darba aizsardzības prasības kokapstrādē - Valsts Darba Inspekcija

osha.lv
  • No tags were found...

darba aizsardzības prasības kokapstrādē - Valsts Darba Inspekcija

Darbā neriskē –ievēro darba drošību!DARBA AIZSARDZĪBASPRASĪBASKOKAPSTRĀDĒDARBA AIZSARDZĪBA


DARBA AIZSARDZĪBASPRASĪBASKOKAPSTRĀDĒRīga – 2006DARBA AIZSARDZĪBA


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ2 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBAIzdots ESF Nacionālās programmas “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumulīdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnespaaugstināšanai” projekta “Darba drošības un darba tiesisko attiecību uzraudzības pilnveidošana”VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.4./0001/0006 ietvarosMateriālus sagatavoja:LINDA MATISĀNESTAŅISLOVS PALUCKSMateriālus koriģēja:VLADIMIRS BRIKMANISDatorsalikums: Jelgavas tipogrāfijaIespiests: Jelgavas tipogrāfijā© LR Valsts darba inspekcija


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS3DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒPRIEKŠVĀRDSŠīs vadlīnijas ir viens no izglītojošajiem materiāliemun tās izstrādātas, ņemot vērā to, ka atsevišķāsnozarēs dažās darbības sfērās līdz šim nav bijusipietiekama kvalitatīva informācija, kas saistīta ardarba drošības, veselības aizsardzības un darba tiesiskoattiecību jomu. Šādu materiālu izdošana unizplatīšana rada papildus informētību un garantijudrošam darbam nodarbināto vidū. Pasaules praksepierāda, ka sakārtotā darba vidē pieaug darbaražīgums, nodarbinātie strādā efektīvāk, samazināsnelaimes gadījumu un arodsaslimšanu skaits.Ražošanas procesu nav iespējams uzturēt pilnīgi bezriska faktoru ietekmes, un to kontrole un samazināšanair katra darba devēja pienākums.Mūsdienu straujajos pārmaiņu laikos mainās arīdarba vide – darbs kļūst arvien intensīvāks, prasamaksimālu uzmanību un koncentrēšanos, darba apjomasamērošana ar cilvēka garīgajām un fiziskajāmspējām, dažādu organizatorisko jautājumu risināšanu.Tajā pašā laikā joprojām aktuālas ir tradicionālāsdarba aizsardzības problēmas – troksnis, vibrācija,elektromagnētiskie viļņi, putekļi, ķīmiskās vielas u.c.ietekmes faktori.Pilnvērtīga kontrole un riska faktoru samazināšanalīdz pieļaujamajiem līmeņiem ir iespējama tikaitad, ja darba devēji, darba aizsardzības speciālisti,atbildīgās amatpersonas un nodarbinātie ir informētipar riska faktoru raksturu un spēj prognozēt toiespējamās sekas un veikt pasākumus to savlaicīgainovēršanai.Šīs vadlīnijas, kas izdotas ESF Nacionālās programmas“Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darbatirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanuatbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanaiun izpratnes paaugstināšanai” projekta “Darbadrošības un darba tiesisko attiecību uzraudzībaspilnveidošana” ietvaros, kļūs par vēl vienu instrumentu,ar kura palīdzību tiks gūtas zināšanas, kurasatvieglos darba devējiem izveidot iespējami drošuun nekaitīgu darba vidi, kā arī samazināt darba videsriska faktoru iedarbību līdz pieļaujamam līmenim.Jānis BērziņšValsts darba inspekcijaDirektors


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ4 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASSATURSI. Ievads 5II. Darba vides riska faktori kokapstrādē 6III.IV.PielikumiDarba vides riska faktoru iedarbībasiespējamās sekasDarba aizsardzības pasākumi darbavides riska faktoru iedarbībassamazināšanai vai novēršanai1. Darba vides riska faktori, strādājot arspecifiskiem kokapstrādes darbgaldiem2122272. Mašīniekārtu drošība 303. Darba aizsardzību reglamentējošie LRlikumi, noteikumi, ministriju rīkojumi,kā arī pielietojamie standarti374. Darba aprīkojuma piemēri 40Noderīgas adreses 46


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS5DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒI. IEVADSŠo vadlīniju – informatīvi skaidrojošā materiāla pardarba drošības un veselības aizsardzības jautājumiemmērķis ir atvieglot darba devējiem kokapstrādesnozarē izveidot iespējami drošu un nekaitīgu darbavidi, kā arī samazināt darba vides riska faktoruiedarbību līdz pieļaujamam līmeņiem.Aptuveni 100 000 ķīmisko vielu, 50 fizikālo faktoru,200 bioloģisko faktoru, 20 ergonomisko faktoru un20 fizisko darba slodžu uzskatāmi par kaitīgiem darbavides faktoriem. Tie var izraisīt gan arodslimības, gannelaimes gadījumus, gan citu slimību paasinājumus,stresa reakcijas, neapmierinātību ar darbu, labklājībastrūkumu u.c. Lielākā daļa no šiem faktoriem irnovēršami vai vismaz samazināmi līdz pieņemamamlīmenim, tādējādi uzlabotos gan nodarbināto veselībaun labklājība, gan darba ražīgums un kopējie ekonomiskierādītāji.Ražošanas procesu nav iespējams uzturēt pilnīgi bezriska faktoru ietekmes, tomēr to samazināšana un kontroleir katra darba devēja pienākums. Mūsdienu straujajospārmaiņu laikos mainās arī darba vide – darbskļūst arvien intensīvāks, prasa maksimālu uzmanībuun koncentrēšanos, darba apjoma samērošanu arcilvēka garīgajām un fiziskajām spējām, dažāduorganizatorisko jautājumu risināšanu. Tajā pašālaikā vēl joprojām aktuālas ir arī tradicionālās darbaaizsardzības problēmas – troksnis, vibrācija,putekļi, ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti u.c.Pilnvērtīga kontrole un riska faktoru samazināšanalīdz pieļaujamiem līmeņiem ir iespējama tikai tad, jadarba devēji, darba aizsardzības speciālisti, atbildīgāsamatpersonas un nodarbinātie ir informēti par riskafaktoru raksturu un spēj prognozēt to iespējamāssekas.No darba aizsardzības viedokļa, kā īpaši bīstama nozareuzskatāma kokapstrāde, kurā novērojams ganaugsts darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits,gan biežs arodslimību gadījumu skaits. Par nozaresbīstamību liecina arī fakts, ka koka zāģēšana, ēvelēšanaun impregnēšana, kā arī finiera lokšņu (skaidas unlobskaidas) ražošana, saplākšņu ražošana, līmētoplākšņu, skaidu plātņu, šķiedru plātņu un citu paneļuun plātņu ražošana pieder pie tiem komercdarbībasveidiem, kuros darba devējam darba aizsardzībassistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetentāinstitūcija darba aizsardzībā (MK noteikumi Nr. 99“Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darbadevējs iesaista kompetentu institūciju” (pieņemti08.02.2004., spēkā no 01.01.2006.)). No otras puses,šie paši noteikumi nosaka, ka darba devējsdrīkst nepiesaistīt minēto kompetento institūciju, jauzņēmumā nav vairāk par pieciem nodarbinātajiem,kā arī gadījumos, ja viņš nodrošina šādu prasību izpildi:ó uzņēmumā ir izveidota un darbojas darbaaizsardzības sistēma, par kuru darba devējs irpaziņojis Valsts darba inspekcijai;ó darba vides iekšējo uzraudzību un darba videsriska faktoru novērtēšanu uzņēmumā veic darbaaizsardzības speciālists, kas ieguvis profesionāloaugstāko izglītību darba aizsardzībā.Tajā pašā laikā nepieciešams atcerēties, ka patsituācijās, kad darba devējs ir ievērojis visas darbaaizsardzības prasības, riska pakāpi būtiski ietekmēpats nodarbinātais, tādēļ, lai pasargātu darba devēju,nodarbinātā pienākumi un tiesības ir noteikti Darbaaizsardzības likumā (pieņemts 20.06.2001.):ó rūpēties par savu drošību un veselību un topersonu drošību un veselību, kuras ietekmē vaivar ietekmēt nodarbinātā darbs;ó lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas,transportu un citus ražošanas līdzekļus saskaņā arražotāja instrukcijām, ķīmisko vielu un ķīmiskoproduktu drošības datu lapām u.c.;ó lietot kolektīvās aizsardzības līdzekļus, kā arī viņarīcībā nodotos individuālās aizsardzības līdzekļussaskaņā ar ražotāja instrukcijām, ķīmisko vieluun ķīmisko produktu drošības datu lapām u.c. unpēc lietošanas attiecīgos aizsardzības līdzekļusnovietot tiem paredzētajā vietā;ó ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošībasierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums undarba vieta, saskaņā ar ražotāja instrukcijām,ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datulapām u.c. un atturēties no attiecīgo drošībasierīču patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vaipārvietošanas;


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ6 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASó nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajamdarba vadītājam vai darba aizsardzībasspeciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kāarī par jebkuriem darba vides faktoriem, kurirada vai var radīt risku personu drošībai unveselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darbaaizsardzības sistēmā;ó piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžāsun apmācībās darba aizsardzības jomā;ó sadarboties ar darba devēju vai darbaaizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības,kas ietvertas Valsts darba inspekcijas atzinumos,brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos paruzņēmuma darba aizsardzības sistēmu;ó sadarboties ar darba devēju vai darbaaizsardzības speciālistu drošas darba vides undarba apstākļu nodrošināšanā, lai neradītu riskunodarbinātā drošībai un veselībai;ó apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņāar darba devēja rīkojumu.II.DARBA VIDES RISKA FAKTORIKOKAPSTRĀDĒKokapstrāde kā nozare pēc savas struktūras navviendabīga, tā sevī ietver ļoti dažādus ražošanasprocesus – sākot ar kokmateriālu zāģēšanu, ēvelēšanuun impregnēšanu līdz mēbeļu izgatavošanai. Līdzar to arī nozarē raksturīgi praktiski visi darba videsriska faktori. Kā svarīgākie būtu minami:ó mehāniskie faktori (darba aprīkojuma radītaisnelaimes gadījumu risks, satiksmes negadījumiu.c.);ó fizikālie faktori (piemēram, troksnis, visaķermeņa un plaukstas – rokas vibrācija,nepiemērots mikroklimats, nepiemērotsapgaismojums u.c.);ó putekļi (piemēram, koka putekļi, abrazīvieputekļi u.c.);ó ķīmiskās vielas (piemēram, šķīdinātāji, lakas,krāsas, antiseptiskās vielas u.c.)ó ergonomiskie faktori (piemēram, smagumupārvietošana, darbs piespiedu pozā, ātrā tempāveiktas vienveidīgas kustības u.c.);ó bioloģiskie faktori (piemēram, ērču encefalīts,Laimas slimība u.c.);ó ugunsdrošība un sprādzienbīstamība;ó psihosociālie un organizatoriskie faktori.1. Mehāniskie darba vides riska faktoriVispārējs raksturojumsAugstais nelaimes gadījumu risks kokapstrādēir saistīts ar darba aprīkojuma izmantošanu.Izmantotais darba aprīkojums var radīt triecienarisku, nogriešanas, ievilkšanas, noraušanas,sagriešanas u.c. draudus. Prasības darbaaprīkojumam, kas tiek izmantots kokapstrādesuzņēmumos, reglamentē vairāki normatīvie akti.Starp svarīgākajiem minami MK noteikumi Nr.526 “Darba aizsardzības prasības, lietojot darbaaprīkojumu un strādājot augstumā“ (pieņemti09.12.2002.), kā arī MK noteikumi Nr. 186“Noteikumi par mašīnu drošību” (pieņemti30.05.2000.).Trieciena briesmas pārsvarā sastopamas, strādājotar daudzripzāģmašīnam, brusotājiem, nomaļuzāģiem, kad notiek negaidīta apstrādājamās detaļasvai tās daļu kustība apstrādes laikā, kas ir pretējapadeves virzienam. Iemesli var būt dažādi:ó augstu virs zāģripas novietots augšējaisaizsargs, kas pieļauj iespēju zāģmateriālamnokļūt uz zāģripas zobiem tās augšpusē un iegūtlielu paātrinājumu pretēji padeves virzienam;ó tehnoloģiskā procesa laikā operators atrodaspretī zāģripām;ó nepareiza griezējinstrumenta izvēle atkarībāno koksnes sugas;ó nav nodrošināta zāģripas un vadlineāla plakņuparalelitāte (raksturīgi nomaļzāgiem). Jaattālums starp vadlineāla plakni un zāģripu tāsaugšdaļā ir mazāks par attālumu galda virsmaslīmenī, notiek nozāģēta materiāla celšana uzaugšu un izsviešana atpakaļ;


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS7DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒó daudzzāģiem, neskatoties uz to, ka viņi iraprīkoti ar sprūdu sistēmām, zāģripas navnosegtas ar aizsargiem arī no augšpuses;ó šķelējnaža biezums ir mazāks par zāģripasizzāģējuma platumu.Nogriešanas, sagriešanas un citu smago savainojumudraudus rada rotējošie griezējinstrumenti, unnelaimes gadījumu iespējamība ir atkarīga no tādiemfaktoriem kā:ó aprīkojums tiek lietots neparedzētām darbībām;ó nepilnības darba aprīkojuma konstrukcijā;ó tiek pielietoti nedroši darba paņēmieni;ó neatbilstoša aizsargu konstrukcija unnovietojums;ó darba drošības noteikumu ignorēšana novēršottehnoloģiskā procesa traucējumus;ó neatbilstošu izmēru detaļu apstrāde;ó drošības palīgierīču trūkums;ó neatbilstošs un nepiemērots darba apģērbs uncimdi. Daudzos gadījumos ar iekārtām strādātcimdos ir stingri aizliegts.Ievilkšanas un noraušanas draudi sastopami,strādājot ar mašīnām, kuras aprīkotas ar mehanizētaspadeves iekārtām. Iemesli var būt dažādi:ó neatbilstošs darba apģērbs vai individuālāsaizsardzības līdzekļi;ó padeves mehānisma ruļļiem nav aizsargu;ó operators vai operatora palīgs atrodas bīstamāzonā;ó nepilnības vadības sistēmā.Sagriešanās jeb savainojumi ar griezējinstrumentiemvai iekārtu var rasties iekārtu glabāšanas,asināšanas un maiņas laikā. Starp galvenajiem iemesliemminami sekojoši:ó individuālās aizsardzības līdzekļu nelietošana;ó darba aizsardzības noteikumu neievērošana;ó darba aizsardzības instrukciju neievērošana;ó darba aprīkojumam asās malas un atkarpes.Dažādu traumu draudi aizsarga sabojāšanas, plīšanasgadījumos, kuri rodas, ja notiek rotējošo darba instrumentufragmentu izmešana, ja ir izmantots neatbilstošsaizsargu materiāls vai biezums.Zem augsta spiediena esoša šķidruma izplūdesdraudi rodas hidrauliskas sistēmas elementu plīsumuvai citu mehānisku bojājumu gadījumā, ja ir bijis nepareizstrases izvietojums vai spiedienam neatbilstošasarmatūras pielietošana.Priekšmetu uzkrišanas risks rodas, ja kaut kādaiemesla dēļ darba aprīkojums vai krava zaudē stabilitāti.Starp iemesliem minami:ó krava nav droši nostiprināta vai nav ievēroti drošasnokraušanas gabarīti;ó nav veikta aizsargapvalku droša fiksācija tehniskoapkopju vai remonta laikā;ó celšanas palīgierīču (cilpu, āķu) stiprinājuma vietasnenodrošina iekārtas stabilitāti paceltā stāvoklī;ó nepareizi (neatbilstoši ekspluatācijas instrukcijai)pielietotie celšanas mehānismi.Elektriskie draudi rodas vienmēr, kad iespējama tiešavai netieša saskare ar elektrību, piemēram:ó instalācijas bojājumi;ó darba aprīkojums nav zemēts;ó iekārta pievienota pie kopējā sadales skapja unir apgrūtinājums individuāli atslēgt iekārtu noenerģijas avota tehnisko apkopju vai remontalaikā.Papildus tam kā ļoti būtiska problēma, minami draudi,ko izraisa uz drošību attiecināmu līdzekļu trūkumsvai neatbilstoša to atrašanās vieta:


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ8 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASó visa veida aizsargiem (skatīt 4. pielikuma 11. un12. attēlu);ó visa veida drošības ierīcēm (skatīt 4. pielikuma2., 8. un 15. attēlu);ó iedarbināšanas vai apstādināšanas ierīcēm;ó drošības zīmēm (skatīt 4. pielikuma 1. attēlu);ó skaņas vai gaismas signāliem, kas brīdina pariekārtas iedarbināšanu;ó visa veida informācijas vai brīdinājuma ierīcēm;ó enerģijas padeves atvienošanas ierīcēm;ó avārijas ierīcēm;ó apstrādājamo detaļu padeves un izstumšanaslīdzekļiem;ó iekārtām un piederumiem, kas nepieciešamidrošai regulēšanai un apkopei;ó kaitīgo ražošanas atkritumu transportēšanas unsavākšanas iekārtām.Satiksmes negadījumiNodarbināto, transporta līdzekļu un izejvielu (rezervesdaļu, materiālu utt.) pārvietošanās var kļūt par darbavides riska cēloni, tādēļ nepieciešams nodrošināt, laipārvietošanās ceļi un pārejas ir piemēroti un atbilstošāplatumā Telpu grīdām ir jābūt stabilām, tās nedrīkstbūt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vaislīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošībuun veselību. Papildus tam, organizējot darbus, jāņemvērā, ka:ó darba zonām jābūt drošām (vienādām,neslīdošām, tīrām un no šķēršļiem brīvai grīdaibez būtiskām līmeņu atšķirībām (piemēram,sliekšņiem), piemērots apgaismojumam,norobežotām bīstamajām zonām utt.);ó nodarbināto skaits, transporta un pārvietojamokravu izmērs, izvairoties no sadursmēm;ó materiālu un transporta līdzekļu novietošanasvietām jāatrodas ārpus pārvietošanās zonām.Kokapstrādes uzņēmumos tiek izmantoti daudzi undažādi transporta līdzekļi – pacēlēji, autoiekrāvēji,traktori, smagās automašīnas u.c. Tādēļ ļoti nozīmīgiir pārdomāt satiksmes organizāciju uzņēmumateritorijā, turklāt to nosaka arī MK noteikumi Nr.125 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”(pieņemti 19.03.2002.):ó gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļuvārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošinātgājēju plūsmu caur tiem;ó satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiemun transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu undrošu pieeju ceļiem, kā arī neradītu draudusnodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļutuvumā;ó gājēju durvis ir skaidri apzīmētas un navaizsprostotas;ó gājēju ceļi un satiksmes ceļi atbilst maksimāliiespējamam lietotāju skaitam;ó ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi,gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vaiatstātai drošības joslai gājējiem, nodrošinot arīdrošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām,gaiteņiem un kāpņu telpām;ó transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmētiar signālkrāsojumu;ó satiksmes ceļi ir skaidri norādīti un apzīmēti.Citi nelaimes gadījumu izraisītājiAtbilstoši MK noteikumu Nr. 125 “Darbaaizsardzības prasības darba vietās” (pieņemti19.03.2002.) prasībām nodarbināto drošībai unveselības aizsardzībai darba vietās darba devējsnodrošina tīrību darba vietās un regulāru darbavietu (it īpaši ventilācijas ierīču) tīrīšanu, ievērojothigiēnas prasības un neradot draudus nodarbinātodrošībai un veselībai. Tajā pašā laikā bieži parkārtību darba vietā ir atbildīgs pats nodarbinātais,kura pienākums saskaņā ar Darba aizsardzības likumuir rūpēties par savu drošību un to personudrošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmētnodarbinātā darbs.


