lejupielādēt - bilingvals.lv

Autoru kolektīvs Valentīna Skujiņa (darba vadītāja),Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils ŠalmeLINGVODIDAKTIKASTERMINUSKAIDROJOŠĀVĀRDNĪCA470 terminu latviešu, angļu un krievu valodāVārdnīca apstiprinātaLZA Terminoloģijas komisijāESF projekts «Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai»Vienošanās Nr. 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002

UDK 811(038)Li 568Vārdnīcas autori:Valentīna Skujiņa (darba vadītāja), Dr. habil. philol., LZA īstenā locekleZenta Anspoka, prof. Dr. paed.Vita Kalnbērziņa, asoc. prof. Dr. phil.Arvils Šalme, asoc. prof. Dr. philol.Tehniskā redaktore Ilga KlotiņaMākslinieciskais redaktors Edgars ŠvanksProjektu līdzfinansē Eiropas SavienībaDarba autortiesības ir aizsargātas saskaņā ar LR Autortiesību likumu.Darba publicēšana jebkurā drukātā vai elektroniskā formā kopumā vai pa daļām,tā izdošana, izplatīšana masu saziņas līdzekļos, kā arī kopēšana ir stingri aizliegtabez LVA rakstiskas piekrišanas.Iespiests Jelgavas tipogrāfijā© Valentīna Skujiņa, Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils Šalme© Latviešu valodas aģentūra, 2011© Latviešu valodas institūts, 2011ISBN 978-9984-815-44-2

SatursPriekšvārds ........................................................4Vārdnīcas uzbūve ..................................................8Vārdnīca A – Z ....................................................9Angļu valodas terminu rādītājs ...................................103Krievu valodas terminu rādītājs ...................................115Izmantotie avoti un literatūra .....................................128

PriekšvārdsValoda ir tā, kas ļauj cauri gadsimtiem izzināt pasauli, izteikt savas domas,nodot zināšanas un dzīves pieredzi, noskaidrot citu cilvēku uzskatus un viņuvērtības. Valoda ir domu izteikšanas, pasaules izzināšanas, etniskās un individuālāskultūras pieredzes uzkrāšanas un nodošanas, savstarpējās sazināšanās,emociju atklāšanas un pašapliecināšanās līdzeklis.Lai valodā smeltos spēku, tā ir jāmācās un dzīves laikā jāpilnīgo. Valodupalīdz stiprināt un bagātināt laba skola, skolotāji un gudri mācīšanās padomi.Izglītībā valoda ir ne tikai patstāvīgs mācību priekšmets, bet arī līdzeklis zināšanuun pieredzes apguvei.Latviešu valodas mācīšanas un mācīšanās apzināšanās nav parāk sena, tačutai ir nozīmīga vieta tautas kultūras un izglītošanās attīstībā. Interese par latviešuvalodas apguvi īpaši strauji palielinājās pagājušā gadsimta 90. gados. Šoprocesu veicināja sociālās un politiskās norises pēc Latvijas valstiskās neatkarībasatjaunošanas: latviešu valodas statusa nostiprināšana, pārmaiņas izglītībā,jaunu mācību teoriju apguve, Eiropā izplatītā valodu līdztiesības un daudzvaloduprakse. Šobrīd valodu izglītībā latviešu valodas mācība apskatāma trīsvirzienos – latviešu valoda kā dzimtā valoda, latviešu valoda kā otrā valodaminoritāšu izglītībā un latviešu valoda kā svešvaloda ārvalstniekiem. Terminidzimtā valoda, otrā valoda un svešvaloda zinātniskajā literatūrā tiek nošķirti,raksturojot trīs dažādas pedagoģiskās jomas valodu apguvē. Kaut arī katrai nošīm jomām ir noteikta valodas apguvēju auditorija, specifiski mācību mērķi,nedaudz atšķirīgas pieejas, metodes, paņēmieni un citi metodoloģiskie rādītāji,tomēr pēdējos gados ir tendence atšķirīgo mācību priekšmetu saturu izglītībaspraksē tuvināt.Pārmaiņu laikā latviešu valodas apguves teorijas ievērojami bagātinājuši ganpētījumi un publicētās monogrāfijas Latvijā (Z. Anspoka, Dz. Paegle, M. Gavriļina,D. Laiveniece, S. Lazdiņa, A. Vulāne, A. Šalme u. c.), gan arī pazīstamuārvalstu zinātnieku tulkojumi latviešu valodā (Dž. Piažē, K. Beikers, R. Eliss,H. Gārdners, M. Halidejs, Dž. Kaminss, S. Krašens, A. Kraufords, V. Lamberts,J. Trims u. c.). Nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas apguves organizācijasun mācību satura jautājumos sniedz latviešu valodā izdotā Eiropas Padomesrokasgrāmata – „Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās,mācīšana, vērtēšana” (2006).Kaut arī latviešu valodas apguves praksē un zinātniskās izpētes jomā izdarītssamērā daudz, joprojām maz pētīta un apzināta ir šīs nozares terminoloģija.Līdz šim latviešu valodas gan kā dzimtās valodas, gan kā otrās valodas, ganarī kā svešvalodas mācību disciplīna attīstījusies viena no otras šķirti. Katrai

5no tām ir sava teorētisko un praktisko ideju attīstības vēsture, ārējās ietekmes,saikne ar citām zinātņu nozarēm, praksē nostiprinājusies zinātnisko jēdzienusistēma. Atšķirīgā valodas priekšmetu attīstības vēsture ir bijusi par pamatudaudzām neskaidrībām terminoloģijas lietojumā. Daudzi nozīmīgi latviešuvalodas apguves termini nav oficiāli apstiprināti un nav iekļauti sabiedriski pieejamāsdatubāzēs. Nereti latviešu valodas apguves teorijā un praksē jāsaskarasar terminu lietojuma nekonsekvenci, neprecīzi aprakstītām nozīmēm, no dažādāmteorijām pārņemtu terminu nekritisku lietojumu un citiem gadījumiem.Lai atrisinātu nozarē aktuālos terminoloģijas jautājumus, 2010. gadā autorukolektīvs sāka darbu pie valodas apguves terminu atlases un sistematizēšanas.Šī darba rezultātā pirmo reizi Latvijā valodas didaktikas nozarē ir izveidota„Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca” (turpmāk tekstā – Vārdnīca).Tā tapusi Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta Terminoloģijasnodaļas vadītājas habilitētās filoloģijas doktores Valentīnas Skujiņas vadībā arLatviešu valodas aģentūras īstenotā Eiropas Savienības sociālā fonda projekta„Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” atbalstu.Vārdnīca ir autordarbs. Tās autori ir Latvijas Universitātes Humanitārozinātņu fakultātes asociētais profesors filoloģijas doktors Arvils Šalme, šīsfakultātes asociētā profesore filozofijas doktore Vita Kalnbērziņa un RīgasPedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore pedagoģijas doktoreZenta Anspoka.Vārdnīcā apkopotie termini ir cieši saistīti ar valodas didaktikas jeb lingvodidaktikasnozari, kurā pēta valodas apguves procesa teorētiskos pamatus, mērķus,uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību metodes, metodiskospaņēmienus, mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanāssasniegumu vērtēšanas sistēmu.Vārdnīcas izveidē izmantota dažādās valodās publicētā teorētiskā literatūra,terminu vārdnīcas un citi avoti, tomēr terminu skaidrojumi, īpaši tie, kurosiekļautas pedagoģijas, psiholoģijas un valodniecības kā patstāvīgu zinātņunozaru likumsakarības, ir autoru veidoti, darba grupā apspriesti, koriģēti unpilnīgoti.Vārdnīcā ir 470 terminu. To atlases pamatā ir vārdnīcas autoru izpratnepar valodas didaktikas pētīšanas priekšmeta svarīgāko jēdzienu saturu un tiempsiholoģijas, valodniecības un vispārīgās didaktikas saskarterminiem, kuriem,pēc autoru domām, ir vistiešākā saistība ar valodas apguves pamatjautājumiem,piemēram, adaptācija, daiļruna, eksāmens, jautājums, morfoloģija, reproduktīvādarbība, runa, sapratne, uztvere, zināšanas.

Termina skaidrojumā atklātas būtiskākās attiecīgā jēdziena pazīmes un tāsaikne ar valodas apguves procesu, nešķirojot pirmās valodas, otrās valodas vaisvešvalodas situācijas, kā arī nenošķirot formālo valodas apguves procesu izglītībasiestādē no neformālā valodas apguves procesa ārpus izglītības iestādes.Kaut arī Vārdnīcas saturs ir lingvodidaktisks, netiek doti priekšraksti konkrētuvalodu apguvei. Tam vairāk piemēroti ir cita rakstura izdevumi, piemēram,skolotāju grāmatas kā mācību līdzekļu komplektizdevumu sastāvdaļas, metodiskasatura raksti u. tml.Ne vienmēr Vārdnīcā ir ietverti visi noteiktām tematiskajām un jēdzieniskajāmgrupām piederīgie termini. Piemēram, Vārdnīcā nav doti dažādu mazākpazīstamu metožu nosaukumi (klusēšanas metode, zumēšanas vai sanēšanasmetode, intensīvā metode, naturālā metode un citi), vairāki valodniecības nozaruvai apakšnozaru termini (frazeoloģija, morfēmika, onomastika, semasioloģija),daudzu kompetences veidu nosaukumi (eksistenciālā kompetence, kognitīvākompetence, stratēģiskā kompetence u. c.), dažādu runas žanru un teksta veidunosaukumi. Terminu izvēli noteica gan vārdnīcas ierobežotais apjoms, gan šoterminu pārstāvība citos līdzīga satura terminoloģijas avotos.Vārdnīcā savukārt ievietoti tādi specifiski termini kā ābeces posms, datorpratība,rakstpratības metode, rotaļnodarbība u. c. Šie termini vārdnīcā skaidroti,par pamatu izmantojot pēdējo gadu zinātniskajos pētījumos pausto izpratni vaipraksē nostiprinājušos tradīciju izmantot konkrētu terminu attiecīgajā nozīmē.Vārdnīcā skaidroti arī tādi termini, kuru nozīme mūsdienu valodas didaktikākādā ziņā ir mainījusies, piemēram, domraksts, sacerējums, atstāstījums.Nereti grūtības sagādāja atsevišķu terminu atveide angļu vai krievu valodātajos gadījumos, kad atbilstoša jēdziena šajās valodās nav un līdz ar to tam navarī terminoloģiska apzīmējuma, piemēram, runātāja kultūra – a. reading culture,kr. культура говорящего; valodas lietotājs – kr. пользующийся языком; rotaļnodarbība– a. educational game; lingvokulturēma – a. linguo-cultural concept.Izvēloties terminu un tā ekvivalentu, ievēroti noteikti principi (tomēr pieļaujotatsevišķus izņēmumus tradīcijas, lietojuma paraduma vai cita objektīvaiemesla dēļ):• termina atbilstība zinātniskam terminam izvirzītajām prasībām;• skaidrojuma atbilstība standartizētām definīciju veidošanas prasībām;• latviskā termina priekšrocība latviska termina un aizguvuma sinonīmijasgadījumā;• latviskā termina sastatīšana ar ekvivalentu tuvākajās saskarvalodās.Vārdnīca paredzēta zinātniekiem, skolotājiem, studentiem un visiem interesentiem,kam rūp latviešu valodas attīstības un apguves jautājumi.6

7Vārdnīcas veidotāji pateicas Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijasun mākslas fakultātes profesorei filoloģijas doktorei Annai Vulānei, Humanitārozinātņu fakultātes asociētajai profesorei pedagoģijas doktorei SolveigaiOzoliņai un filoloģijas doktorei Dinai Šavlovskai, Liepājas UniversitātesHumanitāro un mākslas zinātņu fakultātes asociētajai profesorei pedagoģijasdoktorei Diānai Laiveniecei, Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas vadītājaiSilvijai Andernovicai, Rīgas 63. vidusskolas skolotājai Tatjanai Kundai,Latviešu valodas aģentūras Izglītības nodaļas vadītājai Dacei Dalbiņai,apakšprojekta vadītājai Inesei Auziņai un citiem konsultantiem, kuri Vārdnīcasizstrādes gaitā iesaistījušies izstrādāto terminu apspriešanā, tulkošanā unnovērtēšanā. Paldies sakām arī projekta vadītājai Elitai Pušpurei un citiemprojekta darbiniekiem par labu darba apstākļu nodrošināšanu un atsaucībudarba grupas sanāksmēs.Vārdnīcas autori labprāt uzklausīs padomus un ierosinājumus, kā turpinātdarbu pie valodas didaktikas terminu izstrādes sistēmas. Piezīmes un priekšlikumuslūdzam sūtīt LU Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļai.Adrese: Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV-1050.Vārdnīcā lietotie simboli: – norāde uz termina sinonīmu, pie kura dots skaidrojums, arī – norāde uz jēdzieniski saskarīgu terminu, kas skaidrots atsevišķi, – ar pamatterminu saistīti termini, kas iezīmē pamattermina lietojumadiapazonu un ko Vārdnīcā atsevišķi neskaidro.Terminu rādītājos katram citvalodas terminam pievienots atbilstošais latviskaistermins un tā sinonīmi.

Vārdnīcas uzbūveVārdnīcā ir pamatdaļa, kurā latviešu valodas alfabēta secībā izkārtoti visiskaidrotie termini un to sinonīmi – gan vienvārda termini, gan vārdkoptermini(pēdējos alfabetējot vispirms pēc pirmā komponenta, tad pēc otrā utt.). Atšķirīgascilmes sinonīmu gadījumā, piemēram, komunikācija un saziņa, Vārdnīcāalfabēta secībā minēti abi termini, bet skaidrojums dots tikai pie latviskascilmes termina, izņemot gadījumus, kuros svešvārda kā termina lietojumsjau kļuvis par stabilu tradīciju vai arī tas ir semantiski precīzāks, piemēram,asimilācija, auditorija, didaktika, disgrāfija, disleksija, integrācija, interference,kompetence.Vārdnīcas materiāls izkārtots divu veidu šķirkļos: skaidrojuma šķirkļos unnorādes šķirkļos.Skaidrojuma šķirkļos šķirkļa galvā, kā arī norādēs aiz ()un skaidrojumapiemēros aiz () visi termini doti slīprakstā, šķirkļa vārds – arī treknrakstā.Latviešu valodas terminu ekvivalenti angļu valodā un krievu valodā doti aizsaīsinājumiem a. un kr. (treknrakstā). Visās valodās termini rakstīti ar mazosākumburtu arī tad, ja angļu valodā attiecīgie termini kā teoriju un metožunosaukumi rakstīti ar lielo sākumburtu, piemēram, behaviourism (nevis „Behaviourism”).Šķirkļa galvā sinonīmiskie termini atdalīti ar komatu, daļējie sinonīmi – arsemikolu. Ja citvalodas ekvivalents speciālajā literatūrā vai citos terminu avotosnav atrasts, tā brīvu tulkojumu autori veidojuši paši, uz ko norāda zvaigznīte„*” aiz attiecīgā termina vai konstrukcijas. Aiz skaidrojuma ar ( arī) norādītsuz jēdzieniski saskarīgiem (virsjēdzienu, blakusjēdzienu vai pretējas nozīmes)terminiem, kas Vārdnīcā patstāvīgi skaidroti savā alfabēta vietā un var palīdzētlabāk izprast attiecīgā jēdziena būtību.Termini, kas doti aiz () skaidrojuma beigās, un termini, kas doti aiz (arī) skaidrojuma pielikumā, izkārtoti pēc alfabēta.Norādes šķirkļos šķirkļa galvā ir termins (kurš attiecīgajā šķirklī netiekskaidrots), un šķirkļa tekstā ar norādi () tiek minēts sinonīmiskais pamattermins,kur atrodams skaidrojums.Norādes šķirkļos kā šķirkļa vārdi doti arī tādi pamattermina sinonīmi, kuripraksē dažkārt tiek lietoti, tomēr turpmākai izmantošanai konkrēta jēdzienaizteikšanai nav ieteikti. Šādi pamattermina sinonīmi doti tikai ar norādi () uzieteicamo pamatterminu, piemēram, kreativitāte radošums.Gadījumos, kad latviešu terminam ir vairākas nozīmes, pirmā parasti tiekskaidrota tā nozīme, kurai ir ciešāks sakars ar vārda pamatnozīmi vai ar valodasapguves procesu.

AVārdnīca A–ZAābecea. ABC book, primerkr. букварь; азбука1. Mācību grāmata kādas valodas burtu vai citu zīmju apguvei, rakstpratībaspamatu apguvei, uztveres, domāšanas, radošo spēju attīstībai; pirmmācībasgrāmata. bilžu ābece; burtu ābece; saliekamā ābece2. Kādas nozares vai zinību elementārie pamati. braukšanas ābece; informātikasābece; labas uzvedības ābece; sporta ābeceābeces mācībaa. ABC learningkr. обучение азбукеValodas didaktikas daļa pirmsskolā un sākumskolā, kas paredzēta rakstpratībaspamatu apguvei. arī ābece; ābeces posms; pēcābeces posms; pirmsābeces posmsābeces posmsa. ABC learning stagekr. букварный периодĀbeces mācības daļa, kurā apgūst skaņu un burtu attiecības, mācās pazīt mazosun lielos iespiestos burtus, mazos un lielos rakstītos burtus, apgūst gan lasīšanas,gan rakstīšanas mehānismu. Apgūstamo burtu secība un veids atkarīgs noizvēlētās rakstpratības mācību metodes. arī ābece; ābeces mācība; pēcābeces posms; pirmsābeces posmsadapcija adaptēšana; adaptēšanāsadaptācija adaptēšana; adaptēšanāsadaptēšana; adaptācijaa. adaptationkr. aдаптaция; адаптированиеValodas elementu un uzdevumu pielāgošana valodas apguvēja vajadzībāmun valodas prasmes līmenim. Tekstu var pielāgot, to vienkāršojot, saīsinot vaicitādi pārveidojot. Mācību uzdevuma grūtuma pakāpi var pielāgot, piedāvājot

Aadaptēšanāspapildmateriālus (vārdnīcas, ilustrācijas), dodot iespēju to pašu tekstu vienlaikusklausīties un lasīt vai noklausīties vairākas reizes. teksta adaptēšana arī adaptēts tekstsadaptēšanās; adaptācijaa. adaptatingkr. aдаптaцияValodas apguvēja spēja izprast jaunu situāciju, mainīt attieksmi, iekļautiesjaunā kultūrā un valodas lietojuma vidē, izmantojot esošās vai apgūstot jaunaszināšanas, prasmes, pieredzi. arī akomodācija; akulturācija; asimilācija 2adaptēts tekstsa. adapted textkr. адаптированный текстVienkāršots, saīsināts, fragmentos sadalīts, papildināts vai citādi pārveidotsautentiskais teksts, lai tas atbilstu valodas apguvēja vajadzībam un valodasprasmes līmenim. arī adaptēšana; autentisks teksts; tekstsadresantsa. sender, addresserkr. адресантRunas situācijas dalībnieks (runātājs vai rakstītājs), kurš saziņas procesā mutvārdosvai rakstos sniedz adresātam paredzēto informāciju. Valodas apguvēmutvārdu saziņā īpaša uzmanība tiek pievērsta tās dalībnieku runas uzvedībaiun saziņas kultūrai. Rakstos adresanta loma izpaužas prasmē sniegt adresātavajadzībām, interesēm un zināšanām atbilstīgu informāciju, saziņā lietojotatbilstošus valodas līdzekļus, ievērojot tekstveides nosacījumus un teksta tipampiemērotas valodas normas. arī adresātsadresātsa. addressee, recipientkr. адресат, реципиентRunas situācijas dalībnieks (klausītājs vai lasītājs), kurš saņem viņam paredzētoinformāciju un atbilstīgi uz to reaģē. Valodas apguvē īpaša uzmanība tiek pievērstaadresāta (klausītāja vai lasītāja) saziņas kultūras izkopšanai. arī adresants10

A11 agrīnā divvalodībaafāzijaa. aphasiakr. aфазияPilnīgs vai daļējs valodas lietojuma spējas zudums galvas smadzeņu traumasvai attīstības traucējumu dēļ. Smadzeņu traumas dēļ radušos lasīšanas traucējumussauc par aleksiju, gramatikas lietojuma traucējumus – par agramatismu,rakstīšanas grūtības – par agrāfiju. Attīstības traucējumu dēļ radušos valodastraucējumus sauc attiecīgi par disleksiju, disgramatismu un disgrāfiju. arī agrāfija; agramatisms; aleksija; disgrāfija; disgramatisms; disleksijaafektīvie faktoria. affective factorskr. аффективные факторыEmocionālie apstākļi, kas ietekmē valodas apguvi – apguvēja attieksme, entuziasms,trauksme, apātija, pacilātība, pašpārliecinātība. Afektīvos faktorus varpastiprinānāt valodas mācību vide – apguvēja un grupas attieksme pret mācībām,zināšanām un valodas prasmes līmenim neatbilstošs mācību saturs, metodesun paņēmieni, pedagoga darbība, mācību vieta, laiks un citi blakusfaktori,kā arī valodas lietojuma ārējie apstākļi, sabiedrības lingvistiskā attieksme u. c.agrāfijaa. agraphiakr. аграфияPilnīgs vai daļējs rakstīšanas prasmju zudums, kas radies galvas smadzeņutraumas dēļ. arī afāzija; agramatisms; aleksija; disgrāfija; disgramatisms; disleksijaagramatismsa. agrammatismkr. aграмматизмAfāzijas paveids, kas radies galvas smadzeņu patoloģijas vai traumas dēļ un izpaužaskā nespēja valodā lietot funkcionālo leksiku (prievārdus, artikulus, partikulas). arī afāzija; agrāfija; aleksija; disgrāfija; disgramatisms; disleksijaagrīnā divvalodība, agrīnais bilingvismsa. early bilingualismkr. раннее двуязычие, ранний билингвизмDivu valodu lietojums saziņā kopš dzimšanas. Parasti šādos gadījumos cilvēksapgūst prasmi lietot abas valodas vienlīdz labā līmenī. arī asimetriskā divvalodība; individuālā divvalodība; kolektīvā divvalodība;līdzsvarotā divvalodība ; secīgā divvalodība

Aagrīnais bilingvismsagrīnais bilingvisms agrīnā divvalodība12akcents¹ uzsvarsakcents²a. accentkr. акцентRunas īpatnības, kas sniedz informāciju par valodas lietotāja dzimto valodu,dzimto vietu vai piederību noteiktai sociālajai grupai. nepazīstams akcents;nestandarta akcents; runāt ar akcentu arī izrunaakomodācijaa. accommodationkr. аккомодацияElementu savstarpējā piemērošanās, piemēram, skaņu izrunas piemērošanāsblakus esošajiem patskaņiem, runātāja piemērošanās sarunas biedram, arī –valodas apguvēja spēja apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai iekļautos nepazīstamāvidē. arī akulturācija; asimilācija 2akulturācija, akulturizācijaa. acculturationkr. аккультурацияKultūru mijiedarbes process, kas veidojas kā indivīdu, ģimeņu, kopienu, apvienībuilgstošas saskarsmes rezultāts. Šādā procesā notiek atsevišķas pāmaiņasminēto grupu valodas, tradīciju un paražu, kā arī uzvedības, uzskatu un vērtību,tehnoloģijas un citās jomās. Akulturācijas gaitā indivīds, no vienas puses,cenšas saglabāt savu kultūras identitāti, no otras, – tiek pakļauts vai pakļaujassvešas kultūras ietekmei. Valodu apguvē akulturācija ir saistīta ar sociokultūraskompetences veidošanos. Valodas apguves kvalitāti nosaka vēlme saprast unpārņemt mērķvalodas lietotāju kultūras vērtības, domāšanas formas un uzvedībasparadumus. arī akomodācija; asimilācija 2; marginalizācija; separācijaaleksijaa. alexiakr. алексияPilnīgs vai daļējs lasīšanas prasmju zudums, kas radies galvas smadzeņu traumasdēļ. arī afāzija; agrāfija; agramatisms; disgrāfija; disgramatisms; disleksija,

A13 aprakstsalfabētsa. alphabetkr. алфавитNoteiktā secībā sakārtots zīmju (parasti burtu) kopums valodā. Lielākajā daļāpasaules valodu tiek lietots latīņu alfabēts. Latviešu valodas alfabēts ir latīņualfabēta paveids. Pēc alfabēta vārdus sakārto vārdnīcās, enciklopēdijās un dažādossarakstos.analfabētismsa. illiteracykr. неграмотностьNeprasme lasīt un rakstīt. Plašākā nozīmē par analfabētismu dēvē arī citupamatprasmju vai zināšanu trūkumu. arī funkcionālais analfabētisms; rakstpratība; rēķinpratībaanalītiskā gramatikaa. analytical grammarkr. аналитическая грамматикаFormālās gramatikas paveids, kurā pēta un apkopo valodas gramatiskās parādības,kas dod iespēju valodas lietotājam uztvert, saprast un izprast attiecīgaivalodai raksturīgas valodas struktūras. arī formālā gramatika; gramatika; ģeneratīvā gramatikaanalītiski sintētiskā pieejaa. analytic synthetic approachkr. аналитически-синтетический подходValodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura sakārtošanu savstarpējisaistītā sistēmā, lai sākotnēji atsevišķi apgūtu dažādu valodas līmeņu saturuun iegūto pieredzi mācītos izmantot runā. arī lingvodidaktiskā pieejaaprakstsa. descriptionkr. описаниеSecīgs objekta (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) vai objektu grupas attēlojums;teksta tips kāda priekšmeta vai priekšmetu grupu, parādību vai dzīvubūtņu pazīmju secīgam izklāstam mutvārdos vai rakstos. Atkarībā no stāstītājaattieksmes pret novēroto objektu, kā arī no tā, kādi valodas līdzekļi tiek izmantoti,aprakstot objektus, izšķir lietišķos un mākslinieciskos aprakstus. dabasapraksts; dzīvesgājuma apraksts; lietišķais apraksts; mākslinieciskais apraksts arī pārspriedums; stāstījums; valodas apguves līmeņa apraksts; vēstījums

Aaprobācijaaprobācijaa. trialingkr. апробацияPārbaudes darbu, mācību materiālu, kursu vai programmu sagatavošanasposms, kurā tos izmēģina mērķgrupā vai tai līdzīgā grupā, analizē rezultātusun nepieciešamības gadījumā pilnveido.argumentsa. argumentkr. аргументPamatots apgalvojums, spriedums vai fakts, kas tiek izmantots, lai pierādītukādas idejas patiesumu. Argumentus plaši izmanto sarunā, diskusijā, polemikāu. c., lai apstiprinātu izteikumu ticamību, pierādītu kādu viedokli vai atzinumu.Prasme argumentēt tiek apgūta un pilnveidota valodu apguves procesā dažādāssarunas situācijās, izmantojot faktus, pieredzi, ilustrācijas, citātus u. c. argumentuveidi; argumentu virkneartikulācijaa. articulationkr. артикуляцияRunas orgānu darbības aktivizēšana un koordinēšana vajadzīgo skaņu izrunaiun izrunātā kontrolei runas procesā. arī izrunaasimetriskā divvalodība , asimetriskais bilingvismsa. asymmetric bilingualismkr. асимметрическое двуязычие, асимметрический билингвизмDivu valodu lietojums saziņā, kurā viena no valodām ir dominējošā. arī agrīnā divvalodība; individuālā divvalodība; kolektīvā divvalodība; līdzsvarotādivvalodība; secīgā divvalodībaasimetriskais bilingvisms asimetriskā divvalodībaasimilācijaa. assimilationkr. ассимиляция1. Valodas elementu savstarpēja pielāgošanās, ko nosaka valodas sistēma, piemēram,blakus vai tuvu esošu skaņu savstarpēja ietekmēšanās, balsīgajam līdzskanimasimilējoties nebalsīga līdzskaņa ietekmē (kā vārdā iztikt).2. Indivīda vai sabiedrības daļas pielāgošanās konkrētiem apstākļiem, dominējošāsgrupas uzvedības kultūrai vai valodas lietojumam; valodas apguvēja un14

A15 atdevelietotāja spēja iekļauties situācijā, izmantojot jau esošās zināšanas un prasmes. arī akomodācija; akulturācijaaspirācijaa. aspirationkr. придыханиеLīdzskaņu izruna ar pastiprinātu gaisa plūsmu (piedvesumu). Aspirācija raksturīgaangļu valodas nebalsīgo līdzskaņu izrunai vārda sākumā pirms patskaņa.Šī izrunas īpatnība ir apzināti jāmācās to valodu lietotājiem, kuru valodāaspirācijas nav. arī palatalizācijaatbalsta materiālia. support materialskr. вспомогательные материалыMetodiskā literatūra, uzziņu literatūra vai cita veida papildliteratūra, mācībuuzskates līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, vingrinājumu un uzdevumu krājumiun citi materiāli, kas palīdz skolotājam kvalitatīvi organizēt valodasmācību satura apguvi un valodas apguvējam – pilnveidot zināšanas un prasmespar kādu mācību jautājumu vai veikt noteiktu mācību uzdevumu. arī elektroniskais mācību līdzeklis; mācību grāmata; mācību līdzeklis; metodiskaislīdzeklis; uzskates līdzeklisatbildea. answer, reply; responsekr. ответ1. Verbāla vai neverbāla reakcija, ko izraisa kāds jautājums, izteikums vai darbība. īsa atbilde; izvērsta atbilde; spontāna atbilde arī jautājums 12. Mācību procesā apgūtā mācību satura izklāsts, atstāstījums mutvārdos vairakstos. mutvārdu atbilde; rakstiska atbildeatdeve, rezultativitātea. efficiencykr. отдачаEfektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp mācību ieguldījumu un sasniegtajiemmācību rezultātiem. Valodas apguvēja atdeve mācībās ir atkarīga nomācību apstākļiem, personas individuālajām spējām, iepriekšējām zināšanām,motivācijas, attieksmes un citiem rādītājiem. Atdevi var paaugstināt, pilnveidojotvalodas mācību procesu un veicinot valodas apguvēja individuāloieguldījumu. Pedagoga darba atdevi raksturo rezultāts, kurš saniegts, īstenojotnoteiktu mācību mērķi.

