Å EIT

limbazubiblioteka.lv
  • No tags were found...

Å EIT

VOL. LVI, No 3, ISSUE 262AUTUMN 2010Jaunā Gaita is a Latvian quarterlydevoted to literature, the arts, andthe discussion of ideas.Editor-In-Chief: Rolfs EkmanisPhone/Fax: 928-204-9247rekmanis@msn.comrolfs.ekmanis@asu.eduAssociate Editor: Juris Žagariņšjuris.zagarins@gmail.comContributing Editors: Voldemārs Avens,Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Juris Silenieks,Juris Šlesers, Biruta Sūrmane, Linda Treija,Lilita ZaļkalneBusiness Manager: Ingrīda Bulmane23 Markland DriveToronto, ON M9C 1M8 CanadaPhone: 416-621-0898Fax: 416-621-9717ibulmanis@scom.caJG home page:http://zagarins.net/JGSubscription ratesCanada1 year Can $39.-2 years Can $76.-Single issues $10.-Other countries1 year US $39.-2 years US $76.-Single issues $10.-JG is indexed in MLA (ModernLanguage Association) InternationalBibliography and Latvijas Preses Hronika(Chronicle of Latvian Publications).Copyright 2008 by “Ceļinieks”Chairman of the BoardGuntis Liepiņš Box 21131,150 First St.Orangeville, ON L9W 4S7CanadaPrinted by Greenwood Tamad LtdToronto, CanadaCanada Post Cust. # 02242052Agreement # 40012507ISSN 0448-917956. GADAGĀJUMS, RUDENS 20103. (262) NUMURSS A T U R S1 Māris Melgalvs2 DZEJA – Juris Helds5 Maija Meirāne. Mēs atnākam aizmirstībā6 Juris Helds. Ko darīt?11 Laima Bikše. Meteorologs darbā.12 Uldis Briedis. Dziesmotā revolūcija 199024 Eva Eglāja-Kristsone. Latvija un trimda31 Almantas Samalavičius. Proza Lietuvā33 Vija Celmiņa. Skolas tāfelītes #334 Uldis Grasis. Kružių kalnas36 Lāsma Ģibiete. Laupītājs Kaupēns41 Aigars Bikše. Kapitālisma krīze43 Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija44 Sigita Daugule. Baltā grāmata45 Uldis Bērziņš. Nešķindiniet zeltu!VĒSTURE46 Rolfs Ekmanis. Radio Brīvā Eiropa – IIMŪZIKA50 Helēna Gintere. Pianists StreļājevsMĀKSLA52 Linda Treija. Vijas Celmiņas izstāde53 Linda Treija. Par Sigitu Dauguli54 Linda Treija. Par Laimu Bikši55 KIBERKAMBARIS – Imigrācija56 DAŽOS VĀRDOS – vg,bs,mb,jk,re65 Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija66 Sigita Daugule. LogsGRĀMATAS69 Juris Silenieks. Dieva dzirnas69 Juris Silenieks. Stāsti un nestāsti71 Biruta Sūrmane. Ikstenas skatījums72 Astra Roze. Ar minimālisma pieskaņu73 Voldemārs Avens. Edgars Krūmiņš74 Jānis Krēsliņš Sr. Baltvācieši un Vācija76 Berlīnes mūra apgleznotāji 1984IN THIS ISSUE – jžIlmāra Rumpētera vāksDatormaketētājs Juris ŽagariņšPretējā lpp. Jura Žagariņa fotoJG pateicas par PBLA KF atbalstu


iii


JURIS HELDS* * *Dzeja atmirst no pasaules vecās,tai paklanās kurmja kungs,un bezmiega ieliņā kādāpustumsā aizsmēķē Jungs...It kā aicina apstāties mazliet,ko spārnoto zirdziņu dzīt...lai pusvārds kaut atvelk elpuun klusi atlaižas rītsDzeja atmirst no pasaules vecās,senā, slepenā kaislība gaist...un tomēr, tās sātana ogles,nedziest un Visumā kaist.* * *Vienas dvēseles Siāmas dvīņi...it kā nātres atmiņā dzeļ,un es zinu, pār aizmūžiem arīkāds zirneklis tiltu ceļUn lai kur tu neesot esi,kā ledū slēgts ķiršu zars,mana ēna atradīs tevi,tu teici, ka ēna ir gars...Un starp bezgala tālām dzīvēm,svešiem ļaudīm, kas garām klīst,atver logu aiz kura mēs esam,un Siāmas lietus kur līst...* * *Valša pulkstenis laidās pār torņiem,Alvas zaldātiņ, kur tava sirds?Vai to nozaga Rīta zvaigzne,un bija tik viegli mirt?Valša pulkstenis laidās pār torņiem,kaut kas tik savādi mirdz...Alvas zaldātiņ, mosties, mosties,Rīta zvaigznē jau tava sirds2


BaložuseržantaatraitneiKara lauki sen aizauguši,un baložu pasts vairs nav,tā seržanta vēstule...aizšauta būs,bet pats viņš ar spītīgu rokuvēl raksta,un dūjas jau zin savu ceļu,tikai pa retamno tām kāda krīt,un, kad roka vairs nejūt neko,nepateiktais ir –lidojiet, lidojiet...LiriskaisbestiārijsNāks mana ziema, svešā, izredzētā,un Zemapziņas dārzu citi sniegi skars,un baltā pūce baltās vārsmas medīs,un viņas laupījumam arī būs kāds svarsNāks mana ziema, svešā, izredzētā,un vēja suņi vēl pa naktīm ars,bet citi sniegi visu aizputinās,un manā zvērnīcā būs svētvakars...Nāks mana ziema, svešā, izredzētā,un ledus saknes upē dziļāk ies,un pāri dzīvei, sen jau pārlasītai,tik Kaķu laipa mazliet šūposiesBērnība:pateiktaislapegleiEs zinu kā tevi sauc,bet nezinu kas tu esi,un nezinu kāpēc apstājosun tevī tik ilgi skatos,es nezinu kāpēc tas tā,bet man par tevi ir bail,un pēc negaisa naktses skrienu pie tevisun apstājos samulsis, priecīgs,tas negaiss ir prom,bet tavos zaros...tāds maigums... es nezinu,nezinu, kas tu esi3


ArgentumKad sudrabs atklāja Argentīnu,es krodziņā dzēru vilkogu vīnu...tad pēkšņi kā sieviete – putnsnez no kurienes atlaidās Mata Hari...– Es, protams, te nejauši esmu,bet dzirdu kā auspūcīte,tev sirsniņa svilpo par Argentīnu...– Tas tikai tādēļ, ka dienu un naktivisi pulksteņi rāda „Argentum”,tik tādēļ es dzeru vilkogu vīnu,un tici, mīļā, bez sudraba smīna,tas tikai par Tevi...un Argentīnu...* * *Kaķa zvaniņi uz tavām krūtīmstarp sapni un nomodu skan,un, liekas, vēl Viduslaikostos izdevās saklausīt man...It kā Svētās nakts gaismiņa blāvatevī caur aizmūžiem spīd,un atkal tik bezdievīgitā projām no manis slīd...Kaķa zvaniņi uz tavām krūtīmir ar tik dīvainu varu,un es zinu, ka zaudējis esmutev šo simtgadu karuZirgu svētdienaZirgu svētdienā neveriet baznīcas durvis,bet, to nakti pirms rīta vēja,sagrieziet sēru lentēs...un tad dodieties zirgu ceļāgadu tūkstošus atpakaļ,pa laikam iejūgti triumfa ratos,pa laikam pie pātagas pierodot,bet zinot –ka it nekad netiksietlīdz viņu savvaļas trīsām –Zirgu svētdienu pieminiet,pieminiet...4