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS9DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ2. Fizikālie darba vides riska faktoriTroksnisVispārējs raksturojumsSkaņu cilvēki var uztvert kā kaut ko patīkamu,piemēram, mūziku, gan kā nepatīkamu, piemēram,oda sīkšanu. Tas lielā mērā ir atkarīgs no katra cilvēkatolerances un tā, ko konkrētajā brīdī cilvēks dara.Troksnis ir dažādu frekvenču un dažādas intensitātesskaņu haotisks sakopojums. To visvairāk raksturoskaņas frekvence (cilvēka auss uztver skaņu, kurasfrekvence ir robežās no 20 līdz 20 000 Hz, bet cilvēkabalss var radīt skaņu ar frekvenci no 500 līdz 2 000Hz) un skaņas intensitāte (cilvēka uztver auss uztverno 0 līdz 140 dB, pie 120 dB novērojams diskomforts,bet pie 140 dB – sāpju slieksnis). Mērījumi, kasveikti dažādos kokapstrādes uzņēmumos, norāda uztrokšņa līmeni, kas vairumā gadījumu operatoru darbavietās un 1 metra attālumā ap iekārtu, pārsniedz85 dB (A).Troksni var iedalīt pēc spektra:ó troksnis ar plašu frekvenču spektru (piemēram,operas orķestris pirms izrādes);ó tonālais troksnis (piemēram, oda sīkšana).Troksni var iedalīt arī pēc iedarbības:ó pastāvīgs troksnis (piemēram, fona troksnis nokādas iekārtas, ventilācijas);ó mainīgs troksnis (piemēram, darbs arslīpmašīnu);ó impulsa veida troksnis (piemēram, darbs arāmuru).Lai noteiktu trokšņa līmeni darba vidē, atbilstoši MKnoteikumiem Nr. 66 „Darba aizsardzības prasībasnodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņaradīto risku” (pieņemti 04.02.2003., spēkā no08.02.2003.) nepieciešams veikt trokšņa laboratoriskosmērījumus. Veicot objektīvus trokšņa mērījumus,to rezultāti, visbiežāk tiek izteikti mērvienībās dB(A), kas nozīmē, ka tiek uzrādīta tikai tās skaņasintensitāte, kuras frekvence ir uztverama ar cilvēkaausi.Lai samazinātu trokšņa iedarbību uz nodarbinātoveselību, atkarībā no skaņas intensitātes darbadevējam ir jāveic darba aizsardzības pasākumi (skatītapkopojumu tabulā).Iespējamās sekasAkūta ļoti intensīva trokšņa iedarbība var izraisītīslaicīgu vai pastāvīgu dzirdes zudumu (akustiskatrauma). Ražošanas apstākļos šādas traumas gadāsreti, parasti tikai avārijas vai sprādziena gadījumos.Pastāvīga, ilgstoša trokšņa iedarbības rezultātāvar attīstīties aroda vājdzirdība, kas ir viena novisvairāk izplatītajām arodslimībām pasaulē. Dzirdespavājināšanās pakāpe visbiežāk ir tieši proporcionāladarba stāžam trokšņainā vidē, bet dzirdes zudumaātrums pirmajos piecos gados ir lielāks nekāVeicamie darba aizsardzības pasākumi atkarībā no mērījumu rezultātiemSkaņasintensitāte,dB (A)Veicamie pasākumiObligātās veselībaspārbaudesDrošības zīme1Dzirdes individuālāsaizsardzības līdzekļi87Bīstamo vietunorobežošanaNekavējoties jāveicpasākumi trokšņa līmeņasamazināšanai vismaz līdz87 dB (A)1 reizi 2 gados + +katru gadu + +1Drošības zīme Nr. 6.3. ”Jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi” atbilstoši MK noteikumiem Nr. 400 “Darbaaizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā” (pieņemti 03.09.2002.)


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ10 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASturpmākajos gados. Troksnis traucē sazināšanos,apgrūtina skaņas signālu uztveršanu, traucē sadzirdētsvarīgas darba vai darba aizsardzības instrukcijasun tādējādi veicina nelaimes gadījumus darbā.Turklāt, ja darba vide ir trokšņaina, nodarbinātajamir gandrīz neiespējami brīdināt citus nodarbinātos parbriesmām, kas gala rezultātā rada arī paaugstinātunelaimes gadījumu risku.VibrācijaVispārējs raksturojumsVibrācija ir materiālo daļiņu (cietas vielas, šķidrumi,gāzes) mehāniskās svārstības un to kustība infraskaņasun daļēji dzirdamo skaņu frekvenču diapazonā.Vibrācijas raksturošanai un higiēniskai novērtēšanaiizmanto sekojošus parametrus:ó vibroātrums – V, m/s;ó vibropaātrinājums – Q, m/s 2 ;ó vibronovirzes amplitūda – A, m.Vibrācijas pamatā ir nepietiekami nobalansētasrotācijas vai virzes kustībā esošās detaļas. Tā rodasdaudzu mašīnu un iekārtu, transporta līdzekļu,celtniecības, lauksaimniecības, meža izstrādesmašīnu un ierīču, pneimatisko un elektrisko instrumentu,mehānisko piedziņas iekārtu, ventilatoru,sūkņu, kompresoru u.c. darbības rezultātā.Cilvēks, saskaroties tieši ar vibrācijas svārstībuavotu, uztver vibrāciju līdz 8000 Hz, bet vibrācija arfrekvenci 16–20 Hz rada troksni, kā rezultātā biežinodarbinātais darba vietā ir pakļauts gan trokšņa, ganvibrācijas ietekmei.Vibrāciju iedala:ó plaukstas – rokas vibrācija – tiek pārvadīta caurnodarbinātā rokām ar darba aprīkojumu, kuradarbība ir balstīta uz sitieniem un rotāciju (agrākzināma kā lokālā vibrācija – šāds formulējums vēljoprojām sastopams tādos normatīvos aktos kā MKnoteikumi Nr. 379 “Darba vides iekšējās uzraudzībasveikšanas kārtība” (pieņemti 23.08.2001.));ó visa ķermeņa vibrācija – tiek pārvadīta caurstāvoša vai sēdoša nodarbinātā atbalsta virsmāmun pamatā skar visu ķermeni (agrāk zināmakā vispārējā vibrācija – šāds formulējums vēljoprojām sastopams tādos normatīvos aktos kā MKnoteikumi MK noteikumi Nr. 379 “Darba videsiekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” (pieņemti23.08.2001.)).Latvijā vibrāciju darba vidē reglamentē MK noteikumiNr. 284 “Darba aizsardzības prasības nodarbinātoaizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”(pieņemti 13.04.2004.). Līdzīgi kā situācija ar troksnidarba vidē, šie noteikumi nosaka vispārējās prasības,prasības vibrācijas radītā riska novērtēšanai unmērīšanai, kā arī vibrācijas radītā riska novēršanas unsamazināšanas principus (t.sk. individuālās aizsardzībaslīdzekļu lietošanu un obligāto veselības pārbaužuveikšanu). Nepieciešams atzīmēt, ka darba vietas, kurāslīdz 01.07.2005. uzstādīts un tiek lietots tāds aprīkojums,kas, ievērojot jaunākos tehnikas sasniegumus un veiktosdarba aizsardzības pasākumus, nenodrošina noteikumosnoteiktās vibrācijas ekspozīcijas robežvērtībuievērošanu, līdz 2010. gada 1. jūlijam jāpārveido.Lai samazinātu vibrāciju iedarbību uz nodarbinātoveselību, atkarībā no skaņas intensitātes darba devējamir jāveic darba aizsardzības pasākumi (skatīt apkopojumutabulā).Veicamie darba aizsardzības pasākumi atkarībā no mērījumu rezultātiemPlaukstas – rokas vibrācijaVidējā dienasekspozīcijasrobežvērtība, m/s 21,15Veicamie pasākumiNodarbināto informēšana unapmācība+ Pasākumu plāns vibrāciju radītāriska samazināšanai+ Pasākumu īstenošanaObligātāsveselībaspārbaudesIndividuālās aizsardzībaslīdzekļi, aukstuma un mitrumaizturīgs darba apģērbs1 reizi gadā +1 reizi gadā +


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS11DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒVisa ķermeņa vibrācijaVidējā dienasekspozīcijasrobežvērtība, m/s 25Iespējamās sekasVibrācija var ietekmēt nodarbināto divējādi – izraisotvietējo (jeb lokālo) vibrācijas slimību vai vispārējovibrācijas slimību. Vieglākos gadījumos nodarbinātievar izjust diskomfortu, tādējādi var tikt ietekmētasviņu darba spējas. Vibrācijas slimībai raksturīgaspārmaiņas nervu sistēmā, asinsrites sistēmā, balstaun kustību aparātā un iekšējos orgānos. Ļoti jūtīgapret vibrācijas iedarbību ir perifērā nervu sistēma –pazeminās taustes, vibrācijas, sāpju un temperatūrasjušana, kā rezultātā samazinās plaukstu veiklība,rodas pirkstu koordinācijas traucējumi, samazināsto tvēriena spēks. Lokālā vibrācijas slimība attīstāsnodarbinātajiem, kas strādā ar rokas vibroinstrumentiem(pneimatiskajiem āmuriem, urbjiem, slīpēšanas,pulēšanas, kniedēšanas vibroinstrumentiem, elektriskajiemzāģiem, motorzāģiem u.c.). Slimība attīstāslēni, pakāpeniski un kādu laiku norisinās bez simptomiem.Latentais periods var būt vairāki gadi (pirmāsslimības pazīmes parasti parādās pēc 5–7 gadu darbastāža), un tā ilgums ir atkarīgs no strādnieka organismafunkcionālā stāvokļa, viņa piemērošanāsspējām, kā arī no citiem nelabvēlīgajiem darba videsfaktoriem (piemēram, no ķermeņa piespiedu pozas,caurvēja, pazeminātas apkārtējās vides temperatūras,roku saskares ar aukstu metālu u.c.). Vispārējāvibrācijas slimība var rasties transportlīdzekļu unlauksaimniecības mašīnu vadītājiem (traktoristiem,buldozeristiem u.c.). Vispārējās vibrācijas iedarbībupastiprina citi nelabvēlīgi darba apstākļi – piespiedudarba poza, statiski dinamiskā slodze, zematemperatūra. Vispārējās vibrācijas slimība attīstāspēc samērā neliela darba stāža, dažreiz pat pēc 1–2gadiem.Mikroklimats un vispārējā ventilācijaVispārējs raksturojumsVeicamie pasākumiNodarbināto informēšana unapmācība+ Pasākumu plāns vibrāciju radītāriska samazināšanai+ Pasākumu īstenošanaLai cilvēki justos ērti un varētu efektīvi strādāt,ObligātāsveselībaspārbaudesIndividuālās aizsardzībaslīdzekļi, aukstuma un mitrumaizturīgs darba apģērbs1 reizi 2 gados +1 reizi 2 gados +nepieciešams darba vidē nodrošināt optimālu mikroklimatu.Ar terminu “mikroklimats” saprotfizikālo faktoru kopums, kas veido organisma siltumaapmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organismasiltumstāvokli. Galvenie mikroklimata rādītāji telpugaisā ir gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums ungaisa plūsmas ātrums. Gaisa temperatūru telpās nosakaklimats, gadalaiks, dienas laiks, tehnoloģiskaisprocess, darbā izmantojamās iekārtas, gaisa apmaiņa,darba telpu platība, strādājošo skaits u.c. faktori.Veicot fiziski smagu darbu, kāds raksturīgsarī kokapstrādē nodarbinātajiem, nodarbinātāmuskuļiem tiek vairāk piegādāts skābeklis un barībasvielas, vielmaiņa ir daudz aktīvāks, tā rezultātā tiekproducēts vairāk siltuma. Minētā iemesla dēļ darbatelpas, kurās tiek veikts fizisks darba var būt vēsākas.Atkarībā no nepieciešamās fiziskās slodzes, darbusiesaka klasificēt šādi:ó Ia – viegls darbs, kas nav saistīts ar fizisku piepūlivai prasa ļoti niecīgu fizisku piepūli – piemēram,sēdošs darbs, aptver visus biroja darbiniekus,nodarbinātos, kuri pārsvarā strādā pie dažādāmvadības pultīm;ó IIb – vidēji smags mehanizēts darbs, kurš saistītsar nelielu fizisko piepūli, piemēram, meistari,cehu vadītāji u.c.;ó IIa – vidēji smags mehanizēts darbs, kurš saistītsar vidēji lielu fizisko piepūli, piemēram, darbspie darbgaldiem ar daļēju automatizāciju, piekuriem nepieciešams pārvietot līdz 1 kg smaguspriekšmetus, slīpēšana, krāsošana;ó IIb – vidēji smags nemehanizēts vai daļējimehanizēts darbs, kurš saistīts ar lielu fiziskopiepūli, piemēram, darbs, kas saistīts ar smagumupārvietošana līdz 10 kg, darbs stāvus visas maiņaslaikā;


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ12 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASó III – smags nemehanizēts darbs, piemēram,smagumu pārvietošana vairāk par 10 kg (darbsgateros, kraušanas darbi).Prasības telpu mikroklimatam šobrīd Latvijāreglamentē tikai MK noteikumu Nr. 125 “Darbaaizsardzības prasības darba vietās” (pieņemti19.03.2002.), kas nosaka, ka darba telpās jānodrošinadarba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzeiatbilstošu mikroklimatu (temperatūru, gaisa relatīvomitrumu, gaisa kustības ātrumu, atstaroto siltumu),tādēļ kā orientējošos rādītājus ieteicams izmantotdažādu citu valstu pieredzi. Savukārt MK noteikumiNr. 534 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvuLBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkureun ventilācija”” (pieņemti 23.09.2003.) nosaka, kagaisa temperatūra, kas augstāka par 28 °C vasarā unzemāka par 18 °C apkures periodā, pieļaujama pēcsaskaņošanas ar telpu īpašnieku vai izmantotāju. Beztam šie noteikumi ar reglamentē situācijas, kad telpāstiek atslēgta apkure, ja tajās neuzturas cilvēki (šādassituācijas ir pieļaujamas ar noteikumu, ka gaisatemperatūra nevar samazināties par vairāk kā 5 °C,bet brīdī, kad telpās tiek atsākts darbs, temperatūraijābūt normālā līmenī).Ja nodarbinātie pastāvīgi veic darbu pazeminātātemperatūrā (zemākā nekā augstāk minētā ieteicamātemperatūra darba vides gaisam) darba telpās unārpus darba telpām (aukstajā gadalaikā), darbadevējam jānosūta nodarbinātie vienu reizi divos gadosuz veselības pārbaudi pēc MK noteikumu Nr. 527“Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”1. pielikuma 4.4. punkta “Pazemināta temperatūra”.Mikroklimats ir būtiski saistīts ar telpu ventilāciju,ko var īstenot dabiski vai piespiedu veidā. Dabiskoventilāciju veic caur telpas atverēm (piemēram, durvis,logi, lūkas), neizmantojot papildus enerģijasavotu. Dabiskās ventilācijas gadījumā iekšējās unārējā temperatūras atšķirības un vēja efekts radaventilācijai nepieciešamo gaisa kustību, tādējādiventilācijas apjoms ir atkarīgs no durvju un logu virsmas,orientācijas un izvietojuma. Dabiskā ventilācijair uzskatāma par pietiekamu (lai arī ieteicamsnodrošināt arī papildus ventilāciju), ja telpā nav citipiesārņojuma avoti kā cilvēki, kas tajā atrodas. Galvenaisdabiskās ventilācijas trūkums ir tās regulēšanasgrūtības un tas, ka gaisa atjaunošanās apjoms iratkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. Piespieduventilācija šīs problēmas novērš un ventilācijas apjomsir kontrolējams, taču, tā patērē elektroenerģiju.Piespiedu ventilācijas priekšrocība ir iespēja izmantotto tādās vietās kā pagrabi un ēku iekštelpas, kamnav tiešas saskares ar ārējo vidi. Kaut arī ventilācija irmetode, ko var izmantot, lai izvairītos vai samazinātupiesārņojumu darba vietās, kas radies ražošanas procesarezultātā, praksē tā ir izmantojama tikai tajosgadījumos, ja piesārņojums ir neliels, ja process radamazu piesārņojumu vai piesārņotājs nav sevišķi toksisksun ir pieļaujama relatīvi augsta tā koncentrācijabez riska nodarbinātā veselībai. Citos gadījumos irnepieciešami citi pasākumi, no kuriem svarīgākais irvietējā nosūcies ventilācija.Iespējamās sekasNelabvēlīgs mikroklimats un nepietiekama ventilācijavar radīt daudzas problēmas nodarbināto veselībaiIeteicamie darba vides mikroklimata parametri atbilstoši darba slodzeiGada periodsGada aukstaisperiodsGada siltaisperiodsDarba kategorijaGaisa temperatūra,( o C)Gaisa relatīvaismitrums, (%)Gaisa kustībasātrums, (m/s)Ia 22–24 60–40 0,1Ib 21–23 60–40 0,1IIa 19–21 60–40 0,2IIb 17–19 60–40 0,2III 16–18 60–40 0,3Ia 23–25 60–40 0,1Ib 22–24 60–40 0,1IIa 20–22 60–40 0,2IIb 19–21 60–40 0,2III 18–20 60–40 0,3


