Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

* * *tad es vēl dievināju šo pilsētuvienmēr vieni un tie paši rītikaiju kaitinošie kliedzienilaistītājs kura darbu saule izžāvēvēl nepacēlusies virs daudzstāveņu jumtiemtukšo ielu pazemojums rītausmākad migla kairi smaržo no tālas mežmalaskā jauneklim nepieejams jaunavas vainagsvienmēr vieni un tie paši vakarigaisma visās istabās skaļais viegli būt jaunamun tava skaistā skaistā skaistā sejaun laiks kas kā dadaists spēlējas ar divām avīzes driskāmtu esi tu neesiplaukstās nosēdies melns putnslēni knābā tev aciskatru reizi atskatīdamies uz manimums abiem mēmi kustas lūpasvisos iespējamos veidos kā nav iespējams dzīvotvisos iespējamos veidos kā nav iespējams dzīvotbet tas putns nenogalinās tevies pats uz sevi saderējuiemīlēdams šo mazo pilsētuuz kuru neatlien neviena sliežu sliekaes pats uz seviun tam velnam ir tikai divas avīzes driskas* * *pieskaries valodai – zivij laika duļķainātintē kas slīd gar tavu ādu ar glumunetveramu miesu un atstāj zvīņas kā bites dzeloņusvakar vai brīdi senāk tu viegli turējies aiz spurastev nebija mēles ar kuras trulo harpūnumērķēt kaut kur starp caurspīdīgajām acīmun tavs ķermenis vēl nebija tukšs vrakskur tu mēģini atgriezties meklēdams pirmatnības ēnasneizdeldējamo balsiun saprazdams sākumu kurā tu biji pirms sevisun kas paliks pēc tevis zem mazām spīdīgām plēksnēm5