Lejuplādēt PDF versiju - upb

SATURSPar4 JAUNUMIPar UPB holdinga pçdçjo mçneðu aktualitâtçm.8 TOP NÂKOTNES TEHNIKA –KOÌENERÂCIJAS STACIJASVisjaunâkajâ UPB holdingaraþotnç – UPB ENERGY Latvija,kas atrodas Liepâjâ, –uzsâkta ar gâzi darbinâmukoìenerâcijas staciju raþoðana.16 MÂJAS AUG K SÇNESAp Jâòiem pirmajâ daudzdzîvokïunamâ Ogrç varçs svinçt Jurìus.18 GALVENAIS NAVPIEDALÎTIES, GALVENAISIR UZVARÇTIntervija ar UPB ENERGYkomandas kapteini liepâjnieku,2006.gada pasaules èempionu unpagâjuðâ gada labâko ûdens motosportistuLatvijâ Çriku ÍIEPI-KIPGI.22 UPB DARBINIEKI24 STILSITÂLIJAS MODE FLÎÞU RAKSTOS27 CEÏOJUMSJAPÂNA – UGUNS, ÛDENS,ZEME UN DEBESISCeïotâjus mçdz iedalît divâsgrupâs – pilsçtas cilvçki undabas cilvçki.Japâna patiks gan vieniem,gan otriem.32 FESTIVÂLSDÞULIANS DÞOZEFS ATKAL LIEPÂJÂ36 UPB GALERIJÂOPTIMISTISK JÛRMALNIEKA PALETELîdz UPB galerijai Liepâjâ savu gleznu izstâdi MANA PALETE atvedisjûrmalnieks Andrejs ÌÇRMANIS.38 IZKLAIDEUPB Izdevçjs AS UPB www.upb.lv Atsauksmes upb.riga@upb.lvto, kas aktuâls,svarîgs un saistoðsEsiet sveicinâti, UPB lasîtâji!Lîdzâs pavisam ikdieniðíâm lietâm, visâplaðajâ pasaulç cilvçkus interesç unsatrauc arî cita mçroga norises, sâkot arekonomikas un transporta attîstîbu,beidzot ar globâlo sasilðanu un alternatîvajâmenerìijâm.Gan ðie lielie, ganikdieniðíie tematiinteresç arî UPB.Un mçs gribam parto dalîties domâsun informâcijâ arjums, cienîjamie lasîtâji. Savulaik, un tasbija 1991.gadâ, Liepâjâ tika nodibinâtsneliels uzòçmums – SIA ARHITEKTAU.PÎLÇNA BIROJS, kurð seðpadsmit gadulaikâ izaudzis par akciju sabiedrîbuUPB ar vairâk nekâ trîsdesmit daþâdiemuzòçmumiem visâ Latvijâ un pârstâvniecîbâmEiropâ. Ðodien UPBprodukciju un speciâlistus zina ne vienLatvijâ un Baltijas valstîs, bet arîSkandinâvijâ, Islandç, Vâcijâ, Ðveicç,Ukrainâ, Krievijâ.UPB vieno ap pusotru tûkstoti darbinieku– projektçtâjus, bûvniekus, logu,betona, dzelzsbetona konstrukciju izgatavotâjusun pavisam jauna produkta –koìenerâcijas staciju – raþotâjus.Pirms kâda laika, kad klajâ nâcaizdevums UPB Ziòas, tâ mçríis bijapastâstît par jaunumiem UPB Daugavpils,Rîgas, Liepâjas un citos uzòçmumosgalvenokârt ðo uzòçmumudarbiniekiem.Ar ðo UPB holdinga jaunâ informatîvâizdevuma pirmo numuru kâdreizçjâs UPBZiòas ieguvuðas ne tikai jaunu formâtuun krâsainu veidolu, bet arî plaðâku undaudzpusîgâku saturu. Pagaidâm tiksimiesreizi trîs mçneðos, ar laiku varbûtbieþâk.Ðajâ numurâ pakavçsimies pie tâ, kâ ðisgads sâcies UPB, un palûkosimies arî uzpriekðu. Numura aktuâlâ tçma ðoreiz irenerìija un vide, par jaunumu enerìijasraþoðanas jomâ – koìenerâcijas stacijâm.Mums ir ekskluzîva iespçja piedâvâtinterviju ar tâdu interesantu personîbu,kâ pasaules èempions ûdens motosportâÇriks Íiepe-Kipge, un kâpçc èempionssniedzis interviju tieði UPB. Uzzinâsietarî, kas kopîgs UPB un dþezam.Lasiet un neaizmirstiet, ka arî jûs varatnoteikt, kâds ðis izdevums izskatîsiesnâkamreiz. Rakstiet mums – e-pasts:upb.riga@upb.lv; adrese: Bastejabulvâris 6/1-4, Rîga, LV 1050.Uz tikðanos!Sarmîte PUJÇNA, þurnâla redaktore3

UPB jaunumiL A T V I J Â MB BETONS grupa ðogad plânouzbûvçt èetras jaunas transportbetonaraþotnes – Saldû, Ventspilî, Rçzeknçun Rîgas rajonâ. Tiek attîstîts grantskarjeru tîkls visâ Latvijâ. Paplaðinot AILE grupas darbîbu,tuvâkajâ laikâ plânos uzsâkt jaunasSTIKLU CENTRS raþotnes bûvniecîbuPulveru ielas industriâlajâ parkâ.Liepâjâ paralçli tiks veikta stiklotoalumînija konstrukciju rûpnîcas modernizâcija,aprîkojot to ar automatizçtiemapstrâdes centriem, kasïaus palielinât raþoðanas jaudu par 30-40%. Latgalç AILE grupa ðogad plânoatvçrt jaunu plastmasas un alumînijalogu un durvju konstrukciju raþotni, kâarî stiklu pakeðu raþotni. Izvçrðot aktîvu darbîbu Skandinâvijâ, UPB holdings panâcis 50%apgrozîjuma pieaugumu 2007.gada pirmajâ ceturksnî un sasniedzis21% eksporta îpatsvaru. Ðajâ gadâ paredzçtas deviòus miljonuslatus lielas investîcijas jaunu raþotòu bûvniecîbai, esoðomodernizâcijai un eksporta apjomu kâpinâðanai. Pagaidâmlielâkais eksporta tirgus visâm UPB struktûrâm irSkandinâvija – Norvçìija, Islande, Zviedrija, Dânija, kurvisvairâk tiek realizçts holdinga saistîtajos uzòçmumos raþotâs stikla,alumînija fasâþu konstrukcijas, dzelzsbetona izstrâdâjumi, metâlakonstrukcijas un ALCOM (alumînija-koka stiklotâs konstrukcijas).Tuvâko gadu laikâ UPB cer uz nozîmîgu tirgus daïu arî citâs Eiropas Savienîbas valstîs,neizslçdzot iespçju izplatît produktus ar augstu pievienoto vçrtîbu arî ârpus ES.PIRMÂ 12 DZÎVOKÏU MÂJA UPB SPECIÂLISTIEM LIEPÂJÂ ÐTEIN LIFTI uzstâda daþâda veidaliftus un paceïamâs iekârtas birojukompleksiem Duntes ielâ 11, Matroþuielâ 15 un Astra Lux dzîvojamai çkaiAlberta ielâ 4, daudzdzîvokïu kompleksaMetropolia jaunbûvei Rîgâ undzîvojamai çkai Kûrmâjas prospektâLiepâjâ. UPB ENERGY ietilpstoðais Latvijasuzòçmums sâcis Liepâjâ raþot ar gâzidarbinâmas koìenerâcijas stacijas. Tâsir mazjaudas stacija, kas komplektçtas,izmantojot Ðveicç raþotus motorus,Itâlijâ raþotus ìeneratorus. Projekta dokumentâcijaizstrâdâta UPB ENERGYVâcijas uzòçmumâ UPB GmbH un irUPB holdinga intelektuâlais îpaðums.> Izstâdç Atpûta un Sports2007 Íîpsalas hallç pirmo reizisevi parâdîja UPB ENERGYûdens motosporta komanda, kasizveidota ar UPB atbalstu. UPBENERGY komanda jau maijâuzsâks aktîvu dalîbu Latvijas unpasaules èempionâta posmos.Komanda ir Latvijas ûdens motosportafederâcijas dalîbniece,un tâs sastâvâ ir desmit jauni undaudzsoloði sportisti, kâ arî2006.gada pasaules èempionsÇriks Íiepe–Íipge, interviju arviòu lasiet 18.lpp.4

 R V A L S T Î SKompânijas Prologis loìistikas centrs ZviedrijâÞurnâlisti iepazîstas ar UPB ENERGY uzòçmumiem Latvijâ un VâcijâSlimnîca Eksjo, Zviedrijâ UPB uzòçmumi pabeiguði metâla,dzelzsbetona un stikloto konstrukcijuizgatavoðanu, piegâdi un uzstâdîðanuloìistikas centram Prologis, slimnîcaiEksjo un daudzdzîvokïu mâju kompleksamBrunneby-Hälla Zviedrijâ,slimnîcai Ahus, Fredrikstades un Sandefjordasstadioniem Norvçìijâ u.c. AILE, MB BETONS un RK METÂLSgrupa izgatavo, piegâdâ un uzstâdastiklotâs, dzelzsbetona un metâlakonstrukcijas Hraunvallas skolasjaunbûvei Reikjavîkâ, Islandç, komerctelpuun daudzdzîvokïu kompleksamOsbrocentret Dânijâ, daudzdzîvokïuçku kompleksam Askheim Norvçìijâ,kâ arî citiem objektiem.Aprîïa vidû vadoðie Latvijas biznesaizdevumu þurnâlisti apmeklçja UPBstarptautiskâs struktûrvienîbas UPBENERGY grupas uzòçmumus Latvijâ unVâcijâ. Vizîtes laikâ þurnâlisti apmeklçjaUPB ENERGY raþotni Liepâjâ, kurnotika preses brîfings, vadoðieuzòçmuma speciâlisti atbildçja uzþurnâlistu jautâjumiem un tikademonstrçta koìenerâcijasiekârta darba reþîmâ. Programmas turpinâjumâ þurnâlistiapmeklçja UPB GmbH uzòçmumu Berlînç, kas nodarbojasar koìenerâcijas iekârtu projektçðanu un servisu Eiropâ.Þurnâlisti tikâs ar Vâcijas speciâlistiem, kuri sniedzakomentârus par darbîbas pieredzi Vâcijâ un enerìçtikasnozares nâkotni. Kopumâ Vâcijas uzòçmums apkalpovairâk kâ simts objektu, no kuriem þurnâlisti klâtiençapmeklçja sporta un koncertu halli MAX SCHMELINGBerlînç. Neformâlajâ brauciena daïâ notikaekskursija pa Berlîni.Viens no UPB GmbH servisaobjektiem – sporta un koncertuhalle Tempodrom Berlînç7

Koìenerâcijasstacijas modulistesta stendâ8

Koìenerâcija ir tehnoloìisks process, kurâvienlaicîgi tiek raþota gan siltumenerìija,gan elektroenerìija. Tas ir efektîvs un videidraudzîgâks process, jo tiek patçrçts ievçrojamimazâk kurinâmâ, nekâ tâdus paðus siltuma unelektrîbas apjomus raþojot atseviðíi. Turklât,izmantojot vietçjo kurinâmo, tiek veicinâta reìionuattîstîba. Latvijas enerìçtikas politika vçrsta uz to,lai sekmçtu koìenerâcijas, îpaði atjaunojamoenergoresursu izmantojoðu augstas efektivitâteskoìenerâcijas staciju attîstîbu Latvijâ./www.em.gov.lv, Latvijas enerìçtikas politika/TEHNOLOÌIJA>>>9

TÇMAUPB ENERGY raþotnçTOP NÂKOTNES TEHNIKA –KOÌENERÂCIJAS STACIJASVçsma LÇVALDE,Dienas Bizness, speciâli UPBPirmâ Liepâjâ komplektçtâ koìenerâcijasstacija veiksmîgi izturçjusi pârbauditestçðanas stendâ, un jau saòemtaskomplektçjoðâs detaïas nâkamajiempasûtîjumiem. Pârbaudes notiek ïotipamatîgi – arî ekstremâliem apstâkïiem.Jaunâ raþotne ietilpst UPB ENERGYgrupâ, kas apvieno uzòçmumus Vâcijâ(UPB GmbH), Ðveicç (UPB AS GmbH) unLatvijâ (UPB ENERGY Latvija). Tas ir UPBholdinga ilgtermiòa stratçìiskais projekts,kura mçríis ir dabai draudzîgu energotehniskoiekârtu – koìenerâcijas staciju –projektçðana, raþoðana un serviss, apvienojotÐveices tehnisko kompetenci,Vâcijas tirgu un Latvijas raþoðanas izmaksas.Tâ izveidç ieguldîti aptuveni 3 miljonieiro.LABÂKÂS RIETUMEIROPASTEHNOLOÌIJASUPB raþos mazjaudas stacijas, kaskomplektçtas, izmantojot Ðveicç raþotusmotorus un Itâlijâ raþotus ìeneratorus, taèuprojekta dokumentâcija izstrâdâta UPBENERGY Vâcijas uzòçmumâ – UPB GmbH,un tâ ir UPB holdinga intelektuâlaisîpaðums. Stacijas raþo gan siltumenerìiju,gan elektroenerìiju. Kâ izejvielu iespçjamsizmantot kâ dabas gâzi, tâ biogâzi. Stacijasnebûs sçrijveida produkts, bet taps pçcindividuâliem pasûtîjumiem. Plânots, kasâkotnçji Liepâjâ raþos stacijas ar elektrojauduno 50 kW lîdz 280 kW un arsiltumjaudu no 86 kW lîdz 404 kW.Koìenerâcijas stacijâm bûs divu veidukorpusi. Kompaktâs stacijas ar pastiprinâtuskaòas izolâcijas apvalku paredzçtasizvietoðanai çkâs, bet konteineru tipastacijas piemçrotas uzstâdîðanai ârpustelpâm, piemçram, zemnieku saimniecîbâs.Patlaban no Vâcijas jau saòemti motori unìeneratori nâkamo staciju komplektçðanai.Lîdz gada beigâm paredzçts saraþot lîdz 10stacijâm, kuras pagaidâm visas realizçsVâcijas tirgû.“UPB holdinga ietvaros tâ ir raþoðana10

