eiropa 2020 - Europa

EIROPAS SAVIENĪBAReģionu komitejaTREŠAIS RK UZRAUDZĪBAS ZIŅOJUMSPAR STRATĒĢIJU “EIROPA 2020”OKTOBRĪ 2012 • GALA ZIŅOJUMSLV

Saturs1. Galvenie secinājumi un ieteikumi................................................................................................22. Ievads .............................................................................................................................................62.1. Stratēģija “Eiropa 2020” un jaunā Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldība..........62.2. Eiropas pusgads un stratēģijas “Eiropa 2020” politikas cikls.........................................72.3. Reģionu komitejas nostāja attiecībā pret stratēģiju “Eiropa 2020” ...............................72.4. Metodoloģiska piezīme un norādes par tekstu..................................................................93. Pašreizējās tendences un problēmas Eiropas Savienības pilsētās un reģionos saskaņā arstatistikas datiem.........................................................................................................................123.1. Situācija vietējās un reģionālajās pašvaldībās attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020”mērķu sasniegšanu ............................................................................................................133.2. Valsts parāda krīzes ietekme uz vietējām un reģionu pašvaldībām un tās iespējamāietekme uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ............................................213.3. Priekšlikums ieviest reģionu veikuma rādītāju attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020”mērķiem .............................................................................................................................244. Stratēģijas “Eiropa 2020” pārvaldība un ietekme uz politikas izstrādi Eiropas Savienībāreģionu un vietējā līmenī ............................................................................................................244.1. Stratēģijas “Eiropa 2020” nodrošinātie ieguvumi un radītās problēmas.....................244.2. Pamatiniciatīvas un valstu reformu programmas 2011. gadam — pievienotā vērtībapolitikas izstrādē vietējā un reģionu līmenī ....................................................................274.3. Valsts reformu programmu 2012. gadam izstrāde — joprojām valstu valdībukompetencē ........................................................................................................................294.4. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas finansēšana vietējo un reģionālo pašvaldībuskatījumā ...........................................................................................................................314.5. Darbs partnerībā? Vēl ne, bet ir panākts zināms progress ...........................................324.6. Gaidot 2013. gada izaugsmes pētījumu ...........................................................................335. Reģioni un pilsētas, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi...........................345.1. Zināšanas un izpratne par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un tāspamatiniciatīvām...............................................................................................................345.2. Gudra izaugsme, kas veicina uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomiku ............375.3. Ilgtspējīga izaugsme — resursu ziņā efektīvai, vidi vairāk saudzējošai unkonkurētspējīgākai ekonomikai.......................................................................................385.4. Iekļaujoša izaugsme — ekonomika ar augstu nodarbinātības līmeni, kas nodrošinaekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ...................................................................416. Pielikumi ......................................................................................................................................446.1. Saīsinājumu un valstu kodu saraksts...............................................................................446.2. Reģionu komitejas 2011.–2012. gadā pieņemtie atzinumi saistībā ar stratēģiju“Eiropa 2020”....................................................................................................................446.3. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma aptauju respondenti......466.4. Aptaujā “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējā līmenī?” (2012. gads) minētiepolitikas pasākumi ............................................................................................................496.5. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma dalībnieki, 2012. gadaaugusts................................................................................................................................51

Priekšvārds RK trešajam uzraudzības ziņojumam par stratēģiju “Eiropa 2020”RK priekšsēdētājs un Mursijas autonomā apgabala priekšsēdētājs Ramón Luis Valcarcel SisoStratēģija “Eiropa 2020” palīdz ES dalībvalstīm atjaunotizaugsmi, kam jābūt gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai, kā arī jāatbilststāvoklim konkrētos ES reģionos un ekonomiskās, sociālās un teritoriālāskohēzijas stiprināšanas kontekstam. Tāpēc stratēģiju “Eiropa 2020” esesmu noteicis par politikas prioritāti savam pilnvaru termiņam Reģionukomitejas priekšsēdētāja amatā.Trešais ziņojums liecina, ka divus gadus pēc stratēģijas “Eiropa2020” uzsākšanas ir sasniegti pozitīvi rezultāti, piemēram, ir rasta kopējavaloda starp visiem pārvaldības līmeņiem, turklāt stratēģija ir kalpojusi par pamudinājumu tālejošākumērķu noteikšanai vietējās un reģionālās politikas līmenī. Dažviet veidojas vairāklīmeņu sadarbībastratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanas jomā, ko noteikti ir rosinājusi kohēzijas politikasīstenošanā gūtā partnerības pieredze.Taču šis ziņojums liecina arī par dažādu politikas instrumentu nepietiekamu koordināciju,kuras sekas vēl smagākas padara stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai pieejamo finanšulīdzekļu nepietiekamība. Ziņojumā norādīts, ka ārkārtīgi ir nepieciešams vienkāršot administrāciju unstiprināt vietējo un reģionālo valsts administrācijas iestāžu darbības spēju. Ziņojums liecina arī par to,ka ekonomikas krīze, valsts parāds un euro stabilizācijas politika smagi ietekmē vietējos unreģionālos izdevumus lielākajā daļā vietējo un reģionālo pašvaldību. Lai galveno uzmanību vērstu uzsociāliem krīzes novēršanas pasākumiem daudzas reģionālās un vietējās pašvaldības ir bijušas spiestasradikāli samazināt izaugsmes atbalsta investīcijas.Daudzlīmeņu koordinācija, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīgas īstenošanaspriekšnosacījums, vēl nav kļuvusi par ierastu praksi un līdz ar to nevar ietekmēt valstu reformuprogrammas. Tāpēc nākamā gada izaugsmes pētījumā, kā arī konkrētām valstīm paredzētajosieteikumos ES būtu jāveicina dažādu pārvaldes līmeņu saskaņota darbība.Līdztekus trešā RK uzraudzības ziņojuma par stratēģiju “Eiropa 2020” publikācijasgatavošanai Reģionu komiteja ir sākusi šīs stratēģijas septiņu pamatiniciatīvu novērtēšanu. Laikā no2012. gada decembra līdz 2014. gadam notiks septiņu konferenču virkne. Šo konferenču secinājumikļūs par pamatu materiālam, ko RK gatavo Eiropas pilsētu un reģionu 2014. gada sammitam, kurā tiksizdarīti secinājumi, lai veiktu šīs stratēģijas vidusposma pārskatīšanu. Es jūs sirsnīgi aicinu piedalītiesanalīzes un apspriežu procesā, jo Eiropas veidošanas procesam ir jānotiek konsekventi.LV

Denkerkas mēra un senatora Michel Delebarre kga ievadsRK trešajam ziņojumam par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzībuReģionu komitejas trešais ziņojums par stratēģijas “Eiropa 2020”īstenošanas uzraudzību ir ieguldījums pašreizējās pārdomās par stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanas gaitu un plašākā nozīmē par ekonomikaspārvaldību Eiropas Savienības līmenī.Šajos vēsturiskajos apstākļos, kad Eiropas Savienības ekonomikaspolitika balstās uz trauslu līdzsvaru starp publisko izdevumu stingru taupībuun strukturālo reformu priekšlikumiem izaugsmes veicināšanai (liberalizācija,darba tirgus reforma, pensiju reforma), vietējās un reģionālās pašvaldībasmums norāda, ka šādu vērienīgu stratēģiju nebūs iespējams īstenot, ja EiropasSavienības līmenī tam nebūs paredzēti budžeta līdzekļi.Jāpanāk, lai kvalitatīvi izdevumi, kas ļauj sagatavot ekonomikas atveseļošanu, netiktu upurētivalsts parāda samazināšanas mērķim. Augsts nodarbinātības līmenis ir noteicošais faktors, laiveiksmīgi īstenotu budžeta konsolidāciju un ekonomikas atveseļošanu, vienlaikus saglabājot patēriņalīmeni un iesaistot pēc iespējas vairāk cilvēku valsts labklājības finansēšanā.Stratēģijai “Eiropa 2020” ir vajadzīgi finanšu līdzekļi un tai arī turpmāk jābūt vienai noSavienības politiskajām prioritātēm, lai ar trim šīs stratēģijas pīlāriem reāli panāktu gudru, ilgtspējīguun iekļaujošu izaugsmi.Lai veiksmīgi īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020” saistībā ar Eiropas pusgadu – ES undalībvalstu politikas jomu koordinēšanas jauno instrumentu – ir aktīvāk jāveicina iedzīvotājudemokrātiska līdzdalība ar parlamentu, vietējo un reģionālo pašvaldību un sociālo partnerustarpniecību.

1. Galvenie secinājumi un ieteikumiReģionu komiteja (RK) ir stingri apņēmusies veiksmīgi īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, veicinotgudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi vietējā un reģionu līmenī visā Eiropas Savienībā. Stratēģijasīstenošanas un ietekmes vietējā līmenī ikgadēja uzraudzība ir svarīgs Reģionu komitejas mērķis, unvisiem pārvaldes līmeņiem jāstrādā partnerībā, lai nodrošinātu stratēģijas “Eiropa 2020” solījumuizpildi.Šajā trešajā ziņojumā par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzību pausts RK viedoklis,gaidot 2013. gada izaugsmes pētījumu, kuru Eiropas Komisija publicēs 2012. gada novembrī. Šajāziņojumā apkopotie uzraudzības rezultāti ir pamatoti uz aptaujām, kuras veicis RK stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forums, diviem ārējo konsultantu veiktiem pētījumiem unvairāku RK valstu delegāciju sniegto ieguldījumu. RK turpinās stratēģijas īstenošanas uzraudzībuturpmākajos divos gados, gatavojoties stratēģijas “Eiropa 2020” termiņa vidusposma pārskatīšanai2014. gadā.Līdzšinējie sasniegumiEiropas Savienības vietējās un reģionālās pašvaldības (VRP) arvien labāk iepazīst stratēģiju“Eiropa 2020”. Divus gadus pēc īstenošanas uzsākšanas šī tālejošā Eiropas stratēģija nodrošinapamatu un saziņas “kopīgo valodu”, kurā VRP komunicē un veic koordinēšanu savā starpā, kā arī arcitiem pārvaldības līmeņiem (valsts, Eiropas Savienības) un attiecīgajām ieinteresētajām personām(5.1. iedaļa).RK veiktajā jaunākajā aptaujā lielākā daļa respondentu ir norādījuši, ka valsts līmenī noteiktiestratēģijas “Eiropa 2020” mērķi un uzdevumi ir piemēroti viņu konkrētajai teritorijai (5.1. iedaļa),taču vietējā līmenī veiktās gadījumu izpētes rezultāti liecina par to, ka stratēģijas pamatiniciatīvas irrosinājušas vietējās un reģionālās pašvaldības domāt par savu īpašo vajadzību nodrošināšanu, nosakottālejošākus mērķus vairākās politikas jomās (4.2. iedaļa un no 5.2. līdz 5.4. iedaļai). Dažos gadījumosstratēģija “Eiropa 2020” ir izmantota kā pamats vispārējās politikas plānošanai reģionu līmenī(4.1. iedaļa). Respondenti ir uzsvēruši arī pieredzes apmaiņas un zināšanu ieguves procesa nozīmi.Turklāt vairākas iniciatīvas, kuru pamatā ir dažādas daudzlīmeņu pārvaldības formas (4.5. iedaļa),liecina par arvien pieaugošu izpratni par to, ka, lai iegūtu stratēģijas “Eiropa 2020” nodrošinātopievienoto vērtību, pilsētām un reģioniem ir jākoordinē un jāintegrē sava politika citu pārvaldībaslīmeņu politikas virzienos. To noteikti ir veicinājis daudzlīmeņu pārvaldības praktiskais piemērskohēzijas politikas jomā, kas ir arī galvenais finansējuma avots ar stratēģiju “Eiropa 2020”saistītajiem politikas virzieniem (4.4. iedaļa).ProblēmasReģionu komitejas veiktās uzraudzības laikā atklājās, ka stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā nākassaskarties ar vairākiem būtiskiem ierobežojumiem un problēmām.

) ciktāl tas ir iespējams, valstu budžetos, kas joprojām ir svarīgākais publiskā finansējumaavots, lielākā mērā jāņem vērā stratēģija “Eiropa 2020”;c) jāsaglabā vietējo pašvaldību / reģionu budžetu kritiskais lielums, lai veicinātu stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanu;5) komunikācijas ar pilsoņiem un ieinteresētajām personām veicināšana, lai uzlabotuinformētību par stratēģiju “Eiropa 2020”.2. Ievads2.1. Stratēģija “Eiropa 2020” un jaunā Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībaStratēģiju “Eiropa 2020” 1 — Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju — kāLisabonas stratēģijas pēcteci sāka īstenot 2010. gadā, un tā no Lisabonas stratēģijas atšķiras četrosgalvenajos aspektos:• tajā noteikti plašāki mērķi ne tikai attiecībā uz konkurētspēju, bet arī integrāciju un ilgtspējību;• tā ir elastīgāka, jo tiek ņemta vērā īpašā situācija katrā dalībvalstī — valstu valdības ir aicinātasnoteikt valsts mērķus, lai palīdzētu izstrādāt ES pamatmērķus 2 ;• lai palīdzētu koncentrēt un koordinēt attiecīgās ES un valstu politikas jomas, trīs prioritārajāsjomās tika noteiktas septiņas pamatiniciatīvas 3 ;• tematisko pieeju papildina pārnozaru politikas virzieni 4 , kuru uzdevums ir pabeigt vienotā tirgusizveidi, nodrošināt finansējumu ieguldījumiem izaugsmes veicināšanai un veicināt turpmākustarptautisko tirgu paplašināšanos.Stratēģija “Eiropa 2020” daļēji ir arī ES reakcija uz ekonomikas un finanšu krīzi un tās izraisīto valstsparāda krīzi eurozonā. Būtībā ES 2008. gadā uzsāka vērienīgu ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu,lai• saglabātu eurozonas stabilitāti, sniedzot finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kuras saskārušās ar valstsparāda problēmām. Uz laiku izveidotais Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) drīzumātiks aizstāts ar pastāvīgu Eiropas stabilizācijas mehānismu;• stiprinātu dalībvalstu, jo īpaši eurozonas dalībvalstu, fiskālo atbildību un palielinātu ES kontroli,ko īsteno ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, paktu “Euro plus” un fiskālo paktu;1234Plašāka informācija par stratēģiju “Eiropa 2020” pieejama oficiālajā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm.Eiropas Savienības un valstu mērķi pieejami šeit: http://ec.europa.eu/europe2020/europe-2020-in-a-nutshell/targets/index_lv.htm.Informācija par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām pieejama šeit: http://ec.europa.eu/europe2020/europe-2020-in-anutshell/flagship-initiatives/index_lv.htm.Sk. http://ec.europa.eu/europe2020/europe-2020-in-a-nutshell/eu-tools-for-growth-and-jobs/index_lv.htm.

