2012.gada publiskais pārskats - Valsts kase

Valsts kases2012.gadapubliskais pārskatsValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu1. lapa no 53

Pārskatā lietotie saīsinājumi 3Mērvienības 3Valsts kases pārvaldnieka ziņojums 4Valsts kases darbības stratēģija 2010.-2012.gadam 5Valsts kases juridiskais statuss, struktūra 6Valsts kases darbība 2012.gadā 81. Valsts budžeta izpilde 81.1. Darbības principi un attīstības virzieni 81.2. 2012.gada valsts budžeta izpildes organizācija 81.3. Valsts kases pakalpojumu un informācijas sistēmuattīstība 91.4. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbībasrezultātu rezultatīvie rādītāji valsts budžeta izpildē 121.5. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.‐2012. gadam ieviešanu valsts budžeta izpildē 132. Valsts parāda vadība 162.1. Darbības principi un attīstības virzieni 162.2. Latvijas Republikas kredītreitings 172.3. Valsts parāda izmaiņas 172.4. Valsts iekšējais parāds 182.5. Valsts ārējais parāds 202.6. Valsts parāda portfeļa vadība 222.7. Valsts sniegtie galvojumi 232.8. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbībasrezultātu rezultatīvie rādītāji valsts parāda vadībā 242.9. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.-2012.gadam ieviešanu valsts parāda vadībā 253. Naudas līdzekļu un valsts aizdevumu vadība 283.1. Darbības principi un attīstības virzieni 283.2. Naudas līdzekļu vadība 283.3. Valsts aizdevumu izsniegšana un apkalpošana 293.4. Likviditātes nodrošināšanas atbalsta pasākumi 303.5. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbībasrezultātu rezultatīvie rādītāji naudas līdzekļu unvalsts budžeta aizdevumu vadībā 303.6. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.‐2012.gadam ieviešanu naudas līdzekļu unvalsts aizdevumu vadībā 304. ES politiku instrumentu maksājumu unsertifikācijas iestādes funkciju realizācija 334.1. Darbības principi un attīstības virzieni 334.2. Maksājumu iestādes funkcija 2004.-2006.gadaplānošanas periodā 334.3. Maksājumu iestādes un sertifikācijas iestādesfunkcijas Eiropas Ekonomikas zonas finanšuinstrumentam un Norvēģijas valdības finanšuinstrumentam 334.4. Maksājumu iestādes funkcijas Latvijas un Šveicessadarbības programmas ietvaros 344.5. Sertifikācijas iestādes un maksājumu iestādesfunkcijas 2007.-2013.gada plānošanas periodā 344.6. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbībasrezultātu rezultatīvie rādītāji ES politikuinstrumentu maksājumu un sertifikācijas iestādesfunkciju realizācijā 354.7. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.‐2012. gadam ieviešanu ES politikuinstrumentu maksājumu un sertifikācijas iestādesfunkciju realizācijā 355. Valsts kases kā valsts pārvaldes iestādes pārvaldība 375.1. Valsts kases finansējums un tā izlietojums 375.2. Personāls un personāla vadība 495.3. Kvalitātes un risku vadība 515.4. Iekšējās kontroles sistēma 51Komunikācija ar sabiedrību 52Valsts kases 2013.gada attīstības prioritātes 53SatursValsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 2. lapa no 53

Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldesiestāde, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkcijuīstenošana valsts finanšu vadības jomā.Valsts kases darbu vada pārvaldnieks. Pārvaldnieku ieceļ un atbrīvono amata finanšu ministrs.Valsts kasei ir šādas funkcijas:1) valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana;2) asignējumu piešķiršana un maksājumu veikšana no valstsbudžeta ieņēmumiem;3) valsts parāda vadība;4) normatīvajos aktos noteikto ES politiku instrumentu, EiropasEkonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdībasdivpusējā finanšu instrumenta maksājumu iestādes unsertifikācijas iestādes funkcijas un nacionālās atbildīgās amatpersonasuzdotās nacionālā fonda funkcijas;5) citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.Valsts kases juridisko statusu, funkcijas, uzdevumus, kompetenci,tiesības un tiesiskuma nodrošināšanas kārtību nosaka saskaņā arValsts pārvaldes likumu 2004.gada 3.augustā izdotie Ministru kabinetanoteikumi Nr.677 „Valsts kases nolikums”.Valsts kases struktūru, darba organizāciju nosaka saskaņā arValsts pārvaldes iekārtas likumu 2012.gada 20.februārī izdotais Valstskases reglaments.Lai maksimāli ierobežotu finanšu riskus, Valsts kases struktūra irizveidota pēc funkciju nodalīšanas principa (atbilstoši banku unEiropas parāda vadības birojiem):1) klientu apkalpošana un finanšu darījumi;2) finanšu risku vadība;3) uzskaites nodrošināšana un pārskatu sagatavošana.Vienota lēmuma pieņemšanai 2012.gadā darbu turpina šādaskomitejas:Audita komiteja – lai veicinātu efektīvu iekšējā audita funkcijasīstenošanu Valsts kasē un Valsts kases izveidotās iekšējās kontrolessistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu Valsts kases stratēģiskomērķu sasniegšanu, resursu aizsardzību, efektīvu kontroles pasākumuizveidošanu un uzturēšanu. Komiteja izskata iekšējā audita un ārējoauditoru ziņojumos par Valsts kases darbību ietvertos konstatējumusun secinājumus, ziņojumos iekļautos ieteikumus Valsts kasē izveidotāsiekšējās kontroles sistēmas darbības pilnveidošanai un auditētostruktūrvienību sniegtos komentārus par audita laikā konstatētajiemfaktiem. Komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus par nepieciešamajiempasākumiem Valsts kases iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.Eiro ieviešanas komiteja – lai izstrādātu priekšlikumus eiroieviešanas nodrošināšanai Valsts kases kompetences jomās unkoordinētu Valsts kases struktūrvienību iesaistīšanos eiro ieviešanaspasākumu realizēšanā.Informācijas sistēmu izmaiņu vadības komiteja – lai nodrošinātukoordinētu Valsts kases informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumuizskatīšanu un realizāciju.Kredītkomiteja – lai veicinātu kredītriska vadību, koordinējotValsts kases struktūrvienību darbību valsts budžeta aizdevumu,valsts vārdā sniegto galvojumu un darījumu partneru limituuzraudzības jautājumos.Valsts kasesjuridiskais statuss,struktūraValsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 6. lapa no 53

Kvalitātes un risku vadības komiteja – lai panāktu nepārtrauktuValsts kases darbības pilnveidošanu un pakalpojumu atbilstību valstsun tās iedzīvotāju interesēm un klientu vajadzībām, īstenojot efektīvukvalitātes, risku un informācijas drošības vadību.Resursu likviditātes komiteja – lai sekmētu kvalitatīvu naudas līdzekļuvadību saskaņā ar Valsts kases naudas līdzekļu vadības stratēģijānoteiktajiem uzdevumiem likviditātes vadības nodrošināšanai.Vadības komiteja – lai nodrošinātu efektīvu Valsts kases personālaun finanšu resursu vadību Valsts kases darbības stratēģijā noteiktomērķu realizēšanai.Valsts budžeta grāmatvedības uzskaites komiteja – lai organizētuValsts kases valsts budžeta grāmatvedības uzskaites politikasizpildi, aktualizēšanu un nodrošinātu grāmatvedības politikasizmaiņu vadību. Komitejas uzdevums ir definēt grāmatvedībasuzskaites politiku un tās atbilstību grāmatvedības standartiem,noteikt grāmatvedības uzskaites politikas mērķus, pilnveidot unaktualizēt grāmatvedības uzskaites politiku un veicināt tajā noteiktoprasību ievērošanu.Valsts kasesjuridiskais statuss,struktūraEiropas lietu departamentsBirojsJuridiskais departamentsValsts parāda vadības komiteja – lai veicinātu efektīvu valsts parādavadību un sagatavotu priekšlikumus Latvijas Valsts parāda vadībasstratēģijas pilnveidošanai un īstenošanai.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 7. lapa no 53

1. Valsts budžeta izpilde1.1. Darbības principi un attīstības virzieniValsts kasei kā Finanšu ministrijas pakļautībā esošai tiešās pārvaldesiestādei saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību ir deleģētsorganizēt valsts budžeta izpildi un finanšu uzskaiti, nodrošinātasignējumu piešķiršanu un maksājumu 1 veikšanu gadskārtējā valstsbudžeta apropriācijas ietvaros.Realizējot valsts budžeta izpildi, Valsts kase uztur Vienotovalsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu, kurābudžeta izpildītājiem atver budžeta kontus, uzskaita valsts budžetaieņēmumus, pamatojoties uz gadskārtējā valsts budžeta apropriācijuun Valsts kasē reģistrētiem finansēšanas plāniem, piešķir asignējumusun dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, izmantojot budžetaelektronisko norēķinu sistēmu eKase, nodrošina Valsts kases klientumaksājumu rīkojumu apstrādi un izpildi, kā arī sniedz informācijuvalsts budžeta maksājumus administrējošām institūcijām par valstsbudžeta kontos iemaksātajiem nodokļiem un nodevām un citiemvalsts budžeta ieņēmumiem.Nodrošinot vienotu valsts finanšu uzskaiti, Valsts kase izstrādānormatīvos aktus par valsts un pašvaldību budžeta iestāžugrāmatvedības uzskaiti, nosakot vienotus grāmatvedības uzskaitesprincipus, metodes un vienotu grāmatvedības kontu plānu, kā arī uzMinistru kabineta apstiprinātām finanšu informācijas klasifikācijāmbalstītu pārskatu sistēmu, kas ļauj iegūt kvalitatīvu informāciju parbudžeta izpildi gan pēc naudas plūsmas, gan uzkrāšanas principa.Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu sniegto pārskatu apkopošanunodrošina vienotā budžeta pārskatu sistēmā ePārskati, kuru izmantone tikai Valsts kase, bet arī Finanšu ministrija, Valsts kontrole,Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde un pārējās valstspārvaldes iestādes.Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Valsts kase veic kompensācijuizmaksas reabilitētajiem pilsoņiem, nodrošina iedzīvotāju ienākumanodokļa sadali starp valsts un pašvaldību budžetiem, valsts sociālāsapdrošināšanas obligāto iemaksu sadali starp speciālā budžeta kontiem,kā arī pārskaita atbilstošās valsts budžeta dotācijas pašvaldībām.1.2. 2012.gada valsts budžeta izpildes organizācijaAsignējumu piešķiršana un izpilde2012.gadā valsts budžeta izpildes nodrošināšanai Valsts kasepiešķīrusi asignējumus 5 109,29 milj. latu apmērā: 3 695,46 milj.latu pamatbudžetam un 1 413,83 milj. latu − speciālajam budžetam.Asignējumi piešķirti 340 valsts budžeta iestādēm, tai skaitā119 vēlēšanu komisijām.2012.gadā bijis 2031 pamatbudžeta izdevumu konts, tai skaitā119 konti − vēlēšanu komisijām, lai nodrošinātu tautas nobalsošanupar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.Salīdzinot ar 2011.gadu, kontu skaits kopumā ir samazinājies par 73kontiem. Kontu skaita samazināšanos ietekmēja 2012.gadā turpinātāvalsts pārvaldes strukturālā reforma − turpināja samazināties budžetaiestāžu skaits un tādējādi − arī atvērto budžeta izdevumu kontuskaits. Sakarā ar intensīvi realizētajiem ES politiku instrumentu unpārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiemsalīdzinājumā ar 2011.gadu par 1045 kontiem pieaudzis norēķinukontu skaits − 7740 konti. Samazinoties kopējam ziedojumu undāvinājumu līdzekļu apjomam, samazinājies budžeta iestāžu atvērtokontu skaits ziedojumu un dāvinājumu līdzekļu uzskaitei – 2012.gadātie ir 160 konti.Valsts kases darbība2012.gadāValsts budžeta izpildeValsts kasei jānodrošina Latvijas Republikas finanšu saistību izpilde,laicīgi un pilnā apmērā veicot Latvijas Republikas ikgadējosdalības maksājumus starptautiskajās finanšu organizācijās, kā arīveicot maksājumus to starptautisko finanšu institūciju kapitālā un/vai rezervēs, kur Latvijas Republika ir kapitāldaļu turētāja, nodrošinotuzņemto saistību izpildi.1Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Kārtība, kādā Valsts kase nodrošinamaksājumu pakalpojumu sniegšanu”.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 8. lapa no 53Grāmatvedības uzskaite un pārskatiSaskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts kase sagatavo oficiālosdienas, mēneša, ceturkšņa pārskatu un ikgadējo Saimnieciskāgada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem(mēneša pārskati pieejami Valsts kases tīmekļa vietnē, Saimnieciskāgada pārskatu Valsts kases tīmekļa vietnē publicē pēc Valsts kontrolesatzinuma saņemšanas).

Valsts kase ikgadējo Saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžetaizpildi un pašvaldību budžetiem sagatavo, konsolidējot ministriju,centrālo valsts iestāžu un pašvaldību iesniegto gada pārskatuinformāciju. Saimnieciskā gada pārskata struktūru un apjomunosaka Likums par budžetu un finanšu vadību un Ministru kabinetanoteikumi par Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību.2012.gadā sagatavots Saimnieciskā gada pārskats par 2011.gadarezultātiem, konsolidējot 13 ministriju, 14 centrālo valsts iestāžuun 119 pašvaldību konsolidētos gada pārskatus. Ministrijas uncentrālās valsts iestādes konsolidētajā gada pārskatā iekļaujvalsts budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātupublisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada pārskatus,pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj pašvaldībasbudžeta iestāžu un kopīgo iestāžu 2 gada pārskatus.Valsts kontroles auditētais Saimnieciskā gada pārskats irnozīmīgākais un ticamākais informācijas avots par valstsfinansiālo stāvokli pārskata perioda beigās un budžeta izpildesrezultātiem pārskata gadā. Valsts kontroles atzinums apliecina, kaSaimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatupar pārskatos uzrādītās informācijas pilnīgumu un ticamību, kā arīSaimnieciskā gada pārskatā ietvertās informācijas kvalitāti, kuraslietotāji ir gan Saeima un Latvijas Banka, gan dažādas starptautiskāsinstitūcijas (Eiropas Komisija, EUROSTAT, SVF, starptautiskāskredītreitingu aģentūras) un potenciālie investori, kas, pamatojotiesuz Saimnieciskā gada pārskatā sniegto informāciju, pieņem lēmumuspar ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā.Lai Saimnieciskā gada pārskatā iekļautu vienveidīgu un salīdzināmuinformāciju, Valsts kase izstrādā un aktualizē normatīvosaktus, kas reglamentē budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaiti unpārskatu sagatavošanu.Nodrošinot vienotu principu ievērošanu valsts un pašvaldību budžetaiestāžu finanšu uzskaitē un pārskatu sagatavošanā, pilnveidotabudžeta iestāžu grāmatvedības uzskaite, kas ietver papildinājumuizstrādi normatīvajos aktos, kā arī detalizētu skaidrojumu sniegšanupārskatu sagatavotājiem.2Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgasiestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikumsnosaka pašvaldību kopīgās iestādes kompetenci, tās finansēšanas, uzraudzības,likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un cituspašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus (piem., būvvalde, reģionālā pašvaldībaspolicija u.c.).2012.gadā izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos,kas nosaka budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtošanu,precizē noteikumu prasības, samazinot interpretācijas iespējasnoteikumu piemērošanā, ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē un vērtībassamazinājuma noteikšanā, līgumsodu uzskaitē, saistību klasifikācijā,bezatlīdzības ceļā saņemto un nodoto vērtību uzskaitē, kā arīnosaka subsīdiju, dotāciju un transfertu uzskaiti saskaņā aruzkrāšanas principu.Savukārt 2012.gada grozījumi Ministru kabineta noteikumos parbudžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanu papildina informācijasatklāšanas prasības par nomātiem aktīviem, nekustamā īpašumanodokļa prasību sadalījumu atbilstoši termiņiem, precizē pārskatusagatavošanas aprakstus, lai nodrošinātu labāku izpratni parsagatavošanas nosacījumiem, precizē normu par pārskatu iesniegšanuelektroniskā veidā, par datu savstarpējo pārbaudi atbilstoši budžetaklasifikācijām, kā arī izslēdz sadaļu „Informācijas sistēmas „Valstsbudžeta un pašvaldību budžeta pārskati” lietošana””, iekļaujot šoinformāciju Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā Valsts kasenodrošina elektronisko informācijas apmaiņu”.Fiskālās disciplīnas uzraudzības mērķiem fiskālās disciplīnasuzraudzības komitejai un saskaņā ar starptautisko aizdevēju (EiropasKomisija un SVF) un nozīmīgāko lietotāju (EUROSTAT, EiropasCentrālā banka, starptautiskas finanšu institūcijas, kā arī Saeima,Valsts kontrole, Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Centrālā statistikaspārvalde) pieprasījumu Valsts kase sagatavoja un iesniedza papilduinformāciju par valsts budžeta izpildes gaitu, nozīmīgākajiemfinanšu rādītājiem, apkopojot valsts un pašvaldību, kā arīradniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību finanšu pārskatuinformāciju, kurai bija būtiska loma Eiropas Komisijas unSVF uzraudzības ziņojumu sagatavošanā pēc starptautiskāaizņēmuma programmas slēgšanas. Analizēti arī budžeta finanšuvadības procesā pastāvošie riski, pieņemot attiecīgus lēmumus parto ierobežošanu vai novēršanu 2012.gadā un vidējā termiņā.1.3. Valsts kases pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstībaViena no Valsts kases darbības stratēģijā izvirzītajām prioritātēmnosaka Valsts kases sniegto pakalpojumu pieejamību augstā,attīstības tendencēm atbilstošā informācijas tehnoloģiju līmenīnodrošināšanu, izmantojot to sniegtās resursu optimizācijas iespējas.Gatavojoties Latvijas pārejai uz nacionālo valūtu eiro no 2014.gada1.janvāra, jau 2012.gada nogalē Valsts kase ir uzsākusi savāValsts kases darbība 2012.gadāValsts budžeta izpildeValsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 9. lapa no 53

pārvaldībā esošo informācijas sistēmu un sniegto pakalpojumupielāgošanas eiro pasākumus.2012.gadā Valsts kase uzturējusi un turpinājusi attīstīt šāduspakalpojumus un informācijas sistēmas:Vienotā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmaValsts kases uzturētā Vienotā valsts budžeta plānošanas un izpildesinformācijas sistēma nodrošina pilnu valsts budžeta vadības ciklu –no budžeta plānošanas līdz tā izpildei un izpildes uzraudzībai:1) valsts budžeta plānošanas funkcionalitāte nodrošina valstsbudžeta un tā grozījumu apstrādi, apkopojot datus no ministrijāmun centrālajām valsts iestādēm (šo funkciju realizē Finanšuministrija);2) valsts budžeta izpildes funkcionalitāte nodrošina Valsts kases unvalsts budžeta iestāžu procesu norisi sistēmā, piem., kontaveidošanas, asignējumu piešķiršanas un izpildes procesu, valstsbudžeta ieņēmumu procesu, dienas, mēneša un gada slēgumaprocesu, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijuun iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadales procesu u.c. (šo funkcijurealizē Valsts kase).Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmasDatu noliktava nodrošina pārskatu veidošanu par budžeta izpildiatbilstoši valsts budžeta struktūrai.Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatuinformācijas sistēma ePārskatiBudžeta iestāžu pārskatu iesniedzēji mēneša, ceturkšņa un gadapārskatus Valsts kasē iesniedz un paraksta elektroniski tiešsaistesrežīmā „Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžetapārskatu informācijas sistēmā” (ePārskati), tādējādi nodrošinotabpusēju administratīvo un laika resursu ekonomiju.2012.gadā iestāžu, kurām normatīvajos aktos ir noteikta pārskatupieņemšana, vajadzībām paplašināta iespēja pieņemt pārskatus,izmantojot ePārskatu sistēmu. Šobrīd to sekmīgi veic Kultūrasministrija, Finanšu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.Valsts kase 2011.gadā papildināja pašvaldībām piedāvātopakalpojumu klāstu un sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja jaunupakalpojumu – iespēju pašvaldībām plānot budžetu ePārskatusistēmā. 2012.gadā šo pakalpojumu izmantojušas 10 pašvaldības,t.sk. pakalpojumu uzsāka izmantot četras pašvaldības.2012.gadā ir uzsākta Vienotās valsts budžeta plānošanas unizpildes informācijas sistēmas un ePārskatu sistēmas integrācija,lai salīdzināšanos par ministriju, centrālo valsts iestāžu un topadotības iestāžu budžeta programmu un apakšprogrammu izpildesdatiem varētu veikt ePārskatu sistēmā, kas papildus dotu arī iespējupaplašināt datu savstarpējās atbilstības kontroli ar gada pārskatānorādīto informāciju.Gada inventarizācijas procesa ietvaros ePārskatu sistēmā paplašinātassalīdzināšanās procesa iespējas un uzlabota salīdzināšanāsprocesa funkcionalitāte savstarpējo datu salīdzināšanaistarp vispārējās valdības sektora partneriem: savstarpējo datusalīdzināšanu var veikt pirms un pēc pārskata perioda beigām,datus var pārcelt no viena datu salīdzināšanās perioda uz otru,debeta pusē iespējams salīdzināšanās izziņu datu imports nogrāmatvedības uzskaites programmām, dokumentu augšupielāde.Lai precīzāk paskaidrotu salīdzināšanās izziņā norādītosdatus, nodrošināta salīdzināšanās par ieņēmumu samazinājumu unizdevumu atjaunošanu, kā arī salīdzināšanās datu pārsūtīšana starppadotībā esošajām iestādēm.Finansēšanas plānu apstrādes informācijas sistēma ePlāniFinansēšanas plānu apstrādes informācijas sistēmu ePlāni izmantovisu ministriju un centrālo valsts iestāžu lietotāji, lai sagatavotu uniesniegtu Valsts kasē apstiprinātos finansēšanas plānus. 2012.gadāsistēmā reģistrēti un apstrādāti 8 801 pamatbudžeta un speciālābudžeta finansēšanas plāni.2012.gada nogalē veikti apjomīgi ePlānu pārveides darbi sistēmaspārejai uz tīmekļa tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu unatbalstītu ātrāku un kvalitatīvāku finansēšanas plānu apstrādesprocesu.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts budžeta izpildeValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu10. lapa no 53