Nesenā vēstulē, runājot par dzeju, Juris liecina:dzeja man, savā ziņā, ir tāda kā dažudzirksteļu medības tumsā – tās dzirkstelesnemaz vēl neredzot. Bet uz jautājumu, kāar drāmu? – skan atbilde: Žurnāls „TeātraVēstnesis” lugas vairs nepublicē. Kur atrastizdevējus? Autoram joprojām tuva ir tautasspīta balss un smeldz šodienas egoismaaizēnotais skata aklums. Piedāvājot JaunajaiGaitai pēdējo lugu par „gandrīz neticamostāstu” Ko darīt? 3 – viņš saka: šī groteskaradusies no mūsdienu „apburtās” situācijasLatvijā. Viss atgriežas mūžīgā aplī – Ko darīt?Tiecoties pēc pazudušām vērtībām, viņš liekmums caur eksistenciāli bezjēdzīgiem tēliemielūkoties sevī – Un tomēr šeit, / šajā sadrupušālaikā, ir oāze kāda, kur vienam būt. 41. Ērika Vēbera ievadvārdi Helda lugasKirhenšteina auklējums pirmpublikācijai (Tēvzemeiun Brīvībai 1995). Skat. Edgara Lāma esejukrājumā Latviešu dzejnieku portreti. Robežušķērsotāji, robežu sargi (Zinātne, 2007).2. Lugas Aplausi mušām angliskais variants.Skat. Jura Helda izlasi Viencēlieni. (Tukums:Atauga,1991).3. Virsraksts ņemts no pivotālās 1902. gada Ļeņinapublikācijas Čto delat? (Ko darīt?), kas nospraudaboļševiku kustības virzienu. Lugā „augšāmcēlies”Ļeņins mēģina iejaukties arī šodienas Latvijasnedienās.4. Juris Helds. Absinta laiks (Rīga: Artava, 1994).Juris HeldsKO DARĪT?Gandrīz neticams stāstsRitas Laimas Bērziņas zīmējumiPersonasVLADIMIRS – vēsturiski mitoloģiska personaSOLOVEJS RAZBOIŅIKS – pārlaicīgsbrīvdomātājsBAIBA BRUTO – radio un TV reportiereKRISTS – TV reportierisKOMISĀRS HAUZERSLIENA – zemniecePĒTERIS – viņas vīrsIVANS – viņu kaimiņšĻUBA – bezdarbnieceZIČKA, SPIČKA – jauni cilvēki bez noteiktasnodarbošanās1. skatsPievakare kādā lauku sētāLIENA: Ko tu tur buries pa tumsu, metmieru!PĒTERIS: Nekā nesaprotu, nekad tā nav bijis,nu kā tā var samesties...LIENA: Grožus vajag kārtīgi salikt, nevis nosviest,kur pagadās.PĒTERIS: Kā tad, gudriniece, te pats velnsneko nesapratīs, kā tas tā...nesaprotu.LIENA: Jā, vecāmāte teiktu, ka tur lietuvēnsjakarējies, un tad tikaipalēnām...PĒTERIS: Eh, ieslēdz to rādiņu labāk, lai zin,kas pasaulē notiek.(Liena ieslēdz radio)...Ārzemju ziņas. Kā ziņo aģentūra Sī-Bī-Ai, Rietumāfrikas centrālajā daļā sākusiizplatīties pagaidām nezināma slimība, kasuzliesmojusi savvaļas dzīvnieku rezervātosun tiek kodēta kā „degunradžu gripa”. Tāsizcelsmes veids pagaidām nav noskaidrots,tomēr Starptautiskā Antigripas Savienība,ņemot vērā stāvokļa nopietnību, rekomendēKasavuhu provincē izsludināt ārkārtasstāvokli, slēgt skolas un ierobežot satiksmi.Jūs klausījāties pēdējās ziņas, kopāar jums studijā biju es, Baiba Bruto, uzsadzirdēšanos.(Liena izslēdz radio)PĒTERIS: Tā, tik tālu nu esam tikuši, tikai degunradživēl trūkst.LIENA: Liecies mierā, kur mēs – un kur Āfrika.6