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS13DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒun labsajūtai, ietekmējot darba spējas (radot diskomfortu,kurš bieži ir saistīts ar pazeminātām darbaspējām), kā arī darba kavējumu skaitu. Visbiežāknelabvēlīgs mikroklimats (īpaši kombinācijā arnepiemērotu darba apģērbu) hronisku slimībupaasinājumus (piemēram, muguras sāpes, elpošanasorgānu saslimšanas), saaukstēšanās, bronhītus u.c.Nepiemērots apgaismojumsVispārējs raksturojumsApgaismojums ir uz virsmu krītošais gaismas plūsmasblīvums, kuras mērvienība ir lukss (lx). Izšķir dabīgo,mākslīgo un jaukto apgaismojumu. Prasības telpuapgaismojumam reglamentē MK noteikumi Nr. 125“Darba aizsardzības prasības darba vietās” (pieņemti19.03.2002.), paredzot to, ka darba vietas:ó darba vietas ir nodrošinātas ar dabiskoapgaismojumu un aprīkotas ar mākslīgoapgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtupietiekams nodarbināto drošībai un veselībai;ó apgaismes ķermeņi darba telpās un ejās ir izvietotitā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimesgadījumu un arodslimību riska, kas saistīts arnepietiekamu apgaismojumu;ó darba vietas, kur pēkšņa apgaismojumaizslēgšanas dēļ var rasties kaitējums nodarbinātodrošībai un veselībai, ir nodrošinātas arpietiekamu avārijas apgaismojumu.Konkrētus apgaismojuma līmeņus dažādām darbavietām nosaka tikai standarts ISO 8995:2002 “Lightingof indoor workplaces” (Latvijā nav saistošs, bettikai rekomendējošs).Pēc atrašanās vietas apgaismojumu iedala vispārējā(jeb telpas apgaismojumā) un lokālajā (jeb darba vietasapgaismojumā).Starp biežākajām ar apgaismojumu saistītajāmproblēmām minams nepietiekams apgaismojums,slikts vai nepilnīgs gaismas sadalījums,kā arī pārmērīgi spilgts apgaismojums. Viens nobiežākajiem nepietiekama apgaismojuma cēloņiemir nepietiekama gaismas atstarošanās no dažādāmvirsmām (to nosaka netīras sienas, griesti), kā arī nepareiziizvietots apgaismojums, izdegušas spuldzītesvai bojātas elektroinstalācijas, kā rezultātā spuldzītesnedeg. Bieži vien vainojama arī nepietiekoši bieživai nesistemātiski veiktā gaismas ķermeņu tīrīšana.Jāatceras, ka darba videi nepiemērots kupols ātrākkļūs nespodrs vai blīvs. Savukārt putekļainā vidēnenoslēgti gaismas ķermeņu kupoli var novest pieļoti biežas lampu izdegšanas (to veicina uz lampāmnosēdušies putekļi).Iespējamās sekasNepietiekama apgaismojuma gadījumā nodarbinātienepietiekami labi var saredzēt detaļas, kas var izraisītnelaimes gadījumus, traumas, acu sasprindzinājumu,kas var savukārt noved pie priekšlaicīgas redzespasliktināšanās. Sliktas redzamības apstākļos, ja darbsir saistīts ar augstu precizitāti, var būt nepieciešamībaIeteicamie apgaismojuma līmeņi dažādām darba vietām kokapstrādēDarba vietas, darba veidiApgaismojums, lxAutomātiskā pārstrāde, žāvēšana, finiera izgatavošana 50Apstrāde ar tvaiku 150Darbs pie lentzāģa 300Stacionāra galdnieka darba vieta – līmēšana, salikšana u.c. 300Slīpēšana, pulēšana, krāsošana, izgreznošana 750Darbs ar kokapstrādes darbgaldiem (virpošana, ēvelēšana, griešana, slīpēšana,gropēšana, frēzēšana u.c.)Materiālu šķirošana (apdares materiālu atlase), parketa likšana, inkrustācijas darbi 750Kvalitātes kontrole 1000500


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ14 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASstrādāt piespiedu pozā, kas savukārt izraisa balstakustībusistēmas problēmas. Nepietiekams apgaismojumsir arī viens no faktoriem, kas paaugstinanelaimes gadījumu risku.3. PutekļiVispārējs raksturojumsKoka putekļi ir neatņemama kokapstrādes procesasastāvdaļa. Katrā koka apstrādes stadijā putekļi iratšķirīgi pēc lieluma, daudzuma un sastāva. Tie varbūt no apstrādājamā materiāla tīrvielas vai sajaukumāar abrazīvo materiālu putekļiem, ķīmiskajām vielām,apdares materiālu vai antiseptiskām vielām.Lai noteiktu putekļu koncentrāciju darba vides gaisāun noteiktu, vai ir nepieciešams veikt pasākumus,riska samazināšanai, jāveic darba vides laboratoriskiemērījumi un iegūtie rezultāti jāsalīdzina araroda ekspozīcijas robežvērtību. Latvijas standartsLVS 89:2004 “Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijasrobežvērtības darba vides gaisā” nosaka arodaekspozīcijas robežvērtības putekļiem 6 mg/m 3(izņemot cietkoksnes (ozola, oša, skābarža u.c.)putekļiem, kuriem aroda ekspozīcijas robežvērtība ir5 mg/m 3 atbilstoši MK noteikumiem Nr. 539 “Noteikumipar darba aizsardzības prasībām, saskarotiesar kancerogēnām vielām darba vietās” (pieņemti27.12.2001.), jo šie putekļi spēj izraisīt ļaundabīgosaudzējus. Ja veikto mērījumu rezultāti uzrāda, ka tiekpārsniegta aroda ekspozīcijas robežvērtība, darbadevējam nekavējoties ir jāveic darba aizsardzībaspasākumi, lai samazinātu putekļu koncentrāciju.Aroda ekspozīcijas robežvērtība ir tāda ķīmiskās vielaskoncentrācija darba vides gaisā, kas visā darbalaikā ar 8 stundu darba dienas ilgumu (vai arī piecita iedarbības ilguma, bet ne vairāk par 40 stundāmnedēļā) nodarbinātā organismā visā dzīves laikāneizraisa saslimšanu un novirzes veselībā, kuraskonstatējamas ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm.Aroda ekspozīcijas robežvērtības mērvienība ir mg/m 3 , pie temperatūras 20 o C un spiediena 101,3 kPa.Iespējamās sekasDaļu putekļu pie ieejas degunā aiztur matiņi, daļanosēžas uz izlocīto deguna eju mitrās gļotādas, citasputekļu daļiņas tiek aizturētas rīkles un balsenesgļotādā. Deguna gļotāda ne vien aiztur putekļudaļiņas, bet, pateicoties savām baktericīdajāmīpašībām, arī nonāvē baktērijas. Putekļu iedarbībasdēļ sākumā var rasties akūts iekaisums, kas vēlākpāriet hroniskā. Biežākā elpceļu slimība, kas varattīstīties kokapstrādē nodarbinātajiem, ir putekļubronhīts – hroniska elpceļu saslimšana, kuru izraisaputekļu ieelpošana un kuras gaitu pasliktinaarī dažādi citi aroda un vispārēja rakstura faktori,piemēram, nelabvēlīgs mikroklimats (zema gaisatemperatūra, caurvējš, mitrums, kairinošas ķīmiskāsgāzes, pārciestas elpceļu slimības, aktīva un pasīvasmēķēšana u.c. Papildus tam cietkoksnes putekļi spējizraisīt deguna dobuma un deguna blakusdobumuļaundabīgos audzējus.4. Ķīmiskās vielasVispārējs raksturojumsLiela daļa no ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiemproduktiem var radīt riskus cilvēku veselībai, dzīvībaiun apkārtējai videi, ja netiek ievēroti nepieciešamiepiesardzības pasākumi. Ķīmisko vielu un ķīmiskoproduktu radītie riski izriet gan no paša produkta tāīpašību dēļ, gan no ārējiem apstākļiem jeb cilvēkudarbībām.Starp ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantotaskokapstrādē, minamas lakas, krāsas, līmes, organiskiešķīdinātāji, piesūcinātājvielas, apdares vielas,saistvielas u.c. Līdz ar to darba vides gaisā var būtdaudzas ķīmiskās vielas – piemēram:ó formaldehīds, ja tiek ražots vai izmantots finieris,saplāksnis;ó viegli gaistošie organiskie savietojumu –šķīdinātāji – ksilols, toluols, acetons, vaitspirtsu.c. krāsošana, lakošana;ó arsēnu, hromu un varu saturoši savienojumi –koksnes apstrādāšanas līdzekļi koka stabus, gulšņuu.c. koka detaļu pasargāšanai no mitruma unmikroorganismu iedarbības u.c.Lai novērtētu darba vidē esošo ķīmisko vielu riskapakāpi, nepieciešams noteikt ķīmisko vielukoncentrācija darba vides gaisā ar laboratoriskomērījumu palīdzību un iegūtie rezultāti jāsalīdzinaar aroda ekspozīcijas robežvērtību. Latvijas stand-


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS15DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒarts LVS 89:2004 “Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijasrobežvērtības darba vides gaisā” nosaka arodaekspozīcijas robežvērtības virknei ķīmisko vielu.Atsevišķām kancerogēnajām vielām (piemēram, benzolam)aroda ekspozīcijas robežvērtības nosaka MKnoteikumu Nr. 539 “Noteikumi par darba aizsardzībasprasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darbavietās” (pieņemti 27.12.2001.) 2. pielikums. Javeikto mērījumu rezultāti uzrāda, ka tiek pārsniegtaaroda ekspozīcijas robežvērtība, darba devējamnekavējoties ir jāveic darba aizsardzības pasākumi,lai samazinātu ķīmisko vielu koncentrāciju.Ķīmisko vielu ietekmi uz veselību var novērtēt, izmantojotarī bioloģiskos ekspozīcijas rādītājus, kasraksturo vesela nodarbinātā organismā uzņemtoķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijasnodarbinātā bioloģiskajā vidē (piemēram, asinīs,urīnā, matos, nagos vai siekalās) – šādi iespējamsnovērtēt arsēnu, hromu un varu saturošo savienojumuiedarbību uz nodarbināto veselību.Kokapstrādē tiek izmantotas daudzas un dažādasķīmiskās vielas un ķīmiskie produktu, kuri sastāvsbieži nav skaidri zināms (piemēram, krāsām,lakām u.c.). Šādās situācijās par informācijas avotunepieciešams izmantot ķīmisko vielu un produktudrošības datu lapas. Atbilstoši MK noteikumuNr. 105 „Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmasķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datulapas” (pieņemti 24.02.2004.) prasībām tās sastādaķīmiskās vielas vai produkta ražotājs vai importētājsun bez maksas izsniedz šo vielu izmantotājam(Latvijā drošības datu lapām ir jābūt sastādītāmlatviešu valodā). Drošības datu lapā atrodamainformācija, kas ir ļoti svarīga darba aizsardzībaspasākumu noteikšanai (piemēram, ķīmiskās vielassastāvs – veselības pārbaužu noteikšanai, bīstamībasraksturojums, pirmās palīdzības pasākumu apraksts,ugunsdrošības un sprādziendrošības pasākumuapraksts u.c.).Uz katra ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iepakojumanepieciešama etiķete ar informāciju latviešuvalodā: ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta nosaukums,ķīmiskā produkta sastāvā esošo bīstamoķīmisko vielu nosaukumi, Latvijā reģistrēta ražotāja,importētāja vai piegādātāja nosaukums, adrese untālruņa numurs, ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums(ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumavai apvienotā iedarbības raksturojuma burts uncipars var nebūt marķējuma sastāvdaļa), drošībasprasību apzīmējumi (drošības prasību apzīmējumavai apvienotā drošības prasību apzīmējuma burts uncipars var nebūt marķējuma sastāvdaļa), bīstamībassimbols (simboli) un bīstamības paskaidrojums,mazumtirdzniecībai paredzēto ķīmisko vielu unķīmisko produktu masa vai tilpums iepakojumavienībā.Drošības pamatprincips ir ierobežot bīstamo vieludaudzumu darba vietās līdz minimāli nepieciešamajam.Vielas jāuzglabā, ievērojot to savietojamības,sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības,novietojot tās drošos un hermētiski slēdzamos traukos,kā arī apzīmētos un marķētos traukos nevis kātas bieži novērojams Latvijas uzņēmumos – alus,minerālūdens vai atspirdzinošo dzērienu pudelēs.Darbības ar ķīmiskajām vielām un produktiem darbavidē Latvijā reglamentē „Ķīmisko vielu un ķīmiskoproduktu likums”, MK noteikumi Nr. 107 “Ķīmiskovielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanasun iepakošanas kārtība” (pieņemti 12.03.2002.), MKnoteikumi Nr. 399 “Darba aizsardzības prasības, saskarotiesar ķīmiskajām vielām darba vietās” (pieņemti03.09.2002.), MK noteikumi Nr. 105 „Kārtība, kādāaizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmiskoproduktu drošības datu lapas” (pieņemti 24.02.2004.),MK noteikumi Nr. 446 “Noteikumi par ķīmisko vieluun ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi”(pieņemti 22.10.2002.). Bez tam MK noteikumi Nr.448 “Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmenipersonām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajāmvielām un ķīmiskajiem produktiem” (pieņemti23.10.2001.) nosaka nepieciešamo izglītības līmenipersonām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajāmvielām un ķīmiskajiem produktiem.Iespējamās sekasPārkāpjot drošības prasības, strādājot ar ķīmiskajāmvielām, var rasties ļoti plašas un daudzveidīgassekas – sākot no īslaicīgi pārsniegtas ķīmiskovielu koncentrācijas darba vides gaisā, līdz patiespējamām kompleksām avārijām un saindēšanāsgadījumiem. Vairumā gadījumu sekas ir tiešiatkarīgas no ķīmiskās vielas īpašībām (skatītķīmisko vielu iedalījumu atbilstoši to bīstamībai),tie iedarbības ilguma, koncentrācijas darba vides


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ16 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASgaisā, lietotajiem individuālajiem aizsardzībaslīdzekļiem, kā arī nodarbinātā jutībai pret konkrētoķīmisko vielu un vispārējam veselības stāvoklim. Kābūtiskākie veselības traucējumi minamas – alerģiskāssaslimšanas (bronhiālā astma, dermatīts, alerģiskāsiesnas, nātrene u.c.), iedarbība uz nervu sistēmu(hroniska saindēšanās), kā arī ļaundabīgo audzējuattīstība (piemēram, benzols un leikozes).5. Ergonomiskie faktoriVispārējs raksturojumsStrādājot kokapstrādē, lielā mērā ar ergonomikusaistītos jautājumus reglamentē vairāki standarti,kuri gan nav obligāti, bet gan ir tikai rekomendējoši:ó LV EN1005-1: 2004 “Mašīnu drošība – Cilvēkafiziskās darba spējas – 1. daļa: Termini undefinīcijas”;ó LV EN1005-2:2004 “Mašīnu drošība – Cilvēkafiziskās darba spējas – 2. daļa: Priekšmetupārvietošana ar rokām saistībā ar mašīnām un todaļām”;ó LV EN1005-3:2004 “Mašīnu drošība – Cilvēkafiziskās darba spējas – 3. daļa: Rekomendējamāsspēka robežvērtības mašīnu darba operācijām”.Smagumu pārvietošanaBieži, veicot darba uzdevumus, nodarbinātajiemnākas pārvietot smagus priekšmetus (materiālus,sagataves, iekārtas u.c.) ar savu fizisko spēku gantieši piemēram, paceļot, nesot), gan arī ar palīgierīčupalīdzību (pārvietojot ar ratiņiem, paceļot ar celšanasierīcēm), un tā rezultātā pastāv risks iegūt traumu.Par smagumu atbilstoši LR Labklājības ministrijasrekomendācijām uzskata smagumu, kura masapārsniedz 3 kg (”Ar smagumu pārvietošanu saistītodarba vides risku novērtēšanas un novēršanasvadlīnijas”).Ar 2002. gada 10. augustu smaguma pārvietošanuLatvijas Republikā reglamentē MK noteikumi Nr.344 „Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus”(pieņemti 06.08.2002). Savukārt MK noteikumiNr. 527 „Kārtība, kādā veicama obligātāveselības pārbaude” (pieņemti 08.06.2004.) nosaka,ka obligātās veselības pārbaudes sievietēm jāveicpēc punkta „fiziskas pārslodzes”, ja darbs ir saistītsar smagumu pārvietošanu bez mehāniskām ierīcēm(neprecizējot masu) vai periodisku smagumunoturēšanu, ja smaguma masa ir lielāks par 7 kg untas tiek turēts ar abām rokām, vai arī ja tā masa irlielāka par 3 kg un tas tiek turēts ar vienu roku.Smaguma pārvietošanas normas vīriešiem Latvijānav reglamentētas, taču jau minētie MK noteikuminosaka, ka obligātās veselības pārbaudes vīriešiemjāveic pēc punkta „fiziskas pārslodzes”, darbs irsaistīts ar smagumu pārvietošanu bez mehāniskāmierīcēm (neprecizējot masu) vai periodisku smagumunoturēšanu, ja smagums ir lielāks par 10 kg un tastiek turēts ar abām rokām, vai arī ja tas ir lielāks par7 kg un tiek turēts ar vienu roku.Darba vides riska pakāpi, pārvietojot smagumus,būtiski ietekmē arī tādi blakus apstākļi, kāpārnēsājamās lietas/priekšmeta īpatnības – tāpiemēram šis objekts var būt neērts (pārāk liels,smags, grūti satverams, nestabils, kā arī tā saturs varpārvietoties u.c.). Veselības traucējumu attīstība lielāmērā ir atkarīga arī no kustību daudzuma, ērtuma unamplitūdas, kas jāveic (piemēram, priekšmeta nešanaizstieptās rokās, pacelšana, kas jāveic saliecoties vaipagriežoties). Kā papildus riska faktors minams arīnepiemēroti pārvietošanas attālumi, nepiemērotaspārvietošanas virsmas (vertikāli – kāpnes,horizontāli – neapzīmēti pakāpieni, slidena grīda),nepiemērota telpa (tumša, slikti apgaismota, aukstatelpa), ātrs, nemaināms darba temps, nepiemērotsapģērbs, kā arī neapmācīts nodarbinātais. Darbadevējam ir jānodrošina nodarbinātie ar piemērotāmpalīgierīcēm (piemēram, ar lāpstu, dakšu, vagoneti,sviru, skrituļtransportieri). Īpaši svarīgi atcerēties,ka darba devējam ir jānodrošina arī nodarbinātoapmācības, kurās tiek iegūtas zināšanas par smagumapārvietošanas un ergonomikas principiem, kāarī sniedz precīzu informāciju par pārvietojamā smagumamasu, smaguma centra izvietojumu un citiembūtiskiem faktoriem.Darbs piespiedu pozā un atkārtotaskustībasAr terminu “piespiedu poza” saprot ķermeņa vai todaļu atrašanos nemainīgā stāvoklī. Piespiedu darbapozas iespējamas vairākas – sēdus, stāvus, ejot,


