prezentāciju materiāls - Vides ministrija

Klimata pārmaiprmaiņu u politikaLatvijā un emisijutirdzniecībaVides ministrija13.03.2008.1

Pārrunājamie jautājumijumi Starptautiskais regulējums klimata pārmaiprmaiņujomā Nākotnes klimata politika pasaules, ES unLatvijas ietvaros ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmasdarbības bas novērtrtējums, turpmākas rīcībasr Starptautiskā emisiju tirdzniecības ieviešanaLatvijā2

Saules spīdēšanas ilgumaizmaiņas as Latvijāhours20001950190018501800175017001650160015501500y = -2.7847x + 7246.7R 2 = 0.38961920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000yearsliding 5-year datatrend4

Mākoņainībasilglaicīgāsizmaiņasasa87.5tenth76.5y = 0.0128x - 18.013R 2 = 0.503361950 1955 1960 1965 1970 1975 1980 1985 1990 1995 2000yearannual mean total cloudiness sliding 5-year data trend5

Gaisa temperatūrasrasmainības raksturs Latvijā109Temperature ( o C)8765431795 1807 1819 1831 1843 1855 1867 1879 1891 1903 1915 1927 1939 1951 1963 1975 1987 1999Lizuma, 20006

7Avots: IPCC: AR4, 2007; www.ipcc.ch/

Emisiju prognozes8

Sterna ziņojumsBijušā Pasaules Bankas vecākāekonomista ziņojums Lielbritānijasvaldībai 2006. gadā.Novērtrtētās “izmaksas” ieguldotsiltumnīcefekta gāzu gemisijusamazināšananā 1% no pasaulesIKP (piezīme: runa ir parinvestīcijcijām) ) (2 ºC C stabilizācija)Novērtrtētās s izmaksas to nedarotvar sastādīt 5 - 20% nopasaules IKP gadā, kas var novestpie daudzām m katastrofām m ungobālās depresijas (piezīme: runair par reālām m izmaksām)9

Klimata pārmaiprmaiņu u ietekme10Avots: Sterna ziņojums

Starptautiskie dokumentiklimata pārmaiprmaiņu u jomā (1)ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiprmaiņāmMērķis: stabilizēt t siltumnīcefekta gāzu g(CO 2 , CH 4 , N 2 O,HFC, PFC, SF 6 ) koncentrāciju ciju atmosfērā tādā līmenī,kas novērstu bīstamu bantropogēno no iejaukšanos anos klimatasistēmāAttīststītajām m valstīm m nosaka stabilizēt t emisijas (emisijas2000.gadā nedrīkst pārsniegt p1990.gada apjomu)Apstiprināta ta 1992.gadā, , stājās s spēkā 1994.gadāLatvija parakstīja 1992.gadā, , ratificēja 1995.gadāŠobrīd d ratificējujušas 1921valstis11

Starptautiskie dokumentiklimata pārmaiprmaiņu u jomā (2)Konvencijas Kioto protokols Mērķis: 2008.-2012.gad2012.gadā samazināt t attīststīto to valstusiltumnīcefekta gāzu gemisijas kopumā par 5%, salīdzinot ar1990.gadu Nosaka konkrētus emisiju samazināšanas anas mērķus mattīststītajāmvalstīm Paredz 3 elastīgos mehānismus emisiju samazinājumasasniegšanai:anai:– Kopīgiīstenojamie projekti– Tīras attīststības mehānisms– Starptautiskā emisiju tirdzniecība Apstiprināts ts 1997.gadā, , stājās s spēkā 16.02.2005. Latvija parakstīja 1998.gadā, , ratificēja 2002.gadā Šobrīd d ratificējujušas 1771valstis un organizācijas, tai skaitā12Eiropas Savienība

Kioto protokola B.pielikumsVairums ES dalībvalstu, Eiropas Kopiena,Lihtenšteina, teina, Monako, ŠveiceASVJapāna, Kanāda, Polija, UngārijaHorvātijaJaunzēlande, Krievija, UkrainaNorvēģēģijaAustrālijaIslandeValstsKipra, Malta nav protokola B.pielikuma valstisEmisijuierobežojums, ojums, %pret bāzes bgadu9293949510010110811013