Budžeta elektronisko norēķinu sistēma eKaseValsts kase maksājumu pakalpojumu sniegšanu nodrošinaelektroniski, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase.Ar eKasi Valsts kase nodrošina klientiem iespēju izpildītmaksājumu rīkojumus, apskatīt maksājumu rīkojumu izpildesrezultātus, kā arī saņemt Valsts kases piedāvāto finanšuinformāciju: kontu stāvokli (atlikumu), kontu apgrozījumaizrakstus un kopsavilkumu par ieņēmumiem un izdevumiem vairesursiem izdevumu segšanai.2012.gadā Valsts kase nodeva ekspluatācijā ERAF finansētā projekta„Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas pilnveidošana”ietvaros publiski pieejamu elektronisko pakalpojumus − maksājumadatu pārbaudes formu Valsts kases tīmekļa vietnē un pilnveidoto budžetaelektronisko norēķinu sistēmu eKase, tādējādi sniedzot būtiskuieguldījumu publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumupilnveidošanā un attīstībā. Projekta ietvaros īstenoti šādie-pakalpojumu pilnveidošanas pasākumi:1) eKasē ieviests tiešsaistes datu apmaiņas modulis, kas nodrošinaautomatizētu maksājumu datu informācijas apmaiņu starpValsts kasi kā informācijas turētāju un valsts budžeta maksājumusadministrējošo institūciju kā informācijas lietotāju. Tiešsaistes datuapmaiņas modulis nodrošina ne tikai maksājumu datupieprasīšanu, bet arī maksājumu rīkojumu ielādi eKasē tiešsaistesrežīmā;2) eKasē ieviesta lietotāja saskarne, ar kuras palīdzību valstsbudžeta maksājumus administrējošās institūcijas darbinieks varpieprasīt maksājumu datus Valsts kasei, tai skaitā meklētmaksājumus un saņemt pieprasītos datus tiešsaistē, ar internetapārlūkprogrammas starpniecību;3) Valsts kases tīmekļa vietnē www.kase.gov.lv sadaļā „Budžetāveiktā maksājuma pārbaude” izveidota maksājuma datupārbaudes forma, ar kuras palīdzību maksātājs, norādotmaksājuma references numuru, var pārliecināties, kamaksājums ir ieskaitīts valsts budžetā (iegrāmatots valsts budžetakontā Valsts kasē) un maksātājs ir tiesīgs saņemt pakalpojumu.Valsts kases kontiem piesaistītās kredītkartesValsts kase sadarbībā ar AS “Swedbank” nodrošina valsts budžetaiestādēm iespēju veikt budžeta izdevumus ar Valsts kases kontiempiesaistītajām kredītkartēm. Kredītkaršu pakalpojumi paredzētidarbinieku komandējumu, darba braucienu un saimnieciskoizdevumu veikšanai: valsts budžeta iestāžu darbiniekiem nodrošinātaiespēja komandējumu laikā veikt bezskaidras naudas norēķinus,ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību prasību, kas nosaka,ka valsts budžeta līdzekļu izdevumi veicami no Valsts kasē atvērtajiemkontiem.2012.gadā Valsts kases kontiem piesaistīto kredītkaršu pakalpojumuizmantoja 113 valsts budžeta iestādes un tām kopā ir izsniegtas958 kredītkartes.Maksājumu karšu pieņemšana, iekasējot valsts budžeta maksājumusTā kā 2012.gada 31.decembrī beidzās termiņš ar AS “SEBbanka” un AS “Citadele banka” 2008.gadā noslēgtajiem līgumiempar maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojuma nodrošināšanu,Valsts kase 2012.gada veica divus šī pakalpojuma nodrošināšanasiepirkumus. Arī turpmākos piecus gadus maksājumu karšupieņemšanas pakalpojumu nodrošinās AS “SEB banka” unAS “Citadele banka”.Maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums nodrošina Valstskases klientiem – budžeta maksājumus administrējošāminstitūcijām, kas iekasē budžeta maksājumus no privātpersonām,iespēju tos iekasēt ar VISA Electron, MasterCard, Maestrovai American Express maksājumu kartēm maksājumu karšupieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā.2012.gadā budžeta maksājumus administrējošajās institūcijās irierīkoti 538 maksājumu karšu termināļi. 2012.gadā ar maksājumukartēm budžeta maksājumus administrējošajās institūcijās ir veikti520 443 darījumi par kopējo summu 17 477 242 latu. Salīdzinotšos datus ar 2009.-2011.gada datiem, redzams, ka arī 2012.gadā irvērojams straujš darījumu skaita un iekasēto summu apmērapieaugums, kas liecina par to, ka iedzīvotāji atzinīgi novērtēpakalpojumu un norēķinos ar valsti arvien vairāk izmanto maksājumukartes un to sniegtās priekšrocības.SKAITS1 000 000100 00010 0001 000100101Valsts kases darbība 2012.gadā80 069283 405372 767520 44317 477 24210 899 318366 479 488 5382 308 301Valsts budžeta izpilde6 662 0052009 2010 2011 201220 000 00018 000 00016 000 00014 000 00012 000 00010 000 0008 000 0006 000 0004 000 0002 000 000Darījumu summa Termināļu skaits Darījumu skaits1.attēls.Maksājumu karšu(VISA, MasterCard un American Express)pieņemšanas pakalpojuma dinamika (2009. – 2012.gads)Avots: Valsts kase0LVLValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu11. lapa no 53

Centralizētais finanšu grāmatvedības uzskaites risinājumsValsts kase turpina uzturēt centralizēto resursu vadības sistēmuHorizon, nodrošinot Finanšu ministrijas un tās padotības iestāžu(Finanšu ministrijas resora) finanšu vadības, grāmatvedības unpersonāla uzskaiti vienotā sistēmā.Lai nodrošinātu vienotu un efektīvu Finanšu ministrijas padotībasiestāžu grāmatvedības uzskaites procesa realizēšanu, Valsts kaseturpina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas grāmatvedībasuzskaites un personālvadības procesu nodrošināšanu. Grāmatvedībasuzskaites procesa optimizēšanai Finanšu ministrijas resorā, Valstskase no 2012.gada nodrošina arī Iepirkumu uzraudzības biroja pilnugrāmatvedības uzskaiti.Pakalpojumu attīstīšana pašvaldībām2012.gadā radīts tiesiskais regulējums, lai pašvaldības un tokapitālsabiedrības varētu izmantot visus Valsts kases sniegtosmaksājumu pakalpojumus, kas savukārt nodrošina pašvaldībāmiespēju budžeta izpildi pilnā apmērā veikt Valsts kasē: izdoti jauniMinistru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā Valsts kase nodrošinamaksājumu pakalpojumu sniegšanu”, kuros ir reglamentēti visiValsts kases sniegtie un nodrošinātie maksājumu pakalpojumuveidi (maksājumu konta izmantošana, kredītpārvedumu veikšana,skaidras naudas izmaksa un iemaksa, maksājumu karšu norēķinupakalpojums, maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums), tosaņemšanas (lietošanas) kārtība, noteikti subjekti, t.sk. pašvaldībasun kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāladaļa, kuriem Valsts kase nodrošina konkrētu maksājumu pakalpojumusniegšanu.1.4. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbības rezultāturezultatīvie rādītāji valsts budžeta izpildē1.tabulaDarbības rezultātu rezultatīvie rādītāji valsts budžeta izpildēValsts kases darbība 2012.gadāRādītāji (skaitliskās vērtības)Valsts budžeta izpildeNr.p.k. Darbības rezultāts Rezultatīvie rādītāji Pēdējais zināmais precīzais Plānotais 2012.gadā Izpilde 2012.gadāmērījums (2011.gads)1. Optimizēti budžeta 1. Ar budžeta elektronisko norēķinu sistēmas 99 99 100izpildes procesa eKase starpniecību apstrādāto maksājumuresursi īpatsvars kopējā maksājumu skaitā, %.2. Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas 2 99 0,8 3sistēmu lietojošo iestāžu skaits, % no kopējoiestāžu skaita.3. Ekonomiskajai klasifikācijai un maksājuma - 4 50 20mērķim neatbilstošo valsts budžeta kontosienākošo maksājumu (izņemot nodokļumaksājumus) skaita samazinājums, % nokopējo maksājumu skaita.3Budžeta elektronisko norēķinu sistēmas eKase tiešsaistes datu apmaiņas modulis nodotsekspluatācijā 2012.gada maijā, un to 2012.gadā izmantoja 30 Valsts kases klienti.4Tā kā notika vienotā pakalpojumu klasifikatora un vienotā attaisnojuma dokumentuidentifikatora risinājuma izstrāde un ieviešana, 2011.gadam noteiktais rezultatīvaisrādītājs netika sasniegts.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu12. lapa no 53

1.5. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.‐2012. gadam ieviešanu valsts budžeta izpildēValsts budžeta izpildes stratēģiskais mērķis: „Valsts kopbudžetaizpilde un uzraudzība, kas orientēta uz efektīvu un saimnieciskubudžeta izpildes procesa nodrošināšanu un Valsts kases sniegtopakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu atbilstoši labākajai finanšuvadības praksei” 2010.-2012.gadam noteiktajā apmērā (izvirzītieuzdevumi un sasniedzamie rezultāti) sasniegts.Stratēģisko uzdevumu sasniegšanu sekmēja:1) valsts pārvaldes reorganizācija;2) fiskālā politika, valsts administratīvi teritoriālās reformasīstenošana un pašvaldību reorganizācija;3) valsts atbalsts ePārvaldes ieviešanai;4) Valsts kasei pieejamais finansējuma apjoms tās elektroniskopakalpojumu attīstīšanai;5) Valsts kases personāla zināšanas un kompetence, uzkrātā pieredze;6) Valsts kases realizētā risku pārvaldība, informācijas sistēmufunkcionalitāte, stabilitāte, integritāte un drošums, kā arī Valstskasē ieviestā kvalitātes vadības sistēma.Atsevišķu rezultātu pilnīgu sasniegšanu kavēja:1) citu institūciju nerealizētās politikas iniciatīvas, piem.,ekonomiskajai klasifikācijai un maksājuma mērķim neatbilstošovalsts budžeta kontos ienākošo maksājumu skaita samazinājumuneizdevās sasniegt tādēļ, ka nav iedibināta vienota maksājumuun attaisnojuma dokumentu noformējuma prakse valsts budžetāveicamajiem maksājumiem, t.i., maksājuma mērķī norādāmiedati nav standartizēti, līdz ar to zema ir maksājumu datu apstrādeskvalitāte;2) sasniegt plānoto Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmulietotāju skaitu nebija iespējams, jo sistēmas izstrādes laikā tikapieņemts lēmums neveidot atsevišķu sistēmu, bet to integrētbudžeta elektronisko norēķinu sistēmā eKase kā sistēmasfunkcionālo moduli. Līdz ar to rezultatīvajā rādītājā ietverts tikaito iestāžu skaits, kuras izmantoja tiešsaistes datu apmaiņas moduli(serveris-serveris saskarni) nevis sistēmas lietotāja saskarni(lietotājs-serveris).Valsts budžeta izpildē noteikto stratēģisko rezultātu izpilde2010.-2012.gadā:1) apzinātas Valsts kases klientu vēlmes un atbilstoši tāmpilnveidoti sniegtie pakalpojumi, apmierinātība ar saņemtopakalpojumu ne mazāka par 75% no aptaujāto klientu skaita:- lai noskaidrotu klientu apmierinātību ar piedāvātajiempakalpojumiem, Valsts kase 2011.gadā veica plašu pētījumu visāLatvijā – ar telefoninterviju palīdzību tika noskaidroti 512 Valstskases klientu viedokļi par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Aptaujasrezultāti liecina, ka 97% aptaujāto klientu ir apmierināti, ka Valstskase aizvien vairāk ievieš elektroniskos pakalpojumus.79% aptaujāto klientu atzina, ka visā Latvijā nodrošinātāpakalpojumu pieejamība ir ļoti svarīga, jo būtiski ekonomēiestādes administratīvos, laika un citus resursus. Valsts kases2010.-2012.gadā ieviestais ESF projekts „Valsts kases sniegtopakalpojumu kvalitātes pilnveidošana un attīstība” iekļauts kāpiemērs Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fondainformatīvajā materiālā par veiksmīgi īstenotajiem ESF projektiemLatvijā, jo sniedz pārliecību, ka paveiktais un iegūtie rezultātiizmantoti publisko pakalpojumu pilnveidošanai un to kvalitātespaaugstināšanai;- Valsts kase 2011.gada 2.decembrī saņēma Latvijas Darba devējukonfederācijas un Valsts kancelejas Efektīvas pārvaldības gadabalvu par labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldesinstitūcijā, īstenojot klientu orientētu pieeju, uzlabojot finanšurādītājus, mazinot administratīvo slogu, optimizējot Valsts kasesun tās klientu resursus, kā arī izvirzot Valsts kasi par paraugucitām tiešās pārvaldes iestādēm, kā vienkāršot savu darbu unpadarīt to operatīvu, saprotamāku un tuvāku sabiedrībai;2) saņemts ārējo auditoru un sadarbības partneru pozitīvsvērtējums par budžeta izpildes procesa funkcionalitāti undrošību, operatīvu uzskaiti, savlaicīgu un pietiekamu kontroliun pārskatu datu kvalitāti:- Valsts kontroles veiktajās revīzijās Valsts kasē būtiski trūkumi navnovēroti;- Eiropas Komisija ir atzinusi, ka Latvijā izveidotā grāmatvedībasuzskaiti un pārskatu sagatavošanu reglamentējošā normatīvo aktubāze par 67% atbilst Starptautisko publiskā sektora grāmatvedībasstandartu prasībām;Valsts kases darbība 2012.gadāValsts budžeta izpildeValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu13. lapa no 53

- Valsts kases kvalitātes vadības sistēmas uzraudzības unpārsertifikācijas auditi ir apliecinājuši, ka Valsts kases darbība noritatbilstoši standarta prasībām, kvalitātes vadības sistēma ir efektīviuzturēta un vērsta uz attīstību, kā arī Valsts kase efektīvi īstenosavus stratēģiskos mērķus;3) apstiprināts pašvaldībām un to iestādēm sniedzamopakalpojumu klāsts, vidējā termiņā 10% Latvijas pašvaldībusava budžeta izpildi pilnā apmērā veic Valsts kasē:- Valsts kases sniegtie maksājumu pakalpojumi Valsts kasesklientiem, t.sk. pašvaldībām, apstiprināti ar Ministru kabinetanoteikumiem 5 ;- ePārskatu plānošanas rīka izmantošanai pieteikušās 17 pašvaldībasno 119 (t.i., 14,3% pašvaldību), rīku izmanto 10 pašvaldības(t.i., 8,4% pašvaldību);4) paplašināt elektronisko informācijas apriti ar klientiem,panākot, ka regulārās informācijas apmaiņa ar klientiem100% notiek elektroniski: stratēģijas ieviešanas periodāturpināta Valsts kases elektronisko pakalpojumu uninformācijas sistēmu attīstīšana tiešsaistes informācijasapmaiņai ar klientiem, izmantojot tehnoloģiju sniegtās resursuoptimizācijas iespējas un sasniedzot izvirzīto stratēģiskomērķi, ka regulārās informācijas apmaiņa ar klientiem 100%notiek elektroniski:- budžeta elektronisko norēķinu sistēma eKase attīstīta par Valstskases e-pakalpojumu centru (iespēja iesniegt maksājumurīkojumus, apskatīt maksājumu rīkojumu izpildes rezultātus,saņemt Valsts kases piedāvāto finanšu informāciju − kontustāvokli (atlikumu), kontu apgrozījuma izrakstus un kopsavilkumupar ieņēmumiem vai resursiem izdevumu segšanai unizdevumiem, ieviests tiešsaistes datu apmaiņas modulis,nodrošināta iespēja maksātājam pārbaudīt budžetā veiktomaksājumu, nodrošināta pilnīga darījumu izsekojamība;- Finansēšanas plānu apstrādes informācijas sistēma ePlānibudžeta iestādēm nodrošina finansēšanas plānu projektuizveidi un iesniegšanu Valsts kasē. Uz iesniegto finansēšanas plānupamata Valsts kase piešķir asignējumus un dotāciju no vispārējiemieņēmumiem saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējamgadam noteikto apropriāciju un budžeta iestādēm atver budžetaizdevumu kontus;- Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskatu informācijassistēma ePārskati nodrošina valsts un pašvaldību budžeta iestāžu,budžeta nefinansētu iestāžu, ostu, brīvostu un kapitālsabiedrību,kā arī citu iestāžu, kam normatīvajos aktos ir noteikta pārskatulietošana, finanšu un budžeta izpildes pārskatu pārvaldību untiešsaistes informācijas apmaiņu ar Valsts kasi. ePārskati nodrošinapilnu budžeta vadības ciklu – no budžeta plānošanas līdz tā izpildeiun izpildes uzraudzībai;- līdz ar Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā Valsts kasenodrošina elektronisko informācijas apmaiņu” spēkā stāšanos irsamazināts administratīvais slogs uz klientu, jo turpmāk visuValsts kases nodrošināto e-pakalpojumu sistēmu pieteikšana unlietošana ir reglamentēta vienos Ministru kabineta noteikumos,pakalpojumu pieteikšanai un atteikšanai ir vienotas iesniegumuformas, e-pakalpojumu sistēmu pieteikumu apstrāde notiekīsākā laikā (apstrādes laiks samazināts no piecām uz trimdarba dienām) un e-pakalpojumu sistēmu lietotāju pilnvarāmir ilgāks derīguma termiņš (pagarināts no viena uz trim gadiem);5) izstrādāti un apstiprināti vienoti budžeta naudas plūsmasizpildes un uzskaites principi:- nodrošinot vienotu valsts finanšu uzskaiti, Valsts kase izstrādājusinormatīvos aktus par valsts un pašvaldību budžeta iestāžugrāmatvedības uzskaiti, nosakot vienotus grāmatvedības uzskaitesprincipus, metodes un vienotu grāmatvedības kontu plānu,kā arī uz Ministru kabineta apstiprinātām finanšu informācijasklasifikācijām balstītu pārskatu sistēmu, kas ļauj iegūt kvalitatīvuinformāciju par budžeta izpildi gan pēc naudas plūsmas, ganuzkrāšanas principa;- saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu Finanšuministrijai turpmākai uzskaites datu kvalitātes uzlabošanaiun sekmīgākai centralizācijas procesa norisei līdz 2015.gadamparedzēts izstrādāt Latvijas publiskā sektora grāmatvedībasstandartus, lai nodrošinātu detalizētākus un aptverošākusnorādījumus par grāmatvedības uzskaites labākās praksespiemērošanu;Valsts kases darbība 2012.gadāValsts budžeta izpilde5Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumupakalpojumu sniegšanu”.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu14. lapa no 53