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS17DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒguļus, tupus, noliecoties, stiepjoties. Tās var ietekmētkakla – plecu joslu (piemēram, noliekta galva, ja pārākzems darba galds, atgāzta galva, ja darbs saistīts arskatīšanos augšup vai galva pagriezta uz sāniem u.c.),elkoņiem – plaukstām (piemēram, „spēka poza” – darbsar āmuru, un „precizitātes poza” – darbs ar pildspalvuu.c.), mugurai (piemēram, darbs sēdus bez mugurasatbalsta), gūžu – kāju daļai (piemēram, darbs tupus).Ātrā tempā veiktas atkārtotas kustības raksturīgas,strādājot pie konveijera.Darbu piespiedu pozā un atkārtotās kustībasgalvenokārt nosaka darba vieta – ar terminu „darbavieta” saprot telpu vai tās daļu, kurā nodarbinātaisveic savu darba uzdevumu. Tā sevī ietver arī instrumentus(galvenokārt to izvietojuma ērtumu), kasnepieciešami darbam, materiālus un darba iekārtas.Darba telpu raksturo vertikālā un horizontālā plakne.Tās iekārtojums lielā mērā ir atkarīgs no sekojošiemfaktoriem:ó darba uzdevuma precizitātes – jo precīzāksdarbs, jo vairāk darba vietai jābūt piemērotaikonkrētajam nodarbinātajam, viņaantropometriskajiem rādītājiem (augumam,masai u.c.);ó darba veikšanas ilguma – jo ilgāk nepieciešamsstrādāt konkrētajā darba vietā, jo vairākdarba vietai jābūt piemērotai konkrētajamnodarbinātajam, viņa antropometriskajiemrādītājiem;ó citiem darba vides parametriem (piemēram,trokšņa, apgaismojuma, mikroklimata).Par ērtu darba vietu uzskatāma tāda, kurānodarbinātais var veikt darbu, neatrodoties piespiedupozā un var aizsniegt visus nepieciešamosmateriālus un instrumentus bez darba pamatpozasmainīšanas (t.i., nepieceļoties, ja darbs tiek veiktssēdus, vai neejot, ja darbs tiek veikts stāvus).Darba vieta var būt gan par lielu, gan par mazu. Pārāklielā darba vietā nodarbinātajam nepieciešams veiktliekas kustības, kā rezultātā var pieaugt pieļautokļūdu skaits, kā arī samazinās darba efektivitāte(pieaug laiks, kas nepieciešams, lai veiktu darbu).Savukārt, mazā darba vietā nodarbinātaistiek pakļauts statiskajai muskuļu slodzei, kasnepieciešama, lai nodarbinātais varētu piemērotiesšai neērtajai darba vietā, kā rezultātā var rastiessīkas, atkārtotas traumas.Latvijā vienīgie normatīvie akti, kas zināmā mērāļauj kvantitatīvi novērtēt darbu piespiedu pozā,ir MK noteikumi Nr. 527 „Kārtība, kādā veicamaobligātā veselības pārbaude” (pieņemti 08.06.2004.),kas nosaka obligātās veselības pārbaudes situācijās,ja darbs saistīts ar ilgstošu atrašanos piespiedustāvoklī, tai skaitā stāvus, kā arī ja darbs saistītsar periodisku noliekšanos un atrašanos piespiedupozā ir ilgāk nekā 50% no darba maiņas laikā, betatsevišķu noteikumu, kas noteiktu darba devējupienākumus attiecībā uz piespiedu darba pozām,nav. Savukārt, darba vietu iekārtojumu nosaka MKnoteikumi Nr. 125 “Darba aizsardzības prasībasdarba vietās” (pieņemti 19.03.2002.). Atbilstošišiem noteikumiem darba telpas projektē, ierīko unuztur, ievērojot šādas prasības:ó tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošugaisa tilpumu;ó brīvās, neizmantotās darba telpas platība darbavietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamukustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas naviespējams darba vietas specifikas dēļ, tad katramnodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustībasbrīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā.Iespējamās sekasErgonomiskie darba vides riska faktori izraisamuskuļu sasprindzinājums, kurš ir nepārtraukts.Šādā situācijā tiek nospiesti apasiņojošie asinsvadi,kā rezultātā muskuļiem netiek piegādāta enerģija unskābeklis, bet aizvadītas atlieku vielas. Tādējādi ātriattīstās nogurums, kam raksturīgas asas sāpes, kasliek pārtraukt darbu. Ergonomisko darba vides riskafaktoru iedarbību uz nodarbināto veselību būtiskiietekmē arī tādi faktori kā:ó apkārtējās vides un darba vides parametri (vēsas,mitras telpas, caurvējš);ó visa ķermeņa vibrācija.Ergonomisko darba vides riska faktoru iedarbība izraisadažādas balsta-kustību aparāta slimības:


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ18 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASó smagu priekšmetu celšana un pārvietošana, kasgalvenokārt izraisa dažāda līmeņa muguras sāpes(īpaši jostas-krustu rajonā, kā arī plecos);ó atkārtotas kustības, kas veiktas ātrā tempā, varizraisīt karpālā kanāla sindromu (plauktas pamatneslocītavā – vidusnerva kompresija karpālajā kanālā,mugurā – sāpes jostas-krustu daļā);ó darbs piespiedu pozā, kas izraisa iekaisumareakciju, saišu un muskuļu cīpslu bojājumu.6. Bioloģiskie faktoriVispārējs raksturojumsBioloģiskie faktori nav uzskatāmi par būtisku riskafaktoru, taču atsevišķos gadījumos nodarbinātie varsaslimt ar ērču pārnestajām slimībām (ērču encefalītuun Laimas boreliozi). Vēl retāk iespējama saslimšanaar trakumsērgu, ja bijis kontakts ar inficētu dzīvnieku,stingumkrampjiem. Taču nepieciešams atcerēties arīpar kostām brūcēm (piemēram, suņu kostām brūzēm),kuras grūti pakļaujas ārstēšanai un ilgi dzīst, līdz arto darba devējam rodas ekonomiski zaudējumi.Veicamos darba aizsardzības pasākumus, janodarnbinātajam darba vietā iespējams kontakts arbioloģiskajiem riska faktoriem, Latvijas Republikānosaka MK noteikumi Nr. 189 „Darba aizsardzībasprasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām”(pieņemti 21.05.2002.), taču būtiski atcerēties arī parMK noteikumiem Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”(pieņemti 26.09.2000.), kuri reglamentē vakcinācijupret arodinfekcijām, t.sk. ērču encefalītu.Iespējamās sekasBioloģiskie faktori visbiežāk izraisa infekcijasslimības.7. Ugunsdrošība un sprādzienbīstamībaVispārējs raksturojumsNeskatoties uz to, ka ugunsgrēki procentuāli sastādanelielu daļu no kopējā nelaimes gadījumu skaitadarba vietās, to radītie vidēji statiskie materiāliezaudējumi ir vislielākie un ļoti bieži tie saistīti arī arcilvēku upuriem.Ugunsgrēks ir neparedzēta nekontrolējama degšana,kas rada vai var radīt zaudējumus. Lai pastāvētuugunsgrēka iespējamība, vienlaicīgi jāizpildās trīsnosacījumiem:ó degtspējīgas vielas klātbūtne, piemēram, kokaputekļi, skaidas, organiskie šķīdinātāji u.c.;ó oksidētāja klātbūtne (parasti gaisā esošaisskābeklis);ó aizdedzināšanas avots (atklāta liesma,mehāniskas vai elektriskas izcelsmes dzirkstele,elektrostatiskā lādiņa izlāde).Līdzīgi ir ar sprādzienbīstamo vidi, kur vienīgāatšķirība ir tas, ka vidē ir jābūt sprādzienbīstamaivielai, piemēram, ļoti smalkiem (20–400µm) kokaputekļiem. Šādi putekļi var veidoties, ja tiek veiktikoka zāģēšanas darbi, urbšanas, slīpēšanas u.c.,turklāt vide kļūst sprādzienbīstama, ja koka putekļukoncentrācija telpas gaisā sasniedz 40 g/m 3 . Turklātnepieciešams atcerēties, ka gadījumos, kad kokaputekļi un skaidas tiek transportētas pa cauruļvadiem,piemēram, nosūces ventilācijas sistēmu, ganputekļi, gan skaidas sadalās, tādējādi paaugstinotsprādzienbīstamības risku.Lai novērstu eksploziju vai ugunsgrēku, jācenšasizslēgt vai vismaz samazināt vismaz viena no augstākminēto faktoru rašanās varbūtībām. Jeb praktiskajādzīvē tas nozīmē – līdz minimumam samazinātdegspējīgo un sprādzienbīstamo vielu klātbūtni, kāarī aizdegšanās avotu esamību darba vidē. Turklātļoti svarīga loma darba vides risku samazināšanaisprādzienbīstamā vidē ir nodarbināto instruktāžaipar bīstamības faktoriem, jo sprādzienbīstamībaspazīmes ne vienmēr ir uzreiz acīm redzamas.Atbilstoši MK noteikumu Nr. 125 “Darbaaizsardzības prasības darba vietās” (pieņemti19.03.2002.) prasībām darba devējam darba vietasnodrošina ar ērti pieejamām, vienkārši lietojamāmun piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām(ja iespējams, – automātiskām), automātiskāmugunsdzēsības signalizācijas iekārtām, ugunsgrēkaizziņošanas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem.ugunsdzēsības līdzekļiem. Atbilstoši MK noteikumiemNr. 82 “Ugunsdrošības noteikumiem” (pieņemti17.02.2004.), ugunsdzēsības aparātam jābūt novi-


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS19DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒetotam tā, lai tā rokturis ir ne augstāk kā 1,5 metrusno grīdas. Minētajiem līdzekļiem ir jābūt atbilstošādaudzumā, ņemot vērā ēkas izmērus un izmantošanasnolūku, darba aprīkojumu, lietojamo vielu fizikālās unķīmiskās īpašības un maksimāli iespējamo nodarbinātoskaitu, ko nosaka atbilstoši MK noteikumiemNr. 82 “Ugunsdrošības noteikumiem” (pieņemti17.02.2004.). Bez tam darba devējam ir jānodrošinaminēto iekārtu, sistēmu un līdzekļu regulāra pārbaudeun uzturēšana kārtībā, kā arī to atrašanās vietas norādaar zīmēm, kuras noteiktas Latvijas valsts standartāLVS 446:2003 “Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībailietojamās drošības zīme un signālkrāsojums” (zīmesNr. 12.1.-12.16.).Starp visbiežāk lietojamām drošības zīmēm minamas:Drošības zīme Nr. 11.3.“Ugunsdzēšamais aparāts”Drošības zīme Nr. 11.1.“Ugunsdzēšamais krāns”Nepieciešamības gadījumā lietojamas arī drošībaszīmes ar virziena norādēm, piemēram:Papildus tam MK noteikumi Nr. 82 “Ugunsdrošībasnoteikumiem” (pieņemti 17.02.2004.) nosaka, katehnoloģiskās iekārtas, apkures ierīces un elektroiekārtasreizi maiņā atbrīvo no koksnes putekļiem, skaidāmu.c. degtspējīgiem materiāliem, bet reizi mēnesī tīrabūvkonstrukcijas un elektriskos gaismas ķermeņus.Turklāt visiem mehāniskajiem darbgaldiem ir jābūtaprīkotām ar skaidu un putekļu nosūces sistēmām.Papildus prasības noteiktas arī putekļu savākšanaskamerām, cikloniem, galdnieku līmes sagatavošanai,kaltei, kokmateriālu uzglabāšanas vietām, pieejām,piebrauktuvēm u.c. (Nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumu”3. daļa “Ugunsdrošības prasības objekta teritorijā, 5.1.daļa “Ēku un telpu uzturēšanas. Vispārīgās prasības” un13. daļa “Kokapstrāde un kokmateriālu uzglabāšanasvietas”).Latvijā darba aizsardzības prasības, strādājotsprādzienbīstamā vidē, nosaka MK noteikumi Nr. 300“Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamāvidē” (pieņemti 10.06.2003.). Šie noteikumi nosaka, kadarba vietas, kuras izveidotas līdz 2003. gada 1. jūlijam,pārveidojamas atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz2006. gada 30. jūnijam. Lai novērtētu sprādzienbīstamībujāveic riska novērtējums, kur nepieciešams zinātprocesā esošo vielu gan ķīmiskās, gan fizikālās īpašības(vielas sprādzienbīstamības koncentrācijas robežas,uzliesmošanas punkts, blīvums, tvaika spiediens u.c.).Minētie noteikumi nosaka, ka sprādzienbīstamās darbavietas jāiedala zonās, pamatojoties uz sprādzienbīstamasvides rašanās biežumu un pastāvēšanas ilgumu, kā arīdarba aprīkojuma un aizsargsistēmu izvēles kritērijusatkarībā no sprādzienbīstamības zonas.Sprādzienbīstamas darba vietas iedala zonās, pamatojoties uz putekļu radītāssprādzienbīstamās vides rašanās biežumu un pastāvēšanas ilgumuZona Raksturojums Piemērs20. zona vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisamaisījums ar uzliesmojošu vielu putekļu mākoņaveidā, pastāv visu laiku, ilgstoši vai bieži21. zona vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisamaisījums ar uzliesmojošu vielu putekļu mākoņaveidā, var rasties dažreiz normālos darba apstākļos,veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktasdarbības22. zona vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisamaisījums ar uzliesmojošu vielu putekļu mākoņaveidā, nevarētu rasties normālos darba apstākļos,veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktasdarbības, bet, ja tā rodas, pastāv tikai īsu laikposmuVisbiežāk šādi apstākļi veidojas tikaikonteineru, cauruļu, tvertņu u.c. iekšienē,parasti tādos uzņēmumos, kurossprādzienbīstamie putekļu mākoņi veidojasvisu laiku, ilgstoši vai bieži (piemēram,dzirnavās, kaltēs, skābbarības tvertnēs u.c.).Šādas zonas veidojas, piemēram, pūderveidavielu uzpildes vai iztukšošanas vietu tiešātuvumā un vietās, kur veidojas putekļuuzkrājumi normālos darba apstākļos, veicottehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktasdarbības.Šī zona sevī var ietvert tādas vietas, kuriespējama putekļu noplūde un putekļuuzkrāšanās bīstamā daudzumā.


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ20 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPrasības sprādzienbīstamā vidē lietojamāmiekārtām un aizsargsistēmām reglamentē MK noteikumiNr. 336 “Noteikumi par sprādzienbīstamāvidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām”(pieņemti 25.06.2003.). Savukārt, sprādzienbīstamāvidē atbilstoši MK noteikumiem Nr. 400 “Darbaaizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā”(pieņemti 03.09.2002.) nepieciešams lietot sekojošasdrošības zīmes:Iespējamās sekasDrošības zīme Nr. 4.2.“Eksplozīva viela vaisprādzienbīstama telpa”Drošības zīme Nr. 4.19.“Eksplozīva vide”Problēmas ar ugunsdzēšamajiem līdzekļiem radapaaugstinātu risku, ka ugunsgrēka gadījumā netikssavlaicīgi novērsts vai lokalizēts ugunsgrēks, kārezultātā tas var izplatīties tālāk, radīt lielākus ekonomiskoszaudējumus un lielāku cietušo skaitu.Neievērojot darba aizsardzības prasības, strādājotsprādzienbīstamā vidē, sekas parasti ir ļoti smagas,jo sprādziena rezultātā var tikt sagrautas ēkas,tādējādi radot ievērojamus finansiālus zaudējumus(bojāts aprīkojums, telpas, to atjaunošana),savukārt nodarbinātie var tikt smagi ievainoti vainonāvēti. Pēkšņas aizdegšanās un/vai sprādzienalaikā nodarbinātie, pirmkārt, būs pakļauti dzīvībaibīstamas ekstremālas temperatūras iedarbībai. Papildustam nodarbinātie būs pakļauti arī sprādzienaviļņa iedarbībai, kur bez mehāniskās iedarbības, kasvar izraisīt nodarbināto bojāeju vai smagus miesasbojājumus, iespējama arī degšanas procesā radušostoksisko ķīmisko vielu iedarbība, kas var izraisīt vainu nodarbināto nāvi vai akūtu saindēšanos. Biežisekas ir smagas, kombinētas un neatgriezeniskas.8. Psihoemocionālais risksVispārējs raksturojumsDaudzi pasaules pētījumi pierāda, ka psihosociālieun organizatoriskie faktori darba vietā, ir saistīti arstresa attīstību, kā arī ar neapmierinātību ar darbu, kāarī ar sliktu veselību. Kā galvenās problēmas minamas:ó nodarbināto kvantitatīva pārpūle (pārāk garasdarba stundas, darbs nakts maiņās, brīvdienās,fiziski smags darbs u.c.);ó nodarbināto kvalitatīva pārpūle (saspringti darbatermiņi, nepietiekama nodarbināto apmācībau.c.);ó darba kontroles trūkums (vienmuļš, vienveidīgsdarbs);ó sociālā atbalsta trūkums (sliktas attiecības artiešo un uzņēmuma vadību, darbs bez sociālajāmgarantijām, darba līguma u.c.).Kā sīkākas problēmu apakšgrupas izdalāmas:ó nepilnvērtīga organizācijas funkcionēšana unkultūra (piemēram, problēmu risināšanas grūtībasorganizācijā);ó zema nodarbināto līdzdalība tādu lēmumuizstrādē, kas tieši ietekmē viņu, nespēja ietekmētdarba procesu;ó karjeras veidošana un darba statuss (piemēram,karjeras nenoteiktība vai neprogresēšana,nedrošība par palikšanu darbā, zemaskvalifikācijas darbs);ó nodarbinātajam nepiemērota darba slodze(piemēram, kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārākliela vai maza slodze, vienveidīgs darbs sliktisaprotams darbs, ierobežots izpildes laiks);ó nepareiza darba laika organizācija (piemēram,maiņu darbs, nemaināms darba grafiks,neparedzams darbalaiks, neplānots virsstundudarbs);ó problemātiskas attiecības ar citiemnodarbinātajiem (piemēram, sociāla vai fiziskaizolācija, sliktas vai nepietiekamas attiecības araugstākstāvošajiem);ó informācijas trūkums u.c.


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS21DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒIespējamās sekasLai gan stress var izraisīt daudzas slimības(piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsslimības), tomēr galvenā problēma ir psiholoģiskāpārslodze, kas ietekmē paveiktā darba kvalitāti unapjomu. Papildus tam nodarbināto pārslodze unnogurums rada paaugstinātu nelaimes gadījumurisku, kā rezultātā bieži nelaimes gadījumi notiekmaiņu beigās, darba nedēļas beigās, ar jauniemnodarbinātajiem, praktikantiem, kā arī gadosvecākiem nodarbinātajiem, kuri savu fizisko spējudēļ nogurst ātrāk.III.DARBA VIDES RISKA FAKTORUIEDARBĪBAS SEKAS1. Nelaimes gadījumiLatvijā terminu „nelaimes gadījumi darbā” definēšādi:Nelaimes gadījumi darbā ir darbinieka veselībasstāvokļa pēkšņa, strauja pasliktināšanās, koizraisījusi vienreizēja (vienas darbadienas (maiņas)laikā) darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoruiedarbība uz organismu un kuras sekas ir daļējs vaipilnīgs darbspēju zudums vai darbinieka bojāeja.Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 585 „Nelaimesgadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”(pieņemti 09.08.2005.) nelaimes gadījumi jāizmeklēun jāreģistrē, ja:ó nelaimes gadījums izraisījis cietušajamdarbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks parvienu diennakti;ó cietušais pēc nelaimes gadījuma saskaņā armedicīnisko atzinumu pārcelts citā darbā uzvienu darbdienu vai ilgāku laikposmu.Galvenais iemesls, kāpēc nelaimes gadījumijāizmeklē, ir noskaidrot to cēloņus, lai varētu tosnovērst un attiecīgi būtu iespējams novērst jaunusnelaimes gadījumus, turklāt nodarbinātajam,kas cietis nelaimes gadījumā un šis nelaimesgadījums izmeklēts pareizi, atbilstoši LRlikumam “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pretnelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”(pieņemts 02.11.1995.) ir tiesības Valsts sociālāsapdrošināšanas aģentūrā saņemt apdrošināšanasatlīdzību.No darba aizsardzības viedokļa mērķtiecīgi irizmeklēt ne tikai tās situācijas, kad kādam vaikādiem no nodarbinātajiem ir radušies veselībastraucējumi, bet arī tās situācijas, kad nelaimesgadījumi ir gandrīz notikuši – tas ir situācijās,kurās apstākļu sakritības dēļ cietušo nebija. Tasļauj savlaicīgi novērst bīstamākos riska faktorus,veicot agrīnus darba aizsardzības pasākumus.2. Arodslimības un citas slimībasDažādās pasaules valstīs jēdziens „arodslimība”tiek definēts dažādi. Latvijā terminu „arodslimības”definē šādi:Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijāmraksturīgas slimības, kuru cēlonis ir veselībaikaitīga faktora iedarbība uz darbinieka organismudarba vietā.LR Ministru Kabinets ir sastādījis to slimībusarakstu, kuru etioloģiju iespējams saistītu ar darbu(arodu) (MK noteikumi Nr. 119 “Arodslimībusaraksts”, pieņemti 31.03.1998.) (šobrīd tiekizstrādāti jauni MK noteikumi, kas precizēsarodslimību diagnosticēšanas kārtību). Kā tipiskuarodslimība, kas var attīstīties nodarbinātajiemkokapstrādē iespējams minēt aroda etioloģijasvājdzirdību trokšņa iedarbības dēļ vai putekļubronhītu koka putekļu iedarbības dēļ. Galīgodiagnozi noteic P. Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centraCentrālā ārstu konsultatīvā komisija arodslimībās.Kaitīgie faktori darba vidē ne tikai paši var izraisītkādu noteiktu saslimšanu, bet arī radīt jau esošohronisku veselības traucējumu paasinājumuvai arī veicināt dažādu slimību attīstību. Starpraksturīgākajiem piemēriem šeit minami –paaugstināts asinsspiediens (starp darba vidēesošajiem riska faktoriem iespējams minēt stresu,mazkustību, pasīvo smēķēšanu u.c.), saaukstēšanās(darbs caurvējā, lietū, nepiemērotā darba apģērbāu.c.), sāpēs mugurā (it īpaši jostas-krustu daļā –fiziskas pārslodze, smagumu pārvietošana).


