Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018.gadam

smiltene.lv

Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018.gadam

SATURA RĀDĪTĀJSSATURA RĀDĪTĀJS .................................................................................................................................... 2TERMINU SKAIDROJUMI .......................................................................................................................... 3SAĪSINĀJUMI ............................................................................................................................................ 4IEVADS ..................................................................................................................................................... 6METODOLOĢIJA....................................................................................................................................... 81. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE ...................................................................... 91.1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA ............................................................................................................... 91.2. VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA ................................................................................................................ 101.3. SMILTENES NOVADA ATTĪSTĪBAI NOZĪMĪGIE PIEEJAMIE RESURSI ........................................................... 121.3.1. Cilvēkresursi................................................................................................................... 121.3.2. Dabas resursi ................................................................................................................. 191.3.3. Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumi ........................................................................ 351.3.4. Mājokļi ........................................................................................................................... 641.3.5. Pašvaldības pārvaldes resursi ........................................................................................ 661.3.6. Finanšu resursi un investīcijas ....................................................................................... 751.4. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE ............................................................................................................. 841.4.1. Uzņēmējdarbības aktivitāte .......................................................................................... 841.4.2. Uzņēmējdarbības nozares ............................................................................................. 911.4.3. Ieguves un apstrādes rūpniecība ................................................................................... 941.4.4. Būvniecība ..................................................................................................................... 981.4.5. Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi ..................................................................... 1011.4.6. Novada sociālekonomiskā attīstība ............................................................................. 1031.5. IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE ........................................................................................................... 1061.5.1. Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamība ...................................................... 1061.5.2. Sociālā drošība un veselības aprūpe............................................................................ 1201.5.2.1. Iedzīvotāju ienākumi ........................................................................................... 1201.5.2.2. Sociālie pakalpojumi ............................................................................................ 1251.5.2.3. Veselības aprūpe ................................................................................................. 1291.5.3. Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība ................................................ 1351.5.4. Sporta un aktīvās atpūtas iespējas .............................................................................. 1481.5.5. Smiltenes novada nevalstisko organizāciju darbība .................................................... 1561.5.6. Sabiedriskā drošība un kārtība .................................................................................... 1591.5.7. Vides kvalitāte ............................................................................................................. 1611.5.8. Iedzīvotāju dzīves vides novērtējums .......................................................................... 1651.6. SVID ANALĪZE ......................................................................................................................... 1661.6.1. Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi, uzņēmējdarbības vide ............................... 1661.6.2. Iedzīvotāju dzīves vide ................................................................................................. 1681.7. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMA UN ANALĪZES KOPSAVILKUMS .............................................. 1712


Terminu skaidrojumiAttīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopumsilgtermiņa prioritāšu īstenošanai 1 .Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laikadimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajāmpusēm.Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānāsalīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšusasniegšanai.Stratēģiskais mērķis – konkrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņāmnoteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo parpamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai.Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas ir izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie irskaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi.Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.Demogrāfiskās slodzes līmenis – darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaitsvidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā.Teritorijas attīstības indekss – vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem,summējot svarīgāko, attīstību raksturojošo, statistikas pamatrādītāju (izmantojot gan gadā uzkrājušosstatistikas rādītājus (IKP, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs, nefinanšu investīcijas), gan momentastatistikas rādītājus (demogrāfiskie rādītāji) saskaņā ar stāvokli apskatāmā gada sākumā)standartizētās vērtības. Tas parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valstssociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā.1 LR likums „Attīstības plānošanas sistēmas likums”, spēkā no 01.01.2009.3


SaīsinājumiAP Attīstības programmaAS Akciju sabiedrībaATR Administratīvi teritoriālā reformaCSP LR Centrālā statistikas pārvaldeDL Dabas liegumsdnn diennaktsEK Eiropas KomisijaELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībaiERAF Eiropas Reģionālās attīstības fondsESF Eiropas Sociālais fondsESFL Eiropas Savienības fondu līdzekļiES Eiropas SavienībaEZF Eiropas Zivsaimniecības fondsGMI Garantētais minimālais ienākumsHa HektārsHES HidroelektrostacijaIAP Integrētās attīstības programmaIIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklisIK Individuālais komersantsIT Informācijas tehnoloģijasIZM Izglītības un zinātnes ministrijaĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasJIC Jauniešu iniciatīvas centrsKF Kohēzijas fondsKm Kilometrskm 2 KvadrātkilometrsKPFI Klimata pārmaiņu finanšu instrumentsKSS Kanalizācijas sūkņu stacijakv kilovatiLAD Lauku atbalsta dienestsLDDK Latvijas Darba devēju konfederācijaLIZ Lauksaimniecībā izmantojamās zemesLR Latvijas RepublikaLs LatsLVAEI Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtsLVC Latvijas Valsts ceļiLVĢMC Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrsm metrim 3 kubikmetriMK Ministru kabinetsNAI Notekūdeņu attīrīšanas iekārtasNFI Norvēģijas finanšu instrumentsNĪN Nekustamā īpašuma nodoklisNVA Nodarbinātības valsts aģentūraPB Pašvaldības budžetsPFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondsPII Pirmsskolas izglītības iestādePSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību4


RAL 21.03.2002. LR likums "Reģionālās attīstības likums"RAPLM Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijaRTP Reģiona teritorijas plānojumsPMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldePPP Privātā publiskā partnerībaPIPP Publiskais interneta pieejas punktsSIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildībuSVID Stiprās, vājās puses, iespējas, draudiTAI Teritorijas attīstības indekssTEP Tehniski ekonomiskais pamatojumsTIC Tūrisma informācijas centrsTP Teritorijas plānojumsTūkst. tūkstošiUB Uzņēmumu budžetsUR Uzņēmumu reģistrsŪAS Ūdens atdzelžošanas stacijaVA Valsts aģentūraVARAM Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2VB Valsts budžetsVBMD Valsts budžeta mērķdotācijaVIP Valsts investīciju programmaVISC Valsts izglītības satura centrsVEC Veselības centrsVKKF Valsts Kultūrkapitāla fondsVKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijaVRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūraVSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraVSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildībuVUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsVZD Valsts zemes dienestsZS Zemnieku saimniecībaZAAO Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija2 Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2010 rīkojumu Nr.676 „Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietuministrijas likvidācijas nodrošināšanu” ar 01.01.2011. Vides ministrijai tiek pievienota Reģionālās attīstības unpašvaldību lietu ministrija un tiek izveidota jauna iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija5


IevadsSmiltenes novada integrētās attīstības programma 2012. – 2018. gadam ir vidēja termiņa plānošanasdokuments.Atbilstoši RAPLM metodiskajiem ieteikumiem, Smiltenes novada AP ir ietvertas šādas nodaļas:1. Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;2. Stratēģiskā daļa;3. Rīcības plāns;4. Programmas uzraudzības kārtība;5. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.Smiltenes novada AP sagatavota saskaņā ar plānošanas dokumentiem.Eiropas līmeņa iniciatīvas:- Izglītība un apmācība 2020;- Lisabonas stratēģija;- Eiropas stratēģija 2020;- Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;- ANO Konvencija par bērna tiesībām.Valsts līmeņa plānošanas dokumenti:- Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam;- Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. gadam;- Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”;- Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015. gadam;- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam;- Nozaru politiku vadlīnijas pašvaldībām, projekts 10.10.2011.;- Reģionālās politikas pamatnostādnes, projekts 08.2011.;Reģionāla līmeņa plānošanas dokumenti:- Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma (2007.-2013. gadam);- Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais profils, projekts 10.11.2010.;- Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmu 2010.-2017. gadam;- Pārskats par Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu 2008.gadā;- Vidzemes reģiona attīstības scenāriji, 2011.;- Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, IZA ekonomikasinstitūts, 2011.- Vidzemes plānošanas reģiona Mūžizglītības attīstības rīcības plāns 2007.–2013. gadam.Vietēja līmeņa plānošanas dokumenti – Smiltenes integrētās attīstības programma 2008.–2014.gadam; Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes pagasta, Smiltenespilsētas un Variņu pagasta teritorijas plānojums, Gulbenes novada attīstības programma 2011.-2018.gadam.Nozaru plānošanas dokumenti:- Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam;- Lauku attīstības programma 2007.–2013. gadam;- Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam.Smiltenes novada pašvaldības un tās institūciju sniegtie dati, gada pārskati. LR Centrālās statistikaspārvaldes, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Pilsonības un6


migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta, LURSOFT, VSIA „Latvijasvides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” u.c. institūciju apkopotie dati.AP izstrādes gaitā ir organizētas tikšanās un intervijas ar Smiltenes novada pašvaldības speciālistiem,izstrādes procesā ir apmeklēti visi Smiltenes novada pagasti. Intervijās ar pagastu pārvalžu vadītājiemir vērtēti attīstības resursu pamatojumi, noteiktas nepieciešamās investīcijas un rīcības darbībasmērķu un novada attīstības vīzijas sasniegšanai.7


MetodoloģijaSmiltenes novada integrētās attīstības programma 2012.-2018. gadam izstrādāta, izmantojot RAPLMValsts stratēģiskās plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas dokumentu„Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī”, aktualizētāredakcija (2010. gada 23. septembris) ieteikumiem, kā arī 10.10.2011. VARAM izstrādāto projektu„Nozaru politikas vadlīnijas pašvaldībā”, kas jāņem vērā, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas.AP izstrādē ir ņemta vērā integrētā pieeja un tematiskais skatījums attīstības plānošanā.AP paredz Smiltenes novada attīstību balstīt uz vietējo resursu pilnīgāku izmantošanu. Dokumentā irapzināts novada teritorijas attīstības potenciāls, unikālie resursi un vērtības. Ir noteikta Smiltenesnovada specializācija, izvirzot vadošos ekonomiskās darbības veidus, kas ļaus Smiltenes novadam gūtienākumus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.Dokumenta izstrādē izmantotas šādas metodes:- saistīto plānošanas dokumentu analīze (vietēja, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī teritoriju, arkurām Smiltenes novads robežojas);- iedzīvotāju un uzņēmēju anketēšana, anketēšanas rezultātu apkopošana un analīze,salīdzinājums;- statistikas, datu un pārskatu apkopošana un analīze;- attīstības tendenču novērtējums (pārsvarā izmantoti pieejamie dati par pēdējo 5 gaduperiodu);- novada raksturojošo rādītāju salīdzināšana ar Smiltenes rādītājiem, valsts un dažos gadījumosES 27 valstu vidējiem rādītājiem;- SVID analīze;- darba grupu semināri;- speciālistu, pagastu pārvalžu vadītāju intervijas;- nozaru speciālistu iesaiste dokumenta izstrādes procesā.Lai nodrošinātu integrētas pieejas izmantošanu attīstības plānošanā, veikta vispusīga plānošanasdokumentu analīze, kā arī ņemtas vērā ne tikai Smiltenes novada pašvaldības, kaimiņu pašvaldību, betarī iedzīvotāju, uzņēmēju, dažādu nozaru profesionāļu intereses un izaugsmes perspektīvas. Pētītajomu un teritoriju savstarpējā mijiedarbība, nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un videsattīstību.Sagatavojot rīcības plānu, ievērots jau īstenoto projektu konteksts, tādējādi nodrošinot to pēctecību.Iespēju robežās izmantoti 2007.-2011.gada dati, bet gadījumos, kad jaunāki dati par atbilstošo 5 gadulaika periodu nav pieejami, izmantoti dati par periodu, par kuru tie ir pieejami. Pārskatāmības nolūkosdati pasniegti diagrammu, attēlu un tabulu formā, tādējādi norādot galvenās attīstības tendences uniespējamos risināmos problēmjautājumus. Apkopotā informācija, kas izmantojama jomasspeciālistiem un interesentiem, bet nav ievietota AP, skatāma AP pielikumos izvietotajās tabulās.8


1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UNANALĪZE1.1. Vispārīga informācijaSmiltenes novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Smiltenes pilsētu un 8 apkārtējos pagastus– Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas.Smiltenes novada teritorijas kopēja platība – 946,1 km 2 .Blīvums – 15 iedz./km 2 .Administratīvais centrs – Smiltenes pilsēta.Iedzīvotāju skaits – 14 226 3 , 40% novada iedzīvotāji dzīvo Smiltenes pilsētā.Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas – 132 km, no Igaunijas robežas – 40 km.Robežojas ar Strenču, Valkas, Apes, Gulbenes, Raunas, Beverīnas novadiem, Vecpiebalgas un Priekuļunovadiem.1.1.1.attēls. Smiltenes novada izvietojums Latvijas kartē.Datu avots: Vikipēdija, Brīvā enciklopēdijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Smiltenes_novada_karte.pngSmiltenes novadu šķērso galvenie autoceļi – šoseja (A2) Rīga–Veclaicene–Sanktpēterburga(Krievija) un valsts reģionālie autoceļi Valmiera–Smiltene, Smiltene–Valka, Smiltene–Gulbene,Smiltene–Strenči.Smiltenes novada teritorija aizņem 946,1 km 2 .Vislielāko platību no novada teritorijas aizņem Launkalnes pagasts – 221,1 km 2 , t.i., 23,5% nokopējās novada teritorijas. Vismazākā platība ir Smiltenes pilsētai – 7,2 km 2 , un tas ir 0,8% nonovada teritorijas.3 PML, 2011.9


1.1.2.attēls.Smiltenes novada teritorijas karte.Datu avots: VRAA.Lielākās ūdensteces novada teritorijā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vija upes un lielākāsūdenstilpnes Lizdoles, Niedrājs, Spiciera ezeri.Smiltenes novads ir viens no mežainākajiem Latvijas novadiem – 49,4% novada aizņem meža zemes.Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 38,6% no novada kopējās teritorijas.1.1.1.tabula.Iedzīvotāju skaits lielākajās apdzīvotajās vietās novadā.Smiltenes novadsApdzīvota vietaIedzīvotāju skaitsPalsmane 691Variņi 511Grundzāle 410Silva 406Kalnamuiža 284Vidzeme 257Blome 249Bilska 234Launkalne 200Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība, 2011.1.2. Vēsturiskā attīstībaInformācijas avots: buklets „Smiltene”, Izdevējs: Smiltenes pilsētas dome, 2006.,2007.,www.smiltene.lv, http://lv.wikipedia.orgVārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tasliecina par Smilteni un tās apkārtni kā senas un bagātas vēstures apdzīvotu vietu.10


Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes. Dažādi karaspēki no 17.—18. gs.pilsētu vairākas reizes nopostīja, bet pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai celt sagruvušās ēkasno jauna, arī pilsēta atdzima katru reizi no jauna.Pilsētas un novada vēsturi, attīstību un kultūrvēsturi nosaka tur dzīvojošās personības. Gadsimtu mijā(19.-20.gs.) Ziemeļlatvijas mazpilsētā Smiltenē dzīvoja firsts Pauls Līvens, kura darbības vērienampilsētas un tuvākās apkaimes mērogā līdzīgu grūti atrast. Pateicoties Smiltenes muižas īpašniekam,sākās straujš pilsētas uzplaukums - tapa slimnīca, pirmā HES Baltijā, nabagu patversme, kokzāģētava,šaursliežu dzelzceļš.Pilsētas tiesības Smiltenei piešķīra 1920. gadā.Smiltenes novadu veidojošais Palsmanes pagasts pirmo reizi tiek minēts 1615. gadā, zviedru laikā, kadtiek nodalīts no Smiltenes pils apgabala. Mūsdienīgākā izpratnē pagasts tiek izveidots ap 1920.gadiem zemes reformas procesa rezultātā. Pagastā atrodas Palsmanes evaņģēliski luteriskā baznīca,kas celta 1817. gadā astoņstūra formā, Palsmanes muiža un parks, Rauzas dzirnavas, Rauzas unPalsmanes dzirnavu ezeri, Palsmanes pagasta nams.Smiltenes pagasta senākās liecības glabā 14. gs. pilsdrupas. Pils celta kā nocietinājums vācubruņinieku laikos, vēlāk pārdzīvojot zviedru, poļu un krievu laikus. Pilsdrupu teritorijā atrodasinteresants objekts – siera namiņš, celts 1763. gadā, kas ir vienīgais Latvijā. Šeit agrāk tika turēts unžāvēts siers, ko veda uz Rīgas tirgiem. Īstu kultūras un ekonomikas uzplaukumu pagasts piedzīvoja 19.gs., kad šeit saimniekoja firsts Pauls Līvens. Vēl līdz šodienai saglabājies Smiltenes muižas ēkukomplekss. Kalnamuižas teritorija var lepoties ne tikai ar vēsturiskām celtnēm, bet arī ar 18 ha lieloparku, kurā aug reti sastopamas dažādu koku un krūmu sugas, kā arī pagājušā gadsimtapiecdesmitajos gados izveidoto pirmo un lielāko akmens dārzu Latvijā.Variņu pagasts ir viens no jaunākajiem pagastiem Latvijā, kas izveidojies 1990. gada 18. oktobrī, uzbijušā kolhoza „Oktobris” bāzes, tagad – SIA ”Palsa”, atdaloties no Palsmanes pagasta. 19. gadsimtasākumā pagasta teritorijā dzīvojusi liela un bagāta dzimta – Īvāni. Pēteris Īvāns, viens no šīs dzimtasvecākajiem iedzīvotājiem, bijis ar lielu spēku un varēšanu apveltīts. No tā arī radies Variņu pagastanosaukums.Bilskas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrs ir Mēru muižas apbūve ar parku (19. gs. Beigas –20. gs. sākums). Muižas ēka celta 1905. gadā pēc muižas īpašnieka J.V.Hēkera pasūtījuma. 1926. gadāMēru muižas iekšējās telpas tiek pārbūvētas un piemērotas skolas vajadzībām. Ir divas versijas, kāBilska ieguva savu nosaukumu. Pēc poļu pana Beļska, kuram piederējušas plašas zemes un uzvārds irvietas nosaukuma pamatā un Zviedru kara laikiem. Pie Bilskas ezera esot bijusi zviedru karavīruapmetne, ciešot kaujā lielus zaudējumus, apmetni nodēvējuši par Bilskandu, kas nozīmējotzaudējumus pie ūdeņiem. Pagasta nozīmīgākie centri ir Bilska, Mēri, Loberģi, Zeltiņi.Launkalnes pagasta lepnums ir krāšņā un maz skartā daba, kas piesaista daudzu cilvēku uzmanību.Specifisko reljefa un hidroloģisko apstākļu dēļ ir konstatēta liela biotopu un putnu sugu daudzveidība.Par dabas neskartību liecina Rauzas un Šepkas upītes – tīras mežu upes ar izteiksmīgu ieleju.Launkalnes pagastā izveidots Silvas dendroloģiskais parks.Blomes pagasta vārds cēlis no kādreizējā Blomu muižas īpašnieka, kas uzvārdā bijis Blomenhof. Kopš1928. gada Blomes muižas jeb pils īpašnieks ir Blomes pagasta pārvalde. Blomes pagasts pēckaragados bija pazīstams arī kā kolhozs „Uzvara”, taču pēc 1955. gada kā Blomes ciems.Brantu pagastā atrodas ciems Vidzeme. Brantu pagastā darbojas viens no lielākajiem lauksaimniecībasuzņēmumiem SIA „Vidzemīte”, tās vēsture aizsākusies jau pagājušā gadsimta 50.gados, attiecīgi„izejot” katru no Latvijas lauku attīstības vēstures posmiem. Pašlaik SIA „Vidzemīte” apsaimnieko ap2000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Brantu pagasta teritorijā ir izveidots mikroliegums„Melnā stārķa un trijpirkstu dzeņa” ligzdošanas vietas.Grundzāles pagastā atrodas Aumeistaru muiža, kura ir ievērojamākais kultūrvēsturiskais piemineklispagastā. Aumeisteru muižas komplekss atrodas interesanti veidotā un labi koptā parkā, kur aug11


dažādas koku un krūmu sugas no visas pasaules. Pašreiz redzamais muižas ēku komplekss ir veidojies18. un 19.gs. mijā.1.3. Smiltenes novada attīstībai nozīmīgie pieejamie resursi1.3.1. CilvēkresursiIedzīvotāju skaita dinamikaLatvijā pēdējo gadu laikā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Šī tendenceraksturīga arī Smiltenes novadam. Pēc PMLP datiem Smiltenes novadā 2011. gada 1. janvārī dzīvoja14226 iedzīvotāji. Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinās ik gadu vidēji par 0,7%. Kopš2007. gada kopējais Smiltenes novada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 410, kas 2011. gadasākumā ir par 2,08% mazāks nekā 2007. gada sākumā.1.3.1.1.attēls. Smiltenes novada iedzīvotāju skaita dinamika, 2007.-2011.g. (gada sākumā).Datu avots: LR PMLP.Lielākais iedzīvotāju skaits Smiltenes novadā koncentrējas Smiltenes pilsētā – 5768 jeb gandrīz 40% novisiem novada iedzīvotājiem. Vismazāk apdzīvotais ir Brantu pagasts – 644 iedzīvotāji. Pārējospagastos iedzīvotāju skaits ir no 946 Variņu pagastā līdz 1398 Bilskas pagastā.Vismazākais iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2007. gada ir bijis Grundzāles pagastā – 0,9%,vislielākais –6,43% Bilskas pagastā. Smiltenes pilsētā šajā laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par2,5% .1.3.1.2.attēls.Iedzīvotāju skaita dinamika Smiltenes novada administratīvi teritoriālajās vienībās2007.-2011.g. sākumā.Datu avots: LR PMLP.12


Smiltenes novadam kaimiņos esošajos novados iedzīvotāju skaita dinamika kopš 2007. gada ir līdzīga –visos novados ir vērojams iedzīvotāju skaita samazinājums.1.3.1.3.attēls.Iedzīvotāju skaita dinamika Smiltenes un kaimiņu novados 2006.-2010.g., vidēji gadā.Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Iedzīvotāju dabiskā pieauguma (dzimušo skaits mīnus mirušo skaits) rādītāji Smiltenes novadā, tāpatkā vairumā citu Latvijas novadu, ir negatīvi (2009. gadā mīnus 35, bet 2010. gadā mīnus 43).2010.gadā dzimušo skaits bija par 26% mazāks kā mirušo skaits.Situācija Smiltenes novadā pēc rādītājiem dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem un mirušo skaits uz100 iedzīvotājiem 2009. un 2010.gadā ir labāka kā vidēji Latvijā (sk. tabulu zemāk).1.3.1.1. tabula. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Latvijā un Smiltenes novadā, 2009.-2010.g.Dzimuši uz 1 000iedzīvotājiem2009 2010Miruši uz 1 000iedzīvotājiemDzimuši uz 1 000iedzīvotājiemMiruši uz 1 000iedzīvotājiemLATVIJA 9,6 13,3 8,6 13,4Smiltenes novads 10,6 13 8,7 11,7Datu avots: LR CSP.1.3.1.4.attēls.Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Smiltenes un kaimiņu novados 2009.-2010.g.Datu avots: LR CSP.Mazāks nekā Smiltenes novadā dabiskais pieaugums ir Gulbenes, Valkas, Strenču un Priekuļu novados.13


Pēc LR CSP datiem 2009.gadā Smiltenes novadā tika noslēgtas 46 laulības, 2010.gadā – 43, šķirtāslaulības ir attiecīgi 25 un 24.MigrācijaIedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo (teritorijā izbraukušo un iebraukušo iedzīvotāju starpība)uzskatāma par vienu no būtiskākajiem teritorijas pievilcību raksturojošiem rādītājiem. Latvijā kopumāšis rādītājs ir negatīvs un, salīdzinot ar 2009. Gadu, pieaudzis gandrīz divreiz. Vidzemes reģionā unSmiltenes novadā šis rādītājs arī ir negatīvs. 2010.gadā migrācijas saldo samazinājās par 12.5%salīdzinājumā ar 2009.gadu.1.3.1.2. tabula. Ilgtermiņa migrācijas rādītāji, 2009.-2010.g.Latvija Vidzemes reģions Smiltenes novads2009 2010 2009 2010 2009 2010Iebrauca 42666 40862 4236 4162 196 206Izbrauca 47366 48774 4948 5245 220 227Migrācijas saldo -4700 -7912 -712 -1083 -24 -21Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra, demogrāfiskā slodze14% Smiltenes novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15 gadiem),66% darbspējas vecumā (15 – 62 gadi) un 20% – virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem).1.3.1.5.attēls.Smiltenes novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, 2011.gada sākumā.Datu avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.Atbilstoši PMLP datiem uz 2011. gada 1. janvāri, demogrāfiskās slodzes 4 līmenis Smiltenes novadā ir512. Demogrāfiskās slodzes līmenis 2011. gada sākumā ir zemāks nekā Vidzemes reģionā un Latvijākopumā.4 Demogrāfiskā slodze - darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000personām darbspējas vecumā.14


1.3.1.6.attēls.Demogrāfiskā slodze gada sākumā.Datu avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Konsultanta aprēķini.Pēc PMLP datiem 2011. gada 1. janvārī Smiltenes novadā dzīvoja 7443 sievietes (52%) un 6768 vīrieši(48%). Neskatoties uz izmaiņām kopējā iedzīvotāju skaitā, dzimumu proporcionālā attiecībaapskatāmajā periodā palikusi nemainīga.1.3.1.7.attēls.Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma, 2007.-2011.gada sākumā.Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.Laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gadam ir vērojama bērnu un jauniešu skaita samazināšanāsdinamikas tendence, kas uzrāda pakāpenisku skaita samazinājumu no 3105 bērniem un jauniešiem2007. gadā līdz 2615 bērniem un jauniešiem 2011. gadā. Kopējais bērnu un jauniešu skaits Smiltenesnovadā šajā periodā samazinājies par 15,8%. Tomēr jāatzīmē, ka strauji samazinājies bērnu skaits 7-18vecumā (par – 23,3%), tajā pašā laikā bērnu skaits 0-6 vecumā ir pieaudzis par 5,7%.1.3.1.8.attēls.Smiltenes novada bērnu skaita dinamika, 2007.-2011.g., gada sākumā.Datu avots: LR PMLP.15


Bērnu un jauniešu skaita samazināšanās tendence vērojama gan Smiltenes pilsētā, gan visos novadapagastos. Vislielākais bērnu skaita samazinājums bija Brantu pagastā un sastādīja 28,4% laika periodāno 2007. līdz 2011. gadam. Vismazāk bērnu skaits samazinājies Smiltenes un Launkalnes pagastā – 6%līmenī. Bērnu skaits iedalījumā pa dzimumiem gadu griezumā atspoguļots attēlā zemāk.1.3.1.9.Bērnu skaita dinamika Smiltenes novadā sadalījumā pēc administratīvajām teritorijām, 2007.-2011.g., gada sākumā.Datu avots: LR PMLP.1.3.1.10.attēls. Bērnu skaits iedalījumā vīrieši/sievietes, 2007.-2011.g., gada sākumā.Datu avots: LR PMLP.Smiltenes novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs un pilsonība2011. gada sākumā 94% jeb 13375 no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem bija latvieši, 3,1% jeb447 – krievi un 2,8% jeb 404 – pārējie. Smiltenes novada iedzīvotāju nacionālo sastāvs pa gadiem irsamērā viendabīgs.16


1.3.1.11.attēls. Smiltenes novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs.Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldePēc LR PMLP datiem, Smiltenes novadā pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoņi. Iedzīvotāju struktūra pēcvalstiskās piederības saglabājās praktiski nemainīga laika periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam.1.3.1.12.attēls. Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības, 2007.-2010.g.Datu avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.Analizējot tautību datus Latvijā, Smiltenes novads ir trešais nacionalitātes ziņā viendabīgākais novadsLatvijā un seko pēc Lubānas novada (96,06%) un Dundagas novada – 94,31% latvieši no kopējāiedzīvotāju skaita.Apdzīvojuma blīvumsApdzīvojuma blīvums vidēji Smiltenes novadā 2011. gada sākumā bija 15,1 iedz./km². Samazinotiesiedzīvotāju skaitam novadā, samazinās arī apdzīvojuma blīvums no 15,5 iedz./km 2 2007. gadā līdz 15,1iedz./km 2 2011. gadā.2010. gada sākumā Latvijā iedzīvotāju blīvums vidēji ir 34,9 cilv./km 2 , kas piecu gadu laikā,demogrāfisko procesu ietekmē sarūkot kopējam iedzīvotāju skaitam, ir samazinājies. Salīdzinājumam– ES 27 dalībvalstu vidējais iedzīvotāju blīvums ir 155 cilv./km 2 – 3,3 reizes lielāks nekā caurmērāLatvijā, 10 reizes lielāks nekā vidējais rādītājs Vidzemes reģionā (15,2 iedz./km 2 ) un Smiltenesnovadā.Smiltenes novadā vislielākais apdzīvojuma blīvums novadā 2011. gada sākumā bija Smiltenes pilsētā –801,1 iedz./km², savukārt no pagastiem lielākais apdzīvojuma blīvums bija Smiltenes pagastā – 17,4iedz./km², bet vismazākais apdzīvojuma blīvums bija Launkalnes pagastā – 5,8 iedz./km².17


1.3.1.13.attēls.Iedzīvotāju skaits, platība un blīvums Smiltenes novada administratīvi teritoriālajāsvienībās 2011.gada sākumā.Datu avots: LR PMLP, LR Centrālā statistikas pārvalde.Salīdzinot ar kaimiņu novadiem, iedzīvotāju blīvums Smiltenes novadā ir mazāks nekā Gulbenesnovadā, taču ievērojami pārsniedz iedzīvotāju blīvuma rādītāju Beverīnas, Raunas, Apes un Strenčunovadā.1.3.1.14.attēls.Iedzīvotāju blīvuma salīdzinājums Smiltenes un kaimiņu novados 2011.gada sākumā.Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.1.3.1.3.tabula. Iedzīvotāju skaita prognozes ES, 2005. – 2050. gadsIedzīvotāju skaits uz 1. janvāri (milj.) Iedzīvotāju skaita pieaugumssalīdzinājumā ar 1.01.20052005. g. 2015. g. 2025. g. 2050. g. 2015. g. 2025. g. 2050. g.ES 25 459,5 467,3 470,1 449,8 1,7 2,3 -2,2ES 15 385,4 394,7 398,8 384,4 2,4 2,4 -0,3Jaunās ES 74,1 72,6 71,3 65,4 -2,1 -3,8 -11,7dalībvalstīsLatvija 2,3 2,2 2,1 1,9 -4,4 -8,7 -17,4Smiltenes 14629 13985,3 13356,3 12083,6novadā 5Datu avots: „Eirostat”, Valsts stratēģiskais ievaddokuments 2007. – 2013. gadam5 Iedzīvotāju skaita prognozes Smiltenē izmantojot „Eirostat” prognozes Latvijai.18


Kopsavilkums un secinājumiLatvijā pēdējo gadu laikā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Šī tendence irraksturīga arī Smiltenes novadam. Kopš 2007. gada kopējais Smiltenes novada iedzīvotāju skaits irsamazinājies par 2,8% un ir 14.2 tūkst. cilvēku. Atbilstoši ilgtermiņa prognozēm šī tendencesaglabāsies līdz pat 2050.gadam.Iedzīvotāju skaita samazināšanos nosaka gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan negatīvaisiedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo. Jāatzīmē, ka Smiltenes novada teritorijā izbraukušo uniebraukušo iedzīvotāju starpība samazinās, lai gan Latvijā kopumā šī attiecība pieaug, kas liecinapar pozitīvām tendencēm, ko nosaka labvēlīgāki sociālekonomiskie apstākļi.Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits sastāda 66% no iedzīvotāju kopskaita. Vairums darbavietu irkoncentrētas budžeta iestādēs. Reģistrētais bezdarba līmenis – 7.1%, kas ir zemāks par vidējobezdarba līmeni valstī (8,9%). Pusei no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem (51%) ir augstākā vaiprofesionālā izglītība, taču starp bezdarbniekiem pārsvarā ir cilvēki vecumā no 45 gadiem un vecāki,t.i., priekšrocība izmantot kvalificētu darbaspēku ir ierobežota vidēji ar 10-15 gadus ilgu laikalimitu.1.3.2. Dabas resursiDabas resursi ir vieni no nozīmīgākajiem Smiltenes novada attīstības resursiem un novada vērtībām.Vislielāko daļu no novada teritorijas aizņem meža zemes 45 – 50 %. Lielākā mežainība ir Launkalnes,Variņu un Palsmanes pagastos, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 38 % no novadakopējās teritorijas, tās visvairāk ir Grundzāles un Bilskas pagastos.1.3.2. 1.attēls. Smiltenes novada zemju sadalījums ha, 2010.gads.Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība, 2011.Zeme un mežiSmiltenes novada Variņu un Smiltenes pagastā atrodas reģiona nozīmes lauksaimniecības zemju areāli– teritorijas, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek noteikta kāprioritāte, to saglabājot, attīstot un atbalstot. Kritēriji, kas nosaka zemju kvalitāti, ir relatīvi augstazemes vērtība ar nacionālas un reģiona nozīmes lauksaimniecības teritoriju īpatsvaru, vienlaidus19


lauksaimniecības zemju platības, mazākais lauksaimniecībā neizmantoto zemju īpatsvars, veikta zemjuielabošana (meliorēšana, kaļķošana) 6 .Saskaņā ar LAD veikto pētījumu par LIZ izvērtējumu, Smiltenes novadā tikai 1,5% LIZ zemju iraizaugušas, bet neapstrādātās un nekoptās lauksaimniecības zemes sastāda 13,36%. Neapstrādātāszemes ir potenciāls izmantošanai lauksaimniecības ražošanai.1.3.2.2.attēls. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju LAD izvērtējums.Datu avots: http: LAD, //www.lad.gov.lv/lv/par-mums/aktualitates-unpazinojumi/nov/lauksaimnieciba-izmantojamas-zemes-apsekosanas-rezultati/Lauksaimniecības zemju resursa izmantošanu raksturo arī lauksaimniecības mājlopu skaits novadā.Salīdzinot ar Vidzemes reģiona novadiem, Smiltenes novadā ir viens no lielākajiem govjuganāmpulkiem – 5015 slaucamas govis, kas sastāda 2,65 % no Latvijā esošo govju kopskaita 7 .Novada pievilcību zemes pirkšanas un pārdošanas darījumiem zināmā mērā raksturo zemes kadastrālāvērtība.1.3.2.1.tabula.Smiltenes novada zemes kadastrālās vērtības 2011.gadā administratīvo teritorijugriezumā.Zemes vidējāZemes vienību kadastrālo Zemes vienību platībuVietas nosaukumskadastrālā vērtība,vērtību summa, Lssumma, haLs/haSmiltene 5331599 720,0571 7404Bilskas pagasts 2959158 15972,8852 185Blomes pagasts 1545928 7546,8285 205Brantu pagasts 1533802 8163,119 188Grundzāles pagasts 2107041 12876,2808 164Launkalnes pagasts 3823694 22127,5924 173Palsmanes pagasts 1629677 9913,822 164Smiltenes pagasts 1719240 6833,9884 252Variņu pagasts 1688750 10010,3905 169Datu avots: VZD, 2011.Salīdzinot ar Vidzemes reģiona nacionālās nozīmes pilsētām, Smiltenes pilsētas zemes vidējākadastrālā vērtība vidēji ir 2-3 reizes zemāka (Cēsis – 15014 Ls/ha, Valmiera (20125 Ls/ha). Tomēr,Smiltenes pilsētas zemes kadastrālā vērtība ir daudz augstāka, salīdzinot ar blakus novadu pilsētām.6 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007-2027, Telpiskās attīstības perspektīva, Vidzemesplānošanas reģiona teritorijas plānojums, II daļa, 2007.7 CSP, 15.07.2011.20


Virs divām reizēm augstāka par Valkas pilsētu (3007 Ls/ha), nedaudz augstākā kā Gulbenē(6091Ls/ha), un vidēji 6 reizes augstāka nekā Līgatnē, Sedā, Strenčos(1600–1200 Ls/ha). Salīdzinotpagastu zemju kadastrālās vērtības, augstākie rādītāji ir Smiltenes piepilsētas pagastiem – Blomes unSmiltenes pagasts.Zemes auglību raksturo zemes kvalitatīvais novērtējums ballēs. Zemes kvalitātes novērtējums ir,ievērojot augsnes galvenos raksturojošos faktorus un pazīmes, aprēķināts rādītājs, kas nosaka zemesražotspēju, kur maksimālais rādītājs ir 100 balles 8 .Vidējais svērtais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums ballēs noteikts,izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastra informācijas sistēma)reģistrētos datus pēc stāvokļa uz 2009. gada 1. janvāri par zemesgabaliem, kuriem noteikts tikai viensnekustamā īpašuma lietošanas mērķis – “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība irlauksaimniecība”.1.3.2.2.tabula. Vidējais svērtais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējumsSmiltenes novadā.Vietas nosaukumsKvalitatīvais novērtējums ballēsBilskas pagasts35Blomes pagasts36Brantu pagasts32Grundzāles pagasts33Launkalnes pagasts34Palsmanes pagasts35Smiltenes pagasts43Variņu pagasts39Datu avots: VZD, 2011.Smiltenes novadā augstākās kvalitatīvais vērtējums ir Smiltenes un Variņu pagasta lauksaimniecībaszemēm. Salīdzinot ar blakus novadu pagastiem, vērtējums virs 40 ballēm ir Vijciema pagastam (41) unPlāņu pagastam (40). Smiltenes novadā nav 1. grupas zemes vērtējumu zemju, kurās vidējais svērtaislauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums ir 50 balles vai augstāks. Latvijāvidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums 6 ir 38 balles, kas ņemot vērā Latvijas klimatiskosapstākļus, tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi,lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību.Veicinot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības līdzsvarotību, Smiltenes novada dome 2010.gada 28. aprīlī ir izdevusi saistošos noteikumus Nr.8/10 „Par aizliegumu ģenētiski modificētokultūraugu audzēšanai smiltenes novadā”.Lauksaimniecībā izmantojamo zemi (turpmāk tekstā – LIZ) iedala aramzemē, ilggadīgajos stādījumos,pļavās, ganībā un neizmantotajā lauksaimniecības zemē.8 RAPLMpamn_190908_ZP; Valsts zemes politikas pamatnostādnes 2008. -2014.gadam.21


1.3.2.3.attēls. Zemju sadalījums Smiltenes novadā 2010.gadā.Datu avots: VZD, Smiltenes novada pašvaldība.Smiltenes novadā ir pietiekošas aramzemes platības, daudz mazāk pļavu un ganību.Latvijas ārējās tirdzniecības bilances ievērojamu daļu sastāda koksnes un tās izstrādājumu eksports.Smiltenes novadā ir nozīmīgi mežistrādes un kokapstrādes uzņēmumi, kuri izmanto novada mežuresursus. Mežiem ir arī liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Meži nodrošina un arīnākotnē nodrošinās ievērojamu skaitu darba vietu un ienākumu gan strādājošiem, gan uzņēmējiem.Smiltenes novads ir viens no mežainākajiem Latvijā – mežainums ir no 55,1–57,1%,kas ir viens noaugstākajiem rādītājiem Latvijā un vidēji 27 ES valstīs, vidējais rādītājs Latvijā – 49,9%, zemākais – 31%9 . Salīdzinājumam – Eiropas valstīs meža zemes vidēji aizņem 30% teritorijas.9 CSP, 2010.22


1.3.2.4.attēls. Vēlamā zemju lietojuma struktūra Vidzemes reģionā.Datu avots: Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007-2027, Telpiskās attīstībasperspektīva, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums, II daļa, 2007.Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona plānošanas dokumentu telpisko skatījumu, Smiltenesnovadā atrodas nozīmīgākās reģiona meža zemju teritorijas un lauksaimniecības zemju teritorijas,kuras paredzēts saglabāt arī nākotnē.Meži pilda ne tikai saimniecisko funkciju, bet tiem ir būtiska nozīme vides apstākļu regulēšanā,kultūras vērtību un biotopu aizsardzībai Smiltenes novadā – purvainie meži, augstie un pārejas purvi,boreālie meži. To saglabāšanai Smiltenes novadā ir izveidoti dabas liegumi.Ar mežu apklātā kopējā platība Smiltenes novadā ir 46746,9 ha. Mežu kategorijā ir iekļauti arī purvi.To kopējā platība novadā ir 1625,2ha.23


Meži aizņem 49,41%, bet purvi 1,7% no novada kopējās teritorijas. Uz 1 iedzīvotāju ir vidēji 3,21 hameža zemes (Latvijā vidēji 1,25 ha). Lielākie mežu masīvi plešas novada ziemeļu, vidus un dienvidudaļā. Lielākais mežu īpatsvars ir Launkalnes pagastā (16,77% no novada un 72,3% no pagastateritorijas), Bilskas pagastā (attiecīgi 7,26% un 44,4%), Variņu pagastā (5.82%), Palsmanes pagastā(attiecīgi 5,76% un 59%) un Grundzāles pagastā (5,72%).Mežu zemes novada teritorijā atbilstoši to izmantošanas mērķiem ir sadalītas trīs kategorijās:- Saimnieciskie meži;- Aizsargājamie meži;- Sabiedrībai nozīmīgie meži.Saimnieciskie mežiSaimniecisko mežu kategorijā ietilpst visi novada teritorijā esošie meži un purvi, kuriem nav noteiktijebkādi ierobežojumi. Šie meži ir resurss mežsaimniecības un kokapstrādes attīstībai.Mežu galvenais izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība un mežrūpniecība.Novadā mežus pārrauga Valkas virsmežniecība. Valsts mežu apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valstsmeži” Austrumvidzemes mežsaimniecība. Pārējos mežus (fizisko un juridisko personu, kā arīpašvaldību) apsaimnieko to īpašnieki vai pilnvarotās personas. Launkalnes pagastā mežus apsaimniekoarī mežu pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centrs (8196,4 ha) un akciju sabiedrības „LatvijasValsts meži” Rietumvidzemes mežsaimniecība (97,1 ha).Saimnieciskajos mežos notiek vērā ņemama kokmateriālu un citu meža materiālu ieguve, kas veidonozīmīgu daļu no novada ekonomikas. Cirtes lielākoties notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanasplāniem, tāpat arī meža atjaunošanas darbi.Aizsargājamie mežiAizsargājamie meži izdalīti, lai nodrošinātu dabas daudzveidību, cilvēka darbības neskartu un mazpārveidotu mežu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, nodrošinātu zinātniskos pētījumus un videspārraudzību, saglabātu mežu nozīmīgākās teritorijas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.Šie meži ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamats.Launkalnes pagasta teritorijā pavisam aizsargājamo mežu platība ir 2793,6 ha, no tiem valsts īpašumā– 3600,8 ha. Lielākā daļa no aizsargājamiem mežiem – 2832 ha, ir iekļauti Mežoles kompleksajādabas liegumā.Grundzāles pagastā Valsts mežu zemē ir 332,9 ha īpaši aizsargājamu meža iecirkņu, no tiem 186 hamežos, pārējie purvos. Pārējos mežus īpaši aizsargājami meža iecirkņi ir 15,7 ha platībā. Šo mežuīpašniekiem meža apsaimniekošanas projektos norādīti attiecīgie ar to saistītie meža izmantošanasaprobežojumi.Sabiedrībai nozīmīgie mežiSaskaņā ar VAS „Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Meža apsaimniekošanasplānu, meži Smiltenes pilsētas teritorijā ir iekļauti augstvērtīgos – sabiedrībai nozīmīgos mežos.Smiltenes pilsētas mežus nevar nodalīt no piepilsētas mežiem, jo dabā un ainavā robežas nav striktinovilktas un redzamas.Smiltenes pilsētas administratīvajā teritorijā esošie un tai pieguļošie meži piekļaujas dzīvojamai zonai,ir gaiši, ar paugurainu mikroreljefa ainavu, tāpēc ir iecienīti iedzīvotāju pasīvai un aktīvai, organizētaiun neorganizētai atpūtai. Piepilsētas mežos tiek rīkoti daudzi sporta un atpūtas pasākumi(orientēšanās, riteņbraukšana, slēpošana u.c.). Smiltenes un tās apkārtnes mežos ir izveidojies blīvstaciņu un celiņu tīkls, ir vairāki automašīnu braukšanai piemēroti ceļi. Apmeklētākās vietas ir pieCērtenes pilskalna, Klievezera tuvumā, Meža ielas un Saltupu ceļa apkārtnē.Blīvais taku un celiņu tīkls mežos izraisa izmaiņas biotopos, ko rada rekreācijas slodze – augusabiedrību izmaiņas , augsnes erozija stāvās nogāzēs, kā arī rada mežos paaugstinātu ugunsbīstamību.24


Lai novērstu mežu piesārņošanu, katru gadu sadarbībā ar LVM tiek rīkotas mežu sakopšanas. Pilsētasmežos daļēji tiek veiktas arī izlases un krājas kopšanas cirtes. Izcērtot meža 2. stāvā augošās egles,tiek atsegts reljefs.Apmeklētākās vietas Smiltenes pagasta teritorijas mežos, pie Niedrāja ezera un Saltupos. Saskaņā arVAS „Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Meža apsaimniekošanas plānu, arī mežiap Niedrāja ezeru ir iekļauti augstvērtīgos, sabiedrībai nozīmīgos mežos. Teritorija ap Niedrāja ezeruplānota kā atpūtas zona, ar iespēju veikt meža transformāciju labiekārtošanas veikšanai.Novada teritorijā ietilpstošajos mežos dominējošās koku sugas ir egle, priede, un bērzs, kas veidoklimatiskajiem un augsnes apstākļiem atbilstošas pamata audzes. Raksturīgākais meža augšanasapstākļu tips – sils, taču diezgan lielas platības aizņem arī lāns un damaksnis, auglīgākās augsnēsdominē vēris un dumbrājs. Vidējais koksnes pieaugums gadā ir 1,5 – 2,0 m 3 /ha.Smiltenes novadā atrodas meža pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centrs. Meža pētīšanasstacija ir Valsts meža dienesta struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai, kuras darbības mērķis irpārvaldīt zinātniskās izpētes mežus un nodrošināt ilglaicīgo zinātnisko pētījumu nepārtrauktību.PurviPārpurvošanās – viens no mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas norit salīdzinoši intensīvi, ja tam irlabvēlīgi apstākļi. Pie tādiem apstākļiem jāpieskaita salīdzinoši līdzenais reljefs, vāji caurlaidīginogulumi un nelabvēlīgi noteces apstākļi. Pārpurvošanās gaitā turpinās purvu augšana horizontāli unvertikāli. Nereti pārpurvošanās procesu ietekmē arī bebru darbība.Lai gan novadā nokrišņu daudzums ir relatīvi neliels, zemā temperatūra un ar to saistītais mazaisiztvaikojums, kā arī paugurainais reljefs sekmē pārmērīgu samitrinājumu. Tāpēc novadā ievērojamasplatības aizņem purvi un vietām pārpurvojušies meži.Grundzāles pagasta teritorijai raksturīgi ilgstoši lietoti pļavu un purvu nosaukumi. Par purviem neretitiek sauktas arī vietas, kas ir vienkārši ir mitrākas par pārējām vai arī bijušas tādas pirms meliorācijas.Īsta purva statuss ir Stirnu purvam (92 ha), daļēji arī Ragu purvs (arī Lankaskalna, Vizlas purvs) pagastarietumu daļā, kas aizņem 386 ha. Melnais purvs (545 ha) ir zemais purvs austrumos noAumeistariem. Masīva ziemeļdaļā esošās pļavas sauc par Melnā purva pļavām, dienvidu pusē –Dundurleja un Dibena purvs. Savukārt melnais mežs ir purvu masīvs ziemeļaustrumos no Vizlas, kuruatsevišķas daļas vietējie iedzīvotāji sauc par Dauguļu purvu, Lamsteru purvu, Vesmaņu purvu. Ragapurvs aizņem 128 ha, savukārt ziemeļaustrumos no Grundzāles ciema atrodas Siena purvs – stirnupurva nosusināto pļavu masīvs, jeb pēc melorācijas datiem, Priežkalnu pļavas. Ķēniņu pļavas ir zemaispurvs pagasta austrumu daļā. Pagasta tālākajā daļā rietumos no Aumeistariem ir Sibīrijas purvs –pļavu un mežu masīvs. Baložu purvs atrodas mežu masīvā ko sauc par Smiltiņsilu. Mazāki, betpastāvīgi lietoti apzīmējumi ir Spilvu purvs,Krievzemnieku purvs, Bērzkalna purvs, Šūpuļu purvs, Laužukakts.Blomes pagasta ziemeļrietumu daļā atrodas BiksējasMārsnēnu Lisas purva mala.- Cūku un Vānu zemie purvi, kā arī zemāBilskas pagastā meži diezgan bieži pāriet slapjajos un purvainajos meža tipos, purvos ar kūdrainajāmpodzolētajām glejaugsnēm un purva kūdraugsnēm. Plašus reljefa pazeminājumus aizņem purvi, kuroskūdras daudzums nereti sasniedz 5 m .Launkalnes pagasta teritorijā atrodas 10 purvi. To kopplatība 488,4 ha. Lielākie purvi ir Baltais purvs163,2 ha, Apiņu purvs – 161,6 ha. Krievu purvs 125,9 ha. Šie purvi atrodas Mežoles lieguma teritorijā.Purvu ekosistēmas ir nozīmīgas gan klimata, gan ūdens režīma uzturēšanai. Purvos ir izveidojusiesspecifiska augu un dzīvnieku valsts , tajos saglabājušās sugas - pēcleduslaikmeta relikti. Novada purviir bagāti ar dzērvenājiem un brūklenājiem. 1010 Smiltenes novada Civilās aizsardzības plāns.25


ŪdeņiNovada centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes ūdeņus, to krājumi ir pietiekami vajadzībulīmenim – lauksaimniecībai, mājsaimniecību ūdensapgādei, rūpniecības attīstībai. Ūdens pietiekamībaglobālā skatījumā ir liela priekšrocība gan Vidzemes reģiona, gan Smiltenes novada ekonomiskajaiattīstībai.Smiltenes novads nav bagāts ar virszemes ūdeņiem, tie aizņem tikai 1% no kopējās teritorijas. Lielākāsūdensteces novada teritorijā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vija un ezeri – Lizdoles, Niedrājs, Spicieris.1.3.2.3.tabula. Ezeri un upes Smiltenes novadā.Pagasts Upes EzeriPalsmanes pagasts Palsa, Kļavaisa, Rauza, Šepka, Vidaga, Vizla Palsmanes dzirnavu ezersRauzas dzirnavu ezersGrundzāles pagasts Vija, Melderupīte, Stepupe, Tiņņupīte, Vecpalsa,Vizla, Robežupīte, Jaunpalsa, VidagaBilskas pagasts Vija, Kamalda, Kurmīšupīte, Pubuļupe, Pirkuļupe Bilskas, Sūča, MēruūdenskrātuveLaunkalnes pagasts Abuls, Dranda, Cērtene, Vija, Kamalda, Rauza,Ruņģupīte, Šepka, Lipsa, Palsa, KļavaisaLizdoles ezers, Niedrājs, SpicierisBrantu pagasts Abuls, Mutulīte, Nigra, Brantupe, Knīpupīte,Dranda, Cērtene, KaņupeBlomes pagasts Abuls, Nigra, Mutulīte, Zaķīšu grāvis, Alkšņupīte,Lisa, KaņupeSmiltenes pagastsAbuls, Nigra, Pelnanču upīte,Nārvelis, KamaldaSlīpju ezersVariņu pagasts Palsa, Šepka, Lapupe, Kļavaisa, Ķeņģu strauts,Akmeņupīte, Sterģupīte, Vizla, Bukšupīte, VidagaSmiltenes pilsēta Abuls Teperis, Vidusezers, TiltlejuezersDatu avots: www.wikipedia.org, www.smiltene.lvSmiltenes novadā ir Gaujas upju baseina apgabala upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiemzivju ūdeņiem. Visas upes un ezerus var iedalīt divās galvenajās grupās atbilstoši tam, kādām zivjusugām tie ir vairāk piemēroti – lašveidīgo zivju ūdeņi un karpveidīgo zivju ūdeņi. Lašveidīgo zivju ūdeņiir piemēroti lašu (Salmo salar), taimiņu un strautu foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus)un sīgu (Coregonus) eksistencei, savukārt karpveidīgo zivju ūdeņi ir piemēroti karpu (Cyprinidae)dzimtas zivju, līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistencei.Smiltenes novadā ir 4 lašveidīgo zivju ūdeņi un viens karpveidīgo.1.3.2.4.tabula. Prioritārie zivju ūdeņi Smiltenes novadā.Lašveidīgie zivju ūdeņiRauza Smiltenes novads no Jeiskas HES līdz grīvaiŠepka Smiltenes novads no Smiltenes–Gulbenes ceļa tiltalīdz grīvaiVecpalsa Smiltenes, Apes novadi visa upeVizla Smiltenes, Apes novadi no Vizlas līdz grīvaiKarpveidīgo zivju ūdeņiVija Valkas, Smiltenes, Strenču novadi visa upeDatu avots: 1 1 pielikums, Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118, pielikums MK11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā.Prioritārajos zivju ūdeņos, kuri aptver zivju eksistencei un to krājumu dabiskai atražošanai nozīmīgasupes un ezerus, ir nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus.26


Publisko ezeru un upju sarakstā Smiltenes novadā ir iekļauts Lizdoles ezers Launkalnes pagastā 11.Lizdoles ezeram ir gleznaina, labi sakopta apkārtne. Ainavā iekļaujas ezers, meži, lauki. Apkārtnēatrodas viensētas – Jaunzemi, Sietiņi, Ezerlīči, atpūtas bāze „Silmači". Galvenā specializācija ir atpūtaun peldvieta. Atpūtas bāzēs ir pieejami kempingi, laivu noma, sportošanas iespējas. Tuvumā ir tādiobjekti kā Mežoles, Launkalnes, Šepkas dabas liegums.Smiltenes novadā nav ezeru, kuros zvejas tiesības saskaņā ar Civillikumu, pieder valstij.Smiltenes novadā ir nozīmīgas ūdens hidrobūves un vairāki mākslīgie ūdens uzstādinājumi – ezeri, kuriveidoti no mākslīgiem dambjiem.Atjaunota Smiltenes HES darbība (1999. gadā) un tiek intensīvi izmantots Tepera ezers. Smiltenesnovadā kopumā uz ezeriem un upēm ir 14 hidrobūves.1.3.2.5.tabula. Smiltenes novada hidrobūves un to apsaimniekotāji.Nr. Ūdenskrātuve/objekts Īpašnieks/apsaimniekotājs1. SIA „Abuliņi” dīķis SIA „Abuliņi”2. Avotiņu dīķi (3 gab.) U.Avotiņš3. Cērtenes ezers un slūžas z.s. „Krastkalni”4. Tepera ezers un HES SIA „Gaisma”4.A Tepera ezera slūžas un regulēšanas aizbīdņi SIA „NKUP”5. Vidusezers (daļa) un slūžas J. Uldriķis5.A (rezerve)- Vidusezers un slūžas SIA „NKUP”6. Tiltlejas ezers, HES un slūžas SIA „GM”7. Brutuļu ezers D. Aleksejevs7.A Brutuļu ezera HES un slūžas SIA „Energo 2000”8. Jeiskas dzirnavas HES ZS „Jeiskas dzirnavas’9. Rauzas dzirnavas HES ZS „Rauzas dzirnavas”10. Palsmanes ūdensdzirnavu HES SIA „Palsmanes HES”11. Steģu ūdenskrātuves HES12. Blomes dzirnavezers un slūžas13. Vilciņu dīķis un slūžas14. Smiltenes HES SIA „Gaisma 97”15. Vizlas HES, jauda 320 kW, Grundzāles pagasts SIA „S&E Management”Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība, 2011.Tepera ezersTepera ezers izveidots kā mākslīgs uzstādinājums uz Abula upes 19. gadsimta otrajā pusē.Hidrotehniskās būves rekonstruētas ap 1922-1929. gadiem. Tepera ezers nodrošināja pirmās Latvijāuzbūvētās Smiltenes hidroelektrostacijas darbību un ir nozīmīga apkārtējo iedzīvotāju atpūtas vieta.Diemžēl šobrīd nedarbojas vai nepilnīgi darbojas ūdens izlaides aizbīdņi, ezerā veidojas sanesumi.Nepieciešams rekonstruēt Tepera ezera ūdens novadbūves ieplūdes un izplūdes vietās, sakārtotaizsprosta betonējuma virskārtas bojājumus, iztīrīt izgulsnējušos sanesumus ezera augšdaļā pie Abulaupes ietekas.Ir izstrādāts tehniskais projekts „Smiltenes pilsētas Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija”,kurš paredz rekonstruēt zemes aizsprostu, paredzot filtrācijas ūdeņu pārtveršanu, veikt mūrētāssienas rekonstrukciju un jaunas asfaltbetona segas izbūvi, rekonstruēt ūdens novadbūvi un izlaidi,attīrīt no sanešiem Tepera ezera augšdaļu. Ņemot vērā, ka Tepera ezers un blakus esošais sportakomplekss ir nozīmīgs gan smilteniešu aktīvai brīva laika pavadīšanai, atpūtai, gan arī sportapasākumiem, būtiski ir veikt ezera hidrobūvju rekonstrukciju un apkārtnes sakārtošanu.11 Civillikuma I PIELIKUMS (1102.pantam), (Pielikums 22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)27


Nepieciešamas veikt arī citu hidrotehnisko būvju un uzstādinājumu rekonstrukciju. Piemēram, sliktātehniskā stāvoklī ir uzstādinājums uz Rauzas upes. Nepieciešama slūžu rekonstrukcijas, jo tāsnedarbojas, lai veiktu ūdens līmeņa pazemināšanu.Īpaši aizsargājamās un ainaviskās teritorijasLatvijā ir 89 aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi 12 , no tiem Smiltenes novadā ir divi – Palsmanesparks Palsmanes pagastā, Silvas dendrārijs Launkalnes pagastā.No 60 aizsargājamajām alejām Smiltenes novadā ir divas – Bilskas aleja Bilskas pagastā, Jaunsmiltenesaleja Blomes pagastā 13 .Smiltenes novadā ir 5 dabas liegumi, 4 dabas pieminekļi. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldesdatiem 14 , Smiltenes novadā ir divi mikroliegumi – Bērzoles riests un Šepkas riests.1.3.2.6.tabula. Aizsargājamās dabas teritorijas Smiltenes novadā.Nr. Nosaukums Kods Aizsardzībā Kategorijakopš1. Lielais purvs 5048 1977 Dabas liegums2. Mežole 5241 1999 Dabas liegums3. Palsmanes parks 7080 1987 Dabas piemineklis4. Silvas dendrārijs 7081 2001 Dabas piemineklis5. Rauza 5280 2004 Dabas liegums6. Šepka 5281 2004 Dabas liegums7. Launkalne 5282 2004 Dabas liegums8. Bilskas aleja 9043 2005 Dabas piemineklis9. Jaunsmiltenes aleja 9044 2005 Dabas piemineklisDatu avots: Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs: http://www.meteo.lv/public/30554.html.Smiltenes novads neietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavuapvidū.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izbūvējama tikai tā tūrisma infrastruktūra, kas paredzētateritoriju dabas aizsardzības plānos.MežolePēc platības lielākais Smiltenes novada dabas liegums Natura 2000 teritorijā, Launkalnes pagastā2832 ha. Dabas vērtības – purvainie meži, augstie un pārejas purvi, boreālo mežu aizsardzības vieta,aizsargājamie augi.RauzaDL “Rauza” Natura 2000 teritorija 812 ha platībā atrodas Launkalnes un Palsmanes pagastos.Teritorija izveidota ziemeļu upespērlenes Margaritifera un biezās perlamutrenes Unio crassusaizsardzībai. Dabas liegums “Rauza” ir nozīmīga vieta Bernes konvencijas III pielikumā un ES Biotopudirektīvas II un V pielikumā iekļautai sugai – ziemeļu upespērlenei, kā arī biezajai perlamutrenei, kasiekļauta ES Sugu un biotopu direktīvas II un IV pielikumā.Teritorijā bioloģiski nozīmīgākais biotops ir dabiskas upju straujteces. Izstrādātā dabas aizsardzībasplāna ilgtermiņa mērķis ir panākt upespērleņu populācijas normālu pašatjaunošanās spēju,optimizējot un stabilizējot upju ekosistēmu kā upespērleņu dzīves vidi. Īstermiņa mērķi ir nodrošināt12 MK noteikumi Nr.131, Rīgā 2001.gada 20.martā (prot. Nr.12 10.§), „Noteikumi par aizsargājamiemdendroloģiskajiem stādījumiem”,13 MK 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.888 "Noteikumi par aizsargājamām alejām", ar grozījumiem25.06.2009.14 www.daba.gov.lv, 15.11.2011.28


