853 947(C17) Papīra un papīra izstrādājumuražošana(C181) Poligrāfija un ar to saistītaspalīgdarbības(J581) Grāmatu, periodisku izdevumuizdošana un citi izdevējdarbībaspakalpojumi02005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. RUG01.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI RŪPNIECĪBĀ (NACE 2.red.) 2005. – 2009. gadā un RUG001.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI RŪPNIECĪBĀ 2010.g. (provizoriski dati), TIG111.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI PAKALPOJUMOS 2010.g. (provizoriski dati), TIG112.UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJI PAKALPOJUMOS (NACE 2.red.)Salīdzinot nozarē strādājošo skaita izmaiņas (13. attēls) ar nozares apgrozījuma izmaiņāmattiecīgajā laika posmā (sk. 2. attēlu), redzams, ka visās nozarēs darbinieku skaitasamazināšanos ietekmēja ne tikai ekonomiskā lejupslīde, bet arī uzņēmumu iekšējāspārstrukturēšanās (sk. 14. attēlu). Par iekšējo pārstrukturēšanos liecina tas, ka darbiniekuskaita samazināšanās notikusi nevis proporcionāli apgrozījuma kritumam, bet ievērojamistraujāk par to.14. attēlā redzams, ka, pirmkārt, ražojošajās nozarēs laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam,pieaugot apgrozījumam, darbinieku skaits ievērojami mazākā tempā un apmērā (sk. 14.B. un14.C. attēlus), kas nozīmē, ka nozares uzņēmumi centās izpildīt pasūtījumus, ražīgākizmantojot darbaspēku, kā arī paaugstinot produkcijas izmaksas (cenas). Savukārt strādājošo20

skaita samazināšanās ekonomiskās lejupslīdes laikā proporcionāla apgrozījuma kritumam bijatikai poligrāfijas un ar to saistīto palīgdarbību nozarē, savukārt papīra un papīra izstrādājumuražošanas (17) un izdevējdarbības (58.1) nozarēs darbinieku skaita samazinājums bijasaudzīgāks, salīdzinot ar apgrozījuma kritumu, kas nozīmē, ka darba devēji bija atradušiiespējas saglabāt darba vietas strādājošajiem, neskatoties uz apgrozījuma samazināšanos.14. attēls. Iespiedindustrijas apgrozījuma un strādājošo skaita izmaiņu indeksasalīdzinājums (2005=100%)A. Nozarē vidēji B. Papīra un papīra izstrādājumu ražošana(17)Apgrozījuma izmaiņasApgrozījuma izmaiņasStrādājošo skaita izmaiņasStrādājošo skaita izmaiņas20020015010050100135100 100148 147109 104108801167315010050100109100 100116 11687819311371 7302005 2006 2007 2008 2009 201002005 2006 2007 2008 2009 2010C. Poligrāfija un ar to saistītās palīgdarbības(18.1)D. Grāmatu, periodisku izdevumu izdošanaun citi izdevējdarbības pakalpojumi (58.1)Apgrozījuma izmaiņasApgrozījuma izmaiņas200Strādājošo skaita izmaiņas183174177200Strādājošo skaita izmaiņas15010050100100110119 11913483141751501005010010012194142 14411010298 97827202005 2006 2007 2008 2009 201002005 2006 2007 2008 2009 2010Avots: Autoru aprēķini, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus: Centrālā statistikaspārvalde. Elektroniskā datu bāze. Ikgadējie dati. RUG01. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJIRŪPNIECĪBĀ (NACE 2.red.) 2005. – 2009. gadā un RUG001. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJIRŪPNIECĪBĀ 2010.g. (provizoriski dati), TIG111. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJIPAKALPOJUMOS 2010.g. (provizoriski dati), TIG112. UZŅĒMĒJDARBĪBAS RĀDĪTĀJIPAKALPOJUMOS (NACE 2.red.)Piezīme: Rādītāja variēšana ap indeksa vērtību 100 nozīmē, ka apgrozījums vai darbinieku skaitspalicis 2005. gada līmenī, virs 100 – ka rādītājs pieaudzis, zem 100 – ka rādītājs samazinājies.21