6) grāmatvedības uzskaites pakalpojums tiek sniegts 50% nocentrālajām valsts budžeta iestādēm:- sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam,apkopojot ministriju un centrālo valsts iestāžu izvērtējumu pariespēju centralizēt grāmatvedības uzskaites atbalsta funkciju,ievērojot vienota datu centra principu. Tā kā iestāžu atsaucība bijaminimāla, sadarbības partneris nav atrasts;- Valsts kase uztur centralizēto finanšu grāmatvedības uzskaitespakalpojumu Finanšu ministrijas resorā, t.sk. nodrošinot Izložuun azartspēļu uzraudzības inspekcijas grāmatvedības uzskaites unpersonālvadības procesu sistēmā un Iepirkumu uzraudzības birojagrāmatvedības uzskaiti.Stratēģisko uzdevumu sasniegšanu veicinošie faktori ļauj Valstskasei noteikt arī turpmākos pasākumus tās pakalpojumu attīstīšanaiun pilnveidošanai, t.sk. tiekties uz rezultātu, lai vidējā termiņā 80%klientu būtu apmierināti ar Valsts kases sniegto pakalpojumu kvalitāti.Noslēdzoties Valsts kases darbības stratēģijas 2010.-2012.gadamperiodam, izvērtējot tās ieviešanas rezultātus, stratēģisko mērķu unuzdevumu sasniegšanas pakāpi, kā arī ievērojot tiesisko regulējumuun faktorus, kas ietekmējuši Valsts kases darbību, Valsts kase jaunajamstratēģiskās plānošanas periodam valsts budžeta izpildes stratēģiskāmērķa sasniegšanai izvirzījusi nākamos uzdevumus:1) kopbudžeta plānošanā un izpildē piemērot vienotas starptautiskofinanšu institūciju prasībām atbilstošas klasifikācijas un organizētoperatīvu, savlaicīgu un kvalitatīvu valsts budžeta izpildesprocesu;2) nodrošināt finanšu pārskatu atbilstību starptautisko unstarptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartupamatnostādnēm un kvalitatīvi izpildīt valsts statistiskāsinformācijas programmu;3) palielināt Valsts kases pakalpojumu pieejamību neklātienē,samazinot administratīvo slogu pakalpojumu saņemšanai un arpakalpojumu administrēšanu saistītās izmaksas;4) nodrošināt vadības grāmatvedības informācijas saņemšanaspakalpojumu citām budžeta institūcijām finanšu vadības lēmumupieņemšanai;5) nodrošināt grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniegšanasiespējas citām budžeta iestādēm;6) nodrošināt Valsts kases informācijas sistēmu pielāgošanu eiroieviešanai.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts budžeta izpildeValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu15. lapa no 53

2. Valsts parāda vadība2.1. Darbības principi un attīstības virzieniSaskaņā ar finanšu ministra pilnvarojumu Valsts kase veic valstsparāda vadību, kā arī organizē valsts galvojumu izsniegšanu unuzraudzību.Valsts parāda vadības pamatprincipus un uzdevumus vidējamtermiņam nosaka Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā, kuruapstiprina finanšu ministrs. Saskaņā ar Latvijas Valsts parāda vadībasstratēģiju valsts parāda portfeļa vadība ir orientēta uz valsts parādaapkalpošanas izmaksu optimizēšanu ilgtermiņā, ierobežojot valstsparāda portfeļa finanšu riskus. Valsts aizņēmumu vadība ir orientētauz pastāvīgu resursu piesaistes iespēju ar optimāliem aizņemšanāsdarījumu nosacījumiem nodrošināšanu finanšu tirgos.Atbilstoši Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijas vadlīnijāmnodrošinot valsts parāda pārfinansēšanas riska novēršanu un valstsparāda vadības izdevumu optimizēšanu vidējā termiņā, Valsts kaserealizē vidēja termiņa aizņemšanās stratēģiju saskaņā ar šādāmprioritātēm:1) veikt pakāpenisku un savlaicīgu aizņemšanos starptautiskajosfinanšu tirgos, galvenokārt organizējot regulāras publiskas valstsparāda vērtspapīru emisijas, lai saskaņā ar noteiktiem atmaksasgrafikiem nodrošinātu starptautiskā aizņēmuma programmasietvaros uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanu araizņēmumu likmju un termiņu ziņā labvēlīgiem nosacījumiem;2) nodrošināt valsts vērtspapīru investoru loka diversifikāciju unpaplašināšanu, īstenojot regulāru, pastāvīgu dialogu un ilgtermiņadarbu ar investoru sabiedrību un sadarbības partneriem, laiveicinātu dažādu pasaules reģionu investoru aktīvu dalību valstsārējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, kā arīnodrošinot atbilstošu ienesīguma līmeni investoriem, kas ļaujprioritāri ierobežot finanšu riskus ilgtermiņā;3) nodrošināt un uzturēt finanšu darījumu slēgšanai pastāvīgipieejamu sadarbības partneru loku;4) ņemot vērā Latvijas virzību uz pievienošanos eiro zonai,veicināt iekšzemes finanšu tirgus attīstību un nodrošināt atbilstošasieguldījumu iespējas iekšzemes finanšu tirgus dalībniekiem;5) lai labvēlīgi ietekmētu Latvijas kredītreitinga virzību nākotnē,aktīvi komunicēt ar reitingu aģentūrām un kredītreitinganoteikšanas procesā nodrošināt vienota un saskaņota viedokļasniegšanu par situāciju Latvijā.Atbilstoši Finanšu ministrijas pilnvarojumam Valsts kase,pamatojoties uz ministriju priekšlikumiem, izvērtē valsts galvojumupretendentu projektus un sagatavo atbalstāmo galvojuma pretendentuun to projektu sarakstu iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumā.Valsts kase piedalās valsts galvojumu sniegšanas procesā, izvērtējotun uzraugot ar galvojumu izsniegšanu saistītos riskus, organizējotgalvojuma līgumu parakstīšanu un kārtojot valsts vārdā sniegtogalvojumu saistību uzskaiti, kā arī veic regulāru valsts galvotoprojektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību.Prioritātes valsts interesēm atbilstošas valsts galvojumu politikasīstenošanai vidējā termiņā:1) nodrošināt valsts galvojumu portfeļa kvalitāti, tajā skaitā pārskatotvalsts galvoto aizdevumu saņēmēju loku un definējot valstsgalvojuma mērķus;2) īstenot operatīvu un labākai tirgus praksei atbilstošu valstsgalvojumu pretendentu atlases, galvojumu sniegšanas unapkalpošanas procesu.Lai īstenotu mērķtiecīgu investoru attiecību vadību un definētuatbilstošus veicamos pasākumus, Valsts kase regulāri informēinvestorus un sadarbības partnerus, sagatavojot Valsts parāda vadībasgada pārskatu, ceturkšņa biļetenus un apkopojot aktuālos iknedēļasnotikumus, kā arī veic citus komunikācijas pasākumus.Katru gadu Valsts kase sagatavo analītisku Valsts parāda vadībaspārskatu (latviešu un angļu valodā) par iepriekšējo gadu, laiValsts kases darbība2012.gadāValsts parāda vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 16. lapa no 53

klientiem, finanšu tirgus dalībniekiem, t.sk. esošajiem unpotenciālajiem sadarbības partneriem un valsts vērtspapīruinvestoriem nodrošinātu informāciju par valsts parāda vadībasaktualitātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un nākotnes tendencēm.Valsts parāda vadības pārskatu nosūta arī citiem pēc funkcijāmlīdzvērtīgiem valsts parāda vadības funkciju īstenotājiem ES (parādavadības birojiem), kā arī Latvijas Republikas vēstniecībām ārvalstīs.Šāda informācijas sniegšanas forma par aktuālāko Latvijas valstsparāda vadībā no sadarbības partneru, t.sk. banku puses novērtētapozitīvi.Reizi ceturksnī Valsts kase savā tīmekļa vietnē publicē Valsts parādavadības ceturkšņa biļetenu (latviešu un angļu valodā), kurā sniedzaktuālos valsts budžeta izpildes un parāda vadības datus, informācijupar Latvijas kredītreitingu, iekšējo un ārējo aizņēmumu, parādaportfeļa vadību, valsts vērtspapīru izsoļu tendencēm un rezultātiem,kā arī par pašvaldību aizņēmumiem.Ik nedēļu Valsts kase apkopo, nosūta investoriem un publicē tīmekļavietnē Nedēļas notikumu apskatu (angļu valodā) par valsts budžetuun parāda vadību, aktualitātēm Latvijas finanšu sektorā, ekonomikāun politikā.pēc vairāk nekā trīs gadu pārtraukuma visas reitinga aģentūrasatkal iekļāva Latviju investīciju kategorijas kredītreitinga līmenī.Otrajā pusgadā „Fitch Ratings” un „Standard & Poor’s” paaugstinājaLatvijas kredītreitingu par vēl vienu pakāpi: no BBB- uz BBB,nosakot pozitīvus nākotnes vērtējumus. Tādējādi 2012.gada beigāsLatvijas kredītreitings 2012.gada beigās ilgtermiņa saistībāmārvalstu valūtā ir BBB- (“Moody`s Investors Service”) ar pozitīvunākotnes vērtējumu (outlook), BBB („Fitch Ratings” un „Standard& Poor’s”) ar pozitīvu nākotnes vērtējumu un BBB- („R&I”)ar pozitīvu nākotnes vērtējumu. Aģentūras, paaugstinot valstskredītreitingu, norādījušas uz Latvijas straujo ekonomiskoizaugsmi, valdības noteikto fiskālo disciplīnu, samazinotpārmērīgo valsts budžeta deficītu, sakārtotajām valsts finansēmun valsts ārējā parāda samazināšanos.2.attēls.Latvijas kredītreitingavēstureAvots: Valsts kaseValsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadībaA/A2A-/A3BB+/Baa12.2. Latvijas Republikas kredītreitingsValsts parāda vadības ietvaros Latvijas Republikas kredītreitinganoteikšanai Valsts kase organizē trīs lielāko starptautisko reitingaaģentūru – “Fitch Ratings”, “Standard & Poor`s” un “Moody`sInvestors Service”, kā arī Japānas reitingu aģentūras “R&I” analītiķuvizītes Latvijā, kā arī nodrošina tām regulāru informāciju par Latviju.Pamatojoties uz pieejamo informāciju, investori novērtē investīcijuiespējas Latvijā, t.sk. valsts emitētajos vērtspapīros. Līdz ar tokredītreitings valstij ir būtisks faktors finanšu līdzekļu pieejamībai, kāarī tas atspoguļojas aizņemto resursu cenā. Reitinga aģentūras ne tikaikatru gadu pārskata Latvijas Republikas kredītreitingu un tā nākotnesnovērtējumu, bet arī piešķir reitingu valsts emitētajam vērtspapīram.Valsts kases vadītā starpinstitūciju darba grupa reizi gadā informēMinistru kabinetu par Latvijas valsts kredītreitingu un faktoriem,kas to ietekmē, kā arī par priekšlikumiem kredītreitinga uzlabošanai.2012.gada pirmajā pusgadā reitinga aģentūras „R&I” un„Standard & Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitingu parvienu pakāpi no BB+ uz BBB- ar stabilu nākotnes vērtējumu −„Moody`s”„Fitch”„Standard & Poor’s”„R&I”1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 20122.3. Valsts parāda izmaiņas2012.gada kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai 1 076,6 milj.latu apmērā, t.sk. valsts iekšējā un ārējā parāda saistību pārfinansēšanai1 104,1 milj. latu apmērā, veikti aizņēmumi iekšējā un starptautiskajāfinanšu tirgū, kā arī izmantots starptautiskā aizņēmuma programmasdarbības laikā saņemtā finansējuma atlikums.BB/Baa2BB/Baa3BB+/Ba1BB/Ba2Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu17. lapa no 53

Valsts parāds 2012.gadā ir palielinājies par 311,6 milj. latu un2012.gada beigās sasniedza 5 527,8 milj. latu nominālvērtībājeb 36% no IKP, nepārsniedzot gadskārtējā valsts budžeta likumā6 200 milj. latu apmērā noteikto maksimālo parāda līmeni uz gadabeigām (sk. 3.attēlu).milj.LVL6 0005 0004 0003 0002 0001 00011%9%7%16%32%39% 37%00%2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012Iekšējais parāds Ārējais parāds Centrālās valdības parāds % no IKP3.attēls.Valsts (centrālās valdības) parāds (nominālvērtībā)2006.-2012.gadā (milj. LVL/% no IKP)Avots: Valsts kase36%45%40%35%30%25%20%15%10%5%% no IKP2.4. Valsts iekšējais parādsValsts iekšējais parāds nominālvērtībā 2012.gada 31.decembrī bija680,6 milj. latu, no kura būtiskāko daļu veido latu parāds (iekšējāaizņēmuma vērtspapīri) 675,1 milj. latu.2012.gadā iekšējais parāds samazinājās par 37,3 milj. latupēc nomināla, kā arī ir mainījies apgrozībā esošo valsts iekšējāaizņēmuma vērtspapīru veidu procentuālais īpatsvars iekšējā parādaportfelī. Izmaiņas galvenokārt saistītas ar obligāciju piedāvājumapalielināšanu (sk. 4.attēlu).2011.g. beigāsmilj. LVL; % no kopsummas173% 9 1%25235%13719%20529%507%426%2012.g. beigāsmilj. LVL; % no kopsummas29744%173% 203%16725%4.attēls.Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri apgrozībā2011. un 2012.gada beigāsAvots: Valsts kase13119%426%6 mēnešu1 gadu2 gadu3 gadu5 gadu10 gadu11 gaduValsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadība2012.gadā Valsts kase ir turpinājusi regulāras valsts vērtspapīruizsoles, piedāvājot investoriem gan īstermiņa, gan ilgtermiņavalsts vērtspapīrus. Valsts kase rīkoja sešu un 12 mēnešu parādzīmjuemisijas, galvenokārt, lai nodrošinātu relatīvi lētus likviditātesresursus un uzturētu iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgu, kā arīnodrošinātu īstermiņa latu resursu aizņemšanās etalona regulāruaktualizēšanu tirgū. Savukārt, lai nodrošinātu ieguldījumu iespējasvalsts vērtspapīros institucionālajiem investoriem, Valsts kasegada sākumā piedāvāja jaunu piecu gadu obligāciju programmuun aprīlī uzsāka jaunu 10 gadu obligāciju programmu, uzrādotlabus izsoļu rezultātus un pieprasījumu.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu18. lapa no 53

450 000 000400 000 000350 000 000300 000 0002012.gadā investoriem tika piedāvātas piecu un 10 gadu obligācijas,pēc kurām pieprasījums lielākoties vairākkārtīgi pārsniedza Valstskases piedāvājumu, tādējādi bija iespējams pakāpeniski samazinātvērtspapīru vidējās peļņas likmes. Tieši 10 gadu obligācijuemisiju turpināšana bija svarīga institucionālo investoru pieprasījumaapmierināšanai.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadība250 000 000200 000 000150 000 00010 gadu obligācijas5 gadu obligācijas12 mēnešu parādzīmes6 mēnešu parādzīmes16141212.514.7513.75100 000 0001050 000 000802011.gads2012.gads5.attēls.Valsts vērtspapīru emisijas 2011. un 2012.gadā sadalījumāpa dzēšanas termiņiemAvots: Valsts kaseValsts kase sākotnējā tirgū 2012.gadā pārdeva vērtspapīrus242 milj. latu apmērā. Kopējais pieprasījums pēc valsts vērtspapīriembija lielāks un veidoja 875 milj. latu, kas 3,5 reizes pārsniedzapiedāvājumu. Īpaši augsts pieprasījums pēc valsts vērtspapīriembija martā un maijā organizētajās valsts vērtspapīru izsolēs, kas saistītsar tirgus dalībnieku noskaņojumu un pozitīvajiem tirgus datiem.6424.7123.0385.0930.667 1.42100.315Jan/09 Jul/09 Feb/10 Aug/10 Mar/11 Sep/11 Apr/12 Nov/12 Mai/131 mēneša 3 mēnešu 6 mēnešu 12 mēnešu 2 gadu 3 gadu 5 gadu 10 gadu7.attēls.Valsts vērtspapīru konkurējošajās izsolēs noteiktās vidējās svērtās procentu likmesAvots: Valsts kase4.1143.1996.attēls.Valsts vērtspapīrusākotnējās tirdzniecībasaktivitāte konkurējošajāsdaudzcenu izsolēsAvots: Valsts kaseMILJ. LVL1816141210864206-m12-m5-g12-m12-m5-g12-m5-g10-g6-m10-g12-m10-g12-m10-g6-m10-g10-g12-m10-g12-m6-m10-g12-m12-mJan-Mar Apr-Jūn Jūl-Sep Okt-DecPārdotais apjoms Piedāvājuma seguma proporcija Linear (Piedāvājuma seguma proporcija)6543210Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu19. lapa no 53

Pateicoties veiksmīgajām 10 gadu obligāciju emisijām sākotnējā tirgū,samazinājās valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme otrreizējātirgū, kura tiek izmantota Māstrihtas kritērija atbilstības noteikšanai.Jau no 2012.gada augusta Latvija izpilda vērtspapīru ilgtermiņaprocentu likmes kritēriju.2012.gadā bija vērojams arī latu īstermiņa procentu likmes kritums.Augstās kredītiestāžu likviditātes un zemo likmju ietekmē valstsparādzīmju procentu likmes turējās tuvu vēsturiski zemākajiemlīmeņiem.Arī turpmāk plānots piedāvāt pilnu iekšējā aizņēmuma vērtspapīrustandarta termiņu spektru – no īstermiņa līdz ilgtermiņavērtspapīriem, piesardzīgi un atbilstoši tirgus kapacitātei palielinotaizņemšanās apjomus.Iekšējā valsts vērtspapīru tirgus attīstīšanai Valsts kase 2012.gadāuzsāka Primāro dīleru sistēmas ieviešanu Latvijā (ieviesta no2013.gada 11.februāra). Tās mērķis ir sekmēt ne tikai valstsvērtspapīru tirgus attīstību, bet arī aktivitāti, t.i., jaunu aizņemšanāsinstrumentu veidošanos, investoru bāzes paplašināšanos, aktīvāku,likvīdāku un investoriem pievilcīgāku valsts vērtspapīru tirgu, kā arīar valsts parāda apkalpošanu saistīto risku samazināšanu. Primārodīleru sistēmas ietvaros valsts vērtspapīru izsolēs var piedalītieskredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valstskasi. Par primārajiem dīleriem kļuvušas šādas kredītiestādes:AS „Citadele banka”, AS „DNB banka”, AS „Nordea Bank Finland Plc”,AS „SEB banka” un AS „Swedbank”. Primāro dīleru sākotnējās grupasizveidošanai Valsts kase izvērtēja katras kredītiestādes līdzšinējodarbību valsts vērtspapīru tirgū un aktivitāti finanšu darījumos arValsts kasi valsts parāda un aktīvu vadības jautājumos.2012.gadā uzsākta arī jauna iekšējā finanšu tirgus instrumenta –krājobligāciju – izveide, kura mērķis ir piesaistīt privātpersonaskā potenciāli jaunu ieguldītāju grupu un paplašināt iedzīvotājuieguldījumu iespējas, vairot iedzīvotāju praktisko investīciju pieredzi,attīstīt valsts vērtspapīru tirgu kopumā, kā arī veicināt iedzīvotājuuzticību finanšu tirgum. Projekta pabeigšana un pirmo krājobligācijupārdošana plānota 2013.gada pirmajā pusgadā.2.5. Valsts ārējais parādsValsts ārējais parāds pēc nomināla 2012.gada 31.decembrī bija4 847,2 milj. latu.2012.gadā valsts ārējais parāds palielinājās par 348,9 milj. latu,kas saistīts ar Latvijas atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos2011.gadā un pozīciju nostiprināšanos tajos 2012.gadā kā regulāramaizņēmējam.Lielāko daļu valsts ārējā parādā veido aizņēmumi no Eiropas Komisijas(42%) un emitētās eiroobligācijas (42%). Pārējās valsts ārējā parādasaistības veido aizņēmumi starptautiskajā kapitāla tirgū (16%) (sk.8.attēlu).2%42%5%3%6%42%EiroobligācijasPasaules Banka8.attēls.Valsts ārējais parāda struktūra 2012.gada 31.decembrī (%)Avots: Valsts kaseAizņēmumi starptautiskajos finanšu tirgosEiropas Komisija2012.gadā Latvija nostiprināja savas pozīcijas starptautiskajosfinanšu tirgos kā regulārs aizņēmējs, veicot divas eiroobligācijuemisijas. Abu emisiju mērķi bija atšķirīgi un saskaņā ar valstsaizņemšanās stratēģiju – gada sākumā (februārī) emitētie vērtspapīrinodrošināja starptautiskās aizņēmuma programmas pārfinansēšanu,savukārt decembra emisija tika veikta, lai izmantotu labvēlīgosfinanšu tirgus nosacījumus jaunu aizņēmumu veikšanai.SVFEIBPārējieValsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu20. lapa no 53