UPB ENERGY Latvijakoìenerâcijas iekârturaþotne LiepâjâVisjaunâkajâ UPB holdinga raþotnç – UPB ENERGY Latvija, kas atrodasLiepâjâ, – uzsâkta ar gâzi darbinâmu koìenerâcijas staciju raþoðanaar augstâko pievienoto vçrtîbu un ar tâlâkoiespçjamo eksporta ìeogrâfiju – ðâduagregâtu var izmantot Íînâ, Kubâ vaiBrazîlijâ,” uz produkta priekðrocîbâmnorâda UPB prezidents Uldis PÎLÇNS.Arî Latvijâ mazajâm koìenerâcijas stacijâmvar prognozçt labas perspektîvas.Ðveicç gandrîz neviena liela zemniekusaimniecîba neiztiek bez ðâdas stacijas, kassniedz gan droðîbu elektropiegâdes traucçjumugadîjumâ, gan pamatâ nodroðinasaimniecîbu ar siltumenerìiju, kâ enerìijasavotu izmantojot biogâzi, kas rodas mçslupârstrâdes procesâ. Potenciâli UPBENERGY klienti varçtu bût attîrîðanasiekârtu un atkritumu poligonu apsaimniekotâji,pârtikas pârstrâdes uzòçmumi,kuriem aktuâla raþoðanasatlikumu utilizâcija un videi draudzîgaraþoðana.KONKURÇ AR ÐVEICES UN VÂCIJASRAÞOTÂJIEMKonkurence ðajâ nozarç nav maza –koìenerâcijas stacijas raþo Itâlijâ, Skandinâvijâ,Vâcijâ, Ðveicç. Visvairâk raþotâjuEiropas Savienîbâ ir Vâcijâ. Tuvâkie UPBkonkurenti atrodas Èehijâ. Tomçr tâ navnejauðîba, ka pirmais solis sperts visblîvâkajâtirgû – Vâcijâ. “Loìiski, kanevaram ðeit pretendçt uz lielu tirgus daïu,taèu, òemot vçrâ, ka esam pârtvçruði ïotiprominenta vâcu uzòçmuma servisakomandu, kurai ir augsts profesionâlaislîmenis, kâ arî to, ka daïçji esam pâròçmuðiðâ uzòçmuma klientûru un arî serviss –staciju apkope – jau darbojas, mûsuizredzes Vâcijas tirgû ir stabilas,” pârliecinâtsUldis Pîlçns. Arî tas nav mazsvarîgi,ka UPB uzòçmums jau iestâjiesVâcijas Koìenerâcijas staciju raþotâjuasociâcijâ, uzskata U.Pîlçns.Pietiekami augstu kvalificçti ir arî UPBENERGY Latvija speciâlisti, kas ïoti âtriapgûst jaunâs tehnoloìijas. Panâktsatzîstams lîmenis gan staciju komplektâcijâ,gan jo îpaði – to projektçðanâ. Turklâtizstrâdâtâ projekta dokumentâcija varveiksmîgi konkurçt ar Rietumeiropas vadoðoraþotâju piedâvâjumu, jo, izstrâdâjot Liepâjâraþojamos modeïus, vçrâ tika òemti vâcuservisa speciâlistu – praktiíu ieteikumi unilggadîgâ praksç gûtâs atziòas.Taèu lîdz ðim enerìçtikâ sasniegtaisnav galçjâ robeþa,UPB gatavojasspert soli tâlâk un>>>11

Andris PIEBALGS, EiropasSavienîbas enerìçtikas komisârsLatvijai jârçíinâs ar to, ka naftai ungâzei ir viens piegâdâtâjs un alternatîvuîpaði nav, izòemot paðusaraþoto. Tâtad Latvijai savas nacionâlâsneatkarîbas un cilvçku potenciâlaizmantoðanai visprâtîgâk irieguldît atjaunojamâs enerìijâs, joiespçjas ir. To pierâda kaut vai>>>attîstît elektroietaiðu raþoðanu. Arî stacijukorpusa detaïas tuvâkajâ nâkotnç sâks raþotUPB holdinga uzòçmums – RK METÂLSgrupa.PATRIOTISKAIS MÂRKETINGSUldis Pîlçns salîdzina koìenerâcijasstaciju raþoðanu ar principu, kâdu lieto VWkoncerns, raþojot automaðînu Ðkoda –automaðînas top Èehijâ, bet izmantojotaugstas rietumu tehnoloìijas. UPB koìenerâcijasstacijas arî raþotas Latvijâ,izmantojot augstus Rietumvalstu tehnoloìiskossasniegumus motoru un ìeneratorutehnoloìijâ. Starpîba ir tâ, ka UPB ENERGYLatvija ir ne vien Latvijas raþotâjs, bet arîLatvijas kapitâla uzòçmums. UPB vadîbalepojas arî ar paða produkta dizainu – tasizstrâdâts Latvijas karoga krâsâs. Konkurentiemesot zilas vai dzeltenas stacijas,latvieðu uzòçmumam tâs bûs purpurakrâsâ. “Krâsa uzsver faktu, ka produktatehnoloìija un projekta dokumentâcija irUPB intelektuâlais îpaðums,” norâda UldisPîlçns.Sava veida mârketings ir arî nesenizveidotâ UPB ENERGY Latvija ûdensmotosporta komanda. UPB ENERGYkomanda, braukâjot pa visu Eiropu, reklamçjaunizveidoto uzòçmumu.Jaunâ raþotne izvietota jaunuzceltâ çkâLiepâjâ, Pulvera ielas biznesa parkâ, un tâðeit ir jau treðâ UPB holdinga raþotne.Iepriekð ekspluatâcijâ nodotas tâdasholdinga struktûrvienîbas kâ AILE grupasalumînija-koka un stikloto alumînijakonstrukciju raþotnes.GAN ELEKTROENnotiekoðais ar biodegvielu – tikkosakârtoja likumdoðanu, investîcijaspusgada laikâ ir milzîgas, un lietasattîstâs. Tad kâpçc to nedarît? Uzskats,ka atjaunojamâ enerìija Latvijai irnelietderîga, ir nepareizs. Man grûtipateikt, kâpçc man ðajâ jautâjumâLatvija bûtu jâaizstâv. Vajadzçtu tieðiotrâdi – Latvijai jâbrâþas virsû citiem,jo tâdai jâbût kopçjai Eiropas politikai,kâ to dara Dânija, kam potenciâlsmazâks! Nevaru saprast, kâpçc man vçljâpârliecina Latvija izmantot iespçjas,kur ir tâs nacionâlâ bagâtîba.Nevajag aizmirst arîenerìçtisko neatkarîbu –ja raþo pats no savâmizejvielâm, maksâtvairâk savas neatkarîbasdçï nav liekiAtjaunojamâs enerìijas raþotâjinebûs Latvenergo sastâvâ, un tiem jâbûtbrîvai pieejai tîkliem, nevis kâds citsnoteiks, kad nâkt un kad nenâkt.Direktîva jau tagad to prasa. KâpçcLatvijas gâze nevarçtu kâdâ brîdî sâktnodarboties ar elektrîbas raþoðanu, ienâktIgaunijas vai Lietuvas raþotâji? Pastâviespçja, ka Krievija nodibina uzòçmumu,kas tirgo viòu enerìiju. Kâpçc viòiembûtu jâprasa pârdot tikai Latvenergo? Teir vai nu pârpratums, vai maldinâðana.EK saka – tîklu uzraudzîba varçtu bûtFinanðu ministrijas, raþoðana – Ekonomikasministrijas pârziòâ.Pçc Vâcijas Koìenerâciju staciju asociâcijas datiemKAS IR KOÌENERÂCIJA?Paòemiet âbolu, nokodiet no tâ gabaluun aizmetiet atlikuðo prom. Tâdas irmûsdienu lielo elektrostaciju tehnoloìijas.Vairâk nekâ divas treðdaïas no tajâsievadîtâs enerìijas paliek neizmantota.Savukârt koìenerâcijas ciklâ ðis âbols tiekapçsts gandrîz pilnîbâ.Izmantojot koìenerâcijas iekârtas, liekikïûs ðodien paðsaprotamie skursteòi, kuriatmosfçrâ izmet milzîgus vçrtîgas enerìijasapjomus. Parasti lielie elektrostaciju blokiraþo tikai elektroenerìiju, kas mûsdienâs jauir novecojusi tehnoloìija. Savukârt koìenerâcijasciklâ iespçjams iegût ganelektroenerìiju, gan apkurei nepiecieðamosiltumu.VIENKÂRÐS PRINCIPSAr koìenerâcijas starpniecîbu enerìijatiek izmantota divkârt, un efektivitâte ðajâsiekârtâs iespçjama lîdz pat 90%.Elektroenerìijas raþoðanas pamatâpârsvarâ ir kurinâmo – dabas gâzes, ogïu,naftas vai rapðu eïïas – pârvçrðana siltumâ,kas tâlâk tiek pârveidots mehâniskajâenerìijâ, bet ar ìeneratoru palîdzîbu –elektroenerìijâ. Sens, sevi pierâdîjisprocess. Taèu visi enerìijas pârveidoðanassoïi nesaraujami saistîti ar siltumenerìijaszudumiem.Koìenerâcijas staciju darbîbas principsir vienkârðs – tur ðos siltuma pârpalikumusizmanto vai nu apkurei, vai arî tvaiku veidârûpnieciskajâ raþoðanâ.12

Viens no UPB GmbHservisa objektiem –slimnîca Hubertus BerlînçERÌIJA, GAN SILTUMSPçc VâcijasKoìenerâciju stacijuasociâcijas datiemKÂPÇC TÂ IR TIK EFEKTÎVA?Koìenerâcijâ vienlaikus tiek raþoti divienergoprodukti: siltums un elektroenerìija.Ar ðo tehnoloìiju iespçjams lielos apjomossamazinât ogïu, dabas gâzes un naftasizmantojumu. Neviena spçkstacija nespçsuzrâdît tik racionâlu elektroenerìijasraþoðanai nepiecieðamâ kurinâmâ izlietojumukâ koìenerâcijas stacijas.Tajâ paðâ laikâ raþoðanas procesâatmosfçrâ tiek izvadîts ievçrojami mazâkskaitîgo, siltumnîcas efektu veidojoðo gâzudaudzums.KUR VAR LIETOTKOÌENERÂCIJAS STACIJAS?Visur, kur nepiecieðams siltums, radîtipriekðnosacîjumi koìenerâcijas tehnoloìijuizmantoðanai: centralizçtajâs un vietçjâs siltumapgâdessistçmâs, kas nodroðina apdzîvotâsvietas siltumapgâdi; rûpniecîbâ, lauksaimniecîbâ, dârzkopîbâun citur, kur nepiecieðams siltumslîdz 500°C; atseviðíu dzîvojamo un biroju çku,tirdzniecîbas centru, sabiedrisko çku(peldbaseinu, slimnîcu utt.) apkuressistçmâs utt.>>>13

AR KÂDU KURINÂMO?Patlaban elektroenerìijas raþoðanaikoìenerâcijas iekârtâs izmanto 47% dabasgâzi un cita veida gâzes, 39% akmeòoglesun brûnogles un 4% naftas produktus.Atlikuðo 10% daïu veido bioloìiskaiskurinâmais un daþâdi atkritumi.Ar dabas gâzi vai arî ar vieglu mazutugalvenokârt darbojas nelielâs motorizçtâsstacijas. Dzinçju tehnoloìijas ir tiktâlattîstîtas, ka enerìijas raþoðana var tiktîstenota arî ar pavisam citâda veidakurinâmo, piemçram, ar notekûdeòuattîrîðanas iekârtâs vai atkritumu poligonosiegûtu gâzi, pçdçjâ laikâ arî no lauksaimniecîbasaugu atlikumu un vircasiegûtu biogâzi un akmeòogïu raktuvçsiegûtu raktuvju gâzi, iespçjams izmantotaugu eïïu un bioloìisko dîzeïdegvielu.KOÌENERÂCIJA EIROPÂAr îpaðu direktîvu ES aicina savasdalîbvalstis paplaðinât koìenerâcijastehnoloìiju pielietojumu. Parauga valstis ðajâAngela Merkele cînâs parzaïâku Eiropas SavienîbuVâcijas kanclere Angela MERKELEaicinâja pârçjo Eiropas Savienîbasvalstu lîderus apzinâties atbildîbunâkamo paaudþu priekðâ un parâdîtpârçjai pasaulei, ka Eiropa ir spçjîgauzòemties vadîbu cîòâ pret klimata pârmaiòâmun par labu zaïâkai enerìijai.UPB ENERGY raþotnçKoìenerâcijai bûs arvien lielâka lomalauksaimniecîbâ“Mums ir jâatrod saprâtîgs risinâjums,pareizais enerìijas groza sastâvs,kura augïus varçs baudît mûsu mazbçrni,”teica A.Merkele, no kuras sarunuvedçjas prasmes lielâ mçrâ atkarîga spçjaatrast kompromisu par obligâtu mçríi lîdz2020.gadam piekto daïu Eiropasenerìijas iegût no atjaunojamajiemresursiem. Starp vismaz duci skeptiskovalstu ir arî Latvija, kuras nostâju ES enerìçtikaskomisârs A.Piebalgs publiskikritizçjis, pauþot, ka neizprot atturîbuizmantot nacionâlâs dabas bagâtîbas, untâ vietâ koncentrçties uz fantastiskuapjomu un izmaksu projektiem.14

Koìenerâcijas stacijasraþoðanas ciklsziòâ ir Dânija, Somija un Nîderlande, kurâsar koìenerâcijas tehnoloìijâm iegûtâs elektroenerìijasîpatsvars ir no 35% lîdz 50%.KOÌENERÂCIJA – IESPÇJASTRADICIONÂLO SPÇKSTACIJUPÂRVEIDEIDaudzas no ðobrîd pastâvoðajâmspçkstacijâm ir novecojuðas, un pçc daþiemgadiem bûs jâslçdz. Bez tam vçlâkais lîdz2030.gadam no energoapgâdes tîkliem tiksatslçgtas arî visas vçl darbojoðâs atomelektrostacijas.Lai sasniegtu starptautiski nospraustosun lîdz 2020.gadam izziòotos klimataaizsardzîbas mçríus, jâpalielina koìenerâcijasstaciju skaits.NEKAVÇJOTIES JÂAIZSARGÂKLIMATSKlimata pçtnieki ir vienoti pârliecîbâ, kapçdçjo desmitgaþu laikâ atmosfçrassasilðanu lielâ mçrâ izraisîjusi enerìijasraþoðana. Ja turpmâk nerîkosimies citâdi,globâlâs temperatûras palielinâðanâs lîdz ðâgadsimta beigâm iespçjama pat par 4,5grâdiem, kas nâkamajâm paaudzçm radîtukatastrofâlas sekas. Tâpçc VFR valdîba,Eiropas Savienîba un pasaules sabiedrîbavienojuðâs samazinât siltumnîcas gâzuizmeðus. Pirmajâ fâzç no 2008. lîdz2012.gadam visâ pasaulç plânots samazinâtklimatam kaitîgo gâzu emisiju par5,2%. Tomçr jau tagad skaidri redzams,ka, nepaplaðinot koìenerâcijas stacijudarbîbu, ar lîdzðinçjiem pasâkumiemnepietiks, lai sasniegtu ðo mçríi.BIOMASA KÂ KURINÂMAISBiomasa pastâv cietâ formâ (koksnesðíelda), gâzveidâ (biogâze, kas iegûtarûgðanas procesâ lauksaimniecîbâ vaipârvçrðot gâzç cieto biomasu) un saðíidrinâtâveidâ. Populârâkie biomasas kâkurinâmâ veidi ir augu eïïa un etanols.Biomasa ir CO 2 neitrâla, jo sadegðanasprocesâ izdalâs tieði tik daudz oglekïa oksîda,cik tiek izmantots augu augðanas procesâ.Tâtad – noslçgts cikls. Tomçr ir svarîgi arîbiomasu izmantot pçc iespçjas efektîvâk.KOÌENERÂCIJAUN LAUKSAIMNIECÎBAKoìenerâcijai bûs arvien lielâka lomalauksaimniecîbâ. Arvien vairâk zemniekukïûst par energoraþotâjiem. 2004.gadanogalç Vâcijâ bija 2500 ar biogâzidarbinâmu staciju. Ðîs spçkstacijas,izmantojot vircas, kûtsmçslu vai arîatjaunojamo energonesçju rûgðanasprocesâ iegûto metânu, galvenokârt raþojaelektroenerìiju. Tâdçjâdi biomasa gûstarvien lielâku nozîmi kâ koìenerâcijasstaciju kurinâmais.ARÎ INDIVIDUÂLO MÂJUPAGRABOSEnergoapgâdes pârstrukturçðana no dalîtasraþoðanas uz koìenerâcijas cikla principunozîmç gigantisku jauninâjumu programmu.Tomçr arî koìenerâcijas staciju tehnoloìiskâattîstîba vçl nav pabeigta.Mazajâs koìenerâcijas stacijâs nâkotnçvarçs izmantot ne tikai gâzes mikroturbînas,bet arî Stirling tipa dzinçjus un kurinâmo,kura ieguves tehnoloìijas pamatâ ir ûdenselektrolîzes apgrieztais princips, proti, kadno skâbekïa un ûdeòraþa tiek raþotaelektroenerìija un siltums.Ðos jauninâjumus var izmantot arîpavisam mazâs koìenerâcijas stacijâs, kurujauda ir vien pâris kilovatu. Ðîs nelielâsiekârtas arvien vairâk tiek uzstâdîtas arîprivâtmâju pagrabos.Daudzu ðâdu koìenerâcijas mikrostacijuuzstâdîðana varçtu nozîmîgi izmainîtpastâvoðo energoapgâdes struktûru.Pateicoties modernajâm komunikâcijutehnoloìijâm, mazâs stacijas iespçjamssavienot vienâ centrâlâ vadîbas sistçmâ unekspluatçt to kâ vienu spçkstaciju.Sagatavots pçc Vâcijas Koìenerâcijasstaciju asociâcijas materiâliem15

