Darba aizsardzības prakses standarts biroju darbā nodarbinātajiem

DARBA AIZSARDZĪBAS PREVENTĪVIE PASĀKUMIDarba procesa plānošana, pārtraukumu veids un laiksDarba process jāplāno tā, lai mainītos veicamā darba raksturs, piemēram, sēdošu darbu ieteicams pēc kāda laikanomainīt ar darbu stāvus vai darbu, kas prasa fizisku piepūli. Ja dažādu apstākļu dēļ šāda veida darba organizācijanav iespējama (piemēram, intensīva datu ievadīšana, datu nolasīšana no ekrāna u. tml.), nepieciešams ievērotregulārus pārtraukumus, kas ieskaitāmi darba laikā. Darba devējam jāļauj pašam nodarbinātajam piedalīties darbavietas iekārtošanā un darba laika organizēšanā.Nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvākinekā gari un neregulāri pārtraukumi. Ieteicams ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5–10 minūtēm vai ik pēc 2stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav ieteicams atrasties pie monitora. Ja darbs saistīts ar datunolasīšanu no ekrāna, tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja darbs saistīts arintensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā jāizvairās no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās.Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi (vingrojumu piemērus skatīt 5. pielikumā).Nodarbināto un uzticības personu informēšanaAr darba vides riska novērtējumu (t. sk. arī veikto laboratorisko mērījumu) rezultātiem, kā arī no tiem izrietošajiemveicamajiem darba aizsardzības pasākumiem nepieciešams iepazīstināt gan nodarbinātos, viņu uzticībaspersonas un pārstāvjus, gan arī darba aizsardzības speciālistus (ja uzņēmumā tādi ir, bet darba vides riskanovērtējumu veic ārpakalpojuma sniedzējs, piemēram, darba aizsardzībā kompetenta institūcija). Īpaša uzmanībajāpievērš katrā konkrētajā darba vietā esošajiem riska faktoriem un no tiem izrietošajiem darba vides riskiem, lainodarbinātais spētu atpazīt riskus un ietekmēt savu rīcību. Svarīgi, lai nodarbinātie apzinātos iespējamās sekas,kas var rasties, neievērojot noteikto darba procesu (piemēram, iespējamos nelaimes gadījumus darbā,arodslimības u. c.), jo tikai tā viņi spēs novērtēt ieguvumu, kas rodas no riska faktoru likvidēšanas un darba videsriska samazināšanas.Uzmanību!Visai nodarbinātajiem sniegtajai informācijai ir jābūt saprotamai. Tas attiecas gan uz valodu, gan cilvēkaintelektuālajām spējām, gan profesionālo sagatavotību!Atbilstoši MK 343 prasībām, birojos nodarbinātie īpaši jāinformē par tādiem riska faktoriem kā redzes, fiziskās ungarīgās pārslodzes risku, kā arī tādu darbu plānošanu, lai ikdienas darbā pie displeja būtu periodiski pārtraukumivai tiktu mainīts darba raksturs, lai darbā ar displeju samazinātu redzes, fizisko un garīgo slodzi. Vēl ir svarīgi, lainodarbinātie būti informēti par kārtību, kādā darba devējs sedz izdevumus, kas saistīti ar piemērotu speciālimedicīniski optisku redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādi.Nodarbināto apmācība un instruktāža par darba aizsardzības jautājumiemDarba devējam jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un tiktu apmācīts darba aizsardzībasjomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Šādu instruktāžu veic, uzsākot darbu, mainotiesdarba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu un ieviešot jaunutehnoloģiju. Nodarbināto instruktāžu pielāgo darba vides riska pārmaiņām un periodiski atkārto – gadījumā, jadarba vidē nav notikušas būtiskas pārmaiņas, instruktāža jāveic ne retāk kā 1 reizi gadā. Instruktāžu unapmācību veikšanas kārtību reglamentē MK 749.Nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos iedala šādi:– ievadapmācība;– instruktāža darba vietā:o sākotnējā – uzsākot darbu;o atkārtotā – darba gaitā;o neplānotā instruktāža;o mērķa instruktāža;40