2010.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS - Labklājības ministrija

lm.gov.lv

2010.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS - Labklājības ministrija

2010.GADAPUBLISKAIS PĀRSKATSRĪGA2011.gada jūlijs


Godātais lasītāj!Aizvadīts vēl viens pārbaudījumu, izaicinājumu untaupības pasākumu gads, ko izjutis ikviens Latvijādzīvojošais un strādājošais cilvēks. Atskatoties uzpaveikto, jāsecina, ka ieviesti gan inovatīvi un pozitīvipasākumi, gan pieņemti arī nepatīkami lēmumi.Pagājušajā gadā mums nācies stāties pretī duālamizaicinājumam – nodrošināt valstī sociālo līdzsvaru unstabilitāti, vienlaicīgi tiecoties uz valsts finanšu situācijasstabilizēšanu un uzlabošanu. Sociālā situācija valstī vēljoprojām ir saspringta. Lai arī kopš 2010.gada 2.ceturkšņabezdarbs valstī pakāpeniski samazinās, tomēr trūcīgoiedzīvotāju skaits paliek nemainīgi augsts, galvenokārtbezdarba, darba samaksas samazinājuma un patēriņa cenupieauguma rezultātā.Kas ir paveikts 2010.gadā?2010.gada sākumā strukturālās reformas Labklājības ministrijā pārsvarā jau bijapaveiktas. Reformu rezultātā dažas ministrijas pamatfunkcijas tika nodotas nevalstiskajamsektoram. Tika veikta valsts sociālās aprūpes centru reorganizācija, kā rezultātā aptuvenipusotra gada laikā no 33 valsts sociālās aprūpes centriem tika izveidoti pieci reģionāli centri.2010.gada 26.novembrī Labklājības ministrija saņēma Efektīvas pārvaldības gada balvu parefektīvu strukturālo reformu veikšanu sociālās aprūpes centru atbalsta funkciju centralizācijā.Pateicoties šai reorganizācijai, ietaupīts pusmiljons latu valsts budžeta līdzekļu.Bez tam tika veiksmīgi īstenota atbalsta funkciju optimizēšana, tādējādi nodrošinotadministratīvo izdevumu samazinājumu. Labklājības ministrijā turpinājās personālvadības,grāmatvedības un komunikācijas funkciju centralizācija, pārņemot Valsts bērnu tiesībuaizsardzības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstuvalsts komisijas līdzšinēji veiktās atbalsta funkcijas. Tā rezultātā iespējams iegūt līdzekļusbūtiskākām lietām, piemēram, sociālās aprūpes centru ēku rekonstrukcijai, dzīves apstākļuuzlabošanai centra iemītniekiem, pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai klientiem untamlīdzīgi. Ministrijas administratīvās vadības uzņemtais kurss uz šādu budžeta līdzekļuekonomiju ir bijis ļoti mērķtiecīgs un uz pozitīvām pārmaiņām vērsts.Ministrijas pārziņā esošo politiku jomā 2010.gadā turpinājās darbs pie dažādiempasākumiem krīzes pārvarēšanai, kā arī tika likti pamati jaunām un ļoti būtiskām unnepieciešamām iniciatīvām sociālās situācijas uzlabošanai valstī.2010.gads bija īpaši nozīmīgs ar to, ka tika pieņemts ilgi gaidītais Invaliditātes likums,kur noteikti vairāki jauni no valsts budžeta apmaksāti pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti –asistenta pakalpojumi, psihologa konsultācijas u.c. pasākumi, kas ir būtiski nepieciešami, laiatvieglotu cilvēku ar invaliditāti ikdienu. Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem, pieņemotInvaliditātes likumu, ir prognozējamās invaliditātes noteikšana, kas ir būtisks solis ceļā uzpreventīvās darbības ieviešanu reālajā dzīvē, tādējādi tiecoties uz to, lai samazinātu cilvēku arinvaliditāti skaitu un līdzekļu apjomu seku mazināšanas pasākumu ieviešanai. Cilvēku arinvaliditāti situācijas uzlabošanai pērn tika aktīvi strādāts, lai mazinātu diskrimināciju pretšiem cilvēkiem, uzlabotu vides pieejamību un noteiktu vienlīdzīgas attieksmes principu pretcilvēkiem ar invaliditāti patērētāju tiesību jomā.Lai veidotu ģimenēm un bērniem labvēlīgu vidi, 2010.gadā notika darbs pie ģimenespolitikas turpmākajiem septiņiem gadiem attīstības un pilnveides, izstrādājot Ģimenes valstspolitikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam. Aizvadītajā gadā liels darbs ieguldītsLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


2audžuģimeņu un aizbildnības, kā arī ārpusģimenes aprūpes pieejamības jautājumusakārtošanā. Tāpat 2010.gadā turpinājās jau vairākus gadus veiksmīgi īstenotā iniciatīva, kadtiek godināti un sveikti uzņēmumi, kuri sekmīgi rūpējas par savu darbinieku ģimenēm,organizējot konkursu Ģimenei draudzīgs komersants.Tiecoties uz ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas apmierinātutagadnes vajadzības, vienlaicīgi nepakļaujot riskam nākamās paaudzes, 2010.gadā tikaapstiprināts pasākumu kopums, kas ir jāīsteno minētā mērķa sasniegšanai. Pasākumi ietvergan pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, gan minimālā apdrošināšanas stāža palielināšanuu.c. Jāatzīst, ka aizvadītajā gadā tika pieņemti arī vairāki „sāpīgi” lēmumi, piemēram, tikanoteikti izmaksu griesti valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem (izmaksājamajam slimības,maternitātes un paternitātes, vecāku pabalstam un bezdarbnieku pabalstam). Ņemot vērā, kaekonomiskās situācijas uzlabošanās nenotiek tik strauji, kā mēs vēlētos, sociālāsapdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi vēl tiks saglabāti līdz 2014.gadam.Pērn turpinājām īstenot nodarbinātības veicināšanas pasākumus krīzes periodā,vienlaicīgi sniedzot būtisku atbalstu bez iztikas līdzekļiem palikušiem iedzīvotājiem. Kopumā2010.gadā t.s. „100 latu programmā” iesaistījās gandrīz 53 tūkstoši cilvēku. Tika pilnveidotiarī dažādi nodarbinātību veicinošie pasākumi jauniešiem – bezdarbniekiem, uzsākta jaunaaktivitāte jauniešiem – darba prakse pie darba devēja, kā arī īstenoti vairāki citi pasākumi, laiuzlabotu mūsu iedzīvotāju spējas konkurēt darba tirgū ne tikai šodien, bet arī rīt.Savukārt, lai mazinātu nelaimes gadījumus darbā un nereģistrēto nodarbinātību, kaskrīzes situācijā ir palielinājusies, ievērojams darbs tika paveikts prevencijas veicināšanaidarba aizsardzības jomā un darbinieku aizsardzībai pret nodokļus nemaksājošiemuzņēmumiem, pieņemot vairākus grozījumus tiesību aktos un izstrādājot jaunus attīstībasplānus.Lai krīzes situācijā nonākušie iedzīvotāji saņemtu nepieciešamo atbalstu unpašvaldības spētu šo atbalstu nodrošināt, turpinājās valsts līdzfinansējuma piešķiršanapašvaldībām, lai tās nepieciešamajā apjomā izmaksātu divus galvenos pašvaldību pabalstus -pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. Ņemotvērā, ka sociālās palīdzības saņemšanas kritēriji pirmskrīzes periodā tika noteikti atbilstoši taisociālekonomiskajai situācijai, 2010.gadā tika atviegloti nosacījumi trūcīgas ģimenes(personas) statusa saņemšanai. Piemēram, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, neņem vērācilvēka kredītsaistības. Šīs iniciatīvas nenoliedzami ir veicinājušas sociālās palīdzībaspieejamību ievērojami plašākam iedzīvotāju lokam, bet attiecīgi ir radījušas arī pamatotasbažas par iedzīvotāju motivācijas – aktīvi risināt radušos situāciju – mazināšanos.Labklājības ministrija 2010.gadā bija arī vadošā valsts iestāde, kas koordinēja Eiropasgada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ieviešanu, tādējādi pirmo reizi tikplašā mērogā tika pievērsta visu iesaistīto pušu uzmanība šai problēmai, meklējot risinājumusto mazināšanai, palielinot izpratni par pastāvošajiem stereotipiem un aizspriedumiem pretdažādām sociālajām grupām un sniedzot informāciju par atbalsta un palīdzības veidiemcilvēkiem krīzes situācijā.Nobeigumā es vēlos izteikt pateicību visiem mūsu sadarbības partneriem –nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem, pašvaldībām,uzņēmējiem, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm par mūsu kopīgo darbu, lai dzīve Latvijāikvienam tās iedzīvotājam būtu stabilāka, līdztiesīgāka un iekļaujošāka!Patiesā cieņā,labklājības ministre Ilona JurševskaLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


3Satura rādītājs1. Labklājības ministrijas darbības vispārīgs raksturojums ..................................................... 41.1. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS STATUSS UN ATBILDĪBAS JOMAS........................................... 41.2. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS VIRZIENI ............................................................. 41.3. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PRIORITĀTES UN TO ĪSTENOŠANA ......................................... 61.4. PADOTĪBĀ ESOŠĀS IESTĀDES....................................................................................... 142. Finanšu resursi un darbības rezultāti................................................................................. 152.1. FINANSĒJUMS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAI........................ 152.2. BUDŽETA PROGRAMMU UN APAKŠPROGRAMMU IZPILDES ANALĪZE............................... 203. Labklājības ministrijas vadības un darbības uzlabošanas sistēmas efektīvas darbībasnodrošināšanai ..................................................................................................................... 474. Personāls.......................................................................................................................... 494.1. PAMATINFORMĀCIJA .................................................................................................. 494.2. PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA ............................... 495. Komunikācija ar sabiedrību.............................................................................................. 515.1. PASĀKUMI, KAS VEIKTI SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAI UN IZGLĪTOŠANAI ....................... 515.2. SADARBĪBA AR NEVALSTISKO SEKTORU ...................................................................... 526. 2011.gada plāni................................................................................................................ 556.1. PRIORITĀTES 2011.GADAM ......................................................................................... 566.2. ILGTERMIŅA SAISTĪBAS............................................................................................... 57Pielikums............................................................................................................................. 58Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


41. Labklājības ministrijas darbības vispārīgs raksturojums1.1. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS STATUSS UN ATBILDĪBAS JOMASLabklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu unģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomās,kura darbojas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Ministru kabineta 2004.gada27.janvāra noteikumiem Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums”.Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku, organizē un koordinē politikas īstenošanu sociālāsapdrošināšanas, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās unprofesionālās rehabilitācijas, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas, sociālā darba, bezdarbasamazināšanas, darba tiesisko attiecību regulēšanas, minimālās darba algas, veselībai drošu unnekaitīgu darba apstākļu, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, sociālās iekļaušanas,dzimumu līdztiesības, bērnu un ģimenes tiesību nozarēs; piedalās nodarbinātības politikasizstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā; veicina bērniem un ģimeneilabvēlīgas vides veidošanos valstī; nodrošina nozares politikas īstenošanu padotībā esošajāsvalsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļuturētāja; ir atbildīgā iestāde Eiropas Savienības struktūrfondu (Eiropas Sociālā fonda un EiropasReģionālās attīstības fonda) finansētajām aktivitātēm labklājības jomā.Līdz 2010.gadam Labklājības ministrija bija Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL vadošāiestāde. EQUAL īstenošana ir noslēgusies un 2010.gada 6.aprīlī ir saņemts Eiropas Komisijasapstiprinājums EQUAL noslēguma ziņojumam (nosūtīts Eiropas Komisijai 2009.gada 10.jūnijā).Labklājības ministrijas virsmērķis ir stabilizēt personas stāvokli (t.sk. materiālo) sociālā riskasituācijā, minimizēt sociālā riska iestāšanās iespēju, veicinot godīgas darba tiesiskās attiecības,veselīgus un drošus darba apstākļus, dzimumu līdztiesību, tādējādi radot iespējas ikvienamindivīdam pašam nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti konkrētā situācijā un sekmējotnepārtrauktu visas sabiedrības labklājības pieaugumu.1.2. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS VIRZIENILabklājības ministrija kopā ar padotības iestādēm 2010.gadā turpināja strādāt četros darbībasvirzienos, kas nodrošina virsmērķa īstenošanu un atbilst Labklājības ministrijas darbībasstratēģijā 2007.-2009.gadam (aktualizēta 2008. - 2010.gadam) noteiktajam. Sakarā ar Bērnu,ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkciju pārņemšanu no 2009.gada 1.jūlija2010.gadā viens no virzieniem ietver arī drošas, tiesiskas vides attīstību ģimenēm un bērniem.1. Ienākuma zaudējuma un papildus izdevumu kompensēšana iedzīvotājiem sociālā riskaiestāšanās gadījumā.Darbības virziena galvenie uzdevumi ir:• nodrošināt ienākumu atvietojumu aizejot pensijā, darbnespējas laikā, invaliditātes,maternitātes, bērna kopšanas, slimības un bezdarba gadījumā;• nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas funkcionēšanu un attīstību.Darbības virziens tiek finansēts ar šādām budžeta programmām:• 04.00.00. „Valsts atbalsts sociālai apdrošināšanai”.• 04.00.00. „Sociālā apdrošināšana” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetaprogramma ar apakšprogrammām:04.01.00. „Valsts pensiju speciālais budžets”;04.02.00. „Nodarbinātības speciālais budžets”;Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


04.03.00. „Darba negadījumu speciālais budžets”;04.04.00. „Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets";04.05.00. „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”.52. Finansiālais atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām.Darbības virziena galvenais uzdevums ir uzlabot materiālo stāvokli ģimenēm ar bērniem,invalīdiem, veciem ļaudīm, apgādniekus zaudējušiem bērniem, Černobiļas AES avārijas sekulikvidācijas dalībniekiem.Darbības virziens tiek finansēts ar budžeta programmu 20.00.00 „Valsts sociālie pabalsti”.3. Pasākumi sociālo tiesību nodrošināšanai un īstenošanai.Darbības virziena galvenie uzdevumi ir:• paaugstināt darbaspēka konkurētspēju un kvalitāti, mazināt bezdarbu;• nodrošināt nodarbināto tiesību aizsardzību uz tiesisku, drošu un veselībai nekaitīgu darbavidi un mazināt nereģistrēto nodarbinātību;• nodrošināt profesionāli sniegtus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;• nodrošināt bērna tiesību ievērošanu valstī un sekmēt bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanos.Darbības virziens tiek finansēts ar šādām budžeta programmām:• 05.00.00. „Valsts sociālie pakalpojumi” ar apakšprogrammām:05.01.00. „Sociālās rehabilitācijas valsts programmas”;05.03.00. „Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās”;05.37.00. „Sociālais integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās unsociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana”;05.62.00. „Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana”;05.65.00. „Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošana”.• 07.00.00. „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana” ar apakšprogrammām:07.01.00. „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana”;07.03.00. „Aktīvie nodarbinātības pasākumi”.• 21.00.00. „Darba apstākļu uzlabošana” ar apakšprogrammu:21.01.00. „Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība”.• 22.00.00. „Bērnu aizsardzības tiesību nodrošināšana” ar apakšprogrammām:22.01.00. „Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis”;22.02.00. „Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai”.• 62.00.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana” arapakšprogrammu:62.06.00. „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājībasnozarē (2007-2013)”;• 63.00.00. „Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana” arapakšprogrammām:63.02.00. „Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda (ESF)finansējumu (2007-2013)”;63.06.00. „Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē”(2007-2013).• 70.00.00. „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana”ar apakšprogrammām:Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


670.05.00 „Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, Kohēzijas fonda apgūšanai (2007-2013)”(Nodarbinātības valsts aģentūras – sadarbības iestādes kapacitātes pilnveideEiropas Sociālā fonda efektīvai īstenošanai);70.06.00. „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumuīstenošana labklājības nozarē (2007-2013)”.• 73.00.00. „Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti” ar apakšprogrammu:73.06.00. „Ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošana labklājībasnozarē”.4. Nozares politikas plānošana un īstenošanas uzraudzība.Darbības virziena galvenais uzdevums ir efektīvas, uz rezultātiem virzītas politikas plānošana unieviešana Labklājības ministrijas kompetences jomās.Darbības virziens tiek finansēts ar šādām budžeta programmām:• 01.00.00. „Politikas plānošana un ieviešanas uzraudzība” ar apakšprogrammu:01.01.00. „Nozares vadība”.• 70.00.00. „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana”ar apakšprogrammu:70.05.00 „Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, Kohēzijas fonda apgūšanai (2007-2013)”(Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšana Labklājības ministrijā2007.-2013.gada plānošanas periodā).• 71.00.00. „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošana” arapakšprogrammu:71.06.00 „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdībasdivpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti”.• 99.00.00. „Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums”.Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.1127 „Noteikumi par budžetapieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem”, lai nodrošinātu vienotu budžetaprogrammu (apakšprogrammu) struktūru, no 2010.gada Eiropas Savienības politiku instrumentuun pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētofinansējumu plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās).1.3. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PRIORITĀTES UN TO ĪSTENOŠANAPārskata periodā Labklājības ministrijas darbības mērķis bija nodrošināt konsekventu labklājībasnozares politikas plānošanu un īstenošanu vidējā termiņā un īstenot šādas Labklājības ministrijaspolitikas prioritātes 2010.-2013.gadam:• darba tirgus stabilizēšana un krīzes seku mazināšana, izmantojot elastdrošības pieeju;• virzība uz ilgtermiņā stabilu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu;• mērķētāka sociālā aizsardzība;• bērna pilnvērtīgai attīstībai labvēlīga vide – ģimene;• virzība uz personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un invaliditātesizraisīto seku mazināšanu;• labklājības nozares politiku atbalstoša - papildinoša un mērķtiecīga Eiropas Savienībasstruktūrfondu apguve.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


71.Darba tirgus stabilizēšana un krīzes seku mazināšana, izmantojot elastdrošības pieejuGalvenie uzdevumi, kas veikti prioritātes ietvaros ir sekojoši:• Lai veicinātu jauniešu bezdarbnieku pastāvīgu integrāciju darba tirgū, pārskata gada laikānodrošināta jauniešu bezdarbnieku dalība jaunos konkurētspējas pasākumos un ir pilnveidotijau esošie pasākumi - „Darba vieta jaunietim”, „Darbnīcas jauniešiem”, „Atbalsts jauniešubrīvprātīgajam darbam”.• Atbilstoši Koncepcijai par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem nodrošināta iespējabezdarbniekiem, kas iesaistās pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai,Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegt arī pašu, nevis tikai sadarbībā ar aģentūru, izstrādātusbiznesa plānus, tādējādi sniedzot iespēju minētajā pasākumā iesaistīties plašākambezdarbnieku lokam un veicinot mikrouzņēmumu attīstību valstī.• 2010.gadā turpinājās Eiropas Sociālā fonda finansēts aktīvās nodarbinātības pasākums„Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”. Lai pašvaldības varētu nodrošināt darbapraktizēšanas iespējas lielākam bezdarbnieku skaitam, tika panākta vienošanās par izmaiņāmpasākuma īstenošanā, paredzot, ka pašvaldības var sadarboties ar biedrībām,nodibinājumiem, kā arī valsts institūcijām darba praktizēšanas vietu izveidei Valsts sociālāsaprūpes centros, Valsts robežsardzes objektos, Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālostruktūrvienību atbildībā esošajos objektos un Latvijas Bruņoto spēku objektos. Kopā2010.gadā pasākuma ietvaros no jauna tika izveidotas 34 679 darba praktizēšanas vietas uniesaistīts 52 821 bezdarbnieks.• Eiropas Sociālā fonda projekta "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība – 3.kārta"ietvaros 2010.gadā darba praksē Nodarbinātības valsts aģentūrā bija iesaistīti 82 jaunieši -bezdarbnieki, kas līdzdarbojās arī darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanasveicināšanā, t.sk., sniedza konsultācijas Darba informācijas kabinetā (sniedza palīdzībuinformācijas iegūšanā par vakantajām darba vietām un bezdarbnieku prasmju un iemaņusalāgošanu ar darba devēju prasībām), iepazīstināja klientus ar CV/vakanču portālā esošodatu bāzi un citām interneta vidē pieejamajām vakanču datu bāzēm, konsultēja par brīvajāmdarba vietām Latvijas un ārvalstu darba tirgū, izplatīja informāciju par Nodarbinātības valstsaģentūras piedāvātajiem pasākumiem un nosacījumiem dalībai pasākumos.• Pārskata gadā uzsākta īstenot "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" projektu armērķi piedāvāt nodarbinātām un pašnodarbinātām personām papildināt un pilnveidot darbamnepieciešamās prasmes un zināšanas profesionālās pilnveides un neformālās izglītībasprogrammās. 2010.gadā tika iesaistīti 5 155 nodarbinātie.• Darba tiesisko attiecību elastības uzlabošanai ir veikti grozījumi Darba likumā, kas stājāsspēkā 2010.gada 25.martā. Būtiskākie grozījumi paredz:- paplašināt to gadījumu skaitu, kad darba līgumu iespējams slēgt uz noteiktu laiku;- radīt iespējas darba devējam izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, kuriilgstoši slimo;- saīsināt termiņu, kādā pirms kolektīvās atlaišanas veikšanas darba devējam ir jāinformēNodarbinātības valsts aģentūra un pašvaldība;- noteikt regulējumu gadījumiem, kad darba devējs izlemj pārcelt darba dienu, kas iekrītstarp brīvdienu un svētku dienu;- precīzāku regulējumu summētajam darba laikam, mācību atvaļinājuma apmaksai.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• Izstrādāts un apstiprināts Pasākumu plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010. -2013.gadam, kurā ietverti kopumā 25 pasākumi nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai,par kuru izpildi ir atbildīga Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija uncitas institūcijas. Pasākumi sadalīti četros rīcības virzienos – nereģistrētās nodarbinātībaskontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikaspārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību un sabiedrības informēšana unizglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām. Atbilstoši institūcijukompetencei pasākumi galvenokārt vērsti uz normatīvās bāzes uzlabošanu, bet ietver arī citaveida aktivitātes. 2010.gadā Pasākuma plāna ietvaros veikti sekojoši grozījumi normatīvajosaktos:8- grozījumi Darba likumā, paredzot: a) darba devējam pienākumu darba līgumu slēgtrakstveidā pirms darba uzsākšanas; b) prezumpciju, ka darbinieks nodarbināts trīsmēnešus un viņam ir nolīgts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba algagadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darbadevējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu,nolīgto darba laiku un darba samaksu;- grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka, ja nav iespējamsnoteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba,uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija no darbadevēja piedzen sociālās apdrošināšanas iemaksas par 3 mēnešu periodu;- grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no2009.gada līdz 2012.gadam”, svītrojot 8.pantu, kas noteica, ka darba devējs katru darbaņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā triju darba dienu laikā pēc tam, kad persona irieguvusi vai mainījusi darba ņēmēja statusu. Vienlaikus 07.09.2010. pieņemtie Ministrukabineta noteikumi Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātoiemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanasobligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka darba devējs katrudarba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā vienu dienu pirms personauzsāk darbu;- grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt sodu par:a) informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām,kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā,uzlikt naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām 100 Ls apmērā par katruinformatīvajā deklarācijā neiekļauto personu;b) informatīvās deklarācijas, izņemot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiemdarījumiem, informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem un informatīvodeklarāciju par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kas uzsāk darbu,neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, uzlikt naudas sodufiziskajām un juridiskajām personām 10 Ls apmērā.• Izstrādāts Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011. - 2013.gadam, paredzot kontrolesun uzraudzības mehānisma (Valsts darba inspekcijas) stiprināšanu, preventīvo darbībusekmēšanu un iespējamo nelaimes gadījumu rašanās risku mazināšanu (normatīvāregulējuma pilnveide). Plāns stājas spēkā 2011.gada 20.aprīlī.2. Virzība uz ilgtermiņā stabilu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmuGalvenie uzdevumi, kas veikti prioritātes ietvaros ir sekojoši:Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• Izstrādāta un apstiprināta Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātiilgtermiņā. Koncepcijas īstenošanai jau pieņemti grozījumi likumdošanā, ieviešot šādasizmaiņas:9- ar 2011.gada 1.janvāri pāriet uz 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu,vadoties no faktiski veiktajām iemaksām;- ar 2012.gada 1.janvāri tiks pārtraukta piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijāmpiešķiršana jaunpiešķirtajām pensijām;- Ar 2012.gada 1.janvāri plānots atteikties no pensijām ar atvieglotiem noteikumiem pardarbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darbaapstākļos jaunpiešķirtajām pensijām;- 2011.-2013.gadā iesaldēta pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu indeksācija.3.Mērķētāka sociālā aizsardzībaGalvenie uzdevumi, kas veikti prioritātes ietvaros ir sekojoši:• 2010.gadā turpinājās labklājības jomas Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumuieviešana, nodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā noizlietotajiem līdzekļiem pabalstam garantētā minimālā ienākumu līmeņa (turpmāk - GMI)nodrošināšanai un 20% apmērā no izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam.• 2010.gada laikā veiktas 11 pārbaudes pašvaldību sociālajos dienestos, novērtējot GMI undzīvokļa pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas atbilstību normatīvajiem aktiem. 2gadījumos pieprasīts apturēt līdzfinansējuma piešķiršanu.• 2010.gadā organizētas metodiskās sanāksmes ar visu pašvaldību sociālajiem dienestiem parsociālās palīdzības jautājumiem.• 2010.gadā reizi mēnesī sagatavota operatīvā informācija par sociālās palīdzības jautājumiem,tādējādi nodrošinot regulāru pašvaldību uzraudzību.• Lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un straujabezdarba pieauguma situācijā ar 2010.gada 1.aprīli stājās spēkā Labklājības ministrijas jaunāredakcijā izstrādātie Ministru kabineta „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošaspersonas atzīšanu par trūcīgu” (Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr.299), kuri būsspēkā līdz 2011.gada 31.decembrim. Noteikumi pagarina periodu, uz kādu piešķir trūcīgasģimenes (personas) statusu: uz 6 vai 12 mēnešiem līdzšinējo attiecīgi 3 vai 6 mēnešu vietā.Pagarinot periodu, uz kādu piešķirams trūcīgas ģimenes (personas) statuss, atbilstošipagarinās periods, uz kādu piešķirams GMI pabalsts. Turpmāk, novērtējot cilvēka materiālosituāciju, neņems vērā cilvēka kredītsaistības. Tāpat ir paplašināts to kustamā un nekustamāīpašuma klāsts, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.• Lai nodrošinātu efektīvu monitoringu par NVO sniegtajiem valsts finansētajiempakalpojumiem, 2010.gadā tika veikta uzraudzība pār Latvijas Nedzirdīgo savienības(turpmāk - LNS), Latvijas Neredzīgo biedrības (turpmāk - LNB) un Latvijas Bērnu fonda(turpmāk - LBF) sniegtajiem valsts finansētajiem pakalpojumiem (LNS, LNB - tiflotehnikasun surdotehnikas pakalpojumi; LBF - sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši novardarbības). Lai pilnveidotu valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildes uzraudzību,2010.gadā veikta kompleksā pārbaude par deleģēto funkciju izpildi.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