Kioto elastīgie mehānismi Mērķis- palielināt t klimata izmaiņu u samazināšanasanasizmaksu lietderīgumu Protokolā iesaistītajtajāmpusēm, dodot iespēju samazināt t emisijas vaipalielināt t oglekļa a piesaisti ārpus valsts, ja tas irlētāk k kākpašu u valstī Izmaksas emisiju samazināšanai anai būtiski batšķirasstarp reģioniem to nevienlīdzdzīgās s attīststību dēļd(atšķirirīgienerģijas avoti, energoefektivitāte,te,atkritumu saimniecība) Ekonomiski izdevīgāk k samazināt t emisijas vaipalielināt t oglekļa a piesaisti vietā, , kur to lētāk lsasniegt, globāli li dodot to pašu u ietekmi uzatmosfēru14

Pasaules klimata politikasrežīžīms pēc p c 2012.gada Ilgtermiņa a sadarbība ba Konvencijas ietvaros– Bali ceļa a karte Attīststīto to valstu emisiju samazināšanasanassaistības pēc p c 2012.gada Kioto protokola pārskatprskatīšanaana Krievijas priekšlikums Vairāk k info:– unfccc.int– www.iisd.ca/climate/15

BIOS Release NotesSATA Ultra DMA mode display under Windows XPA SATA disk drive operating in IDE mode supported Ultra DMA modes up to mode 5. However,Windows XP incorrectly displayed the Current Transfer Mode as "Ultra DMA Mode 2" instead of"Ultra DMA Mode 5" under the Control Panel (System > Hardware > Device Manager > IDEATA/ATAPI controllers > Primary IDE Channel > Advanced Settings tab for SATA ports 0 and 2).In this release, the SATA Ultra DMA mode will be displayed correctly.Issue No: RSYS00044824RTC alarm supportThe system BIOS did not support a 24‐hour RTC alarm to wake the system from ACPI powerstates.In this release, you can configure the RTC alarm with the RTC Wake Up and Wake Up Time items inthe system setup utility > Features menu > Power Control section. Note that only the RTC alarmfrom S3 is supported due to chipset limitations.Issue No: RSYS00044998Slow system startup during console redirectionUsing a serial port or USB console redirection slowed the system startup process. For example, itsometimes took up to 2.5 seconds to display each line of memory information. Setup menus alsorefreshed slowly when scrolling up or down.In this release, the system BIOS ignores the memory test during POST that would have beenoutput to the POST console and the system boots at a normal speed.Issue No: RSYS0004504208.00.27Initial BIOS release for CEGM45 R1 modules.Build Date: August 20, 200816

ES iniciatīvas (2)Klimata un enerģēģētikas pakete:ES Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatprskatīšanaanaSaistību pārdale p( (effortsharing) ārpus ETSDirektīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanasanasveicināšanuDirektīva par oglekļa a uztveršanu un uzglabāšanu anu (CCS)Ietekmes novērtrtējumsPamatnostādnes par valsts atbalstu vides jomā17

SEG emisiju mērķis:-20% salīdzinot ar 1990-14% salīdzinot ar 2005ES ETS-21% sal. ar 2005Citas nozares-10% sal. ar 200527 dalībvalstu mērķi: no -20% līdz +20%18

ES Emisiju tirdzniecības sistēmaun tās t s pārskatprskatīšanaana19

ES emisijas kvotutirdzniecības sistēma (ETS)Lielākā starptautiskā emisiju tirdzniecības sistēmapasaulēMērķis– palīdzdzēt t ES dalībvalstbvalstīm m izpildīt t Kiotoprotokolā noteiktās s emisiju samazināšanas anas saistībasSistēma darbojas kopš 01.01.2005. (2005.-7.gadaperiods – eksperimentālais)Aptver 11500 energoietilpīgas gas iekārtas, kas emitēaptuveni ½ no ES CO 2 emisijāmLatvijā ETS nozares iekārtas emitē 27% no kopējāSEG emisijas apjoma valstīDalībnieki– energoietilpīgo iekārtu operatoriTirgojamā vienība– emisijas kvota (=1 tonna CO 2 )20

