2006.gads

hipo.lv

2006.gads

4PADOMES UN VALDES ZIøOJUMSPasaules ekonomikas izaugsme 2006. gadÇ prognozïta straujÇkanekÇ gadu iepriek‰ - 5,1% apjomÇ (2005. gadÇ pasaules ekonomikapalielinÇjÇs par 4,9%). No pasaules vado‰ajÇm att¥st¥tajÇm valst¥mlielÇkais iek‰zemes kopprodukta (IK) pieaugums ir sagaidÇmsAmerikas SavienotajÇs Valst¥s – par 3,4%, savukÇrt EiropasSavien¥bas valstu izaugsme sasniegs 2,8%. CentrÇleiropas unAustrumeiropas valstu IK palielinÇsies par vidïji 5,3%, Krievijasekonomikai 2006. gadÇ prognozïta izaugsme par 6,5%, bet µ¥nasekonomikai - par 10%.2006. gadÇ Latvijas tautsaimniec¥ba sasniedza rekordlielu izaugsmi,ko veicinÇja Eiropas Savien¥bas (ES) integrÇcijas process un valst¥veiktÇs reformas. Izaugsmi noteica iek‰ïjÇ piepras¥juma kÇpums,ko stimulïja darba samaksas kÇpums, kred¥tu ekspansija,nekustamÇ ¥pa‰uma akt¥vu vïrt¥bas pieaugums un vispÇrïjsoptimisms par ekonomisko att¥st¥bu. Tomïr, paralïli izaugsmei,arvien vairÇk iez¥mïjÇs ar¥ bappletiskas makroekonomikas problïmas– notur¥gs inflÇcijas l¥menis, augsts teko‰Ç konta defic¥ts, kÇ ar¥zema produktivitÇte un darbaspïka trapplekums. Latvijas ekonomiskoatt¥st¥bu atzin¥gi ir novïrtïju‰as starptautiskÇs reitingu aÆentappleras.Kred¥treitingu aÆentappleras Fitch Ratings, Moody’s un Standard &Poor’s 2006. gadÇ ir apstiprinÇju‰as Latvijas reitingu ilgtermi¿asaist¥bÇm latos un Çrvalstu valappletÇ saglabljanu iepriek‰ïjÇ l¥men¥.2006. gada devi¿os mïne‰os Latvijas iek‰zemes kopproduktaapjoms, sal¥dzinot ar pagÇju‰Ç gada attiec¥go periodu, ir pieaudzispar 11,9% (2005. gadÇ IK pieaugums - 10,2%). IK pieaugumu‰ajÇ periodÇ veicinÇja apjomu kÇpums ‰ÇdÇs nozarïs: tirdzniec¥bÇ– par 18,5%, transporta un sakaru nozarï – par 9,8%, apstrÇdesrapplepniec¥bÇ – par 6,8%, bapplevniec¥bÇ – par 14,8%. 2006. gadÇLatvijas ekonomika bija visstraujÇk augo‰Ç ekonomika EiropasSavien¥bÇ.2006. gadÇ LatvijÇ saglabÇjÇs augsts patïri¿a cenu pieaugumatemps - vidïjais cenu l¥menis, sal¥dzinot ar iepriek‰ïjÇ gada vidïjol¥meni, paaugstinÇjÇs par 6,5% (2005. gadÇ – par 6,7%). LielÇkÇietekme uz patïri¿a cenu pieaugumu bija pÇrtikas preãu un armÇjok∫a uzturï‰anu saist¥to preãu un pakalpojumu cenu kÇpumam(sadÇrdzinÇjÇs siltumenerÆija, gÇze, elektroenerÆija, appledens piegÇdeu.c.). 2006. gadÇ LatvijÇ reÆistrïtais gada inflÇcijas rÇd¥tÇjs ir viensno augstÇkajiem ES dal¥bvalstu patïri¿a cenu pieauguma rÇd¥tÇjiem.2006. gada laikÇ bezdarba l¥menis (bezdarbnieku skaits ekonomiskiakt¥vo iedz¥votÇju skaitÇ) LatvijÇ samazinÇjÇs no 7,4% l¥dz 6,5%,ko veicinÇja gan ekonomikas pieaugums, gan darbaspïka migrÇcijauz Çrzemïm.Latvijas ÇrïjÇs tirdzniec¥bas apjomi 2006. gadÇ turpinÇja pieaugt.Gada pirmajos 11 mïne‰os, sal¥dzinot ar iepriek‰ïjÇ gada attiec¥goperiodu, eksports ir palielinÇjies par 14%, bet imports - par 30%;importa pÇrsvars pÇr eksportu bija 90%. Latvijas galvenÇstirdzniec¥bas partneres ir Eiropas Savien¥bas dal¥bvalstis, kuru da∫akopïjÇ valsts ÇrïjÇs tirdzniec¥bas apgroz¥jumÇ pÇrsniedz 75%.Straujie ekonomikas izaugsmes tempi ir nodro‰inÇju‰i ar¥ Latvijasbanku sektora sekm¥gu att¥st¥bu. 2006. gada laikÇ ir main¥jieskomercbanku skaits – gada beigÇs LatvijÇ strÇdÇja 21 banka untr¥s Çrvalstu banku filiÇles. Komercbanku bruto akt¥vi 2006. gadalaikÇ ir pieaugu‰i par 45%, decembra beigÇs sasniedzot 15,9miljardus latu, noguld¥jumi (ieskaitot tranz¥tfondus) pieaugu‰i par25%, izsniegto kred¥tu apjoms palielinÇjies par 56%, bet bankukapitÇls un rezerves par 45%. Banku neauditïtÇ pe∫¿a 2006. gadÇsasniedza 265,9 miljonus latu, kas ir par 72,8 miljoniem latu jebpar 38% vairÇk nekÇ 2005. gadÇ.2006. gada laikÇ Latvijas komercbankas turpinÇja akt¥vi reklamïthipotekÇros kred¥tus, piedÇvÇjot ¥pa‰us noteikumus un pievilc¥gasaizdevumu procentu likmes. TÇ rezultÇtÇ gada laikÇ strauji palielinÇjiesbanku izsniegto kred¥tu mÇjsaimniec¥bÇm mÇjok∫a iegÇdei apjoms- par 86%, kÇ ar¥ kopïjais hipotekÇro kred¥tu apjoms - par 92%.Makroekonomikas stabilizÇcijas nolapplekÇ Latvijas Banka 2006. gadÇpie¿ïma vairÇkus lïmumus kreditï‰anas ierobeÏo‰anai: tikapapla‰inÇta obligÇto rezervju bÇze, iek∫aujot ar¥ banku saist¥basar noteikto termi¿u virs 2 gadiem (spïkÇ no 24. maija), kÇ ar¥divas reizes tika paaugstinÇta refinansï‰anas procentu likme par0,5 procenta punktiem – no 4% l¥dz 4,5% (spïkÇ no 15. japplelija) un

More magazines by this user
Similar magazines