1.3.2.5.attēls. Īpaši aizsargājamās teritorijas Vidzemes novadā.Datu avots: Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, IZAekonomikas institūts.straujteču biotopu kvalitāti, kas atbilstu upespērleņu, perlamutreņu un to mazuļu vajadzībām, novērstbebru postījumus straujteču biotopos, panākt stabilas strauta foreļu populācijas izveidošanos, novērstpiesārņojuma ieplūšanu upē.LaunkalneDL Launkalne – Natura 2000 teritorija, 172 ha Launkalnes pagastā. Izveidots, lai aizsargātu dabasvērtības – pasaulē retu un izmirstošu gliemju sugu – Ziemeļu upespērleni. Ir izstrādāts dabasaizsardzības plāns laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. DL „Launkalne” ir nozīmīga vietaBernes konvencijas III pielikumā un ES Sugu un biotopu direktīvas II un V pielikumā iekļautai sugai –ziemeļu upespērlenei, kā arī biezajai perlamutrenei, kas iekļauta ES Sugu un biotopu direktīvas II un IVpielikumā. Teritorijā bioloģiski nozīmīgākais biotops ir dabiskas upju straujteces.Galvenie teritorijas aizsardzības uzdevumi ir apturēt upespērleņu populācijas sarukšanu, panākt sugasnormālu pašatjaunošanos, stabilizēt oligotrofo upju ekosistēmas kā upespērleņu dzīves vidi. Dabasaizsardzības plāna ilgtermiņa mērķis ir panākt upespērleņu populācijas normālu pašatjaunošanās29


spēju optimizējot un stabilizējot upju ekosistēmu kā upespērleņu dzīves vidi. 15 Galvenie apdraudējumi– piesārņojuma ieplūde dabas lieguma teritorijā pa meliorācijas grāvjiem, bebru postījumi straujtečubiotopos, nelegāla zvejniecība, ūdens līmeņa svārstības lejpus hidroelektrostacijām.Lielais purvsDL „Lielais purvs”, Natura 2000 teritorija Variņu pagastā. Teritorijā tiek aizsargāti ES Biotopu direktīvasaizsargājamie biotopi – purvainie priežu meži, pārejas purvi un slīkšņas. Ir medņu riesti. Aizsardzībasplāns nav izstrādāts.ŠepkaDabas liegums teritorija Natura 2000 “Šepka” atrodas Variņu, Palsmanes un Launkalnes pagastos,kopējā platība 375 ha. DL ir nozīmīga vieta Bernes konvencijas III pielikumā un ES Biotopu direktīvas IIun V pielikumā iekļautai sugai – ziemeļu upespērlenei, kā arī biezajai perlamutrenei, kas iekļauta ESSugu un biotopu direktīvas II un IV pielikumā. Teritorijā bioloģiski nozīmīgākais biotops ir dabiskasupju straujteces. Izstrādātā dabas aizsardzības plāna īstermiņa mērķi ir nodrošināt straujteču biotopukvalitāti, kas atbilstu upespērleņu, perlamutreņu un to mazuļu vajadzībām, novērst bebru postījumusstraujteču biotopos, panākt stabilas strauta foreļu populācijas izveidošanos, novērst piesārņojumaieplūšanu upē.Augstu vērtējama šo upju biotopu dabiskums un tipiskums. Tie ir īpaši aizsargājami biotopi ganLatvijas, gan ES mērogā. Mazās upītes mežainā ainavā ir būtiska Latvijas ainavas sastāvdaļa.Dabas lieguma meži vērtējami kā intensīvi apsaimniekoti, lielākā daļa pieaugušo audžu un vidējavecuma audžu ir izmantotas koksnes ražas iegūšanai. No tūrisma viedokļa teritorijas meži navinteresanti un ainaviski.Atklātās teritorijas lielākajās platībās ir intensīvi izmantotas lauksaimniecības teritorijas. Ja tās tiekapsaimniekotas atbilstoši zemes lietojuma veidam, nevis aizaudzētas ar krūmiem vai transformētaspar karjeriem, apbūves platībām, tām ir nozīme Latvijas lauku viensētu ainavu saglabāšanā.Silvas dendrārijsAizsargājamais dendroloģiskais stādījums Silvas dendrārijs ir dendroloģiskais parks, kurā atrodasvairāk kā 200 dažādas augu sugas. Ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Projektēts1968. gadā kā ainavu dendroloģiskais parks 15 ha platībā, kur akcentēti atsevišķi eksotiskie augi. 1987.gadā parks ir pārveidots, mainot tā funkcionālo risinājumu – veidojot dendrāriju ar plašākiem vienataksona stādījumiem. Izdarot inventarizāciju, ir konstatēti 234 skuju, lapu koku un krūmu taksoni (t.sk.47 skujkoki), secinot, ka tā ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē.Smiltenes novadā atrodas 15 aizsargājami un reti koki.1.3.2.7.tabula. Īpaši aizsargājamie un retie koki.IDBilskas pagastsSuga869 Parastais ozolsQuercus robur L.)2054 Parastā liepa (Tiliacordata Mill.)281 Zviedrijas kadiķis(Juniperuscommunis var.suecica)243 Āra bērzs (Betulapendula Roth)AizsardzībaskategorijaAtrašanās vieta Apkārtmērs AugstumsDIŽKOKS Mēra parks, 60m SE no pils,dīķmalā5.13 28DIŽKOKS Vecbilska, parks, 60m E no4.05 28centrālās ēkasDIŽKOKS Mēra parks 1.4 7.5DIŽKOKS Mēra mežaparks, dīķmalā 2.77 3115 Dabas lieguma „Launkalne” dabas aizsardzības plāns laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.Izstrādātājs: Latvijas Malakologu biedrība, 2006.30


IDSugaBlomes pagasts866 Parastais ozols(Quercus robur L.)867 Parastais ozols(Quercus robur L.)376 Parastā priede(Pinus sylvestrisL.)280 Zviedrijas kadiķis(Juniperuscommunis var.suecica)Grundzāles pagasts161 Parastā liepa (Tiliacordata Mill.)465 Vīksna (Ulmuslaevis Pall.)Launkalnes pagasts466 Vīksna (Ulmuslaevis Pall.)Variņu pagasts870 Parastais ozols(Quercus robur L.)378 Parastā priede(Pinus sylvestrisL.)Smiltene413 Parastaisskābardis(Carpinus betulusL. )AizsardzībaskategorijaAtrašanās vieta Apkārtmērs AugstumsDIŽKOKS Kreiļi, pie mājas 6.08 22DIŽKOKS Rinģi, bērnudārzs. Pie mājas 8.62 14DIŽKOKS Smiltene –- Liepas – Cēsis ceļš.150m uz W no Garoziņuautobusa pieturas3.17 27DIŽKOKS Kreiļi, 250m uz W no mājām 1.33 10DIŽKOKS Alejas; Paegļi; Rožkalni, 6.8 25Palsmanes mācītājmājaDIŽKOKS Veccaunas 5.62 22DIŽKOKS Kaģi, 3.5km N no Smiltenes 3.64 24DIŽKOKS Vilciņi. 5 km no Palsmanes 8.31 24DIŽKOKSĶeņģi, 700m N no mājām, 300mNE no Gulbenes – Valmierasceļa2.94 26DIŽKOKS Smiltenes parks 1.9 11Goba Smiltene, Raiņa iela 62Datu avots: Īpaši aizsargājamo un reto koku reģistrs: http://www.meteo.lv/public/30554.htmlParki un ainavasAbulas upes ielejā ir izveidoti Smiltenes pilsētas ainaviskākie un lielākie parki. Vecajā un Jaunajā parkāir augstvērtīgākās dabiski veidojušās un koptas Smiltenes ainavas. Šajos parkos apstādījumi izvietoti uzslīpām Abula ielejas krastu nogāzēm, tāpēc iespējams veidot baudāmas skatu līnijas. Augstumustarpība starp augstāko Tepera un zemāko Tiltleju ezeru ir 25 m. Abula upe, ezeru ūdens spoguļi,slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem ir piemērota vide ainaviskās telpasattīstīšanai. Mainīgais Smiltenes novada reljefs tiek uzsvērts kā vērtība un novada ainavas atšķirībaszīme.Mēru muižas parks un ēkas ir vienots kultūrvēsturisks objekts, kas veidojies 19. gs. vidū. Tā centruveido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūraceltnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti. Pils celtaap 1903.-1906.g. neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir gleznieciskssiluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lielumaflīģeļi, augsts krāniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezniinterjeri; saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā. Pie Mēru muižas izkārtotsparks ar svešzemju un vietējo koku un krūmu sugu stādījumiem, terasi un dīķu sistēmu. Netālu no pilsaug Mēru dižozols, tā stumbra apkārtmērs 5,1m. Dabas pētnieki to uzskata par kuplāko Baltijā.31


Kā trūkums dabas objektu, tai skaitā īpaši aizsargājamo dabas objektu pieejamībā, tiek minētanepietiekama komunikācija starp ĪADT administrāciju darbiniekiem un vietējiem tūrisma uzņēmējiem,kvalitatīvu putnu un dzīvnieku vērošanas tūrisma produktu trūkums, aktīvā tūrisma produktu, kurosintegrēti videi draudzīgi tūrisma principi, trūkums 16 .Smiltenes novadā ir vairāki pozitīvi piemēri. Niedrāja ezera krastā ir AS Latvijas Valsts meži Smiltenesapkārtnē ir izveidojusi velomaršrutu un atpūtas vietu tīklu, kur minētajās atpūtas vietās ir uzstādīti„iekšējās kārtības” noteikumi. Vēl ir jāpiemin velomaršruti pilsētas rekreatīvajā zonā, Smiltenesapkārtnes mežos ir izveidoti vairāki dažādu grūtības un garuma velomaršruti, kas dabā ir marķēti unlabiekārtoti ar speciālām atpūtas vietām (izmanto arī citi atpūtnieki) un norādēm. Ar retiemizņēmumiem šis ir viens no pozitīviem piemēriem Latvijā, kur, izmantojot pilsētas apkārtnē esošāsmežu teritorijas, ir radīta bāze ar rekreāciju un aktīvo atpūtu saistītām aktivitātēm – velobraukšanai,kājām iešanai, bet ziemā – distanču slēpošanai. Ir sagatavoti un izdoti arī informatīvi materiāli parminētajiem maršrutiem. Turpmākās apsaimniekošanas priekšlikumi tūrisma kontekstā - atsevišķāsvietās nepieciešams atjaunot zaudētos infrastruktūras elementus, t.sk. norādes 17 .Ir nepieciešams izveidot pieejamu celiņu, apgaismojuma infrastruktūru gan Smiltenes pilsētā, ganpagastu centros un ciemos, akcentēt vides dizaina elementus. Investīcijas vides infrastruktūrā veicinatūrisma nozares attīstību un Smiltenes novada ainaviskā tēla izveidi, kuru popularizējot, var piesaistītapmeklētājus, radīt jaunus pakalpojumus un produktus.Derīgie izrakteņiIzmantotos derīgos izrakteņus pēc to izplatības biežuma iedala ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi,kuri veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos (kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts). Toizmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā, Smiltenes novadā tās ir dolomīts unnelielā daudzumā kvarca smilts. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāranogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis. Otrajā grupā ietilpst plašiizplatītie derīgie izrakteņi — smilts un grants, kvartāra māls, saldūdens kaļķieži, kūdra un sapropelis.Smiltenes novadā visvairāk ir izplatītas smilts un grants atradnes.Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, jo Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumiZiemeļeiropā. Izpētīts, ka mūsu valstī lielākie krājumi atrodas Salaspils novadā (Salaspils atradne) unBauskas novadā (Skaistkalnes atradne). AP izstrādes laikā veiktajās intervijās tiek minēts parģipšakmens iespējamajām atradnēm arī Valkas un Smiltenes novados.Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (turpmāk tekstā – LVĢMC) ir izveidots Latvijasderīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kas satur nozīmīgu informāciju par Latvijas teritorijā dažādos gadosapzinātām derīgo izrakteņu iegulām – atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem.Būvmateriālu izejvielu atradņu reģistrs patlaban atspoguļo informāciju par 2265 atradnēm unprognozēto krājumu laukumiem, starp tiem arī par 1265 izpētītām atradnēm, no kurām visvairāk(980) ir smilts un grants atradņu. Smiltenes novadā ir 27 būvmateriālu izejvielu atradnes, no kurām2010. gadā vairāk kā 10 netika izmantotas 18.1.3.2.8.tabula.2010.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts.Nr. Derīgais izraktenis AtradnesnosaukumsNr.16 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros unpotenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads17 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros unpotenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads18 http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/logAccess.htm32


1. Dolomīts Dzeņi 152. Smilts-grants un smilts Brutuļi 1883. Smilts-grants un smilts Kalna masaļi 1894. Smilts-grants un smilts Kapusils 190Datu avots: www.meteo.lv, skatīts 15.07.2011.LVĢMC derīgo izrakteņu krājumu bilancē par 2010. gadu ir iekļautas 4 atradnes, kuras 2010. gadā tikaizmantotas.1.3.2.9.tabula. 2010.gadā Smiltenes novadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradnes, būvmateriāluizejvielu krājumi (izpētītie (A kategorijas), novērtētie (N kategorijas).DerīgāKrājumiNr. AtradneizrakteņaIzpētes veicējs un gads,2011.g. 1. janvārī,izmantošanaakceptētie krājumitūkst. m31. DZEŅISmiltenes novadsGrundzālesPagasts2. BRUTUĻISmiltenes novads3. KALNA MASAĻISmiltenes novadsBrantu pagasts4. KAPUSILS ISmiltenes novadsLaunkalnes pagastsŠķembām,ceļu būveiBūvniecībai,ceļu būvei unremontamBūvniecībaiBūvniecībai,ceļu būvei unuzturēšanaiSIA "Geo Consultants"2008, Dolomīts, A - 7 616.50N - 221 092.40Melioprojekts, 1984, Smilts-grantsA - 433.90, N - 247.20Smilts, A - 608.60, N - 0.00SIA "Geotech", 2007, smilts-grantsA - 11.50, N - 0.00, Smilts, A - 37.00N - 0.00Latgiprodortrans, 1978, SmiltsgrantsA - 422.65, N - 0.00,Smilts A - 1 752.00, N - 0.00Datu avots: LVĢMC, Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2010. gadu.A-44 987.40N-331 900.00A202.18N61.40A462.0011.340.0032.850.00191.460.001 497.330.002010. gadā Smiltenes novadā nav no jauna iekļautu un nav izslēgtu derīgo izrakteņu atradņu.Salīdzinot ar blakus esošajiem novadiem, lielāks skaits atradņu 2010. gadā tika izstrādātas Alūksnesnovadā (10), Valkas novadā (5), Gulbenes novadā (8). Atšķirībā no Smiltenes novada, Gulbenē tiekiegūts māls un kūdra, Sedas purvā Strenču novadā tiek iegūta kūdra, šāds derīgais izraktenis Smiltenesnovadā nav derīgo izrakteņu reģistrā.1.3.2.10.tabula. Derīgo izrakteņu atradnes saskaņā ar derīgo izrakteņu uzskaites lapām.Nr. Atradnes nosaukums Derīgais izraktenis un izmantošanas veids Apjomi, tūkst. m 3Bilskas pagasts1. Vijciems – kvarca smilts kvarca smilts metalurģijai Asmilts būvniecībai, ceļu būvei A- 68.202. Āža mugurasmilts būvniecībai, ceļu būveiA- 36.003. Dzeņi (progn.l.)Arī Grundzāles, Palsmanespagastos4. Apsītes - Valkas rajons smilts ceļu būveiBlomes pagasts5. Blomedolomīts šķembām, dolomīta miltiemdekoratīvajam akmenimkvarca smilts metalurģijai6. Alejas smilts-grants ceļu būveiA- 460 300.00A- 45.80P- 370 588.24A - 20.70Brantu7. Irbītes smilts-grants ceļu būvei, smilts-grants A- 101.2033


Nr. Atradnes nosaukums Derīgais izraktenis un izmantošanas veids Apjomi, tūkst. m 38. Paltniekismilts A - 221.70smilts-grants ceļu būveiA- 108.459. Brantu smilts ceļu būvei A- 32.8510. Kalna Masaļi smilts-grants būvniecībai A -11.34Grundzāles11. Dzeņi dolomīts šķembām, apakšējais slānisdolomīts dekoratīvajam akmenim12. Meža stūris smilts-grants būvniecībai, smilts būvniecībai,ceļu būvei13. Dzeņi (progn.l.), daļa atrodasarī Palsmanes un Bilskaspagastosdolomīts šķembām, dolomīta miltiem undekoratīvajam akmenimA - 7561.74N-247001.40N -22.50P -460300.00Launkalnes14. Kāpusils (progn.l.) smilts-grants būvniecībai P – 10000.0015. Pāvukalns smilts-grants ceļu būvei,A – 87.85smilts ceļu būvei16. Kapusils 2b smilts-grants ceļu būveiA – 392.70smilts A – 281.6017. Kapusils 3A – 130.60smilts-grants ceļu būvei, būvniecībaiN – 3195.30smilts būvniecībai, ceļu būveiA – 182.10N – 665.8018. Kapusils 4 smilts-grants ceļu būvei,smilts ceļu būveiA – 165.50Palsmane19. Zilie smilts būvniecībai, ceļu būvei A – 552.4020. Lankaskalns smilts ceļu būvei, ceļu ziemas dienestam A – 34.5413. Dzeņi (progn.l.), arīdolomīts šķembām, dolomīta miltiem unGrundzāles un Bilskasdekoratīvajam akmenimpagastosP- 460300.00Smiltenes pagasts21. Brutuļi smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai A – 202.18, N -61.40smilts būvniecībai, ceļu būvei A – 462.00Smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai A – 433.9022. Brutuļi II smilts-grants ceļu būvei, būvniecībaiA – 471.5123. Grāvju sils Smilts-grants ceļu būvei, smilts ceļu būvei A – 373.80Variņu pagasts24. Lindes smilts ceļu būvei A – 346.7025. Pūķi smilts-grants ceļu būvei, būvniecībai,smilts būvniecībai, ceļu būveiA – 39.0026. Lielmeži smilts ceļu būvei N –263.48smilts-grants N –30.1027. Lazdiņi smilts ceļu būvei, ceļu ziemas dienestam A – 239.10Datu avots: Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, LVĢMC, 2010, skatīts www.mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/logAccess.htm, 15.08.2011.Derīgo izrakteņu atradnes Smiltenes novada pagastu teritorijās ir izvietotas vienmērīgi, katrā pagastāvidēji no 3 līdz 5 atradnēm. Dolomīts ir Palsmanes, Grundzāles un Bilskas pagastos, pārējos pagastos irsmilts-grants un smilts atradnes. Dolomīta atradne „Dzeņi” atrodas triju pagastu teritorijā – Palsmane,Grundzāle un Bilska.34


Kā problēma tiek minēts pašvaldības ceļu nolietojums lielās kravu pārvadājumu slodzes dēļ, dolomītaputekļu negatīvā ietekme apkārtējo zemnieku saimniecību dārzos, rada troksni. Dolomīta izstrādesnesakārtotais ražošanas process Grundzāles pagastā negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti –dolomīta raktuves piesārņo Palsas upi, rada putekļu mākoņus, spridzināšana – vibrācijas un troksni,bet akās pazeminās ūdens līmenis. Pašvaldībai un uzņēmējiem nav rasts risinājums, saskaņotekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju labsajūtu. 19 Grundzāles dolomīta atradnes izmantošana radaVariņu pagasta ceļu nolietojumu lielās kravu pārvadājumu slodzes dēļ 20 .Kopsavilkums un secinājumiSmiltenes novadā nozīmīgākie dabas resursi ir lauksaimniecības un meža teritorijas. Mežu platībasir pietiekamas lauksaimnieciskās ražošanas un celtniecības nodrošināšanai ar kokmateriāliem, kāarī ne tikai mazo, bet arī vidējo un lielo mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu attīstībai.Smiltenes novada Variņu un Smiltenes pagastos atrodas reģiona nozīmes lauksamniecības zemjuareāli, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek noteikta kāprioritāte reģiona plānošanas dokumentos.Abula upe, ezeru ūdens spoguļi, slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem irļoti piemērota vide ainaviskās telpas attīstīšanai. Neskartās dabas teritorijas, bioloģiskādaudzveidība ir resursi, kurus, atbilstoši pielāgojot, var izmantot pilsētas un novada laukuteritoriju ekonomiskā potenciāla palielināšanai, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, kā arīiedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.Smiltenes novadā tāpat kā Latvijā izplatītākie ir derīgie izrakteņi, kas nepieciešami būvmateriāluražošanai. Izejvielu resursi spēj pilnīgi nodrošināt ne tikai iekšējā tirgus vajadzības, bet arī ļaujeksportēt daļu izejvielu vai no tām iegūto produkciju. Saglabājoties 2010. gada smilts un grantsieguves intensitātei, izpētīto un novērtēto derīgo izrakteņu krājumu Smiltenes novadā pie šādasizstrādes pietiks vēl vismaz 200 gadiem.Tiek prognozēts, ka, attīstoties ekonomikai un līdz ar to nekustamā īpašuma tirgum, rodas lielākspieprasījums pēc zemes. Tas ceļ zemes vērtību gan no resursu, piemēram, lai zemi izmantotuapbūvei, gan finanšu viedokļa, piemēram, kā nodrošinājums apgrozāmo līdzekļu iegūšanai. Zemesizmantošanā ir jāsabalansē pieprasījums pēc dažāda veida attīstības teritorijām, veicinotneizmantoto zemju iekļaušanu saimnieciskajā apritē. Smiltenes novadā ir attīstīta lauksaimnieciskāražošana, un problēma ir paplašināt esošās saimniecības, jo zemes resursi tiek intensīvi izmantoti.1.3.3. Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumiAutoceļi un transporta infrastruktūraVidzemes plānošanas reģiona autoceļu tīkls ir samērā labi attīstīts un pietiekami blīvs, reģiona pilsētasun lielākos centrus savieno radiāls valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu tīkls.19 Iedzīvotāju ikdiena - pastāvīgs putekļu mākonis, vibrācijas vairāku kilometru rādiusā un akas bez ūdens,www.ziemellatvija.lv, 11.07.2011.20 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, 2011.35


1.3.3.1.attēls. Vidzemes reģiona un Smiltenes novada transporta infrastruktūra.Datu avots: „Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011”.Kā nozīmīgākie valsts galvenie autoceļi, kas šķērso Smiltenes novada teritoriju, ir valsts galvenieautoceļi Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (A2) un Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (A3). Reģionālieautoceļi savieno novadu ar lielākajām reģiona pilsētām – Smiltene–Valka (P24), Valmiera–Smiltene(P18), Smiltene–Velēna–Gulbene (P 27), Smiltene–Strenči (P25).1.3.3.1.tabula.Smiltenes novada autoceļi, ielas un tilti.PašvaldībasnosaukumsSmiltenesnovadsAutoceļi Ielas TiltiKopā tajā skaitā Kopā tajā skaitā skaits garums brauktuvesar melno garums brauktuves ar melno segumusegumulaukumslaukumskm km km m 2 km m 2 gab. m m 2329,99 7,71 83,368 491706 48,958 303392 31 452,4 3171t.sk.0,00 0,00 47,609 287342 39,236 246228 6 59,0 312SmiltenespilsētaDatu avots: LVC Vidzemes reģiona Smiltenes nodaļa, 2010.Smiltenes novadā valsts autoceļi veido 329,99 km garu tīklu. Ielu kopgarums novadā ir 130.977 km.tiks pievienota info no LVC par autoceļiem un satiksmes pārvadiem.Smiltenes novadu šķērso 20 valsts vietējie autoceļi (V243-V255, V264-V268, V25-V28), kas savienoSmiltenes novada centru – Smiltenes pilsētu ar visiem novada pašvaldības pagastu centriem. No36


Smiltenes pilsētas pagastu centri ir sasniedzami 25 min braucienā ar vieglo a/m. Tomēr sasniedzamībunegatīvi ietekmē seguma nekvalitatīvais segums gan valsts ceļu posmos, gan arī pašvaldībasautoceļos, kuriem nepieciešama rekonstrukcija.Svarīga ir valsts autoceļu Palsmane – Pleskavas šoseja A2, Palsmane – Variņi – Gulbene rekonstrukcija,satiksmes drošības uzlabošana uz valsts galvenajiem autoceļiem, apdzīvotajos ciemos Grundzāle,Launkalne ierīkojot apgaismojumu ciema posmā, melno satiksmes punktu rekonstrukcija, A 2satiksmes pārvada Smiltene- Gulbene rekonstrukcija.Ja autoceļu tīkla konfigurācija nodrošina pietiekamu centra sasniedzamību, tad autoceļu un pilsētasielu tehniskā kvalitāte ne visur ir apmierinoša.Kopā avārijas stāvoklī ir 72,105 km autoceļu.1.3.3.2.tabula.Avārijas stāvoklī esošo autoceļu posmu saraksts Smiltenes novadāAutoceļa Autoceļa nosaukums Avārijas stāv. posmi Posmaindekssno (km)līdz (km) garums (km)Galvenie autoceļiRīga-Sigulda-Igaunijas 103,800 120,100 16,300A2robeža126,400 126,600 0,200130,530 141,200 10,670kopā: 27,170A3Inčukalns-Valmiera- 92,745 97,000 4,255Igaunijas rob.104,000 106,100 2,100Kopā: 6,355Kopā novadā: 33,525Reģionālie (1.šķiras) autoceļiP23 Valka-Vireši 32,500 33,700 1,20034,050 34,270 0,220P24 Smiltene-Valka 0,990 4,850 3,86011,700 25,000 13,300P25 Smiltene-Strenči 18,800 22,000 3,200P27 Smiltene- Gulbene 17,471 21,387 3,916Kopā novadā: 25,696Vietējie (2.šķiras) autoceļiV234 Smiltene-Rauna 14,401 20,788 6,387V235 Lembis-Drusti-6,900 8,600 1,700VecpiebalgaV247 Mēri-Grundzāle-Vizla 13,2 14,7 1,500V248 Cirgaļi-Palsmane-Ūdrupe 3,928 4,728 0,800V249 Slāži-Vijciems-Mežmuiža 14,091 14,403 0,312V262 Trikāta-Kaupi 0,000 0.685 0,685V268 Ķeņģi-Variņi-Rudbārži 4,000 5,500 1,500Kopā: 12,884Pavisam kopā: 72,105Datu avots: Latvijas valsts ceļi, www.lvc.lv2010. –2011. gadā Smiltenes novada pašvaldība ir veikusi 27 pašvaldības autoceļu rekonstrukcijasdarbu projektēšanu: Žīguru ceļš, Remmeļu ceļš, Jaunvīķīšu ceļš, Lapsiņas-Plāņi, Jaunais krogs–Riņģi,Kalna cepļi–Muižnieki–Dārziņi, Runģi–Smukuļi, Vidzemes šoseja–Dāmi, Launkalne–Priedaine–Lācīši,Mežumuiža–Puriņi, Gaisma–Pīlādži, Ziediņi–Ezermala, Pakuļi–Zeltiņi–Dzeltuceplis, Kultūras iela,Žiguļi–Sloka, Smilšu iela, Priežkalni–Bierņi, Piekārumi–Purmaļi, Rūpnieku iela, Rūpnieki–Veckļavaisi–Bērziņi, Mētras–Jauncepļi, Kenģi–Jaunzemi, Mazkalni–Jaunzemi–Vilciņi, Sējumi–Strazdukalni–Veczilzemnieki, Iela Grotūzis, Kažauči–Stariņi. Šo posmu rekonstrukcija plānota sākot ar 2012.gadu.37


Pilsētā un pagastu ciemos sakārtojami (rekonstruējami) ielu posmi ir ar lielāko satiksmes intensitāti,kā arī rekonstruējami ceļu posmi, kas kavē Smiltenes novada attīstību un saikni ar blakus esošajiemnovadiem, pilsētām, pilsētas drošu pieejamību. Limbažu ielas izbūve Līdz Daugavas ielai, nodrošinotiespēju smagā transporta nokļūšanai no pilsētas rūpniecības rajona uz valsts autoceļu Smiltene –Valmiera, nebraucot caur pilsētas centrālo daļu. Vidzemes ielas izbūve, Raiņa ielas rekonstrukcija, kasnodrošina savienojumus ar Brantu, Launkalnes pagastiem un Raunas novadu.Nepieciešama pašvaldībai piederošo tiltu rekonstrukcija, ir vērojami ceļu seguma iesēdumi pirms unpēc tilta uzbrauktuvēm, nepieciešama konstrukciju atjaunošana. Trūkst gājēju ietvju, kas negatīviietekmē gājēju drošību. Pagastu centros jāuzlabo satiksmes drošība, īpaši pie sabiedriskajiemobjektiem, izglītības iestādēm. Kā viens no priekšlikumiem ir guļošā policista ierīkošana,apgaismojuma atjaunošana vai ierīkošana.Smiltenes novada līdzsvarotai attīstība ir nepieciešama šādu pašvaldības ceļu rekonstrukcija:Palsmanē:- Mētras – Jauncepļi 3 km- Rūpnieki – Veckļavaisi – Palejas 2,8 km- Upes iela 700 m- Tilts pār Vizlas upi (Mētras – Jauncepļi).- seguma atjaunošana, gājēju celiņu ierīkošana parkā, uz tūrisma apskates objektiem.Launkalnes pagasta kritiskie ceļu posmi:- Launkalne – Rauziņa, kurā ir gan melnais segums (1,02 km) gan grants segums (3,41 km).- Mežmuiža – Ludzītes (2,98 km).Smiltenes piepilsētā esošā Launkalnes pagasta Silvas ciema ielām ir nepieciešams asfalta segumauzlabojums, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana. Uz Silvas ciemu iedzīvotāji no pilsētaspārvietojas ar velosipēdiem, tāpēc, veicot ielu rekonstrukciju, ir jāparedz arī veloceliņu izbūve.Kā otrās prioritātes ceļus seguma uzlabošanai var minēt:- Ķāpiņas – Valdziņi (0,48 km),- Lauciņi – Cepļi (0,84 km),- Līvu ielas asfaltēšana, apgaismojuma ierīkošana (0,25 km).Brantu un Smiltenes pagastā rekonstrukcijas nepieciešama 8 pašvaldības ceļiem:- Balodīšu (2,72 km),- Āšķipu (5,01 km),- Knābju ceļš (0,52 km).- Kazauči – Liepkalni (0,69 km),- Zauskas – Stūrīši(1 km),- Žubes – Kaikas (2,33 km),- Jaunbilskas ciema ielas asfaltēšana (2,55 km), apgaismojuma ierīkošana.- Diviem pašvaldības tiltiem ir nepieciešama rekonstrukcija, konstrukciju uzlabošana, tiltasavienojuma ar ceļiem izlīdzināšana Kažauči – Stariņi un Skujas – Vilku purvs.Blomes pagastā 4 pašvaldības ceļiem ir nekvalitatīvs segums, kur nepieciešami rekonstrukcijas darbi:- Klāvēni – Bikseja (1,17 km),- Dravnieki – Mežrapas (4,0 km).Bilskas pagastā trīs pašvaldības ceļi:- Silnieki – Upmaļi (0,45 km),- tilta Airītes rekonstrukcija un satiksmes drošības nodrošināšana.Grundzāles pagastā neapmierinošā tehniskā stāvoklī ir 4 pašvaldības ceļu posmi:- Piekārumi – Rijnieki (2,22 km),- Baznīca – Melderi(2,40 km),- Taubeles – Lauži (2,16 km),- Kraukļi – Ozoliņi (1,30 km),38


- Sijāru tilts.Variņu pagastā satiksmes drošības nodrošināšanai ir nepieciešamas apgaismojums Oktobra ielā(1,764). Ielas posmā pie izglītības iestādes skolēnu drošībai ir jāuzstāda guļošais policists. Pēcūdenssaimniecības attīstības projekta ieviešanas Variņu ciemā ir jāveic ielu seguma uzlabošana (vidēji3 km), apgaismojuma ierīkošana, pašvaldībai piederošo gājēju tiltiņu rekonstrukcija.Pašvaldības ceļi, kuriem nepieciešama rekonstrukcija:- Ķempes – Kamolkalns (4,29 km),- Mūrlejas – Siliņi – Lindes (2,8 km),- Lazdiņi (1,14 km),- Medņi – Olderi – Reķi (4,22 km).Vidzemes RTP kā viena no rīcībām ir ietverta stratēģiskas nozīmes pamata infrastruktūras izveide –apvedceļu plānošana reģionālas nozīmes centriem, tai skaitā arī Smiltenei.Plānojot ceļu rekonstrukciju sevišķa vērība veltāma ainavas vērtību, tajā skaitā ainaviski nozīmīgu kokusaglabāšanai, aizsargājamo koku (dižkoku) aizsardzībai, kā arī ceļa malās augošu koku, kuros ir īpašiaizsargājamo sugu dzīvotnes, aizsardzībai. Rekonstruējamo ceļu plāni un darbi saskaņojami arinženierkomunikāciju turētājiem, lai saskaņotu darbības.Kartogrāfiskais materiāls par ceļu infrastruktūruSatiksmes negadījumiLielākais satiksmes negadījumu skaits ir pagastos, kurus šķērso valsts galvenais autoceļš A2(Launkalne, Grundzāle), kā arī vietās ar intensīvāku satiksmi – Smiltenes pilsēta un piepilsētasSmiltenes pagasts.1.3.3.3.tabula.2010 gadā Ceļu policijā reģistrēto satiksmes negadījumu un cietušo skaits.CSNg CSNg ar cietušajiem Bojāgājušie IevainotieBilskas pagasts 3 2 0 7Blomes pagasts 4 2 0 2Brantu pagasts 2 0 0 0Grundzāles pagasts 5 2 0 2Launkalnes pagasts 13 3 1 4Palsmanes pagasts 2 1 0 1Smiltenes pagasts 1 1 1 2Smiltenes pagasts 9 3 0 3Variņu pagasts 5 2 0 4Smiltene 29 5 0 10Smiltenes novadā kopā: 72 21 2 35Latvijā kopā 17855 3193 218 4023Datu avots: http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/statistika/Smiltenes novadā 2010.gadā ir notikuši 72 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 21 negadījums bijaar cietušajiem, negadījumos bija 2 bojāgājušie un 35 ievainotie.Salīdzinot negadījumu skaitu ar citiem Smiltenes novada kaimiņnovadiem var secināt, ka visvairākCSNg notiek Gulbenes novadā 122, pēc tam Smiltenes novadā 72, Priekuļu novadā 48, Valkas 33.1.3.3.4.tabula.2010 gadā Ceļu policijā reģistrēto satiksmes negadījumu un cietušo skaits Smiltenesblakus novadosCSNg CSNg ar cietušajiem Bojāgājušie IevainotieStrenču novads 14 10 0 11Valkas novads 33 13 2 12Apes novads 7 3 0 6Gulbenes novads 122 23 1 29Raunas novads 14 5 0 1039


Vecpiebalgas novads 15 7 2 6Priekuļu novads 48 18 2 23Beverīnas novads 14 8 1 11Datu avots: http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/statistika/Pēc transportlīdzekļu turētāja adreses Smiltenes novadā ir reģistrēti 6105 transportlīdzekļi, no kuriem4808 ir vieglie, 454 kravas automobiļi, 31 autobusi, 513 motocikli/tricikli, 113 piekabes/puspiekabes,5 kvadracikli un 181 mopēdi. Latvijā kopā reģistrēti 806 462 transportlīdzekļi.1.3.3.5. tabula. 01.01.2011. reģistrētie transportlīdzekļi pēc turētāja adreses.Vieglie Kravas Autobusi Motocikli, Piekabes, Kvadracikli Mopēdi Kopātricikli puspiekabesSmiltenes 4808 454 31 513 113 5 181 6105novadsLatvijā kopā 636664 71575 5377 55035 17188 1137 19486 806462Datu avots: http://www.csdd.lv/lat/noderiga_informacija/statistika/Smiltenē reģistrētie transportlīdzekļi sastāda 0,76% no valstī kopējo reģistrēto transportlīdzekļuskaita.Veicot rekonstrukcijas darbus, rekonstruējamo ceļu plāni un darbi saskaņojami arinženierkomunikāciju turētājiem, lai saskaņotu darbības.rekonstruējamo ceļu un ielu karte.Lietus ūdeņu savākšana un novadīšanaLietus ūdeņu kanalizācijas pirmie posmi Smiltenes pilsētā būvēti 1920. gadā. Pilsētas lietus ūdeņukanalizācijas tīklu garums ir ~6 km un novadgrāvji aptuveni 7 km garumā.2008.-2011.gadā ir rekonstruēti un izbūvēti sekojošie lietus ūdens kanalizācijas tīkli:- lietus ūdens kanalizācijas tīkli Daugavas ielā no Līkās līdz Abulas ielai 566 m,- lietus ūdens kanalizācija Atmodas ielā no Bērzu līdz Lejas ielai,- Atmodas ielas rekonstrukcijas laikā izbūvētas lietus ūdens kanalizācijas caurules 497 m,- Raiņa ielas rekonstrukcijas laikā izbūvētas lietus ūdens kanalizācijas caurules 1089 m,- izbūvēti tīkli no Mūrnieku līdz Krāsotāju ielai (lietusūdeņu atvades sistēma) 209 m 21 .Pakalpojumu sniegšanas zonā rekonstruētie un no jauna uzbūvētie tīkli ļauj ievērojami samazinātvides piesārņojumu, jo lielākā sistēmā var pilnīgāk attīrīt divu ciemu un pilsētas notekūdeņus.Ievērojami samazināta gruntsūdeņu, lietus, sniega ūdeņu infiltrācija tīklos, kā arī samazināsnotekūdeņu eksfiltrācija.1.3.3.6.tabula.Dati par lietusūdeņu savākšanu Smiltenes novadā.Nr. Lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas Trases garums Piezīmes1. Smiltenes pilsēta 6km2. Smiltenes pagastā uz IM un individuālo māju Aptuveni 500mīpašniekiem piederošās zemes ir 1990.gadāizbūvēta lietusūdeņu novadīšanas sistēma no21 Plānošanas dokumenta „Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008. – 2014. gadam” monitoringaziņojums, Smiltenes novada dome, 2011.40


individuālajām mājām, kura reāli darbojās, betreorganizācijas rezultātā nevienam nepieder,dokumentācija par izbūvi noklīdusi.Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Pilsētā pastāv nosusināšanas grāvju tīkls, kuru daļēji uzrauga un kopj zemes lietotāji un īpašnieki.Atsevišķās vietās pilsētā novadgrāvji tiek slikti kopti un ir aizsērējušas caurtekas. Pilsētā būtu veicamaregulāra meliorācijas grāvju apsekošana un zemes lietotāju un īpašnieku atbildības paaugstināšanapar viņu īpašumiem piegulošajiem grāvjiem. Lietus ūdens no kanalizācijas tīkliem Abulā pagaidām tiekievadīts neattīrīts, bet perspektīvā ir plānots izbūvēt lietus ūdens attīrīšanas ietaises pilsēta centrāstarp no Daugavas un Abulas ielas krustojuma uz ziemeļiem Abula upes kreisajā krastā, Silvas unVidzemes ciemā nav nodalīta sadzīves un lietusūdens kanalizācija. 22DzelzceļšVidzemes reģionā ir viens no zemākajiem dzelzceļa tīkla pārklājumiem – 3 km uz 100 km 2 .Reģionu šķērso šādas dzelzceļa līnijas: Rīga–Lugaži, Rīga–Ērgļi, Rīga–Gulbene–Pitalova. Smiltenēdzelzceļš nav pieejams.AviācijaVariņu pagastā atrodas lidlauka teritorija, platība 3,1 ha. Teritorija pieder uzņēmumam „LatvijasFinieris” un tiek izmantota kokmateriālu uzglabāšanai. Atjaunojot infrastruktūru, lidosta varētukalpot aviācijas sporta veidu, glābšanas dienestu vajadzībām, kā arī apkalpot atsevišķus individuāloslidojumu.SakariSmiltenes teritorijā mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedz Latvijas mobilo elektroniskosakaru operatori: SIA „LMT”, SIA „Tele2”, SIA „Bite Latvija” un SIA „Triatel”. Mobilo sakaru pārklājums irnepilnīgs novada pagastu teritorijā.Lauku iedzīvotājiem interneta pakalpojumus sniedz SIA „Lattelekom”, SIA „Telia” – Smiltenes novadapašvaldībai, pašvaldības iestādēm – skolām, bibliotēkām, pagastu pārvaldēm.Datu pārraides ātrums – lauku teritorijās līdz 2Mb/s, Smiltenes pilsētā, izmantojot Lattelekom DSL,līdz 3,5Mb/s. Būtu nepieciešams lielāks datu pārraides ātrums, kas jau ir pieejams Smiltenes pilsētā,tomēr izmaksas šim pakalpojumam ir salīdzinoši augstas.Smiltenes novada pašvaldības administrācija un pagastu pārvalžu darbinieki ir nodrošināti ar darbavajadzībām atbilstošu datortehniku, kas tiek apkopta un remontēta, nolietotā tehnika tiek nomainītapret jaunu atbilstoši veicamo uzdevumu nozīmīgumam. Pašvaldības administrācijas darbiniekiem irpieejams lokālā tīkla savienojums un internets. Visās skolā ir ierīkots datortīkls, daļā skolu datorinovecojuši. Neapmierinošs datortehnikas stāvoklis ir novada kultūras namos, nepieciešamadatortehnikas modernizācija.Publisko interneta pieejas punktu lietotāju skaits Smiltenes novadā – 26 313 personas gadā.Nozīmīgākie ieviestie projekti IT jomā ir Smiltenes novada mājas lapas izveide, īstenošanas posmā irskolu informatizācijas projekts, kuram vēl aizvien netiek piegādāta datortehnika, Smiltenes pilsētāierīkota jauna videonovērošanas sistēma policijas vajadzībām.Nepieciešams uzlabot vai ierīkot ātrgaitas interneta pieslēgumus, lai sniegtu plašākas iespējasiedzīvotājiem saņemt pakalpojumus. Lauku teritorijās iedzīvotāju un uzņēmumu internetapieslēgumus nodrošina arī SIA EasyLink un Valkas – Valgas projekta laikā izveidotais tīkls, tomēr šiepieslēgumi nenodrošina pārklājumu visam novadam. Mobilie sakari lauku teritorijā nodrošina mazaātruma pieslēgumus. Lauku teritoriju attīstībai nozīmīgi ir kvalitatīvi un ātri sakari, būtiska ir droša unnepārtraukta elektroenerģijas padeve.22Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta, Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, Geokonsultants, Rīgā, 2010.41


Pasta pakalpojumiLatvijas pasts Smiltenes novadā nodrošina septiņu pasta nodaļu darbību:- Bilskas pasta nodaļa – Pašvaldības māja, Bilska, Bilskas pagasts, Smiltenes novads, LV –4706- Blomes pasta nodaļā – Cēsu iela 9, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads, LV – 4707- Grundzāles pasta nodaļa – Tilta iela 5, Dzeņi, Grundzāles pagasts, Smiltenes novads, LV –4713- Launkalnes pasta nodaļa – Ezera iela 2, Launkalne, Launkalnes pagasts, Smiltenesnovads, LV – 4718- Palsmanes pasta nodaļa – Aptieka, Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV –4724- Variņu pasta nodaļa – Oktobra iela 3a, Variņi, Variņu pagasts, Smiltenes novads, LV –4726- Smiltenes pasta nodaļa – Dārza iela 1, Smiltene, Smiltenes novads, LV – 4729Kopš 2011. gada septembra Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotāji pasta pakalpojumus varsaņemt pie vietējā pastnieka. Brantu pagastā pastnieks tradicionālos pasta pakalpojumus unatsevišķus papildu pakalpojumus piedāvā katru darbdienu no plkst. 8 līdz 9 Rīgas ielā 71, Brantos. Piepastnieka iespējams abonēt preses izdevumus; apmaksāt komunālo, TV, interneta un citupakalpojumu rēķinus; iemaksāt naudu fizisko vai juridisko personu kontos gan pasta norēķinu sistēmā,gan kredītiestādēs; iegādāties pastmarkas un aploksnes; nodot nosūtīšanai vienkāršas, ierakstītas unapdrošinātas vēstules, ierakstītas bandroles un sīkpakas, apdrošinātas sīkpakas, vienkāršas unapdrošinātas pakas, naudas pārvedumus; iegādāties komercpreces un pasūtīt dažādus prečukatalogus.Sākot ar 2012. gada 1. janvāri Latvijas pasts atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un LatvijasRepublikas normatīvo aktu prasībām obligātu universālo pasta pakalpojumu nodrošinās piecas darbadienas nedēļā. Pasta nodaļas strādās no pirmdienas līdz piektdienai, arī pasta un abonēto presesizdevumu piegāde notiks tikai šajās darba dienās.1.3.3.7.tabula. Smiltenes novada pasta nodaļu darba laiks no 2012.gada 1. Janvāra.Pasta nodaļa Pasta nodaļas adrese Pasta nodaļas darba laiksBilska Pašvaldības māja, Bilska, Bilskas pagasts, Pirmdiena: 8:00-13:30Smiltenes novads, LV – 4706Otrdiena – Piektdiena 9:00-14:00BlomeCēsu iela 9, Blome, Blomes pagasts, Smiltenesnovads, LV – 4707Pirmdiena: 8:30-14:00Otrdiena – Piektdiena 9:00-14:00Grundzāle Grundzāles pasta nodaļa, Tilta iela 5, Dzeņi,Grundzāles pagasts, Smiltenes novads, LV –Pirmdiena: 7:30-11:00Otrdiena – Piektdiena 7:00-11:304713Launkalne Launkalnes pasta nodaļa, Ezera iela 2, Pirmdiena – Piektdiena: 9:00-12:30Launkalne, Launkalnes pagasts, Smiltenesnovads, LV – 4718VariņiVariņu pasta nodaļa, Oktobra iela 3a, Variņi,Variņu pagasts, Smiltenes novads, LV – 4726Pirmdiena: 8:30-12:00Otrdiena – Piektdiena 8:30-14:00Palsmane Palsmanes pasta nodaļa, Aptieka, Palsmane,Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV – 4724Pirmdiena: 7:30-13:00Otrdiena – Piektdiena 7:30-13:30Smiltene Smiltenes pasta nodaļa, Dārza iela 1, Smiltene,Smiltenes novads, LV-4729Datu avots: Latvijas pasts, 2011Pirmdiena – Piektdiena: 8:00 - 18:00Sestdiena - 8:00 - 14:00Gāzes apgādeVidzemes reģiona ir pieeja dabas gāzei, tomēr kā ekonomiski izdevīgākā energoresursa izmantošananetiek pilnīgi izmantota tīklu vājās attīstības dēļ. Pēdējos 10 gados ir samazinājusies dabasgāzesizmantošana ražošanas objektos, tomēr dabasgāzes patēriņa pieaugums ir individuālo patērētāju vidū.Attīstot piegādes un sadales tīklu, dabasgāzi būtu iespējams izmantot katlumājās, ražošanas objektos,42


Nr.kā arī individuālajiem lietotājiem viendzīvokļu mājās un šķidrās gāzes aizvietošanai saimnieciskāmvajadzībām daudzdzīvokļu mājās.5 km attālumā no Smiltenes stiepjas maģistrālais gāzes vads Korneti – Inčukalns (123 km). 1989. gadātika projektēts atzars no šī vada uz Smilteni, kas projektā paredzēja izbūvēt gāzes vadu 7538 m ungāzes regulēšanas staciju. Gāzes vads tika izbūvēts tikai 2036 m garumā, kā arī ielikti pamatitehniskajām ēkām. Gāzes vadu novietnes paredzētas ielu sarkanajās līnijās. Individuālo apbūvesteritoriju gazifikācijai galvenokārt tiktu izmantota vidēja spiediena (P≤ 100 mbar) sadales gāzes vadusistēma. 2005. gadā sagatavots jauns Smiltenes gazifikācijas projekts, taču nav īstenots.Smiltenes novadā dabasgāze apkurei izmanto Variņu un Palsmanes pagastos. Variņu pagastā irpieejama dabas gāzes sadales infrastruktūra. Tā tiek izmantota apkurei, iespējams izmantotenergoietilpīgajās tehnoloģijās, kā izejvielu ražošanas procesā. Dabasgāzes pievadu perspektīvānepieciešams izbūvēt līdz Variņu pamatskolai 23Tā kā dabasgāze ir viens no ekoloģiski tīrākajiem kurināmā veidiem, kura izmantošana pieaug,Vidzemes RTP paredz rīcības dabas gāzes pakalpojuma attīstībai – atzaru no maģistrālā dabas gāzesvada izbūvei reģiona nozīmes centru apgādei. Tomēr dabas gāze ir dārgs energoresurss, kaspaaugstina apkures tarifus, kā arī AS “Latvijas Gāze” noslēgtie līgumi par noteiktiem dabas gāzespiegādes apjomiem ne vienmēr ir izdevīgi pašvaldībām un iedzīvotājiem augsto izmaksu un tarifu dēļ.Šobrīd Smiltenē darbojas VAS “Latvijas propāna gāze”, kas realizē sašķidrināto gāzi – apkalpostacionārās gāzes apgādes stacijas un balonus. Pilsētā darbojas 7 stacionārās sašķidrinātās gāzesapgādes stacijas.Ūdenssaimniecība un kanalizācijaSmiltenes pilsētas pašvaldības SIA „Smiltenes NKUP” vēl nenodrošina, bet pakāpeniski pārņempagastu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus visā Smiltenes novada teritorijā,lai nākotnē būtu 1 apsaimniekotājs novadā. Kalnamuižā, atšķirībā no pārējām minētajāmapdzīvotajām vietām, SIA “Smiltenes NKUP” nodrošina tikai kanalizācijas pakalpojumus, joūdensapgādi Kalnamuižā nodrošina Smiltenes tehnikums, kura teritorijā ir savs artēziskais urbums.Atsevišķās Smiltenes novada teritorijās pakalpojumu sniedz pagastu pārvaldes.1.3.3.8.tabula.Esošo ūdenssaimniecību raksturojumi:Ūdenssaimniecības Ūdensapgādes Urbumu Pieslēsistēmatīklu garums skaits gumuskaits1. Smiltenes sistēma(t.sk. Silva,Vidzeme,Kalnamuiža)Patērētaisūdens2010g.18,854 6 4,185 418,1m 3 /dnnKanalizācijastīklu garumsPieslēgumuskaitsĪpatsvars, kampieejamspakaplojums22,514 7478 Smiltene65,2%Silva67,3%Vidzeme89,2%2. Palsmane sistēma 3,885 km 2 3,358 km 46% NAIBIO-1003. Variņu sistēma 7,86 km 1 435/468( 92%)4. Grundzāles 3sistēmas„Centra akas ŪAS”„Pamatskolas ŪAS”3,409 km 3 235iedz./58 %26 824 7,72km 386/4m 3 68( 82%)67,60m 3 /dnn4914,2 m 244iedz./60 %93%ūdensapgāde82%kanalizācija58%ūdensapgāde60%NAI3NAIBIO-200NAIBIO-10023 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, 2011.43


„Ceptuves ŪAS”5. Launkalnes sistēma Pievadi -860m, ielutīkli-1133m6. Bilskas sistēma 400,0 m 2 264 48.18m 3 /dnnKOPĀ:Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.kanalizācija1213m 30% 13745m 218 84%ūdensapgāde70%kanalizācijaŪdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un objekti pagastos tiek uzturēti par pašu līdzekļiem,attīstībai ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu ūdenssaimniecības sistēmuattīstības darbiem.Smiltenes pilsētā 2010. gadā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”ietvaros pabeigta dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve, rezultātā ir nodrošināta Smiltenespilsētas apgāde ar kvalitatīvu attīrītu dzeramo ūdeni. Ūdens attīrīšanas iekārtas paredzētasmaksimālam patēriņam 1370 m 3 /dnn, kas ievērojami pārsniedz plānoto vidējo patēriņu, projektakopējās izmaksas, ietverot arī ūdenssaimniecības tīklu rekonstrukciju, NAI rekonstrukciju ir 5.133988,09 EUR ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums .24 . Ir veikti sekojoši darbi:- Smiltenes pilsētā, Silvas un Vidzemes ciemos kopā izbūvēti ūdensapgādes tīkli 10836 m,- rekonstruēti 2650 m, izveidoti 143 māju pieslēgumi centralizētai ūdensapgādei,- veikta Silvas un Vidzemes ciemu pievienošana Smiltenes ūdenssaimniecības un notekūdeņunovadīšanas sistēmām,- izbūvēti ūdensvadi 2769.51 m, un 2 ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas,- izbūvēti saimnieciskās kanalizācijas tīkli 12338 m,- rekonstruēti 239 m, izbūvēti 1703 m spiedvadu,- izveidoti 238 māju pieslēgumi kanalizācijai.2010. gadā veikta Silvas un Vidzemes ciemu pievienošana Smiltenes ūdenssaimniecības unnotekūdeņu novadīšanas sistēmām, izbūvēti kanalizācijas cauruļvadi 5355.88 m, kā arī 5 jaunaskanalizācijas sūkņu stacijas. 2009.gadā Brutuļos tika nodotas ekspluatācijā rekonstruētās attīrīšanasietaises “Abuls” projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros. NAIprojektētā vidējā dienas notekūdeņu plūsma ir 1450 m3/dnn 25 , bet maksimālā 2200 m3/dnn, kas irpietiekoša Silvas, Vidzemes Ciemu, Kalnamuižas, Brutuļu ciema un pilsētas sadzīves notekūdeņuplūsmas attīrīšanai.2009. un 2010. gadā Smiltenes pašvaldības ERAF līdzfinansētās aktivitātes “Nacionālas un reģionālasnozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai” ietvaros līdz ar pilsētas ielurekonstrukciju ir veikta daļēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija pilsētā un veidotijauni tīklu pieslēgumi iedzīvotājiem.BioloģiskāsNAICOK-8024Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta, Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, Geokonsultants, Rīgā, 2010.25 Plānošanas dokumenta „Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008. – 2014. gadam” monitoringaziņojums, Smiltenes novada dome, 2011.44


1.3.3.9.tabula. Ūdenssaimniecības raksturojums Smiltenes novada pagastos.Ciems, pagasts Ūdenssaimniecības unkanalizācijas sistēmasraksturojumsĪstenotie uzlabojumiVeicamie uzdevumiVariņu pagasts,Variņu ciemsSmiltenespilsēta,Vidzemesciems, SilvasciemsGrundzālespagastaGrundzālesciemsCentralizēta ūdensapgāde tieknodrošināta 93% ciemaiedzīvotāju. Dzeramo ūdeniiegūst no artēziskā urbuma„Katlumāja”. Centralizētiekanalizācijas pakalpojumiem tieknodrošināti 82% iedzīvotāju. NAIjaudas ir nesamērīgi lielas unneatbilst esošajai situācijai,ciema A daļas ūdensvada tīkli irkritiskā stāvoklī.Smiltenes pilsētas ūdensapgādinodrošina 2 urbumi.Grundzāles ciema 3ūdensapgādes sistēmas irnodrošinātas ar 3 ŪAS. „Centraakas ŪAS” un „Pamatskolas ŪAS”šobrīd funkcionē labi un sistēmāpadotais ūdens atbilstnormatīvajām prasībām, bet„Ceptuves ŪAS” nespēj attīrītūdeni atbilstoši normām. NAIBIO-100 darbojas mehāniskajārežīmā, bez bioloģiskāsattīrīšanas (ar tiešu izplūdi Palsasupē). Iekārtas šobrīd praktiskinedarbojas, dūņas netieksavāktas. Iekārtu fiziskaisnolietojums 95 %, apkalpes ēkasstāvoklis neapmierinošs.2009. g. renovēts 3,24 kmūdensvads Variņu ciemarietumu daļā(mērķdotācijas ATR).2003.g. uzstādītas jaunasūdens atdzelžošanasiekārtas.2010.g. Smiltenē izbūvētajauna ūdens attīrīšanasstacija, tiekizmantotas bioloģiskāsatdzelžošanas undemanganizācijastehnoloģijas. Vidzemes unSilvas ciemu apvienotāssistēmas darbībasnodrošināšanai 2009. g. irveikta pilsētas NAIrekonstrukcija, ciemi irpievienoti centralizētajaipilsētas ūdenssaimniecībassistēmai.2005.g. uzstādītasqwq1wūdens sagatavošanasiekārtas, jauda 3,3 m3/h.Iekārtu tehniskais stāvoklislabs.- urbuma,- ūdensvada renovācija,- jaunu NAI uzstādīšana. 26- Smiltenes maģistrālo unūdens un kanalizācijastīklu rekonstrukcija unpaplašināšana. 27- Esošās „Centra akas”rekonstrukcija,- Jauna urbuma izbūve,- 2 aku tamponēšana("Skolas aka" un"Ceptuve"),- ūdens attīrīšanasiekārtas būvniecība,- pazemes ūdensrezervuāra izbūve unotrā pacēluma sūkņustacija;- esošo tīklurekonstrukcija 3409 m,- jaunu tīklu izbūve 4385m- trīs ūdensapgādes26 Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Smiltenes novada Variņu ciemā , tehniski ekonomiskaispamatojums, SIA ,,Ūdensbūvenieks”, Variņi, 2010.27 Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta, tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija, SIA„Geoconsultants”, Rīgā, 2010. gads.45