4.Bērna pilnvērtīgai attīstībai labvēlīga vide - ģimeneGalvenie uzdevumi, kas veikti prioritātes ietvaros ir sekojoši:• Atbildīgo institūciju sadarbības uzlabošanai, ar mērķi lai bērns iespējami ātrāk atgrieztosbioloģiskajā ģimenē, vai arī tiktu adoptēts, un samazinātos ārpusģimenes aprūpē pavadītaislaiks:- tika izstrādāts metodiskais materiāls:Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats10a) metodiskie ieteikumi bāriņtiesām un pašvaldību sociālajiem dienestiem parbāriņtiesas un sociālā darba speciālista darbam ar ģimeni un citu speciālistusadarbību;b) metodiskie ieteikumi bāriņtiesām par Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumuNr.1536 „Par ārpusģimenes aprūpes samaksas kārtību un apmēru” piemērošanuaizbildnības gadījumos. Papildus informācija bāriņtiesām sniegta bāriņtiesupriekšsēdētāju zināšanu pilnveides semināros;c) par bērna ievietošanu audžuģimenē, par lietu reģistru un lietu reģistrācijas žurnāluiekārtošanu;d) par aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu;e) par laulāto atzīšanu par adoptētājiem;f) par lēmumu un sēdes protokolu izstrādi;g) par institūciju informēšanu par bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem;h) metodiskie ieteikumi speciālistiem, kuri risina bērnu tiesību jautājumus, par bērniem,kuru vecāki aizbraukuši uz ārzemēm.- noorganizēti 99 izglītojoši pasākumi valsts, pašvaldību un nevalstisko organizācijuspeciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā;- noorganizēts 1 seminārs bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem par bērnu tiesībuievērošanas padziļināto pārbaužu procesu. Seminārā piedalījās 41 dalībnieks;- iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestāžu un citu institūciju speciālistiem bērnu tiesībuaizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā sniegtas 6198 konsultācijas.• Veicinot principa, ka bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādē var ievietot tikai tad, ja naviespējams nodrošināt audzināšanu audžuģimenē vai aizbildnībā, nostiprināšanu pašvaldībudarbā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veica pārbaudes gan bērnu aprūpesiestādēs, gan bāriņtiesās. 2010.gadā veiktas 115 pārbaudes bāriņtiesās (plānotas 106);pārbaudītas 2978 bāriņtiesu lietvedībā esošās lietas. Pārbaužu laikā bāriņtiesām sniegtametodiskā palīdzība atsevišķos bāriņtiesas darbības jautājumos, tostarp par nepieciešamībubez vecāku gādības palikušu bērnu ārpusģimenes aprūpi prioritāri nodrošināt ģimeniskā vidē,ja vien tas bērna veselības stāvokļa vai citu būtisku apstākļu dēļ ir iespējams.• Veiktas 309 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes un 63 personas lietu pārbaudesārpusģimenes aprūpes iestādēs (kopā pārbaudītas 1026 bērnu personas lietas).• Ar mērķi uzlabot ģimeniskas ārpusģimenes aprūpes pieejamību, 116 jaunām audžuģimenēmnodrošinātas audžuģimeņu apmācības. Uz 01.01.2011. audžuģimenes statuss piešķirts kopā515 audžuģimenēm, no tām 359 audžuģimenēs ievietoti 866 bērni (156 audžuģimenēs navievietoti bērni: 37 ģimenes uz laiku bērnus neuzņem, bet 119 ģimenes gaida, kad ievietoskādu bērnu). Salīdzinājumam: 01.01.2010. - 416 audžuģimenes, kurās bija ievietoti 672bērni.).


• Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcijuoptimizēšanas rezultātā bāriņtiesu darbības uzraudzības un audžuģimeņu kustībasveicināšanas funkcija nodota Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas jau līdz tamveica pārbaudes par bērna tiesību ievērošanu bērnu aprūpes iestādēs. Tādējādi Valsts bērnutiesību aizsardzības inspekcijai ir iespēja kompleksi veikt uzraudzību par to, vai bērniaprūpes iestādē tiešām tiek ievietoti tikai tādēļ, ka nav izdevies atrast piemērotuaudžuģimeni.• Veikts 155 audžuģimeņu dzīvesvietas apmeklējums, sniegti ieteikumi audžuģimenēm unpašvaldību darbiniekiem bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību un interešunodrošināšanai.• Labklājības ministrija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija piedalījās Iekšlietuministrijas projektā „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma”, kas vērsts uzinstitūciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu, lai mazinātu iespējamos riskus unvardarbības sekas bērnu tiesību aizsardzībā un tiks īstenots līdz 2012.gadam.• Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2010.gadam ietvaros:11- Īstenots projekts “Roku rokā bērna atbalstam” atbalsta un koordinācijas sistēmas izveideiCēsu novada pašvaldībā (Cēsu pilsētas pamatskolā) bērniem, vecākiem un valsts unpašvaldības iestāžu darbiniekiem (izglītības speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem,tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem).- Liepājas pilsētas pašvaldības projekta “Jauniešu māja Bērnunamā” (pielāgota dzīvestelpa, kur jauniešiem ir iespējams sagatavoties patstāvīgai dzīvei) ietvaros izveidojapašvaldības ārpusģimenes aprūpes iestādē “Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienestaBērnunams” jau otro “Jauniešu māju”, kurā pastāvīgas dzīves iemaņas apgūs zēnivecumā no 16 līdz 18 gadiem, kā arī jaunieši, kuri pēc pilngadības sasniegšanas gaidarindā uz savu dzīvokli. Projekta ietvaros veikta telpu renovācija un iekārtošana atbilstoši“Jauniešu mājas” iemītnieku vajadzībām. 07.12.2010. izveidotā “Jauniešu māja” uzsākasavu darbību.- Nodrošināts raidlaiks četru reklāmas klipu, lai sekmētu audžuģimeņu kustības attīstību,izvietošanai Latvijas Televīzijas 1.kanālā laika posmā no 2010.gada 6.augusta līdz6.septembrim, kā arī izveidotas trīs sociālās reklāmas videofilmas par adopcijasjautājumiem, kurās labās prakses piemēram savā pieredzē dalās ģimene, kas adoptējusibērnu vai bērns/pieaugušais, kurš ticis adoptēts, vai adoptācijas procesā iesaistītapersona, piemēram, ārpusģimenes aprūpes iestādes darbinieks.• Organizēta 22.09.2010. publiskā diskusija par pamatnostādņu projektā “Ģimenes valstspolitikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam” iekļautajiem jautājumiem, nodrošinotdiskusijas video ieraksta publicēšanu internetā.• Nodrošināta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas „Krīzes komandas” darbība. Tāizveidota, lai krīzes situācijās (dabas katastrofas, transporta negadījumi, nelaimes gadījumimasu pasākumos, ugunsgrēki, seksuāla vardarbība, laupīšana, fiziski ievainojumi, bērnanāve, pašnāvība, slepkavība, u.c.) sniegtu tūlītēju profesionālu psiholoģisko palīdzībucietušajiem.• Organizētas un vadītas atbalsta grupas sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē,(viena atbalsta grupa vidēji divas reizes mēnesī 11 Latvijas vietās), kopumā atbalsta grupasapmeklēja 113 no vardarbības cietušas sievietes.• Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2010.gadam ietvaros organizētasun vadītas speciālistu apmācības par vardarbības ģimenē aspektiem un starpsektorālosadarbību, kurās piedalījušies 1 090 speciālisti, tajā skaitā, 547 sociālie darbinieki, 335Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


12bāriņtiesu darbinieki, 141 policijas darbinieki, 28 tiesu sistēmas darbinieki un 39 izglītībasdarbinieki.• Lai veicinātu vecāku izpratni un atbildību par bērnu drošību, Valsts bērnu tiesībuaizsardzības inspekcija ir izveidojusi pastāvīgo darba grupu par bērnu drošību, kurasdalībnieki ir Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija,Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policijas Bērnu likumpārkāpumuprofilakses nodaļa, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts izglītības saturacentra Interešu izglītības un tālākizglītības departaments, VSIA „Bērnu klīniskā universitātesslimnīca” un Rīgas Stradiņa universitāte.5.Virzība uz personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu uninvaliditātes izraisīto seku mazināšanuGalvenie uzdevumi, kas veikti prioritātes ietvaros ir sekojoši:• 2010.gada 20.maijā Saeimā pieņemts Invaliditātes likums, kas stājas spēkā ar 2011.gada1.janvāri. 2010.gada tika izstrādāti likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumu projekti:- "Invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugs, tā izsniegšanas un uzskaites kārtība"(Ministru kabineta 21.12.2010. noteikumi Nr.1169);- "Atbalsta mājokļa pielāgošanai personām ar invaliditāti saņemšanas nosacījumi unsaņemšanas kārtība" (Ministru kabineta 21.12.2010. noteikumi Nr.1170);- "Noteikumi par personai ar prognozējamu invaliditāti prioritāri sniedzamo invaliditātesriska mazināšanai paredzēto pakalpojumu veidiem, apjomu, saņemšanas nosacījumiemun saņemšanas kārtību" (Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr.1207);- "Psihologa pakalpojuma personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāteun kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim apjoms un pakalpojumasaņemšanas kārtība" (Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr.1208);- "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritēriji,termiņi un kārtība" (Ministru kabineta 28.12.2010. not. Nr.1209);- "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.166 "Noteikumi paraktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumuorganizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"(Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr.1223);- „Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1066 „Noteikumipar darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma1.4.1.1.1. apakšaktivitāti „Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darbatirgū””” (Ministru kabineta 28.12.2010. noteikumi Nr.1224);- "Noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti unpersonai ar invaliditāti" (Ministru kabineta 04.01.2011. noteikumi Nr.9).• 2010.gada 31.martā stājās spēkā ANO Konvencija „Par personu ar invaliditāti tiesībām”.Saskaņā ar ANO Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām” īstenošanas pasākumuplānu 2010.-2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 12.oktobra rīkojumuNr.693) uzsākts īstenot vairākus pasākumus Konvencijas ieviešanai:- izveidota darba grupa Civillikuma ģimenes tiesību daļas aktualizācijas nepieciešamībasizvērtēšanai, kuras uzdevums ir izvērtēt nepieciešamību aktualizēt Civillikuma ģimenestiesību daļu. Darba grupa pieņēma lēmumu par grozījumu normatīvajos aktos izstrādesLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


13nepieciešamību. Darba grupas ziņojums iesniegts Tieslietu ministrijai, kas uzsākusidarbu pie rīcībspējas institūta grozījumu izstrādes;- izveidota darba grupa diskriminācijas novēršanas likuma izstrādes nepieciešamībasizvērtēšanai, kuras uzdevums izvērtēt nepieciešamību visus ar diskrimināciju saistītosjautājumus regulēt vienā likumā un pieņemts lēmums par nepieciešamību veiktgrozījumus Invaliditātes likumā, nosakot diskriminācijas aizliegumu uz invaliditātespamata. Pasākums iekļauts Valdības rīcības plāna projektā ar termiņu likumprojektaatbalstīšanai Ministru kabinetā – 2012.gada beigas;- pieņemti „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka vienlīdzīgasattieksmes principu pret personām ar invaliditāti patērētāju tiesību jomā;- izveidota darba grupa „Vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiemproblēmjautājumu risināšanai”. Darba grupas dalībnieki – pārstāvji no ministrijām,Latvijas Pašvaldību savienības, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", LatvijasInvalīdu biedrības, Latvijas Neredzīgo biedrības, Resursu centra cilvēkiem ar garīgiemtraucējumiem "Zelda", Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas asociācijas "Rūpjubērns" un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas;- nozaru ministriju, sociālo partneru, biedrību, kas pārstāv personu ar invaliditāti interesesinformēšana par ANO Konvencijā „Par personu ar invaliditāti tiesībām” noteiktajāmsaistībām.6.Labklājības nozares politiku atbalstoša – papildinoša un mērķtiecīga Eiropas Savienībasstruktūrfondu apguveGalvenie uzdevumi, kas veikti prioritātes ietvaros ir sekojoši:• LM pārziņā esošo ES fondu aktivitāšu īstenošanai darba, sociālo pakalpojumu un sociālāspalīdzības un vienlīdzīgu iespēju jomās 2010.gada valsts budžetā bija pieejami 64,24 miljonilatu. Būtiskākie Labklājības ministrijas veikumi, lai nodrošinātu finanšu atbalsta pieejamību:- sagatavots un Ministru kabineta 16.02.2010. sēdē izskatīts informatīvais ziņojums „Parpapildu finansējuma nodrošināšanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai”, uz kāpamata pieņemts Ministru kabineta lēmums par papildu finansējumu Labklājībasministrijas pārziņā esošajām darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”aktivitātēm aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā;- sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Finanšu ministriju,saņemot starptautisko aizdevēju saskaņojumu, nodrošināta Sociālās drošības tīklastratēģijas pasākuma „Darba praktizēšanas ar stipendiju īstenošana” finansēšana,palielinot valsts budžeta apropriāciju par 13,1 milj. latu 2010.gadā un saņemot atļaujuuzņemties saistības 4,6 milj. latu apmērā, lai nodrošinātu pārejošo saistību izpildi2011.gadā, īstenojot pasākumu darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”papildinājuma 1.3.1.5.aktivitātes „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānuieviešanas atbalsts” pirmās kārtas projekta ietvaros.• Lai nodrošinātu piešķirtā finansējuma pieejamību un apguvi, sagatavoti un Ministru kabinetāapstiprināti 5 darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumagrozījumi, 1 darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma grozījums,3 ES fondu aktivitāšu īstenošanas noteikumi (par 1.3.1.1.3.apakšaktivitātes „Bezdarbniekuun darba meklētāju apmācība” 3.kārtu – Ministru kabineta 23.02.2010. noteikumi Nr.181,par 3.1.4.1.1. apakšaktivitāti „Infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzesnodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai”- Ministru kabinetaLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


1416.03.2010. noteikumi Nr.258, par 1.4.1.2.4. aktivitātes „Sociālās rehabilitācijas uninstitūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” 2.kārtu – Ministrukabineta 21.06.2010. noteikumi Nr.540), Ministru kabinetā apstiprināti 42 Ministru kabinetanoteikumu grozījumu projekti, izvērtēti 86 grozījumi ES fondu projektos.• Pārskata periodā nodrošināta rezultātu sasniegšana atbilstoši plānošanas dokumentiem,nozares plāniem un atbilstoši pieejamajam un apgūtajam finansējumam. Uz 31.12.2010.nodrošināta atbalsta sniegšana 170 tūkst. personām, t.i. iznākuma rādītāji sasniegti 114%apmērā pret nozares plānu līdz 31.12.2010. un 103% apmērā pret plānošanas dokumentosnoteikto mērķi līdz 31.12.2013. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par aktivitāšuīstenošanu, nodrošināts pārskata periodā plānotais atbalsts sistēmām un infrastruktūrai.• 2010.gadā nodrošināta ES fondu finanšu apguve atbilstoši plānotajam un atbilstošipieejamajam valsts budžeta finansējumam:- ESF nodrošināti maksājumi, t.sk. atmaksas pamatbudžetā 38,25 milj. latu apmērā, kas ir109% pret Ministru kabineta noteikto plānu atmaksām 2010.gadā (35 milj. latu) un 249%pret Saprašanās memorandā ar EK/SVF noteikto finanšu apguves mērķi (15,35 milj.);- ERAF nodrošināti maksājumi, tajā skaitā atmaksas pamatbudžetā 2,60 milj. latu apmērā,kas ir 104% pret Ministru kabineta noteikto plānu atmaksām 2010.gadā (2,50 milj. latu)un 214% pret Saprašanās memorandā noteikto finanšu apguves mērķi (1,22 milj. latu).1.4. PADOTĪBĀ ESOŠĀS IESTĀDESTurpinot 2009.gadā uzsāktās strukturālās reformas nozarē, ar 2010.gada 1.janvāri reorganizēti 33valsts sociālās aprūpes centri, izveidojot 5 reģionālās iestādes.2010.gadā Labklājības ministrijas padotībā bija šādas tiešās valsts pārvaldes iestādes:Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts darba inspekcija,Sociālās integrācijas valsts aģentūra; Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Veselības undarbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, un 5 reģionālie valsts sociālās aprūpes centri(VSAC) - VSAC "Kurzeme", VSAC "Latgale", VSAC "Rīga”, VSAC "Vidzeme", VSAC"Zemgale".LM ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Šampētera nams”,kas nodarbojas ar LM saimniecisko jautājumu nodrošināšanu, un daļas Labklājības ministrijasvaldījumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.Plašāka informācija par institūciju funkcijām un darbības rezultātiem sniegta Pārskata 2.sadaļāLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


152. Finanšu resursi un darbības rezultātiSadaļā sniegta informācija par Labklājības ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem untā izlietojumu sadalījumā pa ministrijas darbības virzieniem. Par katru darbības virzienunorādītas attiecīgas budžeta programmas un apakšprogrammas, ar kuru palīdzību tiek īstenotinoteiktie mērķi un uzdevumi.Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2010.gadam” un laika periodā no likuma spēkā stāšanāsbrīža līdz 2010.gada 30.decembrim pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem un no tiemizrietošajiem Finanšu ministrijas rīkojumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajamdeleģējumam par izmaiņām Labklājības ministrijas finansējuma pieejamībā 2010.gadā, kopējiepamatbudžeta 2010.gadā plānotie izdevumi bija 274 903,6 tūkst. latu apmērā (tajā skaitā valstspamatfunkciju īstenošanai 164 469,8 tūkst. latu un Eiropas Savienības politiku instrumentu unpārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai110 433,8 tūkst. latu). 2010.gada 12 mēnešos faktiskie izdevumi valsts pamatbudžetā bija265 339,7 tūkst. latu apmērā (tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai 161 376 tūkst. latu unEiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto unfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 103 963,7 tūkst. latu).Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2010.gadam” 2010.gadā valsts sociālās apdrošināšanasspeciālā budžetā plānotie izdevumi bija 1 358,7 milj. latu. Faktiskie izdevumi pārskata periodābija 1 578,6 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2009.gadu valsts sociālās apdrošināšanas speciālābudžeta izdevumi pieauguši par 52,4 milj. latu vai 3,6%. Kopējie labklājības nozarei pārskataperiodā piešķirtie finanšu resursi iekļauti pārskata pielikumā.Turpmāk sekos Labklājības ministrijai piešķirtā finansējuma izlietojuma analīze pa ministrijasdarbības virzieniem.2.1. FINANSĒJUMS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAILabklājības ministrijas darbība tiek nodrošināta darbības virziena „Nozares politikas plānošanaun īstenošanas uzraudzība” ietvaros. Papildus darbības virziens nodrošina finansējumu arītehniskai palīdzībai Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijasfonda projektu, kā arī citu ES politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai, turklāt tiekīstenots viens Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta finansētais projekts.Darbības virziens „Nozares politikas plānošana un īstenošanas uzraudzība”Budžeta programma „01.00.00 Politikas plānošana un ieviešanas uzraudzība”Programmas mērķis ir efektīvas, uz rezultātiem virzītas politikas plānošana, ieviešana unuzraudzība Labklājības ministrijas kompetences jomās.Programmas ietvaros tiek īstenota Labklājības ministrijas nozares vadība, tehniskā palīdzībaEiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai, EiropasEkonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentafinansētie projekti.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Programmas izdevumi 2010.gadā bija 2 053,3 tūkst. lati, kas salīdzinot ar 2009.gadusamazinājās par 1 112,6 tūkst. latu, vai 35,1%. Izdevumu samazinājums saistīts ar to, kaprogrammai tika slēgtas divas apakšprogrammas.16Budžeta apakšprogramma „01.01.00 Nozares vadība”Apakšprogrammas mērķis ir izstrādāt un īstenot valsts politiku stabilai un ilgtspējīgai sociālāsaizsardzības sistēmas darbībai, lai nodrošinātu iespēju aizsargāt katras personas sociāliekonomiskās intereses.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Labklājības ministrija un tās ietvaros tiek nodrošināta:• nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrāde;• atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentuprojektiem izstrāde;• administratīvos aktu izdošana;• nodrošināta nozares politikas īstenošana ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldesiestādēs un valsts kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;• funkciju izpildes pārbaude, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valstspārvaldes iestādēs, u.c. funkcijas.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 2 053,3 tūkst. latu apmērā.Pārskata periodā Labklājības ministrijā un tās padotības iestāžu struktūrā un to īstenoto funkcijunodrošināšanā tika turpinātas iepriekšējos gados iesāktās reorganizācijas.Ar 2010.gada 1.janvāri bāriņtiesu pārraudzības un metodiskās vadības, kā arī audžuģimeņuuzskaites, psiholoģiskās palīdzības, informatīvā un metodiskā atbalsta nodrošināšanasaudžuģimenēm un audžuģimeņu apmācības funkcijas, tika deleģētas Valsts bērnu tiesībuaizsardzības inspekcijai.Ar 2010.gada 1.janvāri Labklājības ministrija pilnībā pārņēma personālvadības ungrāmatvedības uzskaites funkcijas no Valsts darba inspekcijas, Valsts bērnu aizsardzībasministrijas un Veselības darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas.Ar 2010.gada 1.janvāri reorganizēti 33 valsts sociālās aprūpes centri, izveidojot 5 reģionālāsiestādes, centralizējot sociālo aprūpes centru atbalsta funkcijas, kas rezultātā deva 0,5 milj. latulielu budžeta ietaupījumu.Labklājības nozarē 2010.gadā tika turpināta virzība uz administratīvā sloga samazināšanu, taiskaitā izstrādājot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos:• samazinātas prasības pieprasot valsts sociālos un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstussaistībā ar informāciju, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmuma pieņemšanai varno citas iestādes iegūt pati;• mazinātas administratīvās barjeras sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas gatavojas sniegtpakalpojumus un reģistrēties Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;• vienkāršota lēmumu pieņemšanas kārtība gadījumos, kad ilgstošas sociālās aprūpes unsociālās rehabilitācijas klients vēlas mainīt sociālā pakalpojuma sniedzēju;• vienkāršotas vairākas Valsts darba inspekcijas noteiktās procedūras un prasības darbadevējiem (nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana, kolektīvās atlaišanas procedūra u.c.);• izstrādāta jauna kārtība līdzfinansējuma piešķiršanā dienas centriem, grupu mājām unpusceļa mājām personām ar garīgā rakstura traucējumiem (stājās spēkā ar 2011.gada1.janvāri);• iesniegumu Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisijā elektroniskā iesniegšana unapstrāde (stājās spēkā ar 2011.gada 1.janvāri).Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