PĒTERIS: Jā, jā, gudriniece.LIENA: Labāk aizej uz kūti, apskaties...PĒTERIS: Kas tad tur ko skatīt?LIENA: Raibīti apskaties, tāda savāda likās,tāda kā apsarmojusi...PĒTERIS: Ej nu ej, apsarmojusi... nevar būt...LIENA: Aizej gan, neesi slinks, pasaki kāduvārdiņu.PĒTERIS: Liecies mierā, vai es kāds vārdotājsesmu.LIENA: Esi jau esi! Kā tad melnītim toreiz –kaut ko iebuldurēji ausī, un tika uz kājām.PĒTERIS: Nu, aprunājos ar zirdziņu, kā tadcitādi...LIENA: Pagaidi, man likās – klauvēja kāds...(pauze)PĒTERIS: Ko grabinies, nāc iekšā! (IenākIvans)IVANS: Labu rītu... oi, nu jau drīz vakars būs.LIENA: Labvakar, labvakar...IVANS: Ko tādi satraukti esat?LIENA: Tu jau radio neklausies.IVANS: Klausos gan kādreiz, bet kas tad noticis,revolūcija, vai?LIENA: Nemaz nesmej! Vai nejūti, kāds gaissvisapkārt? Un te tev nu bija – kaut kāda degunradžugripa parādījusies.IVANS: Lienīt, mīļā, nu kādi degunradži, kasto atkal sapūtis, mēs te esam kā Dieva ausī?PĒTERIS: Šoreiz nopietni gan... Redzi, Āfrikājau ārkārtas situācija, satiksmikontrolē, skolas slēgtas, joki mazi.IVANS: Vai nu tik traki būs.LIENA: Uz visu jābūt gataviem.PĒTERIS: Es aiziešu uz kūti, jāapskatāstomēr...LIENA: Ko tad stāvi un prāto stundām,ej! (Pēteris prom) Kaut nu mums paietugarām...IVANS: Kas tad nu, ko tu, kaimiņien?LIENA: Nezinu, prāts nemierīgs, neko nevardarīt. Un kas tev, atkal pohmeļkas 1 ?IVANS: Dievišķīgas pohmeļkas, Lienīt, esi cilvēks,saproti taču, vecā mani atkal uz mežudzen, it kā mājā vairs malkas nebūtu... unvispār – man ir jāsalāpās, citādi – kas es parstrādnieku.LIENA: Tad salāpies ar, Ivanuška, ko lai dara...bet kur tas manējais tik ilgi...IVANS: Kurta ilgi, nupat kā durvis aizvēra.LIENA: Bet liekas, jau kur tas laiks.IVANS: Nu, nu... vai tik tev arī nav tādas mazaspohmeļkas? Kā tad ir?LIENA: Nemuļķojies.1. pohmeļkas - paģirasIVANS: Tomēr, drošības labad, ieņemsimvienu...LIENA: Jā, var jau būt, tiešām...IVANS: Tas ir vislabākais antigripīns, simtsgadus neslimosi, uz tavu veselību!LIENA: Tas gan – uz veselību!IVANS: Tu tici vai netici, bet es to vellu sapnīredzēju.LIENA: Ko tad?IVANS: To pašu... degunradzi.LIENA: Ej nu...IVANS: Krustu metu – redzēju! Un kā vēl– saproti, stāv šis ielas vidū un nekust neno vietas. Satiksme apstājusies, cilvēki kānolēmēti – nezina, ko iesākt, baidās... solisuz priekšu, divi atpakaļ... es arī tā kā gribējutuvāk tikt, bet nekā... un tad es pamodos.Nu, vai nav ērmīgs sapnis?LIENA: Nē, nē, tas nav uz labu... (ienākPēteris)IVANS: Nu, kā ir?PĒTERIS: Neko nesaprotu, skatās ar tādāmacīm...IVANS: Kā tad?PĒTERIS: Tā, it kā viņai kaut kā žēl būtu, tāsavādi palika (pauze)LIENA: Un Ivans vēl tādu sapni redzējis.PĒTERIS: Tikai nesaki nu, ka to Āfrikas zvēruredzēji.IVANS: Redzēju gan, brālīt.PĒTERIS: Un ko tad šis?IVANS: Šis neko, stāv kā piemineklis unpiketē.PĒTERIS: Kas piketē? Nu, Vaņa, tu jau atkal...IVANS: Ko – atkal! Ka tev saku – stāv ielasvidū, bet mašīnas kā bailīgas pelītes pazūd,un tā nezvēra rags kā turku zobens pretdebesīm, un kaklā tam lozungs: – Nāks arīmūsu laiks! –PĒTERIS: Je dritvai kociņ!LIENA: Tas nav uz labu, tas nav uz labu, atceraties– Bībelē antikrists... arī tāds pat zvērsvien ir... Vai tad tā nav?PĒTERIS: Ej gulēt labāk, mēs par abiem ar tozvēru kaut kā tiksim galā.LIENA: Kā tad, ka tiksiet – līdz nākamajāmpohmeļkām(Negaidot parādās TV zvaigzne Baiba Bruto,istaba kļūst gaišāka)BAIBA: Labvakar, mīļie tautieši! Vai ciemiņusgaidījāt?LIENA: Jēzus Marija! Baibiņa... kā nodebesīm!BAIBA: Jā, saimniecīt, televīzija tās pašas debesisvien ir. Esmu jūsu pusē, jāredz, kā tautadzīvo, kā strādā un lustējas... piedodiet,ka tik vēlu tā ielaužamies, visur jāpaspēj...7


LIENA: Lūdzu, lūdzu... vai, piedodiet, mēste tā, mūsu kaimiņš ienāca, Ivanuška poh...piedodiet, mēs te tā mazliet.BAIBA: Ļoti patīkami – Baiba Bruto.IVANS: Ehē... bet pirtiņā tomēr „neto”... pajokoju,piedodiet...LIENA: Neņemiet ļaunā, nu gatavais mužiks!IVANS: Es cienu televīziju! Un tas jūsu„Supermopsis” – nu, super!BAIBA: Ā, jūs domājat izklaides programmu„Supertopsis”?IVANS: Jā, jā, to pašu... nu, kā mēssmējāmies.BAIBA: Paldies par izpratni, Ivan...IVANS: Fjodorovičs.BAIBA: Paldies, Ivan Fjodorovič! Bet kur tadmājas tēvs?LIENA: Tepat jau ir.BAIBA: Vai, piedodiet! Es ar tā kā akla vista!PĒTERIS: Labvakar, priecājos, Pēteris... (pauze)Mēs jūs nesen pa radio dzirdējām, betjūs jau šeit.BAIBA: Vakara ziņas ierakstām no rīta, betrīta ziņas dažkārt pat naktī, visādi iet.PĒTERIS: Protams, es saprotu.BAIBA: Radio, radio... (pauze) Nu, tad jau jūsesat informēti, zināt, kas pasaulē notiek.LIENA: Cik nu zinām, cik nezinām... (pauze)bet sakiet, lūdzu, tā Āfrikas gripa, vai tas irbīstami? Tālu jau gan, bet tomēr, ka tik līdzmums vēl neatnāk.BAIBA: Diemžēl tā ir globāla problēma... irbijuši daži dīvaini saslimšanas gadījumi,bet – jāprot mobilizēties, un neviena valstsnedrīkst ignorēt Starptautiskās AntigripasSavienības jeb SAS direktīvas.PĒTERIS: Kādas direktīvas, ko viņi grib?BAIBA: Tie nav „viņi”, tā ir StarptautiskāAntigripas Savienība, kuras izdotie rīkojumimums ir obligāti.LIENA: Obligāti... bet mēs arī esam cilvēki,kas ar zemniekiem būs?BAIBA: Profilaksei ieteicams lietot aizsargmaskas,bet dienvidvēja laikā – obligāti.IVANS: Tagad ir ziemeļvējš, es kā makšķernieksto labi zinu.BAIBA: Arī uz makšķerniekiem tas attiecas,Ivan Fjodorovič, un sakarā ar mūsu laikaapstākļiem, ar tām siltajām ziemām, vīrusiizplatās ļoti ātri.IVANS: Bet nekādu aizsargmasku mumsnav...BAIBA: Viss būs, neuztraucieties... gan vakcinācija,gan aizsargmaskas. Drīz sāksies lieliepretgripas manevri, un to laikā visiem tiksizdalītas aizsargmaskas un prezervatīvi.IVANS: Kāpēc prezervatīvi... velti naudušķiest...BAIBA: Tāds ir rīkojums no augšas, jābūt totālaiaizsardzībai, tagad izmēģināsim tikaiaizsargmaskas, es paķēru šo to līdzi, unnobildēsimies.LIENA: Un tas būs avīzē?BAIBA: Gan avīzē, gan televīzijā raidījumā„Degunradžu gripai – nē!” Esiet tik mīļi,nolieciet galviņas... (Baiba uzvelk visiemaizsargmaskas) Brīnišķīgi, tagad es jūs nobildēšu,sakiet „čīz”... ak, tā, piedodiet, vararī paklusēt. Saimniecīt, jūs, lūdzu, pa vidu,bet kungi katrs savā pusītē... Tā, lieliski! Unvēlreizīt, un šīs pusītes, un vēlreizīt – no tāspusītes... elpot varat brīvi? Ko jūs tur žestikulējat,es neko nesaprotu, raidiet noteiktussignālus!LIENA: (norauj masku) Elpas trūkst, nevaru...BAIBA: Nevarat? Pāris minūtes nevarat izturēt?Jāiztur! Vajag sevi disciplinēt! Āfrikasgripa nejoko...IVANS: Neuztraucieties, tiksim galā, lūk,mūsu vārdotājs palīdzēs, katru lapiņu dabūsuz kājām!BAIBA: Mīļie draugi, jūs neizprotat situācijasnopietnību, Āfrikas gripa skar vispirms tiešidzīvniekus, un jau no rītdienas, no pulksten23.50 sākas sanitārā komandantstunda līdz23.45 nākamajā dienā. Šajā laikā būs aizliegtajebkāda komunikācija ar mājlopiemun mājdzīvniekiem.LIENA: Apžēliņ! Kā tad tā, nevar tak lopiņusbadā mērdēt!BAIBA: Neko darīt, likums ir bargs, bet tas irlikums.PĒTERIS: Pie velna tādus likumus!IVANS: Kas par komandantstundu, nav tačukara laiks!LIENA: Ak, Dievs, ko nu iesāksim, ko darīt?BAIBA: Nevajag uztraukties, savaldieties, domājietgaišas domas, valkājiet gaišas drēbes,atpūtas parkā var veco ļaužu rotaļās iet...bet lopiņi tā kā tā būs jālikvidē.PĒTERIS: Kā tā – jālikvidē, kāpēc?BAIBA: Visi mājlopi, kas līdz LielajiemZvaniem nebūs vakcinēti pret Āfrikas gripu –tiks likvidēti!LIENA: Līdz kādiem zvaniem... kur tad zvanīs?Mēs neko nezinām, mūsu mazajā avīzītēnekas nebija teikts...BAIBA: Nezināšana neatbrīvo no atbildības.Visā republikā noteiktā laikā sāks skanētlielie Laidara zvani, un tā tiks iezvanīts mājlopulikvidācijas sākums.LIENA: Dievs augstais! Apkaušana... ar zvaniem.Kas te notiek? Ko tad darīt, bez lopiņiemmēs nevaram, saprotiet taču, nekādi8


