Mara_Jekabsone_ ... bultu_bernu_biblioteka.pdf - Academia

DAŽĀDA INFORMĀCIJA Māra JēkabsoneDubultu bērnu bibliotēka apkalpo bērnus un jauniešusno pirmsskolas vecuma līdz 9.klasei Dubultu, atbilstoši lasītāju vecumam — daudz rotaļlietu, krāsainunorāžu ar lieliem burtiem un viegli uztveramušriftu. Neliela bibliotēkas apmeklētāju daļa ir bērnuvecāki un pedagogi. Vasarā bibliotēku apmeklē tuvējoatpūtas iestāžu un nometņu bērni. Īpaša uzmanībapievērsta pašiem mazākajiem — pirmsskolas un jaunākāskolas vecuma bērniem. Šim nolūkam bibliotēkāizveidota ievērojama leļļu un uzskates līdzekļu kolekcija.Ir mazulīšu stūrītis, kur atrodas grāmatas pašiem2Ingunas taisītāslelles arī lasagrāmatasLeļļu un stāstu karaļvalsts —Dubultu bērnu bibliotēkaDubultu bērnu bibliotēka ir Jūrmalas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka. Kopš 2004.gada janvāratā atrodas sociālās integrācijas centrā “Saulstari”, Strēlnieku prospektā 38a/2. Bibliotēka izvietota divosstāvos. Telpu kopējā platība — 99 m 2 , lasītāju apkalpošanai atvēlēti 70 m 2 jeb aptuveni ¾ no visāmbibliotēkas telpām. Lasītājiem iekārtotas sešas darba vietas. Bibliotēkai ir invalīdu uzbrauktuve, kasatvieglo gan ratiņkrēslu iekļūšanu, gan bērnu ratiņu ievešanu bibliotēkā.mazākajiem. Šeit bērni var spēlēties ar rotaļu grāmatiņām,likt mozaīkas, zīmēt un lasīt kopā ar lellēm. Izveidotaatsevišķa rokdarbu grāmatu kolekcija, kas noderradošo darbiņu ideju meklēšanai, īpaši gatavojotiessvētkiem.2011.gada sākumā bibliotēkas krājumā bija 6277informācijas vienības, no tām — 3947 grāmatas.2010.ga dā bibliotēkā bija 427 reģistrēti lasītāji, kasbibliotēku apmeklējuši 7570 reižu, izsniegums —6897 vienības. Bibliotēkā atrodas septiņi datori (sešilasītājiem, viens darbiniekiem), kopētājs, printeris,multifunkcionālā iekārta, radioaparāts, televizors, ci-

parvideodisku (DVD) atskaņotājs. 2009.gadā pilnībāpabeigta krājuma rekataloģizācija un uzsākta lasītājuautomatizēta apkalpošana. Bibliotēkā strādā divi bibliotekāriedarbinieki — bibliotekāre Iveta Stikone unbibliotēkas vadītāja Inguna Radziņa.Bibliotēkas vadītāja uzskata, ka tuvākais ceļš nogrāmatas uz bērna sirsniņu iet caur rotaļu, kas atvieglolasītmācīšanos, padara to radošuKoralīna —britu autoraNīla Geimenagrāmatasgalvenāvaroneun interesantu. Svarīgi, lai bērnslasīšanu uztvertu kā prieku, nevisapgrūtinājumu. Bibliotēkasdarbinieces regulāri rīko pasākumusgan bibliotēkā, gan ārpustās. Lai pasākumi būtu saistošāki,tos vada dažādi pasaku tēli ungrāmatu varoņi. Liela uzmanībatiek pievērsta bērnu radošajamdarbam, izveidota bērnu sacerējumu,zīmējumu, veidojumu unkolāžu kolekcija. Bibliotēka biežiuzņem viesus no citām Latvijasun ārvalstu bibliotēkām, jo kolēģiemšādas netradicionālas darbametodes liekas ļoti interesantas. 