• veicinātu strukturālās reformas, jo īpaši īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020”, lai mazinātumakroekonomisko nesabalansētību, uzlabotu konkurētspēju un radītu vairāk un labākasdarbavietas;• veicinātu izaugsmi, īstenojot Izaugsmes paktu;• uzlabotu situāciju finanšu nozarē, gatavojoties ES banku savienības izveidei.2.2. Eiropas pusgads un stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklsŠīs jaunās ekonomikas pārvaldības galvenais koordinēšanas instruments ir Eiropas pusgads, kas irlaikposms katra gada pirmajā pusē. Šis instruments ļauj dalībvalstīm saskaņoti plānot savu budžeta unmakroekonomikas politiku, kā arī struktūrpolitiku atbilstīgi ES pamatnostādnēm. Patlaban, Eiropaspusgadā, stratēģijas “Eiropa 2020” politikas īstenošanas cikls noris šādi:• vispirms novembrī Komisija publicē gada izaugsmes pētījumu (GIP), kurā apskatīta situācija ganstratēģijas “Eiropa 2020”, gan arī struktūrpolitikas un budžeta politikas īstenošanas jomā, unierosinātas pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai nākamajā gadā;• martā, pamatojoties uz GIP, Eiropadome pavasara sanāksmē pieņem galvenos virzienus unprioritātes, kas dalībvalstīm jāievēro;• aprīlī dalībvalstis vienlaicīgi iesniedz savas stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētās valstu reformuprogrammas un stabilitātes vai konverģences programmas, lai uzsvērtu nepieciešamību saskaņotfiskālo politiku un struktūrpolitiku;• maija beigās Komisija publicē konkrētām valstīm adresēto ieteikumu projektus, kurus jūnijāapstiprina Eiropadome un jūlijā pieņem Padome;• gada otrajā pusē ES valstu gada budžetos tiek atspoguļoti ES līmenī pieņemtās nostādnes unapņemšanās.2.3. Reģionu komitejas nostāja attiecībā pret stratēģiju “Eiropa 2020”Reģionu komiteja stratēģiju “Eiropa 2020” vērtē atzinīgi, jo stratēģijas mērķis ir panākt izaugsmi netikai kvantitatīvā, bet arī kvalitatīvā ziņā (izaugsmei jābūt gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai), un to varelastīgi pielāgot dažādām situācijām dalībvalstīs. Vairākos kopš 2010. gada pieņemtajos atzinumos 5 ,kā arī dažos komitejas vadības paziņojumos un vairāku sanāksmju secinājumos 6 RK atkārtoti paudusinostāju, ka stratēģija “Eiropa 2020” nodrošinās gaidītos rezultātus tikai tad, ja tiks izpildīti šādinosacījumi:• stratēģija tiks pielāgota konkrētām reģionu un vietējām situācijām, tostarp izmantojot reģioniematbilstošus rādītājus;• stratēģiju izstrādās un īstenos visu pārvaldības līmeņu sadarbībā, tostarp izmantojot daudzlīmeņupārvaldības instrumentus, lai to labāk pielāgotu vietējām un reģionu vajadzībām, izmantotu56Reģionu komitejas pieņemtie atzinumi, kuri attiecas uz stratēģiju “Eiropa 2020”, norādīti pielikumā.Lai iegūtu plašāku informāciju, sk. sadaļu “Aktivitātes” stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma tīmekļa vietnēhttp://www.cor.europa.eu/europe2020/.

iespējamo tās radīto sinerģiju un sistēmisko ietekmi, kā arī uzlabotu iedzīvotāju un visu attiecīgoieinteresēto personu līdzdalību stratēģijas īstenošanā;• stratēģija tiks īstenota saskaņā ar kohēzijas politiku, ņemot vērā nepieciešamību veikt Līgumāparedzēto kohēzijas politikas uzdevumu;• stratēģijas īstenošanai tiks nodrošināts atbilstīgs finansējums, lai mazinātu ekonomikas un valstsparāda krīzes ietekmi uz reģionu un vietējo pašvaldību budžetu.Papildus atzinumiem par pamatiniciatīvām un citām svarīgām tēmām 7 RK ir ierosinājusi arī nozīmīgopriekšlikumu, kas paredz izstrādāt un īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, sagatavojot teritoriālos līgumusvisu attiecīgo pārvaldības līmeņu starpā, un šī iniciatīva uzskatāma par daudzlīmeņu pārvaldībaspraktisku instrumentu. Turklāt RK ne tikai atbalsta vienotajā stratēģiskajā satvarā 8 iekļautopriekšlikumu racionalizēt un koncentrēt struktūrfondus 2014.–2020. gada plānošanas periodā, bet arīuzskata to par spēcīgu instrumentu, lai veicinātu stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto daudzlīmeņupārvaldību, ciktāl kohēzijas politikas prioritāte ir koncentrēties uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem,vienlaikus izpildot Līgumā par Eiropas Savienību noteikto kohēzijas politikas resursu pārdalīšanasuzdevumu.Ņemot to vērā, RK ir noteikusi, ka tās uzdevums ir atbalstīt ES vietējo un reģionālo pašvaldībuviedokli stratēģijas “Eiropa 2020” politikas cikla laikā, iesaistoties tā galvenajos posmos, proti, pirmsgada izaugsmes pētījuma (GIP) pieņemšanas (Biroja deklarācija par GIP un RK ziņojums parstratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzību), pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes(teritoriālais dialogs) un pirms konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pieņemšanas (RK politiskāsvadības tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētāju). Tabulā šīs nodaļas beigās kopsavilkuma veidā irattēlots stratēģijas “Eiropa 2020” politikas cikls un RK nozīme tajā.Lai palielinātu savu devumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, RK ir atbalstījusi stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forumu, kurā piedalās vairāk nekā 160 reģioni un pilsētas novisām ES dalībvalstīm, kā instrumentu, kas palīdz novērtēt, kādā veidā un cik lielā mērā VRPiesaistās stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā, vienlaikus nodrošinot iespēju VRP paust viedoklistratēģijas politikas īstenošanas procesā. Forums apkopo uz pierādījumiem balstītu informāciju,organizējot reģionu un vietējo pārstāvju un ekspertu sanāksmes, kā arī foruma dalībnieku un cituvietējo un reģionālo pašvaldību apspriedes. Informācija par šīs darbības virzību un rezultātiem irsniegta foruma tīmekļa vietnē 9 .789Reģionu komitejas atzinumu un rezolūciju, kas attiecas uz šo jautājumu, pilns saraksts iekļauts pielikumā.Komisija ir ierosinājusi 2014.–2020. gada plānošanas periodā par struktūrfondu (ERAF, ESF, ELFLA un EJZF) regulējumunoteikt vienoto stratēģisko satvaru. Sk. Vienotā stratēģiskā satvara 2014.–2020. gadam elementi, Komisijas dienestu darbadokuments, Briselē, 14.3.2012., SEC(2012) 61 galīgā redakcija.www.cor.europa.eu/europe2020

2.4. Metodoloģiska piezīme un norādes par tekstuKopš 2010. gada RK katru gadu publicē ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanasuzraudzību 10 . Pirmie divi ziņojumi tiek plaši izmantoti Eiropas starpiestāžu debatēs. Šis trešaisziņojums ir balstīts uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma darbības rezultātiem.Šajā ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta nepastarpinātai informācijai, kas iegūta• ikgadējā aptaujā par stratēģiju “Eiropa 2020” — “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējālīmenī?”, 2012. gada izdevums (turpmāk — Foruma 2012. gada aptauja);• RK valstu delegāciju apsekojumā par valstu reformu programmu 2012. gadam izstrādi;• tematiskajos apsekojumos par MVU atbalsta politiku, par sociālās inovācijas veicināšanaspolitiku un par vienotajā stratēģiskajā satvarā iekļauto priekšlikumu attiecībā uz kohēzijaspolitiku;• 2012. gada teritoriālajā dialogā, kas notika 2012. gada 13. jūnijā;• divos ārējo līgumslēdzēju veiktos pētījumos 11 .Laikposmā no 2012. gada aprīļa līdz jūlijam RK veica plašu novērtējumu par stratēģijas“Eiropa 2020” faktisko īstenošanu, lai novērtētu, vai stratēģija, kuru īsteno jau otro gadu,• ir nodrošinājusi pievienoto vērtību ES pilsētām un reģioniem, a) atbilstīgi ņemot vērā to dažādāssituācijas un vajadzības, un b) dodot iespēju pilsētām un reģioniem izstrādāt tālejošākas politikasprogrammas, nekā tie būtu izstrādājuši, ja šādas stratēģijas nebūtu;• tiek īstenota partnerībā ar visiem attiecīgajiem pārvaldības līmeņiem, ņemot vērā šā ziņojuma2. nodaļā izteikto pieņēmumu, ka daudzlīmeņu pārvaldība, kas balstīta uz šādu partnerību, irpriekšnosacījums stratēģijas “Eiropa 2020” uzdevumu izpildei un mērķu sasniegšanai.Šo novērtējumu veica stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forums, izmantojot iepriekšminēto 2012. gada aptauju. Jautājumi bija vērsti uz to, vai respondentu valstij noteiktie mērķi bijapiemēroti attiecīgajai teritorijai un vai stratēģija “Eiropa 2020” un valsts reformu programmas irrosinājušas noteikt tālejošākus mērķus un saistītos politikas virzienus 12 . Šī aptauja bija balstīta uz2012. gada pavasarī publicētu pētījumu, lai, pamatojoties uz astoņu gadījumu izpēti, novērtētu, kā101112Lai piekļūtu ziņojuma iepriekšējiem izdevumiem, sekojiet saitei: http://portal.cor.europa.eu/europe2020/Pages/Publications.aspx.“Vai stratēģija “Eiropa 2020” tiek veiksmīgi īstenota?” (Is Europe 2020 delivering?) Reģionu komitejas vispārējā pārskataaptaujas par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu 2012. gadā sākotnējais pētījums, kas būs pieejams 2013. gada sākumā, unpētījums “Par vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto valstu reformu programmu izstrādē”(On the role of the local and regional authorities in the Europe 2020 National Reform Programmes), kas būs pieejams2012. gada oktobrī; abi pētījumi būs pieejami šeit: http://portal.cor.europa.eu/europe2020/Pages/Publications.aspx.Aptaujā piedalījās 40 vietējās un reģionālās pašvaldības no 17 dalībvalstīm (11 pārstāvēja pilsētu pašvaldības, 6 pārstāvējaprovinces, 18 pārstāvēja reģionus un 4 — pilsētu un reģionu apvienības). Lai gan aptaujā nepiedalījās VRP no desmit EiropasSavienības dalībvalstīm un lielākā daļa atbilžu tika saņemta no dažām valstīm, respondentu ģeogrāfiskais sadalījums irpietiekami līdzsvarots un aptver reģionus un pilsētas visās galvenajās Eiropas Savienības teritorijas daļās. Respondenti ir norādītipielikumā. Informācija par visiem respondentiem pieejama šeit:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/ClosedSurveys/Pages/InvitationtotakepartinthesurveyonEurope2020what'shappeningontheground2012Edition.aspx

stratēģija “Eiropa 2020” ietekmē politikas izstrādi reģionu un vietējā līmenī 13 . Turklāt, lai novērtētu,vai un kā VRP bija iesaistītas jauno, līdz aprīļa vidum iesniegto valsts reformu programmu2012. gadam 14 izstrādē, tika veikta valsts reformu programmu tekstuāla analīze 15 , kuru papildināja unpārbaudīja, izmantojot RK valstu delegāciju 16 apkopoto informāciju.Šā darba rezultāti izklāstīti, kā norādīts turpmāk tekstā.• 3. nodaļā sniegts statistikas pamatdatu pārskats pa reģioniem, lai parādītu, cik lielā mērā katrsEiropas Savienības NUTS II līmeņa reģions sasniedzis valsts mērķus saistībā ar stratēģiju“Eiropa 2020” (3.1. iedaļa). Nodaļā apkopoti dati par reģionālo un vietējo publisko finansējumu,ko negatīvi ietekmējusi ekonomikas krīze un ierobežojusi fiskālās konsolidācijas politika(3.2. iedaļa), kā arī sniegta informācija par reģionu veikuma rādītāja ieviešanu, lai uzraudzītuprogresu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.• 4. nodaļā analizēts stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma veiktās 2012. gadaaptaujas respondentu viedoklis par stratēģiju “Eiropa 2020” un stratēģijas pievienoto vērtību(4.1. iedaļa), ko rada stratēģijas pamatiniciatīvas un valsts reformu programmas (4.2. iedaļa).Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, kā arī uz RK valstu delegāciju veikto darbu, ir apkopoti arīpētījuma rezultāti par vietējo un reģionālo pašvaldību dalību valstu reformu programmu izstrādē(4.3. iedaļa). Vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par finansējumu stratēģijas “Eiropa 2020”īstenošanai ir izklāstīts 4.4. iedaļā, savukārt 4.5. iedaļā sniegts ieskats, cik lielā mērā (diemžēltikai ierobežotā) darbojas partnerattiecības starp dažādiem pārvaldības līmeņiem.• 5. nodaļā aprakstīts, kā ES pilsētas un reģioni vērtē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus unpamatiniciatīvas (5.1. iedaļa) un kāds ir pilsētu un reģionu devums stratēģijas mērķu sasniegšanātrīs prioritārajās jomās.• 6. nodaļā iekļauti faktu un tehniskie pielikumi.13141516“Vai stratēģija “Eiropa 2020” tiek veiksmīgi īstenota?” (Is Europe 2020 delivering?) Reģionu komitejas vispārējā pārskataaptaujas par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu 2012. gadā sākotnējais pētījums, ko saskaņā ar pamatlīgumuCDR/ETU/96/2012 veica RIMAS (Ilgtspējības pārvaldības zinātniskās pētniecības institūts), Vīnes Ekonomikas unuzņēmējdarbības universitāte.Valstu reformu programmas 2012. gadam pieejamas šeit: http://ec.europa.eu/europe2020/europe-2020-in-yourcountry/index_lv.htm.“Par vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto valstu reformu programmu izstrādē”, ko saskaņāar pamatlīgumu CDR/ETU/96/2012 sagatavoja Ecologic institūts Berlīnē.Apsekojumā piedalījās Reģionu komitejas delegācijas no šādām valstīm: Austrija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Itālija,Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Malta, Polija, Rumānija, Somija, Vācija un Zviedrija. ApvienotāsKaralistes, Beļģijas un Grieķijas delegācijas iesniedza rakstiskus paziņojumus, taču neaizpildīja aptaujas anketu.

3. Pašreizējās tendences un problēmas Eiropas Savienības pilsētās un reģionos saskaņā arstatistikas datiemEiropas Komisija 2011. gada novembrī savā septītajā progresa ziņojumā par ekonomisko, sociālo unteritoriālo kohēziju 17 pirmo reizi sniedza visaptverošu pārskatu par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķusasniegšanu Eiropas reģionos. Ziņojumā tika novērtēts Eiropas Savienības reģionu (NUTS II) stāvoklislaikposmā no 2008. līdz 2010. gadam saistībā ar valsts mērķiem 2020. gadam, un katram reģionam tikapiedāvāts pamatscenārijs, kas jāizmanto reģiona attīstības stratēģijas izstrādē, īstenošanas uzraudzībā unnovērtēšanā. Ziņojumā tika noteikts arī, ka ne visi reģioni var sasniegt valsts mērķus 2020. gadam —dažiem reģioniem vēl ir pārāk tāls ceļš ejams, lai līdz 2020. gadam paveiktu visu nepieciešamo, tačucitiem, lai sasniegtu mērķi, nav jāveic būtiski uzlabojumi, jo, piemēram, ir izveidoti klasteri (puduri)pētniecības un attīstības jomā. Tādējādi ziņojumā tika pausts pārliecinošs aicinājums vietējām unreģionālajām pašvaldībām izstrādāt attīstības stratēģijas, lai novērstu savus trūkumus un stiprinātuattiecīgos reģionus. Eiropas Komisija gada ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanureģionos nepublicē, taču atjaunināta informācija ir pieejama Reģionu politikas ģenerāldirektorāta tīmekļavietnē 18 .RK pauž pārliecību, ka stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīga īstenošana lielā mērā ir atkarīga no tās radītāsietekmes vietējā un reģionu līmenī, un tādēļ tiek uzsvērta nepieciešamība pastāvīgi uzraudzīt progresustratēģijas īstenošanā tur, kur tā notiek. Šāda atjaunināta informācija nodrošinātu mums iespēju• konstatēt pamattendences reģionos, iespējams, parādot, vai notiek progress virzībā uz mērķiem;• noteikt reģionus, kuros panākts ievērojamākais progress, un reģionus, kuros progress ir lēnāks;• noteikt vispārējo situāciju stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas jomā vietējā līmenī.Ņemot to vērā, šajā nodaļā sniegts ieskats situācijā, kāda ir vietējās un reģionālajās pašvaldībās attiecībāuz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz jaunākajiem datiem par laikposmu no2009. līdz 2011. gadam (3.1. iedaļa). Šajā nodaļā arī mēģināts apvienot iegūtos datus ar jaunākajiemkonstatējumiem par vietējo un reģionālo finansējumu un patlaban īstenoto taupības pasākumu ietekmi(3.2. iedaļa). Visbeidzot aplūkots reģionu veikuma rādītājs, kas var sniegt noderīgu informāciju parsituāciju un perspektīvu Eiropas reģionos attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu(3.3. iedaļa).1718http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/interim7/interim7_en.pdfhttp://ec.europa.eu/regional_policy/information/brochures/pages/country2012/index_en.cfm

3.1. Situācija vietējās un reģionālajās pašvaldībās attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķusasniegšanuAttiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem jānorāda, ka NUTS II līmenī pieejamie dati 19 sniedzpapildu informāciju par galvenajiem mērķiem un rādītājiem. Lai gan ir pieejami būtiski dati parlaikposmu līdz 2011. gadam, daļa datu aptver tikai laikposmu līdz 2009. vai 2010. gadam. Tādēļ naviespējams sniegt pilnīgu un savlaicīgu pārskatu par situāciju vietējā līmenī. Ņemot to vērā, ir sarežģītiuzraudzīt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas progresu vietējā un reģionu līmenī. Taču dati var sniegtaptuvenu priekšstatu par attiecīgo situāciju.Augstāko izglītību ieguvušās personas vecumā no 30 līdz 34 gadiemJaunākie dati par 2011. gadu norāda uz to, ka situācija Eiropas reģionos augstākās izglītības jomāattiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valstu mērķiem ir būtiski mainījusies. Lai gan ir panākts zināmsprogress, daudziem ES reģioniem valstu mērķi stratēģijas “Eiropa 2020” jomā joprojām ir lielsizaicinājums.19Attiecībā uz nabadzību un materiālo nenodrošinātību par DE, FR, NL, PT, RO un GB bija pieejami tikai valsts līmeņa dati, bet parBE, EL un HU — tikai dati par NUTS I līmeņa reģioniem.