nevaram... nē, tad jau labāk uzreiz cilpukaklā un miers!IVANS: Lienīt, tā nevajag, ko tu... nu, pasēdēsim,padomāsim mazliet, nevajag tāuzreiz...BAIBA: Agrāk vajadzēja domāt, tagad parvēlu.IVANS: Pagaidi, mīļā, ko tu tā uzreiz – likvidēt.Toreiz, kad kolhozos dzina, jau visu atņēmaun tagad atkal? Kur tad taisnība ir?BAIBA: Ko jūs te par taisnību dziedat, vai eskāda taisnības turētāja? Ejiet, prasiet, ņemietto taisnību, ne figa jums nesanāks, tāpēclabāk paši to izdariet, vismaz kāds gaļasgabals būs mājā, bet citādi tukšā paliksietun viss.LIENA: Jūs gribat teikt... lai mēs paši tosnokaujam?BAIBA: Bet kā tad citādi? Tā kā tā atnāks,paņems un aizvedīs, bet, ja jums nav dūšas– varu palīdzēt, es tajos laikos strādājugaļas kombinātā pie atskaldīšanas, un, kadveči bija apdzērušies, bieži vien nācās izpalīdzēt...protams, tas nav nekāds sieviešudarbs... Ielejiet man kaut ko... jāiestiprināstomēr.LIENA: Jāiestiprinās?BAIBA: Un kas tad ir? Negribat sadzert armani? Es vēlos tikai palīdzēt. Jūs nemaz,vecīši, nezināt, kādās mokās lopiņi mirst notās Āfrikas gripas. (pauze) Tur, kur kādreizganījās zelta antilopes, tagad jau balo kaulilīdz apvārsnim.IVANS: Ko jūs paniku ceļat? Vai kāds te irsaslimis vai nomiris?BAIBA: Un, ja kāds no jums atstieps kājas,kur meklēsiet vainīgo? Vai es nebrīdinājujūs, Latgales aitas! Ielej vēl vienu, un es ejuizpildīt savu starptautisko pienākumu jūsupašu dzīvības labad!PĒTERIS: Nekur jūs neiesiet, jums nav tiesību!Es savā mājā esmu saimnieks un citiem navnekāda teikšana.BAIBA: Mums visur ir teikšana, dod šurpsavu tuteni, ātrāk!LIENA: Nelaidiet viņu, nelaidiet! (Ivans negaidotuzvelk Baibai aizsargmasku)BAIBA: (pretojoties) Ko jūs darāt, dullie! Aizrestēm gribat nonākt? Debīlie auni!LIENA: Piesieniet to trako un aizbāziet mutivienreiz!BAIBA: Nu, to jūs nožēlosit, brālīši, es jūs visustā izdrāzīšu, ka nožēlosiet to dienu, kadpasaulē nācāt! Tūlīt atsieniet mani!IVANS: Nomierinies un gaidi degunradžus,esot jau manīti pie Lietuvas robežas.BAIBA: Ak tu vēl ņirgāsies, āpsi! Einuks tubūsi jau rīt uz brokastlaiku, un pats savuspautus dabūsi apēst!LIENA: Prom viņu, prom! Tālāk no mājām,tālāk no bērniem un lopiņiem... tālāk no visiemmums... melnais kraukli, mans draugsun brāli, es lūdzu, es tevi lūdzu, aiznes šonedienu prom! (tumsa) Prom, prom!2. skatsBAIBA: (avanscēna) Nu nē, tā es to lietuneatstāšu, par tādiem gājieniem krievulaikā iesēdinātu. Nekas, tagad arī tiksimgalā. (Baiba paņem mobilo) Hallo... komisārsHauzers? Jā, es tā esmu, jā, vēl dzīva...nemaz nesmejieties, kad tevi piesien piekrēsla un vēl galvā uzmauc aizsargmasku,tad smiekli nenāk... (pauze) Jā, divi apdzērušiesmužiki un kāda nojūgusies vecene.Neglābjami slima vieta. Par mājlopu likvidēšanupat dzirdēt negrib. Ko darīt? Steidzamisūtiet likvidatorus, bet to kompāniju – izmeklēšanaskomisijai! Nekavējoties! Tiešitā, komisār, ar televīziju nekādi joki nebūs!Tieši tā, komisār! (Izslēdz mobilo) Visuratkal anarhija... (pauze) Anarhist, anarhist,nedod Dievs mums miegā krist... Kur esto esmu dzirdējusi? Kas pateiks? Neviens,neviens...(Baiba prom. Tumsa)3. skatsKomisārs un LienaKOMISĀRS: (Ar akordeonu. Uzsāk kādreizpopulāro masu dziesmu „Urālu pīlādzītis”)Ой, рябина кудрявая, белые цветы, ой,рябина, рябинушка, что сгруснула ты... 2Skaista dziesma... „Pīlādzītis”. Jūsu pusē todroši vien arī zina? (pauze) Eh, es labprātākar jums patērzētu kādā kafejnīcā vai restorānā,bet – jūs jau paši sevi nostādāt tādāsituācijā.LIENA: Kādā situācijā?KOMISĀRS: Tas nepatīkamais atgadījums artelevīzijas žurnālisti... miesas bojājumi, morālaisšoks... tā ir nopietna lieta, viņa gribjūs iesūdzēt tiesā.LIENA: Par ko? Vai tāpēc, ka neļāvām viņaislaktiņu sarīkot, un mums citādi rīkoties nebijaiespējams...KOMISĀRS: Ja būtu kāds slaktiņš noticis, tadarī varētu runāt, bet tagad visi fakti pretjums... un tas ir ļoti nopietni, jūs saprotatmani?LIENA: Saprotu, komisāra kungs.KOMISĀRS: Priecājos, bet – sakiet labāk„biedri komisār”. Zinu, ka tas izklausās vecmodīgi,toties – kāds apvārsnis paveras!LIENA: Jā, biedri komisār.KOMISĀRS: Jūs taču negribētu, lai mēs jūsizprecinām kādam sultānam, vai ne?2. Pīlādzi, pīlādzīti, kam tu tā noskumi?...9