Aatdevumsatdevumsa. outputkr. выводValodas lietojums, ko valodas apguvējs producē saņemtā iedevuma apstrādesprocesā, atbildot uz jautājumiem, vizuālo vai verbālo informāciju, instrukcijām,norādījumiem u. tml. arī iedevums; uzdevumsatgriezeniskā saitea. feedbackkr. обратная связьPaņēmiens pedagoģiskā procesa pilnveidei, pamatojoties uz atziņām, ko pedagogsiegūst regulārā mijiedarbībā ar skolēniem, novērtējot pedagoģiskās sadarbībasefektivitāti, izglītības procesa norisi un rezultātus, kā arī valodas apguvējamācību sasniegumus. Atgriezeniskā saite ļauj pedagogam iegūt regulāru informācijuun izdarīt secinājumus par izmantotās pieejas, metožu un paņēmienuefektivitāti, mācību programmas īstenošanas gaitu, mācību grupas un atsevišķugrupas dalībnieku mācību sasniegumiem un problēmām mācību satura apguvē,nepieciešamības gadījumā veicot uzlabojumus turpmākā mācību procesā.atkārtošanaa. repeating; repetitionkr. повторениеApgūtā valodas mācību satura sistēmiska un regulāra aktualizēšana un nostiprināšanaatmiņā, izpildot dažādus mācību uzdevumus un veicot noteiktus vingrinājumus;valodas mācīšanās paņēmiens, kas sekmē valodas vienību (vārda,frāzes, teikuma, teksta) iegaumēšanu, tās vairākkārt izrunājot vai uzrakstot.atkodēšana, dekodēšanaa. decodingkr. декодированиеBurtā, zilbē, vārdā, vārdu savienojumā, teikumā, tekstā vai runas aktā ietvertāsinformācijas atšifrēšana, ko veic informācijas saņēmējs; informācijas pārveidošanavai sadalīšana sastāvdaļās tādā formā, lai to varētu uztvert, saprast un lietot.atpazīšanaa. recognitionkr. распознаваниеSpēja saklausīt vai pamanīt tekstā iepriekš zināmās runas vienības. Valodasmācību procesā pazīstamu skaņu, vārdu un frāžu noteikšana ir viens no valodasapguves paņēmieniem. frāžu atpazīšana; skaņu atpazīšana; vārda atpazīšana16

17 atstāstījumsātrrakstsa. speed writingkr. скорописьĀtras rakstīšanas paņēmienu kopums, ko izmanto rokraksta attīstīšanai, rakstīšanasātruma apguvei. arī stenogramma; stenogrāfijaātrrunaa. rapid talkkr. быстрая речьĀtras runāšanas paņēmiens. Valodas mācību procesā ātrrunu izmanto elastīgarunas aparāta attīstīšanai un izrunas izkopšanai. Tam tiek sagatavoti speciālivingrinājumi – dzejoļi, skaitāmpanti u. c., ko var lasīt vai runāt individuāli,korī, mainot balss skaļumu, runas tempu, dziedot, kliedzot bez balss vai kliedzotčukstus u. tml. ātrrunas tehnika; ātrrunas vingrinājumsatsaucea. referencekr. ссылкаNorāde par citas personas domu izmantojumu; runātāja vai rakstītāja netiešiizteikts mājiens uz kādu objektu, personu vai parādību. Publikācijā – norāde uzcitu publikāciju.atslēgvārdsa. keywordkr. ключевое словоVārds, ko izmanto teksta vai tā daļas pamatsatura noteikšanai vai attiecīgā tekstaatrašanai informācijas meklēšanas sistēmās. Apgūstot valodu, tekstveidesmācībā par atslēgvārdiem uzskata vārdus, kam tekstā ir īpaša komunikatīvā,semantiskā vai gramatiskā nozīme. arī balstvārdsatstāstījumsa. reproductionkr. пересказ; изложениеDzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana mutvārdos vairakstos, izmantojot pamattekstu; atstāstīšanas rezultāts. apraksta tipa atstāstījums;atstāstījums tuvu tekstam; izlases atstāstījums; radošais atstāstījums arī atstāstīšana

Aatstāstīšanaatstāstīšanaa. retellingkr. пересказ; изложениеRunas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts;jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu. Valodas mācību procesā atstāstīšanair metodisks paņēmiens saistītas mutvārdu un rakstu runas attīstīšanaiun pārbaudei. pasakas atstāstīšana; sarunas atstāstīšana arī atstāstījums; stāstījumsattieksmea. attitudekr. отношениеPazīme, kas raksturo cilvēku saskarsmi, izturēšanos pret sevi, citiem, apkārtējovidi un ietekmē valodas zināšanu un prasmju apguvi. Attieksme nosaka valodaslietotāja uzskatus par valodu, tās variantiem, kultūras vērtībām, citu valoduapguves nozīmīgumu. Attieksme ir viens no kompetences faktoriem, kas veicinazināšanu un prasmju apguvi.audioieraksts skaņas ierakstsaudiolingvālā metodea. audio-lingual methodkr. аудио-лингвистический методPaņēmienu kopums, ar kuriem svešvalodas apguves procesā, izmantojot īpašiatlasītas valodas struktūras un ievērojot stingri noteiktu valodas līdzekļu apguvessecību un pakāpenību, paredz izveidot, aktivizēt un automatizēt noteiktusrunas paradumus. Metodes izmantojuma mērķis ir mācīt galvenokārt mutvārdurunu: valodas apguvēji nodarbībā apgūst strukturalizētus dialogus, veicintensīvus vingrinājumus, izkopj izrunu, mehāniski atdarina un iegaumē runasparaugus, mācās tekstus no galvas. Valodas parādību skaidrojumos izmantodzimtās un apgūstamās valodas struktūru salīdzināšanu. Audiolingvālās metodesteorētiskie principi ietverti audiovizuālajā metodē. arī audiovizuālā metodeaudiovizuālā metodea. audio-visual methodkr. аудио-визуальный методPaņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot dažādus audiovizuālos mācībulīdzekļus, kā arī īpašus iegaumēšanas un automatizētu prasmju attīstības vingrinājumus,apgūst svešvalodu sākuma stadijā. Valodas apguve notiek pēcstrukturēta plāna, nodarbībā vienlaikus aktivizējot redzes un dzirdes uztveri:18

19 avotvalodainformāciju noteiktā sistēmā sniedz skolotājs mutvārdos, tad atkārto skaņuierakstā, demonstrē filmas fragmentā vai komiksiem līdzīgās attēlu sērijās unlasa mācību grāmatā. Vingrinājumi tiek organizēti īpašās valodas laboratorijās.Valodu apgūst situatīvi, tāpēc mācību procesā neizmanto tulkošanu. Sākotnējiapgūst mutvārdu runas un klausīšanās prasmi, vēlāk – lasītprasmi un rakstītprasmi. arī audiolingvālā metode; audiovizuālā uztvereaudiovizuālā uztverea. audio-visual perceptionkr. аудио-визуальное восприятиеCilvēka spēja uztvert valodu ar redzi un dzirdi, vienlaikus klausoties, uztverotsarunu biedra mīmiku un žestus vai arī skaļi lasot. Audiovizuālā uztvere tiekizmantota valodas apguves procesa atvieglošanai, piedāvājot vienu un to pašuinformāciju skaņu ieraksta, filmas vai videofragmenta, vai drukāta teksta veidā. arī audiovizuālā metodeauditorijaa. auditorium; audiencekr. аудитория1. Klausītava, telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus vai tikšanās(parasti augstskolā).2. Lasītāju vai klausītāju kopums, kam adresēta informācija. Valodas mācībuprocesā zināšanas par klausītāju vai lasītāju vecumu, valodas un runas attīstībaslīmeni, valodas mācīšanās pieredzi u. c. nosaka valodas mācības pieejas,mācību satura, mācību metožu, darba organizācijas formu, valodas mācīšanāssasniegumu vērtēšanas un citu līdzekļu izvēli. bērnu auditorija; lasītāju auditorija;pieaugušo auditorijaautentisks tekstsa. authentic textkr. подлинный текст, аутентичный текстTeksts, kas saskan ar oriģinālu; teksts, kam pamatā pirmavots. Autentiskutekstu izmanto valodas mācībā, lai apgūtu oriģinālvalodas līdzekļu lietojumumutvārdos un rakstos. arī adaptēts teksts; tekstsavotvalodaa. source languagekr. язык-источникValoda, no kuras tiek tulkots teksts. arī mērķvaloda; oriģinālvaloda; tulkojumvaloda

Bbalstvārds20Bbalstvārdsa. concept word; base wordkr. опорное словоPatstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informatīva vai gramatiskanozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu. arī atslēgvārdsbērna valodaa. child languagekr. детский языкValoda ar fonētiskām, leksiskām, morfoloģiskām un sintaktiskām īpatnībām,kas raksturīgas bērna runai. Valodniecībā pēta bērna valodas fonētiskās, leksiskās,morfoloģiskās un sintaktiskās īpatnības dažādos viņa dzīves posmos,sociālās vides ietekmi uz bērna valodu un pedagoģiskos līdzekļus tās attīstībaiģimenē, pirmsskolā un skolā. bērna valodas pētījumi; jauktas ģimenes bērnavaloda; monolingvālas ģimenes bērna valodabiheiviorismsa. behaviourismkr. бихевиоризмPsiholoģijas virziens, kurā pēta cilvēku un dzīvnieku uzvedību, balstoties uzārējiem novērojumiem un ignorējot psihiskos procesus. Biheiviorisms skaidrovalodas apguvi kā reakciju uz vides stimulu, kura dēļ izveidojas noturīgs paradumukomplekss, kas ietekmē turpmāko indivīda valodas attīstību. Balstotiesuz šo teoriju, valodas apguvē notiek atsevišķu elementu mācīšana, liekot valodasapguvējiem tos klausīties, lasīt un atkārtot. Saskaņā ar šo metodi valodasapguves mērķis ir stimulēt valodas pareizību un izvairīties no kļūdām.bilingvālā izglītība divvalodu izglītībabilingvālās izglītības programma divvalodu izglītības programmabilingvisms divvalodībaburtošanaa. alphabetic methodkr. чтение по буквамVecākā rakstpratības apguves metode; rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienukopums visu burtu apguvei un to lēnai lasīšanai vārdā, nosaucot pa

21 daiļliteratūras stilsvienam atsevišķi katra burta nosaukumu. arī rakstpratības apguves metode; skaņošana; zilbošanaBburtraksts, fontsa. fontkr. шрифт1. Noteikta lieluma, stila, grafiskā veidola rakstzīmju kopums. stāvais burtraksts;slīpais burtraksts; treknais burtraksts2. Vienotā stilā noformēts rakstzīmju kopums datorprogrammā. burtrakstsArial; burtraksts Times New Romanburtsa. letterkr. букваGrafiska zīme skaņas vai skaņu kopas apzīmēšanai rakstos. Latviešu valodasskaņu var apzīmēt viens burts (a, b), burts ar diakritisku zīmi (ā, č, ģ) vai burtkopa(dz, dž). Viens burts var apzīmēt arī vairākas skaņas, piemēram, burts oapzīmē trīs skaņas: [o], [ō], [uo]. Valodas mācību procesā burtu apguves secībuun veidu nosaka izvēlētā rakstpratības mācību metode. iespiestais burts; lielaisburts; mazais burts; rakstītais burtsCcaurlūkošanaa. scanningkr. поисковое чтение; сканированиеĀtras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā, uztverot tekstu,iegūtu vispārīgu informāciju, atrastu atsevišķas valodas vienības (vārdu, frāzi,teikumu) vai teksta fragmentu. arī lasīšana; pārlūkošanaDdaiļliteratūras stilsa. belles-lettres stylekr. художественный стильFunkcionāls literārās valodas paveids, ko lieto daiļliteratūrā. Daiļliteratūrasstilā izmanto visu citu stilu elementus, to raksturo emocionāli ekspresīvu unaktualizētu (arī okazionālu) valodas līdzekļu lietojums, tropu un stilistiskufigūru izmantojums. Daiļliteratūras valoda ir daudzveidīga, tāpēc mūsdienu

23 dedukcijaapstrādē; lingvistisko datu apkopošana un analīze, kā arī pareizrakstības ungramatikas pārbaudes rīku veidošana; mašīnlasāmu vārdnīcu un elektroniskomācību līdzekļu izveide u. c.datorpratībaa. computer literacykr. компьютерная грамотностьIzpratne par datora lietošanu un spēja to izmantot. Vienkāršākais datorpratībaslīmenis ietver tikai datora ieslēgšanu, vienkāršu lietojumprogrammu izmantošanu,informācijas saglabāšanu un drukāšanu. Augstākā līmeņa datorpratībaparedz kompleksu lietojumprogrammu izmantošanu un arī programmu veidošanukādā no programmēšanas valodām.Ddaudzvalodība, multilingvismsa. multilingualism; plurilingualismkr. многоязычиеStāvoklis vai situācija, kad atsevišķs cilvēks, noteikta sabiedrības daļa vai sabiedrībakopumā prot un saziņā spēj lietot trīs un vairāk valodas. arī divvalodība, vienvalodībadebatesa. debatekr. дебатыPārrunas, parasti pēc priekšlasījuma vai lekcijas oficiālā sanāksmē, konferencē,kurā tiek izteikti viedokļi par un pret izvirzīto priekšlikumu vai problēmas risinājumu.Valodas mācību procesā debates ir darba organizācijas forma runasun sadarbības prasmju attīstīšanai. arī diskusijadedukcijaa. deductionkr. дедукция1. Domāšanas virzība no vispārīgā uz konkrēto. Loģisks prāta slēdziens, kurāatsevišķus, konkrētus secinājumus iegūst no vispārīgāka rakstura atzinumiemun spriedumiem.2. Izziņas darbības organizācijas metode, saskaņā ar kuru valodas apguvē uzvispārīgāka rakstura zināšanu pamata izdara secinājumus par atsevišķām valodasparādībām. arī indukcija

Ddefinīcijadefinīcijaa. definitionkr. дефиниция; определениеKoncentrētā izteiksmē ietverts jēdziena satura vai ar vārdu apzīmētā priekšmetafunkciju, pazīmju vai elementu izklāsts. Valodas apguvē definīcijas izmanto,lai mācītos raksturot speciālos jēdzienus un iegūtu izpratni par būtiskākajiemvalodas sistēmas pamatelementiem. Definīciju izpratne, iegaumēšana un jaunudefinīciju radīšana ir kognitīvā darbība, kas attīsta valodas kompetenci.24dekodēšana atkodēšanademonstrēšanaa. demonstrationkr. демонстрацияValodas mācīšanas paņēmiens, ar kuru papildus vārdiskam skaidrojumam tieksniegta vizuālā informācija, rādot darbības, procesus, norises u. c. Demonstrēšanuplaši izmanto tiešajā valodas apguves metodē, lai skaidrojumā radītuprecīzu izpratni par izteikuma jēgu, neizmantojot tulkošanu.denotācijaa. denotationkr. денотацияValodas vienības jēdzieniskā satura pamatnozīme; stilistiski neitrāls jēdzienaapzīmējums, kas ietver vispārinātu priekšstatu par apzīmējamo reāliju vai tāsgrupu. arī konotācijadeskriptīvismsa. descriptivismkr. дескриптивизмValodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu,faktu reģistrēšanu un, izmantojot iegūtos datus, – ar valodas likumsakarībuaprakstīšanu. Lietojot valodas vienību distributīvo analīzi, sinhroniskāaspektā tiek izstrādāts detalizēts un visaptverošs valodas struktūras formāloelementu raksturojums, kuru izmanto arī valodu apguves teorētiskā saturaizveidē. arī preskriptīvismsdeskriptors valodas apguves līmeņa aprakstsdetalizētā lasīšana lasīšana iedziļinoties

25 dialogsdiagnosticēšana, diagnoscēšanaa. pretestingkr. диагностикаValodas apguvēja zināšanu, prasmju un attieksmju izpēte pirms jauna valodasmācību kursa uzsākšanas, lai noteiktu valodas apguvēja prasmes, spējas, vajadzības,izstrādātu vai piemērotu tam atbilstošu mācību programmu, valodasmācību metodiku, mācību līdzekļus. Diagnosticēšanu veic, izmantojot dažāduspaņēmienus: novērošanu, pārrunas, kā arī rakstudarbu. runas prasmes diagnosticēšana;valodas apguves līmeņa diagnosticēšanaDdialektsa. dialectkr. диалектValodas paveids, kas vēsturiski izveidojies un attīstījies kādā teritorijā un varietvert vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas. augšzemnieku dialekts; lībiskaisdialekts, vidus dialektsdialogrunaa. language of dialoguekr. диалогическая речьRunas forma divu vai vairāku personu sarunā; šādas sarunas atveidojums literārādarbā. Dialogruna ir spontāna, tai raksturīgas atkāpes no normatīvajiemvalodas likumiem, plašs neverbālo saziņas līdzekļu lietojums, runas situācijaiatbilstoša valodas līdzekļu izvēle un specifiska runas uzvedība. arī dialogs; monologruna; monologs; runas uzvedībadialogsa. dialoguekr. диалогDivu vai vairāku personu saruna; šādas sarunas formā veidots teksts. Plašākānozīmē – cilvēku saskarsme, saziņa, kontakti, informācijas apmaiņa. Valodasmācībā dialogu izmanto galvenokārt mutvārdu runas apguvei, uzmanību īpašipievēršot runas darbības specifikai, runas uzvedībai, runas un runātāja kultūrai.Mācību procesā apgūst gan autentiskus, gan mākslīgi modelētus dialogus,kuros valodas struktūra un vārdu izvēle tiek piemērota valodas apguvēja valodasprasmes līmenim. Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti iegūst rakstveidasarunas, svešvalodas apguvei izmantojot sociālās saziņas vietnes elektroniskajossaziņas līdzekļos. arī dialogruna; monologruna; monologs; runas darbība; runas kultūra; runasuzvedība; runātāja kultūra

Ddidaktikadidaktikaa. didacticskr. дидактикаPedagoģijas apakšnozare, kurā pēta izglītības un mācību procesa teorētiskospamatus – vispārīgās likumības, mērķus, uzdevumus, saturu, metodes, organizācijasformas, procesa un rezultātu vērtēšanas līdzekļus. konkrētā didaktika;mācību priekšmeta didaktika; vispārīgā didaktika arī valodas didaktika26diktātsa. dictationkr. диктантRakstudarbs, kuru uztver ar dzirdi un pieraksta. Valodas mācību procesā atbilstīgimērķim izmanto dažādus diktāta veidus – atmiņas diktātu, atsevišķu teikumudiktātu, izlases diktātu, diktātu ar uzdevumu, kontroldiktātu, radošo diktātu u. c.disgrāfijaa. disgraphykr. дисграфияRakstīšanas traucējums, kas izpaužas: kā daļēja spēja vai nespēja atcerēties, kārokrakstā jāatveido noteikti alfabēta burti vai aritmētiskie simboli; kā grūtībasskaņu saklausīšanā vārdos un atveidē ar atbilstīgajiem burtiem; kā burtu secībasjaukšana vārdā un burtu izlaidumi; arī kā teikumu struktūras izkropļojumi.Rakstīšanas traucējums ir cieši saistīts ar lasīšanas traucējumu (disleksiju). arī afāzija; agrāfija; agramatisms; aleksija; disgramatisms; disleksijadisgramatismsa. disgrammatismkr. дисграмматизмAfāzijas paveids, kas radies attīstības traucējumu dēļ un izpaužas kā nespējavalodā lietot funkcionālo leksiku (prievārdus, artikulus, partikulas). arī afāzija; agrāfija; agramatisms; aleksija; disgrāfija; disleksijadiskursa kompetence tekstveides kompetencediskurssa. discoursekr. дискурсRunas akts sociālajā kontekstā; mutvārdu vai rakstveida teksts, kura izveidē unizpratnē ņemti vērā ar kontekstu saistīti lingvistiskie, sociālie, psiholoģiskie,kultūras un citi faktori. diskursa analīze; klases diskurss; runas diskurss arī konteksts; runas akts; teksts

27 divvalodu izglītībadiskusijaa. discussionkr. дискуссияOrganizēts saziņas veids, kurā tās dalībnieki pauž dažādus uzskatus par kāduapspriežamo jautājumu, noskaidrojot problēmas vai jautājuma būtību un cenšotiespieņemt vienotu lēmumu. Valodas apguvē diskusiju izmanto grupu darbā,lai veicinātu valodas apguvēju saziņas prasmi, rosinātu sadarbojoties meklētatbildes uz izvirzītiem jautājumiem, izdarīt secinājumus, pieņemt lēmumu.Argumentu un secinājumu izteikšanai lietojot atbilstošus valodas līdzekļus,tiek izkoptas sociālās darbības prasmes. diskusijas metode; formāla diskusija;neformāla diskusija arī debatesDdisleksijaa. dislexiakr. дислексияSpecifisks lasīšanas traucējums, kas izpaužas: kā grūtības saprast sakarību starpskaņām un burtiem, sapludināt tos zilbēs un vārdos; kā grūtības saprast izlasīto,lasot garākus teikumus vai rindkopu; kā grūtības koncentrēties un atcerētiesvārdus un to nozīmi; kā grūtības izprast laika kategorijas, saprast uzdevumusar vairākiem nosacījumiem u. c. Lasīšanas traucējums ir saistīts ar rakstīšanastraucējumu (disgrāfiju). Lasīšanas traucējuma rašanās iemesli var būt dažādi.Tam bieži nav sakara ar intelektu. arī afāzija; agrāfija; agramatisms; aleksija; disgrāfija; disgramatismsdivvalodība, bilingvismsa. bilingualismkr. двуязычие, билингвизмStāvoklis, kad indivīds, noteikta sabiedrība vai tās daļa prot un saziņā lietodivas valodas. arī agrīnā divvalodība; asimetriskā divvalodība; individuālā divvalodība;kolektīvā divvalodība; līdzsvarotā divvalodība; pusvalodība; secīgā divvalodībadivvalodu izglītība, bilingvālā izglītībaa. bilingual educationkr. обучение на двух языках, билингвальное обучениеIzglītība divās valodās, integrējot šajā procesā mācību saturu un valodas apguvi.Divvalodu izglītība biežāk tiek īstenota nacionālo minoritāšu skolās neviendabīgasnacionālās vides apstākļos, organizējot pedagoģisko procesu un saziņuvienlaikus dzimtajā un valsts valodā ar pakāpenisku valsts valodas proporcijupieaugumu.

Ddivvalodu izglītības programmadivvalodu izglītības programma, bilingvālās izglītības programmaa. bilingual education program; bilingual curriculumkr. программа обучения на двух языках, программа билингвальногoобученияIzvērsts mācību plāns, kurā raksturota bilingvālo mācību norise, izmantojamolīdzekļu (satura, metožu, formu u. c.) sistēma paredzētā izglītības mērķasasniegšanai; arī – dokuments, kas atspoguļo bilingvālās izglītības procesu, tāvērtēšanas sistēmu. arī divvalodu izglītība28domāšanaa. thinkingkr. мышлениеIzziņas process, kam raksturīga īstenības atspoguļošana uz asociāciju un vispārinājumupamata. Domāšana ir cieši saistīta ar uztveri, sapratni un izpratni. Domāšanuraksturo spēja identificēt problēmu, formulēt pieņēmumu, saskatīt sakarībasstarp dažādiem objektiem, procesiem, tos vērtēt, pieņemt lēmumus. Svarīgākāsdomāšanas operācijas ir analīze, sintēze, salīdzināšana, vispārināšana. Domāšanasprocesā kā līdzeklis tiek izmantota runa un valoda. abstraktā domāšana;analītiskā domāšana; domāšanas ātrums; kritiskā domāšana; radošā domāšana arī izpratne; sapratne; uztveredomrakstsa. compositionkr. сочинениеRakstudarbs, kurā autors atklāj savas domas par kādu tematu. Valodas mācībuprocesā atkarībā no mērķa izmanto dažādu domrakstu veidus: brīvo domrakstu,domrakstu pēc attēla, filmas, skaņdarba, domrakstu pēc balstvārdiem,pēc izvirzītās hipotēzes, moto, mācību domrakstu, kontroldomrakstu, diagnosticējošodomrakstu, individuālo vai kolektīvo domrakstu, domrakstu pāros vaigrupā, klasē vai mājās rakstītu domrakstu u. c. arī eseja; sacerējumsdzimtā valodaa. mother tongue, native languagekr. родной языкValoda, kuru cilvēks apgūst no dzimšanas; ģimenes valoda, kurā ar bērnu runāvecāki, viena no mācībvalodām skolā. Ja vecāki ģimenē runā dažādās valodāsvai bērns agrā bērnībā nonāk citas valodas vidē, viņam var būt divas dzimtāsvalodas. dzimtās valodas apguve arī ģimenes valoda; pirmā valoda

29 ekstralingvistiska pazīmeEeklektiskā pieejaa. eclectic approachkr. эклектический подходValodas apguves veids, kurā atbilstīgi valodas apguvēja vajadzībām tiek kombinētasdažādas valodas apguves pieejas. arī analītiski sintētiskā pieeja; integrētā pieeja; veseluma pieejaEeksāmensa. examinationkr. экзаменValodas prasmes mērījums, formāls zināšanu, prasmju un attieksmju pārbaudesun izvērtēšanas process, kas notiek, balstoties uz noteiktiem pārbaudesmērķiem, pārbaudes metodēm un formām, vērtēšanas kritērijiem. mutvārdueksāmens; rakstveida eksāmens arī pārbaude; valodas testseksperimentālā metodea. experimental methodkr. экспериментальный методValodas un valodas didaktikas izpētes metode iepriekšēja pieņēmuma pārbaudeidabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos. Metode paredz eksperimenta plānošanu,eksperimenta vadību un rezultātu analīzi, lai noteiktu dažādu faktorusakarības, piemēram, saikni starp valodas apguvēja motivāciju un viņa valodasapguves līmeni. arī eksperimentseksperimentsa. experimentkr. экспериментMērķtiecīga valodas parādības vai valodas didaktikas problēmas izpēte dabiskosvai mākslīgi radītos apstākļos. Valodas apguves paņēmiens valodas parādībunovērošanai, pieņēmuma izveidošanai un tā pārbaudei. arī eksperimentālā metodeekspresivitāte izteiksmīgumsekstralingvistiska pazīmea. extralinguistic featurekr. экстралингвистический признакValodas lietotāja izruna, vārdu krājums, kā arī gramatikas un neverbālo

elektroniskais mācību līdzeklislīdzekļu – ķermeņa kustību, žestu, mīmikas – lietojums, kas raksturo runātājavecumu, dzimumu, sociālo piederību, izcelsmi, profesiju vai citas īpatnības.30Eelektroniskais mācību līdzeklisa. electronic learning resourcekr. электронное учебное пособиеElektroniskā formātā radīts valodas mācību līdzeklis informācijas ieguvei,apgūto zināšanu un prasmju pilnveidei, kolektīvam un patstāvīgam darbam.Elektroniskais mācību līdzeklis pēc tā izmantojuma ir digitāla formāta audiālaisun vizuālais līdzeklis (filma, attēls, skaņas ieraksts, audiogrāmata), interaktīvsmācību līdzeklis (datorprogramma, izglītojoša programma mobilajamtālrunim u. c.), valodas apguve sociālajos tīklos. Elektronisko mācību līdzekļuizmantošanai nepieciešams tehniskais nodrošinājums – dators, interneta pieslēgums,digitālā tāfele un citas attēla un skaņas demonstrēšanas ierīces. arī mācību līdzeklisesejaa. essaykr. эссеNeliels prozas darbs – apcere, kurā autors pauž savu subjektīvi emocionāloattieksmi pret apceramo parādību vai jautājumu. Īss analītisks pārskats vaiizskaidrojums par kādu tematu. argumentētā eseja; brīvā eseja arī domraksts; sacerējumsetnocentriskā izglītībaa. ethnocentric educationkr. этноцентрическое образованиеIzglītība daudzkultūru sabiedrībā, kurā izpaužas tendence veidot un īstenottādu mācību saturu, kas balstās uz vienpusīgiem vienas etniskās (parasti dominējošās)grupas pārstāvju priekšstatiem par savas kultūras, tradīciju, dzīvesveida,valodas un citu vērtību pārākumu pār citiem. Pārspīlēts etnocentrismskavē mazākuma grupu pārstāvju pilnvērtīgu socializēšanos un var radīt nevēlamuspriedzi starp dažādām grupām.etnolingvistikaa. ethnolinguisticskr. этнолингвистикаValodniecības apakšnozare, kurā pēta etnosa valodas, kultūras un psiholoģijasfaktoru savstarpējo mijiedarbi valodas funkcionēšanas un attīstības procesā.Etnolingvistikas zinātne apraksta, kādas saziņas formas un līdzekļi ir raksturīgikonkrētām etniskām vai sociālām grupām, kādā veidā valodā tiek atspoguļotikultūras priekšstati konkrētā runātāju kolektīvā.