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ22 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASIV.DARBA AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIDARBA VIDES RISKA FAKTORUIEDARBĪBAS SAMAZINĀŠANAIVAI NOVĒRŠANAIVeicamos darba aizsardzības pasākumus var iedalītvairākās grupās:ó tehniskie pasākumi (piemēram, trokšņa izolācijaar starpsienām, nosūcies ventilācijas izbūveu.c.);ó organizatoriskie pasākumi (drošības zīmjuizvietošana, darbinieku apmācība un informēšana,obligātās veselības pārbaudes u.c.);ó individuālie aizsardzības līdzekļi.Ņemot vērā, ka tehniskie pasākumi ir ļoti specifiskiun būtiski atšķirīgi katrā uzņēmumā, tad šajā sadaļāuzmanība tiks pievērsta organizatoriskajiem darbaaizsardzības pasākumiem un individuālajiemaizsardzības līdzekļiem.Drošības zīmes, signālkrāsojumsDrošības zīmju lietošanu Latvijā nosaka MKnoteikumi Nr. 400 “Darba aizsardzības prasībasdrošības zīmju lietošanā” (pieņemti 03.09.2002.).Savukārt, prasības attiecībā uz ugunsdrošības zīmēmir iestrādātas Latvijas valsts standartā LVS 446:2003“Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamāsdrošības zīme un signālkrāsojums”.No darba aizsardzības viedokļa Latvijas normatīvieakti nenorāda, tieši kādās darba vietās un tieši kadun cik lielā skaitā jālieto konkrētas drošības zīmes.Tādēļ, veicot darba vietu riska novērtējumu, neretinākas saskarties ar jautājumu, kā izvēlēties un izvietotdrošības zīmes, lai darba telpa, durvis, sienas vai darbavieta nebūtu pārsātināta ar informāciju, vienlaikusinformējot par visiem riska faktoriem, kas ir raksturīgikonkrētajai telpai, darba vietai vai darba.Kā izvēlēties vispiemērotākās brīdinājuma zīmes?ó atcerieties, drošības zīmes nekādā veidā neatbrīvodarba devēju no pienākuma rūpēties par attiecīgoriska pilnīgu izskaušanu vai samazināšanu. Drošībaszīmes jālieto paralēli visiem pārējiem kolektīvajiem,tehniskajiem vai ar darba organizāciju saistītajiemlīdzekļiem, kā papildinājums citiem darba drošībaspasākumiem, lai pasargātu darbiniekus no darbavietā eksistējošiem riska faktoriem. Pirms izvēlētieskādu konkrētu drošības zīmju veidu, vajadzētusīki un detalizēti izvērtēt to īpašības, lai spētunovērtēt un izprast, kā tās atbilst nepieciešamajāmprasībām.ó jānovērtē efektivitātes līmenis, ko sniedz drošībaszīme normālos darba apstākļos un attiecīgajāriska situācijā. Lai to noteiktu, nepieciešama šāduparametru analīze:ó darba vietas (zonas) platība un tajā strādājošodarbinieku skaits;ó riska faktori un apstākļi, par kuriem jābrīdina,izmantojot drošības zīmes;ó iespējamība, ka to efektivitāti (iedarbību) varmazināt citas drošības zīmes, vai tādēļ, kaapkārtējie apstākļi apgrūtinās to izmantošanu(tas var būt atkarīgs gan no uztvērēja: piemēram,pazeminātas redzes vai dzirdes spējas, gan arī nodarba vides, kur tās paredzēts uzstādīt: piemēram,no apgaismojuma, apkārtējām krāsām, apkārtējāsvides radītiem trokšņiem, u.tml.).Drošības zīmju izvietošanā ieteicams izvēlētiesprioritāti. Nevajag pārsātināt ar informāciju, jo topārlieku biežā lietošana radīs darbiniekos vienaldzīguattieksmi pret informāciju, ko tā sniedz! Drošībaszīmēm vajadzētu būt izvietotām tik ilgi, kamēr navnovērsta situācija, kas motivē to izmantošanu. Pirmsuzsākt brīdinājuma zīmju izmantošanu darba vietā,nepieciešams visus darbiniekus par tām informēt,lai nodarbinātie saprastu, ko katra drošības zīmesnozīmē.MK noteikumu Nr. 400 „Darba aizsardzības prasībasdrošības zīmju lietošanā” (pieņemti 03.09.2002.)nosaka, ka bīstamajām zonām jābūt skaidri norādītāmun apzīmētām ar drošības zīmēm un signālkrāsojumu(dzeltenu un melnu vai atsevišķos gadījumos ar sarkanuun baltu svītrotu signālkrāsojumu - signālkrāsojumuizmēri ir proporcionāli šķēršļu vai bīstamo vietuizmēriem, bet dzeltenās un melnās vai sarkanās unbaltās svītras ir vienāda platuma un novietotas 45 ogrādu leņķī).


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS23DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒApmācība un instruktāžasApmācība ir plašāks jēdziens kā instruktāža, jo,saskaņā ar šo MK noteikumu Nr. 323 “Noteikumi parapmācību darba aizsardzības jautājumos” (pieņemti17.06.2003.), instruktāža ir tikai viens no apmācībuposmiem. Ne visos gadījumos būs nepieciešamanodarbināto apmācība, visbiežāk būs pietiekami veiktnodarbināto instruktāžu. Apmācība būtu nepieciešamanodarbinātajiem, kuri strādā ar darba aprīkojumu, kasir sarežģīts, var radīt risku nodarbinātajiem, var radītlielus finansiālus zaudējumus darba devējam, varbūt smagas sekas avārijas gadījumā u.tml. Speciālaapmācība ir nepieciešama nodarbinātajiem, kuriapkalpo bīstamās iekārtas.Instrukcijas un instruktāžasDarba aizsardzības instrukcija ir uzņēmuma iekšējaisnormatīvs akts, kas nosaka darba aizsardzībasprasības uzņēmuma darbiniekiem, veicot darbu,pildot amata vai civildienesta pienākumus. Kārtību,kādā nodarbinātie apmācāmi darba aizsardzībasjautājumos, nosaka MK noteikumu Nr. 323“Noteikumi par apmācību darba aizsardzībasjautājumos” (pieņemti 17.06.2003.) 1. pielikums“Nodarbināto instruktāžas kārtība”.Par darba aizsardzības instrukciju izstrādi atbilddarba devējs vai viņa pilnvarotā persona, kurā arīnodrošina, lai katra uzņēmuma struktūrvienība būtunodrošināta ar tās specifikai atbilstošo instrukcijukomplektu. Darba aizsardzības instrukcijas prasībāmjābūt nepārprotami saprotamām (ja nepieciešamscitā valodā) un piemērojamām. Tās nepieciešamsprecizēt vai pārstrādāt, ja spēkā stājušies jaunidarba aizsardzību reglamentējoši normatīvie akti,mainījies tehnoloģiskais process, iekārtas, lietojamiemateriāli, ķīmiskās vielas vai konstatētas instrukcijunepilnības.Darba aizsardzības instrukcijas jāizstrādā, ņemot vērādarba vides riska faktorus un pamatojoties uz:ó darba aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiemaktiem (likumiem, normatīviem, standartiemu.c.);ó drošības prasībām, kas noteiktas ražotāja deklarācijāun iekārtu ekspluatācijas dokumentācijā.Darba aizsardzības instruktāža ir uzņēmumarakstisko instrukciju izskaidrošana un nodarbinātoinformēšana par darba drošības jautājumiem.Darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātaissaņemtu instruktāžu darba aizsardzības jomā, kastieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.Tātad instrukcijām pakļauti visi darbiniekineatkarīgi no viņu izglītības, profesijas, amataun darba stāža. Šādu instruktāžu veic, uzsākotdarbu, mainoties darba raksturam vai darbaapstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējodarba aprīkojumu un ieviešot jaunu tehnoloģiju.Nodarbināto instruktāžu pielāgo darba vides riskapārmaiņām un periodiski (ne retāk kā reizi gadā)atkārto.Instruktāžu mērķis ir sniegt darbiniekiemnepieciešamās zināšanas par darba drošībasinstrukciju prasībām, darba metodēm unpaņēmieniem, lai garantētu drošu darba veikšanu,veselībai bīstamo vai kaitīgo darba vides faktoruietekmes novēršanu un darbinieku darba spējusaglabāšanu darba procesā. Instruktāžas jāveicšim mērķim piemērotos apstākļos, nodrošinotatbilstošus uzskates līdzekļus (plakātus, eksponātus,maketus, modeļus, diapozitīvus, videofilmas u.c.).Tās veicamas darba laikā, atvēlot pietiekamu laikupilnīgam un kvalitatīvam materiālu izklāstam,praktisku metožu un paņēmienu apguvei unzināšanu pārbaudēm.Par instruktāžu veikšanu ir jāizdara ierakstsattiecīgā darba drošības instruktāžu reģistrācijasžurnālā, apliecinot to ar parakstiem.Bīstamo iekārtu apkalpojošā personālaapmācībaAtbilstoši likumam “Par bīstamo iekārtu tehniskouzraudzību” (pieņemts 24.09.1998.) bīstamoiekārtu valdītājam ir pienākums nodrošinātbīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācībuun instruktāžas, kas paredzētas normatīvajosaktos par darba aizsardzību, ņemot vērā bīstamāsiekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi,kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darbapieredzi. Precīzāku nodarbināto apmācības kārtībupar darba aizsardzības jautājumiem nosaka MKnoteikumi Nr. 323 “Noteikumi par apmācību darbaaizsardzības jautājumos” (pieņemti 17.06.2003.).


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ24 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASApmācība pirmajā palīdzībāLai uzlabotu darba vietās sniegtās pirmās palīdzībaskvalitāti, atbilstoši Darba aizsardzības likumam,darba devējam jānorīko nodarbinātos, kuri apmācītipirmās palīdzības sniegšanā un jānodrošina, lai šienodarbinātie būtu pietiekams skaits. Lai arī atbilstošiminētajam likumam, Ministru kabinetam ir jānosakakārtība, kādā nodrošināma apmācība pirmāspalīdzības sniegšanā, šāda kārtība nav noteikta (darbspie minētā normatīvā akta šobrīd notiek). Papildustam vairs nav spēkā arī MK noteikumi Nr. 86 “Parstrādājošo obligāto veselības pārbaudi un apmācībupirmās palīdzības sniegšanā“ (pieņemti 04.03.1997.,atcelti ar 16.06.2004.), kuri noteica, ka darba devējamjāapmāca visi tie darbinieki, kuru veselības stāvokliietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori, visitie darbinieki, kuri ir nodarbināti darbā īpašosapstākļos, kā arī 15% to darbinieku, kuru darbssaistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.Šobrīd Latvijā apmācību koordinē LR Labklājībasministrijas Katastrofu medicīnas centrs, kurš kopāar LR Veselības ministriju izstrādā MK noteikumuprojektu, kas precīzāk reglamentēs apmācību pirmāspalīdzības sniegšanā.Obligātās veselības pārbaudesLai savlaicīgi identificētu veselības problēmas,kas radušās darba vides kaitīgo faktoru dēļ, kā arīlai identificētu, vai darbiniekam nav attīstījusieskāda vispārēja saslimšana, kuras dēļ darbiniekaveselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam,nepieciešams veikt obligātās veselības pārbaudes.Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 527 “Kārtība, kādāveicama obligātā veselības pārbaude“ (pieņemti08.06.2004.) obligātās veselības pārbaudes jāveicdivām darbinieku grupām:ó darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmēvai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba videsfaktori (MK noteikumu 1. pielikums);ó darbiniekiem, kuras ir nodarbinātas vai tiksnodarbinātas darbā īpašos apstākļos (MKnoteikumu 2. pielikums).Obligātās veselības pārbaudes iedala:ó pirms darba līguma noslēgšanas;ó periodiskās;ó iepriekšējās – mainoties vai papildinotieskaitīgajiem darba vides faktoriem.MK noteikumi Nr. 527 “Kārtība, kādā veicamaobligātā veselības pārbaude“ (pieņemti 08.06.2004.)nosaka, ka pirms nosūtīšanas uz obligātajāmveselības pārbaudēm darba devējam ir jāsastādaprofesiju (amatu), kā arī darba vietu saraksti atbilstošišīm augstāk minētajām darbinieku grupām, kā arījāizpilda obligātās veselības pārbaudes kartes (3.pielikums), kurā norāda darba vides riska faktorusatbilstoši veiktajai darba vides novērtēšanai.Ja obligātajā veselības pārbaudē ārsts ir konstatējis, kadarbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajamdarbam, tad darba devējam:ó jāpārceļ darbinieks citā darbā, lai viņš netiktupakļauts šo, kā arī citu analoģisku faktoruiedarbībai;ó jāveic atzīme par veiktajiem pasākumiemobligātajā veselības pārbaudes kartē;ó ja tas nav iespējams, tad darba devējam ir tiesībasdarbinieku atlaist Darba likumā (pieņemts20.07.2002.) noteiktajā kārtībā.Papildus tam nepieciešams atcerēties, kanodarbinātajiem, kuru darbs ir saistīts ar transportalīdzekļu vadīšanu, veicot obligātās veselībaspārbaudes, jāvadās arī pēc MK noteikumiemNr. 582 “Noteikumi par veselības pārbaudēmtransportlīdzekļu vadītājiem un personām, kurasvēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju,kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudesizdevumu segšanas kārtību” (pieņemti 06.07.2004.),kas nosaka, ka A un B kategorijai veselības pārbaudeveicama ik pēc 10 gadiem, bet, ja cilvēks sasniedzis60 gadu vecumu, veselības pārbaude veicama reizi 3gados. Atbilstošie veselības pārbaužu biežumi C unD kategoriju autovadītājiem ir 5 gadi un 3 gadi.Pirmās palīdzības aptieciņasLatvijas Republikā pirmās palīdzības aptieciņuesamību darba vietās nosaka MK noteikumu Nr. 125“Darba aizsardzības prasības darba vietās” (pieņemti


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS25DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ19.03.2002.) prasības, taču šobrīd pirmās palīdzībasaptieciņu saturu darba vietās nenosaka neviensnormatīvais akts. Topošajos ministru kabinetanoteikumos ir noteikts šāds pirmās palīdzībasaptieciņas saturs (skatīt tabulu).Nepieciešamības gadījumā lietojamas arī drošībaszīmes ar virziena norādēm, piemēram:Līdzīga satura aptieciņu nepieciešamību autotransportānosaka arī MK noteikumi Nr. 466 “Noteikumipar transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati untehnisko kontroli uz ceļiem” (pieņemti 29.04.2004.,spēkā no 01.05.2004.), kā arī Ministrijas Veselībasdepartamenta rīkojums Nr. 18 “Par pirmās palīdzībaskomplektu medicīnisko materiālu nomenklatūrasminimumu” (apstiprināts 17.12.1993.).Aptieciņu atrašanās vietas šobrīd Latvijā nepieciešamsapzīmēt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 400 “Darbaaizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā”(pieņemti 03.09.2002.):Drošības zīme Nr. 8.1.“Pirmās palīdzības punkts”Drošības zīme Nr. 8.6.“Pārsiešanas līdzekļi”Atbilstošāko drošības zīmi izvēlas atkarībā nopirmās palīdzības aptieciņas satura – ja aptieciņasatur tikai pirmās palīdzības nepieciešamominimumu (t.i. galvenokārt pārsiešanas līdzekļus),tad jāizvieto tikai zīme Nr. 8.6. “Pārsiešanaslīdzekļi”, bet ja darba devējas aptieciņā nodrošinaarī dezinfekcijas līdzekļus, ožamo spirtu u.c.,tad nepieciešams izvietot drošības zīmi Nr. 8.1.“Pirmās palīdzības punkts”.Lai gan pirmās palīdzības aptieciņās atbilstošispēkā esošajiem un topošajiem normatīvajiemaktiem nav jāiekļauj medikamenti, tomērkokapstrāde pieder pie nozarēm, kurās raksturīgsaugsts sīko ievainojumu skaits (skabargas,sagriešanās, nobrāzumi utt.), tāpēc ieteicamsaptieciņās darba vietas izvietot arī ar dezinfekcijaslīdzekļiem (piemēra, ūdeņraža peroksīdu unbriljantzaļo).Ieteicamais pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamomedicīnisko materiālu minimumsN.p.k. Priekšmetu un materiālu nosaukums Minimālais skaits1. Priekšmetu un materiālu lietošanas pamācība valsts valodā 12. Vienreizējās lietošanas cimdi iepakojumā 13. Saspraužamās adatas 14. Šķēres (10–14 cm) ar noapaļotiem galiem 15. Mākslīgās elpināšanas maska iepakojumā 16. Trīsstūrveida pārsējs (96 x 96 x 136 cm) iepakojumā 27. Leikoplasts (2–3 cm) spolē 18. Brūču plāksteri (dažādu izmēru) sterilā iepakojumā 159. Tīklveida pārsējs Nr. 3 (40 cm) 310. Marles saite (4 x 0,1 m) sterilā iepakojumā 411. Marles saite (4 x 0,05 m) sterilā iepakojumā 212. Pārsienamās paketes sterilā iepakojumā 213. Marles komplekts (600 x 800 mm) sterilā iepakojumā 114. Marles komprese (400 x 600 mm) sterilā iepakojumā 1


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ26 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASIndividuālās aizsardzības līdzekļiIndividuālās aizsardzības līdzekļi ir izstrādājumi,ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras darbinieksvalkā vai citādi lieto, lai aizsargātu savu drošību unveselību pret bīstamu vai kaitīgu faktoru iedarbībudarbā. Lai gan precīzus individuālos aizsardzībaslīdzekļus visiem darbiem, kas tiek veikti kokapstrādē,nav iespējams noteikt, kā tipiskus individuālosaizsardzības līdzekļus iespējams minēt:ó laika apstākļiem piemērots darba apģērbs(vēlams kombinezons, puskombinzons, lai būtunosegta muguras jostas daļa un tā nebūtu plika,nodarbinātajam noliecoties, cieši aizpogāts,veļams bez kabatām, lai tiktu novērst ievilkšanasrisks) un cepure;ó laika apstākļiem piemēroti darba apavi arpurngala aizsardzību;ó darba cimdi (strādājot pie atsevišķiemdarbgaldiem cimdu lietošana var būt arīaizliegta!);ó aizsardzībai pret skabargām, nobrāzumiem u.c.;ó vibrāciju slāpējoši;ó aizsardzībai pret ķīmiskām vielām (piemēram,veicot krāsošanas, lakošanas darbus);ó darbam ar motorzāģi;ó dzirdes aizsardzības līdzekļi;ó elpceļu aizsardzības līdzekļi:ó pretputekļu aizsardzība (P klases filtrs);ó aizsardzībai pret ķīmiskām vielām (ABEKfiltri);ó sejas un acu aizsarglīdzekļi.Darba devējam būtu vēlams arī pārdomāt iespējasnodarbinātos, kuri veic īpaši netīrus darbus,nodrošināt ar ādas aizsardzības līdzekļiem (piemēram,aizsargkrēmiem, aizsargziedēm).