Bilskas pagastaBilskas ciemsPalsmanespagasts, ciemsPalsmaneLaunkalnespagasts,LaunkalnesciemsNotekūdeņu analīzes NAI izplūdēneatbilst normatīvu prasībāmKanalizācijas tīklu kopējaisgarums – 4914,2 m. Esošajāūdensapgādes sistēmā minimālasūdens rezerves un spiedienunodrošina 4 spiedkatli ir sliktātehniskā stāvoklī (80 %nolietojums).Bilskas ciema ūdensapgādessistēma ir tikai daļēji centralizēta.Teritorijā divi artēziskie urbumi„Centrs 1” un „Centrs 2”. Abasakas ir fiziski novecojušas.Ūdensapgādes sistēma būvētano 1966. – 1985. gadam, tā irnolietojusies. Sistēmai navraksturīgs sacilpojums.Bilskas ciemā uzstādītāsbioloģiskās notekūdeņuattīrīšanas ietaises nepilda savasfunkcijas – tās darbojas tikai kānostādinātājs. Notekūdeņi pēcNAI ieplūst grāvī, kas aptuvenipēc 1 kilometra ieplūstKurmīšupītē. Trašu tehniskaisstāvoklis ir slikts, nepieciešamatīklu rekonstrukcija. NAI fiziskaisnolietojums novērtēts 100%. 2846% ciema iedzīvotājiem tieknodrošināts pakalpojums.Ir 2 urbumi, NAI BIO-100,atdzelžošanas iekārta. Ūdensvada tīkla garums – 3,885 km,kanalizācijas vada tīkla garums –3,358 km. Ūdensvadsneapmierinošā tehniskā stāvoklī.Vēl darbojas Palsmanes speciālāsinternātpamatskolas urbums.Aptuveni 60% iedzīvotāju tieknodrošināts pakalpojums.Darbojas urbumi, NAI,atdzelžošanas stacija.Kanalizācijas cauruļvadu garums1213m, uzbūvēti 1968.g. Ūdensvadu tīkliPievadi - 860m, ielu tīkli-1133m,1968. g.Tehniskais stāvoklis daļējiapmierinošs. Ūdensvads un2002. - izbūvētas ūdenssagatavošanas iekārtas.1989.g. notikusi daļējaūdensvada rekonstrukcija.2007.g. uzstādīta ūdensatdzelžošanas iekārta parPalsmanes pagastapašvaldības līdzekļiem.Atdzelžošanas stacijarekonstrukcija 2008.g.,NAI rekonstrukcija 2009.g.Ieguldīti pašvaldības līdzekļi140 000 LVL apmērā.sistēmu apvienošana unsacilpojumu izbūve,- jaunu pieslēgumuizbūve,- esošo kanalizācijas tīklurekonstrukcija 4200 mgarumā un 160 mgarumā spiedvadarekonstrukcija,- jaunu tīklu izbūve 3739m garumā- esošās KSSrekonstrukcija un jaunuKSS uzstādīšana,- jaunu NAI būvniecība.- artēzisko akuatjaunošana,- ūdenstorņarekonstrukcija,- ūdens uzskaites mezgluizbūve,- ūdensvadurekonstrukcija 400,0 m,- ūdensvada jaunbūve1070,0 m,- jauna NAI BIO-70būvniecība,- esošo pašteceskanalizācijas vadurekonstrukcija L=150m,- kanalizācijas paštecestīklu jaunbūve L=700m.- BIO dīķu tīrīšana,- gaisa padeves sūkņunomaiņa,-ūdensvada rekonstrukcija.-Ūdensvada rekonstrukcija,-kanalizācijas tīklurekonstrukcija.28 TEP „Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenes novada Bilskas pagasta Bilskas ciemā”, SIA „N&R Projekts”, 2009.46


kanalizācijas tīkli ir novecojuši.Datu avots: Smiltenes novada pagastu pārvaldes.1.3.3.9.tabula.Smiltenes novadā ir īstenoti un plānoti šādi ūdenssaimniecības attīstības projekti:Nr. ProjektanosaukumsProjekta mērķisProjekta kopējaisfinansējumsFinanšuavotiProjektaīstenošanastermiņi1. ŪdenssaimniecībasattīstībaAustrumlatvijasupju baseinos2. Launkalnes ciemataattīrīšanas iekārtuizbūve3. Maģistrālākanalizācijas vadaprojektēšanai unizbūvei Grundzālesciemā4. ŪdensvadarekonstrukcijaVariņu ciemā5. Ūdensapgādes unkanalizācijassistēmusakārtošana Blomesciemā6. Ūdenssaimniecībasattīstība Smiltenē 2.kārta7. Ūdenssaimniecībasattīstība Smiltenesnovada Bilskaspagasta Bilskasciemā un Mēruciemā8. Ūdenssaimniecībasinfrastruktūrasattīstība Smiltenesnovada Grundzālesciemā9. Ūdenssaimniecībasinfrastruktūrasattīstība Smiltenesnovada Variņuciemā10. Ūdenssaimniecībasinfrastruktūrasattīstība Smiltenesnovada Blomesciemā1) Ūdensvada un kanalizācijastīklu paplašināšana unrekonstrukcija Smiltenē (Dakteru,Daugavas, Raiņa ielas)2) Smiltenes NAI rekonstrukcija3) Atdzelžošanas stacijasbūvniecība SmiltenēLaunkalnē Notekūdeņu attīrīšanasiekārtu rekonstrukcija un skolaspieslēguma izbūveMaģistrālā kanalizācijas vadaizbūve Smilšu un Tilta ielās,pārsūknēšanas stacijas izbūveŪdensvada rekonstrukcija OktobraielāNotekūdeņu attīrīšanas ietaišuizbūve BlomēŪdensapgādes un kanalizācijaspieslēgumu izbūve uz Silvasciemu, Vidzemes ciemu; tīkluattīstība SmiltenēJaunas NAI BIO būvniecība, esošodemontāža; artēzisko akuatjaunošana; ūdenstorņarekonstrukcija; esošo UK tīklurekonstrukcija un jaunu UK tīkluizbūve.Sakārtot Smiltenes novadaGrundzāles ciemaūdenssaimniecību atbilstošimūsdienu likumdošanas videsprasībām.5 840 284 EUR1)1 434 637 EUR2) 1 768 368 EUR3) 2 637 279 EURKFSIA NKUP125 468 LRmērķdotācija28 793 LRmērķdotācija52775 LRmērķdotācija-29669SND(Smiltenesnovada dome)- 2310672 384 LRmērķdotācija1 427 517 KF- 1 025248SIA NKUP-402 269228 516 ERAF - 160528SND- 67 987417 377,86 ERAF -290 796,05SIA NKUP -51 316,952007.-2010.2008.-2009.2009.-2010.2009.-2010.2009.-2011.Notiekrealizācija2010.-2011.Notiekrealizācija2012.-2012.Plānotsprojekts2012.-2015.PlānotsprojektsPlānotsprojektsPlānotsprojekts47


11. Ūdenssaimniecībasattīstība PalsmanesciemāDatu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Ūdenssaimniecība izbūvēta 70.g.Palsas kreisajā krastā, DarbojasBIO 100;Palsas kreisajā krastāinternātskolai ir ūdensapgādessistēma ar atdzelžošanu.Kanalizācijas sistēma vienotaPlānotsprojektsSmiltenes novadā nepieciešamas esošās ūdensapgādes sistēmas paplašināšana un rekonstrukcija, lainodrošinātu iedzīvotājiem centralizētu ūdensapgādi un kvalitatīvu pakalpojumu, esošās kanalizācijassistēmas paplašināšana un rekonstrukcija.Atkritumu apsaimniekošanaKopš 2004. gada Ziemeļvidzemē darbojas atkritumu poligons „Daibe”, kuras īpašnieks irZiemeļvidzemes pašvaldību dibinātā komercsabiedrība SIA „ZAAO”. Līdz ar sadzīves atkritumuapglabāšanas poligona „Daibe” darbības sākšanu, ir rekultivētas Ziemeļvidzemes reģiona izgāztuves.Smiltenes novada atkritumu izgāztuves, rekultivētās un kurām vēl ir nepieciešama rekultivācija:- Bilskas pagastā atkritumu izgāztuve, lopu kapsēta “Ancīši”; atkritumu izgāztuve “Stirnas”(abas ir rekultivētas);- Smiltenes pagastā atkritumu izgāztuve “Brutuļi” (ir rekultivēta);- Variņu pagastā atkritumu izgāztuve “Ezerkalns” (ir rekultivēta);- Smiltenē bij.pilsētas atkritumu izgāztuve Drandu 24;- Palsmanes pagastā atkritumu izgāztuve “Kangarkalni”;- Blomes pagastā atkritumu izgāztuve “Lapsiņas”(ir rekultivēta);- Brantu pagastā atkritumu izgāztuve “Putni” (ir rekultivēta);- Launkalnes pagastā atkritumu izgāztuve “Putnukalns” (Ir rekultivēta)- Grundzāles pagastā atkritumu izgāztuve “Smiltiņsils” (Ir rekultivēta).Diemžēl vēl nav veikta Smiltenes pilsētas izgāztuves „Izgāztuve (Drandu ielā 24) ~1,84 ha platībārekultivācija un Palsmanes pagasta „Kangarkalnu” izgāztuves rekultivācija. Izgāztuves ir I kategorijas,tās ir reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā 2004. gadā, numuru Nr.9415/3371.Minētās izgāztuves rekultivācijai nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus.Atkritumu apsaimniekošanas plāna noteikto mērķu sasniegšanai ir paredzēts izveidot 10kompostēšanas laukumus pie lielākajām reģiona pilsētām, tai skaitā Smiltenē, kuros būs iespējamsnodot parku – dārzu atkritumus. Kompostēšanas laukumu jaudas tiek plānotas no 500 m 3 līdz 2000m 3 gadā. Tādējādi, tiem nepieciešamā platība ir no 300 m 2 līdz 1100 m 2 . Visi kompostēšanas laukumijāaprīko ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, jāierīko lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas sistēma,laukumi jāiežogo. Lai samazinātu atkritumu transportēšanas izmaksas, tiek paredzēta 6 atkritumupārkraušanas punktu izveide, kuri atradīsies Cēsīs, Limbažos, Salacgrīvā, Valkā, Valmierā un Smiltenē.Katrā no punktiem tiks uzstādīti divi 30 m 3 konteineri.Smiltenes pilsētā centralizētu atkritumu savākšanu veic SIA „ZAAO”. Atkritumi tiek transportēti uzatkritumu poligonu.Smiltenes novadā 2012.gadā tiks izveidoti eko laukumi, eko punkti un PET pudeļu savākšanaspunkti.48


1.3.3.10.tabula. Eko punkti Smiltenes novadā.Nr. Apdzīvota vieta Eko punktu skaits PiezīmesŠķiroto atkritumu savākšanas punkti – EKO punkti1. Smiltenes pilsētā 14 Abulas 6, Kalna 8,Audēju 2, Dakteru 26, Dārza 26,Gaujas 6, Kalna 2, Limbažu 5, Rīgas 3, Rīgas 8, Rīgas 7,Rīgas 16, Smilšu 4, Daugavas 64;2. Launkalnes pagastā 2 Silvā pie bērnu rotaļu laukuma un Saltupos pļavasmalā pie Abuls tilta;3. Palsmanes pagastā 2 Palsmanē pie centra katlu mājas un Rauzā, Rauza 4īpašuma teritorijā;4. Smiltenes pagastā 2 Brutuļos pie Brutuļu autobusa pieturas un Smiltenespagasta Kalnamuižā, Tehnikums;5. Grundzāles pagastā 3 Grundzālē, Avotu un Smilšu ielas krustojumā;Grundzālē, Gaujas ielas 10 māju pagalmā unGrundzāles pagasta Aumeisteru centrā „Šalkās”;6. Brantu pagastā 1 Vidzemītē pretim īpašumam Rīgas ielā 66;7. Variņu pagastā 2 Variņos Oktobra ielā 9 aiz vecā veikala un VariņosLīvānu un Parka ielas krustojumā;8. Bilskas pagastā 2 Bilskā pie pašvaldības mājas un Mēros pie Birzuļutautas nama;9. Blomes pagastā 1 Blomē Cēsu ielā 13;Šķiroto atkritumu savākšanas laukums - EKO laukums10. Smiltenes pilsētā 1 Limbažu ielā 8;PET pudeļu savākšanas punkti11. Smiltenes pilsētā 6 Rīgas 8a (stāvlaukuma malā), Pils iela 10(laukums),Gaujas iela 1 (laukums pie Ceļinieku parkakāpnēm), Baznīcas laukms 1 (stāvlaukums), Pils iela 1(autoostas teritorija), Dakteru iela 27 (sportalaukums)12. Smiltenes pagastā 1 Smiltenes tehnikums.Datu avots : Pašvaldības līgums ar ZAAOSiltumapgādeSiltumapgādes trases Smiltenes novadā un Smiltenes pilsētā daļēji ir atjaunotas. 2008.-2010.gadā irveikta centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijas pabeigšana un jaunu pieslēgumuizbūve:- siltumtrases pieslēguma izbūve Rīgas ielā 8A PII "Pīlādzītis" 2008. gadā 85m garumā;- 2008.gadā maģistrālās siltumtrases rekonstrukcija Mūrnieku, Gaujas, Rīgas ielā 546 mgarumā,- Limbažu ielas kvartāla tīklu rekonstrukcija 310 m 2010.gadā.- Siltumtrases pieslēguma izbūve Mūrnieku ielā no Gaujas ielas līdz Mētras 11A ("Pīlādzītis")199 m garumā 2010. gadā 29 .29 Plānošanas dokumenta „Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008. – 2014. gadam” monitoringaziņojums, Smiltenes novada dome, 2011.49


Tomēr Smiltenes pilsētā ir jāparedz siltumtrašu rekonstrukcija, jo diametri neatbilst šī brīža noslodzei.Smiltenē pietrūkst saražotās siltuma jaudas. Plānots, ka uz 2012./2013. gadā apkures sezonu Smiltenēuzsāks darbu koģenerācijas stacija, kas nodrošinās papildus siltumenerģijas piegādi iedzīvotājiem u.c.patērētājiem.1.3.3.11.tabula.Siltumapgādes sistēmas Smiltenes novadā.Nr. Centralizētāsiltumapagādessistēma1. Smiltenescentralizētāsiltumapagādessistēma2. Palsmanecentralizētāsiltumapgādessistēma3. Palsmanesspeciālāsinternātpamatskola centralizētāsiltumapgādessistēma4. Grundzālescentralizētāsiltumapgādessistēma5. Variņu centralizētāsiltumapgādessistēma5. Blomes kultūrasnamsKalnamuiža,Smiltenes pagastsMaģistrālo trašugarums4,0km(kopā6,5km)No tāmrekonstruētas4,0km1730 metri 1730 metriRekonstruēta(2008),10siltummezgli0,83 km 0,83 km2003. – 2004.Nav siltumtrašu,ir tikai 2autonomāssiltumapgādessistēmas skolaiunadministratīvajai ēkaiKatlu mājasjauda (katli)/kurināmais2,5 MW + 4 MW+ ... / šķeldaCietā kurināmā(malka) katli 2gab. 0,7 MW un0,6 MWDabas gāzeskatls 0,5 MWCietaiskurināmais(malka) katli 2gab., katrs 0,6MWAdministratīvajai ēkai 0,5MW(uzstādīts2007.g.)Skolai 0,2MW(2005.g.)Nav Nav 1.0 MW malkašķeldaPieslēgtopatērētājuskaitsLīgumi:Juridiskāspersonas 3gab.,pašvaldībasiestādes 3gab., 63 līgumiar fiziskāmpersonām.Nodrošinaskolasinternāta ēkuundaudzdzīvokļuēku - līgumi ar17 fiziskāmpersonām, 1juridiskopersonuVariņupamatskola,Tautas nams,SIA „Palsa”administrācijastelpas, 16dzīvokļu māja3.5 km 3.2 km 3MW šķelda 10tehnikumaēkas,4daudz.dz.ēkas 1pašvaldībasPiezīmesSiltumtrase likvidēta2001.gadā.Lokālāapkure piekatrasmājas50


6. Bilskas pagastapārvaldeIr individuāliesiltuma mezgli.Datu avots: pašvaldības pagastu pārvaldesDarbojas 3 katlumājas, jauda no0,25MW – 0,50MW.2009.g. veiktaBirzuļu tautasnama katlumājasrekonstrukcija.2012.gadāparedzētaBilskaspamatskolaskatlu mājai.ēkaBilskaspamatskola,pagastapārvalde,Birzuļu tautasnams, Kastaņudzīvojamāmāja.Smiltenes pagasta siltumapgādes sistēma Kalnamuižā pieder IZM un apsaimnieko Smiltenes Valststehnikums.Palsmanē darbojas 2 malkas un 1 gāzes apkures katli – 1 malkas katls jāmaina. Ir nepieciešamaPalsmanes katlu mājas rekonstrukcija, jo tā būvēta 1983. gadā, nav energoefektīva, ir lieli siltumazudumi, esošie katli darbojas kopš 1986. gada.Bilskā un Launkalnē ir jāmaina apkures katli, lai sabiedriskajām iestādēm nodrošinātu kvalitatīvupakalpojumu.2011. gadā Blomes kultūras namā siltumu sāk nodrošināt izmantojot zemes siltumu. Plānots, kalīdzīga tehnoloģija tiks izmantota arī Grundzāles pamatskolas apsildīšanai.ElektroapgādeSmiltenes novadu šķērso divas 110 kV elektropārvades līnijas:- Līnija LNr. 170 Smiltene – Valmiera, šķērso Smiltenes pagastu un Blomes pagastateritorijas (kopgarums ~11,6 km),- Līnija LNr. 171 Smiltene – Jaunpiebalga, šķērso Smiltenes pagasta, Brantu pagasta unLaunkalnes pagasta teritorijas (kopgarums ~ 18 km).Sadales elektrotīklu līniju garumi Smiltenes novadā:- 20 kV gaisvadu elektropārvades līnijas 472,1 km- 20 kV kabeļu līnijas – 27,9 km- Transformatoru punkti – 362 gab.- 0,4 kV gaisvadu elektropārvades līnijas – 589,1 km- 0,4 kV kabeļu līnijas – 153,5 km.Smiltenes novada viensētas, kuras nav elektrificētas un kurās patstāvīgi dzīvo iedzīvotāji, ir konstatētaBlomes pagastā, „Ķauzeri”. Pieteikuma Nr. 111673096 (apsekojot objektu, 10.2009, tika konstatēts,ka iedzīvotāji īpašumā uzturas bez elektroapgādes). Pieslēguma pieteikumu, kuri nav izbūvēti dažāduiemeslu dēļ un kurus varētu nosaukt par viensētas pieteikumiem, kopējais skaits ir 12.Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī uzņēmuma Latvenergo apkalpoto mājsaimniecībuskaits. Salīdzinot ar 2006. gadu, ir kļuvis par 360 mājsaimniecībām mazāk.51


1.3.3.2.attēls.Apkalpoto iedzīvotāju skaita dinamika.Datu avots: Latvenergo, 2011.Elektropārvades līniju tehniskais stāvoklisAS „Latvijas elektriskie tīkli” 110 kV elektropārvades līnijas ir ekspluatācijā esošas un to tehniskaisstāvoklis ir labs. AS „Sadales tīkls” 20 kV un 0,4 kV elektrolīniju tehniskais stāvoklis atbilst SPRKizsniegto licenču prasībām. Lielākie elektroenerģijas patērētāji Smiltenes novadā ir ražošanasuzņēmumi.1.3.3.3.attēls. Lielākie elektroenerģijas lietotāji Smiltenes novadā.Datu avots: Latvenergo, 2011.Smiltenes novadā darbojas 6 hidroelektrostacijas.1.3.3.12.tabula. Hidroelektrostaciju darbība un jauda.Komersanta nosaukumsUzstādītā jauda,MWStacijas atrašanas adreseJEISKAS DZIRNAVAS ZS, Jeiskas dz.HES0,022 Smiltenes novadā, Launkalnes pagastā uz RauzasupesRAUZAS DZIRNAVAS, ZS Rauzas dz.HES0,045 Smiltenes novadā, Palsmanes pagastā uz ŠepkasupesENERGO 2000, SIA Brutuļu HES 0,06 Smiltenes novadā, Smiltenes pagastā uz AbulaupesPALSMANES ŪDENSDZIRNAVU HES, 0,13 Smiltenes novadā, Palsmane, uz Palsas upesSIA Palsmanes HESGAISMA – 97, SIA Smiltenes HES 0,095 Smiltenes novadā, Abula iela, uz Abula upesGM, SIA Tiltleju HES 0,03 Smiltenes novadā, Smiltene, Ezera iela 2, uzAbula upesDatu avots: Latvenergo, 2011.52


Tomēr darba grupās un intervijās izskanēja viedoklis, ka elektroenerģijas apgāde nav droša, ir tāspadeves pārtraukumi, jaunu pieslēgumu ierīkošanai vai esošās jaudas palielināšanai ir dārgasizmaksas.Atjaunojamie energoresursiAlternatīvie enerģijas resursu izmantošana nerada draudus apkārtējai videi vai rada tos tikai mazosapmēros, salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi galvenokārt iratjaunojamie resursi kā biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, viļņu enerģija, arīģeotermālā enerģija. Alternatīvās enerģijas veids ir arī sintētiskais kurināmais. Alternatīvās enerģijasterminu lieto arī attiecībā uz jaunajām, perspektīvajām tehnoloģijām, piem., siltuma sūkņi.Samazināt ietekmi uz vidi ar enerģijas izmantošanu ir iespējams, izvēloties atjaunojamoenergoresursu ražotu enerģiju. Šādu rīcību visdrīzāk būs iespējams veikt, ja dzīvo privātmājā. Pastāvun pakāpeniski attīstās tirgus ar tehnoloģiju piedāvājumu alternatīvās enerģijas izmantošanai.1.3.3.13.tabula.Alternatīvās enerģijas patērētāji un ražotāji Smiltenes novadā.Apdzīvota vieta Alternatīvais avots, Ēkas nosaukums Uzstādīšanas gadsenerģija, jaudaGrundzāle Zemes siltumsūknis Grundzāles pamatskola paredzēts uzstādīt 2012.g.Brutuļi Līdz 1 MW Kamaldas 2015.Blome Zemes siltums „Pils” 2011.Palsmane Saules kolektors Palsmanes PII 2012.Datu avots: Pagastu pārvaldes.Analizējot pieejamo informāciju par vēja ātrumiem un zemes temperatūru, konsultanti izsakapieņēmumu, ka Smiltenes novads nav teritorija, kur ģeotermālais enerģijas veids varētu būtperspektīvs. Par petrotermālo enerģiju datu publiski nav pieejami, bet urbumu dziļumi varētu būt ~5km vai pat dziļāki, salīdzinot ar Kurzemes dienvidu daļu vai Latvijas centrālo daļu tie ir 3-4 km dziļiemurbumiem. Tātad tās ir lielākas izmaksas enerģijas avota ierīkošanai un ekspluatācijai.Kā atsevišķos reljefa paaugstinājumos arī Smiltenes novadā ir iespējams efektīvi izmantot vējaenerģiju, palielinoties augstumam, pieaugs vēja ātrums un iespējams, ka šajā teritorijā ir perspektīviierīkot lielus vēja parkus, drīzāk tie varētu būt atsevišķu objektu vajadzībām ierīkoti atsevišķi torņi.Vidējais vēja ātrums Smiltenes novadā 10 m augstumā ir 3,4 – 4,4 m.sek, salīdzinājumam Kurzemesreģionā ir Latvijā vislielākais vēja ātrums – virs 5,4 m.sek 10 m augstumā.Saules enerģija praktiski visā Latvijas teritorijā ir vienāda, ir veikti aprēķini. Saules enerģija, kas nonākviena gada laikā uz Zemes virsmas m 2 Latvijā ir ~1000kWh/m 2 . Līdzīgs starojums ir Dānijā unZviedrijas dienvidos. Saules kolektors ir daļa no ēkas saules enerģijas izmantošanas sistēmas, kurābūtisku lomu ieņem arī akumulācijas tvertne un regulatori. Modernas saules enerģijas izmantošanassistēmas energoefektivitāte (lietderības koeficients) ir 40 - 45%. Siltumenerģija, kuru iespējams iegūtno 1 m 2 saules kolektora virsmas, ir 400 - 450 kWh/gadā.Saules kolektors ir jānovieto tā, lai saņemtu maksimālu saules starojumu. Tas nozīmē, ka sauleskolektoriem ir jābūt orientētiem uz dienvidiem un ar minimālu noēnojumu. Saules kolektorus varintegrēt ēkas sienās un tad tie kļūst par specifiskiem dizaina elementiem. Saules enerģiju varizmantot ne tikai karstā ūdens sagatavošanai, bet arī, lai daļēji segtu apkures sistēmas siltuma slodzi.Latvijā tiek izmantota hidroenerģija un Smiltenes novads ir pirmais Baltijā, kur tika uzbūvēta pirmāhidroelektrostacija. Latvijā kopumā darbojas 150 mazās HES, no tām Smiltenes novadā 6. Pozitīvievides aspekti - netiek tērēts tāds vērtīgs energoresurss kā kurināmais, gaisa baseinu nepiesārņo53


izplūdes gāzes, zemas izmaksas – var konkurēt ar atomenerģiju, ogļu un dabas gāzes enerģiju,izmaksas nav atkarīgas no kurināmā cenu izmaiņām. Ņemot vērā uzstādītās jaudas un saražotoelektroenerģijas daudzumu, hidroelektrostacijas ieņem galveno lomu atjaunojamos energoresursusizmantojošo tehnoloģiju vidū gan Eiropā, gan pasaulē. HES kalpošanas ilgums var sasniegt līdz pat 100gadiem. Mazo HES “bums” pēc neatkarības atgūšanas Latvijā sākās 1992. gada nogalē ar Smiltenesnovada Brutuļu HES atjaunošanu.Arī Smiltenes novadā, ņemot vērā esošos uzstādījumus, upes un ūdensnoteces, HES ir vēlneizmantots potenciāls. 30 .Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, ierobežotie fosilā kurināmā krājumi, kā arī videspiesārņojums un globālās klimata pārmaiņas pēdējos gados pasaulē radījis pastiprinātu interesi paratjaunojamiem energoresursiem. Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai ir kļuvis parsvarīgu Eiropas Savienības politikas sastāvdaļu.Latvijas primāro energoresursu bilancē atjaunojamajiem energoresursiem ir nozīmīga vieta. Galvenieatjaunojamo energoresursu veidi Latvijā ir biomasa (koksne) un hidroresursi, mazākā mērā tiekizmantota vēja enerģija, biogāze un salmi. Šo resursu potenciāls nav vēl pilnībā izmantots.Normatīvajos aktos jau ir nostiprināti mērķi šo resursu īpatsvara palielinājumam elektroenerģijas untransporta degvielu patēriņā, taču trūkst vienotas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc galvenaisstratēģiskais mērķis attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem ir optimāla Latvijas atjaunojamoenergoresursu potenciāla izmantošana, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās iespējas,kā arī vadoties no ekonomiskajiem, vides un enerģētikas attīstības aspektiem, vienlaikus ņemot vērāstarptautiskos un Eiropas Savienības politikas mērķus un prasības attiecībā uz atjaunojamajiemenergoresursiem. 31Kapsētu saimniecībaSmiltenes novadā darbojas 4 kapsētas:- Palsmanes luterāņu draudzes kapi (7,2 ha),- Smiltenes pilsētas „Vecā” kapsēta, kuros atrodas Luterāņu kapsēta un kapsēta Brīvības cīņuvaroņiem (9,2 ha)- Smiltenes meža kapi, kuros atrodas arī Mūžīgās slavas varoņu kapsēta (0,8 ha),- Pareizticīgo kapi (0,8 ha).Jau nedarbojas divas kapsētas Smiltenē:- „Vecie kapi”- Ebreju kapi.Palsmanes pagasta nedarbojas Kungu kapi pie Dzirnavu ezera.Smiltenes novada pierobežas pagastu iedzīvotāji izmanto citu pašvaldību administratīvajās teritorijāsesošās kapsētas – Grundzāles pagasta iedzīvotāji izmanto Aumeisteru kapus Valkas novada Zvārtavaspagastā un Gaujienas kapus Apes novada Gaujienas pagastā, Brantu pagasta iedzīvotāji – Raunaskapus.Pašvaldības vērtējumā kapsētu infrastruktūra ir neapmierinoša. Sliktā stāvoklī kapličas, ierobežotaūdens pieejamība vasaras sezonā. Smiltenes pilsētas kapsēta ir izsmēlusi savu resursu, ir jāplānojaunas kapsētas izveide Smiltenes novadā. Pašvaldībai ir jāparedz zemes gabals, jāveic nepieciešamieprojektēšanas darbi. Iespējamā vieta iezīmēta Launkalnes pagasta teritorijas plānojumā – Vidzemesšosejas A 2 teritorijā pie viadukta Rīgas virzienā.30 www.erec.org., „Mazās hidroelektrostacijas – pārbaudīta tehnoloģija tīras un ilgtspējīgas enerģijas ražošanainākotnei”, 15.01.2012.31 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/atjaunojamie_energoresursi/54


Palsmanes kapos ir nepieciešama ūdens urbuma ierīkošana. Jāizstrādā un jāievieš kapsētuizmantošanas noteikumi Smiltenes novadā.Smiltenes pilsētas kapsētai un Meža kapiem 2006.gadā ir sagatavoti kapsētu plāni un datu bāze parkapu dārziņiem. Šādu datu bāzi nepieciešams sagatavot publiski pieejamu – lai cilvēkiem būtuiespējas atrast radinieku vai paziņu atdusas vietas. Kapsētās jāievieš norāžu sistēmas. Tādējādiiespējams veicināt arī tūrismu.Pašvaldība izskata dzīvnieku kapsētas izveidošanas iespējamību.Meliorācijas sistēmasSmiltenes novadā atrodas 29 valsts nozīmes ūdensnotekas.1.3.3.14.tabula.Valsts nozīmes ūdensnoteku saraksts.Nr. ŪSI kods Nosaukums pēc VZD Kopējais garums Gads, kurā regulētadatu bāzes(km)1. 524 Abuls 56,61 1961., 1963., 2005.2. 524242 Kameņupīte 6,61 1957.3. 52432 Melderupīte 9,01 1964.4. 5244 Nigra 25,69 1953., 1965., 2005.5. 52442 Mutulīte 23,34 1967., 1971., 2005.6. 52444 Pelnaču upīte 7,82 1967., 1974.7. 524442 Naužēnu – Žubu N - 1 6,73 1958.8. 52446 Brantupīte 8,19 1963., 1971., 1977.9. 524472 Knīpupīte 6,61 1977.10. 5246 Nārvelis 9,03 1963.,200511. 5248 Dranda 10,62 1963.12. 52482 Cērtene 8,04 1964., 197813. 5256 Vija 64,31 1941., 1954., 1968., 1971., 1977.14. 52564 Kamalda 18,74 1961., 1966.15. 5256412 Rustupe 8,16 1972.16. 525642 Kurmīšupe 8,21 1961.17. 52566 Pubuļupe 20,82 1953., 197118. 525672 Mēmupe 4,53 1957.19. 52568 Laužu kanāls 9,37 1941.20. 525698 Gružupīte 7,03 1967., 1988.21. 5272 Vecpalsa 24,04 1978.22. 5272824 Lipsa 11,95 1981.23. 527288 Ruņģu strauts 7,28 1967.24. 5274 Vizla 22,36 1967., 197025. 52742 Jaunpalsa 3,73 1967., 1976.26. 5274222 Kumeļupe 6,23 1963.27. 5274244 Akmeņupīte 9,26 1960.28. 52742452 Sterģupīte 6.56 1962.29. 5276 Vidaga 22,16 1979.Kopā: 81747,68Datu avots: "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", SIA, Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļa,2011.2011. gadā Smiltenes novadā ir rekonstruētas 5 valsts nozīmes ūdensnotekas – Mēmupe, Nigra,Kripupīte, Vizla, Vidaga, kopā aptuveni 24 km. Tuvākā gada laikā ir paredzēta Kamaldiņas un Drandasrekonstrukcijas darbi.Zemnieku saimniecībās izveidotās meliorācijas sistēmas šobrīd netiek uzskaitītas.Pēc Zemkopības ministrijas datiem, kopumā meliorācijai būtu pakļaujami 94% no Latvijas LIZ. Tā kālielākā daļa meliorācijas sistēmu ir būvētas pirms 20-30 gadiem, tās ik gadus arvien vairāk nolietojasun šobrīd ap 15% meliorēto platību nedarbojas projektētajā režīmā. Lielās platībās meliorācijas55


sistēmas netiek pienācīgi apsaimniekotas un uzturētas kārtībā, kā rezultātā notiek zemju degradācijaun pārpurvošanās 32 . Kā viena no problēmām valsts nozīmes ūdensnoteku apsaimniekošanā tiekminēti bebru postījumi. Dzīvnieki veido dambjus, rok pazemes ejas, kas traucē ūdensnotekuregulēšanu un uzturēšanu labā darba kārtībā.Ielu un laukumu apgaismojumsIelu un laukumu infrastruktūra ir pašvaldības īpašums un to apsaimnieko „Vidzemes energoceltnieks”1.3.3.15.tabula. Ielu un laukumu apgaismojuma sistēma.Nr. Ielu un laukumuapgaismojuma sistēma1. Smiltenes apgaismojumasistēma2. Blomes apgaismojumasistēma3. Kalnamuižas apgaismojumasistēma4. Bilskas apgaismojumasistēmaTautas nams - ZiediņiApgaismojumalīniju garumsIzbūvētās/RekonstruētāslīnijasApgaismojumapunkti/gaismekļu tipiPiezīmes~30km Līgo ielainepieciešamaapgaismojumasistēmasuzstādīšana.0,3 km 0,3 km 9 punkti Nepieciešamsierīkot 1,3 kmapgaismojumasistēmuapm.380m 70m ApsaimniekoSmiltenes Valststehnikums407 m - 11stabi/dzīvsudraba5. Bilska – Žiguri - Skola 350 m - 11stabi/dzīvsudraba6. Mēru muižas apgaismojumasistēma7. Grundzāles apgaismojumasistēma8. Palsmanes apgaismojumasistēma9. Variņu apgaismojumasistēma10. Launkalnes apgaismojumasistēma11. Silvas apgaismojuma sistēma12. Vidzemes apgaismojumasistēmaDatu avots: Pašvaldības pagastu pārvaldes1200 m izbūvēts 2010.g. 13 apgaismespunkti/apgaismojumaarmatūra arspuldzi PhilipsSGS-102, NH150W2320 metri Pieslēgumapunkti 4 gab.:Centrs , Rozītes,Zvaigznītes,internātskola.Gaismekļu tipsDRL – 200~1.2 km - 2 punkti / DHRLlampasApsaimniekopagasta pārvaldevēl 10 apgaismespunkti laukumāpieadministratīvāsēkasApsaimniekoPalsmanespagasta pārvaldeApkalpojam paši32 RAPLMpamn_190908_ZP; Valsts zemes politikas pamatnostādnes 2008. -2014.gadam56


Apgaismojuma sistēmās nepieciešams ieviest energoefektīvus gaismekļus –nomainot esošoskvēlspuldžu un dzīvsudraba gaismekļus. Nepieciešams ieviest energotaupīgo „gudrās apgaismojumasistēmas”, kurām var regulēt apgaismojuma līmeņus, kā arī ieslēgšanos un izslēgšanos.Pašvaldības nekustamais īpašumsSmiltenes novada pašvaldība uz 31.12.2010. ir iereģistrējusi Zemesgrāmatā 26,32% no visas bilancēesošās zemes kopplatības.1.3.3.16.tabula. Pašvaldības bilancē esošā zeme grupu griezumāPašvaldības bilancēesošā zeme grupugriezumāĪpašumāesošās haLietošanāesošās haKopā haKopā 575,99 1 612,53 2 188,52 26,32Datu avots: 2010.g. Publiskais pārskats.No kopējā daudzumareģistrētsZemesgrāmatā (%)Pašvaldībai ir jāparedz finansējums, lai pašvaldības bilancē esošās zemes vienības reģistrētuzemesgrāmatā.1.3.3.17.tabula. Pašvaldības nedzīvojamās ēkas – tiek papildināts ar pašvaldību datiem.Nr. Nosaukums/ adrese Izbūves/rekonstrukcijasgads1. SmiltenespilsētaSmiltenes sporta halleGaujas iela 1EnergoefektivitātespasākumiPiezīmes2005. Celta nomūsdienīgiemmateriāliem1900. - Nepieciešamsremonts1923./ 2002./ Rekonstruēta armūsdienīgiemmateriāliem2. Kapliča Smiltenē Vaļņuielā 113. Smiltenes Centravidusskola Dārza iela174. Palsmanes Pagastmāja 1870 Nomainīti logi 2008.5. pagasts Kapliča 1895 - Nepieciešamsremonts6. Rija klēts Netiek izmantota7. Klēts pie Baltās mājas Netiek izmantota8. Kultūras nams 1934Nomainīti logi 2008.,Rekonstrukcija nomainīts jumts2010.2004.9. Centra katla māja 1980. Nepieciešamajumta maiņa,remonts10. Bērnudārza ēka 1990. Nomainīti logi 2006.,siltināts jumts 2006.Paredzētsenergoefektivitātesprojekts 2012. visaiēkai11. Skolas ēka 1906. Nomainīti logi 2007.nomainīts jumts2008.12. Skolas internāta ēka 1972. Nomainīti logi 2007. Nepieciešamasiltināšana un57


13. Aptiekas ēka 1880. Nomainīti logi unjumts 2008.14. Pils ēka un 1880. Ir veikti darbi, bet parsaimniecības ēka tikatiem varēs pastāstītnodota SpeciālāsPalsmanes speciālāsskolas bilancē nointernātpamatskolaspagasta pārvaldesdirektore.15. Grundzāles Administratīvā ēka 1970. Celta no baltajiempagastsķieģeļiemjumta nomaiņa.Tiek iznomāta(Līvena aptieka)aptiekas filiālei un(AS Latvijas pasts)Pastam.Atrodas Palsmanesspeciālāinternātpamatskola.apmierinošāstāvoklī16. skolas ēka 1965. Celta no baltajiemķieģeļiem17. VariņupagastsVariņu pamatskola 1977.g., Ķieģeļu, betonaSiltināta 2009.g.18. Variņu pamatskolassporta zāle19. Variņu pagasta tautasnams Oktobra iela 1320. Variņu pamatskolaspirmsskolas izglītībasgrupa Oktobra iela 521. Smiltenespagasts22. Blomespagasts2008.gads Celta nomūsdienīgiemmateriāliemnepieciešamsremonts,paredzēts2012.g.koveikt1965.gads Siltināts 2009.gads Pieder SIA „Palsa”Daļēji2009.gadāsiltinātsKalnamuiža 2 1900. Ielikti plastmasas logiBlomes pamatskola 1982. Celta nomūsdienīgiemmateriāliemPieder SIA „Palsa”23. „Pils” 1892 Akmens mūrs NepieciešamsremontsDatu avots: Pašvaldības pamatlīdzekļu inventāra saraksts.Pašvaldībai pieder arī meži, visvairāk pašvaldībai piederošo mežu ir Smiltenes pilsētā, Grundzāles unPalsmanes pagastos.58


1.3.3.4.attēls.Meži valsts un pašvaldības īpašumā pa pagastiemDatu avots: Valsts zemes dienests 2010.1.3.3.18.tabula.Pašvaldībām piekritīgā zeme un zeme pašvaldību īpašumā, meža zeme.Pašvaldībai piekritīgā zemehaNo tiem mežsZeme pašvaldībasīpašumā haNo tiem mežsSmiltenes1076,8 89,9 ha/8,34% 561,3 284,1/ 50,61%novadsDatu avots: Valsts zemes dienests 2010.No pašvaldībai piederošās zemes 50,61% sastāda meži.Sabiedriskie un skolēnu pārvadājumiSkolnieku pārvadājumiem 2011/12 mācību gadā:Ir izveidots 21 skolēnu pārvadājumu maršruts1 dienā tiek veikti 36 reisi (17 no rīta; 19 pēcpusdienā)1 dienā tiek pārvadāti līdz 386 bērni (uz skolu un no skolas).Palsmanes pagasta pārvalde organizē skolēnu pārvadājumus katru darba dienu. Maršruti ir pārvaldesapstiprināti. Reisu skaits dienā 3-4. Tiek pārvadāti 38 skolēni. No rītiem skolēni izmanto sabiedriskotransportu nokļūšanai skolā. Viens maršruts, 36 skolēni tiek pārvadāti. Iegādātās biļetes pagastapārvalde atmaksā.Bilskas pamatskolas skolēni tiek pārvadāti ar Smiltenes novada Bilskas pagasta pārvaldes autobusu ikdienas, apstiprināti 4 maršruti. Dienā vidēji šo pakalpojumu izmanto 56 bērni.Grundzāles pagasta pārvalde organizē skolēnu pārvadājumus ar pašvaldības transportu katru mācībudienu. Reisu skaits dienā 6. Tiek pārvadāti 72 skolēni.1.3.3.19. tabula. Smiltenes novadā apkalpoto maršrutu un reisu skaits:Reisi un maršruti: 2007. g.Reisu skaits nedēļas laikā 470Maršrutu skaits 260Reisu skaits vidēji dienā 70Maršrutu skaits vidēji dienā 37Pasažieri:Dienas laikā biļeti AO kasē vidēji iegādājas 152Bērni mācību dienās 70Datu avots: VTU Valmiera; Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008.pašvaldības dati.2014. gadam,Publisko teritoriju labiekārtojumsKatru gadu tiek sakārtotas vai rekonstruētas Smiltenes novada zaļās teritorijas pilsētā atjaunojotzālieni, apstādījumi, tiek uzstādītas un atjaunotas mazās arhitektūras formas – soliņi, atkritumutvertnes, velonovietnes. Pēdējo gadu nozīmīgākās ir sekojošas publisko teritoriju labiekārtošanas:- PII "Pīlādzītis" teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana, bērnu rotaļu laukumu ierīkošanaRīgas ielā 8A 10581 m² platībā, Mētras ielā 11A 450m² platībā,- teritorijas apzaļumošana 10091m² platībā Raiņa ielas un tās pieslēguma ielu kompleksārekonstrukcija ietvaros un 3600m² platībā,- Atmodas ielas un tās pieslēguma ielu kompleksā rekonstrukcija ietvaros un nogāžunostiprināšana 400 m² platībā.59


1.3.3.20.tabula.Publisko teritoriju labiekārtojums.Nr.ApdzīvotaBērnu rotaļu Labiekārtotasvieta/objektslaukums Atpūtas vietas1. Smiltene Skeitparks Tepera ezeraapkārtne;Klievezeraapkārtne;Vecais parks;Jaunais parks;Baznīcaslaukums2. Silva x3. Bilska 2012.gadā Bilskas ezeraparedzēts pludmale,izveidot rotaļu Bilskas skvērslaukumu4. Mēri 2012.gadā Mēru muižasparedzēts parksizveidot rotaļulaukumu5. Grundzāle x Dabas taka garPalsas upi ;Labiekārtota (arkāpnēm unsoliņu) ūdensņemšanas vietano avotiņa6. Palsmane x Skvērs piekultūras nama7. Blome - Estrāde„Jeberleja”8. Launkalne9. Variņi X Parks Palsasupes krastāNorādes, infostendi1 – pilsētaskartes stends;3 velo infostendi;top 2 stendipie ielām6 norāžu stabiar norādēmPagasta kartesstendsOzolu audze piepamatskolasBērzu birzspagasta centrā2 gab Norāde –Vilciņu ozols10. Vidzeme x11. Brutuļi -12. Kalnamuiža - Muižaskomplekss13. Niedrāja teritorija Takas unCitiAutobusu pieturvietaNepieciešamsizveidot bērnu rotaļulaukumu, soliņus piepašvaldības ēkas,aprīkot peldvietu piepagasta centra ezera,Izstrādāt un realizētpagasta centraapzaļumošanasprojektu. atjaunotpirts kompleksuestrādē „Jeberleja”.Nepieciešamsatjaunot gājējutiltiņus pāri upeiPieder IZM,60


14. Silvas dendraloģiskaisparks15. Cērtenes pilskalnateritorija16. Biedrības „Ekolauks”izkoptie objekti17. Palsmane 2008. ierīkotspie kultūrasnamalabiekārtojumsLabiekārtojumsTakas unlabiekārtojumsKritnis,Bļodakmens,Zauskas priedeSmiltenespagastāSkvērs piekultūras namaAtpūtas vietacentrā (aizautoostas)Palsmanesparks18. Strāķkalni Publiskipieejamapeldvieta19. Pie Rauzas upes Info stends parNATURA 2000un upespērļgliemeni,kura ir šajāteritorijāaizsargājama.Biedrības„Spēkavots”projekts.Nepieciešams ierīkotsoliņus.Irnepieciešamistendi u.c.soliņi,infoBiedrības „MāsasVeronikas” projektsSadarbībā arMalakologu biedrību.20. Smiltenes pagasts Nepieciešams infostends uz Smiltenespagasta un Plāņupagasta robežas, kasir autoceļš Smiltene– Strenči.Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Smiltenes novada pagastos ikgadējo talku laikā tiek veikti ainavu sakopšanas darbi.Variņu pagastā 2009. gadā tika iestādīta ozolu birzs pie pamatskolas un bērzu birzs Variņu pagastacentrā, sakopts Palsas upes kreisais krasts 1,5 km garumā, uzstādīts bērnu rotaļu laukums pie Variņupamatskolas, labiekārtots parks Palsas upes krastā 33 . Palsmanes pagastā 2010. gadā veikta estrādesteritorijas labiekārtošana, bērnu rotaļu laukuma labiekārtošana, izveidota „zaļā klase” pie Palsmanesspeciālās internātpamatskolas, ir ierīkots skvērs pie Palsmanes Kultūras nama.33 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, 2011.61


Plānotie infrastruktūras attīstības prioritārie projektiKatrai Smiltenes novada teritoriālajai vienībai tiek identificēti trīs būtiskākie investīciju projekti.1.3.3.5.attēls.Plānotie infrastruktūras attīstības prioritārie projektiNozīmīgākās nepieciešamo investīciju jomas ir ēku energoefektivitātes pasākumi, ielu un ceļurekonstrukciju, ūdenssaimniecības attīstība.SecinājumiSmiltenes novadā ir nepietiekams bērnu rotaļu laukumu skaits, īpaši pagastu teritorijās. Tūrismanorādes un informācijas stendi (jau esošo sarakstu skatīt pielikumā), ir nepieciešams atjaunotkartes stendus ar informāciju uz novada robežas pie lielākajiem autoceļiem.62


Pilsētas un ciemu labiekārtojums, pieejamība bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem,ģimenēm ar bērniem ir viens no būtiskiem ērtas un pievilcīgas dzīves vides nosacījumiem, kasnosaka aktīvās atpūtas iespējas un veicina veselīgu dzīvesveidu.Publisko teritoriju labiekārtojums cieši saistās ar publiskās telpas attīstību, pilsētas un ciemuraksturīgajām ainavām, arhitektūras stilu un tam kopumā ir liela nozīme pilsētas un novadaiedzīvotāju dzīves apstākļu veidošana. Pilsētas vides kvalitāte un pieejamība ir viens no faktoriem,lai piesaistītu uz zinātnes atziņām balstītus uzņēmumus, kvalificētu un radošu darbaspēku untūristus. Tādēļ jāpalielina arhitektūras, infrastruktūras plānošanas un pilsētplānošanas savstarpējāmijiedarbība, lai radītu pievilcīgas, lietotāju vajadzībām paredzētas sabiedriskās telpas, ārējāstelpas labiekārtojumu un sasniegtu augstus standartus attiecībā uz dzīves vidi. Īpaši nozīmīgi tas irarhitektūras mantojuma saglabāšanā un sasaistē ar jauniem vides objektiem, vides pieejamībuvisai sabiedrībai, tikai konkrētai pilsētai un vietai raksturīgo labiekārtojumu – soliņi, apgaismojums,ietvju ielikuma raksti, kas kopumā veido sabiedriskas telpas un to pilsētvides un arhitektūrasvērtību 34 .Pašvaldībai sadarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem kopīgi jārada un jāsaglabā funkcionālas unlabi projektētas pilsētu teritorijas, infrastruktūras un pakalpojumi. Piedāvātās ir sekojošas iespējas:- tehnisko projektu izstrādes gaitā organizēt metu konkursus, piesaistot vairākus arhitektu,plānotāju birojus radošu ideju attīstībai, dažādu speciālistu žūriju labāko darbuizvērtēšanai,- radošās pilsētas un/vai ciemu spēles, un diskusijas un citas inovatīvas metodes, iesaistotplašāku sabiedrību pilsētas un/vai ciemu teritorijas attīstības redzējumus meklējot,- mākslinieku plenēri, radošās darbnīcas, atainojot pilsētvidi un meklējot tikai Smiltenespilsētai un novadam raksturīgo,- jauniešu, skolēnu, bērnu radošie konkursi, izstādes par pilsētas vides attīstību unnākotnes perspektīvu.Tehniskās infrastruktūras izvērtējums un secinājumiSmiltenes novadam ir stratēģiski izdevīga atrašanās vieta – Vidzemes reģiona centrā, Pleskavasšosejas tuvumā. Laba satiksmes infrastruktūra nosaka pilsētas pieejamības potenciālu. Smiltenesnovada pagastu centrus un Smiltenes pilsētu savieno asfaltētu ceļu tīkls, kas rada iespējas veidotfunkcionāli vienotu un savstarpēji integrētu apdzīvoto vietu struktūru. Tomēr pilsētas ielu unnovada ceļu, pagastu ciemu ielu tehniskā kvalitāte nav apmierinoša. Smiltenes pilsētā daudzāmielām nav lietus ūdens kanalizācija, nav energoefektīvs ielu apgaismojums, neapmierinoša ietvju unceliņu kvalitāte. Pagastu teritorijās kā problēma tiek minēta valsts vietējo un reģionālo autoceļuuzturēšana ziemas apstākļos, jo sniega tīrīšanu un autoceļu kaisīšana netiek nodrošināta savlaicīgi.Būtiska ir interneta un mobilo sakaru pieejamība, kas nav kvalitatīva visā Smiltenes novadateritorijā, to nepieciešams attīstīt, lai aktivizējot pilsētu un lauku sadarbības formas, pilnveidojot e-pakalpojumus, radot kvalitatīvus dzīves apstākļus jaunu iedzīvotāju grupu piesaistīšanai dzīveinovada lauku apvidos.Ir jāpievērš uzmanība vides infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai – ūdenssaimniecībasmodernizācijai vismaz 6 pagastu ciemos, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai,šķirošanas attīstībai, iedzīvotāju informētībai par vides aizsardzības prasībām un atkritumušķirošanu.34 Leipcigas Harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, 2007.63


Attīstot un labiekārtojot teritorijas, nav mazsvarīgi ievērot augstas būvkultūras vērtības, kasapvieno novadam un reģionam raksturīgo arhitektūras mantojumu ar modernajām tendencēm,radītu atšķirīgu un kvalitatīvu, radošu dzīves vidi.1.3.4. MājokļiSmiltenes novada attīstībai un iedzīvotāju piesaistei būtiska nozīme ir mājokļu politikai. Šobrīd tiekuzskatīts, ka dzīvojamais fonds ir nepietiekošs, par ko liecina arī dzīvokļu rindas novada pašvaldībā.Visizplatītākais mājokļu veids Smiltenē ir atsevišķs dzīvoklis (1294). Gandrīz 2 reizes mazāk pilsētā irmājokļu individuālās mājās (775). Privātīpašumā ir 94,5% dzīvojamo mājokļu platību, savukārtpašvaldības īpašumā ir 1,5% (neprivatizēti dzīvokļi, kuros mīt īrnieki) no kopējās dzīvojamās platībaspilsētā, tādejādi tai ir nebūtiska ietekme dzīvojamo platību sektorā. Pēc mājokļu īpašuma piederībaspilsētā dominē privātie mājokļu – 1386.Mājokļu lielums Smiltenē ir ievērojami atšķirīgs. Visvairāk pilsētā ir mājokļu ar 2 istabām (860), tadmājokļu ar 3 istabām (591) un 1 – istabas mājokļu (297). Būtiskākā daļa dzīvojamās platības neatbilstmūsdienu prasībām, kā arī ir nolietota.Smiltenes pilsētas dzīvojamais fonds sastāv no kopējās platības 3230 m 2 , kurās ir saglabājušies 47dzīvokļi. Pēc dzīvojamo ēku privatizācijas pabeigšanas privātīpašumā ir 203 153 m 2 dzīvojamāsplatības. Tādējādi pašvaldības nozīme dzīvojamo ēku uzturēšanā un apsaimniekošanā ir būtiskimazinājusies.Mājokļu būvniecības periodi parāda, ka to nolietojums ir ievērojams un nepieciešamas investīcijasmājokļu kvalitātes uzlabošanai. Turklāt 60.-80. gadu laikā celtiem mājokļiem ir būtiskasenergoefektivitātes problēmas, jo celtniecības standarti tika balstīti uz lētu enerģijas resursupieejamību ilgtermiņā, tādējādi ekonomējot būvniecībā.Kredītu finansējuma pieejamība pēdējo gadu laikā mājsaimniecībām ir ļāvusi veikt kosmētiskosremontdarbus savos mājokļos, ka arī logu, radiatoru nomaiņu. Tā ka šādiem darbiem navnepieciešama speciāla būvatļauja, tad šo uzlabojumu apjoms nav precīzi nosakāms. 352010.gadā Smiltenes novada sociālajā dienestā dzīvokļu rinda tika pārreģistrēta, tagad rindā ir 6ģimenes (2008. gadā Smiltenes pilsētā - 120 personu rinda, bet tad bija iespējas pieteikties visiem bezierobežojumiem). Interesi par dzīvojamo platību Smiltenes pilsētā apliecina gan sludinājumilaikrakstos, gan interneta portālos par vēlmi īrēt dzīvokļus. Intervijās ar uzņēmējiem un pagastupārvalžu speciālistiem ir noskaidrots, ka vairākos uzņēmumos ir vakantas darba vietas un ir vēlmepiesaistīt speciālistus no citām Latvijas pilsētām vai novadiem, bet ir sarežģīti, īpaši jaunajiemspeciālistiem, atrast dzīvojamo platību. īres dzīvokļus ir iespējams veidot pašvaldību neizmantotajāsēkās, piemēram, bijušajās izglītības iestādēs.Smiltenes novada pagastos ir pašvaldībām piederoši dzīvokļi, kuri tiek izīrēti, tomēr daļa dzīvojamāfonda ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī, nepieciešami remonti un rekonstrukcijas. Lielākais dzīvokļuskaits ir Launkalnes un Palsmanes pagastos.1.3.4.1.tabula. Smiltenes novada pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi un ēkas.Nr. Teritorija Dzīvokļuskaitskopāt.sk. 1istabast.sk. 2istabast.sk. 3istabast.sk. 4istabasApmierinošā stāvoklīKritiskāstāvoklīCitasēkasm² kopā1. Brantupagasts2. Bilskaspagasts6 5 1 - 3 3 - 88,313 4 5 4 - 13 - - 734,435 Smiltenes novada integrētās attīstības programma 2008.-2014.gadam.64


3. Blomespagasts4. Grundzālespagasts5. Smiltenespagasts15 6 8 - - 15 - 666,1431 26 5 - 28 3 - 1235,55 1 1 3 - 5 - Administrācijas324,6ēka43 12 25 3 2 43 - 1māja 1474,66. Launkalnespagasts7. Palsmanes 40 14 17 9 - 40 - - 1812,5pagasts8. Variņi 10 2 8 10 - - 478.4pagasts9. Smiltenes 47 - - - - - - - -pilsētāDatu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Palsmanes pagastam pieder daudzdzīvokļu ēkas, no kurām 36 dzīvokļi ir apmierinošā stāvoklī, 4 –avārijas stāvoklī.Variņu pagastā pašvaldības dzīvojamais fonds ir pietiekams, ir pašvaldības īres dzīvokļi Variņos, kā arīSIA „Palsa” ir brīvi dzīvokļi. Dzīvojamā fonda labiekārtotība (nodrošinājums ar ūdensvadu,kanalizāciju, siltumu, ceļiem) pagasta centrā ir pietiekama 36 .Mājokļu attīstības tendences atspoguļo būvniecības pieteikumu skaits. No kopējo Smiltenes novadabūvniecības pieteikumu skaita, dzīvojamās mājas sastāda tikai sesto daļu.1.3.4.1.attēls. Būvniecības pieteikumu skaits Smiltenes novadā 2011.gada 8 mēnešos.Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Lai piesaistītu privātos investorus un nekustāmā īpašuma attīstītājus mājokļu jautājumu risināšanā,Smiltenes novada pašvaldība ir izstrādājusi divus detālplānojumus dzīvojamo māju apbūvei pilsētasteritorijā:- pilsētas teritorijai „Audēju iela 14” plānotā (atļautā) izmantošana ir Apstādījumu teritorija,Daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorija un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija,- teritorijai „Audēju iela 20 un Rīgas iela 11” (atļautā) plānotā izmantošana ir Jaukta darījumu,sabiedrisko objektu un dzīvojamās apbūves teritorija, Daudzstāvu dzīvojamās apbūvesteritorija un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija.36 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums 2009.-2011., Smiltenesnovada pašvaldība, 2011.65


Savrupmāju teritorija ir paredzētas arī Launkalnes pagasta zemesgabalā nr.2., kuram ir izstrādātsdetālplānojums.SecinājumiSmiltenes novada pagastos svarīga ir pašvaldībai piederošu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana,ir nepieciešamība veikt energoefektivitātes pasākumus. Tā kā pagastu pārvaldes vaiapsaimniekošanas uzņēmumi neveic namu apsaimniekošanu, nav veikti remontdarbi, nomainītikoplietošanas telpu logi, ēkās nav pievilcīga dzīves vide.Galvenie priekšnoteikumi ilgtspējīgiem komunālajiem pakalpojumiem ir energoefektivitāte undabas resursu ekonomiska izmantošana, kā arī pakalpojumu ekonomiskā efektivitāte. Jāuzlabo ēkuenergoefektivitāte. Tas attiecas gan uz esošajām, gan jaunajām ēkām. Dzīvojamā fonda atjaunošanavar ievērojami ietekmēt energoefektivitāti un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Īpašauzmanība jāpievērš vecām un nekvalitatīvām ēkām. Optimizēti un funkcionējoši infrastruktūras tīkliun energoefektīvas ēkas samazinās gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju izmaksas 37 .Pašvaldības dzīvojamā fonda neesamība bieži ir par iemeslu, kādēļ novads zaudē esošusiedzīvotājus, viens no iemesliem, kādēļ uz dzīvi Smiltenes novadā neatgriežas vai neienākiedzīvotāji, kuri šeit var atrast darbu. Par dzīvesvietas izvēli Smiltenes novadā interesenti lielākotiesir cilvēki ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, kuriem nav hipotekāro kredītu iespējas, lai mājokliiegādātos. Blomes pagastā ir neizmantota bijušās izglītības iestādes ēka „Siļķītes”, kas būtupielāgojama pašvaldības nomas dzīvokļiem, tā piedāvājot dienesta dzīvokļus kvalificētiemspeciālistiem. Arī Brantu pagastā bijušās skolas ēkai tiek meklēti izmantošanas varianti. Smiltenesnovadā ir arī citi pašvaldības īpašumi, kuriem meklējams atbilstošs izmantošanas veids1.3.5. Pašvaldības pārvaldes resursiSaskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pašvaldības galvenās funkcijas ir:- organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, gādāt par savas administratīvās teritorijaslabiekārtošanu un sanitāro tīrību;- gādāt par iedzīvotāju izglītību, kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanuun tautas jaunrades attīstību;- nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu,nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību;- sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarbasamazināšanu;- gādāt par sabiedrisko kārtību novadā.Smiltenes novada dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumamsastāv no 15 deputātiem.Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, ir izveidotas 3 pastāvīgaskomitejas:Finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgā komiteja 10 deputātu sastāvā;Kultūras, izglītības un sporta jautājumu pastāvīgā komiteja 7 deputātu sastāvā;Sociālo un medicīnas jautājumu pastāvīgā komiteja 4 deputātu sastāvā.11 komisijas:- Administratīvā komisija;37 LEIPCIGAS HARTA par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, Leipcigā, 2007. gada 24.–25. maijā.66