1Bibliotēkai izveidojusies ilgstošaun veiksmīga sadarbība ar zuun sākumskolu “Taurenītis”,matskolu,sākumskolu “Pelīte”, “Zvaniņš”, “Atvase”, muzeju“Aspazijas māja”, Jūrmalas bērnu namu. Bibliotēkaaktīvi iesaistās dažādos projektos.Lelles, teātris un citi palīglīdzekļiDubultu bērnu bibliotēku var droši saukt par leļļukaraļvalsti. Kura gan bibliotekāre Latvijā pati savām rokāmpagatavojusi vairāk nekā 300 leļļu? Taču IngunaRadziņa nav tikai Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja,viņa ir arī Jūrmalas teātra aktrise un Jūrmalasleļļu teātra studijas mākslinieciskā vadītāja.Lelles sāktas darināt, lai bērniem būtu interesantākiepazīties ar grāmatu varoņiem, betnu leļļu gatavošanas noslēpumus un to vadīšanasiespējas Inguna māca ne tikai Jūrmalasleļļu teātra studijas jauniešiem, bet arī bērniemun kolēģiem visā Latvijā.ja,Kurpju ģimene, Niķis, zaļspalvainais Blususuns, Bumbulītis, Telefons, Saules stariņš,Haizivs, Superburtiņš un daudzi citi apceļojušine tikai Latvijas, bet arī Ziemeļvalstu bibliotēkas— jau sešus gadus ceļojošā leļļu izstāde,kurā apskatāmi vairāk nekā 70 eksemplāri,priecējusi bērnus un pieaugušos Somijā,Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, gandrīz visāsLatvijas pilsētu un novadu bibliotēkās, unturpina to darīt joprojām. Vispārsteidzošākais3ir tas, ka lelles darinātas no pavisam ikdienišķiem materiāliem— acis, rokas un kājas “pieaugušas” kurpēm,gludeklim, somai, telefonam, futbolbumbai... Šādi vecasun laukā metamas mantas piedzīvo otru, kas zina,pat labāku, mūžu. 2 Lelles tapušas arī no avīzēm, tualetespapīra, lupatām, kartona, lielākiem un mazākiemtraukiem, kastēm utt. Vairums Ingunas leļļu ir bērnugrāmatu un pasaku varoņi,taču tik pat daudzas ir viņasfantāzijas un radošās izdomasrezultāts — ja jau suņiem irblusas, kāpēc blusām nevarētubūt savi sunīši? 3 Daļa leļļu irmarionetes, taču neatkarīgi notā, ir vadāmas vai nav, tās visasvar spēlēt teātri, stāstīt stāstusun piesaistīt bērnu sirdis grāmataiun literatūrai. 4Katru gadu Inguna bibliotēkasvajadzībām pagatavo aptuveni20 lelles. 2010.gadā izveidotas19 jaunas lelles: Bum-Koralīna, Fotoaparāta vīriņš,Kurpju ģimene, Valis, Jūrnieks,tas.Bērnu lasītveicināšanai unbibliotēkas pasākumiem bezlellēm tiek gatavoti arī dažādiuzskates materiāli un palīglīdzekļi: grāmatzīmes, vizītkartes,literārās spēles, mozaīkas, dažādi priekšmeti, kasdomāti gan kā dāvanas bērniem, gan pasākumu rekvizītiun bibliotēkas reklāmas atribūti, gan dekorācijastelpu noformējumam — 2004.gadā vien pagatavotasvairāk nekā 250 vienības. Taču lelles un citi darinājumitop ne tikai bibliotēkas vajadzībām, bet arī teātra izrādēmun pasākumiem citur Latvijā. Vai zinājāt, ka Gaiļakunga un Vikinga maskas 2009.gada Lielajiem lasīšanassvētkiem Ķīpsalā veidojusi tieši Inguna?1999.gadā Jūrmalas teātrīnotika Hermaņa Paukša lugas“Saules mazmeita” pirmizrāde(režisors Aigars Balulis), kurBibliotēkas pelēm nākaspiedzīvot dažādas situācijasDAŽĀDA INFORMĀCIJA

DAŽĀDA INFORMĀCIJA kopā ar aktieriem uz skatuves darbojās arī lelles. Izrādeguva lielu mazo skatītāju atsaucību, tāpēc radās idejapar leļļu teātra izveidi. Tā kā izrādes “Saules mazmeita”lelles un butaforijas bija veidojusi Inguna, tieši viņakļuva par 2007.gadā izveidotās Jūrmalas leļļu teātrastudijas vadītāju. Studija jauniešiem un citiem interesentiempiedāvā iepazīties ar leļļu gatavošanas noslēpumiemun to vadīšanas iespējām. Kā atzīst Inguna unarī studijas aktieri, tā ir iespēja iepazīties un izmēģinātteātra mākslas veidu, kas īstenībā ir pat sarežģītāks partradicionālo teātri ar aktieriem. Tas tāpēc, ka aktierislomu nespēlē pats, to dara lelle, un “iedot dzīvību” lelleinav nemaz tik vienkārši. 