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS27DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒPIELIKUMI1. PIELIKUMSDARBA VIDES RISKA FAKTORI,STRĀDĀJOT AR SPECIFISKIEMKOKAPSTRĀDES DARBGALDIEM1. Apaļkoksnes apstrādes mašīnas:1.1. Mizotājió ķermeņa daļu saspiešana, ja no krautnes uzmizotāju koki tiek padoti nemehānizēti;ó traumas koku iestrēgšanas gadījumā, ja navdiametra ierobežotāja vai tiek mizoti līkie koki;ó palielināts troksnis, ja nav atbilstoši aprīkotaoperatora darba vieta;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó pazemināta vai paaugstināta temperatūra, ja navatbilstoši aprīkota operatora darba vieta.1.2. Rāmja gaterió ķermeņa daļu saspiešana, nobrūkot baļķukrautnēm;ó kāju pēdu traumas, ja nav vispār, vai ir bojātikāju aizsargi padeves ratiņiem;ó iesišanas risks ar nomaļiem zāģēšanas beigufāzē, kad baļķis iziet no padeves ruļļiem;ó traumas, veicot apkopes vai remontus vadībasierīču defektu dēļ (bremzes);ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó kāju traumas, uzkrītot zāģmateriāliem pienoņemšanas;ó roku pirkstu iespiešana starp zāģmateriāliem,veicot pārkraušanu;ó traumas klūpot vai krītot (dubļi, ledus grambas,neaizvākti priekšmeti);ó pazemināta vai paaugstināta temperatūra.1.3. Lentzāģió ķermeņa daļu saspiešana pie baļķu uzlikšanas;ó traumas no rotējošam daļām un kustīgiemelementiem, ja uzstādīti bojāti vai neatbilstošiaizsargi;ó traumas, pārtrūkstot zāģlentai, ja nav atbilstošauztvērēja;ó roku traumas, veicot lenšu maiņu, nelietojotcimdus (īpaši platlenšu zāģiem);ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó traumas, krītot zāģmateriāliem;ó roku pirkstu iespiešana starp zāģmateriāliem,veicot pārkraušanu;ó traumas klūpot vai krītot (dubli, ledus grambas,neaizvākti priekšmeti);ó pazemināta vai paaugstināta temperatūra;ó palielināta trokšņa izraisītie draudi;ó putekļi, zāģējot sausu koksni.1.4. Ripzāģi apaļkoku garenzāģēšanaió ķermeņa daļu saspiešana pie baļķu uzlikšanas;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó traumas no sitiena ar lielā ātrumā pārvietojošospadeves galdu, ja nav atbilstoša bīstamās zonasnožogojuma;ó roku traumas, veicot smago zāģripu maiņu,nelietojot cimdus;


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ28 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASó elektriskās dabas risks ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó traumas krītot zāģmateriāliem;ó roku pirkstu iespiešana starp zāģmateriāliem,veicot pārkraušanu;ó palielināta trokšņa izraisītie draudi;ó putekļi, zāģējot sausu koksni.1.5. Ripzāģi apaļkoku garumošanaió ķermeņa daļu saspiešana pie apaļkoku padeves;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó traumas lūstot zāģripas zobiem;ó zāģripas ieķīlēšanās, garinot līkos kokus;ó roku traumas, veicot smago zāģripu maiņu,nelietojot cimdus;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó palielināta trokšņa izraisītie draudi.1.6. Frēzēšanas – zāģēšanas agregātmašīnas(guļbūvju sagatavju ražošana)ó ķermeņa daļu saspiešana pie izejmateriālapadeves;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó palielināta trokšņa izraisītie draudi.2. Zāģmateriālu apstrādes mašīnas:2.1. Ripzāģi koksnes garenzāģēšanai (ar kustīgozāģēšanas bloku)ó pirkstu nogriešanas draudi strādājot ar augšējasvai apakšējas padeves ripzāģiem, kad strādājošieveic materiāla piespiešanu pie vadlineāla vaioperatora un palīga nesaskaņotas rīcības dēļ;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó roku traumas ar mehāniskiem piespiedējiem;ó dažādu ķermeņa daļu traumas no lidojošiemkoksnes fragmentiem, zāģējot cietu, sausumateriālu;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó palielināta trokšņa izraisītie draudi;ó putekļi, zāģējot sausu koksni.2.2. Ripzāģi koksnes garenzāģēšanai (zeimeri)ó pirkstu nogriešanas draudi, ja tiek pārkāptidrošības tehnikas noteikumi;ó materiāla izmešanas draudi, ja ir uzstādītsneatbilstoša biezuma šķēlējnazis un zāģripasaugšējā daļa nav nosegta ar aizsargu;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó elektriskās dabas risks ja, ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó palielināta trokšņa izraisītie draudi.2.3. Brusotājió smagas traumas no sitieniem ar atsviestomateriālu, ja nepareizi noregulēti šķēlējnaži unar augšējo aizsargu palīdzību nav izslēgta iespējazāģmateriālam nokļūt zāģripu virspusē;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS29DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒó palielināta trokšņa izraisītie draudi;ó putekļi, zāģējot sausu koksni;ó traumas klūpot vai krītot.2.4. Ripzāģi koksnes garumošanai (vienripas)ó rokas pirkstu vai plaukstas nogriešana, japielietota neatbilstoša aizsargu konstrukcija,tehnoloģiskam procesam neatbilstošs vadībasierīču stiprinājums (labās vai kreisās rokasvadība), pārāk liels zāģripas darba gājiens,neatbilstošo cimdu un apģērba lietošana, netiekievēroti noteiktie minimālie un maksimālieapstrādājama materiāla parametri, nepietiekošsapgaismojumsó elektriskās dabas risks ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó trokšņa izraisītie draudi;ó putekļi, zāģējot sausu koksni.2.5. Frēzmašīnasó pirkstu nogriešanas draudi, saskaroties arrotējošiem griezējinstrumentiem, ja netiek lietotiatbilstošas konstrukcijas stumšanas rokturi, netiekievēroti minimālie apstrādājamo detaļu izmēri undarba režīmi, nepietiekošs apgaismojums;ó traumas no atlūzušām griezējinstrumentu daļāmun lidojošiem koksnes fragmentiem;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó vibrācijas izraisītie draudi, ja tiek izmantotasnolietotas mašīnas un nebalansētigriezējinstrumenti;ó trokšņa izraisītie draudi.2.6. Taisnojamās ēveles (virsēveles)ó pirkstu nogriešanas draudi saskaroties ar rotējošogriezējinstrumentu, ja netiek lietotas piemērotasstumšanas palīgierīces, nav vispār, vai ir bojātsdarba vārpstas aizsargs, neatbilstošu IAL unapģērba lietošana, nepietiekošs apgaismojums;ó traumas no lidojošiem koksnes fragmentiem;ó elektriskās dabas risks ,ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó trokšņa izraisītie draudi.2.7. Biezumēvelesó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó nažu izmešana, ja tiek izmantoti nolietotienaži;ó trokšņa izraisītie draudi.2.8. Horizontālās urbjmašīnasó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó raumas no lidojošiem koksnes fragmentiem;ó traumas instrumentu lūzuma gadījumos;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta.2.9. Vertikālās urbjmašīnasó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó sitiena draudi urbjot detaļas bez atbilstošastiprinājuma urbja iesprūšanas gadījumos;ó matu vai apģērba uztīšanas draudi, lietojotnepiemērotu apģērbu;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta.2.10. Slīpmašīnas (visu konstrukciju,stacionārās)ó roku noberzumu un nobrāzumu draudi;


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ30 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó putekļi;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó pastiprināti ugunsgrēka draudi, ja regulāri netiekveikta putekļu atsūkšanas sistēmu tīrīšana.2.11. Šķeldotājió ievilkšanas draudi, ja tiek izmantoti šķeldotāji arrokas padevi;ó apvalka caursišanas draudi ar nažu fragmentiemvai svešķermeņiem, ja aizsargs izgatavots nonepietiekama biezuma materiāla;ó roku savainojumi ar skabargām, ja netiek lietoticimdi;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó elektriskās dabas risks, ja šķeldotāja piedziņaipielietota elektroenerģija un iekārta nav sazemēta;ó pastiprināta trokšņa izraisītie draudi;ó traumas klūpot vai krītot (dubli, ledus, grambas,neaizvākti priekšmeti);ó pazemināta vai paaugstināta temperatūra.3. Transportēšanas līdzekļi3.1. Mobilie transportēšanas līdzekļió risks traum ēt citus strādājošos neuzmanīgaspārvietošanās rezultātā;ó draudi no krītošiem materiāliem krautņusagāšanas gadījumos;ó strauja mikroklimata maiņa, pārvietojoties notelpām ārā un otrādi;ó trokšņa izraisītie draudi;ó putekļu izraisītie draudi.3.2. Lentu un ķēžu transportierió aizķeršanas un ievilkšanas draudi ja netiek lietotabrīdinājuma signalizācija, tiek lietots nepiemērotsapģērbs;ó traumas no rotējošam daļām, ja uzstādīti bojātivai neatbilstoši aizsargi;ó draudi no materiālu krišanas, ja darbiniekiemjāuzturas bīstamā zonā;ó elektriskās dabas risks, ja ir bojātas elektroierīcesun iekārta nav sazemēta;ó traumas klūpot vai krītot.2. PIELIKUMSMAŠĪNIEKĀRTU DROŠĪBA1. Drošības līdzekļu izvēleDrošības līdzekļi ir līdzekļu kopums, kas tiekieprojektēts iekārtas konstruēšanas laikā, un kas irjāņem vērā un jāizmanto mašīniekārtas lietotājam.Drošības līdzekļi iedalās:ó iekšējie preventīvie līdzekļi;ó aizsardzības līdzekļi;ó informācija un apmācība, kā tos lietot;ó papildu aizsardzība.Priekšroka dodama tiem drošības līdzekļiem, kurusiestrādā mašīniekārtas projektēšanas fāzē, nevislīdzekļiem, kurus var piemērot lietotājs. Lai pareiziizvēlētos drošības līdzekļus gan mašīniekārtasprojektēšanas, gan lietošanas laikā, jāņem vērā četrigalvenie aspekti:ó iekārtas darbības robežu noteikšana;ó risku identificēšana (riska faktoru noteikšana);


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS31DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒņemot vērā iespējamās situācijas, kādas varizraisīt iekārta;ó riska novērtēšana;ó ekonomiskie līdzekļi.Iekārtas darbības robežas. Iekārtas darbībasrobežas jānosaka telpā (kustību un iekārtas gājienuamplitūda), laikā (iekārtai un/vai tās sastāvdaļāmparedzētā kalpošanas ilguma noteikšana) unpielietojumā (izmantošanas mērķu noteikšana).Risku identificēšana. Ir nepieciešams identificētriskus (mehāniskos, elektriskos, termiskos utt.),ko var izraisīt iekārta visās iespējamās situācijāstās kalpošanas visās fāzēs (ražošanas procesā,transportēšanas laikā, nododot ekspluatācijā, izmantojot,izņemot no aprites, demontējot un utilizējot).Riska novērtēšana. Lai novērtētu iespējamo risku,ir jārēķinās ar riska varbūtību, paredzot vissmagākāsiespējamās kaitējuma sekas. Kaitējuma iespējamībair atkarīga no tā, vai persona tiek pakļauta briesmām(bieža pieeja un ilgstoša uzturēšanās bīstamajā zonā),vai iekārtas darbība var tikt traucēta, kas varētuizraisīt bīstamu situāciju, un vai ir iespēja novērstvai samazināt risku. Kaitējumu smagums ir atkarīgsno daudziem faktoriem, kuri jāmēģina paredzēt.Vienmēr ir jārēķinās ar visnopietnāko iespējamokaitējumu.Ekonomiskais līdzsvars. Izvēloties vienu vaivairākus drošības līdzekļus, ir jāmēģina panāktlīdzsvaru starp drošību un kopējām iekārtas ražošanas,lietošanas izmaksām, kā arī drošības līdzekļuizmaksām un iekārtas piemērotību paredzēto funkcijunepārtrauktai veikšanai, tās apkopes iespējām.Ja šādu līdzsvaru ir grūti sasniegt, šaubu gadījumāprimārā ir drošība. Visus iepriekš aplūkotos bīstamosfaktorus var metodiski pārvērtēt, izvēloties attiecīgusdrošības līdzekļus.2. Iekārtās paredzētā aizsardzībaMašīniekārtas paredzētā aizsardzība nozīmē, katiek novērsta lielākā daļa no iespējamiem riskiemvai samazināts to skaits, izvēloties atbilstošusraksturlielumus mašīniekārtas konstrukcijā vaiierobežojot cilvēka pakļaušanu riskam, samazinotnepieciešamību pēc operatora darbības bīstamajāszonās.Lai to panāktu, projektētājam ir:ó jāizvairās no asiem izvirzījumiem, malām, asiemstūriem utt.;ó jāizstrādā droši mehānismi (nelieli atvērumi,drošības distance, trokšņa un vibrācijasierobežošana utt.)ó jāierobežo mehāniskie spēki (jānodrošinarotējošo elementu statiskais un dinamiskaislīdzsvars, jānovērš dažādiem spēkiem pakļautoelementu nogurums utt.);ó jāņem vērā materiālu izturības īpašības (piemēram,korozija, novecošana, nodilumizturība, erozijautt.);ó jālieto drošas tehnoloģijas vai enerģijas avoti(izmantot neuzliesmojošus šķidrumus, zemasprieguma elektrību utt.);ó jāpielieto pozitīvās mehāniskās darbības principsvienas detaļas iedarbībā uz otru (elementi kustassaskanīgi, neradot defektus, līdz ar to ir garantētsto pareizs izvietojums;ó jāņem vērā ergonomikas likumsakarības laisamazinātu nervu spriedzi, fiziskos spēkus,ierobežotu iespēju kļūdīties;ó iekārtas vadības sistēmas jāprojektē tā, lai nebūtuiespējams izdarīt neparedzētas un potenciālibīstamas darbības. Tāpēc projektētājamjānodrošina, lai traucējumi enerģijas padevē vaistrāvas ķēdē nevarētu izraisīt iekārtas neparedzētuiedarbošanos, lai nenotiktu nekontrolētas iekārtasdarbības ātruma izmaiņas, nerastos problēmas,apstājoties kustīgajiem elementiem, lai no iekārtasneatdalītos tās kustīgās daļas vai apstrādājamaismateriāls, lai nekavētos aizsardzības iekārtudarbība.Projektējot hidrauliskās un pneimatiskās iekārtas,nedrīkst pārsniegt maksimālo pieļaujamo spiedienusistēmā, risku nedrīkst radīt spiediena krišanās,slodzes samazināšanās vai vakuuma zudums; sūces


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ32 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASvai cita bojājuma rezultātā nedrīkst pieļaut bīstamušķidrumu izplūdi utt.Mašīniekārtu elektriskā aprīkojuma projektosjāparedz elektriskā šoka novēršana, aizsardzība pretīssavienojumiem un pārslodzēm. Mašīniekārtāsparedzētā aizsardzība ir prioritāra attiecībā pretaizsardzības līdzekļiem.3. Aizsardzības līdzekļi, kas jāparedzmašīniekārtasLai izsargātos no riskiem, kurus nav iespējamsnovērst vai kurus nevar pietiekami samazināt arintegrētajiem preventīvajiem līdzekļiem, tiek izmantotiaizsardzības līdzekļi. Ir divi galvenie aizsardzībaslīdzekļu veidi: aizsargi un aizsardzības ierīces.3.1. Aizsargi (LVS EN 953:1997)Aizsargs ir iekārtas elements, kas tiek izmantotsaizsardzības nodrošināšanai ar materiālās aizsargbarjeraspalīdzību. Aizsargi atšķiras pēc formas,visbiežāk tie ir karkasi, pārsegumi, abažūri, durvisutt. Aizsargs var pildīt aizsargfunkcijas viens pats,šādā gadījumā aizsargs darbojas efektīvi, ja tas iraizvērts. Aizsargs var būt savienots ar nostiprināšanasmehānismu, vai nostiprināšanas mehānismu arbloķētāju. Šādā gadījumā aizsardzība tiek garantētaneatkarīgi no aizsarga stāvokļa.Aizsargi var būt:ó nekustīgi;ó kustīgi;ó regulējami;ó kustīgi ar nostiprinājumu;ó kustīgi ar nostiprinājumu un bloķētāju;ó kustīgi saistībā ar vadības sistēmu.Nekustīgie aizsargi. Nekustīgie aizsargi varbūt piemontēti pastāvīgi (piemetināti utt.) vaipiestiprināti ar stiprinājuma elementiem (skrūvēmutt.), tādejādi tos nav iespējams noņemt vai atvērtbez instrumentu palīdzības. Nekustīgie aizsargi irjāuzstāda bīstamajās zonās, kurām nav nepieciešamsbieži piekļūt.Kustīgie aizsargi. Kustīgie aizsargi ir aizsargi aršarnīrsavienojumu, to ir iespējams atvērt bez instrumentupalīdzības. Kustīgajiem aizsargiem vienmērjābūt savienotiem ar nostiprināšanas ierīcēm ar vai bezbloķētāja.Kustīgie aizsargi ar nostiprināšanas mehānismu.Kustīgie aizsargi ar nostiprināšanas mehānismu ir savienotiar nostiprināšanas mehānismu tā, lai:ó ar aizsargu aprīkotās bīstamās funkcijas nevarētuveikt, kamēr aizsargs nav noslēgts;ó atverot aizsargu iekārtas bīstamo funkciju veikšanaslaikā, iekārtas funkcionēšana ir pārtraukta;ó noslēdzot aizsargu, “nosegtās” bīstamās funkcijasvar veikt, taču aizsarga noslēgšana pati par sevineizraisa iekārtas darbības sākumu.Kustīgie aizsargi ar nostiprinājumu un bloķētāju.Kustīgie aizsargi ar nostiprinājumu un bloķētāju tieksavienoti ar nostiprināšanas ierīci un automātiskāsbloķēšanas mehānismu, lai:ó ar aizsargu aprīkotās iekārtas bīstamās funkcijasnevarētu veikt, kamēr aizsargs nav noslēgts unnobloķēts;ó aizsargs noslēgtā stāvoklī būtu bloķēts tik ilgi,kamēr pastāv risks gūt bojājumus iekārtas bīstamofunkciju dēļ;ó aizsargu bloķējot noslēgtā stāvoklī, mašīniekārtabīstamās funkcijas var veikt, taču aizsarganoslēgšana un bloķēšana pati par sevi neizraisaiekārtas darbības sākumu.Aizsargi, kas saistīti ar vadības sistēmu. Aizsargitiek savienoti ar nostiprināšanas mehānismu un arautomātiskās bloķēšanas mehānismu tā, lai:ó ar aizsargu aprīkotās iekārtas bīstamās funkcijasnevarētu veikt, kamēr aizsargs nav noslēgts;ó aizsarga noslēgšana iedarbina iekārtas bīstamofunkciju.