31 fonoloģijaFfiziskās reaģēšanas metodea. total physical response methodkr. метод полной физической реакцииPaņēmienu kopums, ko izmanto valodu apguvē, ņemot vērā cilvēka ķermeņasomatiskos, sensoros un psiholoģiskos procesus. Metodē lieto instrukcijas,norādījumus, pavēles un citus izteikumus, uz kuriem valodas apguvējs atbildar fizisku reakciju vai darbību: mācās konkrēto leksiku (piemēram, demonstrējotkādu darbību, norādot uz ķermeņa daļu, priekšmetu telpā u. c.), vispārīgosnojēgumus (piemēram, norādot virzienu, stāvokli, atrašanos telpā u. c.), arīvalodas konstrukcijas, tekstveidi u. c.Ffona zināšanasa. background knowledgekr. фоновые знанияFaktu kopums, kas nepieciešams situācijas, lasāmā vai klausāmā teksta izpratnei.Fona zināšanas palīdz saistīt jau zināmo informāciju ar jauno, atvieglojottās uztveri un apstrādi. Valodas mācību procesā fona zināšanas var aktivizēt arpirmslasīšanas un pirmsklausīšanās uzdevumiem.fonemātiskā dzirdea. phonemic perceptionkr. фонематический слухSpēja saklausīt skaņas (fonēmas) atbilstoši to secībai vārdā.fonētikaa. phoneticskr. фонетикаValodniecības nozare, kurā pēta dažādu valodu skaņu artikulāciju (artikulārāfonētika), uztveri (auditīvā fonētika) un skaņu intensitāti, frekvenci un ilgumu(akustiskā fonētika). Valodas mācībā fonētisko aspektu ievērošana sekmēskaidras runas producēšanu un atvieglo runas satura uztveri.fonoloģijaa. phonologykr. фонологияValodniecības apakšnozare, kurā pēta kādas konkrētas valodas skanisko elementu(skaņu, toņu, uzsvaru un ritma) funkcijas un skaņu saistīšanās likumības.Dažādu valodu apguvē fonoloģiskais aspekts paredz ievērot konkrētasvalodas skanisko elementu lietojuma īpatnības valodu sastatījumā.

fontsfonts burtraksts32Fformālā gramatikaa. formal grammarkr. формальная грамматикаGramatikas izpētes virziens, kurā apraksta gramatiskās struktūras un pēta tolomu valodas sistēmā. arī analītiskā gramatika; funkcionālā gramatika; gramatika; ģeneratīvā gramatikafrāzea. phrasekr. фразаAtsevišķā teikumā vai teikuma daļā ietverta patstāvīga, intonatīvi pabeigta, sintaktiskistrukturēta runas vienība, kas izsaka noteiktu domu. Valodu apguvesprogrammās frāzes klasificē pēc to nozīmēm vai gramatiskajām pazīmēm unizmanto tekstveides mācībā.frazeoloģismsa. phraseological unitkr. фразеологизмLeksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, valodas praksē artradīciju nostiprinājies vārdu savienojums, kura nozīme saistīta ar visa vārdusavienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu. Valodas mācībuprocesā tiek aplūkotas specifiskās frazeoloģismu nozīmes, kā arī frazeoloģismulietojuma stilistiskie un kulturoloģiskie aspekti. arī idiomafunkcionālā gramatikaa. functional grammarkr. функциональная грамматикаGramatikas izpētes virziens, kurā aplūko valodas gramatiskās formas dažāduvalodas saziņas funkciju un noteiktu semantisko kategoriju (modalitātes, priekšmetiskuma,aspektualitātes u. c.) izteikšanai. Funkcionālā gramatika atspoguļomijsakarības starp gramatiskajām vienībām, leksiku, frazeoloģiju, vārddarināšanuun to izmantojumu noteiktās saziņas situācijās. Šāda pieeja gramatiskāssistēmas izpratnei raksturīga komunikatīvi orientētās valodu apguves metodēs,kur valodas līdzekļu izvēli nosaka saziņas praktiskās vajadzības, runā pievēršotuzmanību dažādām valodas saziņas funkcijām un to izteikšanai piemērotiemgramatisko formu modeļiem. arī analītiskā gramatika; formālā gramatika; gramatika; ģeneratīvā gramatika;komunikatīvā gramatika

33 funkcionalitātes principsfunkcionālā pieejaa. functional approachkr. функциональный подходUz saziņas procesu orientēts ikdienas vajadzībām atbilstošas runas apguvesveids. Mācību procesā galvenā vērība tiek pievērsta tematiskām un funkcionālinozīmīgām valodas vienībām, to izmantošanai dažādos runas darbībaskontekstos. Valodas apguvēja sniegums tiek vērtēts galvenokārt pēc izteikumuatbilstības saziņas mērķim, saprotamības un atbilstības noteiktām sociokultūrasnormām, nevis formālajiem valodas pareizības kritērijiem. Funkcionālāspieejas mācību satura un metodes zinātniskā izpēte ietverta funkcionāli jēdzieniskāspieejas teorijās. arī funkcionalitātes princips; strukturālā pieejaFfunkcionālais analfabētismsa. functional illiteracykr. функциональная неграмотностьNespēja pilnvērtīgi iekļauties kādas grupas vai kopienas darbībā, jo nav apgūtsattiecīgais rakstpratības un rēķinpratības pamatlīmenis. arī analfabētisms; rakstpratība; rēķinpratībafunkcionālais stilsa. functional stylekr. функциональный стильVēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanassfēra un ar to saistīta specifisku valodas līdzekļu atlase. Latviešu valodniecībātradicionāli šķir piecus valodas funkcionālos paveidus jeb stilus: zinātniskostilu, lietišķo stilu, publicistikas stilu, sarunvalodas stilu, daiļliteratūras stilu.Valodas funkcionālo stilu raksturo gan specifisku valodas līdzekļu lietojums,gan arī stilistiski ekspresīvu un vispārlietojamu valodas līdzekļu lietojuma biežums.funkcionalitātes principsa. functional principlekr. функциональный принципLikumsakarību kopums, kas nosaka valodas mācību satura un mācību metodikasizvēli, lai zināšanas par valodu varētu apgūt valodas lietojumā reālās saziņassituācijās, izmantojot visas valodas funkcijas, piemēram, informācijas sniegšanu,informācijas ieguvi, attieksmes izteikšanu, emociju paušanu u. c. arī funkcionālā pieeja

gadījumu izpēte34GGgadījumu izpētea. case studykr. изучение и анализ ситуацийPētnieciskās mācību metodes ietvaros lietots paņēmienu kopums, ko izmanto,lai padziļināti un detalizēti pētītu kādu reālu vai mākslīgi modelētu situāciju.Izpētes gaitā tiek vākta informācija, notiek faktu un novērojumu analīze, izteiktispriedumi un vērtējums par izpētes objektu. Valodas mācību procesā gadījumuizpēti izmanto, lai attīstītu valodas apguvēja vispārējās prasmes, kā arī lai pilnveidotuviņa valodas mācīšanās un saziņas kompetenci.glītrakstīšanaa. calligraphykr. чистописаниеSkaidras, glītas rakstīšanas paņēmienu, tehnikas apgūšana, rokraksta izkopšana,veidojot pareizus burtus un citas zīmes, vienādu kopraksta slīpumu, ciešumu,samērīgumu; arī – attiecīgais mācību priekšmets skolā. arī grafoloģija; rokrakstsgrafēmaa. graphemekr. графемаFunkcionāla kādas valodas rakstzīmju sistēmas pamatvienība dažādos tās rakstībasstila variantos, piemēram, grafēmas „a” varianti ir mazais a burts, lielais Aburts, kursivētie a, A burti u.tml. Grafēma var apzīmēt noteiktu fonēmu, zilbi,vārdu. arī grafēmika; grafētika; rakstzīmegrafēmikaa. graphemicskr. графемика1. Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību atveidi ar rakstzīmēm.2. Rakstzīmju kopums, ko izmanto valodas vienību (fonēmu, zilbju, morfēmuu. tml.) atveidei. Valodas mācību procesā tiek apgūta māka rakstīt noteikta veidojumaburtus, burtus savienot vārdos, lai tālāk veidotu teikumus, tekstu, ievērojotortogrāfijas, interpunkcijas un stilistikas nosacījumus teksta izveidē.arī grafēma; grafētika; rakstzīme

35 gramatiskā formagrafētikaa. scriptkr. графетика1. Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstosatspoguļo attiecīgās valodas skaņas. Grafētika ikvienai valodai ir īpatnēja. Tātiek veidota atbilstoši katras valodas skaniskajai sistēmai, piemēram, izmantojotkrievu valodas grafētiku, rakstām: Волга. Щерба. Иванов, bet izmantojotlatviešu valodas grafētiku: Volga, Ščerba, Ivanov. Latviešu valodas grafētikāizmantoti latīņu alfabēta burti.2. Grafisko zīmju pētniecības joma.Ggrafoloģijaa. graphologykr. графологияMācība par cilvēka rokrakstu, savstarpējām likumsakarībām starp rokrakstu,raksturu un cilvēka psihisko stāvokli. arī rokrakstsgramatikaa. grammarkr. грамматика1. Valodniecības nozare, kurā pēta valodas gramatisko sistēmu – morfoloģiskokategoriju un formu sistēmu, sintaktisko kategoriju un konstrukciju sistēmu,vārddarināšanas tipus un paņēmienus.2. Gramatisko parādību sistēmisks apraksts. Sistēmiski apgūstot gramatiku,valodas apguvējs pilnveido kognitīvo prasmi, attīsta valodas kompetenci, veidoprasmi gramatiski pareizi lietot valodu (iekšējās gramatikas apguvē), iegūstzināšanas par valodas teorijas jautājumiem (ārējās gramatikas apguvē). akadēmiskāgramatika; skolas gramatika arī analītiskā gramatika; formālā gramatika; funkcionālā gramatika; ģeneratīvāgramatika; komunikatīvā gramatikagramatiskā formaa. grammatical formkr. грамматическая формаGramatiskās nozīmes izpausmes veids; forma, ar kuru izteiktā gramatiskānozīme kontekstā iegūst noteiktu jēgu, piemēram, lietvārdam – dzimte, skaitlisun locījums. Zināšanas par vārdu gramatiskajām formām un to lietošanu irbūtisks valodas kompetences pamats. arī gramatiskā kategorija; gramatiskā nozīme

Ggramatiskā kategorijagramatiskā kategorijaa. grammatical categorykr. грамматическая категорияGramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas sastatījumā ar citu šīskategorijas vienību veido noteiktu valodas struktūras pamatgrupu. Piemēram,lietvārdam, dzimtes kategorijā – vīriešu dzimte un sieviešu dzimte, skaitļa kategorijā– vienskaitlis un daudzskaitlis, locījuma kategorijā – nominatīvs, ģenitīvs,datīvs u. tml. Attīstot valodas kompetenci, tiek apgūta prasme noteikt unanalizēt dažādas gramatiskās kategorijas, izmantot šīs zināšanas gramatiskāsformas un nozīmes izteikšanai. arī gramatiskā forma; gramatiskā nozīme36gramatiskā kompetencea. grammatical competencekr. грамматическая компетенцияValodas lietotāja zināšanas par vārdu gramatiskajām pazīmēm atbilstīgi fonoloģijas,morfoloģijas un sintakses likumiem; prasme noteikt, apzināti veidot unlietot saziņā valodas gramatiskās struktūras un modeļus. Gramatiskā kompetenceir valodas kompetences sastāvdaļa, un tā tiek attīstīta, valodas apguvējammācoties teorētiski izprast valodas gramatisko sistēmu un pareizi lietot gramatiskāsformas. arī valodas kompetencegramatiskā nozīmea. grammatical meaningkr. грамматическое значениеVispārīga, abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas raksturīga vārdformai,vārdu savienojumam vai sintaktiskai konstrukcijai un kas regulāriizpaužas noteiktā gramatiskā valodas vienības formā. Gramatiskās nozīmesatsevišķam vārdam var būt vairākas, tās var mainīties atkarībā no vārda lietojumaformas, piemēram, lauks – lauki, māja – mājas. arī gramatiskā forma; gramatiskā kategorijagramatiskā sistēmaa. grammatical systemkr. грамматическая системаVisu valodas gramatisko vienību izkārtojums noteiktās, savstarpēji saistītāsattiecībās, strukturētā veselumā, veidojot vienotu sistēmu, bet vienlaikus arīsaglabājot katra sistēmas elementa relatīvu funkcionālo patstāvību. arī gramatiskā struktūra

37 ģeneratīvā gramatikagramatiskā struktūraa. grammatical structurekr. грамматическая структураValodas gramatisko elementu iekšējā saistība un to izkārtojums; uz likumībāmbalstītu gramatisko elementu vienību mijsakars valodā. Zināšanas par valodasstruktūru un tās funkcionēšanas likumsakarībām ir būtisks valodas kompetencespamats. arī gramatiskā sistēmagramatiskā tulkošanas metodea. grammar translation methodkr. грамматико-переводной методValodas apguves paņēmienu kopums, ko sākotnēji izmantoja klasisko valoduapguvei. Šīs mācību metodes mērķis ir paplašināt valodas apguvēja vārdu krājumu,palielināt intelektuālo potenciālu un attīstīt domāšanu, lasot kultūrvēsturiskustekstus, tulkojot tos, atbildot uz teksta izpratnes jautājumiem, iegaumējotgramatikas likumus, izpildot vienveidīgus gramatiskos vingrinājumus. Mācībuprocesā valodas apguvējs iegūst zināšanas par apgūstamās valodas sistēmu unšīs valodas lietotāju kultūrvidi, bet nespēj šo valodu lietot saziņā.Ggrupaa. groupkr. группаCilvēku kopums, kas veic noteiktu uzdevumu vai piedalās kādas programmasizpildē. Valodas mācību procesā cilvēki tiek apvienoti grupās pēc valodas prasmjulīmeņa, profesionālajām, akadēmiskajām vai sadzīves interesēm, vecumposma,veicamā mācību uzdevuma u. c. Lai izmantotu noteiktas mijiedarbīgāsmācību metodes, mācību procesā valodas apguvējus sadala mazākās darba grupāsvai pāros. grupu darbs; heterogēna grupa; homogēna grupa arī mērķgrupaĢģeneratīvā gramatikaa. generative grammarkr. генеративная грамматикаFormālās gramatikas paveids, kurā pēta un apkopo tās valodas gramatiskāsparādības, kas dod iespēju valodas lietotājam radīt jaunas attiecīgai valodairaksturīgas struktūras. arī analītiskā gramatika; formālā gramatika; funkcionālā gramatika; gramatika

ģimenes valodaģimenes valodaa. home languagekr. семейный языкValoda, ko saziņā lieto ģimenes locekļi. Tā var atšķirties no valsts valodas,kopienā lietotās valodas, vecāku dzimtās valodas un mācībvalodas. arī dzimtā valoda38Ģharmoniskā divvalodība līdzsvarotā divvalodībaharmoniskais bilingvisms līdzsvarotā divvalodībaHholistiskā pieeja veseluma pieejaIidiolektsa. idiolectkr. идиолектIndivīdam raksturīga runa kādas valodas ietvaros. Idiolekts var izpausties mutvārdurunā un rakstos, izteikumu uztverē un to interpretācijā.idiomaa. idiomkr. идиомаKādai valodai raksturīgs savdabīgs, nedalāms vārdu savienojums, kurā katrakomponenta leksiskā nozīme un visa vārdu savienojuma kopīgā leksiskā nozīmeatšķiras no vispārlietojamās nozīmes, piemēram, ņemt kājas pār pleciem ‘bēgt’,vazāt aiz deguna ‘muļķot, atkārtoti mānīt’. Valodas apguvē tiek aplūkotas specifiskāsidiomu nozīmes, kā arī to lietojuma stilistiskie un sociokultūras aspekti. arī frazeoloģismsiedevumsa. inputkr. вводLingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācībuuzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss,kas veido mācību saturu. arī atdevums

39 indukcijaiegremdēšanaa. immersionkr. погружениеOtrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības tiek organizētastikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajāvalodā. arī daļēja iegremdēšana; pilnīga iegremdēšanaiekļaujošā pieejaa. inclusive approachkr. включaющий подходValodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu,metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu, kā arī vērtēšanas līdzekļuizvēli un izmantošanu, lai valodu varētu apgūt cilvēks neatkarīgi no savāmspējām, sociālā stāvokļa, tautības, dzimuma, reliģijas un politiskās pārliecības,veselības stāvokļa, dzīvesvietas, nodarbošanās, izglītības līmeņa un valodasprasmes.Iimersija daļēja iegremdēšanaindividuālā divvalodība, individuālais bilingvismsa. individual bilingualismkr. индивидуальнoe двуязычие, индивидуальный билингвизмIndivīda prasme lietot divas valodas saziņā – no pilnīgas abu valodu prasmeslīdz ierobežotam otras valodas izmantojumam, piemēram, tikai profesionālotekstu lasīšanā. arī agrīnā divvalodība; asimetriskā divvalodība; kolektīvā divvalodība; līdzsvarotādivvalodība; secīgā divvalodībaindividuālais bilingvisms individuālā divvalodībaindukcijaa. inductionkr. индукция1. Domāšanas virzība no konkrētā uz vispārīgo. Loģisks prāta slēdziens, kurāvispārinājumu iegūst, pamatojoties uz atsevišķu faktu vai gadījumu izpratni.2. Izziņas darbības organizācijas metode, saskaņā ar kuru valodas apguvē uzatsevišķu valodas faktu un parādību novērojumu analīzes pamata izdara secinājumuspar konkrētās valodas sistēmas funkcionēšanas īpatnībām. arī dedukcija

informācijainformācijaa. informationkr. информацияUztveramā un saprotamā formā organizētas ziņas (fakti, dati, zināšanas) parapkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem. Saziņas procesā informācijasapmaiņa ar faktiem un domām notiek rakstiskā, mutiskā un neverbālāveidā. Informācijas apmaiņa nodrošina iespēju sniegt un iegūt informāciju –aprakstīt objektus, faktus, norises, atstāstīt notikumus, izteikt apgalvojumus,precizēt un papildināt izteikumus, jautāt un sniegt atbildi uz jautājumiem u. c. detalizēta informācija; ierobežota informācija; informācijas apmaiņa40Iinstrukcijaa. instructionkr. инструкцияNorādījums kādai darbībai vai rīcībai; pamācība, kā veikt kādu uzdevumu. Instrukcijasbieži tiek izmantotas tekstveides mācībā, kā arī attīstot valodas apguvējaprasmi precīzi izpildīt mācību uzdevumu un atbilstoši rīkoties saziņassituācijās, kurās instrukcijas izmanto.integrētā pieejaa. integrated approachkr. интeгpupoвaнный подходValodas apguves veids, kas nosaka klausīšanās, runāšanas, lasīšanas un rakstīšanaskā runas darbību apguvi savstarpējā saistībā; bilingvālo mācību plānošanasun īstenošanas veids, kas nosaka mācību priekšmeta satura un valodas vienotuapguvi. Integrētās pieejas variantu izvēlas, ņemot vērā valodas apguvēja vecumposmafizioloģiskās, psiholoģiskās un sociālās īpatnības, valodas prasmes līmeni,individuālās vajadzības, integrējamo zinātņu jomu specifiskās prasības. arī veseluma pieejainterakcija mijiedarbībainterferencea. interferencekr. интерференцияAtkāpes no dzimtās valodas normām kontaktvalodas ietekmē, kā arī dzimtāsvalodas negatīva ietekme uz mērķvalodu tās apguves procesā. Interferencevar izpausties visos valodas sistēmas līmeņos – fonētiskajā, morfoloģiskajā,sintaktiskajā, leksiskajā, semantiskajā līmenī, arī vārddarināšanā. Praksē irnovērojama starpvalodu interference un valodas iekšējā interference. Starpvaloduinterference rodas dzimtās valodas un apgūstamās valodas sistēmiskoatšķirību dēļ un izpaužas valodas lietojumā. Iekšējā interference veidojas vēlākā

41 izrunamērķvalodas apguves posmā, kad iepriekš iegūtas noturīgas prasmes var negatīviietekmēt jaunu zināšanu apguvi un radīt kļūdas. arī pārneseintervijaa. interviewkr. интервьюKādas personas vadīta iepriekš mērķtiecīgi sagatavota saruna ar citu personu vaipersonu grupu, lai iegūtu noteikta satura informāciju, noskaidrotu citu runasdalībnieku viedokli par kādu jautājumu. Valodu apguves procesā intervija irmācību paņēmiens, ko izmanto, lai pilnveidotu valodas apguvēja saziņas unvalodas lietojuma kompetenci, kā arī sociālās sadarbības prasmes. Zinātniskajāpētniecībā – metode, saskaņā ar kuru respondentiem uzdod īpaši sagatavotusjautājumus, lai iegūtu zinātniskam pētījumam nepieciešamu informāciju. brīvā intervija; strukturētā intervija arī sarunaizlases klausīšanāsa. selective listeningkr. селективное слушаниеKlausīšanās veids, kuru izmanto klausītājs, koncentrējot uzmanību tikai uzkonkrētu informāciju, piemēram, informāciju par notikuma vietu, notikumadalībnieku vārdiem u. tml., vai, piemēram, pievēršot uzmanību atsevišķiemvalodas vienību izpratnes aspektiem – konkrētai fonēmai, vārda nozīmei, vārdagramatiskajai struktūrai, zemtekstam, stilistiskajām īpatnībām u. c. arī kritiskā klausīšanās; vispārējā klausīšanāsIizpratnea. comprehensionkr. осознаниеPrāta darbības augstākā pakāpe, kas izpaužas izziņas procesā uz lietu būtībasizzināšanu virzītā analītiskā domāšanā, neskaidrību vai pretrunīguma apzināšanā,dziļākā izpētē un kopsakarību atrašanā un beidzas ar neskaidrību noskaidrošanuun jēdzienu definēšanu (formulēšanu). Valodas mācību procesā izpratneveidojas, dzirdēto vai lasīto informāciju uztverot, apjēdzot un analizējot. arī domāšana; sapratne; uztvereizrunaa. pronunciationkr. произношениеUztverto skaņu producēšana ar runas orgāniem konkrētā runas situācijā,

izrunas kļūdaizmantojot atmiņā uzkrāto fonoloģisko un leksisko informāciju. arī artikulācija42izrunas kļūdaa. pronunciation mistakekr. ошибка произношения, орфоэпическая ошибкаSkaņas, skaņu kopas artikulācijas, vārdu izrunas neatbilstība pareizrunas normām. arī valodas kļūdaIizteiciensa. expressionkr. выражениеBieži lietots, ekspresīvs vārdu savienojums, spilgti, kodolīgi izteikta doma.Vairākās valodu apguves programmās, piemēram, minimālisma programmā,izteicienu apguve un lietošana ir viens no svarīgākajiem mācību satura jautājumiem. idiomātisks izteiciens; sarunvalodas izteiciensizteiksmīga runaa. expressive speechkr. выразительнaя речьMutvārdu runas veids, kurā ar paralingvistiskiem līdzekļiem, piemēram, arloģisko uzsvaru, intonācijām, pauzēm, mīmiku, žestiem, kustībām un skaņupareizu artikulēšanu, atklāj teksta saturu un runātāja personību, un ietekmēklausītāju. arī daiļruna; izteiksmīgumsizteiksmīgums, ekspresivitātea. expressivenesskr. выразительностьĪpaši spilgti izteikta, iedarbīga pazīme, kas raksturīga daudzām valodas vienībām– vārdam, vārdformai, izteikumam, arī tekstam kopumā. Šī pazīme visbiežākietverta nozīmes jēdzieniskā satura papildkomponentā un izpaužas kāstilistiski, emocionāli, tēlaini, asociatīvi u. tml. veidota papildnozīme (konotācija). valodas ekspresivitāte; vārda ekspresivitāte arī konotācijaizteikumsa. utterancekr. высказываниеIntonatīvi un saturiski pabeigta saziņas vienība, kuru mutvārdu runā norobežopauze, bet rakstos – teikuma beigu pieturzīme. Izteikuma nozīme atklājas

43 jomanoteiktā runas situācijā un aplūkojama saistībā ar saziņas kopējo jēgu un tajāizmantotajiem valodas līdzekļiem.izziņas līmenis, kognitīvais līmenisa. cognitive levelkr. когнитивный уровеньNoteikta izziņas darbības pakāpe, kas atspoguļo valodas lietotāja spēju veiktkonkrētas domāšanas operācijas, piemēram, salīdzināt, pretstatīt, analizēt, sintezēt.Valodas apguves procesā pastāv sakarība starp valodas prasmi un kognitīvolīmeni, tāpēc mācību satura un metodikas izvēlē svarīgi ievērot pakāpenībuun pēctecību.Jjautājumsa. questionkr. вопрос1. Izteikums, ar ko vēršas pie adresāta, lai saņemtu informāciju. Valodas mācībuprocesā jautājums ir metodisks paņēmiens, ko izmanto, lai veicinātu valodasapguvēja saziņas prasmes, noskaidrotu mācību satura izpratni, prasmi valodulietot. analītisks jautājums; pārbaudes jautājums; reproduktīvs jautājums;retorisks jautājums arī atbilde 12. Pārrunu vai pētījuma priekšmets, risināma pētījuma temats.Jjēdziensa. conceptkr. понятиеPriekšmetu un parādību vispārināto pazīmju atspoguļojums domāšanā.Jēdziena un vārda nozīmes mijsakars ir viens no valodas semantiskās sistēmasizpratnes pamatjautājumiem.jomaa. domainkr. сфераValodas lietojuma vide (vieta, objekti, dalībnieki), kas nosaka valodas līdzekļuizvēli un lietojumu. mācību joma; personiskā joma; profesionālā joma; sociālājoma

klausīšanās44Kklausīšanāsa. listeningkr. слушание, восприятие на слухRunas darbība, viena no valodas pamatprasmēm; process, kurā notiek informācijasuztvere ar dzirdi. Klausīšanās laikā notiek informācijas saņemšana, apjēgšanaun interpretēšana atkarībā no klausīšanās mērķa vai norises. aktīvāklausīšanās; pasīvā klausīšanās arī izlases klausīšanās; kritiskā klausīšanās; vispārējā klausīšanāsKklausītāja kultūraa. listening standard; listening culture*kr. культуpa слушателя*Indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanāsmērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju unklausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtrauktrunātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem,pozu u. c. arī lasītāja kultūra; rakstītāja kultūra; runas kultūra; runātāja kultūra; saziņaskultūra; valodas kultūraklausītāju kopums auditorija 2klausītiesprasmea. listening skillkr. навык слушанияMāka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanāsmērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru. arī klausītāja kultūrakļūda izrunas kļūda; valodas kļūdakoda jaukšanaa. code mixingkr. смешение кодаDivu vai vairāku valodu izmantošana saziņā, runātājam neapzināti pārejotno vienas valodas uz otru. Koda jaukšana visbiežāk novērota mutvārdu runā,tajā ietverot citas valodas vārdus, frāzes, teikuma konstrukcijas, gramatiskās formasu. c. Valodas koda jaukšanu var izraisīt valodas lietotāja nepietiekama runasprasme, runas paradumi, valodas lietojuma spējas traucējumi un citi faktori. arī koda maiņa

45 kolektīvā divvalodībakoda maiņaa. code switchingkr. сменa кодa, переключение кодаDivu vai vairāku valodu izmantošana saziņā, runātājam apzināti pārejot novienas valodas vai dialekta uz otru. Pāreja uz citu valodu var notikt daļēji vaipilnībā, koda maiņas amplitūda koda maiņas gadījumā var būt plaša – no atsevišķavārda līdz runas fragmentam. Valodas koda maiņu izraisa sociāli, politiskivai ekonomiski cēloņi, kā arī situatīvi nosacījumi – tēmas specifika, runasdalībnieku atšķirīgās valodu prasmes, nepieciešamība nosaukt mazpazīstamujēdzienu, īpašs starpkultūru diskurss u. c. arī koda jaukšanakodēšanaa. codingkr. kодированиеInformācijas pārveidošana citā, kādiem iepriekš pieņemtiem noteikumiematbilstošā veidā. Pretējs process – atkodēšana. skaņas kodēšana; vārda kodēšana;teksta kodēšana arī atkodēšanakodsa. codekr. код1. Kodēšanas sistēma, kas ļauj katrai informācijas daļai piešķirt savu kodējumu– noteiktu zīmi vai zīmju kopumu. Morzes ābece; Braila raksts arī valoda2. Simbols, zīme, ar ko īsuma vai slepenības dēļ aizstāj citu apzīmējumu unnosaukumu un ko izmanto informācijas pārraidē, apstrādē, glabāšanā. Parvalodas kodu sauc valodai vai valodu grupai piešķirtu ciparu vai burtu identifikatoru.Parasti lieto ISO 639 kodus, piemēram, latviešu valodas kods ir ISO639-1: LV. Kodēšanu izmanto arī valodas testos. personas kods; svītru kods;telefona kods; valodas kods; valsts kods arī kodēšanaKkognitīvais līmenis izziņas līmeniskolektīvā divvalodība, kolektīvais bilingvismsa. collective bilingualismkr. коллективное двуязычие, коллективный билингвизмDivu valodu izmantošana vienā valodas kolektīvā. Kolektīvā divvalodībapastāv, ja individuālā divvalodība sabiedrībā ir pietiekami izplatīta un starp aburunātāju kolektīviem ir tieši kontakti.