Pašlaik Latvijā poligrāfijas nozares speciālistus sagatavo tikai Rīgas Valsts tehnikumaPoligrāfijas centrā (RVT PC). Četru gadu laikā audzēkņi vienlaikus ar vidējo izglītību iegūstiespieddarbu maketētāja, ofseta iespiedēja, poligrāfijas tehniķa un iespieddarbupēcapstrādātāja specialitātes. Audzēkņiem ar vidējo izglītību ir iespēja 1,5 gada laikā kļūt pariespieddarbu digitālās noformēšanas speciālistiem.RVT PC sniegtā izglītība ļauj absolventiem veiksmīgi uzsākt darbu poligrāfijas uzņēmumos,reklāmas aģentūrās, izdevniecībās, dizaina studijās, bet jārēķinās ar to, ka ražošanāizmantojamās iekārtas ir tehnoloģiski ļoti sarežģītas un, lai veiksmīgi ar tām strādātu, darbagaitas uzsākot, nepieciešama ļoti nopietna papildus apmācība, par ko liecina arī pētījuma 1.posmā veiktā nozares uzņēmumu aptauja.Nozares uzņēmēji, vērtējot profesionālās izglītības iestāžu absolventu prasmes mācībuprocesa nobeigumā, tās atzina par vidējām – visbiežāk norādot 3 punktus piecu punktu skalā.Augstāk ir novērtētas absolventu personiskās īpašības (radošā domāšana un iniciatīva) unprasmes, kas nav tieši saistītas ar nozari (svešvalodu zināšanas). Būtiski vājāk ir novērtētasprofesionālo izglītības iestāžu absolventu spēja patstāvīgi rast risinājumu problēmsituācijās –32% uzņēmumu šo prasmi novērtēja ar 3 punktiem un vēl 28% ar 2 punktiem piecu punktuskalā, kur 1 nozīmē „zems līmenis” un 5 nozīmē „augsts līmenis”. Tikpat vāji ir novērtētas arīabsolventu praktiskās profesionālās prasmes – tikai 20% nozares uzņēmumu tās atzina paraugstām vai gandrīz augstām (4 vai 5 punkti piecu punktu skalā), 37% uzņēmēju tās atzinapar vidējām un 43% - par drīzāk zemu vai zemu līmeni. Visu vērtēto prasmju sarindojumāabsolventu praktisko profesionālo prasmju vērtējums ir viszemākais 15 .Uzņēmēju aptaujas, kas veikta pētījuma 1. posmā, dati liecina, ka ir nepieciešama būtiskaprofesionālās izglītības programmas pilnveidošana, būtiski paaugstinot audzēkņu iespējasiegūt praktiskās profesionālās prasmes. Audzēkņiem jādod plašākas iespējas strādāt armūsdienīgām poligrāfijas tehnoloģijām, lai iegūtu labāku priekšstatu par to darbu un labāksagatavotos darbam nozarē.Liela problēmu nozarei kopumā rada fakts, ka Latvijā nav iespējams apgūt augstāko izglītībupoligrāfijas specialitātēs. Uzņēmumos strādā tikai daži speciālisti, kas augstāko izglītībuieguvuši Maskavas vai Ļvovas augstākajās mācību iestādēs. Lielākā daļa augstākā līmeņavadītāju un inženiertehniskā personāla savas zināšanas ir ieguvuši pašmācības ceļā, dažādosiekārtu piegādātāju organizētos apmācību kursos un stažējoties ražošanas uzņēmumos.Nozarei nākotnē būtu nepieciešami 2 vai 3 poligrāfijas speciālisti ar augstāko izglītību gadā.Lai racionāli izmantotu finansiālos resursus, jaunie poligrāfijas inženieri – tehnologi, parvalsts piešķirtu stipendiju, būtu jāsūta mācīties ārpus Latvijas. Arī virkne iespiedēju un cituprofesiju pārstāvji nozarē ienākuši bez priekšzināšanām poligrāfijā un amata prasmi apguvušidarba procesā, bieži vien kļūstot par labiem un pat izciliem speciālistiem.2011. gada 4. janvārī Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija noslēdza līgumu ar LatvijasInvestīciju un attīstības aģentūru par projekta „Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozaresdarbaspēka kvalifikācijas celšana” īstenošanu, kas ļauj nozares uzņēmumiem veikt darbiniekuapmācību, izmantojot ne tikai pašu, bet arī Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, un nozaresuzņēmumi šo iespēju visai aktīvi izmanto.Papīra ražošanas speciālistus Latvijā nesagatavo, tādēļ vienīgais papīra ražošanas uzņēmumsLatvijā – papīrfabrika „Līgatne” – savus darbiniekus apmāca tieši uzņēmumā.Inženiertehniskais personāls izglītību ir ieguvis vēl padomju laikā.15 Sk. pētījuma 1. posma atskaites 34.lpp.22

Izdevējdarbības jomā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē 2. līmeņa studijuprogrammā (2 gadi) iespējams apgūt literārā redaktora specialitāti, Liepājas universitātesprogrammā „Rakstniecības studijas” moduli „Literārā rediģēšana un izdevējdarbība”, divosgados iegūstot humanitāro zinātņu akadēmisko maģistra grādu. Tulkotāja profesiju iespējamsapgūt Vidzemes augstskolā, Ventspils augstskolā (bakalaura studiju programma), Latvijasuniversitātē (maģistra studiju programma „Rakstiskā tulkošana” un Ekonomikas un kultūrasaugstskolā (bakalaura studiju programma).Datordizaina speciālistus sagatavo vairākas vidējās (J.Rozentāla mākslas vidusskola, Rīgasamatniecības vidusskola, Rīgas dizaina un mākslas vidusskola, Ogres Valsts tehnikums u.c.),un augstākās (Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas universitāte, Liepājas universitāte,Daugavpils universitāte, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Informācijas sistēmu menedžmentaaugstskola u.c.) mācību iestādes. Datordizaineru sagatavošanā kā būtisks trūkums ir jāminnepietiekama prakse ražošanas uzņēmumos un līdz ar to nepietiekamas specifiskāsiespieddarbu sagatavošanas tehnoloģijas zināšanas.Kas nepieciešams nozares veiksmīgai attīstībai?Ļoti būtisks nosacījums normālai izdevējdarbības attīstībai skaitliski tik mazā valstī kā Latvijair pazemināta nodokļu likme grāmatām. 2009. gadā veiktā PVN likmes palielināšana no 5 uz21% noveda līdz bankrotam vairākas izdevniecības un samazināja grāmatu ražošanu vietējamtirgum par aptuveni 60%. Pēc 2010. gadā pieņemtā lēmuma PVN likmi atkal samazināt (līdz12%) situācija ievērojami uzlabojās, un nozare sāka stabilizēties, taču pilnībā atguvusies navarī tagad. Tas pilnīgi uzskatāmi pierāda, ka, lai saglabātu grāmatu izdošanu latviešu valodābez citiem atbalsta veidiem (Kultūrkapitāla finansējums, bibliotēku iepirkums u.c.), irnepieciešams valsts atbalsts samazinātas nodokļu likmes veidā.Par ļoti būtisku nosacījumu normālai konkurencei un līdz ar to veiksmīgai attīstībai nākotnēnozares uzņēmumi uzskata cīņu ar ēnu ekonomiku. Tāpēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumuasociācija ir parakstījusi sadarbības vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par godīgaskonkurences un nodokļu nomaksas veicināšanu nozarē.Turpmākai veiksmīgai nozares attīstībai nepieciešams PIKC Rīgas Valsts tehnikumaPoligrāfijas nodaļai izveidot modernu mācību un praktisko iemaņu apgūšanas bāzi, kurāaudzēkņi prakses laikā varētu apgūt iemaņas darbā ar mūsdienīgām iekārtām. Par tālākunākotnes perspektīvu būtu uzskatāma mācību un praktisko darbu laboratorijas izveide, kas arlaiku varētu kļūt par nozares zinātniski pētniecisko centru.Augstākā līmeņa speciālistu – poligrāfijas inženieru tehnoloģu – sagatavošana Latvijā navuzskatāma par mērķtiecīgu mazā nepieciešamo speciālistu skaita dēļ. Ir jāatrod nozarē strādātgribošiem un spējīgiem jauniešiem iespēja mācīties ārzemēs. Šim nolūkam gadā būtunepieciešams valsts atbalsts 2 līdz 3 cilvēkiem.23