Priekšlaicīgi skolu pametušie jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiemPriekšlaicīgi izglītību un mācības pametušo jauniešu skaita īpatsvars dažādos NUTS II līmeņa reģionosnorāda uz to, ka, lai gan dažos reģionos ir panākti zināmi uzlabojumi, Eiropas reģionos ir būtiskasatšķirības. Priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu augstā rādītāja samazināšana joprojām ir būtisksuzdevums Spānijas, Itālijas, Rumānijas, Ungārijas un Grieķijas reģionos. Turklāt šajās valstīs ir saistībastarp priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaitu un jauniešu bezdarba līmeni. Ja netiks veikti papildupasākumi, ir skaidrs, ka šajā jomā paredzētais stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķis netiks sasniegts.

Izdevumi pētniecībai un attīstībai — procentuālā daļa no IKPPieejamie dati par 2009. gadu liecina, ka lielākajā daļā Eiropas reģionu ieguldījumu līmenis pētniecībā unattīstībā attiecībā pret IKP ir saglabājies stabils vai pat paaugstinājies. Tikai Latvijas reģionos — jo šovalsti krīze skāra agrāk nekā citas — izdevumi pētniecībai un attīstībai ir samazinājušies, kā to jau rādījaagrākie dati. Kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai kā IKP procentuālā daļa Eiropas Savienībānedaudz palielinājās no 1,9 % 2008. gadā līdz 2 % 2009. gadā. Ņemot vērā publiskā sektora būtiskonozīmi pētniecības un attīstības finansēšanā, it īpaši mazāk attīstītajos reģionos, sagaidāms, ka krīzesietekmē šie rādītāji turpmākajos gados pazemināsies.Atjauninātās reģionu kartes, kurās redzams izdevumu apmērs pētniecības un attīstības finansēšanai,apstiprina to, ka šajā jomā Eiropas reģionos ir būtiskas atšķirības. Daudzos reģionos, it īpaši Portugālē unSpānijā, taču arī citās valstīs, joprojām nav sasniegti attiecīgie Eiropas vai valsts mērķi saistībā ar

stratēģiju “Eiropa 2020”. Tā kā ieguldījumiem pētniecības un attīstības jomā ir būtiska nozīme ražīgumaun konkurētspējas uzlabošanā, ir nepieciešami daudz aktīvāki centieni, kuros tiktu ņemtas vērā vietējāsiespējas un apstākļi.Nodarbinātības rādītāji reģionosLaikposmā no 2000. līdz 2008. gadam lielākajā daļā ES reģionu nodarbinātības rādītāji reģionu līmenībūtiski paaugstinājās. Pēc tam — ar dažiem izņēmumiem, piemēram, Vācijā un Zviedrijā, — bijavērojams nodarbinātības rādītāju būtisks kritums, it īpaši valstīs, kuras vissmagāk skārusi pašreizējā valstsparāda krīze. Daudzu Eiropas reģionu attālums līdz stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajam 75 % mērķim ir

palielinājies. Krīze vissmagāk skārusi reģionus Spānijas dienvidos un Itālijā, kā arī Grieķijā unAustrumeiropas valstīs.Bezdarba līmenisBezdarba reģionālās izplatības karte Eiropas Savienībā rada skaidru priekšstatu par pašreizējāsekonomikas un finanšu krīzes ietekmi un tās izraisītajām problēmām. No Eiropas Savienības27 dalībvalstu 271 NUTS II līmeņa reģiona 2011. gadā 44 reģionos bezdarba līmenis bija 4,8 % vaizemāks, kas ir puse no vidējā bezdarba līmeņa ES-27. Otra galējība — 17 reģionos bezdarba līmenis bija19,2 % vai augstāks, divas reizes pārsniedzot vidējo bezdarba līmeni 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs;šāda situācija bija 10 Spānijas reģionos, 4 Francijas aizjūras departamentos un 3 Grieķijas reģionos.

2011. gadā vidējais bezdarba līmenis jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem 27 Eiropas Savienībasdalībvalstīs bija 21,4 %. Taču jauniešu bezdarba līmenis dažādos reģionos būtiski atšķiras. Vairāk nekātrīs ceturtdaļās ES-27 dalībvalstu reģionu jauniešu bezdarba līmenis bija vismaz divas reizes augstāksnekā kopējā bezdarba līmenis.Ilgtermiņa bezdarbnieku īpatsvars, proti, to bezdarbnieku procentuālā daļa, kuri bijuši bez darba12 mēnešus vai ilgāk, 2011. gadā 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs bija vidēji 43,1 %, un šis rādītājsreģionos būtiski atšķīrās. Sešdesmit reģionos vairāk nekā puse bezdarbnieku nestrādāja vismaz12 mēnešus.Nabadzības vai atstumtības riskam pakļautās personasŅemot vērā jaunākos datus par iedzīvotāju daļu, kas 2010. gadā bija pakļauta nabadzības riskam, varsecināt, ka kopumā nav notikušas būtiskas izmaiņas saistībā ar vispārējo nabadzības un sociālāsatstumtības problēmu reģionu līmenī. Taču jānorāda, ka dažas dalībvalstis, piemēram, Francija un Vācija,

sniedza datus tikai par valsti kopumā un ka tādas valstis kā Īrija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija nebijanoteikušas valsts mērķus šajā jomā.IKP uz vienu iedzīvotājuJaunākie pieejamie dati par IKP uz vienu iedzīvotāju ES reģionos 2009. gadā rāda, ka īpaši liels IKPsamazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams valstīs, kuras pirmās piedzīvoja finanšu unekonomikas krīzi, piemēram, Lietuvā (-7 %), Latvijā, Īrijā un Igaunijā (visās -5 %).Datos par 2008. gadu redzams, ka IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar vidējo rādītāju EiropasSavienībā, bija samazinājies 124 reģionos no 271 NUTS II līmeņa reģiona. Taču dati norāda arī uz to, ka

dažās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, IKP uz vienu iedzīvotāju būtiskais kritums, salīdzinot ar ES vidējorādītāju, tika apturēts, taču citos reģionos, piemēram, dažos Apvienotās Karalistes un Īrijas reģionos, šokritumu bija iespējams tikai palēnināt.Turklāt var secināt, ka lielākajā daļā NUTS II līmeņa reģionu jaunajās dalībvalstīs ir izdevies panāktlielāku progresu nekā daudzos citos reģionos, un tas ir saistīts arī ar kohēzijas politikas īstenošanu šajāsvalstīs. Datos par reģioniem vēl neatspoguļojas pašreizējās krīzes kopējā ietekme, un situācija ir rūpīgijāuzrauga.Ņemot vērā visus šos datus, var izdarīt šādus secinājumus:• Dienvideiropas reģioniem patlaban ir vislielākās grūtības sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķusvietējā līmenī;• arī citiem ES reģioniem ir jāpastiprina savi centieni vairākās jomās, piemēram, pētniecības unattīstības finansēšanas un augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;• ekonomikas un finanšu krīzes ietekme pamazām atspoguļojas arī vietējos un reģionu statistikas datos,it īpaši attiecībā uz bezdarbu, IKP tendencēm un nabadzību.

3.2. Valsts parāda krīzes ietekme uz vietējām un reģionu pašvaldībām un tās iespējamā ietekmeuz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanuEiropas Komisija nesen publicēja “Ziņojumu par publiskajām finansēm EMS” 20 , pirmo reizi lieluuzmanību pievēršot situācijai vietējā un reģionu finansējuma jomā un tās attīstībai Eiropas Savienībā.Ziņojumā uzsvērts, ka vietējie un reģionu izdevumi vairumā ES dalībvalstu pēdējos gados ir pakāpeniskipalielinājušies, kā redzams nākamajā tabulā, taču dalībvalstīs joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Vietējieun reģionu publiskie izdevumi veido vairāk nekā 45 % no kopējiem valsts izdevumiem Spānijā unZviedrijā un vairāk nekā 60 % no kopējiem valsts izdevumiem Dānijā, kas ir daudz vairāk par ES vidējorādītāju — ap 29 %.20http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2012/pdf/ee-2012-4.pdf

Kopējie vietējie un reģionu izdevumi veido aptuveni divas trešdaļas no publiskajiem ieguldījumiemEiropas Savienībā, kas paredzēti, lai nodrošinātu sabiedriskos labumus vietējā un reģionu līmenī.Tajā pašā laikā vietējo un reģionu parādu vidējais līmenis Eiropas Savienībā ir 6,5 % no IKP, un

laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam tas nav būtiski mainījies (ar dažiem izņēmumiem, piemēram, Vācijāun Spānijā).Kā redzams nākamajā diagrammā, centrālās valdības tiešajiem maksājumiem ir būtiska nozīme, laivietējās un reģionu pašvaldības varētu veikt savu darbību. 2010. gadā 16 dalībvalstīs tiešie maksājuminodrošināja vairāk nekā 50 % no vajadzīgajiem resursiem vietējo un reģionu izdevumu segšanai.Diagrammā redzams, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam šo maksājumu apjoms ir straujipalielinājies jaunajās dalībvalstīs, taču vairākās ES-15 dalībvalstīs šie maksājumi tika būtiski samazinātiun aizstāti ar citiem finansējuma avotiem.Secinājumi:• vietējām un reģionu pašvaldībām Eiropas Savienībā ir būtiska nozīme tādu pakalpojumu sniegšanā unieguldījumu veikšanā, kas ietekmē centienus sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;• vietējo un reģionu izdevumu apjomu arvien vairāk ietekmē ekonomikas krīze un valsts līmenīpieņemtie taupības pasākumi. Attiecībā uz ieņēmumiem jaunākie dati 21 rāda, ka 2011. gadā vietējoun reģionu budžetu ieņēmumi attiecībā pret 2010. gadu saglabājās gandrīz nemainīgi (+0,2 %), unšāda situācija izveidojās galvenokārt tādēļ, ka centrālās valdības būtiski samazināja tiešosmaksājumus(-4,9 % 2011. gadā; 2010. gadā šis rādītājs bija 6 %). Šie maksājumi 2011. gadā veidoja 44,1 % nokopējiem valsts finanšu resursiem;21Dexia, Finances publiques territoriales dans l'Union Européenne (Vietējais un reģionu publiskais finansējums Eiropas Savienībā),Dexia, 2011. gada jūlijs.

• attiecībā uz izdevumiem jānorāda, ka pēc desmit gadus ilgas augšupejošas tendences vietējie unreģionu izdevumi jau otro gadu pēc kārtas samazinājās (-0,2 % 2011. gadā, -0,1 % 2010. gadā).Ņemot vērā nepieciešamību krīzes laikā saglabāt sociālo izdevumu finansēšanu, vietējie publiskieieguldījumi bija jāsamazina par 7,6 % 2010. gadā un par 6,6 % 2011. gadā;• pieejamie 2011. gada dati liecina, ka šī tendence turpināsies. Ieilgušie taupības pasākumi unnoteiktāka ekonomikas pārvaldība, kas paredz publisko budžetu stingrāku kontroli, ierobežo rīcībasbrīvību politikas īstenošanā vietējā līmenī.3.3. Priekšlikums ieviest reģionu veikuma rādītāju attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020”mērķiemKā redzams no iepriekš minētā, vairāki ES reģioni joprojām nav sasnieguši attiecīgos stratēģijā“Eiropa 2020” noteiktos valsts mērķus, un ekonomikas krīze un fiskālā konsolidācija situāciju pasliktinavēl vairāk.Spēja sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus vietējā un reģionu līmenī turpmākajos gados irlielā mērā atkarīga no pilsētu un reģionu iespējām un turpmākā veikuma. Koncentrēšanās tikai uzatšķirību starp mērķi un pašreizējo situāciju nesniedz pietiekamu priekšstatu.Tādēļ, pamatojoties uz pieejamajiem Eurostat datiem, RK ierosina ieviest reģionu veikuma rādītāju, kasvar sniegt labāku priekšstatu par vietējo un reģionālo pašvaldību nākotnes iespējām sasniegt mērķus.Pieejamos datus var attiecināt uz galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem (gudra, ilgtspējīga uniekļaujoša izaugsme) un dažiem mikroekonomikas un makroekonomikas rādītājiem. Veikuma rādītājsattiecībā uz katru NUTS II līmeņa reģionu parādītu, vai situācija stratēģijas “Eiropa 2020” mērķusasniegšanas jomā ir uzlabojusies, palikusi nemainīga vai pasliktinājusies.Šo rādītāju varētu izmantot arī, lai salīdzinoši novērtētu NUTS II līmeņa reģionus Eiropā un lai noteiktuveiksmīgas reģionālās stratēģijas, kas veicina izaugsmi un konkurētspēju Eiropā.4. Stratēģijas “Eiropa 2020” pārvaldība un ietekme uz politikas izstrādi Eiropas Savienībāreģionu un vietējā līmenī4.1. Stratēģijas “Eiropa 2020” nodrošinātie ieguvumi un radītās problēmasDivus gadus pēc stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzsākšanas aptuveni 90 % respondentu, kaspiedalījās RK aptaujā par stratēģiju “Eiropa 2020”, norādīja, ka to “pārzina pilnībā” vai “pārzina lielāmērā”.

Jautājumā par “galvenajām iespējām un problēmām, kas rodas, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020”vietējā/reģionu līmenī”, respondentu atbildes liecina par to, ka stratēģijas īstenošana ne tikai sniedziespējas, bet arī rada problēmas.Galveno un lielāko problēmu rada ekonomikas, finanšu un fiskālā krīze un tās ietekme uz publiskofinansējumu. Vairāki respondenti uzsvēruši, ka krīze radījusi ārkārtīgi negatīvu ietekmi uz nodarbinātībuun jo īpaši uz jauniešu nodarbinātību. Stratēģiju “Eiropa 2020” nevarēs īstenot, ja neatjaunosies privātoun publisko ieguldījumu plūsmas, taču patlaban neviena no pusēm ieguldījumus neveic. Tā kā privātoieguldījumu jomā vērojama stagnācija, kaut gan procentu likmes patlaban ir ļoti zemas, reģioni un pilsētasierobežojošās fiskālās politikas dēļ ir spiesti samazināt savus budžetus, atliekot ilgtermiņa ieguldījumus,kas vajadzīgi, lai palielinātu konkurētspēju un radītu jaunas darbavietas.Lai gan situācija ir kritiska un pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei ir ārkārtīgi negatīva ietekme,respondenti ir norādījuši, ka dara visu, kas ir to spēkos, lai “paveiktu vairāk ar mazākiem resursiem”.Taču no viņu atbildēm var secināt, ka tik ilgi, kamēr nebūs izaugsmes, ir risks, ka stratēģija“Eiropa 2020” būs kā lielisks dzinējs bez degvielas.Būtisks stratēģijas “Eiropa 2020” sniegtais ieguvums ir tas, ka šī stratēģija nodrošina visiem pārvaldībaslīmeņiem, kā arī visām pārējām attiecīgajām ieinteresētajām personām “kopīgu valodu”, lai savā starpārunātu par izaugsmi un darbavietām. Kā rāda vairāku gadījumu izpēte 22 , šāds kopīgs redzējums ir būtiskapriekšrocība, kas palīdz analizēt valstu, reģionu un pilsētu vajadzības un vērtēt politikas mērķus undarbības, kas nepieciešamas, lai šīs vajadzības nodrošinātu. Taču vairāki respondenti ir minējuši, ka, lai šīkopīgā valoda rosinātu vienotu rīcību, būtu jāuzlabo gan ES iedzīvotāju, gan arī valsts pārvaldes zemākolīmeņu informētība par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un īstenošanas politiku. Patlabanneinformētības sekas ir fatāls līdzdalības trūkums.Otrais stratēģijas “Eiropa 2020” nodrošinātais ieguvums ir stimuls attīstīt ciešāku saskaņotību starpvietējiem politikas izstrādātājiem un augstākajiem pārvaldības līmeņiem. Šis ieguvums vislabāk redzamsstruktūrfondu darbībā — to noteikumi nodrošina vairāklīmeņu koordinēšanas mehānismu, kā arī finanšusviru, kas piesaista valsts, vietējos un privātos līdzekļus, un šis mehānisms ir ļoti būtisks daudziemreģioniem un pilsētām, lai sasniegtu ar stratēģiju “Eiropa 2020” saistītos politikas mērķus. Vēl viensarguments šādai nostājai ir tas, ka struktūrfondi palīdz nodrošināt stratēģijas “Eiropa 2020” elastīgumu,kas vajadzīgs, lai pielāgotos dažādajām sociālekonomiskajām situācijām visā Eiropas Savienībā. Šādaspieejas ieguvumi ir parādīti Dānijas Izaugsmes forumu un foruma “Flandrija darbībā” stratēģijā, kā arīLielpolijas vojevodistes stratēģijā.Acīmredzot struktūrfondu sniegtās iespējas attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” tiks pilnībā izmantotastikai nākamajā plānošanas periodā (2014.–2020. gadā), jo patlaban īstenotās programmas (2007.–2013. gads) tika izstrādātas pirms stratēģijas īstenošanas uzsākšanas.22“Vai stratēģija “Eiropa 2020” tiek veiksmīgi īstenota?” (Is Europe 2020 delivering?) (Sk. 11. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.)