REPORTÂÞAMÂJAS AUG KÂ SÇNESAp Jâòiem pirmajâ daudzdzîvokïu namâ Ogrç, Mednieku ielâ, varçs svinçt JurìusKârlis ZEIDAGSBûvuzòçmums UPB NAMS pabeidzistrîs daudzdzîvokïu namu montâþu OgrçMednieku ielâ. Pirmajâ namâ sâkuðiesiekðçjâs apdares darbi, otrajâ sâkta liftamontâþa, bet treðajam liks jumtu. Projektavadîtâjs UPB NAMS montâþas departamentavadîtâjs Normunds LAGZDIÒÐsola – uz Jâòiem pirmajâ mâjâ, ko saskaòâar lîgumu pilnîbâ pabeigt uzticçts UPBNAMS speciâlistiem, jau varçs ievâktiesjaunie dzîvokïu îpaðnieki.PROJEKTÇJAM, IZGATAVOJAM,SALIEKAMPçc pasûtîtâja – SIA Ogres prestiþs –vçlmes ARHITEKTA U.PÎLÇNA BIROJSizstrâdâja projektu trim piecstâvu daudzdzîvokïunamiem. Divas no çkâm ir divkorpusaar 40 dzîvokïiem katrâ, treðâ – vienkorpusaar divdesmit dzîvokïiem. VisosMednieku ielas namos ir viena tipa – 50un 80 kvadrâtmetrus lieli dzîvokïi, un visitrîs nami montçti no saliekamajiem dzelzsbetonapaneïiem, kas projektçti un izgatavotivienâ no UPB uzòçmumiem – jaunajâLiepâjas rûpnîcâ DZELZSBETONS MB.DIVREIZ ÂTRÂK„Izmantojot saliekamâs dzelzsbetonakonstrukcijas, iespçjams panâkt divreizâtrâkus bûvniecîbas tempus, kas nozîmçdarbaspçka un izmaksu ekonomiju. Tas irvçl viens stimuls pasûtîtâjam dot priekðrokuUPB NAMS montâþas departamenta vadîtâjsNormunds LAGZDIÒÐSienu paneïu un masîvo pârseguma plâtòu raþoðanas lînija AVERMANNDZELZSBETONS MB rûpnîcâ Liepâjâ16

Daudzdzîvokïu mâjukomplekss Ogrç/vizualizâcija/âtrai bûvniecîbai. DZELZSBETONS MBveiksmîgi apguvis saliekamo paneïuraþoðanas tehnoloìiju un turpina nemitîgikâpinât savas raþoðanas jaudas. Ðobrîdvienas nedçïas laikâ iespçjams apgût vienuçkas stâvu,” skaidro N.Lagzdiòð.Pirmo reizi ðâdu bûvniecîbas tehnoloìijuUPB NAMS izmçìinâja Liepâjâ, kurjau pabeigta 12 dzîvokïu rindu mâjaVidusceïa ielâ uzòçmuma speciâlistiem.NÂKOTNÇ – SÇRIJVEIDA MÂJASOgres kompleksu savâ ziòâ var uzskatîtpar eksperimentâlu, jo tur tiek pârbaudîtsoptimâlais saliekamo bloku komplektssçrijveida namu bûvei. Ðâdu ieceri lolo ganceltnieki, gan DZELZSBETONS MB direktorsOjârs JAKSTS, un visas pazîmesrâda, ka tie nav nereâli sapòi. Interese parðâdu piedâvâjumu jau tagad esot liela,apgalvo abu uzòçmumu speciâlisti. Par toliecina nesenais Zviedrijas sadarbîbasUZZIÒAIDAUDZDZÎVOKÏU MÂJUKOMPLEKSSOgrç Mednieku ielâ 19Pasûtîtâjs: SIA Ogres prestiþsProjektçtâjs: ARHITEKTA U.PÎLÇNABIROJSBûvnieks: UPB NAMSSaliekamo dzelzsbetona konstrukcijuizgatavotâjs: DZELZSBETONS MBpartneru apmeklçjums. Viòi projektunovçrtçja ïoti atzinîgi, un ir uzsâkas sarunaspar eksporta iespçjâm uz Skandinâviju.Nav jâbaidâs no tâ, ka visas mâjas izskatîsiesvienâdi – izmainot fasâþu un logurâmju krâsojumu, kâ tas darîts Ogrç, namiiegûst atðíirîgu izskatu. Projektçðanas birojâtiek izstrâdâti projekti, kuros standarta bâziapaudzç ar lodþijâm, terasçm, kolonnâm,pieðíirot katram projektam raksturîguindividualitâti.DZELZSBETONS MB direktors Ojârs JAKSTSPirmâ saliekamodzelzsbetonakonstrukciju çkaVidusceïa ielâLiepâjâ17

NUMURA INTERVIJAGALVENAISNAV PIEDALÎTIES,GALVENAISIR UZVARÇTSekojot savai pârliecîbai, ka sportiskâs aktivitâtes palîdz veidot komandas garu un veicina veselîguatmosfçru ikdienas darbâ, UPB holdings izveidojis un atbalsta jaunu ûdens motosporta komanduUPB ENERGY, kas jau ðopavasar uzsâks aktîvu dalîbu Latvijas un pasaules èempionâta posmos.Komandas sastâvâ ir 10 jauni un daudzsoloði sportisti.Tâs kapteinis liepâjnieks Çriks ÍIEPE-KIPGE ir vairâkkârtçjs Latvijas èempions, 2006.gada pasaulesèempions un pagâjuðâ gada labâkais ûdens motosportists Latvijâ.Sarmîte PUJÇNAÇrik, kur ir tavas saknes?Esmu dzimis un audzis Liepâjâ,Ezermalâ, tâpçc esmu pilsçtas patriots uzvisiem laikiem.Tev tâds interesants uzvârds.Tas man no tçva. Sîkâk gan nezinu,dzimtas koku izpçtîjis neesmu. Padomjulaikos tçvs lietoja tikai uzvârda pirmo daïu.Zinâja, ka ir bijis dubults uzvârds. Pçc tamto arhîvos atradâm.Kâpçc tieði ûdens motosports?Vispirms bija motosports un pçc tamtikai ûdens motosports. Bçrnîbâ mani nekastâ îpaði neinteresçja. Citi gâja dejâs,mâkslas vingroðanâ, spçlçja tenisu,basketbolu. Es tikai futbolu uz ielas. Tadtçvs nopirka mopçdu, un man par katrucenu vajadzçja ar to braukt. Pçc mçneðajau bija gatava neliela trasîte... Tâ armopçdu arî sâkâs. Tçvs parunâja ar treneriGunâru Franci, un viòð mani paòçmaGrobiòas klubâ. Taèu mans pirmais trenerisbija tçvs – Dainis Íiepe.Pçc gada jau braucu Cîravas moto klubâpie trenera Andra Kalniòa, kur trençjâs arîLauris Freibergs. Braucu gadus divus, bettad sâkâs naudas problçmas, klubu apzaga,arî man nozaga abus moèus, un 1994.gadâmana motosportista karjera beidzâs.Neatradu tâdu menedþeri, un arî paðam tikdaudz naudas nebija, lai nopirktu jaunumotociklu. Nu jau pats esmu kïuvis parmenedþeri gan sev, gan mâsas dçlamArtûram Brolîtim, kuram esmu arî treneris.Motociklu uzreiz nomainîji pret laivu?Kad man bija piecpadsmit gadu, tçvsuzdâvinâja man savu laivu, ar kuru bijabraucis sacensîbâs. Tâ bija tâ sauktâ tautasklases laiva, ar kuru varçja braukt maratonus,arî divatâ. Taèu jau pirms tam arpuikâm turpat uz Attekas salas, kur laivasstâvçja, biju dzîvojies, skatîjies, kâ vîri taisalaivas, braucis ar ûdensslçpçm. Kamçrbeidzot tçvs teica: kaut kas jâdara.Tçvs bija tavs pirmais treneris motosportâ?Piecpadsmit gadus viòð bija braucis armotociklu un desmit – ar laivu. Bet jau nopaða sâkuma tçvs man mâcîja, ka galvenais18

Ir jau pierasts piepaðreizçjâ âtruma,tâpçc gribçtos kautko âtrâku. Galamçríis, kâ jauvisiem, protams, irûdens motosportapirmâ formula,taèu vispirmsjâaposta gaissotrajâ formulânav piedalîties, galvenais ir uzvarçt. “Tubrauc uzvarçt, pârçjie – sastâdît tevkompâniju,” viòð vienmçr sacîja. Nu jau viòðuz visu noskatâs no augðas...Arî tu tâpat kâ tçvs nomainîji motociklupret laivu?Man ïoti patîk braukt ar motociklu, betvisam neatliek laika.Atgrieðanâs pie ðâ sporta veida vairs naviespçjama?2000.gadâ es par to vçl domâju, runâjupat ar Andri Kalniòu, kurð teica – treniòi,treniòi, treniòi, un viss notiks. Taèumotokrosâ daudz kas atkarîgs no fiziskâssagatavotîbas, ûdens motosportâ tas navtik ïoti svarîgi. Galu galâ sapratu – jaatgriezîðos, tad varçðu tikai sastâdîtkompâniju tiem, kuri brauc uzvarçt.Pçrn mazliet pabraucu ar motociklu.Hobija klasç pat varçtu mçìinât konkurçtun cînîties par uzvaru, bet tad bûtu vajadzîgitreniòi, kuriem man nav laika.Autosports?Pabraukt pabraucu. Man patîk viss, kasrûc. Aizpçrnajâ ziemâ vienas sacensîbasnovinnçju.Zem kâda karoga startçji savas karjerassâkumposmâ?Tâ bija Liepâjas metalurgs sporta klubakomanda. Taèu pienâca laiks, kad Zahârinakungs pateica – atbalstîsim tikai futbolu unhokeju. Toreiz mûsu bâze vçl bija Liepâjasezerâ uz Attekas salas. Bet tâs bûdas uzsalas bija bez apkures, dârgos motorusnegribçjâs tur turçt. Citâdi vieta bija laba.Arî sacensîbâm – skatîðanâs vienkârðiideâla. Tur arî mûsu motori nevienamnetraucçja.Kur tagad trençjas Liepâjas ûdens motosportisti?Pagaidâm mums ir atïauja trençtiesvienîgi Pçrkones kanâlâ, jo Liepâjas ezeramtagad ir lieguma statuss. Pavisam tuvukanâlam ir dzîvojamâs mâjas. Arî skatîðanâsnav tik interesanta, kâ bija tad, kad laivasmeta lîkumus ap Attekas salu.Ar kâdu laivu brauci toreiz?Ar krievu Neptun. Gâja diezgan âtri, ap100 kilometriem stundâ.>>>Çriks ÍIEPE-KIPGEdzimis 1981.gadâ Liepâjâ1996. – pirmâs sacensîbas ûdens motosportâ1997. – Baltijas èempions1998. – Baltijas un Latvijas èempions1999. – Baltijas un Latvijas èempions2000. – ceturtais Eiropâ, sestais pasaulç2002. – pirmo reizi Latvijas èempions O-500 klasç2004. – pasaules viceèempions2005. – ceturtais pasaulç un Eiropâ2006. – pasaules èempions O-350 klasç, gadalabâkais Latvijas ûdens motosportists19