- Apstādījumu saglabāšanas komisija;- Civilās aizsardzības komisija;- Deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanas komisija;- Ekspertu komisija;- Licencēšanas komisija;- Iepirkumu komisija;- Komisijai bērnu uzņemšanai Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādēs un pirmsskolasizglītības grupās pie skolām;- Politiski represēto personu lietu komisija;- Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisija;- Smiltenes novada interešu izglītības jautājumu un programmu izvērtēšanas unmērķdotācijas sadales komisijas.Smiltenes novada dome un tās struktūrvienības veic likumā noteiktās funkcijas, veicinot novadaattīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa attīstību. Smiltenes novada darbu vada domespriekšsēdētājs un izpilddirektors. Lai nodrošinātu pilsētas un lauku teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgupieeju pašvaldības pakalpojumiem, iedzīvotājiem ir iespēja pamatpakalpojumus saņemt arī savospagastos.Smiltenes novadu pēc 2009. gada LR administratīvi teritoriālās reformas veido Smiltenes pilsēta un 8pagasti - Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas pagasts.Pagastu pārvaldes nodrošina sekojošus pakalpojumus:- nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju parpašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;- pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdotapašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un ieņēmumus no budžetaiestāžu maksas pakalpojumiem;- nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzībaslikumā noteiktajā kārtībā; - nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiemlēmumiem;- nodrošina pagastu pārvaldes saimniecisko darbību atbilstoši apstiprinātajam budžetam,pilnvarām un Domes noteikumos apstiprinātajai kārtībai;- nodrošina pagasta pārvalžu teritorijā atrodošos un pakļautībā esošo iestāžu unstruktūrvienību darbību.Plānošanas un investīciju piesaisti pašvaldībā nodrošina Attīstības un plānošanas nodaļa, kurai,analizējot piesaistītos līdzekļus un īstenotos projektus, ir pietiekoša kapacitāte.Iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte1.3.5.1.tabula. Vēlētāju aktivitāte 11. Saeimas vēlēšanās valstī, Vidzemes reģiona un Smiltenesnovadā.Teritorija Vēlētāju skaits Kopējā aktivitāte %Valstī 1542700 917713 59.49%Vidzeme 408911 263151 64.35%Smiltenes11241 71 47 63.58%novadsDatu avots: http://www.velesanas2011.cvk.lv/activities.htmlSalīdzinot ar valsts iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti vēlēšanās, Smiltenes novadā tā ir gandrīz par 3%augstāka, tomēr nedaudz zemāka nekā Vidzemes reģionā kopumā. Viszemākā aktivitāte ir bijusiLatgales reģiona Ciblas novadā, kur nobalsojuši 36.23% iedzīvotāju. Augstākā aktivitāte Carnikavasnovadā 101.61% un Saulkrastu novadā nobalsojuši 129.42%.67


Pašvaldības dialogs ar sabiedrībuInformācija par Smiltenes novada pašvaldības darbu, domes sēdēm, pieņemtajiem lēmumiem,sniegtajiem pakalpojumiem, organizētajiem pasākumiem un citām aktivitātēm ir pieejama:- Smiltenes novada pašvaldības mājas lapā www.smiltene.lv;- Smiltenes novada Domes vēstis;- Smiltenes TV sagatavotajos sižetos.Smiltenes novada Domes vēstis sniedz daudzpusīgu informāciju ne tikai par saistošajiem noteikumiemun pieņemtajiem lēmumiem, bet arī par notikumiem pilsētā, kultūras un izglītības pasākumiem uncitu noderīgu informāciju. Būtiski, ka izdevums ir pieejams ikvienam vai nu drukātā veidā, vai arīelektroniskā versija pašvaldības mājas lapā. Smiltenes novada pašvaldības bezmaksas izdevums„Smiltenes novada Domes Vēstis” iznāk kopš 2010. gada, 1 reizi mēnesī (pēdējā mēneša piektdienā)un tiek izplatīts bez maksas pašvaldības iestādēs un pilsētas tirdzniecības centrā „Centrs", tā tirāža ir2000 eksemplāru.Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta, aicinot piedalīties sabiedriskajās apspriešanās, ir iespējauzrakstīt mājas lapā vēstuli domei un elektroniski mājas lapā saņemt atbildi no pašvaldības. Domesvadībai, deputātiem un speciālistiem ir noteikti iedzīvotāju pieņemšanas laiki, kad ikviens interesentsvar risināt vai uzdot nepieciešamos jautājumus.Pašvaldības pakalpojumiVRAA pētījumā „Reģionu attīstība Latvijā 2010” ir veikts pašvaldību mājas lapu apskats līdz 2011. gadajūnijam. Smiltenes novada mājas lapā tiek nodrošināts informācijas pieejamības un pakalpojumuelektronizācijas līmenis ar iespēju – lejupielādējamas pakalpojumu veidlapas. Smiltenes pašvaldībasmājas lapā Ir norādīta sadaļa „Pakalpojumi”, ir iespēja elektroniski nosūtīt vēstuli domei, aizpildītnoteiktas veidlapas. Informācija par pakalpojumiem, pakalpojumu strukturēšana ir veikta atbilstošidzīves situācijai. Vēl nav pieejams Smiltenes novada pašvaldības pakalpojumu apraksts portālāwww.latvija.lv, nav informācijas par e-iespējām.Mājaslapā nepieciešams nodrošināt informāciju vismaz angļu un krievu valodā.Pašvaldības mājas lapai vidējais apmeklētāju skaits dienā – 500–600. Populārākās sadaļas –sludinājumi un aktualitātes. Atgriezeniskā saikne tiek noskaidrota aptauju veidā.2011. gada novembrī mājas lapā 50% pašvaldības pakalpojumiem ir izveidots apraksts. 29pakalpojumu apraksti, kas pieejami iedzīvotājiem Smiltenes novada interneta vietnē www.smiltene.lv.www.latvija.lv nav pieejams neviens Smiltenes novada pašvaldības pakalpojuma apraksts.Smiltenes novada pašvaldības mājas lapā ir sekojošo pakalpojumu apraksti:- Baznīcā noslēgto laulību reģistrācija- Ceremoniju organizēšana- Civilstāvokļa reģistru ierakstu labošana, papildināšana, atjaunošana un anulēšana- Civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu atkārtota izsniegšana- Dzimšanas faktu reģistrācija- Dzimšanas reģistra papildināšana sakarā ar adopciju- Laulību reģistrācija- Miršanas faktu reģistrācija- Paternitātes atzīšana, noteikšana vai dzimšanas reģistra papildināšana- Tautības ieraksta maiņa- Vārda, uzvārda ieraksta maiņaPublisku pasākumu rīkošanas atļauja68


Publisko pasākumu organizēšanai Smiltenes novadā, saskaņā ar Latvijas Republikā noteikto kārtību, irjāsaņem Smiltenes novada domes atļauja, ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms attiecīgā pasākumanorises sākuma iesniedzot iesniegumu. Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumuizskatīšanas komisija lēmumu pieņem 10 dienu laikā no iesniegšanas datuma (ja iesniegums un visinepieciešamie dokumenti ir iesniegti ne vēlāk kā 15 dienas līdz pasākumam).Sociālā palīdzība, pabalsti:- Apbedīšanas pabalsts- Aprūpes mājas- Brīvpusdienu pabalsts skolēnam- Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija- Izziņa par trūcīgo statusa piešķiršanu- Izziņas par atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma- Ģimenes pabalsts (pabalsts mācību līdzekļu iegādei)- Maksas atlaides pabalsts pirmsskolas izglītības iestādē- Pabalsts bērna uzturam un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenē- Pabalsts daļēju medicīnisko izdevumu apmaksai- Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā- Pabalsts kurināmā iegādei vai dzīvokļa pabalsts- Pabalsts sociālo garantiju nodrošināšanai- Uzziņas un konsultācijas Sociālajā dienestā.Tūrisma pakalpojumi:- Tūrisma pakalpojumu reklamēšana, izvietojot informatīvus materiālus- Tūrisma informācijas sniegšana- Tūrisma informatīvo materiālu izplatīšana 38Smiltenes novada pašvaldība ir paredzējusi ieviest elektronisko dokumentu aprites sistēmu Namejs.Visas pašvaldības iestādes un pagastu pārvaldes vēl nav saslēgtas vienā sistēmā, izņemot sociālādienesta pakalpojumus.Pašvaldībām ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai personas saņemtu pieprasītos pakalpojumusvienuviet klātienē vai elektroniski, fiziski nevēršoties institūcijā pie atbildīgās amatpersonas, kasizskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasītā pakalpojuma izpildiGalvenie ieteikumi ir visu pašvaldības sniegto pakalpojumu apzināšana, definēšana un grupēšana,pakalpojumu aprakstīšana un informācijas publicēšana pašvaldības mājas lapā un portālāwww.latvija.lv, informācijas savlaicīga aktualizēšana. pakalpojumu procedūru, to kvalitātesizvērtēšana, pārbūve, vienkāršošana.Tuvākajā laikā ir nepieciešama pašvaldības sniegto pakalpojumu elektronizācija, vienotaselektronizētas dokumentu vadības sistēmas ieviešana. Diemžēl pašvaldības institūcijām nav pietiekošiinformācijas no atbildīgajām valsts iestādēm, kādā veidā ir paredzēta e-pakalpojumu sniegšana, navskaidrs, cik izmaksās pašvaldību e-pakalpojumu iekļaušana www.latvija.lv portālā, kā notiksautorizācija, kādas procedūras ir paredzēts, lai iedzīvotāji var izmantot e-pakalpojumus minētajāportālā. Kā viens no tuvākajiem uzdevumiem ir vienas pieturas aģentūras principu ieviešana, kasbalstās moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā.Smiltenes novada pašvaldībā ir 13 publiskie interneta pieejas punkti (turpmāk tekstā – PIPP)bibliotēkās, pagasta pārvalžu un izglītības iestāžu telpās. Ar publisko interneta pieejas punktustarpniecību iespējams nodrošināt vismaz daļu pašvaldības pakalpojumus arī tādās vietās, kur navpašvaldības pārvalžu vai citu iestāžu (Loberģi, Aumeistari, Brutuļi).1.3.5.2.tabula. Publisko interneta pieejas punktu pakalpojums novada teritorijā.ĒkaspamatizmantošanasveidsAdreseInternetapieslēgumaveidsInternetapakalpojumusniedzējsMaksimālaisdatuapmaiņasApmeklētājuskaits38 http://www.smiltene.lv/Pakalpojumi_novads (skatīts, 27.11.2011.)69


Bibliotēkas telpas „Aptiekas māja” bezvaduGrundzāles pag. pagasts internetsPagasta pārvaldes „Pašvaldības māja”, Bilskas bezvaduēkapagastsinternetsLoberģu bibliotēka Bilskas pagasts, Loberģi, Mūri bezvaduinternetsBibliotēkas telpas Cēsu iela 13, Blome bezvaduinternetsBibliotēkas telpas Rīgas iela 71, c. Vidzeme, bezvaduBrantu pagastsinternetsPagasta pārvaldes Tilita iela 5,Grundzāles bezvaduēkapagastsinternetsBibliotēkas telpas Smiltenes nov. Bilskas bezvadupagasts, MūriinternetsBibliotēkas telpas Kultūras nams, Palsmanes bezvadupagastsinternetsBibliotēkas telpas Baznīcas laukums 13, kabelisSmiltene(t.sk. DSL)Bibliotēkas telpas „Pilskalni” Launkalne bezvaduinternetsIzglītības iestādes Kalnamuiža – 5; Smiltenes kabelistelpasnovads; LV4729(t.sk. DSL)Pagasta pārvaldes Oktobra iela 3A, Variņu bezvaduēkapagastsinternetsBibliotēkas telpas Birzuļu bibliotēka„Tautas bezvadunams”, Mēros, Bilskas pagasts internetsātrumsTELLIA 256 300TELIA 1 771TELIATelia 2 980Telia 256 kbps 2186Telia 1 650Telia 1 82Lattelecom 2 1822Lattelecom 4 15552Lattelecom 2 475Lattelecom 5 1235Telia 1 1000Telia 1 300Bibliotēkas telpas Oktobra iela 13, Variņi, VariņupagastsDatu avots: Smiltenes novada pašvaldība.bezvaduinternetsTelia 1 960Lai noskaidrotu iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, to kvalitāti unpieejamību, kā arī noteiktu nepieciešamos uzlabojumus, regulāri reizi gadā jāveic novada iedzīvotājuaptauja. Pieejamības nodrošināšanai viena no iespējām ir pašvaldības iestādēs izvietot termināļus,caur kuriem pieejami pašvaldības elektroniskie pakalpojumi.Sadarbība ar apkārtējām pašvaldībāmSmiltenes novada pašvaldības deputāti darbojas Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomē,kurā ietilpst viens deputāts no katras Vidzemes pašvaldības.Sadarbībā ar 21 pašvaldību tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana – nodibināts SIA „ZAAO”.1.3.5.3.tabula. Pašvaldību sadarbības jomas.NovadsKaimiņu pašvaldības – Gulbenes, Priekuļu,Vecpiebalgas, Strenču, Valkas, Raunas, Apes,Beverīnas novadiValmieraCēsisValkaRūjiena, SedaPašvaldību saskarsmes un interešu jomasPārrobežu sadarbībaSporta, kultūras attīstība, pasākumu organizēšanaTransporta infrastruktūras uzturēšanaĪpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanaVides kvalitātes nodrošināšana Gaujas upes baseināSabiedriskie pārvadājumiVeselības aprūpe, slimnīcas pakalpojumiKlejojošo dzīvnieku patversmeValsts iestāžu pakalpojumiAugstākās izglītības pakalpojumiSabiedriskie pārvadājumiValsts iestāžu pakalpojumiPansionāta pakalpojumi70


Vidzemes Ziemeļu funkcionālais pilsētu tīkls Sadarbība projektu īstenošana(Cēsis-Rauna-Valmiera-Smiltene)Pašvaldību kapacitātes stiprināšanaUzņēmējdarbības vides aktivizēšanaTransporta infrastruktūras attīstībaKompleksu tūrisma piedāvājumu, maršrutu, produktuizstrāde un attīstībaDatu avots:Konsultantu ieteikumi, reģiona plānošanas dokumenti, Smiltenes novada pašvaldība.Starptautiskā sadarbībaNovada starptautisko dimensiju atspoguļo ne tikai uzņēmēju saražotās produkcijas eksports uz citāmvalstīm, bet arī pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbība, sadraudzības pilsētas un projekti.Smiltenes novada pašvaldībai ir noslēgti 17 sadarbības līgumi.1.3.5.4.tabula. Smiltenes novada sadarbības partneri.Pilsēta (Valsts)Sadarbības līguma mērķisNakskov (Dānija)Willich (Vācija)Noslēgts 2002. gada 15. novembrī, mērķis attīstīt un uzturēt informācijasapmaiņu starp pašvaldības iestādēm, piemēram, pilsētas attīstības nodaļu,skolām, bērnudārziem.Wiesenbach (Vācija) Noslēgts 2001. gada 12. oktobrī ar mērķi veicināt informācijas apmaiņukomunālo iestāžu darbībā pilsētu saimniecības attīstībā, nosakot katru gadukopīgus sadarbības pasākumus, kā arī atbalstīt un veicināt iedzīvotāju un dažādubiedrību (īpaši jauniešu) tikšanos.Pincara (Itālija)Noslēgts 2002. gada 16. novembrī ar mērķi stiprināt draudzīgas attiecības starpsadraudzības pilsētām.Rovigo (Itālija)Noslēgts 2011. gada 27. aprīlī ar mērķi stiprināt jau pastāvošās draudzīgāsattiecības un veicināt plašāku sadarbību ekonomikas, sociālās, kultūras unjauniešu sadarbības jomās, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu starp abiemreģioniem.Pisek (Čehija)Noslēgts 2004. gada 29. aprīlī ar mērķi attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecībasstarp sadraudzības pilsētām.Pustomiti (Ukraina) Noslēgts 2005. gada 28. jūlijā ar mērķi attīstīt un uzturēt informācijas apmaiņustarp pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un struktūrvienībām, piemēram,pilsētas attīstības nodaļu, skolām, bērnudārziem, kā arī īpaši veicināt iedzīvotājuun apvienību (īpaši jauniešu) tikšanos.Caerphilly (Lielbritānija)La Laguna (Spānija)Ļvova (Ukraina)Noslēgts 2011. gada 11. maijā ar mērķi veicināt sadarbību ekonomikas,izglītības, kultūras, ekoloģijas, sporta un tūrisma jomās.Porhova ( Krievija) Noslēgts 2010. gada 30. jūnijā ar mērķi veicināt sadarbību kultūras un sportapasākumu organizēšanā, pašvaldības institūciju darba pieredzes apmaiņā, tiešusakaru dibināšanā starp Porhovas rajona un Smiltenes novada saimnieciskāsdarbības subjektiem, kā arī veicināt sadarbību programmu izstrādē un realizācijāstarp izglītības iestādēm un kopīgu projektu gatavošanā un realizācijā ar mērķirisināt vietējo pašvaldību orgānu aktuālās problēmas.Steinkjer (Norvēģija)Kalix (Zviedrija)Karlstad (Zviedrija)Ornskoldsvik (ZviedrijaDonnery (Francija)Pāvilosta (Latvija)Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Sadarbība vietējā un starptautiskajā mērogā veicina pieredzes apmaiņu, turklāt jaunrades veidošanāsiespējama, veicinot arī uzņēmēju iesaistīšanos sabiedriskajos tīklojumos un sociālajā dialogā, attīstotuzņēmējdarbības prasmes. Radīt jaunradei labvēlīgu darba vidi ir iespējams, izmantojot pašvaldībasinstitucionālo ietvaru un mehānismus.71


Smiltenes novada pašvaldībai ir jāveicina pārrobežu sadarbība ar Igauniju un Krieviju tūrismaattīstības jomā, kultūras mantojuma popularizēšanā. Būtisks sadarbības virziens ir iedzīvotājumūžizglītības iespējas, starpkultūru dialogs. Smiltenes novadam jāiesaistās plašākā sadraudzībaspilsētu tīklojumā, lai sniegtu iespēju satikties iedzīvotājiem no dažādām valstīm, veidotu starpnozarusadarbību, atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas.Kopš 2011.gada Smiltenes novada pašvaldība konkursa kārtībā līdzfinansē NVO īstenotos projektussporta, kultūras, izglītības, sociālajā jomā un vides labiekārtošanā. 2011.gadā 3000 Ls apjomā tieklīdzfinansēti 8 NVO projekti.Publiskie pakalpojumiPubliskie valsts pakalpojumi Vidzemes reģiona Ziemeļu tīkla pilsētās – Cēsis, Valmiera, Smiltene, Valkair izvietoti galvenokārt Valmierā, Valkā, Cēsīs. Smiltenes pilsētā ir pieejami tikai daži valsts sektoraiestāžu sniegtie pakalpojumi. Iedzīvotāji saņemt nepieciešamos pakalpojumus mēro ceļu uz Valkas vaiValmieras pilsētām.1.3.5.3.tabula.Smiltenes novadā pieejamie publiskie pakalpojumi.IestādePakalpojumapieejamībaAdreseKultūra, tūrismsKultūras iestādes:JāBirzuļu, Launkalnes, Variņu tautasnami, Blomes, Palsmanes,Grundzāles Kultūras namiPakalpojumateritorijaSmiltenes novadsBibliotēkas Jā Smiltenes novadsSabiedriskais interneta pieejas JāNovadaSmiltenes novadspunktsbibliotēkasES informācijas punkts Jā Baznīcas Smiltenes novadslaukums 13,SmilteneSmiltenes novada muzejs Jā Mēru muiža,Bilskas pagastsSmiltenes novada Tūrisma Jā Dārza iela 3,informācijas centrsSmilteneVeselībaNeatliekamās medicīniskās Jāpalīdzības dienesta Smiltenes NMPpunktsSIA "Sarkanā Krusta Smiltenes Jā Dakteru iela 14,slimnīca”/Traumpunkts,SmilteneAmbulatorā nodaļa,Dienas stacionārs, Mājas aprūpe/Primārās veselības aprūpes Jāpakalpojumi – ģimenes ārsti,feldšerpunktiNacionālais veselības dienests,Vidzemes nodaļaJā Pils iela 6,SmilteneSmiltenes novadsSmiltenes novadsSmiltenes novadsSmiltenes novadsSmiltenes novads8 bijušo rajonuteritorijas (Valkas,Limbažu, Cēsu,Valmieras, Madonas,Gulbenes, Alūksnes,Balvu)Sociālā aprūpeSmiltenes novada bērnu un ģimenes Jā Galdnieku iela Smiltenes novads72


IestādeKultūra, tūrismsatbalsta centrsPansionāts (SIA "Sarkanā KrustaSmiltenes slimnīca”)PakalpojumapieejamībaAdrese10B, SmilteneJā Dakteru iela 14,SmiltenePakalpojumateritorijaSmiltenes novadsSmiltenes novada sociālais dienests Jā Smiltenes novadsIzglītība un sportsIzglītības iestādesJāVispārējā izglītībaProfesionālā izglītībaAugstākā izglītībaSporta centrsJāLabklājībaNodarbinātības valsts aģentūra, Jā Pils iela 6, Smiltenes novadsValkas filiāle, SmilteneSmilteneSmiltenes novada bāriņtiesa Jā Smiltenes novadsEkonomika, būvniecībaValsts ieņēmumu dienests Valkas Nav visi Dakteru iela 28, Smiltenes novadsklientu apkalpošanas centrs, pakalpojumi SmilteneSmilteneSmiltenes novada būvvalde Jā Dārza iela 3, Smiltenes novadsIekšlietu institūcijasValsts policija, VRP, Smiltenesiecirknis iekšlietasVUGD, VRB, Valkas daļa, Smiltenespostenis iekšlietasPilsonības un migrācijas lietupārvalde, Valkas nodaļa, SmiltenesfiliāleAizsardzības institūcijasRekrutēšanas un jaunsardzescentrs 3. Novada nodaļa 218.Smiltenes jaunsargu vienībaSmilteneJā Pils iela 2a,SmilteneDarbības Baznīcaskapacitāte laukums 12,neatbilst novada Smiltenevajadzībām1 x nedēļā Dārza 11,SmilteneTieslietasNotārs 3 x nedēļā Dārza iela 11,SmilteneSakari, transportsVAS „Latvijas Valsts Ceļi”, Vidzemes Jā Dakteru iela 28,reģions, Smiltenes nodaļaVAS „Latvijas Pasts” Smiltenes pastanodaļasSIA „VTU Valmiera” SmiltenesautoostaJāSmilteneSmiltenespilsēta, Bilskas,Blomes,Grundzāles,Launkalnes,Palsmanes,Variņu pagastiJā Pils iela 1,SmilteneSmiltenes novadsSmiltenes novadsSmiltenes, Valkas,Strenču novadiSmiltenes novads73


Zemkopība, mežsaimniecībaVMD„Ziemeļvidzemesvirsmežniecība”, Smiltenes birojsValsts SIA "Zemkopības ministrijasnekustamie īpašumi" Vidzemesreģiona meliorācijas nodaļas ValkassektorsLatvijas lauku konsultāciju unizglītības centrs, Valkas konsultācijubirojs, struktūrvienība SmiltenēAS „LVM” AustrumvidzemesmežsaimniecībaJāBaznīcaslaukums 16,SmilteneDakteru iela 28,SmilteneJā Kalnamuiža 6,SmiltenespagastsJā„Mežsaimniecība”,LaunkalnespagastsSilva,Smiltene + 12 pagastiBijušais Valkas rajonsSmiltenes novadsBijušie Alūksnes,Gulbenes un ValkasrajoniKomunālie pakalpojumiSIA „Smiltenes NKUP” Jā Pils iela 3A Smiltenes novads1.3.5.4.tabula.Pārvaldes pakalpojumi, kas Smiltenes novadā nav pieejami (Valsts institūcijas)IestādePilsēta, kurpieejamsPrioritāte (1– augsta, 3 –zema)Kultūras pieminekļu inspekcija Cēsis 3Vidzemes reģionālā nodaļaVidzemes reģionālā Valsts darba Valmiera 3inspekcijaValsts sociālās apdrošināšanas Valka 2aģentūra, Valkas KACValsts Vides dienests, Valmieras Valmiera 2reģionālā vides pārvaldeDabas aizsardzības pārvaldes Amatas novads 3Vidzemes reģionālās administrācijaLauku atbalsta dienesta Valmiera 2Ziemeļvidzemesreģionālālauksaimniecības pārvaldeValsts augu aizsardzības dienests, Valmiera 3Vidzemes reģionālā nodaļaValsts tehniskās uzraudzības aģentūra Valka, Valmiera 3Pārtikas un veterinārais dienests, Valmiera 3Ziemeļvidzemes pārvaldeVeselības inspekcijas Vidzemes Valmiera 2kontroles nodaļaValsts bērnu tiesību aizsardzības Valmiera 2inspekcijaCeļu satiksmes drošības direkcija Valka, Valmiera 2Valkas rajona tiesa Valka 3VZD reģionālā nodaļa Valka, Valmiera 2Uzņēmumu reģistrs Valmiera 2Valsts Probācijas dienests Valka 3Zemesgrāmatas nodaļa Valka 2Valmieras zonālais valsts arhīvs Valmiera 2Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.74


Smiltenes novadā atrodas vēl dažas institūcijas, kuru pakalpojumi svarīgi Iedzīvotājiem.AS „Latvenergo” Klientu apkalpošanas Valmiera 2centrsSIA ”Lattelecom” Valmiera 2SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu Valmiera 3apsaimniekošanas organizācija”SecinājumiSmiltenes novada centrs atrodas Smiltenes pilsētā, kur arī darbojas novada pašvaldībasadministrācija un deputāti. Smiltenes pilsēta ir labi pieejama visiem novadu veidojošajiem 8pagastiem. Lai nodrošinātu pilsētas un lauku teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgu pieeju pašvaldībaspakalpojumiem, iedzīvotājiem ir iespēja pamatpakalpojumus saņemt arī savos pagastos. Novadādarbojas 13 PIPP, ir liels apmeklētāju skaits, tomēr tuvākajā laikā ir jāievieš modernākastehnoloģijas, vēlams nodrošināt PIPP arī tādās vietās, kur tas līdz šim nav pieejams, piemēram,Brutuļu ciemā.Smiltenes novada pašvaldībai ir pietiekoša tehniskā un cilvēkresursu kapacitāte, kā arī pieredzeinvestīciju projektu izstrādē un īstenošanā. Pašvaldība pastāvīgi uzlabo sniegto pakalpojumuaprakstus, tie ir pieejami mājas lapā, kā arī tiek nodrošināta pietiekoša sabiedrības informēšana uniesaiste pašvaldības teritorijas attīstības jautājumos, lēmumu pieņemšanā un citos iedzīvotājiembūtiskos jautājumos. Pēdējā gada laikā pašvaldība ir uzsākusi atbalstīt nevalstisko organizācijuiniciatīvas, finansējot projektus iedzīvotājiem svarīgās jomās.Smiltenes novadam ir starptautiskās sadarbības un sadraudzības pilsētas, tomēr nākotnē ir jāveidovairāku pilsētu sadarbības tīkli, lai sekmīgi piedalītos pārrobežu sadarbības, starptautiskajosprojektos ne tikai ar kaimiņu valstīm Igauniju, Krieviju, bet arī Baltijas jūras reģiona pilsētām,veidot „dvīņu pilsētu” sadarbības tīklus un citas pilsētu un novadu kopdarbības formas.Nozīmīgākās funkcionālās saites Smiltenes novadam ir ar kaimiņu novadiem, iedzīvotājiem dažādupakalpojumu saņemšanai ir jābrauc uz Valmieru un/vai Valku. Būtiski būtu saglabāt jau esošosvalsts pakalpojumus Smiltenes pilsētā, kā arī nākotnē nodrošināt valsts pakalpojumu elektroniskupieejamību, lai nevajadzētu iedzīvotājiem tērēt laiku un līdzekļus ceļam uz blakus pilsētām.1.3.6. Finanšu resursi un investīcijasPašvaldības budžetsSaskaņā ar teritoriālo reformu 2009. gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā apvienotiSmiltenes pilsētas un novada pagastu budžetu ieņēmumi un izdevumi.PamatbudžetsLīdz 2008. gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts dotāciju, kopašvaldības saņēma administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) pabeigšanai 2008. gadā.Kopējie ieņēmumi 2009. gadā strauji samazinājās, t.i. par 27% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā budžeta ieņēmumi palielinājās par 18%. 2011. gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,7 milj. latulīmenī, kas par ~14% mazāk nekā 2008.gadā. Ieņēmumu samazināšanās būtiski ietekmēja arīpašvaldības funkciju veikšanu.75


Finanšu ekonomiskās krīzes rezultātā kopējie ieņēmumi 2009. gadā strauji samazinājās, t.i., par 27%,salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Situācija ar 2010. gada budžeta ieņēmumiem nedaudz uzlabojās,(ieņēmumu pieaugums bija 18%), kas ļāva palielināt izdevumus līdz pat 9 miljoniem latu.2011.gada budžeta plāna ieņēmumu daļa tika samazināta par 10%, salīdzinot ar 2010.gadu, jo lielāmērā noteica augstais bezdarba līmenis reģionā (~15%) un attiecīgi nodokļu ieņēmumusamazinājums. 2011.gada budžeta izdevumu daļa tika palielināta līdz 10.4 milj. Latiem vai par 15.2%.Deficītu 20% apmērā tika plānots finansēt no uzkrājumiem, kas veidojušies, izpildot 2009. un2010.gada budžetus.1.3.6.1.attēls.Smiltenes novada ieņēmumi un izdevumi, 2008.-2011.g., Ls.Datu avots: 2008.gads - Smiltenes novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu, 2009.-2011.gads– www.kase.gov.lvAplūkojot detalizētāk pamatbudžeta ieņēmumu struktūru, var secināt, ka lielāku daļu ieņēmumosSmiltenes novadā veido transferti un nodokļu ieņēmumi attiecīgi vidēji 55% un 40%. Transfertuīpatsvars pašvaldības ieņēmumos katru gadu pieaug un 2011. gadā plānots 60% līmenī. Ievērojamimazāku daļu veido nenodokļu ieņēmumi un citi ieņēmumi. Ņemot vērā to, ka nodokļu ieņēmumi,kuru lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (vidēji 92% apskatāmā periodā) irtieši saistīti ar valsts nodokļu politiku, kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, pašvaldībai ir grūti prognozēt,vai nākotnē šī ieņēmumu daļa pieaugs vai samazināsies.* - iedzīvotāju īpatsvars darba spējas vecumā pieņemts atbilstoši 2010.gada datiem** - aprēķināts atbilstoši 2011.g. budžeta plānam (saskaņā ar budžeta izpildes datiem par 11 mēnešiem, šisrādītājs var būt 342.9 latu līmenī)1.3.6.2.attēls IIN uz 1 iedzīvotāju darba spējas vecumā Smiltenes novadā, LVL.Datu avots: Konsultanta aprēķins.76


Nenodokļu ieņēmumi, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi veido nelielu kopējo ieņēmumudaļu (vidēji 2,5% apskatāmā periodā).Pašvaldību budžetu transferti sākot ar 2010. gadu būtiski samazinājās sakarā ar rajona pašvaldībasreorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar rajona pašvaldības starpniecību.1.3.6.3.attēls.Smiltenes novada pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2008.-2011.g., Ls un %.Datu avots: 2008.gads - Smiltenes novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu, 2009.-2011.gads– www.kase.gov.lv, konsultanta aprēķins.Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru, redzams, ka nemainīgi lielāko Smiltenes novadaizdevumu daļu veido izdevumi izglītībai. Pieaug izdevumi sociālajai aizsardzībai. Pēc ATR pašvaldībānedaudz samazinās izdevumi pārvaldei. Salīdzinot ar 2010. gadu, 2011. gadā plānots būtisks izdevumupieaugums izglītībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai, pašvaldības teritoriju un mājokļuapsaimniekošanai, kā arī kultūrai un atpūtai.1.3.6.4.attēls.Smiltenes novada pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2008.-2011.g., Ls.Datu avots: 2008.gads - Smiltenes novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu, 2009.-2011.gads– www.kase.gov.lvSpeciālais budžets77


Pēc krīzes periodā (2009.-2011.gads) speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu raksturo pretējatendence: ieņēmumi samazinās, izdevumi palielinās.1.3.6.5.attēls.Smiltenes novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi, 2008.- 2011.gads, Ls.Datu avots: 2008.gads - Smiltenes novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu, 2009.-2011.gads– www.kase.gov.lv.Smiltenes novada speciālā budžeta ieņēmumus veido autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi, dabas resursunodoklis un pārējie ieņēmumi. 2009. un 2010. gadā ievērojami palielinājušies ceļu (ielu) fondaieņēmumi. 2010. gadā pieauga dabas resursu nodokļa ieņēmumi.1.3.6.6.attēls Smiltenes novada speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, 2008.-2011.g., Ls.Datu avots: 2008.gads - Smiltenes novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu, 2009.-2011.gads– www.kase.gov.lvNeskatoties uz speciālā budžeta ieņēmumu samazinājumu, pēdējo gadu laikā būtiski palielinājušiesspeciālā budžeta izdevumi.78


1.3.6.7.attēls.Smiltenes novada speciālā budžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām,2009.-2011.g., Ls.Datu avots: www.kase.gov.lv.Pēc LR Valsts kases datiem 2011. gada augustā Smiltenes novada pašvaldības saistību apjoms attiecībāpret pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF vidēji sastāda 6,9% (2011.-2017.g.).Investīcijas , projektiGalvenie sociālās sfēras investīciju projektu finansēšanas avoti ir pašvaldības un valsts budžeta resursi,piesaistītie aizdevumi, konkrētu Eiropas Savienības fondu programmu piešķirtie līdzekļi.Pēdējo trīs gadu laikā kapitālieguldījumi no budžeta līdzekļiem veidoja 7.2 milj. latu.1.3.6.8. attēls. Smiltenes novada pašvaldības budžeta kapitālie izdevumi, 2009.-2011. g., tūkst. LsDatu avots: www.kase.gov.lvŠajā periodā investīciju projektu īstenošanai tika piesaistīti kreditlīdzekļi aptuveni 3 miljonu latuapmērā.Pēc LR Valsts kases datiem Smiltenes novada pašvaldības saistību apjoms attiecībā pret pamatbudžetaieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām (PFIF) pakāpeniski samazināsies no 8.1% 2011.gadālīdz 4.9% 2017.gadā.Saistību apmērs2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017TurpmākajosgadosPavisamKopā saistības 559 474 513 541 682 962 431 163 400 883 349 052 336 094 2 643 653 5 916 822Saistību apjoms % no pamatbudžetaieņēmumiem8.1% 7.4% 9.9% 6.2% 5.8% 5.0% 4.9%Pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā saimnieciskajā gadā:1.3.6.9.attēls.Smiltenes novada pašvaldības saistību apjoms 2011.-2017.g., Ls.Datu avots: www.kase.gov.lv6 929 025Sākot no 2004.gada (pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā) Smiltenes novada teritorijā ir realizēti119 projektu, kuri saņēmuši Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kopējais investīciju apjomssastāda 11.1 milj. Latu, no kuriem 70% ir finansēti no attiecīgo fondu līdzekļiem. (Datu avots:www.vidzeme.lv)Privātie biznesa projekti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, galvenokārt, tika īstenoti līdz2008.gadam. Četru gadu laikā kopējās investīcijas uzņēmējdarbības attīstīšanai bija aptuveni 4 milj.latu, tai skaitā 1.5 milj. latu - ES fondu līdzekļu.79


Sākot no 2008.gada, galvenokārt Eiropas Savienības līdzekļi tika sadalīti triju programmu ietvaros:1.„Cilvēkresursi un nodarbinātība”, 2.„Uzņēmējdarbība un inovācijas” (akcentu liekot uz inovācijām),3.„Infrastruktūra un pakalpojumi”. Tabulā 1.3.6.1. ir doti projekti, norādot kopējo investīciju apjomu,realizācijas termiņus, ES fondu līdzfinansējuma apjomus un finansējuma saņēmējus.Kopējās investīcijas 19 projektos veido 6.7milj. latu, no kuriem ES fondu līdzekļi ir 5.93 milj. latu (jeb89%)80


1.3.6.1. tabula. Smiltenes novada investīciju projekti, 2009.-2014.g.Nr.p.k. Projekta nosaukums Aktivitātes nosaukums Kopējās izmaksas ES finansējums Sākuma datums Beigu datums Struktūrfondu finansējuma saņēmējs1 "AS ""Stora Enso Timber"" darbiniekukvalifikācijas celšana"1.3.1.1.4.Atbats nodarbināto apmācībāmkomersantu konkurētspējas veicināšanai -atbats komersantu individuāli organizētāmapmācībām2 Smiltenes Centra vidusskolas infrastruktūras 3.1.3.3.2.Vispārējās izglītības iestāžuuzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem artraucējumiemfunkcionāliem traucējumiem3 "Pirmsskolas izglītības iestādes ""Pīlādzītis""Mētras ielā 11A infrastruktūras attīstība"4 "Launkalnes pagasta atkritumu izgāztuves""Putnukalns"" Nr.94708/5258/PPV rekultivācija"3.1.4.3.Pirmskolas izglītības iestāžuinfrastruktūras attīstība nacionālās unreģionālās attīstības centros3.5.1.2.1.Normatīvo aktu prasībāmneatbitošo izgāztuvju rekultivācijaLs 39 668.00 Ls 23 254.80 2008.11.10. 2010.07.31. Stora Enso LatvijaLs 92 489.00 Ls 83 633.00 2009.04.01. 2010.05.31. Smiltenes novada domeLs 232 653.00 Ls 197 755.00 2009.06.01. 2010.11.17. Smiltenes novada domeLs 13 709.61 Ls 11 653.17 2009.07.10. 2011.07.10. Launkalnes pagasta padome5 "Normatīvo aktu prasībām neatbitošās Valkas 3.5.1.2.1.Normatīvo aktu prasībāmrajona Grundzāles pagasta izgāztuves neatbitošo izgāztuvju rekultivācija""Smiltiņsi"" Nr.94588/5318/PPV rekultivācija"6 SIA Troll Nursery dalība starptautiskā izstādē 2.3.1.1.1.Ārējo tirgu apgūšana – ārējaismārketings7 Atmodas ielas un tās pieslēgumu ielukompleksā rekonstrukcija8 Raiņa ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksārekonstrukcija3.6.1.1.Nacionālas un reģionālas nozīmesattīstības centru izaugsmes veicināšanalīdzsvarotai vats attīstībai3.6.1.1.Nacionālas un reģionālas nozīmesattīstības centru izaugsmes veicināšanalīdzsvarotai vats attīstībai9 Atbata pasākumu īstenošana Smiltenes novadā 1.2.2.4.2.Atbata pasākumu īstenošanajauniešu sociālās atstumtības riska jauniešu sociālās atstumtības riskamazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiemtraucējumiem integrācijai izglītībātraucējumiem integrācijai izglītībā10 Dabas zinātņu kabinetu labiekārtošanaSmiltenes Centra vidusskolā3.1.3.1.Kvalitatīvai dabaszinātņu apguveiatbitošas materiālās bāzes nodrošināšanaLs 18 786.50 Ls 15 968.53 2009.07.10. 2011.07.10. Smiltenes novada Grundzāles pagastapārvaldeLs 6 255.42 Ls 3 127.71 2009.08.01. 2010.03.17. TROLL NURSERYLs 1 490 674.00 Ls 1 326 777.00 2009.09.23. 2010.12.31. Smiltenes pilsētas domeLs 1 084 422.00 Ls 965 192.00 2009.09.23. 2010.11.15. Smiltenes pilsētas domeLs 188 852.00 Ls 188 852.00 2010.01.01. 2011.01.31. Smiltenes novada domeLs 98 392.00 Ls 83 633.00 2010.01.01. 2011.02.28. Smiltenes novada dome81


Tabulas turpinājumsNr.p.k. Projekta nosaukums Aktivitātes nosaukums Kopējās izmaksas ES finansējums Sākuma datums Beigu datums Struktūrfondu finansējuma saņēmējs11 Izglītības iestāžu informatizācija 3.2.2.1.2.Izglītības iestāžu informatizācija Ls 71 663.73 Ls 71 663.73 2010.01.01. 2011.06.30. Smiltenes novada dome12 Mājturības un tehnoloģiju, dabaszinātņu 3.1.3.3.1.Speciālās izglītības iestāžukabinetu renovācija un skolas jumta nomaiņa infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošanaPamanes speciālā internātpamatskolā13 Ambulatorā veselības aprūpes infrastruktūrasuzlabošana SIA „Sarkanā Krusta Smiltenesslimnīca”, nodrošinot stacionārās veselībasaprūpes pakalpojumu sniedzēja pārprofilēšanuuz ambulatorās veselības aprūpes14 Smiltenes piētas Daugavas ielas posmarekonstrukcijaLs 92 798.00 Ls 78 878.00 2010.04.01. 2011.09.30. Smiltenes novada dome3.1.5.1.2.Veselības aprūpes centru attīstība Ls 234 548.95 Ls 199 366.60 2010.07.01. 2011.06.30. SIA „Sarkanā Krusta Smiltenesslimnīca”3.2.1.2.Tranzītielu sakārtošana piētuteritorijās15 Veterinārmedicīnas, viesnīcu un tūrisma 3.1.1.1.Mācību aprīkojuma modernizācija unpakalpojumu izglītības programmu infrastruktūras uzlabošana profesionālāsmodernizēšana Smiltenes tehnikumāizglītības programmu īstenošanaiLs 624 029.97 Ls 542 634.75 2010.07.01. 2011.12.31. Smiltenes novada domeLs 761 089.00 Ls 654 536.00 2010.07.01. 2011.12.31. Smiltenes tehnikums16 Mācību aprīkojuma modernizācija un 3.1.1.1.Mācību aprīkojuma modernizācija uninfrastruktūras uzlabošana Smiltenes infrastruktūras uzlabošana profesionālāsProfesionālajā vidusskolā profesionālās izglītības programmu īstenošanaiizglītības programmu īstenošanai17 Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Daugavas ielā 3.4.4.1.Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības64, Smiltenē energoefektivitātes uzlabošanas pasākumipaaugstināšanas pasākumi18 Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē, 2. kārta 3.5.1.1.Ūdenssaimniecības infrastruktūrasattīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentulielāku par 200019 Speciālistu piesaiste Smiltenes novadapašvaldībaiDatu avots: www.vidzeme.lv1.5.3.1.Speciālistu piesaiste plānošanasreģioniem, piētām un novadiemLs 456 653.00 Ls 392 721.00 2010.07.26. 2011.11.25. Smiltenes Profesionālā vidusskolaLs 73 987.15 Ls 44 392.29 2010.08.25. 2011.01.25. Smiltenes NKUPLs 1 079 208.80 Ls 1 025 248.36 2010.10.18. 2014.10.18. "SIA ""Smiltenes NKUP"""Ls 21 000.00 Ls 21 000.00 2010.11.10. 2012.09.30. Smiltenes novada dome82


Būtisku ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā Smiltenes novada teritorijā ir devuši arī ārvalstuinvestori.Laika posmā no 1991.-2011.gadam Smiltenes novada ekonomikā tiešo investīciju veidā ir ieguldītivairāk kā 5 milj. latu. Lielākie investori (valstis) ir Igaunija, Lielbritānija, Zviedrija, kuru īpatsvars veido98.5% no summārajām investīcijām.1.3.6.2.tabula. Smiltenes novada ārvalstu tiešās investīcijas, 1991.-2011.g., LsValsts Skaits Investīcijas ĪpatsvarsIgaunijas Republika 9 3 235 900 64.3%Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 1 1 268 000 25.2%Zviedrijas Karaliste 5 454 438 9.0%Somijas Republika 1 72 280 1.4%Vācijas Federatīvā Republika 2 2 900 0.1%Maurīcijas Republika 1 100 0.002%Kopā 19 5 033 618 100%Datu avots: www.lursoft.lvIgauniju pārstāv deviņi investori, no kuriem lielākais „STORA ENSO TIMBER AS” ir veicis ieguldījumussavā meitas kompānijā vairāk kā 3.2 milj. latu apmērā.1.3.6.3.tabula. Igaunijas tiešās investīcijas Smiltenes novada uzņēmumos, 1991.-2011.g., LsInvestorsInvestīcijasSTORA ENSO TIMBER AS 3 220 000GRAANUL INVEST AS 4 000Aktsiaselts TESMAN 4 000Blumfeldt Vahur 4 000OU GRAANUL ENERGIA 2 000Karu Toomas 700Laas Lars 700Fjodorova Marina 500Kopā 3 235 900Datu avots: www.lursoft.lvVienīgā Lielbritānijas investora „KEDCO BLOCK LIMITED” ieguldījumi veidoja 1.3 milj. latu. Nedaudzvairāk kā 450 latu ekonomikā ir ieguldījuši zviedru investori.1.3.6.4.tabula. Zviedrijas tiešās investīcijas Smiltenes novada uzņēmumos, 1991.-2011.g., LVLInvestorsInvestīcijasSTIG-EAST AB 149 000WONDERLAND INTERNATIONAL AB 133 225Orvelind Jan Mikael 85 750Wonderland International Aktiebolag 44 444Swedfund International Aktiebolag 42 019Kopā 454 438Datu avots: www.lursoft.lvRezumējot iepriekš minēto, jāatzīmē, ka Smiltenes novada budžets atbilst vispārējai ekonomiskajaisituācijai valstī. Budžeta nodokļu ieņēmumi ir stabilizējušies 3.5-3.6 milj. latu līmenī. Ņemot vērātransfertus, nenodokļu ieņēmumus, uzkrātos kopējos resursus, 2011.gadā bija iespējams finansētizdevumus 10.6 milj. latu apmērā, tai skaitā 3.7 milj. latu izdevumus kapitālieguldījumiem.83


Pēdējo triju gadu laikā netika saņemts tiešs atbalsts uzņēmējdarbībai no ES fondiem. Netiešsieguvums ir no izglītības programmām. Sākot no 2008.gada, būtiski līdzekļi tiek novirzīti transportainfrastruktūras attīstībai (2.6 milj. latu) un ūdenssaimniecības sistēmas attīstībai (1.08 milj. latu).1.4. Uzņēmējdarbības videFaktori, kas nosaka uzņēmējdarbības sekmīgu attīstību, ir gan novada teritoriālais izvietojums, gannepieciešamo resursu (cilvēkresursu, dabas resursu, atbilstošas infrastruktūras un finanšu resursu)pieejamība un kvalitāte, gan normatīvā vide, kuru lielā mērā regulē valsts līmeņa likumdošana. Tomērarī pašvaldības rīcībā ir atbalsta instrumenti, ar kuru palīdzību var nodrošināt uzņēmējdarbībasattīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt Smiltenes uzņēmēju konkurētspēju un novada izaugsmi kopumā.Šajā nodaļā raksturota Smiltenes novada uzņēmējdarbības vide, analizējot uzņēmējdarbības aktivitāti,t.sk. uzņēmumu skaita dinamiku un struktūru, plašāk pārstāvētās nozares un tajās strādājošosuzņēmumus, kā arī identificējot uzņēmējdarbību veicinošus un bremzējošus faktorus un pašvaldībasdarbību uzņēmējdarbības vides attīstības sekmēšanā.1.4.1. Uzņēmējdarbības aktivitātePēc SIA „Lursoft” datiem 20 gadu laikā, sākot no 1991. gada, Smiltenes novadā ir reģistrēti 1378uzņēmumi. Pēc 2008.-2009. gada krīzes ekonomiskā aktivitāte atjaunojas, par to liecina reģistrētouzņēmumu skaita dinamika. 2010. gadā reģistrētas 37 komercstruktūras, kas ir par 85% vairāk kāiepriekšējā gadā. 2011. gada astoņos mēnešos ir reģistrētas jau 35 komercstruktūras.1.4.1.1.attēls.Smiltenes novadā reģistrēto uzņēmumu dinamika, 1991.-2011.g.Datu avots: SIA „Lursoft”.Pēc uzņēmējdarbības formas Smiltenes novadā dominē zemnieku saimniecības (ZEM) – 45%, 37% irsabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 7% ir individuālie uzņēmumi (IND), vēl 7% ir individuāliekomersanti (IK), citas uzņēmējdarbības formas (akciju sabiedrība, filiāle, kooperatīvā sabiedrība uncitas) kopā veido aptuveni 4%.84


1.4.1.2.attēls.Smiltenes novadā reģistrēto uzņēmumu sadalījums pa uzņēmējdarbības formām.Datu avots: SIA „Lursoft”.Līdztekus jaunu uzņēmumu dibināšanai daļa uzņēmumu tiek likvidēti. Smiltenes novadā, sākot no2000. gada, reģistrēto uzņēmumu skaita bilance pret likvidēto uzņēmumu skaitu saglabājās pozitīva.1.4.1.3.attēls.Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika Smiltenes novadā, 2000.-2011.g.Datu avots: SIA „Lursoft.2011. gada septembrī SIA „Lursoft” datu bāzē ir atrodami 1046 Smiltenes novadā reģistrēti unnelikvidēti uzņēmumi. Šo uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms – 14,5 milj. latu.85


1.4.1.1.tabula.Uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām Smiltenes novadāForma 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 KopāKomercreģistrsIndividuālais komersants (IK) 0 0 2 2 4 0 0 0 2 2 0 4 8 11 12 5 8 13 4 9 7 93Filiāle (FIL) 0 0 0 1 1 0 1 1 0 0 1 0 0 1 0 1 0 0 3 0 0 10Ārvalsts komersanta filiāle (AKF) 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1Pilnsabiedrība (PS) 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 1 2Akciju sabiedrība (AS) 1 0 1 0 0 0 0 1 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 4Komandītsabiedrība (KS) 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 1Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 1 16 26 16 8 7 6 20 10 17 10 13 14 17 23 27 20 25 12 27 27 342Uzņēmumu reģistrsAkciju sabiedrība (AS) 0 1 1 0 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 3Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 14 42 39 21 10 6 6 9 7 8 3 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 166Filiāle (FIL) 0 1 0 0 1 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 3Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums (KSS) 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1Individuālais uzņēmums (IND) 5 14 15 28 17 8 5 5 2 1 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 101Kooperatīvā sabiedrība (KB) 0 5 18 0 0 0 0 1 1 1 0 0 0 0 0 0 1 0 0 0 0 27Kooperatīvo biedrību uzņēmums (KBU) 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2Pašvaldības uzņēmums (PSV) 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1Paju sabiedrība (PAJ) 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1Valsts uzņēmums (VU) 3 0 1 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5Zemnieku saimniecība (ZEM) 1 212 93 89 79 32 28 17 14 14 3 3 9 7 7 4 2 0 1 0 0 615KOPĀ 25 296 196 157 121 53 46 54 37 44 19 21 31 36 42 37 32 39 20 37 35 1378Datu avots: SIA „Lursoft”, Statistika aktualizēta 03.09.201184


Smiltenes novadā bez jau reģistrētajām uzņēmējdarbības struktūrām darbojas arī pašnodarbinātāspersonas, kuras nav iekļautas SIA „Lursoft” datu bāzē, bet tiek fiksētas Centrālās statistikas pārvaldes(CSP) datu bāzē.CSP klasifikācijaTirgus sektorā statistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti,komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības.Ārpus tirgus sektora statistikas vienības: fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes,pašvaldību budžeta iestādes.Centrālās statistikas pārvaldes dati par uzņēmējdarbības aktivitāti novadu griezumā ir pieejami tikai par2009. gadu. Pēc CSP datiem Smiltenes novadā kopējais еkonomiski aktīvo tirgus sektora statistikasvienību skaits ir 944, t.i., uz 1000 iedzīvotājiem ir 66 еkonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības,kas ir vairāk kā vidēji Latvijā (57) un Vidzemes reģionā (59).Pēc CSP klasifikācijas Smiltenes novadā komercsabiedrības sastāda 25% (Latvijā vidēji 41%),pašnodarbinātie – 46% (Latvijā vidēji – 35%), zemnieku saimniecības – 24% (Latvijā vidēji 9.3%),individuālie komersanti 5% (Latvijā vidēji – 6.4%).1.4.1.4.attēls.Smiltenes novadā tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pauzņēmējdarbības formām, 2009.g.Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Smiltenes novadā praktiski nav lielu tirgus sektora dalībnieku. Pārsvarā (94%) ir mikro uzņēmumi .1.4.1.5. attēls. Smiltenes novadā tirgussektora ekonomiski aktīvās statistikas vienībassadalījumā pa lieluma grupām, 2009.g.Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 6. maijaRekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo unvidējo uzņēmumu definīciju:Mikro uzņēmums- max nodarbināto skaits – 9- gada apgrozījums un/vai gada bilancesvērtība nepārsniedz 1.4 miljonus latuMazais uzņēmums- max nodarbināto skaits – 49- gada apgrozījums un/vai gada bilancesvērtība nepārsniedz 7 miljonus latuVidējais uzņēmums- max nodarbināto skaits – 249- gada apgrozījums nepārsniedz 35.187


Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.miljonus latu un/vai gada bilancesvērtība nepārsniedz 30.2 miljonus latuLielais uzņēmums- nodarbināto skaits – 250 un vairāk- gada apgrozījums pārsniedz 35.1miljonus latu vai gada bilances vērtībapārsniedz 30,2 miljonus latuGalvenā uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (430 ekonomiski aktīvās statistikasvienības). Tirdzniecībā ir reģistrētas 87 ekonomiski aktīvās statistikas vienības. 63 uzņēmumi ir reģistrētiapstrādes rūpniecībā, 125 sniedz citus pakalpojumus, neskaitot profesionālos, zinātniskos un tehniskospakalpojumus (šis pakalpojumu veids apvieno 30 ekonomiski aktīvās statistikas vienības).1.4.1.6.attēls.Smiltenes novadā tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pagalvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.), 2009.g.Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.No komercstruktūrām, kas Smiltenes novadā veic aktīvu uzņēmējdarbību, ir izanalizēti 100 uzņēmumi arvislielāko apgrozījumu. To summārais apgrozījums 2010. gadā veidoja 147,6 milj. latu. 86% nokomercstruktūru summārajiem ieņēmumiem Smiltenes novadā veidoja uzņēmumi, kuru gadaapgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu (šādu uzņēmumu ir 14 un kopējais apgrozījums sastāda 126,4 milj.latu).Skaitliski vislielākā grupa, t.i., uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 200 tūkst. latu, apvieno 54 uzņēmumus. Tosummārie ieņēmumi veido tikai 3% (4,5 miljonus latu).88


1.4.1.7.Simts lielāko uzņēmumu sadalījums grupāspēc apgrozījuma1.4.1.8.attēls. Simts lielāko uzņēmumu apgrozījumusadalījums pa uzņēmumu grupām1.4.1.2.tabula.Smiltenes novada uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 milj. latuKompānijaApgrozījums2010.g. (LVL)pret 2009 pret 2008 pret 2007 Darbības veidsZāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana,AS "STORA ENSO LATVIJA" 49 732 548 2.55 reizes 2.36 reizes 94% Mežkopība un citas mežsaimniecībasdarbībasMazumtirdzniecība nespecializētajosveikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas"FIRMA MADARA 89" SIA 21 655 958 16% 7% 20% preces, dzērienus vai tabaku; Maizesražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumuun kūku ražošanaSIA"8 CBR" 12 309 258 2.22 reizes -7% -20% Ceļu un maģistrāļu būvniecībaSIA "GRAANUL INVEST" 7 810 060 -1% 27%Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa,2.08 reizessalmu un pīto izstrādājumu ražošanaAS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" 7 673 631 60% 62% 19% MežizstrādeSIA "SMILTENE IMPEX" 6 381 238 67% 2.33 reizes 27% Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšanaAS "SMILTENES PIENS" 5 213 958 -18% -24% -23% Piena pārstrāde un siera ražošanaSIA "LAUKU APGĀDS UNMetālizstrādājumu, krāsu un stikla3 972 751 20% -14% -17%MELIORĀCIJA"mazumtirdzniecība specializētajos veikalosSIA "TROLL Smiltene" 3 965 026 8% 10% 6% Citu mēbeļu ražošanaSIA "VAIDENS" 2 298 978 15% -4% -2% Koka taras ražošanaSIA "MEŽVALDE AD" 2 168 510 70% 8% -30% MežizstrādeSIA "SMILTENES KOKS" 1 209 163 17% 32% 15% Citu mēbeļu ražošanaSIA"SMILTENE MS" 1 035 732 50% -41% -67%Kokmateriālu, būvmateriālu unsanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecībaSIA "PALSA" 1 007 085 10% -20% -5% Piena lopkopībaKOPĀ 126 433 896Datu avots: Lursoft.Datu analīze rāda, ka vairums lielo uzņēmumu, kuru apgrozījums ir lielāks kā 500 tūkst. latu, irpārvarējuši krīzi, un to ieņēmumu dinamika ir pozitīva.89


1.4.1.3.tabula.Smiltenes novada uzņēmumi ar apgrozījumu 500-1000 tūkst. latu.KompānijaApgrozījums2010.g. (LVL)pret 2009 pret 2008 pret 2007 Darbības veidsSIA "SAUKAS KŪDRA" 967 970 75% 75% 77% Kūdras ieguveSIA "EVENTO" 911 729 54% -2% 85% Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībaSIA "Smiltenes NKUP" 847 263 2% 1% 24%Cita veida tīrīšanas darbības, Ūdens ieguve, attīrīšana unapgādeSmiltenes pagasta zemnieku saimniecība"ROŽKALNI"803 570 20% 32% 2% Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)SIA "AL MEŽS" 733 697 35% 3.22 reizes 2.64 reizes MežizstrādeSIA "TIM-T" 708 493 -16% -24% 3%Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kurosgalvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabakuSIA "PALSMANE" 670 225 -14% -14% 7% Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)SIA "MEŽROZE IG" 627 134 2.87 reizes 7.82 reizes nav datu Mežkopība un citas mežsaimniecības darbībasLauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumuSIA "AGROTEHNIKA SMILTENE" 623 620 -1% -70% nav datu vairumtirdzniecība, automobiļu un motociklu pārdošana,apkope un remontsSIA "LAR & CO" 613 805 6% -6% -4%Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kurosgalvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabakuSIA "SPRĪDĪTIS" 611 540 1% -33% -45% Cūkkopība, augkopība; dārzeņkopība; dārzkopībaSIA "PAN-TRANS" 587 472 2.18 reizes 2.33 reizes 2.09 reizes Kravu pārvadājumi pa autoceļiemSIA "AUTO DRAUGIEM" 577 967 3.07 reizes nav datu nav datu Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanaSIA "LĪVENA APTIEKA" 573 005 6% 3% 39%Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecībaspecializētajos veikalosSIA "VIDZEMĪTE" 546 756 18% -7% 0% Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)Bilskas pagasta zemnieku saimniecība"KALĒJIŅI 1"539 913 43% 39% 54% Piena lopkopībaKOPĀ 10 944 159Datu avots: Lursoft.Straujš pieaugums (2-3 reizes) iezīmējas AS „STORA ENSO LATVIJA”, SIA „AL MEŽS”, SIA „MEŽROZE IG”,kas specializējas mežsaimniecībā. Citi šīs nozares pārstāvji (AS „Strenču mežrūpniecības saimniecība”, SIA„SMILTENE IMPEX”) uzrāda stabilu pieaugumu 60-70% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.Pateicoties valsts pasūtījumiem, atjaunojas darbība ceļu un maģistrāļu būvniecībā. SIA „8 CBR”apgrozījums 2010. gadā veidoja 12,3 milj. latu. Tas ir par 20% zemāks par pirmskrīzes līmeni, bet 2.2.reizes pārsniedz 2009. gada rezultātus.Aktīvi attīstās autopārvadātāju uzņēmums SIA „PAN-TRANS”, kas apgrozījumu ir palielinājis vairāk kādivas reizes līdz 587 tūkst. latiem.Smiltenes novadā tāpat kā Latvijā kopumā atjaunojas pieprasījums pēc vieglajiem automobiļiem, kas ļāvaSIA „AUTO DRAUGIEM” trīskārt palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar 2009. gadu.Pozitīvi attīstās kūdras ieguve (SIA „SAUKAS KŪDRA”), dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (SIA„EVENTO”), kuru apgrozījums 2010. gada pārsniedza 900 tūkst. latu.No simts analizētajām komercstruktūrām ar lauksaimniecību nodarbojas 17, kas liecina par to, ka šajānozarē dominē nelielas saimniecības, kuru gada apgrozījums ir mazāks kā 30 tūkst. latu. Lielāssaimniecības ar apgrozījumu virs pusmiljona latu, tai skaitā SIA „PALSA”, ZS „ROŽKALNI”, ZS „KALĒJIŅI 1”,tirgus svārstības ietekmē mazāk, kas ļauj tām saglabāt produkcijas realizācijas apjomus un ieņēmumulīmeni.Konkrēto izlašu analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus:­ komercsektors Smiltenes novadā ir pārstāvēts ar pietiekami plašu darbības veidu spektru,­ būtiskai uzņēmumu daļai 2010. gadā ir iezīmējusies pozitīva apgrozījuma pieauguma tendence90