kolektīvā valodas apguve arī agrīnā divvalodība; asimetriskā divvalodība; individuālā divvalodība; līdzsvarotādivvalodība; secīgā divvalodībakolektīvā valodas apguvea. community language learningkr. коллективное изучение языкаPieeja, saskaņā ar kuru valodu, visbiežāk svešvalodu, apgūst, izmantojot dažāduspsihoterapijas veidus un grupas darba paņēmienus. Mācību procesā tieknodrošināti dabiski valodas lietojuma apstākļi, radīts pozitīvs emocionāls klimats,veicināta valodas apguvēju interese un motivācija. Mācības tiek organizētasnelielās grupās, valodas apguvēji aktīvi sadarbojas, kolektīvi veic mācībuuzdevumus, palīdz viens otram, kopīgi atbild par darba rezultātu. Valoda tiekapgūta saziņas vajadzībām. Mācību procesā netiek izmantota starpniekvaloda.kolektīvais bilingvisms kolektīvā divvalodība46Kkomentārsa. commentkr. комментарийLietišķs, zinātniski pamatots paskaidrojums, paskaidrojoša vai vērtējoša (arī –kritiska) piezīme, piebildums par tekstu, tajā paustajiem jautājumiem, atbildēm,aktuāliem notikumiem, procesiem u. tml.; paskaidrojums, spriedums,secinājums par kādu notikumu, pasākumu, tekstu. noteikumu komentāri;izteikt komentāru arī replika; runas žanrskompetencea. competencekr. компетентность, компетенцияLabas zināšanas, izpratne, prasme, pieredze un spējas kādā jomā, jautājumā;valodā – zināšanas par valodu un attieksme pret to, prasme valodas parādībasanalizēt un vērtēt; laba prasme klausīties, runāt, lasīt un rakstīt, kā arī uztvertun radīt saziņas situācijai, nolūkam, saturam un formai atbilstošu tekstu.Valodu apguvē izšķir vairākus kompetences veidus. arī saziņas kompetence; sociokultūras kompetence; starpkultūru saziņas kompetence;tekstveides kompetence; valodas kompetence; valodas mācīšanas kompetence;valodas mācīšanās kompetencekomunikācija saziņa

47 konekcionismskomunikatīvā gramatikaa. communicative grammarkr. коммуникативная грамматикаGramatikas izpētes virziens, kurā apraksta valodas gramatiskās sistēmas elementunozīmi noteiktu saziņas funkciju izteikšanai. Komunikatīvi orientētāvalodu apguvē gramatiskās struktūras izvēlas atbilstoši izteikuma saturam; tāsklasificē variatīvos modeļos, piemēro noteiktu saziņas funkciju izteikšanai unapgūst saistībā ar noteiktu valodas lietojuma kontekstu. arī funkcionālā gramatika; gramatikakomunikatīvā kompetence saziņas kompetencekomunikatīvā pieejaa. communicative approachkr. коммуникативный подходValodas apguves veids, kas paredz mērķtiecīgi organizētā valodas mācību procesāpilnveidot saziņas prasmes. Komunikatīvo pieeju izmanto vairāku līmeņumācību programmās, kurās ietverts valodas apguvēja prasmēm, spējām, zināšanām,vajadzībām un interesēm piemērots mācību saturs. Saziņas prasmespilnveido, uzsverot dažādu kompetences veidu (saziņas, valodas, sociokultūras,tekstveides u. c.) lomu valodas un runas apguvē. Izmantojot autentiskai saziņaiatbilstošu valodu, mācību procesā tiek veicināta tiešā saskarsme, sadarbīgamācīšanās un valodas apguvēja aktīva līdzdalība mācību mērķu sasniegšanā.Kkomunikatīvais nolūks saziņas nolūkskomunikatīvās darbības teorija saziņas darbības teorijakoncentra principsa. spaced repetition principlekr. концентрический принципNosacījumu kopums, kas paredz jau apgūto valodas mācību saturu atkārtot unkatrā nākamajā posmā tā apguves līmeni paplašināt. arī lineārais principskonekcionismsa. connectionismkr. коннекционизмValodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstotiesuz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties,rodas galvas smadzenēs.

konkordancekonkordancea. concordancekr. конкорданция, конкордансAlfabētisks kādas grāmatas vai noteikta valodas korpusa vārdu un to lietojumaapkaimes rādītājs, kas ļauj fiksēt un analizēt noteiktu vārdu lietojumu un tobiežumu tekstā. Konkordanci izmanto, skaidrojot vārda nozīmes vārdnīcās,veidojot valodas apguves mācību saturu, analizējot valodas apguvēju rakstudarbusun jaunos vārdus to lietojumā kontekstā.konotācijaa. connotationkr. коннотацияValodas vienības jēdzieniskā satura stilistisks uzslāņojums, kas piešķir valodasvienības nozīmei jaunas nianses – stilistisku vai emocionālu izteiksmīgumu,tēlainību, runātāja attieksmi, vērtējumu. Konotācija valodā atspoguļo specifiskaskultūras reālijas, atsevišķa indivīda vai sabiedrības grupas runas īpatnības. arī denotācija48Kkonstruktsa. constructkr. конструктHipotētiska spēja vai garīga pazīme, kuru nevar tieši novērot vai mērīt, piemēram,klausīšanās spēja valodas pārbaudes procesā. Konstruktus izmanto,lai izskaidrotu faktus, kas konstatēti novērojumos.kontekstsa. contextkr. контекстTeksts, teksta daļa, kas ir nepieciešama vai pietiekama kādas tekstā lietotāsvalodas vienības nozīmes noteikšanai. kultūras konteksts; lingvistiskaiskonteksts; mācību konteksts; valodas lietošanas konteksts arī diskurss; runas akts; sociālais konteksts; tekstskontrastīvā analīze sastatāmā analīzekontrastīvā lingvistika sastatāmā valodniecībakontrolea. controlkr. контрольValodas apguves un lietojuma sistemātiska uzraudzība vai pārbaude, lai vadītumācību procesu vai pārbaudītu tā rezultātu. To var veikt pats valodas apguvējs

49 ķermeņa valodavai skolotājs, izmantojot gan formālus, gan neformālus pārbaudes līdzekļus unpaņēmienus. kontroldarbs; kontrolsaraksts arī pārbaude; vērtēšanakreativitāte radošumskritiskā klausīšanāsa. critical listeningkr. критическое прослушиваниеKlausīšanās veids, kuru izmanto klausītājs, lai klausīšanās procesā izvērtētudzirdēto, izteiktu un pamatotu savu viedokli. arī izlases klausīšanās; vispārējā klausīšanāskultūršoksa. culture shockkr. культурный шокSpēcīga diskomforta, baiļu un nedrošības reakcija, ilgstoša spriedze, ko izraisaatrašanās nepazīstamas valodas un kultūras vidē. Kultūršoku var pārvarēt,iepazīstot jauno kultūru un apgūstot svešo valodu. Kultūršoks var rasties arīpēc ilgstošas prombūtnes, atgriežoties savā ierastajā kultūrvidē. arī lingvistiskais šoksKkultūrvidea. cultural contextkr. культурная средаCilvēku veidota un kopta sabiedriskā telpa, kurā noteikta sabiedrība vēsturiskiattīstījusi savu saimniecisko darbību un kultūru, radījusi materiālās un garīgāsvērtības, piekopusi noteiktu dzīvesveidu, veidojusi uzvedības, attiecību unsaskarsmes normas. Vide, kas rosina kultūras vērtību, normu un dzīvesziņasapguvi. Valodu apguvē kultūrvides izzināšana un prasme tajā iekļauties ir viensno mācību satura svarīgākajiem jautājumiem.Ķķermeņa valodaa. body languagekr. язык телаApzināta vai neapzināta mīmikas, žestu, stājas, distances izmantošana, laisniegtu informāciju un parādītu attieksmi pret saziņas priekšmetu un dalībniekiem.Valodas apguves procesā ķermeņa valoda tiek izmantota, lai papildinātuverbālo informāciju vai aizstātu un kompensētu trūkstošās valodas zināšanas. arī paralingvistika

labošana50labošana pārlabošanaLlasīšanaa. readingkr. чтениeRunas darbība, viena no valodas pamatprasmēm; process, kurā notiek iespiestāvai rakstītā vārdā vai tekstā ietvertās informācijas uztvere, sapratne, izpratneun novērtēšana. apzināta lasīšana; izteiksmīga lasīšana; lasīšanas kultūra;lasīšanas prasme; lasīšanas tehnika; lasīšanas veicināšana arī lasīšanas veidslasīšana iedziļinoties, detalizētā lasīšanaa. detailed readingkr. подробное чтениеLasīšanas veids, ko izmanto, lai uztvertu visu tekstu, to saprastu un izprastu, janepieciešams, – arī iegaumētu.arī caurlūkošana; pārlūkošanaLlasīšanas raitumsa. reading ratekr. беглость чтенияSpēja veikli un bez kļūdām izlasīt noteiktu zīmju skaitu noteiktā laikā un izprastizlasīto. Lasīšanas raitums ir izteikti individuāls, jo tas atkarīgs no lasītāja runastempa un rakstura, lasīšanas pieredzes, tekstā paustā satura. arī raitums; runas raitumslasīšanas traucējums disleksijalasīšanas veidsa. type of readingkr. форма чтения; способ чтенияPaņēmienu kopums, ko izmanto lasīšanas procesā atkarībā no lasīšanas mērķaun uzdevumiem, piemērām, izlases lasīšana; klusā lasīšana; lasīšana korī; lasīšana„ķēdītē”; lasīšana lomās; lasīšana, izrakstot informāciju, veicot atzīmes uzlappuses malām; lasīšana ar pasvītrojumiem; lasīšana, prognozējot notikumugaitu, u. c. arī caurlūkošana; lasīšana iedziļinoties; pārlūkošanalasītāja kultūraa. reading culture*

51 līdzsvarotā divvalodībakr. культуpa читателя*Indivīda apzināti kopta spēja lasīt atbilstīgi lasīšanas mērķim un lasīšanas procesāievērot ētiskās un estētiskās normas. arī klausītāja kultūra; rakstītāja kultūra; runas kultūra; runātāja kultūra;saziņas kultūra; valodas kultūralasītprasmea. reading skillkr. навык чтенияMāka atveidot skaņas ar burtiem, savienot burtus vārdos, uztvert, izprast, analizētun novērtēt rakstītu tekstu, apzināties lasīšanas mērķi un izvēlēties atbilstīgulasīšanas veidu, ievērojot lasītāja kultūru. Svarīgākie lasītprasmes kvalitātesrādītāji ir apzinātība, pareizība, izteiksmīgums (skaļi lasot) un lasīšanastemps. lasītprasmes kvalitāte; lasītprasmes līmenis; lasītprasmes pārbaude;lasītprasmes pilnveide arī lasītāja kultūraleksikaa. vocabulary; lexiskr. лексикаValodas vārdu krājums kopumā; arī – indivīdam, kādas sociālās vai profesionālāsgrupas darbības jomai raksturīgs vārdu krājums. Leksikas apguve unbagātināšana, vārdu izvēle un atbilstošs to lietojums tekstā ir viens no valodasapguves satura pamatjautājumiem. Leksikas atlasi un apguvi organizē, balstotiesuz vārdu lietojuma tematiskajām grupām, gramatiskajām pazīmēm, saziņasfunkcijām, biežuma rādītājiem un citiem kritērijiem. leksikas grupa; leksikasslānis arī vārdu krājumsLleksikoloģijaa. lexicologykr. лексикологияValodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu, tā leksisko nozīmi, cilmi, stilistiskālietojuma īpatnības, kā arī valodas leksisko sistēmu kopumā un leksikasgrupas pēc to vēsturiskā, sociālā, profesionālā, teritoriālā iedalījuma pazīmēm.Mācība par vārdu un tā lietojuma nosacījumiem ir viens no valodas apguvesmācību satura pamatjautājumiem.līdzsvarotā divvalodība, harmoniskais bilingvismsa. harmonious bilingualismkr. гармонический билингвизм, гармоническoe двуязычиеPrasme lietot divas valodas vienlīdz labā līmenī neatkarīgi no runas situācijas.

līdzsvarotais bilingvisms arī agrīnā divvalodība; asimetriskā divvalodība; individuālā divvalodība;kolektīvā divvalodība; secīgā divvalodībalīdzsvarotais bilingvisms līdzsvarotā divvalodībalietišķais stilsa. formal business stylekr. пpикладной стиль речuFunkcionāls valodas paveids, ko lieto oficiālos darījumu dokumentos. Lietišķajāstilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, bieži arī internacionālismus.Šo stilu raksturo standartizēta, maksimāli unificēta izteiksme, stingrasun lēni mainīgas normas, izteiksmes līdzekļu ekonomija, speciālizētas leksikasun standartizētu runas konstrukciju lietojums. arī funkcionālais stilslietpratībaa. expertness; proficiencykr. опытность; компетентностьUz kompetenci balstīta prasme savas zināšanas, izpratni un pieredzi izmantotkonkrētā darbībā. Spēja valodu prasmīgi lietot saziņā neatkarīgi no valodasmācību programmas apguves formālajā izglītībā. arī kompetence52Llineārais principsa. linear principlekr. линейный принципNosacījumu kopums, kas paredz valodas mācību saturu izkārtot secīgi, hronoloģiski,vienā līnijā, no tuvākā uz tālāko, no vienkāršākā uz sarežģītāko. arī koncentra principslingvistika valodniecībalingvistiskā audzināšanaa. linguisitic upbringingkr. лингвистическoe воспитаниеMērķtiecīgi organizēts process, kas virzīts uz personības attīstību, lai tā, balstotiesuz zināšanām, izprastu sociālo un kultūras vidi, kurā valoda tiek lietota,būtu spējīga veidot starpkultūru dialogu, ievērotu runas uzvedības, runas etiķetes,gramatikas, stilistikas un citas normas, kā arī etnosa kultūras tradīcijāspieņemtos neverbālos uzvedības modeļus un izrādītu interesi un cieņpilnuattieksmi pret savu un citu etnosu valodu un citām kultūras vērtībām.

53 literārā valodalingvistiskā kompetence valodas kompetencelingvodidaktika valodas didaktikalingvodidaktiskā pieejaa. linguodidactic approachkr. лингводидактический подходValodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu unmācību līdzekļu, kā arī mācību organizācijas un sasniegumu vērtēšanas formuizvēli atkarībā no valodas apguves mērķa, uzdevumiem un valodas apguvējavajadzībām. arī analītiski sintētiskā pieeja; funkcionālā pieeja; integrētā pieeja; komunikatīvāpieeja; lingvokulturoloģiskā pieeja; strukturālā pieeja; veseluma pieejalingvodidaktiskais principsa. linguodidactic principlekr. лингвoдидактичеckий принципValodas mācību procesa vispārīga pamatprasība, kas nosaka valodas mācībusatura, mācību metožu un metodisko paņēmienu, kā arī mācību organizācijasformu un valodas mācīšanas un mācīšanās rezultātu vērtēšanas formu izvēlikonkrēta valodas mācību mērķa sasniegšanai. arī funkcionalitātes princips; koncentra princips; lineārais principslingvokulturēmaa. linguo-cultural conceptkr. лингвoкультуремаValodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbālaun kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu,tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.Llingvokulturoloģiskā pieejaa. linguocultural approachkr. лингвo-культуpoлoгичеcкий подходValodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu,metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu,lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos arattiecīgā etnosa un citu etnosu kultūras faktiem un vērtībām. arī lingvodidaktiskā pieejaliterārā valodaa. standard language, literary languagekr. литературный язык

mācību grāmataSabiedriski atzīts, vēsturiski nostiprinājies visai tautai kopīgs valodas paveids,ar kuru nodrošina mutvārdu un rakstveida saziņu starp dažādu dialektu lietotājiem.Literāro valodu izmanto oficiālā saziņā, to mērķtiecīgi kopj un normē,apgūst skolā, izmanto profesionālā darbībā, lietišķā saskarē, zinātnē, publicistikā,daiļliteratūrā.54Mmācību grāmata, mācībgrāmataa. textbookkr. учебникValodas apguvei paredzēts mācību līdzeklis, kurā metodiski izklāstīti mācībupriekšmeta satura teorijas un prakses jautājumi, ietverti uzdevumi un vingrinājumimācību satura apguvei un mācību sasniegumu pārbaudei. arī elektroniskais mācību līdzeklis; mācību līdzeklis; metodiskais līdzeklisLmācību līdzeklisa. learning material, study aidkr. учебное пособиеValodas apguves programmas īstenošanai nepieciešamā mācību literatūra,uzskates un tehniskie līdzekļi, didaktiskie materiāli un iekārtas, piemēram,uzdevumu krājums, pārbaudes darbu krājums, hrestomātija, vārdnīca, audiopielikums,videopielikums u. c. arī atbalsta materiāli; elektroniskais mācību līdzeklis; mācību grāmata; metodiskaislīdzeklis; uzskates līdzeklismācībvalodaa. language of instruction, language of tuitionkr. язык обученияValoda, kurā iegūst izglītību, apgūst noteiktu mācību programmu vai kura tieklietota saziņā mācību procesā. arī starpniekvalodamajoritātes valodaa. majority languagekr. язык большинстваIedzīvotāju vairākuma valoda, kurai valstī parasti ir noteikts oficiālās valodasvai valsts valodas statuss. arī nacionālās minoritātes valoda

55 metodemarginalizācijaa. marginalisationkr. маргинализацияProcess, kura gaitā sociālās izstumtības, diskriminācijas vai citu apstākļu dēļnoteikta sociālā grupa vai indivīds zaudē saikni ar sabiedrību, savu kultūru unvalodu, bet nespēj pieņemt jaunu. arī akulturācija; asimilācija 2; separācijamazākumtautības valoda nacionālās minoritātes valodamediācija starpniecībamediators starpnieksmērķgrupaa. target groupkr. целевая группаValodas lietotāju kopums, kam raksturīgs noteikts valodas prasmes līmenis,vienotas intereses un vajadzības. Informācija par mērķgrupu (dalībniekuvecumu, dzimumu, tautību, izglītību, arodinteresēm) palīdz veidot valodasmācību saturu un aprobēt šī satura atbilstību valodas apguvēju vajadzībām. arī grupamērķvalodaa. target languagekr. целевой языкApgūstamā svešvaloda; arī – valoda, kurā tiek tulkots teksts. arī avotvaloda; oriģinālvaloda; tulkojumvalodaMmetavalodaa. metalanguagekr. метаязыкJēdzienu, terminu, skaņu un grafisko zīmju sistēma, ar ko apzīmē valodas sistēmasīpašības (piemēram, vārdu vai teikumu veidojošos elementus); valoda,ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai. Metavaloda nodrošina spēju analizēt,skaidrot un apgūt jaunas valodas. Būtiska metavalodas sastāvdaļa ir termini.metode valodas mācību metode

metodikametodikaa. methodologykr. методuкaMācība par metodēm; pedagoģijas apakšnozare, kurā pēta konkrēta mācībupriekšmeta mācīšanas un mācīšanās likumsakarības, balstoties uz konkrētāmācību priekšmeta iekšējo loģiku, skolēnu vecumposma un individuālās attīstībasīpatnībām, kā arī konkrētām sociālām vajadzībām. mācību priekšmetametodika; mācīšanas metodika arī valodas mācību metodikametodiskais līdzeklisa. methodological aidkr. методическое пособиеPedagogam paredzēts izdevums, kurā atbilstoši valodas apguves mācību saturamizskaidrotas mācīšanas teorētiskās nostādnes, mācību satura izklāsta unapguves pamatprincipi, aprakstītas mācību darba organizācijas (mācīšanas unmācīšanās) metodes, kā arī attieksmju veidošanas un mācību sasniegumu vērtēšanasformas un metodiskie paņēmieni. arī mācību līdzeklis, elektroniskais mācību līdzeklis; uzskates līdzeklis56Mmijiedarbība; mijiedarbīgumsa. interactionkr. взаимодействиеPersonu tieša saskarsme, savstarpēja iedarbība vienam uz otru, kas ietekmēsaskarsmes dalībnieku attieksmes, emocijas, intereses, vajadzības un motīvus.Valodu apguvē tiek praktizēta aktīva skolēnu mijiedarbība, lai veicinātu sadarbībasun efektīvas saziņas prasmes.mijiedarbīgums mijiedarbībaminimālisma programmaa. minimalist programmekr. минималистическая программаTeorētisko atziņu kopums, ar ko apraksta noteiktu valodas struktūru apguvesun lietojuma mehānismu. Saskaņā ar minimālisma programmu valodaskompetenci veido atmiņā esošās valodas konstrukcijas, kuras runātājs lieto kāgatavas frāzes, un runas procesā radītās morfoloģiskās formas un sintaktiskāskonstrukcijas, kuras runātājs veido, izmantojot valodas zināšanas. arī konkordance

57 multilingvismsmodelisa. modelkr. модельVispārināts paraugs, kas valodas apguvē tiek regulāri atkārtots, nostiprināsrunā un kļūst par pamatu jaunu valodas elementu veidošanai; darbības shēma,kas iegūta, vispārinot pieredzē iegūto informāciju un piemērojot to savām valodaslietojuma vajadzībām. arī paraugsmonitorings novērošanamonolingvisms vienvalodībamonologrunaa. language of monologuekr. монологическая речьRunas forma – vienas personas runāts teksts; šādas runas atveide literārā vaiskatuves mākslas darbā. Monologrunai raksturīgs samērā plašs noteikta saturaun uzbūves teksts. Monologrunu izmanto kā māksliniecisku paņēmienu daiļliteratūrā,kur ar literārā tēla runas starpniecību autors pauž noteiktas atziņasvai idejas. arī dialogruna; dialogs; monologsmonologsa. monologuekr. монологVienas personas runa; valodas sniegums, kas adresēts pašam runātājam vainetiešam adresātam un nav virzīts uz sarunas partnera atbildes reakciju. Monologsparasti ir veidots monologrunas formā. Mācību procesā to izmanto runasdarbības attīstīšanai un valodas prasmes pilnveidei. arī dialogruna; dialogs; monologrunaMmorfoloģijaa. morphologykr. морфологияValodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas morfoloģisko sistēmu – morfēmustruktūru un funkcijas, vārda gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu;arī – morfoloģisko parādību sistēma un apraksts gramatikā.multilingvisms daudzvalodība

nacionālās minoritātes valoda58Nnacionālās minoritātes valoda, mazākumtautības valodaa. national minority languagekr. язык национального меньшинстваValoda, ko lieto skaitliski mazāka valsts iedzīvotāju grupa un kas atšķiras novalstī lietotās oficiālās (valsts) valodas.neirolingvistikaa. neurolinguisticskr. нейролингвистикаStarpdisciplīna, kurā pēta smadzeņu darbības, valodas un runas attiecības, piemēram,nosaka smadzeņu daļas, kas saistītas ar valodu un runu, pēta pusložuasimetriju, kā arī smadzeņu darbības traucējumu izraisītās valodas lietojumaīpatnības.neverbālā komunikācija neverbālā saziņaneverbālā saziņa, neverbālā komunikācijaa. nonverbal communicationkr. невербальная коммуникацияInformācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus,bet bezvārdu saziņu – žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes unciti.Nnorakstsa. copykr. копияPrecīzs teksta oriģināla atveidojums rakstos; rakstudarbs, ko izmanto valodasmācību procesā, lai pilnveidotu apgūto burtu, vārdu un teikumu rakstību, attīstīturokrakstu, uzmanību, prasmi noformēt tekstu. diploma noraksts; izlasesnoraksts; noraksts ar izlaidumiem; noraksts ar papildinājumiem; noraksts arpasvītrojumiem; noraksts pēc atmiņas; noraksts pēc parauganovērošana, monitoringsa. monitoringkr. мониторинг; наблюдениеSavas vai apkārtējo runas snieguma ilgstoša vērošana un izvērtēšana. Valodasapguvē runas novērošana ļauj valodas lietotājam kontrolēt valodas producēšanasprocesu, runas iedarbību uz klausītāju, labot pārteikšanos vai kļūdainus unneskaidrus izteikumus.

59 palatalizācijaOoficiālā valodaa. official languagekr. официальный языкValoda, kam valstī vai starptautiskajās organizācijās apstiprināts oficiālo dokumentuvalodas statuss. arī valsts valodaoriģinālvalodaa. original languagekr. язык оригиналаValoda, kurā mutvārdos vai rakstveidā ir radīts teksts. arī avotvaloda; mērķvaloda; tulkojumvalodaortoēpija pareizrunaortogrāfija pareizrakstībaortogrammaa. orthogramkr. орфограммаSkaņas vai morfēmas atveide vārda rakstībā atbilstoši pareizrakstības likumam.Ortogrammu apguvē īpaša nozīme tiek pievērsta vārda pareizrakstībai neatkarīgino šī vārda izrunas variantiem, piemēram, vārdā griezt. pareizrakstībaotrā valodaa. second languagekr. второй языкKādā valstī oficiāli lietota valoda (valsts valoda) vai majoritātes valoda, koapgūst un lieto minoritātes pārstāvji, kuriem tā nav dzimtā valoda; valodas,kuru secīgi apgūst pēc pirmās (dzimtās) valodas.OPpalatalizācijaa. palatalizationkr. палатализацияLīdzskaņa izrunas mīkstinājums, kas rodas, paceļot mēles vidusdaļu pie cietajāmaukslējām. Latviešu valodai raksturīgi palatāli līdzskaņi ķ, ģ, ļ un ņ. Latviešu

pamatotībavalodā jāapgūst šo līdzskaņu lietojums atbilstoši pareizrunas likumiem, īpašivalodas apguvējiem, kuru valodā šādu skaņu nav.pamatotībaa. validitykr. обоснованностьPārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kāatbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām,prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums irpamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim. Valodas apguves programmāmun pārbaudes darbiem nosaka dažādus pamatotības veidus. Izšķir satura,kritērijatbilstības un konstrukta pamatotību. Pamatotības analīze sekmē pētījumaobjektivitāti un drošumu. arī konstruktspaņēmiensa. method; techniquekr. способ; приемNoteikts, relatīvi stabils, mērķtiecīgi izkopts, atkārtotā lietojumā nostiprināts,apzināti fiksēts veids, kādā notiek valodas apguve, lai sasniegtu valodas mācībumērķi un izpildītu valodas mācību uzdevumus. Mērķtiecīgi virzītu, savstarpējisaistītu paņēmienu kopums veido valodas mācību metodi. darba paņēmiens;mācību paņēmiens; metodiskais paņēmiens arī valodas mācību metodeparafrāzea. paraphrasekr. парафразаAprakstoša izteiksme, domas pārstāstīšana saviem vārdiem, vienlaikus saglabājotautora attieksmi un teksta noskaņu.60Pparalingvistikaa. paralinguisticskr. паралингвистикаValodniecības apakšnozare, kurā pēta neverbālās saziņas (ķermeņa valodas,žestu, sejas izteiksmes, stājas, skatiena) ietekmi uz verbālo saziņu un saziņasrezultātu. arī ekstralingvistiska pazīme; ķermeņa valoda; neverbālā saziņa

61 pareizrakstībaparatekstsa. paratextkr. паратекстGrāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijasvai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstuizdošanai. Valodu apguvē paratekstu izmanto, mācot patstāvīgi izvēlēties grāmatas,kas nepieciešamas savu interešu un vajadzību apmierināšanai, piemēram,liekot uzminēt, kāds varētu būt grāmatas saturs, spriežot pēc vāka noformējumavai virsraksta.paraugsa. patternkr. образецPiemērs, kā veikt līdzīgas darbības; tas, ko vēlams atdarināt; priekšzīme. Valodasapguve balstās uz valodas prasmju pārņemšanu no valodas pratēja, kuruvalodas apguvējs atdarina, pārņemot runātājam raksturīgo izrunu, vārdu lietojumuun sintaktiskās konstrukcijas. arī modelispārbaudea. control; testingkr. проверкаValodas zināšanu un prasmju mērījums, ko veic, lai noteiktu valodas apguveslīmeni. Pārbaudes veidi ir kontroldarbs, ieskaite, eksāmens. Pārbaudes kvalitātinosaka, aprēķinot mērījuma drošumu un izvērtējuma pamatotību. arī eksāmenspareizībaa. correctnesskr. правильностьValodas elementu lietojums atbilstoši sabiedrībā pieņemtām normām un noteikumiem.Novirze no normas tiek uzskatīta par kļūdu un tiek sodīta, piemēram,zināšanu pārbaudē samazinot iegūto punktu skaitu. gramatiskā pareizība;rakstīšanas pareizībaarī precizitātePpareizrakstība, ortogrāfijaa. spelling, orthographykr. правописание, орфографияRakstu valodas konvencionālo noteikumu sistēma; normu kopums, kas nosakaburtu, vārdu un teikumu pareizu rakstību. pareizrakstības normas arī ortogramma

pareizrunapareizruna, ortoēpijaa. orthoepykr. орфоэпияIzrunas konvencionālo noteikumu sistēma; normu kopums, ko paredzēts ievērotrunas praksē. pareizrunas normas arī izrunas kļūdapārklausīšanāsa. mishearingkr. ослышка, ошибка слухаNeprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija. Pārklausīšanāsrodas, ja saziņas procesā iesaistītam valodas lietotājam nav attīstīta klausītiesprasmevai ir nepietiekamas valodas zināšanas; ja klausītājs nespēj koncentrētuzmanību, lai uztvertu un saprastu informāciju; ja uztveri traucē fona troksnis,neskaidrs runas sniegums un citi apstākļi. arī pārprašanapārlabošanaa. repairkr. восстановлениеNevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana arvēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni rakstos. Valodu apguvēizšķir pašiniciētu labošanu, piemēram, labojot pārteikšanos, un citu iniciētulabošanu, kad sarunas partneris nav sapratis teikto un pārjautā.62Ppārlūkošanaa. skimmingkr. просмотровое чтениеĀtras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatupar informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta)saturu. Pārlūkojot izdevumu vai tekstu, galvenā uzmanība tiek pievērsta tā tēmasnoskaidrošanai, virsrakstiem, grafiskiem izcēlumiem, saturam u. c. Izmantojotpārlūkošanas paņēmienu, iespējams īsā laikā aptvert izdevuma saturu, novērtēttā lietderību, izvēlēties interesēm un vajadzībām atbilstošu lasāmvielu. arī caurlūkošana; lasīšanapārnesea. transferkr. переносDzimtās valodas ietekme uz mērķvalodu tās apguves procesā. Praksē ir