Tagad?Ar skuteri 350, dzinçjs raþots Vâcijâ,laiva – Igaunijâ. Âtrums ap 160 km/h.Kâ veidojâs tava ûdens motosportista karjera?Tçvs palîdzçja man sataisît un sakomplektçtlaivu, un 1996.gadâ Jûrmalâjau piedalîjos pirmajâs sacensîbâs. Laikampaliku ceturtais. Otrajâs sacensîbâs Liepâjâpirmo reizi kâpu uz pjedestâla. Gadakopvçrtçjumâ biju otrais Latvijas unceturtajâ vietâ Baltijas èempionâtâ. Tad jausâku ðo to saprast, nomainîju laivu.Izskatâs, ka panâkumi nâkuði strauji?1997.gadâ kïuvu par Baltijas èempionu,pçc tam divus gaduspçc kârtas biju gan Latvijas,gan Baltijas èempions.2000.gadâ mainîju klasi uzstarptautisko, mani sâkatrençt Vladimirs Miðèenko,kurð togad kïuva par Eiropasviceèempionu, es, savukârt,paliku ceturtais. Pçc tamaizbraucâm uz Vâciju, uzpasaules èempionâtu. Piedalîjâs28 sportisti no visaspasaules, un mana pirmâdoma bija – kâpçc es vispârtur esmu, ko es tur darîðu?Îsti vçl nesapratu, cik âtrijâbrauc, kas jâdara. Tomçrtiku finâlâ un paliku sestais.Bet pçc gada avîzes rakstîjapar smagu avâriju un aicinâjaziedot tavai ârstçðanai...Jâ, 2001.gada jûnijâcietu smagâ autoavârijâ.Nedçïu varu no savas dzîvesizsvîtrot, jo divas, trîs dienas gulçju komâ,un arî pçc pamoðanâs Stradiòa slimnîcâkaut ko sâku atcerçties tikai pçc vairâkâmdienâm. Dakteri jau bija atmetuði ar roku,teica, ka viss ir manis paða ziòâ – jaizíepuroðos, tad dzîvoðu. Uz slimnîcu maniaizveda pirmo, bet, kad atveda pârçjos,nolika malâ. Kâ teica viens no mediíiem –re, kur divi, kas vçl kustas... Es nekustçjos.Kad pamodos, tûlît sviedu visu prom, cçloskâjâs un teicu, ka man jâiet mâjâs. Betgalva jau vçl nebija kârtîbâ... Vispâr daudzko no tâ gada notikumiem neatceros.Kas îsti toreiz notika?Jau no paða sâkuma tçvs man mâcîja, ka galvenaisnav piedalîties, galvenais ir uzvarçt. “Tu brauc uzvarçt,pârçjie – sastâdît tev kompâniju,” viòð vienmçr sacîja>>Pçc sacensîbâm Jûrmalâ 1999.gadâ kopâ ar ìimeni un draugiemPçc pasaules èempionâta, kurâ nemaznenobraucu, jo bija tehniskas problçmas,atgriezos mâjâs un pievienojos Liepâjasrallistiem – aizbraucu lîdzi par mehâniíi.Beidzâs rallijs, braucâm mâjâs, un uz Siguldasðosejas notika avârija. Sçdçju blakusðoferim un diezgan neveiksmîgi izlidoju nomaðînas.Pçc avârijas es kâ cilvçks stipriizmainîjos. Tagad mazâk skatos pagâtnç,vairâk cenðos ar labâm domâm dzîvot uzpriekðu.Rçtas vçl tagad redzamas... Starp citu, cikdroðs ir ûdens motosports?Droðs nav arî ðahs... Betvisbîstamâkais ir alpînisms.Bîstami ir arî tur, kur darîðanaar ûdeni vai uguni. Tâs irstihijas, kas jokus necieð. Janotiek avârija un tu izlido nolaivas, ûdens vçl nav nekas.Bet dzenskrûves grieþas ïotiâtri, tâ ir îsta gaïas maðîna.Par to labâk nedomât...Pçc avârijas tu tomçr atgrieziessportâ.2002.gadâ pirmo reizikïuvu par Latvijas èempionuO-500 klasç, bet pçc gadapar Baltijas èempionu O-350klasç. Eiropâ un pasaulç ðajâlaikâ lîdz goda pjedestâlamnetiku. 2003.gada pavasarînomira Vladimirs Miðèenko.Bet tu nâkamajâ gadâ kïuvipar pasaules viceèempionu.Jâ, man paveicâs atrastdaþus tehniskus knifus. Tasbija pirmais augstais lçciens,20

2006.gadâ uzpasaules èempionapjedestâlapçc kura ar mani sâka rçíinâties.Lîdz ðim tavs augstâkais sasniegums irpçrn Alûksnç izcînîtais pasaules èempionatituls. Kâ tu pats to vçrtç?Skaisti! Turklât tas notika desmitajâgadâ, kopð nodarbojos ar ûdens motosportu.Pçc tam tajâ eiforijâ braucu uznâkamajâm sacensîbâm ar sajûtu, ka esmubaigi spçcîgs, bet âtri mani atdzesçja.Apkritu... Laikam viens no augðas pieturçja,lai pârâk nespçlçjos.Jâ, Liepâjas domes priekðsçdçtâjs UldisSesks man teica arî tâdus vârdus – uzkâptkalnâ ir vieglâk nekâ noturçties, pamçìinitagad noturçties.No kâ vairâk atkarîgs rezultâts ûdensmotosportâ – no sportista vailaivas?Piecdesmit pret piecdesmit.Ar sliktu laivuarî labs sportistsnekurneaizbrauks,un, ja bûs ïotilaba laiva ar sliktusportistu, tâpat nekasnesanâks.Kâda loma ir trenerim?Miðèenko es jau diezgan âtri sâkuneklausît. Braukðanâ vispâr ir grûti kaut kootram iestâstît. Teorija jau ir skaidra, tikaijâizpilda. Bet to savukârt var iemâcîties,vienîgi trençjoties, braucot. Sçdi iekðâ un2001.gada jûnijâ cietu smagâ autoavârijâ. Nedçïu varu nosavas dzîves izsvîtrot, jo divas trîs dienas gulçju komâ, un arîpçc pamoðanâs Stradiòa slimnîcâ kaut ko sâku atcerçties tikaipçc vairâkâm dienâmbrauc – to saka visas pasaules treneri.Sacensîbâs ir tikai sekundes simtdaïa, laireaìçtu. Trenera palîdzîba vairâk vajadzîga,sagatavojot tehniku, lai iepazîtu visâdusmotora knifus. Paðiem mazâkajiem, tiemgan daudz jâstâsta, jâmâca.Pats arî esi treneris?Jâ, savam mâsas dçlam ArtûramBrolîtim. Tagad viòam ir piecpadsmit, bet,kad sâka braukt, bija vienpadsmit. Ðajâlaikâ viòð jau kïuvis par divkârðu Eiropasèempionu jaunieðu klasç.Ar kâdu âtrumu brauc jaunieði?Nav pârâk liels – 70-72 kilometristundâ. Bet ðogad Artûrs mainîs klasi uzaugstâku. Domâju, ka ar laiku no viòaiznâks kârtîgs formulas braucçjs.pionâta posmi – Itâlijâ, Zviedrijâ un diviVâcijâ, un pasaules èempionâts Polijâ.Ðogad viss ir tâ sakârtots, ka beidzot bûsnormâls transports, ar ko aizbraukt. Lai arîvisus gadus mani atbalstîjuði Liepâjas uzòçmçji,tomçr nekad ne es, ne mana komandanav varçjusi atïauties to, ko citu valstu sportisti.Daudzus gadus uz mums ir skatîjuðiesun brînîjuðies. Ja citiem laivas atved mehâniíi,bet sportisti atlido ar lidmaðînu,dzîvo viesnîcâ, tad mçs bieþi vien tajâ paðâmaðînâ, ar kuru atbraucâm, arî gulçjâm,çdâm, visu òçmâm lîdzi no mâjâm.Pastâsti par saviem lîdzbraucçjiem!Parasti uz sacensîbâm ârzemçs dodamiestrîs cilvçku sastâvâ – es, mehâniíisIgors Grigorjevs un Artûrs Brolîtis. ReizçmKâdi tev paðam plâni?Ir jau pierasts pie paðreizçjââtruma, tâpçc gribçtos kaut koâtrâku. Mçríis, kâ jau visiem,protams, ir ûdens motosportapirmâ formula, taèu vispirmsjâaposta gaiss otrajâ formulâ.Ko nozîmç formula tavâ sportaveidâ?Cita laiva, cits âtrums, cits veids.Pirmajâ formulâ brauc ar âtrumu pâri 200km, otrajâ – ap 180 km stundâ. Laiva irlielâka, un tajâ brauc sçþot, nevis, guïot uzvçdera, kâ skuterî.Kâds ir ðâ gada sacensîbu grafiks?Ðogad manâ klasç ir èetri Eiropas èempievienojasarî Artûra tçtis Jânis Brolîtis unMârtiòð Bergholcs.Mamma mâjâs gaida un uztraucas?Mamma jau pieradusi. Savulaik gaidîjatçvu atrieþamies no sacensîbâm, tagadmani. Starp citu tçvs visu mûþu strâdâjapar âtrâs palîdzîbas ðoferi un arî ikdienâbieþi vien riskçja ar savu dzîvîbu, lai glâbtukâda cita. Jâ, un mamma jau arî bijaèempione (smejas) – âtrâkâ Liepâjasskaitïoðanas centra operatore.Tuviniekiem nav viegli tajâ ziòâ, ka mazesmu mâjâs. Vienmçr esmu aizòemts,seviðíi vasarâ. Dienâ jâpelna maizîte,vakaros, sestdienâs un svçtdienâs arî prom.Mana meitene vienmçr saka – mçs tev esamdivas – es un laiva. Ar laivu pat esmu bieþâkkopâ nekâ ar viòu.Kur strâdâ?Esmu automehâniíis autoservisâ.Reizçm kârtoju arî papîrus, kad priekðnieksaizòemts. Esmu jau pieradis –, arî braucotuz sacensîbâm, esmu tas, kurð kârto visasfinanðu lietas un dokumentus.Tu varçtu sâkt arî pats savu biznesu?Jâ, bet tad ir jânoliek pie malas sports.Un trenera karjera?Nu cik audzçkòus tad var paòemt? Eszinu, ka nekad neòemtu uzreiz seðus. Trençt– jâ. Tas bûtu interesanti, bet, ja man irjâsagatavo visiem seðiem laivas... Pçc tampieci tçvi pienâks klât un prasîs – bet kâpçcmançjais nav pirmais? Nu, varbût varçtuarî seðus, bet tad man paðam trençties laikavairs neatliktu.Kas ðobrîd notiek ûdens motosportâ Liepâjâ?Gribu savâkt komandu zem viena – UPBENERGY – karoga. Ðajâ sportâ viens nav karotâjs.Pagâjuðajâ gadâ mçs jau startçjâm kopâ.Pagaidâm esam desmit cilvçki.21

UPB DARBINIEKIDARBINIEKU IZAUGSMEUZÒÇMUMÂMûsu uzòçmuma veiksmîgu darbîbu nodroðina profesionâla vairâk kâ 1400 darbinieku liela komanda.Darbinieki par vienu no svarîgâkajiem faktoriem darbâ bieþi min izaugsmes iespçjas. Tâ kâ UPBSandra ZELÈA,holdings ir daudznozaru uzòçmums ar daþâdiem darbîbas virzieniem, tad darbinieku izaugsmes iespçjas irUPB Personâlaïoti plaðas. Ja speciâlists kâdâ nozarç ir sasniedzis griestus, viòam ir iespçjas iegût jaunas zinâðanas, stratçìiskâs vadîbasholdinga ietvaros pârejot strâdât uz citas nozares uzòçmumu. UPB uzòçmumi atrodas visâ Latvijâ unun attîstîbasârvalstîs, ir iespçja arî ìeogrâfiski mainît darba vietu. Savukârt, uzòçmumam augot, vadîbas lîmenî veidojas departamenta direktorejaunas amata pozîcijas, tâpçc speciâlistiem ir visas iespçjas kâpt augðup pa karjeras kâpnçm.Ja vçlies pievienoties mûsu komandai un/vai virzîties augðup pa karjeras kâpnçm, gaidâm tevi UPB Personâla departamentâ:Sandra Zelèa, mob. tâlr. 26467022, sandra@upb.lv, Basteja bulv. 6/1 – 4, Rîga.Anija Balode, mob. tâlr. 29440555, anija@upb.lv, Dzintaru iela 19, Liepâja. Kopîgi plânosim tavas karjeras iespçjas!Turpinâm iepazîstinât lasîtâjus ar UPB holdinga darbiniekiem, kuri savu karjeruveidojuði uzòçmuma ietvaros vai kuri nesen pievienojuðies UPB komandai.Andrejs PURIÒÐDZELZSBETONS MBraþoðanas vadîtâjs LiepâjâStrâdâjis SIA KokapstrâdeLielezers par vadîtâjavietnieku. Ieguvis Rîgas2.tehniskâs skolas diplomu –sakaru aparatûras montçtâjuspecialitâtç.Biruta SALMIÒAAILE grupa projektuekonomiste LiepâjâStrâdâjusi SIA AstramarLiepâja K.A. par grâmatvedi.Ieguvusi LLU bakalaura unmaìistra grâdu ekonomikâ.Agita GRUNDMANEUPB NAMS galvenâgrâmatvede LiepâjâStrâdâjusi LSEZ SIA Laskanapar grâmatvedi. Ieguvusi SIAKIF Biznesa kompleksaprofesionâlâs pilnveidesdiplomu un kompetencessertifikâtu grâmatvedîbâ.Edijs BALGAUPB NAMS Elektroapgâdesnodaïas vadîtâjsLiepâjâ/RîgâStrâdâjis SIA LEC par darbuvadîtâju Spçka kabeïudepartamentâ. Ieguvisbakalaura grâdu RTUEnerìçtikas un elektrotehnikasfakultâtç.Uldis KARLSONSUPB NAMS darbu vadîtâjsLiepâjâIepriekð strâdâjis uzòçmumâUPB NAMS par bûvkonstrukcijumontçtâju.Ieguvis Liepâjas 30.arodvidusskolasdiplomuautoatslçdznieka specialitâtç.Ilze ERLECKAUPB juriste LiepâjâStrâdâjusi Latvijas Hipotçkuun zemes bankas centrâlajâbirojâ par valdes palîdzi.Ieguvusi bakalaura grâdutiesîbu zinâtnçs un maìistragrâdu Uzòçmçjdarbîbasvadîbas fakultâtç biznesaaugstskolâ Turîba.Valdis JONUÐSAILE grupa projektuvadîtâjs RîgâStrâdâjis SIA Arèers par projektuvadîtâju. Ieguvis RPIVApirmâ lîmeòa augstâko izglîtîbuuzòçmçjdarbîbâ, ðobrîd studçRPIVA profesionâlajâ bakalauraprogrammâ Komercdarbîbaun uzòçmumu vadîba.Ainars LIEPAGROTTA projektu vadîtâjsValmierâStrâdâjis SIA Tapeks partirdzniecîbas vadîtâju.Ieguvis augstâko izglîtîbuLLU Bûvinþenieru fakultâtç.22

Ieva PELNÇNAAILE grupa grâmatvedeLiepâjâStrâdâjusi SIA Kurzemesbekons par Realizâcijasdaïas vadîtâju. AbsolvçjusiLiepâjas 10.vidusskolu.Paðlaik studç RTU Uzòçmçjdarbîbasun vadîbasfakultâtç.Inga LUDBÂRÞAUPB juriste LiepâjâStrâdâjusi Patçrçtâju tiesîbuaizsardzîbas centra Liepâjasreìionâlajâ pârvaldç parjuristi. Ieguvusi LatvijasPolicijas akadçmijasbakalaura un maìistra grâdutiesîbu zinâtnçs.Germans ELKSNISAILE grupa projektu vadîtâjsLiepâjâStrâdâjis SIA Alumax parprojektu vadîtâju. Ieguvisbakalaura grâdu LUEkonomikas fakultâtç.Agnis BRAUNFELDSUPB Eksportadepartamenta projektudirektors RîgâStrâdâjis Skonto Plan Ltd.par projektu vadîtâju. Ieguvisbakalaura grâdu LLUTehniskajâ fakultâtç.Mâra GAILÎTEENNA grâmatvede LiepâjâStrâdâjusi VAS LatvijasDzelzceïð par vecâkogrâmatvedi Nekustamoîpaðumu pârvaldç. Ieguvusibakalaura grâdu LLUEkonomikas fakultâtç.Ingus SIKSNAUPB Eksportadepartamenta loìistikasvadîtâjs LiepâjâStrâdâjis SIA RewicoBaltikum par loìistikasmenedþeri. Ieguvis augstâkoprofesionâlo izglîtîbu RTUTransporta un loìistikasfakultâtç.23

