Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAAtsaucesLatvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Raksti. Muzeja būtība.http://www.muzejs.lv/index.php?akt=ra&menu=rak/muz&img=r-muz&kin=0208, Resurssaprakstīts 2004. gada 22. decembrī.World Tourism Organization (1998) Tourism 2020 Vision. Executive Summary. MadridAUGI UN BIOTOPI DABAS LIEGUMĀ “VESETAS PALIENES PURVS”Baiba BAMBELVMI ”Silava”, e-pasts: baiba@silava.lvDabas liegums “Vesetas palienes purvs” atrodas Austrumlatvijas zemienesAronas paugurlīdzenuma Vesetas-Aronas pazeminājuma ZR daļā, kas stiepjas garVidzemes augstienes D nogāzi. Liegums izveidots 1999.gadā ap 130 ha platībāAizkraukles rajona Aiviekstes un Vietalvas un Madonas rajona Kalsnavaspagastu teritorijā. Palienes purva veģetācija šeit novērota kopš 20.gs. 70.gadiem,veicot botāniskus pētījumus Vesetnieku meža ekoloģijas stacionārā (A.Āboliņa).Purvam blakus esošajos mežos 1999.gadā veikta dabisko meža biotopuinventarizācija, un, pamatojoties uz tās rezultātiem, ierosinātas lieguma robežuizmaiņas, lai pievienotu aizsargājamai teritorijai līdzās esošos slapjos unnosusinātos mežus, kuri atbilst dabisko mežu biotopu kritērijiem vai veidovienotu purvu un slapjo mežu kompleksu. Lai pilnīgāk aptvertu palieni padabiskajām robežām, 2003.gadā liegums paplašināts DR virzienā, iekļaujotEzīšsalas mežu un aizaugošās slapjās pļavas ap to.Lieguma izveidošanas mērķis ir retu augu sugu un biotopu aizsardzība.Lielākās platības aizņem pārejas un zāļu purvi, palieņu pļavas, slapjie meži. Suguun biotopu daudzveidību palielina ūdeņi un krastmalas - Veseta un tās vecupes,mežu avoksnāji, kā arī atsevišķi nosusināto mežu nogabali. Sausieņu mežisastopami tikai nelielās platībās uz minerālzemes salām purvos un slapjos mežos.Zāļu purvu un palieņu pļavu veģetāciju veido parastās niedres un augstogrīšļu sabiedrības no klases Phragmiti-Magnocaricetea. Valdošās sugas irPhragmites australis, Carex acuta, C. appropinquata, C. cespitosa. Atzīmēta arīļoti reta suga, kas Latvijā sasniedz areāla R robežu – Carex atherodes.Pārejas purvi tuvāki klases Scheuchzerio-Caricetea veģetācijai, kur biežisastop Menyanthes trifoliata, Peucedanum palustre, Carex chordorrhiza,C. diandra, Sphagnum warnstorfii, Calliergonella cuspidata, bet ciņos raksturīgasarī sugas no klases Oxycocco-Sphagnetea – Oxycoccus palustris, Droserarotundifolia, Aulacomnium palustre. Ar niedrēm aizaugošā pārejas purvā konstatētaviena no lielākajām Eiropas nozīmes sugas dzeltenās akmeņlauzītes Saxifragahirculus populācijām Latvijā, atzīmētas vairākas aizsargājamās orhidejas – Liparisloeselii, Corallorhiza trifida, Dactylorhiza russowii, Gymnadenia conopsea,Hammarbya paludosa. Retās un aizsargājamās sūnas pārejas purvu zemsedzē irHamatocaulis vernicosus, Paludella squarrosa, Lophozia rutheana.15
LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJASlapju, oligotrofu priežu mežu veģetācija no klases Vaccinetea uliginosi irtuva sūnu purviem, zemsedzē dominē Eriophorum vaginatum, Vacciniumuliginosum, Ledum palustre, Sphagnum angustifolium, S. magellanicum.Periodiski pārplūstošiem melnalksnājiem no klases Alnetea glutinosae raksturīgsciņains mikroreljefs, zemsedze līdzīga zāļu purvu augsto grīšļu sabiedrībām unupju krastmalām – Carex appropinquata, C. cespitosa, Calamagrostis canescens,Thelypteris palustris, Phalaroides arundinacea. Liegumam raksturīgi floristiskibagāti jauktu koku niedrāji, kur koku stāvā dominē priede un egle, bet sastop arīmelnalksni un purva bērzu. Zemsedze daudzveidīga, bet bez izteiktiemdominantiem – sastop gan klases Vaccinio-Piceetea sugas Vaccinium myrtillus, V.vitis-idaea, Moneses uniflora, Pleurozium schreberi, Hylocomium splendens, ganAlnetea glutinosae klasei raksturīgo Calamagrostis canescens, kā arī Crepispaludosa, Cirsium oleraceum, Geum rivale no mezofīto un higrofīto zālāju klasesMolinio-Arrhenatheretea. Jauktu koku niedrājā atzīmēta reta grīšļu suga, kasLatvijā aug tuvu areāla D robežai – Carex paupercula. Vietām sastopami arīmežu avoksnāji ar retām aknu sūnu sugām Trichocolea tomentella un Geocalyxgraveolens.Minerālzemes salās sastopami jaukti skujkoku sausieņu meži no klasesVaccinio-Piceetea, kuros veidojas dabiskas lauces. Zemsedzē dominē Pteridiumaquilinum, Convallaria majalis, Melampyrum polonicum. Nosusinātos mežos –kūdreņos, kas robežojas ar palienes purvu, veģetācija līdzīga kā sausieņu mežos.Uz trupošas koksnes šeit sastop aizsargājamu aknu sūnu sugu Anastrophyllumhellerianum.Lieguma flora nav pilnībā izpētīta, bet, veicot veģetācijas pētījumus,atzīmētas ap 250 vaskulāro augu un vairāk nekā 90 sūnu sugas. Konstatētasvismaz 13 aizsargājamās vaskulāro augu un 7 aizsargājamās sūnu sugas.Teritorijā sastopami augstvērtīgi Eiropas nozīmes biotopi 6450 “Upju palieņupļavas”, 6430 “Eitrofas augsto lakstaugu audzes”, 7140 “Pārejas purvi unslīkšņas”, 7160 “Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi”, 91D0 “Purvainimeži”. Fragmentāri atzīmēti biotopi 9080* “Melnalkšņu staignāji” un 9010*“Boreālie meži”.STARPTAUTISKĀS MIGRĀCIJASREĢIONĀLĀS ATŠĶIRĪBAS LATVIJĀAndris BAULS, Zaiga KRIŠJĀNELatvijas Universitāte, Cilvēka ģeogrāfijas katedra,e-pasts: bauls@lanet.lv, zkrisjan@lanet.lvPēc migrācijas plūsmu un apjomu svārstībām 90.gados, kuras ietekmējagan politiskie, gan sociāli ekonomiskie procesi, 1998.–2002.gadā starptautiskāsmigrācijas procesi ir nostabilizējušies un galvenokārt balstās uz endogēno16
Page 1 and 2: LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4: UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6: LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 11 and 12: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 64 and 65:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 219:
LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...