5 Jūrmalas leļļu teātra studijasniedz daudz prieka Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem,vienlaikus izceļot Jūrmalas teātri citu teātru vidū— Latvijā nav otra teātra, kur paralēli aktieru teātra4tiermeistarība katru bibliotēkas organizēto pasākumupadara par neaizmirstamu piedzīvojumu.Projektu un pasākumu virpulīKopš 2003.gada Dubultu bērnu bibliotēka ir pastāvīgaLatvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūrascentra īstenotās Valsts kultūrkapitāla fonda lasīšanasveicināšanas programmas “Bērnu žūrija” dalībniece,no pagājušā gada — Latvijas bibliotēku un ASV košļājamogumiju zīmola “Bubblicious” sadarbības projekta“Lasošā vasara ar Bubblicious” atbalstītāja, taču bibliotēkātiek īstenoti arī daudzi pašu rakstīti projekti. Piemēram,no 1998.gada oktobra līdz 1999.gada jūnijamDubultu bērnu bibliotēka kopā ar Kauguru bibliotēkasbērnu nodaļu īstenoja Sorosa fonda — Latvija atbalstītrupaidarbotos arī leļļu teātris. 6 Jāuzsver, ka Inguna netikai vada leļļu teātra studiju un veido lelles, butaforijasun skatuves noformējumu, bet arī spēlē lomas gan pieaugušo,gan bērnu un jauniešu izrādēs. Viņa ir visu līdzšim Jūrmalas leļļu teātrī uzvesto izrāžu režisore: 2008.gadā pirmizrādi Ingunas vadībā piedzīvoja Jāņa Cimermaņaluga “Uguns dvēselīte”, 2009.gadā — pašas Ingunassarakstītā leļļu spēle-pikniks kurmja mājas bēniņos“Reiz bija”; 2010.gadā — Janas Veinbergas leļļu spēle ziema” motīviem; 2011.gadā — Hermaņa Paukša luga“Kad čūska Zane grib gulēt...”. Tāpat kā Inguna, arī viņasdarinātās lelles piedalās kā bērnu, tā pieaugušo lugāsgan leļļu, gan aktieru izrādēs. Protams, ka no bibliotēkasvadītājas darbošanās teātrī iegūst arī Dubultubērnu bibliotēka — teātrī izkoptā Ingunas Radziņas aktuprojektu “Pasmaidi ↔ Draugs”. Projekta ietvaros tikaievērojami papildināts grāmatu krājums, kā arī organizētidažādi pasākumi etniskās saskaņas veicināšanai:pasaku rakstīšanas konkurss; bērnu zīmējumu grāmatasatklāšanas svētki; trīs mēnešus ilgi bezmaksaslatviešu valodas kursi, kuros kopā ar bērniem drīkstējapiedalīties arī viņu vecāki; bērnu vasaras atpūtas nometne“Smaids” u.c. 7 Vairāku gadu garumā bibliotēkātika īstenots Jūrmalas domes atbalstītais projekts “Lasītprieks”,kas pievērsās mazu bērnu un viņu vecāku iesaistīšanaibibliotēkā — projekta līdzekļi tika ieguldītigrāmatu iegādē, pasākumu organizēšanā, bibliotēkasiekārtojuma un noformējuma pilnveidošanā. Jāatzīst,ka bibliotēkas ikdienā projekti ir neatsverams palīgs— gandrīz katru gadu Dubultu bērnu bibliotēka īstenojusikādu Jūrmalas domes atbalstītu projektu, kuraBērnu veidotie Mazgalvīši irtikpat dažādi, cik paši bērni