STILSITÂLIJASMODEFLÎÞURAKSTOSOAr katru gadu paplaðinâs flîþu izmantoðanas iespçjas.Savulaik standarta izpratne bija flîzes vannas istabâs,virtuvçs, ieejas koridoros, sabiedrisko objektu pirmajos stâvos.Patlaban, pateicoties flîþu tehniskajiem parametriem (nodilumizturîba,noturîba pret íîmisku elementu iedarbîbu utt.), kâarî vieglai kopðanai, un, neapðaubot flîþu estçtiskos parametrus,tâs jau konkurç ar tâdiem apdares materiâliem kâ tapetes,paklâjs, linolejs, koks. Ðobrîd flîþu grîdas sastopamas ganviesistabâs, gan darbistabâs, tâs droði iesoïo pat guïamistabâ.Neòemot vçrâ flîþu raþoðanas globalizâciju, vadoðie noteicçjigan kvantitâtç, gan kvalitâtç paliek itâïu raþotâji.METALIZÇTÂS VIRSMASMetalizçto virsmu atspoguïojums flîzes virsmâ nedaudz parâdîjâs jauiepriekðçjos gados; ðogad dizaineri veltîjuði vairâk uzmanîbas nianðupapildinâðanai – sâkot no standarta metâliska spîduma lîdz metâliskivizoðiem apïiem, kas izskatâs kâ uzberzti ar drâðu sieta birsti. Labsrisinâjums minimâlisma stila dizainos. Virsmu dizainâ parâdâs tâdasmetâliskas versijas kâ dzelzs, sudrabs, varð un rûsa. Kaut arî metâlsun metâliska krâsa rada vçsuma efektu, kombinâcijâ ar siltinâtajâmgrîdâm var veidoties patîkami un mâjîgi interjeri.DABÎGÂ KOKA, DABÎGÂS ÂDASUN AUDUMA STRUKTÛRAS IMITÂCIJADabîgo materiâlu imitâcijas apdares materiâlos ir modestopâ jau vairâkus gadus.Dabîgâ koka virsmas imitâcija ir viens no veidiem. Pçdçjâlaikâ ðis dizainiskais risinâjums iegûst daudz plaðâkusapmçrus, jo daudzi raþotâji piedâvâ savas versijas îpaði jaudçïu grîdas imitâcijai, kur kâ vadmotîvs caurvijas ïoti vecasdçïu grîdas imitâcija. Kaut arî Latvijâ cilvçki vairâk izvçlasdabîgo koku tâ demokrâtiskâs cenas dçï, tomçr jâòem vçrâtehniskie parametri un daudz vienkârðâkie ekspluatâcijasnosacîjumi.Krokodilâdas atveidojums flîzes virsmâ parâdîjâs jau pirmsvairâkiem gadiem, paðlaik flîþu dizaineri atgriezuðies pieviendabîga âdas reljefa atveidojuma. Arî ðajâ gadîjumâdizaineru uzdevums bija tuvinât flîþu virsmu mâjîgam(siltam) dizainam, lai tas viendabîgi iekïautos kopçjâ telpasdizaina kompozîcijâ savienojumâ ar âdas mçbelçm. Radoðair arî krâsu izvçle – dabîgâs âdas imitâcija gan spilgti zilâ,gan sarkanâ krâsâ.24

Auduma struktûras atainojums irpopulârs flîþu virsmas risinâjumsjau otro gadu. Tâs visbieþâk ir flîzesar maigu, satinçtu virsmu, kas irpatîkams grîdu un sienu apdaresmateriâls dzîvojamajâ zonâ.Raþotâji ðâ tipa flîzçm piemçrojuðivisnotaï augstus tehniskos parametrus,tâpçc to pielietojumsneaprobeþojas ar privâto sektoru,tâs var pielietot arî vidçjas noslodzessabiedriskajos objektos.Populârâkais virsmas veids irmaisa auduma imitâcija.SPILGTAS KRÂSAS AR LÎNIJU STRUKTÛRULîniju struktûra spilgtu krâsu flîþu virsmâs ir nezûdoðs elements. Ðâ tipa flîzes palikuðasraþotâju piedâvâjumâ, pateicoties tirgus pieprasîjumam. Parasti raþotâji tikai papildinaesoðu sçriju ar kâdu jaunu krâsu vai blakus matçtai virsmai piedâvâ arî glancçtuvirsmu, un visbieþâkais ir daþâdu stilu dekoru piedâvâjums – gan minimâlisma stilaar ìeometriskâm figûrâm vai alumînija lîstçm, gan romantiskâ stila ar lielo zieduskicçjumiem vai spilgtâm rozçm.BETONA AKVARELISKAIMITÂCIJAVçl joprojâm betona virsmas ir populârsmateriâls interjeros, un ðâds tas parâdâs arîflîzçs – kâ akvarelisks mâkslas darbs, izplûdispastelis vai nejauðîbu radîts dabas efekts. Ðâdatipa flîzes pârsvarâ tiek raþotas kombinâcijâ araugstiem tehniskajiem parametriem, rodotvisplaðâko pielietojumu.JAUNI RISINÂJUMIDABÎGÂ MARMORAMOZAÎKU FORMÂSMarmors kâ klasisks un antîks materiâlsir sagriezts netradicionâlu formumozaîkâ, un ðî kombinâcija veidomodernu un oriìinâlu dizainiskorisinâjumu. Ðajâ gadîjumâ daudzveidîgsstilistiskais akcents panâktsnevis krâsu daudzveidîbâ, bet tieðiformu daþâdîbâ – klasiskâs ìeometriskâsformas (kvadrâts, taisnstûris)papildinâtas ar interesantâkâm formâm,kâ ovâliem, apïiem, pat trapecçm vaiizstieptiem taisnstûriem, visromantiskâkosakcentus panâkot ar ziedu formasmozaîkâm, kas ir absolûts jaunumsmarmora mozaîku formu risinâjumâ.Ðâda tipa mozaîkas bûs pateicîgsmateriâls mâksliniecisku interjeru veidoðanâ– galda virsmâs, akcentossienu interjerâ, kâ arî dekoratîvoselementos, kolonnu apdarç utt.70-to GADU ZIEDU MOTÎVINeiziet no modes populârâ pagâjuðâgadsimta 70. gadu lielo ziedu tçma.Nâkuði klât jauni atvasinâjumi zieduformâs - gan krâsu salikumos, ganreljefâ. Lai vçl vairâk akcentçtu formasiespaidîgumu, ziedu motîvi tiek atspoguïotiïoti liela izmçra flîzçs,piemçram, 35x100 cm.KUR IEGÂDÂTIES?Flîþu un santehnikassalonos H&L STUDIJARîgâ, Brîvîbas ielâ 155/5,tâlr. 67364020Liepâjâ, Strautu ielâ 1/5,tâlr. 63422378www.hlstudija.lv25

Bambukkoku birzsKojasanaCeïotâjus mçdz iedalît divâs grupâs – pilsçtascilvçki un dabas cilvçki. Japâna patiks ganvieniem, gan otriem. Pie Japânas jâpierod –gan pie sadzîves apstâkïiem, gan dzîvesveidaun paradumiem. Japâna ir jâbauda – neaprakstâmievçsturiskie tempïi, senâs pilsçtas,neskartie dabas parki un daudz kas cits.CEÏOJUMS>>>Miajimas salâ27

Jânis SAULGOZISPagâjuðajâ rudenîUPB Mârketinga projektuvadîtâjai Ingai MELDEREIbija izdevîba apmeklçt tâloaustrumu zemi Japânu.Ceïotâjus mçdz iedalît divâs grupâs –pilsçtas cilvçki un dabas cilvçki.Japâna patiks gan vieniem, gan otriem. PieJapânas jâpierod – gan pie sadzîvesVçsturiskâ Japânas galvaspilsçta Kioto28

apstâkïiem, gan dzîvesveida un paradumiem.Japâna ir jâbauda – neaprakstâmievçsturiskie tempïi, senâs pilsçtas,neskartie dabas parki un daudz kas cits.Agrâ rudenî noteikti ir vçrts doties uzJapânu, lai dienvidos paspçtu izjustaizejoðâs vasaras sauli, bet tuvâk ziemeïiemsekotu lîdzi pârmaiòâm dabâ, baudotJapânas rudeni.Îpaðas receptes marðruta izvçlei nav, betJapâna ir pietiekami daudzveidîga, un irvçrts apceïot visu valsti. Çrtâkais transportaveids ir âtrgaitas vilcieni, kas pârvietojas arîzem ûdens, piemçram, uz Hokaido salu.Garo pârbraucienu laikâ var veikt ceïojumapiezîmes, plânot turpmâko marðrutuvai rakstît pastkartes draugiem,KO ATVEST MÂJÂS?Japâòu tçjas servîzi,daþâdu krâsuun ornamentu irbulîðus,garðvielas unçdienu piedevas,daudz fotogrâfijujo, òemot vçrâ vilciena kustîbasâtrumu, Japânasainavas vçrot ir sareþìîti.Ir vçrts iepriekð iegâdâtiesvilciena mçneðbiïeti,to var rezervçt internetâ. Diemþçlbiïetes, kas domâtas tûristiem, nevarsaòemt ne Latvijâ, ne Japânâ, tikai virknçEiropas valstu, piemçram, Vâcijas, Somijasun daþu citu valstu pilsçtâs. Vilcieni irkomfortabli un nekâdâ ziòâ nesabojâsceïojumu. Vienîgi, lai izvairîtos no kuriozâmsituâcijâm, vçlams pievçrst uzmanîbu tam,ka katrâ sastâvâ ir vismaz viens smçíçtâjuvagons, kurâ tikko aizveras durvis, visi tâpasaþieri sâk smçíçt.Bez tçjas rituâliem, pastaigâm paakmens dârziem un zivju tirgus apmeklçjumiemnoteikti jâizbauda japâòu stilanaktsmîtne. Lielâkâ daïa viesnîcu piedâvâarî rietumu standarta apartamentus,tomçr savs ðarms noteikti irRojkan, kurâ ir tradicionâlaisjapâòu grîdas segums tatami,askçtiskas, zemastumða koka mçbeles, piederumitçjas rituâlam.>>>29

VÇRTS IZBAUDÎT:Hokaido salas augstâkâ smaile Asakidake kalns>>> PÇRLE JÛRAS VIDÛSavdabîga pçrle, ko noteikti nedrîkst palaist garâm, ir Miajimassala, uz kuru visçrtâk nokïût ar prâmi no Hirosimas pilsçtas.Septembra beigâs salâ vçl var pagût nobaudît Japânas vasarassauli un siltumu. Miajimas simbols ir ûdenî novietotie sarkanie Torivârti, kuri jau pa gabalu pamanâmi, tuvojoties salai. Mazajosveikaliòos ðaurajâs, bruìçtajâs ieliòâs var nobaudît savdabîgas undaudzveidîgas jûras veltes, piemçram, svaigas austeres, kas tiekatvçrtas jûsu acu priekðâ. Ðeit noteikti patiks arî dzîvnieku mîïiem,jo kurð gan nepriecâjas, ieraudzîjis pâr pïavu pârskrienam tramîgustirniòu! Miajimas salâ to ir desmitiem, brîþiem pat ðíita – simtiem.Tâs laiski klaiòo pa ieliòâm un drosmîgi dodas klât garâmgâjçjiem,lai tiktu pie kârumiem, un nebût nebaidâs çst pat no rokas. Arî uzMiajimas salas ir Japânâ tik ïoti populârais gaisa vagoniòð, ar kuruvar nokïût salas augstâkajâ punktâ. No turienes paveras lielisksskats uz visâm debess pusçm. Saulainâ dienâ redzama piekrastçesoðâ Hirosimas pilsçta, kalni, nelielâs meþiem apauguðâs salasun zilâ Japânas iekðjûra.Miajima bija Japânas ceïojuma tâlâkais dienvidu punkts, nokura sekoja ceïð uz paðiem Japânas ziemeïiem, uz Hokaido salu.zaïâs tçjas dzerðanas rituâlu;peldi siltajâ avotâ onsen;japâòu stila viesnîcasapartamentus Rojkan;kulinârijas tradîcijas;japâòu tradicionâlâ teâtrakabuki izrâdi;pastaigas dabasparkosPROM NO CIVILIZÂCIJASLai pilnîbâ aizbçgtu no civilizâcijas, jâdodas uz Kojasanas kalnu,kur iespçjams apmesties tempïos un mazliet izbaudît mûku dzîvi.Kalnâ izvietotajos daudzajos tempïos ir iespçja iekârtoties jebkuramceïotâjam, baudît to paðu çdienu, ko ikdienâ lieto mûki, agri no rîtapiedalîties rîta meditâcijâs, gût priekðstatu par viòu askçtisko dzîvi.Pamazâm civilizâcija ienâk arî Kojasanâ, taèu vienîgais sabiedriskais30

transports, ar kuru var nokïût kalnâ, vçljoprojâm ir gaisa tramvajs. Ðis prieks navno lçtajiem, jo patukðo maciòu ievçrojamivairâk nekâ jebkura vidusmçra viesnîca.Geiðas Kioto ielâsDABAS ELPAJapânas nacionâlajos dabas parkos varsajust kontrastu ar milzîgajâm metropolçm.Tur var izbaudît mierîgu vidi, eksotiskasprocedûras, priecçt acis ar dabas ainavâm,bet naktsdzîve bûs jâmeklç pilsçtâs. Dabasparkos lielâkoties ir izveidotas pietiekamidroðas takas gan ekstremâlâku ceïojumucienîtâjiem, gan gaisa tramvaji ainavubaudîtâjiem. Noteikti nav jâuztraucas parnokïûðanu atpakaï pilsçtâ arî pçc tam, kadjau beidzis kursçt sabiedriskais transports– vietçjie iedzîvotâji noteikti palîdzçs, jojapâòu atsaucîba ir neizmçrojama.TOKIJANegaidîti pârsteidza galvaspilsçtasmiers, droðîbas sajûta un vieglums, kâdâtur rit dzîve. Neskatoties uz to, ka atrodiesaugstâkajâ pilsçtas debesskrâpî, no kura patvçlu vakarâ var vçrot apvârsni visâs èetrâsdebess pusçs, pilsçtai nevar redzçt ne gala,ne malas. Pie tâ, ka no Tokijas zinâmâ mçrâdveð izsmalcinâtîba un augsts dzîveslîmenis, noteikti vainojams japâòu dzîvesveids,kas tomçr nekâdâ mçrâ nav snobisksvai augstprâtîgs.Katrai vietai un lietai Japânâ ir savanozîme, un nekas nenotiek tâpat vien.Japâna nav tikai vçsturiski tempïi, svçtnîcasun zen akmens dârzi, tâ ir vieta, kas pârsteidzar cilvçku neviltoto sirsnîbu, atsaucîbu,iekðçjo un ârçjo mieru. Un tâ noteiktiir zeme, kur vçrts atgriezties.Naksnîgâ TokijaKÂ CEÏOT?Izdevîgi avioreisi uz Japânupieejami STOCKMANN Trakodienu laikâ www.stockmann.lvÂtrvilciena mçneðbiïeðurezervâcija internetâwww.japanrailpass.net31