LIENA: Biedrs komisārs mūs atkal grib iebaidīt?Viss atkal atkārtojas...KOMISĀRS: Ar zemnieciņiem vienmēr ir problēmas– tagad arī savus lopiņus aiz ragiemtur un nelaidīs vaļā, kamēr tas Āfrikas vīrussmūs kapā iedzīs!LIENA: Ko jūs gribat, komisāra kungs...KOMISĀRS: Biedri komisār!LIENA: Piedodiet – biedri komisār...KOMISĀRS: Mēs jums piedāvāsim tādu kāsadarbības līgumu, un – nekāda tiesas procesanebūs...LIENA: Nevajag man neko piedāvāt, laitiesājas.KOMISĀRS: Beidziet te tēlot varonīgo partizāni!Tuvējos austrumos cilvēki jau aizgājušiuz viņpasauli. Var gadīties, ka būs jāizkaujļoti daudz, tikai – bez lieka trokšņa, pa pagastiem,paklusām, ko darīt, tāds laiks.LIENA: Un jūs to gribat ar mūsu rokām izdarīt,lai pašiem nav jāsmērējas.KOMISĀRS: Izbeidziet! Jūs neizprotatsituāciju.LIENA: Kādreiz tie nokautie lopiņi atnākssapnī un skatīsies acīs, ko tad jūs teiksit,biedri komisār? Vai dzirdat, kad ar jumsrunā?KOMISĀRS: Nē, nedzirdu un negribu dzirdēt!Pazūdiet! (Liena prom) Velna būšana, ir gansuņa darbs!(Negaidot parādās Vladimirs, ļoti harizmātiskapersona)VLADIMIRS: Atkal viņi nezina, ko darīt! Solisuz priekšu – divi atpakaļ, un ne no vietas!KOMISĀRS: Ei, ei! Kā jūs te iekļuvāt, kas jūsesat?VLADIMIRS: Kas es esmu? Ahā! Nu tad atļaujietvaicāt, cienītais kungs, kāda atzīmejums bija vēsturē?KOMISĀRS: Lieciet vēsturi mierā! Kur jūsucaurlaide!VLADIMIRS: Kāda caurlaide? Man vēsturesdurvis vienmēr būs atvērtas, un īpašs uzaicinājumsnav jāgaida. Vai sapratāt, ko esteicu?KOMISĀRS: Sapratu gan, bet kā tad tā...(pauze) Kas jūs esat... nē, tas nevar būt, tasnav iespējams... reinkarnācija? Neticami...VLADIMIRS: Nelauziet galvu par to, tā ir bīstamatēma, ātri var slimnīcā nokļūt... (pauze)Bet kā jūs domājat, ka tikai Kristus var augšāmcelties...bet revolūcijas bērni – nekad?KOMISĀRS: Fantastiski... bet kā tad tur, tasbiedrs Mauzolejā?VLADIMIRS: Tā ir pagātne, bet politiskā situācijapie Baltijas jūras atkal ir nobriedusi, untas ir arhisvarīgs fakts...KOMISĀRS: Piedodiet, bet mēs esam EiropasSavienībā!VLADIMIRS: Ha! Meža cūkas pēcpusē jūs esatar visām savienībām! Sociālā agonija noBalkāniem līdz Pirenejiem! Homoseksuāļumanifestācijas un narkomānu patvaļa – tā irgarīgā krīze visā Eiropā!KOMISĀRS: Pa kuru laiku jūs tikāt pie tādasinformācijas?VLADIMIRS: Drošāk, drošāk, sakiet vien –Vladimir Iļjič, tā būs neitrālāk, vai ne?KOMISĀRS: Jā, tā būs ne... ne-it-rā-lāk...VLADIMIRS: Ļoti labi, un pa zilbītei mācīsimiesvisu no jauna, eirokomisār...KOMISĀRS: Eirokomisārs Hauzers (pauze)VLADIMIRS: Varbūt Kaspars Hauzers 3 nebijakāds no jūsējiem?KOMISĀRS: Nē... Nedomāju vis...VLADIMIRS: Visus eirohauzerus nāksies pāraudzināt,un jūs būsit mūsu jaunās pedagoģijaspionieris.KOMISĀRS: Lūdzu, nevajag mani pāraudzināt,es centīšos.VLADIMIRS: Esat jau pārcenties! Būdams eirokomisārsun Vēja biznesa regulators, jūs vēluzņematies lauksaimniecības pārvaldniekalomu!KOMISĀRS: Bet ko darīt, Vladimir Iļjič, mēsesam krīzes apstākļos, tie Āfrikas degunradžiir jau pie Lietuvas robežām... nu, tas tā– tēlaini izsakoties.VLADIMIRS: Bet izsakoties skaidri un gaiši –jūs vajadzētu nodot tribunālam par panikascelšanu!KOMISĀRS: Bet Āfrikas gripa vispirms izplatāsstarp dzīvniekiem...VLADIMIRS: Primitīvi spriežat, komisārHauzer! Tieši tādā bīstamā situācijā jāpieņemlikteņa izaicinājums un tas jāpārvēršpar labu ieroci! Un tāpēc degunradža attēlsvar kļūt par vitalitātes simbolu visplašākajāmtautas masām!KOMISĀRS: Tas neies cauri, to nesapratīs, piemums nav pieraduši pie tik straujiem pavērsieniem!Nevar tā uzreiz – kā ar nazi...Cilvēka psihe nav arbūzs...3. Kaspars Hauzers (1812-1833) savu bērnību unjaunību pavadījis, ieslodzīts pagrabā, tumsā unklusumā. 1828.26.V parādās kāds civilizācijasneskarts svešinieks, kurš sevi dēvē par KasparuHauzeru un izraisa lielu apkārtējo interesi. 1833.gadā viņu atrod noslepkavotu. Par vienu noslepkavības iemesliem tiek minēta iespejamāradniecība ar karaļnamu. Hauzera dzīvenodarbinājusi cilvēku prātus līdz pat mūsdienām,kā arī izraisa literāru darbu plūdus – biogrāfiskus unkriminālromānus, dzejoļus, lugas, arī zinātniskussacerējumus, filmas un pat horeogrāfijas.10


Laima Bikše. Meteorologs darbā2007. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 110 x 130 cmPar mākslinieci skat. Lindas Treijas rakstu 54. lpp.


Uldis Briedis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII)Par fotomeistaru skat. sadaļu FOTO 59. lpp.