171.tabulaValsts budžeta finansējums un izlietojums apakšprogrammai 01.01.00 „Nozares vadība”Nr.p.k.Finansiālie rādītāji2009.gads2010.gadsfaktiskāizpildeapstiprināts likumā1. Finanšu resursi izdevumu segšanai(kopā) 2 707 721 2 053 384 2 053 3841.1. dotācijas 2 707 721 2 053 384 2 053 3841.2. maksas pakalpojumi un citi pašuieņēmumi 0 0 01.3. ārvalstu finanšu palīdzība 0 0 01.4. transferti 0 0 02. Izdevumi (kopā) 2 706 663 2 053 384 2 053 1452.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 2 687 663 2 047 584 2 047 3472.1.1. kārtējie izdevumi 2 685 114 2 031 603 2 031 3672.1.2. procentu izdevumi 2 549 1 057 1 0572.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociāliepabalsti0 0 02.1.4. kārtējos maksājumos EiropasKopienas budžetā un starptautiskā 0 14 924 14 924sadarbība2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 0 0 02.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 19 000 5 800 5 798(latos)Budžeta programma „70.00.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu unpasākumu īstenošana”Programmas mērķis ir atbalstīt Labklājības ministrijas, kā atbildīgās iestādes unNodarbinātības valsts aģentūras, kā sadarbības iestādes, kapacitāti Eiropas Sociālā fondaefektīvai administrēšanai, uzraudzībai un kontrolei, finanšu resursu mērķtiecīgai un racionālaivadībai un augstas kvalitātes standartu ieviešanai. Programmas izpildi nodrošina Labklājībasministrija.Budžeta apakšprogramma 70.05.00 „Tehniskā palīdzība Eiropas Reģionālās attīstības fonda(ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2007-2013)Apakšprogrammas mērķis ir atbalstīt Labklājības ministrijas, kā atbildīgās iestādes unNodarbinātības valsts aģentūras, kā sadarbības iestādes, kapacitāti Eiropas Sociālā fondaefektīvai administrēšanai, uzraudzībai un kontrolei, finanšu resursu mērķtiecīgai un racionālaivadībai un augstas kvalitātes standartu ieviešanai.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Labklājības ministrija, īstenojot tehniskās palīdzībasprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšana Labklājības ministrijā 2007. -2013.gada plānošanas periodā”. Projekta ietvaros apgūti 360,9 tūkst. latu.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


182.tabulaValsts budžeta finansējums un izlietojums apakšprogrammai 70.05.00 „Tehniskā palīdzībaERAF, ESF, Kohēzijas fonda apgūšanai (2007-2013)” (Eiropas Savienības struktūrfonduadministrēšana Labklājības ministrijā 2007.-2013.gada plānošanas periodā)Nr.p.k.Finansiālie rādītāji2009.gadā*apstiprinātslikumā2010.gadāfaktiskāizpilde1. Finanšu resursi izdevumusegšanai (kopā) 322 408 360 941 360 9411.1. dotācijas 322 408 360 941 360 9411.2. maksas pakalpojumi un citipašu ieņēmumi 0 0 01.3. ārvalstu finanšu palīdzība 0 0 01.4. transferti 0 0 02. Izdevumi (kopā) 322 101 360 941 360 9412.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 314 879 360 941 360 9412.1.1. kārtējie izdevumi 314 879 360 941 360 9412.1.2. procentu izdevumi 0 0 02.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie0 00pabalsti2.1.4. kārtējos maksājumos EiropasKopienas budžetā un 00 0starptautiskā sadarbība2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 0 0 02.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 7 222 0 0(latos)*2009.gadā finansējums tika plānots budžeta apakšprogrammā 01.09.00. „Tehniskā palīdzība Eiropas Reģionālāsattīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai (2007.-2013.)".Budžeta programma 71.00.00 Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijasvaldības divpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti un pasākumiProgrammas mērķis ir īstenot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentufinansētos projektus atbilstoši nozares politikas nosacījumiem, kā arī nodrošināt projektuīstenošanas uzraudzību.Programmu nodrošina Labklājības ministrija, īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšuinstrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā instrumenta finansētus projektus:• 1. Programmas „Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā” apakšprojektu„Jaunu ēku būvniecība, esošās infrastruktūras sakārtošana un apsaimniekošana sociālāsaprūpes centrā Ķīši””;• 2. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentaprioritātes „Bērni ar īpašām vajadzībām” ietvaros atbalstītos projektus, nodrošinot no Bērnu,ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārņemtās starpniekinstitūcijas funkcijasprioritātē "Bērni ar īpašām vajadzībām": Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari””individuālā projekta „Nacionālais daudzfunkcionālais atbalsta centrs Vaivaros bērniem arLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


īpašām vajadzībām” īstenošanas nodrošināšana atbilstoši nozares politikas nosacījumiem unfinanšu instrumenta līdzfinansējuma izmantošanas kontrole un uzraudzība; Dikļu pagasta pašvaldības individuālā projekta „Dauguļu speciālās internātpamatskolasbērnu ar īpašām vajadzībām sociālās integrācijas kvalitātes paaugstināšana” īstenošanasnodrošināšana atbilstoši nozares politikas nosacījumiem un finanšu instrumenta līdzfinansējumaizmantošanas kontrole un uzraudzība; Jelgavas pilsētas pašvaldības individuālā projekta „Daudzfunkcionālā atbalsta centraizveide bērniem ar īpašām vajadzībām Jelgavā” īstenošanas nodrošināšana atbilstoši nozarespolitikas nosacījumiem un finanšu instrumenta līdzfinansējuma izmantošanas kontrole unuzraudzība; Latvijas Bērnu fonda individuālā projekta „Multifunkcionālā atbalsta centra bērniem arīpašām vajadzībām izveidošana” īstenošanas nodrošināšana atbilstoši nozares politikasnosacījumiem un finanšu instrumenta līdzfinansējuma izmantošanas kontrole un uzraudzība.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 8,2 tūkst. lati, kas apgūti pilnā apjomā.19Budžeta apakšprogramma 71.06.00 ”Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētie projekti”Apakšprogrammas mērķis ir īstenot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšuinstrumentu finansētos projektus atbilstoši nozares politikas nosacījumiem, kā arī nodrošinātprojektu īstenošanas uzraudzību.2010.gadā apakšprogrammas ietvaros īstenoti projekti:• Projekta ”Jaunu ēku būvniecība, esošās infrastruktūras sakārtošana un apsaimniekošanasociālās aprūpes centrā „Ķīši”” izdevumi bija 5,3 tūkst. latu. Projekta ietvaros tika apmācīti25 darbinieki no Labklājības ministrijas, tās padotības iestādes un sadarbības partneru puses.Pakalpojumu sniedza COWI Latvia SIA, kuš tika izvēlēts vienā iepirkumā kopā ar finanšuun ekonomiskā pamatojuma un skiču projekta izstrādi.• Projekta "Tehniskās palīdzības fonds 2006. – 2011. gadam” (Eiropas Ekonomikas zonas unNorvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Bērni ar īpašām vajadzībām”ietvaros atbalstīto projektu īstenošanai) izdevumi bija 2,9 tūkst. latu apmērā. Projektaietvaros veiktas 3 individuālo projektu pārbaudes to īstenošanas vietās, 2 informācijas unpublicitātes pasākumu aktivitātes sabiedrības informēšanai par finanšu instrumentarezultātiem, informācija ministrijas mājas lapā, organizētas 2 finanšu instrumentauzraudzības komisijas sēdes, veiktas 4 individuālo progresu pārskatu pārbaudes.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 8,2 tūkst. lati latu apmērā, finansējums apgūts pilnāapjomā.Budžeta programma 99.00.00 “ Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums”Programma izveidota, pamatojoties uz Finanšu ministrijas rīkojumiem, veicot finanšu līdzekļupārdali no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem”.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 3 196,7 tūkst. latu apmērā.Programmas ietvaros:• veikti atlīdzības maksājumi 116,5 tūkst. latu apmērā Valsts sociālās apdrošināšanasaģentūras darbiniekiem, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada21. decembra sprieduma lietā Nr.2009-43-01 izpildi par pensionāru tiesībām uz pilnu pensijurealizāciju sākot ar 2010. gada 1. februāri;Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• veikti maksājumi 12,1 tūkst. latu apmērā par 26.02.2008. noslēgtā līguma „Par konsultantupakalpojumiem Sociālās apdrošināšanas Informācijas sistēmas (SAIS) bezdarbnieku unslimību pabalstu piešķiršanas programmatūras izstrādei” iepirkuma identifikācijasNr. VSAA-2007/747 ietvaros paredzētajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu LatvijasRepublikas Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.2009-43-01izpildi par pensionāru tiesībām uz pilnu pensiju realizāciju sākot ar 2010. gada 1.februāri,bija nepieciešama sistēmanalītiķa, kurš piedalījies SAIS izmaksas izstrādē, palīdzība.• segti izdevumi 2,1 tūkst. latu apmērā Latvijas Republikas delegācijas dalībai Starptautiskāsdarba konferences 99. sesijā Ženēvā;• izmaksāts vienreizējs sociālais pabalsts 8,1 tūkst. latu apmērā sakarā ar trīnīšu piedzimšanu;• saskaņā ar 2010.gada 1.septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.520 „Par Sociālās drošībastīkla stratēģijas pasākumu finansējuma pārdali un nepieciešamo papildu finansējumu2010.gadā”, lai nodrošinātu Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanu2010.gada 3 pēdējos mēnešos, paredzēts finansējums 3 057,9 tūkst. latu apmērā. Faktiski tikaizmaksāti 3 057, 9 tūkst. latu, tajā skaitā GMI līmeņa pabalsts 2 300,4 tūkst. latu un dzīvokļapabalsts 757,5 tūkst. latu.202.2. BUDŽETA PROGRAMMU UN APAKŠPROGRAMMU IZPILDES ANALĪZEDarbības virziens: Ienākuma zaudējuma un papildus izdevumu kompensēšanaiedzīvotājiem sociālā riska iestāšanās gadījumā.Darbības virziens vērsts uz tiešu atbalstu iedzīvotājiem naudas izmaksu veidā (pensijas, pabalsti,atlīdzības, kompensācijas) gadījumos, kad iestājies kāds no sociālās apdrošināšanas riskiem.Tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus sociālās apdrošināšanas riska gadījumā irtādai personai, par kuru ir aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas vai kas pati tās veikusi.Finansēšanas avots ir valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (budžeta programma„04.00.00 Sociālā apdrošināšana” un tās apakšprogrammas). Ņemot vērā sociālā taisnīgumaprincipu, no valsts pamatbudžeta (budžeta programma „04.00.00 Valsts atbalsts sociālajaiapdrošināšanai”) speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā transferta veidā tiek veiktasiemaksas sociālajai apdrošināšanai pensijām un/vai pret bezdarbu par noteiktām personugrupām.Budžeta programmas mērķi ir:Budžeta programma 04.00.00.”Sociālā apdrošināšana”• nodrošināt ienākuma atvietojumu sociālā riska iestāšanās gadījumā;• panākt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.Programmas ietvaros tiek nodrošināts:• pensijas, pabalsti, atlīdzības, kompensācijas sociālās apdrošināšanas riska gadījumā;• materiālais atbalsts bezdarbniekiem pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas celšanas laikā,bezdarbnieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, bezdarbnieku atgriešanosdarba tirgū veicināšana;• valsts pārvaldes funkciju sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstuadministrēšanas jomā īstenošana.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Speciālā budžeta ieņēmumi 2010.gadā bija 1 178 103 tūkst. lati jeb 99,1% no plānotā, salīdzinotar 2009.gadu, ieņēmumi samazinājās par 71 tūkst. latu, savukārt 2010.gada izdevumi bija1 513 868,9 tūkst. lati jeb 98,1% no plānotā, un tie salīdzinot ar 2009.gadu palielinājās par52 396 tūkst. latu vai 3,6%.21Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets 2008.-2010.gads3.tabula2008.gadaizpilde, tūkst.Ls2009.gada izpilde,tūkst.Ls2010.gadāplānots, tūkst.Ls2010.gada izpilde,tūkst.LsIeņēmumi 1 441 314 1 248 461 1 188 634 1 178 103,9Izdevumi 1 213 835 1 461 473 1 543 421 1 513 868, 7Bilance 228 479 -212 012 - 354 787 - 335 765Ņemot vērā, ka 2010.gada budžeta ieņēmumi nesedza kārtējā gada izdevumus, normatīvajosaktos noteikto izmaksu nodrošināšanai tika izmantots speciālā budžeta iepriekšējo gadu līdzekļuatlikums. Lai segtu 2010.gada budžeta deficītu 335,8 milj. latu apmērā, attiecīgi samazinājāslīdzekļu atlikums speciālā budžeta kontā – no 737,8 milj. latu 2010.gada 1.janvārī līdz 402 milj.latu 2010.gada 31.decembrī.Turpinot 2009.gadā uzsākto valsts budžeta stabilizācijas pasākumu īstenošanu 2010.gadā valstssociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi tika samazināti par 39,1 milj. latu. Faktiskaisizdevumu samazinājums valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta atsevišķās pozīcijās bijamazāks nekā plānots.Lai nodrošinātu speciālā budžeta izmaksu nepārtrauktību, 2010.gadā veiktas apropriācijaspārdales par 2,1 milj. latu palielinot finansējumu darba negadījumu speciālā budžeta izmaksāmun par 17 milj. latu palielinot finansējumu valsts pensiju speciālā budžeta izmaksām, izmantojotnodarbinātības speciālā budžeta plānoto izdevumu samazinājumu (kopumā par 19,1 milj. Latu),kā arī veikta ieņēmumu pārdale saistībā ar Ministru kabineta 29.07.2010. rīkojumu Nr.441 „Parvalsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaru 2010.gadā”.Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2010.gadā noslēdza 6 jaunus līgumus ar Valsts kasi parspeciālo budžetu līdzekļu atlikumu ieguldīšanu termiņnoguldījumos uz vienu gadu par summu211,7 milj. latu. Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem, kas tika ieguldītitermiņnoguldījumā 2009.gada laikā, 2010.gadā papildus iegūti kopumā 62,16 milj. lati.2010.gada ieņēmumi par kontu atlikumu izmantošanu bija 4,45 milj. latu.Lai palielinātu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus jau 2009.gada tika pieņemts lēmumssamazināt likmi fondēto pensiju shēmā no 8 procentiem līdz 2 procentiem no iemaksu objekta,kas noteikts likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā2010. gadā plānotas 68,9 milj.latu apmērā, 2010. gadā valsts fondēto pensiju shēmā pārskaitīti65,9 milj. latu.Šobrīd Latvijā esošās ekonomiskās krīzes ietekmē samazinās strādājošo skaits un darbaienākumi, kā rezultātā samazinās ieņēmumi speciālajā budžetā, turklāt izdevumus speciālajābudžetā ietekmē arī iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums un pieaugošie pensiju un pabalstuapmēri, atsevišķu pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugums, jaunu pakalpojumu ieviešana unaugsts bezdarba līmenis. Līdz ar to speciālā budžeta uzkrātie līdzekļi samazinās un dažu gadulaikā budžetā veidosies deficīts.Lai nodrošinātu valsts budžeta intereses ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kā arī citu personutiesību uz sociālo nodrošinājumu īstenošanu, sabalansējot visu valsts sociālā nodrošinājumasaņēmēju intereses, ar 2010.gadu tika ieviesti šādi pasākumi:Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• Uz laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim ierobežota piešķiramabezdarbnieka pabalsta un slimības pabalsta izmaksa, bet no 2010.gada 3.novembra līdz2012.gada 31.decembrim - arī maternitātes un paternitātes pabalsta izmaksa, nosakot griestusvidēji 350 latu apmērā mēnesī jeb 11,51 latu dienā un pieskaitot 50% no summas, kaspārsniedz noteiktos griestus. Analoģiskas normas attiecas arī uz tiem vecāku pabalstusaņēmējiem, kuru bērni dzimuši pēc 2010.gada 2.novembra.• No 2010.gada 3.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim maternitātes pabalsts unpaternitātes pabalsts ir 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas,vienlaikus ievērojot tiesiskās paļāvības principu.• Par bērniem, kuri dzimuši līdz 2010.gada 2.maijam vienam no vecākiem, kas bērna kopšanaslaikā vienlaikus strādā, vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.Savukārt, par bērniem, kuri dzimuši, sākot ar 2010.gada 3.maiju, vecāku pabalstu piešķirtikai tiem vecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus kāpašnodarbinātie.Nosakot minētos ierobežojumus valsts specialā budžeta ietaupījums 2010.gadā ir 20,5 milj. Beztam, no 2009. līdz 2013.gadam ir iesaldēta pensiju indeksācija.Saskaņā ar 2009.gada 16.jūnija Saeimā pieņemto likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstuizmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada31.decembrim tika noteikts ierobežojums vecuma un izdienas pensiju izmaksām (90%nestrādājošiem un 30% strādājošiem pensionāriem). Attiecībā uz pensiju ierobežojumu saskaņāar Satversmes tiesas spriedumu (2009.gada 21.decembra spriedums Nr. 2009-43-01) no2010.gada 1.februāra pensijas bez ierobežojumiem turpina saņemt strādājošie un nestrādājošievecuma pensijas saņēmēji, kā arī tie izdienas pensijas saņēmēji, kuriem pensijas maksā Valstssociālās apdrošināšanas aģentūra. Tāpat ierobežojumi (10% apmērā) atcelti arī tiempensionāriem, kuriem līdz 2009.gada 30.jūnijam vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, atsākotpensiju izmaksas 80 % apmērā no piešķirtās pensijas. 2010.gada aprīlī notika neizmaksātopensijas daļu par laiku no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. janvārim atmaksa. Lainodrošinātu atmaksu ar Finanšu ministrijas 2010.gada 17.februāra rīkojumu Nr.116 valstssociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam piešķirts papildus finansējums 184,6 milj. latuapmērā.Saskaņojot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskajāmiespējām, sākot ar 2010.gada 1.janvāra no 6 līdz 12 mēnešiem palielināts vidējās apdrošināšanasiemaksu algas aprēķināšanas periods, ko ņem par pamatu visu sociālās apdrošināšanas pabalstuun atlīdzību apmēra noteikšanai.Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu par ikmēneša piemaksu pie vecuma uninvaliditātes pensijas normu atbilstību likumam „Par valsts pensijām", no 2010.gada 1.janvārapiemaksa pie pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada31.decembrim, tiek piešķirta arī Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma uninvaliditātes pensijas saņēmējiem. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piemaksu pie pensijasturpinās maksāt, ja pensijas saņēmējs būs izbraucis no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi EEZdalībvalstīs.Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzsvarošanai veikti arī sekojoši pasākumi:• Ar 2010.gada 1.janvāri atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu pārtrauc laikā, kadatlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.• Ar 2010.gada 1.janvāri atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķirs, ja personai darbspējuzaudējums būs noteikts ne mazāks kā 25 % apmērā (līdzšinējo 10% vietā). Tām personām,kurām atlīdzība par darbspēju zaudējumu, kas noteikts robežās no 10 - 24 %, ir piešķirta līdz22Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