63 pārteikšanāsnovērojama starpvalodu pārnese un valodas iekšējā pārnese. Starpvalodu pārneserodas, apgūstot dzimtās valodas un mērķvalodas sistēmas līdzīgās parādībasun izmantojot zināšanas par šīm sakarībām svešvalodas apguvē. Iekšējāpārnese veidojas, ja iepriekš kādas valodas apguvē izveidojušās noturīgās iemaņastiek izmantotas, mācoties vēl kādu citu, jaunu valodu. arī interferencepārprašanaa. misunderstandingkr. неправильное понимание; неверное толкованиеDzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodaszināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdurunā – arī uztveri traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.pārrakstīšanaa. copyingkr. переписываниеRakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodasapguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstībasprasmes.pārspriedumsa. essaykr. рассуждение; эссеTeksta tips, kurā secīgi, argumentēti tiek atklātas pārdomas par kādu jautājumu,izsakot vērtējumu un secinājumus. Valodas mācību procesā apgūst prasmipamatot savu viedokli dažādos veidos, piemēram, izmantojot objektīvus zinātniskosfaktus; izmantojot savu vai cita pieredzi; balstoties uz pierādījumiem;loģiski pamatojot sakarības (jēdziens – spriedums – slēdziens). Pārspriedumsvar būt mākslinieciski kritiska apcere, kurā pausta attieksme pret kādu literatūrasvai mākslas parādību, kā arī analītisks pārskats vai pētījums, piemēram, parkādu vēsturisku tematu vai problēmu. arī apraksts; eseja; stāstījums; vēstījumspārteikšanāsa. slip of tonguekr. oговоркаNegribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodasprocesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.P

paskaidrojumspaskaidrojumsa. explanationkr. oбъяснение1. Īss valodas parādības apraksts, ko var sniegt valodas apguvēja dzimtajāvalodā vai mērķvalodā, salīdzinot apgūstamās valodas elementus ar attiecīgiemdzimtās valodas elementiem, izmantojot kontekstu, demonstrāciju vai vizuālosmateriālus.2. Lietišķā stila teksts, kurā apraksta izteikuma, darbības vai bezdarbības iemeslu.paškontrolea. self-controlkr. самоконтрольPaņēmiens sava runas vai rakstu veikuma kvalitātes pārbaudei, izvērtēšanai unjauna mērķa izvirzīšanai.pašmācībaa. self-directed learningkr. самостоятельное обучение, самообучениеValodas apguvēja paša vadīts mācību process, kas notiek ārpus mācību iestādes,apzināti vai neapzināti apgūstot valodu. Pašmācības veidā apgūtā valoda irfragmentāra, jo tiek apgūtas tās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kādukonkrētu mērķu sasniegšanai.64Ppašvērtējuma tabulaa. self-assessment tablekr. таблица самооценкиMācību mērķu un uzdevumu uzskaitījums tabulā, kas atspoguļo valodas apguveszināšanu, prasmju un attieksmju novērtējuma kritērijus. Pašvērtējumatabula var būt balstīta, piemēram, uz lasāmo tekstu gradāciju no vienkāršākiemun īsākiem uz sarežģītākiem, ļaujot valodas apguvējam apzināties jau sasniegtosun turpmākos mērķus. arī pašvērtējumspašvērtējumsa. self-assessmentkr. самооценкаSevis, savas runas, rīcības, darbības vai attieksmes vērtējums. Valodu apguvēpašvērtējums tiek izmantots, lai veicinātu valodas apguvēja patstāvību, nosakotsavus valodas apguves mērķus un līdzekļus un tādējādi pastiprinātu motivētībuun mācību efektivitāti. arī pašvērtējuma tabula

65 pirmsābeces posmspēcābeces posmsa. post-ABC learning stage*kr. послебукварный периодRakstpratības pamatu apguves perioda daļa, kuras mācību mērķis ir pilnveidotrakstpratību atbilstīgi individuālajām vajadzībām, izkopt klausītāja, runātāja,lasītāja un rakstītāja kultūru. arī ābece; ābeces posms; pirmsābeces posmspēctecībaa. sequencingkr. последовательностьSecība valodas mācību saturā, ko nosaka valodas apguves līmeņi un kas paredzpakāpenisku pāreju no vienkāršākā uz sarežģītāko: no īsāka teksta uz garāku,no biežāk lietojamas leksikas uz retāk lietojamu, no lēnākas runas uz ātrāku, nozemākas kognitīvās noslodzes uz augstāku.pieeja lingvodidaktiskā pieejapilnīga iegremdēšana, submersijaa. full immersionkr. полное погружениеOtrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajāvalodā, nesniedzot atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā. arī daļēja iegremdēšana; iegremdēšanapirmā valodaa. first languagekr. первый языкValoda, kuru hronoloģiski apgūst pirmo. Parasti tā ir dzimtā valoda. arī dzimtā valodapirmsābeces posms*a. pre-ABC learning stagekr. добукварный периодRakstpratības pamatu apguves perioda daļa, kuras mācību mērķis ir diagnosticētindivīda valodas un runas attīstības līmeni, pilnveidot prasmi saklausītun pareizi artikulēt vārdos skaņas, tās diferencēt un sagatavoties rakstpratībasapguvei. arī ābece; ābeces mācība; ābeces posms; pēcābeces posmsP

plānsplānsa. plankr. планKāda vēl veidojama teksta, darbības vai objekta tekstuāls vai vizuāls modelis;kāda satura posmu secīgs uzskaitījums, kas ļauj spriest par attiecīgo saturukopumā; teksta daļa, kur sistematizētā veidā pēctecīgi minēti tekstā ietvertiejautājumi. domraksta plāns; mācību stundas plāns; saliktais plāns; tekstaplāns; vienkāršais plānspragmatikaa. pragmaticskr. прагматикаValodniecības nozare, kurā atbilstoši praktiskajām vajadzībām pēta attieksmesstarp zīmju sistēmām un to lietotājiem, piemēram, cilvēku mijiedarbību arzīmju, tai skaitā ar valodas, starpniecību. Lingvistiskā pragmatika pēta valodaslietojumu saziņā: saziņas nosacījumus, runas aktus, izteikumu nozīmes maiņuatkarībā no situācijas u. c.prasme valodas prasmeprasmīgumsa. skilfulnesskr. умениеMāka sazināties, prasmīgi lietojot valodas līdzekļus savu mērķu sasniegšanai.Prasmīgumu iegūst, ilglaicīgi un mērķtiecīgi lietojot valodu kādā jomā unsasniedzot augstu valodas apguves līmeni.66Pprecizitātea. accuracykr. точностьPilnīga atbilstība normai, prasībām, uzdevumam. uzdevuma izpildes precizitāte arī pareizībapreskriptīvismsa. prescriptivismkr. прескриптивизмValodniecības virziens, kurā nodarbojas ar valodas rakstības un runas standartizēšanu.Preskriptīvās valodniecības ietvaros izstrādā, iesaka un pamatopareizrakstības un pareizrunas normas un to lietošanas kārtību. Mūsdienāstiek kritizēta preskriptīvās pieejas absolutizēšana valodu apguves praksē, jo tāveido vienpusīgu valodas apguvēja izpratni par valodas attīstības un lietojuma

67 profesiolektsprocesu, neveicina pilnvērtīgu saziņas un tekstveides kompetences attīstību. arī deskriptīvismspriekšzināšanasa. background knowledgekr. предварительные знанияZināšanas, kas izveidojas, iemācoties dzimto valodu vai svešvalodu citas valodasvidē. Priekšzināšanas var būt apzinātas vai neapzinātas. Neapzināto zināšanuapzināšana var strauji celt valodas apguves līmeni.principu un parametru teorijaa. principle and parameter theorykr. теория принципов и параметровGramatikas teorija, kurā pēta un skaidro kopīgo un atšķirīgo valodās: tā uzskata,ka visās valodās izmanto vienus un tos pašus gramatikas principus (piemēram,visās valodās skaņas dalās patskaņos un līdzskaņos), bet katrai valodai ir atšķirīgiparametri, kas raksturo noteiktas valodas īpatnības (piemēram, latviešuvalodai raksturīgs mīkstinātais līdzskanis ķ). Apgūstot vienu valodu, vienlaikusapgūst citu valodu pamatprincipus, un tas atvieglo jaunu valodu apguvi.proaktīvā runaa. proactive speechkr. проактивная речь, инициативная речьRunas akts, kurā atbilstīgi savam nolūkam runātājs formulē izteikuma saturuun izvēlas izteikumam atbilstošus valodas līdzekļus. arī reaktīvā runaprocesualitātes teorijaa. processability theorykr. теория процессуального подхода*Kognitīva valodu apguves teorija, kas atzīst, ka valoda tiek apgūta iepriekšparedzamā kārtībā, kuru nosaka katras valodas struktūras producēšanai nepieciešamaiskognitīvo darbību skaits.profesiolektsa. trade dialect, professiolectkr. профессиолект, профессиональный языкValodas paveids, kas raksturīgs noteiktai profesionālai grupai, piemēram, jūrniekiem,mediķiem, būvniekiem, kuri ikdienā lieto ar attiecīgo jomu saistītuspeciālo leksiku un frazeoloģiju. arī dialekts; sociolektsP

psiholingvistikapsiholingvistikaa. psycholinguisticskr. психолингвистикаLingvistikas un psiholoģijas robežzinātne, kurā pēta valodas uztveres, producēšanasun apguves psiholoģiskos procesus, tai skaitā arī iekšējo runu un dažādusvalodas traucējumus, piemēram, afāziju, aleksiju, agrāfiju, agramatismu.Psiholingvistikas pētījumu rezultātā tiek izveidoti valodas lietojuma modeļi,kurus izmanto datorlingvistika, lai radītu valodas uztveres un producēšanasdatorprogrammas, un kognitīvā lingvistika, lai klasificētu valodas struktūras.publicistikas stilsa. publicistic stylekr. публицистический стильFunkcionāls valodas paveids, ko lieto laikrakstos, žurnālos, elektroniskajosplašsaziņas līdzekļos, publicistiska rakstura grāmatās, radio un televīzijaspārraidēs, dažādās runās, piemēram, preses apskatā, intervijā, reportāžā u. c.Publicistikas stilā izmanto gan zinātniskā stila, gan daiļliteratūras, gan sarunvalodasstila elementus. Publicistikas stila raksturīgākās pazīmes ir aktualitāte,mērķtiecīgums, konkrētība, plašs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietojums,daudz īpašvārdu, plašāk pazīstamu terminu un profesionālismu, skaitļu,citātu un saīsinājumu. arī funkcionālais stilspubliskā runaa. public speechkr. публичное выступлениеLiterārās valodas normām atbilstoša mutvārdu runa, kuru lieto publiskajāsaziņā auditorijas priekšā. Koptas publiskās runas vispārīgās iezīmes ir mērķtiecība,saprotamība, dzirdamība un atbilstība klausītāju interesēm, zināšanāmun vajadzībām. arī runātāja kultūra68Ppūrismsa. purismkr. пуризмPārmērīga tieksme izvairīties savā runā no citu valodu, dialektu, sociolektu elementiemun jaunveidojumiem; pārspīlēts standartizētu valodas normu lietojumsvisās saziņas situācijās.

69 rakstīšanapusvalodība, semilingvismsa. semilingualismkr. полуязычиеStāvoklis vai situācija, kad divvalodīga indivīda abu valodu pasme ir nepilnīga.Pusvalodības cēloņi ir dažādi, piemēram, dzimtās un otrās valodas apguvenotiek nelabvēlīgos sociālos un ekonomiskos apstākļos, indivīdam ir runastraucējumi. arī asimetriskā divvalodībaRradošumsa. creativitykr. креативность, творческие способностиPersonības spēja radīt jaunas materiālās un garīgās vērtības; īpašība, kam raksturīgaoriģinalitāte, bagāta fantāzija, elastīga situācijai atbilstīga rīcība, spējaradīt jaunas idejas, drosmīgi rīkoties, pieņemt lēmumus u.tml. Valodas mācībuprocesā radošums izpaužas kā indivīda spēja elastīgi radīt un izmantot valodasun runas līdzekļus atbilstīgi saziņas situācijai. darbības radošums; domāšanasradošums; rakstudarba radošumsraitumsa. ratekr. беглостьDažiem runas darbības veidiem – lasīšanai un runāšanai – piemītoša īpašība,kas izpaužas kā spēja risināt attiecīgo procesu nepieciešamā ātrumā. arī lasīšanas raitums; runas raitumsrakstībaa. writingkr. письменностьRakstisku sazināšanās līdzekļu sistēma, ko veido rakstzīmju kopums un toizmantošanas principi. Rakstība aptver grafēmiku, pareizrakstību jeb ortogrāfijuun pieturzīmju lietojumu. fonētiskais un morfoloģiskais rakstības princips;gotu rakstība; vecā un jaunā rakstība arī grafēmika; pareizrakstībaRrakstīšanaa. writing processkr. написание

akstīšanas traucējumsRunas darbība, viena no valodas pamatprasmēm; process, kurā notiek domuizteikšana vai mutvārdu runas atveidošana rakstos, izmantojot īpašas zīmesun noteiktus raksta tehnikas paņēmienus. Valodas mācības procesā rakstīšanaparedzēta pareizrakstības un pieturzīmju lietošanas noteikumu apguvei, tekstasatura plānošanai, tā rediģēšanai, noformēšanai atbilstīgi mērķim, adresātamun citām prasībām, arī – rokraksta attīstīšanai. arī rakstībarakstīšanas traucējums disgrāfijarakstītāja kultūraa. writing culture*kr. культура пишущего*Indivīda apzināti kopta spēja veidot tekstu rakstos atbilstīgi saziņas nolūkam unadresātam, ievērot pareizrakstības un interpunkcijas normatīvās prasības, stilistiskosnosacījumus tekstā, kā arī konkrēta teksta noformējuma noteikumus. arī klausītāja kultūra; lasītāja kultūra; runas kultūra; runātāja kultūra; saziņaskultūra; valodas kultūrarakstītprasmea. writing skillkr. навык написанияMāka rakstos sniegt vai gūt informāciju atbilstīgi saziņas situācijai, lietojotnoteikta veida burtus, tos savienot vārdos, veidot tekstu, ievērojot rakstītājakultūru. arī rakstītāja kultūrarakstpratībaa. literacykr. грамотностьLasīšanas un rakstīšanas, t. i., rakstu, prasme; prasme lasīt un pareizi rakstīt;pretstats – analfabētisms. arī rēķinpratība70Rrakstpratības apguves metodea. literacy methodkr. метод освоения грамотностиSkolotāja un skolēna savstarpējās sadarbības paņēmienu kopums, kāds nepieciešams,lai nodrošinātu lasītprasmes un rakstītprasmes apguvi konkrētajāvalodā un lingvistisko audzināšanu. arī burtošana; skaņošana; zilbošana

71 receptīvā darbībarakstsa. scriptkr. письмoNoteikta veida grafisko zīmju kopums, ko noteiktā šo zīmju kombinācijāizmanto domu un runas atveidei rakstos attiecīgas informācijas fiksēšanai untālāknodošanai.rakstudarbsa. written workkr. письменная работаPlānveidīgi izkārtots domu izklāsts par noteiktu tematu rakstos. Valodasmācību procesā apgūst dažādus rakstudarbus – atstāstījumu, diktātu, domrakstu,sacerējumu, norakstu. Rakstudarbus izmanto arī citu mācību priekšmetusatura apguvei un pārbaudei.rakstveida mijiedarbībaa. written interactionkr. письменнoe взаимодействиеAdresanta un adresāta savstarpējā sadarbība rakstīšanas procesā, kurā notiekiedarbība vienam uz otru un savstarpējā atkarība vienam no otra. Lai saziņabūtu mērķtiecīgāka, mijiedarbības procesā rakstītājiem jābūt gataviem atbilstošiadresāta valodas prasmei, interesēm un vajadzībām mainīt teksta saturu,valodas līdzekļus, teksta stilu vai citus tekstveides nosacījumus. arī mijiedarbībarakstzīmea. written characterkr. письменный знакBurts, cipars vai jebkura cita simboliska zīme, kuru izmanto informācijas (datu)grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās. burta rakstzīme;cipara rakstzīme arī grafēmareaktīvā runaa. reactive speechkr. реактивная речьRunas akts, ar kuru reaģē, atbildot uz sarunas partnera jautājumu, repliku,komentāru, nevis īstenojot paša runātāja saziņas nolūku. arī proaktīvā runaRreceptīvā darbība uztvērējdarbība

ediģēšanarediģēšanaa. editionkr. редактированиеTeksta, atsevišķu vārdu vai frāžu pārbaudīšana, precizēšana, salīdzināšana arparaugu, labošana pirms publiskošanas. Rediģēšana ir viens no metodiskajiempaņēmieniem tekstveides mācībā.referātsa. reportkr. реферат; докладSistēmisks, izvērsts teorētisko atziņu apkopojums par noteiktu tematu mutvārdosun rakstos; publisks ziņojums par noteiktu tematu apspriedē, sanāksmē,konferencē, kongresā u.tml.; priekšlasījums. Valodas un citu mācību priekšmetusatura apguves procesā referātu raksta un lasa, lai mācītos analizēt faktus,notikumus, teorētiskajā literatūrā apgūtās atziņas, pētījuma rezultātus, izteiktvispārinājumus, ieteikumus, prognozes, publiski uzstāties u. c.refleksijaa. reflectionkr. рефлексияApcere, pārdomas, pašizziņa; domu, sajūtu un pārdzīvojumu izvērtējums; prātadarbība, kurā cilvēks interpretē savu rīcību un tās likumsakarības, pārdomāsavu pieredzi un izdara nepieciešamos secinājumus vai labojumus. Izšķir trīsrefleksijas līmeņus: darbības analīze atbilstoši tiem principiem un kritērijiem,kas apgūti teorētiskajās zināšanās; kritiska teorētisko principu un kritērijunovērtēšana atbilstoši konkrētai situācijai un vispārīgu vērtību apzināšanās.Valodas mācību procesā refleksiju mutvārdos un rakstveidā izmanto, lai pārliecinātospar prasmi apgūtās zināšanas lietot konkrētās saziņas situācijās,paust savu attieksmi pret valodu u. c.72Rrēķinpratībaa. numeracykr. математическая грамотностьPrasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem. arī rakstpratībareplikaa. remarkkr. репликаSarunas laikā sarunas partnerim izteikts īss iestarpinājums, piezīme vai iebilde,kurā pausta reakcija uz partnera runu, darbību, izturēšanos; piezīme vai

73 rotaļaizsauciens mācību stundas, lekcijas, diskusijas, referāta u. tml. laikā. Valodasmācību procesā – metodisks paņēmiens, ko izmanto, lai mācītos aktīvi iekļautiessaziņas procesā, paust savu attieksmi pret saziņas situāciju, apgūt prasmiizteikt savas domas. arī komentārsreproduktīvā darbībaa. reproductive actionkr. репродуктивное действие*Atmiņā saglabātu faktu atveidošana apziņā; konkrēta atmiņā esoša satura(priekšstatu, tēlu, agrāk uztvertu objektu, zīmju, formu) aktualizēšana. Valodasmācību procesā reproduktīvā darbība paredzēta, lai iegaumētu konkrētu informāciju,mācītos runāt, lasīt vai rakstīt pēc parauga.reproduktīvā runaa. reproductive speechkr. pепродуктивнaя речьRunas akts, kurā runātājs vai rakstītājs pēc iespējas precīzāk atdarina dzirdēto,redzēto vai lasīto tekstu, tā daļu, atsevišķus vārdus, skaņas.rezultativitāte atdeverokrakstsa. handwritingkr. рукопись; почерк1. Individuāls burtu un saistīta teksta veidošanas stils; ar roku rakstīta tekstaizveides maniere. kaligrāfisks rokraksts; skaidrs rokraksts2. Ar roku rakstīts, parasti publicēšanai paredzēts teksts; manuskripts.3. Rakstudarba un citu darbību izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabībukopums. individuālais rokrakstsrotaļaa. gamekr. играNodarbība laika īsināšanai, atpūtai, redzesloka paplašināšanai, pozitīvu attiecībuveidošanai. Valodas mācību procesā rotaļa ir viens no metodiskajiempaņēmieniem skaņu artikulācijas, runas ātruma, tembra un citu prasmju apguvei,skaņu izrunas traucējumu novēršanai, valodas un runas attīstībai savstarpējāsadarbībā ar citiem rotaļas dalībniekiem. horeogrāfiskā rotaļa; kustīburotaļa; radošā rotaļa; rotaļspēle arī spēleR

otaļnodarbībarotaļnodarbībaa. educational gamekr. игровое упражнение; игровое занятиеMācību organizācijas forma darbā ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem,lai atbilstīgi viņu vecuma īpatnībām veicinātu brīvu, nepiespiestu fizisko,kognitīvo, sociāli emocionālo un radošo attīstību. Valodas mācību procesā rotaļnodarbībākā metodiskie paņēmieni tiek izmantotas rotaļas un spēles. arī rotaļa; spēlerunaa. speechkr. речьValodas kā potenciāli cilvēka apziņā esošas abstraktas zīmju sistēmas konkrētaizpausme tekstā ar maņu orgāniem mutvārdos uztveramā veidā; gan runātāteksta radīšanas process, gan šī procesa rezultāts. Plašākā nozīmē – valodaskonkrēta izpausme gan mutvārdos, gan rakstos. ārējā runa; iekšējā runa;izteiksmīga runa; mutvārdu runa; netiešā runa; publiskā runa; rakstu runa arī dialogruna; monologruna; runa; runas kultūrarunas aktsa. speech actkr. речевой актMērķtiecīga runas darbība, kas mutvārdos vai rakstveidā tiek veikta saskaņā arnoteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikumsvai izteikumu kopums – teksts. Valodas mācību procesā tiek apgūts stāstījumarunas akts (sniedz informāciju par kādu situāciju), pamudinājuma runas akts(rosina adresātu ko darīt), ekspresīvais runas akts (izsaka runātāja psiholoģiskostāvokli), rīcības runas akts (reizē ar izteikumu tiek veikta arī darbība). arī runas darbība74Rrunas darbībaa. speech activitykr. речевaя деятельностьRunas izpausme atbilstīgi saziņas situācijai. Izšķir četrus runas darbības veidus:klausīšanos, runāšanu, lasīšanu un rakstīšanu. Tos uzskata arī par četrāmvalodas pamatprasmēm. Valodas mācību procesā runas darbības veidus apgūstpakāpeniski un savstarpējā saistībā. arī klausīšanās; lasīšana; rakstīšana; runāšana

75 runas uzvedībarunas etiķetea. etiquette of speechkr. речевой этикетRunas uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmēnoteiktā sabiedrībā; viena no cilvēku attiecību ārējās izpausmes formām.runas kultūraa. culture of speech; speech culturekr. kультура речuValodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana saziņasprocesā (runā) atbilstīgi saziņas nolūkam. Runas kultūra ietver vārdu pareizuizrunu un rakstību, runas stilu, neverbālo izteiksmes līdzekļu lietojumu, attieksmipret saziņas partneri, runas akta atbilstību konkrētajai runas situācijai. arī valodas kultūrarunas plūdumsa. fluency of speechkr. беглость речиRunas pazīme, kas raksturīga automatizētam valodas lietojumam, kad runātājamir pietiekams vārdu krājums, lai varētu ātri un efektīvi izvēlēties situācijaivairāk piemērotos vārdus un izteikt tos atbilstoši valodas fonoloģiskajiemnosacījumiem. Runas plūdumu māca atsevišķi no runas pareizības: mācotrunas plūdumu, valodas kļūdas nelabo, lai netraucētu plūduma gaitu. Valodaslietojuma pārbaudē plūdumu pretstata runas pareizībai, jo, vairāk pasakot, mēspieļaujam vairāk kļūdu, tādēļ, vērtējot runu, jāņem vērā gan runas pareizība,gan plūdums.runas raitumsa. rate of speechkr. беглость речuSpēja atbilstošā tempā, pareizi un veikli runāt. Raita runa liecina par runātājaspēju savu domu orientēt ne tikai uz atsevišķu vārdu, bet uz veselu teikumu,tekstu. arī lasīšanas raitumsrunas uzvedībaa. speech behaviourkr. речевое поведениеRunas ārējā izpausme atbilstoši verbālās un neverbālās saziņas normām unuzvedības modeļiem, kas nostiprinājušies attiecīgajā kultūrā. Runas uzvedībaietver runātāja valodas līdzekļu izvēli, izturēšanos runas laikā, mīmiku, žestus,R

unas žanrspozu, uzvedības etiķeti. Runas uzvedība atkarīga no etniskās piederības, piederībaskādai sociālajai grupai, audzināšanas, dzimšanas, dzīves vai mācību vietas,kā arī saskarsmes vides un personības īpašībām. Valodas mācību procesānozīmīgs uzdevums ir apgūt prasmi koriģēt runas uzvedību, t. i., labot vai precizētrunu atbilstoši mainīgajai saziņas situācijai. arī saziņas kultūrarunas žanrsa. genre of speechkr. жанр речu, речевой жанрRunas veids, ko nosaka konkrētā valodā nostiprinājušies kanoni atbilstīgi runassituācijai un saziņas mērķim, piemēram, referāts, recenzija, telefona saruna,sporta komentārs, laika ziņas, reklāma. Noteikts runas žanrs var ietilpt vienāfunkcionālajā stilā vai arī ietvert vairāku funkcionālo stilu pazīmes.runāšanaa. speaking; talkingkr. говорениеRunas darbība, viena no valodas pamatprasmēm; process, kurā notiek domuizteikšana mutvārdos. Valodas mācības procesā apgūst pareizrunu, monologrunuun dialogrunu, kā arī runas kultūru. arī dialogruna; klausīšanās; lasīšana; monologruna; rakstīšana; runa; runaskultūrarunātāja kultūraa. speaking culture*kr. культура говорящего*Indivīda apzināti kopta spēja veidot mutvārdu tekstu atbilstoši saziņas nolūkamun adresātam, ievērojot pareizrunas normatīvās prasības un runas uzvedībasnormas. arī klausītāja kultūra; lasītāja kultūra; rakstītāja kultūra; runas kultūra; saziņaskultūra; valodas kultūra76Rrunātājsa. speakerkr. говорящийCilvēks, kurš saziņā vai profesijā izmanto mutvārdu runu; arī – lektors, orators,diktors. dzimtās valodas runātājs; prasmīgs runātājsrunātprasmea. speaking skillkr. навык говорения

77 sarežģītībaMāka lietot un veidot vārdus, tos pareizi izrunājot vai lietojot attiecīgus neverbālosizteiksmes līdzekļus atbilstīgi saziņas nolūkam un saziņas situācijai unievērojot runātāja kultūru. arī runātāja kultūraSsacerējumsa. compositionkr. сочинениеAutora domu izpaudums vārdos (dzejolī, stāstā, romānā, rakstā u. c.), arī skaņās,vizuālos tēlos u. tml. arī domraksts; esejasadarbībaa. collaboration, co-operationkr. сотрудничествоKopīga, mērķtiecīgi organizēta darbība vai savstarpēja palīdzība, izpildotnoteiktu uzdevumu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Valodu apguvē sadarbība tiekizmantota pāru, grupu vai projekta darbā, lai veicinātu valodas apguvēju sociālāsdarbības prasmes un pilnveidotu viņu saziņas un mācīšanās kompetenci. mērķorientēta sadarbībasapratnea. understandingkr. пониманиеPrāta darbības pirmā pakāpe, kas izpaužas izziņas procesā kā analītiskā domāšana,nodalot esamības priekšmetus, parādības, procesus citu no cita pēc līdzībasun atšķirībām un veidojot attiecīgus nojēgumus, spriedumus, secinājumus.Valodas mācību procesā pēc informācijas noklausīšanās vai izlasīšanas sapratneslīmenī cilvēks uztver priekšmetus, dzīvas būtnes, parādības, notikumus,procesus u. tml. un apjēdz to būtību kopumā, neiedziļinoties detaļās, neveicotto analīzi un nepaužot savu attieksmi pret tiem. arī domāšana; izpratne; uztveresarežģītībaa. complexitykr. сложностьSubjektīvu vai objektīvu apstākļu noteikta pazīme, kas piemīt objektam, procesam,norisei, parādībai u. c., kuru mēģina apzināties, apjēgt, analizēt, izprast.Valodu apguvē – noteikta sarežģītības pakāpe, kas raksturīga mācību saturam,R

sarunaapgūstamajai kompetencei. Pārvarēt sarežģītus valodas apguves jautājumus var,iegūstot jaunas zināšanas, pilnveidojot noteiktas valodas lietojuma prasmes unzināšanas. lingvistiskā sarežģītībasarunaa. conversation; talkkr. разговорMutvārdu saziņa starp divām vai vairākām personām; formāla (profesionāla)vai neformāla (sadzīves) domu apmaiņa par noteiktu tematu. lietišķa saruna;sadzīviska saruna; sarunas tēmasarunas partnerisa. interlocutorkr. собеседник1. Mutvārdu saziņas procesa dalībnieks; persona, ar kuru notiek saruna.2. Persona, personu grupa, iestāde u. tml., ar kuru veic lietišķu, profesionālu,zinātnisku sadarbību mutvārdos, piemēram, projektā, darījumu organizēšanā,akadēmisko kontaktu veidošanā.sarunvalodaa. colloquial speech; everyday speechkr. разговорный язык; разговорная речьValodas paveids, ko lieto ikdienas mutvārdu saziņā. Sarunvalodai raksturīgsspontāns lietojums, plašs stilizējošo līdzekļu spektrs, novirzes no literārāsvalodas normām, specifiska teikuma un teksta uzbūve, daudzveidīgs neverbālāssaziņas līdzekļu izmantojums, īpašas ekstralingvistiskās pazīmes. Rakstossarunvalodu visbiežāk izmanto daiļliteratūrā, kā arī privāta rakstura tekstos –neoficiālās vēstulēs, elektroniskajā sarakstē, dienasgrāmatās u. c.78Ssarunvalodas stilsa. colloquial stylekr. разговорный стильFunkcionāls valodas paveids, ko lieto ikdienas mutvārdu saziņā. Sarunvalodasstilā izmanto emocionāli ekspresīvus valodas izteiksmes līdzekļus, sarunvalodasvārdus, neliterārajā paveidā – arī neliterāro leksiku, žargonu u. tml. Sarunvalodasstilam raksturīga liekvārdība, reducēti un aprauti izteikumi, vienkāršassintaktiskās uzbūves teikumi. arī funkcionālais stils; sarunvaloda