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS33DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒRegulējamie aizsargi. Regulējamie aizsargi var būtgan nekustīgi, gan kustīgi, tie var būt regulējamipilnībā vai arī sastāvēt no regulējamām daļām. Kadaizsargs ar rokām (manuālā regulēšana) vai mehāniski(autoregulēšana) ir nostādīts nepieciešamajāstāvoklī, tas visu attiecīgās operācijas laiku saglabāfiksēto stāvokli. Regulējamie aizsargi ir absolūtinepieciešami operācijās, kur materiāli tiek padoti arrokām.3.2. Aizsardzības ierīces (LVS EN ISO 12100-1:2004)Aizsardzības ierīces aizsargā pret pastāvošiemriskiem kā savienojumā ar aizsargiem tā arī atsevišķi.Tiek lietotas šādas aizsardzības ierīces:ó bloķēšanas;ó drošinātājiekārtas;ó kontaktvadība;ó divu roku vadības sistēma;ó ierobežojošas ierīces;ó ieslēgšanās sistēmas pēc impulsa;ó ierīce iekārtas apstādināšanai avārijasgadījumā;ó iekārtas izslēgšana;ó ierīces, kas nodrošina drošu piekļūšanuiekārtai.Bloķēšanas ierīces (LVS EN 1088:1995).Bloķēšanas ierīces ir mehāniskas, elektriskas vaikādas citas tehnoloģijas aizsargierīces, kuru mērķisir nepieļaut iekārtas noteiktu elementu darbošanosnoteiktos apstākļos (galvenokārt, kamēr navnoslēgts aizsargs).Drošinātājierīce. Drošinātājierīce ir rokas(manuālās) vadības papildierīce. Tā tiek lietotakopā ar iekārtas iedarbināšanas ierīci. Iedarbinotnovērtēšanas mehānismu, tiek atļauta iekārtasieslēgšana.Kontaktvadība. Kontaktvadība ir iekārtas vadībasierīce, kas iedarbina un uztur darbībā iekārtas elementustikai tajā laikā, kamēr ir nospiests iekārtasiedarbināšanas slēdzis Kad tas tiek atlaists, iekārtasdarbība automātiski apstājas.Divu roku vadība. Vadība ar divām rokām nozīmēto, ka iekārtas vai tās elementu iedarbināšanas funkcijuuzturēšana ir iespējama tikai tad, ja vienlaikusdarbojas vismaz divi iedarbināšanas elementi.Tādejādi tiek garantēta aizsardzība cilvēkam, kasšos elementu darbina.Jūtīgā ierīce. Jūtīgā ierīce ir mehānisms, kas izraisamašīniekārtas, vai tās elementu darbībasapstāšanos (vai garantē līdzīgus drošībasapstākļus), ja cilvēks vai kāda tā ķermeņa daļapārsniedz drošības robežas. Jūtīgai ierīcei varbūt mehāniski uztvērēji, piemēram, kabeļi, jūtīgiierobežotāji vai nemehāniski uztvērēji, piemēram,fotoelementi, ultraskaņas barjeras utt.Ierobežojošās ierīces. Ierobežojošās ierīces irmehānismi, kas nepieļauj, ka iekārta vai tās elementipārsniedz noteiktās robežas, piemēram,pārvietošanās, spiediena u.c. ierobežojumus.Ierīces, kas regulē iekārtas iedarbošanospēc impulsa. Tās ir ierīces, kas regulē iekārtasiedarbošanos pēc impulsa, pieļauj tikai vienaiekārtas elementa ierobežotu pārvietošanos,tādejādi maksimāli samazinās iespējamais risks.Kamēr iekārtas iedarbināšanas elements netiekatlaists un atkal iedarbināt, jauna kustība naviespējama.Ierīce iekārtas apstādināšanai avārijasgadījumā. Katrai iekārtai ir jābūt aprīkotai ar vienuvai vairākām ierīcēm avārijas gadījumā, kasspētu novērst vai samazināt bīstamu situācijuizraisītās kaitīgās sekas, kuras var rastiesnekavējoties vai atklāties ar laiku. Šī prasība neattiecasuz iekārtām, kurās avārijas apstādināšanasierīce nespēj samazināt risku (piemēram, iekārtasar lielu inerces kustību), pārnēsājamām iekārtāmun iekārtām ar rokas vadību.Šo ierīču slēdžiem jābūt skaidri atpazīstamiem unpamanāmiem, kā arī ātri sasniedzamiem. Avārijasapstādināšanas ierīcēm bīstamais process jāaptur


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ34 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASpēc iespējas īsākā laikā, neizraisot jaunus riskus. Jaiespējams, tām jāiedarbina vai jāļauj iedarbināt noteiktusaizsardzības mehānismus.Apstādināšanas elementam pēc tā iedarbināšanasjāpaliek bloķētā stāvoklī. Tā atbrīvošana nedrīkstiedarbināt iekārtu, iekārtai jābūt atkal iedarbināmaipēc apstādināšanas mehānisma izslēgšanas. Šoierīci nedrīkst lietot kā alternatīvu kādai no pārējāmaizsardzības iekārtām. Avārijas apstādināšanas ierīcinav ieteicams lietot iekārtas parastai apturēšanai.Iekārtas izslēgšana. Lai piekļūtu iekārtai ar nolūkuveikt apkopi vai remontdarbus, iekārta ir jāaptur vaijānostāda “neitrālajā stāvoklī”, līdz ar to panākotļoti augstu drošības līmeni. Tas paredz:ó atslēgt vai atvienot iekārtu no visiem enerģijaspadeves avotiem. Atslēgumam ir jābūtredzamam un fiziski nodrošinātam, ļaujotatslēguma stāvoklī konstatēt pēc iekārtasieslēgšanas elementa;ó bloķēt atslēgšanas aparātus “atslēgtā” stāvoklī;ó nodrošināt pārliecibu, ka iekārtā nepastāvne potenciālā enerģija (plūsmas spiediens,elektriskais spriegums vai mehāniskā enerģija,kas var atbrīvoties), ne kinētiskā enerģija(detaļas, kas var turpināt kustību pēc inerces);ó norādīt, ka iekārta ir izslēgta.Lai nepieļautu iekārtu nekontrolētu darbībassākumu, kas izraisa ļoti smagus nelaimesgadījumus, ir svarīgi iekārtu aprīkot arizslēgšanas ierīci un atbilstošām iekārtubloķēšanas un signalizācijas sistēmām!Ierīces, kas nodrošina drošu piekļūšanu iekārtai.Mašīniekārtas projektā ir jāparedz, lai tās vadīšanaun visas parastās darbības (remontu, apkopi utt.)varētu veikt persona, kas atrodas pamatnes plakneslīmenī. Ja tas nav iespējams, iekārta jāaprīkoar kāpnēm, darba platformām utt. To virsma irjāizgatavo no materiāliem, kas paredzētajos darbaapstākļos ir iespējami neslīdoši. Atkarībā no augstumavirs pamata virsmas tiem jābūt aprīkotiem arnožogojumiem, margām, apmalēm utt.Katrā konkrētajā gadījumā pielietojamā aizsardzībastehnika ir jāizvēlas atbilstoši apstākļiem, veicotanalīzi, kādi faktori iespaido riska rašanos un kādi irriska veidi.4. Aizsardzības pasākumi, kas jāveicmašīniekārtas lietotājamIekārtas lietotājam no savas puses ir jāveic visinepieciešamie pasākumi, lai, pareizi izmantojotmašīniekārtu un veicot tās apkopi, tā visu kalpošanaslaiku atbilstu drošības prasībām. Apkope tiek veiktasaskaņā ar ražotāja instrukcijām, vai, ja tādu nav,atkarībā no mašīniekārtas īpašībām un tās lietošanasapstākļiem. Ir nepieciešams dokumentēt katrasmašīniekārtas dzīves ciklu, lai varētu sekot apkopesprogrammas izpildei, kā arī to modificēšanai vaipārveidojumiem.Ja risku novērtēšanas rezultātā atklājas, ka, lainovērstu iekārtas radītas briesmas darbinieka drošībaiun veselībai, ir nepieciešams pielietot aizsardzībastehniku, lietotājiem nāksies pielāgot jau uzstādītāsun izmantojamās iekārtas, aprīkojot tās ar drošībasierīcēm, lai nodrošinātu atbilstību darba aizsardzībasnormatīvo aktu prasībām.Ja tas nepieciešams darbinieku drošības unveselības aizsardzībai, viņi obligāti ir jānodrošina arindividuālajiem aizsardzības līdzekļiem, lai novērstuvai samazinātu to risku sekas, ko nav izdevies novērstar kolektīvās aizsardzības tehniskajiem līdzekļiemiekārtas projektēšanas un ražošanas fāzē vai ar darbaorganizācijas metodēm, līdzekļiem un procedūrāmpašā uzņēmumā.5. Mašīniekārtu izmantošanā nepieciešamainformācija, kuru jānodrošina iekārtasražotājam (MK noteikumi Nr. 186)Lai varētu izstrādāt drošu darba procedūru, saskarotiesar nenovēršamiem riskiem, iekārtas lietotājamir jābūt labi informētam, tādēļ iekārtas ražotājamir jāsniedz lietotājam nepieciešamā informācija.Minētajai informācijai jābūt nepārprotamai un vieglisaprotamai. Ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvimminētā informācija jāiekļauj Ekspluatācijasinstrukcijā, kas obligāti jāpievieno katraimašīniekārtai. Ekspluatācijas instrukcijai jābūt valstsvalodā. Brīdī, kad iekārta tiek nodota ekspluatācijā,


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS35DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒtai jāpievieno instrukcijas tulkojums un instrukcijasoriģināls. Tajā jābūt vismaz šādām norādēm:ó iekārtas izmantošanas mērķa nepārprotamaidefinīcijai;ó informācijai par operatora darba vietas ierīkošanuun darbinieku kvalifikāciju;ó brīdinājumam par palikušiem riskiem, vēlamsviegli saprotamu piktogrammu veidā;ó drošības instrukcijām, lai bez apdraudējumavarētu veikt visas operācijas iekārtas lietošanaslaikā dažādās fāzēs: apkopi/transportēšanu,nodošanu ekspluatācijā (montāžu, uzstādīšanu unregulēšanu), izmantošanu (remontu, apmācību,darba procesu, tīrīšanu, bojājumu konstatēšanu,apkopi) un izņemšanu no aprites, demontēšanuun utilizāciju;ó nepieciešamības gadījumā informācija parinstrumentiem, ar kuriem var būt nokomplektētamašīniekārta;ó brīdinājumiem, kā rīkoties avārijas situācijā;ó aizliegumi, kas jāievēro, lietojot mašīniekārtu.Gadījumā, ja iekārtas varētu izmantot neprofesionālslietotājs, tad papildus jau minētajām pamatprasībāmlietošanas instrukciju sagatavošanā jāņem vērā arīvispārējais izglītības un uztveres līmenis, kādu varētusagaidīt no minētajiem lietotājiem.6. Papildu aizsardzībaDažos gadījumos bez iepriekš aprakstītajiempreventīvajiem vai aizsardzības pasākumiem unlīdzekļiem var būt nepieciešami papildu aizsardzībaspasākumi.6.1. Pasākumi, kas jāveic mašīniekārtasprojektētājam/ražotājamProjektētājam/ražotājam ir jānosaka, vai irnepieciešama papildaizsardzība avārijas situācijās,vai arī tai ir tikai galvenās funkcijas papildinošanozīme, kas palielina drošību. Tālāk tiek apskatītišādi papildu aizsardzības līdzekļi (pasākumi):ó cilvēku atbrīvošanas mehānisms;ó iekārtā integrētās apkopes iespējas;ó palīgierīces, lai atvieglotu un padarītu drošuiekārtas un tās smago sastāvdaļu apkopi;ó diagnostikas sistēmu ierīces, lai atvieglotubojājumu vietas noteikšanu.Cilvēku atbrīvošanas mehānisms. Lai novērstuiespēju, ka iekārtā varētu palikt ieslēgti cilvēki,un lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu, jāparedz izejasceļi un patvēruma vietas, kā arī iespējas pēcavārijas apstāšanās ar rokām kustināt noteiktus elementus.Iekārtā integrētās apkopes iespējas. Projektējotmašīniekārtu ir jāņem vērā šādi iekārtasapkalpošanas aspekti: apkopes vietu izvietošanaārpus bīstamajām zonām, lai ierobežotu cilvēkupakļaušanu briesmām; piekļūšana iekšējām daļām;darba veikšanai piemērota izvietojuma izvēle;nepieciešamo instrumentu un aprīkojumu skaitaierobežošana; uzraudzības iespējas.Palīgierīces, lai atvieglotu un padarītu drošuiekārtas un tās smago sastāvdaļu apkopi. Iekārtasun tās sastāvdaļas, kuras nav iespējams pārvietotvai transportēt ar rokām, ir jānodrošina ar speciāliprojektētām palīgierīcēm, kas paredzētas iekārtuvai to sastāvdaļu transportēšanai ar pacelšanas/transportēšanas mehānismiem. Šim nolūkam izmanto:pacelšanas palīgierīces ar stropēm, kāšiem utt.;speciālas gropes iekārtām, kuras tiek transportētasar dakšveida pacēlēju; norādījumu par iekārtas unnedemontējamo daļu masu (kg).Diagnostikas sistēmu ierīces, lai atvieglotubojājumu vietas noteikšanu. Diagnostikas sistēmuierīkošana bojājumu vietas noteikšanai ne tikai uzlaboiekārtas pieejamību un apkopi, bet arī samazinaapkopes personāla pakļaušanu riskam.6.2. Pasākumi, kas jāveic mašīniekārtasizmantotājiemMašīniekārtas izmantotājiem no savas puses irjāizmanto darba organizatoriskie līdzekļi, kasgarantē ar mašīniekārtas prasībām saskaņotu darba


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ36 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASritmu, jāievēro paredzētie iekārtu apkalpošanas termiņiun jāizmanto piemēroti instrumenti.Uzņēmumam, kurā tiek izmantota iekārta, jārūpējas parto, lai iekārtai piemītošo risku nepalielinātu apkārtējāvide. Tāpēc ir nepieciešams, lai kopējais un atsevišķo darbavietu apgaismojuma līmenis būtu piemērots iekārtaslietotāju vajadzībām. Jāgarantē atbilstoša iekārtas,apkārtējās vides un pieejas ceļu tīrība, pareizi jānorobežodarba zona no kustības vai noliktavas zonām utt.Iekārtas izmantotājam ir:ó jāapmāca operatori pareizai mašīniekārtuizmantošanai;ó jāizstrādā optimālais tehnoloģiskais process;ó jāievieš darba atļauju sistēma, ja darbs ir saistīts araugstu risku kritiskām situācijām un nepazīstamiemriskiem.7. Kas jāzina iegādājoties jaunas iekārtasMK noteikumu Nr.186 “Noteikumi par mašīnu drošību”nosaka, ka iekārtām, kuras iegādātas un uzsāktas lietot pēc2001. gada 1. janvāra, jāatbilst šo noteikumu prasībām.Iegādājoties jaunas kokapstrādes mašīnas pircējamjāseko lai:ó mašīna būtu marķēta ar atbilstošas formas CEzīmi, kas apliecina iekārtas atbilstību MašīnbūvesDirektīvai 98/37/EC ;ó iekārtai būtu pievienota ražotāja, viņa pilnvarotāpārstāvja vai importētāja izsniegta atbilstībasdeklarācija, kas attiecās uz konkrēto mašīnu;ó mašīnai līdzi jābūt ekspluatācijas instrukcijai valstsvalodā, kurā būtu aprakstīti drošības tehnikasnoteikumi, iekārtas pielietojums, mašīnas vadībainepieciešamā informācija, kā arī aizliegto darbībuuzskaitījums.8. Kokapstrādes darbgaldu sertifikācijaskārtībaKokapstrādes darbgaldu sertifikācija nozīmē, ka tiekiegūts apliecinājums, ka attiecīgā iekārta atbilstbūtiskām drošības un nekaitīguma prasībām (ESMašīnbūves direktīva 98/37/EC). Sertifikācija notiek,veicot tipa pārbaudes procedūru.Sertifikācijas procedūras aprakstsRažotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis akreditētāsertifikācijas institūcijā iesniedz pieteikumu tipapārbaudei, kurā iekļauj:ó ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja nosaukumu unadresi;ó parauga izgatavošanas adresi;ó kopsalikuma rasējumus kopā ar vadības shēmām;ó detalizētos rasējumus kopā ar aprēķiniem, kasattiecās uz iekārtas drošību;ó to metožu aprakstu, kas izmantotas riskusamazināšanai;ó pielietoto standartu sarakstu;ó iekārtas ekspluatācijas instrukcijas kopiju;ó ja iekārta izgatavota sērijveidā, to pasākumuaprakstu, lai nodrošinātu mašīnas nemainīguatbilstību tipam.Sertifikācijas institūcija tipa pārbaudi veic šādi:ó pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātostās atbilstību paraugām;ó pārliecinās, ka tā izgatavota saskaņā ar tehniskodokumentāciju;ó pārliecinās, vai izgatavošanas laikā pielietotiestandarti pielietoti pareizi;ó veic attiecīgās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos,ka paraugs atbilst drošības un nekaitīgumaprasībām.Ja paraugs atbilst šiem noteikumiem, sertifikācijasinstitūcija izsniedz pretendentam parauga tipapārbaudes sertifikātu. Lai apliecinātu, ka iekārta atbilstbūtiskām drošības un nekaitīguma prasībām, ražotājs