14.februārī Latvija sekmīgi emitēja piecu gadu obligācijas vienamiljarda ASV dolāru apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi5,25% gadā, savukārt 5.decembrī − septiņu gadu obligācijas1,25 miljardu ASV dolāru apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi2,750% gadā, kas ir vēsturiski zemākā vērtspapīru procentu likmekopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšutirgos, kā arī tā ir jebkad zemākā likme obligācijām ASV dolāros kādaino Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm kā emitentam.Izmantojot pēdējā eiroobligāciju emisijā iegūtos resursus, Latvijavienojās ar SVF par pilnīgu starptautiskās aizņēmumu programmasietvaros no SVF saņemtā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksu, tādējādiValsts kasei pirms termiņa atmaksājot SVF aizdevumu, dārgsīstermiņa aizdevums pārfinansēts ar lētu ilgtermiņa aizņēmumu(procentu likme SVF aizdevumam pēc septembrī veiktās daļējāsātrākās atmaksas samazinājās no apmēram 2,8% līdz 2%, kas bijauzskatāma par ļoti augstu procentu likmi aizdevumam ar atlikušodzēšanas termiņu vidēji 1,5 gadi, jo finanšu tirgos resursus ar šāduatmaksas termiņu varēja piesaistīt ar likmi zem 1%). SVF aizdevumapārfinansēšana ar ilgtermiņa resursiem samazināja valsts parādaīstermiņa pārfinansēšanas risku, jo tika samazināti valsts parādadzēšamie apjomi tuvākajos gados, valsts parāda atmaksas profilskļuva izlīdzinātāks un līdz ar to arī mazāk riskants.Starptautiskā aizņēmuma programmaFinansējums 7,5 mljrd. eiro apmērā starptautiskā aizņēmumaprogrammas ietvaros bija pieejams 2008.-2011.gadā, lai stabilizētuLatvijas finanšu sistēmu, pārstrukturizētu Latvijas tautsaimniecību,paaugstinot valsts konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikasattīstību bremzējošo risku iedarbību, tādējādi radot stabilu pamatuilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Kopā starptautiskā aizņēmumaprogrammas darbības laikā saņemto aizņēmumu apjoms sasniedza3,1 mljrd. latu.2011.gada decembrī starptautiskā aizņēmuma programma tikaoficiāli noslēgta, tās darbības laikā nodrošinot pamatu Latvijastautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei.Līdz 2012.gada beigām (septembrī un decembrī veicot pirmstermiņaatmaksu) tika nodrošināta pilnīga saistību izpilde pret SVF. SVFaizdevums veidoja lielāko saistību apjomu valsts parāda portfelītuvāko divu gadu laikā, tādēļ tieši šī aizdevuma pirmstermiņaatmaksai ir lielāka pozitīva ietekme gan uz valsts parāda atmaksasprofilu, gan uz valsts parāda procentu izdevumiem.Starptautiskās aizņēmuma programma ietvaros vēl neatmaksātieaizņēmumi ir Eiropas Komisijai 2 038 milj. latu un Pasaules Bankai281 milj. latu apmērā (sk. 9.attēlu). Valsts kase izvērtēja arī šoaizņēmumu pirmstermiņa atmaksas iespējas un secināja, ka EiropasKomisijas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa nav iespējama, joaizdevums Latvijai tika nodrošināts no finanšu resursiem, kaspiesaistīti, ES emitējot vērtspapīrus finanšu tirgos, un neietverpirmstermiņa atmaksas iespējas. Savukārt, Pasaules Bankasaizdevuma pirmstermiņa atmaksa saistīta ar nesamērīgi lielu sodanaudu, tādējādi šī aizdevuma atmaksa pirms termiņa ir finansiālineizdevīga. Līdz ar to iespējas veikt atlikušo programmas aizņēmumupirmstermiņa atmaksu vairs netiek izskatītas.1 2001 00080060040020002013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021- 2025feb-dec 2024Pasaules Banka Eiropas Komisija9.attēls.Starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevuma atmaksasgrafiks pēc nomināla, milj. LVLAvots: Valsts kaseAizņēmumi no EIB un EPAB2008.gada 30.oktobrī tika parakstīts līgums ar EIB par aizdevumuES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu valsts budžetalīdzfinansējuma nodrošināšanai 2007.-2013.gada programmēšanasperiodam.2009.gada 30.aprīlī parakstīts līgums ar EPAB projektulīdzfinansēšanai izglītības sfēras, pilsētvides un lauku videssakārtošanā 50 milj. eiro apjomā. 2012.gada jūnijā EPABAdministratīvā padome apstiprināja lūgumu pagarināt aizdevumaizņemšanas termiņu līdz 2013.gada 30.jūnijam.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu21. lapa no 53

EPAB ir iesniegta pirmās aizdevuma daļas 25 milj. eiro apmērāizlietojuma pārskats, taču pārraudzības vizītes laikā konstatētasneprecizitātes pārskatā iekļautajos datos un tas tiek precizēts.2012.gada oktobrī parakstīti grozījumi finanšu līgumā, kas paredzaizdevuma izmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņa pagarinājumulīdz 2013.gada 30.oktobrim. 2012.gada janvārī EIB apstiprināja193,5 milj. eiro jeb 86% no saņemtā aizdevuma (225 milj. eiro)izvietošanu.2.6. Valsts parāda portfeļa vadībaŅemot vērā būtisko 2014. un 2015.gadā dzēšamo valsts parādaapjomu, 2012.gada sākumā izveidojās situācija, kad parāda dzēšanasprofils līdz trīs gadiem pietuvojās Latvijas Valsts parāda vadībasstratēģijā noteiktajai augšējai robežai. Dzēšanas profila rādītājaievērošanai izskatītas vairākas alternatīvas, un 2012.gadā Valstskase ir uzsākusi izmantot valsts parāda pārfinansēšanas rezervespieeju. Tā kā parāda atmaksas profila rādītāja būtība ir nepārkāptsavlaicīgas pārfinansēšanās iespējas novērtējuma robežu, Valsts kasei,rezervējot resursus 2014.gada dzēšanas pasākumiem, tika izslēgtapārfinansēšanas riska daļa, jo, ja resursi ir rezervēti, aizņemšanāsrisks rezervēto līdzekļu apmērā nepastāv.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadība2012.gadā ievēroti visi Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijānoteiktie parāda struktūras rādītāji, savukārt minimālais latuparāda īpatsvars parāda portfelī atradās pieļaujamās novirzes robežās(sk. 2.tabulu).2.tabulaValsts parāda struktūras rādītāju atbilstība Latvijas Valstsparāda vadības stratēģijā noteiktajiem valsts parāda portfeļastruktūras rādītājiemAvots: Valsts kase2012.gada februārī un decembrī vienlaicīgi ar eiroobligāciju ASVdolāros emisijām starptautiskajos finanšu tirgos noslēgti valūtumijmaiņas darījumi, tādējādi izslēdzot ar minētajiem aizņēmumiemsaistīto valūtu risku.Savukārt, 2012.gada septembrī un decembrī pirms termiņaatmaksājot SVF aizdevumu, lai nepieļautu valūtu atklātas pozīcijasRĀDĪTĀJI FAKTISKIE PARĀDA FAKTISKIE PARĀDA STRATĒĢIJĀ NOTEIKTIESTRUKTŪRAS RĀDĪTĀJI 31.12.2011. STRUKTŪRAS RĀDĪTĀJI 31.12 2012. PARĀDA STRUKTŪRAS RĀDĪTĀJILatu parāda īpatsvars 13,7% 12,2% >= 35%6Dzēšanas profils < 1 gadu < 3 gadiem < 1 gadu < 3 gadiem < 1 gadu < 3 gadiem10,0% 43,1% 3,7% 7 41,4% < 25% < 50%Fiksēto likmju īpatsvars 79,5% 95,8% >= 60%Procentu likmju vidējais svērtaisfiksētais periods gados 3,50 4,14 3,4 – 5,0Valūtu kompozīcija tīrajam EUR EUR EURvalūtu parādam 99,74% 100,53% 100% (+/- 5%)6Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā ir noteikts, ka latu parāda īpatsvaram valstsparāda portfelī ir jābūt vismaz 35% ar nosacījumu, ka latu parāda īpatsvars ir vidējātermiņā jānodrošina vismaz 35% apmērā, ja tas atbilst Latvijas valsts makroekonomikas,kapitāla tirgus un visas finanšu sistēmas attīstības tendencēm un ja Valsts kases rīkotajāsvalsts iekšējā aizņēmuma vidēja un ilgtermiņa vērtspapīru sākotnējās izvietošanasizsolēs piedāvāto vidējo svērto ienesīguma likmju uzcenojums ir mazāks par 100 bāzespunktiem virs aizņemšanās EUR valūtā iespēju līmeņa.7Kopējā parāda dzēšanas profils, ņemot vērā valsts parāda pārfinansēšanas rezervi100 milj. latu apmērā.palielinājumu, pieņemts lēmums pirms termiņa pārtraukt minētoaizņēmumu valūtu riska vadībai noslēgtos valūtu un procentu likmjumijmaiņas darījumus un noslēgt pretējus esošajiem valūtas nākotnespirkšanas darījumiem, tādējādi Valsts kasei radot pozitīvu efektuvalsts parāda portfeļa valūtu riska vadības rezultātos.Ņemot vērā kopš 2011.gada 4.ceturkšņa finanšu tirgos novēroto procentulikmju samazināšanās tendenci, 2012.gada sākumā, pārskatotLatvijas Valsts parāda vadības stratēģijas parametru aktualitāti,Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu22. lapa no 53

paplašināts valsts parāda portfeļa duration rādītāja pieļaujamaisintervāls, lai rastu iespēju atbilstoši tirgus situācijai fiksēt vēsturiskizemās procentu likmes, kas savukārt ļautu optimizēt parādaapkalpošanas izmaksas un risku nākotnē. 2012.gadā noslēgti jauniprocentu likmju mijmaiņas darījumi. Ņemot vērā eiro zonas parādukrīzes tālāko attīstību un tam sekojošo turpmāko procentu likmjusamazināšanās tendenci gada otrajā pusē, tālākais duration vērtībaspalielinājums ar procentu likmju mijmaiņas darījumu palīdzību netikaveikts, bet iegūts 2012.gada beigās, emitējot eiroobligācijas unpirms termiņa atmaksājot SVF aizdevumu.2.7. Valsts sniegtie galvojumiAnalizējot citu valstu pieredzi, potenciālo valsts galvojumu saņēmējusun galvojumu mērķus, kā arī veicot riska likmes un valsts galvojumunodrošinājuma izvērtējumu, Valsts kase noteikusi valstsgalvojumu sniegšanas pamatprincipus, kurus izmanto, lainodrošinātu efektīvu valsts galvojuma kā atbalsta instrumentaizmantošanu, vienlaikus samazinot šī atbalsta instrumenta ietekmiuz valsts parādu un budžeta deficītu.Lai pilnveidotu studējošo kreditēšanas ar valsts vārdā sniegtugalvojumu sistēmu un būtiski uzlabotu studiju un studējošo kredītuizsniegšanas operativitāti, saīsinot valsts galvojuma sniegšanaslaiku, 2012.gadā izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada1.jūnija noteikumos Nr.501 „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžetalikumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiemgalvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”,kas paredz, ka no 2013.gada pēc izsoles par tiesībām veikt studējošokreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu starp Finanšuministriju un izsoles dalībnieku, kurš izsolē ieguvis tiesības veiktstudējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, tiek noslēgtsviens galvojuma un galvojuma apkalpošanas līgums par visu kopējovalsts galvojuma summu. Galvojuma līgums paredz, ka galvojumsstājas spēkā kopsavilkuma sarakstos norādītajā apmērā pēc tam,kad Izglītības un zinātnes ministrija iesniegs Finanšu ministrijāizglītības un zinātnes ministra apstiprinātus kredīta ņēmējukopsavilkuma sarakstus. Savukārt gada beigās tiks precizēts izmantotāvalsts galvojuma apmērs un noslēgta papildu vienošanās par izmantotovalsts galvojuma apmēru studiju un studējošo kreditēšanaisaimnieciskā gada sākumā noslēgtajam galvojuma un galvojumaapkalpošanas līgumam.Lai turpinātu valsts galvojumu politikas pilnveidošanu, sagatavotiun sniegti priekšlikumi grozījumiem Likumā par budžetu unfinanšu vadību, lai noteiktu potenciālo valsts galvojuma saņēmējuloku un mērķus, turpmāk sniedzot valsts galvojumus projektiem,kuri nepalielina valsts parādu un valsts budžeta deficītu,t.sk. tiktu ierobežota valsts galvojumu sniegšana privātajāmkapitālsabiedrībām.2012.2011.2010.2009.2008.2007.2006.2005.151208310250141214147532498822816737 381434 163703 381333 381445Galvojuma līguma summaValsts galvojumi par AS “Parex banka” saistībāmParāds (izmaksas un atmaksas)10.attēls.Valsts galvoto aizdevumu atlikums (milj. LVL)Avots: Valsts kaseValsts galvoto aizdevumu atlikums 2012.gada beigās bija 531,9 milj.latu (sk. 10.atēlu), kas salīdzinājumā ar valsts galvoto aizdevumuatlikumu 2011.gada beigās – 498,4 milj, latu − palielinājies par33,5 milj. latu jeb 6,7%.Valsts galvotie aizdevumi izsniegti dažādu nozaru atbalstam: 21% −mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanai, 19% − veselībasaprūpei, 19% − rūpniecībai, 18% − izglītībai.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu23. lapa no 53

5%19%21%2%19%18%5%5%5%1%citi 2%veselības aprūpe 19%transports 5%enerģētika 1%komunālie pakalpojumi 5%lauksaimniecība 5%izglītība 18%mazie un vidējie uzņēmumi 21%sports 5%rūpniecība 19%11.attēls.Vispārējā kārtībā sniegto valsts galvoto aizdevumu izlietojumspa nozarēm (%)Avots: Valsts kase2.8. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbības rezultāturezultatīvie rādītāji valsts parāda vadībā3.tabulaDarbības rezultātu rezultatīvie rādītāji valsts parāda vadībāNodrošināti valsts budžeta izpildesfinansēšanai un valsts parādapārfinansēšanai nepieciešamiefinanšu resursi ar iespējami zemākāmizmaksām, ierobežojot finanšu riskusun ņemot vērā Latvijas valsts kapitālatirgus un finanšu sistēmas attīstību.Nodrošināta apstiprināto valsts parādaportfeļa vadības rādītāju ievērošana (%).Rādītāji (skaitliskās vērtības)Nr.p.k. Darbības rezultāts Rezultatīvie rādītāji Pēdējais zināmais precīzais Plānotais 2012.gadā Izpilde 2012.gadāmērījums (2011.gads)1.Valsts kases darbība 2012.gadā100Valsts parāda vadība10098,6 82012.gadā izsniegti gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētievalsts galvojumi par studiju un studējošo saistībām par kopējosummu 11,1 milj. latu un VAS „Latvijas Hipotēku un zemesbanka” − 70,3 milj. latu, kā arī sniegts valsts galvojums parVAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” aizņēmumu no Kreditanstaltfür Wiederaufbau 12,3 milj. latu apmērā, lai nodrošinātu saistības pretstarptautiskajiem kreditoriem.2.3.Veikti investoru attiecību vadībasprogrammas pasākumi (investorutikšanās, telefonkonferences,videokonferences, informatīvumateriālu izstrādāšana un nosūtīšana)Veikti pasākumi, kas orientēti uz Valstskases kompetencē esošo Māstrihtaskritēriju ievērošanu.Īstenoti Resursu piesaistīšanas plānāparedzētie investoru attiecību pasākumi(%).1. Vispārējās valdības parāds gadabeigās nepārsniedz Māstrihtas līgumāvispārējās valdības parāda līmenimnoteikto kritēriju (% no IKP).10042,2%no IKP(kritērijs – 60% no IKP)100atbilstošikritērijam100Operatīvaisnovērtējums:atbilstošikritērijam – 41,7%9Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2013.gadam” plānots izsniegtvalsts galvojumus studiju un studējošo kreditēšanai 28,7 milj. latuapmērā.2. Ievērots ilgtermiņa procentu likmeskritērijs (valdības iekšējā aizņēmuma~10 gadu obligācijas likmes nedrīkstpārsniegt 2% + trīs inflācijas ziņā labākodalībvalstu vidējo rādītāju).atbilstošikritērijamatbilstošikritērijamatbilstošikritērijam82012.gada janvāra beigās dzēšanas profila līdz trīs gadiem rādītājs ir pārsniedzis LatvijasValsts parāda vadības stratēģijā noteikto pieļaujamo robežu, kas ir saistīts ar aizņēmumano Eiropas Komisijas atmaksas datuma (2015.gada janvārī) dzēšanas tuvošanos. LatvijasValsts parāda vadības stratēģijā ir noteikts, ka: „(..) atkāpes no dzēšanas profila,fiksētās procentu likmes minimālā īpatsvara un procentu likmju vidējā svērtā fiksētā periodaparametra robežām pieļaujamas tikai gadījumos, ja attiecīgā atkāpe nerada papildufinanšu risku”. Līdz ar to, rezervējot resursus parāda dzēšanai, pēc būtības tiktu izslēgtapārfinansēšanas riska daļa, jo parāda atmaksas profila rādītāja būtība ir nepārkāptsavlaicīgas pārfinansēšanās iespējas novērtējuma robežu. Ja resursi ir rezervēti, tas nozīmē,ka attiecībā uz aizņemšanos rezervēto līdzekļu apmērā risks vairs nepastāv. Jau 2011.gadabeigās Valsts kase bija uzsākusi sagatavošanās procesu eiroobligāciju emisijas starptautiskajosfinanšu tirgos, lai atbilstoši vidēja termiņa aizņemšanās plānam uzsāktu starptautiskāaizņēmuma programmas priekšfinansēšanas pasākumus. Zinot, ka emisija tiks veiktatuvākajā laikā un atbilstoši tiks nodrošināta nepieciešamā valsts parāda pārfinansēšanasrezerve, tika izvēlēts pēc tā brīža novērtējuma tirgus situācijai atbilstošākais emisijasveikšanas brīdis, tādējādi radot nelielu novirzi trīs gadu profila rādītāja formālai izpildei.Pēc emisijas veikšanas un pārfinansēšanas rezerves izveidošanas dzēšanas profila rādītājslīdz trim gadiem atgriezās Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktajās robežās.9Dati par vispārējās valdības parāda apjomu 2012.gada beigās būs pieejami 2013.gada aprīlī.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu24. lapa no 53