79 saziņasasniegumsa. achievementkr. достижениеPanākums, kas gūts mērķtiecīgā darbā; kvalitatīvs personas izaugsmes un attīstībasapliecinājums. Sasniegumi valodu apguvē ir saistīti ar dažādu valoduapguvi un pilnveidi, pozitīvu mācīšanās motivāciju, vēlmi padziļināt savaszināšanas un aktīvi lietot apgūto valodu saziņā.sastatāmā analīze, kontrastīvā analīzea. contrastive analysiskr. сопоставительный анализ, контрастивный анализValodas pētīšanas metode, kas balstās uz divu valodu salīdzināšanu un analīzineatkarīgi no šo valodu radniecības, lai noteiktu salīdzināmo valodu struktūrukopīgās un atšķirīgās pazīmes. Sastatāmo jeb kontrastīvo analīzi 20. gadsimtavidū plaši izmantoja svešvalodu mācību metodikā, lai izskaidrotu sistēmiskāsatšķirības starp dzimto valodu un apgūstamo svešvalodu.sastatāmā valodniecība, kontrastīvā lingvistikaa. contrastive linguisticskr. сопоставительное языкознаниеValodniecības apakšnozare, kurā neatkarīgi no valodu radniecības salīdzinošāaspektā pēta divu (retāk vairāku) valodu kopīgās un atšķirīgās pazīmes. Viensno sastatāmās valodniecības pētījumu virzieniem ir dzimtās valodas un svešvalodasatšķirīgo pazīmju noskaidrošana un aprakstīšana dažādos valodas sistēmaslīmeņos – fonoloģijā, morfoloģijā, vārddarināšanā, leksikoloģijā, sintaksē,tekstveidē. Sastatāmās valodniecības pētījumus plaši izmanto datorlingvistikā,veidojot dažādu valodu tekstu korpusus un izstrādājot tulkojošās vārdnīcas.satursa. contentkr. содержаниеValodas vienībā (vārdā, teikumā, tekstā), grāmatā (publikācijā, pētījumā,aprakstā), darbībā (mācību procesā, norisē, pasākumā) u. tml. ietvertā doma,būtība, jēga, informācija. grāmatas saturs; mācību stundas saturs; saturarādītājs; teikuma saturssaziņa, komunikācijaa. communicationkr. коммуникацияSaskarsmes process, kurā personas savstarpēji viens otram, cits citam sniedzinformāciju par savām domām, idejām, faktiem, uzskatiem, priekšstatiem,S

saziņas kompetenceinteresēm, jūtām, noskaņojumu, šim nolūkam izmantojot valodu vai citaszīmes. Saziņa var notikt starp personām, personai pašai ar sevi, tieši vai izmantojottehniskos līdzekļus – datoru, balssvadības ierīces. Saziņa starp skolotājuun skolēniem, kā arī skolēniem savā starpā sekmē mācību procesa efektivitāti.Valodu apguvē dažādu saziņas veidu, paņēmienu un līdzekļu izmantošanasekmē valodas apguvēja komunikatīvās kompetences pilnveidi. mutvārdusaziņa; neoficiālā saziņa; neverbālā saziņa; oficiālā saziņa; rakstveida saziņa arī saziņas kompetence; starpkultūru dialogssaziņas kompetence, komunikatīvā kompetencea. communicative competencekr. коммуникативная компетенцияPrasme sazināties dažādās situācijās pieņemto normu ietvaros, ievērojot saziņālingvistiskus, psiholoģiskus, sociālus un pragmatiskus nosacījumus. Saziņaskompetence nodrošina spēju sniegt un uztvert informāciju, saprotami interpretētsaņemtā teksta jēgu, sekmīgi sadarboties informācijas apmaiņas procesā.Saziņas kompetenci attīsta visu valodas prasmju – klausīšanās, runāšanas lasīšanasun rakstīšanas – apguves procesā.saziņas kultūraa. interaction culturekr. культура общенияSpēja orientēties saziņas situācijā un lietot atbilstīgus valodas līdzekļus mutvārdosun rakstveidā; prasme ievērot saziņā runas etiķetes un runas uzvedībasnormas. arī runas kultūra; valodas kultūra80Ssaziņas līdzeklisa. means of communicationkr. средствo общенияSaziņā izmantojamie rīki, instrumenti, resursi, darbības. Saziņu var īstenotar verbāliem un neverbāliem līdzekļiem, kontaktējoties tieši vai no attāluma,izmantojot mehāniskos līdzekļus, tehniskos līdzekļus, plašsaziņas līdzekļus u. c.Verbālā saziņa notiek mutvārdos un rakstveidā; neverbālā saziņa norisinās bezvārdiem – ar žestu, mīmikas, ķermeņa valodas, dažādu skaņu un citu līdzekļupalīdzību. neverbālais saziņas līdzeklis; verbālais saziņas līdzeklis arī saziņas veidssaziņas nolūks, komunikatīvais nolūksa. communicative purposekr. коммуникативная цель

81 secīgais bilingvismsNodoms, ar kādu runas partneri iesaistās sarunā, sniedz vai saņem informāciju.Saziņas nolūks nosaka saziņas tematu, valodas līdzekļu izvēli un lietojumu,bieži – saziņas laiku un vietu, arī runas uzvedību.saziņas situācijaa. communication situationkr. коммуникативная ситуацияApstākļi, kuros norisinās saziņa; nosacījumu kopums (saziņas partneri, saziņassaturs, iekšējie nosacījumi, ārējie apstākļi), kas ietekmē un virza saziņas procesu.Saziņas situāciju ietekmē valodas lietotāju saziņas uzvedība un valodaslīdzekļu izvēle atbilstoši sarunas partnerim, sarunas tēmai, mērķim un uzdevumam. arī situācijasaziņas veidsa. form of communicationkr. форма общенияVeids, kādā norisinās saziņa un tiek sniegta un saņemta informācija. Saziņasveidus, kas izpaužas verbālā un neverbālā formā, var klasificēt pēc dažādāmpazīmēm: pēc runas darbības (mutvārdu, rakstveida), pēc teksta veidošanaiizmantotā runas veida (monologs, dialogs), pēc starpniecības runas procesā(tiešā, netiešā), pēc informācijas apmaiņas telpā un laikā (tiešā kontaktaun attālinātā), pēc dalībnieku skaita saziņā (starppersonu, grupu, masu), pēcsatura orientācijas (informatīva, izglītojoša, izklaidējoša u. c.), pēc formalitātespakāpes (formāla, neformāla) u. c. arī saziņas līdzeklissecīgā divvalodība, secīgais bilingvismsa. sequential bilingualismkr. последовательноe двуязычиe, последовательный билингвизмPrasme saziņā izmantot divas valodas, kuras to lietotājs ir apguvis secīgi vienupēc otras, piemēram, pirmā valoda kā dzimtā valoda apgūta ģimenē, bet otrāvaloda – neformāli (vidē, ko pienā) vai formāli (skolā, valodu kursos). Atšķirībāno līdzsvarotās divvalodības vienas (secīgajā divvalodībā – pirmās) valodasprasme parasti ir augstākā līmenī. arī agrīnā divvalodība; asimetriskā divvalodība; individuālā divvalodība;kolektīvā divvalodība; līdzsvarotā divvalodībasecīgais bilingvisms secīgā divvalodībaS

segmentēšanasegmentēšanaa. segmentation; parsingkr. грамматический разборDzirdētā vai lasītā teksta apstrādes process, kurā atbilstīgi konkrētās valodasgramatiskajai struktūrai teksts tiek sadalīts funkcionāli nozīmīgās struktūrvienībās,piemēram, morfēmās, vārdos, vārdu savienojumos, frāzēs. Sinhronajātulkošanā – paņēmiens teksta sadalīšanai vienkāršākos fragmentos.semantikaa. semanticskr. семантика1. Valodniecības apakšnozare, kurā pēta un apraksta valodas vienību jēdzieniskosaturu un nozīmes. Semantika ir cieši saistīta ar semasioloģiju, kurāpadziļināti aplūko valodas vienību leksisko nozīmi.2. Valodas vienībā ietvertais (izteiktais) saturs, nozīmju kopums. gramatiskāsemantika; leksiskā semantika; teikuma semantikasemilingvisms pusvalodībaseminārsa. workshopkr. семинарMācību praktisko nodarbību veids, kurā tās dalībnieki speciālista vadībāapspriež iepriekš sagatavotu tematu, kādu profesionālās darbības vai mācībuprogrammas jautājumu, lasa, klausās un vērtē noteiktā mācību programmāparedzētus referātus un ziņojumus. Valodu apguves praksē seminārus visbiežākrīko par valodas, literatūras vai kultūras jautājumiem, lai attīstītu valodasapguvēju saziņas un valodas kompetenci, pilnveidotu viņu pētnieciskā darbaun patstāvīgā darba prasmi, padziļinātu zināšanas par apgūstamās valodas unar to saistītu nozaru (literatūras, kultūras, sociālo zinību u. c.) jautājumiem. arī darbseminārs82Sseparācijaa. separationkr. сепарацияProcess, kura gaitā noteikta sociālā grupa vai indivīds, kas sabiedrībā pārstāvcitu kultūru un valodu, pilnībā noliedz valdošo kultūru un valodu, izolējas notās. arī akulturācija; asimilācija 2; marginalizācija

83 skaņošanasintaksea. syntaxkr. синтаксисValodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu savienojumu, teikumu un tekstagramatisko uzbūvi un tās veidošanas īpatnības. Arī – valodas sintaktisko parādībusistēma un apraksts gramatikā.situācijaa. situationkr. cитуацияNoteiktā brīža apstākļu kopums, stāvoklis. Valodu apguvē – dabiski vai mākslīgimodelēti apstākļi, kuros jārisina noteikts lingvistiskais uzdevums. problēmsituācija;situācijas izpēte; situācijas modelēšana arī saziņas situācijaskaņas ieraksts, audioierakstsa. audiorecordingkr. аудиозаписьMagnētisks skaņas ieraksts lentē, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisksieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk – arī mehānisks ieraksts skaņuplatē),ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi. Valodas apguvē skaņuieraksts nodrošina iespēju klausīties autentiska teksta paraugus un literārudarbu ierakstus, apgūt skaņu izrunu, mācīties vārdus un frāzes, klausīties unsaprast dažāda satura, stila un izpildījuma tekstus, veikt noteiktus klausīšanāsuzdevumus. audiogrāmataskaņošanaa. phonicskr. звуковой методRakstpratības apguvei izmantojamo paņēmienu kopums, kas paredz vārdāsaklausīt skaņas, saskatīt attiecības starp skaņu un burtu, ar apgūtajiem burtiemmācīties lasīt un rakstīt vārdus, teikumus un tekstu. Lasot vārdu, zilbeskā runas vienības robežu var saglabāt, piemēram, mā-sa, un var arī nesaglabāt,piemēram, māsa. Tā kā rakstpratības apguve notiek pakāpeniski, – vispirmsuztver vārdu kā valodas pamatvienību, mācās saklausīt vārdā skaņas, apzīmēttās ar burtiem (analīze), apgūtos burtus lasīt un rakstīt zilbēs, vārdos, teikumosun tekstā (sintēze), – tad šo metodi sauc arī par analītiski sintētisko skaņošanasmetodi. arī burtošana; rakstpratības apguves metode; zilbošanaS

sniegumssniegumsa. performancekr. исполнениеValodas lietotāja mutvārdu vai rakstveida runas izpausme, kas raksturo valodasapguves līmeni; valodas producēšanas process un rezultāts. runas sniegumssociālais kontekstsa. social contextkr. социальный контекстSaziņas vide, kas nosaka saziņas tematu, valodas vai valodu lietojumu, valodasstilu, runas uzvedību; valoda, kurā notiek saziņa, piemēram, runāto,rakstīto, elektronisko tekstu veidi. Mācot valodu, valodas lietotājam ir svarīgisaņemt informāciju par sociālo kontekstu, kurā jaunradītais teksts tiks lietots. arī diskurss; konteksts; runas akts; tekstssociokultūras kompetencea. socio-cultural competencekr. социокультурная компетенцияZināšanas un sapratne par sociālo un kultūras vidi, kurā valoda tiek lietota, parkultūras vērtībām un to ietekmi uz valodu un cilvēku savstarpējo saskarsmi.Māka uztvert valodu kā starpkultūru saprašanās un tautas garīgā mantojumaizziņas līdzekli. Prasme šīs zināšanas izmantot, lai, nezaudējot savu etniskoidentitāti, sazinātos un saprastos daudzkultūru sabiedrībā. arī kompetencesociolektsa. class dialect; sociolectkr. социолект; социальный языкValodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim, atsevišķai sociālaigrupai vai ar noteiktu nodarbošanos saistītam runātāju kolektīvam. arī dialekts; profesiolekts84Sspēlea. playkr. играAr īpašiem noteikumiem, īpašiem paņēmieniem saistīta nodarbība, izklaidēšanāsvai sacensība; noteiktu darbību kopums, ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu,izmantojot konkrētas zināšanas, prasmes vai arī apstākļu nejaušu sakritību.Valodas mācību procesā spēli izmanto valodas, runas un radošo spēju attīstībai. datorspēle; galda spēle; komandas spēle; lomu spēle; rotaļspēle; vārdu spēle arī rotaļa

85 starpniecībastarpkultūru dialogsa. intercultural dialoguekr. межкультуpный диалогDivām vai vairākām kultūrām piederīgu cilvēku sadarbība, kas balstīta uz vienlīdzībasun brīvas izpausmes tiesībām un savstarpēju cieņu. Starpkultūru dialogāizmanto gan verbālo, gan neverbālo saziņu. Starpkultūru dialoga kvalitāteatkarīga no personu kultūras identitātes, valodas un dažādu kultūru tradīcijuzināšanu un prasmju līmeņa, rakstura īpašībām, sociālajām prasmēm.starpkultūru izglītībaa. intercultural education; cross-cultural educationkr. межкультуpнoe образованиеMērķtiecīgi organizēta dažādu sava un citu etnosu kultūras tradīciju, paražu,uzvedības normu, valodu apguve; praktisko darbību kopums un rezultāts, koraksturo izpratne par vispārcilvēciskajām un etniskajām vērtībām; prasme kritiskidomāt un rīkoties, būt sociāli aktīvam, uzņemties atbildību par savu rīcībukonkrētā kultūrvidē un sabiedrībā kopumā, saglabājot savu etnokultūras identitāti.Starpkultūru izglītībā svarīga ir integrācija, kas, pretstatā asimilācijai,ap vieno dažādu kultūru piederīgos, nezaudējot katra kultūras piederību.starpkultūru saziņaa. intercultural communicationkr. межкультурная коммуникацияDivu vai vairāku atšķirīgām kultūras grupām piederīgu cilvēku saziņa, kurairaksturīgas dažādās kultūrās pieņemto saziņas normu atšķirības. arī starpkultūru dialogsstarpkultūru saziņas kompetencea. intercultural communication competencekr. компетенция межкультурного общения, межкультурнаякомпетенцияSpēja sazināties ārpus sev pierastās kultūrvides, balstoties uz zināšanām parsavu un citām sociālajām un etniskajām grupām un to paradumiem: pētniecībasun saziņas prasmi; kritiskās domāšanas prasmi un pozitīvu attieksmi pretnezināmo vidi (zinātkāre, atvērtība un spēja distancēties no sev pierastajiemuzskatiem par kultūru).starpniecība, mediācijaa. mediationkr. посредничество, медиацияSaziņas situācija, kad valodas lietotājs neizsaka savas domas, bet darbojas kāS

starpnieksstarpnieks starp sarunas partneriem, kuri nespēj viens otru saprast, piemēram,tulkojot divu atšķirīgu valodu lietotāju saziņu. starpniecības darbībasstarpnieks, mediatorsa. mediatorkr. посредник, медиаторValodas lietotājs, kas, pārzinot saziņas situāciju un valodas vai to variantus, varpalīdzēt saziņas partneriem saprasties, piemēram, tulkojot divu dažādu valodulietotāju saziņu.starpniekvalodaa. intermediary languagekr. язык-посредникCita (trešā) valoda, kurā notiek saziņa, tiek sniegtas instrukcijas un paskaidrojumimērķvalodas apguves procesā. Par starpniekvalodu parasti izvēlas valodasapguvēju dzimto valodu vai valodu, kuru prot visi valodas apguvēji mācībugrupā. Tulkošanā – valoda, kuru izmanto mediācijā un ar kuras starpniecībuaizgūst vārdus vai citas valodas vienības. arī mācībvalodastarpvalodaa. interlanguagekr. межъязыкMainīgs valodas paveids vai lietojums, kurā uz apgūstamo valodu tiek pārnestasrunas struktūras no dzimtās valodas vai citas zināmas valodas, veidojot jaunurunas struktūru ar divu vai vairāku valodu pazīmēm.stāstījumsa. narrationkr. повествованиеRunas darbība, kuras laikā tiek radīts teksts par redzēto, dzirdēto, lasīto, piedzīvoto;brīvs satura izklāsts par noteiktu tematu mutvārdos vai rakstveidā.Valodas mācību procesā stāstījums ir viens no metodiskajiem paņēmieniemsaistītas mutvārdu un rakstu runas attīstīšanai un pārbaudei. arī apraksts; atstāstījums; atstāstīšana; vēstījums86Sstenogrāfijaa. stenography; shorthandkr. стенографияĀtrraksts; runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistrakstasistēma, kurā izmantotas īpašas rakstzīmes un saīsinājumi. arī ātrraksts; stenogramma

87 suģestopēdijas metodestenogrammaa. shorthand recordkr. cтенограммaStenogrāfijas sistēmā pierakstīts teksts. arī stenogrāfijastilistikaa. stylisticskr. стилистикаValodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas stilus, to funkcionēšanas likumības,saziņas situācijai atbilstošu valodas stilistisko un emocionālo izteiksmeslīdzekļu izvēles un izmantošanas iespējas.stilsa. stylekr. стильLaika gaitā izveidojies izteiksmes līdzekļu un paņēmienu un to izmantošanasīpatnību kopums, kura lietošanas izvēle ir atkarīga no saziņas satura, vides unrunātāja vai rakstītāja attieksmes. arī funkcionālais stilsstrukturālā pieejaa. structural approachkr. структурный подходTeorētiskā pieeja valodniecībā, kurā sistematizētā veidā tiek pētīta un aprakstītavalodas struktūra, atsevišķi tās elementi, šo elementu mijiedarbība unfunkcionālais veselums. Struktūranalīzes pētījumi ir plaši izmantoti dzimtāsvalodas mācību satura izveidē. Svešvalodu apguvē strukturālās pieejas ietvarosvēsturiski ir attīstījusies gramatiskā tulkošanas metode, kā arī audiolingvālā,audiovizuālā un citas metodes. arī audiolingvālā metode; audiovizuālā metode; funkcionālā pieeja; gramatiskātulkošanas metodesubmersija pilnīga iegremdēšanasuģestopēdijas metodea. suggestopediakr. суггестивный методSvešvalodu apguves paņēmienu kopums, ar kuru, izmantojot dažādus psihoterapijasveidus un veidojot īpašu radošu gaisotni, tiek paaugstināta mācīšanāsefektivitāte, uzlabota cilvēka atmiņas darbība, veicināta personības intelektuālāS

svešvalodaaktivitāte, interese, motivētība un saziņas prasme. Mācības balstās uz dialogu,oriģināltekstu un dažādu saziņas situāciju apguvi, izmantojot tulkošanu, spēles,kā arī mūzikas, vingrojumu un krāsu terapiju. Lietojot mācībās personībasalterego tehniku, tiek mazinātas dažādas psiholoģiskās barjeras, radīta drošībassajūta un ticība savām spējām.svešvalodaa. foreign languagekr. иностранный языкValoda, kura indivīdam nav dzimtā valoda un kurai apguves vietā nav valstsvalodas statusa. Svešvalodu apgūst apzinātā, pedagoģiski organizētā mācībuprocesā, taču saziņā to parasti nelieto.88Tteksta tips, teksta veidsa. type of textkr. тип текстaTeksts ar savu atšķirīgu, noteiktu struktūru un valodas līdzekļu lietojumu. Tekstusvar klasificēt pēc dažādām pazīmēm: pēc stila, piemēram, lietišķais teksts(ziņas laikrakstā, problēmraksts, intervija, līgums, darījumu vēstule, reklāmasteksts, informācijas buklets tūristiem, oficiāls apsveikums valsts svētkos, likumsu. c.), pēc teksta veidošanai izmantotā runas veida, piemēram, stāstījums, ziņojums,pārskats, referāts; pēc teksta veidošanas un izmantošanas mērķa, piemēram,mācību teksts, lasāmais teksts, u. c. arī apraksts; pārspriedums; vēstījumsteksta veids teksta tipsStekstsa. textkr. текстMutvārdos izteikts vai rakstveidā fiksēts loģiski strukturēts, funkcionāli vienotsjēdzieniski saistītu izteikumu kopums vai atsevišķs izteikums; autora vēstījums,arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos). autora teksts; dokumenta teksts; īsziņas teksts; lugas teksts; rakstīts teksts;romāna teksts; runas teksts; tipogrāfiski iespiests teksts arī diskurss

89 tiešā metodetekstveidea. text-formationkr. построение текстаSaistīta teksta veidošana atbilstīgi autora saziņas nolūkam, funkcionālā stilaun runas žanra prasībām, pareizrunas un pareizrakstības normām. Valodasmācību procesā tekstveide ir viens no mācību satura jautājumiem. arī tekstveides kompetencetekstveides kompetence, diskursa kompetencea. discourse competencekr. компетенция дискурсаSpēja veidot un interpretēt noteikta tipa tekstus atbilstoši saziņas nolūkam,funkcionālā stila un runas žanra prasībām, pareizrunas un pareizrakstības normām. arī diskurss; teksts; tekstveidetēmaa. themekr. темаApzīmējums vienotam plašākam jautājumu lokam, par kuru notiek saruna,ko aplūko rakstītā tekstā, atspoguļo mākslas darbā. Izmantojot daudzveidīgastēmas valodas apguvē, tiek padziļinātas valodas apguvēja zināšanas un pilnveidotaviņa pieredze lietot valodu dažādās saziņas situācijās.tematsa. theme; topickr. темаRakstudarba (sacerējuma, pētījuma, referāta, literāra darba) vai mutvārdurunas (priekšlasījuma, stāstījuma) satura pamatidejas formulējums; jautājums,par ko runā un raksta. sarunas temats; referāta temats; sacerējuma tematstestelementsa. itemkr. элемент проверкиKatrs pārbaudāmais testa jautājums, par kuru var saņemt atzīmi vai punktus.tests valodas teststiešā metodea. direct methodkr. прямой методT

transkripcijaSvešvalodas apguves paņēmienu kopums, kurā nav paredzēts izmantot starpniekvalodu:vārdi tiek skaidroti kontekstā vai ar mīmikas, demonstrējuma vaipriekšmetu palīdzību. Gramatika tiek apgūta induktīvi, valodas apguvējiemlikumus veidojot pašiem. Valodas apguvi sāk ar klausīšanās un runas prasmjuapguvi, pēc tam apgūst lasīšanas un rakstīšanas prasmes.transkripcijaa. transcriptionkr. транскрипцияValodas skaņu pieraksts, izmantojot īpašas zīmes. Valodas apguvē lieto fonētiskotranskripciju, kas iespējami precīzi atspoguļo izrunu. Transkripcija palīdzizprast valodas ortogrāfiskās īpatnības, apgūt burtu un skaņu atbilsmi, atveidotrunu svešvalodā. arī transliterācijatransliterācijaa. transliterationkr. транслитерацияVienas valodas grafētikas sistēmā rakstītu vārdu atveide ar citas valodas grafētikassistēmas līdzekļiem, piemēram, a. schizophrenia – latv. šizofrēnija. arī transkripcijatulkojumsa. translationkr. переводVārda nozīmes vai teksta jēdzieniskā satura atveidojums no oriģinālvalodastulkojumvalodā; tulkots oriģinālteksts vai atsevišķs vārds. literārs tulkojums;precīzs tulkojumstulkojumvalodaa. target languagekr. язык переводаApgūstamā svešvaloda vai valoda, kurā tiek tulkots teksts. arī avotvaloda, mērķvaloda; oriģinālvaloda; tulkojums90Ttulkošanaa. translationkr. переводVienas valodas (oriģinālvalodas vai avotvalodas) vārda nozīmes vai tekstajēdzieniskā satura atveidošana citā valodā (tulkojumvalodā). Tulkošanas mērķisir panākt oriģinālvalodas teksta satura un lietoto vārdu nozīmju iespējami

91 uzskates līdzeklisprecīzāku pārnesi tulkojuma valodā. Atsevišķās svešvalodu apguves metodēs(piemēram, gramatiskajā tulkošanas metodē) tulkošana ir viens no svarīgākajiemmācību paņēmieniem, kas palīdz valodas apguvējam precīzāk izprastvārdu nozīmju, gramatisko formu un sintaktisko konstrukciju atbilsmes starpdzimto valodu (vai starpniekvalodu) un apgūstamo svešvalodu (mērķvalodu). mutiskā tulkošana; rakstiskā tulkošanaUuzdevumsa. taskkr. задание; задачаMācību paņēmiens, ar kuru personai vai personu grupai uzdod veikt kādudarbu vai darbību, iepriekš norādot precīzus izpildes noteikumus; norādījumu,iedevuma un sagaidāmās atbildes nosacījumu kopums valodas apguves vaipārbaudes situācijā, piemēram, lasīšanas uzdevums ar vairākiem daudzizvēļuelementiem, kuri atbilstoši instrukcijai pareizi jānosaka. ievietošanas uzdevums;individualizēts uzdevums; komunikatīvs uzdevums arī iedevums; atdevumsuzmetumsa. draftkr. набросок; черновикSākotnējais teksta variants, kas parasti vēl ir rediģējams un labojams; galvenoideju fiksējums. Valodas mācību procesā šo paņēmienu izmanto, apgūstottekstveidi. domraksta uzmetums, sacerējuma uzmetumsuzskates līdzeklisa.visual aidkr. наглядное пособиеMācību materiāls, kuru demonstrē mācību nodarbībā vai izmanto papildinformācijasieguvei, lai padziļinātu izpratni par apgūstamo mācību saturu. Šimnolūkam lieto dabiskos, mākslīgos vai shematiskos uzskates līdzekļus. Valoduapguvē dažādi uzskates līdzekļi (dabas un sadzīves priekšmeti, attēli, gramatiskāstabulas, shēmas u. c.) palīdz valodas apguvējam saprast un iegaumētnepazīstamus vārdus, labāk izprast un valodā pareizi lietot dažādas gramatiskāsformas, rosina veidot tekstu vai iesaistīties sarunā. arī atbalsta materiāli; metodiskais līdzeklisT

uzsvarsuzsvars, akcentsa. stress, accentkr. ударениеVārda, teikuma vai teksta daļas uzsvēršana atbilstīgi saziņas mērķim.92uztverea. perceptionkr. восприятиеPriekšmetu, parādību, situāciju, notikumu atspoguļojums apziņā kopumā(veselumā), tiem tieši iedarbojoties uz sajūtu orgāniem – redzi, dzirdi, tausti,garšu; sajūtu kopums. Uztveres procesā valodas apguvējs priekšmetu, parādību,īpašību, darbību u.tml. mācās saistīt ar konkrētu vārdu. Valodas un tāselementu – skaņas, intonācijas, uzsvara – uztvere notiek ar dažādu informācijasapstrādes mehānismu palīdzību. Valodas uztvere ir cieši saistīta ar uztvērējauzmanību, atmiņu, valodas attīstības līmeni un runas darbības pieredzi. Jarunas uztveres informācijas apstrādes mehānisms ir bojāts vai informācija tieknodota pārāk klusu vai neskaidri, tiek izmantoti citi valodas un runas uztveresveidi, piemēram, mīmika, žesti, kustības. audiālā uztvere; runas vizuālāuztvere; ķermeņa valodas uztvere arī domāšana; izpratne; sapratneuztvērējdarbība, receptīvā darbībaa. receptive activitykr. рецептивная деятельностьApkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiemkairinājumiem. Valodā uztvērējdarbība notiek klausīšanās un lasīšanas procesā.validitāte pamatotībaVUvalodaa. languagekr. языкZīmju sistēma kā cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanaslīdzeklis informācijas fiksēšanai, saglabāšanai un tālāknodošanai. Valodai irrunas, rakstu un žestu forma, kas atšķiras ne tikai pēc saziņas kanāla (vizuālaisvai audiālais), bet arī pēc satura un struktūras: rakstu valodā vārdi ir literārāki,teikumi garāki, bet runai raksturīgi īsi, kontekstā balstīti izteikumi un neliterāraleksika.