ezultātā iegādātas grāmatas, rīkoti pasākumi, veidotsnoformējums u.tml. 2000.gadā šāds projekts bija “Saulespuķe”,2003.gadā — “Neparastais parastajā”. 2008.gadā Dubultu bērnu bibliotēkas vadītāja Inguna īs- bibliotēka”, kura ietvaros tika iegādātas grāmatas unciparvideodiski pašiem mazākajiem lasītājiem. Tiešipateicoties šim projektam izveidots iepriekšminētais mazulīšu stūrītis. 2009.gadā īstenotsJūrmalas domes atbalstītais projekts “Bērnubibliotēka kā saulainais bērnības stūrītis”,kura rezultātā bibliotēka ieguva 165 jaunasgrāmatas krievu un latviešu valodā. Projektaietvaros notika vairāki brīnišķīgi pasākumi,kas iepazīstināja bērnus ar lielisko dzejnieciAspaziju — bērni zīmēja dzejas plakātus parAspazijas dzejoļiem un skatījās animācijas filmas.Kopā ar bērniem tika pagatavots sienasdekors “Saulainais stūrītis”.Gan projektu ietvaros, gan ārpus tiem,bibliotēka rīko daudz dažādu pasākumu.Piemēram, 2010.gadā bibliotēkas telpās un/vai tieši Dubultu bērnu bibliotēkas bērniemnovadīti 14 pasākumi, viesos pie citām Jūrmalasiestādēm — 7 pasākumi, ārpus Jūrmalas— 12 pasākumi. Inguna ar savām lellēm un citiempalīglīdzekļiem labprāt viesojas visā Latvijā. Parasti lellestiek izmantotas improvizētu tematisko pasākumuorganizēšanai, kā arī tādos pasākumos kā “Leļļu tapšanasnoslēpumi” un “Leļļu izgatavošanas darbnīca”.Bibliotēkā pieejamās informācijas un komunikācijutehnoloģijas ļauj pasākumus attālākiem reģioniem vadīt,neizejot no bibliotēkas telpām — pasākums Balvubērnu bibliotēkai sakarā ar leļļu izstādi šajā bibliotēkānotika, izmantojot komunikācijas programmu “Skype”.Ja nepieviļ tehnika vai internetslēguma savienojums,šī programma ir lielisks risinājums attālinātu pasākumuorganizēšanā.Interesantas ir Dubultu bērnu bibliotēkas veidotāsizstādes: “Dienasgrāmatu stāsti” (par grāmatām,kas sarakstītas dienasgrāmatas veidā); “Ka tevi, velns!”(grāmatas par velniem); “Paldies saku māmiņai, ka Jānītivārdā lika” (par rakstniekiem, kam Jānis vārdā); “Lā-(mazās grāmatiņas) u.c. Tiek rīkotas arī izstādes-meistardarbnīcas,piemēram, “Lieli darbi mazām rokām”(pašu gatavotas dāvaniņas) un “Lāse papīra” (ko tikainevar izgatavot no parasta papīra!). Izstādē “Prātiņ, nācmājās!” bērni varēja aplūkot izstādi un risināt atjautībasuzdevumus, bet izstādē “Knipucis ir stilīgs” — iepazītiesar jaunumiem pusaudžu modē un paši konstruēttērpu Knipucim.Novārtā netiek pamesta arī novadpētniecība. BlakusJūrmalas novadpētniecības datubāzei, kuru no 1999.gada veido Jūrmalas Centrālā bibliotēka, Dubultu bērnubibliotēkas lasītājiem pieejams arī īpašs plaukts armateriāliem par Jūrmalu. 2009.gadā, kas bija Jūrmalaspiecdesmitās jubilejas gads, 8 bibliotēkā bija skatāmane tikai izstāde, bet arī notika prāta spēle “Jūrmalnieks5— tas nav nieks”, kuras laikā bērniem bija jāatpazīst interesantākāsun nozīmīgākās pilsētas vietas, jāsameklēielu vecie nosaukumi, jānosauc ievērojami cilvēki, kuridzīvojuši Jūrmalā u.tml.Kaut arī neregulāri, no 2008.gada bibliotēka pie-naktī bibliotēkā notika pasaku stunda “Pasaku nakts”,Rotaļlāču lielā diena bijainteresanta gan bērniem,gan lāčiemlēnaspasakas.Stāstu laiks bibliotēkāsKopš 2008.gada Dubultu bērnu bibliotēka ir UNES-CO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) projekta “Stāstulaiks bibliotēkās” dalībniece. 