Dānijas Izaugsmes forumi, DānijaReģionu Izaugsmes forumi ir izveidoti visos piecos Dānijas reģionos (Ziemeļjitlande, Vidusjitlande,Dienviddānija, Zēlande, Galvaspilsētas reģions), un vēl viens Izaugsmes forums ir izveidots Bornholmasreģionālajā pašvaldībā. Reģionu Izaugsmes forumi tika izveidoti, lai uzraudzītu izaugsmi reģionu unvietējā līmenī un lai izstrādātu reģionālo uzņēmējdarbības stratēģiju, ņemot vērā reģionu rūpniecībasspecializāciju un īpašos rādītājus. Pamatojoties uz stratēģiju, Izaugsmes forumi iesniedza ieteikumusreģionu padomēm par uzņēmējdarbības attīstībai paredzēto resursu izmantošanu un valdībai par ESstruktūrfondu izmantošanu. Pēdējos gados reģionu Izaugsmes forumi ir iesnieguši priekšlikumusDKK 1 miljarda vērtībā, tostarp priekšlikumus ES struktūrfondu finansējuma izlietojumam gandrīzDKK 0,5 miljardu vērtībā uzņēmējdarbības attīstības pasākumiem tādās jomās kā inovācija,uzņēmējdarbības izglītība un tūrisms. Sk. tīmekļa vietni http://www.danmarksvaekstraad.dk/english.“Flandrija darbībā”, BeļģijaForuma “Flandrija darbībā” (ViA) mērķis ir izveidot Flandrijas reģionu par vienu no pieciemveiksmīgākajiem Eiropas reģioniem dažādās ekonomikas, vides un sociālajās jomās. Iekļaujot forumu“Flandrija darbībā” koalīcijas līgumā, Flandrijas valdība pilda savu apņemšanos pilnībā atbalstīt ViA unveikt svarīgus pasākumus, lai šajā pilnvaru termiņā (2009.–2014. gads) sasniegtu Paktā 2020. gadamnoteiktos mērķus. Pieņemot Paktu 2020. gadam, ir panākts plašs sabiedrības atbalsts. Pakts 2020. gadamir ViA apņemšanās, kas izteikta 20 konkrētos mērķos un ko parakstījušas aptuveni simts pilsoniskāssabiedrības organizācijas. Lai izpildītu savu apņemšanos efektīvi īstenot plānu, valdība ir rosinājusidažādas iniciatīvas, piemēram, tā rīko ViA apaļā galda sanāksmes, kurās piedalās ieinteresētās personas novisām nozarēm un politikas jomām, ir izveidojusi ViA vadības grupu un noteikusi 143 rādītājus, kurusizmanto, lai uzraudzītu Pakta 2020. gadam īstenošanu. Sk. tīmekļa vietni http://vlaandereninactie.be/Lielpolijas vojevodistes reģiona stratēģija, PolijaLielpolijas vojevodistē patlaban tiek pārskatīta vojevodistes attīstības stratēģija laikposmam līdz2020. gadam, lai panāktu, ka stratēģijā pēc iespējas tiek ņemti vērā apstākļi, kas saistīti ar stratēģijas“Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu nodrošinātajām iespējām un radītajām problēmām. Nākamāsreģiona darbības programmas — jaunajam finanšu plānam no 2014. līdz 2020. gadam — izstrādē, kaspatlaban uzsākta, tiks ņemtas vērā arī stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktās apņemšanās un mērķi. Šai sakarāvojevodistes attīstības stratēģija zināmā mērā ir stratēģijas “Eiropa 2020” turpinājums reģiona līmenī, unjaunā darbības programma kā reģiona stratēģijas īstenošanas instruments būs arī viens no stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanas instrumentiem. Sk. tīmekļa vietni http://iw.org.pl.Avots: Foruma 2012. gada aptauja.Daži respondenti ir norādījuši, ka, lai stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošana vietējā līmenī kļūtu parrealitāti, ir jāatrisina vismaz divas būtiskas problēmas:• pirmkārt, parasti valstu reformu programmas nav visu pārvaldības līmeņu partnerības rezultāts. Kāplašāk izklāstīts nākamajā iedaļā, vairumā gadījumu ES dalībvalstu valdības ar vietējām un

eģionālajām pašvaldībām jau atkal ir apspriedušās tikai 2012. gada valsts reformu programmuizstrādes posmā. Tādējādi nav veidotas daudzlīmeņu partnerības, kas vajadzīgas, lai panāktu sinerģiju(katrā konkrētajā politikas jomā) un sistēmisko ietekmi (ko nodrošina nozaru politikas integrācija,pamatojoties uz dažādu pārvaldības līmeņu darbības koordinēšanu);• otrkārt, pārliecinošāk jāatbalsta un jāievēro subsidiaritātes princips. Vairāki respondenti norādījuši, kaviņu pārstāvēto dalībvalstu līmenī ir pieņemti lēmumi, kuri būtu jāpieņem pilsētām un reģioniem, itīpaši lēmumi, kas attiecas uz tādu uzdevumu un mērķu noteikšanu, kas pielāgoti konkrētāmsituācijām. Šā iemesla dēļ dažos gadījumos valsts mērķi ir noteikti, neņemot vērā konkrēto vietējosituāciju un situāciju reģionos un tādējādi radot nevajadzīgu slogu vietējām un reģionālajāmpašvaldībām. Piemēram, šī problēma uzsvērta attiecībā uz Kataloniju un vienu no ES attālākajiemreģioniem (Madeiras autonomo reģionu). Kopumā to respondentu īpatsvars, kuri norādījuši, ka viņuvalsts mērķi ir “piemēroti” teritorijai, ir mainīgs — no zemākā, 33 % līmeņa (pētniecība un attīstība)līdz augstākajam līmenim — 63 % (energoefektivitāte) 23 . Tāpēc šķiet, ka joprojām ir lielas iespējaselastīgāk piemērot mērķus dažādām situācijām.4.2. Pamatiniciatīvas un valstu reformu programmas 2011. gadam — pievienotā vērtībapolitikas izstrādē vietējā un reģionu līmenīForuma 2012. gada aptaujas respondenti tika aicināti novērtēt savas zināšanas, kā arī pamatiniciatīvu un2011. gadā pieņemto valsts reformu programmu nozīmi.Nedaudz vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka piecas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas tiem“lielā mērā” palīdzējušas “noteikt tālejošākus politikas mērķus vai vērienīgākus pasākumus”. Ņemot vērāarī tos, kuri norādījuši, ka pamatiniciatīvas viņiem palīdzējušas tikai “nelielā mērā”, var secināt: gandrīzvisi respondenti atzinuši, ka pamatiniciatīvas vismaz nedaudz ir pozitīvi ietekmējušas politikas izstrādi.Tas ir tāpēc, ka pamatiniciatīvas nodrošina iespēju pievērsties konkrētu teritoriju vajadzībām unsaistītajiem politikas mērķiem. Tāpat arī apmēram puse respondentu uzskata, ka būtu jāizmanto citirādītāji un mērķi, “lai atspoguļotu konkrēto stāvokli” viņu teritorijā.Saistībā ar valsts reformu programmām — un atbildot uz jautājumu “cik lielā mērā jūsu valsts reformuprogramma 2011. gadam ir veicinājusi tālejošāku politikas mērķu izvirzīšanu un vērienīgāku pasākumuveikšanu jūsu reģionālajā vai vietējā pašvaldībā” — 49 % respondentu ir atzinuši, ka valsts reformuprogramma bijusi noderīga tikai “nelielā mērā”, un 19 % snieguši atbildi “lielā mērā”.23Lai iegūtu plašāku informāciju par nostāju attiecībā uz pamatiniciatīvām, sk. 5. nodaļu.

Cik lielā mērā jūsu valsts reformu programma 2011. gadam ir veicinājusi tālejošāku politikas mērķu izvirzīšanu vaivērienīgāku pasākumu veikšanu jūsu reģionālajā vai vietējā pašvaldībā?8%19%24%49%Substantially To a limited extend Not at all Can't say4.1. attēls. Avots: 2012. gadā veiktā aptauja “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējā līmenī?”.(Atbildi snieguši 37 respondenti, atbildi nav snieguši 3 respondenti.)Šīs atbildes, kas ir daudz negatīvākas par atbildēm uz jautājumu par pamatiniciatīvām, iespējams, irsaistītas ar to, ka VRP netika iesaistītas valsts reformu programmu 2011. gadam izstrādē 24 . Šai sakarājāpiekrīt Dānijas Nacionālās pašvaldību asociācijas piezīmei, ka“ir grūti pateikt, vai šie pasākumi [pašvaldību veiktie pasākumi izaugsmes veicināšanai undarbavietu radīšanai] ir īstenoti, pateicoties valsts reformu programmai un stratēģijas“Eiropa 2020” mērķiem, vai arī Dānijas valdība tos būtu īstenojusi jebkurā gadījumā”.Dažos gadījumos respondenti ir novērojuši, ka ir acīmredzama pozitīva saikne starp to īstenoto politikuun attiecīgās valsts reformu programmu. Šāda situācija novērota divos Polijas reģionos — Mazovijasvojevodistē un Lielpolijas vojevodistē, kuru attīstības stratēģijas atbilst valsts reģionālās attīstībasstratēģijai, kas piesaistīta Polijas valsts reformu programmai. Šāds novērojums izdarīts arī Eiropasteritoriālās sadarbības grupā, kurā ietilpst Galisija un Ziemeļportugāle (atbalsts ražošanai un pakalpojumunozarei), Mursijas reģions (atbalsts MVU un uzņēmējdarbībai) un Karintija (dažādi nozaru atbalstapasākumi vismaz daļēji tiek koordinēti provinču un federālās valdības starpā, tostarp slēdzot atsevišķuslīgumus starp provincēm).To respondentu īpatsvars, kuri norādījuši, ka ES konkrētām valstīm adresētie ieteikumi 2011. gadam“lielā mērā” atspoguļo viņu vietējās/reģionālās vajadzības, bija neliels (18 %), savukārt aptuveni divas24Kā redzams otrajā Reģionu komitejas ziņojumā par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzību, kas publicēts 2011. gadadecembrī un pieejams šeit: http://portal.cor.europa.eu/europe2020/news/Pages/2ndCoRMonitoringReportonEurope2020.aspx.

trešdaļas respondentu uzskata, ka šīs vajadzības konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos bijaatspoguļotas “nelielā mērā”. Šāds rezultāts nenozīmē to, ka konkrētām valstīm adresētie ieteikumikopumā tiek vērtēti negatīvi: divas trešdaļas respondentu ir atzinušas, ka šajos ieteikumos — lai gan tajosizvirzīti vispārīgi mērķi, kas neapšaubāmi ir noderīgi viņu teritorijām, — ir pievērsta pārāk mazauzmanība citām viņu reģionu konkrētajām vajadzībām. Dažos papildu komentāros uzsvērts, ka konkrētāmvalstīm adresēto ieteikumu nepilnība, šķiet, ir tā, ka nav sniegtas norādes konkrētiem reģioniem.4.3. Valsts reformu programmu 2012. gadam izstrāde — joprojām valstu valdību kompetencēŅemot vērā to, ka svarīgākais valsts dokuments saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” ir valsts reformuprogramma, RK analizēja 2012. gada aprīlī iesniegtās 27 valstu reformu programmas 25 , lai noteiktuaspektus, kurus būtu lietderīgi izvērtēt:• vai VRP bija iesaistītas valsts reformu programmas izstrādē un cik lielā mērā;• kāda ir valstu reformu programmu kvalitāte attiecībā uz to, cik lielā mērā tās atbilst Komisijasprasībai paskaidrot, kādā veidā VRP bijušas iesaistītas stratēģijas “Eiropa 2020” izstrādē unīstenošanā, kādā veidā ar stratēģiju “Eiropa 2020” iepazīstināta sabiedrība un kā izplatīta labākāprakse 26 .Novērtējumu veica, piešķirot punktus (sk. diagrammu turpmāk tekstā) un pamatojoties uz standartizētāmatbildēm uz 14 novērtējuma jautājumiem, kurus sagatavoja par darbu atbildīgais konsultants, — jo vairākpunktu, jo plašāka informācija, kas valsts reformu programmā sniegta par VRP līdzdalību stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanā. Beļģija, Francija un Apvienotā Karaliste ieguva visvairāk punktu, betSlovēnija, Portugāle, Igaunija, Grieķija un Lietuva tika novērtēta ar vismazāko punktu skaitu, jo šo valstuprogrammās VRP bija minētas ļoti reti. Salīdzinājumā ar 2011. gadu vairumā dalībvalstu kopējā situācijanav būtiski mainījusies, tā ir uzlabojusies Austrijā, Itālijā, Latvijā un Polijā un nav pasliktinājusiesRumānijā, Spānijā, Ungārijā, Slovākijā un dažās citās valstīs.2526“Par vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto valstu reformu programmu izstrādē” — valstu reformuprogrammu 2012. gadam analīze, ko veicis Ecologic institūts Berlīnē/Vašingtonā un WU/RIMAS Vīnē, 2012. gada 31. jūlijs.Dalībvalstīm, kuras saņem Eiropas Savienības un SVF finansiālo palīdzību (Grieķija, Īrija un Portugāle), jauna valsts reformuprogramma 2012. gadā nebija jāiesniedz. Tomēr šīs valstis programmas iesniedza, un tajās uzsvars bija likts uz saskaņotu fiskālāskonsolidācijas programmu īstenošanu finansiālās palīdzības programmas ietvaros.Citiem vārdiem sakot, šīs dokumentu pārbaudes laikā tika izvērtēti dokumenti kā tādi un noteikts, cik lielā mērā tie atspoguļo vietējoun reģionālo pašvaldību nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā vietējā līmenī. Vietējo un reģionālo pašvaldību faktiskālīdzdalība netika vērtēta.

4.2. attēls. 27 valstu reformu programmu vērtējums pēc sniegtās informācijas apjoma un vispusīguma attiecībā uz vietējo unreģionālo pašvaldību dalību stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā; ES dalībvalstis sakārtotas pēc kopējā punktu skaita, kaspiešķirti, vērtējot valstu reformu programmas 2012. gadam; maksimālais punktu skaits par 1.–11. jautājumu ir 19 punkti. (Avots:“Par vietējo un reģionālo iestāžu nozīmi stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto valstu reformu programmu izstrādē” — valstureformu programmu 2012. gadam analīze, ko veicis Ecologic institūts Berlīnē/Vašingtonā un WU/RIMAS Vīnē, 2012. gada6. augusts.)Analīzes galveno secinājumu kopsavilkums:• attiecībā uz īstenošanu no 27 valstu reformu programmām 24 bija minēta VRP nozīme, atzīstot tāspar partneriem, un 23 programmās vietējām un reģionālajām pašvaldībām bija atvēlētas vairākassadaļas vai nodaļas;• tomēr valstu reformu programmu 2012. gadam izstrādes jomā situācija būtiski atšķiras — kānorādījušas aptaujātās RK valstu delegācijas 27 , vairumā gadījumu valstu valdības apspriedušās arVRP, politiskās gribas vadītas, proti, tas nebija valdības pienākums (12 valstīs, taču 4 valstīs tas bijavaldības pienākums). Iesaistītās VRP piedalījās tehniskajās darba grupās un/vai iesniedza dokumentusgan valsts reformu programmas izstrādes beigu posmā (septiņas valstis), gan arī starpposmā (sešasvalstis);• puse Foruma 2012. gada aptaujas respondentu (t. i., atsevišķas VRP) bija norādījuši, ka šajā procesāvispār nebija iesaistīti;• atbildot uz jautājumu, cik lielā mērā VRP ieguldījums tika ņemts vērā, tikai divas valstu delegācijasnorādīja, ka vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis tika ņemts vērā “lielā mērā”. Septiņāsvalstīs VRP līdzdalībai bija drīzāk neliela ietekme uz valsts reformu programmas galīgo versiju, betčetrās valstīs vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli vispār neņēma vērā 28 ;2728Septiņpadsmit Reģionu komitejas valstu delegācijas deva ieguldījumu šīs analīzes veikšanā, piedaloties 2012. gada aprīlī un maijāveiktajā aptaujā.Trīs valstu delegācijas (Zviedrija, Polija un Dānija) atzina, ka līdz aptaujas beigām nav iepazinušās ar valsts reformu programmasgalīgo versiju, tādēļ to ietekmi uz valsts reformu programmu izstrādi nebija iespējams novērtēt.