1.4.2. Uzņēmējdarbības nozaresPēc CSP 2009. gada datiem Smiltenes novadā bija 944 ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikasvienības. 45% no tām darbojās lauksaimniecība un mežsaimniecībā, tikpat pakalpojumu sfērā, 7% –rūpniecībā un 3% – būvniecībā.1.4.2.1.attēls.Smiltenes novadā reģistrēto uzņēmumu sadalījums pa ekonomikas nozarēm, 2009.g.Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecībaAtbilstoši klasifikācijai (NACE 2. red.) pēc CSP datiem par 2009. gadu Smiltenes novadā ir reģistrēti 430uzņēmumi, kuru darbības sfēra ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Lielākā daļa no šīmuzņēmējdarbības struktūrām (87%) nodarbojas ar lauksaimniecību, gandrīz 13% – mežsaimniecību unmežizstrādi.1.4.2.1.tabula. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares uzņēmumi sadalījumā pagalvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.) un lieluma grupām.Pavisam Mikro Mazās Vidējās LielāsLauksaimniecība, mežsaimniecība unzivsaimniecība (A)430 415 11 4 ...Augkopība un lopkopība, medniecība unsaistītas palīgdarbības (01)374 366 5 3 ...Mežsaimniecība un mežizstrāde (02) 54 47 6 1 ...Zivsaimniecība (03) 2 2 ... ... ...Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.LauksaimniecībaVēsturiski Smiltenes novadā samērā aktīvi ir attīstījusies lauksaimniecība, galvenokārt piena un gaļasražošana. Komercstruktūru vidū pēc darbības apjoma dominē mikrouzņēmumi (līdz 9 darbiniekiem,apgrozījums nepārsniedz 1.4 milj. latu). Nelielu daļu veido mazie uzņēmumi (5) un vidējie uzņēmumi (3).Pēc Valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” datiem uz 01.07.2011. dzīvnieku kopskaitsSmiltenes novadā bija 37220 vienības, tai skaitā vairāk kā 10,6 tūkst. vienību liellopu, vairāk kā 8 tūkstošicūku, gandrīz 1,4 tūkstoši aitu.91


1.4.2.2.tabula.Dzīvnieku skaits Smiltenes novadā.Smiltenes novadsDzīvnieku skaitsLiellopi Cūkas Aitas Kazas ZirgiCitidzīvniekiBilskas pagasts 2 064 414 90 25 8 954 3 555Blomes pagasts 1 775 82 123 203 86 493 2 762Brantu pagasts 1 185 0 243 7 10 301 1 746Grundzāles pagasts 1 535 497 214 26 8 207 2 487Launkalnes pagasts 204 7 017 74 11 7 546 7 859Palsmanes pagasts 939 51 11 35 6 600 1 642Smiltene 606 0 0 9 0 33 648Smiltenes pagasts 950 0 556 27 48 811 2 392Variņu pagasts 1 397 14 70 40 18 12 590 14 129KOPĀ: 10 655 8 075 1 381 383 191 16 535 37 220Datu avots: Valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs, uz 01.07.2011.Atbilstoši V/A Lauksaimniecības datu centrs sniegtajai informācijai, Smiltenes pilsētā mājlopu novietne irreģistrēta pēc adreses Liepkalni, Smiltene, Smiltenes novads, LV4729 .Smiltenes novadā atrodas 431 liellopu novietnes, 5 no tām ir paredzētas vairāk kā 500 lopu turēšanai, 22fermas – no 100 līdz 300 liellopu vienībām. Ir uzskaitītas 248 mazās saimniecības, kurās tiek audzētas līdz5 govīm.1.4.2.3.tabula.Liellopu novietnes Smiltenes novadā sadalījumā pa pagastiem un dzīvnieku skaitu.Smiltenes novadsLiellopu novietnesKOPĀKopā 1-5 6-10 11-20 21-50 51-100 101-300 301-500 >500Bilskas pagasts 99 55 17 4 15 4 3 0 1Blomes pagasts 58 27 11 9 3 4 3 0 1Brantu pagasts 41 33 3 2 0 1 0 1 1Grundzāles pagasts 66 32 8 7 10 5 4 0 0Launkalnes pagasts 23 15 2 2 3 1 0 0 0Palsmanes pagasts 48 29 7 1 6 1 4 0 0Smiltene 4 3 0 0 0 0 0 0 1Smiltenes pagasts 46 22 5 9 5 2 3 0 0Variņu pagasts 46 32 6 2 1 0 2 2 1KOPĀ: 431 248 59 36 43 18 19 3 5Datu avots: Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" , uz 01.07.2011..Smiltenes novada Launkalnes pagasts – ir novada cūkkopības centrs. Šajā pagastā tiek audzēti 87% novisām Smiltenes novada cūkām. Saimniecībā tiek audzēti vairāk kā 7 tūkstoši lopu, no kurām 4,5 tūkstošiir nobarojamās cūkas, 1330 sivēnmātes, 835 piena sivēnu.1.4.2.4.tabula.Smiltenes novada cūkkopības saimniecību specializācija.Smiltenes novadsCūkaskopāSivēnmātesVaislaskuiļiDzīvnieku skaitsVaislasjauncūkasNobarojamāscūkasPiena sivēniBilskas pagasts 414 78 1 39 127 169Blomes pagasts 82 11 1 2 28 40Brantu pagasts 0 0 0 0 0 0Grundzāles pagasts 497 66 1 16 320 9492


Launkalnes pagasts 7017 1330 16 182 4654 835Palsmanes pagasts 51 0 0 2 45 4Smiltene 0 0 0 0 0 0Smiltenes pagasts 0 0 0 0 0 0Variņu pagasts 14 3 1 0 0 10KOPĀ: 8075 1488 20 241 5174 1152Datu avots: Valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs" , 01.07.2011.1.4.2.5.tabula.Smiltenes novadā citu dzīvnieku veidi un skaits.Smiltenes novadsVisiMājputniTrušiCiti dzīvniekiKažokzvēriBišusaimesSavvaļasdzīvniekiSavvaļasputniAkvakultūrasBlomes pagasts 493 170 75 75 173 0 0 0Brantu pagasts 301 60 50 50 141 0 0 0Grundzāles pagasts 207 101 0 0 105 0 0 1Launkalnes pagasts 546 70 42 42 169 12 210 1Palsmanes pagasts 600 130 43 367 60 0 0 0Smiltene 33 7 0 0 26 0 0 0Smiltenes pagasts 811 205 277 277 51 0 0 1Variņu pagasts 12590 12058 188 188 155 0 0 1KOPĀ: 16535 12903 1035 1359 1012 12 210 4Datu avots: Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" , uz 01.07.2011.Pēc Lursoft datiem no kompānijām, kuru apgrozījums pārsniedz 500 tūkst. latu, ar piena lopkopībunodarbojas SIA „Palsa” un ZS „Kalējiņi 1”. Pateicoties produktīvu lopu šķirņu iepirkumam no Holandes unVācijas, fermu saimniecības nodrošina augstus labas kvalitātes piena izslaukumus (~10 000kg). Jauktajālauksaimniecības specializējas ZS „ROŽKALNI”, SIA „PALSMANE”, SIA „SPRĪDĪTIS”, SIA „VIDZEMĪTE”, kā arīvirkne citu saimniecību ar mazāku apgrozījumu.1.4.2.6.tabula.Lielākie lauksaimniecības produkcijas ražotāji Smiltenes novadā.KompānijaApgrozījums2010.g. (LVL)Darbības veidsSIA "PALSA" 1 007 085 Piena lopkopība, putnkopība,...ZS "ROŽKALNI" 803 570 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)SIA "PALSMANE" 670 225 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)SIA "SPRĪDĪTIS" 611 540 Cūkkopība, augkopība; dārzeņkopība; dārzkopībaSIA "VIDZEMĪTE" 546 756 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība)ZS "KALĒJIŅI 1" 539 913 Piena lopkopībaSIA "AGRO SMILTENE" 492 111 Augkopības papilddarbībasZS "DIMANTI" 372 622 Piena lopkopībaDatu avots: Lursoft.SIA „PALSMANE”Datu avots: www.palsmane.lvUzņēmumā nodarbināti vidēji 65 strādājošie, no tiem 9 speciālisti.Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimnieciskā ražošana, produkcijas realizācija, lauksaimnieciska raksturamaksas pakalpojumu sniegšana, pārtikas, rūpniecības preču un degvielas mazumtirdzniecība, koksnessagatavošana saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Augkopībā ir graudaugu, rapšu, kartupeļu,ilggadīgo zālāju sēklu un lopbarības ražošana. Lopkopībā ir piena, liellopu gaļas un cūkgaļas ražošana.93


Produkcijas pircēju lokā ir LPKS Trikātas KS, AS „Ruks”, LPKS Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvāsabiedrība, SIA „Latvijas šķirnes sēklas”.MežsaimniecībaPēc Valsts zemes dienesta datiem Smiltenes novadā nedaudz vairāk kā pusi teritorijas – 52% vai 49 tūkst.ha aizņem meži. aptuveni 55% meža teritoriju atrodas privātīpašumā, aptuveni 45% pieder valstij. Šajānozarē pēc CSP datiem par 2009. gadu darbojās 54 komercuzņēmumi.Lursoft datu analīze uz 01.09.2011 ļauj atsevišķi izdalīt lielos reģionālā mežizstrādes tirgus dalībniekus.1.4.2.7.tabula.Smiltenes novada mežsaimniecības uzņēmumi ar apgrozījumu virs 200 tūkst. latu.KompānijaApgrozījums2010.g. (LVL)Darbības veidsAS „STORA ENSO LATVIJA” 49 732 548Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, mežkopība uncitas mežsaimniecības darbībasAS „Strenču mežrūpniecībassaimniecība”7 673 631 MežizstrādeSIA „SMILTENE IMPEX” 6 381 238 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšanaSIA „MEŽVALDE AD” 2 168 510 MežizstrādeSIA „AL MEŽS” 733 697 MežizstrādeSIA „MEŽROZE IG” 627 134 Mežkopība un citas mežsaimniecības darbībasSIA „Baltic ComponentsLaunkalne’416 233 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšanaSIA „SANTALS” 233 589 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšanaDatu avots: Lursoft.AS „STORA ENSO LATVIJA”Kokmateriālu tirdzniecības un kokapstrādes uzņēmums AS „Stora Enso Latvija” ieņem vienu nolīderpozīcijām Latvijas meža sektorā. Uzņēmums nodrošina visu ražošanas ķēdi – no izejmateriālasagādes līdz zāģmateriālu ražošanai un tirdzniecībai.“Stora Enso Latvija” kokmateriālu sagādes struktūrvienības darbojas visā Latvijā jau kopš 1997. gada unLaunkalnes kokzāģētava kopš 2001. gada. Uzņēmums iepērk gan cirsmas, gan apaļkokus kokmateriālukrautuvēs un mežā pie ceļa visā Latvijā. Launkalnes kokzāģētavas ražošanas jauda var sasniegt līdz pat210 000 m³ gadā. Uzņēmums ražo priedes un egles zāģmateriālus un vairāk kā trešdaļu gatavāsprodukcijas realizē Latvijas tirgū. Nozīmīgākie klienti ir koksnes tālākās pārstrādes uzņēmumi un mēbeļuražotāji.AS „STORA ENSO LATVIJA” ir absolūts līderis pēc apgrozījuma Smiltenes novadā. 2010. gadā kompānijasapgrozījums bija gandrīz 50 milj. latu.1.4.3. Ieguves un apstrādes rūpniecībaIzejvielu bāzes esamība nosaka pārstrādes rūpniecības virzienus:pārtikas produktu ražošana,koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, ieskaitot mēbeļu ražošanu,kūdras ieguve.Atbilstoši CSP datiem par 2009. gadu ražošanas sektorā bija iesaistīts 64 Smiltenes novadā reģistrētsuzņēmums.1.4.3.1.tabula.Smiltenes novada rūpniecības nozares uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbībasveidiem (NACE 2.red.) un lieluma grupām.Pavisam Mikro Mazās VidējāsIeguves un apstrādes rūpniecība (B+C) 64 48 9 794


Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (08) 1 0 1 0Pārtikas produktu ražošana (10) 4 3 0 1Apģērbu ražošana (14) 11 11 0 0Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot 29 18 6 5mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (16)Poligrāfija un ierakstu reproducēšana (18) 1 1 0 0Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (23) 3 3 0 0Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un 5 5 0 0iekārtas (25)Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu 1 1 0 0ražošana (28)Mēbeļu ražošana (31) 4 1 2 1Cita veida ražošana (32) 5 5 0 0Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Ražošanas sektorā tāpat kā lauksaimniecības sektorā pēc ražošanas apjoma un nodarbināto skaitadominē mikro uzņēmumi (75% no kopējā skaita), līdztekus tiem pastāv arī vidēja līmeņa uzņēmumi tādosdarbības veidos kā pārtikas produktu ražošana, koksnes izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana.1.4.3.2.tabula.Smiltenes novada rūpniecības uzņēmumi ar apgrozījumu virs 500 tūkst. latu.KompānijaApgrozījums2010.g. (LVL)Darbības veidsSIA „GRAANUL INVEST” 7 810 060Koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pītoizstrādājumu ražošanaAS „SMILTENES PIENS” 5 213 958 Piena pārstrāde un siera ražošanaSIA „TROLL Smiltene” 3 965 026 Mēbeļu ražošanaSIA „VAIDENS” 2 298 978 Koka taras ražošanaSIA „SMILTENES KOKS” 1 209 163 Mēbeļu ražošanaSIA „SAUKAS KŪDRA” 967 970 Kūdras ieguveDatu avots: Lursoft.SIA „GRAANUL INVEST"Datu avots: www.graanulinvest.ee/lv.AS “Graanul Invest” ir uzņēmums, kas balstās uz privātkapitālu un nodarbojas ar bioenerģētikasattīstīšanu un atjaunojamas enerģijas ražošanu. Uzņēmums darbību uzsāka 2003. gadā.Uzņēmums ir strauji attīstījies un ir Baltijas valstu lielākais granulu ražotājs. Eiropas mērogā uzņēmums arsavu ražošanas apjomu ir piecu pirmo ražotāju skaitā. Darbības pirmajā posmā tika uzceltas divas granulurūpnīcas, pirmā no tām Igaunijā Imaverē un otra Lietuvā Alytus pilsētā.Otrajā posmā 2005. gada beigās, tika uzsākta trešās granulu rūpnīcas būve Latvijā Launkalnē, rūpnīca tikapabeigta 2007. gadā. 2006. gadā ir iegādāta Imaverē esošā granulu rūpnīca OÜ Delcotek, kurā granuluražošana ir uzsākta jau 1999. gadā.Četru rūpnīcu kopējā ražošanas jauda gadā ir 330 000 tonnas zāģskaidu granulu. Piecu gadu laikāuzņēmums plāno palielināt vismaz 25% no pašreizējās ražošanas jaudas un kļūt par lielāko Eiropasgranulu ražotāju. Uzņēmumā nodarbināti 105 cilvēki.Granulu ražošanas procesā notiek enerģijas taupīšana, ražošanas procesā izmantojot tikai atjaunojamusenerģijas avotus (izņemot elektrību). Kā izejvielas tiek izmantotas mizota skujkoka zāģskaidas unzāģmateriālu apstrādē radušās sausās zāģskaidas un ēveļskaidas. Industriālo granulu ražošanā tiekizmantoti arī lapkoku zāģskaidas un skujkoku zāģskaidas, kā arī šķeldas ar mizu. Kompānijai ir savitermināli Klaipēdas, Rīgas, Bekkeru un Pērnavas ostās.95


AS „SMILTENES PIENS”Datu avots: www.smiltenespiens.lvAS „Smiltenes piens” ir Latvijā trešais lielākais piena pārstrādes uzņēmums puscieto sieru ražošanā unsestais lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā.AS „Smiltenes piens” ražo plašu piena produktu klāstu – pienu, kefīru, sviestu, skābu krējumu, saldokrējumu, vājpiena un pilnpiena biezpienu, biezpiena izstrādājumus un sieru. Uzņēmuma ražotāprodukcija ir dabīga, bez konservantiem un tās ražošanā netiek izmantoti piena pulveri.AS „Smiltenes piens” ir vienīgais uzņēmums Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs, kur top īpašais,ekskluzīvais „Latvijas” siers.AS „Smiltenes piens” veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanuun realizāciju. Augstas kvalitātes pienu uzņēmumam piegādā vairāk kā 150 piegādātāji no Valkas, Cēsu,Gulbenes, Madonas, Limbažu, Alūksnes, Valmieras novadiem. AS „Smiltenes piens” pārdod savuprodukciju gan Latvijā, gan eksportē uz Krieviju, Igauniju, Vāciju, Izraēlu, ASV, un galvenais eksportaprodukts ir siers.SIA „TROLL Smiltene”Datu avots: www.troll.lvPirmā TROLL ražotne ir dibināta 1994. gadā Smiltenē, Latvijā, piegādājot gultiņas uz Zviedrijas tirgu.Pirmsākumos uzņēmumā bija 20 darbinieki, kas ražoja 200 gultiņas mēnesī. Tagad ir vairāk nekā 400darbinieku divās lielās rūpnīcās, kas ražo vairāk nekā 15000 vienību pirmsskolas mēbeļu katru mēnesi.Troll Nursery produkcija ir testēta Francijas, Zviedrijas (SP), Anglijas (STR) testa institūtā un tā atbilstEiropas standartiem. Galvenie noieta tirgi: Rietumeiropa, Skandināvija, Krievija un Ķīna.SIA „VAIDENS”Datu avots: www.vaidens.lvSIA „Vaidens” ir reģistrēta 2000. gadā. Sākotnēji uzņēmums specializējās tikai koka paliktņu ražošanā.Pašlaik tiek piedāvāti arī taras dēlīši, grieztā kūdra un frēzkūdra, kā arī tiek sniegti kravu pārvadājumupakalpojumi uz un no citām Eiropas Savienības valstīm.96


2003. gadā SIA „Vaidens” sāk apgūt un iegūt kūdru Saukas kūdras purvā. Šobrīd kūdra tiek iegūta 160hektāru platībā, taču tuvāko gadu laikā ieguves lauki tiks paplašināti līdz 500 hektāriem. Uzņēmumā tiekiegūta grieztā kūdra un gaišā frēzkūdra. SIA „Vaidens” rīcībā ir ražošanas telpas, kurās ir uzstādīta kūdrasfrakcionēšanas līnija un kūdras prese kūdras iepakošanai „bigbell”.2008. gadā uzņēmumā tika veikta ražošanas procesu modernizācija, kuras rezultātā tika uzstādītapusautomātiskā taras dēlīšu ražošanas līnija. Pēc modernizācijas ražošanas kapacitāte ir paaugstināta līdz1500 m 3 gatavās produkcijas mēnesī. Līnija spēj nodrošināt izgatavotās produkcijas kvalitātes atbilstībutirgus prasībām Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.SIA „Vaidens” ražo dažādu biezumu, platumu un garumu dēlīšus atkarībā no pieprasījuma tirgū. Lielākādaļa produkcijas tiek izgatavota no lapu koka, taču pēc klienta specpasūtījuma iespējams ražot arī noskuju koka. Uzņēmumā ir uzstādītas divas koksnes žāvēšanas kameras, kuras nodrošina koksnes piegādesatbilstoši ISPM No. 15 sertifikāta prasībām. Izmantojot koksnes žāvēšanas kameras, mitruma līmeniprodukcijā ir iespējams samazināt līdz pat 8%.SecinājumiVidzemes reģiona urbānā attīstība balstīta uz diviem funkcionālajiem tīkliem. Smiltene ietilpst kreisajāspārnā, veidojot ziemeļu pilsētu tīklu – Cēsis, Valmiera, Valka – Valga un Smiltene ar mazpilsētām unlauku apdzīvojuma centriem.Vērtējot rūpniecības izvietojumu Vidzemes reģionā, var secināt, ka tā koncentrējusies attīstībascentros vai ap attīstības centriem, galvenokārt, pilsētām. Ņemot vērā rūpniecības uzņēmumuizvietojumu reģionā, tiek konstatēts, ka pastāv Valmieras-Cēsu-Smiltenes koncentrēta rūpniecībasteritorija, kurā pilnīgi vai daļēji atrodas 10 pašvaldību teritorijās. Šī teritorija aizņem aptuveni 12% noVidzemes reģiona teritorijas, bet tajā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju jeb 42% no reģionaiedzīvotājiem. Valmieras-Cēsu-Smiltenes rūpniecības teritorijā atrodas 59% jeb 6,8 tūkstoši no reģionāesošajām darba vietām rūpniecībā, no tām visvairāk jeb 3,1 tūkstotis tiek piedāvātas Valmierā.Valmieras-Cēsu- Smiltenes rūpniecības teritorija ir ar salīdzinoši labu transporta infrastruktūru –autoceļiem, dzelzceļu, teritorijā plaši pieejami dabas gāze sadales tīkli 39 .Smiltenes novadā atrodas reģiona lielākie kokapstrādes, mežistrādes un lauksaimnieciskās ražošanasuzņēmumi - AS „Stora Enso Latvija”, SIA „Grannul Invest”, SIA „Troll Smiltene”, SIA „Smiltenes piens”.Komercsektors Smiltenes novadā ir pārstāvēts ar pietiekami plašu darbības veidu spektru.Pēc reģistrēto uzņēmumu skaita visvairāk pārstāvētās ekonomikas nozares ir lauksaimniecība unmežsaimniecība - 45% no ekonomiski aktīvajām tirgus sektora statistikas vienībām, tikpat darbojāspakalpojumu sfērā, 7% – rūpniecībā un 3% – būvniecībā.Pēc tirdzniecības apgrozījuma lielākie uzņēmumi ir koncentrējušies mežsaimniecībā, kokapstrādē,tirdzniecībā, ceļu būvniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Būtiskai uzņēmumu daļai 2010. gadā iriezīmējusies pozitīva apgrozījuma pieauguma tendence, kas liecina par to, ka vairums uzņēmumu irpārvarējuši 2008.-2009.gada finanšu krīzi.Smiltenes novads pēc sociālekonomiskās attīstības ieņem 28. vietu starp 110 Latvijas novadiem, ko varuzskatīt par labvēlīgu faktoru biznesa attīstībai.39 Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011, IZA ekonomikas institūts, 2011.97


Ceļu, ielu un laukumu būveasfaltbetona segu izbūve un remonts,šķembu un grants pamatu izbūve unremonts,melno segu virsmas apstrāde,segu atjaunošana, izmantojotreciklēšanas metodi,zemes darbi,labiekārtošanas darbi ar pašu ražotiembetona izstrādājumiem.Lielākie izbūvētie ceļi ir Vidzemes šoseja posmā pagrieziens uz Raunu – Igaunijas robeža, autoceļiGulbene – Smiltene, Gulbene – Balvi – Krievijas robeža un a/c VIA Baltica posmā Rīga – Ainaži, Valmieras,Cēsu un Jelgavas apvedceļi. Pavisam izbūvēti 1990 km ceļa.Tilti un hidrobūvestilti,mazās hidroelektrostacijas,dzirnavu aizsprostiKopā uzcelti 133 tilti ar kopējo garumu 5203 m.Kā būvniecības materiāli tiek izmantoti koks,dzelzsbetons, metāls.Lielākie izbūvētie tilti ir tilts pār Gauju pieMurjāņiem, tilts pār Gauju Valmierā, vanšu tiltspār Gauju Valmierā, kustības pārvadi Valmierasun Cēsu apvedceļos. Tilts pār Baltezera kanāluun tilts pār Amatu uz Vidzemes šosejas.AS „8 CBR” ražo un realizē asfaltbetonu, drupinātu granti un šķembas, metālkonstrukcijas un detaļas, kāarī iznomā un remontē transportu un ceļu būves tehniku.Datu avots: www.8cbr.lvCeļu būvē Smiltenes novadā darbojas arī VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes pārvalde, kā arīuzņēmums Sia „Ceļinieks 2010”.SIA „EVENTO”99


SIA „Evento” ir dibināts 2000. gadā. Būvuzņēmuma pamatdarbība ir visa veida celtniecības darbi,ieskaitot iekšējos un ārējos siltumapgādes, elektroapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvesdarbus. Pastāvīgi būvuzņēmumā strādā līdz 30 pieredzējuši dažādu celtniecības nozaru speciālisti, tajāskaitā 5 sertificēti būvniecības speciālisti ar augstāko izglītību celtniecībā un lielu profesionālā darbapieredzi.Kompānijas apgrozījums 2010. gadā bija 912 tūkst. latu, kas ir par 54% lielāks kā 2009. gadā.SIA „Evento” pakalpojumi:ārējās komunikācijas;pamatus, pārsegumus, ārsienas, jumta konstrukcijas, logus un durvis, iekšējo un ārējo apdari novisdažādākajiem materiāliem;visas iekšējās komunikācijas;teritorijas labiekārtošanas darbus.Uzņēmumam ir pieredze rūpniecības objektu būvniecībā.Artēzisko urbumu unatdzelžošanas stacijasceltniecības darbi ValmierāNotekūdeņu attīrīšanas iekārturekonstrukcija Smiltenē- sabiedrisko ēku, biroju, kultūras un atpūtas centru būvniecībā un apdarē.Kūdras pārstrādes cehs Saukā,Madonas novadsSIA „Biroja Madara’89” birojatelpas-dzīvojamo māju būvniecībāCēsu valsts ģimnāzija Fresco klubs un boulingsSmiltenēDzīvojamās mājas renovācijaSmiltenēDatu avots: www.evento.lvPrivātmāja LatgalēPrivātmāja Smiltenē100


1.4.5. Tirdzniecība un citi komercpakalpojumiPēc 2009. gada CSP datiem no visām Smiltenes novadā reģistrētajām uzņēmējdarbības struktūrām (944)pakalpojumu jomā darbojas 421 vai 45%.Pakalpojuma jomā tradicionāli dominē mikro uzņēmumi, kopskatā 401. Tāpat pakalpojumu tirgū piedalās20 lielākas kompānijas, no tām 11 nodarbojas ar tirdzniecību, 4 – ar izmitināšanu un ēdināšanaspakalpojumiem, pa vienai nodarbojas ar operācijām ar nekustamo īpašumu, transportu un veselībasaizsardzību.1.4.5.1.tabula. Pakalpojumu sfēras uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem (NACE 2.red.)un lieluma grupām.Pavisam Mikro Mazie Vidējie LielieVairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (G) 87 76 8 2 1Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 30 30 0 0 0(M)Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 55 54 1 0 0Transports un uzglabāšana (H) 28 27 1 0 0Veselības aizsardzība (Q) 26 25 0 1 0Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) 20 16 4 0 0Izglītība (P) 7 7 0 0 0Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 7 7 0 0 0Pārējie pakalpojumi (D,J,N,R,S) 161 159 1 1 0KOPĀ 421 401 15 4 1Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Skaitliski lielāko grupu veido tirdzniecībasuzņēmumi – 87 vai 21% no visiempakalpojumu sfērā iesaistītajiem.Diezgan plaši ir pārstāvēts arī nekustamoīpašumu bizness – 55 komercsabiedrības.30 uzņēmējdarbības struktūras sniedzprofesionālos, zinātniskos un tehniskospakalpojumus.1.4.5.1.attēls Pakalpojumu sfēras uzņēmumupamatgrupas pa galvenajiem darbības veidiem(NACE 2.red.)Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.Starp 15 komercstruktūrām, kuru tirdzniecības apgrozījums pārsniedz 300 tūkst. latu, 11 nodarbojas arvairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.1.4.5.2.tabula.Smiltenes novadā reģistrētas pakalpojumu kompānijas ar apgrozījumu virs 300 tūkst. latu.KompānijaApgrozījums2010.g. (LVL)Darbības veidsSIA „FIRMA MADARA 89” 21 655 958 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros101


SIA „LAUKU APGĀDS UNMELIORĀCIJA”3 972 751SIA „SMILTENE MS” 1 035 732SIA „Smiltenes NKUP” 847 263SIA „TIM-T” 708 493SIA „AGROTEHNIKA SMILTENE” 623 620SIA „LAR & CO” 613 805galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vaitabaku; Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklasizstrādājumu un kūku ražošanaMetālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībaspecializētajos veikalosKokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīčuvairumtirdzniecībaCita veida tīrīšanas darbības, ūdens ieguve, attīrīšanaun apgādeMazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kurosgalvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vaitabakuLauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumuvairumtirdzniecība, automobiļu un motociklupārdošana, apkope un remontsMazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kurosgalvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vaitabakuSIA „PAN-TRANS” 587 472 Kravu pārvadājumi pa autoceļiemSIA „AUTO DRAUGIEM” 577 967SIA „LĪVENA APTIEKA” 573 005SIA „ASE” 486 990SIA „MID-LAND” 485 850SIA „Sarkanā Krusta Smiltenesslimnīca”SIA „SINE” 399 715SIA „SANDORS” 398 130Datu avots: Lursoft .Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļupārdošanaFarmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecībaspecializētajos veikalosCauruļvadu apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtuuzstādīšanaDegvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā unlīdzīgu produktu vairumtirdzniecība437 328 Slimnīcu darbībaMazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kurosgalvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vaitabakuMazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kurosgalvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vaitabakuTirdzniecības jomas līderis ir SIA “Firma Madara 89”, kuras apgrozījums ir 21,6 milj. latu.SIA „Firma Madara 89”SIA „Firma Madara 89” ir pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecībasuzņēmums Latvijā, kas dibināts 1993. gadā. 2003. gada janvārī, apvienojoties trīs partneriem –AS „LPB”,AS „Diāna” un SIA „Firma Madara 89”, tika nodibināts uzņēmums SIA „Iepirkumu grupa”, kurš nodrošinaveikalu tīkla top! vienotu iepirkumu sistēmu un kopīgas mārketinga aktivitātes.Ar preču zīmi top! šobrīd Latvijā darbojas 24 SIA „Firma Madara 89” pārtikas veikali, no kuriem 11 ir top!un 13 – mini top! veikali.Ar preču zīmi „LABAIS” šobrīd Latvijā darbojas 7 SIA „Firma Madara 89” pārtikas veikali.Smiltenes novada tirdzniecības apgrozījumā nozīmīgu vietu ieņem lauksaimniecības mašīnu, iekārtu unto piederumu vairumtirdzniecība (SIA „AGROTEHNIKA SMILTENE”), metālizstrādājumu, krāsu un stiklamazumtirdzniecība (SIA „LAUKU APGĀDS UN MELIORĀCIJA”), automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļupārdošana (SIA „AUTO DRAUGIEM”).102


Starp komercstruktūrām, kas nenodarbojas ar tirdzniecību, sekmīgi attīstās kravu autopārvadājumi (SIA„PAN-TRANS”), сauruļvadu apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana (SIA „ASE”).Smiltenes novadā ir reģistrēti vairāki uzņēmumi, kas aizņem pakalpojumu vietējās tirgus nišas.Piemēram, farmaceitiskajā sektorā (SIA „LĪVENA APTIEKA”, SIA „SANUS AG”, SIA firma „SMILTENESAPTIEKA 2”).1.4.6. Novada sociālekonomiskā attīstībaKatru gadu VRAA aprēķina Latvijas administratīvo teritoriju attīstības indeksu (turpmāk tekstā –TAI),kas ļauj novērtēt šo teritoriju sociālekonomisko attīstību un salīdzināt to ar vidējo attīstības līmenivalstī. Teritorijas attīstības indekss ir integrāls rādītājs, kas tiek aprēķināts, ņemot vērā četrus faktorus(rādītājus) 40 :- bezdarba līmeni, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu);- iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru uz vienu iedzīvotāju, latos;- demogrāfiskās slodzes līmeni (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējasvecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000);- pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp pastāvīgoiedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā,reizināta ar 100).Pēc 2010. gada datiem Smiltenes novada TAI ir 0.226. Pozitīvs TAI lielums nozīmē, ka gada laikā Smiltenesnovada attīstība ir norisinājusies straujāk nekā vidēji Latvijā.1.4.6.1.tabula. Vidzemes novadu teritorijas attīstības indekssTeritorijas attīstības līmeņa indeksspēc 2008 g. datiem pēc 2009 g. datiem pēc 2010 g. datiemVērtība Rangs Vērtība Rangs Vērtība RangsAlūksnes novads -0.556 80 -0.592 82 -0.484 75Cēsu novads 0.307 25 0.309 23 0.281 26Gulbenes novads -0.253 62 -0.141 53 -0.16 56Madonas novads -0.151 55 -0.122 52 -0.108 54Smiltenes novads 0.201 34 0.263 26 0.226 28Valkas novads -0.304 68 -0.544 81 -0.644 82Alūksnes novads -0.556 80 -0.592 82 -0.484 75Datu avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2010” 4.pielikums.Atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam Latvijā ir 110 novadu. Smiltenes novads pēcsociālekonomiskās attīstības ieņem 28. vietu, ko var uzskatīt par labvēlīgu faktoru biznesa attīstībai.7 Vidzemes novadu izlases analīze, kas ir savstarpēji salīdzināmi pēc iedzīvotāju skaita, rāda, kaSmiltenes novads pēc TAI stabili ieņemt otro pozīciju pēc Cēsu novada.40 LR MK noteikumi Nr. 482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”103


1.4.6.1.attēls. Vidzemes novadu TAI dinamikaDatu avots: VRAA.Tūrisms kā uzņēmējdarbības attīstības faktorsPašlaik Smiltenes novadā ir ievērojami resursi tūrisma darbības organizēšanai. Tūrisma biznesa pamats iradekvātu infrastruktūras pakalpojumu esamība.Smiltenes novadā veiksmīgi attīstās naktsmītņu tīkls (viesnīcas, viesu nami, kempingi). Pēc CPS datiem2010.gadā gultasvietu skaits palielinājās par 23%, numuru skaits – par 16%, apkalpotās personas – par58%.1.4.6.2.tabula. Viesnīcas un citas tūristu mītnes Smiltenes novadā, 2009-2010.g.2009 2010 2010/2009Mītņu skaits, gada beigās 9 11 122.2%Gultasvietu skaits, gada beigās 310 380 122.6%Numuru skaits, gada beigās 95 110 115.8%Apkalpotās personas 2996 4740 158.2%tai skaitā ārzemnieki 593 708 119.4%Datu avots: www.csb.gov.lvAtbraucējiem ir pieejami:- ēdināšanas pakalpojumi (kafejnīcas, bistro, restorāni);- atpūtas kompleksi un pakalpojumi (lidojums ar lidmašīnu, velo noma, auto noma, peintbols);- informatīvie pakalpojumi, sakari (Tūrisma Informācijas Centrs, Internets/WiFi);- mazumtirdzniecība, ieskaitot pārtiku, rūpniecības preces, suvenīru segmentu;- banku pakalpojumi;- transporta pakalpojumi.Daudzveidīgu dabas objektu esamība (Dabas taka „Veļu Kalni”, Riņģu dižozols, „Veczellīšu” bļodakmens,Pārkalņu naudas akmens u.t.t.) ļauj organizēt dabas tūrisma maršrutus. Kultūrvēsturiskie objekti (muzeji,atjaunotas muižas, darbnīcas, Vācu ordeņa pilsdrupas un citi) ir potenciāls izziņas tūrisma attīstībai.Savukārt tūrisms ir labvēlīga vide mazo uzņēmumu darbības attīstībai, kas spēj attīstīties bezievērojamiem budžeta asignējumiem. Tūrisma bizness stimulē citu tautsaimniecības nozaru attīstību:būvniecības, lauksaimniecības, plaša patēriņa preču ražošanai, sakariem, u.c.Citi faktori, kas pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbībuKā pozitīvus uzņēmējdarbības vidi veidojošus var minēt šādus faktorus:104


- Smiltenes novada tuvums Igaunijas un Krievijas teritorijām rada priekšnosacījumus prečuapmaiņai, vietējās produkcijas eksportam, investīciju piesaistei.- Attīstīta autoceļu esamība, ieskaitot starptautiskos tranzīta koridoru (automaģistrāle E77),reģionālās un vietējās nozīmes ceļi, ļauj efektīvi organizēt kravas un pasažieru plūsmas,nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, attīstīt loģistikas servisu.- Dabas apstākļi (mežu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju esamība) veicina mežizstrādes unpiena gaļas ražošanas, kā arī saistīto ražošanu attīstību.- Dabas resursi (kūdra, dolomīts) ir izejvielu bāze pārstrādes un būvniecības nozaru attīstībai.Smiltenes novada teritoriju šķērso maģistrālais gāzes vads. Dabas gāzes sadales infrastruktūra ir Variņu unPalsmanes pagastos. Ir potenciāla iespēja izmantot gāzi apkurei, energoietilpīgajās tehnoloģijās, kāizejvielu ražošanas procesā.Reģionālās politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadamLatvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem nemainīgi irrelatīvi zems. ES NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2008.gadā svārstās no 157 200 eiro (InnerLondon – West reģions Lielbritānijā) līdz 2 400 eiro (Sliven reģions Bulgārijā), savukārt Latvijas statistiskoreģionu – no 17 400 eiro Rīgas statistiskajā reģionā līdz 5 600 eiro uz vienu iedzīvotāju Latgalesstatistiskajā reģionā (sk. tabulu).27 dalībvalstu vidū NUTS 3 reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji ir 25 100 eiro. Salīdzinot Latvijasstatistikas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju ar ES-27 vidējo, vienīgi Rīgas statistiskā reģiona rādītājs irsalīdzinoši pietuvojies ES-27 vidējam rādītājam (69,3%). Pārējo reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju sastāda22-32% no ES-27 vidējā.1.5.1.2.tabula. Latvijas statistisko reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2008.gadā salīdzinājumā ar ESvidējiem rādītājiem.IKP uz vienuiedzīvotāju% no ES-27 vidējāRīga 17 400 69,3Pierīga 7 700 30,7Vidzeme 6 400 25,5Kurzeme 7 900 31,5Zemgale 6 200 24,7Latgale 5 600 22,3LATVIJA 10 200 40,6Eiropas Savienība (27 valstis) 25 100 100Datu avots: Reģionu attīstība Latvijā 2010.SecinājumiVispārējo ekonomiskās aktivitātes līmeni teritorijā var raksturot ar integrālu rādītāju - radītopievienoto vērtību. Šobrīd šī rādītāja statistikas dati reģionu griezumā ir publicēti līdz 2009.gadam.2009.gadā radītā pievienotā vērtība Vidzemes reģionā absolūtos skaitļos ir viszemākā – 811 milj. latuvai 6.9% no Latvijas kopapjoma. Aprēķinot šo rādītāju uz vienu nodarbināto, tas ir ceturtajā vietā (pēcRīgas, Pierīgas un Kurzemes reģioniem).1.4.6.3.tabula. Iedzīvotāju skaits, nodarbināto skaits un pievienotā vērtība statistiskajos reģionos, 2009.g.IedzīvotājuPievienotā vērtība, Pievienotā vērtībaNodarbinātie iedzīvotājiskaitsfaktiskajās cenās uz 1 nodarbinātocilv. cilv % no iedz. sk. tūkst.Ls LsLATVIJA 2 261 294 1 381 425 61.1% 11 794 764 8538Rīgas reģions 713 016 460 038 64.5% 6 252 063 13590Pierīgas reģions 385 507 240 980 62.5% 1 536 542 6376105


Vidzemes reģions 235 576 136 493 57.9% 811 421 5945Kurzemes reģions 301 621 182 028 60.4% 1 251 795 6877Zemgales reģions 281 928 165 689 58.8% 934 334 5639Latgales reģions 343 646 196 153 57.1% 985 724 5025Avots: www.csb.gov.lv1.4.6.2.attēls. Pievienotā vērtība uz vienu strādājošo, 2009.g.Smiltenes novadam tāpat kā Vidzemes reģionam ir raksturīga pietiekami augsta produktivitāte tādāsnozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, ceļu būve, pārtikas rūpniecība,tirdzniecība, mēbeļu ražošana un dažādu pakalpojumu sniegšana.Ir bāzes priekšnosacījumi (resursi, infrastruktūra) turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai.Lai paaugstinātu mazo uzņēmumu konkurētspēju, paplašinātu noieta tirgu, par perspektīvu tiekuzskatīta uzņēmumu iesaistīšana klasteru un kooperatīvu darbībā. Piemēram, Vidzemes reģionā noritdarbs pie pārtikas klāstera „Latinnofood” izveides. Ar Smiltenes novada lauksaimnieku dalību irizveidoti lauksaimniecības kooperatīvi. Ir nepieciešams izanalizēt un izvērtēt integrācijas lietderību unefektivitāti arī citās jomās.1.5. Iedzīvotāju dzīves vide1.5.1. Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamībaSmiltenes novada pašvaldības teritorijā pēc novada izveidošanas iespēju saņemt pirmsskolas, vispārējo,speciālo, profesionālo, profesionālās ievirzes un interešu izglītību nodrošina 17 izglītības iestādes. Vēl jauir arī augstākās izglītības ieguves iespējas- 2 pirmsskolas izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības grupas 8 skolās;- 7 pamatskolas; 2 pamatskolas ar 2012.gadu tiks pārveidotas par sākumskolām- 1 vidusskola un 1 ģimnāzija;- 1 speciālā internātpamatskola;- 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes: Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sportaskola, Smiltenes Mūzikas skola, Smiltenes Mākslas skola;- 1 interešu izglītības iestāde: Bērnu jauniešu interešu izglītības centrs;- 1 profesionālā izglītības iestāde: Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola;- Baltijas starptautiskās akadēmijas filiāle; augstskolas „Attīstība” filiāle.106


Izglītības sistēmas darba organizēšanaPašvaldības kompetencē esošos izglītības jautājumus Smiltenes novadā risina Smiltenes novada Izglītībaspārvalde. Tā ir novada domes nodaļa, kura pilda normatīvajos aktos novada pašvaldībai paredzētāsizglītības pārvaldes funkcijas un īsteno Smiltenes novada pašvaldības kompetenci izglītībā.Pirmskolas izglītībaSmiltenes novadā pirmsskolas izglītības programmas īsteno 10 izglītības iestādes, kas nodrošinapirmsskolas vecuma bērnu izglītošanu un sagatavošanu sākumskolas izglītībai. Tās ir 2 pašvaldībupirmsskolas izglītības iestādes, 7 vispārējās izglītības iestādes (6 pamatskolas un 1 vidusskola) un 1speciālā internātskola.2011./2012.m.g kopējais bērnu skaits šajās izglītības iestādēs ir 609, no kuriem 358 apmeklē pirmsskolasizglītības iestādes, 251 mācās pirmskolas grupās pie skolām.1.5.1. 1.tabula. Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādes un pirmsskolas grupas pie izglītībasiestādēm.Nr. Atrašanās vieta (pagasts) Iestādes nosaukums1. Palsmanes pagasts Palsmanes PII2. Smiltene Smiltenes PII „Pīlādzītis”3. Bilskas pagasts Bilskas pamatskola4. Blomes pagasts Blomes pamatskola5. Grundzāles pagasts Grundzāles pamatskola6. Launkalnes pagasts Launkalnes sākumskola7. Palsmanes pagasts Palsmanes speciālā internātskola8. Variņu pagasts Variņu pamatskola9. Smiltene Smiltenes Centra vidusskola10. Smiltene Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolaDatu avots: Smiltenes izglītības pārvalde.No 2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. Smiltenes novadā pirmsskolas grupās pie skolām ir pieaudzisaudzēkņu kopējais skaits, taču samazinājies pirmsskolas izglītības iestādēs. Kaut arī abās pirmsskolasiestādēs bērnu skaits ir palielinājies, taču nedarbojas vairs nedz Smiltenes PII ,,Ābecīši’’ (kopš 2010.gada), nedz Variņu PII ,,Saulīte’’ (kopš 2011. gada).1.5.1. 1.attēls. Audzēkņu skaits Smiltenes novada pirmskolas izglītības iestādēs, pirmskolas grupās pieizglītības iestādēm, 2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.107


Smiltenes novadā ir 2 pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām viena atrodas Smiltenes pilsētā, otra –Palsmanes pagastā.Laika posmā no 2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pīlādzītis’’bērnu skaits ir pieaudzis. Zināmā mērā tas skaidrojams ar to, ka tā ir vienīgā pirmsskolas izglītība pilsētāun pirms 2 gadiem tika likvidēta Smiltenes pagasta pirmsskolas izglītības iestāde ,,Ābecīši’’, kuruapmeklēja maz audzēkņu.1.5.1.2.attēls. Audzēkņu skaits Smiltenes novada pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs un pirmskolasgrupās pie izglītības iestādēm, 2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Bērnu skaita pieaugums ir vērojams arī Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādē.Līdzvērtīga situācija arī vērojama pirmskolas grupās pie skolām. Vairāk nekā uz pusi ir palielinājiespirmsskolnieku skaits Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā, pieaugums vērojams arī Bilskas un Grundzālespamatskolās. Pretēja tendence redzama Blomes pamatskolā un Smiltenes Centra vidusskolā. SmiltenesCentra vidusskolā ir tikai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību grupas. 2011./2012.m.g. pirmsskolasgrupa ir izveidota Palsmanes speciālajā internātskolā, kā arī Variņu pamatskolā, slēdzot Variņu PII,,Saulīte’’.Kā apliecina Smiltenes novada Izglītības pārvaldes dati, laika posmā no 2009./2010.m.g. līdz2011./2012.m.g. Smiltenes PII ,,Pīlādzītis’’ ir samazinājies piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits, jo108


pirmsskolas vecuma bērnu izglītošana un sagatavošana sākumskolas izglītībai tiek uzsākta jau skolās. Tačupirmsskolas grupās pie skolām piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaits pārsvarā vai nu paliek vienmērīgs,vai turpina augt.Grundzāles pamatskolā ar pirmsskolas izglītības grupām rindā 4 bērni vecumā no 1,5 gadiem. Variņupamatskolā uz pirmsskolas izglītības grupām rindā 12 bērni no 1,5 gadu vecuma. Tiek plānots 2012.gada1. septembrī šajos pagastos atvērt papildus grupu.Smiltenes pilsētā rindā nosacīti 59 bērni no 1,5 gadu vecuma, daži no viņiem dzīvo ārzemēs. 2012/2013mācību gadā no pirmsskolas izglītības iestādes "Pīlādzītis" uz 1.klasi pāries 45 bērni, no Smiltenes Trīspakalnu sākumskolas ar pirmsskolas grupām - 20 bērni. Līdz ar to 2012/2013 mācību gadā PII rindasnebūs.Pamatizglītība un vidējā izglītībaSmiltenes novadā darbojas 7 pamatskolas – Blomes pamatskola, Bilskas pamatskola,Grundzāles pamatskola, Variņu pamatskola, Launkalnes pamatskola, Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola,Palsmanes pamatskola.1.5.1.3.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada pamatskolās (tai skaitā pirmsskolas grupu audzēkņi),2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Skolēnu skaita (tai skaitā pirmsskolas grupu audzēkņi) samazinājums ir vērojams gandrīz visāspamatskolās, izņemot nemainīgs tas palicis Launkalnes pamatskolā. Salīdzinoši ar pārējām izglītībasiestādēm, visvairāk audzēkņu skaits ir sarucis Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā. Laika posmā no2009./2010.m.g. līdz 2011./2012.m.g. Smiltenes novada pamatskolās skolēnu skaits ir samazinājies par13,08%.Smiltenes novadā vispārējo vidējo izglītību nodrošina 2 izglītības iestādes – Smiltenes Centra vidusskolaun Smiltenes ģimnāzija.109


1.5.1.4.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada vidējās vispārējās izglītības iestādēs,2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Vispārējās vidējās izglītības iestādēs pēdējo 3 gadu laikā skolēnu skaits ir sarucis. 2011./2012.m.gadātajās mācības uzsāka 794 skolēni, kas ir par 14,53% mazāk nekā 2009./2010.m.gadā. Visvairāk to izjūtSmiltenes ģimnāzija.1.5.1.5.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada izglītības iestādēs, izņemot speciālās skolas,2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Samazinoties dzimstībai un pieaugot migrācijas procesiem uz ekonomiski attīstītām vietām rezultātā,katru gadu bērnu un jauniešu skaits kļūst mazāks. Salīdzinot 2009./2010.m.gadu ar 2011./2012.m.gadu,Smiltenes novadā tas ir sarucis par 13,89%. Tas norāda, ka tuvākajos gados skolēnu skaita palielinājumsnav gaidāms.Ieviesto inovatīvo, alternatīvo, radošo mācību darba formu īpatsvars, izglītības iestāžu piepildījumsProfesionālā izglītībaSmiltenes novada teritorijā līdz 2011.gada 1. septembrim atradās 2 profesionālās vidējās izglītībasiestādes – Smiltenes tehnikums un Smiltenes profesionālā vidusskola. Saskaņā ar 2011. gada 1. martaMinistru kabineta rīkojumu Nr.84 tika izveidota viena izglītības iestāde - Smiltenes Valsts tehnikums –profesionālā vidusskola.Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā jaunieši var apgūst ēdināšanas pakalpojumuspeciālista, viesnīcu pakalpojumu speciālista, lauku tūrisma speciālista, agrārā sektora komercdarbinieka,automehāniķa, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa un veterinārārsta asistenta profesijas. Jauvairāku gadu garumā populārākās no minētajām profesijām ir ēdināšanas pakalpojumu speciālista,viesnīcu pakalpojumu speciālista, kā arī celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa un veterinārārsta110


asistenta profesijas. Jāpiebilst, ka Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola ir gandrīz vienīgāizglītības iestāde Latvijā, kur var apgūt celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa kvalifikāciju unveterinārārsta asistenta kvalifikāciju.Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā piedāvā arī viengadīgas arodizglītībasprogrammas pavāra un viesmīļa profesijās vidusskolu absolventiem, kā arī tālākizglītības programmas, laiiegūtu dažāda veida transportlīdzekļu vadīšanas apliecības.2011./2012.m.gadā jaunajā izglītības iestādē mācības uzsāka 771 audzēknis. Pēdējo gadu laikā audzēkņuskaitam ir tendence samazināties, kas ir saistīts ar dzimstības samazināšanos un migrācijas procesiem.1.5.1.6.attēls. Audzēkņu skaits Smiltenes novada profesionālajā izglītības iestādē, 2010./2011.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Pēc izglītības iestādes absolvēšanas daļa jauniešu turpina studijas augstākajās izglītības iestādēs, betpārējie uzsāk darba gaitas Smiltenē vai ģeogrāfiski tuvākajās pilsētās un novados, arī Rīgā un ārzemēs.Augstākā izglītībaAugstākās izglītības iespējas Smiltenes novadā nodrošina 2 augstskolu filiāles:- Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" SIA Smiltenes filiāle,- Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle.Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" SIA Smiltenes filiāle darbojas kopš 2002.gada. Izveidota,lai vietējiem iedzīvotājiem nodrošinātu augstākās izglītības iegūšanu vai kvalifikācijas pacelšanu tuvākdzīvesvietai. Filiālē 2,5 gadu laikā iespējams iegūt 1.līmeņa augstāko izglītību sociālajā aprūpē, sociālajārehabilitācijā, sociālās palīdzības organizēšanā, kā arī 2.līmeņa augstāko izglītību ,,Sociālais darbinieks’’ arspecializāciju ,,Sociālā pedagoģija’’. Filiālē ir 56 studenti ne tikai no Smiltenes novada, bet visa Vidzemesreģiona – Valmieras, Cēsīm, Madonas, Gulbenes, Valkas, Jaunpiebalgas, Raunas. Pieprasītākā ir 2.līmeņaaugstākās izglītības programma ,,Sociālais darbinieks’’. Šo iespēju izmanto bez darba palikušie pedagogi,kuri pēc studijām veiksmīgi iekārtojas darbā. Taču pēdējo gadu laikā studentu skaits ir sācis sarukt. Ja2009.gadā tie bija 80 studenti, tad 2010.gadā jau 58, 2011.gadā – 56.Valstī pieaug sociālo problēmu klāsts, kas liecina, ka sociālo darbinieku apmācības būs aktuālas. Tomēr,pieaugot studiju maksām, samazinās studēt gribētāju skaits.Baltijas starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle tika izveidota 2003.gadā. Filiāle piedāvā 4 gadu studijuprogrammas Uzņēmējdarbībā un Tiesību zinātnēs, iegūstot augstāko profesionālo izglītību, kā arīprofesionālās maģistra programmas – Privāttiesības un Uzņēmējdarbības vadība, administrēšana (studijuilgums – 1,5 gadi). Filiālē kopā mācās 106 studenti. Popularitāti ir ieguvusi 4 gadu studiju programma111


Tiesību zinātnēs. Taču arī šajā filiālē katru gadu studentu skaits samazinās. Īpaši tas bija jūtams2009./2010.m.g.. Pēdējo gadu laikā daudz mazāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību.1.5.1.2.tabula.Studentu skaits. Uzņēmējdarbības un „Tiesību zinātnes” programmās.Mācību gads 4 gadu studiju programma,,Uzņēmējdarbība’’2008./2009.m.g. 101 1072009./2010.m.g. 58 662010./2011.m.g. 28 62Datu avots: Smiltenes Valsts tehnikums.4 gadu studiju programma,,Tiesību zinātnes’’Profesionālās maģistra programmā ,,Privāttiesības’’ pirmie studenti tika uzņemti 2010./2011.m.g., betprogrammā ,,Uzņēmējdarbības vadība un administrēšana’’ - būs tikai 2012.gadā.Tomēr Baltijas starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāles mācībspēki atzīst, ka filiālei ir nākotne, joiegūtās zināšanas palīdz atrast labāk atalgotu un prestižāku darbu. Līdz ar to būs pieprasījums, tiešilielākas cerības liekot uz tiesību zinību apguvi.Speciālā izglītībaSmiltenes novada Palsmanes pagastā atrodas arī novadā vienīgā speciālā internātskola – Palsmanesspeciālā internātpamatskola. Tajā kopš 1966. gada mācās bērni ar speciālām vajadzībām. Lai mācītubērnus ar smagu garīgu atpalicību, 1997. gada 1. septembrī skolā tika atvērta „C” klase. No 2000. gada 1.septembra skolā ir arī arodklase, kurā triju gadu laikā – 10., 11. un 12. klasē skolēni apgūstremontstrādnieka un mājkalpotāja arodu. Līdz ar to audzēkņi apgūst pamatzināšanas vispārizglītojošosmācību priekšmetos, arodapmācības stundās tiek sagatavoti praktiskajai dzīvei.Palsmanes speciālajā internātskolā realizē sekojošas izglītības programmas:- vispārējās pamatizglītības (1.-9. klasei) programmu 21011111,- vispārējās pamatizglītības (1.-9. klasei) speciālās pamatizglītības programmuizglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem /A, B līmenis/ 21015811,- speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgāsattīstības traucējumiem/C līmenis/ 21015911,- vispārējās pamatizglītības speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgāsattīstības traucējumiem /arodklasēm/ 21015811,- profesionālās pamatizglītības programmu - būvdarbi, remontstrādnieks 2258201,- profesionālās pamatizglītības programmu – mājturība, mājkalpotājs 2281401.Pēc profesionālās izglītības ieguves skolas absolventiem ir iespēja strādāt dažādās celtniecības firmās parremontstrādniekiem vai viesu namos, lauku sētās par mājkalpotājām.Fakultatīvajās nodarbībās skolēni apgūst floristiku, stikla un zīda apgleznošanu, rokdarbus, kokapstrādespamatus, datorzinības, sarīkojumu, tautiskās un līnijdejas. Brīvajā laikā skolēniem ir iespēja darbotiesvairākos pulciņos – dramatiskajā, mūzikas, sporta, jauniešu interešu.Skolā ir pietiekama sporta bāze. Bērni ar labiem panākumiem piedalās skolas, republikas un pasaulessporta sacensībās bērniem ar speciālajām vajadzībām.112


1.5.1.7.attēls. Skolēnu skaits Smiltenes novada Palsmanes speciālajā internātskolā, 2009./2010.m.g.-2011./2012.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvaldePalsmanes speciālajā internātskolā pēdējo 3 gadu laikā audzēkņu skaits sarūk. Izglītības iestādē strādā 39pedagogi, bibliotekārs, sociālais pedagogs, psihologs un 29 tehniskie darbinieki.Pedagogi2011. gadā izglītības iestādēs (tajā skaitā arī Smiltenes mūzikas skolas, Smiltenes mākslas skolas unSmiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola) strādā 306 kvalificēti pedagogi.1.5.1.8.attēls. Pedagogu skaits Smiltenes novada izglītības iestādēs, 2009.-2011.gadsDatu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Salīdzinot ar 2009. gadu, skolotāju skaits ir pieaudzis, jo statistikā ir iekļauta arī projektos iesaistītāsatbalsta personas.113


1.5.1.9.attēls. Pedagogu sadalījums pa vecumiem Smiltenes novada izglītības iestādēs, 2011.gadsDatu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvaldeNo 306 pedagogiem izglītības iestādēs vislielākais skaits ir to skolotāju, kuri ir vecumā no 41 līdz 50gadiem, kā arī vecumā no 51 līdz 60 gadiem. Pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju salīdzinoši irmaz. Taču pozitīvi, ka nav maz to skolotāju, kuri ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kopskaitā – 91. Tasnorāda, ka notiek jaunu pedagogu ienākšana.1.5.1.10.attēls. Pedagoģisko kadru mainība %, 2009.-2011.m.g.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde.Smiltenes novada izglītības iestādēs pēdējos divos gados nav izteikta kadru mainība. Tas nozīmē, ka irizveidojušies stabili kolektīvi ar savām tradīcijām.Tālākizglītība Smiltenes novadāApkopojot informāciju par skolēnu tālākajām mācībām pēc obligātās pamatizglītības pakāpes iegūšanas,secināms, ka lielākais skaits absolventu turpina mācīties vidējās vispārējās izglītības iestādēs Smiltenesnovadā.114


1.5.1.11.attēls. Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu 9.klašu absolventu tālākizglītība, 2009.-2011.gadsDatu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvalde2009. gadā mācības vidējās vispārējās izglītības iestādēs turpināja 44,16%, 2010. gadā – 46,70%, 2011.gadā – 47,70%. Pēdējos divos gados ir pieaudzis to absolventu skaits, kuri izvēlas mācīties profesionālajāsizglītības iestādēs, novērtējot, ka līdztekus vidējais izglītībai iegūtā specialitāte būs pamats viņu nākotnei.1.5.1.12.attēls. Smiltenes novada vispārizglītojošo skolu 12.klašu absolventu tālākizglītība, 2009.-2011.gads.Datu avots: Smiltenes novada Izglītības pārvaldePēdējos 3 gados Smiltenes novadā vidusskolu absolventu vidū nav mazinājusies vēlme iegūt augstākoizglītību. Daudz mazāk tiek izvēlētas mācības profesionālajās skolās. Ja 2009. gadā bija pieaudzis skolēnuskaits, kuri absolvējot izglītības iestādes, devās darba gaitās, tad pēdējos 2 gados šī tendence navvērojama. 2011.g -77%Profesionālās ievirzes izglītībasSmiltenes novadā profesionālās ievirzes izglītību nodrošina:- Smiltenes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skola,- Smiltenes Mūzikas skola,- Smiltenes Mākslas skola.Smiltenes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skola īsteno šādas izglītības programmas:- basketbols,- volejbols,- futbols,115