2009.gada 3.decembrībibliotēka saņēma UNESCO LNK Latvijas bibliotēkutīkla “Stāstu bibliotēkas” sertifikātu. Projekta mērķis irorganizēt stāstīšanas pasākumus bibliotēkās. IngunasRadziņas rīkotos stāstīšanas pasākumus papildina dažādibērniem saprotami palīgmateriāli, pamatā — lelles,tāpēc nav brīnums, ka Dubultu bērnu bibliotēkasvadītāja ir gaidīts viesis gan citās bibliotēkās, gan izglītībasun kultūras iestādēs. Jāsaka gan, ka Dubultubērnu bibliotēkā stāstīšana tiek izmantota arī ārpusprojekta organizētajos pasākumos, piemēram, tādāsšķietami vienkāršās nodarbībās kā ekskursija pa bibliotēkubērni tiek aicināti pastāstīt par savām mīļākajāmgrāmatām u.tml. Ieskatam — divu 2010.gadā projektaietvaros organizēto stāstīšanas pasākumu scenāriji.“Katram savs Mazgalvītis”Pasākumā piedalījās Pumpuru vidusskolas 5.klasesbērni. Ievada daļā bērni iepazinās ar papīrlelli Pikuci,kurš jau labu laiku dzīvo bibliotēkā un vislabāk pazīstkatru bibliotēkas stūrīti, jo vienīgais bibliotēkā atrodasvisu diennakti. Pikucis stāstīja bērniem par dažādāmskaņām, ko viņš dzirdējis, un īpatnējām būtnēm, kurasīsti nav redzējis, taču nojautis to klātesamību. Tad savusstāstus un pieredzi stāstīja bērni, piemēram, Jānis reiztumsā zem gultas redzējis ko pelēki pūkainu, viņamDAŽĀDA INFORMĀCIJA

DAŽĀDA INFORMĀCIJA kopumā pasākums bija izdevies.“Rotaļlāču lielā diena”Pasākums bērnudārza “Taurenītis” piecu un sešugadu vecuma grupai. Pasākums notika divas reizes —katrai grupai atsevišķi, jo nebija iespējams vienlaicīgiuzņemt visus piedalīties gribētājus.Bibliotēkā bērni ieradās ar savu mīļāko lāci. Arī bibliotēkājau kopš tās dibināšanas dzīvo lācis. Lāči iepazināsviens ar otru, saņēma vizītkartes ar saviem vārdiemun ieņēma goda vietu. Bibliotekāre iepazīstinājabērnus ar Jura Zvirgzdiņa lāci Tobiasu un stāstīja viņapiedzīvojumus. Kopā ar bērniem tika izdomāti arī citiTobiasa piedzīvojumu varianti. Tālāk bērni stāstīja par6regulāri pazudušas pildspalvas, bet ar laiku tās nez kāatradušās pagultē — dažas bijušas tukšas un nelietojamas.Kāda meitenīte stāstīja par dīvainiem trokšņiemnaktī virtuvē.Tad stāstījumu atkal pārņēma bibliotekāre, kas stās- (lelli, kurai jau bija iezīmēta sejiņa). Tālāk katrs bērns sa-gaitā iezīmēja sejiņu, pievienoja matus, veidoja raksturuun apģērbu. Bērniem tika uzdots mājās izdomātstāstu par savu varoni. Pasākumam tika izgatavotas 25Pēc mēneša bērni ieradās uz iepriekšējā pasākumalellīti sauc, kas viņai vislabāk patīk, kur viņa dzīvo, ardaži — datorā, citi klaiņoja apkārt kopā ar kaķi, bija arīkumsnebija īpaši interesants, jo daudzi bērni bija sasavulāču piedzīvojumiem. Interesantākais bija par lāci,kurš atbraucis no Austrālijas — viņam palicis auksti unGusta gultiņā zem segas viņš atradis sev ērtu dzīvestelpu. Kad stāsti bija noklausīti un izstāstīti, lāči samīļoti,kā jau svētkos, lāči viesus cienāja ar medusmaizēmun siltu tēju.Protams, ar sešus gadus vecajiem bērniem sadarbībabija veiksmīgāka, jo mazākajiem stāstīšana gājagrūtāk. Tomēr ieguvums bija — bērnu treniņš publiskiizteikties, veidot stāstu, kaut arī šad tad nācās palīdzētar jautājumiem, lai stāsts nepārtrūktu.Nevis paturēt, bet dalītiesInguna regulāri sniedz uzziņas un konsultācijas citāmbibliotēkām un iestādēm, kas strādā ar