232009.gada 31.decembrim, šo atlīdzību turpina maksāt lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu,pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteikto laiku.Programmas mērķu sasniegšana tiek nodrošināta no četriem speciālajiem budžetiem: valstspensiju speciālā budžeta, nodarbinātības speciālā budžeta, darba negadījumu speciālā budžeta uninvaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. Atsevišķā apakšprogrammā plānotisociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rīkotāja – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra –izdevumi.Budžeta apakšprogramma 04.01.00 Valsts pensiju speciālais budžetsApakšprogrammas mērķis ir nodrošināt no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma unapdrošināšanas stāža atkarīgu pensiju izmaksu vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējumagadījumā, kā arī apbedīšanas pabalsta izmaksu pensionāra nāves gadījumā, piemaksu pievecuma pensijas izmaksu, vienreizējo pabalstu pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušamlaulātajam izmaksu.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piešķirot unizmaksājot pensijas un sociālos apdrošināšanas pabalstus: vecuma pensiju izmaksas, pensijuapgādnieka zaudējuma gadījumā, vienreizēju pabalstu pensijas saņēmēja nāves gadījumāpārdzīvojušajam laulātajam, apbedīšanas pabalstu pensionāra nāves gadījumā, izdienas pensiju,Augstākās Padomes deputātu pensiju, kaitējuma atlīdzību Černobiļas atomelektrostacijasavārijas seku likvidācijas dalībniekiem.Pārskata periodā Valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi bija 872 485 tūkst. latu, salīdzinot ar2009.gadu tie palielinājās par 61 924 tūkst. latu, savukārt izdevumi bija 1 147 051 tūkst. latu,salīdzinot ar 2009.gadu tie pieauga par 161 933 tūkst. latu vai 16,4%.2010.gadā tika turpināta valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošana.Pārdošanas rezultātā 2010.gadā speciālā pensiju budžeta ieņēmumos ieskaitīti 257 672, 46 lati,t.sk. 57 086,95 lati par 2009. gadā pārdotajām akcijām.No valsts pensiju speciālā budžeta 2010.gadā nodrošināja:• vecuma pensiju izmaksas vidēji mēnesī - 470,1 tūkst., izmaksas vidējais apmērs 193,56 latimēnesī, tai skaitā piemaksu pie vecuma pensijas izmaksas (piemaksas vidējais apmērs 23,69latu mēnesī);• pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksas vidēji mēnesī - 22,5 tūkst., izmaksasvidējais apmērs 94,77 lati mēnesī;• pabalstu laulātā nāves gadījumā izmaksas vidēji mēnesī – 545, pabalsta izmaksas vidējaisapmērs 308,57 latu mēnesī;• apbedīšanas pabalstu pensionāra nāves gadījumā izmaksas vidēji mēnesī - 2,1 tūkst., pabalstaizmaksas vidējais apmērs 289,37 lati, kas tiek noteikts indivīda divu mēnešu pensijasapmērā;• no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas, vecuma un apdrošināšanas stāža atkarīgu izdienaspensiju izmaksas vidēji mēnesī - 2,5 tūkst., pensijas izmaksas vidējais apmērs 185,16 latimēnesī;• Augstākās Padomes deputātu pensiju izmaksas vidēji mēnesī – 78, izmaksas pensijas vidējaisapmērs 788,80 latu mēnesī);• kaitējuma atlīdzību Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidācijasdalībniekiem izmaksas vidēji mēnesī - 54, atlīdzības izmaksas vidējais apmērs 76,91 latumēnesī;Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• pensiju saskaņā ar speciāliem lēmumiem izmaksas vidēji mēnesī - 85, pensijas izmaksasvidējais apmērs mēnesī 138,53 lati atkarībā no indivīda apdrošināšanas iemaksu algas unapdrošināšanas stāža ilguma.Izdevumu pieaugumu sociālajiem pabalstiem Valsts pensiju speciālajā budžetā ietekmējavecuma pensiju saņēmēju skaita un vidējā apmēra pieaugums 2010.gadā, izdienas pensijuapmēra pieaugums, apbedīšanas pabalsta un pabalsta laulātā nāves gadījumā saņēmēju skaitapalielināšanās. Izdevumu pieaugumu ietekmēja arī pensiju izmaksas saistībā ar Satversmes tiesas2009. gada 21. decembra spriedumu, ar kuru tika atcelts vecuma un izdienas pensiju izmaksasieturējumi, kas tika veikti no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.janvārim. Veicot ieturētopensiju atmaksu, papildus izdevumi bija 71,8 milj. latu, turklāt ar 2010.gada 1.februāri vecumaun izdienas pensiju izmaksa tika atjaunota pilnā apmērā.Budžeta apakšprogramma 04.02.00 Nodarbinātības speciālais budžetsApakšprogrammas mērķi: nodrošināt ienākumu kompensāciju darba zaudējuma gadījumā,nodrošināt apbedīšanas pabalstu izmaksu bezdarbnieka nāves gadījumā, materiāli atbalstītbezdarbniekus pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, nodrošinātbezdarbnieku pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, veicināt bezdarbniekuatgriešanos darba tirgū. No nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas arī iemaksas valstspensiju speciālajā budžetā.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Nodarbinātībasvalsts aģentūra, piešķirot un izmaksājot bezdarbnieka un apbedīšanas pabalstus noteiktāmpersonu grupām, kā arī nodrošinot aktīvo nodarbinātības pasākumu izpildi un preventīvobezdarba samazināšanas pasākumu izpildi.Nodarbinātības speciālā budžeta ieņēmumi 2010.gadā bija 117 129 tūkst. latu. Salīdzinot ariepriekšējo gadu tie samazinājās par 66,7 tūkst. latu vai 36,3%, tā pat par 61,5 tūkst. latiemsamazinājās izdevumi, sasniedzot 111 833 tūkst. latu.2010.gada beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies. Pēc NVA datiem tas bija 16,6%(reģistrēti 186 295 bezdarbnieki) 2010.gada janvārī un 14,3% 2010.gada decembrī (reģistrēti162 463 bezdarbnieki), tomēr joprojām paliekot augstā līmenī. Kā liecina NVA sniegtie datipalielinās ilgstošo bezdarbnieku skaits - 2010.gada 4. ceturksnī tie bija 37,7% no reģistrētobezdarbnieku skaita. Tātad katrs trešais reģistrētais bezdarbnieks nespēja iekārtoties darbā ilgākpar gadu. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir gandrīz trīskāršojies – no 24 172 personām2009.gada decembra beigās līdz 61 331 personām 2010.gada gada decembrī. Pakāpeniskisamazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits.Izdevumu samazinājums saistīts ar bezdarbnieka pabalsta apmēra ierobežojuma noteikšanu ar2010. gada 1.janvāri atbilstoši likumam „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstuizmaksu laikā periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam””, kā arī ar bezdarbnieku pabalstasaņēmēju skaita un pabalsta vidējā apmēra samazināšanos.2010.gada decembrī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, izmaksājamā bezdarbnieka pabalstavidējais apmērs uz vienu gadījumu ir samazinājies par 48,55 latiem (no 151,71 latiem līdz103,16 latiem).No nodarbinātības speciālā budžeta 2010. gadā nodrošināja:• bezdarbnieka pabalstu izmaksas vidēji mēnesī - 60,3 tūkst., izmaksas vidējais apmērs 123,05lati;• apbedīšanas pabalstu bezdarbnieka nāves gadījumā izmaksu trīskārša sociālā nodrošinājumapabalsta apmērā (135 lati) vidēji mēnesī 24 personām;24Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• iemaksas pensiju speciālajā budžetā 20% apmērā no bezdarbnieka pabalsta - 55,9 tūkst.bezdarbniekiem vidēji 23,74 lati apmērā;• bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus unbezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus;Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku un darba meklētāju īpatsvars2010.gadā (% no reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju vidējā skaita gadā) – 95,6%(plānoti 70%). 2010.gadā īstenotie aktīvās nodarbinātības pasākumi un tos uzsākušo personuskaits:• Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi – 59 515;• Neformālās izglītības programma "Valsts valodas apguve" – 8 339;• Neformālās izglītības ieguve (bez programmas „Valsts valodas apguve”)- 5 410;• Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai - 140;• Pasākums noteiktām personu grupām – 383;• Pasākums "Jauniešu darba prakšu nodrošināšana" – 379;• Apmācība pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai – 230.Budžeta apakšprogramma 04.03.00. Darba negadījumu speciālais budžetsApakšprogrammas mērķi: nodrošināt ienākumu kompensāciju, iestājoties nelaimes gadījumamdarbā vai arodslimībai: slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanaspabalstu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, atlīdzību par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko unprofesionālo rehabilitāciju, protezēšanu u.c. vienreizējo pabalstu izmaksu, veicinot indivīduātrāku un pēc iespējas kvalitatīvāku atgriešanos darba tirgū pēc darbnespējas perioda. No darbanegadījuma speciālā budžeta tiek veiktas arī iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā unnodarbinātības speciālajā budžetā.25Apakšprogrammas izpildi nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piešķirot unizmaksājot sociālos apdrošināšanas pabalstus noteiktām personu grupām.Darba negadījumu speciālais budžeta ieņēmumi bija 9 817 tūkst. latu, salīdzinoši ar 2009.gadutie samazinājās par 1 398 tūkst. latu. Apakšprogrammas izdevumi bija 14 247 tūkst. lati,palielinoties pret iepriekšējā gada izdevumiem par 1 313 tūkst. latiem vai 10,2%.Darba negadījumu speciālajā budžetā izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem par 2 100tūkst. latu galvenokārt saistīts ar atlīdzības darbspēju zaudējuma gadījumā apmērapalielināšanos.No darba negadījumu speciālā budžeta 2010.gadā nodrošinātas:• slimības pabalstu izmaksas apdrošinātām personām, ja pārejošas darba nespējas cēlonis irnelaimes gadījums darbā vai arodslimība - 136 personām vidēji mēnesī, pabalsta vidējaisapmērs 568,90 lati, 80% apmērā no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas parlaiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26nedēļām;• atlīdzību par darbspēju zaudējumu izmaksas vidēji mēnesī 6,7 tūkst. personām, atlīdzībasapmērs 145,43 latu vidēji mēnesī;• atlīdzību par apgādnieka zaudējumu izmaksas vidēji mēnesī 84 personām, atlīdzības apmērs140,67 lats vidēji mēnesī;• apbedīšanas pabalstu izmaksas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algasapmērā vidēji mēnesī 1 personai 276,83 latu apmērā vidēji mēnesī;• papildus izmaksas par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju,protezēšanu vidēji mēnesī 169 personai 147,02 latu apmērā vidēji mēnesī.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


26Budžeta apakšprogramma „04.04.00 Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”Apakšprogrammas mērķis ir nodrošināt ienākumu kompensāciju slimības, maternitātes,paternitātes, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma gadījumā: slimības pabalsta, invaliditātespensijas, apbedīšanas pabalsta, maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalstaizmaksas, kā arī iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un nodarbinātības speciālajā budžetā.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, piešķirot unizmaksājot pensijas un sociālos apdrošināšanas pabalstus noteiktām personu grupām.Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta ieņēmumi 2010.gadā bija 234 678 tūkst.latu un tie, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 87 956 tūkst. latu vai 27,3%. Savukārtapakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 296 809 tūkst. lati un tie, salīdzinot ar 2009.gadu,samazinājās par 73 546 tūkst. latu vai 19,9%.Izdevumu samazinājums saistīts ar pabalstu izmaksu ierobežojumiem, kas attiecas uzmaternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem, to saņēmēju skaita un apmērasamazināšanos.2010.gada decembrī, salīdzinot ar 2010.gada oktobri, izmaksājamais maternitātes pabalstavidējais apmērs vienā darbnespējas dienā samazinājies no 16,58 līdz 13,72 latiem vai par 2,86latiem, bet paternitātes pabalsta izmaksājamais vidējais apmērs vienā dienā samazinājies no20,73 latiem oktobrī līdz 13,85 latiem decembrī vai par 6,88 latu.Par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010.gada 2.maija, vecāku pabalstu piešķir un izmaksā tikai tiemvecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un nestrādā (nav ne darba ņēmēji, nepašnodarbinātie). To paredz 2009.gada 16.jūnijā pieņemtie grozījumi likumā „Par maternitātesun slimības apdrošināšanu”. Par bērnu, kurš dzimis līdz 2010. gada 2. maijam, strādājošie vecākivecāku pabalstu 50% apmērā saņem arī pēc 2010.gada 3.maija, proti, kamēr bērnam apritēsviens gads.No invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 2010. gadā nodrošinātas:• invaliditātes pensiju izmaksas vidēji mēnesī 65,3 tūkst. personām, pensijas vidējais apmērsmēnesī 120,66 lati (piemaksas vidējais apmērs mēnesī 10,96 latu);• pensiju saskaņā ar speciāliem lēmumiem izmaksas vidēji mēnesī 2,7 tūkst. personām,pensijas vidējais apmērs mēnesī 195,38 latu;• maternitātes pabalstu izmaksas vidēji mēnesī 1,2 tūkst. personām, pabalsta vidējais apmērsmēnesī 1 808,08 latu;• paternitātes pabalstu izmaksas vidēji mēnesī 591 personām, pabalsta vidējais apmērs mēnesī210,20 lati;• slimības pabalstu vispārējā saslimšanas gadījumā izmaksas vidēji mēnesī 11,6 tūkst.personām, pabalsta vidējais apmērs mēnesī 278,06 lati;• vecāku pabalstu izmaksas vidēji mēnesī 12,9 tūkst. personām, pabalsta vidējais apmērsmēnesī 362,87 lati.Budžeta apakšprogramma 04.05.00 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžetsApakšprogrammas mērķi: īstenot valsts sociālās drošības politiku, sniedzot Latvijas un cituEiropas Savienības valstu iedzīvotājiem savlaicīgus un augstas kvalitātes pakalpojumus,racionāli un atklāti pārvaldot valsts budžeta līdzekļus.Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbību finansē no speciālajiem budžetiem likumā „Parvalsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta ieņēmumi 2010.gadā bija 8 728 tūkst.latu un tie, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 7 069 tūkst. latu vai 44,7%. Savukārtapakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 8 662 tūkst. latu un tie, salīdzinot ar 2009.gadu,samazinājās par 6 658 tūkst. latu vai 43,5%. Izdevumu samazinājums saistīts ar Ministrukabinets rīkojumiem par finansējuma samazinājumu funkcijai „Sociālā apdrošināšana”.Atbilstoši tika samazināts preču un pakalpojumu iegādes apjoms, kas nepieciešams darbībasnodrošināšanai, tai skaitā pasta sūtījumiem klientiem, informācijas tehnoloģiju uzturēšanai,stacionārajiem sakariem, telpu nomai. Sakarā ar aģentūras struktūras un amatu optimizāciju tikasamazināts atlīdzības apjoms, kuru rezultātā amatu skaits samazināts no 1 012,25 (uz01.01.2010.) līdz 1 007,65 (uz 31.12. 2010).Turklāt pārskata periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā notikušas šādas izmaiņas:sakarā ar nepieciešamību samazināt VSAA izmaksas ir slēgti 3 klientu apkalpošanas punktiRīgā. Lai vienmērīgāk sadalītu teritoriālo nodaļu noslodzi, veiktas amatu pārdales starp RīgasZemgales reģionālo nodaļu un Pierīgas teritoriālo nodaļu, kā arī Tukuma reģionālo nodaļu unJelgavas reģionālo nodaļu, nemainot kopējo VSAA amatu skaitu.2010.gadā tika turpināta virzība uz administratīvā sloga samazināšanu labklājības nozarē,izstrādājot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. Atbilstoši tika samazinātas prasībaspieprasot valsts sociālos un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus saistībā ar informāciju, koValsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmuma pieņemšanai var no citas iestādes iegūt pati.Vienlaikus pabalsta pieprasītājam vairs nav personīgi jāierodas aģentūrā, iesniegumu pabalstapiešķiršanai var nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniska dokumenta formātā atbilstošinormatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.Sakarā ar izmaiņām 25 normatīvajos aktos, kas nosaka prasības Valsts sociālās apdrošināšanasaģentūras sniegto pakalpojumu administrēšanai, veiktas attiecīgas izmaiņas, no kurāmbūtiskākās ir:• uzsākts piešķirt pakalpojumus un nodrošināt informācijas apmaiņu atbilstoši EiropasParlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmukoordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.987/2009, kas nosakaRegulas Nr.883/2004 piemērošanas kārtību, prasībām. Koordinācijas noteikumupamatprincipi aizsargā tās personas, kuras pārvietojas ES dalībvalstu teritorijā, piem., armērķi uzsākt jaunas darba attiecības u.c.;• pārtraukta 2009.gadā uzsāktā pensiju izmaksas ierobežošana un atmaksātas pensijassaņēmējiem laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.janvārim ieturētāssummas;• uzsākts piešķirt piemaksas pie valsts pensijas avansā;• uzsākts piešķirt un izmaksāt piemaksu pie valsts pensijām ES dalībvalstīs dzīvojošiemvecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem;• uzsākts piešķirt un izmaksāt pakalpojumus, ievērojot spēkā stājušos līgumu sociālās drošībasjomā ar Baltkrievijas Republiku;• pārņemta no Labklājības ministrijas atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu,atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un atlīdzību par adopciju piešķiršana un izmaksa;• pārtraukti ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem un apgādnieka zaudējuma pensijām;• ierobežots apdrošināšanas pabalstu izmaksājamais apmērs;• ierobežota vienlaicīga vecāku pabalsta un bezdarbnieka pabalsta saņemšana;• mainīta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēra noteikšana visiem apdrošināšanaspabalstiem;• mainīts maternitātes un paternitātes pabalstu piešķiramais apmērs un šie pabalsti tiekpiešķirti 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas agrāko 100% vietā;• pārtraukta apdrošināšanas atlīdzību un kaitējuma atlīdzību piešķiršana personām, kurāmdarbspēju zaudējums noteikts mazāks par 25%;Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats27


• ierobežota vecāku pabalstu saņemšana vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanasatvaļinājumā un gūst darba ienākumus;• mainīta vecāku pabalsta apmēra noteikšanas kārtība;• mainīta valsts sociālo pabalstu pieprasīšanas kārtība un tiesību noteikšana uz ģimenes valstspabalstu;• mainīts kaitējuma atlīdzības aprēķins Černobiļas invalīdiem, kuriem invaliditātes pensijas unapgādnieka zaudējuma pensijas piešķirtas līdz 01.01.2000.;• uzsākts reģistrēt jaunas sociāli apdrošināto personu kategorijas- mikrouzņēmuma darbiniekiun brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā nodarbinātās personas;• nodrošināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadale pa apdrošināšanas veidiem darbaņēmējiem, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, unmikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri brīvprātīgi pievienojas sociālajai apdrošināšanai.282010.gadā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra:• reģistrēja un uzturēja 1,0 milj. sociāli apdrošinātām personām sociālās apdrošināšanasiemaksas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sociāli apdrošināto skaitssamazinājās par 8,3%;• izsniedza 791,8 tūkst. izziņas par pakalpojumiem un iemaksām pēc privātpersonu un valstsiestāžu pieprasījuma. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, izsniegto izziņu skaitssamazinājās par 8,5%;• pieņēma 683,4 tūkst. lēmumu par sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un valstssociālajiem pabalstiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieņemto lēmumuskaits samazinājies par 12,5%;• uz 2010.gada perioda beigām uzturēja 1,124 milj. valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekukontus. Pieaugums pret 2009.gada beigām – 2.6%;• Liepājas reģionālās nodaļas kontaktcentrā centralizēti sniedza 21 328 elektroniskāskonsultācijas;• nosūtīja 456 541 elektronisko paziņojumu valsts fondēto pensiju shēmās dalībniekiem;• personāla kompetences uzturēšanai sagatavoti 59 mācību materiāli un veiktas 13 klātienesapmācības.Budžeta programma „04.00.00 Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”Valsts pamatbudžeta programmas mērķis ir nodrošināt valsts atbalstu noteiktam personu lokamatsevišķās dzīves situācijās.Programmas izpildi nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, veicot valsts sociālāsapdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbupar personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1,5 gadam un par personām, kuras aprūpē bērnupirms adopcijas apstiprināšanas tiesā un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā bez darbasamaksas saglabāšanas; nodrošinot valsts budžeta dotāciju Augstākās padomes deputātu pensiju,politiski represēto pensiju un pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā izmaksai.2010.gadā nodrošinātais valsts atbalsts:• atbalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā vidēji mēnesī 12,1 tūkst. personām;• Augstākās Padomes deputātu pensijas vidēji mēnesī 0,08 tūkst. personām;• politiski represēto personu pensijas vidēji mēnesī 16,5 tūkst. personām;• atbalsts personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, - vidēji mēnesī 11,3 tūkst.personām;• atbalsts personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, - vidēji mēnesī 0,9 tūkst.personām.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Programmas izdevumi 2010.gadā bija 15 330 tūkst. latu, salīdzinot ar 2009.gadu, tiesamazinājās par 459,1 tūkst. latu vai 2,9%. Kopumā 2010.gadā valsts atbalstu saņēma vidējimēnesī 40,88 tūkstoši personu. Izdevumu samazinājums saistīts ar pakalpojumu saņēmēju skaitasamazināšanos, jo tika veiktas izmaiņas tiesību aktos - pagarināts iemaksu reģistrēšanas periodslīdz 2 mēnešiem no 29.07.2009 (Ministru kabineta 21.07.2009 noteikumi Nr.790) un iemaksastiek veiktas tikai par vienu sociāli apdrošinātas personas statusu no 01.01.2010 (Ministrukabineta 22.12.2009 noteikumi Nr.1578).29Darbības virziens: Finansiālais atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupāmBudžeta programma 20.00.00 Valsts sociālie pabalstiProgrammas mērķis ir veicināt ģimeņu ar bērniem, invalīdu, vecu ļaužu, apgādniekuszaudējušu bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanos, sniedzot papildu finansiālu atbalstu.Valsts sociālie pabalsti papildina sociālās apdrošināšanas sistēmu un sniedz papildu materiāluatbalstu sociālā riska situācijās vai gadījumos, kad samazinās ienākumi:• personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, vai kuru veiktās iemaksas nav pietiekamas valstssociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju saņemšanai;• papildus izdevumu rašanās gadījumos, kuros sociālās apdrošināšanas sistēma neparedzaizsardzību - piemēram, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas un piedzimšanas pabalsti,valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas sniedz aizsardzību vecuma, invaliditātes vaiapgādnieka zaudējuma gadījumā tām personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, u.c.Programmas īstenošanu nodrošina Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra un Labklājībasministrija, 2010.gadā nodrošinot finansējumu šādiem valsts sociālajiem pabalstiem: bērnapiedzimšanas pabalstam; bērna kopšanas pabalstam; bērna invalīda kopšanas pabalstam;ģimenes valsts pabalstam; pabalstam invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana; piemaksaipie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu; pabalstam aizbildnim par bērna uzturēšanu unatlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; atlīdzībai par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;atlīdzībai par adoptējamā bērna aprūpi; atlīdzībai par adopciju; valsts sociālā nodrošinājumapabalstam; pabalstam transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtinātapārvietošanās; apbedīšanas pabalstam; valsts sociālajam pabalstam ČAES avārijas sekulikvidēšanas dalībniekam vai viņa ģimenei; kaitējumu atlīdzībai ČAES avārijas rezultātācietušajām personām; valsts speciālajam pabalstam Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojāgājušo personu bērniem, pabalstam ar celiakiju slimiem bērniem.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 95 806,6 tūkst. lati, kas salīdzinot ar 2009.gadusamazinājās par 5 545,2 tūkst. latu vai 5,5%. Izdevumu samazinājums 2010.gadā saistīts arpakalpojumu saņēmēju skaita samazināšanos un normatīvo aktu izmaiņām par valsts sociālajiempabalstiem, tajā skaitā:• Nosakot ģimenes valsts pabalstu 8 Ls apmērā par katru bērnu ar 2009.gada 1.jūliju saskaņāar 16.06.2009. Saeimā pieņemto likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laikaperiodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”;• Ar 2010.gada 3.maiju atceļot ģimenes valsts pabalstu par bērniem virs 19 gadu vecuma unpar bērniem vecumā līdz 1 gadam atbilstoši 16.06.2009. Saeimā pieņemtajiem grozījumiemValsts sociālo pabalstu likumā.• Pamatojoties uz Ministru kabineta 26.05.2009. noteikumiem Nr. 491 „Grozījumi Ministrakabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.166 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērnapiedzimšanas pabalstu” par bērniem, kuri dzimuši pēc 2010.gada 4.aprīļa viens no bērnaLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