• šādas apspriedes neliecina par VRP pilnvērtīgu līdzdalību valsts reformu programmas izstrādē;pilnvērtīga līdzdalība minēta tikai sešās programmās;• sešās valstīs vietējās un reģionālās pašvaldības tiek iesaistītas valsts reformu programmas īstenošanasuzraudzībā;• piecās valstu reformu programmās VRP bija minētas saistībā ar subsidiaritātes unproporcionalitātes principa īstenošanu;• daudzlīmeņu pārvaldības līgumi minēti desmit valstu reformu programmās (Apvienotā Karaliste,Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Spānija, Vācija un Zviedrija). Vietējo unreģionālo pašvaldību nozīme šajos līgumos atšķiras — no piedalīšanās apspriedēs līdz obligātai unregulārai dalībai visā procesā;• 11 valstu reformu programmās norādīts, ka VRP piedalījās pasākumos, kas saistīti ar ekonomikas unfinanšu krīzi; analīzes rezultāti norāda arī uz to, ka salīdzinājumā ar 2011. gadu nav vērojami būtiskiuzlabojumi attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību valstu reformu programmuizstrādē.4.4. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas finansēšana vietējo un reģionālo pašvaldībuskatījumāRespondenti apzinās, ka patlaban ar grūtībām publiskā finansējuma jomā saskaras visi pārvaldības līmeņiun ka nepieciešams finansējums, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus 29 . Daži respondenti,kurus satrauc pašreizējā izaugsmes stagnācija un valsts parāda krīze, pievērsušies ES budžeta līmenimun ierosina palielināt ES kopējo budžetu. Šai sakarībā daži respondenti ir ierosinājuši palielināt ES pašuresursus un it īpaši piemērot finanšu darījumu nodokli.Attiecībā uz to, kā nodrošināt papildu finansējumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, daži respondentiminējuši šādas iespējas:• emitēt ES projektu obligācijas, lai finansētu ieguldījumus infrastruktūrā;• izmantot finanšu inženierijas instrumentus, lai piesaistītu privāto finansējumu ieguldījumieminfrastruktūrā;• izveidot publisku fondu, lai garantētu aizdevumus privātiem ieguldītājiem;• aktīvāk izmantot ES struktūrfondu sviras efektu;• paplašināt publiskās un privātās partnerības (PPP) darbības jomas.Respondenti ir pievērsuši lielu uzmanību tam, kā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai atvēlētaisfinansējums tiek pārvaldīts. Biežāk minētie priekšlikumi:• kohēzijas politikai, kas būs galvenais ES finansējuma avots stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, arīnākotnē jābūt pieejamai visos ES reģionos, taču arī turpmāk tai jābūt vērstai uz mazāk attīstītiemreģioniem;29Sk. 3. nodaļu, kurā iekļauti statistikas dati par valsts parāda krīzes ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

• ir jānodrošina ES struktūrfondu labāka koordinēšana un integrācija (atbilstīgi Komisijaspriekšlikumam par struktūrfondu vienoto stratēģisko satvaru (VSS), kas valstu līmenī īstenojams,izmantojot partnerības līgumus); šāds secinājums izdarīts arī aptaujā par VSS rezultātiem 30 , kurulaikposmā no 2012. gada maija līdz jūnijam veica stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzībasforums, — lielākajā daļā atbilžu bija uzsvērta VSS fondu būtiskā nozīme stratēģijas “Eiropa 2020”mērķu sasniegšanā, kā arī norādīts, ka ir svarīgi nenovērsties no Līgumā noteiktā mērķa mazinātreģionu atšķirības;• struktūrfondu pārvaldībai jābūt elastīgai un jāizvairās no nelokāmu mērķu noteikšanas, proti, jāparedziespēja reģioniem un pilsētām izvirzīt pašiem savus mērķus;• sarežģītas problēmas būtu jārisina, koordinējot un integrējot VSS fondus ar COSME programmas(mazie uzņēmumi) un iniciatīvas Horizon 2020 (pētniecība) fondiem;• plānošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam būtu jāuzskata par iespēju veikt vērienīguadministratīvo vienkāršošanu, tostarp saskaņojot dažādo fondu praktisko izmantošanu;• ņemot vērā daudzu vietējo un reģionālo pašvaldību pašreizējo finansiālo situāciju, būtu lietderīgiveikt struktūrfondu avansa maksājumus;• plašāk būtu jāizmanto vispārējo dotāciju instruments;• par prioritāti būtu jānosaka ES finansēto projektu rūpīgāka uzraudzība un izvērtēšana.Respondenti bija norādījuši šādas politikas prioritātes, kurām jānovirza pieejamie resursi:• nodarbinātības politika (jauniešu bezdarbs, apmācība);• pētniecība un attīstība;• aizdevumi MVU, tostarp finansējums COSME programmai;• uzņēmējdarbība (sākuma kapitāls);• atjaunojamās enerģijas avoti;• infrastruktūra;• KLP reforma.4.5. Darbs partnerībā? Vēl ne, bet ir panākts zināms progressAtbildot uz jautājumu, vai ir bijušas iespējas izstrādāt/īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” politikas virzienuspartnerībā ar savas valsts valdību, divas trešdaļas respondentu ir norādījuši, kas šādu iespēju nav bijis.Taču respondenti arī norādījuši, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi — tostarp īstenojot struktūrfondudarbības programmas — dažas problēmas risināt vairāklīmeņu partnerībās: 313031Šīs aptaujas nobeiguma ziņojums ir pieejams šeit:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/ClosedSurveys/Pages/InvitationtotakepartinthesurveyonthenewCommonStrategicFramework2014to2020.aspx.Respondentu sniegtie apraksti ir iekļauti sniegtajās atbildēs, kas pieejamas šeit:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/Surveys/Pages/InvitationtotakepartinthesurveyonEurope2020what'shappeningontheground.aspx.

• konferences, kurās piedalījusies Spānijas valdība un autonomās kopienas;• Dānijas Izaugsmes forumi, kuros piedalās valsts valdība un reģionu pašvaldības, kā arī uzņēmēji uncitas ieinteresētās personas;• gaidāmā teritoriālo līgumu slēgšana Polijā kā daļa no Valsts reģionālās attīstības stratēģijas 2010.–2020. gadam īstenošanas;• attiecības starp Beļģijas federālo valdību un tās reģioniem;• Ungārijas Ekonomikas ministrijas Inovācijas padomes darbība;• līgumi starp Austrijas federālo valdību un provincēm enerģētikas politikas un vides aizsardzībasjomā;• Bulgārijas valdības izveidotā padome, kuras uzdevums ir izstrādāt partnerības līgumu 2014.–2020. gadam;• koordinēšanas pieeja, ko Umbrijas reģions pieņēmis kā reģionālās politikas pārvaldības instrumentu.Kopumā situācija saistībā ar VRP dalību stratēģijas “Eiropa 2020” izstrādē un īstenošanā joprojām irneapmierinoša. Taču labu un daudzsološu piemēru darbam partnerībā starp centrālo valdību un reģionu unvietējām pašvaldībām ir arvien vairāk.4.6. Gaidot 2013. gada izaugsmes pētījumuAtbildot uz jautājumu, “kādiem vajadzētu būt izaugsmes mērķiem 2013. gadā”, kuri būtu jāiekļauj2013. gada izaugsmes pētījumā, ko Eiropas Komisija publicēs 2012. gada novembrī, respondenti vispirmsnorādījuši, ka īstermiņā vajadzīga politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai 32 . Respondentupapildu komentāros uzsvērts, ka izaugsmei jābūt• balstītai uz lielāku konkurētspēju, kas panākta, nostiprinot vienoto tirgu, palielinot izdevumuspētniecības un attīstības jomā, veicinot patentu reģistrāciju un inovāciju, veidojot elastīgāku darbatirgu, uzlabojot izglītības un mācību kvalitāti, lai paaugstinātu darbinieku prasmes, gatavojotiesdarbaspēka trūkumam, veicot ieguldījumus infrastruktūrā (it īpaši informācijas un komunikācijastehnoloģijās) un veicinot uzņēmējdarbību;• vērstai uz MVU, veicot administratīvo vienkāršošanu un nodrošinot pieņemamus aizdevumuizsniegšanas nosacījumus;• ilgtspējīgai, galvenajā vietā izvirzot mērķus klimata un energoapgādes jomā; turklāt izaugsmei jābūtinovāciju virzītājspēkam un jānodrošina ieguldījumi vidi saudzējošas enerģijas jomā;• iekļaujošai, vispirms paplašinot darba iespējas bezdarbniekiem, it īpaši jauniem cilvēkiem, un risinotsabiedrības novecošanas problēmu, kā arī aktīvi solidarizējoties ar nelabvēlīgā situācijā esošāmsociālajām grupām;32Sk. Reģionu komitejas Biroja 2012. gada 7. septembrī pieņemto “Deklarāciju par Eiropas Komisijas 2013. gada izaugsmes pētījumu”,kas pieejama šeit:http://www.toad.cor.europa.eu/AgendaDocuments.aspx?pmi=ha5jDW%2bOWSG8mlVIP%2bdCXSOCK9ZHTAqqdLxAYnYqvwQ%3d&ViewDoc=true.

• balstītai uz labākām institucionālajām spējām, kas ietver arī valsts pārvaldes modernizāciju.Daži respondenti kā šo problēmu risinājumu bija minējuši arī šādus pamatnosacījumus: pārskatītsfinanšu nozares regulējums, efektīvāka ekonomiskā un fiskālā integrācija Eiropas Savienībā,diferencēta pieeja fiskālajai konsolidācijai, atbilstīgi ES resursi, lai veiktu ieguldījumus izaugsmesveicināšanā, politikas elastīgums, lai ņemtu vērā reģionu atšķirības, kohēzijas politika, ko piemēro visāES teritorijā, pat ja tā joprojām ir vērsta uz mazāk attīstītajiem reģioniem.Kā pēdējo, bet ne mazāk svarīgo respondentu ierosinājumu var minēt to, ka gada izaugsmes pētījumā būtujāatbalsta daudzlīmeņu pārvaldības pieejas plaša piemērošana, pārsniedzot pašlaik kohēzijas politikasnoteikumos paredzētās prasības.5. Reģioni un pilsētas, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi5.1. Zināšanas un izpratne par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un tās pamatiniciatīvāmStratēģijas “Eiropa 2020” mērķiSaskaņā ar Foruma 2012. gada aptaujas rezultātiem vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viņu valstsreformu programmas mērķis gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ir piemērots. Viens no mērķiem,kuru vairāk nekā viena trešdaļa respondentu uzskata par pārāk vērienīgu, ir mērķis pētniecības unattīstības jomā. Mērķi, kurus liela daļa respondentu (proti, vairāk nekā 50 %) atzinusi par “piemērotiem”,ir mērķi, kas saistīti ar nodarbinātību, CO 2 emisijām, resursu efektivitāti, mācības priekšlaicīgi pametušopersonu skaitu un augstākās izglītības līmeni.

Cik lielā mērā jūsu valsts izvirzītie mērķi saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” ir piemēroti jūsu reģionālās vaivietējās pašvaldības pārvaldītajai teritorijai?706050403020100Employment rate (in%)R&D in % of GDPCO2 emissionreduction targetsRenewable energyToo ambitious Appropriate Not ambitious enoughIrrelevantcan't sayEnergy efficiency Early school leaving(reduction of energy in %consumption in MtoeTertiary education in%)Reduction ofpopulation at risk ofpoverty or socialexclusion in numberof persons5.1. attēls. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu piemērotība pārvaldītajai teritorijai. Avots: Foruma 2012. gada aptauja.Zināšanas par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvāmAttiecībā uz zināšanām par pamatiniciatīvām 33 var secināt, ka salīdzinājumā ar 2011. gadā veikto aptaujurespondenti joprojām vislabāk pārzina pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Jaunu prasmjuun darbavietu programma”, taču vismazāk zināma ir iniciatīva “Rūpniecības politika globalizācijaslaikmetā”.33Tā kā pamatiniciatīvas pēc būtības ir savstarpēji saistītas un viena otru pastiprinošas, tomēr katra ar savu konkrētu uzdevumu, tāsveicina vairāku stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Turpmāk tekstā mēs piedāvājam labas prakses piemērus, kas parādamērķu savstarpējo saistību, vienlaikus liekot uzsvaru uz daudzlīmeņu pārvaldības pieejas pievienoto vērtību, kas apskatīta iepriekšējāsnodaļās. Citi vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotās politikas piemēri, kas minēti valstu reformu programmās 2012. gadam, minēti3. nodaļā pētījumā “Par vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto valstu reformu programmuizstrādē”, ko saskaņā ar pamatlīgumu CDR/ETU/96/2012 veicis Ecologic institūts Berlīnē.

Kopumā ņemot, cik plašas ir jūsu zināšanas par septiņām pamatiniciatīvām?2011.–2012. gads85756555453525Digital Agenda forEuropeInnovation Union Youth on the Move resource efficient European industrial policy forthe globalisation eraan agenda for new skillsand jobsEuropean platformagainst poverty andsocial exclusion2012 67,5 65 69,2 79,5 52,5 74,4 61,52011 67,4 67,4 70,7 75 54,4 69,2 64,45.2. attēls. Zināšanas par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Diagrammā redzama tikai to respondentu kopējāprocentuālā daļa, kuri snieguši atbildi “pārzinu lielā mērā”. Datu avots: “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējālīmenī?” (2011. un 2012. gads).Pamatiniciatīvu vērtējums un izpratne par tāmAttiecībā uz pamatiniciatīvu devumu tālejošākas politikas un mērķu noteikšanā var secināt, kapamatiniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” un “Jaunu prasmju un darbavietu programma” tiekuzskatītas par noderīgākajām. Salīdzinājumā ar 2011. gada aptaujas rezultātiem pamatiniciatīvas “Jaunuprasmju un darbavietu programma”, “Digitālā programma Eiropai”, “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un“Inovācijas savienība” tiek uzskatītas par noderīgākām nekā iepriekš.

Cik lielā mērā stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas jums palīdz noteikt tālejošākus politikas mērķus vaivērienīgākus pasākumus? 2011.–2012. gads706050403020100Digital Agenda forEuropeInnovation Unionyouth on the moveResource efficientEuropeAn industrial policyfor the globalisationeraAn agenda for newskills and jobsEuropean platformagainst poverty andsocial exclusion2012 57,9 56,4 39,5 52,6 30,8 57,9 39,52011 42,5 52,8 43,2 48,9 39,1 52,3 43,25.3. attēls. Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu vērtējums attiecībā uz to, cik lielā mērā tās palīdz noteikttālejošākus politikas mērķus vai vērienīgākus pasākumus vietējā līmenī. Diagrammā redzama tikai to respondentukopējā procentuālā daļa, kuri snieguši atbildi “lielā mērā”. Datu avots: “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējā līmenī?”(2011. un 2012. gads).5.2. Gudra izaugsme, kas veicina uz zināšanām un inovāciju balstītu ekonomikuGudras izaugsmes prioritātes mērķis ir nostiprināt zināšanas un inovāciju kā mūsu turpmākās izaugsmesvirzītājspēkus. Šo trīs pamatiniciatīvu mērķis ir veicināt gudru izaugsmi: “Digitālā programma Eiropai”,“Inovācijas savienība” un “Jaunatne kustībā”. Saskaņā ar Foruma 2012. gada aptaujas rezultātiemvairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viņu valsts reformu programmas mērķis gudrai izaugsmei irpiemērots. Vienu no dažādajiem mērķiem vairāk nekā viena trešdaļa respondentu uzskata par pārākvērienīgu, un tas ir mērķis pētniecības un attīstības jomā.Daži piemēri par vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu iepriekš minēto mērķu sasniegšanā.Reģionālās inovāciju partnerības, Apūlijas reģions (Itālija)Šis projekts tiek īstenots, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības veidošanu tehnoloģiju jomānolūkā īstenot reģionālās pētniecības un inovāciju programmas, kas ļautu Apūlijas reģionā risināt kopīgāsproblēmas saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” trīs savstarpēji papildinošajām prioritātēm, proti, gudru,ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Šī pasākuma īpašie mērķi ir šādi: integrēt vietējā līmenī pieejamotehnoloģiju pieprasījumu un piedāvājumu, veicināt pētījumu rezultātu izmantošanu ražošanas ķēdē,iesaistīt jaunos pētniekus, uzlabot vides stāvokli, atbalstot iniciatīvas, kuru mērķis ir radīt jaunas, vidisaudzējošas tehnoloģijas. Finansētajos 11 projektos ir iesaistīti 59 uzņēmumi un 8 pētniecības iestādes.