bērniem,— par bērnu piesaisti un apkalpošanu, scenāriju rakstīšanu,projektu izstrādi, pasākumu vadīšanu, leļļu gatavošanuun izmantošanu, kostīmu, dekorāciju un maskuveidošanu, telpu noformēšanu, pat grima mākslu,bieži ņemot talkā tīriSkats no Jūrmalasleļļu teātra izrādes“Reiz bija”praktisku demonstrāciju.Gan izbraukumos,gan Dubultu bērnubibliotēkas telpās tieklasītas lekcijas un rīkotipieredzes apmaiņassemināri kolēģiem unnozares studentiem.Konsultācijas un praktiskapalīdzība sniegtaarī Latvijas Nacionālāsbibliotēkas Bērnu literatūrascentra darbiniekiem.Padomsnetiek liegts nevienam— gan tiem, kas rīkopasākumus, gan tiem,kas iekārto jaunas telpasbērnu bibliotēkāsun nodaļās, piemēram,Asaru bibliotēkas jaunotelpu iekārtošanā,uz kurām bibliotēka pārcēlās 2010.gada maijā. Kopā arceļojošo leļļu izstādi rīkoti pasākumi un radošās darbnīcasturpat visu Latvijas pilsētu un novadu bērniem.Konsultācijas, ieteikumi, priekšlasījumi un prezentācijassniegtas arī ārzemju bibliotekāriem Somijā, Dānijā,Norvēģijā, Nīderlandē.2011.gada 14.aprīlī Dubultu bērnu bibliotēka bijamājvieta UNESCO LNK Latvijas bibliotēku tīkla “Stāstubibliotēkas” semināram “Iedvesmas darbnīca”. Semināradalībniekus Inguna iepazīstināja ne tikai ar bibliotēku,bet arī ar savu pieredzi stāstīšanas pasākumu bagātināšanāar dažādiem palīglīdzekļiem: lellēm, zīmējumiem,kopīgu radošu darbošanos. 9 Ar savām lellēm unstāstiem Inguna piedalījusies arī radošās apvienības“Nomadi” projekta “Survival Kit 2” (“Izdzīvošanas komplekts2”) akcijā “Pelēkā asfalta stāsti”, kad 2010.gada

4.–5.septembrī Latvijas stāstnieki stāstījastāstus uz ielas — Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielas kvartālā starp Dzirnavu un Visvalžaielu, 10 kā arī piektajā Kurzemes stāstniekufestivālā “Ziv zup”. 11Katru gadu Inguna vada vairākus pasākumusLielajos lasīšanas svētkos Ķīpsalā.Literārais cirks, literārais loto, literāro pārutests, atskaņu tests, zīmēšana, veidošana,krāsošana, mozaīkas, atjautības spēles uncitas rotaļas — priekšā lasīšana nav vienīgais,kā bērnus piesaistīt grāmatai. TurklātInguna ne tikai palīdz rakstīt Lielo lasīšanassvētku scenāriju un vada atsevišķuspasākumus — 2008.gadā zem Zaļā vīriņamaskas slēpās neviens cits kā Dubultu bērnubibliotēkas vadītāja!2005.gadā Inguna Radziņa saņēma Kultūrasministrijas prēmiju bibliotēku nozarēpar mērķtiecīgu un radošu veikumu bērnubibliotēku darba attīstībā, viens pēc otrasaņemti vairāki Jūrmalas domes Atzinībasraksti (2005.gadā — par ieguldījumu kultūrassakaru veidošanā un attīstībā starpJūrmalu un Somiju, 2007.gadā — par lasītpriekavairošanu dažādu tautību bērniemprojektā “Es, Tu un Lasīšanas mošķītis”,2009.gadā — par saturīgu tematisko kultūraspasākumu un bibliotēkas aktivitāšuorganizēšanu), taču vislabākais novērtējumsir mirdzošas bērnu acis un skanīgismiekli. Kāda bērnudārza grupiņa, apmeklējotDubultu bērnu bibliotēku, tās vadītājai vaicāja:“Vai bibliotēka ir brīnumu māja?” Kura vēl bibliotēka irsaņēmusi tādu komplimentu?Pēc Dubultu bērnu bibliotēkas un Jūrmalas Centrālāsbibliotēkas gada pārskatiem, preses un interneta materiāliemsagatavojusi Māra Jēkabsone; foto no IngunasRadziņas un Jūrmalas teātra arhīva1Dubultu bērnu bibliotēka [tiešsaiste]. Jūrmalas Centrālābibliotēka, 2006 [skatīts 2011.g. 22.jūl.]