2.9. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.-2012.gadam ieviešanu valsts parāda vadībāValsts parāda vadības stratēģiskais mērķis: „Nodrošināt nepieciešamosfinanšu resursus, tai skaitā publiskajos kapitāla tirgos, ariespējami zemākām izmaksām, ierobežot finanšu riskus, kāarī iespējami veicināt valsts finanšu interešu nodrošināšanuvalsts galvojumu sniegšanas procesā, ņemot vērā valstsmakroekonomiskās stabilitātes faktorus un kapitāla tirgus unfinanšu sistēmas attīstību, kas vērsta uz eiro valūtas ieviešanuvidējā termiņā” 2010.-2012.gadam noteiktajā apmērā (izvirzītieuzdevumi un sasniedzamie rezultāti) sasniegts.Stratēģisko uzdevumu sasniegšanu sekmēja:1) valsts tautsaimniecības un ekonomiskā attīstība, fiskālā politika, valstsbudžeta konsolidācijas pasākumi;2) uzkrātā resursu likviditāte;3) starptautiskā makroekonomiskā situācija;4) situācijas uzlabošanās starptautiskajos finanšu tirgos, investoru bāze,valsts kredītreitings;5) Valsts kasei pieejamais finansējuma apjoms tās funkcijunodrošināšanai;6) Valsts kases personāla zināšanas un kompetence, uzkrātā pieredze;7) realizētā risku pārvaldība, Valsts kasē ieviestā kvalitātes vadībassistēma.Atsevišķu rezultātu pilnīgu sasniegšanu kavēja ar komercbanku sektorunekonkurētspējīgs atalgojums − Valsts kases funkciju realizēšanaiveicamie uzdevumi ir ekvivalenti komercbanku darbībā veicamajiemuzdevumiem, nekonkurētspējīgais atalgojums apdraudēja personālaprofesionālās kapacitātes efektīvu izmantošanu un kompetentāko ierēdņuun darbinieku motivēšanu darbam Valsts kasē.Valsts parāda vadībā noteikto stratēģisko rezultātu izpilde 2010.-2012.gadā:Valsts parāda portfeļa vadībā1) Nodrošināta apstiprināto valsts parāda portfeļa vadības rādītājuievērošana un valsts parāda apkalpošanas izdevumu optimizācija,ņemot vērā aizņemšanās prioritātes, finanšu risku vadībasinstrumentus un darījuma partneru pieejamību:- nodrošināta Latvijas Valsts parāda vadības stratēģijā noteiktovalsts parāda portfeļa vadības rādītāju ievērošana, ņemot vērāizvirzītos kritērijus;- ievērojami samazinātas valsts parāda apkalpošanas izmaksas,pateicoties Valsts kases darbībai un veiktajiem pasākumiem finanšurisku vadības jomā, kā arī uz valsts parāda pārfinansēšanas riskanovēršanu un aizņēmumu veikšanas elastību orientētas aizņemšanāsstratēģijas izvēlei;2) nodrošinātas starptautiskajai praksei atbilstošas valsts parādaportfeļa vadībā izmantotās aprēķinu metodes un portfeļavērtēšanas un vadības instrumenti:- pārskatīta izmantoto finanšu risku vadības instrumentu efektivitātesnoteikšanas metodika;- optimālā latu parāda īpatsvara noteikšanai ieviests matemātiskaissimulāciju modelis, papildinot Valsts kases analīzi;- darījumu partneru loka paplašināšanai un sadarbības apjomupaaugstināšanai ir noslēgti pirmie kredīta atbalsta (CSA) līgumi,kas paredz garantijas depozītus. Valsts kase 2012.gadā noslēgusipirmo CSA līgumu ar starptautisku sadarbības partneri un turpinaCSA līgumu saskaņošanu ar pārējiem sadarbības partneriem.Valsts aizņēmumu vadībā1) Savlaicīgi nodrošināti resursi valsts budžeta izpildes finansēšanaiun valsts parāda pārfinansēšanai: Latvijas Valsts parāda vadībasstratēģijas ieviešana un regulāra resursu piesaistīšanas pasākumuplānošana vidējam termiņam savlaicīgi nodrošināja resursus valstsbudžeta izpildes finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai ganvietējā, gan starptautiskajos finanšu un kapitāla tirgos. Valsts kaseipirms termiņa atmaksājot SVF aizdevumu 2012.gadā, dārgs īstermiņaaizdevums pārfinansēts ar lētu ilgtermiņa aizņēmumu;2) veikti pasākumi, kas orientēti uz Māstrihtas līguma kritērijuievērošanu pret valdības parādu un ilgtermiņa procentu likmi:vispārējās valdības parāds gada beigās nepārsniedza Māstrihtaslīgumā noteikto kritēriju (60% no IKP). Vispārējās valdības parādaapjoms 2012.gada beigās saskaņā ar Valsts kases novērtējumuir ievērojami zemāks par 60% no IKP (41,7% 10 ). Veicot savlaicīgusaizņemšanās pasākumus atbilstoši izstrādātajai vidēja termiņaaizņemšanās stratēģijai, investoriem iekšējā finanšu tirgū nodrošinātsatbilstošs ieguldījuma instrumentu spektrs, kā arī turpināta atbildīga10Dati par vispārējās valdības parāda apjomu 2012.gada beigās būs pieejami 2013.gadaaprīlī.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu25. lapa no 53

fiskālā politika. Tas kopumā sekmēja investoru uzticību Latvijai kāaizņēmējai un uzturēja augsto pieprasījumu pēc valsts vērtspapīriem,kas, savukārt, veicināja procentu likmju lejupejošo tendenci.Māstrihtas kritērija novērtējums ilgtermiņa procentu likmēm uz2012.gada beigām bija 5,88%, savukārt Latvijas sniegums − 4,57%,uzrādot kritērija izpildi;3) saglabāta iekšzemes finanšu tirgus investoru interese undiversificēta investoru bāze galvenajos ārvalstu finanšu unkapitāla tirgos; veikti investoru attiecību vadības programmaspasākumi (investoru tikšanās, telefonkonferences,videokonferences, informatīvu materiālu izstrādāšana unnosūtīšana):- ņemot vērā valsts vērtspapīru izsoļu rezultātus, kā arī investoru, kurisavos ieguldījumu portfeļos tur valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus,statistiku, secināts, ka līderpozīcijas investoru grupā piederkredītiestādēm un lielākais vairums investoru ir tieši iekšzemesinvestori;- pieprasījums pēc valsts vērtspapīriem 2012.gadā kopumā vairākasreizes pārsniedza piedāvājumu;- ar katru jaunu eiroobligāciju emisiju starptautiskajos finanšu unkapitāla tirgos Latvija ir spējusi paplašināt vērtspapīru investorubāzi. Pozitīvas tendences novērojamas arī Āzijas investorulīdzdalībā Latvijas eiroobligāciju emisijās, kas liecina par uzticamībaspieaugumu Latvijai;- visā stratēģijas īstenošanas periodā realizēti investoru attiecību vadībaspasākumi − gan organizējot klātienes tikšanās, gan nodrošinotregulāru informāciju par notikumiem Latvijas ekonomikā.Latvijas pārstāvji tikušies ar reģionu aktīvākajiem investoriem ASV,Eiropā un Āzijā, tādējādi aktualizējot informāciju investoriem parsituāciju Latvijā un tās nākotnes plāniem, piesaistot jaunus investorusturpmākiem ārvalstu finanšu tirgus aizņēmumiem;- 2012.gadā Latvija ārvalstu emisijās ir piesaistījusi 334 jaunusinvestorus, kuri ir iegādājušies 53% no kopējā pārdotā apjomaārvalstu finanšu tirgos, tādējādi nodrošināta plaša Latvijas investorubāzes diversifikācija.4) aizņemšanās veikta atbilstoši noteiktajiem etaloniem: aizņemšanāsapjomu un valsts parāda līmeni ietekmē kopējā finansēšanasnepieciešamība un finanšu resursu rezerves uzturēšana. Kopējāsfinansēšanas nepieciešamībai izmantoti vidēja termiņa aizņemšanāspasākumu plānā noteiktie piemērotākie finanšu instrumenti. Vidējātermiņa aizņemšanās stratēģija izstrādāta atbilstoši Latvijas Valstsparāda vadības stratēģijai, optimāli sabalansējot iespējamās izmaksasar finanšu riskiem;5) ieviesti jauni finanšu instrumenti, pilnveidoti aizņemšanāsmehānismi un tehnoloģijas:- 2012.gadā uzsākta jauna iekšējā finanšu tirgus instrumenta –krājobligāciju – izveide, un tā pieejamība iedzīvotājiem plānota2013.gadā;- lai attīstītu valsts vērtspapīru tirgu un veicinātu otrreizējā tirgusaktivitāti, 2012.gadā uzsākta Primāro dīleru sistēmas izveide, kasieviesta 2013.gada 11.februārī;6) nodrošināta regulāra informācijas apmaiņa starp valstsinstitūcijām un uzlabota sadarbība ar reitingu aģentūrām:Valsts kases vadībā strādā starpinstitūciju darba grupa, kasreizi gadā informē Ministru kabinetu par Latvijas valsts kredītreitinguun faktoriem, kas to ietekmē, kā arī priekšlikumiem kredītreitingauzlabošanai. Izstrādātās stratēģiskās vadlīnijas, lai uzlabotu sadarbībuar starptautiskajām reitinga aģentūrām, tiek ievērotas darba grupasikdienas darbā.Valsts galvojumu apkalpošanā un uzraudzībā1) Nodrošināts metodoloģiski caurskatāms, operatīvs un atbilstošivalsts interesēm efektīvs valsts galvojumu plānošanas, sniegšanasun uzraudzības process: pārskatīts valsts galvojumu plānošanas unsniegšanas process, izstrādājot Ministru kabineta normatīvoregulējumu, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Likumā par budžetuun finanšu vadību valsts galvojumu politikas pilnveidošanai;2) nodrošināta starptautiskajai praksei atbilstoša valsts galvojumuprojektu analīze, riska procentu likmju noteikšana un valstsgalvojumu portfeļa riska līmeņa uzraudzība: pilnveidota galvojumuriska procentu likmju noteikšanas metodoloģija, izveidota izsniegtogalvojumu uzkrājumu novērtēšanas pieeja nestandarta gadījumiem.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu26. lapa no 53

Noslēdzoties Valsts kases darbības stratēģijas 2010.-2012.gadamperiodam, izvērtējot tās ieviešanas rezultātus, stratēģisko mērķu unuzdevumu sasniegšanas pakāpi, ievērojot tiesisko regulējumu unfaktorus, valdības apstiprināto virzība uz eiro ieviešanu 2014.gadā,Valsts kase jaunajam stratēģiskās plānošanas periodam attīstījusivalsts parāda vadības stratēģisko mērķi − nodrošināt finanšuresursus finansēšanas nepieciešamības segšanai ar iespējamizemākām izmaksām, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērāLatvijas finanšu tirgus virzību uz pievienošanos eiro zonai, kā arīnodrošināt valsts interesēm atbilstošu valsts galvojumu politikasīstenošanu – un tā izpildei izvirzījusi nākamos uzdevumus:Valsts kases darbība 2012.gadāValsts parāda vadība1) organizēt jaunus aizņēmumus dažādu reģionu starptautiskajoskapitāla tirgos atbilstoši vidējā termiņa aizņemšanās stratēģijai;2) veicināt iekšzemes finanšu tirgus attīstību un tā integrāciju eiro zonasfinanšu tirgū.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu27. lapa no 53

3. Naudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadība3.1. Darbības principi un attīstības virzieniFinanšu ministra apstiprinātā Valsts kases naudas līdzekļu vadībasstratēģija nosaka Valsts kases mērķus, uzdevumus un atbildību,veicot finansiāli efektīvu un drošu Valsts kases pārvaldībā esošonaudas līdzekļu vadību, ievērojot likviditātes nodrošināšanas prasībasun ierobežojot finanšu riskus.Uz laiku brīvos naudas līdzekļus Valsts kase izvieto Latvijas Bankā,Latvijas un ārvalstu kredītiestādēs vai iegulda fiksēta ienākumaparāda vērtspapīros, ierobežojot finanšu riskus saskaņā ar Valstskases naudas līdzekļu vadības stratēģijā noteiktajiem ieguldījumuparametriem un sadarbības limitiem, kurus nosaka katram darījumupartnerim atkarībā no finanšu instrumenta veida.Prioritātes naudas līdzekļu vadībā vidējam termiņam:1) uzturēt un attīstīt ilgtermiņa sadarbību ar iekšzemes unstarptautiskā finanšu tirgus dalībniekiem (sadarbības partneriem),lai paplašinātu naudas līdzekļu ieguldīšanas iespējas unnodrošinātu finanšu vadības lēmumu pieņemšanai abpusējinepieciešamo informāciju;2) nodrošināt naudas līdzekļu vadības procesa atbilstību labākajaifinanšu tirgus praksei un ievērojot finansiāli efektīvas naudaslīdzekļu izvietošanas pamatprincipus.Atbilstoši Finanšu ministrijas pilnvarojumam Valsts kase organizēvalsts aizdevumu izsniegšanas procesu, nodrošinot finanšu resursupieejamību valsts aizdevumu veidā saskaņā ar noslēgtajiem aizdevumulīgumiem, sekojot līdzi valsts aizdevuma saņēmēju finansiālajamstāvoklim, uzraugot valsts aizdevuma atmaksas un nepieciešamībasgadījumā veicot parāda piedziņas darbības.Prioritātes valsts aizdevumu vadībā:1) nodrošināt caurskatāmu, valsts interesēm atbilstošu un efektīvuvalsts aizdevumu vadības procesu, nepieļaujot paaugstināta riskavalsts aizdevumu izsniegšanu;2) nodrošināt klientu apkalpošanas kvalitāti un klientu apmierinātībuar valsts aizdevumu izsniegšanas procesu, t.sk. nodrošinot līgumuslēgšanu elektroniski.3.2. Naudas līdzekļu vadībaLikviditātes vadības mērķis ir savlaicīgi un pilnā apmērā nodrošinātnaudas līdzekļus finansiālo saistību izpildei. Lai sasniegtu šo mērķi,Valsts kase veic šādas darbības:1) uzrauga likvīdo naudas līdzekļu nodrošinājumu, kā arī likviditāteslimitu un likvīdo naudas līdzekļu rezerves apjoma ievērošanu;2) savlaicīgi apzina situācijas, kuras var pasliktināt naudas līdzekļulikviditāti un radīt likviditātes krīzi;3) izvieto uz laiku brīvos naudas līdzekļus tā, lai uzturētu pietiekamulikvīdo naudas līdzekļu apjomu, kas nodrošinātu likvīdonaudas līdzekļu rezerves un likviditātes limitu izpildi attiecīgajāperiodā.Valsts kase, vadot finanšu resursus, ievēro likviditātes nodrošināšanasprasības, novēršot likviditātes krīzes iestāšanās risku.2012.gadā, ņemot vērā finansēšanas nepieciešamību un situācijufinanšu tirgos, Valsts kase nodrošinājusi finansiālo saistībuizpildei nepieciešamo likvīdo naudas līdzekļu apjomu, kā arīizvietojusi uz laiku brīvos naudas līdzekļus Latvijas Bankā,Latvijas un ārvalstu kredītiestādēs un ieguldījusi fiksēta ienākumaparāda vērtspapīros. 2012.gadā likviditātes nodrošināšanai izmantotiValsts kases kontos pieejamie resursi, iekšējā un ārējā finanšu tirgūpiesaistītie resursi, kā arī starptautiskā aizņēmuma programmasdarbības laikā saņemtā finansējuma atlikumi.Valsts kases darbība2012.gadāNaudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 28. lapa no 53

Noslēdzoties starptautiskā aizņēmuma programmai, pārskatīta un2012.gada 17.aprīlī apstiprināta aktualizētā Valsts kases Naudaslīdzekļu vadības stratēģija, saskaņā ar kuru:1) no 2012.gada aprīļa uzsākta pakāpeniska resursu izvietošanatermiņnoguldījumos ārpus Latvijas Bankas;2) no 2012.gada augusta veikti ieguldījumi parāda vērtspapīros.3.3. Valsts aizdevumu izsniegšana un apkalpošana2012.gadā valsts aizdevumu plānošanas procesa pilnveidošanai izdotiMinistru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā ministrijas uncitas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžetalikumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus”, kas nosaka, kārtību,kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz Finanšuministrijā valsts aizdevumu pieprasījumus vidējam termiņam iekļaušanaigadskārtējā valsts budžeta likumprojektā.Valsts aizdevumi paredzēti šādiem mērķiem:1) budžeta un finanšu vadībai;2) pašvaldību finanšu stabilizācijai;3) investīcijām;4) komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai;5) ES līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai;6) ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai;7) kurināmā iegādes nodrošināšanai;8) Likuma par valsts budžetu un finanšu vadību 8. 1 panta pirmajā daļānoteikto mērķu īstenošanai.Valsts aizdevumu saņēmēju loks noteikts Likuma par budžetu unfinanšu vadību 36.pantā. Aizdevumu atmaksas valsts pamatbudžetāplāno atbilstoši aizdevuma līgumā noteiktajiem atmaksu termiņiem unapjomiem.Valsts kase veic aizdevumu uzraudzību un parāda piedziņasdarbības. Gadījumos, kad pašvaldības nepilda saistības saskaņā arlīgumu nosacījumiem, Valsts kasei ir tiesības nesamaksātās summasieturēt no pašvaldībai pienākošās iedzīvotāju ienākuma nodokļasummas vai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas.Gadījumos, kad komercsabiedrības nepilda saistības saskaņā arnoslēgtajiem līgumiem,– piesaka pretenzijas aizņēmējam par aizdevumaatmaksu vai sniedz prasību tiesā par parāda piedziņu un pieteikumupar prasības nodrošinājumu. Ja komercsabiedrību likvidē un parādapiedziņa vairs nav iespējama, Valsts kase saskaņā ar Ministru kabinetanoteikumiem “Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus”noraksta likvidētās komercsabiedrības dzēstās parādsaistības. Attiecīgajābudžeta gadā likvidētajām komercsabiedrībām parādsaistības dzēšatbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajam apmēram.Kopējais 2012.gadā izsniedzamo valsts aizdevumu apjoms tika noteikts314,7 milj. latu apmērā, kas ietver gadskārtējā valsts budžeta likumānoteikto valsts aizdevumu kopējo palielinājumu 208 milj. latu apmērāun iepriekšējos gados izsniegto valsts aizdevumu veiktās atmaksas2012.gadā – 106,7 milj. latu apmērā.2012.gadā vislielākais valsts aizdevumu apjoms 120,4 milj. latuapmērā jeb 81% izsniegts pašvaldību struktūrām (pašvaldībām unpašvaldību struktūru kontrolētiem un finansētiem komersantiem).Lielākā daļa valsts aizdevumu pašvaldībām izsniegti ES līdzfinansētoprojektu īstenošanai – 85%. Sadalījumā pa nozarēm vislielākaisvalsts aizdevumu apjoms izsniegts projektu īstenošanai ūdensapgādesnozarē – LVL 16,9 milj., izglītības nozarē –14,2 milj. latu un enerģētikasnozarē –12,6 milj. latu.44%9%2% 3%1% 0%12%14%10%4%Budžetam un finanšu vadībai 1%Pašvaldību finanšu stabilizācijai 0%Izglītība 12%Sociālā aizsardzība 4%Enerģētika 10%Ūdensapgāde 14%Vides aizsardzība 1%Atpūta, kultūra 9%Teritoriju attīstība 44%Tūrisms 2%1%Citi 3%12.attēls.2012.gadā pašvaldībām izsniegtie valsts aizdevumi pa mērķiem (%)Avots: Valsts kaseValsts aizdevumi 9,9 milj. latu apmērā jeb 7% izsniegti finanšuiestādēm – 8,1 milj. latu apmērā VAS „Latvijas Hipotēku un zemesbanka” aizdevumu izsniegšanai apgrozāmo līdzekļu iegādeilauksaimniecības produkcijas ražošanai un 1,8 milj. latu apmērāVAS „Lauku attīstības fonds” aizdevumu piešķiršanai lauksaimniecībāizmantojamās zemes iegādes kreditēšanas nodrošināšanailauksaimniecības produkcijas ražošanai.Valsts kases darbība 2012.gadāNaudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu29. lapa no 53