93 valodas apguves līmeņa apraksts arī dzimtā valoda; otrā valoda; palīgvaloda; pirmā valoda; starpniekvaloda;starpvaloda; svešvaloda; valsts valodavalodas apakšsistēmaa. language subsystemkr. подсистема языкаViena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas, kas ir sakārtotasnoteiktā hierarhijā un ko pēta attiecīgā valodniecības apakšnozare, piemēram,fonoloģija pēta skaņas, uzsvarus, toņus; morfoloģija – priedēkļus, piedēkļus,saknes, galotnes, izskaņas; leksikoloģija – sinonīmus, antonīmus, homonīmusun citus. Valodas apakšsistēmas nav tieši novērojamas valodā, bet ir izsecināmas,apgūstot izpratni par valodas sistēmu.valodas apguvea. language acquisition; language learningkr. освоение языкаMērķtiecīgi organizēta valodas mācību darbība, arī valodas apzinātas vai neapzinātasmācīšanās process. Dzimtās valodas apguve sākas pirms dzimšanas, turpināsneformāli mājās un valodas lietojuma vidē, pēc tam – formālajā izglītībāskolā. Otrās valodas un svešvalodas apguve var tikt uzsākta jebkurā vecumaposmā gan neapzinātā, gan apzinātā mācīšanās procesā, sasniedzot valodasapguvējam vajadzīgo valodas prasmes līmeni.valodas apguvējsa. language learnerkr. обучающийся языкуCilvēks, kurš mācās kādu valodu: dzimtās valodas apguve notiek neapzināti,bērnam pamazām pārņemot apkārtējo valodu pilnībā. Otrās valodas un svešvalodasapguves līmeni nosaka valodas apguvēja vajadzības un apkārtējo attieksmepret valodu.valodas apguves līmeņa apraksts, deskriptorsa. language level descriptorkr. описание уровня освоения языкаApraksts, kas nosaka valodas pamatprasmju apguves un lietošanas pakāpi.Valodas mācīšanā, apguvē un valodas prasmju pārbaudē izšķir trīs valodasapguves pamatlīmeņus – iesācēja līmeni, patstāvīgā lietotāja līmeni un prasmīgālietotāja līmeni. Valodas apguves līmeņu aprakstus izmanto valodas prasmesdiagnosticēšanai vai pārbaudei.V

valodas didaktikavalodas didaktika, lingvodidaktikaa. language learning methodologykr. лингводидактикаValodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanasun mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodasmācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus,kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas unmācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.valodas funkcijaa. language functionkr. функция языкаValodas nozīme, uzdevums, jēga sabiedrības un indivīda dzīvē. Nozīmīgākāsvalodas funkcijas ir saziņas jeb komunikatīvā funkcija, izziņas jeb kognitīvāfunkcija, domāšanas un domu izteikšanas funkcija. Atsevišķi mēdz minēt arīvēl citas funkcijas, piemēram, saziņas jeb komunikatīvo funkciju sīkāk raksturonosaucošā funkcija, kontaktveidošanas funkcija, informācijas apmaiņas funkcija,attieksmju un emociju izteikšanas funkcija, instruēšanas funkcija, iztēlesfunkcija u. c. Dažādās funkcijas valodā ir ciešā mijiedarbībā, tās izdala atsevišķi,lai izprastu valodas lietojuma daudzveidīgo dabu.valodas kļūdaa. language errorkr. языковая ошибкаSkaņas, skaņu kopas, vārda, teikuma, teksta izrunas vai rakstības neatbilstībapareizrunas vai pareizrakstības normām. Kļūdu cēloņi var būt saistīti ar uzmanības,atmiņas un citu psihisko procesu attīstības traucējumiem, runātāja vairakstītāja nepietiekamo valodas un runas prasmes līmeni u. c. pareizrunaskļūda; pareizrakstības kļūda; tekstveides kļūda arī izrunas kļūdavalodas kompetence, lingvistiskā kompetencea. linguistic competencekr. языковая компетенция, языковая компетентностьPlašas valodas lietotāja zināšanas par valodas sistēmu, izpratne par valodasattīstību, valodas politiku, prasme valodas parādības vērtēt, analizēt un zināšanaspar valodu izmantot saziņas praksē. arī valodas prasme94Vvalodas korpussa. language corpuskr. корпус языка

95 valodas mācības satursĪpaši sagatavots reprezentatīvs elektronisks runāto vai rakstīto tekstu vai todaļu kopums, kas paredzēts valodas (fonoloģijas, leksikas, sintakses) vai sociāloparādību analīzei. Valodas apguvēju korpuss apkopo valodas apguvēju veidotustekstus, to analīze ļauj spriest par valodas elementu apguves dabisko kārtību unuzlabo mācību materiālu efektivitāti.valodas kultūraa. language awarenesskr. kультура языка1. Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, izzina valodassistēmas attīstības tendences un likumības, izstrādā ieteikumus valodasoptimālam lietojumam, risina aktuālus valodas standartizācijas jautājumus,sekmējot izteiksmes skaidrību, bagātību un valodas ilgtspējīgu attīstību.2. Prasme mutvārdu saziņā un rakstu valodā lietot literāro valodu, meistarīgiizvēlēties saziņas situācijai, runas mērķim un saturam atbilstošus valodaslīdzekļus un spēja apzināties koptas valodas lomu un nozīmi personības unsabiedrības attīstībā. Valodas kultūra ir cilvēka kopējās kultūras sastāvdaļa,viņa domāšanas attīstības un valodas meistarības rādītājs. arī runas kultūravalodas lietotājsa. language userkr. пользующийся языком *Persona, kas pārvalda noteiktu valodu un lieto to saziņā.valodas mācībaa. language instruction; language learning/teachingkr. обучение языкySkolas mācību priekšmets, kura mērķis ir palīdzēt skolēnam apgūt zināšanaspar valodas likumībām, prasmi tās izmantot saziņas situācijās, lietot valoduatbilstoši valodas un runas kultūras normām un apzināties valodu kā vērtīgupasaules kultūras sastāvdaļu, tās lomu personības pilnīgošanā, nacionālās identitātessaglabāšanā un tautas kultūras izzināšanā. Arī – sistēmiski sakārtotuvalodas likumību un praktisko uzdevumu krājums; konkrētam adresātamparedzēta valodas apguves grāmata.valodas mācības satursa. language curriculumkr. учебная программа по языку *Valodas zināšanas, prasmes, runas darbības pieredze, kultūras un sociālā pieredze,kas sakārtota atbilstoši valodas apguvēja vajadzībām un iespējām. AtkarībāV

valodas mācības standartsno izvēlētās valodas apguves pieejas tas ietver noteiktu tematu, struktūru unfunkciju apguvi, sasniedzot noteiktu valodas kompetences līmeni.valodas mācības standartsa. language teaching/learning standardkr. стандарт обучения языкy*Dokuments, kas nosaka valodas apguvei paredzēto saturu un sasniedzamosrezultātus. Valodas mācības standarts ir valsts izglītības standarta sastāvdaļa,kas nosaka valodas mācības kā mācību priekšmeta obligāto saturu, galvenosmērķus un uzdevumus un valodas apguves pamatprasības, kā arī valodas apguvessasniegumu vērtēšanas veidus, metodes, metodiskos paņēmienus un kārtību.valodas mācību mērķisa. language learning objectivekr. цель обучения языкуIdeāls priekšstats par gaidāmo valodas mācīšanās rezultātu. Valodas mācībumērķi nosaka valodas apguvēja vajadzības, tam nepieciešamais valodas kompetenceslīmenis. Valodas mācību mērķi var formulēt, balstoties uz dažādāmvalodas apguves pieejām, piemēram, ja seko komunikatīvajai pieejai, valodasapguves mērķus formulē, aprakstot lingvistisko kompetenci, diskursa kompetenciun funkcionālo kompetenci, kas jāapgūst kursa laikā.valodas mācību metodea. language teaching/learning methodkr. метод обучения языкySkolotāja un skolēnu savstarpējās sadarbības paņēmienu kopums, kāds nepieciešamskonkrētas valodas apguves pieejas ietvaros paredzēto lingvodidaktiskoprincipu īstenošanai, valodas mācību mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei. arī audiolingvālā metode; audiovizuālā metode; gramatiskā tulkošanasmetode; tiešā metode; suģestopēdijas metodevalodas mācību metodikaa. language teaching/learning methodologykr. методuka обучения языкyMetožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu kopums, koizmanto valodas mācīšanas un mācīšanās procesā. Vēsturiski – pedagoģijaszinātne, kuras pētīšanas priekšmets ir valodas mācīšana un mācīšanās. arī valodas didaktika96V

97 valodas normavalodas mācību programmaa. language syllabuskr. программa обучения языкуIzglītības programmas sastāvdaļa, kurā atbilstīgi izglītības pakāpei, izglītībasveidam, mērķgrupai un valodas mācību standartam ietverts valodas kā mācībupriekšmeta mērķis un uzdevumi, valodas mācību saturs, plānojums, norādespar izmantojamajiem mācību līdzekļiem, metodisko nodrošinājumu un valodasapguves vērtēšanas veidiem, metodēm, kritērijiem un kārtību.valodas mācīšanas kompetencea. language teaching competencekr. профессиональная компетенция учителя языка*Zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne valodas didaktikā un prasme zināšanasizmantot mērķtiecīgā valodas mācīšanas procesā; spēja organizēt konkrētuvalodas zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi, nodrošināt lingvistiskoaudzināšanu. dzimtās valodas mācīšanas kompetence; otrās valodas mācīšanaskompetence; svešvalodas mācīšanas kompetencevalodas mācīšanās kompetencea. language learning competencekr. компетентность изучении языкa*; учебно-познавательнаякомпетенция*Cilvēkam nepieciešamās zināšanas, pieredze, izpratne par savām vajadzībām,mācīšanās stilu, līdzekļiem un prasme zināšanas un pieredzi izmantot mērķtiecīgāpašorganizētā valodas apguves procesā; spēja organizēt savu darbībukonkrētu valodas zināšanu, prasmju un attieksmju apguvei. dzimtās valodasmācīšanās kompetence; otrās valodas mācīšanās kompetence; svešvalodas mācīšanāskompetencevalodas mācīšanās pieejaa. language learning approachkr. подход к изучению языкаValodas apguves veids, kas apmierina noteiktas valodas apguvēja vajadzības,iespējas un atklāj uzskatus par to, kas ir valoda. Valodas mācīšanās pieeja(atšķirībā no mācību metodes) ir vērtīborientēta, tā nosaka nevis paņēmienus,kā valoda apgūstama, bet prioritāros apguves mērķus, piemēram, apgūt valodusaziņas mērķim.valodas normaa. language normkr. языковая нормаV

valodas politikaValodas likumība, kas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, kļuvusi par vispārpieņemtulietojuma variantu. Normas valodā piemēro izrunas, gramatikas,pareizrakstības, vārddarināšanas un vārda lietojuma gadījumos. Valodnieki valodasnormas teorētiski izzina, apraksta, pamato, attīstot un kopjot literāro valodu.valodas politikaa. language policykr. языковая политикаValsts politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu un funkcijusadalījumu, valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, sekmē valodu izpēti un attīstību,nosaka valodu apguves kārtību un izmantojumu izglītībā.valodas prasmea. language skillkr. владение языкомMāka veikt runas darbību atbilstoši saziņas situācijai un saviem nolūkiem;tāda valodas zināšanu un darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūtovalodu izmantot mērķtiecīgā darbībā runājot, klausoties, lasot un rakstot. arī valodas kompetencevalodas sistēmaa. language systemkr. система языкаValodas elementu (skaņu, burtu, vārdu, teikumu) strukturāla hierarhija, kurvienkāršākie sistēmas elementi veido sarežģītākos un ir to sastāvdaļas. Valoduveido vairākas apakšsistēmas: fonoloģija, morfoloģija, vārddarināšana, leksikoloģija,sintakse un tekstveide.valodas struktūraa. language structurekr. структура языка; языковой стройUz noteiktām valodas likumībām balstītas valodas sistēmas elementu iekšējāssakarības un to savstarpējās attieksmes.valodas šoksa. language shockkr. языковой шокĪslaicīgs valodas spēju pilnīgs vai daļējs zudums, valodas lietotājam nonākotneierastos apstākļos – citas valodas lietojuma vai citas kultūras vidē. Valodasšoks var būt kultūršoka sastāvdaļa. arī kultūršoks98V

99 valsts valodavalodas testsa. language testkr. языковой тестAtsevišķs uzdevums vai tā sastāvdaļa valodas zināšanu vai prasmju jomas, piemēram,runāšanas vai rakstīšanas, novērtēšanai. Šajā nozīmē tests var veidot arīdaļu no eksāmena kā tā sastāvdaļa (piemēram, runāšanas tests) vai kā atsevišķsuzdevums (piemēram, aizpildes tests). arī eksāmensvalodas trauksmea. language anxietykr. языковая тревожностьBaiļu un nedrošības sajūta, lietojot valodu mācību vai pārbaudes situācijā.Valodas trauksme var ietekmēt valodas apguves vai pārbaudes rezultātu. Laiizvairītos no valodas trauksmes, svarīgi radīt drošības sajūtu un pārliecību, kateiktais tiks novērtēts un saprasts. klausīšanās trauksme; runāšanas trauksme;lasīšanas trauksmevalodas videa. language environmentkr. языковая средаSociālā apkārtne, kurā tiek lietota noteikta valoda; konkrētie apstākļi, kādosvalodu apgūst un izmanto saziņā.valodniecībaa. linguisticskr. языкознание, лингвистикаZinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās uzbūvi, īpašības, funkcijas un attīstību.Atkarībā no aspekta, kādā valoda tiek pētīta (piemēram, mūsdienu vai vēsturiskā,sinhroniskā vai diahroniskā, salīdzināmā vai sastatāmā skatījumā u. c.),valodniecībā izšķir vairākas apakšnozares. Viena no valodniecības saskarnozarēm,kas attīstās divu vai vairāku nozaru saskarē, ir valodas didaktika jeblingvodidaktika. arī valodas didaktikavalsts valodaa. state languagekr. государственный языкValstī ar likumu aizsargāta valoda, kam ir īpašs juridiskais statuss un ko izmantooficiālos darījumos, tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un izglītībā. Valstsvaloda ir sabiedrības kopējā saziņas valoda, kas veic sabiedrības integrācijasV

vārddarināšanafunkciju politiskajā, sociālajā un kultūras sfērā. arī oficiālā valoda100vārddarināšanaa. word-formationkr. словообразованиеValodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu un to sastāvdaļu strukturālās unsemantiskās attieksmes un uz šo pētījumu pamata izsecina jaunu vārdu darināšanaslikumības; process, kurā, izmantojot pirmatnīgo un atvasināto vārdu unsalikteņu sastāvdaļas, darina jaunus vārdus.vārdnīcaa. dictionarykr. словарьVārdu, vārdkopu, frazeoloģismu vai citu valodas vienību apkopojums noteiktāveidā, parasti šķirkļos, un secībā, parasti pēc alfabēta; arī – grāmata un citaveida izdevums, kurā iekļauts sistematizēts vārdu saraksts. bilžu vārdnīca;pareizrakstības vārdnīca; sinonīmu vārdnīca; skaidrojošā vārdnīca; tulkojošāvārdnīcavārdu krājumsa. lexicon; vocabularykr. словарный запасValodas vārdu kopums, ko valodas lietotājs pazīst, saprot un lieto runā vai rakstos. arī leksikavērtējumsa. assessmentkr. оценкаValodas apguvē – atzinums par valodas apguves līmeni, sniegumu, prasmi, koizsaka līmeņos, ballēs, punktos vai procentos. citu vērtējums; pašvērtējumsvērtēšanaa. assessmentkr. оцениваниеValodas apguvēja snieguma pārbaude, ko veic, lai noteiktu valodas apguveslīmeni. Valodas sniegumu vērtē vai nu subjektīvi, izmantojot noteiktus valodasvērtēšanas kritērijus, vai objektīvi, izmantojot pareizo atbilžu sarakstu. Vērtēšanuvar veikt konkrētā laikā vai nepārtraukti valodas apguves procesā. vērtēšanasforma; vērtēšanas metode arī vērtēšanas kritērijsV

101 vingrinājumsvērtēšanas kritērijsa. assessment criterionkr. критерий оцениванияNoteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras vērtē konkrētu procesu un/vai rezultātu.Valodas apguves vērtēšanas kritērijus iedala pēc satura (izklāsts un tekstauzbūve) un pēc formas (leksikas un gramatikas lietojums). arī vērtēšanaveseluma pieeja, holistiskā pieejaa. holistic approachkr. целостный подходValodas apguves veids, kas nosaka mācību satura, mācību metožu, metodiskopaņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu runas darbībasveidu apguvei to savstarpējā saistībā ar personības attīstību un ņemot vērāvalodas apguvēja vajadzības, motīvus, intereses, kā arī domāšanas veidu uncitas īpatnības. arī integrētā pieejavēstījumsa. message; narrativekr. повествованиеZiņa, ziņojums, paziņojums; teksta tips, kurā mutvārdos vai rakstveidā izklāstītskāds notikums hronoloģiskā secībā. Valodas mācību procesā pakāpeniskiapgūst prasmi sakārtot notikumus loģiskā secībā, raksturot notikumu norisesvietu, laiku, dalībniekus. arī apraksts; pārspriedums; stāstījumsvienvalodība, monolingvismsa. monolingualismkr. одноязычие, монолингвизмStāvoklis vai situācija, kad atsevišķs cilvēks, noteikta sabiedrības daļa vaisabiedrība kopumā prot un saziņā lieto tikai vienu valodu. arī daudzvalodība; divvalodībavingrinājumsa. drillingkr. упражнениеMācību darbībā – uzdevums iepriekš apgūtu valodas zināšanu pilnveidošanai. gramatisks vingrinājums; leksisks vingrinājums; runas vingrinājums

vispārējā klausīšanās102vispārējā klausīšanāsa. general listeningkr. общее прослушивание, общее восприятие на слухKlausīšanās veids, kuru izmanto klausītājs, koncentrējot uzmanību uz dzirdētāsinformācijas uztveri kopumā, tās saturu, galveno domu. arī izlases klausīšanās; kritiskā klausīšanāsZzilbošanaa. syllabificationkr. послоговое проговариваниеRakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas unrakstīšanas laikā vārdu izrunāt balsī pa zilbēm. arī burtošana; rakstpratības apguves metode; skaņošanazināšanasa. knowledgekr. знанияStrukturēts un sistematizēts atziņu kopums, ko iegūst apkārtnes izzināšanas,dzīves un darba pieredzes, saziņas, izglītošanās, pētniecības u. tml. procesos.Izsakot jēdzienus terminos, tiek dota iespēja pieredzē iegūto atziņu saturuizteikt valodā.zinātniskais stilsa. scientific stylekr. научный стильFunkcionāls valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā.Zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus. Šo stilu raksturoobjektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijasun abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīguteikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti saliktisaikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu. arī funkcionālais stils

Angļu valodas terminu rādītājsA ABC book ābeceABC learningābeces mācībaABC learning stageābeces posmsaccentakcents²accommodationakomodācijaacculturationakulturācija, akulturizācijaaccuracyprecizitāteachievementsasniegumsadaptatingadaptācija; adaptēšanaadaptationadaptācija; adaptēšanāsadapted textadaptēts tekstsaddresseeadresātsaddresseradresantsaffective factorsafektīvie faktoriagrammatismagramatismsagraphiaagrāfijaalexiaaleksijaalphabetalfabētsalphabetic methodburtošanaanalytic synthetic approach analītiski sintētiskā pieejaanalytical grammaranalītiskā gramatikaansweratbildeaphasiaafāzijaargumentargumentsarticulationartikulācijaaspirationaspirācijaassessmentvērtējums; vērtēšanaassessment criterionvērtēšanas kritērijsassimilationasimilācijaasymmetric bilingualism asimetriskā divvalodība, asimetriskaisbilingvismsattitudeattieksmeaudienceauditorijaaudio-lingual methodaudiolingvālā metodeaudiorecordingskaņas ieraksts, audioierakstsaudio-visual methodaudiovizuālā metode

104audio-visual perceptionaudiovizuālā uztvereauditoriumauditorijaauthentic textautentisks tekstsB background knowledge fona zināšanas; priekšzināšanasbase wordbalstvārdsbehaviourismbiheiviorismsbelles-lettres styledaiļliteratūras stilsbilingual curriculumdivvalodu izglītības programma,bilingvālās izglītības programmabilingual educationdivvalodu izglītība, bilingvālā izglītībabilingual education program divvalodu izglītības programma,bilingvālās izglītības programmabilingualismdivvalodība, bilingvismsbody languageķermeņa valodaC calligraphy glītrakstīšanacase studygadījumu izpētechild languagebērna valodaclass dialectsociolektscodekodscode mixingkoda jaukšanacode switchingkoda maiņacodingkodēšanacognitive levelizziņas līmenis, kognitīvais līmeniscollaborationsadarbībacollective bilingualismkolektīvā divvalodība, kolektīvaisbilingvismscolloquial speechsarunvalodacolloquial stylesarunvalodas stilscommentkomentārscommunicationsaziņa, komunikācijacommunication situation saziņas situācijacommunicative approach komunikatīvā pieejacommunicative competence saziņas kompetence, komunikatīvākompetencecommunicative grammar komunikatīvā gramatikacommunicative purpose saziņas nolūks, komunikatīvais nolūkscommunity language learning kolektīvā valodas apguvecompetencekompetencecomplexitysarežģītībacompositionsacerējums; domraksts

105comprehensionizpratnecomputational linguistics datorlingvistikacomputer literacydatorpratībaconceptjēdziensconcept wordbalstvārdsconcordancekonkordanceconnectionismkonekcionismsconnotationkonotācijaconstructkonstruktscontentsaturscontextkontekstscontrastive analysissastatāmā analīze, kontrastīvā analīzecontrastive linguisticssastatāmā valodniecība, kontrastīvālingvistikacontrolkontrole; pārbaudeconversationsarunaco-operationsadarbībacopynorakstscopyingpārrakstīšanacorrectnesspareizībacreativityradošumscritical listeningkritiskā klausīšanāscross-cultural education starpkultūru izglītībacultural contextkultūrvideculture of speechrunas kultūraculture shockkultūršoksD debate debatesdecodingatkodēšana, dekodēšanadeductiondedukcijadefinitiondefinīcijademonstrationdemonstrēšanadenotationdenotācijadescriptionaprakstsdescriptivismdeskriptīvismsdetailed readinglasīšana iedziļinoties, detalizētālasīšanadialectdialektsdialoguedialogsdictationdiktātsdictionaryvārdnīca

106didacticsdidaktikadirect methodtiešā metodediscoursediskurssdiscourse competencetekstveides kompetence, diskursakompetencediscussiondiskusijadisgrammatismdisgramatismsdisgraphydisgrāfijadislexiadisleksijadomainjomadraftuzmetumsdrillingvingrinājumsE early bilingualism agrīnā divvalodība, agrīnaisbilingvismseclectic approacheklektiskā pieejaeditionrediģēšanaeducational gamerotaļnodarbībaefficiencyatdeve, rezultativitāteelectronic learning resource elektroniskais mācību līdzekliselocutiondaiļrunaessayeseja; pārspriedumsethnocentric educationetnocentriskā izglītībaethnolinguisticsetnolingvistikaetiquette of speechrunas etiķeteeveryday speechsarunvalodaexaminationeksāmensexperimenteksperimentsexperimental methodeksperimentālā metodeexpertnesslietpratībaexplanationpaskaidrojumsexpressionizteiciensexpressive speechizteiksmīga runaexpressivenessizteiksmīgums, ekspresivitāteextralinguistic featureekstralingvistiska pazīmeF feedback atgriezeniskā saitefirst languagepirmā valodafluency of speechrunas plūdumsfontburtraksts, fontsforeign languagesvešvalodaform of communicationsaziņas veids

107formal business stylelietišķais stilsformal grammarformālā gramatikafull immersionpilnīga iegremdēšana, submersijafunctional approachfunkcionālā pieejafunctional grammarfunkcionālā gramatikafunctional illiteracyfunkcionālais analfabētismsfunctional principlefunkcionalitātes principsfunctional stylefunkcionālais stilsG game rotaļageneral listeningvispārējā klausīšanāsgenerative grammarģeneratīvā gramatikagenre of speechrunas žanrsgrammargramatikagrammar translation method gramatiskā tulkošanas metodegrammatical categorygramatiskā kategorijagrammatical competence gramatiskā kompetencegrammatical formgramatiskā formagrammatical meaninggramatiskā nozīmegrammatical structuregramatiskā struktūragrammatical systemgramatiskā sistēmagraphemegrafēmagraphemicsgrafēmikagraphologygrafoloģijagroupgrupaH handwriting rokrakstsharmonious bilingualism līdzsvarotā divvalodība, harmoniskaisbilingvismsholistic approachveseluma pieeja, holistiskā pieejahome languageģimenes valodaI idiolect idiolektsidiomidiomailliteracyanalfabētismsimmersioniegremdēšanainclusive approachiekļaujošā pieejaindividual bilingualismindividuālā divvalodība, individuālaisbilingvismsinductionindukcijainformationinformācijainputiedevumsinstructioninstrukcija

108integrated approachintegrētā pieejainteractionmijiedarbība; mijiedarbīgumsinteraction culturesaziņas kultūraintercultural communication starpkultūru saziņaintercultural communication starpkultūru saziņas kompetencecompetenceintercultural dialoguestarpkultūru dialogsintercultural educationstarpkultūru izglītībainterferenceinterferenceinterlanguagestarpvalodainterlocutorsarunas partnerisintermediary languagestarpniekvalodainterviewintervijaitemtestelementsK keyword atslēgvārdsknowledgezināšanasL language valodalanguage acquisitionvalodas apguvelanguage anxietyvalodas trauksmelanguage awarenessvalodas kultūralanguage corpusvalodas korpusslanguage curriculumvalodas mācības saturslanguage environmentvalodas videlanguage errorvalodas kļūdalanguage functionvalodas funkcijalanguage instructionvalodas mācībalanguage learnervalodas apguvējslanguage learningvalodas mācīšanāslanguage learning approach valodas mācīšanās pieejalanguage learning competence valodas mācīšanās kompetencelanguage learning methodology valodas didaktika, lingvodidaktikalanguage learning objective valodas mācību mērķislanguage level descriptor valodas apguves līmeņa apraksts,deskriptorslanguage normvalodas normalanguage of dialoguedialogrunalanguage of instructionmācībvalodalanguage of monologuemonologrunalanguage of tuitionmācībvalodalanguage policyvalodas politika

109language shocklanguage skilllanguage structurelanguage subsystemlanguage syllabuslanguage systemlanguage teachinglanguage teaching competencelanguage teaching/learninglanguage teaching/learningmethodologylanguage teaching/learninglanguage testlanguage userlearning materialletterlexicologylexiconlexislinear principlelinguistic competencelinguisitic upbringinglinguisiticslinguocultural approachlinguo-cultural conceptlinguodidactic approachlinguodidactic principlelisteninglistening culturelistening skilllistening standardliteracyliteracy methodliterary languageM majority languagemarginalisationmeans of communicationmediationmediatorvalodas šoksvalodas prasmevalodas struktūravalodas apakšsistēmavalodas mācību programmavalodas sistēmavalodas mācīšanavalodas mācīšanas kompetencevalodas mācību metodevalodas mācību metodikavalodas mācības standartsvalodas testsvalodas lietotājsmācību līdzeklisburtsleksikoloģijavārdu krājumsleksikalineārais principsvalodas kompetence, lingvistiskākompetencelingvistiskā audzināšanavalodniecība, lingvistikalingvokulturoloģiskā pieejalingvokulturēmalingvodidaktiskā pieejalingvodidaktiskais principsklausīšanāsklausītāja kultūraklausītiesprasmeklausītāja kultūrarakstpratībarakstpratības apguves metodeliterārā valodamajoritātes valodamarginalizācijasaziņas līdzeklisstarpniecība, mediācijastarpnieks, mediators