2. Nozares profesionālo kvalifikāciju līmeņu karteNākamajā attēlā ir redzama poligrāfijas un izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumuražošanas, datordizaina nozares profesionālo kvalifikācijas līmeņu karte. Ņemot vērā, kanozare saskaņā ar NACE kvalifikāciju sastāv no trīs galvenajām apakšnozarēm – papīra unpapīra izstrādājumu ražošanas (17), poligrāfijas (18.1.) un izdevējdarbības (58.1.) –, tadprofesijas ir sagrupētas trīs grupās atkarībā no to piederības apakšnozarēm. Profesijas, kurassastopamas vairākās apakšnozarēs, ir novietotas tā, ka iekļaujas gan vienā, gan otrā nozarē.Atsevišķi attēla labajā pusē ir norādītas saistītās profesijas – tās, kuras ir sastopamas pētāmajānozarē, taču kuras pirmām kārtām attiecas uz citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram,tirdzniecībā, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu grupā (attēlā norādītiattiecīgo profesiju kodi).Nozares profesijas attēlā ir sadalītas divās grupās. Tumši zilā krāsā ir attēlotas nozarespamatprofesijas, savukārt gaiši zilā krāsā – specializācijas. Specializācijas piemīt galvenokārtpoligrāfijas apakšnozarei.Nozares profesijas ir sadalītas piecās grupās, atkarībā no kvalifikācijas līmeņa, kādsnepieciešams, lai veiktu attiecīgās funkcijas. Nozares profesiju savstarpējā saistība ir attēlotaar bultiņām – tās norāda, kuras profesijas speciālisti, apgūstot papildus zināšanas vaikvalifikāciju, var iegūt citu specialitāti (un attiecīgi – citu kvalifikācijas līmeni).24

IzdevējdarbībaPoligrāfijaPapīra un papīra izstrādājumu ražošanaSaistītās profesijas5.kvalifikācijas līmenisRedaktorsKorektorsIespieddarbu datordizainerisPoligrāfijas iekārtu inženierisPoligrāfijas ražošanas inženieristehnologsPapīra ražošanas inženieristehnologsPapīra, kartona iztrādājumuražošanas inženieris-tehnologs4.kvalifikācijas līmenisTehniskais redaktorsIespieddarbu datorgrafiķisPoligrāfisko iekārtu mehāniķisPoligrāfijas ražošanas tehnologsPapīra ražošanas tehnologsPapīra, kartona iztrādājumuražošanas tehnologsProjektu vadītājs (2422 01)Reklāmas speciālists (3339 05)Iespieddarbu noformēšanasspeciālistsOfseta IespiedējsPoligrāfijas ražošanas tehniķisPapīra ražošanas iekārtasoperatorsPapīra, kartona iztrādājumuražošanas operatorsGrāmatu tirdzniecībasspeciālists (3322 09)3.kvalifikācijas līmenisSietspiedējsFleksoiespiedējsDigitālās drukas iekārtasoperatorsReproiekārtas operatorsIespieddarbu apstrādes speciālistsGriešanas iekārtu operatorsMateriālu iepirkumu speciālists(3323 01)Fotogrāfs (8132 01)Projektu asistents (3119 25)Poligrāfijas iekārtu regulētājs2.kvalifikācijaslīmenisTeksta ievadītājs Ofseta iespiedēja palīgs GrāmatsējējsPapīra ražošanas iekārtasoperatora paligsPapīra, kartona iztrādājumuražošanas iekārtas operatorapalīgs1.kvalifikācijalīmenisIespieddarbu apstrādes strādnieks25

3. Nozares profesiju vispārējais raksturojumsAtbilstoši izstrādātajai nozares profesionālo kvalifikācijas līmeņu kartei un nozares ietvaraapakšnozarēm, tālāk aprakstīti nozares profesiju vispārējie raksturojumi.1. Profesijas nosaukums Tehniskais redaktors2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 3118 194. Profesionālās kvalifikācijas 4. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Sagatavo iespieddarbus poligrāfiskai ražošanai.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiTehniski apstrādā publicējamos materiālus – (tekstus,attēlus, shēmas, kartes u.c.), pārbauda to kvalitāti unatbilstību izvēlētai ražošanas tehnoloģijai unmateriāliem. Izvēlas darba izgatavošanai piemērotastehnoloģijas un materiālus. Sastāda iespieddarbaizgatavošanai nepieciešamās specifikācijas, materiāluun tehnoloģiskās kartes, izgatavo maketus.7. Profesionālās prasmes Spēj tehniski rediģēt iespieddarbus – grāmatas,brošūras, katalogus, bukletus u.tml. iespiedprodukciju.Pārzina iespiedprodukcijas izgatavošanas tehnoloģijasun spēj aprakstīt iespieddarba tehnoloģiskoizgatavošanas procesu un izvēlēties iespieddarbaizgatavošanai nepieciešamos materiālus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojumsu.tml. resursi9. Saistītās profesijasSkeneri, datori, printeri, teksta izdrukas, iespieddarbumaketi un skices.1. Profesijas nosaukums Korektors2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 2642 034. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic korektūru (labo kļūdas), sagatavojot tekstuspublicēšanai.6. Profesiju raksturojošie darba Labo gramatiskās, punktuācijas un stila kļūdas pirmspienākumi un uzdevumi tekstu publicēšanas.7. Profesionālās prasmes Spēj atrast un izlabot kļūdas tekstos. Labi pārzinagramatiku un stilistiku.8. Darbā izmantojamie Datori, printeri, teksta izdruka uz papīra.instrumenti, aprīkojumsu.tml. resursi9. Saistītās profesijas26