FESTIVÂLS2003.GAD STARPTAUTISKAJ PIANISTU ZVAIGÞÒU FESTIVÂL KLAUSÎTÂJU OVÂCIJUPAVADÎTS, PIRMO REIZI LIEPÂJ SPÇLÇJA IZCILAIS DÞEZA PIANISTS, KOMPONISTS UNPEDAGOGS NO LIELBRITÂNIJAS Dþulians DÞOZEFS. TAGAD VIÒU LIEPÂJ JAU DÇVÇ PARPIANISTU FESTIVÂLA JAUNÂK BRÂÏA LIEPÂJAS DÞEZA FESTIVÂLA KRUSTTÇVU. ARÎ ÐOGADDÞ.DÞOZEFS IR AILE JAZZ‘07 FESTIVÂLA VIESIS.DÞULIANSDÞOZEFSATKALLIEPÂJÂNo 26. lîdz 29. aprîlimLiepâjâReinis ZARIÒÐPçrn viòð neapðaubâmi bijaspilgtâkâ zvaigzne pirmajâ starptautiskajâLiepâjas dþeza festivâlâ.Toreiz britu mûziíis All Stars BigBand lîderis un BBC radio raidîjumaDþeza leìendas vadîtâjs uzsvçra:„Ir patîkami atkal bût Liepâjâ,jo tâ ir kultûru, mâkslu un mûzikumîloðu, jauku cilvçku oâze. Es ðeitjûtos ïoti laimîgs, tâdçï vçlçjosatgriezties. Esmu patîkami pârsteigts,cik profesionâli ir jûsumûziíi un cik labi sagatavojuðieskopdarbam. Ar nepacietîbu gaidîðunâkamo viesoðanâs reizi!”Ðo Dþuliana uzrunu latvieðuvalodâ publika uzòçma ar ovâcijâm,bet, izskanot pçdçjam akordam,piecçlâs kâjâs. Arî ðogad DþuliansDþozefs bûs festivâla viesis.Dþ.Dþozefs kopâ ar Liepâjas simfonisko oríestri AILE Jazz dienâs 2006.gadâ32

ÏAUÐU TÎÌERIM VAÏU!Intervija ar pasaulslaveno dþeza mûziíi Dþulianu DÞOZEFU, ekskluzîvi UPBVai iespçjams uzzinât ko vairâk paroficiâlajâ mâjas lapâ rakstîto? Piemçram,no kurienes esat, vai jûsumuzikalitâte ir iedzimta?Mani vecâki nâk no Rietumindijas: mâteno Sentvinsenta salas, bet tçvs no Grenâdas.Pats esmu dzimis un audzisLondonâ – mûzikas un mâkslas pilsçtâ.Solfedþo un klavierspçles pamatus,pateicoties mâtei, apguvu jau mazotnç. Arîtçvs aizrâvâs ar mûziku, un, klausoties viòasoulgrupas muzicçðanâ un dziesmâs,mûzika pamazâm pâròçma arî manudvçseli.Kâ sâkâs dziïâka interese par mûziku? Vaijau no paða sâkuma tas bija dþezs?Kâ jau teicu, mûsu mâjâs valdîjamuzikâla gaisotne, jo tçtim bija sava grupa,un mâte iedroðinâja un atbalstîja mani.Man mâcîja klasisko repertuâru – Mocartu,Bçthovenu, Bahu utt., tomçr mani spçcîgivaldzinâja arî harmonija un kompozîcijas,VIENMÇR ESMU LAIMÎGS,JO DARU TO, KAS MANPATÎK, UN MAN PATÎK,PAREIZÂK SAKOT, ES MÎLUTO, KO DARU!ko vçlâk atpazinu kâ gospeïus un blûzu.Kad vairâk iepazinu mûziku, sapratu – laigan ðos elementus var atrast daþâdosmûzikas þanros, tomçr dþezs likâs vistuvâkais,tas manî radîja brînuma unmaìijas klâtbûtnes sajûtu, îpaði improvizâcijas.Man diezgan agri gribçjâsatðifrçt, kas tie dþeza izpildîtâji parcilvçkiem, un, lûk, esmu vienâ laivâ arviòiem! Tas ir brîniðíîgi.Jûs esat mûziíis, komponists, mûzikaseksperts, pedagogs. Kam ziedojat visvairâklaika?Tâs visas ir laikietilpîgas nodarboðanâs,bet tâda jau mûzikas daba. Jebkura nomanâm nodarbçm reizçm var paòemtvairâk laika nekâ citas, ja tajâ brîdî tieðiðajâ nozarç ir daudz darâmâ. Tomçr tâsvisas ir viena veseluma daþâdas puses undabiski izauguðas cita no citas – radio noatskaòotâjmâkslas, savukârt komponçðanapaðos pamatos virzîta uz atskaòoðanu.Izglîtîba veicina labâku atskaòoðanasizpratni.Kura nodarbe rada visvairâk prieka?Visas. Bet nekas nevar pârspçt klavierspçlivisdaþâdâkajâs izpausmçs.Kurð no ðâ gada muzikâlajiem notikumiem,kuros esat iesaistîts, ir visatbildîgâkais?Ïoti atbildîgs darbs bija operas rakstîðana,jo esmu ðajâ þanrâ jaunienâcçjs, vçltikai cenðos tajâ iejusties. Daþkârt gadâsrisinât daudz problçmu, bet tad es parastiieklausos savâ iekðçjâ balsî, kas saka: tikainesareþìî un tu vienmçr atradîsi savu ceïu.Strâdâjot ar oríestri, man reizçm ir ïoti grûtivienlaicîgi panâkt gan muzikâli, gantekstuâli un harmoniski interesantuizpildîjumu.Kuru notikumu gaidât ar lielâko nepacietîbu?Patiesîbâ ar prieku gaidu jebkuru savumuzikâlo notikumu – gan darbu pieoperas, gan darbu ar oríestri, bigbendu,mazo bendu, concerto, solo.Iespçja uzòemties daþâdus radoði izaicinoðusprojektus man sagâdâbaudu.No kuriem pienâkumiem gribçtuizvairîties?Daþreiz liekas, ka dienâ ar divdesmitèetrâm stundâm ir par maz,bet tomçr visu pagûstu. Izvairîtiesgribas no jebkura projekta, kuramtuvojas beigu termiòð, bet essaòemos, strâdâju tikai tâlâk ungûstu prieku no tâ.Kâ klâjas jûsu trio un All-Star BigBend?Kad vien varam, nemitîgi esamkoncertturnejâs gan Lielbritânijâ, gancitur pasaulç. Kâ ansamblis mçs strâdâjampie sava spçles stila un repertuâra,zçni ir lieliskâ garastâvoklî,un mumsklâjas labi.Par ko stâsta jûsu opera Bridgetower?Tas ir stâsts par kâdu apbrînojamitalantîgu cilvçku, kas piedzima Rietumindijasmelnâdainâ vîrieða un baltâs sievietes– polietes ìimenç. Viòa vârds bijaDþordþs Ogastus Polgrîns Bridþtauers.Operas notikumi risinâs astoòpadsmitâ undeviòpadsmitâ gadsimta mijâ un stâsta parðâ cilvçka dzîves grûtîbâm un uzvarâm, parharizmatisko tçvu, kas, kâdreiz patsbûdams vergs, iedroðinâja dçlu gût dzîvçpanâkums, par to, kâ zçnu adoptçjatoreizçjâ Velsas prinèa ìimene, parBridþtauera draudzîbu ar Bçthovenu unmîlestîbas ienâkðanu viòa dzîvç.Vai tâ ir jûsu vienîgâ opera?Jâ, tâ ir mana pirmâ opera, un problçmair tâ, ka es ar dþeza mûzikas palîdzîbu>>>33

DþuliansDÞOZEFS:Nekas nevarpârspçtklavierspçlivisdaþâdâkajâsizpausmçsMâris BRIEÞKALNS, mûziíisMan ðíiet, ka vârds dþezs sen irzaudçjis savu sâkotnçjo jçgu. Agrâkcilvçki dþezu saprata kâ svingu. Tagadtâ nav. Dþezs ir izaudzis.To, ko Liepâjaspiano festivâlâspçlçja DþuliansDþozefs, pardþeza mûziku grûtinosaukt. Koncertsparâdîja, ka var bûtviena nots ar iekðçjosvinga elementu, kas piedod mûzikaipavisam citu svaigumu. Nevis, kad visispçlç tradicionâli, kâ pirms simts gadiemuzrakstîts. Un katrs koncerts skancitâdâk. Var bût vienkârði belkanto, varbût latîòu smarþa, ritmi, bet galvenais,lai mûziíis tur ieliek savu sirdi, lai viòðnav vienkârðs mûzikas kopçtâjs. Mûzikaijâbût oriìinâlai, un ðis ir mûzikas stils,kas to vislabâk ïauj darît.>>>veidoju vçstîjumu par laiku, kad dþeza vçlnemaz nebija! Turiet par mani îkðíi!Kâda þanra darbus vçl esat rakstîjis?Esmu rakstîjis mûziku daþâdiemizpildîjumiem – solo, bigbendam, oríestrim,kamermûzikas darbus, kâ arî deju mûziku.Opera ir mans dabisks izaugsmes ceïð.Un kâds bûs jûsu nâkamais skaòdarbs?Visu laiku kaut ko rakstu. Nâkamaisgabals varçtu bût bigbendam vai trio, beztam man ir vairâki nepabeigti darbi, kurusjâpieslîpç.Kâdas atmiòas palikuðas par viesoðanosLiepâjâ?Latvijâ cilvçkiem ir progresîva do-mâðana, kaislîba uz labu mûziku unattîstîbu. Ðî ir laba zeme radoðai izaugsmeiun uzplaukumam.Ar ko ðoreiz iepriecinâsiet liepâjniekus?Vai mums bûs iespçja redzçt tîìeri uztaustiòiem, kâ jûs dçvçjuði kritiíi?Mani palûdza atvest lîdzi vienu nomaniem labâkajiem dziedâtâjiem KlîvlenduVatkisu, tâpçc programma bûs citâdâkanekâ pagâjuðajâ reizç. Taèu ne mazâkinteresanta. Ja jau esmu tîìeris, tad ïauðutîìerim vaïu!Vai esat laimîgs?Vienmçr esmu laimîgs, jo daru to, kasman patîk, un man patîk, pareizâk sakot,es mîlu to, ko daru!Jçkabs OZOLIÒÐ, diriìentsTâda lîmeòa dþeza pianists, komponistsun aranþçtâjs, kas sava talanta,savas apdâvinâtîbas dçï atrodas pasaulçpaðâ augðgalâ, iepriekðçjâLiepâjasfestivâlâ piedalîjâspirmo reizi. Viòamdurvis ir vaïâ jebkurâpasaules malâ,slavenâkie dþezaveèi ir viòa draugi.Festivâla organizçtâjiemïoti paveicâs, ka ðîs mûziíiieradâs. Mçs varçjâm iepazîties ar pçdçjâlaika jaunâkajâm tendencçm dþezamûzikâ. Dþulians Dþozefs spçlç ganklasiskâs mûzikas tçmas savâs apdarçsun aranþçjumos, gan arî paða sacerçtumûziku. Lielu lomu savâ mûzikâ viòðpieðíir stîgu grupâm, neko nekopç. Mumsbija izdevîba spçlçt to, ko nekad agrâknebijâm spçlçjuði. Ðo programmu Dþozefsaizpagâjuðajâ gadâ pilnîbâ atskaòojaLondonas dþeza festivâlâ, un tâ ir absolûtijauna mûzika. Ðî sastapðanâs bijanepârvçrtçjams notikums Liepâjas un arîoríestra dzîvç. Esmu patiesi laimîgs, kabiju tur klât. Oríestrim tas bija ïoti svçtîgsdarbs. Liels prieks arî par Liepâjaspubliku, kas prata ðo izcilo mûziíi unuzstâðanos novçrtçt.34

NUMURA JAUTÂJUMSKÂ GATAVOJATIESPAVADÎTATVAÏINÂJUMU?Inda LOZINKO, UPB Auditçðanas departamenta direktoreCenðos pçc iespçjas savlaicîgi saplânot atvaïinâjumu, bet kâ nu kuro reizi izdodas. Ðogadatvaïinâjumâ doðos maijâ. Pçdçjos gados pierasts aizceïot kaut kur ârpus Latvijas. Ðoreiz kopâar vîru brauksim uz Turciju, izvçlçjâmies marðrutu Iepazîðanâs ceïojums pa Turciju. Tas nozîmç,ka dzîve bûs uz èemodâniem un katra diena bûs jaunâ vietâ. Manuprât, ðâdi ceïot ir labâknekâ gulçt kûrortâ.Sandra ÐÍUBURE, MB BETONS grupas finanðu direktoreAtvaïinâjuma laikâ cenðos kaut kur aizbraukt, jo tad var pa îstam atpûsties. Parasti praktizçjunevis gulçðanu pludmalç, bet cenðos pçc iespçjas vairâk apskatît. Tâpçc izvçlos ceïojumus arekskursiju programmu. Tad arî nav laika tik daudz domât par darbu, jo domas piesaistîtas kamcitam. Ðogad atvaïinâjumâ doðos maijâ, un braukðu uz Spâniju.Ingus APENÎTIS, AILE grupas valdes loceklis, raþoðanas direktorsUz vasaras pusi plânoju pâris nedçïu atvaïinâjuma. Gribam ar sievu, varbût pat ar visu bçbiaizbraukt lîdz Latgalei, vairâk vai mazâk atkârtojot mûsu kâzu ceïojumu, kas bija pirms diviemgadiem. Tagad visi tikai uz ârzemçm, bet tepat, pie mums, arî vçl ir daudz ko redzçt. Gribamaizbraukt lîdz Aglonai, padzîvot teltî pie ezera, makðíerçt, cept zivis ugunskurâ. Apskatîsimvisu reìionu. Tur cilvçkus vçl nav tik ïoti skârusiglobalizâcija.Sandis PAUÏUKÇVIÈS, SIA H&L STUDIJA finanðu direktorsPagaidâm vçl nekas nav ieplânots. Pçrn atvaïinâjumu òçmu rudenî, lai nedaudz paildzinâtuîso Latvijas vasaru. Arî ðogad ir doma par siltajâm zemçm. Bet vispirms jâsaplâno darbi,jâpaskatâs, kad brîvâks laiks, lai uz nedçïu vai divâm varçtu kaut kur aizbraukt. Droði vien tâsnebûs mçneða beigas vai sâkums.Stefens MÇZE (Steffen Meese), UPB GmbH pârdoðanas menedþeris, inþenieris VacijâParasti brîvdienas ar sievu un mûsu diviem bçrniem plânojam tikai aptuveni. Tradicionâli jaupavasarî apsprieþam vasaras brîvdienu pavadîðanas iespçjas. Visbieþâk dodamies uz saulainâmzemçm kâ Francija, Itâlija, Horvâtija. Esam pieraduði doties kempingu veida ceïojumos paði arsavu busiòu. Tajâ ir neliela virtuve, kâ arî ir iespçja gulçt, ja gadîjumâ nevar atrast telts vietu.Nokïuvuði galamçría valstî uz vietas izlemjam, kur tieði vçlamies doties. Divas lîdz trîs reizesgadâ dodamies ðâdos trîs, èetru dienu izbraucienos. Pirms tam tikai izpçtâm laika prognozi undodamies tajâ virzienâ, kur tiek prognozçtas saulainas dienas. Vienu reizi mçs plânojâm ðâdubraucienu uz Horvâtiju, bet laika ziòâs solîja lietu un aukstu laiku, un mçs iegâdâjâmies pçdçjâbrîþa biïetes uz Baleâras salâm Vidusjûrâ. Ðogad mûsu vasaras brîvdienas pârceïas, jo vasarâ gaidâmsmûsu treðais bçrniòð.35