- BMX,- vieglatlētika,- orientēšanās sports (vairāk skat. nodaļā Sports).Smiltenes Mūzikas skolaSmiltenes Mūzikas skola īstenotas šādas izglītības programmas:- kora klase (apmācību ilgums – 8 gadi),- klavierspēle (apmācību ilgums – 8 gadi),- vijoļspēle (apmācību ilgums – 8 gadi),- akordeona spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- kokles spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- flautas spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- klarnetes spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- mežraga spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- saksofona spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- trompetes spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- tenora spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- tubas spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- ģitāras spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- eifonija spēle (apmācību ilgums – 6 gadi),- sitaminstrumentu spēle (apmācību ilgums – 6 gadi).2011./2012.m.g. Smiltenes Mūzikas skolā mācās 210 audzēkņi, no kuriem 120 ir Smiltenes pilsētasiedzīvotāji, 90 – no pagastiem, apliecinot, ka mūzikas skolas piedāvātās iespējas izmanto bērni no visanovada. Visbiežāk tiek izvēlētas populārākās izglītības programmas – kora klase un klavierspēle. Izglītībasprocesu nodrošina 22 pedagogi.Smiltenes Mūzikas skola regulāri iesaistās novada rīkotajos pasākumos, arī pašiem rīkojot koncertus. Jau15 gadus skola piedalās Latvijas pūtēju orķestru pūšamo un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā, katrugadu iegūstot godalgotas vietas.Vairāk kā 200 absolventi savu dzīvi ir saistījuši ar mūzikas pasauli – turpina mācīties mūzikas vidusskolāsvai augstākajās izglītības iestādēs, dzied republikas vadošajos koros un spēlē orķestros. Pirmās zinībasšajā skolā ir ieguvuši arī jaunie mākslinieki, kuri līdztekus mācībām mūzikas skolās vai konservatorijāpiedalās starptautisko konkursos un gūst uzvaras: Kaspars Šmits (kā labākais tubists), Madara Kalniņa(pianiste, starptautisko konkursu laureāte), Armands Zviedrs (pianists, starptautisko konkursu laureāts),Jānis Pusplatais (konkursu laureāts, spēlē eifonijas kvartetā).Smiltenes Mākslas skolaSmiltenes Mākslas skola ir akreditēta mācību iestāde un realizē profesionālās ievirzes izglītībasprogrammu ,,Vizuāli plastiskā māksla’’. Bērni skolā tiek uzņemti no 9 – 10 gadu vecuma un mācās 5gadus. 2011./2012.m.gadā mācības uzsāka 114 audzēkņi.Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā pēc nodarbībām vispārizglītojošā skolā (12 mācību stundas nedēļā),kur apgūs mākslas zinību pamatus zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, mākslas valodaspamatos, keramikā, ādas plastikā un tekstilā. Kopš 2011. gada novembra Smiltenes Mākslas skolā ieviestsjauns mācību priekšmets – datorgrafika, lai apgūtu jaunas prasmes un iemaņas jauno tehnoloģiju sfērā,kas veicinās audzēkņu konkurētspēju turpmākā izglītībā. Šo mērķu realizācijai mākslas skolai ir iegādātitrīs datori ar programmatūru, trīs monitori un viens krāsu printeris (projekta kopējais finansējums –2999 LVL, no kura Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums ir 2212 LVL unSmiltenes novada domes finansējums – 787 LVL).Skolu beidzot, audzēknis iegūst profesionālās ievirzes izglītības apliecību.Smiltenes Mākslas skolā strādā 6 profesionāli un radoši mākslas pedagogi. Mākslas skolas pedagogugalvenā uzmanība ir saistīta ar audzēkņu spēju, interešu, talantu izkopšanu un attīstīšanas procesiem,radot apstākļus mērķtiecīgam un saturīgam ārpus vispārizglītojošās skolas brīvā laika noslogojumam.116


Pedagogu profesionālā kompetence ir izglītības procesā iegūta un uz zināšanām, pieredzi, vērtībām unattieksmēm balstīta spēja, kas nodrošina efektīvu mācīšanas – mācīšanās procesu.Augstākā izglītībaAugstākās izglītības iespējas Smiltenes novadā piedāvā 3 augstskolu filiāles:- Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība" SIA Smiltenes filiāle,- Latvijas Lauksaimniecības universitātes Smiltenes filiāle,- Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiāle.MūžizglītībaSmiltenes novadā nav vienotas mācību iestādes, kura piedāvātu un nodrošinātu mūžizglītības iespējas.Apmācības, kursi, semināri, publiskās lekcijas notiek novada izglītības iestādēs – Smiltenes ģimnāzijā,Smiltenes Centra vidusskolā un citur.Interešu izglītībaSmiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs (BJIIC) tika izveidots 2000.gada maijā un kopš2000.gada septembra darbojas kā patstāvīga izglītības iestāde. Centrā strādā 2 darbinieki - direktore unmetodiķe.Smiltenes BJIIC piedāvā:- kultūrizglītības programmas ietvaros - tautas dejas, dziedāšanu koros, ansambļos,popgrupās, folkloras kopā, ģitārspēles pulciņu, darboties vizuāli un vizuāli plastiskajāmākslā;- sporta izglītības programmā VFS (vispusīgas fiziskās sagatavotības) pulciņu;- tehniskajā jaunradē ir iespēja papildināt savas zināšanas datorapmācības pulciņā;- vides izglītības programmā darbojas mazpulki un vides pētnieki;- jaunatnes darba programmā - skauti un gaidas.Centru apmeklē bērni un jaunieši vecumā no 3 - 25 gadiem. Smiltenes BJIIC apkopotā informācija liecina,ka 2011./2012.m.g. centra piedāvājumu visaktīvāk izmanto pirmsskolas vecuma un skolas vecuma bērnino 1.-9.klasei.1.5.1.13.attēls.Smiltenes BJIIC dalībnieku skaitsDatu avots: Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs, 2007.-2011.g.Pēdējo gadu laikā Smiltenes BJIIC dalībnieku skaits ir pieaudzis, kas norāda, ka viņiem ir interese, un viņivēlas lietderīgi pavadīt brīvo laiku pēc mācību stundām. Vislielākais pieaugums vērojams pēdējo divugadu laikā, kad tika izveidots Smiltenes novads un centru sāka apmeklēt arī dalībnieki no pagastiem.Populārākās un apmeklētākās ir kultūrizglītības programmas ar plašu piedāvājumu visām vecumagrupām. 2011./2012. m.g. kultūrizglītības programmas pulciņos ir iesaistīti 837 dalībnieki, no kuriem 187ir pirmsskolas vecuma bērni, 465 - 1.- 4.klašu audzēkņi, 344 - 5.-9.klašu audzēkņi. Sporta izglītībasprogrammas pulciņus apmeklē 12 dalībnieki, tehniskās jaunrades programmas – 31, vides izglītībasprogrammas – 74, jaunatnes darba programmas - 21, citus - 21.117


Tā kā BJIIC nav savu telpu, nodarbības notiek Smiltenes novada pašvaldībā esošajās vispārizglītojošajāsskolās, kultūras centrā, kā arī pagastu izglītības iestādēs un kultūras/tautas namos.Smiltenes BJIIC realizē valsts nozīmes pasākumu reģionālo posmu skates un konkursus, kā arī mācībugada ietvaros plašākus koncertus un novada Dziesmu un deju svētkus.Jaunatnes politikaProjektiPēdējo piecu gadu laikā vairākas izglītības iestādes ir īstenojušas projektus – gan ēku un telpuremontdarbi, gan materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, gan pieredzes apmaiņa ar partneriemstarptautiskā līmenī.1.5.1.3.tabula.Infrastruktūras attīstības projektiIzglītības iestādePalsmanes SpeciālāinternātpamatskolaGrundzāles pamatskolaBilskas pamatskolaBlomes pamatskolaSmiltenesvidusskolaCentraSmiltenes Trīs pakalnupamatskolaLaunkalnes pamatskolaPalsmanes pamatskolaSmiltenes ģimnāzijaPaveiktie darbiĪstenots projekts „Mājturības un tehnoloģiju, dabaszinātņu kabineta renovācija unskolas jumta nomaiņa Palsmanes speciālajā internātpamatskolā”, realizēts katlu mājasremonts, ierīkots rotaļu laukums.Nomainīti logi un jumta segums.KPFI energoefektivitātes projekts.Veikta ēkas ārsienu siltināšana un krāsošana.2006. gadā ekspluatācijā tika nodota skolas piebūve ar kopēju platību 263,31 m2.Piebūvē izvietotas mācību klases;2010. gadā pabeigts projekts ,,Smiltenes Centra vidusskolas infrastruktūras uzlabošanaizglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem" (projekta kopējās kopīgās izmaksas –131 991 lati, no kurām Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums – 83 633 lati,Valsts budžeta dotācija – 5903 lati, Smiltenes novada domes finansējums – 42 455lati). Tā realizācijas laikā ir veikta telpu pārplānošana, jaunu sienu un durvju izbūve,sanitāro mezglu izveidošana un ēdnīcas izbūve (263.31 m2), tādējādi nodrošinotpiekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem;Smiltenes Centra vidusskolas telpās jau 9 gadu strādā Baltijas Starptautiskāsakadēmijas Smiltenes filiāle, kas ir būtisks ieguldījums mūžizglītības jomā. Skolā notiekkursi pieaugušo apmācībai. Jau vairākus gadus tiek īstenota sadarbība ar biedrību,,Apeirons’’;Smiltenes Centra vidusskolā 2011. gadā realizēts projekts „Dabas zinātņu kabinetulabiekārtošana Smiltenes Centra vidusskolā” (Eiropas Reģionālās attīstības fondalīdzfinansējums, projekta kopējās izmaksas – 98 392 lati, no kurām Eiropas Reģionālāattīstības fonda līdzfinansējums – 83 633 lati un pašvaldības finansējums 14 759 lati).Īstenoti vairāki projekti infrastruktūras uzlabošanai – gaiteņu un kāpņu telpu sienuseguma kapitālais remonts, 2007. - 2008. gadā zāles pārbūve sporta vajadzībām,sanitāro telpu kapitālais remonts, 2010. gadā skolas ēkas energoefektivitātesuzlabošanas pasākumi KPFI projekta ietvaros. 2011. gadā sanitārās telpas izbūvepirmsskolas izglītībai 5.-6.gadīgo bērnu grupā (3600 lati).Veikta logu nomaiņa, skolas ēkas siltināšana, virtuves un apkures sistēmas renovācija.No 2007. gada līdz 2011. gadam renovēti sanitārie mezgli (16 716 lati), izremontētsdabaszinību kabinets, papildināta materiālā bāze .Veikta skolas piebūves izbūve – 4 svešvalodu kabineti, skolas psihologa kabinets,vestibils, grīdas seguma nomaiņa 2 kabinetos, skolas iekšējais pagalms, āra trepjurekonstrukcija, sakārtota un labiekārtota skolas teritorija, paaugstinātasiltumefektivitāte skolas ēkās. 2010.gadā veikti energoefektivitātes uzlabošanaspasākumi KPFI projekta ietvaros.118


Datu avots: Smiltenes novada pašvaldībaPieredzes apmaiņas projektiPalsmanes pamatskola iesaistīta Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas projektā,,Ekotūrisms” (13 337 eiro). Arī Smiltenes ģimnāzija darbojas Mūžizglītības programmas Comeniusapakšprogrammas projektā „Friends of I-Pods” (21 000 eiro), ESF „Atbalsts Vidzemes un Latgales reģionuskolotāju mūsdienīgu akadēmisko kompetenču paaugstināšanai” (50 000 eiro) un ESF „Multimedijuobjektu izveides kompetenču ieguve” (50 000 eiro).No 2008. gada līdz 2010. gadam Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola ieviesa Mūžizglītības programmasComenius apakšprogrammas skolu partnerības projekti ,,Rainbow world’’ (14 000 eiro), ) no 2010. gadalīdz 2012. gadam – EU-cology (21 000 eiro), Ziemeļvalstu skolu sadarbība notika no 2008. gada līdz 2010.gadam Nordplus Junior (10 904 eiro).Smiltenes Centra vidusskola ir realizējusi šādus projektus:- 2008. gadā Valsts aģentūras ,,Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" nacionālās jauniešuiniciatīvas projektu “Kopā ir labāk!”. Projekta ietvaros Smiltenes Centra vidusskolas jaunieši sadarbojotiesar apkārtnes pagastu un Smiltenes skolām, veidoja nākotnes vīziju Smiltenes novadam;- 2009. gadā Valsts aģentūras ,,Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" nacionālās jauniešuiniciatīvas projektu „Mēs varam”. Tā ietvaros Smiltenes Centra vidusskolas jaunieši aicina skolēnus nosadraudzības skolām Smiltenes novadā apliecināt savus spēkus kopīgi, uzlabojot kādu vietu savā dzimtajāpagastā vai pilsētā;- 2009.-2011. gadā Akadēmisko programmu aģentūras Comenius skolu partnerības projektu,,Demokrātiska līdzdalība un aktīva pilsonība skolā un ārpus tās". Projektu finansē Eiropas SavienībasMūžizglītības programma. Projektā piedalās skolas no 5 valstīm: Latvijas, Vācijas, Somijas, Dānijas unSpānijas;- 2010. - 2011. gadam Nordplus Junior projektu ,,Warm up Hearts Not the Earth’’;- 2011.- 2012. gadam Nordplus Junior projektu ,,Food for body and mind’’.SecinājumiSmiltenes novada teritorijā tiek nodrošināta nepieciešamā izglītības sistēma, sākot no pirmsskolasizglītības līdz pat augstākajai. Piedāvājums aptver visu novada teritoriju. Tas apliecina, ka iedzīvotājiemir pieejama izglītība, kas ir viena no Smiltenes novada prioritātēm. Pirmsskolas un pamatskolasizglītība cik iespējams vien ir tuvāk dzīvesvietai. Tā ir pieejama gandrīz vai katrā pagastā, taču abasvidējās izglītības iestādes atrodas Smiltenes pilsētā. Ikgadu vērojams audzēkņu samazinājums, kasnorāda, ka pašvaldībai būs jāmeklē risinājumi esošo izglītības iestāžu telpu piepildījumam un mācībuprocesa nodrošinājumam. Tiek apsvērta iespēja nevis slēgt skolas, bet gan pamatskolas pārveidot parsākumskolām, lai audzēknis savus pirmos skolas gadus mācītos tuvāk mājām. Arī infrastruktūrassakārtošanas pēctecība tiek veikta apzināti, ieguldot līdzekļus novadam nozīmīgākajos objektos.Līdzekļi visvairāk ir nepieciešami materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai, laiaudzēkņi zinības gūtu, izmantojot mūsdienīgu aprīkojumu un mācību līdzekļus.Spēcīga un kvalitāti nodrošinoša ir profesionālā izglītība Smiltenes valsts tehnikumā – profesionālajāvidusskolā, kura vienīgā Latvijā piedāvā apgūt mašīnbūves zināšanas, ceļu būvi. Smiltenē šīs tradīcijasizveidojušās jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Viena no Smiltenes novada vērtībām ir mākslasskola un mūzikas skola. Tas ļauj audzēkņiem apgūt pilnvērtīgu profesionālās ievirzes programmu, kas119


dod iespēju turpināt mācīties mākslu un dizainu vai arī mūzikas pasauli. Jāpiebilst, ka gan mākslas, ganmūzikas skolu apmeklē daudzi novada pagastu audzēkņi, kā arī no kaimiņnovadiem. Ne mazāk svarīgsir jauniešu un bērnu interešu centrs, kas audzēkņiem piedāvā plašu spektru interešu izglītībasnodarbību. Tas ir viens no veidiem, kā novadā sekmēt radošās industrijas tirgu. Nav mazs arī augstākoizglītības iestāžu piedāvājums, jo Smiltenes novadā darbojas divu augstskolu filiāles. Novadā ir uzsāktamūžizglītības jautājumu risināšana, kura jāturpina, izveidojot vienotu sistēmu centra veidā, kaskoordinētu šos jautājumus, apzinot un izpētot prioritātes, piedāvājumus un pieprasījumus.1.5.2. Sociālā drošība un veselības aprūpe1.5.2.1. Iedzīvotāju ienākumiBūtisks iedzīvotāju sociālo drošību raksturojošs parametrs ir to ienākumi no algota darba vai sociāligarantēti ienākumi.Saskaņā ar VSAA datiem Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu jeb personu, kuri gūst ienākumusno algota darba, skaits pēdējos trīs gados ir samazinājies no 7260 personām 2008. gadā līdz 6331personām 2010. gadā (44,5% no visiem novada iedzīvotājiem, 67,31% no visiem darba spējas vecumaiedzīvotājiem uz 01.01.2011), t.i. par 12,80%. Samazinājies ir arī vidējās apdrošināšanas iemaksas jebbruto algas apjoms no 389,99 latiem 2008. gadā līdz 327,76 latiem 2010. gadā, t.i. par 15,96%1.5.2.1.1.attēls.Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu skaita un vidējās apdrošināšanas iemaksasapjoma dinamika, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.Sadalījumā pēc dzimuma 2010. gadā ienākumus no algota darba guva 3215 sievietes (50,8%) un 3116vīrieši (49,2%). Pēdējos 3 gados šī proporcija ir saglabājusies bez ievērojamām izmaiņām. Tomēr brutoalgas apmērs pēdējos 3 gados vīriešiem ir bijis vidēji 10% lielāks nekā sievietēm.120


2008 2009 20101.5.2.1.2.attēls.Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu vidējās apdrošināšanas iemaksu algasdinamika sadalījumā pēc dzimuma, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.Analizējot sociāli apdrošināto personu skaitu un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu apjomu teritoriālāgriezumā, var secināt, ka pēdējo 3 gadu laikā visās administratīvi teritoriālajās vienībā ir samazinājiesiedzīvotāju skaits, kuri gūst ienākumus no algota darba – absolūtos skaitļos vislielākais samazinājums2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir Smiltenes pilsētā – 424 apdrošinātās personas, Smiltenespagastā – 81 un Palsmanes pagastā – 80, bet procentuāli šis samazinājums vislielākais ir bijis Palsmanespagastā – 15,38%, Variņu pagastā – 14,19%. Jāsecina, ka arī vidējais bruto algu apmērs pēdējo 3 gadulaikā ir samazinājies visās Smiltenes novada administratīvi teritoriālajās vienībās – vismazākaissamazinājums absolūtos skaitļos 2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir vērojams Variņu pagastā –36,58 LVL, bet vislielākais Smiltenes pilsētā – 79,89 LVL, bet procentuāli bruto alga 2010. gadāsalīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies Smiltenes pagastā, t.i. par 18,59% un Smiltenes pilsētā –18,01%.vidējā apdrošināšanasiemaksu alga, Lssociāli apdrošinātopersonu skaitsvidējā apdrošināšanasiemaksu alga, Lssociāli apdrošinātopersonu skaitsvidējā apdrošināšanasiemaksu alga, Lssociāli apdrošinātopersonu skaitsVariņu pagastsSmiltenes pagastsPalsmanes pagastsLaunkalnes pagastsGrundzāles pagastsBrantu pagastsBlomes pagastsBilskas pagastsSmiltenes pilsēta0 1000 2000 3000 40001.5.2.1.3.attēls.Smiltenes novada sociāli apdrošināto personu skaita un vidējās apdrošināšanas iemaksasapjoma dinamika sadalījumā pa administratīvi teritoriālajām vienībām, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.2010. gadā 3437 Smiltenes novada iedzīvotāji (24,16% no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem)saņēma pensiju, no tiem 2932 iedzīvotāji (85,29%) vecuma pensiju, 405 (11,77%) invaliditātes pensiju,108 (3,15%) apgādnieka zaudējuma pensiju, bet 3 (0,08%) izdienas pensiju. Lai arī 2010. gadā,salīdzinājumā ar 2008. gadu, kopējais pensiju saņēmēju skaits ir pat nedaudz samazinājies, samazinoties121


vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēju skaitam, tomēr minētajā laika periodā irpieaudzis invaliditātes pensiju saņēmēju skaits.3500300025002000150010005000VecumapensijassaņēmējuskaitsVecumapensijasvidējaisapmērs, LsInvaliditātespensijassaņēmējuskaitsInvaliditātespensijasvidējaisapmērs, LsApgādniekazaudējumapensijassaņēmējuskaitsApgādniekazaudējumapensijasvidējaisapmērs, LsIzdienaspensijassaņēmējuskaitsIzdienaspensijasvidējaisapmērs, Ls2008 2942 141,32 377 94,70 135 90,98 6 155,412009 2917 175,65 379 115,88 122 101,37 5 177,952010 2932 178,90 405 111,14 108 99,97 3 189,121.5.2.1.4.atēls.Smiltenes novada pensiju saņēmēju skaita un apjoma dinamika sadalījumā pa pensijuveidiem, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.Analizējot pensiju saņēmēju skaitu un vidējo saņemto pensiju apmēru teritoriālā griezumā, jāsecina, ka,saņemto pensiju apmērs vidēji mēnesī Smiltenes pilsētā ir 17 – 28 LVL lielāks nekā Smiltenes novadapagastos.1.5.2.1.5.attēls.Smiltenes novada pensiju saņēmēju skaita un apjoma dinamika sadalījumā paadministratīvi teritoriālajām vienībām, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.2010. gadā vidēji katru mēnesi 2241 (15,75% no visiem novada iedzīvotājiem uz 01.01.2011) Smiltenesnovada iedzīvotāji saņēma kādu no valsts sociālajiem pabalstiem, kuri nav atkarīgi no sociālajāmiemaksām. Šo pabalstu saņēmēju skaits pēdējos 3 gados ir samazinājies – 2008. gadā pabalstu saņēmējuskaits vidēji mēnesī bija 2307, galvenokārt samazinājies ir ģimenes valsts pabalsta saņēmēju skaits, betnedaudz palielinājies ir valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem saņēmējuun pabalsta invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, saņēmēju skaits.122


2008 2009 2010Valsts sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un ģimeneiValsts sociālais pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdamValsts sociālā nodrošinājuma pabalstsBērna piedzimšanas pabalsts*Bērna kopšanas pabalsts par bērnu no 1 līdz 2 gadiem un piemaksa par dvīņiem/trīņiemBērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1 gadam un piemaksa par dvīņiem/trīņiemPabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšanaBērna invalīda kopšanas pabalstsAtlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanuValsts sociālā pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanuValsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniemPiemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīduĢimenes valsts pabalstsValsts sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un ģimeneiValsts sociālais pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdamValsts sociālā nodrošinājuma pabalstsBērna piedzimšanas pabalsts*Bērna kopšanas pabalsts par bērnu no 1 līdz 2 gadiem un piemaksa par dvīņiem/trīņiemBērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1 gadam un piemaksa par dvīņiem/trīņiemPabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšanaBērna invalīda kopšanas pabalstsAtlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanuValsts sociālā pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanuValsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniemPiemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīduĢimenes valsts pabalstsValsts sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un ģimeneiValsts sociālais pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdamValsts sociālā nodrošinājuma pabalstsBērna piedzimšanas pabalsts*Bērna kopšanas pabalsts par bērnu no 1 līdz 2 gadiem un piemaksa par dvīņiem/trīņiemBērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1 gadam un piemaksa par dvīņiem/trīņiemPabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšanaBērna invalīda kopšanas pabalstsAtlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanuValsts sociālā pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanuValsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniemPiemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīduĢimenes valsts pabalsts178798134166535712151565416699414316036481017174561654881451583633821192601 6621 7441 8110 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600 1 800 2 000* Bērna piedzimšanas pabalsta saņēmēju skaits ir dots par gadu1.5.2.1.6.attēls.Smiltenes novada valsts sociālo pabalstu, kuri nav atkarīgi no apdrošināšanas iemaksualgas, saņēmēju skaita dinamika vidēji mēnesī sadalījumā pa pabalsta veidiem, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.2010. gadā vidēji mēnesī 135 Smiltenes novada iedzīvotāji (0,59% no visiem Smiltenes novadaiedzīvotājiem uz 01.01.2011) bija tādi, kuri saņēma kādu no 4 valsts sociālajiem pabalstiem, kuri iratkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Galvenā šo pabalstu saņēmēju grupa – 2010. gadā 88Smiltenes novada iedzīvotāji, ir tie iedzīvotāji, kuri saņem vecāku pabalstu bērna kopšanas atvaļinājumalaikā.123


Vecāku pabalstsApdrošināšanasatlīdzība apgādniekazaudējuma gadījumāApdrošināšanasatlīdzība darbspējuzaudējuma gadījumā,ja kaitējums nodarītspēc 01.01.1997.Kaitējuma atlīdzībadarbspēju zaudējumagadījumā, ja kaitējumsdarbā nodarīts līdz01.01.1997.20102009200820102009200820102009200820102009200845544447,3246,6643,74393936116,06104,2388,0588114105152,94170,31170,31232,87288,23318,680 50 100 150 200 250 300 350Vidējais piešķirtais apmērs vidēji mēnesī, LsPabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī1.5.2.1.7.attēls.Smiltenes novada valsts sociālo pabalstu, kuri ir atkarīgi no apdrošināšanas iemaksualgas, saņēmēju skaita dinamika vidēji mēnesī sadalījumā pa pabalsta veidiem, 2008.-2010.g.Datu avots: VSAA.Saskaņā ar Smiltenes novada Sociālā dienesta datiem kopējais Smiltenes novada pašvaldības sociālāspalīdzības pabalstiem izlietotais līdzekļu apjoms 2010. gadā (384 625 lati) salīdzinājumā ar 2009. gadu(180 039 lati) ir pieaudzis 2,14 reizes. 2011. gada 6 mēnešos pabalstiem izlietotais līdzekļu apjomssastāda tikai 47,22% no 2010. gada apjoma, kas ļauj domāt, ka kopējais 2011. gada apjoms nesasniegs2010. gada līmeni. Situācija var ievērojami mainīties līdz ar apkures sezonas sākumu, jo dzīvokļa pabalstsjau uz 01.07.2011 ir sasniedzis 84,73% no kopējā šī pabalsta apjoma 2010. gadā. Kopumā sociālāpalīdzība 2011. gada 6 mēnešos ir sasniegta 2407 Smiltenes novada iedzīvotājiem, kas ir tikai par 7personām mazāk nekā kopā 2009. gadā un sastāda vairāk nekā pusi (58,84%) no 2010. gada kopējāapjoma, līdz ar ko pastāv iespēja, ka 2011. gadā kopējais iedzīvotāju skaits, kuriem sniegta pašvaldībassociālā palīdzība varētu pārsniegt 2010. gada līmeni.2009 2010 2011*Dzīvokļa pabalsts 6763 12145 10290Veselības aprūpes pabalsts 10075 4589 3079Pabalsts brīvpusdienām un zupas virtuvei 42458 44844 31682Pabalsts garantētā minimālā ienākumanodrošināšanaiPārējie soc. pabalsti (ģim. pab., no ieslodz.atbrīvotajiem, apbedīš. pabalsti, u.c.)16134 28620 1775394408 279506 109907Vienreizējie pabalsti ārkārtas situācijā 3732 1075 300Pabalsti bāreņiem un audžuģimenēm 6469 13846 8596Maznodrošināto personu skaits 30 251 103Minimālais trūcīgo personu skaits mēnesī 146 772 924Maksimālais trūcīgo personu skaits mēnesī 675 1248 1153Kopējais pašvaldības sociālo pabalstusaņēmēju skaits300000250000200000150000100000500000* dati 2011.gadā ir doti par 6 mēnešiem2414 4091 2407124


1.5.2.1.8. Smiltenes novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu apjoma LVL,maznodrošināto personu skaita gadā un trūcīgo personu skaita vidēji mēnesī dinamika, 2009.-2011.g.Datu avots: Smiltenes novada Sociālais dienests.Smiltenes novadā pieaug gan maznodrošināto personu skaits (pastāv iespēja, ka 2011. gadāmaznodrošināto personu skaits nesasniegs 2010. gada līmeni) gan minimālais trūcīgo personu skaitsmēnesī. 2010. gadā maznodrošinātās personas statuss bija 251 (7 pēc pašvaldības noteikta kritērija un244 saskaņā ar MK 19.12.2006. noteikumiem Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanaskārtība") Smiltenes novada iedzīvotājam, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu ir par 221 personu vairāk.Savukārt minimālais trūcīgo personu skaits mēnesī 2010. gadā bija 772 personas, bet 2011. gada pirmajāpusgadā šis skaits jau ir pieaudzis līdz 924 personām mēnesī. Savukārt maksimālais trūcīgo personu skaitsmēnesī 2011. gadā (1153 personas) jau ir pietuvojies 2010. gada maksimālo trūcīgo personu skaitam(1248 personas).Analizējot pašvaldības sniegto sociālo palīdzību pa pabalstu veidiem, var secināt, ka 2010. gadāvislielākais izmaksātais palīdzības apjoms (neskaitot pārējos sociālos pabalstus) ir pabalsts brīvpusdienāmun zupas virtuvei 44 844 lati jeb 11,66%, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu ir palielinājies salīdzinošinebūtiski, nākošā lielākā grupa ir pabalsts GMI nodrošināšanai – 28 620 jeb 7,44%, kas salīdzinājumā ar2009. gadu ir palielinājies par 77%. Nākošās divas pašvaldības sociālo pabalstu grupas, kas 2010. gadā irievērojami palielinājušās salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir pabalsti bāreņiem un audžuģimenēm (pieaudzispar 114%) un dzīvokļa pabalsts (pieaudzis par 80%). Ņemot vērā datus par pašvaldības sniegto sociālopalīdzību 2011. gada 6 mēnešos, nav viennozīmīgi prognozējams, ka kopējā pabalstu summa 2011. gadāievērojami pārsniegs 2010. gada apjomus, jo, kā jau iepriekš tika minēts, uz 01.07.2011 kopējaispašvaldības sociālo pabalstu apjoms sastāda 47,22%, tomēr atsevišķas pabalstu pozīcijas (pabalsts GMInodrošināšanai, pabalsts brīvpusdienām un zupas virtuvei, dzīvokļa pabalsts un veselības aprūpespabalsts) 2011. gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedz 50% no attiecīgo pabalstu 2010. gadaapjoma.1.5.2.2. Sociālie pakalpojumiSmiltenes novada teritorijā darbojas 4 sociālo pakalpojumu sniedzēji: Smiltenes novada domes Sociālaisdienests; Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs; SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca”;Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas istaba „Miteklis”.Smiltenes novada domes Sociālais dienests darbojas saskaņā ar Smiltenes novada domes Sociālādienesta nolikumu no 31.09.2009 un izveidoto struktūru.125


1.5.2.2.1.attēls.Smiltenes novada Sociālā dienesta struktūrshēma, 2011.g.Datu avots: Smiltenes novada Sociālais dienests.Uz 01.07.2011 Smiltenes novada Sociālajā dienestā ir apstiprinātas 11 amata vienības – 1 Sociālādienesta vadītāja, 1 Sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem un 9 sociālās darbinieces. No visāmSociālā dienesta darbiniecēm 7 ir augstākā izglītība, bet 2 vēl turpina mācības augstskolas 3. kursā un 2 –4.kursā.1.5.2.2.2.attēls.Smiltenes novada Sociālā dienesta darbinieki sadalījumā pa amatiem un pēc izglītības,dati uz 01.07.2011.g.Datu avots: Smiltenes novada Sociālais dienests.126


Paralēli iegūtajai augstākajai izglītībai un mācībām augstskolā katram Sociālā dienesta darbiniekam 2011.gadā ir plānotas 24 stundu apmācības kvalifikācijas celšanai (atsevišķiem darbiniekiem arī apmācībasatbalsta grupu vadīšanā).Lai pildītu Sociālā dienesta funkcijas pašreizējais darbinieku skaits nav pietiekams, kā arī nav vienmērīgiun racionāli sadalīti darba uzdevumi starp darbiniekiem. Sociālā dienesta Smiltenes pilsētā strādājošiemsociālajiem darbiniekiem ir vairākkārtīgi pieaugusi darba slodze, kura ilgstošā laika periodā nenodrošinavienmērīgu un racionālu darba uzdevumu sadali starp darbiniekiem, kas objektīvi atklāj, ka dienestam irnepieciešami jauni dienesta darbinieki. Atbilstoši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzībasregulējošiem LR normatīviem aktiem Smiltenes novada domes Sociālajā dienestā jāstrādā ne mazāk par14 darbiniekiem.Sociālais dienests nodrošina sociālā darba veikšanu Smiltenes novadā un sociālās palīdzības istabudarbību – humānās palīdzības izdales punkts, veļas mašīna, mazgāšanās telpa, pārtikas izdales punkts,ziedoto tehnisko palīglīdzekļu izdales punkts, citu sīku sadzīves priekšmetu izdales un maiņas punktsPalsmanes, Blomes, Grundzāles un Variņu pagastā. Arī Launkalnes pagastā tiek meklētas telpas līdzīgassociālo pakalpojumu istabas izveidošanai. Jāatzīmē, kas visās izveidotajās palīdzības istabās nav vienādipakalpojumi.Nodaļa tiks papildināta ar informāciju par alternatīviem sociāliem pakalpojumiem.1.5.2.2.1.tabula.Alternatīvie sociālie pakalpojumi:Nr. Alternatīvā sociālā pakalpojuma objekts Pieejamie pakalpojumi PiezīmesPalsmanes sociālā istaba „Mūsmājas”Blomes sociālā istabaVeļas mazgāšana, pārtikas pakusaņemšana, mazgāšanās.Veļas mazgāšana, pārtikas pakusaņemšana, mazgāšanās....Datu avots: Pagastu pārvaldesSociālais dienests ir īstenojis un plāno ari nākotnē īstenot ES fondu līdzfinansētus projektus. 2007. gadāESF atbalstītā projekta“ Konsultācijas un apmācība pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanaiVidzemes reģionā” ietvaros ir organizētas bezmaksas apmācības sava uzņēma izveidošanai dažādāmsociālā riska pakļautajām personu grupām – kopumā 10 personām.Gadījumā, ja tiks apstiprināti sagatavotie un iesniegtie projektu iesniegumi Smiltenes novada domesSociālais dienests plāno piedalīties 2 projektu īstenošanā: Cēsu novada pašvaldības aģentūras „Sociālaisdienests” projekta „Vidzemes reģiona mobilais sociālo pakalpojumu Resursu centrs” ietvaros ir plānotadarbinieku apmācība par alternatīvām sociālā darba metodēm darbam ar sociāli mazaizsargātām mērķagrupām, supervīzijas; un Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra projekta „Sociālopakalpojumu izveide ģimenēm ar bērniem Smiltenes novadā” ietvaros plānota darbinieku apmācība paralternatīvām sociālā darba metodēm darbam ar projekta mērķa grupām - ģimenes ar bērniem nomaznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, ģimenes ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgiapstākļi, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes un bērniem bāreņiem, nepilngadīgās māmiņās, daudzbērnuģimenes un nepilnās ģimenes Smiltenes novadā.Smiltenes novada Sociālais dienests ir vecis un plāno arī nākotnē veikt sociālās jomas pētījumus. 2007.gadā tika veikta izpēte par daudzfunkcionāla aprūpes centra „Fon Līvena nams” izveides iespējamību unizstrādāta aprūpes centra izveides un attīstības stratēģija. Nākotnē būtu nepieciešami 2 pētījumi: par127


novada iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu piedāvājumu un iespējamiem finanšu avotiemnākamiem projektu konkursiem; un par cilvēkiem ar invaliditāti (ar kustību traucējumiem, arpsihoneiroloģiskiem traucējumiem, ar prognozējamu invaliditāti) – gan par viņu iespēju integrētiesizglītības sistēmā (vispārizglītojošā un profesionālā), gan nodarbinātības jomā un sociālā vidē, gannepieciešamiem pakalpojumiem, t.sk. analīzes veikšana par dienas centra psihiski slimiem bērniemizveidošanas nepieciešamību (īpaši vasaras periodā).Nodaļa tiks papildināta ar informāciju par sociālo risku grupām.Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrsSmiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs sniedz šādus sociālos pakalpojumus: īslaicīguizmitināšanu ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas krīzes situācijā, nepilngadīgām māmiņām, bērniembāreņiem, bērniem bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas, bērniem, kuri izņemti no ģimenēmpamatojoties uz bāriņtiesas, policijas lēmumu, kā arī bērniem, kuri centrā ievietoti sociālo apstākļu dēļpēc vecāku lūguma. Centrā iespējams izmantot veļas mašīnu drēbju mazgāšanai un dušas telpu.SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcaSIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca”, kura 2010. gada jūnijā reģistrēta sociālo pakalpojumu reģistrāilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai 60 personām, uz 01.07.2011var nodrošināt sociālās un medicīnas aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izmantojot pieejamās 20 sociālāsaprūpes gultas vietas un 15 medicīnas aprūpes gultas vietas.Ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju no 2008. gada Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolā izveidota bērnu unjauniešu brīvā laika pavadīšanas istaba „Miteklis”, kura daļēji pilda bērnu dienas centra funkcijas,nodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas, telpas jauniešu pasākumu organizēšanai utt..Lai uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību un sniegšanu būtu nepieciešami šādi uzlabojumi:- personām ar garīga rakstura traucējumiem jāizveido dienas aprūpes centra pakalpojumi, t.sk.sociālās rehabilitācijas pakalpojumi darba iemaņu un prasmju attīstīšanai, bērniem ar garīgarakstura traucējumiem vasaras brīvlaikā, brīvajā laikā;- jāpārveido mājas aprūpes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši prasībām;- jāizveido daudzfunkcionālu dienas centru pensionāriem un personām ar invaliditāti,pensionāriem ar demenci sociālās aprūpes pakalpojumu dienas centrā pilsētas teritorijā, turdarbotos arī nevalstiskās organizācijas, kuru mērķauditorija ir veci cilvēki;- jāizveido sociālo dzīvojamo māju, sociālās rehabilitācijas dzīvokļus;- jānodrošina iespēja bezpajumtniekiem uzturēties patversmē/nakts patversmē;- jāiegādājas speciālo autotransportu pakalpojumiem personām ar pārvietošanās grūtībām;- jāveicina citu (NVO, privāto, u.c.) sociālo pakalpojumu sniedzēju veidošanos, iesaistīšanossociālo problēmu risināšanā.Iepriekš minētie nepieciešamie sociālo pakalpojumu sniegšanas uzlabojumi kopumā ir saskaņā arVidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmu 2010. - 2017. gadam.Pēdējo 3 gadu laikā Smiltenes novada sociālās aprūpes infrastruktūrai ir veikti salīdzinoši mazinfrastruktūras uzlabojumi, viens no būtiskākajiem ir Smiltenes slimnīcas jumta nomaiņa, visu logunomaiņa, kosmētiskais remonts bijušajā ķirurģijas nodaļā, lai varētu uzsākt sociālās aprūpes unmedicīnas aprūpes pakalpojumus 2010. gadā.Tuvākajā nākotnē sociālajā jomā būtu nepieciešami sekojoši tehniskās infrastruktūras uzlabojumi vaipārmaiņas:128


- Smiltenes slimnīcas pārbūve, lai nodrošinātu pansionāta pakalpojuma atbilstību labas kvalitātespakalpojumam;- Remonts Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrā, lai varētu paplašināt piedāvātopakalpojumu klāstu;- Smiltenes Sociālajam dienestam jāatrod citas, piemērotas telpas potenciālā teritoriālā centra unpakalpojumu sniegšanas vietas izveidei, lai varētu nodrošināt katru sociālo darbinieku aratsevišķu telpu sarunām ar klientu, organizēt citas dienesta aktivitātes, attīstīt nepieciešamospakalpojumus.Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmā 2010. - 2017. gadam irpieminētas telpas, kas novērtētas kā Smiltenes novada infrastruktūras resursi, kas potenciāli var tiktizmantoti sociālo pakalpojumu sniegšanai, t.sk. Smiltenes slimnīcas telpas, kas nav pilnībā izmantotas, unBirzuļu pils, kas atrodas ļoti labā vietā, parka vidū, ar labu ceļa infrastruktūru, kas atvieglo piekļūšanu.Saskaņā ar Smiltenes novada pašvaldības datiem uz 2011. gada novembri Birzuļu pilī tiek veidotsSmiltenes novada muzejs.Smiltenes slimnīcas ēkā ir visa nepieciešamā infrastruktūra (ūdensvadi, kanalizācija), taču nav finanšuresursu, lai tur attīstītu pakalpojumus. Papildus iepriekšminētajām telpām vairāku pagastu centros irvēsturiskas ēkas, kuras izmantotas pēckara periodā, taču šobrīd nekas tur nenotiek, tomēr šīm ēkāmbūtu nepieciešamas diezgan lielas investīcijas.Smiltenes novadā sociālās palīdzības, atbalsta un pakalpojumu jomā darbojas arī vairākas NVO, t.sk.nodibinājums "Fonds "Saules kalns"" sniedz atbalstu bāreņiem; biedrība Emmaus Smiltene sniedzatbalstu trūcīgiem cilvēkiem, nodarbojas ar labdarību; Latvijas nedzirdīgo savienības Smiltenes nodaļanodrošina biedrības biedru atbalstu, organizē pasākumus; Smiltenes Bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs„Ligzdiņa” ir dienas centrs bērniem.Tiks papildināts ar informāciju par Emmaus Smiltene, Smiltenes novada Sociālā dienesta un Francijasvietējās pašvaldības sadarbību.Kā liecina Smiltenes novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti 39% no visiem respondentiem drīzākapmierina sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi Smiltenes novadā, 15% drīzāk neapmierina, 4% – ļotiapmierina, 4% – ļoti neapmierina, 37% – grūti pateikt, bet 1% respondentu vērtē sociālos pakalpojumusun palīdzību kā nepieejamu.1.5.2.3. Veselības aprūpeSaskaņā ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem uz 01.08.2011 Smiltenes novadateritorijā darbojas 10 ģimenes ārstu prakses, no tām 7 reģistrētas Smiltenē, 2 Grundzāles pagastā un 1Palsmanes pagastā. Grundzāles pagastā ir reģistrēta arī ambulance, savukārt Bilskas, Blomes unLaunkalnes pagastos ir reģistrēti feldšeru punkti. Brantu, Smiltenes un Variņu pagastos pēc Veselībasinspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem nav reģistrēta neviena ārstniecības iestāde.129


1.5.2.3.1.attēls.Smiltenes novada ārstniecības iestādes sadalījumā pa administratīvi teritoriālajāmvienībām, dati uz 15.08.2011.g.Datu avots: LR Veselības ministrijas Veselības inspekcijaBez iepriekš minētajām ārstniecības iestādēm vēl 14 ir pieejamas Smiltenē, t.sk. 7 zobārstniecībaspakalpojumu sniedzēji, 1 acu ārsta prakse, 1 ārstu prakse anestezioloģijā, 1 ārsta prakse ginekoloģijā, 2ārsta prakses neiroloģijā, 1 iestāde, kas sniedz masiera pakalpojumus, 1 sociālās aprūpes stacionārs, kasizveidots uz Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas bāzes un 1 veselības punkts pie Smiltenes pilsētas Bērnuun jaunatnes sporta skolas.Kopējais pieejamais ārstu skaits (neieskaitot zobārstus, kuru skaits 2010. gadā ir 4) Smiltenes novadā pēcVEC datiem 2010. gadā ir 21, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 12 ārstiem mazāk, un, salīdzinotārstu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, Smiltenes novadā (1,5) tas ir uz pusi mazāk nekā vidēji Latvijā (3,1) unmazāk arī nekā vidēji Vidzemes plānošanas reģionā (2,06). Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz ārstniecībaspersonāla ar vidējo medicīnisko izglītību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, kas Smiltenes novadā ir 2,2,Vidzemes plānošanas reģionā – 4,92, bet Latvijā – 6,42. Arī feldšeru skaits (0,3) uz 1000 Smiltenesnovada iedzīvotājiem ir mazāks nekā vidēji Latvijā (0,74), bet vecmāšu Smiltenes novadā nav vispār(Latvijā ir vidēji 0,18 vecmātes uz 1000 iedzīvotājiem (2010.g.)).130


1.5.2.3.2.attēls.Smiltenes novada ārstniecības personas (pamatdarbā strādājošie uz gada beigām),2006.-2010.g.Datu avots: VEC.Līdz 2009. gada septembrim SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” bija stacionārā ārstniecības iestāde,kurā vidēji mēnesī veselības pakalpojumus saņēma no 215 (2006.g.) līdz 160 (2009.g.) pacienti,galvenokārt vecumā virs 60 gadiem. Sākot ar 2010. gadu SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca”nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus.* līdz 2009. gada septembrim** stacionārs nodrošina aprūpes pakalpojumus (Valsts statistikas pārskats par 2010. gadu nav iesniegts)1.5.2.3.3.attēls.Smiltenes novada stacionārā ārstēto pacientu skaits sadalījumā pa vecuma grupām unpēc dzimumiem, 2006.-2010.g.Datu avots: VEC.Saskaņā ar VEC informāciju 2010. gadā Smiltenes novadā darbojas 19 ambulatorās ārstniecības iestādes,kas salīdzinājumā ar 2006. gadu ir par 1 vairāk, tomēr kopējais ambulatoro apmeklējumu skaits Smiltenesnovadā pēdējo 5 gadu laikā pie ārstiem kopā ir samazinājies par 8,36% –- 2010. gadā bija 62039apmeklējumi, bet salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir sarucis par 21,24%, kas iespējams daļēji irskaidrojams ar to, ka līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, ir sarukusi arī veselības apdrošināšana, kuruvisbiežāk apmaksāja darba devējs un kuru krīzes periodā darba ņēmēji paši apmaksāt nevar atļauties.Tomēr jāatzīmē, ka ambulatoro apmeklējumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Smiltenes novadā (4,36)ievērojami neatšķiras no šī rādītāja Vidzemes plānošanas reģionā (4,91), bet ir mazāks nekā vidēji Latvijā(5,6).131


1.5.2.3.4.attēls.Smiltenes novada ambulatoro veselības aprūpi raksturojošie rādītāji, 2006.-2010.g.Datu avots: VEC.Sarucis ir arī ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārsta palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām kopā,īpaši salīdzinājumā ar 2009. gadu, bet mājas vizīšu skaits nav ievērojami mainījies pēdējo 2 gadu laikā.Zobārstu apmeklējumu skaits bērniem pēdējos 5 gados ir ievērojami samazinājies, kas daļēji saistīts arkopējo bērnu skaita samazinājumu novadā.Neatliekamo medicīnisko palīdzību Smiltenes novadā nodrošina 2 NMP brigādes, kuru sastāvā, sākot ar2009. gadu, ir tikai medicīniskais personāls ar augstāko medicīnisko izglītību. Smiltenes novada NMP 2brigādes atrodas Smiltenes pilsētā (NMP atbalsta centrs atrodas Cēsīs, bet NMP reģionālais centrs –Valmierā).* no 2009. gada 1. oktobra neatliekamo medicīnisko palīdzību Smiltenes novadā nodrošina Neatliekamāsmedicīniskās palīdzības dienests.** pamatdarbā strādājošie, gada beigās*** dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos1.5.2.3.5.attels.Smiltenes novadā lokalizētās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas darba rādītāji,2006.-2009.g.Datu avots: VEC.Kopējais izpildīto NMP izsaukumu skaits 2009. gadā (1869) salīdzinājumā ar 2006. gadu (3213) ir sarucispar 41,83%. Kā liecina NMP darbības kvalitatīvie rādītāji, Smiltenes novada Smiltenes pilsētā pēdējos 5132


gados nemainīgi NMP izsaukumi dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos tiek izpildīti 100% savlaicīgi(Latvijā 2010. gadā – 89,2%), un arī lauku teritorijās minētajā laika periodā šis rādītājs ir vienmēr bijistuvu 100% (2008.g.), bet 2010. gadā tas bija 98,8% (Latvijā – 80,7%).Analizējot Smiltenes novada iedzīvotāju saslimšanas skaitu pēc atsevišķām saslimšanām, var secināt, kapēdējos 5 gados dubultojies ir onkoloģisko saslimšanu skaits, arī cukura diabēta saslimšanu ir par 80,77%vairāk, tāpat palielinājies ir saslimšanu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Kā pozitīvs faktsir minams tas, ka ievērojami ir samazinājies psihisku un uzvedības traucējumu skaits, kurus izraisījušipsihoaktīvu vielu lietošana.1.5.2.3.6.Smiltenes novada iedzīvotāju saslimstību ar noteiktām slimībām skaita dinamika, 2006.-2010.g.Datu avots: VEC.Kopumā lielākā daļa Smiltenes novada iedzīvotāju ir apmierināti ar ārstu un veselības aprūpespakalpojumiem, par to liecina atbildes uz Smiltenes novada iedzīvotāju aptaujas jautājumiem parapmierinātību ar ārstu/feldšeri (20% – ļoti apmierina, 46% – drīzāk apmierina, 19% – drīzāk neapmierina,6% – ļoti neapmierina, bet 3% – nav pieejams) un par apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem(13% – ļoti apmierina, 50% – drīzāk apmierina, 23% – drīzāk neapmierina, 6% – ļoti neapmierina, bet 2%– nav pieejams).SecinājumiKopumā jāsecina, ka Smiltenes novadā tāpat kā vidēji visā Latvijā pasliktinās tādi sociālo drošīburaksturojoši rādītāji, kā personu skaits, kas saņem ienākumus no algota darba, pie kam samazinās arīvidējais bruto algu apmērs. Tikai 44,5% no visiem novada iedzīvotājiem jeb 67,31% no visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem saņem ienākumus no algota darba.2010. gadā 24,16% no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem saņēma pensiju. Lai arī 2010. gadā,salīdzinājumā ar 2008. gadu, kopējais pensiju saņēmēju skaits ir pat nedaudz samazinājies,samazinoties vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēju skaitam, tomēr minētajālaika periodā ir pieaudzis invaliditātes pensiju saņēmēju skaits. Pensiju vidējais apmērs kopumā irnedaudz pieaudzis visām pensiju saņēmēju grupām, pie tam saņemto pensiju apmērs vidēji mēnesīSmiltenes pilsētā ir 17 – 28 LVL lielāks nekā Smiltenes novada pagastos.2010.gadā 15,75% no visiem Smiltenes novada iedzīvotājiem saņēma kādu no valsts sociālajiempabalstiem, kas ir atkarīgi no sociālajām iemaksām un kopumā var teikt, ka šo sociālo pabalstusaņēmēju skaits pēdējo 3 gadu laikā ir samazinājies.133


Savukārt Smiltenes novada pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem izlietotais līdzekļu apjoms 2010.gadā (384 625 lati) salīdzinājumā ar 2009. gadu ir pieaudzis 2,14 reizes un pastāv iespēja, ka tā apjomspārsniegs 2010.gada līmeni, tāpat kā pastāv iespēja, ka 2011. gadā kopējais iedzīvotāju skaits, kuriemsniegta pašvaldības sociālā palīdzība varētu pārsniegt 2010. gada līmeni. Smiltenes novadā pieaug ganmaznodrošināto personu skaits, gan minimālais trūcīgo personu skaits mēnesī un arī maksimālaistrūcīgo personu skaits mēnesī. Līdz ar to viennozīmīgi jāsecina, ka pašvaldības sociālais slogspalielinās.Smiltenes novada teritorijā darbojas 4 sociālo pakalpojumu sniedzēji: Smiltenes novada domesSociālais dienests; Smiltenes novada Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs; SIA „Smiltenes Sarkanā Krustaslimnīca”; Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas istaba„Miteklis”. Bez tam novada teritorijā darbojas salīdzinoši daudz aktīvu sabiedrisko organizāciju, kurasiesaistās sociālo pakalpojumu sniegšanā un sporta aktivitātēs.Kā pozitīvs fakts ir minams tas, ka novadā ir izstrādāta Daudzfunkcionāla aprūpes centra izveides unattīstības stratēģija.Ņemot vērā pašvaldības sociālā sloga palielināšanos, kā arī Sociālā dienesta viedokli par to, ka Sociālādienesta darbinieku skaits nav pietiekams ir jādomā par iespējām piesaistīt papildus sociālā darbaspeciālistus, kā arī būtu nepieciešams izstrādāt Smiltenes novada Sociālo pakalpojumu attīstībasstratēģiju, izvērtējot un sabalansējot novada budžeta atbilstību sociālās palīdzības un pakalpojumusniegšanas nepieciešamībai.Tāpat viens no uzdevumiem nākotnē ir pilnveidot sociālo pakalpojumu grozu - izveidot dienas aprūpescentru personām ar garīga rakstura traucējumiem, atbalsta grupu supervīzijas sistēmas izveidei pieģimenes atbalsta centra, attīstīt mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izveidot Sociālo dzīvojamomāju, sociālās rehabilitācijas dzīvokļus.VeselībaNeskatoties uz to, ka iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar ārstuun veselības aprūpes pakalpojumiem novadā, ir jāsecina, ka novadā samazinās kopējais pieejamaisārstu skaits un pēc LR Veselības ministrijas Veselības inspekcijas datiem uz 01.07.2011 Brantu, Variņuun Smiltenes pagastos nav reģistrēta neviena ārstniecības iestāde, kā rezultātā var teikt, ka novadāsašaurinās pieejamo dažādo veselības pakalpojumu pieejamība, it īpaši novada teritorijā ārpusSmiltenes. Tāpēc ir nepieciešams pārdomāt jaunu ārstu privātpraksu atvēršanu, it īpaši ņemot vērā, kalīdz ar 2009. gada septembri SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” vairs nav stacionārā ārstniecībasiestāde, uz tās bāzes pieejamo speciālistu un infrastruktūras resursu bāzes veselības aprūpes jomā iriespēja attīstīt jaunu ārsta prakšu atvēršanu (ļoti nepieciešams ir atjaunot dzemdību nodaļu),traumpunktu un neatliekamo palīdzību. SIA „Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca” darbības aktivizēšanavarētu būt ieguldījums gan sociālās, gan primārās veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai novadā.134


1.5.3. Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamībaKultūrvide un tūrisma attīstības resursiViens no tūrisma resursiem ir novada kultūrvēsturiskā vide un mantojums. No tiem nozīmīgākie tūrismaobjekti ir pilis, Mēru, Aumeisteru muiža un Cērtenes pilskalns. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļusaraksts pielikumā nr.6.Smiltenes pilsētas kapsētā atrodas Bānūžu muižas īpašnieka un Smiltenes pils pārvaldnieka Bērensadzimtas kapliča, kuras arhitekts ir Pēkšēns. Kapličas iekšienē ir izteiksmīgs Kristus tēls. Bērensa kapličai irnepieciešami atjaunošanas darbi.Smiltenes novada teritorijā uzskaitāmi vēl vairāki desmiti interesantu apskates un tūrisma objektu,piemēram, Mēru muižas komplekss (Bilskas pag.), Riņģu saiešanas nams (Blomes pag.), Aumeistarumuižas komplekss (Grundzāles pag.) Lizdoles ezers (54 ha), Mežoles liegums (Launkalnes pag.),Palsmanes muižas komplekss (Palsmanes pag.).Kā īpašs Smiltenes novada piedāvājums ir jāmin novada lielāko uzņēmumu – AS ”Stora Enso Latvija”, SIA”Granul invest” apmeklējumi.Smiltenes novada amatnieki piedāvā tūrisma maršrutu pēc latviskā uz Smilteni, kurā tiek popularizētslatviskais produkts – rudzu maize, sviests, siers, medus un latviskais darba tikums. Diemžēl latviskaisprodukts kā zīmols netiek attīstīts pietiekoši, arī amatu meistariem nav pietiekošas drosmes sevi pasniegtplašākai sabiedrībai, piesaistot apmeklētājus. Kā viena no iespējām tiek minēta amatu un latviskāsdzīvesziņas centra izveide Smiltenes novadā, kurā būtu darbībā apskatāmas amatu prasmes, tradīcijas,iesaistītu arī jauniešus kultūrmantojuma popularizēšanā un attīstībā.1.5.3.1.tabula. Smiltenes novada amatnieki.Teritorija Amatnieks, organizācija AmatsSmiltene Tautas lietišķās mākslas Rokdarbistudija "Smiltene" vadītājaInese KauliņaAlberts MednisMucenieksElīna PaegleSalmu un smilgu audumi (vairs neauž dzimusi1923.g.)Ausma DūleAudēja,mežģīnesĀrija SkudriņaAudējaRūta ZariņaAdījumiRaita LeiteLielvārdes jostasIlga PūreRokdarbnieceDzintra KalniņaAudējaBlomes pagasts Iveta Rone KeramiķeLaimdota KliesmeteKeramiķeJānis KeiselisMetālkalējsĀrija RomanovskaAdījumiVariņu pagasts Maiga Āboliņa ApgleznotājaLaunkalnes pagasts Inesis Bruņinieks Klūgu pinējsGrundzāles pagasts Ainārs Ozoliņš KokamatniecībaInga ĶestererokdarbnieceSmiltenes pagasts Astra Grīnvalde RokdarbnieceJuris TraubergsMetālkalējsLaima ĀboltiņaMezglotāja, knipelētājaMaiga ZiediņaaudējaZinaīda un Laimonis Pubuļi pinējiBrantu pagasts Dzintra Sābule FloristeDzidra ŠūpulnieceRokdarbnieceZinaīda RezinaAdījumi135


Jānis PuntulisEgīls ZariņšDatu avots: Smiltenes novada TIC, pagastu pārvaldes.Senie mūzikas instrumentiKokamatniecībaSmiltenes novada amatnieki darbojas dažādās nozarēs. Ir tradicionālās Vidzemes sadzīves keramikaspiedāvājums, kā inovatīvo metodi, minot trauku apstrādi ar biškopības produktiem, senie amati irsaglabājušies mucenieku un kokamatnieku darbos. Latviskās krāsu izjūtas un tehnoloģijas atspoguļolinu izstrādājumi, austās segas un galdauti.Pēdējo divu gadu laikā (TIC informācija) tiek pieprasīts aktīvā tūrisma piedāvājums, kurā ir iespējalīdzdarboties – lauku sētas apmeklējumi, degustācijas, radošās darbnīcas, kurš vēl novadā ir jāattīsta.Līdz ar to ir jāpalielina kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai.Paralēli materiālā kultūras mantojuma – pieminekļu, arhitektūras objektu – popularizēšanai irjāveicina izpratne arī par nemateriālo kultūras mantojumu kā unikālu, līdz šim tūristiem mazpieejamu vērtību. īpaši lauku vidē tūristiem ir iespēja autentiskā vidē izjust latviešu kultūru, vidi,tradīcijas, dzīvesveidu. Radoši iesaistot tūristus ar nemateriālā mantojuma praktizēšanu saistītāsnorisēs, mainās arī vietējās kopienas atbildība par mantojumu: starp „iedzīvotāju-skolotāju” un„tūristu – mācekli” veidojas savstarpēji respektējoša sadarbība un kultūru dialogs, ne tikaikomerciālas attiecības. 41Trūkst tūrisma infrastruktūras – norāžu, informācijas zīmju, izdales materiāli, plānveidīga mārketingapasākumu. Tūristu un apmeklētāju grupu uzņemšanu kavē naktsmītņu trūkums Smiltenes pilsētā unnovadā. Ir tikai divas trīszvaigžņu viesnīcas, katrā 25 numuri, tas ir nepietiekošs skaits tūristu grupupieprasījumam.Kultūras iestāžu un pasākumu pieejamībaLatviskums, valodas, tradīcijas, kultūras mantojums veido Smiltenes novada stabilās vērtības.Novada kultūras infrastruktūru veido 6 kultūras/tautas nami un 1 kultūras un sporta centrs, 10bibliotēkas un muzejs.Kultūras darba organizēšanaKultūras pārvalde darbojas kā administrējošais, koordinējošais un metodiskais centrs Smiltenes novadakultūras un tūrisma iestādēm un struktūrvienībām. Tā savas funkcijas veic sadarbībā ar valsts unpašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.Smiltenes novada Kultūras pārvaldes tiešās pakļautības iestādes:- Smiltenes pilsētas Kultūras un sporta centrs,- Smiltenes novada bibliotēka (ar apakšstruktūrām).Kultūras pārvaldes tiešās pakļautības struktūrvienības:- Tūrisma informācijas centrs,- Smiltenes novada muzejs;- Smiltenes novada Blomes Tautas nams,- Smiltenes novada Variņu Tautas nams,- Smiltenes novada Launkalnes Tautas nams,- Smiltenes novada Bilskas pagasta Birzuļu Tautas nams,- Smiltenes novada Grundzāles Kultūras nams,- Smiltenes novada Palsmanes Kultūras nams,- Smiltenes novada Smiltenes pagasta Kultūras darba organizators.Tautas/kultūras nami nodrošina kultūras mantojuma un tautas tradīciju saglabāšanu, kultūras dzīvesnorišu daudzveidību un pieejamību savos pagastos un Smiltenes novadā.41 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, Latvijas Republikas Saeima, 2010.136