Valsts aizdevumi 6,1 milj. latu apmērā jeb 4% izsniegti arīvirknei nefinanšu komersantu ES līdzfinansēto projektu īstenošanaiūdensapgādes un siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai (piemēram,Cēsu pilsētas SIA „Vinda”, valsts SIA „Bulduru Dārzkopības vidusskola”u.c.).Valsts aizdevumi 2,6 milj. latu apmērā jeb 2% izsniegti no valstsbudžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, t.i.,zinātniskiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātaspubliskas personas statuss, ES līdzfinansēto projektu īstenošanai.Valsts aizdevumi 9,6 milj. latu apmērā jeb 6% no kopsummas izsniegtiLikuma par budžetu un finanšu vadību 8. 1 panta pirmajā daļānoteikto mērķu realizācijai – 9,0 milj. latu AS „Air Baltic Corporation”komercdarbībai nepieciešamās naudas plūsmas nodrošināšanai un0,6 milj. latu − Latvijas Lauksaimniecības universitātei apgrozāmolīdzekļu nodrošināšanai sakarā ar AS „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju.2013.gadā saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2013.gadam” valstsbudžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 208 milj. latu apmērā,no kuriem 76 milj. latu ir pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums.Savukārt kopējais 2013.gadā pieļaujamais izsniedzamo valsts aizdevumuapmērs plānots 275,1 milj. latu apmērā, ieskaitot iepriekšējos gadosizsniegto valsts aizdevumu plānotās atmaksas 2013.gadā 67,1 milj. latu.3.4. Likviditātes nodrošināšanas atbalsta pasākumiAS „Citadele banka” 2012.gada 14.februārī atmaksāja pēdējo valstsatbalsta termiņnoguldījumu (32,75 milj. latu ekvivalentā), un cita veidavalsts likviditātes atbalstu vairs nav.AS „Parex banka” 2012.gada sākumā pārreģistrējās ar jaunu nosaukumuAS „Reverta”, atsakoties no kredītiestādes statusa. Mainoties AS„Parex banka” statusam, visi valsts atbalsta termiņnoguldījumi bankā(427,8 milj. latu ekvivalentā) konvertēti par dematerializētām slēgtāsemisijas obligācijām, bet valsts atbalsta termiņnoguldījumi ir pārtraukti.AS „Reverta” 2012.gadā ir samaksājusi visus procentus par obligācijāmun dzēsusi valsts atbalsta obligācijas 43 milj. latu apmērā. AS „Reverta”slēgto emisiju apjoms 2012.gada beigās bija 384,8 milj. latu, ieguldījumiAS „Reverta” pamatkapitālā 2012.gadā nav bijuši.Realizējot valdības pieņemtos lēmumus par VAS „Latvijas Hipotēkuun zemes banka” pārveidi par attīstības banku, atlikums valsts atbalstatermiņnoguldījumu likviditātes nodrošināšanai 2012.gada beigās bankaibija 25 milj. latu. VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” 2012.gadā irveikusi valsts likviditātes atbalsta termiņnoguldījuma atmaksu 25 milj.latu apmērā.3.5. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbības rezultāturezultatīvie rādītāji naudas līdzekļu un valsts budžetaaizdevumu vadībā4.tabulaDarbības rezultātu rezultatīvie rādītāji naudas līdzekļu un valstsbudžeta aizdevumu vadībāEfektīva un droša naudas līdzekļuvadība3.6. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.‐2012.gadam ieviešanu naudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadībāNaudas līdzekļu un valsts budžeta aizdevumu vadības stratēģiskais mērķis:„Nodrošināt efektīvu un drošu naudas līdzekļu vadību, ierobežojotun uzraugot finanšu riskus, savlaicīgi un pilnā apjomā nodrošinotnepieciešamo likviditāti valsts finansiālo saistību izpildei, kā arīveikt valsts budžeta aizdevumu efektīvu izsniegšanu un apkalpošanu,ņemot vērā valsts makroekonomiskās stabilitātes un attīstības mērķusasniegšanas nepieciešamību vidējā termiņā” 2010.-2012.gadamnoteiktajā apmērā (izvirzītie uzdevumi/sasniedzamie rezultāti) sasniegts.Stratēģisko uzdevumu sasniegšanu sekmēja:Nodrošināti ieņēmumi no valsts budžetalīdzekļu ieguldīšanas gadskārtējāvalsts budžeta likumā noteiktajā apmērā(izpilde % no gada plāna).1) valsts tautsaimniecības un ekonomiskā attīstība, fiskālā politika, valstsbudžeta konsolidācijas pasākumi;2) uzkrātā resursu likviditāte;3) starptautiskā makroekonomiskā situācija, situācija finanšu tirgos;4) Valsts kasei pieejamais finansējuma apjoms funkciju nodrošināšanai;5) Valsts kases personāla zināšanas un kompetence, uzkrātā pieredze;6) realizētā risku pārvaldība, Valsts kasē ieviestā kvalitātes vadībassistēma.Valsts kases darbība 2012.gadāRādītāji (skaitliskās vērtības)Naudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadībaDarbības rezultāts Rezultatīvie rādītāji Pēdējais zināmais precīzais Plānotais 2012.gadā Izpilde 2012.gadāmērījums (2011.gads)286,4 100 107,3Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu30. lapa no 53

Atsevišķu rezultātu pilnīgu sasniegšanu kavēja ar komercbanku sektorunekonkurētspējīgs atalgojums − Valsts kases funkciju realizēšanaiveicamie uzdevumi ir ekvivalenti komercbanku darbībā veicamajiemuzdevumiem, nekonkurētspējīgais atalgojums apdraudēja personālaprofesionālās kapacitātes efektīvu izmantošanu un kompetentāko ierēdņuun darbinieku motivēšanu darbam Valsts kasē.Naudas līdzekļu un valsts aizdevumu vadībā noteikto stratēģiskorezultātu izpilde 2010.-2012.gadā:Naudas līdzekļu vadībā1) Gatavība uzsākt sadarbības praksi, kāda pastāv starp eiro zonasvalstu nacionālajām centrālajām bankām un valdības finanšuresursu administrētājiem (valsts kasēm, parāda vadībasaģentūrām u.tml.): izpētīta eiro zonas valstu prakse valsts parādavadības institūciju darbības koordinēšanai ar nacionālajāmcentrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku. Secināts, kaLatvijas prakse sadarbībā ar centrālo banku valsts parāda vadībā iranaloga lielākajai daļai eiro zonas valstu un, iestājoties eiro zonā,parāda vadības organizēšanā un naudas līdzekļu vadībā būtiskasizmaiņas nav sagaidāmas;2) nodrošināta konservatīva pieeja noguldījumu pieņemšanā unuzturēta regulāra ieguldījumu iespēja, kas balstīta uz Valsts kasesresursu piesaistīšanas izmaksām:- Valsts kases klientiem (saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšuvadību noteikto) nodrošinātas ieguldījumu iespējas Valsts kasēatbilstoši Valsts kases aktuālajai finansēšanas nepieciešamībailikviditātes pozīcijas nodrošinājumam;- Valsts kase turpinājusi pieeju, ka atlīdzības par veiktajiemieguldījumiem aprēķins tiek pamatots ar Valsts kases piesaistītoresursu izmaksām;3) nodrošināts pastāvīgs Valsts kases darījumu partneru loks:- Valsts kase izvietojusi uz laiku brīvos naudas līdzekļus Latvijas Bankā,un pakāpeniski uzsākta resursu izvietošana termiņnoguldījumosārpus Latvijas Bankas;- kopš 2012.gada augusta veikti ieguldījumi vērtspapīros;- Valsts kase 2012.gadā noslēgusi vairākus jaunus ISDA līgumus arjauniem starptautiskajiem sadarbības partneriem un turpinājusiuzsāktās sarunas par vairākiem citiem ISDA līgumiem. Vienlaicīgiuzsāktas sarunas ar jauniem starptautiskajiem sadarbības partneriem;4) novērtēta naudas līdzekļu izvietošanas efektivitāte pretnoteiktajiem etaloniem, iespējami veicinot šo etalonu sasniegšanu:naudas līdzekļu vadība būtiski tika ierobežota starptautiskāsaizņēmumu programmas realizācijas laikā, jo saskaņā ar SVF unEiropas Komisijas rekomendācijām visi uz laiku brīvie finanšu resursitika glabāti Latvijas Bankā. Valsts kases naudas līdzekļu vadībasstratēģija tika aktualizēta pēc starptautiskās aizņēmuma programmasnoslēgšanās un apstiprināta 2012.gada 17.aprīlī. Pēc Valstskases naudas līdzekļu vadības stratēģijas apstiprināšanas uz laikubrīvie resursi pakāpeniski izguldīti ārpus Latvijas Bankas, tādēļnaudas līdzekļu efektivitāte šajā laika periodā mērīta netika.Likviditātes vadībā1) Īstenota “paaugstinātas likviditātes rezerves pieeja”:- 2010.-2012.gadā Valsts kases kontos pieejamo resursu apjomssvārstījās robežās no 740 milj. latu līdz 1 580 milj. latu;- Valsts kases kontos uzturētā finanšu resursu rezerve radīja investorospapildu pārliecību par Latvijas kredītspēju, par ko liecinājaaizņemšanās likmju konsekventa samazināšanās un stabilizēšanās;2) nodrošināta noteikto likviditātes rādītāju un prasību ievērošana:- likviditātes vadības mērķa – savlaicīgi un pilnā apmērā nodrošinātnaudas līdzekļus valsts finansiālo saistību izpildei − sasniegšanai Valstskase ievērojusi likviditātes nodrošināšanas prasības, novēršotlikviditātes krīzes iestāšanās risku;- ņemot vērā finansēšanas nepieciešamību un situāciju finanšu tirgos,Valsts kase ir nodrošinājusi finansiālo saistību izpildei nepieciešamolikvīdo naudas līdzekļu apjomu.3) novērtēta un uzraudzīta noteikto likviditātes rādītāju atbilstībafaktiski nepieciešamajam likvīdo naudas līdzekļu apjomam,veicinot iespējami optimālu likviditātes prasību noteikšanu:reizi gadā veikts noteikto likviditātes rādītāju atbilstības faktiskinepieciešamajam likvīdo naudas līdzekļu apjomam novērtējums un,balstoties uz analīzes rezultātiem, optimizēta un vienkāršotalikviditātes rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas kārtība;Valsts kases darbība 2012.gadāNaudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu31. lapa no 53

4) izmantoti jauni finanšu instrumenti likviditātes vadībasefektivitātes paaugstināšanai: pēc starptautiskās aizņēmumuprogrammas noslēgšanās aktualizēta Valsts kases naudas līdzekļuvadības stratēģija (apstiprināta 2012.gada 17.aprīlī), uzsverotbūtiskākos naudas līdzekļu vadības mērķus, kas vērsti uz līdzsvaranodrošināšanu starp pieejamo likviditāti, finanšu risku ierobežošanuun maksimālā ienesīguma gūšanu. Izvērtēti iespējamie pieļaujamiefinanšu instrumenti resursu iespējami efektīvākai ieguldīšanai, ņemotvērā finanšu risku vadības prasības.Aizdevumu izsniegšanā un apkalpošanā1) Nodrošināts caurskatāms un valsts interesēm atbilstošs efektīvsvalsts aizdevumu sniegšanas un uzraudzības process:- lai nodrošinātu kvalitatīvu un vispusīgu valsts aizdevumuprojektu analīzi un izvērtēšanu, maksimāli ierobežojot riskus,ko uzņemas valsts, izsniedzot aizdevumus, izvērtētas ilgtermiņavalsts aizdevuma izsniegšanas iespējas valsts sociālajam budžetam,izstrādāta jauna, vienkāršotāka valsts aizdevumu izmaksupieprasījumu forma un aizdevumu izmaksas pieprasījums parpašvaldību pārstāvju pilnvarojumu, kā arī pārskatīta valsts aizdevumuriska procentu likmes noteikšanas un portfeļa uzraudzībasmetodoloģija, lai nodrošinātu tās atbilstību starptautiskajai praksei;- pārskatīts valsts aizdevumu plānošanas process (par valsts aizdevumuiekļaušanas kārtību gadskārtējā valsts budžeta likumā un noslēgtajosaizdevuma līgumos paredzēto valsts aizdevumu vidēja termiņaizmaksu iekļaušanu valsts budžeta ilgtermiņu saistību reģistrā) –akceptēti iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Likumā par budžetuun finanšu vadību;- sagatavoti priekšlikumu grozījumiem Likumā par budžetu un finanšuvadību valsts aizdevumu politikas pilnveidošanai.2) nodrošināta starptautiskajai praksei atbilstoša valsts aizdevumuportfeļa riska līmeņa uzraudzība: pilnveidota aizdevumu riskaprocentu likmju noteikšanas metodoloģija, izveidota izsniegtoaizdevumu uzkrājumu novērtēšanas pieeja nestandarta gadījumiem.Noslēdzoties Valsts kases darbības stratēģijas 2010.-2012.gadamperiodam, izvērtējot tās ieviešanas rezultātus, stratēģisko mērķu unuzdevumu sasniegšanas pakāpi, ievērojot tiesisko regulējumu unfaktorus, valdības apstiprināto virzību uz eiro ieviešanu 2014.gadā,Valsts kase jaunajam stratēģiskās plānošanas periodam attīstījusi naudaslīdzekļu un valsts aizdevumu vadības stratēģisko mērķi − nodrošinātfinansiāli efektīvu un drošu naudas līdzekļu vadību, ierobežojotun uzraugot finanšu riskus, savlaicīgi un pilnā apjomā nodrošinotnaudas līdzekļu pieejamību valsts finansiālo saistību izpildei, kā arīnodrošināt valsts interesēm atbilstošas valsts aizdevumu politikasīstenošanu – un tā izpildei izvirzījusi nākamos uzdevumus:1) nodrošināt naudas līdzekļu vadības procesu atbilstoši labākajaitirgus praksei, ievērojot finansiāli efektīvas naudas līdzekļuizvietošanas pamatprincipus;2) nodrošināt valsts aizdevumu plānošanas, sniegšanas un apkalpošanasprocesu atbilstoši labai tirgus praksei, kā arī kvalitatīvas un efektīvaspakalpojuma sniegšanas principiem, ievērojot valsts intereses unaktualitātes finanšu tirgos.Valsts kases darbība 2012.gadāNaudas līdzekļu un valstsaizdevumu vadībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu32. lapa no 53

4. ES politiku instrumentu maksājumuun sertifikācijas iestādes funkcijurealizācija4.1. Darbības principi un attīstības virzieniValsts kase atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam veic ES politikuinstrumentu, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas finanšu instrumenta, kā arī Latvijas un Šveices sadarbībasprogrammas maksājumu iestādes un sertifikācijas iestādes funkcijas.Saskaņā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumuValsts kase pilda ERAF, ESF un Kohēzijas fonda sertifikācijas iestādesun maksājumu iestādes funkcijas 2007.-2013.gada plānošanasperiodā. Valsts kase kā sertifikācijas iestāde sagatavo un iesniedzEiropas Komisijai izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus,kā arī apstiprina, ka deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiemEiropas Kopienas un dalībvalsts noteikumiem. Savukārt kāmaksājumu iestāde Valsts kase nodrošina no Eiropas Komisijassaņemto un izlietoto ES fondu līdzekļu uzskaiti un veic maksājumusES fondu finansējuma saņēmējiem iespējami īsākā termiņā.Latvijas un Šveices sadarbības programmas maksājumu iestādesfunkciju nodrošināšanai Valsts kase atver un apkalpo sadarbībasprogrammas līdzfinansējuma kontus, pārbauda saņemto maksājumupieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktuprasībām, apstiprina un iesniedz tos Šveices kompetentajāmiestādēm, veic maksājumus pēc līdzfinansējuma saņemšanas noŠveices Konfederācijas, nodrošina neizlietoto līdzekļu vai neatbilstošiveikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai.Realizējot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta unNorvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda sertifikācijasiestādes funkcijas, Valsts kase iesniedz Finanšu instrumentubirojam apstiprinātus starpposmu finanšu pārskatus un programmasnoslēguma pārskatus, kā arī prognozes, nodrošina finanšuinstrumentu līdzekļu uzskaiti, uzrauga neizlietoto līdzekļu vaineatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.4.2. Maksājumu iestādes funkcija 2004.-2006.gada plānošanasperiodāES struktūrfondu pēdējās noslēguma izdevumu deklarācijas(deklarācijas, ar kurām tika pieprasīta no Eiropas Komisijas vēlnesaņemtā ES finansējuma daļa par deklarētajiem attiecināmajiemizdevumiem) par katru no fondiem iesniegtas 2010.gadā un līdzar noslēguma dokumentācijas iesniegšanu Eiropas Komisijai tikauzsākts 2004.-2006.gada plānošanas perioda ES struktūrfonduslēguma process. 2011.gadā no Eiropas Komisijas saņemtinoslēguma maksājumi pilnā apmērā ELVGF un ESF ietvaros. Savukārt2012.gadā no Eiropas Komisijas tika saņemti noslēguma maksājumiERAF un ZVFI ietvaros, līdz ar to Latvija ir saņēmusi visus noslēgumamaksājumus, kas vērtējams atzinīgi, jo citas dalībvalstis noslēgumamaksājumus vēl nav saņēmušas.Kohēzijas fonda finansēto projektu noslēgumu izdevumu deklarācijasEiropas Komisijai tika iesniegtas 2011.gadā, bet 2012.gadā vienamprojektam tika iesniegta atbilstoši neatkarīgās struktūrvienībasnoslēguma pārbaužu ziņojumā norādītajiem trūkumiem koriģētaizdevumu deklarācija. 2012.gadā no Eiropas Komisijas pariesniegtajām noslēguma izdevumu deklarācijām saņemti līdzekļi23,2 milj. eiro apmērā. Līdz 2012.gada beigām Valsts kase navsaņēmusi noslēguma maksājumus 13 projektu ietvaros, jo EiropasKomisija turpina noslēguma dokumentācijas izvērtēšanu.4.3. Maksājumu iestādes un sertifikācijas iestādes funkcijasEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentam unNorvēģijas valdības finanšu instrumentamEiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijasvaldības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros (2004.-2009.gadaplānošanas periods) atbalstīti individuālie projekti, programmas(vides politikas integrācija Latvijā, publiskās un privātās partnerībasValsts kases darbība2012.gadāES politiku instrumentumaksājumu un sertifikācijasiestādes funkciju realizācijaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu33. lapa no 53

