Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei

ātri žūstošam. Būtisks kritērijs, izvēloties aizsargapģērbu ir tā ērtumam – lai brilles vai maska neaizsvīstu, latvāņusula netiktu ieberzēta acīs vai nenokļūtu uz sejas aizsvīdušu briļļu dēļ, nenokļūtu zem ūdensnecaurlaidīgāapģērba. Cimdos ieteicams iebērt nedaudz talka pulvera, lai nesvīstu rokas. Tiem jābūt brīvi novelkamiem.Zābakos jāvar ievilkt zeķes. Aizsargapģērbam jābūt viegli novelkamam, lai netraumētos pēc darba veikšanas, betpret latvāņu sulu sargājošam. Apģērba novilkšanas procesā būtiski nesaskarties ar latvāņu skarto apģērba daļu,tādēļ nepieciešams ūdens (ko iepriekš sagatavo traukā), ar ko nomazgāt latvāņu šūnsulas skarto apģērbu vaidarbarīkus. Noskalošanu veic pārdomāti - tā, lai novērstu nejaušu latvāņa sulas saskari ar atklātām ķermeņadaļām. Ja iespējams, vēlams darbu veikt ne mazāk kā diviem cilvēkiem, lai būtu ērti un efektīvi izpildāma latvāņaierobežošana un darba drošības pasākumi.Latvāņu apkarošanai izmanto dažādas metodes, piemēram, mehāniskās, ķīmiskās, bioloģiskās, kombinētāsmetodes. Bīstamākās no darba aizsardzības viedokļa ir mehāniskās ierobežošanas metodes. Ziedučemura nogriešanu veic, nogriežot latvāņa galveno ziedkopu tās ziedēšanas sākumā (no jūnija beigām līdzaugusta vidum). To veic ar darbarīku garā kātā, kas sastāv no izliekta asmens (mačetveidīga priekšmeta, līdzīgaizkaptij) vai šķērēm, kādas tiek lietotas augļu koku zaru nogriešanai. Garais kāts nodrošina mazāku iespējusaskarties ar latvāņa šūnsulu. Latvāņa centrālo rozešu (galveno ziedkopu) izduršanu veic ar lāpstu vai tai līdzīgudarbarīku 5-10 cm zem augsnes virskārtas. Darbs jāveic uzmanīgi, lai auga daļas nesaskartos ar ādu. Janogrieztos augus grib savākt ar rokām, noteikti jālieto gumijas cimdi, lai šūnsula nenonāktu uz ādas pat caurapģērbu. Nopļaušanu ieteicams veikt, izmantojot traktorvilkmes tehniku. Ja tas nav iespējams – mežmalās,augstās nogāzēs un citās ierobežotās vietās pļauj ar rokas instrumentiem. Vairākkārtēja pļaušana rada mazākuapdedzināšanās risku, toties mazāk efektīva, vienreizēja pļaušana ziedkopas ziedēšanas sākumā ir efektīvāka,toties bīstamāka veselībai. Latvijā tiek izmantota arī noklāšana ar melnu (gaismas necaurlaidīgu) plēvi vai citumulču.Latvāņu ķīmisko ierobežošanu veic, izmantojot Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautoslīdzekļus, kuru sastāvā ir darbīgā viela glifosāts. Paņēmienu veic bezvējā, uz sausiem augiem un ja tuvāko divustundu laikā lietus nav gaidāms. Glifosfātu iespējams izmantot vairākos veidos:o ar lieljaudas tehnikuo ar muguras smidzinātāju,o aplikatoru veidāo injekcijas ar veterinārmedicīnisko šļirci.StarojumsIzšķir jonizējošo un nejonizējošo starojumu. Jonizējošam starojumam piemīt spēja jonizēt gan tiešā, gan netiešāveidā, taču nejonizējošam starojumam šāda spēja nepiemīt. Pie nejonizējošā starojuma pieder ultravioletaisstarojums (UV), lāzera starojums, redzamais starojums (gaisma), infrasarkanais starojums (IS), radiofrekvenčuun mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki.Ar ultravioleto starojumu nodarbinātie lauksaimniecībā nozarē var sastapties, veicot darbus ārpus telpām, kad uznodarbinātajiem iedarbojas dabīgais ultravioletais starojums - Saule. Ultravioletā starojuma viļņu garums ir 100 –400 nm, bet dabīgā UV starojuma viļņa garums ir lielāks par 286 nm. Šis starojums nepieciešams normālaicilvēka fizioloģiskai funkcionēšanai, jo tā iedarbības rezultātā organismā tiek sintezēts D vitamīns. Tomēr pārākilga uzturēšanās saulē (it īpaši laikā no plkst.10.00 līdz 14.00) var radīt ādas apsārtumu, ādas iekaisums,ekzēmas, kā arī audzējus (melanomu). Tāpat ilgstošs darbs ultravioletā starojuma iedarbībā var radītgalvassāpes, reiboņus, paaugstinātu temperatūru, nogurumu. Tiek rekomendēts, ka UV starojuma doza darbavidē pie viļņu garuma 280 nm nedrīkst pārsniegt 7,5 (mer x h)/m 2 , bet maksimālā diennakts doza ir 60 (mer xh)/m 2 .Lai pasargātu nodarbinātos, kas veic darbus ārpus telpām, no pārāk lielas ultravioletā starojuma iedarbības,nepieciešams lietot individuālos aizsardzības līdzekļus (ādas aizsardzības līdzekļus (krēmus), kas saturnepieciešamās UV starojumu absorbējošās sastāvdaļas, lina vai kokvilnas darba tērpus).49