Kopējais finansējuma apjoms ir EUR 12 724 411,70, kas piešķirti no ERAF reģionālās darbībasprogrammas 2007.–2013. gadam.Sk. tīmekļa vietni www.sistema.puglia.it/portal/page/portal/PianoLavoro/Partenariati. Avots: Foruma2012. gada aptauja.KWF (Karintijas Ekonomikas attīstības fonda) Tehnoloģiju nodošanas iniciatīvas mērķi, KarintijasEkonomikas attīstības fondsŠā projekta mērķis ir stiprināt un attīstīt uzņēmēju sadarbību ar universitātēm un zinātniskās pētniecībasinstitūtiem, piesaistot atbilstošas finanšu iestādes. Šī būs pirmā reize, kad zinātniskās izpētes pasākumitiks sistematizēti, tos plānojot, strukturējot un sagatavojot valsts līmenī.Ieguvums Karintijas uzņēmumiem: inovācijas procesa paātrināšana, nodrošinot efektīvāku zināšanuapmaiņu starp zinātnes un ražošanas nozarēm, lielāka pamatzināšanu bāze, piekļuve pašreizējām unjaunām problēmu risināšanas prasmju bāzēm un stratēģisku partnerību ar universitātēm un zinātniskāspētniecības institūtiem veidošana.Projekts “Umbrella” (Patvērums), Solnas pilsēta (Zviedrija)Projekta “Umbrella” mērķis ir nodibināt kontaktus ar visiem Solnā dzīvojošajiem jauniešiem, kuri irjaunāki par 20 gadiem un ir ieguvuši obligāto izglītību, taču nemācās un nestrādā, un nav reģistrējušiesnodarbinātības aģentūrā, ar mērķi palīdzēt viņiem atsākt mācības vai atrast darbu. Ar personām sazināsmentors, kurš uzaicina tās uz tikšanos, lai pārrunātu viņu pašreizējo situāciju un nākotnes ieceres.Sagaidāmais rezultāts: to Solnas skolnieku īpatsvara palielināšanās, kuri četros gados iegūs vidējoizglītību (no 70,6 % 2009.–2010. gadā līdz 75 % 2010.–2011. gadā). Sk. tīmekļa vietni www.solna.se.Avots: Foruma 2012. gada aptauja.5.3. Ilgtspējīga izaugsme — resursu ziņā efektīvai, vidi vairāk saudzējošai unkonkurētspējīgākai ekonomikaiIlgtspējīgas izaugsmes prioritātes mērķis ir veidot konkurētspējīgāku zemu oglekļa emisiju ekonomiku,kas nodrošina resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši MVU,un palīdz patērētājiem izdarīt pārdomātu izvēli. Eiropas Savienība veicinās ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojotdivas pamatiniciatīvas, proti, “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Rūpniecības politika globalizācijaslaikmetā”. Saskaņā ar Foruma 2012. gada aptaujas rezultātiem lielākā daļa respondentu uzskata, ka viņuvalsts reformu programmas mērķis energoefektivitātes jomā ir piemērots. Šķiet, ka no septiņāmpamatiniciatīvām respondenti vislabāk pārzina pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, betiniciatīva “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” respondentiem ir mazāk zināma.Daži piemēri par vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu iepriekš minēto mērķu sasniegšanā.

Transports, veselība, vide — inteliģenti risinājumi pilsētas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmesveicināšanai, Mazovijas vojevodistes maršala birojs, Varšava (Polija)Šis projekts tika izstrādāts, lai salīdzinātu un koordinētu pašreizējās un paredzētās pētniecības un attīstībasprogrammas, kas ir būtiskas intelektiskajām transporta sistēmām, veselības nozarei un videi, kā arī laiizplatītu labāko praksi un saskaņoti īstenotu pasākumus jauno tehnoloģiju jomā. Šai sakarībā tikanodibināta sadarbība starp četru dalībvalstu reģioniem, proti, Akvitāniju, Viduspirenejiem (FR),Mazovijas vojevodisti (PL), Austrummidlendu (UK) un Molīzi (IT). Katrā reģionā tika izveidotspētniecības puduris, kurā ietilpst vietējās pašvaldības iestāde, zinātniskā iestāde un uzņēmums (proti, tāsauktā “trīskāršā spirāle”). Šo projektu finansē no Eiropas Komisijas Septītās pamatprogrammas (kopējaisbudžets ir EUR 3 205 802,40, 13 % finansējuma nodrošina partneri no Mazovijas vojevodistes pudura).Sk. tīmekļa vietni www.theissue.eu.“Zalcburga 2050 — klimata pārmaiņu ziņā neitrāla, energoapgādes ziņā neatkarīga un ilgtspējīgapilsēta”, Zalcburgas federālās zemes valdība (Austrija)Projekta “Zalcburga 2050” mērķis ir izstrādāt progresīvu Zalcburgas pilsētas ģenerālplānu enerģētikasjomā, liekot uzsvaru uz energoefektivitāti. Ilgtermiņa mērķis ir padarīt Zalcburgu par līderi ES klimatamērķu sasniegšanā. Projekts tiek īstenots, lai par 30 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un 50 %no pilsētai nepieciešamās enerģijas iegūtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un lai panāktu, kaZalcburgas ēkām nepieciešamo enerģiju 100 % apmērā nodrošina komunālā apkure un atjaunojamieenerģijas avoti. Federālā valdība un Länder (provinces) sniedz savstarpēju atbalstu, lai savās attiecīgajāskompetences jomās īstenotu saskaņotus pasākumus. Sk. tīmekļa vietni www.energieaktiv.at.Nodarbinātības un vides alianse, Bruxelles Environnement – IBGE, (Beļģija)Nodarbinātības un vides alianses mērķis, no vienas puses, ir veicināt tādu vietējo uzņēmumu attīstībubūvniecības nozarē, kas spēj risināt problēmas saistībā ar jauniem un vērienīgiem ēku energoapgādesstandartiem. No otras puses, alianses mērķis ir pielāgot izglītošanās iespēju piedāvājumu (apmācība,prasmju pilnveidošana, bezdarbnieku integrācija), lai sagatavotu prasmīgus darbiniekus šo jaunoproblēmu risināšanai. Minimālais mērķis ir radīt “zaļās” darbavietas būvniecības nozarē un tādējādipadarīt šo nozari videi nekaitīgāku. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana klimata unenergoapgādes, kā arī nodarbinātības jomā ir Nodarbinātības un vides alianses darbības rādītājs.Sk.www.bruxellesenvironnement.be/Templates/Professionnels/Informer.aspx?id=32585&langtype=2060.“EcoEuskadi 2020”, Basku zemes valdība (Spānija)“EcoEuskadi 2020” ir Basku zemes ilgtspējīgas attīstības stratēģija laikposmam līdz 2020. gadam.Stratēģijā uzsvars likts galvenokārt uz trīs mērķiem, proti, ekonomikas uzplaukumu — virzību uzinovatīvu, konkurētspējīgu un ekoloģiskā ziņā efektīvu ekonomiku, vides aizsardzību — vides kvalitātesuzlabošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību — un vienlīdzību unsociālo kohēziju — kvalitatīvas nodarbinātības un izglītības veicināšanu un veselīgas, vienotas uniekļaujošas sabiedrības veidošanu. Sk. tīmekļa vietni http://www.ecoeuskadi2020.net/.

MVU labvēlīgi reģioni un pilsētas 34Vietējās un reģionālās pašvaldības uzskata, ka pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze negatīvi ietekmēMVU. Turklāt krīzes radītā ietekme diezgan lielā mērā atšķiras. Vissmagākās sekas, ko minējuširespondenti, ir darbavietu zaudēšana. Cita starpā tika minētas tādas būtiskas sekas kā finanšu problēmas(ieguldījumu samazināšanās vai likviditātes pazemināšanās), samazināts pieprasījums (patērētājupieprasījuma vai pasūtījumu samazināšanās) un mazāki izpildes rādītāji (ražošanas vai pētniecības unattīstības apjoma samazināšanās). Vietējās un reģionālās pašvaldības ir īstenojušas vairākus pasākumus,lai palīdzētu MVU pārvarēt krīzi. Būtiskākie pasākumi ir atbalsts uzņēmējiem un jaunu uzņēmumuizveidei, atbalsts informācijas veidā, padomi un konsultācijas, kā arī inovācijas veicināšana. Mazāksuzsvars likts uz finansiālu atbalstu un pārvaldes vienkāršošanu. Atbildes uz jautājumu par to, vai reģionuvai pilsētu tiesiskais regulējums nodrošina MVU labvēlīgu vidi, diezgan lielā mērā atšķiras — lai ganvairāk nekā viena trešdaļa respondentu ir norādījuši, ka tiesiskais regulējums veicina MVU izveidi vaiattīstību, daži ir minējuši, ka tiesiskajam regulējumam drīzāk ir negatīva ietekme (piemēram, augstsvispārējais nodokļu līmenis vai īpaši augsti nodokļi, ko piemēro jauniem uzņēmumiem). Cita starpāgalvenie MVU labvēlīga tiesiskā regulējuma elementi ir nodokļu sistēma un uzlabota un vienkāršotapārvalde. Tiesiskā regulējuma izmaiņas Eiropas, valsts un/vai vietējā līmenī visbiežāk tika ierosinātas, laivienkāršotu un uzlabotu pārvaldi. Lielākā daļa respondentu ir norādījuši, ka konkrētās politikas jomāsuzsvars jāliek uz atbalstu MVU, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki reģionālā līmenī. Vairāk nekā vienaceturtdaļa respondentu atbalsta MVU, lai veicinātu inovāciju, pētniecību un attīstību, un liela daļarespondentu sniedz palīdzību arī tādās jomās kā apmācība un izglītība, piekļuve finansējumam,internacionalizācija un starptautiskā sadarbība. Viena no prioritātēm ir koncentrēt šos centienus konkrētāsnozarēs.Eiropas reģioni, kas veicina uzņēmējdarbību (EER)RK piešķir projekta “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” (EER) balvu, lai veicinātuuzņēmējdarbību vietējā un reģionu līmenī. Reģioni, kuriem piešķirta EER balva 35 , ir izstrādājušiatjauninātas reģionu attīstības stratēģijas, liekot īpašu uzsvaru uz uzņēmējdarbības iespēju un inovācijasspēju veicināšanu un uzņēmumu internacionalizāciju. Šie reģioni patlaban veic pasākumus, lai piemērotuEiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu vietējā līmenī un lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020”pamatiniciatīvas. Vairāki daudzsološi un tālejoši pasākumi EER reģionos norāda uz to, ka EER balva ir netikai palīdzējusi mazināt ekonomikas un sociālās krīzes sekas, bet arī uzlabojusi reģionu konkurētspēju,īstenojot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, un veicinājusi regulāru apmaiņu arlabāko praksi, kopīgu projektu īstenošanu un pārrobežu sadarbību.3435Aptauju laikposmā no 2012. gada 12. marta līdz 2012. gada 23. aprīlim veica Reģionu komitejas Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanasuzraudzības forums. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma veiktās aptaujas “MVU labvēlīgas pilsētas un reģioni”ietvaros VRP un citas ieinteresētās puses no 17 Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniedza 41 aptaujas anketu. Pilns ziņojuma teksts unatbildes ir pieejamas šeit:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/ClosedSurveys/Pages/InvitationtoparticipateintheSurveyonSME-friendlyRegionsandCities.aspxKopš EER balvas ieviešanas tā piešķirta deviņiem reģioniem: Brandenburgas federālajai zemei (Vācija), Kerijas grāfistei (Īrija) unMursijas reģionam (Spānija) par 2011. gadu, Katalonijai (Spānija), Helsinku-Ūsimā reģionam (Somija) un Trnavas autonomajamreģionam (Slovākijas Republika) par 2012. gadu un Ziemeļfrancijas-Padekalē reģionam (Francija), Dienviddānijai (Dānija) un Štīrijai(Austrija) par 2013. gadu. Tīmekļa vietne: www.cor.europa.eu/eer.

Mursijas Reģiona attīstības aģentūra, SpānijaVairāki pasākumi ir īstenoti, lai novērstu šķēršļus, ar kuriem saskaras MVU. Šie pasākumi ietveralternatīvu finansējuma avotu piedāvāšanu uzņēmējiem, tiesiskā regulējuma vienkāršošanu, individuālaskonsultācijas, kā arī specializētas apmācības un padomdošanas programmas uzņēmējiem,uzņēmējdarbības plānu izstrādes prasmju uzlabošanu un izglītību ekonomikas jomā.Prestonas pilsētas dome, Apvienotā KaralistePrestonas pilsētas dome pārskata savu iepirkuma procesu un procedūras, lai vienkāršotu tās un rosinātuvietējos uzņēmumus kļūt par piegādātājiem vietējās pašvaldības vajadzībām, kad vien tas iespējams.Pilsētas dome sadarbojas arī ar Tirdzniecības palātu, lai veicinātu Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktaīstenošanu.5.4. Iekļaujoša izaugsme — ekonomika ar augstu nodarbinātības līmeni, kas nodrošinaekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēzijuIekļaujošas izaugsmes prioritātes mērķis ir paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un radīt vairāk unlabākas darbavietas, it īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākiem darbiniekiem. Ar ieguldījumiemprasmju uzlabošanā un apmācībā ir jāpalīdz iedzīvotājiem visās vecuma grupās paredzēt pārmaiņas unpielāgoties tām. Prioritātes uzdevums ir modernizēt darba tirgu un sociālās labklājības sistēmas. Laiveicinātu iekļaujošu izaugsmi, ES ir pieņēmusi divas pamatiniciatīvas — “Jaunu prasmju un darbavietuprogramma” un “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”. Saskaņā ar Foruma2012. gada aptaujas rezultātiem vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka viņu valsts reformuprogrammas mērķis izglītības jomā ir piemērots. Interesanti, ka vienai trešdaļai respondentu mērķismazināt nabadzību un sociālo atstumtību šķiet pārāk vērienīgs. Lai gan pamatiniciatīvas “Jaunu prasmjuun darbavietu programma” un “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” navvislabāk zināmās pamatiniciatīvas, lielākā daļa respondentu tās uzskata par noderīgām, jo tās palīdznoteikt tālejošākus politikas mērķus un vērienīgākus pasākumus.Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību darbs jauniešu nodarbinātības veicināšanaiReģioni un pilsētas atbalsta vairākus īpašus, uz jauniešiem vērstus mērķus, tostarp šādus mērķus:• sniegt atbalstu personām, kuras priekšlaicīgi pametušas mācības, un mazkvalificētiem jauniešiem, itīpaši personām ar invaliditāti, piemēram, palīdzot skolu priekšlaicīgi pametušajām personām, kā arībērniem, kuri pamet skolu bez kvalifikācijas, iegūt profesionālo kvalifikāciju arodapmācībā(“Produktīva mācīšanās”, Mēklenburga-Priekšpomerānija, DE); iekļaut jauniešus, imigrējušaspersonas un mazkvalificētas personas darba tirgū (“Iespēju krātuve”, Forarlberga, AT);• veicināt uzņēmējdarbības prasmes, piemēram, popularizējot uzņēmējdarbības kultūru pamatskolasaudzēkņu vidū (rosinot darbības un attieksmi, kas veicina sadarbību, saskaņotību, domstarpīburisināšanu, problēmu novēršanu un atbildības uzņemšanos) (“Emprender en mi Escuela”, Mursijas