1. Profesijas nosaukums Redaktors2. Iespējamās variācijas galvenais redaktors, literārais redaktors, zinātniskaisprofesijas nosaukumā redaktors, mākslinieciskais redaktors3. Profesijas kods 2642 054. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Galvenais redaktors vērtē un atlasa publicējamosmateriālus, apstiprina materiālu publicēšanai;literārais redaktors veic teksta literāro rediģēšanu unfaktoloģisko pārbaudi;zinātniskais redaktors veic teksta faktoloģiskopārbaudi, veido izdevuma zinātnisko aparātu.6. Profesiju raksturojošie darba Veic publicējamo materiālu novērtēšanu, atlasi,pienākumi un uzdevumi rediģēšanu un faktoloģisko pārbaudi, apstiprina tospublicēšanai (galvenais redaktors).7. Profesionālās prasmes Spēj novērtēt, atlasīt un rediģēt publicējamos8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasmateriālus. Spēj organizēt darbus izdevniecībā.Datori, printeri, teksta izdruka uz papīra1. Profesijas nosaukums Iespieddarbu salicējs2. Iespējamās variācijas Teksta ievadītājsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7321 014. Profesionālās kvalifikācijas 2. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Ar datoru izgatavo vienkāršus iespieddarbus.6. Profesiju raksturojošie darba Ievadīt tekstus, skenēt attēlus, apstrādāt tos, veidotpienākumi un uzdevumi vienkāršu iespieddarbu maketus.7. Profesionālās prasmes Pielieto krāsu modeļus, veido vienkāršusiespieddarbus (reklāmas materiālus, periodiku,sīkdarbus), ielabo korektūras labojumus, ievietografiskos elementus.8. Darbā izmantojamieSkeneri, datori, printeri.instrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijas27

1. Profesijas nosaukums Iespieddarbu noformēšanas speciālists(jauna profesija, kas apvieno divu citu, šobrīdeksistējošu profesiju prasmes)2. Iespējamās variācijas Iespieddarbu maketētājs; Iespieddarbu digitālāprofesijas nosaukumā noformējuma speciālists3. Profesijas kods Nav4. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Izveido visu veidu iespieddarbu maketus, maketēgrāmatas, reklāmas u.tml.Veic krāsu pārklāšanās kontroli un iespiedlokšņuelektronisko montāžu.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumi7. Profesionālās prasmes Pielieto krāsu modeļus, veido iespieddarbus, reklāmasmateriālus, periodiku, sīkdarbus, ievada tekstus, ielabokorektūras labojumus, ievieto grafiskos elementus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasSkeneri, datori un nepieciešamā programmatūra,printeri.1. Profesijas nosaukums Iespieddarbu datorgrafiķis2. Iespējamās variācijas Datorgrafiķisprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 2513 034. Profesionālās kvalifikācijas 4. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Patstāvīgi plāno un izstrādā funkcionālus,kompozicionāli un tehnoloģiski sagatavotusiespieddarbu maketus.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiVeic krāsu pārklāšanās kontroli, iespiedlokšņuelektronisko montāžu, strādā ar datu bāzēm.Sadarbojas ar projektu vadītājiem un klientiem unprojekta realizācijā iesaistītajiem tehnoloģijuspeciālistiem.7. Profesionālās prasmes Realizē estētiski un mākslinieciski vērtīguiespieddarba digitālā noformējuma ideju, izmantojotatbilstošas tehnoloģijas. Orientējas mākslas valodaspamatos un prot izmantot tos digitālā noformējumaprocesā. Veic darba uzdevuma profesionālo analīzi,informācijas apstrādi un darba saskaņošanu ar klientu.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijas DatorgrafiķisSkeneri, datori un nepieciešamā programmatūra,printeri, fotoaparāti un to aprīkojums.28

1. Profesijas nosaukums Iespieddarbu datordizaineris2. Iespējamās variācijas Datordizainerisprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 2513 034. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Patstāvīgi plāno un izstrādā mākslinieciskus,funkcionālus, kompozicionāli un tehnoloģiskisagatavotus visu veidu iespieddarbu maketus.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiVeic krāsu pārklāšanās kontroli, iespiedlokšņuelektronisko montāžu. Sadarbojas ar projektuvadītājiem un klientiem un projekta realizācijāiesaistītajiem tehnoloģiju speciālistiem.7. Profesionālās prasmes Realizē estētiski un mākslinieciski vērtīguiespieddarba digitālā noformējuma ideju, izmantojotatbilstošas tehnoloģijas. Pārvalda mākslas valodu unprot izmantot to digitālā noformējuma procesā. Veicdarba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijasapstrādi un darba saskaņošanu ar klientu.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasSkeneri, datori un nepieciešamā programmatūra,printeri, fotoaparāti un to aprīkojums.1. Profesijas nosaukums Ofseta iespiedēja palīgs2. Iespējamās variācijas Iespiedēja palīgsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7322 034. Profesionālās kvalifikācijas 2. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Ofseta iespiedēja vadībā ofseta tehnoloģijā iespiežvisu veidu dažādas sarežģītības iespiedprodukciju uzdažādiem apdrukājamiem materiāliem.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiPalīdz sagatavot iespiedmašīnu darbam. Palīdznodrošināt iespiešanas procesu, izgatavoiespiedformas.7. Profesionālās prasmes Veic iespiešanas procesa palīgfunkcijas (mazgā, tīra,uzstāda formas, pieliek krāsu, papīru u.tml.) Ofsetaiespiedēja vadībā nodrošina iespiedprodukcijaskvalitāti atbilstoši tehniskajiem normatīviem unkontrolē iespiedprocesa tehnoloģiskos parametrus,novērš iespējamos defektus. Novērtē iespiedformu uniespiešanas procesā pielietojamo materiālu kvalitāti,iespiežamās produkcijas atbilstību pēcapstrādesprocesiem. Strādā ar iespiedprocesa kontrolesmērinstrumentiem.8. Darbā izmantojamie Ofseta lokšņu un ruļļu iespiedmašīnas, densitometri,29

instrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasspektrofotometri u.tml. mērinstrumenti, formuizgatavošanas iekārtas.1. Profesijas nosaukums Ofseta iespiedējs2. Iespējamās variācijas Ofseta iespiedmašīnas operatorsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7322 024. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Iespiež ofseta tehnoloģijā visu veidu dažādassarežģītības iespiedprodukciju uz dažādiemapdrukājamiem materiāliem.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSagatavo iespiedmašīnu iespiešanai vai vada tāssagatavošanu darbam. Organizē un nodrošinaiespiešanas procesu, kontrolē iespiešanas procesu unispieddarba kvalitāti proces laikā, izgatavoiespiedformas.7. Profesionālās prasmes Izgatavo kvalitatīvu, tehniskajiem normatīviematbilstošu iespiedprodukciju. Regulē iespiedprocesu,veic nepieciešamās procesa korekcijas. Kontrolēiespiedprocesa tehnoloģiskos procesus, novēršiespējamos defektus. Novērtē iespiedformu uniespiešanas procesā pielietojamo materiālu kvalitāti,iespiežamās produkcijas atbilstību pēcapstrādesprocesiem. Strādā ar iespiedprocesu kontrolesmērinstrumentiem.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasOfseta lokšņu un ruļļu iespiedmašīnas, densitometri,spektrofotometri u.tml. mērinstrumenti.1. Profesijas nosaukums Sietspiedējs2. Iespējamās variācijas Sietspiedes iekārtu operatorsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7322 054. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Drukā sietspiedes tehnoloģijā visu veidu dažādassarežģītības iespiedprodukciju uz dažādiemiespiedmateriāliem un objektiem6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSagatavo iekārtu iespiešanai vai vada tās sagatavošanudarbam. Organizē, veic un kontrolē iespiešanasprocesu, izgatavo iespiedformas.7. Profesionālās prasmes Nodrošina iespiedprodukcijas kvalitāti atbilstošitehniskajiem normatīviem. Kontrolē iespiedprocesatehnoloģiskos parametrus, novērš iespējamosdefektus. Novērtē iespiedformu un iespiešanas procesā30

8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijaspielietojamo materiālu kvalitāti, iespiežamāsprodukcijas atbilstību pēcapstrādes procesiem. Strādāar iespiedprocesu kontroles mērinstrumentiem.Sietspiedes lokšņu un ruļļu iespiedmašīnas un iekārtas,densitometri, spektrofotometri u.tml. mērinstrumenti.1. Profesijas nosaukums Fleksoiespiedējs2. Iespējamās variācijas Fleksogrāfijas iespiedmašīnas operatorsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7322 044. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Iespiež fleksogrāfijas tehnoloģijā dažādas sarežģītībasiespiedprodukciju uz dažādiem apdrukājamiemmateriāliem.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSagatavo iespiedmašīnu iespiešanai vai vada tāssagatavošanu darbam. Organizē un nodrošinaiespiešanas procesu, izgatavo iespiedformas.Nodrošina kvalitātes kontroli un defektu novēršanu.7. Profesionālās prasmes Izgatavo kvalitatīvu, tehniskajiem normatīviematbilstošu iespiedprodukciju. Kontrolē iespiedprocesatehnoloģiju, novērš iespējamos defektus. Novērtēiespiedformu un iespiešanas procesā pielietojamomateriālu kvalitāti, iespiežamās produkcijas atbilstībupēcapstrādes procesiem. Strādā ar iespiedprocesukontroles mērinstrumentiem.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasFleksogrāfijas lokšņu un ruļļu iespiedmašīnas,densitometri, spektrofotometri u.tml. mērinstrumenti.1. Profesijas nosaukums Reproiekārtas operators2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7321 054. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Sagatavo un kontrolē iesniegto iespieddarbu failusfilmu/formu izgatavošanai. Sagatavo darbamreproiekārtas un strādā ar krāsu novilkumu,iespiedfilmu vai iespiedformu izgatavošanas iekārtām.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiDarbs ar krāsu novilkumu, reproiekārtām uniespiedformu izgatavošanas iekārtām. Veic savlaicīguiekārtu tehnisko apkopi (attīstīšanas, fiksāžas unmazgāšanas šķidrumu maiņu).31

7. Profesionālās prasmes Prot strādāt ar krāsu novilkumu izgatavošanas,reproiekārtām un iespiedformu izgatavošanas iekārtām(CtP u.tml.) . Māk veidot drukas lokšņu izklājumu,veikt iesniegto failu kvalitātes kontroli, noteikt toatbilstību izvēlētajiem drukas parametriem.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasDators, reproiekārtas, iespiedfilmu un iespiedformuizgatavošanas iekārtas, specializētā programmatura1. Profesijas nosaukums Digitālās drukas iekārtas operators(profesijas nosaukums jāmaina no šobrīd lietotā„Digitālās iespiešanas operators”)2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7322 094. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Iespiež visu veidu dažādas sarežģītībasiespiedprodukciju uz dažādiem iespiedmateriāliem.Sagatavo iespiedprokcijas failus drukai ar attiecīgodigitālo iespiedmašīnu6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSagatavo un kontrolē failus pirms iespiešanas.Sagatavo digitālo iespiedmašīnu iespiešanai vai vadasagatavošanu darbam. Organizē un nodrošinaiespiešanas procesu. Nodrošina kvalitātes prasībuievērošanu un defektu novēršanu7. Profesionālās prasmes Nodrošina iespiedprodukcijas kvalitāti atbilstošitehniskajiem normatīviem. Kontrolē iespiedprocesatehnoloģiju, novērš iespējamos defektus. Novērtēiespiešanas procesā pielietojamo materiālu kvalitāti,iespiežamās produkcijas atbilstību pēcapstrādesprocesiem. Strādā ar iespiedprocesu kontrolesmērinstrumentiem.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasLokšņu un ruļļu digitālās, pulvertehnoloģiju un inkJetiespiedmašīnas un lielformāta drukas iekārtas,densitiometri, spektrofotometri u.tlml. mērinstrumenti.32

1. Profesijas nosaukums Poligrāfijas iekārtu regulētājs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Regulē poligrāfijas iekārtas, to dzinējus unmehāniskos mezglus un veic vienkāršusremontdarbus.6. Profesiju raksturojošie darba Apkalpo un regulē poligrāfiskās iekārtas, piedalās topienākumi un uzdevumi uzstādīšanā un demontāžā.7. Profesionālās prasmes Spēj veikt dažādu poligrāfijas iekārtu un mezgluregulēšanas darbus, veikt profilaktiskās apkopes unsīkus remontdarbus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasUrbjmašīnas, slīpmašīnas un citi remontdarbosnepieciešamie instrumenti.1. Profesijas nosaukums Poligrāfijas iekārtu mehāniķis2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7233 074. Profesionālās kvalifikācijas 4. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Remontē poligrāfijas iekārtas, to dzinējus unmehāniskos mezglus vai organizē un vada attiecīgosremontdarbus6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiApkalpo un remontē poligrāfijas iekārtas, veic touzstādīšanu, demontāžu, plāno un veic apkopes unremonta darbus.7. Profesionālās prasmes Veic tehnikas tehniskā stāvokļa novērtēšanu,uzstādīšanu, regulēšanu, demontāžu, detaļu unagregātu defektēšanas aktu sastādīšanu.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasUrbjmašīnas, slīpmašīnas un citi remontdarbosnepieciešamie instrumenti.1. Profesijas nosaukums Poligrāfijas iekārtu inženieris2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Vada un plāno iekārtu remontus, jauno tehnoloģijuapgūšanu, konsultē vai izpilda procedūras, kas33