30vecākiem sakarā ar bērna piedzimšanu vai aizbildnis par bērna vecumā līdz gadampaņemšanu aizbildnībā saņem tikai bērna piedzimšanas pabalstu 296 Ls apmērā bezpiemaksām.2010.gadā vidēji mēnesī kopumā izmaksāti 450 tūkst. valsts sociālo pabalstu, no tiem, 29,6tūkst. bērna kopšanas pabalstu, 1,7 tūkst. bērna invalīda kopšanas pabalstu, 357,7 tūkst. ģimenesvalsts pabalstu, 7,4 tūkst. piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, 1,7 tūkstbērna piedzimšanas pabalstu, 15,7 tūkst. valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, 3,5 tūkst.pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, 4,3 tūkst. atlīdzības par aizbildņa pienākumupildīšanu, 9,1 tūkst. invalīda kopšanas pabalstu, 3,5 tūkst. valsts sociālais pabalstu ČAESavārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un to ģimenēm, 16,0 tūkst. pabalstu transporta izdevumukompensēšanai invalīdiem, 1,1 tūkst. pabalstu ar celiakiju slimiem bērniem u.c.Darbības virziens: Pasākumi sociālo tiesību nodrošināšanai un īstenošanai05.00.00 Programma „Valsts sociālie pakalpojumi”Programmas mērķi: uzlabot personu ar funkcionāliem traucējumiem iespējas atgrieztiessabiedrībā (izglītības iestādē, darba tirgū), izmantojot sociālos pakalpojumus; nodrošināt dzīveskvalitātes nepazemināšanos personām, kuras nespēj sevi patstāvīgi aprūpēt; sniegt atbalstupašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanaiiedzīvotājiem.Programmas izpildi nodrošina Labklājības ministrija un nozares institūcijas.2010.gadā tika veiktas institucionālas reformas, deleģējot funkcijas nevalstiskajam sektoram unLabklājības ministrijai paturot tikai kontroli un uzraudzību par pakalpojumu sniegšanu:• tehniskos palīglīdzekļus nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežoto atbildību „Nacionālaisrehabilitācijas centrs „Vaivari””;• tiflotehnikas administrēšanu un piešķiršanu nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība, betsurdotehnikas administrēšanu un piešķiršanu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība;• redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju nodrošina attiecīgi Latvijas Neredzīgobiedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība;• no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu rehabilitācija dzīvesvietā un institūcijās deleģētaLatvijas Bērnu fondam.Pārskata gadā programmas ietvaros nodrošināti sociālās un profesionālās rehabilitācijaspakalpojumi, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, tehniskie palīglīdzekļi,personu invaliditātes ekspertīzes, valsts sociālo pakalpojumu administrēšana, uzraudzība unkontrole, Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana, Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumuīstenošana.Budžeta apakšprogramma 05.01.00 „Sociālās rehabilitācijas valsts programmas”Apakšprogrammas mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu atstumtības riska grupā esošāmgrupām, nodrošinot sociālos pakalpojumus līgumorganizācijās, un veicināt sociālās atstumtībasriska grupā esošo personu sociālo reintegrāciju, nodrošinot personas ar tehniskajiempalīglīdzekļiem un sniedzot atbilstošus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.Apakšprogrammas izpildi nodrošina:Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• Labklājības ministrija• Sociālās integrācijas valsts aģentūra,• līgumorganizācijas, kurām pakalpojumu sniegšanas tiesības deleģētas ar valsts pārvaldesfunkciju deleģējuma līgumu,- Latvijas Neredzīgo biedrība,- Latvijas Nedzirdīgo savienība,- Latvijas Bērnu fonds,- VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari””.• līgumorganizācijas - VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, VSIA „Daugavpilspsihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža”” un VSIA „Strenčupsihoneiroloģiskā slimnīca”, kuras sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumus personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un2.grupas invalīdiem), kurām nav kontrindikāciju uzņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes unsociālās rehabilitācijas institūcijās un kuras atrodas minētajās iestādēs un ir reģistrētas rindāvalsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumusaņemšanai,• līgumorganizācijas, kuras tiesības nodrošināt pakalpojumus ieguvušas publisko iepirkumukonkursa kārtībā.Pārskata periodā apakšprogrammas ietvaros nodrošināti šādi pakalpojumi 5 865,3 tūkst. latuapmērā, tajā skaitā:• sociālās rehabilitācijas pakalpojumi īpašām iedzīvotāju grupām:31- sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijās saņēma 1 044 no prettiesiskāmdarbībām cietušie bērni, kā arī nodrošināta 162 pavadošo personu uzturēšanās institūcijā;dzīvesvietā pakalpojumus saņēma 1 065 no prettiesiskām darbībām cietušie bērni;- 2010.gadā tika sociālo rehabilitāciju dzīvesvietā saņēma 41 no vardarbības cietušaisbērns, savukārt institūcijās - 33 no vardarbības cietušie bērni;- sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijās saņēma 605 no psihoaktīvām vielāmatkarīgie bērni un vidēji mēnesī 10 no psihoaktīvām vielām atkarīgie pieaugušie;- sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma vidēji mēnesī 12 cilvēku tirdzniecībasupuri.• alternatīvi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar garīgarakstura traucējumiem:- pakalpojumus dienas aprūpes centros saņēma vidēji mēnesī 165 personas ar garīgarakstura traucējumiem;- grupu dzīvokļos vidēji mēnesī saņēma pakalpojumus 99 klienti.• tehniskie palīglīdzekļi, ko nodrošina VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”:saņemtas 978 personiskās pārvietošanās palīgierīces, 695 personiskās aprūpes palīglīdzekļi,477 protēzes (t.sk. 62 krūšu, 389 ekstremitāšu, 26 modulārās protēzes), 1 042 ortozes – (t.sk.23 ādas stieņu, 517 mīkstās ortozes, 502 cietās ortozes), 930 ortopēdiskie apavi (t.sk. 313speciālie, 617 gatavie).• Neredzīgu personu sociālā rehabilitācija un nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem:- sociālo rehabilitāciju saņēma 460 neredzīgas personas;- neredzīgām personām nodrošināti pielāgotie palīglīdzekļi – 353 acu protēzes, personīgāsaprūpes un aizsardzības palīglīdzekļi – 100 termometri ar runas funkciju, personiskāsLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


32pārvietošanās palīglīdzekļi – 94 taktilie (baltie) spieķi (salokāmi), komunikācijas,informācijas un signalizēšanas palīglīdzekļi – 814 laikrāži runājošie.• Nedzirdīgu personu sociālā rehabilitācija un nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem:- sociālo rehabilitāciju saņēma 6 406 nedzirdīgas personas;- nedzirdīgām personām nodrošināti 1 466 dzirdes aparāti (t.sk. vidējas pakāpesvājdzirdībai – 1 175, smagās, ļoti smagās pakāpes vājdzirdībai – 289, kaula vadāmībasdzirdes aparāti - 2) 5 savienotājvienības radio un televīzijas uztvērējiem, 46 gaismasindikatori, 67 laikrāži ar vibrozvanu.Budžeta apakšprogrammā 05.03.00 „ Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās”Apakšprogrammas mērķis ir nodrošināt sociālo aprūpi institūcijās personām ar garīga raksturatraucējumiem, neredzīgām personām, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiembērniem, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.Apakšprogrammas izpildi nodrošina 5 reģionālie sociālās aprūpes centri.Saskaņā ar 2009.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.746 "Par Labklājības ministrijas pakļautībā esošovalsts sociālās aprūpes centru reorganizāciju" ar 01.01.2010. reorganizēti sociālās aprūpes centri(SAC). Uz 33 Labklājības ministrijas padotībā esošo SAC bāzes izveidoti pieci valsts sociālāsaprūpes centri - valsts sociālās aprūpes centrs „Rīga"; valsts sociālās aprūpes centrs „Kurzeme";valsts sociālās aprūpes centrs „Zemgale"; valsts sociālās aprūpes centrs „Vidzeme"; valstssociālās aprūpes centrs „Latgale”. Bijušie SAC turpina darbu kā attiecīgo sociālās aprūpes centrustruktūrvienības un turpina sniegt pakalpojumus bez izmaiņām pakalpojumu saturā.Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās tiek nodrošināti sociālās aprūpespakalpojumi pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem garīga raksturatraucējumiem (personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti); bērniem ar smagiem garīga raksturatraucējumiem vecumā no četriem līdz astoņpadsmit gadiem; bērniem bāreņiem un bez vecākugādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem; bērniem ar garīgās un fiziskās attīstībastraucējumiem vecumā līdz četriem gadiem.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 20 113,5 tūkst. latu, salīdzinot ar 2009.gaduizdevumu apjoms samazinājās par 2 145,5 tūkst. latu, vai 9,6%, kas skaidrojams ar strukturāloreformu īstenošanas plānu, kas paredz sociālās aprūpes centru darbības optimizēšanu.Pildot „Plānu valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumuoptimizācijai samazināta finansējuma apstākļos 2010.-2012.gadam”, tika likvidētas trīs Valstssociālās aprūpes centru (VSAC) filiāles (ar 01.04.2010. VSAC "Kurzeme" filiāle "Piltene" unVSAC Vidzeme" filiāle "Nītaure", ar 01.07.2010. VSAC "Latgale" filiāle "Istra"), kā rezultātāveikta klientu pārvietošana uz citām filiālēm, un, vienlaikus optimizējot Valsts sociālās aprūpescentru darbību.Apakšprogrammas ietvaros 2010.gadā 5 institūcijās nodrošināta sociālā aprūpe un rehabilitācija4 659 klientu vietām, kā arī nodrošināta Valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāles “Rūja”grupu dzīvokļu uzturēšana.Budžeta apakšprogramma 05.37.00 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana unprofesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana”Apakšprogrammas mērķis veicināt invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiemsociālo integrāciju, nodrošinot sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Sociālās integrācijas valsts aģentūra, nodrošinot sociālās unprofesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgāLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


vecumā (no 15 līdz 62 gadu vecumam), politiski represētām personām, Černobiļasatomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijas rezultātā cietušajiem.Sociālās integrācijas valsts aģentūras struktūrvienībās – Jūrmalas profesionālajā vidusskolā unKoledžā personas var iegūt profesionālo pamatizglītību, profesionālo vidējo izglītību,arodizglītību un 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kā arī pārkvalificēties īslaicīgāsprogrammās profesionālajai pilnveidei un tālākizglītībai. Sociālās integrācijas valsts aģentūrasveic personu ar invaliditāti darbspējas vecumā informēšanu un konsultēšanu par aģentūraspakalpojumiem, potenciālajām darba vietām un sniedz sociālpsiholoģisko atbalstu 8 atbalstapunktos Latvijā, kā arī veic profesionālās piemērotības noteikšanu. Papildus aģentūra cilvēkiemar invaliditāti veic transportlīdzekļu pielāgošanu un pārbūvi atbilstoši personu funkcionālotraucējumu veidam.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 2 693,7 tūkst. latu. Salīdzinot ar 2009.gadu,izdevumi tika samazināts par 317,4 tūkst. latu vai 10,5%. Izdevumu samazinājums galvenokārtsaistīts ar iestādes administratīvo izdevumu samazināšanu 2010.gadā.Apakšprogrammas ietvaros tika nodrošināti šādi pakalpojumi:• sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 2099 klientiem;• profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi 400 izglītojamiem;• profesionālā piemērotība pirms profesijas apgūšanas noteikta 400 invalīdiem, t.sk., 257personām ar invaliditāti 14 dienu kurss un 143 invalīdam primārā profesionālā piemērotībareģionālajos atbalsta punktos Latvijā (līdz 7 dienu kurss);• apzināti, informēti un konsultēti 1200 invalīdi darba spējas vecumā atbalsta punktos Latvijā;• piedāvātas 33 profesionālās rehabilitācijas programmas Jūrmalas profesionālā vidusskolā unKoledžā;• pielāgotas 27 vieglās automašīnas atbilstoši invalīdu ar funkcionālajiem traucējumiemvajadzībām;• veikta apmācība 19 izglītības programmās, t.sk. 12 Jūrmalas profesionālā vidusskolā un 7Koledžā.33Budžeta apakšprogramma 05.62.00 „ Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana”Apakšprogrammas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu personu invaliditātes ekspertīzi.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija(14 nodaļas), nodrošinot personu invaliditātes ekspertīzi’. Invaliditātes ekspertīzes uzdevums irindividualizēti izvērtēt personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un iespējasintegrēties sabiedrībā, kas ir priekšnosacījums personu ar invaliditāti sociālās aizsardzībaspakalpojumu saņemšanai.Pārskata periodā personām sniegtie pakalpojumi: veiktas invaliditātes ekspertīzes invaliditātesgrupas noteikšanai un darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos, izvērtēti kritēriji pārejošasdarbnespējas turpināšanai pēc 26 nedēļām, izvērtētas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgotāvieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai,medicīniskās indikācijas īpašas pastāvīgas kopšanas nepieciešamībai I grupas invalīdiem,izvērtētas E213 veidlapas „EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”( izsniegtas saskaņā arEiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālāsnodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un lai centralizēti veiktu no NBS atvaļinātomilitārpersonu invaliditātes ekspertīzi) un sniegti slēdzieni, izvērtētas medicīniskās indikācijasatvieglojumiem naturalizācijas procedūras veikšanai, kā arī indikācijas pārkvalifikācijai vai citasprofesijas apguvei, daļā gadījumu personai vienlaicīgi sniegti vairāki pakalpojumi.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 1 182,9 tūkst. latu apmērā, salīdzinot ar 2009.gadutie samazinājās par 471 tūkst. latu vai 28,5%, kas skaidrojams ar administratīvo izdevumuoptimizāciju, tai skaitā saistībā ar personālvadības un grāmatvedības uzskaites funkcijunodošanu Labklājības ministrijai sākot ar 2010.gada 1.janvāri.Sakarā ar ievērojamo finansējuma samazinājumu 2010.gadā, Valsts komisija 2010.gadāturpināja strukturālās izmaiņas un administratīvo resursu optimizēšanu. Optimizējot Valstskomisijas darbu, apvienotas četras Rīgas pilsētas vispārējā profila nodaļas un Rīgas rajonastarprajonu nodaļa, kā arī reorganizēta viena Valsts komisijas nodaļa, to pievienojot Rīgasapvienotai nodaļai, lai nodrošinātu invaliditātes ekspertīzi klientiem no jebkura valsts novada,radīta iespēja tiešajiem klientiem izvēlēties jebkuru dzīves vietai tuvāko vai ērtāk pieejamonodaļu invaliditātes ekspertīzes veikšanai.Jāatzīmē, ka 2010.gadā ir pieaudzis apsekoto personu skaits, galvenokārt no 16 gadu vecuma,kas ir saistīts ar krīzes situāciju valstī, medicīniskās aprūpes pakalpojumu nepieejamību,galvenokārt līdzekļu trūkuma dēļ, bezdarba radītām stresa situācijām, uz kuru fona saasināshroniskas slimības vai veidojas jaunas, ievērojami pieaugušo apsekoto personu skaitu, kuriekspertīzei nosūtīti ar pārejošo darbnespēju 26 nedēļas (2009.gadā par pārejoši darbnespējīgāmatzītas 1367 personas, bet 2010.gadā - 3040 personas), medicīnisko indikāciju noteikšanu īpašaskopšanas nepieciešamībai I grupas invalīdiem (2010.gadā medicīniskās indikācijas noteiktas 780pirmās grupas invalīdiem vairāk kā 2009.gadā (2009.gadā - 4805, bet 2010.gadā -5585)). Tomērizbraukumu sēžu skaits samazināts pieejamā finansējuma samazināšanas dēļ. 2010.gadā Valstskomisijas nodaļas veica 1497 vizītes - par 12,8% mazāk kā iepriekšējā gadā, tajā skaitā, personasdzīves vietā – 1094 vai 73,1%, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, stacionārās ārstniecībasiestādēs – 335 - 22,4%, ieslodzījuma vietās – 68 - 4,5% (2009.gadā atbilstoši: 1717, 1289 -75,1%, 376 - 21,9%, 52 - 3,0%).2010.gadā apakšprogrammas ietvaros:• veiktas 54 328 pirmreizējas un atkārtotas invaliditātes ekspertīzes (t.sk. klienta dzīvesvietā 1497). 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekspertīžu skaits palielinājies par 1280, betpersonām sniegtie pakalpojumi – par 1362;• bērna invalīda un invalīda statusa noteikšanai invaliditātes ekspertīze veikta 48 185personām, t.sk. 2010.gadā pirmreizēji un atkārtoti invaliditāte kopā noteikta 46 462personām;• izvērtētas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalstatransporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai 5 189 invalīdiem, tai skaitā medicīniskāsindikācijas noteiktas 4 958 invalīdiem no tiem: 4 679 invalīdiem no 16 gadu vecuma un 279bērniem invalīdiem līdz 16 gadu vecumam;• izvērtētas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai 797 bērniem invalīdiemun 5 221 pirmās grupas invalīdam. Medicīniskās indikācijas noteiktas 5 585 invalīdiem, notiem: 4 846 pirmās grupas invalīdiem un 739 bērniem invalīdiem;• izvērtētas 707 E213 veidlapas „EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums” un sniegti slēdzieniValsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Sagatavotas kopā 285 E213 LV, E116 LV, E407LV veidlapas un iesniegtas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā;• pārkvalifikācija vai citas profesijas apguve ieteikta 7345 pirmreizējiem, atkārtotiem unrehabilitētajiem invalīdiem.34Budžeta apakšprogrammā 05.65.00 „Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošana”Apakašprogrammas mērķis ir finansiāli atbalstīt pašvaldības, piešķirot valsts budžetalīdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalstanodrošināšanai iedzīvotājiem.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Apakšprogrammas ietvaros, nodrošināta Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumu Nr.1251"Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumulīmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksām" izpilde, t.i., nodrošināta valsts budžetalīdzfinansējuma piešķiršana 9 pilsētu un 109 novadu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumulīmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksām.Apakšprogrammas pasākumi tiek īstenoti Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros, kura tikaizveidota lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzessituācijā, kā arī nodrošinātu negatīvās sociālās ietekmes samazināšanu pēc vairāku nozarustrukturālajām reformām.Īstenotie pasākumi:• GMI pabalsta izmaksu nodrošināšana 50% apmērā no garantētā minimālā ienākumu līmeņapabalstam izlietotajiem līdzekļiem;• Dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšana 20% apmērā no dzīvokļu pabalstam izlietotajiemlīdzekļiem.Kopumā apakšprogrammas ietvaros 2010.gadā pašvaldībām tika izmaksāts valsts budžetalīdzfinansējums 6 443,6 tūkst. latu GMI pabalsta nodrošināšanai un 2 278,3 tūkst. latu apmērādzīvokļa pabalsta nodrošināšanai. Pārskata periodā bija vērojams GMI saņēmēju skaitapieaugums - no 28,8 tūkst. personām 2010.gada janvāra mēnesī līdz 69 tūkst. personāmdecembra mēnesī, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits svārstījies starp 31,8 tūkstošiem janvārī un63,4 tūkstošiem martā. Vidējais GMI pabalsta lielums vienai personai mēnesī 2010.gadāsvārstījies robežās no 26,41 līdz 27,71 latiem, dzīvokļa pabalsta lielums - no 24,78 latiemseptembrī līdz 38,13 latiem janvārī.3507.00.00 Programma „Darba tirgus attīstība”Programmas mērķis ir sekmēt bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanu darba tirgū un sniegtatbalstu bezdarba riskam pakļautajām personām, iesaistot minētās personas aktīvajosnodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos atbilstoši viņu spējām unvēlmēm, organizējot aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus,nodrošinot bezmaksas konsultācijas.Programmas ietvaros tiek nodrošināta Nodarbinātības valsts aģentūras darbība un aktīvienodarbinātības pasākumi.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 4 424,0 tūkst. latu, salīdzinot ar 2009.gadu tie samazinājāspar 46 321,7 tūkst. latu vai 91,3%, ņemot vērā, ka 2010.gadā notika izmaiņas budžeta struktūrāun tika slēgtas apakšprogrammas Eiropas Savienības Struktūrfondu projektu (2007.-2013.gadam) finansēšanai, plānojot minēto finansējumu atsevišķās budžeta programmās(apakšprogrammās).2010.gadā valstī saglabājās augsts reģistrētā bezdarba līmenis– vidēji gadā 15,6%, marta mēnesīsasniedzot maksimumu 17,3%. NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits martā sasniedza 194 253personas. Stabilizējoties tautsaimniecības attīstībai, kā arī intensīvi īstenojot aktīvosnodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, reģistrētā bezdarba līmenislīdz gada beigām saruka par trīs procentu punktiem un reģistrēto bezdarbnieku skaits – par 32tūkstošiem. Saspringtā situācija bezdarba jomā ietekmēja Nodarbinātības valsts aģentūras darbupārskata periodā.Bezdarba situācijas uzraudzībai un NVA darbības spējas novērtēšanai, kā arī lai regulāriinformētu Ministru prezidentu par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ieviešanas gaitu ikceturksni Labklājības ministrija sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru sagatavojaLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


informatīvo ziņojumu par īstenotajiem aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarbasamazināšanas pasākumiem un ziņojumu par Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti.Ņemot vērā prognozes, ka 2010.gadā turpināsies reģistrēto bezdarbnieku, kas nesaņembezdarbnieka pabalstu, skaita pieaugums, Labklājības ministrija, lai nodrošinātu lielākubezdarbnieku iesaisti darba tirgus politikas pasākumos, kas paredz arī finansiālu atbalstu,pirmkārt, izvērtēja 2009.gadā ieviesto pasākumu efektivitāti (Informatīvais ziņojums „Par2009.gadā īstenotajiem aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanaspasākumiem”, izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra sēdē), otrkārt, sagatavojapamatotu finansējuma palielinājuma pieprasījumu aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem2010.gadam (Informatīvo ziņojumu „Par papildus finansējuma nodrošināšanu aktīvonodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā”, izskatīts Ministru kabineta 2010.gada16.februāra sēdē).3607.01.00 Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšanaApakšprogrammas mērķis ir efektīvi īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanas unbezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.Apakšprogrammas ietvaros nodrošināta Nodarbinātības valsts aģentūras darbība, klientuapmeklējumu skaitam vidēji mēnesī sasniedzot 180 032, kas ir par 10.6% vairāk nekā plānots.Nodarbinātības valsts aģentūra saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumusniedz valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām unjuridiskajām personām pakalpojumus bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētājuun bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, sniedz karjeras konsultācijasbezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, organizē Nodarbinātības valstsaģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu, uzskaita darba devējupieteiktās brīvās darba vietas, kā arī organizē aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarbasamazināšanas preventīvos pasākumus, veicina šo pasākumu dažādošanu atbilstošipieprasījumam darba tirgū, kā arī veic aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarbasamazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanas pārraudzību un izmaksu analīzi.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 4 149,5 tūkst. latu, salīdzinot ar 2009.gaduizdevumi samazinājās par 941,6 tūkst. latu vai 18,5%, kas skaidrojams ar Ministru kabinetalēmumiem par 2010.gada izdevumu samazinājumiem, t.sk., darbinieku atlīdzībai, optimizētasadministratīvās struktūras un minimizētas atbalsta funkcijas, veikta sektoru integrācija filiālēs.Līdz 2010.gada 1.jūlijam Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošināja darba izsaukumuapstiprinājumus ārzemnieku nodarbināšanai un uzņēmumu līgumu saskaņošanu. Ar 2010.gada1.jūliju stājā spēkā grozījumi Imigrācijas likumā un Ministru kabineta noteikumi par darbaatļaujām ārzemniekiem, kur noteikts, ka darba atļauju ārzemniekiem ar izsniegs Pilsonības unmigrācijas lietu pārvalde.2010.gada 9.jūnijā starp Nodarbinātības valsts aģentūru un Zemes dienestu noslēgta starpresoruvienošanās par Valsts adrešu reģistra teksta datu nodošanu un to iekļaušanai Bezdarbniekuuzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (IS BURVIS).2010.gada 6.oktobrī starp Nodarbinātības valsts aģentūru un Iekšlietu ministrijas Informācijascentru noslēgta starpresoru vienošanās par ziņu saņemšanu no centra pārziņā esošās informācijassistēmas „Sodu reģistrs”, lai nodrošinātu Nodarbinātības valsts aģentūras funkciju veikšanuattiecībā uz komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanu un uzraudzību.Ir noslēgts sadarbības līgums ar Saulkrastu un Carnikavas novada domi, lai pašvaldību sociālodienestu telpās NVA Siguldas filiāles darbinieki nodrošinātu klientu pieņemšanu un apkalpošanuar mērķi atvieglot Saulkrastu un Carnikavas iedzīvotājiem NVA pakalpojumu pieejamību.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