UPB GALERIJÂSandra UPERîdzinieces Ilzes Avotiòas pçdâsejot, lîdz UPB galerijai Liepâjâsavu gleznu izstâdi MANAPALETE atvedis jûrmalnieksAndrejs ÌÇRMANIS.Taèu, ja iepriekðçjâs izstâdes autoreLiepâjâ ir bijusi rets putns, tad ar AndrejuÌçrmani, tâpat arî viòa dzîvesbiedri OlituGulbi-Ìçrmani un dvîòubrâli Juri Ìçrmaniliepâjnieki tikuðies bieþâk. To, ka ÌçrmaniLiepâjâ uztver kâ savçjo, apliecinâja arî kupliapmeklçtâ izstâdes atklâðana. MâkslinieksAldis Kïaviòð atzîmçja, ka Ìçrmaòa darbiradîti „latvieðu tonâlâs glezniecîbas labâkajâstradîcijâs”. Savukârt Valdis Mackars tosapveltîja ar profesora Borisa Vipera terminu– „teiksmainais reâlisms”. Pateicotieslîdzdalîbai Liepâjas plençros, neviens vienAndreja Ìçrmaòa darbs atrodams ganLiepâjas domç, gan citur. Viòa gleznotaisLiepâjas parks, tirgus un citas zîmîgas vietasiekïautas arî atklâtòu komplektos. UPB navpaslîdçjis garâm arî fakts, ka AndrejsÌçrmanis un viòa brâlis Juris ir ne tikai dvîòidzîvç, bet arî Dvîòi pçc horoskopa. Starp citu,kâ ïoti daudzi mâkslinieki.Kas jûs saista ar Liepâju?Tâ ir sadarbîba daudzu gadu garumâ.Paðos pirmsâkumos es aizbraucu uz Jûrmal-OPTIMISTISKÂJÛRMALNIEKAPALETELIELUPES GRÎVA. 2006Nebiju disidents. Domâju lîdzi, betpolitikâ nelîdu. Ne toreiz, ne tagad.DOMAS. 1993ciemu. Mums ar sievu tur tâ patika! Iepazinâmiesar vienu kundzîti, un viòa mums atïâvasavâ mâjâ dzîvot. Braucâm gadu no gadauz turieni un gleznojâm. Pçc tam sâkâm brauktarî uz mâkslinieka Aivara Kleina plençriem.Ko esat atvedis ðoreiz?Lielâkâ daïa ir pçdçjo gadu, bet arî daþivecâki darbi. Pavisam 12 gleznas – ainavas,daþi mazliet formâli eksperimenti, viensgandrîz abstrakts darbs, kurâ izmantotsjapâòu hieroglifs, kura nozîme ir – mâjas.Tomçr caurmçrâ turos pie reâlisma undomâju, ka man ir optimistisks skats uzdzîvi. Arî skatoties citu darbus, man patîkvitâla mâksla. Negâcijas cenðos paturçtiekðâ, nevis likt uz âru.Kur tapuði jûsu darbi?Es dzîvoju pie jûras lîèa Bigauòciemâ.Tur esmu noskatîjis saulrietu, pagalmusziemâ, pîlâdþus. Bet ir iespaidi arî no citâmvietâm. Viens darbs saucas Monmartra, tasgleznots pçc atgrieðanâs no Francijas.Vai jums ïoti lîdzîgais kungs gleznâ esatjûs vai arî tas ir Juris Ìçrmanis, jûsu brâlis?Tas ir paðportrets. Brâli faktiski neesmugleznojis. Tikai jaunîbâ.36

Andrejs ÌÇRMANISGleznotâjsDzimis 1941.gada 16.jûnijâ1965.gadâ beidzis Latvijas Mâkslasakadçmijas Glezniecîbas nodaïuIzstâdçs piedalâs kopð 1968.gadaLatvijas Mâkslinieku savienîbasbiedrs no 1969.gadaKâdas ir attiecîbas starp diviem brâïiemmâksliniekiem?Esam dvîòubrâïi, un starp dvîòiem ir îpaðasattiecîbas, saprotam viens otru pa gabalu,arî profesija mûs vieno.Vai taisnîba, ka pat jûsu darbus, tâpat kâjûs paðus, esot grûti atðíirt?Es tâ nedomâju. Mums abiem ir vienaun tâ pati reâlisma skola. Bet, tâ kâstrâdâjam katrs savâ darbnîcâ, tad iratðíirîba. Protams, ir daudz kas kopîgs.Ðeit izstâdîtas galvenokârt eïïas gleznas,bet jûs uzskata arî par akvarelistu.Daþos darbos izmantota kombinçtatehnika – guaða, laka, eïïa. Paðportrets irogles zîmçjums, kam tikai fonâ eïïa. Betpamatâ ir eïïas darbi. Diezgan aktîvidarbojos arî akvareïglezniecîbâ. Esmupiedalîjies Baltijas valstu akvarelistuizstâdçs, arî Dânijâ ir bijusi mana akvareïuizstâde.Jums ir vçl viena aizrauðanâs – vai senrakstât par mâkslu?Pamatâ esmu gleznotâjs, bet reizçmmani stâda priekðâ arî kâ mâkslas zinâtnieku.Interese man ir. Galu galâ esmubibliogrâfa dçls, dzîvojis mâjâ, kas pilna argrâmatâm. Mana mamma uzrakstîjusigrâmatu par logopçdiju, tçvs rakstîja GulbjaKonversâcijas vârdnîcai. Mâtes tçvs beidzapedagoìijas universitâti un rakstîja par ïotidaudzâm pedagoìiskâm un vçsturiskâmproblçmâm. Es nemaz nevarçju citâdsizaugt. Divus gadus mâcîjos arî Þurnâlistikasfakultâtç, bet neizturçju – aizmuku. Taèutas deva stimulu rakstît.PAGALMS ZIEMÂ. 2004Andrejs Ìçrmanis ar kundziOlitu Gulbi-Ìçrmani izstâdesatklâðanâ UPB galerijâTâdu mâkslinieku, kas nodarbojas arrakstîðanu, nav pârâk daudz, tomçrneesmu vienîgais. Arî pirms kara rakstîjaSkulme, Ðíilters, Bîne. Vesela rindamâkslinieku. Mana pirmâ publikâcijaLiteratûrâ un Mâkslâ bija 1967.gadâ. Nujau gadus desmit rakstu hronikas þurnâlâStudija.Esat Mâkslinieku savienîbas Jûrmalasgrupas vadîtâjs. Kâ klâjas Jûrmalasmâksliniekiem?Aktîvais kodols ir divdesmit, divdesmitpieci cilvçki, bet, kad rîkojâm 30 gaduMâkslinieks Aldis Kïaviòð atzîmçja, ka Ìçrmaòa darbiradîti „latvieðu tonâlâs glezniecîbas labâkajâs tradîcijâs”.Savukârt Valdis Mackars tos apveltîja ar profesora BorisaVipera terminu – „teiksmainais reâlisms”.jubilejas izstâdi, piedalîjâs vairâk nekâseðdesmit autori. Bija laba izstâde ar 147darbiem jaunuzceltajâ muzejâ Majoros.Tagad samazinâtâ veidâ tâ apskatâma RîgâPçtera baznîcâ. Pamatâ bâzçjamiesBulduru kultûras namâ, kur mums regulârinotiek nelielas izstâdes. Mums ir sadarbîbaar Somiju. Gandrîz visi aktîvâkie Jûrmalasmâkslinieki ar izstâdçm vai plençros bijuðivairâkâs pilsçtâs Somijâ.Vai padomju laikâ represijas neizjutât?Atceros vienu gadîjumu. Toreiz rakstîjuLiteratûrai un Mâkslai. Aizbraucu kâþurnâlists uz Viïòu, kur notika Baltijasrepubliku glezniecîbas triennâle. Bauðíenieksarî bija izstâdîjies. Kâ jau Bauðíeniekam– ironisks skats. Bija uzzîmçjistâ laika lielveikalu, kur visi stâv simts metrusgarâ rindâ pçc desâm, pârdevçja ar lieludunci tâs desas grieþ, kâds grûstâs. Bet uzizstâdi bija atnâkusi kaut kâda septiòpadsmitâgada revolucionâru kompânija unpateikusi, ka mâkslinieks nomelno padomjuîstenîbu. Par Bauðíenieku aizliedza rakstît.Kâ cara cenzûras laikâ. Visâdi bija. Tâpatar Fridhisonu, ar rakstniekiem.Nebiju disidents. Domâju lîdzi, bet politikânelîdu. Ne toreiz, ne tagad. Padomjulaikos pat bijuði vairâki manu darbu iepirkumi.Pirka mûsu Mâkslas fonds, vienaglezna – Dzejas lasîðana– ir Tretjakova galerijâ.KUR VARAPSKATÎT?UPB galerijâDzintaru ielâ 19, LiepâjâDarba laiks: 9:00 – 18:0010:00 – 15:00(brîvdienâs)Ieeja – bezmaksas37

IZKLAIDEKONKURSSIzvçlieties vienu atbildes variantu un pasvîtrojiet to.Pareizâs atbildes atrodamas ðajâ þurnâlâievietotajos materiâlos. Meklçjiet rûpîgi! Parkatru pareizu atbildi – 1 punkts. Uzvarçsdalîbnieks ar lielâko punktu skaitu (ja tâdi bûsvairâki, veiksmîgâko noteiks izloze).UZVARÇTÂJAM – MOBILAIS TELEFONS!Atbildes sûtît: Basteja bulvâris 6/1-4, Rîga, LV 1050(ar norâdi Konkurss). Vçlam veiksmi!1. Kad plânots pabeigt Liepâjas Olimpiskâs halles bûvniecîbu?2007.; 2008.; 2009.; 2010.gadâ.2. Gleznotâjs Andrejs Ìçrmanis dzimis –1935. 1938. 1941. 1944.gadâ.3. UPB darbinieku skaits ir vairâk kâ –1000; 1200; 1400; 1600.4. AILE Jazz dþeza festivâls sâkâs –24.aprîlî; 26.aprîlî; 28.aprîlî; 30.aprîlî.5. Çriks Íiepe-Kipge savâs pirmajâs sacensîbâs ûdensmotosportâ piedalîjâs –1994. 1996. 1998. 2000.gadâ.6. Çrtâkais transporta veids Japânâ?lidmaðîna; skuters; gaisa vagoniòð; âtrgaitas vilciens.7. Cik lieli ir koìenerâcijas stacijas enerìijas zudumi?10%; 12%; 14%; 16%.8. Kurâ valstî dzimis dþeza mûziíis Dþ.Dþozefs?Indijâ; Amerikâ; Lielbritânijâ; Âfrikâ.Jûsu vârdsTâlruòa numursSludinâjums. Man pieder 3ekskluzîvas maðînas, villajûras krastâ, esmu trîs firmuîpaðnieks, pelnu neprâtîgunaudu. neko nepçrku, nepârdodu,arî iepazîties nevçlos – vienkârðilielos!* * *Vîrs Nîlâ makðíerç, ðausmîgskarstums. Pçkðòi blakus iznirstkrokodils.–Karsti?– Jâ...– Smacîgi?– Briesmîgi...Krokodils (ar cerîbâm):– Varbût izpeldçsies?* * *Es samaksâju nodokïus un tagadguïu mierîgi... Uz soliòiem, kâpòutelpâs, stacijâ.* * *– Es nesaprotu, kâ tu vienas dienaslaikâ spçj pastrâdât tik daudzmuïíîbu?!– Es ïoti agri ceïos...ANEKDOTES* * *Talantîgai mâkslinieceilûdz uzzîmçttçjas tasi.– Jums ar cukuru, vaibez?!* * *Vecâkais inþenieris stâsta jaunâkajam.– Vai tu zini, kâ pareizi turçt âmuru,lai netrâpîtu sev pa pirkstiem?– Nç.– Ar abâm rokâm!* * *Kâpçc mums nav neviena klienta?– Varbût nomainîsim izkârtni?– Kâda mums ir paðreiz?– Slçgts.* * *Vîrietis aiziet pie celtnieka un saka:– Uzbûvçjiet, lûdzu, man apaïumâju!– Kâpçc apaïu??– Jo sievas mâte visu laiku kladzina„Gan jau man arî kâds stûrîtisatradîsies...”LÎMENISKI. 1.Bûvmateriâls, kura galvenâ sastâvdaïa ircements. 4.Kârniòð. 9.Kârtot pçc rangiem. 11.Ierîces kravascelðanai un pârvietoðanai. 12.Uzòemðana bruòinieku kârtâ,jaunuzòemtajam uz pleca plakaniski uzsitot ar zobenu.13.L.Kerola fantastiskâ stâsta galvenâ varone „... Aizspogulijâ”.15.Laukstrâdnieks Latîòamerikas zemçs. 16.Krûðutçls nogalvas lîdz jostasvietai. 20.Lai viòam vieglas ... ! – saka parmiruðo. 21.Telefoni. 24.Koka dçlîði, ko lieto grîdas klâðanai.25.Vaïçja vai stiklota mâjas piebûve. 27.Vçja sanesti smilðupauguri jûras krastâ. 29.Kovboju veiklîbas sacensîbas jâðanâ.30.Sengrieíu strinkðíinâmie mûzikas instrumenti. 35.Klejotâjtautudzîvojamâ telts. 36.Slinki, negribîgi. 37.Çkaspriekðpuse. 38.Organisma spontâna atbilde uz kairinâjumu.39.Ciets nemetâlisks iezis.STATENISKI. 1.Vieglas konstrukcijas vienstâva pagaidu celtne.2.Mûzikâ – augstâkâs vîrieðu balsis. 3.Iekðpagalmi (arî þogi).5.Pretçji parastajam. 6.Garâm, neskarot. 7.Angïu zinâtnieks(1643-1727), kas pasaulslavenu atklâjumu izdarîja,pateicoties âbolam. 8.No mâla veidots, apdedzinâts taisnstûraformas bûvmateriâls. 10.Viesnîca autotûristiem. 14.Atalgojumspar darbu. 17.Iestâdes administratîvie darbinieki. 18.Rîksslaucîðanai. 19.Gaismekïi, kas sastâv no kâta un tampiestiprinâta degoða materiâla. 22.Sliepne. 23.Pulverveidaminerâla saistviela, kas sajaukta ar ûdeni sacietç viendabîgâmasâ. 26.Pârdabisks spçks vai burvestîba, kas var iemâjotmironî un to atdzîvinât. 28.Dokuments, kas apliecina personasapdroðinâðanas lîguma noslçgðanu. 31.Strauja virtuoza pasâþamûzikâ. 32.Paaugstinâts sasprindzinâjums, spriedze.33.Ieceres uzmetums, mets. 34.Melnais zelts.Sastâdîjis Harijs HAMMERSLîmeniski. 1.Betons. 4.Dakstiòð. 9.Ranþçt. 11.Celtòi. 12.Akolâde. 13.Alise. 15.Peons.16.Biste. 20.Smiltis. 21.Tâlruòi. 24.Parkets. 25.Veranda. 27.Kâpas. 29.Rodeo. 30.Liras.35.Kibitka. 36.Laiski. 37.Fasâde. 38.Reflekss. 39.Akmens.Stateniski. 1.Baraka. 2.Tenori. 3.Sçtas. 5.Aègârni. 6.Secen. 7.Òûtons. 8.Íieìelis.10.Motelis. 14.Samaksa. 17.Ierçdòi. 18.Slota. 19.Lâpas. 22.Ðpaktele. 23.Cements.26.Zombijs. 28.Polise. 31.Rulâde. 32.Stress. 33.Skice. 34.Nafta.38