veicināšana, pārrobežu sadarbība) un grantu shēmas (pilsoniskāssabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācija, akadēmiskiepētījumi, nevalstisko organizāciju fonds, stipendiju grantu shēma,projektu sagatavošanas fonds, īstermiņa ekspertu fonds) par kopējosummu 45,5 milj. eiro apmērā. Jau 2010. un 2011.gadā tika uzsāktanoslēguma pārskatu iesniegšana Finanšu instrumentu birojam,2012.gadā turpināta atlikušo noslēguma pārskatu pārbaude uniesniegšana Finanšu instrumentu birojam, iesniedzot 31 projektanoslēguma pārskatu, kā arī starpposma pārskatus par trīs projektiem,jo šo projektu īstenošanas termiņš tika pagarināts. Par visiem2012.gadā iesniegtajiem pārskatiem (gan starpposma, gan noslēguma)2012.gadā saņemti maksājumi 1,1 milj. eiro apmērā.2009.-2014.gada plānošanas perioda Eiropas Ekonomikas zonas unNorvēģijas finanšu instrumenta ieviešana galvenokārt notiks programmuveidā 11 , tādējādi nodrošinot efektīvāku finanšu instrumentu īstenošanu.Līdz 2012.gada beigām donorvalstis apstiprināja visas Latvijas iesniegtāsprogrammas. 2012.gadā uzsākta viena projekta „Tehniskā palīdzībasaņēmējvalstij un līdzekļi savstarpējām attiecībām nacionālā līmenī”īstenošana un Finanšu instrumentu birojam iesniegti trīs maksājumapieprasījumi, par kuriem saņemti līdzekļi 0,2 milj. eiro apmērā.4.4. Maksājumu iestādes funkcijas Latvijas un Šveices sadarbībasprogrammas ietvarosLīdz 2011.gada beigām Šveices kompetentās iestādes bija apstiprinājušaslielāko daļu projektu, grantu shēmu un programmu un pēdējais projektalīgums Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros noslēgts2012.gada sākumā. Kopumā programmas ietvaros ir uzņemtas saistības100% apmērā no kopējā pieejamā finansējuma, kas ir 54,9 milj. Šveicesfranku (neskaitot Stipendiju fonda piešķīrumu).Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros 2012.gadāmaksājumu iestāde pārbaudīja un Šveices kompetentajām iestādēmiesniedza vienu noslēguma un 19 starpposma līdzekļu atmaksaspieprasījumus par summu 7,4 milj. Šveices franku un par iesniegtajiemlīdzekļu atmaksas pieprasījumiem saņēmusi 6,9 milj. Šveices franku.viens no 2012.gadā iesniegtajiem līdzekļu pieprasījumiem no Šveiceskompetento iestāžu puses apmaksāts 2013.gadā.4.5. Sertifikācijas iestādes un maksājumu iestādes funkcijas 2007.-2013.gada plānošanas periodā2012.gada sākumā Eiropas Komisija apturēja maksājumu veikšanuLatvijai, jo tika identificēti trūkumi Valsts kases kā sertifikācijas iestādesun Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes izveidotajā ES struktūrfonduun Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas periodā vadības unkontroles sistēmā. Lai novērstu trūkumus, Valsts kase un Finanšuministrija izstrādāja rīcības plānu ziņojumā minēto trūkumu novēršanai,kas ietvēra kompleksus pasākumus pārbaužu veikšanas uzlabošanai(paredzot iepirkuma, dubultā finansējuma un komercdarbībasatbalsta nosacījumu ievērošanas pārbaudes) un iepriekš deklarētoizdevumu pārvērtēšanai, lai sniegtu Eiropas Komisijai pārliecību, kasistēmas trūkumi nav ietekmējuši deklarēto izdevumu attiecināmību.Līdz 2012.gada marta beigām Valsts kase bija īstenojusi lielāko daļurīcības plānā noteikto uzlabojumu, ko pārbaudīja arī revīzijas iestādeieteikumu ieviešanas pēcuzraudzības audita laikā. Eiropas Komisijaizvērtēja revīzijas iestādes pēcuzraudzības audita rezultātus un2012.gada jūnijā un jūlijā 12 atjaunoja maksājumu veikšanu.2012.gadā ES fondu ietvaros 2007.-2013.gada plānošanas periodammaksājumu iestādē veikta 8 333 maksājumu rīkojumu, tai skaitā571 avansa maksājuma, pārbaude un apmaksa. No ES fondulīdzekļiem maksājumu iestāde veikusi atmaksas finansējumasaņēmējiem 426 190 tūkst. latu (611 267 tūkst. eiro) apmērā. ES fonduprojektu ietvaros avansu maksājumi ir veikti 55 686 tūkst. latu apmērā.2011.gadā Valsts kase un Finanšu ministrija vienkāršoja ESstruktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu administrēšanasprocesu, uzlabojot Finanšu ministrijas uzturētās ES struktūrfonduun Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas funkcionalitāti,līdz ar to, sākot ar 2012.gadu, sadarbības un atbildīgās iestādesvairs neiesniedz izdevumu deklarācijas sertifikācijas iestādē, betsertifikācijas iestāde tās veido sistēmā. 2012.gadā normatīvajosaktos noteiktajā termiņā sertifikācijas iestāde sagatavoja, pārbaudīja uniesniedza Eiropas Komisijai 30 izdevumu deklarācijas.Valsts kases darbība 2012.gadāES politiku instrumentu maksājumuun sertifikācijas iestādes funkcijurealizācija11Tehniskā palīdzība saņēmējvalstij un līdzekļi savstarpējām attiecībām nacionālā līmenītiks īstenots kā projekts.12Reģionu politikas ģenerāldirektorāts − jūnija beigās, bet Nodarbinātības, sociālo lietu uniekļautības ģenerāldirektorāts − jūlija sākumā.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu34. lapa no 53

5.tabula2012.gadā Eiropas Komisijai sertificētie izdevumi un saņemtāsatmaksas salīdzinājumā ar 2012.gadu, tūkst. EURES politiku instruments1. Darbības programma (ESF)2. Darbības programma (ERAF)Deklarētie attiecināmie izdevumi2011 2012152 004 123 68082 192 134 139Pieprasītā summa2011 2012129 090 110 03334 516 70 885Saņemtā summa 132011 2012123 459 112 27526 000 79 401Valsts kases darbība 2012.gadāES politiku instrumentu maksājumuun sertifikācijas iestādes funkcijurealizācija3. Darbības programma492 672 573 651409 595 475 476362 571 522 500t.sk. ERAF307 579 325 552262 709 277 152231 871 307 990t.sk. Kohēzijas fonds185 093 248 099146 886 198 324130 700 214 510Kopā726 868 831 470573 201 656 394512 030 714 1764.6. Valsts kases darbības stratēģijā noteikto darbības rezultāturezultatīvie rādītāji ES politiku instrumentu maksājumu unsertifikācijas iestādes funkciju realizācijā4.tabulaDarbības rezultātu rezultatīvie rādītāji naudas līdzekļu un valstsbudžeta aizdevumu vadībāRādītāji (skaitliskās vērtības) 14Darbības rezultāts Rezultatīvie rādītāji Pēdējais zināmais precīzais Plānotais 2012.gadā Izpilde 2012.gadāmērījums (2011.gads)Pilnā apmērā apmaksāti sertificētieizdevumi.No Eiropas Komisijas saņemtieizdevumi, % no Eiropas Komisijaipieprasītajiem izdevumiem.100 100 1004.7. Novērtējums par Valsts kases darbības stratēģijas2010.‐2012. gadam ieviešanu ES politiku instrumentumaksājumu un sertifikācijas iestādes funkciju realizācijāES politiku instrumentu maksājumu un sertifikācijas iestādes funkcijurealizācijas stratēģiskais mērķis: „Organizēt un standartizēt maksājumuiestādes un sertifikācijas iestādes funkciju izpildi tā, lai nodrošinātupiešķirējinstitūciju un Latvijas Republikas normatīvajos aktosiekļauto prasību ievērošanu, savlaicīgu līdzekļu saņemšanu no13Tai skaitā 2011.gadā pieprasītie, bet Eiropas Komisijas paturētie maksājumi.14Netiek ņemti vērā gadījumi, kad Eiropas Komisija piemēro finanšu korekciju vai veic citasiestādes nesavlaicīgi samaksāto debitoru prasību ieturēšanupiešķīrējinstitūcijām un minimizētu pieļaujamo risku neatbilstošiveikto izdevumu iekļaušanai izdevumu deklarācijās un pārskatos”2010.-2012.gadam noteiktajā apmērā (izvirzītie uzdevumi unsasniedzamie rezultāti) sasniegts.Stratēģisko uzdevumu sasniegšanu sekmēja:1) Eiropas Komisijas vadlīnijas;2) Valsts kases personāla zināšanas un kompetence, uzkrātā pieredze;3) realizētā risku pārvaldība, kā arī Valsts kasē ieviestā kvalitātesvadības sistēma.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu35. lapa no 53

Atsevišķu rezultātu pilnīgu sasniegšanu kavēja 2012.gada sākumāEiropas Komisijas visu ES fondu darbības programmu maksājumuapturēšana. Neskatoties uz to, ka revīzijas iestāde savā pārbaudēsecināja, ka sertifikācijas iestādes vadības un kontroles sistēmasdarbojas efektīvi un nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, Eiropas Komisijakonstatētos trūkumus uzskatīja par gana būtiskiem, lai apturētumaksājumu veikšanu. Eiropas Komisija noteica, ka trīs mēnešu laikāir jāpārvērtē iepriekš deklarētie izdevumi un jāpilnveido vadības unkontroles sistēma. Pateicoties savlaicīgi veiktajiem pilnveidojumiem gansertifikācijas iestādes, gan vadošās iestādes vadības un kontroles sistēmās,kā arī rīcības plānā, kas tika saskaņots ar Eiropas Komisiju, noteiktopasākumu īstenošanai, 2012.gada otrajā pusgadā maksājumu veikšanaLatvijai tika atjaunota un Latvija varēja saņemt ieturētos, kā arī visusturpmāk iesniegtos maksājumus.Minētie faktori, veiktie auditi, lai pilnā apmērā nodrošinātu sertificētosizdevumus, ļauj Valsts kasei izvirzīt nākamos attīstības uzdevumusatbilstoši piešķīrējinstitūciju prasībām, kā arī organizēt maksājumusistēmu tā, lai nepieļautu neatbilstoši veiktus izdevumus un novērstukrāpšanas mēģinājumus.ES politiku instrumentu maksājumu un sertifikācijas iestādesfunkciju realizācijā noteikto stratēģisko rezultātu izpilde2010.-2012.gadā:1) pilnā apmērā apmaksāti sertificētie izdevumi: pilnveidotasertifikācijas iestādes vadības un kontroles sistēma, paredzot kvalitātesvadības sistēmas reglamentējošajos dokumentos papildu pārbaudes,datu analīzi un izvērtēšanu, kā rezultātā tika nodrošināta lielākapārliecība par sertificēto izdevumu atbilstību normatīvajiem aktiemun mazināts risks neatbilstoši veikto izdevumu deklarēšanai EiropasKomisijai;2) maksājumu sistēma organizēta tā, lai nepieļautu neatbilstošiveiktus izdevumus un novērstu krāpšanas mēģinājumus: saskaņāar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir izstrādāti kvalitātesvadības sistēmu reglamentējošie dokumenti, lai realizētu maksājumuiestādes funkciju izpildi, nodrošinot atbilstošu maksājumu sistēmasdarbību;3) dokumentu apstrāde nodrošināta termiņā, kas ir īsāks nekānormatīvajos aktos paredzētais: izstrādāti kvalitātes vadības sistēmureglamentējošie dokumenti, lai nodrošinātu savlaicīgu maksājumudokumentu apstrādi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arīnodrošinātu iespēju veikt maksājumu dokumentu apstrādi īsākātermiņā nekā noteikts normatīvajos aktos, ja saņemtie maksājumudokumenti atbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Apstrādājotmaksājumu dokumentus, tiek apzināti iemesli un iespēju robežāsmazināti riski, lai novērstu gadījumus, kad maksājumu dokumentuapstrāde nenotiek noteiktajā termiņā;4) saņemts ārējo auditoru un sadarbības partneru pozitīvs vērtējumspar sistēmas funkcionalitāti un drošību, operatīvu maksājumuveikšanu, uzskaiti, savlaicīgu un pietiekamu kontroli unkvalitatīviem pārskatiem: 2012.gadā oktobrī Eiropas Komisijasauditori veica pārbaudi par sertifikācijas iestādes veiktajiempilnveidojumiem vadības un kontroles sistēmā, audita rezultāti vēlnav saņemti, tomēr noslēguma sanāksmē auditori norādīja, katrūkumi sertifikācijas iestādes veiktajos pasākumos nav konstatēti.Eiropas Komisijas auditā gūta pārliecība par sertifikācijas iestādesatgūstamo un atgūto neatbilstoši veikto izdevumu uzskaiti un ziņošanuEiropas Komisijai. Rezultāti liecina, ka, lai arī nepieciešami nebūtiskiuzlabojumi, sistēma darbojas labi. Arī 2012.gada nogalē revīzijasiestādes veiktais sistēmas audits sertifikācijas iestādē sniedz pozitīvunovērtējumu sertifikācijas iestādes darbam.Noslēdzoties Valsts kases darbības stratēģijas 2010.-2012.gadamperiodam, izvērtējot tās ieviešanas rezultātus, stratēģisko mērķu unuzdevumu sasniegšanas pakāpi, kā arī ievērojot tiesisko regulējumuun faktorus, kas ietekmējuši Valsts kases darbību, Valsts kase jaunajamstratēģiskās plānošanas periodam ES politiku instrumentu maksājumuun sertifikācijas iestādes funkciju realizācijas stratēģiskā mērķasasniegšanai izvirzījusi nākamos uzdevumus:1) organizēt un nodrošināt izdevumu deklarāciju un izdevumu pārskatupārbaudi atbilstoši piešķīrējinstitūciju noteiktajām prasībām unLatvijas Republikas tiesību aktiem;2) nodrošināt piešķīrējinstitūciju prasības pārskatu sagatavošanā uniesniegšanā;3) maksājumu sistēmu organizēt tā, lai nepieļautu neatbilstoši veiktusizdevumus un novērstu krāpšanas mēģinājumus.Valsts kases darbība 2012.gadāES politiku instrumentu maksājumuun sertifikācijas iestādes funkcijurealizācijaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu36. lapa no 53

5. Valsts kases kā valsts pārvaldesiestādes pārvaldība5.1. Valsts kases finansējums un tā izlietojumsValsts kases finansējumu veido:1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;2) maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:- ieņēmumi par valsts aizdevumu apkalpošanu,- ieņēmumi par valsts galvojumu apkalpošanu.Valsts kase 2012.gadā īstenojusi šādas pamatbudžeta programmasun apakšprogrammas:1) programmu “Budžeta izpilde un valsts parāda vadība”:- apakšprogrammu “Budžeta izpilde”;- apakšprogrammu “Valsts parāda vadība”;2) apakšprogrammu “Iemaksas starptautiskajās organizācijās”;3) apakšprogrammu “Kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem”;4) programmu “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana”;5) apakšprogrammu „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)finansētie ierobežotu konkursu projekti (2007-2013)”;6) apakšprogrammu „Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, Kohēzijas fondaapgūšanai (2007–2013)”;7) apakšprogrammu „Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikas zonasfinanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšuinstrumenta apgūšanai”;8) programmu “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam”;9) programmu „Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums.Apakšprogrammas “Budžeta izpilde” mērķis ir valsts kopbudžetaizpilde un uzraudzība, kas orientēta uz efektīvu un saimnieciskubudžeta izpildes procesa nodrošināšanu un Valsts kases sniegtopakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu atbilstoši labākajai finanšuvadības praksei.Apakšprogrammas “Valsts parāda vadība” mērķis ir nodrošinātnepieciešamos finanšu resursus, tai skaitā publiskajos kapitāla tirgos,ar iespējami zemākām izmaksām, ierobežojot finanšu riskus, kāarī iespējami veicinot valsts finanšu interešu nodrošināšanu valstsgalvojumu sniegšanas procesā, ņemot vērā valsts makroekonomiskāsstabilitātes faktorus un kapitāla tirgus un finanšu sistēmas attīstību,kas vērsta uz eiro valūtas ieviešanu vidējā termiņā, kā arī nodrošinātefektīvu un drošu naudas līdzekļu vadību, ierobežojot un uzraugotfinanšu riskus, savlaicīgi un pilnā apjomā nodrošinot nepieciešamolikviditāti valsts finansiālo saistību izpildei.Apakšprogrammas “Iemaksas starptautiskajās organizācijās”mērķis ir laicīgi un pilnā apmērā veikt Latvijas Republikas ikgadējosdalības maksājumus starptautiskajās finanšu organizācijās, kā arīveikt maksājumus to starptautisko finanšu institūciju kapitālā un/vairezervēs, kur Latvijas Republika ir kapitāldaļu turētāja, nodrošinotuzņemto saistību izpildi.Apakšprogrammas “Kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem”mērķis ir nodrošināt kompensāciju izmaksu reabilitētajiem pilsoņiemsaskaņā ar normatīvajiem aktiem.Programmas “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana”mērķis ir saskaņā ar attiecīgu budžeta apropriāciju nodrošināt valstsbudžeta aizdevumu izsniegšanu, piedāvājot projektu realizētājiematbilstošākos finanšu resursus, nodrošināt aktuālu informāciju parizsniegto valsts budžeta aizdevumu portfeli, veikt nepieciešamāsdarbības kavēto maksājumu piedziņas procesā.Apakšprogrammas „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)finansētie ierobežotu konkursu projekti (2007-2013)” ietvarostiek īstenots ERAF finansēts projekts „Valsts kases tiešsaistes datuapmaiņas sistēmas pilnveidošana”, lai nodrošinātu visām valsts budžetamaksājumus administrējošām institūcijām iespēju saņemt operatīvumaksājumu datu informāciju. Projekts tiek īstenots ERAF darbībasprogrammas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.pasākuma„IKT infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.aktivitātes „Publiskāspārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība”3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektroniskopakalpojumu attīstība” ietvaros.Valsts kases darbība2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādespārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu37. lapa no 53

Apakšprogrammas „Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, Kohēzijasfonda apgūšanai (2007–2013)” ietvaros tiek īstenots ES tehniskāspalīdzības projekts „Tehniskā palīdzība Valsts kases kā sertifikācijasiestādes un maksājumu iestādes darbības nodrošināšanai”. Projektamērķis ir nodrošināta kvalitatīva un efektīva sertifikācijas iestādes unmaksājumu iestādes funkciju izpilde un kvalificēts personāls. Tehniskāspalīdzības projekta ietvaros tiek nodrošināts atbalsts Valsts kasei efektīvaiun kvalitatīvai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumānoteikto ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda maksājumu iestādes unsertifikācijas iestādes funkciju veikšanai.Apakšprogrammas „Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikaszonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta apgūšanai” ietvaros Valsts kase piedalās Finanšuministrijas tehniskās palīdzības projekta „Tehniskās palīdzības fonds2011.-2017.gadam” īstenošanā.Programmas “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam”mērķis ir nodrošināt dotācijas no valsts budžeta ieskaitīšanu Pašvaldībufinanšu izlīdzināšanas fondā un atbilstošo naudas līdzekļu ieskaitīšanuattiecīgo pašvaldību budžetos saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiemaktiem.Programmas „Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums”ietvaros Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.novembrarīkojumam Nr.565 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžetaprogrammas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” un Finanšuministrijas 2012.gada 13.decembra rīkojumam Nr.664 veica iemaksuSVF Nabadzības samazināšanas un izaugsmes trastā.7.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojums(kopsavilkums pa visām programmām, LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāValsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 223 876 917 241 912 377 241 975 1241.1. dotācijas 221 498 669 240 295 902 239 409 7651.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 378 248 1 616 475 2 565 3591.3 ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 222 953 930 241 596 877 241 038 3362.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 222 642 128 240 795 305 240 414 7182.1.1. kārtējie izdevumi 5 286 796 6 177 706 6 000 2992.1.2. procentu izdevumi 198 407 707 216 317 200 216 297 1202.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 77 581 156 971 74 9432.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība 3 393 358 2 652 057 2 598 2352.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 15 476 686 15 491 371 15 444 1212.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 311 802 801 572 623 6183. Finansiālā bilance 922 987 315 500 936 7884. Finansēšana -922 987 -315 500 -936 7884.1. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudaslīdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums(-) vai samazinājums (+) -922 987 85 000 -936 7884.2. Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā - -400 500 -Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu38. lapa no 53

8.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta programmai “Budžeta izpilde un valsts parāda vadība” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 204 907 991 222 639 492 223 492 8541.1. dotācijas 202 529 743 221 023 017 220 927 4951.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 378 248 1 616 475 2 565 3591.3 ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 203 985 004 222 724 492 222 556 0662.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 203 694 503 222 415 118 222 249 5242.1.1. kārtējie izdevumi 5 286 796 6 097 918 5 952 4042.1.2. procentu izdevumi 198 407 707 216 317 200 216 297 1202.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 290 501 309 374 306 5423. Finansiālā bilance 922 987 -85 000 936 7884. Finansēšana -922 987 85 000 -936 7884.1. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudaslīdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums(-) vai samazinājums (+) -922 987 85 000 -936 788Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu39. lapa no 53