3707.03.00 Aktīvie nodarbinātības pasākumiApakšprogrammas mērķis ir nodrošināt karjeras konsultāciju pieejamību profesionālāspiemērotības, pārkvalifikācijas un karjeras plānošanas jautājumos reģistrētajiembezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautajām personām un citām personām,to konkurētspējas darba tirgū veicināšanai.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra, nodrošinot grupu unindividuālas karjeras konsultācijas, kā arī e-karjeras konsultācijas.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 274,5 tūkst. latu, saglabājoties 2009.gada līmenī.2010.gadā apakšprogrammas ietvaros:• nodrošinātas karjeras konsultācijas 78 404 personām, tajā skaitā 61 522 Nodarbinātībasvalsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki un darba meklētāji un 16 882 citas personas;• nodrošinātas 67 760 karjeras konsultācijas, no tiem 59 774 – individuāli un 7 986 grupukarjeras konsultācijas. Klientu īpatsvars, kas karjeras konsultāciju pakalpojumus saņēmušiinternetā 10%.Budžeta programma 21.00.00 Darba apstākļu uzlabošanaProgrammas mērķis ir attīstīt tiesiski sakārtotu, drošu un veselībai nekaitīgu darba vidiuzņēmumos – samazināt nereģistrēto nodarbinātību, darba tiesisko attiecību un darba aizsardzīburegulējošo normatīvo aktu pārkāpumu skaitu un darbā notikušo nelaimes gadījumu skaitu.Programmas ietvaros tiek īstenota darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole unuzraudzība. Apakšprogrammas izpildi nodrošina Valsts darba inspekcija.Programmas izdevumi bija 1 393,5 tūkst. latu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir samazinājušiespar 1 580,3 tūkst. latu vai 53,1%.Budžeta apakšprogramma 21.01.00 “Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole unuzraudzība”Apakšprogrammas mērķis ir sekmēt darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvoaktu efektīvu ieviešanu un ievērošanu.Apakšprogrammas ietvaros tiek nodrošināta Valsts darba inspekcijas darbība. 2010.gadā Valstsdarba inspekcijas galvenie darbības virzieni bija saistīti ar darba tiesisko attiecību un darbaaizsardzības jomas uzraudzības un kontroles pilnveidošanu, kā arī Valsts darba inspekcijassniegto pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanu.Pārskata gadā veiktās aktivitātes:• veicot uzņēmumu apsekošanu, uzraudzīt un kontrolēt darba tiesisko attiecību un darbaaizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;• veicināt sociālo dialogu un sniegt darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijaspar darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām;• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotureģistrāciju, kā arī piedalīties arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;• nodrošināt Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta darbību.Apakšprogrammas izdevumi bija 1 393,5 tūkst. latu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadusamazinājās par 590,6 tūkst. latu vai 29,8%. Izdevumi samazināti saistībā ar Ministru kabinetaLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


lēmumu izpildi par administratīvo izdevumu un amata vietu samazinājumiem, veicotoptimizāciju un mazo biroju likvidāciju, kā arī ar personālvadības un grāmatvedības uzskaitesfunkciju nodošanu Labklājības ministrijai.Ņemot vērā samazināto Valsts darba inspekcijas kapacitāti, tika samazināts arī apsekojamouzņēmumu skaits - gan kopējais, gan to, kas tika apsekoti sakarā ar nereģistrētās nodarbinātībasmazināšanu. 2010.gadā tika veikti 10 477 uzņēmumu apsekojumi, kas par 4,77 % pārsniedzplānoto uzņēmumu apsekojumu skaitu. Veikti kopā 3 264 apsekojumi uzņēmumos, kuru darbībāir paaugstināts nereģistrētās nodarbinātības risks (pret plānoto skaitu 3000). Mainot darbametodes un efektivizējot inspekcijas darbību, panākts pārbaužu rezultativitātes pieaugums -2010.gadā atklāto ēnstrādnieku skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, palielinājies par 51%.2010.gadā tika veiktas 6 inspicēšanas kampaņas darba aizsardzības jomā, kuru laikā tika veikti959 uzņēmumu apsekojumi.Vienlaikus tika veikti vairāki pasākumi, nereģistrētās nodarbinātības mazināšanas politikasīstenošanā:• izstrādāts jauns iekšējais normatīvais akts „Kārtība, kādā Valsts darba inspekcijasamatpersonas veic uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu (objektu) apsekošanunereģistrētās nodarbinātības samazināšanas jautājumos”,• veikta padziļināta informācijas analīze, lai sniegtu ieteikumus un atbalstu reģionālajāmValsts darba inspekcijām, kā arī mainītas un uzlabotas inspicēšanas darba metodesnereģistrētās nodarbinātības atklāšanā;• lai paaugstinātu Valsts darba inspekcijas amatpersonu zināšanas tika rīkoti 2 semināri paraktuāliem jautājumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanas jomā,• Baltijas valstu Darba inspekciju pārstāvju apspriedes ietvaros izskatīti jautājumi, kas saistītiar pārrobežu sadarbību nereģistrētas nodarbinātības mazināšanā. Lai nodrošinātu iespējuoperatīvi un ērti paziņot par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, 2010.gada 1.aprīlī tikaizveidota īpaša e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv, kā arī jaunajā Valsts darba inspekcijasmājas lapā (www.vdi.gov.lv) iespējams tiešsaistē paziņot par nereģistrētās nodarbinātībasgadījumiem.Lai nodrošinātu lielāku Valsts darba inspekcijas sniegto konsultāciju pieejamību, no 2010.gadamaija tika atvērta otra konsultatīvā tālruņa līnija. Tā rezultātā 2010.gadā pa konsultatīvo tālrunitika sniegtas 37 624 konsultācijas, tas ir par 48,3% vairāk kā 2009.gadā.Apakšprogrammas ietvaros 2010.gadā:• darba devējiem izsniegti 5 355 rīkojumi;• organizēti 19 semināri darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā• Valsts darba inspekcijas amatpersonas kā lektori piedalījušies 50 semināros, kurus organizējacitas valsts un pašvaldības iestādes vai uzņēmumi;• izmeklēti 224 darbā notikušie nelaimes gadījumi;• izskatīti 4 644 saņemtie iesniegumi (sūdzības);• sagatavoti 581 darba vietu higiēniskie raksturojumi;• sniegtas 56 681 konsultācijas darba devējiem un darbiniekiem (t.sk. apmeklētājupieņemšanas laikā – 18 313, konsultācijas pa tālruni – 37 624, elektroniski – 744;• uzlikti 1 577 administratīvie sodi.38Budžeta programma 22.00.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanaiProgrammas mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm un bērniem, attīstot drošu, tiesisku unvajadzībām atbilstošu vidi, nodrošinot bērna tiesību ievērošana valstī, sekmējot bērna unLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


ģimenes stāvokļa uzlabošanos. Programmas izpildi nodrošina Labklājības ministrija un Valstsbērnu tiesību aizsardzības inspekcija.Apakšprogrammas ietvaros tiek nodrošināta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija darbība,bērnu uzticības tālrunis, valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2010.gadam.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 595,7 tūkst. latu, salīdzinājumā ar 2009.gadu tiepalielinājās par 276,4 tūkst. latu vai 86,6%. Izdevumu palielinājums Labklājības ministrijai irsaistīts ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkciju pārņemšanusaskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 29.maija rīkojumu Nr.359 „Par Bērnu, ģimenes unsabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju”.Budžeta apakšprogramma 22.01.00 Valsts bērnu aizsardzības inspekcija un bērnu uzticībastālrunis39Apakšprogrammas mērķis ir uzlabot bērnu tiesību nodrošināšanas uzraudzību, lai panāktubērnu tiesību ievērošanu valsts vai pašvaldības institūcijās, sabiedriskās organizācijās vai citufizisku vai juridisku personu darbībā bērna tiesību aizsardzības jautājumos un efektīvikoordinētu valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju institūciju sadarbību bērnu tiesībujautājumos, un nodrošināt uzticības tālruņa darbību.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kura nodrošinanormatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības jomā, izglītības unbērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs izglīto bērnus par bērnu tiesībām un pienākumiem, bērnudrošību un pozitīvu saskarsmi:• regulāri organizē tikšanās un sniedz konsultācijas pašvaldību vadītājiem un institūcijuspeciālistiem bērnu tiesību jomā, ar mērķi risināt sarežģītas problēmsituācijas, kas skar bērnutiesību un interešu nodrošināšanu;• vada īpaši sarežģītus sociālos gadījumus ģimenēs ar bērniem;• organizē izglītojošus seminārus pašvaldību speciālistiem – pedagogiem, sociālajiemdarbiniekiem, bērnu ārpusģimenes aprūpes speciālistiem par vardarbības risku novērtēšanuiestādēs, starpinstitucionālās sadarbības pilnveidošanu.Ar 2010.gada 1.janvāri Valsts bērnu tiesību inspekcijai nodota bāriņtiesu darba uzraudzības unmetodiskās vadības funkcija bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un mantisko interešuaizsardzībā. Nodota arī audžuģimeņu koordinācijas un atbalsta funkcija.Pārskata periodā apakšprogrammas izdevumi bija 436,3 tūkst. latu, salīdzinot ar 2009.gadu tiepalielinājās par 247,7 tūkst. latu vai 131,4%. Izdevumu palielinājums saistīts ar Bāriņtiesu darbafunkcionālās pārraudzības un audžuģimeņu uzskaites funkciju pārņemšanu no Labklājībasministrijas sākot ar 2010.gada 1.janvāri. Izdevumu samazinājums veikts sakarā arpersonālvadības un grāmatvedības uzskaites funkciju nodošanu Labklājības ministrijai.2010.gadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija:• nodrošināja 6198 konsultācijas bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, fiziskām unjuridiskām personām bērnu tiesību aizsardzības jautājumos;• organizēja 742 izglītojošus un informatīvos pasākumus;• izskatīja 721 sūdzību, iesniegumu un priekšlikumu;• pārbaudīja 4004 bērnu personu lietas internātskolās un bērnu namos;• veica 487 pārbaudes bērnu aprūpes, izglītības un citās iestādēs, kurās uzturas bērni;• sniedza 9 985 konsultācijas bērniem krīzes situācijās ar bērnu uzticības tālruņa starpniecību;atbildēja uz 121 643 bērnu uzticības tālruņa zvaniem.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• reizi ceturksnī organizēta uzticības tālruņa akcijas pieaugušajiem, sniedzot informāciju unatbalstu vecāku (aizbildņu, audžuģimeņu) - bērnu un pedagogu-bērnu problēmsituācijurisināšanā.40Budžeta apakšprogramma 22.02.00 „Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļauzlabošanai”Apakšprogrammas mērķis ir sekmēt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, īstenojotmērķtiecīgus uz bērnu tiesību aizsardzību un nodrošināšanu vērstus pasākumus, kā arī veicinātvardarbības ģimenē mazināšanos, īstenojot izglītojošus pasākumus.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Labklājības ministrija un Valsts bērnu tiesību aizsardzībasinspekcija, īstenojot Valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, kuras ietvaros:Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 159,4 tūkst. latu, tie palielinājās par 70 tūkst. latu,salīdzinot ar 2009.gadu. Izdevumi palielināti, lai īstenotu „Valsts programmu bērnu un ģimenesstāvokļa uzlabošanai 2010. gadam”, ņemot vērā ka 2009.gadā Valsts programmas izdevumi2009.gadā tika plānoti pusgadam, bet 2010.gadā - pilnā apjomā.Apakšprogrammas ietvaros 2010.gadā:• apmācīti 488 sociālie darbinieki par riska novērtēšanu ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērnaattīstībai nelabvēlīgi apstākļi.• organizēts Latvijas audžuģimeņu atbalsta seminārs gandrīz 600 dalībniekiem• sniegtas 1800 psihologu konsultācijas aizbildņiem, audžuģimenēm, bez vecāku gādībaspalikušiem bērniem un ģimenēm krīzes situācijā ar bāriņtiesas vai sociālā dienestanosūtījumu,• nodrošināta 12 atbalsta grupu darbība audžuģimenēm, adoptētājiem, viesģimenēm unaizbildņiem Latvijas reģionos.Turpmāk pārskatā sekos informācija par izdevumiem saistībā ar Eiropas Savienībasstruktūrfondu un citu ES politiku instrumentu aktivitātēm, kuri sākot ar 2010.gada 1.janvāri tikaplānoti atsevišķās budžeta programmās/apakšprogrammās.Budžeta programma 62.00.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu un pasākumuīstenošanaProgrammas ietvaros tiek nodrošināta labklājības nozares Eiropas Reģionālās attīstības fondaprojektu un pasākumu īstenošana un finansēšana ar mērķi:• izveidot infrastruktūru profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējupaplašināšanai personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti darbspējas vecumā;• uzlabot Nodarbinātības valsts aģentūras infrastruktūru, nodrošinot klientiem piemērotupakalpojumu sniegšanas vidi un ērtus apstākļus, veicinot pakalpojumu pieejamību ganelektroniskā, gan nepastarpinātā veidā, kā arī attīstot darba tirgus informācijas sistēmupakalpojumu kvalitātes uzlabošanu klientiem, efektīvai datu uzskaites, politikas ieviešanasmonitoringa veikšanai;• ieviest VDI e-pakalpojumus, izveidot integrētu informācijas sistēmu, integrējot to arIedzīvotāju reģistru, Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu un citu valsts pārvaldesinstitūciju reģistriem un informācijas sistēmām Valsts informācijas sistēmu savietotājā, tādāveidā nodrošinot efektīvu darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomas uzraudzībasun kontroles informatīvo bāzi, sekojoši, paaugstinot darba efektivitāti un radot resursuietaupījumu VDI, samazinot administratīvo slogu uz Latvijas iedzīvotājiem, pilnveidojot unefektivizējot starp institūciju sadarbību un informācijas apmaiņu tiešsaistē.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• izveidojot vienotu un integrētu IS Labklājības ministrijas funkciju un uzdevumu izpildi,sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu monitoringa sistēmas datu ieguve tiks veiktatiešsaistes režīmā no pašvaldību sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzējuinstitūciju IS, nodrošinot Labklājības ministrijas izveidotos e-pakalpojumus, tādā veidāuzlabojot informācijas apmaiņas efektivitāti, radot resursu ietaupījumu un samazinotadministratīvo slogu Latvijas iedzīvotājiem;• digitalizēt arhīvu datus, lai attīstītu informācijas sistēmu un elektroniskos pakalpojumus ardrošu, precīzu un aktuālu datu ieguvi, uzglabāšanu un apmaiņu ar valsts institūcijām unārstējošiem ārstiem par invaliditāti ieguvušajām personām, kā arī dot iespēju invalīdiemaktīvāk iesaistīties komunikācijā ar valsts iestādēm un atvieglot informācijas apmaiņu parpakalpojumu izmantojot e-pakalpojumus.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 4 686,9 tūkst. latu, kas ir apgūti 100% apmērā.Budžeta apakšprogramma 62.06.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda īstenotie projektilabklājības nozarē (2007-2013)Apakšprogramma nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanu.Apakšprogrammas izpildi nodrošina Labklājības ministrija, Sociālās integrācijas valsts aģentūra,Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija un Veselības darbspēju ekspertīzes ārstuvalsts komisija.Apakšprogrammas izdevumi bija 4 686,9 tūkst. latu, kas ir apgūti pilnā apjomā.Apakšprogrammas ietvaros īstenotie projekti:• Projekta "Sociālās integrācijas valsts aģentūras infrastruktūras pilnveidošana profesionālāsrehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai" izdevumi bija 1 156,2 tūkst. latu. Projekta ietvarostika pabeigti rekonstrukcijas darbi rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, iegādāti tehniskiepalīglīdzekļi, medicīniskās iekārtas un ārstnieciskās vingrošanas aprīkojums pakalpojumusniegšanai.• Projekta "Sociālās apdrošināšanas sistēmas pilnveidošana" izdevumi bija 916,2 tūkst. latu.Projekta ietvaros notika darbi saskaņā ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūranoslēgtajiem līgumiem saistībā ar Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas (SAIS)pakalpojumu apakšsistēmas funkcionalitātes attīstību, konsultantu pakalpojumiem SAISintegrācijai un akceptēšanai un e-pakalpojuma izstrādi „Informācija par sociāli apdrošinātaspersonas apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam”.• Projekta ”Valsts darba inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumuieviešana” izdevumi bija 215,9 tūkst. latu. Projekta ietvaros ir sagatavota e-pakalpojumusniegšanas juridiskās vides analīze, normatīvo aktu izmaiņu priekšlikumi, izstrādātas VDIinformatīvās sistēmas nākotnes procesu shēmas un apraksti katram plānotajam e-pakalpojumam, izstrādāta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūraskoncepcija, izstrādātas e-pakalpojumu sniegšanā iesaistīto sistēmu prasības dokumentiem,sagatavots IS un e-pakalpojumu ieviešanas plāns.• Projekta „NVA pakalpojumu pieejamības uzlabošana un darba apstākļu nodrošināšanaatbilstoši veicamajām funkcijām” izdevumi bija 382,3 tūkst. latu. Projekta ietvaros pabeigtiDaugavpils, Bauskas un Dobeles filiāļu ēku rekonstrukcijas darbi un ir nodrošināts darbavietu aprīkojums.• Projekta„Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijassistēmas izstrāde ieviešana un e-pakalojumu attīstīšana” izdevumi bija 576,6 tūkst. latu.Projekta ietvaros sagatavoti e-pakalpojumu apraksti un e-pakalpojumu stratēģijasdokuments. Izstrādāta dokumentācija labklājības nozares IT infrastruktūras un pārvaldībascentralizācijai.• Projektā „Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu ieviešana” izdevumi bija 269,5 tūkst.latu. Projekta ietvaros ir izstrādāts tehniskais projekts un projekta komunikāciju plāns.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats41