ETS darbības bas shēmaKatram periodamEmisijas kvotusadales plānsSEG emisijas atļaujasSoda sankcijasEmisijas kvotunodošana(līdz 30.aprīlim)Katru gaduGada pārskatsEmisijas kvotupiešķiršana(līdz 28.februārim)LabojumiApstiprināšana21

ETS - ekonomisks instrumentsIEKĀRTASOPERATORSemisijas kvotasnaudaemisijas kvotasnaudaJuridiska vaifiziskapersonaIEKĀRTASOPERATORSemisijas kvotasnaudaETS var iesaistīties ties arī valstis ārpus ES un šo o valstuprivātās s un juridiskās s personas22

ETS Latvijā 2005.-2007.gad2007.gadāIesaistītas tas 92 iekārtasLiels mazu iekārtuīpatsvars (53%), kuru emisijasmazākas kāk10 tūkst.t tCO 2 gadāEK atļautais autais emisijas kvotu apjoms – vidēji 4,57milj. gadāLatvijā 2005. un 2006.gadā palika pāri papm. 30%no operatoriem piešķirtirtām m emisijas kvotām(ikgadēji 1,4 milj. no 4,3 milj. piešķirtiem)irtiem)– Vairāki Latvijas uzņēņēmumi 2005.-2007.gada 2007.gada periodā guvušipeļņļņu u no emisijas kvotu pārdoprdošanas– Operatori vairākkkkārtīgi tika mudināti ieguldīt t līdzekldzekļusturpmākā emisiju samazināšananāPārpalikums bija prognozēts un EK atļautsauts23

Emisijas kvotu sadale 2005.-2007.gada periodāEmisijasEmisijas kvotasEmisijas / emisijas kvotas120001000080006000400020000Bāzes gadaemisijasEmisiju samazinošipasākumi19971998199920002001200220032004200520062007Gads24

Emisijas kvotas cenas dinamika2005.-2007.gada 2007.gada periodā32 EUR/EUA0,005EUR/ EUA25

2008.-2012.gada 2012.gada periodaemisijas kvotas cena26

ETS Latvijā 2008.-2012.gad2012.gadāEmisijas kvotas =2,85 × 1,5 × 0,8= 3,428116 milj.2,85 milj. - 2005.gada verificētās emisijas1,5 - IKP pieauguma faktors (+50% apmērā 2005.-2010.g.)0,8 - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors (t.i. -20%apmērā 2005.-2010.g.)Piešķirtais emisijas kvotu apjoms ir par 20% lielāks kā 2005.gadaemisijasLatvija ir vairākkārt norādījusi uz EK metodikas nepilnībām,t.sk. oglekļa intensitātes faktora neatbilstību Latvijasnacionālajai politikai, īpaši enerģētikas jomā26.09.2007. EK Pirmās Instances Tiesā iesniegts Latvija prasībaspieteikums par EK lēmuma atcelšanu27

Kvotu sadales metodikaEsošām m iekārtrtām:– Iekārtu līmenlmenī balstīta ta uz 2005.-2006.gada 2006.gada vidējām m emisijām– Rūpniecības iekārtrtām m (t.sk., kokapstrādes,lauksaimniecības/pbas/pārtikas produktu ražototājiem u.tml.)pieaugums +6% pret bāzes bgada datiem– Energoapgādes iekārtrtām m samazinājums-20% pret bāzes bgada datiemJaunām m iekārtrtām:– piešķir ir emisijas kvotas 80% apmērā no nepieciešamamāapjoma;– lai aizsargātu jauno iekārtas rezerves izsmelšanu, noteiktiierobežojumi ojumi emisijas kvotu piešķiriršanā liela mēroga mjaunām m iekārtrtām: vienai rūpniecrpniecības iekārtai piešķi i ne vairāk k kāk45% no kopējājauno iekārtu rezerves apjoma; vienai enerģēģētikas iekārtai piešķir ir ne vairāk k kāk20% no kopējājauno iekārtu rezerves apjoma28