9.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Budžeta izpilde” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 4 393 905 3 633 992 4 582 8761.1. dotācijas 2 015 657 2 017 517 2 017 5171.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 378 248 1 616 475 2 565 3591.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 3 470 918 3 718 992 3 646 0882.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 3 180 417 3 409 618 3 339 5462.1.1. kārtējie izdevumi 3 180 417 3 409 618 3 339 5462.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 290 501 309 374 306 5423. Finansiālā bilance 922 987 -85 000 936 7884. Finansēšana -922 987 85 000 -936 7884.1. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudaslīdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums(-) vai samazinājums (+) -922 987 85 000 -936 788Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu40. lapa no 53

10.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Valsts parāda vadība” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Resursi izdevumu segšanai (kopā) 200 514 086 219 005 500 218 909 9781.1. dotācijas 200 514 086 219 005 500 218 909 9781.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 200 514 086 219 005 500 218 909 9782.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 200 514 086 219 005 500 218 909 9782.1.1. kārtējie izdevumi 2 106 379 2 688 300 2 612 8582.1.2. procentu izdevumi 198 407 707 216 317 200 216 297 1202.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu41. lapa no 53

11.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 3 393 358 2 692 468 2 254 8551.1. dotācijas 3 393 358 2 692 468 2 254 8551.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 3 393 358 2 291 968 2 254 8552.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 3 393 358 2 291 968 2 254 8552.1.1. kārtējie izdevumi - - -2.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība 3 393 358 2 291 968 2 254 8552.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -3. Finansiālā bilance - 400 500 -4. Finansēšana - -400 500 -4.1. Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā - -400 500 -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu42. lapa no 53

12.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 77 581 156 971 74 9431.1. dotācijas 77 581 156 971 74 9431.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 77 581 156 971 74 9432.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 77 581 156 971 74 9432.1.1. kārtējie izdevumi - - -2.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 77 581 156 971 74 9432.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu43. lapa no 53

13.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta programmai “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 15 476 686 15 491 371 15 444 1211.1. dotācijas 15 476 686 15 491 371 15 444 1211.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 15 476 686 15 491 371 15 444 1212.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 15 476 686 15 491 371 15 444 1212.1.1. kārtējie izdevumi - - -2.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti 15 476 686 15 491 371 15 444 1212.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu44. lapa no 53

14.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie ierobežotu konkursu projekti(2007-2013)” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 21 301 497 698 322 5211.1. dotācijas 21 301 497 698 322 5211.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) 21 301 497 698 322 5212.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) - 5 500 5 4452.1.1. kārtējie izdevumi - 5 500 5 4452.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 21 301 492 198 317 076Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu45. lapa no 53

15.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Tehniskā palīdzība ERAF, ESF, KF apgūšanai (2007–2013)” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) - 62 000 31 6101.1. dotācijas - 62 000 31 6101.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) - 62 000 31 6102.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) - 62 000 31 6102.1.1. kārtējie izdevumi - 62 000 31 6102.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu46. lapa no 53

16.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta apakšprogrammai “Tehniskā palīdzība Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijasvaldības divpusējā finanšu instrumenta apgūšanai” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) - 12 288 10 8401.1. dotācijas - 12 288 10 8401.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) - 12 288 10 8402.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) - 12 288 10 8402.1.1. kārtējie izdevumi - 12 288 10 8402.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - - -2.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu47. lapa no 53

17.tabulaValsts pamatbudžeta finansējums un tā izlietojumspamatbudžeta programmai “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” (LVL)Avots: Valsts kasePārskata gadāNr.p.k. Finansiālie rādītāji Iepriekšējā gadā apstiprināts likumā faktiskā izpilde(faktiskā izpilde)1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) - 360 089 343 3801.1. dotācijas - 360 089 343 3801.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi - - -1.3. ārvalstu finanšu palīdzība - - -1.4. ziedojumi un dāvinājumi - - -2. Izdevumi (kopā) - 360 089 343 3802.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) - 360 089 343 3802.1.1. kārtējie izdevumi - - -2.1.2. procentu izdevumi - - -2.1.3. subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti - - -2.1.4. kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā unstarptautiskā sadarbība - 360 089 343 3802.1.5. uzturēšanas izdevumu transferti - - -2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem - - -Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu48. lapa no 53

Valsts un pašvaldību iepirkumiValsts kasē iepirkumus veic saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu,piemērojot atklātu konkursu, sarunu procedūru un iepirkumu procedūrusaskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.1 pantu. Iepirkuma veikšanaiValsts kases pārvaldnieks ar rīkojumu izveido iepirkuma komisiju, kurair kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkumusreģistrē un līgumus kontrolē grāmatvedības programmā “Horizon”. 2012.gadā Valsts kase veikusi 23 iepirkumus (neskaitot iepirkumus līdz 3000latiem) un noslēgusi līgumus par 2 336 385 latiem bez PVN.5.2. Personāls un personāla vadībaValsts kasē 2012.gadā bija 185 amatu vietas, no tām 168 ierēdņuamatu un 17 – darbinieku. Vidējais nodarbināto skaits, ieskaitotilgstošā prombūtnē esošos darbiniekus, 2012.gadā bija 184, t.sk.167 ierēdņi un 17 darbinieki.Valsts kases personāla procentuālie rādītāji pēc vecuma un dzimuma2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav būtiski mainījušies(sk. 13. un 14.attēlu).100%100%80%60%40%20%0%7% 4% 2% 2% 3%17% 10% 11% 12% 12%18% 16% 18% 19% 21%29% 42% 44% 40% 43%29% 28% 25% 27% 21%2008 2009 2010 2011 201214.attēls.Valsts kases personāla sadalījums pēc vecuma(2008.-2012.gads) (%)Avots: Valsts kase2012.gadā atbrīvoti 12 strādājošie jeb 7% (sk. 15.attēlu). Aplūkojotpersonāla procentuālo mainību pēdējo gadu griezumā, uzskatāmiredzams, ka 2012.gadā tā ir ievērojami samazinājusies.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldība80%60%83% 81% 81% 80% 79%35%30%25%40%20%0%17% 19% 19% 20% 21%2008 2009 2010 2011 2012SievietesVīrieši13.attēls.Valsts kases personāla sadalījums pēc dzimuma(2008.-2012.gads) (%)Avots: Valsts kase20%15%10%5%0%15%34%2008 2009 2010 2011 201215.attēls.Atbrīvotais personāls (2008.-2012.gads) (%)Avots: Valsts kase14% 13%7%Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu49. lapa no 53

Pārskata gadā civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar Valsts kasinodibinājuši 15 speciālisti. Lai nodrošinātu profesionāla personālapiesaisti, Valsts kase turpina sadarbību ar augstākajām mācību iestādēmun personāla atlases uzņēmumu. Profesionāla un objektīva personālaatlases procesa nodrošināšanai Valsts kases pārvaldnieks izdod rīkojumupar konkursa komisijas izveidi, kura personāla atlases procesu organizēvairākās kārtās, izmantojot punktu vērtējumu sistēmu un organizējotpraktiskos pārbaudes uzdevumus un pārrunas.44%3%53%ABCValsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kase turpina ieviesto praksi veicināt personāla profesionālopilnveidošanos un karjeras izaugsmi: astoņi ierēdņi pārcelti augstākalīmeņa amatos gan uz nenoteiktu laiku, gan uz kolēģu prombūtnes laiku,savukārt četri ierēdņi pārcelti amatos citās struktūrvienībās, kā arī trimierēdņiem, kas bijuši iecelti amatā uz noteiktu laiku, dota iespēja turpinātvalsts civildienesta attiecības ar Valsts kasi, pārceļot amatā uz nenoteiktulaiku.Valsts kase pievērš īpašu uzmanību jauno ierēdņu un darbiniekuiepazīstināšanai ar amata pienākumiem un iestādes darbību, sagatavojotjaunā darbinieka pārbaudes laika darba plānu un iepazīstinot ar Valstskases funkcijām un kolektīvu. Pārbaudes laika beigās ir pozitīvi novērtēta18 jauno speciālistu darba izpilde.Pēc veiksmīgi izturēta pārbaudes laika un saņemta pozitīva novērtējumaValsts kase 14 ierēdņa amata pretendentiem piešķīrusi ierēdņa statusu.Ikgadējā darba izpildes novērtēšanā darba izpildes rezultāti novērtēti161 ierēdnim un darbiniekam. Darba izpildes rezultātus izmantopersonāla motivēšanai, personāla profesionālās izaugsmes un karjerasattīstībai, kā arī mācību vajadzību noteikšanai.Pozitīvie darba izpildes novērtēšanas rezultāti (neviens strādājošais navsaņēmis novērtējumu “D” vai “E”) liecina, ka Valsts kases nodarbinātieir sasnieguši augstu profesionalitātes līmeni un attīstījuši savas prasmes,efektīvi pildot darba uzdevumus un iesaistoties iestādes kopējo mērķusasniegšanā (sk. 16.attēlu).Valsts kases lielākā vērtība ir augsti izglītots un profesionāls personāls.98% strādājošo ir augstākā izglītība (t.sk. 50% no tiem ieguvušimaģistra grādu).Cilvēkresursu profesionālās un personības attīstības veicināšana irsvarīga personāla vadības funkcija un arī 2012.gadā mācībuprocesa organizēšanā Valsts kase meklēja risinājumus nodarbinātoA – darba izpilde visās jomās pārsniedz prasības attiecīgajā nozarēB – darba izpilde atsevišķās jomās pārsniedz prasības,bet pārējās jomās noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarēC – darba izpilde noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarēD – darba izpilde ne visās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē,darba izpildē nepieciešami uzlabojumiE – darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē,visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi16.attēls.2011./2012.gada darba izpildes novērtēšanas rezultāti (%)Avots: Valsts kaseprofesionālajai attīstībai un kompetences paaugstināšanai t.sk. bezmaksassemināros un pieredzes apmaiņas pasākumos. Līdzīgi kā iepriekšējosgados aktuālas bija arī pašu Valsts kases ierēdņu organizētās mācībaskolēģiem: informācijas drošībā, korupcijas risku vadībā un mazināšanā,valsts budžeta izpildē, mediju komunikācijā, valsts parāda un aktīvuvadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanā.ESF projekta „Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā”ietvaros atsevišķiem finanšu jomā iesaistītajiem ierēdņiem 2012.gadā bijaiespēja doties pieredzes apmaiņas braucienos, kā arī apmeklēt specializētas,augsta līmeņa mācības gan Latvijā, gan ārvalstīs par citu valstu labākopraksi un kompetenci tādās finanšu jomās, kā valsts aizņemšanāsstratēģija un valsts parāda izmaksu optimizēšanas paņēmieni, atvasinātiefinanšu instrumenti, kredītrisku analīze un vadīšana u.c.Valsts kase ik gadu izvērtē nepieciešamību un nosaka ierēdņu undarbinieku mācību vajadzības un apstiprina kārtējā gada Mācībuplānu. Mācību vajadzības nosaka, ņemot vērā iestādes stratēģiskovirzību, struktūrvienību funkcijas u.c. kritērijus, kas pamato mācībunepieciešamību efektīvai darba uzdevumu izpildei.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu50. lapa no 53

5.3. Kvalitātes un risku vadībaValsts kases kvalitātes vadības sistēma kopš 2006.gada ir sertificētaatbilstoši ISO 9001 (kopš 2009.gada − atbilstoši ISO 9001:2008)standarta prasībām. Valsts kase pastāvīgi pilnveido kvalitātes vadībassistēmu, lai nodrošinātu tās atbilstību ne tikai piemērojamajāmlikumdošanas, normatīvo aktu un ISO 9001:2008 standarta prasībām,bet arī nodrošinātu līdzsvaru starp klientu vajadzību apmierināšanu unValsts kases nodrošināmajām uzraudzības funkcijām atbilstoši valsts uniedzīvotāju interesēm, kā arī radītu pārliecību klientiem par Valsts kasessniegto pakalpojumu kvalitāti.Sertificējamā kvalitātes vadības sistēmas darbības sfēra ir valsts budžetaizpilde, valsts parāda vadība, naudas līdzekļu un valsts aizdevumuvadība, maksājumu, ES sertifikācijas iestādes un Nacionālā fondavadības funkciju realizācija, kas ir Valsts kases pamatdarbības procesi.2012.gadā sekmīgi noritējusi Valsts kases kvalitātes vadības sistēmaspārsertifikācija, gūstot pārliecību par sistēmas pastāvīgu atbilstībuISO 9001:2008 standarta prasībām. Audita laikā novērota un novērtētateicama iekšējā informācijas aprite un darbinieku izpratne par Valstskases darbības stratēģisko virzību un prioritātēm.Lai nodrošinātu Valsts kases esošo pakalpojumu pilnveidošanu un jaunupakalpojumu attīstīšanu, 2012.gadā ESF projekta „Valsts kases sniegtopakalpojumu kvalitātes pilnveidošana un attīstība” ietvaros Valsts kaseieviesa projektu vadības metodiku. Valsts kases 2012.gadā izstrādātajāProjektu vadības rokasgrāmatā noteikts projektu vadības organizatoriskaisietvars un vienoti projektu vadības principi, ņemot vērā Valsts kasesprojektu specifiku, organizatorisko struktūru un organizācijas kultūru.Metodiku Valsts kase izmanto attīstības projektu plānošanai un vadībai.2012.gadā Valsts kase piedalījās starptautiskā Kvalitātes inovāciju gadabalvas konkursā (The Quality Innovation of the Year Competition), kuramir plaša publicitāte Ziemeļvalstīs un kas pirmo reizi tika rīkots arī Latvijasorganizācijām. 2012.gadā Kvalitātes inovāciju balvas konkurss notikaSomijā, Igaunijā, Zviedrijā un Latvijā. Konkursa dalībniekus ar savuklātbūtni pagodināja un sveica arī Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone unSomijas parlamenta spīkers E.Heineluoma. Konkursu Latvijā organizējaLatvijas Kvalitātes biedrība sadarbībā ar ilggadējo organizatoru − SomijasKvalitātes asociāciju.Valsts kases risku vadība ir integrēta kvalitātes vadības sistēmā,nodrošinot preventīvo darbību identificēšanu un īstenošanu, un ir vērstauz Valsts kases stratēģisko mērķu sasniegšanu.5.4. Iekšējās kontroles sistēmaValsts kases iekšējās kontroles sistēma ir izveidota, pamatojoties uzvisaptverošiem iekšējās kontroles sistēmas pamatelementiem: kontrolesvidi, darba izpildes novērtējumu, risku vadību, kontroles aktivitātēm,uzraudzību, efektīvu informācijas apriti un savstarpēju komunikāciju.Kontroles vides kultūru Valsts kase ir izveidojusi, nodrošinot darbībasatbilstību kvalitātes vadības sistēmai un ētikas kodeksam, veicinotdarbinieku iesaistīšanos iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā.Valsts kasē ir ieviesta tāda organizatoriskā struktūra, kas skaidri nosakaatbildību, pilnvaras, pienākumu sadali un atskaitīšanās kārtību.Valsts kasē risku vadība un kvalitātes vadība ir integrētas ikdienasdarbībās, projektu vadībā, informācijas sistēmu vadības procesos, kasvirza Valsts kases kontroles aktivitātes no korektīvām uz preventīvām,tādējādi samazinot iespējamo zaudējumu varbūtību un nodrošinotdarbības nepārtrauktību. Valsts kases procesi un to īstenošanārealizējamās kontroles ir noteiktas iekšējos kvalitātes vadības sistēmureglamentējošos dokumentos.Iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību Valsts kase veic caur procesuvadību, mērot procesu darbības kvalitātes kritērijus, caur stratēģiskāsvadības procesu, analizējot darbības rezultātus, veicot kontroļupašnovērtējumus risku vadības, neatbilstību novēršanas procesos,ieviešot auditu un citu novērtējumu rezultātā sniegtos ieteikumus iekšējāskontroles sistēmas darbības pilnveidošanai.2012.gadā veiktie iekšējie auditi un pārbaudes, ārējo auditoru auditi unrevīzijas rezultāti, kā arī ārējo un iekšējo auditu ieteikumu ieviešanasgaita liecina, ka Valsts kases iekšējā kontroles sistēma darbojas labi unkopumā novērtētās kontroles ir atbilstošas, pietiekamas un efektīvas, kassniedz pietiekamu pārliecību, ka Valsts kases riski tiek vadīti un iestādesmērķi tiek sasniegti. Valsts kasē izveidotā iekšējā kontroles sistēmanodrošina iestādes izvirzīto uzdevumu izpildi atbilstoši stratēģiskajiemmērķiem un saskaņā ar ārējos un iekšējos normatīvajos aktos undokumentos noteiktajām prasībām, sagatavoto pārskatu ticamību unpietiekamību. Valsts kase pastāvīgi pilnveido procesus, ņemot vērālabākās prakses piemērus un finanšu sektora organizāciju pieredzi.Valsts kases darbība 2012.gadāValsts kases kāvalsts pārvaldes iestādes pārvaldībaValsts kases 2012.gada publiskais pārskatsuz saturu51. lapa no 53

Pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanaiKomunikācija arsabiedrībuPilnvērtīga sadarbība starp Valsts kasi un sabiedrību iespējama,nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu. Valsts kase regulāriinformē plašsaziņas līdzekļus par tās kompetencē esošajiemjautājumiem: sagatavo un izplata preses relīzes, sniedz atbildes uzplašsaziņas līdzekļus interesējošiem jautājumiem.Valsts kases komunikācijas procesus būtiski ietekmē valstssociālpolitiskie un ekonomiskie apstākļi: Valsts kase turpina būtnotikumu epicentrā, aktuāla ir plašsaziņas līdzekļu un sabiedrībasinterese par Valsts kases darbu, funkcijām un atbildību.Atbilstoši Valsts kases komunikācijas stratēģijai 2010.-2012.gadam(aktualizēta 2011.-2013.gadam), lai nodrošinātu operatīvas unsekmīgas darbības plānojumu, lai radītu un uzturētu Valsts kasēlabvēlīgu iekšējo komunikācijas sadarbības vidi un ar papilduaktivitātēm ārējā komunikācijā attīstītu Valsts kases tēlu, izstrādātsun izpildīts Valsts kases 2012.gada komunikācijas plāns. 2012.gadāizstrādāta un apstiprināta Valsts kases komunikācijas stratēģija2013.-2015.gadam.Kopš 2002.gada Valsts kase uztur tīmekļa vietni (www.kase.gov.lv),kurā pieejama informācija par iestādi un tās funkcijām. Tajā regulāritiek ievietota un atjaunota informācija par Valsts kases aktualitātēmun nodrošināta iespēja elektroniski uzdot jautājumus. Tīmekļavietnes apmeklētājiem tā ir iespēja saņemt operatīvu atbildi uz savujautājumu, bet Valsts kasei – iespēja iepazīties ar sabiedrību unklientus interesējošiem jautājumiem, nepieciešamības gadījumāsagatavojot plašāku informāciju ievietošanai gan tīmekļa vietnē,gan izplatīšanai klientiem, kā arī identificēt un novērst potenciālāsproblēmas.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 52. lapa no 53

1) Nodrošināt Valsts kases informācijas sistēmu pielāgošanueiro ieviešanai.Valsts kases 2013.gadaattīstības prioritātes2) Ieviest krājobligācijas valsts aizņēmumu vadībā.3) Veikt resursu piesaistīšanas pasākumus 2014./2015.gadāplānotajai valsts parāda atmaksai saskaņā ar vidēja termiņaaizņemšanās stratēģiju.4) Diversificēt investoru bāzi.5) Mazināt riskus sertifikācijas iestādes vadības un kontrolessistēmā.6) Iestādes pārvaldībā attīstīt klientu attiecību vadību sistēmu,pārejot uz MS Share Point platformu, ieviešot moduļusValsts kases iekšējo procesu nodrošināšanai.Valsts kases 2012.gada publiskais pārskats uz saturu 53. lapa no 53