eģions, ES); organizēt konkursus un apbalvot labākās inovatīvās uzņēmējdarbības iniciatīvas (“StartCup Puglia”, Apūlija, IT);• veicināt jauno pētnieku nodarbinātību, pētījumu rezultātu un tehnoloģiju nodošanu, piemēram,iesaistot jauniešus inovatīvos projektos, īstenojot pasākumus krīzes seku mazināšanai (Gipuskojasprovinces dome, ES); piedāvāt stipendijas pēcdiploma specializācijas programmām savā valstī unārvalstīs (Kujāvijas-Pomožes vojevodistes maršala birojs, PL; Apūlijas reģions, IT);• uzlabot līdzekļus saziņai ar jauniešiem, piemēram, izveidojot tīmekļa vietnes, kurās sniedzinformāciju par mobilitāti, mācību un darba iespējām Eiropas Savienībā (Markes reģionālāpašvaldība, IT; Romas province, IT).Īpašs ES atbalsts sniegts, izmantojot ESF (piemēram, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, DE, un Umbrijasreģionā, IT), ERAF (piemēram, Āhimā, DE) un piešķirot EER balvu (piemēram, Ūsimā, FI). Dažosgadījumos pēc ES finansējuma izlietošanas vietējā/reģionālā pašvaldība bija turpinājusi programmu,ieguldot savus resursus; citos gadījumos projekts bija jāpārtrauc.Lai īstenotu savus projektus, vietējās un reģionālās pašvaldības ir iesaistījušās dažāda veida partnerībās,tostarp slēdzot daudzlīmeņu pārvaldības līgumus. Kā piemērus var minēt reģionu Izaugsmes forumusDānijā, kuros notiek kopīga sadarbība valsts, reģiona un pašvaldības līmenī, iesaistot arī skolas, tāpatsadraudzības līgumus starp pilsētām (iniciatīva “Porta Futuro”, kurā iesaistīta Roma un Barselona) unhorizontālās sadarbības iniciatīvas (starp vietējām/reģionālajām pašvaldībām, tirdzniecības palātām,MVU apvienībām un universitātēm).Projekts “Iespēju paplašināšana Dienvidsmolandē un Kalmarā” (Plug in South Smaland andKalmar), Kalmaras reģionālā padome (Zviedrija)Īstenojot šo projektu, tiek izstrādātas metodes, lai jau agrīnā posmā apzinātu priekšlaicīgi skolupametušos jauniešus, kā arī pedagoģiskās metodes šādu jauniešu problēmu risināšanai, un tiek īstenotamijiedarbība un sadarbība nozares ietvaros saistībā ar šo problēmu. Mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 16līdz 20 gadiem, kuri pakļauti riskam pārtraukt mācības vidusskolā, neiegūstot kvalifikāciju. EiropasSociālais fonds valsts līmeņa projektā sedz 50 % no kopējām izmaksām, kas atbilst EUR 10,8 miljoniem.Pašvaldības un valsts iestādes sedz pārējos 50 % izmaksu. Reģionālās iestādes vada un koordinē projektureģionālajā līmenī, ciktāl tas attiecas uz pašvaldībām, un skolas koordinē projektu vietējā līmenī. Sk.tīmekļa vietni www.kalmar.regionforbund.se/sv/. Avots: Foruma 2012. gada aptauja.Frankfurtes un Slubices vietējais rīcības plāns 2010.–2020. gadam, Vācijas un Polijas sadarbībascentrs, Frankfurte un Slubice, Frankfurtes pilsēta (Vācija)Šajā projektā ir iesaistīta sabiedriska Vācijas un Polijas sadarbības darba grupa, kas īsteno pārrobežusadarbību un veicina kaimiņu pilsētu, proti, Frankfurtes pie Oderas, kas atrodas Vācijā, un Slubices, kasatrodas Polijā, kopīgu attīstību. Vietējā rīcības plānā galvenokārt uzsvars likts uz infrastruktūrasprojektiem (piemēram, sabiedriskais transports, vēsturisku ēku atjaunošana), izglītību (svešvalodumācīšana skolās, konferences/semināri par pārrobežu jautājumiem), tūrisma attīstību (Eiropas tūrisma

skolas, pārrobežu kultūras tūrisma piedāvājumi) un ekonomikas attīstību (pārrobežu interešu objektupopularizēšana). Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un ERAF programma pārrobežu sadarbībai“Polija (Lubušas vojevodiste) un Brandenburga, 2007.–2013. gads”. Sk. tīmekļa vietni www.frankfurtslubice.eu.Nodarbinātības veicināšanas līgums 2012.–2013. gadam, Flandrijas valdība (Beļģija)Saistībā ar Paktu 2020. gadam Flandrijas valdība 2012. gada 17. februārī ar sociālajiem partneriemnoslēdza jaunu nodarbinātības veicināšanas līgumu nākamajiem diviem gadiem. Flandrijas valdība katrugadu ieguldīs EUR 25 miljonus nodarbinātības veicināšanai. Flandrijas valdības mērķis, noslēdzotnodarbinātības veicināšanas līgumu, ir veikt pasākumus, lai rosinātu gados vecāku iedzīvotāju dalībudarba tirgū un mazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaitu. Šis līgums ir būtisks Flandrijasvaldības solis virzībā uz reālajai situācijai atbilstošāku darba tirgu. Līgumā par prioritāti noteiktanodarbinātības politikas paplašināšana, lai sekmētu pāreju no vienas darbavietas uz citu nolūkā veicinātmobilitāti.Sk. tīmekļa vietnihttp://www.werk.be/over-werk-sociale-economie/beleid/vlaams/akkoorden#Loopbaanakkoord.Atbalsts struktūrām, ar ko sabiedrību iesaistīt saimnieciskajā darbībā (SIAE), un atbalstssubsidētajiem līgumiem, Arjēžas Ģenerālpadome (Francija)SIAE (structures d’insertion par l’activité économique) nodrošina gan sociālu, gan arī ekonomiskuieguvumu. Turklāt, lai veicinātu integrāciju, šajās struktūrās darbinieki tiek nodarbināti pastāvīgi. Šīsstruktūras sniedz efektīvu atbalstu grūtībās nonākušām personām, lai, veicot integrācijas pasākumus,palīdzētu tām piekļūt pastāvīgai nodarbinātībai. Šo struktūru darbību regulē līgums ar valsti (DDTEFP),un tās saņem finansiālu atbalstu no valsts iestādēm, pašvaldībām un Eiropas Sociālā fonda.Nodarbinātības ministrijas piešķīrumi ir paredzēti, lai īstenotu padomdošanas pasākumus un uzraudzītudarbinieku integrāciju. Īpašās grūtības nonākušajām personām sniegtais atbalsts ļauj izstrādāt individuālipielāgotus projektus. Dažādie līgumi ir noslēgti uz noteiktu termiņu, un tos var pagarināt (līdz24 mēnešiem). Sk. tīmekļa vietni http://www.cg09.fr/v2/accueil.asp.

6. Pielikumi6.1. Saīsinājumu un valstu kodu sarakstsGIPALDEKLPCdRCOMPMPRKEAEKEERETSGEMSEPPPEESIKPĪUFVRPVRPPSEP un AMVULESDJKGada izaugsmes pētījumsEiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupaKopējā lauksaimniecības politikaComité des RégionsPaziņojumsPilsētas mēru paktsReģionu komitejaEiropas Alianses grupaEiropas KomisijaEiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbībuEiropas teritoriālās sadarbības grupaEiropas Monetārā savienībaEiropas ParlamentsEiropas Tautas partijaEiropas SavienībaIekšzemes kopproduktsĪstenošanas uzraudzības forumsValsts reformu programmaVietējās un reģionālās pašvaldībasEiropas Sociālistu partijaPētniecība un attīstībaMazie un vidējie uzņēmumiLīgums par Eiropas Savienības darbībuJaunatne kustībāBEBGCZDKDEEEIEELESFRITCYLVLTLUHUMTATNLPLPTROSISKFISEUKBeļģijaBulgārijaČehijas RepublikaDānijaVācijaIgaunijaĪrijaGrieķijaSpānijaFrancijaItālijaKipraLatvijaLietuvaLuksemburgaUngārijaMaltaAustrijaNīderlandePolijaPortugāleRumānijaSlovēnijaSlovākijaSomijaZviedrijaApvienotā Karaliste6.2. Reģionu komitejas 2011.–2012. gadā pieņemtie atzinumi saistībā ar stratēģiju“Eiropa 2020”Gudra izaugsme− “ERASMUS visiem”, Yoomi Renström (SE/PSE) (CdR 400/2011)− “Apvārsnis 2020” (Pētniecības un inovācijas pamatprogramma), Markku Markkula (FI/PPE)(CdR 402/2011)

− “Radošā Eiropa”, Gábor Bihary (HU/PSE) (CdR 401/2011)− “Eiropas telekomunikāciju tīkli”, Alin-Adrian Nica (RO/ALDE) (CdR 399/2011)− “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”, Ivan Žagar (SI/PPE) (CdR 373/2011)− “Augstākās izglītības modernizācija”, Mia De Vits (BE/PSE) (CdR 290/2011)− “Vienots stratēģiskais satvars ES pētniecības un inovācijas finansējumam”, Claude Gewerc(FR/PSE) (CdR 67/2011)− “Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam”, Ján Oravec (SK/PPE) (CdR 65/2011)− “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu”, Constance Hanniffy (IE/PPE)(CdR 151/2011)Ilgtspējīga izaugsme− “Nākotnes pilsētas — ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgas pilsētas”, Hella Dunger-Löper (DE/PSE)(CdR 650/2012)− “Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai”, Neil Swannick (UK/PSE)(CdR 87/2012)− “Priekšlikums regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi”, Kay Twitchen(AK/NI) (CdR 86/2012)− “Energoefektivitāte pilsētās un reģionos. Atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām”, BrianMeaney (IE/EA) (CdR 85/2012)− “Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ LēmumuNr. 1364/2006/EK”, Heinz Lehmann (DE/PPE) (CdR 20/2012)− “ES politikas gaisa kvalitātes un emisiju jomā pārskatīšana”, Cor Lamers (NL/PPE)(CdR 329/2011)− “Energoefektivitāte”, Jean-Louis Joseph (FR/PSE) (CdR 188/2011)− “ES vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums ANO 2012. gada ilgtspējīgai attīstībai veltītajākonferencē (“Rio+20”)”, Ilmar Reepalu (SE/PSE) (CdR 187/2011)− “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa””, Michel Lebrun(BE/PPE) (CdR 140/2011)− “ES programma LIFE. Turpmākā virzība”, Daiva Matonienė (LT/EA) (CdR 6/2011)− “Reģionālo un vietējo pašvaldību loma ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas veicināšanā”,Nichi Vendola (IT/PSE) (CdR 5/2011)− “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam”, Michel Lebrun (BE/PPE)(CdR 7/2011)Iekļaujoša izaugsme− “Programma “Veselība izaugsmei” 2014.–2020. gadam, Tilman Tögel (DE/PSE) (CdR 67/2012)− “Priekšlikums regulai par Eiropas Sociālo fondu”, Konstantinos Simitsis (EL/PSE) (CdR 6/2012)− “Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma”, Enrico Rossi (IT/PSE)(CdR 335/2011)

− “Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam”, Gerry Breen(IE/PPE) (CdR 334/2011)− “Bērnu nabadzība”, Cllr Doreen Huddart (AK/ALDE) (CdR 333/2011)− “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”, AlvaroAncisi (IT/PPE) (CdR 247/2011)− “Jaunā Eiropas programma integrācijai”, Dimitrios Kalogeropoulos (EL/PPE) (CdR 199/2011)− “Ceļā uz Eiropas sociālo mājokļu programmu”, Alain Hutchinson (BE/PSE) (CdR 71/2011)−Reģionu komitejas atzinumi par savstarpēji saistītām prioritātēm attiecībā uz stratēģiju“Eiropa 2020”− “Priekšlikums regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par fondiem, uz kuriem attiecas vienotaisstratēģiskais satvars”, Catiuscia Marini (IT/PSE) (CdR 4/2012)− “Priekšlikums regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu”, Michael Schneider (DE/PPE)(CdR 5/2012)− “Priekšlikums regulai par Kohēzijas fondu”, Romeo Stavarache (RO/ALDE) (CdR 7/2012)− “Priekšlikums regulai par Eiropas teritoriālo sadarbību”, Petr Osvald (CZ/PSE) (CdR 647/2012)− “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”, Ivan Žagar (SI/PPE) (CdR 648/2012)− “Eiropas transporta tīkla tiesiskā regulējuma pārskatīšana”, Bernard Soulage (FR/PSE)(CdR 8/2012)− “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā”, MarkkuMarkula (FI/PPE) (CdR 72/2011)− “Priekšlikumi tiesību aktiem par kopējās lauksaimniecības politikas reformu”, René Souchon(FR/PSE) (CdR 65/2012)− “Dokumentu komplekts “Atbildīgi uzņēmumi””, Satu Tietari (FI/ALDE) (CdR 14/2012)6.3. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma aptauju respondentiZibensaptauja par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu 36DE: Āhimas pilsēta, Stadt Frankfurt, Stadt Mülheim an der Ruhr; ES: Alikantes Vietējās attīstībasaģentūra, País Vasco, Asemblea de Extremadura, Parlament de Catalunya, Comunidad Autónoma de laRegión de Murcia, ES Pierobežas reģionu asociācija (AEBR); FR: Réseau des Pactes européens / Eiropaspakti, Communauté urbaine de Dunkerque; HU: INNOVA Észak-Alföld Reģionālās attīstības uninovācijas aģentūra; IE: Pierobežas, Vidusīrijas un Rietumīrijas Reģionālā asambleja; IT: Acli Venezia,Emīlija-Romanja, Lombardija (Regione Lombardia); PL: Bjalistokas pilsēta, Lielpolijas vojevodistes36Zibensaptauju par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu veica Reģionu komitejas Stratēģijas“Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forums laikposmā no 2011. gada 10. novembra līdz 2011. gada 19. decembrim. VRP un citasieinteresētās puses no 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniedza pavisam 23 aptaujas anketas. Pilns ziņojuma teksts un atbildes irpieejamas šeit:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/ClosedSurveys/Pages/QuicksurveyEuropeanUnionProgrammeforSocialChangeandInnovation.aspx.