Emisijas kvotu sadales plāns2008.-2012.gadam2012.gadamApstiprināts ts ar Ministru kabineta 17.12.2007.rīkojumu Nr.809 (Plāna 2.tabulā iekļauta emisijaskvotu sadale esošām m iekārtrtām)Nosūtīts ts apstiprināšanai anai Eiropas Komisijā 2007.gadadecembrīŠobrīd d notiek Plāna izvērtrtēšanaPēc c Plāna apstiprināšanas anas Vides ministrija varēsuzsākt emisijas kvotu sadali iekārtu līmenlmenī unemisijas kvotu sadali jaunajām m iekārtrtām29

Emisijas kvotu sadale:piemērs iz dzīves90000Aktuālās emisijasEmisijas kvotas 2008.-12.gadāEmisiju apjoms 2005.-2006.gadāEmisijas kvotas 2005.-7.gadāEmisiju apjoms 1997.gadāEmisijas/Emisijas kvotas8000070000600005000040000300002000010000019931994199519961997199819992000200120022003Gads20042005200620072008200920102011201230

ETS pēc p c 2012.gadaDirektīvas projekta mērķis: msistēmas harmonizācija (ES mēroga memisijas kvotusadale, kopēja jauno iekārtu rezerve, harmonizētasdefinīcijas);sistēmas darbības bas paplašinināšana (citas gāzes, gnozares);turpmāks emisijas kvotu samazinājums (-21%(2020.gadā pret 2005.gada apjomu);skaidrs ilgtermiņa a cenu signāls;plaša a izsoļu u pielietošana;ETS sasaiste ar 3.valstu emisiju tirdzniecībassistēmām31

Saistību pārdale pārpus ES ETS32

Lēmums par SEG emisijusamazinājumuārpus ETSNosaka dalībvalstu SEG emisiju samazinājuma vaiierobežojuma ojuma mērķus mETS neaptvertajās s nozarēs:transports, lauksaimniecība, atkritumuapsaimniekošana, ana, atsevišķas as rūpniecrpniecības nozaresKritērijs rijs mērķu m u sadalē: : IKP/iedzīvotvotāju Pārejot 20% 30% emisiju samazinājumu,automātisks tisks mērķu m u pārrprrēķins ar papildus Kiotoprotokola projektu vienību izmantošanuanu33

Mērķi ārpus ETS pret 2005.g.25%Reduction targets Non-ETS compared to 200520%15%10%5%0%-5%-10%-15%-20%-25%20%: BG19%:RO17%: LV15%: LT14%: PL13%: SK11%: EE10%: HU9%: CZ5%: MA3%: SL1%: PT0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0 35.0 40.0-4%: EL-5%: CY-10%: ESGDP/Cap (000 €)-13%: IT-14%: DE, FR-14%: BE-16%: AT, FI, UK, NL-17%: SE-20%: DK, IE, LU34

Situācija Latvijā35

Latvijai noteiktie mērķim Saistību pārdale: patļauts auts emisijas kvotu tirdzniecībassistēmas (ETS) neaptvertajām m nozarēm m līdz l2020.gadam palielināt t emisijas par 17%salīdzindzinājumā ar 2005.gadu Atjaunojamie energoresursi (AER): 42% īpatsvarsenerģijas gala patēririņālīdz 2020.gadam Kopīgie Eiropas Savienības mērķi: m– 21% emisiju samazinājums ETS nozarēs– 10% biodegvielas īpatsvars36