VLADIMIRS: Izbeidziet demagoģiju vienreiz!Jūs pats ar to nazi gribat likvidēt zemniecībuvienas Bērtuļa nakts laikā!KOMISĀRS: Ko es varu darīt... no mums prasatur „augšā”, mēs esam modernās verdzībasupuri...VLADIMIRS: Ļoti ietilpīgs apzīmējums, (pauze)Ejiet un atvediet atpakaļ to sievieti, kuru tepratinājāt!KOMISĀRS: Mēs tikai tā aprunājāmies.VLADIMIRS: Es arī vēl gribu aprunāties, ejiet!(Komisārs prom) Skat kādi komisāri pa kūtīmstaigā! Bet tā var dabūt mēslu dakšasmugurā! Tomēr savādi... Tauta sprēgā, sprēgā,bet pa īstam aizdegties nespēj... Visineapmierināti, visur kaut kas rūgst, un tadpēkšņi atkal sāk dziedāt: „Liku bēdu zemakmeņa...” Kur te loģika? Bēdai tas akmensir jāpaceļ un jātriec pret varas mūriem, citādi,piedodiet, bēdas ar to jūsu bēdu vienbūs... (Ienāk Komisārs un Liena)VLADIMIRS: Piedodiet, piedodiet, tas viss irpārpratums, neuztraucieties, Liena Janovna,ja nekļūdos?LIENA: Jā, Jāņa meita.VLADIMIRS: Piedodiet, ka viss tā sanāca...Komisār Hauzer, atnesiet mums tēju ar citronu!(Komisārs prom) Sēdieties, lūdzu, unnebaidieties, neesmu jau nekāds antikrists,manis dēļ neviens nav jāienīst...LIENA: Es nesaprotu... kas jāienīst, kāpēc?VLADIMIRS: Tas nu tā, atcerējos Lūkas evaņģēlija14. nodaļas 26. pantu, kurā teikts: „Jakāds nāk pie manis un neienīst savu tēvuun māti, sievu un bērnus, brāļus un māsasun pat savu paša dzīvību, tas nevar būtmans māceklis.” Tā, lūk, mazliet pārdomām,tā sakot. (pauze) Jā, sen neesmu ticies arcilvēkiem, ļoti sen, bet darba tauta tā pati...kā daba... kā bērzi un pļavas, kā pavasaraūdeņi nemierīgie. (Komisārs ienes tēju)VLADIMIRS: Lūdzu, iesildīsimies mazliet.LIENA: Paldies!VLADIMIRS: Varat iet, balodīt, kad vajadzēs –pasauksim (Komisārs prom. Pauze) Jūs drošivien mani neatceraties?LIENA: Jūs esat ļoti līdzīgs... baidos teikt...VLADIMIRS: Sakiet droši, nebaidieties, kautarī es pašam velnam līdzīgs būtu – nebaidieties,bet priecājieties, jo arī nelabais gribpriecāties kā bērns!LIENA: Piedodiet, kaut kāds vājums uznāca...VLADIMIRS: Nekas, iedzersim tēju ar piešpricīti,un viss būs labi. Man kaut kas ir aizķēries,vēl no cara laikiem, „Sibirskij Medvedj”,ticiet man, tā ir manta! Bez cara Krievijaiztiks, bet bez tādiem „lāčiem” –nekad! Uzveselību, dārgā Liena Janovna!LIENA: Es nemaz vēl attapties nevaru... Visulaiku jūs skatījām tikai filmās un pieminekļos,un te pēkšņi – kā dzīvs...Saki nu vēl, kabrīnumu nav!VLADIMIRS: Tas nav brīnums, Ļenočka, tā irrevolucionārā predestinācija jeb iepriekšējānolemtība! Es arī dzīvoju laikam līdzi! Jums– Atmoda un man arī!LIENA: Palīdziet, lūdzu, mums, ko lai darām,visur tie komisāri lien iekšā, pašiem vairsnekādas teikšanas nav... tagad pat visuslopiņus apkaut liek, kaut kāda Āfrikas gripanākot vai velns zina kas! Bet ko lai zemniekidara, ja nekā vairs nebūs, tad jau likvidējietmūs arī pie reizes!VLADIMIRS: Nebaidieties, neviens jūs neaiztiks,es zinu, kā ar viņiem tikt galā, un mēsrīkosimies! No Sibīrijas lāča visiem ir bail!LIENA: Tad nu es iešu, Vladimir Iļjič, jūs sakāt,ka neviens mūs neaiztiks?VLADIMIRS: Esiet mierīga, nebēdājiet, galvuaugšā!LIENA: Uz redzēšanos, Vladimir Iļjič! (Lienaprom)(Vladimirs pamana akordeonu)VLADIMIRS: Skat, cik mēs muzikāli... jā, bet estaču arī kādreiz spēlēju... Ha! Uz nedarbiemvelk prāts! (Sāk dziedāt)„Обязательно, обязательно, обязательноженюсь, / Обязательно, обязательножену возьму на вкус, / Чтобы была онасемипудовая и пихте л а как паровоз, /Обязательно, обязательно, чтоб рыжийцвет волос...” 4Pietiek! Strādāt vajag, strādāt! Vispasaulesrevolūcija – tie nav jaunības sapņi, zemestrīcenobriest lēnām, tie ir objektīvi procesizemes iekšienē, un tāpat tas ir ar visāmtautām, un pašreiz pandēmija var būt mūsusabiedrotā... (Ienāk Komisārs)KOMISĀRS: Piedodiet, Vladimir Iļjič, betmums ir „če-pē”...VLADIMIRS: Kas par „čepē”? Ko jūs te māžojaties!Valodu esat aizmirsis!KOMISĀRS: Piedodiet, tas tāds izteiciens...saīsinājums no „чрезвычайноепроисшествие” 5 ...VLADIMIRS: Un kas par lietu?KOMISĀRS: Kā sniegs uz galvas... žurnālisteBruto.VLADIMIRS: Bruto? Kā to atkal saprast?KOMISĀRS: Uzvārds viņai tāds.4. Noteikti, noteikti, noteikti apprecēšos,Noteikti ņemšu sievu ar gaumi;Kaut viņa svērtu septiņus pudus,Kaut arī svilpotu kā lokmotīve,Noteikti, noteikti, lai tā būtu rudmate.5. „čepē” – ārkārtējs gadījums13