S U M M A R YON WHAT IS TOPICAL,IMPORTANT AND EXCITINGAlongside with commonplaceeveryday matters people all over theworld get interested in and excitedabout universal trends starting witheconomy and transport development upto global warming and alternativeenergy problems.UPB Holding is interested in both –worldwide and everyday issues. This isone of the reasons why this publicationhas reached you.Quite a few years ago, in 1991,ARHITEKTA U.PÎLÇNA BIROJS wasstarted in Liepâja as a small venture,which over sixteen past years has growninto a large stock company UPB unitingmore than 30 different companies inLatvia and having its own representativeoffices in Europe. Both, experts andproducts of UPB have become wellknownnot only in Latvia and the Balticcountries but also Scandinavia, Iceland,Germany, Switzerland, the Ukraine andRussia.UPB brings together 1400 differentemployees: designers, constructors,window, concrete and prefabricatedconcrete manufacturers, aswell as producers of an entirely newproduct – cogeneration stations.TECHNOLOGIES OF THEFUTURE – COGENERATIONSTATIONS> 8The most recent production unit ofUPB – UPB ENERGY Latvia – hasstarted the production of gas enginecogeneration stations.The first cogeneration stationassembled in Liepâja has successfullypast the test in the test stand.“This is a production with thehighest added value and the mostpromising export performance ever.This equipment may be used with equalsuccess in China, Cuba or Brazil,” UldisPîlens, President of UPB points to theadvantages of the new product.the best power boat racer of Latvia in2006.UPB HR DEVELOPMENT > 22Sandra ZELÈA, Director, HRDepartment, UPB:“Successful operations throughoutUPB are ensured by a professional teamof more than 1400 employees. Careerdevelopment opportunities are oftenmentioned by them as leading motivationfactors. As a multi-branchcompany our holding offer ampleopportunities for the growth of individualcareers.”ITALIAN FASHIONIN TILES> 24Application of tiles for differentpurposes gets wider with every year.Once they were accepted in bathrooms,kitchens, entrance lobbies and groundfloors of public buildings. Nowadays, dueto technical parameters as easy cleaningand indubitable esthetical parameters,they compete with finishing materials likewall-paper, carpet, linoleum and wood.Tile floors have conquered living roomsand office rooms; in fact, they are boldlymarching even into sleeping rooms.Despite globalization of the tileproduction, Italian producers remain thekey-players of this industry, both, fromquality and quantity standpoint.JAPAN – FIRE, WATER,EARTH AND SKY> 27Travellers may be divided in twogroups: those who prefer cities and thosewho favour nature. Japan will satisfyboth. Japan is a country one must getaccustomed to, both, in relation to livingconditions and local customs. Japanshould be enjoyed: inexpressiblehistorical monuments, ancient cities,secluded nature parks and many otherattractions.JULIAN JOSEPHREVISITING LIEPÂJA > 32In 2003, Julian Joseph, the celebratedjazz musician, composer andeducator from Great Britain performed inLiepâja for the first time within theInternational Piano Stars Festival and wasrapturously cheered by the audience.Last year he undoubtedly becamethe brightest star of Liepâja JazzFestival. This year he is expected inLiepâja again.IT IS MORE IMPORTANT PALETTE OF THETO WIN THAN TOOPTIMISTIC ARTIST FROM> 18 PARTICIPATEJÛRMALA> 36Believing that sports activities Right now, UPB art gallery inboost the team spirit and promote a Liepâja displays the exhibition byhealthy climate in everyday work, UPB Andrejs ÌÇRMANIS, painter fromHolding has established and sponsored Jûrmala. The opening was a widelya new powerboat team UPB ENERGY, attended event proving that Ìçrmanisentering the Latvia and World Championshipseries already this summer. Artist Aldis Kïaviòð indicated thatin Liepâja is not regarded as a stranger.Its captain is Çriks ÍIEPE-KIPGE paintings of Ìçrmanis have beenfrom Liepâja, a frequentative champion created „according to the best traditionof Latvia, World Champion of 2006 and of the Latvian tonal painting”.CÎÄÅÐÆÀÍÈÅÎ ÂÀÆÍÎÌ, ÀÊÒÓÀËÜÍÎÌÈ ÈÍÒÅÐÅÑÍÎÌÊðîìå âåùåé ñîâåðøåííî áóäíè÷íûõâî âñåì øèðîêîì ìèðå ëþäåéèíòåðåñóþò è âîëíóþò ïðîöåññûñîâñåì èíîãî ìàñøòàáà - îò ðàçâèòèÿýêîíîìèêè è òðàíñïîðòà äî ãëîáàëüíîãîïîòåïëåíèÿ è àëüòåðíàòèâíûõèñòî÷íèêîâ ýíåðãèè.UPB òîæå íå ñòîèò â ñòîðîíå îòãëîáàëüíûõ è îáûäåííûõ òåì. Âîòîäíà èç ïðè÷èí, ïî÷åìó âû ñåé÷àñäåðæèòå â ðóêàõ ýòî èçäàíèå UPB. ñâîå âðåìÿ, à áûëî ýòî â 1991ãîäó, â Ëèåïàå ðîäèëàñü íåáîëüøàÿôèðìà ARHITEKTA U.PÎLÇNA BIROJS,çà øåñòíàäöàòü ëåò âûðîñøàÿ âàêöèîíåðíîå îáùåñòâî UPB ñ áîëåå÷åì òðèäöàòüþ ðàçëè÷íûìè ïðåäïðèÿòèÿìèïî âñåé Ëàòâèè è ïðåäñòàâèòåëüñòâàìèâ Åâðîïå. Ïðîäóêöèþè ñïåöèàëèñòîâ UPB çíàþò íåòîëüêî â Ëàòâèè è ñòðàíàõ Áàëòèè, íîè â Ñêàíäèíàâèè, Èñëàíäèè, Ãåðìàíèè,Øâåéöàðèè, Óêðàèíå, Ðîññèè.UPB îáúåäèíÿåò 1400 ðàáîòíèêîâ– ïðîåêòèðîâùèêîâ, ñòðîèòåëåé,èçãîòîâèòåëåé îêîí, äâåðåé,æåëåçîáåòîííûõ êîíñòðóêöèé è ïðîèçâîäèòåëåéñîâåðøåííî íîâîãî ïðîäóêòà– êîãåíåðàöèîííûõ ñòàíöèé.ÒÅÕÍÈÊÀ ÁÓÄÓÙÅÃÎ –ÊÎÃÅÍÅÐÀÖÈÎÍÍÛÅÑÒÀÍÖÈÈ> 8Íîâåéøåå ïðîèçâîäñòâî õîëäèíãàUPB â Ëàòâèè – UPB ENERGY ïðèñòóïèëîê âûïóñêó ðàáîòàþùèõ íà ãàçåêîãåíåðàöèîííûõ ñòàíöèé. Ïåðâàÿñîáðàííàÿ â Ëèåïàå êîãåíåðàöèîííàÿñòàíöèÿ óñïåøíî ïðîøëà ïðîâåðêó íàèñïûòàòåëüíîì ñòåíäå.“Ýòî ïðîèçâîäñòâî ñ âûñî÷àéøåéäîáàâëåííîé ñòîèìîñòüþ è øèðî-÷àéøåé ãåîãðàôèåé âîçìîæíîãîýêñïîðòà – òàêèå àãðåãàòû ìîãóò èñïîëüçîâàòüñÿâ Êèòàå, Áðàçèëèè èëèíà Êóáå,” óêàçûâàåò íà ïðåèìóùåñòâàíîâîãî èçäåëèÿ ïðåçèäåíò UPB ÓëäèñÏèëåíñ.ÃËÀÂÍÎÅ ÍÅ Ó×ÀÑÒÈÅ,ÃËÀÂÍÎÅ – ÏÎÁÅÄÀ! > 18Òâåðäî ïðèäåðæèâàÿñü óáåæäåíèÿ,÷òî çàíÿòèÿ ñïîðòîì óêðåïëÿþòêîìàíäíûé äóõ è ñïîñîáñòâóþò çäîðîâîéàòìîñôåðå â ïîâñåäíåâíîéðàáîòå, õîëäèíã UPB ñîçäàë è ïîääåðæèâàåòíîâóþ êîìàíäó âîäíîìîòîðíîãîñïîðòà UPB ENERGY,êîòîðàÿ óæå â ýòîì ãîäó íà÷íåòàêòèâíîå ó÷àñòèå â ýòàïàõ ÷åìïèîíàòàËàòâèè è ìèðà. Êàïèòàí êîìàíäû ÝðèêÊÈÅÏÅ-ÊÈÏÃÅ ÿâëÿåòñÿ ìíîãîêðàòíûì÷åìïèîíîì Ëàòâèè, ÷åìïèîíîììèðà 2006 ãîäà è ëó÷øèì â ñâîåì âèäåñïîðòà â ïðîøëîì ãîäó â Ëàòâèè.ÐÎÑÒ ÐÀÁÎÒÍÈÊÎÂÍÀ ÏÐÅÄÏÐÈßÒÈÈ> 22Ñàíäðà ÇÅË×À, äèðåêòîð Äåïàðòàìåíòàïî ïåðñîíàëó UPB:Óñïåøíóþ äåÿòåëüíîñòü íàøåãîïðåäïðèÿòèÿ îáåñïå÷èâàåò ïðîôåññèîíàëüíàÿêîìàíäà, îáúåäèíèâøàÿñâûøå 1400 ðàáîòíèêîâ. Îäíèì èçâàæíåéøèõ ôàêòîðîâ â ðàáîòå ëþäè÷àñòî óïîìèíàþò âîçìîæíîñòè ðîñòà.Òàê êàê õîëäèíã UPB – ìíîãîîòðàñëåâîåïðåäïðèÿòèå ñ ðàçëè÷íûìèíàïðàâëåíèÿìè äåÿòåëüíîñòè, âîçìîæíîñòèêàðüåðû ó íàñ øèðî÷àéøèå.ÄÆÓËÈÀÍ ÄÆÎÇÅÔÂÍÎÂÜ ÑÎÁÈÐÀÅÒÑß ÂËÈÅÏÀÞ> 32 2003 ãîäó íà Ìåæäóíàðîäíîìôåñòèâàëå çâåçä ôîðòåïüÿííîéìóçûêè â Ëèåïàå ïîä áóðíûå îâàöèèïóáëèêè âïåðâûå âûñòóïèë âûäàþùèéñÿäæàçîâûé ïèàíèñò, êîìïîçèòîðè ïåäàãîã èç ÂåëèêîáðèòàíèèÄæóëèàí ÄÆÎÇÅÔ. ïðîøëîì ãîäó Äæ.Äæîçåô áûëáåçóñëîâíî ÿð÷àéøåé çâåçäîé Ìåæäóíàðîäíîãîôåñòèâàëÿ äæàçà âËèåïàå, è â ýòîì ãîäó òîæå áóäåò åãîãîñòåì.ÎÏÒÈÌÈÑÒÈ×ÅÑÊÀßÏÀËÈÒÐÀ ÞÐÌÀËÜÑÊÎÃÎÕÓÄÎÆÈÍÈÊÀ> 36 ëèåïàéñêóþ ãàëåðåþ UPB ïðèâåçñâîþ âûñòàâêó êàðòèí ÌÎßÏÀËÈÒÐÀ æèâîïèñåö èç ÞðìàëûÀíäðåé ÃÅÐÌÀÍÈÑ. Î òîì, ÷òî Ãåðìàíèñàâ Ëèåïàå ñ÷èòàþò ñâîèì,ñâèäåòåëüñòâîâàëî ìíîãîëþäíîå îòêðûòèåâûñòàâêè.ßÏÎÍÈß – ÎÃÎÍÜ, ÂÎÄÀ,ÇÅÌËß È ÍÅÁÎ> 27Ïóòåøåñòâåííèêè äåëÿòñÿ íà äâåãðóïïû – ãîðîäñêèå ëþäè è ëþäèïðèðîäû.  ßïîíèè ïîíðàâèòñÿ è òåì,è äðóãèì. Ê ßïîíèè íàäî ïðèâûêíóòü– ê åå óêëàäó æèçíè, îáû÷àÿì èáûòîâûì óñëîâèÿì. ßïîíèåé íàäîíàñëàæäàòüñÿ – íåîïèñóåìûå èñòîðè÷åñêèåõðàìû, äðåâíèå ãîðîäà,íåòðîíóòûå ïðèðîäíûå ïàðêè è ìíîãî÷åãî åùå.ÈÒÀËÜßÍÑÊÀß ÌÎÄÀ ÐÈÑÓÍÊÅ ÏËÈÒÊÈ > 24Ñ êàæäûì ãîäîì ðàñøèðÿþòñÿâîçìîæíîñòè ïðèìåíåíèÿ ïëèòêè. Âñâîå âðåìÿ ïëèòêà ïðî÷íî àññîöèèðîâàëàñüñ âàííîé êîìíàòîé,êóõíåé è êîðèäîðîì. Ñåãîäíÿ æåòåõíè÷åñêèå ïàðàìåòðû è ãèãèåíè÷íîñòü,íå ãîâîðÿ óæå îá ýñòåòè÷åñêèõêà÷åñòâàõ, ïîçâîëÿþò ïëèòêå óñïåøíîêîíêóðèðîâàòü ñ òàêèìè îòäåëî÷íûìèìàòåðèàëàìè êàê äåðåâî,ëèíîëåóì, îáîè, êîâðîâûå ïîêðûòèÿ.Ïëèòî÷íûå ïîëû âñòðå÷àþòñÿ â ãîñòèíûõè ðàáî÷èõ êîìíàòàõ è ïîòèõîíüêóïðîíèêàåò äàæå â ñïàëüíþ.39