6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumisaistītas ar iekārtu ekspluatāciju, pilnveidošanu,realizē un kontrolē poligrāfijas iekārtu ekspluatācijuražošanas procesā.Sniedz konsultācijas vadošajām personām parražošanas iekārtām un plāno remontus, veic iekārtuuzraudzību poligrāfijas uzņēmumos. Izvērtēuzņēmuma tehniskā nodrošinājuma efektivitāti.7. Profesionālās prasmes Novērtēt iekārtu tehnisko stāvokli. Vadīt un plānottehniskās apkopes, kapitālos un mazākas nozīmesremontus. Analizēt informāciju, izdarīt secinājumusun sniegt racionālus priekšlikumus attīstībasperspektīvas jautājumu vai problēmu risināšanā.Sagatavot priekšlikumus un definēt mērķus iekārtuiegādei un ekspluatācijai. Spēt novērtētmateriāltehniskā nodrošinājuma efektivitāti,produktivitāti un tehnisko atbilstību uzņēmumaattīstības stratēģijai.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasPārzina visas poligrāfiskās ražošanas iekārtas unaprīkojumu.1. Profesijas nosaukums Grāmatsējējs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7323 064. Profesionālās kvalifikācijas 2. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Iesien grāmatas, izmantojot grāmatsiešanas rokasinstrumentus. Veic grāmatu labošanu un to apdaresdarbus. Labo un no jauna iesien iespieddarbus. Veicvienkāršākos iespieddarbu apstrādi (locīšana,rievošana, šķirošana utml.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiIesien un labo grāmatas, izvēlas tehnoloģiskā procesaveikšanai nepieciešamos materiālus, aprēķinanepieciešamo materiālu daudzumu un sagatavo tosdarbam.7. Profesionālās prasmes Novērtē darbam nepieciešamo iekārtu tehniskostāvokli, noregulē tās darbam, lieto ražošanānepieciešamos materiālus. Izveido iesienamajaigrāmatai individuālu vāka kompozīciju. Novērtēpielietojamo materiālu kvalitāti. Māk strādāt arvienkāršakajiem iesiešanas un iespieddarbupēcapstrādes rīkiem.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasGrāmatu iesiešanas procesā izmantojamāsvienkāršākās iekārtas un instrumenti.34

1. Profesijas nosaukums Iespieddarbu apstrādes speciālists (profesijasnosaukums jāmaina no šobrīd lietotā„Iespiedprodukcijas pēcapstrādātājs”)2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumāPēcapstrādes iekārtu operators; iespiedprodukcijaspēcapstrādātājs3. Profesijas kods 7323 014. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic visu veidu iespiedprodukcijas apstrādi, iesiešanu,6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumipiegriešanuIzvēlas tehnoloģiskā procesa veikšanai nepieciešamosmateriālus, aprēķina nepieciešamo materiāludaudzumu un sagatavo tos darbam.7. Profesionālās prasmes Novērtē darbam nepieciešamo iekārtu tehniskostāvokli, noregulē tās darbam, lieto ražošanānepieciešamos materiālus. Novērtē pēcapstrādesprocesā pielietojamo materiālu kvalitāti un konstruēvienkāršus izcērtamās produkcijas izklājumus.08. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojumsu.tml. resursiIespiedprodukcijas apstrādes instrumenti, iekārtas unmašīnas.9. Saistītās profesijas Šujamās iekārtas operators; grāmatu šūšanas iekārtasoperators; vāku gatavojamās iekārtas operators;laminēšanas iekārtas operators; sīkupoligrāfijas/papīra izstrādājumu izgatavotājs; lokšņusanesamās iekārtas operators; folijas iespiešanasiekārtas operators; drukātājs karstspiedē; iesaiņošanasoperators1. Profesijas nosaukums Griešanas iekārtu operators2. Iespējamās variācijas Gatavās produkcijas piegriešanas operatorsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 7323 024. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic visu veidu iespiedprodukcijas piegriešanu.6. Profesiju raksturojošie darba Veic gatavās produkcijas piegriešanu, atbilstošipienākumi un uzdevumi formātam u.c. tehnoloģiskajiem norādījumiem.7. Profesionālās prasmes Nodrošina gatavās iespiedprodukcijas kvalitātiatbilstoši tehniskajiem normatīviem. Strādā armērinstrumentiem. Novērtē darbam nepieciešamoiekārtu tehnisko stāvokli, noregulē tās darbam un veicgatavās produkcijas piegriešanu.8. Darbā izmantojamieIespiedprodukcijas griešanai paredzētās iekārtas uninstrumenti, aprīkojums u.tml. mašīnasresursi9. Saistītās profesijas Papīra un kartona piegriešanas operators35