Situācijašodien un 2020.gadā Šobrīd d Latvija ir samazinājusi savassiltumnīcefekta gāzu g(SEG) emisijas par 58%salīdzindzinājumā ar 1990.gadu (Kioto bāzes bgads) Ja tiek realizētu klimata-enerenerģētikasnormatīvo aktu komplektā noteiktie mērķi, mLatvija līdz l2020.gadam samazinās s savasemisijas par 56% salīdzindzinājumā ar 1990.gadu(ES kopējais mērķis mir 20% samazinājums)37

Situācija Latvijā:SEG emisijas pa nozarēm m (2006)Transports, 30,5%Lauksaimniecība,17,7%Enerģētika, 45,0%Šķlīdinātāju un cituproduktu lietojums,0,6%Rūpnieciskieprocesi, 2,2%Atkritumusaimniecība, 6,8%38

SEG emisiju prognoze30000t.t.CO 2 ekv2500020000-33% pret 1990pārējietransports15000rūpniecība10000enerģētika500001990 2005 2010 2015 2020Kioto mērķis39

Emisijas ETS sektorā unsamazināšanas anas pasākumu ietekmet.t.CO 2 ekv40002005 2010 2015 202040003500300035003000starpība arprognozētāmemisijām2500200025002000piešķirtās emisijasETS1500100015001000AER5005000-5000-500energoefektivitāteēkās 2-1000-1500-755-1000-1500energoefektivitāteēkās 1-2000-2000-2500-3000-2604-2500-3000starpība arpasākumiem-3500-3500-4000-3811-400040

Emisijas ne - ETS sektorā unsamazināšanas anas pasākumu ietekmet.t.CO 2ekv12000100008000+42%pret2005+35%pret2005928910843biogāzes ražošana,izmantošanabiodegvielaenergoefektivitāteēkās 26000energoefektivitāteēkās 1pārējie4000transports2000enerģētika,rūpniecība0-2000-25-273-5902005.g. 2010.g. 2015.g. 2020.g.kopā ar pasākumiem17% pieaugums pret2005. gadu41

Starptautiskā emisijutirdzniecība42

Kioto protokola noteiktā daudzuma vienībutirgus (starptautiskā emisiju tirdzniecība)Kioto mērķismpārdevējvalstspircējvalstsNacionālāLīmeņapasākumiFaktiskāsemisijasMilj.CO2 onnasFaktiskās s unprognozētāsemisijasBrīvās s noteiktādaudzumavienībasPotenciāli pārdodamaisapjoms Starptautiskajāemisiju tirdzniecībāRezerveKĪP rezerveERU iegādeAAU iegādeKioto mērķisObligātārezerveFaktiskāsemisijas (tsk ESETS)1990 1995 2000 2005 2008 2010 2012 201543

2008.gada prioritātestesPrioritātes, tes, kuras līguma lsarunu gaitā Latvija unatsevišķasas pircējvalstisizvirzījujušas līdzekldzekļuizlietošanai investīcijcijām m no pirmajām m transakcijām: Biogāzes ražošanaana Biomasas izmantošana ana elektroenerģijas ražošananā unsiltumapgādē Energoefektivitātes tes sabiedriskajā sektorā (bērnudrnudārzi, rzi,skolas) Energoefektivitāte te daudzdzīvokvokļu u māju msektorā44

Institucionālā sistēma un maksājumuValsts kase(budžeta ieņēmumuuzskaites konts)Budžeta programma“Klimata pārmaiņufinanšu instruments”MaksājumauzdevumsVides ministrijaMaks.par pakalp.PārvaldeslīgumskārtībaPircējvalsts(līguma nosacījumi)Instrukcija finanšu izmaksaibudžeta programmā(apropriācijas palielināšana)KPFNieviešanasinstitūcijaFinans.līgumsKomercbankaAizdevumalīgumsFinansējumasaņēmējsAdministratīvās unlīgumsaistībasMaksājumi45

Papildu informācija:Vides ministrijasKlimata un atjaunojamoenergoresursu departamentsETS/ne-ETSLinda Leja t.67026512AER/CCSAndžela Pētersone Pt.67026414AdaptācijaIeva Bruņeniece t.6702656746