VLADIMIRS: Un ko viņa grib? Kas aiz ādas?KOMISĀRS: Domāju – tā pati „degunradžugripa”...VLADIMIRS: Bet kāpēc pie manis? Priekš kamjūs te esat?KOMISĀRS: Vladimir Iļjič, es slikti gulēju, izpalīdziet,tas bābietis mani piebeigs...VLADIMIRS: Un kas viņa tāda ir? Varbūtmeņševice?KOMISĀRS: Nē, drīzāk jau anarhiste, var „uzsprāgt”jebkurā brīdī.VLADIMIRS: Es ceru, ka vismaz šaut viņa protlabāk nekā Kaplanes kundze 6 .KOMISĀRS: Ko jūs, biedri, es jau pārbaudīju,ieroču nav... tikai... es nezināju, ko teikt parjūsu atnākšanu. Ko darīt?VLADIMIRS: Kas te notiek? Vai man ilgināksies gaidīt, kamēr jūs kaut ko izdomāsiet?Vediet šurp to anarhisti! Biedrs noMauzoleja ir noilgojies pēc dāmu sabiedrības,ejiet!KOMISĀRS: Klausos! (Komisārs prom. Tumsa)Avanscēnā komisārs un BaibaKOMISĀRS: Iedod kādu cigareti! Ko tuskaties?BAIBA: Tu taču nesmēķē.KOMISĀRS: Kā redzi – smēķēju. Kas par to?BAIBA: Paklau, kas tad noticis?KOMISĀRS: Nekas nav noticis, nekas... (pauze)Biedrs no Mauzoleja grib tevi redzēt.BAIBA: Kāds gods. Vai tiešām tas pats?Uzbudinoši...KOMISĀRS: Nezinu gan, nezinu... kaut kādssātana joks.BAIBA: Nomierinies lūdzu, kas notika?KOMISĀRS: Droši vien no psihenes izbēdzis...nē, tas nav tik vienkārši... man tāda sajūta,ka viņš cauri sienām redz – no viņa nevar„atmesties”, visi dūži viņa rokās...BAIBA: Labi, paskatīsim, kas tas par dūzi.KOMISĀRS: Pagaidi, nesteidzies, palēnām.Man liekas, tas tips ir uzsācis kādu trakuspēli... Un pagaidām mums ir jāpiespēlē, esnezinu, kāpēc tā, bet tā vajag, lai miers visāguberņā...BAIBA: Kā tu teici, guberņā?KOMISĀRS: Pārteicos. Ko tu skaties?BAIBA: Pārteicies... savādi.KOMISĀRS: Ej vien, ej, tam kungam neklājasgaidīt, bet esi gatava uz visu.BAIBA: Uz visu? Kā tu to domā? Es tāpatvien kuram katram nedodu...KOMISĀRS: Nemuldi, ej taču!BAIBA: Lai notiek. (Komisārs prom. Tumsa)6. Dora Kaplane sašāva Ļeņinu 1918. gadā.VLADIMIRS: Lūdzu, lūdzu, nebaidieties. Vaijūs kaut kas mulsina?BAIBA: Mazliet... tās saules brilles...VLADIMIRS: Nepiestāv?BAIBA: Es nezinu... nevaru iedomāties...piedodiet...VLADIMIRS: Zārkā guļot, es parasti tās noņemu...Pajokoju...BAIBA: Lūdzu, varbūt arī tagad tās varētunoņemt?VLADIMIRS: Lūdzu. Vai tā ir labāk?BAIBA: Jā, paldies, daudz labāk... (pauze) Esgribēju intervēt komisāru, bet viņš izvairījās.VLADIMIRS: Bet jums pašai arī nevajag izvairīties...(pauze)...Tev rociņas bija nosalušas......bet tā taču nedrīkst, es teicu... sveika,Nastjeņka... neatceries vairs?BAIBA: Es neesmu Nastjeņka, ko jūs...VLADIMIRS: Jā, it kā cits laiks, un mēs vairsneko neatceramies, bet es visu atceros...toreiz Kazaņā... mūsu slepenās sapulces, untad traktierī pie Privalova... priecājāmies, katik veikli apmuļķojām ohranku 7 un pēc tamdzērām visdārgāko deserta vīnu „Alikante”,kas toreiz maksāja sešus rubļus ar kapeikām,neatceries?BAIBA: Jūs to visu esat nosapņojis.VLADIMIRS: Nē, Nastjeņka, tādas lietas nevarnosapņot... Vai gribat vēl kaut ko uzzināt?BAIBA: Labprāt.VLADIMIRS: Tad mēs noķērām važoni un –aidā... cauri putenim...BAIBA: Uz kurieni?VLADIMIRS: Pie manis, kur tad vēl... visi jaubija devušies pie miera, un vecais konsjeržsbija iesnaudies...BAIBA: Jūs gribat teikt, ka es pie jums palikupa nakti?VLADIMIRS: Ne jau jūs, Nastjeņka... Kāpēc tāsatraucāties? Revolucionārā romantika, tasbija tik skaisti...BAIBA: Nē, tā noteikti nebiju es, kādasmuļķības... Krievijā, Kazaņā vēl, kaut kādsabsurds!VLADIMIRS: Žēl, ka jūs man neticat...BAIBA: Interesanti, ko vēl jūs zināt...VLADIMIRS: Zinu, ka jūs bijāt un esat neparastasieviete – Anastasija Belocerkovska,Nastjeņka...BAIBA: Nē, nē, tas numurs neies cauri... tadjau iznāk, ka esam bijuši mīļākie.VLADIMIRS: Vai jūs to nožēlojat?7. Ohranka jeb ohrana (Otdeļeņije po ohraņeņijuobščestvennoj bezopasnosti i porjadka) – cariskāsKrievijas slepenpolicija14