. Pieejams: http://www.jba.lv/?cat=13&lang=lv2Žilvinska, Aija. Grāmatu varoņi atdzīvojas [tiešsaiste]. Ogresnovads, 04.11.2010. [skatīts 2011.g. 22.jūl.]. Pieejams: http://www.ogresnovads.lv/?page=0&doc=2467; Žilvinska, Aija. Inguna,Bumbulītis un citi... [tiešsaiste]. Ogres Centrālā bibliotēka, 01.04.2011.[skatīts 2011.g. 22.jūl.]. Pieejams: http://www.ocb.lv/aktualitates/35-2011/325-2011-03-30-inguna-bumbulitis-un-citi3Tušinska, I. No grāmatām izkāpušas lelles. Tekstā stāsta IngunaRadziņa, Inese Supe. Vaduguns, Nr.13, 2010, 17.febr., 7.lpp.4Nelielu ieskatu leļļu darināšanā var gūt Ingunas Radziņas publikācijā“Ziemassvētku laikā” izdevumā skolotājiem “Sākums” (Nr.6, 2003,23.–29.lpp.), kur māksliniece atklāj dažus vienkāršu Ziemassvētkurotājumu un apsveikumu gatavošanas noslēpumus. Izrādās, kaizveidot, piemēram, pirkstu rūķīšus, nav nemaz tik sarežģīti!5Liepiņš, Kristaps. Jūrmalas leļļu studija uzved lugu bērniem “Ugunsdvēselīte”. Easyget.lv [tiešsaiste], 03.02.2009. [skatīts 2011.g. 22.jūl.].Pieejams: http://easyget.lv/kultura/read/10310/; Pika, Mārtiņš.Jūrmalas teātrī leļļu pirmizrāde. Jūrmalas Ziņas, Nr.2, 2008, 16.janv.,9.lpp.6Jūrmalas teātris dibināts 1979.gadā. No 2000.gada tajā darbojāsarī Jūrmalas bērnu un jauniešu teātris, kas 2009.gadā tika likvidētsun kā atsevišķa Jūrmalas teātra struktūrvienība vairs nepastāv. Visi7Inguna un Papīrlellesveic rakstnieku MāriRunguli dzimšansdienāJūrmalas bērnu un jauniešu teātra aktieri gan agrāk, gan tagaddarbojas Jūrmalas teātrī, daži — arī Jūrmalas leļļu teātra studijā.Vairāk par Jūrmalas teātri un tā repertuāru sk. teātra tīmekļa vietnēhttp://www.jurmalasteatris.lv/lv/jaunumi/.7Projekta gaitā īstenoto radošo ideju detalizētu aprakstu sk. IngunasRadziņas publikācijā “Jūrmalas bibliotēku apvienības Dubultu bērnubibliotēkas projekts “Pamaidi Draugs” rakstu krājumā “Bibliotēkaskompetence bērnu un jauniešu kultūrpolitikā: seminārs, 2000.g.12.–13.okt.” (Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2002).8Pilsētas tiesības Jūrmala ieguvusi 1959.gadā.9Ramāne, Veronika. Jūrmalā notiek Stāstu bibliotēku seminārs“Iedvesmas darbnīca”. Tours.lv [tiešsaiste], 13.04.2011.[skatīts 2011.g. 22.jūl.]. Pieejams: http://www.tours.lv/index.php?module=news&action=read_more&id=651810E.Birznieka-Upīša ielā “Pelēkā asfalta stāsti”. Unity.lv [tiešsaiste],02.09.2010. [skatīts 2011.g. 22.jūl.]. Pieejams: http://unity.lv/lv/news/97013/11Pirmais festivāls — 2006.gadā Kuldīgā. Ar katru gadu festivālastāstīšanas pasākumi un citas aktivitātes aptver arvien vairākKurzemes pilsētu, novadu un pagastu, to apmeklē aizvien vairākcilvēku, savus stāstus uz Kurzemi ved ne tikai Latvijas, bet arī ārzemjustāstnieki. Plašāk: Kāne, Madara. Notiks piektais Kurzemes stāstniekufestivāls “Ziv zup” [tiešsaiste]. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija,27.04.2011. [skatīts 2011.g. 22.jūl.]. Pieejams: http://www.unesco.lv/lat/index/news/all_news/news1303913465.html.DAŽĀDA INFORMĀCIJA