Briseles birojs; RO: Hargitas Apgabala padome; SE: Malmes pilsēta; SK: Prešovas autonomā reģionabirojs; AK: Belfāstas pilsētas dome, Skotijas reģionālā valdība.Aptauja par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgām pilsētām un reģioniem 37AT: Vīne; BE: Vācu valodā runājošo kopiena Beļģijā / Reģionālā ekonomiskās attīstības aģentūra; CR:Krapinas-Zagorjes novads; CZ: Morāvijas–Silēzijas apgabals; DE: Erlangenas pilsēta, LandeshauptstadtStuttgart, Stadt Achim, Bundesstadt Bonn; DK: Dienviddānija — Syddansk Vækstforum; EE: Kose vald;ES: Barcelona Activa, Aragonas Pašvaldību, reģionu un provinču federācija (FAMCP), Eiropasteritoriālās sadarbības grupa “Ziemeļportugāle un Galisija” (GNP-EGTC), Alcalá de Guadaíra,Fundación Galicia Europa, Asamblea de Extremadura, Parlament de Catalunya, Mursijas Reģionaattīstības aģentūra; FI: Uudenmaan liitto; IE: Pierobežas, Vidusīrijas un Rietumīrijas Reģionālāasambleja; IT: Apindustria Venezia, Romas province, Lombardija; LT: Lietuvos savivaldybių asociacija;NL: Eindhovenas pilsēta; PL: Gmina miejska Tczew, Gdańska Agencja Rozwoju, Instytucja OtoczeniaNauki i Biznesu, Województwo Łódzkie, Urząd Marszałkowski Województwa Warmińsko-Mazurskiego wOlsztynie, Lielpolijas vojevodistes maršala birojs, Pomože; SE: SALAR, Solna stad, Regionalautvecklingsledningen, Skones reģions; SK: Úrad Nitrianskeho samosprávneho kraja, Trenčinas reģions;UK: Prestonas pilsētas dome, Glāzgovas pilsētas dome.Aptaujas par jauno vienoto stratēģisko satvaru 2014.–2020. gadam 38 respondentiAT: Vīne, Amt der Kärntner Landesregierung; DE: Stadt Achim, Frankfurtes pie Oderas pilsēta(Frankfurtes un Slubices Sadarbības centrs), Minhene, Bādene-Virtemberga, Thueringer Ministerium fuerWirtschaft; DK: Kommunernes Landsforening, Dienviddānijas reģions; ES: Aragonas reģionālā valdība,País Vasco, Asamblea de Extremadura, Generalitat de Catalunya / Gobierno de la Generalitat deCataluña, Generalitat valenciana, Comunidad Autónoma de la Región de Murcia; FR: La Communautéurbaine de Bordeaux, Communauté de Dunkerque, Pactes Locaux / PACTES, Conseil Régional Nord Pasde Calais; HU: Fejér Megyei Önkormányzat; IT: Regione autonoma Friuli Venezia Giulia, Umbrija; PL:Województwo Łódzkie, Urzędu Marszałkowskiego Województwa Śląskiego, Urząd Marszałkowski, UrządMarszałkowski Województwa Mazowieckiego w Warszawie, Urząd Marszałkowski w Łodzi, UrządMarszałkowski Województwa Opolskiego; SK: Trnavský samosprávny kraj; Košices autonomais reģions,Prešovský samosprávny kraj; UK: Kornvolas Padome, organizācija “Skotijas Eiropa”. Šādi respondentipiedalījās RK atzinuma darba dokumenta izstrādē: BE: Valonija; ES (Spānija): Generalitat de Catalunya;ES (Eiropas Savienība): CPMR ģenerālsekretariāts; IE: Īrijas delegācija; PL: Mazpolijas vojevodistesmaršala birojs; SK: Prešovas reģions.3738Aptauju laikposmā no 2012. gada 12. marta līdz 2012. gada 23. aprīlim veica Reģionu komitejas Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanasuzraudzības forums. VRP un citas ieinteresētās puses no 17 Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniedza pavisam 41 aptaujas anketu(vienu anketu iesniedza respondents no Horvātijas, kura pievienosies Eiropas Savienībai 2012. gada 1. jūlijā). Pilns ziņojuma teksts unatbildes ir pieejamas šeit:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/ClosedSurveys/Pages/InvitationtoparticipateintheSurveyonSME-friendlyRegionsandCities.aspxPilns ziņojuma teksts un visas atbildes, kā arī to tulkojums angļu valodā pieejams Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzībasforuma tīmekļa vietnē:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/news/Pages/InvitationtotakepartinthesurveyonthenewCommonStrategicFramework2014to2020.aspx

Aptaujas “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējā līmenī?” (2012. gads) respondenti 39AT: Amt der Burgenländischen Landesregierung, Amt der Kärntner Landesregierung, Zalcburgasfederālā zeme; BE: Galvaspilsētas Briseles reģiona Vides pārvaldības iestāde; BE: Vlaamse overheid -Stafdienst van de Vlaamse Regering Department Diensten voor het Algemeen Regeringsbeleid (DAR);DE: Frankfurtes pie Oderas pilsēta (Frankfurtes un Slubices Sadarbības centrs); DK: “Dānijas reģioni”,Kommunernes Landsforening (KL); EE: Kose vald, Keilas Pašvaldības padome; ES: Diputación deBarcelona, Gobierno Vasco, País Vasco, Mursijas reģions, Asamblea de Extremadura, Gobierno deCatalunya; FI: Uudenmaan liitto; FR: Conseil Général de l'Ariège; HU: Innova Észak-Alföld; IE:Pierobežas, Vidusīrijas un Rietumīrijas Reģionālā asambleja; IT: Comune di Lecce, Umbrija, TulipBologna ONG Boloņas pašvaldība, Apūlija; PL: Urząd Marszałkowski Województwa Mazowieckiego,Urząd Marszałkowski Województwa Wielkopolskiego, Urząd Marszałkowski w Łodzi, ZarządWojewództwa Świętokrzyskiego; PT: Câmara Municipal de Ferreira do Alentejo, EGTC Norte dePortugal, Direção Regional dos Assuntos Europeus e Cooperação Externa; RO: Buzeu Apgabalapadome; SE: Huddinge Kommun, Storumans kommun, Solnas pilsēta, Kalmaras reģionālā padome; SK:Košický samosprávny kraj, Prešovský samosprávny kraj; AK: Belfāstas pilsētas dome, Prestonas pilsētasdome, Kornvolas padome.39Visas atbildes un to tulkojums angļu valodā pieejams Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma tīmekļa vietnē:http://portal.cor.europa.eu/europe2020/news/Pages/InvitationtotakepartinthesurveyonEurope2020what%27shappeningontheground.aspx.

6.4. Aptaujā “Stratēģija “Eiropa 2020”: kas notiek vietējā līmenī?” (2012. gads) minētie politikas pasākumiValsts Pasūtītājs Politikas pasākums Tīmekļa vietneAT Karintijas valdības birojs KWF Tehnoloģiju nodošanas iniciatīvaATBEBEZalcburgas federālās zemesvaldībaBruxelles Environnement -IBGEFlandrijas valdībaZalcburga 2050: klimata pārmaiņu ziņā neitrāla, energoapgādes ziņā neatkarīga unilgtspējīga pilsētaNodarbinātības un vides alianse (L'Alliance Emploi-Environnement)Semināra “Flandrija darbībā un stratēģijas “Eiropa 2020” dimensija” organizēšana2012. gada 21. jūnijā BriselēNodarbinātības veicināšanas līgums 2012.–2013. gadamwww.kwf.at/?inhalt=Technologietransfer-Initiative&id=3-2-3-6www.energieaktiv.atwww.bruxellesenvironnement.be/Templates/Professionnels/Informer.aspx?id=32585&langtype=2060http://vlaandereninactie.be/home/workshop-flanders-inaction-and-the-europe-2020-dimension/?lang=enhttp://www.werk.be/over-werk-socialeeconomie/beleid/vlaams/akkoorden#LoopbaanakkoordDE Frankfurtes pilsētaFrankfurtes un Slubices Vietējais rīcības plāns 2010.–2020. gadam, Vācijas unPolijas sadarbības centrs, Frankfurte un Slubicewww.frankfurt-slubice.euDKKL, Nacionālā pašvaldībuasociācijaRīcības plāns stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai (KL un Dienviddānijas reģions)ES Basku zemes valdība Ecoeuskadi 2020 http://www.ecoeuskadi2020.net/Vietējās nodarbinātības iniciatīvas nozares “atdzīvināšanai” un kvalitātesuzlabošanai, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem (ILOQUID projekts)www.diba.cat/es/web/promoeco/projectes/iloquid -http://comunitatiloquid.diba.cat/ESESBarselonas pilsētas domeJuridisko konsultāciju dienests sociālo pakalpojumu lietotājiem (turpmāk — JKD)Vietējais teleaprūpes dienests — atvieglo aprūpējamu personu un/vai personu, kurasnespēj dzīvot patstāvīgi, dzīvi mājās, nodrošinot tām augstāko iespējamo dzīveskvalitātiwww.diba.es/web/benestar/servei-d-orientacio-juridicawww.diba.cat/web/benestar/teleassistenciaPilsētas mēru pakta īstenošanas veicināšana Barselonas provincēwww.diba.es/web/mediambient/pactealcaldesES Katalonijas valdība Katalonijas stratēģija 2020. gadam Vēl nedarbojasFR Arjēžas Ģenerālpadome LEADER atbalsts vietējai rīcības grupai “Pays d’Ariège Pyrénéees” www.leader-pays-ariege.org

ITITITPLLečes pašvaldībaApūlijas reģions, Birojsattiecībām ar EiropasSavienības iestādēmAtbalsts struktūrām, ar ko sabiedrību iesaistīt saimnieciskajā darbībā (SIAE), unatbalsts subsidētajiem līgumiemLečes izvirzīšana Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai 2019. gadā:““Leče 2019” un stratēģija “Eiropa 2020” — kopīgs ceļojums”Reģionālās inovācijas partnerībasDzīvā laboratorijaFilmu fonds (atbalsts audiovizuālajiem darbiem)Projekts “Puglia Sounds”www.comune.lecce.itTulip Bologna ONG Vairāk informācijas par aktīvāku līdzdalību — iedzīvotāju iesaistīšana žurnālistikā www.europacheverra.euBoloņas pašvaldība Zaļie dārzi — jauna politika organiskās pārtikas ražošanai bez atkritumiem www.europacheverra.euMazovijas vojevodistesmaršala birojsTransports, veselība, vide — inteliģenti risinājumi pilsētas ekonomikas ilgtspējīgasizaugsmes veicināšanaiPL Lodzas maršala birojs Lodzas reģiona attīstības stratēģijas 2007.–2020. gadam pārskatīšanaPLPLLielpolijas vojevodistesmaršala birojsSventokšiskas reģionālāvaldībaInovācija LielpolijaiTiešs atbalsts mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas sniegts,īstenojot Sventokšiskas reģiona darbības programmu 2007.–2013. gadam.www.sistema.puglia.it/portal/page/portal/PianoLavoro/Partenariatihttp://www.sistema.puglia.it/http://www.apuliafilmcommission.it/http://www.pugliasounds.itwww.theissue.euwww.bip.lodzkie.pl/wps/wcm/connect/bip/bip/urzadmarszalkowski/programy/strategiawojewodztwalodzkiego/aktualizacja_strategii_rozwoju_wojewodztwa_lodzkiego_na_lata_2007-2020iw.org.pl/www.rpo-swietokrzyskie.plRO Buzeu apgabala padome Buzeu apgabala ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2007.–2013. gadam www.cjbuzau.roSESolnas modeliswww.solna.seSolnas pilsētaSEProjekts “Umbrella” (Patvērums)www.solna.seSE Hudinges pašvaldība Projekts “Södertörn Job Matching” (Nodarbinātība Södertörn pussalā) www.matchningsodertorn.seSEStūrūmanas pašvaldībaReģiona projekts — Vesterbotenas prioritātes saistībā ar reģiona attīstībascentieniem laikposmā līdz 2014. gadamwww.regionvasterbotten.seSEKalmaras ReģionālāpadomeProjekts “Plug in Södra Småland and Kalmar län” (Iespēju paplašināšanaDienvidsmolandē un Kalmarā)

6.5. Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma dalībnieki, 2012. gada augustsAustrijaOberösterreich (Augšaustrija)Mörbisch am SeeSteiermark (Štīrija)Wien (Vīnes pilsēta)BeļģijaGalvaspilsētas Briseles reģionsVlaanderen (Flandrija)Région wallonne (Valonijas reģions)Deutschsprachigen Gemeinschaft Belgiens(Vācu valodā runājošo kopiena Beļģijā)BulgārijaСтара Загора (Stara Zagoras pašvaldība)KipraΈνωση Δήμων Κύπρου(Kipras Pašvaldību savienība)Čehijas RepublikaLiberecký kraj (Liberecas reģions)Olomoucký kraj (Olomoucas reģions)Moravskoslezský kraj (Morāvijas–Silēzijasreģions)Zlín (Zlinas pilsēta)VācijaArnsbergaMünchen (Minhenes pilsēta)Staatskanzlei des Landes Brandenburg(Brandenburgas federālā zeme)DānijaBallerup (Ballerupas pašvaldība)Midtjylland (Vidusjitlande)Næstved (Nestvedas pašvaldība)Sjælland (Zēlande)Syddanmark (Dienviddānija)IgaunijaPärnu linn (Pērnavas pilsēta)TallinaTartu Maavalitsus (Tartu pašvaldība)SpānijaAndalucía (Andalūzijas autonomā kopiena)Principado de Asturias (Astūrijas firstiste)Barcelona (Barselonas province)Castilla y Léon (Kastīlijas un Leonas kopiena)Catalunya (Katalonijas autonomā kopiena)Comunidad autónoma de la Región deMurcia (Mursijas reģiona autonomā kopiena)Guipúzcoa (Gipuskojas province)Madride (pilsēta)Madride (reģions)Navarra (reģions)Puertoalumbrēra (pilsēta)Segovija (pilsēta)Valensija (reģions)SomijaHelsinku reģionsItä-Suomi (Austrumsomija)Oulun Kaupunki (Oulu pilsēta)Pohjois-Suomi (Ziemeļsomija)FrancijaAkvitānija (reģions)Basse-Normandie (Lejasnormandijas reģions)Bretagne (Bretaņas reģions)Département de la Savoie (Savojasdepartaments)Dunkerque (Denkerka)IldefransaLotringa (reģions)Limuzēna (reģions)Ziemeļfrancija-PadekalēProvansa-Alpi-Azūra Krasts(reģions)GrieķijaΑναπτυξιακή Ηρακλείου Α.Ε. (IraklijasAttīstības aģentūra)Δήμος Αφάντου (Afandas pašvaldība)Δήμος Ασπρόπυργος (Aspropirgas pašvaldība)Δήμος Λαμιέων (Lamijas pašvaldība)Δήμος Μυκόνου (Mikonas pašvaldība)Δήμου Τήλου (Tilas pašvaldība)Νομαρχιακή ΑυτοδιοίκησηΔράμας-Καβάλας-Ξάνθης (Dramas-Kavalas-Ksanti prefektūra)Η Κρήτη (Krētas reģions)Γραφείο Περιφερειάρχη Αττικής (Atikasreģions)Περιφέρεια Νοτίου Αιγαίου (Dienvidegejasreģions)UngārijaÉszak-alföldi régió (Alfeldas reģions)Nyugat-dunántúli Régió(Rietumaizdonava)

ĪrijaPierobežas, Vidusīrijas un RietumīrijasreģionsDublinas reģionsItālijaAbrucoBazilikataBolcāno autonomā provinceKremonas provinceFlorences provinceMilānas provinceComune di Morro d'AlbaLečes provinceComune di PordenoneComune di Roma CapitaleComune di RossanoComune di SoraComune di TaleggioComune di UrbinoEmīlija-RomanjaLanghe MonferratoLacioLigūrijaLombardijaPjemontaPuglia (Apūlijas reģions)MarkeAreco provincePizas provinceRomas provinceTurīnas provinceSicīlijaToskānaUmbrijaLietuvaVilniaus miesto savivaldibė(Viļņas pilsētas pašvaldība)LatvijaRīgas reģions (Rīgas pilsēta un reģions)LuksemburgaEsch-Uelzecht (Esch-sur-Alzette)MaltaNaduraNīderlandeDelftaDen Haag (Hāga)EnshedeEindhovenaHof van TwenteLingewaardNoord Nederland(Ziemeļnīderlandes provinces)Helderlandes provinceOvereiselas provincePolijaŁódź (Lodzas pilsēta)Ostrołęka (Ostrolekas pilsēta)Urząd Marszałkowski WojewództwaDolnośląskiego (Lejassilēzijas vojevodistesmaršala birojs)Województwo Kujawsko-Pomorskie(Kujāvijas-Pomožes vojevodiste)Województwo Łódzkie (Lodzas vojevodiste)Województwo Małopolskie (Mazpolijasvojevodiste)Województwo Opolskie(Opoles vojevodiste)Województwo Pomorskie(Pomožes vojevodiste)Województwo Śląskie (Silēzijas vojevodiste)Województwo Świętokrzyskie(Sventokšiskas vojevodiste)Województwo Warmińsko-Mazurskie(Varmijas-Mazūrijas vojevodiste)Województwo Wielkopolskie(Lielpolijas vojevodiste)Województwo Zachodniopomorskie(Priekšpomerānijas vojevodiste)PortugāleCâmara Municipal da Covilhã (Koviļanaspašvaldība)Câmara Municipal da Ferreira do Alentejo(Fereiras du Alentežu pašvaldība)Lisboa (Lisabona)MadeiraTaviraRumānijaBraşov (Brašovas pilsēta)Kluža-Napoka (pilsēta)Timişoara (Timišoaras pilsēta)ZviedrijaGöteborg (Gēteborga)JemtlandeMalme (pilsēta)Mellersta Norrland (Vidusnorlande)ÖstsamSolna (pilsēta)Sörmland

Sveriges Kommuner och Landsting(Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionuasociācija)Västra Götalandsregionen (Vesterjētlandesreģions)SloēnijaSkupnost občin Slovenije (Slovēnijas Pilsētupašvaldību asociācija)SlovākijaBratislava (Bratislavas reģions)Košický kraj (Košices reģions)Prešovský kraj (Prešovas reģions)Trenčiansky samosprávny kraj (Trenčinasreģions)Trnavský kraj (Trnavas reģions)Žilinský kraj (Žilinas reģions)Apvienotā KaralisteBelfāstaKornvolaAustrumanglijaLankašīraLesteršīraNotingemaPrestonas pilsētas domeDienvidaustrumanglijaVorikšīraRietummidlendaJorkšīra un Hambera__________Duero-Douro Eiropas teritoriālāssadarbības grupaPireneju reģiona valstu un Vidusjūrasreģiona valstu Eiropas teritoriālāssadarbības grupa_____________