1. Profesijas nosaukums Poligrāfijas ražošanas tehniķis2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 3119 194. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Vada un organizē poligrāfiskās produkcijas ražošanas6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiprocesus.Izvēlas iespiedprodukcijas ražošanas tehnoloģijasatbilstoši iespieddarba specifikai, aprēķina ražošanānepieciešamo materiālu apjomu, sastāda iespieddarbuspecifikāciju, izgatavo iespieddarbu maketus, sastādaiespieddarba tehnoloģisko karti. Plāno saskaņotuatsevišķu iecirkņu darbību, darba plūsmu. Kontrolēiespieddarbu kvalitatīvo un kvantitatīvo prasību izpildivisos ražošanas posmos7. Profesionālās prasmes Spēj novērtēt iespiedproduktu kvalitāti, to virzībutālākos apstrādes procesos, spēj novērtēt iekārtutehnisko stāvokli. Novērtē klienta iesniegto materiālukvalitāti un atbilstību tehnoloģiskajām prasībām,racionāli pielieto ražošanas materiālus, izprottehnoloģisko defektu rašanās cēloņus, prot novērst tosvai organizēt to novēršanu. Māk sastādīt specifikāciju,tāmi, aprēķināt nepieciešamo materiālu daudzumu8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.9. Saistītās profesijasOrientējas visās poligrāfiskās ražošanas iekārtās unaprīkojumā.1. Profesijas nosaukums Poligrāfijas ražošanas tehnologs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 2141 104. Profesionālās kvalifikācijas 4. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic procedūras, kas saistītas ar ražošanaspilnveidošanu, realizē un kontrolē poligrāfijasprodukcijas ražošanas procesus, veic analīzi, konsultē.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSniedz konsultācijas vadošajam personālam parražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem, veicdarba procesu uzraudzību poligrāfijas uzņēmumos.7. Profesionālās prasmes Spēj novērtēt izgatavotā darba kvalitāti un iekārtutehnisko stāvokli, vadīt un plānot tehnoloģiskosprocesus, analizēt informāciju, izdarīt secinājumus unsniegt racionālus priekšlikumus attīstības perspektīvasjautājumu vai problēmu risināšanā, sagatavotpriekšlikumus un definēt mērķus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.Orientējas visās poligrāfiskās ražošanas iekārtās unaprīkojumā.36

9. Saistītās profesijas1. Profesijas nosaukums Poligrāfijas ražošanas inženieris-tehnologs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic analīzes un pētījumus, to rezultātu apkopošanuun interpretāciju. Plāno ražošanas procesu attīstību unjauno tehnoloģiju vai iekārtu ieviešanu, konsultē, vaiizpilda procedūras, kas saistītas ar ražošanaspilnveidošanu, realizē un kontrolē poligrāfijasprodukcijas ražošanas procesus. Organizēiespiedprodukcijas izgatavošanas darba plūsmu.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSniedz konsultācijas uzņēmuma vadībai par ražošanasveidiem un plānošanas jautājumiem, veic darbaprocesu uzraudzību poligrāfijas uzņēmumos. Izvērtēmateriāltehniskā nodrošinājuma efektivitāti. Organizēražošanas plūsmu7. Profesionālās prasmes Novērtē izgatavotā darba kvalitāti un iekārtu tehniskostāvokli. Vada un plāno tehnoloģiskos procesus.Analizē informāciju, izdara secinājumus un sniedzracionālus priekšlikumus attīstības perspektīvasjautājumu vai problēmu risināšanā. Sagatavopriekšlikumus un definē mērķus. Spēj novērtētmateriāltehniskā nodrošinājuma, noslodzes,produktivitātes un tehnoloģisko atbilstību uzņēmumaattīstības stratēģijai.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasPārzina visas poligrāfiskās ražošanas iekārtas unaprīkojumu.37

1. Profesijas nosaukums Iespiedprodukcijas apstrādes strādnieks (rokudarbs)2. Iespējamās variācijas Iespieddarbu pēcapstrādes strādnieksprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 9329 074. Profesionālās kvalifikācijas 1. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic mazkvalificētus roku darbu iespiedprodukcijaspēcapstrādes tehnoloģiskajā posmā6. Profesiju raksturojošie darba Šķiro, iekrauj, pārnēsā, paceļ, izceļ ,komplektē unpienākumi un uzdevumi iesaiņo iespiedprodukciju.7. Profesionālās prasmes Zina darba izpildes racionālos paņēmienus, prot lietotvienkāršus darba rīkus.8. Darbā izmantojamieŠķēres, spiekles, dažādi mehānismi, palīgierīces uninstrumenti, aprīkojums u.tml. kravas celšanas transportierīces.resursi9. Saistītās profesijas1. Profesijas nosaukums Papīra ražošanas iekārtu operatora palīgs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 2. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Uzrauga papīra, kartona un celulozes ražošanas u.tml.iekārtas. Darbojas papīra ražošanas iekārtu operatoravadībā.6. Profesiju raksturojošie darba Uzrauga iekārtas un defiberus, kas smalcina baļķus unpienākumi un uzdevumi pulpu; iekārtas pulpas izgatavošanai no koksnes,lupatām, skaidām, salmiem, papīra atliekām, koksnesmasas balināšanas iekārtas, iekārtas, kas samaļ, hidratēpulpu un citus ingredientus, lai iegūtu pamatmasupapīra izgatavošanai, kā arī uzrauga papīra atliešanasiekārtas.7. Profesionālās prasmes Prot apkalpot automātiskās un pusautomātiskās papīra8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasražošanas līnijas un rūpnieciskos robotus.Automātiskās un pusautomātiskās papīra ražošanaslīnijas, rūpnieciskie roboti38

1. Profesijas nosaukums Papīra ražošanas iekārtu operators2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 3139 014. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Vada un uzrauga papīra, kartona un celulozes6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiražošanas u.tml. iekārtas.Vada un uzrauga iekārtas un defiberus, kas smalcinabaļķus un pulpu; iekārtas pulpas izgatavošanai nokoksnes, lupatām, skaidām, salmiem, papīra atliekām,koksnes masas balināšanas iekārtas, iekārtas, kassamaļ, hidratē pulpu un citus ingredientus papīrapamatmasas izgatavošanai, kā arī vada un uzraugapapīra atliešanas, žāvēšanas, izlīdzināšanas,impregnēšanas, tīšanas u.c. iekārtas7. Profesionālās prasmes Prot vadīt un apkalpot automātiskās unpusautomātiskās papīra ražošanas līnijas unrūpnieciskos robotus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasAutomātiskās un pusautomātiskās papīra ražošanaslīnijas, rūpnieciskie roboti.1. Profesijas nosaukums Papīra ražošanas tehnologs2. Iespējamās variācijas Papīra ražošanas tehnologsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 2145134. Profesionālās kvalifikācijas 4. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic procedūras, kas saistītas ar ražošanaspilnveidošanu, realizē un kontrolē papīra ražošanasprocesus, veic pētījumus, konsultē.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSniedz konsultācijas vadošajam personālam parražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem, veicdarba procesu uzraudzību papīra ražošanasuzņēmumos.7. Profesionālās prasmes Spēj novērtēt izgatavotā produkta kvalitāti un iekārtutehnisko stāvokli, vadīt un plānot tehnoloģiskosprocesus, analizēt informāciju, izdarīt secinājumus unsniegt racionālus priekšlikumus attīstības perspektīvasjautājumu vai problēmu risināšanā, sagatavotpriekšlikumus un definēt mērķus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijas TehnologsOrientējas visās papīra ražošanas iekārtās unaprīkojumā.39