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS37DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒvai tā pilnvarotais pārstāvis noformē atbilstībasdeklarāciju valsts valodā. Noformēta un parakstītaatbilstības deklarācija dod tiesības marķēt iekārtu ar CEzīmi. Atbilstības deklarācijā jābūt šādai informācijai:ó ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums unadrese;ó iekārtas nosaukums un marka;ó sertifikācijas institūcijas nosaukums, tipapārbaudes sertifikāta numurs;ó norāde uz piemērojamiem standartiem;ó ražotāja, vai tā pilnvarotā pārstāvja atbildīgaspersonas paraksts, tā atšifrējums, deklarācijasizsniegšanas vieta un datums.Sīkāku informāciju var gūt Valsts SIA “Sertifikācijasun testēšanas centrs” mājas lapā HYPERLINK“http://www.stc.lv” www.stc.lv.9. Rīcības ar lietošanā esošāmkokapstrādes mašīnāmJa kokapstrādes mašīnas un iekārtas iegādātas unuzsāktas lietot līdz 2001. gada 1. janvārim, tadmašīnām ir jāatbilst MK noteikumu Nr. 526 “Darbaaizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu unstrādājot augstumā”(pieņemti 09.12.2002., spēkāno 13.12.2002.) prasībām.Atbilstības novērtēšanu var veikt pats darbadevējs, bet ieteicams šā darba veikšanai piesaistītkompetentās institūcijas (skatīt LATAK mājas lapuHYPERLINK “http://www.latak.lv” www.latak.lv).Novērtēšanas laikā atklāto neatbilstību novēršanastermiņš saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 526 “Darbaaizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumuun strādājot augstumā” bija līdz 2004. gada 1.jūlijam, tādēļ šobrīd visam izmantotajam darbaaprīkojumam jau ir jāatbilst minēto normatīvo aktuprasībām.3. PIELIKUMSNORMATĪVIE AKTI DARBA AIZSARDZĪBĀ UZ 01.12.2005.Likumi1. Darba aizsardzības likums (pieņemts 20.06.2001., spēkā no 01.01.2002.)2. Darba likums (pieņemts 20.07.2001., spēkā no 01.06.2002.)3. Valsts darba inspekcijas likums (pieņemts 13.12.2001., spēkā no 01.01.2002.)4. Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību (pieņemts 24.09.1998., spēkā no 13.10.1998.)5. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (pieņemts 01.04.1998., spēkā no 01.01.1999.)6. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (pieņemts 24.10.2002., spēkā no 01.01.2003.)7. Par atbilstības novērtēšanu (pieņemts 08.08.1996., spēkā no.20.08.1996.)8. Par valsts sociālo apdrošināšanu (pieņemts 01.10.1997., spēkā no 01.01.1998.)9. Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu (18.12.1996., spēkā no 10.11.1999.)10. Epidemioloģiskās drošības likums (pieņemts 11.12.1997., spēkā no 30.12.1997.)


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ38 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASMinistru kabineta noteikumiMK not.Nr. 66MK not.Nr. 74MK not.Nr. 82MK not.Nr. 85MK not.Nr. 86MK not.Nr. 92MK not.Nr. 99MK not.Nr. 101MK not.Nr. 105MK not.Nr. 107MK not.Nr. 119MK not.Nr. 125MK not.Nr. 129MK not.Nr. 165MK not.Nr. 186MK not.Nr. 189MK not.Nr. 206MK not.Nr. 241MK not.Nr. 258MK not.Nr. 284MK not.Nr. 300MK not.Nr. 323MK not.Nr. 330MK not.Nr. 343Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku(pieņemti 04.02.2003., spēkā no 08.02.2003.)Prasības individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to atbilstības novērtēšanas kārtība un tirgus uzraudzība(pieņemti 11.02.2003., spēkā no 01.04.2003.)Ugunsdrošības noteikumi (pieņemti 17.02.2004., spēkā no 19.02.2004.)Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība (pieņemti 07.03.2000., spēkā no 01.06.2000.)Cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju tehniskās uzraudzības kārtība (pieņemti 07.03.2000., spēkā no 01.06.2000.)Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus (pieņemti 25.02.2003, spēkā no 01.03.2003.)Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūcija(pieņemti 08.02.2005., spēkā no 01.01.2006.)Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumosun kompetences novērtēšanas kārtību (pieņemti 08.02.2005., spēkā no 01.01.2006.)Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas(pieņemti 24.02.2004., spēkā no 28.02.2004.)Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība(pieņemti 12.03.2002., spēkā no 30.07.2002.)Arodslimību saraksts (pieņemti 31.03.1998.)Darba aizsardzības prasības darba vietās (pieņemti 19.03.2002, spēkā no 27.03.2002., pārejas periods 31.12.2004.)Bīstamo iekārtu reģistrācijas kārtība (pieņemti 04.04.2000., spēkā no 15.04.2000.)Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem (pieņemti 02.05.2000., spēkā no 01.01.2002.)Noteikumi par mašīnu drošību (pieņemti 30.05.2000., spēkā no 01.01.2001.)Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām (pieņemti 21.05.2002., spēkā no 01.01.2003.)Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos iratļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību (pieņemti 28.05.2002., spēkā no 01.06.2002.)Katliekārtu tehniskās uzraudzības kārtība (pieņemti 12.06.2001., spēkā no 01.08.2001)Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība (pieņemti 25.06.2002., spēkā no 29.06.2002.)Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē(pieņemti 13.04.2004., spēkā no 01.07.2005.)Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē (pieņemti 10.06.2003., spēkā no 01.07.2003.)Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos (pieņemti 17.06.2003., spēkā no 01.07.2003.)Vakcinācijas noteikumi (pieņemti 26.09.2000., spēkā no 30.09.2000.)Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju (pieņemti 06.08.2002, spēkā no 10.08.2002.,pārejas periods 31.12.2004.)


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS39DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒMK not.Nr. 344MK not.Nr. 372MK not.Nr. 378MK not.Nr. 379MK not.Nr. 384MK not.Nr. 384MK not.Nr. 399MK not.Nr. 400MK not.Nr. 411MK not.Nr. 427MK not.Nr. 448MK not.Nr. 454MK not.Nr. 466MK not.Nr. 518MK not.Nr. 526MK not.Nr. 527MK not.Nr. 534MK not.Nr. 539MK not.Nr. 585Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus (pieņemti 06.08.2002., spēkā no 10.08.2002.)Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus(pieņemti 20.08.2002., spēkā no 24.08.2002.)Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība(23.08.2001., spēkā no 01.01.2003.)Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība (pieņemti 23.08.2001., spēkā no 01.01.2002.)Noteikumi par bīstamajām iekārtām (pieņemti 07.11.2000., spēkā no 10.11.2000.)Uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība(pieņemti 28.08.2001., spēkā no 01.09.2001.)Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vidē(pieņemti 03.09.2002., spēkā no 07.09.2002., pārejas periods 01.07.2003.)Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā (pieņemti 03.09.2002., spēkā no 07.09.2002.)Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”(pieņemti 28.11.2000., spēkā no 01.01.2001.)Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība (pieņemti 17.09.2002., spēkā no 28.09.2002.)Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām unķīmiskajiem produktiem (pieņemti 23.10.2001., spēkā no 01.01.2002.)Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība (pieņemti 23.10.2001., spēkā no 01.01.2002.)Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi(pieņemti 22.10.2002., spēkā no 31.10.2002.)Spiedieniekārtu kompleksu tehniskās uzraudzības kārtība (pieņemti 16.09.2003., spēkā no 19.09.2003.)Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā(pieņemti 09.12.2002., spēkā no 13.12.2002., pārejas periods 01.07.2004.)Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude (pieņemti 08.06.2004., spēkā no 16.06.2004.)Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”(pieņemti 23.09.2003., spēkā no 01.01.2004.)Noteikumi par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vidē(pieņemti 27.12.2001., spēkā no 01.01.2002.)Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība (pieņemti 09.08.2005., spēkā no 12.08.2005.)Labklājības ministrijas rīkojumiLabklājībasministrijasrīkojums Nr. 18Ekonomikasministrijasrīkojums Nr. 248Par pirmās palīdzības komplektu medicīnisko materiālu nomenklatūras minimumu(apstiprināts 17.12.1993.)Par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi (izdots 30.05.2005.)


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ40 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPielietojamie standartiLVS89: 2004LVS EN689:2004LVS EN481:2004LVS ISO1999 : 1990LVS ISO1996/1:1982LVS ISO1996/3 : 2002LVS ISO9612:1997LVS446:2003ISO8995:2002LVS EN ISO9241:2001LV EN1005-1: 2004LV EN1005-2:2004LV EN1005-3:2004LVS ISO2631-1: 2003LVS ISO2631-2: 2003“Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā”“Darba vides gaiss. Vadlīnijas ieelpojamo ķīmisko vielu ekspozīcijas novērtējumam, salīdzinot arrobežvērtībām, un mērīšanas stratēģija”“Darba vides gaiss - Aerogēno daļiņu lielumu definēšana to mērīšanai gaisā”“Akustika – Darba vides trokšņa iedarbības noteikšana un paliekošu dzirdes bojājumu novērtēšana”“Akustika – Vides trokšņa raksturošana un mērīšana” 1. daļa“Akus ti ka – Vi des trokšņa rak stu rošana un mērīšana” 3. daļa“Akustika – Norādījumi darba vides trokšņa mērīšanai un novērtēšanai”“Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums”“Lighting of indoor work places”“Ergonomikas prasības biroja darbam ar displejiem”“Mašīnu drošība – Cilvēka fiziskās darba spējas – 1. daļa: Termini un definīcijas”“Mašīnu drošība – Cilvēka fiziskās darba spējas – 2. daļa: Priekšmetu pārvietošana ar rokām saistībā armašīnām un to daļām”“Mašīnu drošība – Cilvēka fiziskās darba spējas – 3. daļa: Rekomendējamās spēka robežvērtības mašīnudarba operācijām”“Mehāniskās vibrācijas un triecieni – Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana – 1. daļa:Vispārīgās prasības”“Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana – 2. daļa: Ilgstošā un triecienu izsauktā vibrācijaēkās (1 līdz 80 Hz)”4. PIELIKUMSDARBA APRĪKOJUMA PIEMĒRI1. Horizontālais lentzāģisUz horizontālā lentzāģa aizsargiem nav brīdinošouzrakstu “Neatvērt līdz pilnīgai apstāšanai” unrīkojuma zīme ”Jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi”.Iekārtai nav skaidu atsūkšanas sistēmas, ko grūti tehniskiatrisināt.


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS41DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ2. Nomaļu zāģisNomaļu zāģim tieši virs zāģripas nostiprinātaisaizsargs izslēdz materiāla izsviešanas draudus.Sprūdu sistēma, kas samontēta tikai zāģmateriāluizejas pusē, nav efektīva. Pieņemts, ka to uzstādamateriālu padeves pusē. Šķēlējnaža novietojums neatbilststandarta LVS EN 1870-1 prasībām (attālumamjābūt 3–5 mm no zāģripas zobiem). Šķēlējnaža formanorāda, ka uz viņa ir uzmontēts ripas aizsargs.Iekārta aprīkota ar skaidu atsūkšanas sistēmu, kasattēlā nav redzama.3. Horizontālās darbības garinātājzāģisOperators strādā cimdos un bez dzirdes individuālāsaizsardzības līdzekļiem.Uz elektrodzinēja nav norādīts kustības virziens.Griešanās virziens norādīts uz zāģripas aizsarga.Iekārta nav aprīkota ar skaidu atsūkšanas sistēmu.4. Ripzāģis koksnes garenzāģēšanaiRipzāģis koksnes garenzāģēšanai aprīkots armateriāla piespiedējiem, aizsargu, brīdinošu uzrakstuun rīkojuma zīmēm. Rīkojuma zīmes nav atbilstošasMK noteikumu Nr. 400 “Darba aizsardzības prasībasdrošības zīmju lietošanā” prasībām. Zāģis nav aprīkotsar regulējamu zāģripas aizsargu. Iekārtai nav skaiduatsūkšanas sistēmas, ko grūti tehniski atrisināt.5. NomaļzāģisNomaļzāģis aprīkots ar materiālu pretizmešanasierīci, mehanizētas padeves mehānisma aizsargu,atbilstošā attālumā izvietotu šķēlējnazi, tieši virszāģripas piestiprinātu augšējo zāģripas aizsargu, kasizslēdz materiāla izmešanas draudus.Rīkojuma zīme nav atbilstoša MK noteikumu Nr.400 “Darba aizsardzības prasības drošības zīmjulietošanā” prasībām. Iekārta aprīkota ar skaiduatsūkšanas sistēmu, kas attēlā nav redzama.


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ42 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS6. Slīpēšanas darbgalds kokamSlīpēšanas darbgalds aprīkots ar regulējamu atbalstuun slīpēšanas diska aizsargu, kas pasargā no rokutraumām (šaurā baltā līnija, kas aizsargā no augšaspret pieskaršanās). Disks izgatavots no neplīstošamateriāla ar abrazīvu pārklājumu. Nav putekļunosūkšanas sistēmas, tādēļ obligāta individuāloelpceļu aizsardzības līdzekļu lietošana. Nodarbinātaisstrādā bez brillēm vai sejas aizsarga.7. Horizontālās darbības garinātājzāģisNepietiekams galda platums. Galējā stāvoklī zāģripaiziet aiz galda robežām, kas ir īpaši bīstami. Navkustības fiksatora, kas neļauj iziet zāģripai ārpus galda.Aizsargu dzeltenā krāsa noteikta MK noteikumosNr. 400. Iekārtai nav skaidu atsūkšanas sistēmas, kogrūti tehniski atrisināt.8. DaudzzāģisDaudzzāģim uzstādīta droša divrindu sprūdu sistēma.Rīkojuma zīme par aizsargbriļļu lietošanu navatbilstoša MK noteikumu Nr. 400 “Darba aizsardzībasprasības drošības zīmju lietošanā” prasībām.Iekārta aprīkota ar skaidu atsūkšanas sistēmu, kasattēlā nav redzama.Skapja durvis atvērtas speciāli, lai fotografējot būturedzama drošības zīme.


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS43DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ9. DaudzzāģisNelaimes gadījums darbā ar smagām sekām, strādājotar daudzzāģi. Neskatoties uz to, ka mašīna bija aprīkotaar divrindu sprūdu sistēmu, pretī padeves virzienamizsviestais nomalis smagi ievainoja strādnieku, kuršapkalpoja šo darbgaldu.Kļūdaini tiek uzskatīts, ka, ja mašīnai ir mehanizētāpadeve, nav nepieciešami tieši virs zāģripām novietotieaizsargi, kas ir daudzo nelaimes gadījumu cēlonis.Iekārta aprīkota ar skaidu atsūkšanas sistēmu, kasattēlā nav redzama. Esošā skaidu atsūkšanas sistēmanav pietiekami efektīva.10. Iekārta preskartona gareniskai griešanaiStrādājot ar pārāk liela izmēra cimdiem pie griešanasmašīnas, cimds tika ievilts zem padeves ruļļiemun strādniecei traumēja rokas pirkstus. Avārijasapstādināšanas poga uzstādīta grūti sasniedzamā vietā(attēlā redzama avārijas apstādināšanas imitācija).11. Horizontālās darbības garinātājzāģisGarinātājzāģa bīstama darbības zona nosegta arnekustīgu aizsargu.Iekārta aprīkota ar individuālo skaidu atsūkšanassistēmu.12. Svārsta tipa garinātājzāģisSvārsta tipa garinātājzāģim pielietots pietiekamidrošs kustīgais aizsargs, kas pilnībā nosedz riputās izejas stāvoklī, laižot zāģēšanas bloku uz leju,aizsargs atduras pret zāģējamo materiālu un tālākkustas tikai ripa pati (attēlā aizsargs speciāli pacelts).Iekārtai nav skaidu atsūkšanas sistēmas, ko grūti tehniskiatrisināt.


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ44 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS13. Nomaļu zāģisNelaimes gadījums ar smagām sekām, strādājot arnomaļu zāģi nomaļa izsviešanas rezultātā. Iemesli:neatbilstošā attālumā nostiprināts šķēlējnazis unaugstu virs ripas novietots aizsargs. Zāģripai galdaapakšā jābūt aizsargātai ar nekustīgu aizsargu, kuraapakšēja mala ir ne mazāk kā 90 mm garāka parzāģripu. Iekārta nav aprīkota ar skaidu atsūkšanassistēmu, kas ir nepieciešama.14. Daudzripzāģ-mašīnaNelaimes gadījums darbā ar letālu iznākumu, strādājotar daudzripzāģmašīnu nomaļa izsviešanas rezultātā.Mašīna bija aprīkota ar materiālu mehanizētāspadeves iekārtu, sķēlējnažiem un šķīrējnažiem, betzāģripām augšpusē nebija aizsarga, kurš neļautukokmateriālu fragmentiem nokļūt uz zāģripu zobiem.Iekārta nav aprīkota ar skaidu atsūkšanas sistēmu,kas ir nepieciešama.15. GarenzāģisVeiksmīgs variants zāģripas nosegšanai izejas stāvoklī.Atbilstoši MK noteikumu Nr. 400 1. pielikumamaizsargiem jābūt brīdinošā dzeltenā signālkrāsā.Iekārtai nav skaidu atsūkšanas sistēmas, ko grūti tehniskiatrisināt.


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS45DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ16. Svārsta tipa garinātājzāģisSvārsta tipa garinātājzāģim ripa izejas stāvoklī nosegtapilnībā. Gājiens tiek regulēts ar pārliekamās ķēdespalīdzību.


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ46 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASAr piezīmēm un ieteikumiem, kā arī lai saņemtupapildus informāciju, var griezties:VALSTS DARBA INSPEKCIJĀhttp://www.vdi.gov.lvKr. Valdemāra ielā 38,Rīgā LV-1010,Tālrunis: 7021704,Fakss: 7021718E-pasts: vdi@vdi.gov.lvBezmaksas konsultatīvais tālrunis 8008004Uzticības tālrunis 7312176Papildus plašāka un pilnīgāka informācija par darba aizsardzībasjautājumiem, kā arī izdoto vadlīniju un informatīvo materiāluelektroniskās versijas pieejamas Eiropas Darba drošības un veselībasaizsardzības aģentūras Latvijas kontaktpunkta mājas lapā:http://www.osha.lvInformāciju par jaunākajām aktualitātēm, pētījumiem un situācijuEiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs jūs varat atrastEiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras internetamājas lapā:http://agency.osha.eu.int/


DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS47DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒPIEZĪMĒM


DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS KOKAPSTRĀDĒ48 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPIEZĪMĒM


Šajā sērijā iznākušas šādas vadlīnijas:ó Drošības prasības veicot darbu elektroietaisēsó Darba aizsardzības prasības, veicot mežistrādes unmeža atjaunošanas darbusó Apmācības darba aizsardzības jomā(t.sk. instruktāžas, instrukciju sastādīšana)ó Darba aizsardzības prasības saskaroties ar vibrāciju darbāó Darba aizsardzības prasības darbā arelektromagnētiskajiem laukiem

More magazines by this user
Similar magazines