• Projekta „VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzesnodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” izdevumi bija 24,7 tūkst.latu. Projektā iegādāti 30 datortehnikas komplekti, uzsākta projekta publicitātesnodrošināšana, izveidota projekta vadības grupa.• Projekta „SIVA koledžas studiju programmu kvalitātes uzlabošana” izdevumi bija 70,3 tūkst.latu. Projekta ietvaros veikts remonts 2 mācību telpās, modernizēta studiju programmumateriāli tehniskā bāze (iegādāta 1 programmēšanas loģikas attīstības un trenēšanas sistēma,mikrokontroleris, mikroprocesora iekārta, 2 mikroprocesoru komplekti, 5 mikroprocesoruplates, 2 skapji serveru novietošanai ar aprīkojumu, 22 multifunkcionālas ierīces,datortehnika 53 vienības, datortīklu aprīkojums, 22 vidoekartes, programmatūra – Oracle,4Hotel un tīkla kontroles un izziņošanas programmatūra).• Projekta „Infrastruktūras uzlabošana, IKT un aprīkojuma modernizēšana Jūrmalasprofesionālajā vidusskolā” izdevumi bija 20 tūkst. latu. Projekta ietvaros veikti iepirkumi unnoslēgti līgumi par informācijas tehnoloģiju iegādi un rekonstrukcijas projekta izstrādirekonstrukcijas veikšanai.• Projekta „Infrastruktūras pilnveidošana sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanaipersonām ar garīga rakstura traucējumiem Latgales reģionā" izdevumi bija 146 tūkst. latu.Projekta ietvaros izstrādāts tehniskais projekts, noslēgts līgums par VSAC "Latgale" filiāles"Litene" rekonstrukcijas darbu veikšanu.• Projekta „„Ilgstošās sociālās aprūpes centra "Zemgale" struktūrvienības "Īle" infrastruktūraspilnveidošana”” izdevumi bija 59,4 tūkst. latu. Projekta ietvaros izstrādāts VSAC „Zemgale”filiāles „Īle” rekonstrukcijas tehniskais projekts.• Projektā „Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana Kurzemesreģionā” izdevumi bija 730,7 tūkst. latu. Projekta ietvaros izstrādāti divi tehniskie projekti,noslēgti līgumi par VSAC „Kurzeme” filiāles „Aizvīķi” rekonstrukcijas darbu 1.-2.korpusosveikšanu un VSAC „Kurzeme” filiāles „Iļģi” rekonstrukcijas darbu 1.korpusā veikšanu.• Projekta „Valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiāles „Valka” renovācija un videspieejamības nodrošināšana” izdevumi bija 74,3 tūkst. latu. Projekta ietvaros izstrādātitehniskie projekti, veikti remontdarbi, apkures un ventilācijas renovācijas darbi, iegādātsaprīkojums.• Projektā „Valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” sociālās aprūpes un rehabilitācijaspakalpojumu attīstība” izdevumi bija 44,8 tūkst. latu. Projekta ietvaros noslēgti līgumi parVSAC „Rīga” filiāles „Ezerkrasti” ēkas VSAC „Rīga” filiāles „Jugla” ēkas rekonstrukcijastehnisko projektu izstrādi, noslēgts līgums par informācijas un publicitātes pasākumiemprojektā.42Budžeta programma 63.00.00 Eiropas Sociālā fonda projektu un pasākumu īstenošanaProgrammas mērķis ir sekmēt bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanu darba tirgū unsniegt atbalstu bezdarba riskam pakļautajām personām, mazināt sociālās atstumtības riska grupas– cilvēku piesaistot ESF līdzekļus, ar redzes traucējumiem – sociālo izolētību.Programma nodrošina Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanu labklājības nozarē (2007.-2013.), kā arī atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fonda finansējumu (2007-2013).Programmas izdevumi 2010.gadā bija 98 451,3 tūkst. latu, kuri ir apgūti pilnā apjomā.Budžeta apakšprogramma 63.02.00 Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fondafinansējumu (2007-2013)Apakšprogrammas mērķis ir veikt atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Sociālā fondafinansējumu (2007-2013).Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Apakšprogrammas izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra. 2010.gadā veikta atmaksavalsts budžetā 36 605,9 tūkst. latu apmērā (85% no plānotā finansējuma), tās ietvarosnodrošinot: bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību; kapacitātes stiprināšanu darba tirgusinstitūcijām; atbalstītās nodarbinātības pasākumus mērķgrupu bezdarbniekiem; kompleksusatbalsta pasākumus iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū; vietējo nodarbinātības veicināšanaspasākumu plānu ieviešanas atbalstu (pirmajā kārtā); atbalstu bezdarba riskam pakļauto personuapmācībai; darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošanu,sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstību personām ar redzes traucējumiem Latvijā; sociālopakalpojumu sistēmas attīstību reģionos, darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošanu;mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām; Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgusprognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstību.Budžeta apakšprogrammā 63.06.00 „ Eiropas Sociālā fonda īstenotie projekti labklājībasnozarē (2007.-2013.)”Apakšprogrammā tiek plānots finansējums Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai (2007-2013).Apakšprogrammas izpildi nodrošina Labklājības ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanasaģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, LatvijasNedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija,Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.Apakšprogrammas izdevumi bija 61 845,3 tūkst. latu, kas ir apgūti pilnā apjomā. 2010.gadāapakšprogrammas ietvaros īstenotie Eiropas Sociālā fonda projekti:• Projektu "Sociālā rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiemLatvijā" īsteno Latvijas Neredzīgo biedrība, tā ietvaros apgūti 527,4 tūkst. latu.• Projektā „Procesu vadības sistēmas ieviešana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā”, kuruīsteno Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apgūti 8,8 tūkst. latu. Projekta ietvaroselektroniskā vidē ievadīti un sistematizēti aktuālie sociālās apdrošināšanas 290 normatīviedokumenti, apmācīti 20 procesu izstrādē iesaistītie darbinieki, izstrādāts 31 process.• Projektu "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" īsteno Veselības un darbspējuekspertīzes ārstu valsts komisija, tā ietvaros apgūti 350,3 tūkst. latu.• Projektu ”Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” īsteno Nodarbinātības valstsaģentūra, tā ietvaros apgūti 635,2 tūkst. latu, iesaistot 551 (300 pārejošās personas no2009.gada) bezdarbniekus un darba meklētājus neformālās apmācības programmās, 574pārejošās personas no 2009.gada bezdarbniekus apmācības, pārkvalifikācijas unkvalifikācijas paaugstināšanas programmās, 35 pārejošās personas no 2009.gadabezdarbnieki apmācībā pie darba devēja.• Projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” ietvaros apgūti 623,7 tūkstlatu, apmācot 1 206 Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekus, īstenojot pasākumussadarbības partnerību stiprināšanai ar pašvaldībām un darba devējiem.• Projektā „Pasākumi noteiktām personu grupām” apgūti 1 540,1 tūkst. latu, iesaistotpasākumos 1 749 (433 pārejošās personas no 2009.gada) bezdarbniekus.• Projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu piemērošana nozarēs unuzņēmumos” īstenošanai Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvoarodbiedrību savienībai nodrošināti 1 663.7 tūkst. latu.• Projekta „Klusuma pasaule” īstenošanai Latvijas Nedzirdīgo savienībai nodrošināti 274,7tūkst. latu.• Projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” ietvaros apgūti 3 296,7 tūkst. latu – pasākumāiesaistot pasākumos 16 715 (1 535 pārejošās personas no 2009.gada) personas.43Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• Projekta "Darba praktizēšanās pasākumu nodrošināšana pašvaldības darba iemaņu iegūšanaiun uzturēšanai" ietvaros apgūti 27 238,5 tūkst. latu, nodrošinot apmācības darba iemaņuiegūšanai un uzturēšanai 27 238 (16 157 pārejošās personas no 2009.gada) bezdarbniekiempašvaldībās.• Projekta "Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām" ietvaros apgūti3 411,2 tūkst. latu, iesaistot 2 634 (3 164 pārejošās personas no 2009.gada) bezdarba riskampakļauto preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos.• Projekta "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā" 2.kārta ietvaros apgūti21 022,8 tūkst. latu, iesaistot 8 297 (3 414 pārejošās personas no 2009.gada) bezdarbniekuspirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguvē, 28 360 (1 274pārejošās personas no 2009.gada) bezdarbnieku un darba meklētāju neformālās apmācībasprogrammās, 899 bezdarbniekus apmācībā pie darba devēja.• Projekta ” Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām” ietvaros apgūti 895,1 tūkst. latu,pasākumā iesaistot 5 155 bezdarba riskam pakļautās personas.• Projekta ”Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzībassistēmas attīstība” ietvaros apgūti 9 tūkst latu. Projekta ietvaros 2010.gadā noslēgti 2uzņēmuma līgumi: ar SIA “Iepirkumu un tehnoloģiju konsultācijas” par iepirkumadokumentācijas izstrādi un ar biedrību “Tehnoloģiju attīstības forums” par projekta vadībaspakalpojuma sniegšanu.• Projekta ”Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības – 3.kārta” ietvaros apgūti 136,9tūkst. latu, pasākumā iesaistot 152 bezdarbniekus.• Projekta ”Vadības darba metodes “Vadība saskaņā ar mērķiem” izstrāde - Nodarbinātībasvalsts aģentūras pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai” ietvaros apgūti 13,8 tūkst. latu,nodrošinot mācību vizīti Zviedrijas nodarbinātības dienestā.• Projekta ”Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanaJūrmalas profesionālajā vidusskolā” ietvaros apgūti 118,1 tūkst. latu, izstrādājot izglītībasprogrammas „Datorsistēmas” un „Grāmatvedība” un nodrošinot aprīkojumu un prakšu vietuiepirkumus.• Projekta ”Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana Sociālās integrācijas valstsaģentūrā” ietvaros apgūti 21,4 tūkst. latu, nodrošinot pasākumus kvalitātes vadības sistēmasizveidei.• Projekta „Rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana Sociālās integrācijas valstsaģentūrā” ietvaros apgūti 14,7 tūkst. latu, īstenojot rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātespilnveides pasākumus.• Projekta "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" ietvaros apgūti 33,8tūkst. latu, nodrošinot mērķstipendiju vidēji mēnesī 124 Jūrmalas profesionālās vidusskolasizglītojamiem.• Projekta „Sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalitātes novērtējuma metodikas izstrāde,validācija un ieviešana” ietvaros apgūti 9,4 tūkst. latu, īstenojot reģionālos informatīvosseminārus 285 mērķa grupas dalībniekiem no 139 institūcijām un reģionālās idejulaboratorijas 120 mērķa grupas dalībniekiem no 59 institūcijām.44Budžeta programma 70.00.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu unpasākumu īstenošanaProgrammas mērķi ir atbalstīt Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūraspārziņā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošanas vadību unuzraudzību.Programmas izdevumi bija 762,9 tūkst. latu (99,5% no plānotā finansējuma).Šajā darbības virzienā programmas izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūraLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Budžeta apakšprogramma 70.05.00 „Tehniskā palīdzība Eiropas Reģionālās attīstības fonda(ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2007-2013)Apakšprogrammas mērķis ir atbalstīt Labklājības ministrijas, kā atbildīgās iestādes unNodarbinātības valsts aģentūras, kā sadarbības iestādes, kapacitāti Eiropas Sociālā fondaefektīvai administrēšanai, uzraudzībai un kontrolei, finanšu resursu mērķtiecīgai un racionālaivadībai un augstas kvalitātes standartu ieviešanai.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 744,6 tūkst. latu apmērā.Šajā darbības virzienā apakšprogrammas izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra,īstenojot tehniskās palīdzības projektu ”Nodarbinātības valsts aģentūras – sadarbības iestādeskapacitātes pilnveide Eiropas Sociālā fonda efektīvai īstenošanai”. Projekta ietvaros apgūti 383,7tūkst. latu.45Budžeta apakšprogramma 70.06.00 „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu unpasākumu īstenošana labklājības nozarē (2007-2013)”Apakšprogrammas mērķis ir īstenot projektus Eiropas Savienības Mūžizglītības programmasietvaros:• „Mācību partnerība CHANCE”. Projekta ietvaros apgūti 2,2 tūkst. latu, nodrošinot pieredzesapmaiņu invalīdu ar intelektuāliem traucējumiem apmācībā, integrācijā sabiedrībā unnodarbinātības veicināšanā Lielbritānijā (Mančestrā), invalīdu nodarbinātības jautājumurisināšanā Itālijā (Sardīnijā), invalīdu ar fiziskiem un intelektuāliem traucējumiem, tajā skaitābezdarbnieku apmācībā, integrācijā sabiedrībā un nodarbinātības veicināšanā Francijā(Parīzē), cilvēku ar intelektuāliem traucējumiem problēmu risināšanā; invalīdunodarbinātības veicināšanā un tehnikas pielāgošanā cilvēkiem ar funkcionāliemtraucējumiem, kā arī individuālo rehabilitācijas plānu izstrādāšanā Ungārijā.• „Cilvēku ar invaliditāti profesionālās kvalifikācijas pilnveide un nodarbinātībasveicināšana”. Projekta ietvaros apgūti 16,1 tūkst. latu, nodrošinot projekta dalībniekiem, 4Jūrmalas profesionālās vidusskolas audzēkņiem, valodas un kultūras sagatavošanu pirmskvalifikācijas prakses Lietuvā.Apakšprogrammas izdevumi bija 18,3 tūkst. latu apmērā (81,9% no plānotā finansējuma) un tāsīstenošanas nodrošināja Sociālās integrācijas valsts aģentūra.Budžeta programma 73.00.00 Pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projektiProgrammas mērķis ir uzlabot bērnu drošību internetā, sniedzot bērniem viegli saprotamu,atraktīvu un vienlaikus praktiski izmantojamu informāciju par apdraudējumiem internetā uniespējām pasargāt sevi.Programmas izpildi nodrošina Labklājības ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra un Valstsbērnu tiesību aizsardzības inspekcija.Programmas izdevumi 2010.gadā bija 54,3 tūkst. latu.Budžeta apakšprogramma 73.06.00 Ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanalabklājības nozarēApakšprogrammas mērķi ir:• sniegt bērniem viegli saprotamu, atraktīvu un vienlaikus praktiski izmantojamu informācijupar apdraudējumiem internetā un iespējām pasargāt sevi;Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


• veicināt Latvijas sabiedrības informētību un paaugstināt zināšanu līmeni par alternatīvoģimenisko aprūpi un nacionālo adopciju un pilnveidot un stiprināt sadarbību starp Latvijasrepubliku un Itālijas republiku bērnu un ģimenes tiesību aizsardzības jomā;• sekmēt un attīstīt jaunus sociālos pakalpojumus Latvijas Ģimenes un bērnu atbalsta centros.Apakšprogrammas izdevumi 2010.gadā bija 54,3 tūkst. latu, kas apgūti pilnā apjomā.Apakšprogrammas ietvaros 2010.gadā īstenoja šādus projektus:• Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas projekts „Net-Safe Latvia”. Projekta ietvarosapgūti 47,1 tūkst. latu, sniedzot bērniem viegli saprotamu, atraktīvu un vienlaikus praktiskiizmantojamu informāciju par apdraudējumiem internetā un iespējām pasargāt sevi,vienlaikus nodrošinot Helpline karstās ziņojuma līnijas pa tālruni darbību, lai būtu iespējamsziņot par draudiem interneta vidē ne tikai elektroniski, bet arī pa telefonu, nodrošinot 155konsultācijas interneta drošības jautājumos ar bērnu uzticības tālruņa starpniecību,sagatavojot 10 000 DVD ar raidījuma ierakstiem par interneta drošību pirmsskolas vecumaun skolas vecuma bērnu auditorijai.• ”Nodarbinātības dienesta darba metodes ekonomiskās lejupslīdes laikā”. Projekta ietvarosapgūti 1,2 tūkst. latu. Ir noslēgušās visas projekta aktivitātes – 3 mācību vizītes uz ārvalstu(Norvēģija, Zviedrija, Islandē) nodarbinātības dienestiem.• Sadarbības projektu ar Itālijas Pjemontas reģiona Starptautiskās adopcijas aģentūru”Ģimenes atbalsta centri: administratīvās un metodiskās kapacitātes stiprināšana ģimenesatbalsta centros Latvijā”. Projekta ietvaros apgūti 4,7 tūkst. latu.• „Projekts grūtībās nonākušu bērnu aizsardzībai: audžuģimeņu izveidošanas un vietējāsadopcijas veicināšana”. Projekta ietvaros apgūti 1,3 tūkst. latu un nodrošināta Labklājībasministrijas iniciētās publiskās diskusijas “Par ģimenes valsts politikas attīstību Latvijā”koncepcijas sagatavošana un diskusijas vadīšana, kā arī nodrošināts diskusijas video ierakstsun ieraksta sagatavošana publicēšanai internetā.46Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


473. Labklājības ministrijas vadības un darbības uzlabošanassistēmas efektīvas darbības nodrošināšanaiLai nodrošinātu ministrijas un tās padotības iestāžu darbības uzraudzību, savlaicīgi reaģētu uzpotenciāliem riskiem un sekmētu nepārtrauktu vadības sistēmu pilnveidošanu ministrijā tiekīstenots iekšējais audits, uzturēta un pilnveidota kvalitātes vadības sistēma, pakāpeniski ieviestaun pilnveidota risku pārvaldības sistēma. Darbība tiek plānota atbilstoši izvirzītiem mērķiem unsasniedzamajiem rezultātiem, kas regulāri tiek novērtēti un pārskatīti.Pārskata periodā ministrijas un tās padotības iestāžu darbības efektivitāte tika vērtēta gan ariekšējiem resursiem, gan no ārējo novērtētāju puses. Ministrijas iekšējais audits veicot regulārunovērtēšanu atbilstoši apstiprinātam gada plānam ir izvērtējis Labklājības ministrijas unpadotības institūciju iekšējās kontroles sistēmu, sociālās aprūpes centru darbību, līgumsaistību arsociālo pakalpojumu sniedzējiem izpildi, pašvaldību sociālo dienestu darbību atbilstošinepamatota pakalpojuma piešķiršanas un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma likumībasriskam. Atbilstoši labas pārvaldības principiem un īstenojot kontroles pašnovērtējuma procesu,ministrija pārskata gadā veica kompleksās pārbaudes ministrijas padotības iestādēs, t.sk.reorganizētajās padotības iestādēs un līgumorganizācijās, kurām tika deleģētas valsts funkcijas.Kompleksajās pārbaudēs atkarībā no pārbaudes mērķa un izskatāmo jautājumu loka, tiekiesaistītas ministrijas atbalsta un nozares politikas struktūrvienības. Lai pilnveidotu ministrijasun tās padotības iestāžu darbību un uzlabotu iekšējās kontroles un pārvaldības efektivitāti, kā arīnodrošinātu pamatotu un likumīgu līgumsaistību ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem izpildi,ieteikts novērst nepilnības paredzētā finansējuma izsekojamībā, finansējuma kritēriju un izmaksupamatojumā, valsts budžeta līdzekļu izpildes kontrolē, pamatlīdzekļu uzskaitē, iepirkumuprocedūrās, līgumu slēgšanā un uzraudzībā un grāmatvedības uzskaitē, lēmumu pieņemšanasprocesā, piešķirot sociālo palīdzību pašvaldības sociālajos dienestos, kā arī ierosināts veiktgrozījumus ārējos un iekšējos normatīvajos aktos.Pārskata periodā veikts Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas audits 2007.-2013.gada plānošanas periodā, sniedzot viedokli par ES fondu vadības un kontroles sistēmasdarbību un novērtējot sistēmai noteikto pamatprasību ievērošanu.Ārējā novērtējuma ietvaros Valsts kontrole labklājības nozares sistēmā veikusi divas revīzijas:„Labklājības ministrijas 2009.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizība” un „Valsts unpašvaldību iestāžu darbība, nodrošinot saistību izpildi saskaņā ar Latvijas Republikas unPasaules bankas līgumu „ Aizdevums sociālā drošības tīkla un sociālā sektora reformuīstenošanai” un Pasaules bankas programmas dokumentu”. Izteiktie ieteikumi attiecināti uzfinanšu vadības un grāmatvedības uzskaites uzlabošanu ministrijā un tās padotības iestādēs,ārējo normatīvo aktu precizēšanu attiecībā uz trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanu, izveidotāsiekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu GMI pabalsta administrēšanā.Ministrijas Iekšējā audita nodaļa sistemātiski uzrauga Valsts kontroles ministrijai un padotībasiestādēm sniegtos ieteikumus: 2010.gadā iekšējā audita pārraudzībā kopā bija 146 ieteikumi,124 ieteikumi (jeb 85%) tika ieviesti, 9 ieteikumu ieviešana ir uzsākta, 12 ieteikumiem atskaitesperiods ir noteikts 2011. gadā, 1 ieteikums ir zaudējis aktualitāti.2010.gadā Labklājības ministrija turpināja darbu pie procesu pārvaldības pilnveidošanas.Nozīmīgs darba apjoms tika veltīts Sociālo pakalpojumu un palīdzības piešķiršanas, apmaksasun kontroles funkciju sakārtošanai. Minēto funkciju ietvaros tika identificēti un pilnveidotinozīmīgākie procesi, kuri attiecīgi tika aprakstīti, noteiktas konkrētas pilnvaras un atbildības tosekmīgai īstenošanai, kā arī sasniedzamie rezultāti.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Pārskata periodā Labklājības ministrija uzsāka Eiropas Sociālā fonda projekta „Sociālopakalpojumu sniedzēju kvalitātes novērtējuma metodikas izstrāde, validācija un ieviešana”īstenošanu, kura ietvaros plānots izstrādāt alternatīvu Sociālo pakalpojumu sniedzējunovērtējuma instrumentu, kas balstīts uz publiskās pārvaldes vajadzībām izstrādātu vadībaskvalitātes novērtējuma modeli CAF (Common Assessment Framework) un specifiskām sociālāsjomas prasībām.Metodikas izstrādei tika piesaistīti neatkarīgi eksperti, kuru vidū ir gan jomas profesionāļi, ganeksperti ar pieredzi institūciju pārvaldības jautājumos. 2010.gada nogalē visā Latvijā notikavērienīgi informatīvie pasākumi un darba grupas, lai apzinātu praktiķu viedokli par organizācijuattīstībai nozīmīgākajiem priekšnosacījumiem un rosinātu diskusijas par organizācijupārvaldības nozīmi kvalitatīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.Metodikas izstrāde tiek uzsākta 2011.gada sakumā un līdz 2011.gada marta beigām plānotssagatavot metodikas projekta versiju, kas sastāvēs no novērtējuma sadaļas attiecībā uz tādiemkritērijiem kā līderība, stratēģija un plānošana, partnerattiecības un resursi, darbinieki un procesi,skaidrojošā materiāla par kritērijiem, prasībām un lietotajiem terminiem, rezultātu novērtējumasadaļas, kā arī novērtējuma veidlapas, kur institūcija varēs fiksēt pašnovērtējuma rezultātus.Pēc metodikas projekta izstrādes plānoti vairāki pilotprojekti, kuru ietvaros šī metodika tikspraksē aprobēta pie brīvprātīgajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas novērtēs gan savuinstitūciju, gan izstrādātās metodiku saprotamību, lietderību un pilnveidošanas nepieciešamību.Arvien lielāku nozīmi ministrijā iegūst risku pārvaldības sistēmas darbība. Tā ļauj veiksmīgākpārredzēt darbības jomas vājās vietas, mazināt potenciālo problēmu sekas un savlaicīgi rastrisinājumus sarežģītu situāciju vadībai. Risku pārvaldības sistēma pamatā veidota uz finanšurisku apzināšanu un identificēšanu, kā rezultātā pastāv virkne uzraudzības un kontrolespasākumu situācijas operatīvai pārraudzībai labklājības nozarē.48Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


494. Personāls4.1. PAMATINFORMĀCIJALabklājības ministrijā 2010.gadā vidējais amata vietu skaits bija 171,5, bet faktiskais vidējaisnodarbināto skaits – 157, no tiem 123 valsts civildienesta ierēdņi un 34 darbinieki. Ministrijāvidēji tika nodarbināti 24 vīrieši un 133 sievietes, tajā skaitā:• vecumā no 20 – 29 gadiem 29 sievietes un 4 vīrieši;• vecumā no 30 – 39 gadiem 46 sievietes un 12 vīrieši;• vecumā no 40 – 49 gadiem 32 sievietes un 3 vīrieši;• vecumā no 50 – 59 gadiem 23 sievietes un 4 vīrieši;• vecumā virs 60 gadiem 3 sievietes un 1 vīrieši.99% darbiniekiem ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība, tajā skaitā 69jeb 44% darbiniekiem ir maģistra grāds.46% darbinieku Labklājības ministrijā strādā vairāk nekā trīs gadus, 41% - no viena līdz trīsgadiem, bet 13% mazāk nekā vienu gadu. Karjeras veidošanas iespējas ministrijā ir atkarīgas nokonkrētajā brīdī esošajām brīvajām darba vietām. Parasti ministrijā notiek vertikālā karjerasizaugsme. 2010.gadā augstākos amatos pārcelti 12 ministrijas darbinieki, 4 no tiem uz noteiktulaiku, proti, uz cita darbinieka prombūtnes laiku, savukārt 8 darbinieki uz nenoteiktu laiku.Labklājības ministrijas personāla mainības līmenis 2010.gadā bija 28.6%. Darbinieku mainībagalvenokārt saistīta ar to, ka darba tiesiskās attiecības un civildienesta attiecības izbeigtas sakarāar termiņa izbeigšanos. Kā arī daļa darbinieku izbeiguši darba tiesiskās vai civildienestaattiecības pēc paša vēlēšanās, kā iemeslu minot neapmierinošo atalgojuma līmeni.2010.gadā notika ikgadējā ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana, kurasrezultāti tiek izmatoti, veicot strukturālas izmaiņas un uzlabojumus ikdienas darba kvalitātē,papildinot amatu aprakstus, nosakot mācību vajadzības un plānojot karjeras izaugsmi. 70% nonovērtētajiem saņēmis vērtējumu „B”, kas nozīmē, ka vairumā darbinieku amata pienākumuizpilde atsevišķās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarē, bet pārējās jomās noris saskaņā artām, 27% saņēmuši vērtējumi „A”, kas nozīmē darba izpilde visās jomās pārsniedz prasībasattiecīgajā nozarē, 3% - vērtējumu „C”, kas nozīmē, ka darba izpilde norit saskaņā ar prasībāmattiecīgajā nozarē.4.2. PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANALabklājības ministrijas darbinieki katru gadu paaugstina savu kvalifikāciju, papildinot zināšanasaugstākajās mācību iestādēs, Valsts administrācijas skolā, Valsts kancelejā, kā arī ESorganizētajos semināros u.c. mācību programmās.Ministrijas personāla apmācību vajadzības tiek noteiktas individuāli, ņemot vērā darbiniekuesošo izglītību, jau apgūtās zināšanas un veicamā amata pienākumu izpildei papildusnepieciešamās zināšanas.Kvalifikācijas celšanas nolūkos dažādos mācību kursos piedalījušies 94 ministrijas darbinieki.Visapmeklētākie kursi bija Franču valoda, Angļu valoda, „Izmaiņas Darba likumā”,„Komercdarbības atbalsta kontroles sistēma ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektos”,„ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda Vadības informācijas sistēmas datu analīzes rīka lietotājuapmācība”.Zināšanu papildināšanai un pieredzes pilnveidošanai izmantotas kvalifikācijas celšanas iespējasarī ārvalstīs, piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos, semināros, mācību vizītēs unLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


konferencēs. 2010.gadā 63 ministrijas darbinieki piedalījušies 184 ārvalstu pasākumos, kassaistīti ar zināšanu papildināšanu un pieredzes apgūšanu. Galvenās kvalifikācijas kursu tēmasbija - ES struktūrfondi, dzimumu līdztiesība, nodarbinātība un darba drošība, sociālāapdrošināšana, sociālie pakalpojumi, sociālā atstumtība un invaliditāte, ģimenei draudzīgas videsveidošana, vardarbības novēršana ģimenē.50Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