1. Profesijas nosaukums Papīra ražošanas inženieris-tehnologs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic pētījumus un plāno papīra ražošanas procesuattīstību un jauno tehnoloģiju ieviešanu, konsultē,izpilda procedūras, kas saistītas ar ražošanaspilnveidošanu, realizē un kontrolē papīra un kartonaizstrādājumu ražošanas procesus.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSniedz konsultācijas vadošajam personālam parražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem, veicdarba procesu uzraudzību papīra ražošanasuzņēmumos. Izvērtē materiāltehniskā nodrošinājumaefektivitāti.7. Profesionālās prasmes Novērtēt izgatavotā darba kvalitāti un iekārtu tehniskostāvokli. Vadīt un plānot tehnoloģiskos procesus.Analizēt informāciju, izdarīt secinājumus un sniegtracionālus priekšlikumus attīstības perspektīvasjautājumu vai problēmu risināšanā. Sagatavotpriekšlikumus un definēt mērķus. Spēt novērtētmateriāltehniskā nodrošinājuma noslodzes,produktivitāti un tehnoloģisko atbilstību uzņēmumaattīstības stratēģijai.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasOrientējas un pārzina visas papīra ražošanas iekārtasun aprīkojumu.1. Profesijas nosaukums Papīra un kartona izstrādājumu ražošanasoperatora palīgs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 2. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Uzrauga papīra un kartona izstrādājumu ražošanas6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiiekārtas.Uzrauga iekārtas, kas līmē papīru un kartonu, sagriežattiecīgā lielumā un izmērā, saloka dažāda veidakastīšu pusfabrikātus. Vada un uzrauga preses, kasizgatavo papīra glāzītes vai cita veida tilpnes no papīraun dažādu veidu kartona; uzrauga iekārtas, kassagriež, saliek un salīmē aploksnes, paketes un vākus.7. Profesionālās prasmes Uzraudzīt un apkalpot automātiskās unpusautomātiskās papīra izstrādājumu ražošanas līnijasun rūpnieciskos robotus.8. Darbā izmantojamie Automātiskās un pusautomātiskās papīra un kartona40

instrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasizstrādājumu ražošanas līnijas, rūpnieciskie roboti.1. Profesijas nosaukums Papīra un kartona izstrādājumu ražošanasoperators2. Iespējamās variācijas Papīra un kartona piegriešanas operatorsprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods 8143 024. Profesionālās kvalifikācijas 3. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Vada un uzrauga papīra un kartona izstrādājumuražošanas iekārtas.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiVada un uzrauga iekārtas, kas līmē papīru un kartonu,sagriež attiecīgā lielumā un izmērā, saloka dažādaveida kastīšu pusfabrikātus. Vada un uzrauga preses,kas izgatavo papīra glāzītes vai cita veida tilpnes nopapīra un dažādu veidu kartona; vada un uzraugaiekārtas, kas sagriež, saliek un salīmē aploksnes,paketes un vākus.7. Profesionālās prasmes Prast vadīt un apkalpot automātiskās unpusautomātiskās papīra izstrādājumu ražošanas līnijasun rūpnieciskos robotus.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasAutomātiskās un pusautomātiskās papīra un kartonaizstrādājumu ražošanas līnijas, rūpnieciskie roboti.1. Profesijas nosaukums Papīra un kartona izstrādājumu ražošanastehnologs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kodsNav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 4. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic procedūras, kas saistītas ar ražošanaspilnveidošanu, realizē un kontrolē papīra un kartonaizstrādājumu produkcijas ražošanas procesus, veicpētījumus, konsultē.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSniedz konsultācijas vadošajam personālam parražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem, veicdarba procesu uzraudzību papīra un kartonaizstrādājumu ražošanas uzņēmumos.7. Profesionālās prasmes Spēj novērtēt izgatavotās produkcijas kvalitāti uniekārtu tehnisko stāvokli, vadīt un plānottehnoloģiskos procesus, analizēt informāciju, izdarītsecinājumus un sniegt racionālus priekšlikumus41

8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijas Tehnologsattīstības perspektīvas jautājumu vai problēmurisināšanā, sagatavot priekšlikumus un definēt mērķus.Orientējas visās papīra un kartona izstrādājumuražošanas iekārtās un aprīkojumā.1. Profesijas nosaukums Papīra un kartona izstrādājumu ražošanasinženieris-tehnologs2. Iespējamās variācijasprofesijas nosaukumā3. Profesijas kods Nav koda4. Profesionālās kvalifikācijas 5. kvalifikācijas līmenislīmenis5. Profesijas būtības apraksts Veic pētījumus un plāno ražošanas procesu attīstībuun jauno tehnoloģiju ieviešanu, konsultē, vai izpildaprocedūras, kas saistītas ar ražošanas pilnveidošanu,realizē un kontrolē papīra un kartona izstrādājumuražošanas procesus.6. Profesiju raksturojošie darbapienākumi un uzdevumiSniedz konsultācijas vadošajam personālam parražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem, veicdarba procesu uzraudzību papīra un kartonaizstrādājumu uzņēmumos. Izvērtē materiāltehniskānodrošinājuma efektivitāti.7. Profesionālās prasmes Novērtēt izgatavotās produkcijas kvalitāti un iekārtutehnisko stāvokli. Vadīt un plānot tehnoloģiskosprocesus. Analizēt informāciju, izdarīt secinājumus unsniegt racionālus priekšlikumus attīstības perspektīvasjautājumu vai problēmu risināšanā. Sagatavotpriekšlikumus un definēt mērķus. Spēt novērtētmateriāltehniskā nodrošinājuma noslodzes,produktivitāti un tehnoloģisko atbilstību uzņēmumaattīstības stratēģijai.8. Darbā izmantojamieinstrumenti, aprīkojums u.tml.resursi9. Saistītās profesijasOrientējas un pārzina visas papīra un kartonaizstrādājumu ražošanas iekārtas un aprīkojumu.42