Tūrisma informācijas centrs rūpējas klientu apkalpošanu Smiltenes pilsētā un kvalitatīvus tūrisma uninformācijas piedāvājumus par Smiltenes pilsētu un Smiltenes novadu.Kultūras pārvaldes tiešā pārvaldībā esošajās iestādēs (Smiltenes Kultūras un sporta centra vadītājs,Smiltenes novada bibliotēkas vadītājs, Tūrisma informācijas centra vadītājs, pagastu kultūras iestāžuvadītāji, Kultūras pārvaldes sekretārs) strādā 11 darbinieku skaits un to izglītības līmeņi, no kuriem 7 iraugstākā izglītība, 4 - vidējā speciālā.Pašdarbības kolektīviSmiltenes novadā darbojas amatierteātri, kori, deju kolektīvi, folkloras kopa, vokālie ansambļi, pūtējuorķestris, pārstāvot plašu tautas mākslu un sniedzot iedzīvotājiem daudzveidīgas iespējas.Patlaban Smiltenes novadā ir 36 dažādi amatiermākslas kolektīvi, kuros iesaistījās 647 dalībnieki:- 7 amatierteātru kolektīvi,- 4 vokālie ansambļi,- 1 folkloras kopa.- 7 jauniešu tautas deju kolektīvi,- 4 vidējās paaudzes tautas deju kolektīvi,- 3 jauktie kori,- 2 mūsdienu deju kolektīvi,- 3 senioru Eiropas deju kolektīvi,- 2 līnijdeju kolektīvi,- 2 lietišķās mākslas studijas,- 1 pūtēju orķestris,Smiltenes novadā 2010.gadā amatierrmākslas kolektīvos bija iesaistīti 647 iedzīvotāji, no kuriem lielākodalībnieku skaitu 125 pulcēja jauniešu deju kolektīvi, kori 111, kā arī amatierteātri ar 109 dalībniekiem.1.5.3.2.tabula. Pašdarbības kolektīvi Smiltenes novadā.Nr. Nosaukums Atrašanās vieta Dalībnieku skaitsAmatierteātra kolektīvi Siev. Vīr. Kopā1. Birzuļu tautas nama dramatiskā teātra kopa Bilskas pagasts 9 5 14"Mēris"2. Amatierteātra kolektīvs "Nenolaid rumpi" Blomes pagasts 10 10 203. Grundzāles pagasta amatierteātris "Cik Jaudas" Grundzāles pagasts 10 5 154. Amatierteātra kolektīvs ,,Putni’’ Launkalnes pagasts 8 2 105. Palsmanes teātra mīļu apvienība Palsmanes pagasts 11 5 166. Tautas teātris Smiltenes pilsēta 15 8 237. Amatierteātra kolektīvs "Trīnis" Smiltenes pagasts 13 9 21Ansambļi1. Vokālais ansamblis Blomes pagasts 9 1 102. Sieviešu vokālais ansamblis "Prieks, kur tuGrundzāles pagasts 7 0 7rodies?!"3. Sieviešu vokālais ansamblis "Mantojums" Smiltenes pagasts 13 0 134. Sieviešu vokālais ansamblis "Sinkope" Variņu pagasts 4 0 4Folkloras kopa1. Folkloras kopa Launkalnes pagasts 11 3 14Deju kolektīvi1. Bilskas pagasta Birzuļu tautas nama jauniešu dejukolektīvsBilskas pagasts 10 10 20137


2. Jauniešu deju kolektīvs Blomes pagasts 6 6 123. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Rieda" Grundzāles pagasts 12 12 244. Jauniešu deju kolektīvs "Riedēni" Grundzāles pagasts 9 9 185. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Cīrulis" Palsmanes pagasts 13 11 246. Jauniešu deju kolektīvs "Mazais brālis" Palsmanes pagasts 9 8 177. Tautas deju ansambļa "Ieviņa" studijaSmiltenes pilsēta 17 5 228. Tautas deju ansamblis "Ieviņa"12 8 209. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sanācēji" Smiltenes pagasts 12 10 2210. Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Varis" Variņu pagasts 8 8 1611. Jauniešu deju kolektīvs "Dancātājs" Variņu pagasts 8 8 16Kori1. Smiltenes Kultūras un Sporta centra jauktais koris"Pakalni"2. Smiltenes Kultūras un Sporta centra seniorujauktais koris "Mežābele"3 Smiltenes Kultūras un Sporta centra jauktais koris"Vidzemīte"Smiltenes pilsēta 33 11 44Smiltenes pilsēta 21 5 26Smiltenes pilsēta 27 14 41Lietišķās mākslas studijas1. Smiltenes kultūras un sporta centra Tautas Smiltenes pilsēta 22 0 22lietišķās mākslas studija "Smiltene"2. Variņu pagasta lietišķās mākslas studija Variņu pagasts 12 8 20Mūsdienu deju kolektīvi1. Variņu pagasta bērnu mūsdienu deju grupa Variņu pagasts 13 5 182. Variņu pagasta sieviešu mūsdienu deju grupa Variņu pagasts 8 0 8Senioru Eiropas deju kolektīvi1. Senioru Eiropas deju grupa "Papardes" Blomes pagasts 16 0 162. Senioru Eiropas deju kolektīvs "Mežrozītes" Palsmanes pagasts 15 1 163. Senioru Eiropas deju grupa "Smiltesele" Smiltenes pagasts 20 0 20Līnijdeju kolektīvi1. Līnijdeju grupa "Country life" Grundzāles pagasts 6 1 72. Līnijdeju kolektīvs "Let's dance" Palsmanes pagasts 20 0 20Pūtēju orķestrisSmiltenes Kultūras un Sporta centra Pūtēju orķestris Smiltenes pilsēta 10 25 35Datu avots: Smiltenes novada pašvaldība.Visplašāk apmeklētais Smiltenes pilsētā ir ikgadējais grupas „Apvedceļš” jubilejas pasākums, kas pulcē ap4000 – 4500 apmeklētājiem. Pagastos apmeklētākie pasākumi ir vietējo pašdarbības kolektīvu koncerti,kā arī dažādu TV šovu mākslinieku viesizrādes.Vietējie iedzīvotāji un novada viesi iecienījuši ir arī amatierteātru pirmizrādes, kolektīvu jubilejukoncertus un talantu konkursus (,,Manas paaudzes dziesma’’, ,,Dziedošo ģimeņu koncerts’’ u.c.).Novadāar pašdarbības kolektīviem strādā 26 vadītāji, ar kuriem darba tiesiskās attiecības tiek slēgtas sezonāli uzuzņēmuma līguma pamata.138


Populārākie pašdarbības kolektīviSmiltenes tautas deju ansamblis “Ieviņa”Tautas deju ansamblis „Ieviņa” pastāv jau 30 gadus, un gadu gaitā dejas solī ir iegriezis lielu daļuSmiltenes novada jauniešu. Daudzās skatēs un konkursos ansamblis ir Latvijas labāko deju kolektīvu vidū.Palsmanes pagasta Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Cīrulis” un Jauniešu deju kolektīvs “Mazais brālis”Katrā kolektīvā darbojas pa 18 Palsmanes pagasta iedzīvotājiem. Deju kolektīvs „Cīrulis” patlaban ir viensno novada labākajiem vidējās paaudzes deju kolektīviem.Grundzāles pagasta Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rieda” un Jauniešu deju kolektīvs “Riedēni” Katrskolektīvs sastāv no 18 Grundzāles pagasta dalībniekiem. Grundzāles deju apvienības vienmēr skatītājuspārsteidz ar atraktīviem un jautriem priekšnesumiem.Smiltenes Tautas teātra kolektīvsTeātra aktieri ir Smiltenes pilsētas iedzīvotāji. Tautas teātris ir Smiltenes novada lepnums un gods.Populārās izrāde - „Rudens rozes”, „Jaunsaimnieka līgava”.Jauniešu jauktais koris “Lido”Kora dalībnieku sastāvā ir Smiltenes ģimnāzijas jaunieši no 15 līdz 18 gadu vecumam. Latvijā Jauniešujauktais koris „Lido” ir viens no labākajiem jauniešu koriem.Smiltenes novada jauktais koris “Vidzemīte”Koris tika izveidots pirms 30 gadiem. Tā sastāvu veido dažāda vecuma Smiltenes novada dziedošieiedzīvotāji. Latviešu kora mūzika un kopā būšana, šiem dziedātājiem dod spēku un vieno gan dziesmā,gan ikdienā.Smiltenes novada jauktais koris “Pakalni”Kora sastāvu veido Smiltenes pilsētas dziedošie iedzīvotāji. Tas ir koris ar bagātām tradīcijām un lepnumupar savu novadu.Smiltenes bērnu pūtēju orķestrisTā sastāvu veido Smiltenes mūzikas skolas bijušie un tagadējie audzēkņi.Launkalnes tautas nama folkloras kopaPatlaban tā ir vienīgā folkloras kopa Smiltenes novadā.Kultūras / tautas namiSmiltenes novadā ir 6 kultūras/tautas nami un 1 kultūras un sporta centrs - Bilskas pagasta Birzuļu Tautasnams, Blomes Tautas nams, Grundzāles Kultūras nams, Launkalnes Tautas nams, Palsmanes Kultūrasnams, Variņu Tautas nams un Smiltenes kultūras un sporta centrs. No tiem katram piemīt savas vērtībasun neatkārtojamība – to ēkas, kolektīvi, iedibinātās tradīcijas.1.5.3.1.attēls.Amatiermākslas kolektīvu skaits Smiltenes novada kultūras iestādēs 2010.gadā139


Datu avots: Pagastu pārvaldes.Visaktīvāk pašdarbība notiek Smiltenes pilsētā (8 kolektīvi – 3 kori, 2 deju kolektīvi, tautas teātris,lietišķās mākslas studija, pūtēju orķestris), Grundzāles pagastā (6 – amatierteātris, vokālais ansamblis, 2deju kolektīvi, 2 mūsdienu deju grupas), Variņu pagastā (6 kolektīvi – vokālais ansamblis, 2 deju kolektīvi,lietišķās mākslas studija, 2 mūsdienu deju grupas), Palsmanes pagastā (5 kolektīvi – amatierteātrakolektīvs, 2 deju kolektīvi, 2 mūsdienu deju grupas). Blomes pagastā ir 4 kolektīvi – amatierteātris,vokālais ansamblis, deju kolektīvs, mūsdienu deju grupa, Smiltenes pagastā arī 4 kolektīvi –amatierteātris, vokālais ansamblis, deju kolektīvs, mūsdienu deju grupa), bet Bilskas pagastā darbojastikai 2 kolektīvi – amatierteātris, deju kolektīvs.1.5.3.2.attēls.Amatiermākslas kolektīvos iesaistīto dalībnieku skaits 2010.gadāDatu avots: Pagastu pārvaldes.Smiltenes novadā liela interese ir par amatierteātriem. Kopumā – 7. Tie darbojas Smiltenes pilsētā ungandrīz vai visos pagastos, izņemot Brantu un Variņu.Savukārt Variņu, Grundzāles un Palsmanes pagastos, kā arī Smiltenes pilsētā ir pa 2 deju kolektīviem.Smiltenes novadā visplašāk ir pārstāvēti deju kolektīvi, kuros dejo dažādu vecumu cilvēki. Deju kolektīvunav tikai Launkalnes un Brantu pagastos. Populāras ir arī mūsdienu deju grupas. Visi 3 kori atrodasSmiltenes pilsētā, kuru darbībā piedalās gan pilsētas, gan pagastu iedzīvotāji.140


1.5.3.3.attēls.Amatiermākslas kolektīvos iesaistīto dalībnieku skaits Smiltenes novada kultūras iestādēs2010.gadā1.5.3.3.tabula. Kultūras un sporta centra apmeklētāju dinamika, tiek precizēti pēdējo gadu dati.Pasākums 2005. g. 2006. g. 2007. g.Diskotēkas 2089 3241 1450Koncerti 9487 9641 12727Teātra izrādes 740 2306 2299Deju uzvedumi 451 3647 1522Aerobikas festivāls 700 700 700Kafejnīcas (sarīkojumi) 422 776 731Dzejas pasākumi 0 20 220Balles 818 1957 991Semināri 830 250 235Labdarības pasākumi 320 405 450Izstādes 600 0 400Konkursi 1197 570 35Kopā: 17654 23513 21760Datu avots: Kultūras un sporta centrs, 2008. gadsSmiltenes kultūras centrsSmiltenes kultūras centrs ir lielākā kultūras iestāde novadā. Pēc rekonstrukcijas, kas uzsākta 2011.gadā,kultūras centrā būs „Lielā zāle” ar šņorbēņiņiem un ~350 skatītāju vietām, „Mazā zāle” ~100 skatītājuvietām, „multifunkcionālā zāle” ar pamatfunkciju teātra zāle, bet izmantojama arī izstādēm unkonferencēm. Kinoteātris – kas ir viens no dažiem saglabātajiem Vidzemes reģionā, kuru apmeklē arīValkas, Gulbenes, Alūksnes un citu kaimiņ novadu iedzīvotāji. Nepieciešama jauna kino demonstrēšanasaparatūra. Gada laikā tikai kultūras centrs apkalpo ap ~20 000 apmeklētāju un kino apmeklētāji 7000.Launkalnes Tautas namsLaunkalnes centrā atrodas muižas ēka ,,Pilskalni", kur norit gandrīz vai visa sabiedriskā dzīve. Pavakariem ,,Pilskalnu" muižā aktīvi darbojas amatierteātris un folkloras kopa gatavojoties kārtējampasākumam. Pagastā rīkotos pasākumus apmeklē no 20 - 100 cilvēkiem.Variņu Tautas namsVariņu pagastam nav pašam sava Tautas nama, telpas tiek īrētas no SIA ,,Palsa”. Pagastam ir iedibinātaskultūras apmaiņas programmas ar citiem pagastiem. Ik gadu sadziedāšanās svētkos pulcējās dziedošāsģimenes no daudziem Latvijas novadiem, kā arī tiek meklēti jauni talanti pasākumā ,,Dziesma manaipaaudzei". Mēnesī vidēji pasākumus apmeklē apmēram no 100 līdz 200 interesentu.Grundzāles Kultūras namsGrundzāles Kultūras namā popularitāti ir ieguvuši deju vakari un diskotēkas. Pēdējos 5 gados pasākumitiek apmeklēti visai plaši: diskotēkas – ap 100 cilvēkiem, balles – no 150 līdz 180 cilvēku, pagastapašdarbības kolektīvu koncertus – no 100 līdz 150.Palsmanes Kultūras namsPalsmanes bijušā kroga vēsturiskajā ēkā darbojas Palsmanes Kultūras nams, pagasta bibliotēka unsieviešu biedrība „Spēkavots”.Vasaras sezonā Kultūras nams piedāvā brīvdabas pasākumus deju placī, kas ierīkots kultūras namaiekšpagalmā. Vienā sezonā vidēji uz Palsmanes pagasta organizētajiem pasākumiem dodas no 1570 līdz1740 cilvēkiem.Birzuļu Tautas namsBilskas pagasta Birzuļu Tautas nams ir kā sabiedriskais centrs Mēru ciemā, jo zem viena jumta atrodastautas nams, bibliotēka un bērnudārzs. Ēka celta 1962.gadā kā l/a „Draudzība” un l/a „Padomju Latvija”141


klubs un kantoris. Pašdarbības kolektīvi tautas namā darbojas jau no pašiem pirmsākumiem līdz šodienaibez pārtraukumiem. Jau 13.sezonu tautas namā darbojas dramatiskā kopā „Mēris”, 2010.gadā savudarbību atsāka arī jauniešu deju kolektīvs. Mēnesī vidēji pasākumus apmeklē ap 200 cilvēkiem.1.5.3.4.tabula. Brīvdabas estrādes Smiltenes novadā – tiek apkopota informācija.Nr. Estrāde SkatītājuIetilpība1. Jāņukalna, Smiltenē 7000apmeklētāju2. Jeberlejas, Blomes pag.3. Pie Palsmanes KultūrasnamaOficiālāssēdvietas –220;pasākumosvar būt līdzpat 500skatītājuDatu avots: Smiltenes novada pašvaldība.EstrādesizmēriSkatuve11x13mPasākumi(skaits/tematika)Pilsētas svētki,,,Apvedceļa’’jubilejasšlāerfestivāls,estrādes sezonasatklāšanas unnoslēgšanaspasākumi, koncerti,balles, diskotēkas.Brīvdabas sezonasatklāšanas koncerts ,balle; Jāņu izdarības,brīvdabas teātraizrādes, novadasvētki u.c.PiezīmesEstrādeinepieciešamsveiktlabiekārtošanuunrekonstrukciju.Nav labierīcību,nepieciešamaskatuves dēļunomaiņa.2012.gadā tiks būvēta brīvdabas estrāde Grundzālē. Plānota arī koka estrādes būvniecība pie Mērumuižas - terase 6x8m, augstums 1m ar kāpnītēm un jumtu. Tā būs demontējama un pārvietojama pamoduļiem pēc nepieciešamības, lai izmantotu lielākajā pasākumā Teātra svētkos vai pēc vajadzībasmazākos vasaras sezonas pasākumos.Tradicionālie pasākumiSmiltenes novada svētki- Smiltenes novada svētki – pirmie Smiltenes novada svētki norisinājās 2010. gada 16.-18.jūlijāpar godu Smiltenes pilsētas 90 gadu jubilejai. Tajos tika aizsākta tradīcija svinēt svētkus katrugadu citā pagastā līdz tie būs apceļojuši visu novadu un atgriezīsies Smiltenē, kad tai būs100gadu jubileju.- Smiltenes Sarkanā Krusta nodaļas rīkotais labdarības pasākums „Balta, balta mana sirds” –ziedojumu vākšanas akcija, lai palīdzētu Smiltenes novada bērniem, kuriem nepieciešamailgstoša ārstēšana un rehabilitācija.- Senioru deju kolektīvu sadancošana Smiltenes Jāņukalna estrādē.- Smiltenes novada mazo vokālistu konkurss “Cālis”.- Teātra svētki Bilskas pagasta Mēru muižā.- Pūtēju orķestru svētki Jāņukalna estrādē.- Smiltenes pilsētas svētki.- Pasaules tūrisma diena Launkalnes pagastā.- Līnijdeju maratons Palsmanes kultūras namā.- Smiltenes novada vokālo ansambļu skate.- Smiltenes novada Skolēnu dziesmu un deju svētki.- Amatierteātru izrādes.- Karnevāls – pasākums katru gadu notiek janvāra mēnesī. To apmeklē gan jauni, gan veci.Dalībnieki ir ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tuvāki un tālāki viesi no kaimiņu pagastiem unnovadiem. Šis ir visvairāk apmeklētais pasākums Birzuļu tautas namā visa gada garumā.142


- Ziemas un vasaras sporta svētki – katru gadu notiek Mēriem tuvajā Vasu kalnā. Dienas sportaaktivitātes noslēdzas ar zupas vārīšanu un baudīšanu. Vasaras sporta spēles notiek Bilskasskolas sporta laukumā. Šajos svētkos īpašas ir netradicionālās sporta disciplīnas.- Konkurss „Sakoptākā sēta” – kā stimuls sakopt un izdaiļot savus īpašumus. 18.novembrapasākuma laikā, skaistākās pagasta sētas saimnieki, tiek apbalvoti ar atzinības rakstiem.- Vasaras saulgriežu svētki Smiltenes pagastā.- Dziedošo ģimeņu saieti Variņos.- Deju lieluzvedumi Smiltenes KSC.BibliotēkasSmiltenes novadā gan Smiltenes pilsētā, gan gandrīz katrā pagastā, izņemot Smiltenes pagastu (Smiltenespagastā iespējams izmantot tehnikuma bibliotēku). Savukārt Bilskas pagastā ir 3 bibliotēkas. Laika posmāno 2006.gada līdz 2010.gadam kopējais bibliotēku skaits novadā ir nemainīgs – darbojas 10 bibliotēkas,nodrošinot to pakalpojumu pieejamību novada visiem iedzīvotājiem.1.5.3.5.tabula. Bibliotēkas Smiltenes novadā. Tiek apkopota informācija.Nr. Nosaukums Atrašanās vietaPapildus funkcijas (PIPP;pasākumi,...)1. Bilskas pagasta bibliotēka Bilskas pagasts PIPP2. Bilskas pagasta Birzuļu bibliotēka Bilskas pagasts PIPP3. Bilskas pagasta Loberģu bibliotēka Bilskas pagasts PIPP4. Blomes pagasta bibliotēka Blomes pagasts PIPP5. Brantu pagasta bibliotēka Brantu pagasts PIPP6. Grundzāles pagasta bibliotēka Grundzāles pagasts PIPP7. Aumeisteru bibliotēka Grundzāles pagasts PIPP8. Launkalnes pagasta bibliotēka Launkalnes pagasts PIPP9. Palsmanes pagasta bibliotēka Palsmanes pagasts PIPP10. Variņu pagasta bibliotēka Variņu pagasts PIPP11. Smiltenes novada bibliotēka Smiltenes pilsēta PIPP11.1. Bibliotēkas Bērnu nodaļa Smiltenes pilsēta PIPPDatu avots: Smiltenes novada pašvaldība.2010. gadā Smiltenes novadā kopējais lasītāju skaits bija 3233. Salīdzinot ar 2007.g. (2888 lasītāji),2008.g. (2919 lasītāji) un 2009.g. (3155 lasītāji), 2010. gadā tas ir pieaudzis, taču mazāks nekā 2006. gadā(3538). Vismazāk lasītāju bija 2008. gadā, pēc kura sekoja tendence – to skaits pamazām palielinājās.143


3000200010000BilskasbibliotēkaBirzuļubibliotēkaBlomesbibliotēkaBrantubibliotēkaLoberģubibliotēkaPalsmanesbibliotēkaGrundzālesbibliotēkaAumeisterubibliotēkaSmiltenesnovadabibliotēka2006 168 99 162 142 142 258 96 41 25672007 170 72 166 140 251 127 50 20892008 174 59 158 138 242 148 84 21482009 175 67 176 132 256 125 79 23492010 175 64 168 167 72 253 207 59 23341.5.3.4.attēls. Lasītāju skaits Smiltenes novada bibliotēkās, 2006.-2010.gads.Datu avots: Smiltenes novada Kultūras pārvalde.Vidēji Smiltenes novada bibliotēkas vismaz vienu reizi gadā apmeklē 22,25% novada iedzīvotāju.Vislielākais lasītāju skaits reģistrēts Smiltenes novada bibliotēkā, jo to arī apmeklē apkaimes pagastuiedzīvotāji.Smiltenes novada bibliotēkas rīko arī tematiskos pasākums un izstādes. Kā apliecina attēls, laika posmāno 2006.gada līdz 2010.gadam ir vērojams apmeklētāju skaita pieaugums. 2010.gadā Smiltenes novadākopējais rīkoto pasākumu skaits bija 159. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2010.gadā tas ir palielinājies par25,16%.Visvairāk pasākumus rīkoja Smiltenes novada bibliotēka. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2010.gadā tas irpalielinājies par vairāk nekā 50%. Pieaugums arī redzams Bilskas un Birzuļu bibliotēkās, kritums ganredzams Brantu bibliotēkā.100806040200BilskasbibliotēkaBirzuļubibliotēkaBlomesbibliotēkaBrantubibliotēkaLoberģubibliotēkaPalsmanesbibliotēkaGrundzālesbibliotēkaAumeisterubibliotēkaSmiltenesnovadabibliotēka2006 31 7 1 17 17 6 6 4 402007 30 10 2 18 7 4 4 352008 31 3 4 14 7 3 4 422009 38 9 2 11 7 2 4 782010 40 17 1 14 6 2 2 811.5.3.5.attēls.Pasākumu skaits Smiltenes novada bibliotēkās, 2006.-2010.gad.sDatu avots: Smiltenes novada Kultūras pārvalde.Pieaugot rīkoto pasākumu skaitam, palielinājies ir arī Smiltenes novada bibliotēku rīkoto pasākumuskaits. Salīdzinot ar 2006.gadu, 2010.gadā pieaugums vērojams gandrīz uz pusi – par 42,54%. Smiltenesnovada bibliotēkā vien apmeklētāju skaits palielinājies par 43,66%, Brantu – par 49,31%, Palsmanes – par144


35,81%. Intensīvs pieaugums vērojams Blomes bibliotēkā – par 67,21%. Tas apliecina, ka Smiltenesnovada iedzīvotājiem tiek piedāvāti kvalitatīvi tematiskie pasākumi, kā arī interesantas izstādes.6000050000400003000020000100000BilskasbibliotēkaBirzuļubibliotēkaBlomesbibliotēkaBrantubibliotēkaLoberģubibliotēkaPalsmanesbibliotēkaGrundzālesbibliotēkaAumeisterubibliotēkaSmiltenesnovadabibliotēka2006 1602 1625 3013 2064 2064 3107 858 379 309402007 1397 548 3940 3044 3213 1320 433 279622008 1650 1348 4890 3958 3928 6070 523 316572009 2072 2567 7395 3495 5283 4168 870 464752010 1975 735 9189 4072 1568 4840 2364 708 549211.5.3.6.attēls.Apmeklētāju skaits Smiltenes novada bibliotēkās, 2006.-2010.gads.Datu avots: Smiltenes novada Kultūras pārvalde.Kaut arī laika posmā no 2006. gada līdz 2010. gadam ir pieaudzis pašvaldības budžets novadabibliotēkām, tomēr naudas līdzekļi grāmatu un preses iegādei, kā arī pasākumu rīkošanai ir nepietiekoši.Pārsvarā tiek iepirktas grāmatas, kuras izdotas iepriekšējos gados un ir pieejamas uz atlaidēm. Blomesbibliotēkas budžeta lielāko daļu sastāda interneta un tehnoloģiju pakalpojumi.800006000040000200000BilskasbibliotēkaBirzuļubibliotēkaBlomesbibliotēkaBrantubibliotēkaLoberģubibliotēkaPalsmanesbibliotēkaGrundzālesbibliotēkaAumeisterubibliotēkaSmiltenesnovadabibliotēka2006 4062 3419 4045 5231 4055 3438 334032007 6661 4911 6526 5719 6951 7281 4078 534132008 7959 9100 10357 5291 7826 7441 5002 553742009 6124 4709 7089 4763 6951 7240 4322 514852010 4796 4669 6278 3494 5231 6277 4120 583131.5.3.7.attēls.Pašvaldības budžets Smiltenes novada bibliotēkām, 2006.-2010.gads.Datu avots: Smiltenes novada Kultūras pārvalde.Vispieprasītākie ir preses izdevumi, kā arī jaunākās literatūras grāmatas. Bibliotēkās pieprasīti internetapakalpojumi, kas ir ne tikai aktuālas informācijas avots, bet arī brīvā laika pavadīšanas vieta unpraktiskām lietu veikšana (deklarāciju aizpildīšana, komunālie u.c. maksājumi internetbankā).Līdz 2008. gadam Blomes bibliotēka piedalījās „Bērnu žūrijas” projektā, bet līdz ar valsts finansējumasamazināšanu šim projektam no dalības atteicās naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Palsmanes bibliotēka kopš2003. gada piedalījās KKF kultūras programmas projektā „Bērnu žūrija”, bet Grundzāles bibliotēka – kopš2010.gada. Bilskas bibliotēka līdz 2009. gadam piedalījās „Bērnu žūrijas” projektā, Kopš 2009.gada tos145


īsteno sadarbībā ar Bilskas pamatskolu, veidojot kopīgu projektu „Bilskas bērnu žūrija – Grāmatutārpiņš”.Smiltenes novada bibliotēka ir īstenojusi 41 projektu informācijas tehnoloģiju pilnveidei, Birzuļubibliotēka realizējusi 2 projektus, lai iegādātos datorus un multifunkcionālās iekārtas.MuzejsKultūras pārvaldes struktūrvienība ir Smiltenes novada muzejs „Mēru muiža”, kurš tika atklāts 2011. gada30. septembrī.Muzejs nodrošina materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību uzkrāšanu, dokumentēšanu unsaglabāšanu, muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecību un sabiedrības izglītošanuSmiltenes novadā.Smiltenes novada muzeja „Mēru muiža” vērtības:- 1906.gadā romantiskajā stilā uzceltā Mēru muižas pils ēka;- muižas parks ar svešzemju koku sugām, ko stādījis dārznieks Bošs 19.gs.beigās;- dižozols ar diametrā lielāko vainagu Baltijā;- dižkoks – lapegle;- ārstes Ilzes Krūmalas dāvinātā senlietu, fotogrāfiju, dokumentu, trauku, ārstniecības lietu, grāmatukolekcija – ap 3000 vienībām;- kalpu māja ar maizes krāsni (būvēta19.gs.);- stallis (būvēts 19.gs.).Lai attīstītu un pilnveidotu muzeju, ir izveidots nodibinājums “Smiltenes muzeja fonds”. Nevalstiskāorganizācija piedalās projektā ,,Smiltene gaida muzeju” (LAD līdzfinansējums).PrivātmuzejiTiek gatavots apraksts „Lauku sēta Kleperi”,privātmuzejs VariņosLatvijas medicīnas muzeja filiāle Smiltenes poliklīnikā, SSIA„8CBR”Nevalstisko organizāciju darbība kultūras jomāTradīciju kopšanu, saglabāšanu, attīstīšanu un popularizēšanu Smiltenes novadā veic arī nevalstiskāsorganizācijas.Biedrība “Grundzāle 2010”Nevalstiskā organizācija nodibināta 2010. gadā, lai pārstāvētu Grundzāles pagasta teritorijā dzīvojošoscilvēkus, aizstāvēt viņu tiesības un intereses un veicināt dažādu projektu realizāciju šajā administratīvajāteritorijā.Biedrības ,,Grundzāle 2010" galvenie uzdevumi: veicināt tradīciju kopšanu un saglabāšanu, sekmētdemokrātiskas vides uzturēšanu, rosināt indivīda iniciatīvu, iedzīvotāju pašapziņas un personībasattīstību, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, veicināt sadarbību un uzturēt sakarus ar radniecīgāmbiedrībām Latvijā un ārzemēs kopēju uzdevumu veikšanai.Biedrībā aktīvi darbojas 10 biedri gan biedrības rīkotajos pasākumos, gan projektu realizācijā. Sadarbībā sar pagasta pārvaldi, vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, biedrība ģenerē idejas par iespējām dažādotiedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas, sakopt un pilnveidot apkārtējo vidi.Biedrība “Spēkavots”Nevalstiskā organizācija – sieviešu biedrība ,,Spēkavots" – darbojas Palsmane Kultūras namā. Tāsuzmanības lokā ir kultūrizglītība, pieredzes apmaiņa starp novadiem.Biedrība “Vilkumuiža 2011”Biedrība „Vilkmuiža 2011” darbojas Bilskas pagasta Birzuļos.146


Variņu pagastā ir 3 nevalstiskās organizācijas:NVO ,,Skauti un Gaidas’’. Tā iesaista bērnus un jaunatni neformālās izglītības procesā, veidovērtību sistēmu, kas balstīta uz skautu un gaidu likumiem un solījumu;Sieviešu neformālais klubiņš ,,Saulespuķe’’ rīko dažādas rokdarbu un mākslas darbu izstādes,radošas pēcpusdienas ar rakstniekiem u.c.Biedrība ,,Lauku iedzīvotāju sadarbības apvienība ,,Variņi'' īstenoja projektu ,,Atbalstsmuzikālām aktivitātēm Variņos'', kura rezultātā tagad Tautas namam ir jauna skaņas ungaismas aparatūra.Variņu Tautas nama zālē tika nomainīti logi, veikta sienu siltināšana un ārējās fasādes krāsošana. Bilskaspagasta Birzuļu Kultūras namā bija vienkāršotā renovācija. Veikta Palsmanes kultūras namarekonstrukcija ar estrādes teritorijas labiekārtošanu, kā arī iegādāti tērpi tautas deju kolektīvam. Blomesbibliotēka ir īstenots kosmētiskais remonts galvenajās telpās.2008. gadā Grundzāles pagasta Kultūras nama lielajā veikts zāles remonts, 2010. gadā veikta tautas tērpuun apskaņošanas tehnikas iegāde, 2012. gadā Grundzālē plānots āra apgaismojuma spuldzes nomainītpret kvalitatīvākām – LED spuldzēm. 2011.gadā nobruģēti divi gājēju celiņi, kas ved uz kultūras namu.Vēl ir nepieciešams:- Grundzāles Kultūras namā renovēt lielo zāli un nomainīt skatuves apgaismojuma iekārtas, foajēaprīkot ar soliem, kur apmeklētāji varētu vadīt laiku pirms pasākumiem, kā arī iegādāties jaunusgaldus un krēslus lielāku saviesīgo pasākumu rīkošanai;- Launkalne Tautas namā nomainīt zāles un skatuves grīdas, kā arī skatuves aizkarus;- Palsmane Kultūras namā nomainīt āra skatuves (estrāde) dēļus, ierīkot tualetes pie estrādesteritorijas, iegādāties skaņu iekārtu pasākumu apskaņošanai kultūras namā;- Bilskas pagasta Birzuļu Tautas namā jāveic mazās un lielās zāles logu nomaiņu, kā arīremontdarbi lielās zālei parketam (slīpēšana, lakošana), remonts koridoriem un kāpnēm uz otrostāvu un publiskā interneta datoru telpā;- Variņu Tautas namā jāveic elektroinstalācijas un apgaismojuma nomaiņa, zāles grīdas slīpēšanaun lakošana, vajadzīgs tualešu kapitālais remonts;- Bilskas bibliotēka nomainīt vecās dienas gaismas lampas;- Blomes bibliotēkas telpās nomainīt durvis – vienas no ieejas skolā, otras no bibliotēkas ieejas;- Loberģu bibliotēkā nomainīt logus;- Palsmanes bibliotēka vajadzīgs kosmētiskais remonts bibliotēkas abonementā –1 telpā;- Smiltenes novada bibliotēka jāierīko uzbrauktuve ratiņiem pie ēkas, kā arī vajadzīgas atbilstošastelpas vai ēka pilnvērtīgai bibliotēkas un tās nodaļu darba organizēšanai.SecinājumiNovada teritorijā izveidotā kultūras infrastruktūra nodrošina vienmērīgu kultūras pakalpojumu grozu,jo kultūras/tautas nami un bibliotēkas atrodas gandrīz vai visos novada pagastos. Līdz ar to kultūrasiestāžu piedāvātie pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami visā novada teritorijā, kur būtiska lomakultūras dzīves veidošanā novada teritorijas pagastos ir pagastu kultūras/tautas namiem unbibliotēkām, dažās vietās - arī muzejiem un brīvdabas estrādēm. Smiltenes novadam ir savs kultūraskapitāls - tradīcijas, vēsture, piederības izjūta un Smiltenes noslēpums. Pamats ir no iepriekšējāmpaaudzēm mantotās nacionālās bagātības, kā arī jaunradītas mūsdienīgas kultūras vērtības, kuras,mērķtiecīgi pielietojot, spēj konsolidēt sabiedrību un radīt jaunu ekonomisku, sociālu un kultūrasvērtību. Tās ir gan materiālas vērtības (ēkas, pieminekļi, kultūrvēsturiskas vietas), gan nemateriālasvērtības (tradīcijas, idejas). Līdz ar to notiek radošu un konkurētspējīgu cilvēkresursu attīstība, tāsekmējot arī radošās industrijas tirgu. Novadā ir pārstāvēts plašs pašdarbības kolektīvu klāsts – gandrīzvai katrā pagastā ir amatierteātris, tautas deju kolektīvi, populāri ir arī vokālie ansambļi, kori. Līdz ar toamatiermāksla ir aptveroša un iedzīvotājiem ir plašas izpausmes un izaugsmes iespējas. Taču uzmanība147


ir jāpievērš amatniecībai, izveidojot amatnieku biedrību, kura būtu kā koordinējošā iestāde novadā. Tāapzinātu, piesaistītu un strādātu ar novada amatniekiem, līdztekus popularizētu novada tradīcijas.Tā kā Smiltenes attīstības indekss viens no augstākajiem Vidzemē, tad tās attīstība ir sekmīga ne tikaiuzņēmējdarbībā, infrastruktūras ziņā, izglītībā, bet arī kultūrā 42 . To veicina iedzīvotāju vietējaispatriotisms, identitāte sadarbības gars, atbildības kultūra un sabiedriskā dzīve, iedzīvotājuiesaistīšanās kultūras dzīves norisēs, kā arī novatorisms.Arī pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi infrastruktūrā apliecina, ka notiek kultūrvides sakārtošana,kura ir jāturpina, lai kultūra kā ilgtspējīgas attīstības resurss var tikt izmantota ekonomisku, sociālu,vides, izglītības un citu sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, kas līdztekus saglabā arī savusimbolisko kultūras vērtību un nozīmi, veido piederības izjūtu Smiltenes novadam. Tas ir labs pamatsun tradīcijas šo vērtību saglabāšanai, attīstīšanai un inovāciju ieviešanai, savu vārdu vairākpopularizējot pasaulē. Tādējādi būtiski ir nesamazināt līdzekļus kultūras jomas attīstībai, bet topiesaistīt papildus infrastruktūras uzlabošanai un investīcijām cilvēkresursos. Svarīgi ir attīstītbrīvdabas estrādes, tās renovējot un sakārtojot, uzlabojot kultūras/tautas namu un bibliotēkuinfrastruktūru, izvērtēt muzeju lomu novada attīstībā.Popularizējot novada tradīcijas, ir jāpiedalās „Vidzemes kultūras programmā”, jāīsteno kultūrassadarbības un popularizēšanas projekti, pasākumi gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, laiīstenotu savus kultūras mērķus.1.5.4. Sporta un aktīvās atpūtas iespējasJau kopš pagājušā gadsimta sākuma Smiltenes un tās apkārtnes iedzīvotāji bijuši aktīvi dažādu sportaaktivitāšu organizēšanā. Smiltenē ir bijusi sava futbola komanda, organizētas nodarbības un sacensībastehniskajos sporta veidos, ātrslidošanā, šaušanā un citos sporta veidos. Gadsimta otrajā pusē, pateicotiesatsevišķu entuziastu darbam, attīstījusies riteņbraukšana, futbols, orientēšanās sports, hokejs, volejbols,vieglatlētika, BMX riteņbraukšana. Šobrīd Smiltenes novadā darbojās 9 biedrības un vēl vairāki sportakolektīvi, kuru darbība saistīta ar sporta nozari.Par sporta tradīcijām un sasniegumiem liecina arī tas, ka Smiltenē dzīvo un strādā pazīstami sportisti.Viens no viņiem ir Barselonas OS bronzas medaļas ieguvējs riteņbraukšanā Dainis Ozols. SmiltenietisGatis Smukulis ir Pekinas OS dalībnieks un vienīgais Pro Tour (augstākā līmeņa) profesionālāsriteņbraukšanas komandas dalībnieks. Šobrīd G.Smukulis ir Krievijas komandas „KATUSHA” sastāvā.2011.g. Eiropas junioru čempionātā sudraba medaļu šķēpa mešanā izcīnīja Līna Mūze. 2010. gadāpirmajā pasaules jaunatnes olimpiādē bronzas medaļu izcīnīja Intars Išejevs. Sandis Eislers 2011. gadāpiedalījās pasaules un Eiropas junioru čempionātos riteņbraukšanā. Valsts U-23 izlases komandaskandidāti riteņbraukšanā ir arī Ingus Eislers un Jānis Rezins. Latvijas jaunatnes, junioru vai pieaugušoizlašu sastāvos 2012.g. starptautiska mēroga sacensībās ir startējuši basketbolists Ričards Melderis,futbolists Elvis Teremko, vieglatlēti Una Kalnīte, Mārcis Grēns un Klāvs Karlsons, BMX riteņbraucējs JānisĒrglis.Arī Smiltenes novada ģeogrāfiskais novietojums un daba rada iedzīvotājiem izdevīgus nosacījumusdažādām veselību stiprinošām sporta aktivitātēm dabā. Smiltenes un apkārtnes mežos ir izveidotasmarķētas velotakas, labiekārtotas atpūtas vietas pie Niedrāja, Spiciera ezeriem, Cērtenes pilskalnā.Orientēšanās sporta vajadzībām izgatavotas vairāk nekā 20 kartes.Sporta nozares organizēšana42 Tāļa Tisenkopfa un Ilzes Lāces pētījums ,,ES ETUDE projekta rezultāti un politikas ieteikumi’’, LU, 2008.gads.148


Smiltenes novada pašvaldībā sporta darbu īsteno Novada sporta Sporta pārvalde. Profesionālās ievirzessporta izglītības programmu realizāciju, mācību iestāžu sporta stundu satura kvalitāti un sacensībuorganizēšanu veic Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skola.Smiltenes novada domes Sporta pārvaldeLai radītu vidi un apstākļus, kas sekmētu sportiskas, fiziski aktīvas, veselīgas, izglītotas sabiedrībasveidošanu, novada vārda popularizēšanu valsts un starptautiskā mērogā, 2012. gada janvārī darbu uzsākaSmiltenes novada Sporta pārvalde.Smiltenes novada Sporta pārvalde ir Smiltenes novada domes dibināta iestāde, kas ir atbildīgā institūcijapar sportu pašvaldībā, kas darbojas atbilstoši Pārvaldes nolikumam, balstoties uz domes nolikumu unsadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Olimpisko komiteju, sportaveidu federācijām, biedrībām, klubiem un citām ieinteresētām organizācijām realizē pašvaldības funkcijassporta nozarē Smiltenes novadā. Tā darbojas kā administrējošais, koordinējošais un metodiskais centrssporta nozarē novadā. Pārvalde tiek finansēta no Smiltenes novada pašvaldības budžeta.Sporta pārvaldes mērķis un uzdevumi ir:Pārvaldes mērķis ir radīt vidi un apstākļus, kas sekmētu sportiskas, fiziski aktīvas, veselīgas, izglītotassabiedrības veidošanu, novada vārda popularizēšanu valsts un starptautiskā mērogā.Pārvaldes galvenās funkcijas ir:plānot un vadīt sporta nozares darbību un attīstību Smiltenes novadā;pārzināt un koordinēt valsts un pašvaldības sporta politikas īstenošanu Smiltenes novadā;veidot labvēlīgu vidi fizisko aktivitāšu daudzveidības attīstībai, radot iespējas nodarboties arsportu un fiziskam aktivitātēm Smiltenes novadā;sporta bāžu apsaimniekošanas organizēšana;pārzināt Domes pakļautībā esošo izglītības iestāžu sporta zāļu noslogojumu un sekot līdzi tolietderīgai un racionālai izmantošanai;pārzināt ar sportu saistīto interešu izglītības pulciņu darbu;sporta izglītības procesa sekmēšana;sporta aktivitāšu sekmēšana novada pagastos;sporta tradīciju saglabāšana un jaunu ieviešana;veicināt veselīgu un aktīvu atpūtu, kā veselīga dzīvesveida pamatu;bagātināt Smiltenes novada sporta dzīvi, līdzdarbojoties nacionālos un starptautiskos sportadzīves procesos un pasākumos, veidojot prestižu novada tēlu;sekmēt sadarbību starp valsts, pašvaldības un sabiedriskajam sporta institūcijām.Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolaSmiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola (BJSS) tika dibināja 2002. gadā pašvaldības dibinātaprofesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde.BJSS īstenoto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas 6 sporta veidos:– vieglatlētikā zēniem un meitenēm (treneri Guntars Markss, Leons Peļņa),– futbolā zēniem (treneri Andis Rozītis, Oskars Mucenieks, Jānis Dergačs, Gats Samučonoks),– BMX riteņbraukšanā zēniem un meitenēm (treneris Ģirts Kātiņš),– orientēšanās sportā zēniem un meitenēm (treneris Māris Stabiņš),– volejbolā meitenēm (trenere Laila Cīrule),149


– basketbolā zēniem (treneri Ivars Joksts, Dzintars Ziediņš, Aldis Pinka).Tās darbības laikā BJSS devusi nozīmīgu ieguldījumu sportiskas jaunatnes audzināšanā, sasniedzotaugstvērtīgus rezultātus:– BJSS audzēkne Līna Mūze izcīnīja 2. vietu Pasaules junioru čempionātā (2010. gadā); 2. vietuEiropas junioru čempionātā šķēpa mešanā (2011.gadā);– Intars Išejevs – 3. vietu Pasaules Jauniešu Olimpiādē (2010.gadā), 8.vietu Eiropas junioručempionātā šķēpa mešanā (2011. gadā);– BMX riteņbraucēja Sandra Aleksējeva ir vairākkārtēja godalgoto vietu ieguvēja Eiropas kausaizcīņas posmos (2009.g., 2010.g.);– Artūrs Pauliņš – Pasaules un Eiropas junioru čempionātu dalībnieks orientēšanās sportā;– Elvis Teremko – Latvijas U–17 komandas sastāvā piedalījies UEFA Eiropas čempionāta atlasesturnīrā futbolā (2011.g.);– Mārcis Grēns – Pasaules Jauniešu čempionāta dalībnieks šķēpa mešanā (2011.g.);– Jānis Ērglis – Latvijas jaunatnes olimpiādes uzvarētājs un 11. vietas ieguvējs pasaules čempionātāBMX riteņbraukšanā;– Klāvs Karlsons – Eiropas jaunatnes olimpiādes dalībnieks augstlēkšanā (2011.g.);– aptuveni 20 BJSS audzēkņi izcīnījuši godalgotas vietas Latvijas jaunatnes, junioru un pieaugušočempionātos.Šobrīd Smiltenes BJSS ir aptuveni 250 audzēkņi.Sporta sabiedriskās organizācijasPašreiz Smiltenes novadā darbojās sekojošas biedrības, kuru darbība saistīta ar sporta nozari:- biedrība „Smiltenes sporta centrs”, tai ir konsultatīvas pilnvaras pašvaldības sporta jautājumurisināšanā, t.sk., budžeta projekta izstrādē, sporta aktivitāšu, klubu un sportistu sasniegumukvalitātes izvērtēšanā. Smiltenes novada dome ir viens no SSC dibinātājiem un SSC biedrs. SSCaktīvi piedalās novada fizisko aktivitāšu un sporta pasākumu organizēšanā, novada sporta bāžulabiekārtošanā, veic sporta propagandas un izglītošanas pasākumus, sniedz finansiālu atbalstunovada talantīgākajiem sportistiem. SSC attīsta tādus sporta veidus, kā vieglatlētika, teniss, galdateniss, distanču slēpošana, basketbols, novuss, riteņbraukšana. Kopējais organizācijas nodarbībāsiesaistīto skaits – 150.-- Futbola klubs „Smiltene” – lielākas sporta klubs novadā. Ik gadus vairāk nekā 10 kluba komandaspiedalās Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. Jaunāko vecuma grupu futbolisti vairākkārtīgiizcīnījuši godalgotas vietas Latvijas Jaunatnes čempionātā. Kluba pieaugušo komanda (trenerisA.Rozītis) piedalās Latvijas Futbola čempionāta II līgas turnīrā. Klubā strādā treneri no BJSS.Kopējais kluba biedru skaits – 150.-- BMX klubs „Silvas ziķeri” – viens no vadošajiem BMX klubiem Latvijā (kluba prezidents ĢirtsKātiņš). Klubs apsaimnieko BMX trasi, kurā ik gadus risinās Latvijas čempionāta posmi BMXriteņbraukšanā. 2011. gadā kluba un BJSS sportists Jānis Ērglis kļuva par Latvijas JaunatnesOlimpiādes uzvarētāju. Klubā iesaistīti 20 cilvēki.- Tehnisko sporta veidu klubs „Smiltene” – klubs saviem spēkiem izveidojis vienu no labākajāmautokrosa trasēm Latvijā, kā arī veiksmīgi apsaimnieko pašvaldības ,,Sporta kompleksa pie Teperaezera” kartingu trasi. Gadiem ilgi klubs sadarbībā ar Latvijas Automobiļu federāciju nodrošinadivu Latvijas čempionātu posmu organizēšanu autokrosā, kurus vidēji apmeklē 2,5 tūkstošiskatītāju. Vienlaicīgi klubs veic Smiltenes novada atklāto sacensību organizēšanu autosportāamatieriem ar standarta automašīnām. Biedru skaits – 30.150


- Hokeja klubs „Smiltenes vanagi” – klubs ar senām hokeja tradīcijām Smiltenē. Apsaimnieko„Sporta un atpūtas kompleksa pie Tepera ezera” atklāto hokeja laukumu. Kluba komandapiedalās Vidzemes atklātajā hokeja čempionātā. Ziemas apstākļos klubs nodrošina slidošanasiespējas interesentiem. Biedru skaits – 30.- Hokeja klubs „Skorpions” – piedalās Vidzemes atklātajā hokeja čempionātā. 2010./2011. gadasezonā, spēlējot Vidzemes čempionātā hokejā 2. līgā, izcīnīja čempionu titulu. Biedru skaits – 30- Orientēšanās klubs „Azimuts” – organizē orientēšanās seriālu „Azimuts” (notiek trešdienās noaprīļa līdz septembrim, ar pārtraukumu jūlijā), kā arī citas valsts mēroga sacensības. Biedruskaits – 50.- Biedrība „Smiltenes Volejbola skola” – organizē novada sacensības pludmales volejbolā. Biedruskaits - 30.- Biedrība ,,Hokeja klubs Smiltene '09’’ – apvienojis 20 biedrus, kuri brīvo laiku pavada aktīvispēlējot hokeju. Kopš 2009. gada klubs piedalās Vidzemes atklātā čempionātā hokejā, un godamnes Smiltenes vārdu. 2009./2010. gada sezonā, spēlējot Vidzemes čempionātā hokejā 2. līgā,izcīnīja čempionu titulu, bet 2010./2011. gadā, jau esot 1. līgā, ieguva Vidzemes vicečempionutitulu. Hokeja klubs Smiltene'09 turpinās spēlēt Vidzemes atklātajā čempionātā hokejā, unpiesaistīt jaunus kluba biedrus aktīvai sportošanai. Biedru skaits - 30.Pēdējo gadu laikā īstenotie projekti:- 2007. gadā SSC realizēja LR Izglītība un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes organizēto konkursupar sporta infrastruktūras uzlabošanu Smiltenē (finansējums 3200 lati).- 2010. gadā un 2011. gadā biedrība realizēja līdzīga rakstura projektus ar Lauku atbalsta dienestaatbalstu (finansējums 3500 lati).- LAD atbalstītie projekti (finansējums 2000 – 5000 lati), kurus realizēja HK Smiltenes vanagi, HKSkorpions, TSK Smiltene, OK „Azimuts”.1.5.4.1.tabula.Sporta bāzes Smiltenes novadā.Nr. Nosaukums Raksturojums Apsaimniekotājs1. Sporta komplekss pieTepera ezeraKompleksā atrodas:-kartodroms un asfaltētais laukums,-stadions ar mākslīgā seguma futbola laukumu unnemodernu vieglatlētikas celiņu /400m/ un sektoriem,-divi tenisa laukumi (uz viena ir kvalitatīvs Hardsegums),-sporta spēļu laukums, kurš tiek izmantots kāautomašīnu stāvlaukums,-četri smilšu volejbola laukumi,-hokeja laukums ar asfalta segumu un apgaismojumu.2. SKSC Sporta halle -Sporta spēļu zāle (42 x 22 m) ar telpu futbola,handbola, basketbola, volejbola, tenisa laukumiem,tribīnes 150 skatītājiem,-trenažieru zāle ar nepilnīgu aprīkojumu),-aerobikas zāle.3. Smiltenes ģimnāzijassporta komplekss-Stadions ar nestandarta ( 64 x 45 m) izmēra futbolalaukumu ar mākslīgo segumu, 330m skrejceļu ar izsijusegumu, tāllēkšanas un lodes grūšanas sektoriem,-divi asfaltēti basketbola laukumi (viens no tiemasfaltēts laukums tautas bumbai),-sporta halle ar nestandarta basketbola laukumuSNDTSK SmilteneDaļēji SFK Abuls, SSCV/atl. grupa.SSCSmiltenes volejbola skolaSmiltenes vanagiSKSCSmiltenes ģimnāzija151


(28x14), iezīmētiem basketbola un volejbolalaukumiem,-trenažieru zāle ar nepilnīgu aprīkojumu.4. Sporta laukums pieSmiltenes Centravidusskolas5. Smiltenes Trīspakalnu pamatskolassporta zāle6. Smiltenes BJSS(Bērnu un jaunatnessporta skola)sporta zāle7. Blomes pamatskolassporta zāle8. Variņu pamatskolassporta zāle9. Grundzālespamatskolas sportazāle10. Palsmanespamatskolas sportakomplekss11. Palsmanes speciālāspamatskolas sportakomplekss12. Bilskas pamatskolassporta komplekss13. BMX kluba „Silvasziķeri” sportakomplekss-Asfaltēts laukums (60 x 20 m), tāllēkšanas sektors,asfaltēts basketbola laukums.- Nestandarta sporta spēļu zāle ar iespējām spēlētbasketbolu, tautas bumbu, kustību spēles un rotaļas.-Nestandarta sporta zāle (20 x 9 m) ar iezīmētiembasketbola un volejbola laukumiem.-2010. gadā renovēta (36 x 20 m) sporta zāle, ariezīmētiem basketbola, volejbola laukumiem, 100skatītāju sēdvietām.-2006. gadā jāpārbauda nodota ekspluatācijā. Sportaspēļu laukums (36 x 20 m) ar iezīmētiem minifutbola,basketbola, volejbola laukumiem. Laukuma malā 30 mskrejceļš ar diviem celiņiem (tartāna segums).-Nestandarta sporta zāle ar iezīmētiem basketbola unvolejbola laukumiem. Ārā nestandarta vieta sportanodarbībām ar vieglatlētikas sektoriem.Nestandarta telpa sporta nodarbību organizēšanai,-laukums, kurs iespējams spēlēt futbolu, volejbolu.-Nestandarta sporta zāle,-nestandarta stadions.-Nestandarta sporta zāle ar basketbola un volejbolalaukumiem,-nestandarta stadions ar 200 m asfaltētu skrejceļu,tāllēkšanas sektoru.-BMX trase atbilstoša nacionālas nozīmes sacensībuorganizēšanai,-sporta spēļu laukumi, kuros iespējams spēlētbasketbolu, volejbolu, minifutbolu.14. Autokrosa trase -LAF licenzēta autokrosa trase, atbilstoša valsts unstarptautiska mēroga sacensību organizēšanaivieglajām un kravas automašīnām.15. Smiltenes Tehnikumasporta komplekss16. Sporta komplekssBrantu pagastā17. SIA “Mid-Land”sporta atpūtaskomplekss “Silmači”18. Atpūtas komplekss“Trīssaliņas”-Nestandarta sporta zāle,-āra basketbola laukums ar asfalta segumu,-līdz jumtam uzbūvēta, bet jau vairākus gadus,,iesaldēta” sporta halle.-Nestandarta stadions ar skrejceļu 250m un futbolalaukumu.-Nestandarta stadions ar 300 m asfaltētu skrejceļu,futbola laukumu, 4 asfaltēti basketbola laukumi, 2smilšu volejbola laukumi. Tenisa korts, šautuve-Nestandarta futbola laukums,-2 smilšu volejbola laukumi,-bruģēts strītbola laukums.Datu avots: Smiltenes novada pašvaldības sporta pārvalde, 2011.SCVSmiltenes TPPSmiltenes BJSSBlomes pamatskolaVariņu pamatskolaGrundzāles pamatskolaPalsmanes pamatskolaPalsmanes speciālāpamatskolaBilskas pamatskolaBiedrība “Silvas ziķeri”Biedrība “TSK Smiltene”Smiltenes tehnikums –profesionālā vidusskolaBrantu pagasta pārvaldeSIA “Mid-Land”Z/S „Trīssaliņas”152