515. Komunikācija ar sabiedrību5.1. PASĀKUMI, KAS VEIKTI SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAI UN IZGLĪTOŠANAILai nodrošinātu nepārtrauktu un visaptverošu informācijas plūsmu par Labklājības ministrijasveidotajām politikām darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenestiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā,2010.gadā sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību regulāri informēta par aktualitātēmnozarē.Labklājības ministrijas veidotās politikas aptver plašu jautājumu loku, kas vistiešākajā veidāattiecināmi uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Komunikācijas būtiskākās aktivitātes balstījās uzministrijas un valdības izvirzītajām darba prioritātēm 2010.gadam un bija saistītas ar uzdevumuizpildi konkrētu darbības mērķu sasniegšanai.Labklājības ministrija 2010.gadā bija atbildīgā valsts institūcija par Eiropas gada cīņai pretnabadzību un sociālo atstumtību ietvaros paredzēto pasākumu īstenošanu. Saistībā ar to pērnsadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) īstenotas dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes, t.sk.,vērienīgs publisks pasākums „Rīga VIENO: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts” Centrālajā Dzelzceļastacijā, Eiropas gada (2010) tematikai veltīta starptautiskā konference „Veidosim kopā labākusabiedrību visiem - cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā". Tāpat portālā Delfi.lvgalvenajā lapā no 2010. gada 21.oktobra līdz 2. novembrim bija izveidota speciāla „Eiropasgadam” veltīta sadaļa. Vienlaikus sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un EKpārstāvniecību Latvijā izstrādāta un ministrijas mājas lapā integrēta elektroniskā datu bāze„Iespēju karte” iedzīvotāju informēšanai par sociālās aprūpes, pirmās palīdzības, krīžu unemocionālā atbalsta, kā arī izglītošanās un darba iespējām katrā pašvaldībā.Arī 2010.gadā Labklājības ministrija lielu uzmanību pievērsa aktuāliem nodarbinātībasjautājumiem gan skaidrojot tos sabiedrībai, gan gatavojot atbildes uz žurnālistu jautājumiem,organizējot intervijas ar ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem un gatavojotpublikācijas laikrakstiem.Viena no Labklājības ministrijas prioritātēm 2010.gadā bija valsts sociālās apdrošināšanassistēmas stabilitāte ekonomiskās krīzes apstākļos. Saistībā ar būtisku lēmumu pieņemšanu parizmaiņām sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī informācijas jūtīgumu (pensiju, pabalstusamazināšana, u.c.), informācija tika skaidrota gan nacionālajos, gan reģionālajos plašsaziņaslīdzekļos paralēli lēmumu pieņemšanas procesam. Tā, piemēram, noritēja publiskā diskusija parsociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmām un risinājumiem, kā arīnotika sabiedriskā apspriešana par koncepcijas projektu "Par sociālās apdrošināšanas sistēmasilgtermiņa stabilitāti".Vienlaikus tika īstenotas komunikācijas aktivitātes saistībā ar sociālās palīdzības pastiprināšanuekonomiskās krīzes ietekmes mazināšanai jeb pasākumiem, kas tika veikti Sociālās drošībastīkla stratēģijas ieviešanas ietvaros.Pērn būtisku uzmanību komunikācijas jomā Labklājības ministrija pievērsusi arī bērnu unģimenes politikas atspoguļošanai, īpaši akcentējot audžuģimeņu kustības attīstību. Saistībā ar to2010.gadā īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa "Palīdzēsim bērnam izaugt!", kurasietvaros Latvijas televīzijā tika pārraidīti trīs sociālās reklāmas videoklipi par audžuģimenēm.Tāpat tika izstrādātas trīs sociālās reklāmas videofilmas sabiedrības izglītošanai par adopcijasjautājumiem. Notika arī dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes - sabiedriskā apspriešanapar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. – 2017.gadam, publiskā diskusija parģimenes valsts politikas attīstību Latvijā, aptauja par Ģimenei draudzīgas atpūtas vietu.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Vienlaikus Labklājības ministrija organizēja un popularizēja Ģimenei draudzīga komersantakustību.Pārskata periodā nozīmīga bija sabiedrības informēšana arī par Eiropas Savienības struktūrfonduizmantošanu nodarbinātības veicināšanai un sociālajai iekļaušanai.Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu komunikācijas stratēģijā labklājības nozarē 2007.-2015.gadam noteiktajiem uzdevumiem, 2010.gadā realizētas vairākas ES struktūrfondukomunikācijas aktivitātes. Tā, piemēram, izveidotas un Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT),TV5 un Latvijas Ziņu kanālā pārraidītas 2 dokumentālās filmas par ES fondu ieguldījumusociālās jomas attīstībā un labās prakses piemēriem. Tāpat sagatavoti un LNT raidījumā „Tautasbalss” pārraidīti 5 informatīvi sižeti par ES struktūrfondu atbalstu labklājības nozarē, kā arī radio„StarFM” īstenota informatīvā kampaņa par nodarbinātības pakalpojumiem – rubrika raidījumā„Zoopasta”, Sociālo ziņu pārraide un intervija ar Labklājības ministrijas speciālistu raidījumā„Ogu maize”.Turpinot izsākto sadarbību ar laikrakstiem, 2010.gadā laikrakstā „Telegraf” krievu valodāpublicētas 2 publikācijas par ESF ieguldījumu sociālās jomas attīstībā, savukārt laikrakstainterneta portālā www.telegraf.lv publicētas 4 publikācijas krievu valodā. Tāpat 2010.gadādarbību uzsākusi atjaunota un pilnveidota mājas lapa par ES struktūrfondiem labklājības nozarē.Pārskata periodā saturiski pilnveidota Labklājības ministrijas interneta mājas lapa gan atjaunojotmājas lapas sadaļās esošo informāciju, gan izveidojot jaunas informatīvās sadaļas, piemēram,Pakalpojumi, Tiesību aktu projekti, Labklājības ministre - Darba grafiks, Runas, CV, Foto unVideo galerijas. Līdz ar to veicināta sabiedrības informētība par darba, sociālās aizsardzības,bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīguiespēju un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Vienlaikus pērn izveidoti konti sociālajostīmekļos - YouTube, Twitter, kuriem var sekot līdzi LM mājas lapā.Regulāri aktualizēta pašvaldību un nevalstisko organizāciju kontaktu datu bāze, tādējādinodrošinot iespējas plašākam cilvēku lokam uzzināt par aktualitātēm sociālās politikas jomā.Informācija par jautājumiem, kas ir būtiski lielai sabiedrības daļai, nosūtīta ne tikai plašsaziņaslīdzekļiem, bet arī citiem adresātiem šajos segmentos. Piemēram, sadarbībā ar LatvijasPašvaldību savienību izdevumā LOGS izveidota rubrika „LM informē...”Apkopojot kvantitatīvos rādītājus, 2010.gadā kopumā izsūtīta 351 preses relīze jeb paziņojumspar ministrijas aktualitātēm, sagatavotas 24 publikācijas par aktuāliem sociāliem jautājumiem,organizētas 2 preses konferences, 1 preses brīfings un 2 ekspertu diskusijas, 2 sabiedriskāsapspriešanas par koncepcijas projektu „Par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņastabilitāti”, par Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. – 2017.gadam, 178 intervijas arministrijas amatpersonām un speciālistiem, kā arī sagatavota vairāk kā 741 atbilde uz žurnālistujautājumiem.525.2. SADARBĪBA AR NEVALSTISKO SEKTORU2010.gadā Labklājības ministrija turpināja aktīvu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām,īstenojot kopīgus projektus, izstrādājot normatīvos aktus un darbojoties darba grupās, tādējādisekmējot abu pušu informētību, kā arī nevalstiskā sektora līdzdalību lēmuma pieņemšanasprocesos.Lai nodrošinātu atklātu, savlaicīgu un atbildīgu nozares attīstības plānošanas procesu, 2010.gadāLabklājības ministrija parakstīja sadarbības līgumus ar 23 nevalstiskajām organizācijām.Joprojām nozīmīgākie sadarbības partneri nodarbinātības jomā ir Latvijas Darba devējukonfederācija (turpmāk- LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk - LBAS).2010.gadā abas sociālo partneru organizācijas aktīvi iesaistījās normatīvo aktu izstrādes unLabklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


pilnveides procesā. Īpaši jāpiemin sociālo partneru līdzdalība attīstības plānošanas dokumentu„Pasākumu plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.-2013.gadam” un „Darbaaizsardzības jomas attīstības plāns 2011.-2013” izstrādē.2010.gadā sadarbība ar LDDK un LBAS turpinājās ES struktūrfondu projektu īstenošanasietvaros, jo abas sociālo partneru organizācijas īstenoja ESF projektus „Darba attiecību un darbadrošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”.Vienlīdzīgu iespēju politikas jomā 2010.gadā turpinājās sadarbība ar personas ar invaliditātipārstāvošām, kā arī dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību aizstāvības jomas organizācijām, kāarī organizācijām, kuru darbība saistīta ar sociālās iekļaušanas jautājumiem. Regulāri organizētassavstarpējas sanāksmes, kurās apzināti dažādi aktuāli jautājumi cilvēku ar invaliditāti, dzimumulīdztiesības un nabadzības un sociālās iekļaušanas jomā, tādējādi veicinot izpratnes veidošanosun savstarpēju informācijas apmaiņu, un vienlaikus stiprinot Labklājības ministrijas unnevalstisko organizāciju sadarbību.Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas tika turpināts 2010.gadā, lai uzlabotu cilvēku arinvaliditāti dzīves kvalitāti, bija Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par personu arinvaliditāti tiesībām sagatavošana ratifikācijai. Šī uzdevuma īstenošanai, darbu turpināja darbagrupa, iekļaujot tajā arī nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus, lai izstrādātukonvencijas īstenošanas rīcības plānu. Sadarbība turpinājās arī pie Invaliditātes likumprojektampakārtoto normatīvo dokumentu projektu konceptuālas izstrādes, it īpaši jautājumā par atbalstapasākumu (asistentu un surdotulku) nodrošināšanu. Kā aktīvākie sadarbības partneri minamasvairākas organizācijas, t.sk., Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Latvijas Invalīdubiedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Pašvaldībusavienība.Tāpat turpināja darboties Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja, kurā ir iekļautasdažādas nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvošāsnevalstiskās organizācijas. Tajā pārrunāja aktuālās nabadzības un sociālās atstumtības problēmasLatvijā, identificēja prioritātes sociālās iekļaušanas politikas attīstībai, vienlaikus veicinājakomitejas locekļu informētību par sociālās iekļaušanas jautājumiem - labās prakses piemēriemsociālās iekļaušanas jomā, statistikas datiem sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā.Šīs komitejas darbs ir labs veids kā stiprināt sadarbību ar iesaistītajām institūcijām, tai skaitā arnevalstiskajām organizācijām, sociālās iekļaušanas jautājumu risināšanā.Sociālo pakalpojumu jomā 2010.gadā veiksmīgi turpināta sadarbība ar nevalstisko sektoru.Piemēram, izstrādājot Programmas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumuattīstībai personām ar garīga rakstura traucējumiem 2009.- 2013.gadam projektu. LatvijasNedzirdīgo savienība un Latvijas Neredzīgo biedrība 2010.gadā turpināja sociālās rehabilitācijasprogrammu izstrādi un īstenošanu ESF projektu ietvaros, vēl 15 nevalstiskās organizācijas (t.sk.biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas) iesaistījās ESF projektu īstenošanā(finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera statusā) sociālās rehabilitācijas un institūcijāmalternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībai reģionos.Labklājības ministrija nodrošina arī labas pārvaldības prakses piemērošanu atbilstoši Ministrukabineta un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandā par nevalstiskā sektora iesaistīšanuvalsts pārvaldē noteiktajam. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumānoteikto deleģējumu, no 2010.gada 1.janvāra tiflotehnikas un surdotehnikas pakalpojumusnodrošina nevalstiskais sektors — Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgosavienība. No 2010.gada 1.janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem, kas cietuši noprettiesiskām darbībām, sniedz Latvijas Bērnu fonds.Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes kontekstā notikusi sadarbība ar Cilvēku ar īpašāmvajadzībām sadarbības organizāciju „Sustento”, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu53Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Sociālo darbinieku biedrību un Supervizoru apvienību.Arī izstrādājot citus normatīvos aktus, kas skar sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pērn bijusiveiksmīga un pastāvīga sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.Kopš 2009.gada 1.jūlija Labklājības ministrijā darbojas arī divas zīmīgas institūcijas bērnu unģimenes jomā – Demogrāfisko un ģimenes lietu padome un Bērnu tiesību aizsardzības komisija.Kopumā bērnu un ģimenes tiesību jomā ir izveidojusies cieša sadarbība ar nodibinājumu„Nākotnes Fonds”, Latvijas daudzbērnu ģimeņu apvienību, biedrību „Asociācija Ģimene”,Latvijas Audžuģimeņu biedrību, Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju„Papardes zieds”, Latvijas profesionālo audžuģimeņu apvienību „Terēze” un citāmorganizācijām.2010.gadā tika izstrādātas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam unMinistru kabinetā apstiprināts plāns „Bērniem piemērota Latvija 2010. – 2012.gadam”, kas irvieni no pamatdokumentiem bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzības un politikas jomā. Minētiedokumenti tika izstrādāti ciešā sadarbībā ar ģimenes politikas nozares nevalstiskajāmorganizācijām.54Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


556. 2011.gada plāni2011.gadā tiek prognozēta pakāpeniska, tomēr salīdzinoši lēna ekonomiskā izaugsme.Prognozējamais nodarbinātības līmeņa pieaugums nenotiks strauji, bet ar laika nobīdi, tāpēcsaglabāsies saspringta situācija sociālajā jomā.Tiks turpināti pasākumi ar mērķi sabalansēt valsts budžeta izdevumus vienlaikus nodrošinotiedzīvotājiem sociālās drošības principiem atbilstošus pakalpojumus. Ministrijas galvenā darbīb2011.gadā tiks vērsta uz to, lai stabilizētu sociālās apdrošināšanas sistēmu ilgtermiņā, uzlabotusociālās palīdzības un sociālo pabalstu mērķētību, celtu nodarbinātības līmeni, mazinātu augstastrukturālā bezdarba risku.Esošās situācijas apstākļos būs jāturpina iestāžu darbības optimizēšana, kvalitātes unefektivitātes paaugstināšana, lai pieejamo resursu ietvaros nodrošinātu efektīvāku un klientuvajadzībām atbilstošāku pakalpojumu sniegšanu labklājības jomā, kā valsts, tā reģionālā līmenī.• Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darba ņēmējam vispārīgajā gadījumābūs 35,09%, no tiem darba devējs maksās 24,09%, bet darba ņēmējs - 11%.• 2.pensiju līmenī novirzīs iemaksas 2% apmērā.• Ja darba devējs būs pieķerts darbinieku nodarbinot nereģistrēti, nodokļu administrācijapiedzīs sociālās apdrošināšanas iemaksas par 3 mēnešu periodu (līdz šim - par 1 mēnesi).• Ja darba devējs nebūs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad persona (par kuru darbadevējam sociālās apdrošināšanas iemaksas bija jāveic) varēs pati veikt sociālāsapdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.• Līdz 2013.gadam būs iesaldēta pensiju, kā arī atlīdzību par darbspēju un apgādniekazaudējumu indeksācija.• Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstupēdējos piecus mēnešus izmaksās šādā apmērā:- divus mēnešus - 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 75% no piešķirtā bezdarbniekapabalsta,- pēdējos trīs mēnešus - 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā bezdarbniekapabalsta.• Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) bezdarbniekapabalstu pēdējos trīs mēnešus izmaksās 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50 % no piešķirtābezdarbnieka pabalsta.• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārņems Iekšlietu ministrijas, prokuroru, diplomātu,Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Kultūras ministrijas un tiesnešu izdienaspensiju administrēšanu, t.sk., arī speciālo piemaksu pie vecuma pensijas administrēšanu tiemcilvēkiem, kuri dienējuši Latvijas policijā un Latvijas Robežsargu brigādē un kuru dienestupārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā.• Ar 2011.gada 1.janvāri spēkā stājas Invaliditātes likums, paredzot:- līdz 18 gadu vecumam invaliditāti noteikt bez iedalījuma grupās, t.i., bērna invalīdastatuss tiks noteikts līdz 18 gadu vecumam līdzšinējo 16 gadu vietā;- noteikt prognozējamu invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti nodrošināttiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās unprofesionālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši individuālajam rehabilitācijasplānam;Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


56- valsts apmaksātas psihologa konsultācijas bērnam un viņa vecākiem tajās ģimenēs, kurāsbērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte. Psihologa pakalpojuma koordinēšanu veikspašvaldības sociālais dienests;- personām ar 1.grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuramnepieciešama kopšana, izsniegt pabalstu par asistenta nodrošināšanu 10 stundas nedēļā.Minēto pabalstu 12 latu apmērā par vienu nedēļu izmaksās Nodarbinātības valstsaģentūra.• Plānotas izmaiņas sociālajā palīdzībā - ģimene (personas) ir atzīstama par trūcīgu, ja tāsvidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniegs 90latus. Nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, netiks vērtēts tas, cik ilgiģimenes (personas) īpašumā atrodas vienīgais automobilis. Savukārt sociālajam dienestambūs iespēja no jauna izvērtēt ģimenes (personas) materiālo situāciju, ja būtiski mainīsiesģimenes (personas) materiālā un sociālā situācija.• Par 40 stundu darbu nedēļā minimālā mēneša darba alga būs 200 lati, bet minimālā stundastarifa likme - 1,189 lati.• Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.novembra rīkojuma Nr.676 „Par Reģionālāsattīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācijas nodrošināšanu” 3.punktu ar 2011.gada1.janvāri Labklājības ministrija pārņem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijasfunkciju Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzības un kontroles jomā.• Lai efektīvāk risinātu demogrāfijas jautājumus, 2011.gadā plānots mainīt demogrāfijasjautājumu pārraudzības institucionālo mehānismu, izveidojot Demogrāfijas lietu padomitiešā Ministru prezidenta padotībā un apvienojot bērnu un ģimenes politikas jautājumuslabklājības ministra vadītā padomdevējinstitūcijā.• Vienlaikus, lai veicinātu ģimeņu stiprināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmētu dzimstību, kāarī stiprināti laulības institūtu un tās vērtības sabiedrībā, plānots izstrādāt Rīcības plānupamatnostādņu „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam” īstenošanai2011. – 2013.gadam.• Ar 2011.gadu plānots uzsākt pakāpenisku pāreju no īstermiņa krīzes sekas mazinošiemaktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikaspasākumiem, īpašu uzsvaru liekot uz mūžizglītības un apmācību veicināšanu (personasprofesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu, apmācību piedarba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai, neformālās izglītības ieguvi u.c.pasākumiem saistībā ar indivīda profesionālo prasmju pilnveidi).6.1. PRIORITĀTES 2011.GADAM2011.gadā Labklājības ministrija turpinās ieviest pasākumus, lai īstenotu vidējā termiņānoteiktās politikas prioritātes (2010. - 2014.gadam):• Darba tirgus stabilizēšana un krīzes seku mazināšana, izmantojot elastdrošības pieeju.• Virzība uz ilgtermiņā stabilu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.• Mērķētāka sociālā aizsardzība.• Bērna pilnvērtīgai attīstībai labvēlīga vide – ģimene.• Virzība uz personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un invaliditātesizraisīto seku mazināšanu.• Labklājības nozares politiku atbalstoša – papildinoša un mērķtiecīga Eiropas Savienībasstruktūrfondu apguve.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


6.2. ILGTERMIŅA SAISTĪBAS57Labklājības ministrijas ilgtermiņa saistības veido - ES struktūrfondu administrēšanas izmaksas,iemaksas starptautiskajās organizācijās un maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem. KopāLabklājības ministrijas ilgtermiņa saistības 2011.gadam ir 90 551 530 latu apjomā, tajā skaitā:• ES fondu projekti:- ERAF projektiem plānoti 4 728 953 lati;- ESF projektiem plānoti 84 011 089 lati;• ārvalstu finanšu palīdzības projektiem plānoti 22 144 tūkst. lati;• iemaksām starptautiskajās organizācijās plānoti 85 893 tūkst. lati;• maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem plānoti 84 lati;• citu ES politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai plānoti 974 754 lati;• Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektu un pasākumu īstenošanai labklājībasnozarē (2007-2013) plānoti 345 lati;• Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšuinstrumenta finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošanai plānoti 1 492 lati;• Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu īstenošanai plānoti 726 776 lati.Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


58PielikumsValsts budžeta finansējums un tā izlietojums labklājības nozarē (pamatbudžets)*Nr.p.k.Finansiālie rādītāji1. Finanšu resursi izdevumusegšanai (kopā)Iepriekšējā gadā(faktiskā izpilde)apstiprinātslikumā2010. gadāfaktiskāizpilde214 481 909 274 883 398 274 687 0241.1. dotācijas 208 388 912 267 887 667 267 887 6671.2. maksas pakalpojumi un citipašu ieņēmumi6 154 309 6 862774 6 683 715(latos)1.3. ārvalstu finanšu palīdzība 6 991 32 238 32 2381.4. transferti 31 528 100 719 83 4032. Izdevumi (kopā) 210 961 111 274 903 621 265 339 7012.1. uzturēšanas izdevumi(kopā)207 141 232 270 853 793 261 295 9282.1.1. kārtējie izdevumi 56 974 126 64 721 701 64 521 7542.1.2. procentu izdevumi 2 549 1 057 1 0572.1.3. subsīdijas, dotācijas unsociālie pabalsti108 243 059 105 031 473 103 181 4082.1.4. kārtējos maksājumosEiropas Kopienas budžetā 4 280 24 844 24 843un starptautiskā sadarbība2.1.5. uzturēšanas izdevumutransferti41 917 218 101 074 718 93 566 8672.2. izdevumikapitālieguldījumiem3 819 878 4 049 828 4 043 774Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats


Valsts budžeta finansējums un izlietojums Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajambudžetamNr.p.k.Finansiālie rādītāji04.00.00 Sociālā apdrošināšana592009.gadā(faktiskā izpilde)apstiprinātslikumā2010.gadāfaktiskāizpilde*1. Finanšu resursi izdevumu1 248 460 785 1 188 633 939 1 178 103 896segšanai (kopā)2. Izdevumi (kopā) 1 461 472 535 1 543 421 417 1 513 868 73804.01.00 Valsts pensiju speciālais budžets1. Finanšu resursi izdevumu810 560 676 902 377 534 872 485 153segšanai (kopā)2. Izdevumi (kopā) 985 119 217 1 147 907 162 1 147 051 74604.02.00 Nodarbinātības speciālais budžets1. Finanšu resursi izdevumu183 831 645 118 280 813 117 129 149segšanai (kopā)2. Izdevumi (kopā) 173 322 276 144 046 679 111 833 21904.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets1. Finanšu resursi izdevumusegšanai (kopā) 11 214 817 9 872 202 9 817 3542. Izdevumi (kopā) 12 933 614 14 657 261 14 246 52104.04.00 Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets1. Finanšu resursi izdevumusegšanai (kopā) 322 634 398 236 394 023 234 677 5952. Izdevumi (kopā) 370 355 084 315 166 028 296 808 80204.05.00 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets1. Finanšu resursi izdevumu15 797 426 8 796 219 8 728 418segšanai (kopā)2. Izdevumi (kopā) 15 320 370 8 731 139 8 662 221*atbilstoši Valsts kases pārskatam par 2010.gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izpildi(latos)Labklājības ministrijas 2010.gada publiskais pārskats

More magazines by this user
Similar magazines