110messagevēstījumsmetalanguagemetavalodamethodpaņēmiensmethodological aidmetodiskais līdzeklismethodologymetodikaminimalist programmeminimālisma programmamishearingpārklausīšanāsmisunderstandingpārprašanamodelmodelismonitoringnovērošana, monitoringsmonolingualismvienvalodība, monolingvismsmonologuemonologsmorphologymorfoloģijamother tonguedzimtā valodamultilingualismdaudzvalodība, multilingvismsN narration stāstījumsnarrativevēstījumsnational minority language nacionālās minoritātes valoda,mazākumtautības valodanative languagedzimtā valodaneurolinguisticsneirolingvistikanonverbal communication neverbālā saziņa, neverbālākomunikācijanumeracyrēķinpratībaO official language oficiālā valodaoriginal languageoriģinālvalodaorthoepypareizruna, ortoēpijaorthogramortogrammaorthographypareizrakstība, ortogrāfijaoutputatdevumsP palatalization palatalizācijaparalinguisticsparalingvistikaparaphraseparafrāzeparatextparatekstsparsingsegmentēšanapartial immersiondaļēja iegremdēšana, imersijapatternparaugsperceptionuztvereperformancesniegumsphonemic perceptionfonemātiskā dzirde

111phoneticsfonētikaphonicsskaņošanaphonologyfonoloģijaphrasefrāzephraseological unitfrazeoloģismsplanplānsplayspēleplurilingualismdaudzvalodība, multilingvismspost-ABC learning stage pēcābeces posmspragmaticspragmatikapre-ABC learning stagepirmsābeces posmsprescriptivismpreskriptīvismspretestingdiagnosticēšana, diagnoscēšanaprimerābeceprinciple and parameter theory principu un parametru teorijaproactive speechproaktīvā runaprocessability theoryprocesualitātes teorijaprofessiolectprofesiolektsproficiencylietpratībapronunciationizrunapronunciation mistakeizrunas kļūdapsycholinguisticspsiholingvistikapublic speechpubliskā runapublicistic stylepublicistikas stilspurismpūrismsQ question jautājumsR rapid talk ātrrunarateraitumsrate of speechrunas raitumsreactive speechreaktīvā runareadinglasīšanareading culturelasītāja kultūrareading ratelasīšanas raitumsreading skilllasītprasmereceptive activityuztvērējdarbība, receptīvā darbībarecipientadresātsrecognitionatpazīšanareferenceatsaucereflectionrefleksijaremarkreplika

112repairpārlabošanarepeatingatkārtošanarepetitionatkārtošanareplyatbildereportreferātsreproductionatstāstījumsreproductive actionreproduktīvā darbībareproductive speechreproduktīvā runaresponseatbilderetellingatstāstīšanaS scanning caurlūkošanascientific stylezinātniskais stilsscriptgrafētika; rakstssecond languageotrā valodasegmentationsegmentēšanaselective listeningizlases klausīšanāsself-assessmentpašvērtējumsself-assessment tablepašvērtējuma tabulaself-controlpaškontroleself-directed learningpašmācībasemanticssemantikasemilingualismpusvalodība, semilingvismssenderadresantsseparationseparācijasequencingpēctecībasequential bilingualismsecīgā divvalodība, secīgais bilingvismsshorthandstenogrāfijashorthand recordstenogrammasituationsituācijaskilfulnessprasmīgumsskimmingpārlūkošanaslip of tonguepārteikšanāssocial contextsociālais kontekstssocio-cultural competence sociokultūras kompetencesociolectsociolektssource languageavotvalodaspaced repetition principle koncentra principsspeakerrunātājsspeakingrunāšanaspeaking culturerunātāja kultūra

113speaking skillrunātprasmespeechrunaspeech actrunas aktsspeech activityrunas darbībaspeech behaviourrunas uzvedībaspeech culturerunas kultūraspeed writingātrrakstsspellingpareizrakstība, ortogrāfijastandard languageliterārā valodastate languagevalsts valodastenographystenogrāfijastressuzsvars, akcents¹structural approachstrukturālā pieejastudy aidmācību līdzeklisstylestilsstylisticsstilistikasuggestopediasuģestopēdijas metodesupport materialsatbalsta materiālisyllabificationzilbošanasyntaxsintakseT talk sarunatalkingrunāšanatarget groupmērķgrupatarget languagemērķvaloda; tulkojumvalodataskuzdevumstechniquepaņēmienstestingpārbaudetexttekststextbookmācību grāmata, mācībgrāmatatext-formationtekstveidethemetēma; tematsthinkingdomāšanatopictematstotal physical response method fiziskās reaģēšanas metodetrade dialectprofesiolektstranscriptiontranskripcijatransferpārnesetranslationtulkojums; tulkošanatransliterationtransliterācijatrialingaprobācija

114type of readinglasīšanas veidstype of textteksta tips, teksta veidsU understanding sapratneutteranceizteikumsV validity pamatotībavisual aiduzskates līdzeklisvocabularyleksika; vārdu krājumsW waypaņēmiensword-formationvārddarināšanaworkshopdarbseminārs; seminārswritingrakstībawriting culturerakstītāja kultūrawriting processrakstīšanawriting skillrakstītprasmewritten characterrakstzīmewritten interactionrakstveida mijiedarbībawritten workrakstudarbs

Krievu valodas terminu rādītājsА aграмматизм agramatismsаграфияagrāfijaaдаптaцияadaptācija; adaptēšanās; adaptēšanaадаптированиеadaptēšana; adaptācijaадаптированный текст adaptēts tekstsадресантadresantsадресатadresātsазбукаābeceаккомодацияakomodācijaаккультурацияakulturācija, akulturizācijaакцентakcentsалексияaleksijaалфавитalfabētsаналитическая грамматика analītiskā gramatikaаналитически-синтетический analītiski sintētiskā pieejaподходапробацияaprobācijaаргументargumentsартикуляцияartikulācijaасимметрический билингвизм asimetriskā divvalodība, asimetriskaisbilingvismsасимметрическое двуязычие asimetriskā divvalodība, asimetriskaisbilingvismsассимиляцияasimilācijaаудио-визуальное восприятие audiovizuālā uztvereаудио-визуальный метод audiovizuālā metodeаудиозаписьskaņas ieraksts, audioierakstsаудио-лингвистический метод audiolingvālā metodeаудиторияauditorijaаутентичный текстautentisks tekstsaфазияafāzijaаффективные факторы afektīvie faktoriБ беглость raitumsбеглость речиrunas raitums; runas plūdumsбеглость чтенияlasīšanas raitums

116билингвальное обучение divvalodu izglītība, bilingvālā izglītībaбилингвизмdivvalodība, bilingvismsбихевиоризмbiheiviorismsбукваburtsбукварный периодābeces posmsбукварьābeceбыстрая речьātrrunaВ ввод iedevumsвзаимодействиеmijiedarbība; mijiedarbīgumsвключaющий подходiekļaujošā pieejaвладение языкомvalodas prasmeвопросjautājumsвосприятиеuztvereвосприятие на слухklausīšanāsвосстановлениеpārlabošanaвспомогательные материалы atbalsta materiāliвторой языкotrā valodaвыводatdevumsвыражениеizteiciensвыразительнaя речьizteiksmīga runaвыразительностьizteiksmīgums, ekspresivitāteвысказываниеizteikumsГ гармонический билингвизм līdzsvarotā divvalodība, harmoniskaisbilingvismsгармоническoe двуязычие līdzsvarotā divvalodība, harmoniskaisbilingvismsгенеративная грамматика ģeneratīvā gramatikaговорениеrunāšanaговорящийrunātājsгосударственный язык valsts valodaграмматикаgramatikaграмматико-переводной метод gramatiskā tulkošanas metodeграмматическая категория gramatiskā kategorijaграмматическая компетенция gramatiskā kompetenceграмматическая система gramatiskā sistēmaграмматическая структура gramatiskā struktūraграмматическая форма gramatiskā formaграмматический разбор segmentēšanaграмматическое значение gramatiskā nozīmeграмотностьrakstpratība

117графемаgrafēmaграфемикаgrafēmikaграфетикаgrafētikaграфологияgrafoloģijaгруппаgrupaД двуязычие divvalodība, bilingvismsдебатыdebatesдедукцияdedukcijaдекодированиеatkodēšana, dekodēšanaдемонстрацияdemonstrēšanaденотацияdenotācijaдескриптивизмdeskriptīvismsдетский языкbērna valodaдефиницияdefinīcijaдиагностикаdiagnosticēšana, diagnoscēšanaдиалектdialektsдиалогdialogsдиалогическая речьdialogrunaдидактикаdidaktikaдиктантdiktātsдисграмматизмdisgramatismsдисграфияdisgrāfijaдискурсdiskurssдискуссияdiskusijaдислексияdisleksijaдобукварный периодpirmsābeces posmsдокладreferātsдостижениеsasniegumsЖ жанр речиrunas žanrsзаданиеuzdevumsзадачаuzdevumsзвуковой методskaņošanaзнанияzināšanasИ игра rotaļa; spēleигровое занятиеrotaļnodarbībaигровое упражнениеrotaļnodarbībaидиолектidiolektsидиомаidiomaизложениеatstāstījums; atstāstīšanaизучение и анализ ситуаций gadījumu izpēte

118индивидуальнoe двуязычие individuālā divvalodība, individuālaisbilingvismsиндивидуальный билингвизм individuālā divvalodība, individuālaisbilingvismsиндукцияindukcijaинициативная речьproaktīvā runaиностранный языкsvešvalodaинструкцияinstrukcijaинтeгpиpoвaнный подход integrētā pieejaинтервьюintervijaинтерференцияinterferenceинформацияinformācijaисполнениеsniegumsК ключевое слово atslēgvārdsкогнитивный уровеньizziņas līmenis, kognitīvais līmenisкодkodsкодированиеkodēšanaколлективное двуязычие kolektīvā divvalodība, kolektīvaisbilingvismsколлективное изучение языка kolektīvā valodas apguveколлективный билингвизм kolektīvā divvalodība, kolektīvaisbilingvismsкомментарийkomentārsкоммуникативная грамматика komunikatīvā gramatikaкоммуникативная компетенция saziņas kompetence, komunikatīvākompetenceкоммуникативная ситуация saziņas situācijaкоммуникативная цель saziņas nolūks, komunikatīvais nolūksкоммуникативный подход komunikatīvā pieejaкоммуникацияsaziņa, komunikācijaкомпетентностьkompetence; lietpratībaкомпетентность изучении valodas mācīšanās kompetenceкомпетенцияkompetenceкомпетенция дискурса tekstveides kompetence, diskursakompetenceкомпетенция межкультурного starpkultūru saziņas kompetenceобщениякомпьютерная грамотность datorpratībaкомпьютерная лингвистика datorlingvistika

119конкордансkonkordanceконкорданцияkonkordanceконнекционизмkonekcionismsконнотацияkonotācijaконструктkonstruktsконтекстkontekstsконтрастивный анализ sastatāmā analīze, kontrastīvā analīzeконтрольkontroleконцентрический принцип koncentra principsкопияnorakstsкорпус языкаvalodas korpussкрасноречиеdaiļrunaкреативностьradošumsкритерий оцениванияvērtēšanas kritērijsкритическое прослушивание kritiskā klausīšanāsкультура говорящегоrunātāja kultūraкультура общенияsaziņas kultūraкультура пишущегоrakstītāja kultūraкультура речиrunas kultūraкультуpa слушателяklausītāja kultūraкультуpa читателяlasītāja kultūraкультура языкаvalodas kultūraкультурная средаkultūrvideкультурный шокkultūršoksЛ лексика leksikaлексикологияleksikoloģijaлингвистикаvalodniecība, lingvistikaлингвистическoe воспитание lingvistiskā audzināšanaлингводидактикаvalodas didaktika, lingvodidaktikaлингводидактический подход lingvodidaktiskā pieejaлингвoдидактичеcкий принцип lingvodidaktiskais principsлингвoкультуремаlingvokulturēmaлингвo-культуpoлoгичеcкий lingvokulturoloģiskā pieejaлинейный принципlineārais principsлитературный языкliterārā valodaМ маргинализацияmarginalizācijaматематическая грамотность rēķinpratībaмедиаторstarpnieks, mediatorsмедиацияstarpniecība, mediācijaмежкультурная коммуникация starpkultūru saziņa

120межкультурная компетенция starpkultūru saziņas kompetenceмежкультуpнoe образование starpkultūru izglītībaмежкультуpный диалог starpkultūru dialogsмежъязыкstarpvalodaметаязыкmetavalodaметод обучения языкyvalodas mācību metodeметод освоения грамотности rakstpratības apguves metodeметод полной физической fiziskās reaģēšanas metodeметодикаmetodikaметодикa обучения языкy valodas mācību metodikaметодическое пособиеmetodiskais līdzeklisминималистическая программа minimālisma programmaмногоязычиеdaudzvalodība, multilingvismsмодельmodelisмониторингnovērošana, monitoringsмонолингвизмvienvalodība, monolingvismsмонологmonologsмонологическая речьmonologrunaморфологияmorfoloģijaмышлениеdomāšanaН наблюдение novērošana, monitoringsнабросокuzmetumsнавык говоренияrunātprasmeнавык написанияrakstītprasmeнавык слушанияklausītiesprasmeнавык чтенияlasītprasmeнаглядное пособиеuzskates līdzeklisнаписаниеrakstīšanaнаучный стильzinātniskais stilsневербальная коммуникация neverbālā saziņa, neverbālākomunikācijaневерное толкованиеpārprašanaнеграмотностьanalfabētismsнейролингвистикаneirolingvistikaнеправильное понимание pārprašanaО обоснованность pamatotībaобразецparaugsобратная связьatgriezeniskā saiteобучающийся языкуvalodas apguvējsобучение азбукеābeces mācība

121обучение на двух языках divvalodu izglītība, bilingvālā izglītībaобучение языкyvalodas mācībaобщее восприятие на слух vispārējā klausīšanāsобщее прослушивание vispārējā klausīšanāsoбъяснениеpaskaidrojumsoговоркаpārteikšanāsодноязычиеvienvalodība, monolingvismsописаниеaprakstsописание уровеня освоенияязыкаvalodas apguves līmeņa apraksts,deskriptorsопорное словоbalstvārdsопределениеdefinīcijaопытностьlietpratībaорфограммаortogrammaорфографияpareizrakstība, ortogrāfijaорфоэпическая ошибка izrunas kļūdaорфоэпияpareizruna, ortoēpijaосвоение языкаvalodas apguveослышкаpārklausīšanāsосознаниеizpratneответatbildeотдачаatdeve, rezultativitāteотношениеattieksmeофициальный языкoficiālā valodaоцениваниеvērtēšanaоценкаvērtējumsошибка произношения izrunas kļūdaошибка слухаpārklausīšanāsП палатализация palatalizācijaпаралингвистикаparalingvistikaпаратекстparatekstsпарафразаparafrāzeпервый языкpirmā valodaпереводtulkojums; tulkošanaпереключение кодаkoda maiņaпереносpārneseпереписываниеpārrakstīšanaпересказatstāstījums; atstāstīšanaписьменная работаrakstudarbsписьменнoe взаимодействие rakstveida mijiedarbība

122письменностьписьменный знакписьмoпланповествованиеповторениепогружениеподлинный текстподробное чтениеподсистема языкаподход к изучению языкапоисковое чтениеполное погружениеполуязычиепользующийся языкомпониманиепонятиепослебукварный периодпоследовательноe двуязычиeпоследовательностьпоследовательный билингвизмпослоговое проговариваниепосредникпосредничествопостроение текстапочеркправильностьправописаниепрагматикапредварительные знанияпрескриптивизмпридыханиеприемпpикладной стиль речипроактивная речьпроверкапрограмма билингвальногoобученияrakstībarakstzīmerakstsplānsstāstījums; vēstījumsatkārtošanaiegremdēšanaautentisks tekstslasīšana iedziļinoties, detalizētālasīšanavalodas apakšsistēmavalodas mācīšanās pieejacaurlūkošanapilnīga iegremdēšana, submersijapusvalodība, semilingvismsvalodas lietotājssapratnejēdzienspēcābeces posmssecīgā divvalodība, secīgais bilingvismspēctecībasecīgā divvalodība, secīgais bilingvismszilbošanastarpnieks, mediatorsstarpniecība, mediācijatekstveiderokrakstspareizībapareizrakstība, ortogrāfijapragmatikapriekšzināšanaspreskriptīvismsaspirācijapaņēmienslietišķais stilsproaktīvā runapārbaudedivvalodu izglītības programma,bilingvālās izglītības programma

123программа обучения на двухязыкахdivvalodu izglītības programma,bilingvālās izglītības programmaпрограммa обучения языку valodas mācību programmaпроизношениеizrunaпросмотровое чтениеpārlūkošanaпрофессиолектprofesiolektsпрофессиональная компетенция valodas mācīšanas kompetenceучителя языкапрофессиональный язык profesiolektsпрямой методtiešā metodeпсихолингвистикаpsiholingvistikaпублицистический стиль publicistikas stilsпубличное выступление publiskā runaпуризмpūrismsР разговор sarunaразговорная речьsarunvalodaразговорный стильsarunvalodas stilsразговорный языкsarunvalodaраннее двуязычиеagrīnā divvalodība, agrīnaisbilingvismsранний билингвизмagrīnā divvalodība, agrīnaisbilingvismsраспознаваниеatpazīšanaрассуждениеpārspriedumsреактивная речьreaktīvā runaредактированиеrediģēšanaрепликаreplikapепродуктивнaя речьreproduktīvā runaрепродуктивное действие* reproduktīvā darbībaрефератreferātsрефлексияrefleksijaрецептивная деятельность uztvērējdarbība, receptīvā darbībaреципиентadresātsречевaя деятельностьrunas darbībaречевое поведениеrunas uzvedībaречевой актrunas aktsречевой жанрrunas žanrsречевой этикетrunas etiķeteречьrunaродной языкdzimtā valoda

124рукописьrokrakstsС самоконтроль paškontroleсамообучениеpašmācībaсамооценкapašvērtējumsсамостоятельное обучение pašmācībaселективное слушаниеizlases klausīšanāsсемантикаsemantikaсемейный языкģimenes valodaсеминарdarbseminārs; seminārsсепарацияseparācijaсинтаксисsintakseсистема языкаvalodas sistēmacитуацияsituācijaсканированиеcaurlūkošanaскорописьātrrakstsсловарный запасvārdu krājumsсловарьvārdnīcaсловообразованиеvārddarināšanaсложностьsarežģītībaслушаниеklausīšanāsсменa кодakoda maiņaсмешение кодаkoda jaukšanaсобеседникsarunas partnerisсодержаниеsatursсопоставительное языкознание sastatāmā valodniecība, kontrastīvālingvistikaсопоставительный анализ sastatāmā analīze, kontrastīvā analīzeсотрудничествоsadarbībaсоциальный контекстsociālais kontekstsсоциальный языкsociolektsсоциокультурная компетенция sociokultūras kompetenceсоциолектsociolektsсочинениеsacerējums; domrakstsспособpaņēmiensспособ чтенияlasīšanas veidsсредствo общенияsaziņas līdzeklisссылкаatsauceстандарт обучения языкy valodas mācības standartscтенограммastenogrammaстенографияstenogrāfija

125стилистикаstilistikaстильstilsструктура языкаvalodas struktūraструктурный подходstrukturālā pieejaсуггестивный методsuģestopēdijas metodeсфераjomaТ таблица самооценки pašvērtējuma tabulaтворческие способности radošumsтекстtekstsтемаtēma; tematsтеория принципов и параметров principu un parametru teorijaтеория процессуального procesualitātes teorijaтип текстateksta tips, teksta veidsточностьprecizitāteтранскрипцияtranskripcijaтранслитерацияtransliterācijaУ ударение uzsvars, akcentsупражнениеvingrinājumsучебная программа по языку valodas mācības satursучебникmācību grāmata, mācībgrāmataучебное пособиеmācību līdzeklisучебно-познавательная valodas mācīšanās kompetenceкомпетенцияФ фонематический слух fonemātiskā dzirdeфонетикаfonētikaфоновые знанияfona zināšanasфонологияfonoloģijaформа общенияsaziņas veidsформа чтенияlasīšanas veidsформальная грамматика formālā gramatikaфразаfrāzeфразеологизмfrazeoloģismsфункциональная грамматика funkcionālā gramatikaфункциональная неграмотность funkcionālais analfabētismsфункциональный подход funkcionālā pieejaфункциональный принцип funkcionalitātes principsфункциональный стиль funkcionālais stilsфункция языкаvalodas funkcijaХ художественный стиль daiļliteratūras stilsЦ целевая группа mērķgrupa

126целевой языкmērķvalodaцелостный подходveseluma pieeja, holistiskā pieejaцель обучения языкуvalodas mācību mērķisЧ частичное погружение daļēja iegremdēšana, imersijaчерновикuzmetumsчистописаниеglītrakstīšanaчтениelasīšanaчтение по буквамburtošanaшрифтburtraksts, fontsЭ экзамен eksāmensэклектический подходeklektiskā pieejaэкспериментeksperimentsэкспериментальный метод eksperimentālā metodeэкстралингвистический признак ekstralingvistiska pazīmeэлектронное учебное пособие elektroniskais mācību līdzeklisэлемент проверкиtestelementsэссеeseja; pārspriedumsэтнолингвистикаetnolingvistikaэтноцентрическое образование etnocentriskā izglītībaЯ язык valodaязык большинстваmajoritātes valodaязык-источникavotvalodaязык национальногоменьшинстваnacionālās minoritātes valoda,mazākumtautības valodaязык обученияmācībvalodaязык оригиналаoriģinālvalodaязык переводаtulkojumvalodaязык телаķermeņa valodaязыковая компетентность valodas kompetence, lingvistiskākompetenceязыковая компетенция valodas kompetence, lingvistiskākompetenceязыковая нормаvalodas normaязыковая ошибкаvalodas kļūdaязыковая политикаvalodas politikaязыковая средаvalodas videязыковая тревожность valodas trauksmeязыковой стройvalodas struktūraязыковой тестvalodas testsязыковой шокvalodas šoks

127языкознаниеязык-посредникvalodniecība, lingvistikastarpniekvaloda

Izmantotie avoti un literatūra1. Anspoka, Z. Latviešu valodas didaktika. 1.- 4. klase. Rīga: RaKa, 2008.2. Alderson C. J., Clapham, C., Wall, D. Language Test Construction and Evaluation.Cambridge University Press, 1995.3. Bachman L. Fundamental Considerations in Language Testing. Oxford UniversityPress, 1990.4. Bank, J. A. Improving Multicultural Education. New York: Columbia University,2005.5. Beikers, K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības pamati. Rīga.: Nordik,2002.6. Bialystok, E. Communication Strategies. A Psychological Analysis ofSecond-Language Use. Oxford: Basil Blackwell, 1990.7. Brown, D. H. Principles of Language Learning and Teaching. San FranciskoState University. Prentice Hall Regents Englewood Cliffs, NJ, 1994.8. Canale, M., Swain, M. Theoretical bases of communicative approachesto second language teaching and testing in Applied Linguistics 1/1, 1980,pp.1-47.9. Chomsky, N. Rules and Representations. Oxford: Basil Blackwell, 1980.10. Chomsky, N. New Horizons in the study of language and mind. Cambridge:CUP, 2000.11. Clapham, C., Corson, D. (eds.) Encyclopedia of language and education.Dordrecht, Kluwer, 1998.12. Coleman, M., Earley, P. Leadership and Managament in Education. Oxford:Oxford University Press, 2005.13. Common European Framework of Reference for Languages: Learning, Teaching,Assessment. Council of Europe. Cambridge University Press: Cambridge,2001.14. Crystal, D. The Cambridge Encyclopedia of the English Language. Cambridge:University Press, 1995.15. Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana.Eiropas Padome. Rīga: VVA, 2006.16. Ellis, R. Understanding Second Language Acquisition. Oxford: Pergamon,1985.17. Fāters, H. Ievads valodniecībā. Rīga: Zinātne, 2010.18. Gardner, R.C. Individual differences and second language learning. Encyclopaediaof language and education. Vol.4, Kluwer Academic Publishers,Canada, 1997.

12919. Gavriļina, M., Vulāne, A. Valoda veldzējas tautas dvēselē. Rīga: Mācību grāmata,2008.20. Hoffmann, C. A Introduction to Bilingualism. London: Longman, 1991.21. Horwitz, E.K., Young, D.J. (Eds.) Language anxiety: from theory and researchto classroom implications. Prentice Hall, 1991.22. Howatt, A. A History of English Language Teaching. Oxford: Oxford UniversityPress, 1984.23. Jack, C. R., Schmidt, R. Longman Dictionary of Language Teaching andApplied Linguistics. Third Edition. London: Pearson Education Limited,2002.24. Johnson, K. Encyclopedic dictionary of applied linguistics. Oxford: Blackwells,1997.25. Kalnberzina, V. The Interaction Between Affect and Meta-Cognition in LanguageUse: the Case of Foreign Language Anxiety. University of Lancaster,2002.26. Kendall A. King, Hornberger, N. H. Encyclopedia of Language and Education(10 volume set). 2nd Edition Springer, 2007-12-07.27. Krashen, S. Principles and Practice in Second Language Acquisition. Oxford:Pergamon, 1982.28. Laiveniece, D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. Rīga: RaKa., 2000.29. Laiveniece, D. Valodas mācības pusaudzim. Rīga.: RaKa, 2003.30. Larsen-Freeman, D. Techniques and Principles in Language Teaching. LongmanPub. Group, 1991.31. Larsen-Freeman, D., Long, H. M. An Introduction to Second LanguageAcquisition Research. Oxford Univ. Press, 2000.32. Latviešu valodas vārdnīca. 30000 pamatvārdu un to skaidrojumu. Rīga:Avots, 2008.33. Lazdiņa, S., Šalme, A. Latviešu valodas apguve mazākumtautību izglītībā:tendences, attīstība, ietekmes. Rīga: LVAVA, 2008.34. Levelt, W. J. M. Speaking from Intention to Articulation. Bradford Book,MIT press, Cambridge, Massachusetts, 1989.35. Mācību process: latviešu valoda. Rīga: IZM, 2004.36. Mitchell, R., Myles, F. Second language learning theories. London & NewYork: Arnold, 1998.37. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: LVAVP, 2004.38. Oxford R. L. Anxiety and the language learning: new insights in J. Arnold(Ed.), Affect in Language Learning, Cambridge University Press, 1999.39. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Autoru kol. V. Skujiņas vad. Rīga:Zvaigzne ABC, 2000.40. Pohl, I., Kliewer, H. J. Lexikon Deutschdidaktik: M-Z. Hohengehren:Schneider-Verl., 2006.

13041. Psiholoģijas vārdnīca. Autoru kol. G. Breslava redakcijā. Rīga: Mācību grāmata,1999.42. Richards, J., Rodgers, T. Approaches and Methods in Language TeachingCambridge: Cambridge University Press, 1986.43. Richards, J., Rodgers, T. Approaches and methods in language teaching:A description and analysis. Cambridge: Cambridge UniversityPress. Saussure’s Third Course of Lectures on General Linghuistics (1910–1911) publ. Pergamon Press, 1993.44. Richards, J., Schmidt, R. Longman Dictionary of Language Teaching andApplied Linguistics. Pearson Education Limited, 2002.45. Skujiņa, V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. Rīga: LVI, 2002.46. Smith, M. S. Second Language Learning. London and New York: Longman,1994.47. Stern, H. H. Fundamental concepts of language teaching. Oxford: OxfordUniversity Press, 1983.48. Svešvārdu vārdnīca. J. Baldinčuka red. Rīga: Jumava, 1999.49. Šalme, A. (2009). Domas par nozares terminoloģijas attīstību „Eiropas kopīgāspamatnostādnes valodu apguve: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana” rokasgrāmatulasot. Zinātniski metodisks izdevums „Tagad”, nr.4, 36. – 41.lpp.50. Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Autoru kol. V. Skujiņasvad. Rīga: VVA, 2007.51. Žogla, I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa, 2001.52. Абрамова, Г. С. Возрастная психология. Екатенбург: Деловая книга,2002.53. Азимов Э. Г., Щукин А.Н. Новый словарь методических терминови понятий (теория и практика обучения языкам). Москва: ИКАР,2009.54. Большой энциклопедический словарь. Языкознание. Гл. ред. В. Н.Ярцева. Москва: Большая Российская энциклопедия, 1998.55. Выготский, Л. С. Вопросы детской психологии. С –Пб.: Союз, 1997.56. Крайг, Г. Психология развития. СПБ: Питер, 2000.57. Львов М. Р. Словарь - справочник по методике русского языка. Москва:Просвещение, 1988.

Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīcaDictionary of the language learning methodology termsТолковый словарь лингводидактичесих терминовRīga 2011AnotācijaLatviešu valodas apguves praksē un zinātniskās izpētes jomā Latvijā izdarītssamērā daudz. Tomēr maz pētīta un apzināta ir valodas didaktikas terminoloģija.Lai sekmētu jēdzieniski skaidras un vienotas terminoloģijas lietošanu praksē,pirmo reizi Latvijā izstrādāta „Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca”,kurā apkopoti lingvodidaktikas pamattermini.AnnotationLanguage learning methodology and research is popular in Latvia. Theterminology of the language learning methodology, however, has not been eitherresearched or systematized. This is why the developers of first dictionary of theterminology of language education in Latvia aim not only to draw together thedifferent existing traditions in language teaching, but also to clarify the mainconcepts in language education.АннотацияПо практическому обучению и научному исследованию латышскогоязыка в Латвии сделано немало. Однако не осознана и не разработаналингводидактическая терминология. С целью способствовать вне дрениюединой, однозначной лингводидактической терминологии впер выев Латвии разработан данный толковый словарь основных линг во ди дактическихтерминов.