Dati par sportā iesaistīto iedzīvotāju skaitu.Nozīmīgākie sporta pasākumi un apmeklētāju skaits Smiltenes novadā1.5.4.2.tabula. Nozīmīgākie sporta pasākumi un apmeklētāju skaits Smiltenes novadā.Nr. Pasākums Norises laiks Apmeklētāju skaits1. „Sports iziet ielās” (ielu stafetes) maijs 800 dalībnieki2. Tautas skrējiens „Smiltenes apļi” katru gada pirmajā oktobra Piedalās visi vecumu pārstāvji,svētdienādalībnieku skaits - līdz 300cilvēkiem (arī no citiemnovadiem)3. Starptautiskās šķēpa mešanas200-300 dalībniekisacensības ,,Smiltene – Valga”, tiekorganizēts kopā ar Igaunijas Maratsporta klubu4. Ēvalda Rudzīša galda tenisa kausa katru gadu, maijs 100 dalībnieki, Latvijas unizcīņaIgaunijas sportisti5. SEB kalna divriteņu velomaratons Septembris Dalībnieki no Latvijas unSmiltenes posmsIgaunijas, 2200 dalībnieku6. TREK Philips MTB velomaratons septembris Dalībnieki no Latvijas unIgaunijas, 2300 dalībnieki7. Trenera Jāņa Akmentiņa piemiņas jūnijs200 dalībniekipasākums riteņbraukšanā, Latvijasčempionāts riteņbraukšanā8. Orientēšanās sacensības populārs ikgadējs pasākums Dalībnieki no 15 valstīm, ap30009. Latvijas čempionāts autokrosā,Smiltenē ir otrā labākā autokrosa traseLatvijā (1 Mūsa); organizē – TSV klubs10. Latvijas čempionāts BMXriteņbraukšanā11. Starptautiskais basketbola turnīrs„Livonijas kauss”,pirmais posms – aprīlis,otrais – augustā.jūlijs5000 skatītāju, visvairākapmeklētais pasākums.100 dalībniekioktobris - marts26 komandas300 dalībnieki12. „8.CBR” kauss orientēšanās sportā septembris 200 dalībnieki13. Atklātās meistarsacīkstes orientēšanās500dalībniekisportā, MTB riteņbraukšanā, tenisā,skrituļošanā, volejbolā, pludmalesvolejbolā, futbolā, futzālā, galdatenisā, novusā.14. „Mazā balva” orientēšanās sacensības maijs 400 dalībnieki15. Strītbola seriāls jūnijs - augusts 100 dalībnieki16. Sporta svētki Smiltenes novadā jūlijs 500 dalībnieki17. Sporta-atpūtas nometnes bērniem unjauniešiemdažādi50 dalībnieki18. Latvijas čempionāts futbolā2.līga;LJFL,Vidzemes čempionātsjauniešiem,Starptautiskas spēles jauniešuaprīlis - oktobris15 komandas kopā ar viesiemmin. 800 dalībnieki153


komandām19. Latvijas Jaunatnes basketbola līgas novembris - marts300 dalībniekiturnīru spēles basketbolā20. Smiltenes „Taizeļa kauss” futbolā 12 komandas 120 dalībnieki21. Skriešanas seriāls Aprīlis, maijs, augusts, 200 dalībniekiseptembrisDatu avots: Smiltenes novada pašvaldības sporta pārvalde, 2011.Sporta atpūtas komplekss pie Tepera ezera1.5.4.3.tabula. Sporta atpūtas kompleksa pie Tepera ezera raksturojums.Nr Infrastruktūra Situācija Piezīmes.1. Stadions: Teritorija iežogota- futbola laukums ar mākslīgo futbola Labā stāvoklī, izbūvēts 101x71m Polytan segumssegumu2007.g.- skrejceliņi un vieglatlētikas sektori Fiziski nolietojušies Bitumena segums2. 2 tenisa korti 1 korts atjaunots3. Atklātie sporta spēļu laukumi Nolietojušies, netiek Tiek izmantoti kāizmantotistāvlaukums pie stadiona4. 4 pludmales volejbola laukumi Izbūvēti 2000.-2006.g.5. Atklātais hokeja laukums Labā stāvoklī Pie laukuma apsildāmasģērbtuves6. Peldētava, starp tiltiem 25m Nolietojusies7. Autokrosa trase Izbūvēta 1996g. Izmanto regulāri8. Kartingu trase Nolietojusies Izmanto autosportāDatu avots: Smiltenes novada pašvaldības sporta pārvalde, 2011.Kompleksā nav sanitārā mezgla, labiekārtojums nolietojies, atsevišķi kompleksa elementi atjaunoti, tačunepietiekoši. 2009. gadā tika sagatavots Sporta un atpūtas kompleksa rekonstrukcijas skiču projekts. Bezesošā kompleksa rekonstrukcijas un labiekārtošanas plānots arī jauns stadions (ar 1500 skatītāju vietām),stāvlaukumi, atklātie sporta spēļu laukumi, servisa ēka pie ezera (kafejnīca, inventāra noma, WC, dušas)aktīvās atpūtas takas, bērnu atpūtas laukumi.2009. gadā arī izstrādāts tehniskais projekts servisa ēkai pie stadiona (4 ģērbtuves, WC, tehniskās telpas-416m²) un servisa ēkas ārējiem inženiertīkliem.Līdz ar to ir nepieciešama daudzfunkcionāla stadiona (skrejceļu, sektoru, telpu, komunikāciju), servisaēkas (245m²) un ārējo inženiertīklu izbūve, tribīnes 250 vietām, stadiona apgaismojums, skaņu aparatūraapskaņošanai, laika fiksēšanas aparatūra, kā arī stadiona labiekārtošana. Asfaltētas universālās(slēpošana, skriešanas, nūjošanas, skrituļošanas, riteņbraukšanas u.c.) trases izbūve mežā un sportakompleksa labiekārtošana (peldētavas labiekārtošana, fizisko aktivitāšu takas izveide, atpūtas vietuierīkošana, norāžu, informatīvo stendu izgatavošana, tiltiņu rekonstrukcija, kā arī tehnikas un aprīkojumaiegāde, autostāvvietas apmeklētājiem.Smiltenes novada sporta attīstības koncepcijaKaut arī Smiltenes novadā gadu garumā ir izveidojušās stabilas tradīcijas, materiāli tehniskās bāzesnodrošinājums un sasniegti vērā ņemami rezultāti, novadā nefunkcionē sporta sistēma kā vienota,administratīvi un juridiski balstīta struktūra. To ietekmē sadrumstalotais un nepārskatāms ir sportanozares finansējums, neskaidras pašvaldības funkcijas sporta nozarē, nav skaidri definēti kritēriji fiziskoun sporta aktivitāšu atbalstīšanai no pašvaldības budžeta, nav precīzi noteikta atbildība visu sporta bāžuapsaimniekošanā, bāžu attīstības stratēģiskā plānošanā.Ierobežotie finanšu līdzekļi tikai daļēji nodrošina:– mūsdienu prasībām atbilstošu sporta bāžu esamību dažādu sporta un veselību stiprinošu fiziskoaktivitāšu organizēšanai;154


– pilnvērtīgu bērnu un jauniešu (īpaši SMP un iespējams arī ASM grupās) mācību – treniņu procesaorganizēšanu;– pilnvērtīgu sporta sabiedrisko organizāciju – sporta klubu vai kolektīvu darbību.Ekonomiskā situācija valstī un valsts pārvalde pēdējos gados būtiski samazinājusi mērķdotāciju apjomuBJSS treneriem un sporta skolotājiem.Sporta pārvalde ir izstrādājusi Smiltenes novada sporta attīstības koncepciju, kuras nolūks ir noteiktsporta nozares attīstības pamatvirzienus un mērķus periodā 2011.-2015. gadam, kā arī noteikt rīcībasprogrammu. Koncepcija dod iespēju sporta nozares attīstības noteikšanā iesaistīt ieinteresētās personas,sporta veidu vadītājus, pašvaldības deputātus.Koncepcijas pamatvirzieni:– nodrošināt iespēju ikvienam novada iedzīvotājam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportusavas veselības nostiprināšanā un fizisko īpašību paaugstināšanā;– apstākļu nodrošināšana bērnu un jaunatnes iesaistīšanai sporta nodarbībās kvalificētu treneruvadībā;– sporta sabiedrisko organizāciju – sporta klubu darbības atbalstīšana, akcentējot to darbību pēct.s. „Sporta piramīdas” principa (metodiski pilnvērtīgi organizēts darbs ar bērniem un jaunatni,tautas sporta aktivitātes, sportiskie rezultāti);– novada sporta attīstības koncepcijas izstrāde un apstiprināšana novada domē.Perspektīvie sporta attīstības virzieni Smiltenes novadā, kas spēs nodrošināt nozares prioritātes 2014.–2020. gada periodā Kohēzijas politikas ietvaros:Sporta pakalpojumu pilnveidošana– atbalsts veselīga dzīvesveida veicināšanai –sekmēt iedzīvotāju vispārējās fiziskāssagatavotības palielināšanu un veselības stiprināšanu, kā arī nodrošinot plašākuiedzīvotāju iesaistīšanu šajos pasākumos (skriešanas, slēpošanas, riteņbraukšanas u.c.seriālu organizēšana);– algota sporta pasākumu organizatora štata vietu radīšana pagastos (vismaz tajos, kur iraktīva sporta dzīve);– augstu sasniegumu sporta un veselīga dzīvesveida infrastruktūras attīstība - sporta bāžulabiekārtošana, pilnveidošana, izveidošana– pilsētas stadiona rekonstrukcija – sintētiskā seguma skrejceļam un vieglatlētikas sektoruierīkošana, palīgtelpu (ģērbtuves, dušas, inventāra noliktava, inventāra iegāde, tribīnes);– daudzfunkcionālas trases izveidošana mežā pie Tepera ezera sporta kompleksaslēpošanai, skrituļslidošanai, skrituļslēpošanai, nūjošanai, riteņbraukšanai, skriešanai;– veselības trašu ierīkošana Smiltenes piepilsētas mežos (marķētas trases riteņbraukšanai,slēpošanai, skriešanai, nūjošanai u.c. sporta veidiem;– sporta inventāra nodrošinājums novada izglītības iestādēs.Prioritāro sporta veidu noteikšana (sporta veids, kuram ir tradīcijas, profesionāli treneri, bāze,audzēkņi, sasniegumi, vēlama kluba sistēma).SecinājumiPēc iedzīvotāju skaita uz līdzvērtīgu novadu fona Smiltenes novads izceļas ar dažādo sporta aktivitāšudaudzumu un apmeklētību, kā arī ar sportistu sasniegumiem. Smiltenes novadam ir atpazīstamastradīcijas riteņbraukšanā, autosportā, futbolā, orientēšanās sportā, vieglatlētikā, ir populāri pasākumi,kas piesaista lielu apmeklētāju un dalībnieku skaitu.Taču nav pilnvērtīgs sporta bāžu nodrošinājums. Novadā nav neviena mūsdienu prasībām atbilstošastadiona, praktiski nav asfaltētu veloceliņu, apgaismotu skriešanas, slēpošanas, nūjošanas trašu.155


Pastāv arī atšķirība starp sporta nozares attīstību pilsētā un pagastos. Praktiski visi klubi savu darbībuir koncentrējuši Smiltenes pilsētā, izņēmums - SSC Variņu novusa kolektīvs. Pagastos iedzīvotājusporta aktivitātes nav tik strukturētas un daudzveidīgas (pamatā spēlē basketbolu, futbolu), jo tur irsalīdzinoši zemāka finansiālā rocība un iedzīvotāju skaits, arī attālums līdz tuvākai sporta bāzei.Būtiskākais trūkums, kas apgrūtina pilnvērtīgu Sporta skolas mācību-treniņu procesa, vispārizglītojošomācību iestāžu izglītības programmu apguves un ārpusstundu sporta aktivitāšu nodrošināšanu, kā arīkavē lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos vispusīgās sporta aktivitātēs, ir arī mūsdienīga stadiona trūkums.Tāpat visa vecuma iedzīvotāju fizisko īpašību uzlabošanai, veselības stiprināšanai, relaksācijai, sportanodarbībām, novada viesu piesaistei aktuāla ir veloceliņu, apgaismotas distanču slēpošanas trases,peldbaseina izbūve.1.5.5. Smiltenes novada nevalstisko organizāciju darbībaKopumā Smiltenes novadā reģistrētas 75 biedrības un nodibinājumi. Par aktīvām var uzskatīt apmērāmpāris desmitu nevalstisko organizāciju.1.5.5.1.tabula. Sabiedriskās organizācijas Smiltenes novadā.NVODarbības jomaAbulas lauku partnerībaLEADER līdzekļu apguve, projekti.LSK Valkas komitejas Smiltenes nodaļaSociālā palīdzībaBiedrība „Ekolauks”Vides sakārtošana, Smiltenes pagastsSmiltenes KS centra TLMS „Smiltene „Tautas daiļamatniecība„Smiltenes ģimnāzijas vecāku biedrība”Smiltenes ģimnāzijas intereseBiedrība „Atbalsts”Cilvēki ar īpašām vajadzībāmBiedrība „Spēkavots”Sieviešu biedrība, PalsmaneBiedrība „Smiltenes jauniešu dome”Fonds „Krustceles”Nodibinājums „Smiltenes muzeja fonds”Nodibinājums Bērnu brīvā laika centrs LigzdiņaBiedrība Klubs IeviņaBiedrība Mūsu mājasLatvijas nedzirdīgo savienība, Smiltenes reģionālā biedrībaBiedrība ,, EMMAUS SMILTENE”Smiltenes Amatnieku biedrībaSmiltenes latviešu biedrībaFonds “Saules kalns”Biedrība DankoSmiltenes pensionāru biedrībaVācijas – Latvijas biedrībaRepresēto apvienībaPagastu intereses pārstāvošas biedrības:Biedrība „Grundzāle 2010”Biedrība „Kultūrizglītība un sportsBiedrība „ARI TEV”Biedrība „GiasMa tunelī”Biedrība „Vilkmuiža 2011”Biedrība „Māsas Veronikas”Biedrība Smiltenes pagasta attīstībaiBiedrība VARLauku iedzīvotāju sadarbības apvienība „Variņi”Sporta biedrības:Futbola klubs „Smiltene”Jauniešu iesaistīšanaCērtenes pilskalna teritorijas labiekārtošana,uzturēšanaTDA „Ieviņa” interesesSmiltenes centra vidusskolaLabdarība, sociālā palīdzībaSociālā palīdzībaSociālā palīdzībaGrundzāleBlomeLaunkalneBlomeBilska. Mūžizglītība, kultūra, sports.PalsmaneSmiltenes pagastsBlomeVariņi156


Tehniskais sporta klubs „Smiltene”Biedrība Smiltenes VanagiBMX Klubs Silvas ZiķeriHokeja klubs Smiltene’09Hokeja klubs “Skorpions”Biedrība Smiltenes volejbola skolaSporta biedrība „4 sekundes’”"Vidzeme" Smiltenes galda tenisa klubs"Azimuts" orientēšanās sporta klubsSporta klubs MsportsBiedrība „Smiltenes sporta centrs”Mednieku kolektīvi:Mednieku klubs BaķkaMednieku biedrība „Iekari”Mednieku klubs „Birzuļi”Datu avots : Smiltenes novada pašvaldība.AutosportsHokejsVelosportsBilska, MotosportsSporta dzīve, Sporta pasākumiBilskaMēriNovada attīstības projektu īstenošanai ir izveidotas dažādas biedrības pagastos. LEADER finansējumaapguvei biedrība Abulas lauku partnerība izveidota 2006. gadā kā Vietējās rīcības grupa, kuras darbībasmērķis ir savā darbības teritorijā attīstīt un veidot vienotu, dzīvošanai labvēlīgu vidi.1.5.5.2.tabula. Abulas lauku partnerībā iesniegtie un realizētie projektu novada pagastos, 2011.gad,4.kārta..Iesniegti Realizēti1.kārtaSmiltenes pagasts 4 3Variņu pagasts 4 1Palsmanes pagasts 3 2Smiltene 2 1Kopā 10 72.kārtaSmiltenes pagasts 1 1Variņu pagasts 1 1Palsmanes pagasts 1 1Smiltene 2 2Brantu pagasts 1 1Kopā 6 63.kārtaSmiltenes pagasts 2 2Palsmanes pagasts 3 3Smiltene 8 6Bilskas pagasts 2 2Blome pagasts 1 1Kopā 16 144.kārtaSmiltenes pagasts 1 1Palsmanes pagasts 4 3Smiltene 22 16Bilskas pagasts 1 0Blome pagasts 4 2Launkalne pagasts 3 0Variņu pagasts 1 1157


Kopā 36 23Datu avots: Abulas lauku partnerība.Abulas lauku partnerība izstrādāja vietējās attīstības stratēģiju 2009.-2013. gadam, kuras mērķis ir laukuekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanasteritorijā. Abulas LP darbības teritorija ir septiņi pagasti tās apkaimē – Bilska, Blome, Branti, Launkalne,Palsmane, Smiltene, Variņi un Smiltenes pilsēta. Kopš partnerības darbības 2009.gadā, nevalstiskaissektors ir aktivizējies, par ko liecina LEADER ietvaros dažādu iniciatīvu pieteiktie projekti, kuri jau2011.gadā divas reizes pārsniedz pieejamo finansējuma apjomu.1.5.5.3.tabula. Partnerības ietvaros NVO pieprasītais finansējums.PieejamaisPieprasītaisfinansējums Ls finansējums Ls71 211,00 158 184,99Datu avots: Abulas lauku partnerība.Projektu ietvaros Smiltenes novadā ir uzlaboti sociālie pakalpojumi, sadzīvei nepieciešamo pakalpojumudažādošana lauku teritorijās, to labiekārtošana, kvalitātes paaugstināšana esošajos, un jaunuizveidošana, pagastu teritorijās veikta ciemu un lauku teritoriju infrastruktūras un dabas elementusakārtošana, kultūras un sporta objektu sakopšana, izveidotas un aprīkotas saieta vietas. Piemēram,biedrība „Vilkumuiža 2011” darbojas Bilskas pagastā, tās mērķis ir veicināt jauniešu atgriešanos laukos, irīstenots projekts muzikālu nodarbību organizēšanai pirmsskolas vecuma bērniem.2009.-2013. gadam Abulas LP darbības teritorijā plānots apgūt LEADER finansējumu 219 tūkst Ls.1.5.5.1..attēls .Abulas lauku partnerības darbības teritorijaGrundzāles pagasts ietilpst Ziemeļgaujas lauku partnerības darbības teritorijā.Secinājumi158


Smiltenes novadā aktīvākās biedrības darbojas visās nozīmīgākajās jomās - sociālā komunikācija unpalīdzība dažādām mērķa grupām (pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām jomā). Otrs nozīmīgākais irorganizāciju klāsts, kuras pārstāv nozares speciālistus – dažādi sporta klubi, amatnieku apvienības. Parbiedrību aktivitāti dzīves kvalitātes uzlabošanai liecina pagastu interešu pārstāvošo NVO iesniegtoprojektu skaits LEADER atbalsta programmās, kuru piedāvāto ideju atbalstam ir nepieciešams daudzlielāks finansējums nekā ir pieejams. Pašvaldība NVO atbalstam 2010.gadā ir uzsākusi organizētprojektu konkursu.1.5.6. Sabiedriskā drošība un kārtībaSaskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", viena no galvenajām pašvaldības funkcijām ir gādāt par sabiedriskokārtību novadā. 2010. gada decembrī tika izveidota Smiltenes novada pašvaldības policija. Pašvaldībaspolicijas galvenie uzdevumi ir sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, Smiltenes novadasaistošo noteikumu prasību ievērošanas kontrole novada administratīvās teritorijas ietvaros. Tāpatnodrošināt sabiedrisko kārtību novadā notiekošajos masu pasākumos.Smiltenes novada pašvaldības policijā personālsastāvu veido 6 štata vietas: policijas priekšnieks, vecākaisinspektors, 2 inspektoru štata vietas pilnu slodzi un 2 darbinieki, kas šai amatā strādā uz pusslodzi. 2010.gadā tika uzsākts darbs pie materiāli tehniskās bāzes sagatavošanas un izveides, apzināts un daļējiiegādāts policijas darbā nepieciešamais ekipējums un formas tērpi. Sakārtota dokumentācija, veiktidienesta telpu remonta darbi un to aprīkošana ar nepieciešamajām komunikācijām un mēbelēm.Smiltenē ir arī Valsts policijas iecirknis (3.kategorijas). Starp valsts policijas iecirkņa inspektoriemsadalītas darbības zonas novadā.1.5.6.1.attēls. Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi un noziedzības līmenis reģionos, republikas pilsētās unnovados 2010.gadā.Datu avots: CSP, 2010.Smiltenē darbojas VUGD teritoriālās struktūrvienības Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenespostenis. Tas atrodas ēkā, kas būvēta 1900. gadā. Liela daļa ēku, kurā šobrīd strādā ugunsdzēsēji glābēji,savulaik nav būvētas kā ugunsdzēsēju depo, bet laika gaitā piemērotas šo funkciju veikšanai.159


Daudzas no depo un posteņu ēkām ir gan fiziski, gan morāli novecojušas. Pēdējo desmit gadu laikā VUGDbudžeta līdzekļi tika atvēlēti tikai visneatliekamāko remontdarbu veikšanai, lai nodrošinātu darbībasnepārtrauktību un funkciju īstenošanu 43 .Civilās aizsardzības plānsSmiltenes novada civilās aizsardzības plāns izstrādāts saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu un atbilstošiMinistru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr. 423 „Pašvaldības, komersanta un iestādes civilāsaizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība” prasībām.Smiltenes novada domē ar 2009.gada 29. oktobrī lēmumu Nr.10 ir izveidota civilās aizsardzības komisijas10 locekļu sastāvā, 2010.gada 28.janvārī ar lēmumu apstiprināts Smiltenes novada civilās aizsardzībaskomisijas nolikums.Smiltenes novadā katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmie resursi ir valsts ugunsdzēsības un glābšanasdienests, Valsts policija, Valsts meža dienests, meža pētīšanas stacijas Smiltenes informācijas centrs,neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, vides pārvalde un operatīvie dienesti.VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes postenis, kurš izmanto arī VUGD Valkas daļasugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu.1.5.6.1.tabula.VUGD resursi.Nr. Tehnika Skaits1. Ugunsdzēsības autocisterna 82. Autokāpnes 13. Vieglā automašīna 44. Gumijas laiva ar motoru (uz piekabes) 15. Gumijas laiva bez motora 16. Glābšanas dēlis (glābšanas darbi uzūdens)7. Elektrificētie glābšanas instrumenti 4 komplekti8. „A” tipa ķīmiskie kostīmi 5Datu avots: Smiltenes novada Civilās aizsardzības plāns.Smiltenes posteņa resursi ir autocisternas ZIL, ugunsdzēsības tehniskais apbruņojums, autocisternasMagirus Deutz ugunsdzēsības tehniskais apbruņojums.Smiltenes novadā darbojošās Valsts policijas Smilteness iecirkņa resursi:- iecirkņa inspektori – 5 (transportlīdzekļi - 5);- 2)ceļu satiksmes uzraudzības rotas inspektori – 5 (transportlīdzekļi- 2);- 3)patruļdienests – 3 darbinieki (transportlīdzeklis – 1 )Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Vidzemes reģiona Smiltenes apakšstacijā darbojas 23cilvēki - 7 ārsta palīgi, 8 medmāsas, 8 autovadītāji. Katrā maiņā dežūrē 2 brigādes. NMP brigāžuoperatīvais transports (2 gab.) ir aprīkots ar specifisku medicīnisko aparatūru, kas ļauj ceļā uz slimnīcuveiksmīgi stabilizēt pacienta veselības stāvokli.Valsts meža dienesta, AS „Latvijas valsts meži” uzdevumos ir arī meža un kūdras purvu ugunsgrēkudzēšana, dzēšanas darbu koordinēšana un vadīšana.343 www.iem.gov.lv, skatīts 15.01.2012.160


SecinājumiSalīdzinot ar Vidzemes reģionu, Smiltenes novadā ir augstāks noziedzīgo nodarīju skaits uz 10 000iedzīvotāju. Tas apliecina sabiedriskās kārtības uzturēšanas nepieciešamību novadā, kas tika minēts arīAP izstrādes darba grupās. Kā viena no iespējām ir preventatīvā darba veikšana un sociālo programmuieviešana riska grupas cilvēkiem. Smiltenes novadā ir izveidota pašvaldības policija, darbojas VUGDSmiltenes postenis. kas var nodrošināt kārtības uzturēšanu.Smiltenes novadā ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kas paredz sadarboties katastrofu gadījumosSmiltenes novadā esošajām valsts, pašvaldības iestādēm un arī privātajiem uzņēmumiem. Nozīmīga irVUGD Smiltenes posteņa atrašanās, ņemot vērā Smiltenes pilsētas atrašanos tuvu ģeogrāfiskajamcentram, ir iespēja operatīvi apkalpot plašu apkārtni.1.5.7. Vides kvalitāteTransporta riska teritorijasVidzemes RTP tiek norādītas transporta risku teritorijas, kurā ietilpst arī Smiltenes novada pagasti.1.5.7.1.tabula. Transporta risku teritorijas.Maģistrālais gāzes vads un tā atzari:Teritorijas, kuras šķērso gāzes vadsKorneti – Inčukalna pazemes gāzeskrātuveAlūksnes, Apes novads.Smiltenes novada Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Brantupagasts.Nacionālas nozīmes paaugstinātasTeritorijas, kuras šķērso autoceļibīstamības transporta riskuteritorijas:A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža(Veclaicene)Datu avots: Vidzemes RTP.Līdzās Cēsu, Raunas Amatas novadiem Smiltenes novada Launkalnes,Brantu, Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagasti.Alūksnes, novadi.Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietasSmiltenes novadā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir reģistrēti 39 objekti. Visvairāk – 10objekti ir Bilskas un 8 objekti ir Variņu pagastā un Smiltenes pilsētā. Piesārņoto un potenciāli piesārņotovietu nav Smiltenes un Brantu pagastos.1.5.7.2.tabula. Potenciāli piesārņotas vietas Smiltenes novadā, kategorija - 2 Potenciāli piesārņota vieta.Nr. Reģistrācijas Vietas nosaukumsKopējais aktīvā laika periods (gadi)numurs1. 94155/3378 Bijusī DUS Raiņa ielā 11, Smiltenē Darbojās līdz 1992. gadam, 10-30 gadi.2. 94155/3377 Bijusī DUS Pils ielā 8, Smiltenē Degvielas uzpildes vieta darbojās 29.arodvidusskolas pagalmā līdz 1994. gadam, 10-30 gadi3. 94155/3376 Bijusī DUS Dakteru ielā , Degvielas uzpildes stacija darbojās līdz 1998.28,Smiltenēgadam4. 94155/3375 DUS Rīgas ielā 14, Smiltene Degvielas uzpildes stacija, gruntsūdensmonitoringa urbumi ierīkoti 2004. gadā, 10-30gadi5. 94155/3374 DUS Dārza ielā 36,Smiltene Degvielas uzpildes stacija .6. 94155/3372 Smiltenes pilsētas centrālā katlumājaPilsētas katlu māja no 1978. -1992. gadamizmantoja mazutu kā kurināmo, 26 gadi (kopš1978.g.)7. 94155/3371 Bijusī Smiltenes pilsētas izgāztuve Sadzīves atkritumu izgāztuve līdz 1980. gadam,10-30 gadi.8. 94155/3373 1 Piesārņota vieta , DUS Stacijas Degvielas uzpildes stacija. 10-30 gadi161


Nr. Reģistrācijas Vietas nosaukumsKopējais aktīvā laika periods (gadi)numursielā 2, SmilteneBilskas pagasts9. 94448/4497 SIA “ALIS un PARTNERI”, kokzāģētava B kategorijas piesārņojošo darbību atļauja Nr.07510. 94448/3335 Bijusī graudu kodinātava "Kainaiži" 15 gadi (1979-1994)11. 94448/3334 Bijušais mehāniskais sektors, 25 gadi (1973-1998)degvielas glabātuve Mēros12. 94448/3333 Bijušais mehāniskais sektors Bilskā 25 gadi (kopš 1979.g.)13. 94448/3332 Bijušais mehāniskais sektors "Dzeņi" 42 gadi (kopš 1962.g.)14. 94448/3331 Bijusī degvielas bāze "Dzeņi" 40 gadi (1964-2004)15. 94448/3330Ķimikāliju uzglabāšana lauksaimnieciskāsBijusī ķimikāliju noliktava "Mālavas ražošanas vajadzībām 10 gadi Agroķīmijasproduktu atkritumi16. 94448/3329 Bijusī sadzīves atkritumi izgāztuve 12 gadi (1980-1992)"Vecmiķeļi"17. 94448/3328 Bijusī sadzīves atkritumi izgāztuve 12 gadi (1980-1992)"Stirnas"18.Bijusī sadzīves atkritumi izgāztuve, 25 gadi (1975-2000), Sadzīves atkritumu94448/3327lopu kapsēta "Ancīši"uzglabāšana, kritušo dzīvnieku apglabāšanaBlomes pagasts19. 94468/5239 Atkritumu izgāztuve Lapsiņas No 1970.gada.Grundzāles pagasts20.Bijušais gaļas pārstrādes cehs 8 gadi (1989-1997.g.)94588/3348"Vārpas"21.22.94588/3347Bijusī mehānisko darbnīcu naftasbāze Grundzāle94588/5318 Izgāztuve SmiltiņsilsLaunkalnes pagasts23.94708/5258 Atkritumu izgāztuve PutnukalnsNo 1951. gada līdz 1996.g. objekts darbojās kānaftas bāze. Teritorijā atrodas dažas virszemesdegvielas tvertnes , 45 gadi (1951-1996) .Bijusī izgāztuve. Darbojusies no 1985.g. līdz2001.g, 17 gadi.nav definēts.24.Maksātnespējīgā privatizējamā94708/4779 Valsts akciju sabiedrība “LatvijasNafta”, degvielas uzpildes stacija25. 94708/4523 AS “STORA ENSO TIMBER” B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujaPalsmanes pagasts26.94748/471827.28.94748/336094748/3359Variņu pagasts29.94908/340330.Palsmanes speciālās internātskolassadedzināšanas iekārtaBijusī atkritumu izgāztuve„Kangarkalni"Minerālmēslu noliktava, PalsmanespagastsDzīvnieku kapsēta Rauši, Variņupag.94908/3402 Izgāztuve "Ezerkalns", Variņu pag.no 1978. gada,Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai12 gadi (1990-2002)34 gadi (kopš 1970.g.),Iespējams piesārņojums ar agroķimikālijāmDzīvnieku kapsēta darbojās no 2000.g. līdz2003. gadam, 3 gadi (2000-2003)Sadzīves atkritumu izgāztuve darbojās līdz2000.gadam.,8 gadi (1992-2000)31.Liellopu ferma n 1986. gada, 18 gadi (kopš94908/3401 SIA "Palsa" liellopu ferma "Kuļķi"1986.g.)32. 94908/3400 Liellopu ferma Siliņi, Variņu pag. Liellopu ferma darbojas kopš 1974. gada, 30162


Nr.33.34.Reģistrācijasnumurs94908/3399Vietas nosaukumsLielopu komplekss Saujas, Variņupag94908/3398 SIA "Palsa" ķimikāliju noliktava,Kopējais aktīvā laika periods (gadi)gadi (kopš 1974.g.).26 gadi (kopš 1978.g.) , Liellopu komplekssdarbojas kopš 1978. gada.Ķimikāliju noliktava darbojās līdz 1993. gadam,ēka ir saglabājusies , 13 gadi (1980-1993).35.Putnu ferma darbojas kopš 1965. gada, 39 gadi94908/3397 Putnu ferma(no 1965.g.)36.Mehāniskais sektors un degvielas bāze908/3396 SIA "Palsa" mehāniskais sektors darbojas kopš 1979.gada, 25 gadi (kopš1979.g.)Datu avots: Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs, http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html.Reģistrā ir norādīts, ka daudziem vietām apskates nav veiktas, vairāk kā 69% vietām aktīvais darbībastermiņš ir beidzies.Riska ūdensobjektiRiska ūdensobjekti 44 Gaujas upes baseina apgabalā, kuros pastāv risks nesasniegt ūdensapsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli likumā paredzētajā termiņā Smiltenesnovadā ir sekojošas upes:- ūdensobjekti G220 Abuls no iztekas līdz ietekai Gaujā (Blomes, Launkalnes pagastā, Smiltenēun Smiltenes pagastā),- G229 Vija (Bilskas, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes un Smiltenes pagastos )no iztekas līdzKamaldai,- G242 Vizla (Jaunpalsa) - Smiltenes novada Grundzāle, Launkalnes, Palsmanes un Variņupagasti,Būtiskākie riska cēloņi Abulā ir punktveida piesārņojums (notekūdeņos esošie biogēni), izkliedētaispiesārņojums un hidromorfoloģiskie pārveidojumi, savukārt Vijā no iztekas līdz Kamaldai – izkliedētaispiesārņojums un hidromorfoloģiskie pārveidojumi. Upei Vizla – hidromorfoloģiskie pārveidojumi.Lietojot vai apsaimniekojot ūdens resursus, kā arī plānojot vai izmantojot teritorijas to sateces baseinā, irjāparedz iespējas novērst vai mazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu unpakāpeniski uzlabot tā stāvokli, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.Vērtējot dažādus projektus atkritumu, ūdenssaimniecības, piesārņoto vietu sanācijas un citās videsjomās, priekšrocības ir projektiem, kas uzlabo riska ūdensobjektu stāvokli. Smiltenes novada attīstībasprogrammas investīciju plānos ir paredzētas darbības, kas uzlabot riska ūdensobjektus.Saskaņā ar vides monitoringa datiem, Vizlas (Jaunpalsas) (ūdensobjekta kods G242) upē 2009. gadāūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte – vidēja, riska cēlonis – morfoloģiskā slodze, 2015. gadā sasniedzamāekoloģiskā kvalitāte – laba, Vecpalsas (ūdensobjekta kods G239) upē 2009. gadā ūdensobjekta ekoloģiskākvalitāte – laba, 2015. gadā sasniedzamā ekoloģiskā kvalitāte – laba 45 .Gaisa kvalitāteVariņu pagasta padomei un SIA” Dzērve ” ir SIA EKOSFĒRA izstrādāts maksimāli pieļaujamās kaitīgo vieluemisijas limitu projekts un veikta stacionāro gaisa piesārņojuma avotu inventarizācija. Pārbaudes aktos44 Ministru kabineta noteikumi Nr.418, Rīgā, 2011.gada 31.maijā (prot. Nr.34 20.§), Noteikumi par riskaūdensobjektiem.45 Plānošanas dokumenta „Palsmanes pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, Smiltenes novadapašvaldība, 2011.163


gaisā emitēto izmešu mērījumos iegūto datu analīze rāda, ka MPI normas nav pārsniegtas. Izmešutestēšana un modelēšana skurstenim paredzēta 2012. gadā 46 .1.5.7.3.tabula. Piesārņojošo darbību reģistru dati.„SMILTENE IMPEX” SIA, „Silvas kokzāģētava,” Launkalnes pagastsEmisija gaisāPiesārņojošā vielaKopējā emisija gaisā (kg/gadā)Cietās daļiņas 4 325,60Oglekļa monoksīds 13 721,10Slāpekļa oksīdi 11 234,00Citas vielas 64,10„SMILTENES NOVADA DOME” Variņu c.KM, Oktobra iela 13, Variņu pagastsPiesārņojošās darbībasNosaukumsKategorijaSadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma Bjauda ir:Nav norādītsBEmisija gaisāPiesārņojošā vielaKopējā emisija gaisā (kg/gadā)Cietās daļiņas 909,80Oglekļa monoksīds 1 142,60Slāpekļa oksīdi 419,10Radīto atkritumu daudzumsAtkritumu veidsRadītaisAtkritumu bīstamībaatkritumudaudzums(kg/gadā)Neorganiskās ķīmijas tehnoloģisko procesu 20 000,00 NavatkritumiSadzīvē radušies atkritumi 940,00 Nav„STORA ENSO LATVIJA” AS, Krogzemji, Launkalnes pagastsPiesārņojošās darbībasNosaukumsKategorijaNav norādītsBEmisija gaisāPiesārņojošā vielaKopējā emisija gaisā(kg/gadā)Cietās daļiņas 18 570,30Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu 5,00Oglekļa monoksīds 8 495,20Slāpekļa oksīdi 32 729,10Datu avots: Piesārņojošo vielu emisiju un pārneses reģistrs http://www.meteo.lv/public/29808.htmlEkoloģiskā pēdaPētījumā „Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences” analizēti un salīdzināti Latvijas pilsētuekoloģisko pēdu nospiedumi. Latvijas pilsētu vidējais EPN ir 3,69, Vidzemes reģiona pilsētu vidējais EPNir 3,85, bet Smiltenes pilsētas EPN ir 3,4 47 .46 Plānošanas dokumenta „Variņu pagasta teritorijas plānojums” monitoringa ziņojums, 2009.-2011., Smiltenesnovada pašvaldība, 2011.164


SecinājumiSmiltenes novadā ir attīstīta rūpniecība un uzņēmējdarbība, kas palielina dabai radīto slodzi. Tomēr,izvērtējot pieejamos datus, vides kvalitātes pieļaujamās normas nav pārsniegtas. Arī pašvaldībasieviestie projekti, īpaši ēku energoefektivitātes paaugstināšana, transporta infrastruktūras uzlabošana,samazina siltumenerģijas patēriņus un CO 2 izmešus.Smiltenes novadā ir 36 potenciāli piesārņotās vietas. Ir jāveic piesārņoto vietu apsekošana, lainoskaidrotu, vai ir saglabājies piesārņojums. Katrai vietai, kura netiek izmantota saimnieciskāsdarbības veikšanai, nepieciešamības gadījumā ir jāizstrādā sanācijas plāns. Risinot jautājumu parpiesārņotu vietu sanāciju, saimnieciskajā apritē iespējams atgriezt vēl papildus teritorijas. Šajājautājumā būtiska vietu zemes īpašnieku, pašvaldības sadarbība ar Valsts vides pārvaldi.Vides kvalitātes uzlabošanai un ilgtspējīgai attīstībai būtiski panākt, lai visi novada iedzīvotāji unuzņēmējsabiedrības pilnībā iekļautos Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijā,turklāt nepieciešams veicināt dalītu atkritumu vākšanu un atkārtotu to izmantošanu.Šobrīd novada teritorijā attīstās intensīva lauksaimniecība un, lai nodrošinātu difūzā piesārņojumasamazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu, nepieciešama stingra aizsargjoslu, mēslojuma iestrādesnormu ievērošana, augsnes kaļķošana un citu labas lauksaimniecības prakses normu ievērošana, kasnepieciešama arī, lai saņemtu ES tiešos maksājumus.Dzeramā ūdens un notekūdeņu kvalitātes uzlabošanai ir jāturpina ūdenssaimniecības attīstībasprojekti novada ciemos, jārekonstruē NAI un novecojušie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, ciemacentros iedzīvotāji jārosina pieslēgties un izmantot centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijaspakalpojumus.1.5.8. Iedzīvotāju dzīves vides novērtējumsSmiltenes novadā ir pietiekošs izglītības iestāžu pārklājums. Novada vizītkarte – Valsts tehnikums, kuršsagatavo speciālistus ceļu būvē. Tas novadam piesaista jauniešus no visas Latvijas. Izglītības iestāžu unValsts tehnikuma materiāli tehniskā bāze, cilvēkresursu kapacitāte var nodrošināt mūžizglītības iespējas.Smiltenes novadā ir pieejami kultūras un sporta pakalpojumi, ir attīstīta sporta dzīvi, tiek organizētiatpazīstami sporta pasākumi. Brīvajā laikā iedzīvotājiem tiek piedāvātas pašdarbības iespējas, pasākumuapmeklējumi, tiek renovēts Smiltenes pilsētas kultūras nams. Ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti arī laukos,ir nepieciešamība izveidot kultūras namu Bilskā, jo iedzīvotājiem tālu atrodas Mēru kultūras nams.Smiltenes novada teritorijas ciemos ir jāattīsta jauniešu iniciatīvas, jānodrošina jauniešu iniciatīvu centrudarbība, jāuzlabo un jāizveido interneta pieejas punkti.Smiltenes novadā ir pietiekoša sociālo pakalpojumu un resursu pieejamība, tomēr ir nepietiekamssociālo darbinieku skaits, ir jāveic vides pieejamības nodrošināšana publiskajās ēkās, dzīves videsuzlabošana veco ļaužu pansionātā. Nepieciešams ieviest jaunus un alternatīvus sociālos pakalpojumus,aprīkot divus feldšerpunktus.Vides kvalitātes pieļaujamās normas novadā nav pārsniegtas.47 Smiltenes pilsētas attīstības programma 2008.-2014.gadam.165


Dzīves vides pievilcību pozitīvi ietekmē novada ainaviskās vērtības – parki, mežu areāli, kultūrvēsturiskaismantojums, kas rada potenciāli piesaistīt iedzīvotājus te izvēlēties dzīvesvietu. Tomēr nepieciešamsrisināt jautājumus par īres dzīvokļu pieejamību jaunajiem speciālistiem un jaunajām ģimenēm. Novadā irzemi bezdarba rādītāji, intervijās ar uzņēmējiem tiek uzsvērta speciālistu nepieciešamība, novadam irdarbīga dzīves vide, kuru var izmantot darba meklētāji.1.6. SVID analīze1.6.1. Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi, uzņēmējdarbībasvide1.6.1.1.tabula.Uzņēmējdarbības vides un esošo resursu izvērtējumsSVIDRaksturojumsIzdevīgs un pieejams novada izvietojums – autoceļš Rīga-Pleskava, Krievijas un Igaunijas pierobeža tuvu, asfaltētsceļa segums uz visiem novadu pašvaldību centriem,novada centrs sasniedzams 15-20 min, ceļu segumakvalitāte virs vidējā LVPašvaldībā pastāv nekustāmā īpašuma atlaižu sistēmaVietējaismērogsReģionālaismērogsValstsmērogsStarptautiskaismērogsx x x xxSVPieejamas NVA mūžizglītības iespējas, pārkvalifikācija x x xCentralizēta siltumapgādes sistēma Palsmanes, Variņupagastos, Smiltenes pilsētāStarptautiski sporta pasākumi Smiltenē sekmēpakalpojumu jomas attīstību, novada atpazīstamībuxx x x xAttīstīta uzņēmējdarbība visā novada teritorijā x x xIT pieeja bibliotēkāsPašvaldība organizē starptautiskas vizītes, pieredzesapmaiņas braucienus u.tml.Mežu un lauksaimniecības zemju īpatsvars ap 50%–resurss uzņēmējdarbības attīstībaiDerīgie izrakteņi (dolomīts) X xNovadā ir pašvaldības finansēti lauku konsultantiSkolas piedalās Junior Achievement programmāIr pieredze Publiskās privātās partnerības projektos(siltumapgādē)Valsts nodokļu politikas un pasaules ekonomikas tendenčuradītais izmaksu pieaugumsxxxxxxx x x xKvalificēta darbaspēka trūkums x x xNav atrisināti pašvaldības nekustāmā īpašuma juridiskāspiederības jautājumi (reģistrēšana Zemesgrāmatā)Nepilnības sociālās palīdzības sistēmā, kas veicinapatērētāju sabiedrības īpatsvara pieaugumuTrūkst augsti kvalificētu pedagogu praktiskām jomāmprofesionālajās skolās, konkurēt nespējīgs pedagoguatalgojumsVāja profesionālo skolu tehniskā bāzes (piem.,mehanizatoriem)Nav modernizētas ūdenssaimniecības novada teritorijā,xxxxx x xx166


SVIDIRaksturojumsnekvalitatīvas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, NAI,priekšattīrīšanas iekārtas, nav rekultivēta izgāztuveSmiltenēNav pietiekami attīstīta veloinfrastruktūra – celiņi,objekti, maršrutiNav visaptveroša lietus ūdens novadīšanas, virsūdeņunovadīšanas pilsētas transporta infrastruktūraiNav kvalitatīva hidrotehnisko būvju apsaimniekošana –Abula kaskāde, meliorācijas būves, u.c.Nav pietiekoši norāžu, zīmju ciemos, pilsētā, informācijasplāksnes pie objektiemVietējaismērogsxxxxReģionālaismērogsxxValstsmērogsKvalitatīvu lauksaimniecības servisa uzņēmumu trūkums x x xAdministratīvie šķēršļi jauniešu darbaspēka piesaistei x x xMūžizglītības un pārkvalifikācijas programmas ir orientētasuz lielām grupām, nav piedāvājuma šauras specializācijasinteresentiemCeļu slodze pagastos neatbilst faktiski radītai slodzeix x xNepietiekoši finanšu resursi ceļiem (t.sk. valsts) x x xAS „Latvijas valsts meži” (LVM) ir vadošaismežsaimniecības uzņēmums Latvijā. Valstī nav pietiekamiattīstītu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentimežsaimniecības nozarē, lai veicinātu vietējo nozaresdalībnieku konkurenci ar LVM.LVM izveido vienreizējus ceļus uz cirsmām (pavasarī), pakuriem var pārvietoties tikai meža tehnikaLVM meža tehnika izmanto un bojā pašvaldības ceļus, tačuLVM atbilstoši likumdošanai nedrīkst investēt šajos ceļosDolomīta karjeru izstrādes transporta plūsma graujGrundzāles pagasta teritorijā esošos ceļusNav pašvaldībai piederošo telpu, neizmantoto izglītībasiestāžu ēku izmantošanas, apsaimniekošanas stratēģijasxx x xxx x xIT, mobilie sakari – nav 100% pārklājums novadā x xDabas resursi nepilnīgi tiek izmantota tūrisma, aktīvātūrisma attīstībai un aktīvai atpūtaiNepietiekošs sabiedriskā transporta pārvadājumumaršrutu skaits pagastosNepietiekošs dzīvojamais fonds jauna darbaspēkaizmitināšanaiMaģistrālā gāzesvada tuvums (gar Vidzemes šoseju)Industriālās zonas pie Vidzemes šosejas attīstībaUzņēmējdarbības koordinatora institūcijas izveidošanadomē, t.sk. arī biznesa atbalsta funkciju nodrošināšanaPrivātā un publiskā sektora sadarbība HES, hidrobūvjuapsaimniekošanā, neizmantoto pašvaldības ēkuapsaimniekošanāSkolu, Valsts Tehnikuma sadarbība ar asociācijām jaunākotehnoloģiju un tehnikas nodrošināšanai apmācību procesaorganizācijaixxxxxxxxxxx x xPrakšu veicināšana uzņēmumos no skolām x x xStarptautiskaismērogs167


SVIDDRaksturojumsNovada tūrisma attīstības stratēģijas izstrāde, Smiltenesnovada tūrisma tēla veidošanaVidzemes šosejas izmantošana tūrismam, galvenokārtKrievijas tūristu plūsmas apkalpošanaiDabas un kultūrvēstures resursu izmantošana tūrismaattīstībai - firsta muiža u.c.Vides infrastruktūras(attīrīšanas iekārtas) unūdenssaimniecības pakalpojumu infrastruktūrasmodernizācija visos novada pagastosVietējaismērogsxxxxReģionālaismērogsSporta infrastruktūras modernizācija x xIgaunijas, Krievijas robežas šķērsošanas atvieglošana x xxxValstsmērogsVientuļu robežšķērsošanas punkta attīstība x x xPašvaldības sociālā dienesta individuālāks darbs ariedzīvotājiem, kuri vēlas pamest novaduPrivātās Publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošana x xDzīvojamā fonda paplašināšanaEiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas ietekmēLatvijas un novada ekonomiskās attīstības un līdz ar to arīlabklājības izaugsmes tempusxxStarptautiskaismērogsx x x xDarbaspēka resursu trūkums x x xAdministratīvie draudi (funkciju deleģēšana pašvaldībaibez finansējuma piesaistes), administratīvās reformas,nodokļu politikaNesabalansēta sociālo pabalstu un nodarbinātībasveicināšanas politika, kā rezultātā pieaug patērētājusabiedrības īpatsvarsx x xx x xUzņēmīgāko cilvēku izbraukšana x x xDatu avots: Smiltenes novada attīstības programmas izstrādes darba grupas „Uzņēmējdarbība” un„Infrastruktūra”, 2011.1.6.2. Iedzīvotāju dzīves vide1.6.2.1.tabula. Iedzīvotāju un dzīves vides SVID analīzeSVIDRaksturojumsVietējaismērogsReģionālaismērogsValstsmērogsStarptautiskaismērogsSPēc novada izveides ir pieaudzis kopējais iedzīvotāju skaitsNovada iekšienē teritoriāli labi attīstīts un asfaltēts ceļutīkls, kas nodrošina labu centra sasniedzamību – Smiltenespilsēta kā novada centrs pieejama pagastiemBlakus lielākās reģiona pilsētas Cēsis un Valmiera arpieejamiem reģiona nozīmes pakalpojumiemNovadā ir labi attīstīts un izveidots izglītības iestāžu tīkls,kas nodrošina iedzīvotājiem arī pieejamību mūžizglītībasxxxxxxx168


SVIDRaksturojumsjomāVietējaismērogsReģionālaismērogsValstsmērogsStarptautiskaismērogsVetārsta specialitātes pieprasījums Smiltenes tehnikumāxProjekti starp izglītības iestādēm ar citām skolām Latvijā, kāarī pieredze starptautiskajos projektosxPieredze humānās pedagoģijas semināru rīkošanā unattīstīšanāxDarbojas Bērnu un ģimenes atbalsta centrsxNovadā iedzīvotājiem ir pietiekami nodrošināta ģimenesārstu pakalpojumu pieejamība, un pagastos ir feldšerupunktixNovadā ir izstrādāta Daudzfunkcionāla aprūpes centraizveides un attīstības stratēģijaxNovada ir daudz aktīvu sabiedrisko organizāciju, kurasiesaistās sociālo pakalpojumu sniegšanā un sportaaktivitātēsxPašvaldības līdzfinansējums biedrību izstrādātajiemprojektiemxCilvēkresursu nodrošinājums kultūras jomā, kas saglabātākultūrvēsturisko mantojumu un tradīciju, latvisko vidixNepieejami svarīgi pakalpojumi Smiltenē, jo Valmierā –Uzņēmumu Reģistrs, slimnīca, VID, bankas, Smiltenē NVAtikai dažas funkcijasxxLēns un mainīgs interneta ātrums, kas kavē publiskāspārvaldes e-pakalpojumu ieviešanu visā novada teritorijāxNepietiekoša informācija par novadu starptautiskajāmērogāxxNav papildus piedāvājuma pirmsskolas izglītībāxNav vienotas mūžizglītības sistēmasxVNovadā samazinās medicīnas speciālistu skaits un laukuiedzīvotāju pieejamība veselības aprūpes jomāxIerobežoti sociālās palīdzības veidi – pašvaldības nevarpiešķirt pēc saviem uzskatiemxSabiedriskā transporta pieejamībaxNovadam nav transporta cilvēkiem ar īpašām vajadzībāmxNav izstāžu zāles un bibliotēkai ir neadekvātas telpasxNeizvērtētas un neizmantotas kultūrvēsturisko pieminekļu,mantojuma iespējas un informācijas trūkums tūristiem(nav objektu norāžu novadā un informācijas stendupagastu centros)xxInformācijas aprites uzlabošana novads – pagasti,e-pārvaldes ieviešanaxIMateriālās bāzes atjaunošana pirmsskolas izglītībasiestādēs un bērnu pieskatīšanas istabas izveidošanaxPilnveidot tūrisma un sporta infrastruktūru, sporta unatpūtas kompleksu „Teperis”xxx169


SVIDDRaksturojumsTūristu piesaiste no Igaunijas un Krievijas, vienkāršotceļošanas iespējas ar KrievijuJaunas telpas bibliotēkai un Seno arodu amatu centraizveide, amatniecības programmu kā novirzienu ieviešotvispārējā izglītībāPašvaldības stipendijas ieviešana jaunajiem pedagogiemPagastos apvienot skolas ar pirmsskolas izglītības iestādēmIzvērtēt un sabalansēt novada budžeta atbilstību sociālāspalīdzības un pakalpojumu sniegšanas nepieciešamībaiIzstrādāt Sociālo pakalpojumu attīstības stratēģiju novadāPilnveidot sociālo pakalpojumu grozu - izveidot dienasaprūpes centru personām ar garīga rakstura traucējumiem,atbalsta grupu supervīzijas sistēmas izveidei pie ģimenesatbalsta centra, attīstīt mājas aprūpes pakalpojumusniegšanu, izveidot Sociālo dzīvojamo māju, sociālāsrehabilitācijas dzīvokļusVeselības jomā attīstīt traumpunktu un neatliekamopalīdzību uz SIA "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca"pieejamo speciālistu un infrastruktūras resursu bāzessociālās un primārās veselības aprūpes pakalpojumuattīstībai novadāVietējaismērogsxxxxxxxxReģionālaismērogsNegatīvs dabīgais pieaugums x x xInflācija x x xZema darba samaksa nepiesaistīs kvalificētus speciālistus x xPalielinoties pensijas vecumam, novecojošais speciālistusastāvsNodarbinātības politikas neveidošana valstī x x xEiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas tiešā veidāietekmē Latvijas ekonomisko attīstību un līdz ar tolabklājības izaugsmes tempusxxValstsmērogsx x x xSociāli nelabvēlīgo faktoru ietekmes pieaugums x x xAdministratīvie draudi (funkciju deleģēšana pašvaldībai bezfinansējuma piesaistes, administratīvās reformas, nodokļupolitika)x x xxStarptautiskaismērogsxDatu avots: Smiltenes novada attīstības programmas izstrādes darba grupas „Sociālais”, „Izglītība”,„Kultūra”, 2011.1.6.2.2.tabula. Unikālais un atšķirīgais Smiltenes novadāPagastsIezīmes, Vērtības, Lepnums, Cilvēki, Notikumi, Vēsture, VietasPalsmane Otrais lielākais apdzīvotais centrs pēc Smiltenes, ir komunālā saimniecība, lieli kapi, 3izglītības iestādes (Palsmanes speciālā internātpamatskola), 2 baznīcas (luterāņu unpareizticīgo), Palsmanes muižas „Pils”, 3 aktīvas NVO, aktīvi cilvēki. Biogāzes ražotnes plāni.Palsas upe. Dace Purvlīce- dziesmu autore. SIA „Palsmane” - lauksaimniecībaGrundzāle Dolomīta atradnes, sporta entuziasts Māris Stabiņš, puķu selekcionārs Ērika Trifanova,Artūrs Pauliņš – orientierists, Inga Ruka- dziesmu autore. Aumeisteru muiža, atpūta(„Trīssaliņas”, „Purgaiļi”) Aumeistaru paugurvalnis. „Aizvējiņi” – zirgu pajūgi.170


Bilska Pašvaldībai piederoša Mēru muiža, teātra svētki, novada muzejs (Barons Bunduls), parks –dižkoki – lielākais ozola vainags Baltijā, kas ir 175 gadus vecs, tā stumbra apkārtmērs ir 5,05m vainaga lielums 33 x 30 m un Eiropas lapegle. Publisks pašvaldības Bilskas ezers, „Asaru”dabas taka, gliemežu audzētājs.Launkalne Vislielākā mežainība. Silvas dendroloģiskais parks, privāts lauku muzejs – lauku sēta„Kleperi”. Lizdoles ezera apkārtne, (atpūtas bāze „Silmači”, z/s „Ezerlejas” un eksotiskiedzīvnieki), Niedrāja ezera apkārtne – aktīvā atpūta (labiekārtotas takas, marķētas velo takas,slēpošanas trase), Kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmumi („Stora Enso” zāģētava,granulu ražošana, Impeks, MRS, LVM), Pleskavas šoseja,BrantiSIA „Vidzemīte”, lauksaimniecības ražošana, ciemats „Vidzeme”Pakalni un klusums, senlatviešu kulta vietas.BlomeEstrāde „Jeberleja”, zemnieki, latviskums, moderna lauksaimniecība, piensaimniecība,aitkopība, kazkopība, Piena pārstrāde. Brāļu Hernhūtiešu draudzes nams. „Donas” unmaizes cepšana. Liliju selekcionārs.SmiltenespagastsVariņiSmiltenespilsētaKalnamuiža un pilsdrupas, Smiltenes Tehnikums, graudkopība, lauksaimniecība, Teperasporta komplekss, autotrase, grants karjers.Līgo svētku svinēšana.SIA „Palsa” - liels ganāmpulks. piena ražošana, aveņu audzētāji, privāts muzejs - MaigaĀboliņa, skauti un gaidas. Sporta zāle.Novada ekonomiskais, saimnieciskais, u.c. centrs. Ceļinieku un jauniešu pilsēta. Trīs pakalnupilsēta. Upe Abuls un 4 ezeru kaskāde. „8CBR”, „Smiltenes piens”, „Madara’89” – „TOP!”vadošais uzņēmums. Firsts Pauls Līvens un 20 gadsimta sākuma sasniegumi pilsētasattīstībā (HES, dzelzceļš, Slimnīca,...). Ikgadēji un pazīstami sporta pasākumi (ielu stafetes,velo, autosports,...), Cērtenes pilskalns ar lielāko aizsarggrāvi reģionā.Datu avots: Smiltenes novada attīstības programmas izstrāde, darba grupa „Kultūra”, 2011, Smiltenesnovada pašvaldības dati.1.7. Pašreizējās situācijas raksturojuma un analīzeskopsavilkumsSaskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma apdzīvojuma struktūru Smiltenes pilsēta irreģionālas nozīmes centrs.Smiltenei ir ģeogrāfiski izdevīgs izvietojums, saskaņā ar Vidzemes reģiona plānošanas dokumentiem, aptransporta koridoriem Pleskava, Novgoroda un Sanktpēterburga veidojas Baltijas jūras reģionaintegrācijai nozīmīgas stratēģiskās attīstības zonas. Smiltenes novads iekļaujas šajā zonā – Eiropas unBaltijas jūras valstu transporta sistēmā. Tas novadam nodrošina iespēju piedalīties to attīstības projektoskopā ar Rīgas, Latgales, Zemgales plānošanas reģionu pašvaldībām un kaimiņu valstu Igaunijas unKrievijas pierobežas teritorijām reģiona un novada sasniedzamības, pieejamības un mobilitātesstiprināšanā. 48Smiltenes novadā nozīmīgākie dabas resursi ir meži, lauksaimniecības zemes, īpaši Variņu un Smiltenespagasts, ir derīgo izrakteņu krājumi, kas nodrošina būvmateriāliem nepieciešamās izejvielas.Smiltenes novads ir atpazīstams ar uzņēmējdarbības tradīcijām un konkurētspējīgiem uzņēmumiemdažādās nozarēs. Galvenā uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecības ražošana un pārstrāde,mežsaimniecība, ceļu būve. Novadā darbojas vieni no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. SmiltenesnovadaSmiltenes piens” ir vadošais piena produktu ražotājs un eksportētās reģionā. Novadā irkvalificēts darbaspēks novadam tradicionālajās nozarēs. Tomēr iedzīvotāju izceļošana un skaitasamazināšanās nākotnē negatīvi ietekmēs darbaspēka pieejamību. Tādēļ nepieciešams pilnveidot dzīvesvidi novadā, radīt iedzīvotājus piesaistošus objektus un pakalpojumus.48 Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais profils, projekts 2010.171


Smiltenes novada attīstībai būtiskas ir izglītības iestādes – Smiltenes Valsts Tehnikums, kurš piedāvā arīmūžizglītības iespējas, plašs izglītības iestāžu tīkls, kuras piesaista bērnu un jauniešu arī no blakusnovadiem.Kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas, amatu prasmes veido latvisku vidi, kas ir viena no svarīgākajāmnovada vērtībām. Aktīvās atpūtas nodrošināšanā un sporta dzīves attīstībā svarīgs ir Tepera sporta unatpūtas komplekss, kā arī novadā jau iedibinātās sporta tradīcijas un pasākumi.Turpmākajai investīciju piesaistei nozīmīgākās jomas ir vides infrastruktūras – ūdenssaimniecībusakārtošana pagastu ciemos, energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu namos, izglītības un kultūrasiestādēs, drošas un pieejamas satiksmes infrastruktūras nodrošināšana, ceļu, tiltu rekonstrukcijas darbi,kā arī pilnveidot sabiedriskos pakalpojumus un aprīkot to sniegšanas vietas (jauniešu iniciatīvu centri,interneta pieejas punkti, kultūras nami, sociālo pakalpojumu infrastruktūra).Nozīmīgākie projekti pēdējo gadu laikā ir īstenoti, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fondalīdzfinansējumu „Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.prioritātes „Policentriska attīstība"3.6.1.pasākuma „Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" 3.6.1.1.aktivitātē„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai"ietvaros.Projektu īstenošanas mērķis ir bijis paaugstināt Smiltenes pilsētas kā novada` un reģiona ekonomiskādzinējspēka pievilcīgu un sekmēt ekonomisko aktivitāti. Nozīmīgākie ieguldījumi ir veikti pilsētaspieejamības nodrošināšanai – ceļu infrastruktūras sakārtošanai – „Raiņa ielas un tās pieslēgumu ielukompleksā rekonstrukcija”, „Atmodas ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksā rekonstrukcija” „Smiltenespilsētas ielu kompleksā rekonstrukcija, 2.kārta”,. Pakalpojumu dažādošanai tiek īstenots projekts„kultūras un interešu izglītības infrastruktūras atjaunošana Smiltenē”, kuru paredzēts noslēgt 2013.gadā.Prioritātes „Policentriskā attīstība” īstenoto projektu rezultātā būs pieejami jauni un kvalitatīvi kultūrasun sabiedriskie pasākumi, rekonstruētie ceļi nodrošina labākas, drošākas piekļuves iespējas novadapagastu un pārrnovadu iedzīvotājiem, uzlabo uzņēmējdarbības vidi.Smiltenes novada līdzsvarotai attīstībai ir nepieciešama valsts atbalsta pieeja reģionālās politikasteritoriālās dimensijas īstenošanai, finanšu ieguldījumus balstot uz IAP noteiktajām attīstības iespējāmun investīciju prioritātēm.172

More magazines by this user
Similar magazines