BAIBA: Ko es te varu nožēlot vai nenožēlot,ja tas ir kaut kāds murgs!VLADIMIRS: Un tā dzimumzīmīte, kā tādazvaigznīte uz jūsu krūtīm, tas arī ir murgs?BAIBA: Izbeidziet! Tūlīt pat izbeidziet, pietiek,lūdzu, nevajag turpināt, lūdzu, nevajag...Un nevienam ne vārda, citādi mani izsmiespa visām avīzēm, saprotiet, jūs taču zināt,ko nozīmē dzeltenā prese?VLADIMIRS: Neuztraucieties, esmu mēms kāMauzolejs..., bet es ceru, ka mēs paliekamsabiedrotie.BAIBA: Protams, sabiedrotie.VLADIMIRS: Jūsu rokās ir liela vara...BAIBA: Mums arī ir saimnieki.VLADIMIRS: Un tomēr – jūs varat ietekmētsabiedrisko domu, to veidot un sagatavotaugsni lielām pārmaiņām.BAIBA: Es nezinu, tas nav tik vienkārši...VLADIMIRS: Nebaidieties! Ķersimies vērsimpie ragiem! Tūlīt pat izmēģināsim!Galvenais – iemest akmeni tajā pīļu dīķī!Aiziet! Piecas sekundes atskaites laiks! Pieci,četri, trīs, divi, viens!BAIBA: Labvakar! Studijā kopā ar jums BaibaBruto. Kā ziņo aģentūra „Rio Negro”, degunradžugripas uzliesmojums ir saistīts arvispārējo ekonomisko un politisko krīzi daudzāsEiropas valstīs. Kā zināms, degunradžiir superjūtīgi negatīvās enerģijas uztvērējiun pārnēsātāji. Profesors Fridmans izvirzadrosmīgu hipotēzi, ka tieši Eiropas sociāloproblēmu radītā negatīvā enerģija transformētāveidā ir skārusi dzīvnieku pasauli arīĀzijā un Āfrikā...VLADIMIRS: Stop! Bet dodiet impulsu konkrētairīcībai...BAIBA: Es sapratu, bet uzreiz jau neiznāk...VLADIMIRS: Neuztraucieties, būs labi!BAIBA: Nu, teiksim tā: „Tūkstošiem demonstrantu,tērpušies pretgripasaizsargmaskās, prasa valdības atkāpšanos!”VLADIMIRS: Tieši tā! Cilvēks pēc savas dabasir dumpinieks. Es jau astoņpadsmitajā gadāteicu: – Laupi salaupīto! – Un tas iedarbojās!Masā ir dzīvniecisks spēks, tādēļ liecietdumpinieku karogā degunradzi, kas ir spēkaun enerģijas simbols, un tas iedarbosies!BAIBA: Un tālāk, ko darīt? Vai domājat, kabezdarbnieks kaut kādā maskā nav vairs taspats bezdarbnieks? Cik ilgi tā mītiņosim?VLADIMIRS: Lielā franču revolūcija ilgi briedanenobriedušu juristu galvās, bet pēc tam...BAIBA: Pēc tam tās pašas galvas ripoja.VLADIMIRS: Nu un tad, ka ripoja! Kādreizgalvām ir jāripo, bet „Marseljēzu” tur dziedjoprojām!BAIBA: Mēs arī esam dziedātāju tauta, bet...VLADIMIRS: Nekādu „bet”! Kur ir jūsu„Marseljēza”? Nav jums tādas! Niekojatiesar popkultūras blēņām, bet īstas revolucionārasdziesmas jums nav! Bet tai ir jārodasno tā, kas sāp... Lai tā dziesma sāk grieztiescietumos, kolonijās, visu nabaga ļaužu dvēselēs,tādai dziesmai ir jārodas tautas sirdīkā kurtuvē, bet jums tikai jāpiemet ogles,sapratāt?BAIBA:Sapratu. (Tālumā skan „Marseljēza”)BALSS MIKROFONĀ: Vladimir Iļjič, pie jumsdelegācija.VLADIMIRS: Kāda delegācija? Es nevienunegaidu.BALSS MIKROFONĀ: Viņi saka – mēs tie pingvīniesam, bet tomēr ar sālsmaizi nākam... Kodarīt?VLADIMIRS: Vai sālsmaizi pārbaudījāt?BALSS: Pārbaudījām, viss kārtībā.VLADIMIRS: Labi, lai ienāk (pauze) Ejiet,mums visiem jāstrādā, jūs tagad esat„Ceturtās varas” komisāre! (Baiba prom)(Ienāk Liena, Pēteris un Ivans. Liena arsālsmaizi, svinīgi)LIENA: Dārgais Vladimir Iļjič! Mēs, vienkāršielauku ļaudis nākam pie jums,lai pateiktos par to, ka jūs izglābāt mūs,lauciniekus, ka pasargājāt mūsu ganāmpulkusno vardarbīgas izkaušanas, un mūspašus arī izglābāt... Paldies jums par to, untādēļ, lūdzu, pieņemiet šo sālsmaizi visumūsu pateicības vārdā.IVANS: Ar augšāmcelšanos, Vladimir Iļjič!VLADIMIRS: Ehē, brālīši baltie, vai tad es arJēzu Kristu varu konkurēt? Nu, ko jūs... Estikai pagrīdē biju aizgājis, ilgi vēroju, domāju– kas nu būs, bet, aizsnaudos mazliet...nu, bet pa to laiku te tādas lietas sastrādājuši,ka es pat nosarku nezin no kā, kautgan pats esmu liels grēcinieks.LIENA: Ko jūs, Vladimir Iļjič! Svētu darbu izdarījāt,paglābāt mūsu mīļos noiznīcības, tagad neviens komisārs vairsnerādās!VLADIMIRS: Un nerādīsies ar! Lai komisārssēž savā vēja ligzdā un domā, kā taupītenerģiju!PĒTERIS: Paldies jums, Vladimir Iļjič, mēs toneaizmirsīsim!VLADIMIRS: Bet kā tad ar Āfrikas gripu? Vairsnebaidāties?IVANS: Bet ko tāds degunradzis mums varpadarīt? Mēs ar vienu samogonbombu 8gaisā uzspersim desmit degunradžus!Lūdzu, Vladimir Iļjič... mūsu tosts paraugšāmcelšanos!8. samogonbomba – pašbrūvētās kandžas balons15


VLADIMIRS: Lai iet! Par visas tautas augšāmcelšanos,par mūsu kopīgo likteņupi, kastālu, tālu, pie Volgas jau sākas!IVANS: Zelta vārdi! Tur ir tas sākums!LIENA: Lūdzu, kādu sēnīti, kādu baraviciņu,pati gatavoju, pati pagrabā nokāpu un, kāteikt, arī augšāmcēlos...PĒTERIS: Nebaidieties, mušmires jaunedosim...VLADIMIRS: Tencinu, tencinu, mušmires nedosiet,sakiet, baraviciņas tomēr, tas labi,bet es ne no velna nebaidos, bailes ir tiešāmlipīga lieta, mēs visi esam vainīgi pie tā,ka tagad tas viss nabaga dzīvniekus skar.LIENA: Ko mēs atkal esam pastrādājuši!Atkal nelabas lietas...VLADIMIRS: Nelabas gan, bet ar sevi irjācīnās! Atceros – reiz sapnī man patsRasputins parādījās...IVANS: Va vella! Un ko tad šis?VLADIMIRS: Šis saka – nāc man līdzi, VladimirIļjič, zelta zivtiņas pabarosim – zem ledus,laipni lūdzam...LIENA: Ārprāts! Un ko jūs?VLADIMIRS Es viņam mierīgi saku tā: – Tu,Grigorij, neko neesi mācījies, labāk palasiMarksu un laidies dziļāk... Un tad viņšpazuda.IVANS: Ticiet vai neticiet, bet es arī trakusapni redzēju. Jā, jā, to pašu Āfrikas zvēru,goda vārds! Tāds milzenis – un ar lozungukaklā!VLADIMIRS: Aha! Ar lozungu, saki? Un kastur bija rakstīts?IVANS: Tur bija rakstīts, skaidri atceros: –Pienāks arī mūsu laiks! –VLADIMIRS: Tas nozīmē, ka šis laiks jau ir klāt!PĒTERIS: Tagad tikai ar traktoriem uz Rīguprom!IVANS: Un ar smagajām mašīnām nobloķētvisus ceļus!LIENA: Atlaist Saeimu, atlaist Saeimu!IVANS: Mēs prasām tautas vēlētugubernatoru!(Tālumā skan Marseljēza)4.skatsTelevīzijas ekrānā Baiba BrutoBAIBA: Nemieri visā valstī. Kā jau ziņojām,valsts politiskā un ekonomiskā krīze, kā arīStarptautiskās Antigripas Savienības bezspēcībaiedzīvotāju aizsardzībā pret Āfrikasgripu ir izraisījusi plašus nemierus visārepublikā. Par galveno cēloni pandēmijasizplatībai profesors Fridmans min cilvēkupsihisko nestabilitāti lielās krīzes laikā, kāarī izvirza hipotēzi par planetāri negatīvāsenerģijas laukiem, kas negatīvi var ietekmētarī dzīvnieku pasauli. Tuvākajā laikā visiemiedzīvotājiem tiks veikta obligātā pretgripasvakcinācija, ja vien pietiks naudas. (pauze)Šajā sakarībā es atļaušos piebilst, ka manineuztrauc tas, vai Eiropa mani sapratīs,mani uztrauc tas – vai spēšu paskatītiesacīs mūsu gadsimta traģiskākajam simbolam– Āzijas vai Āfrikas degunradzim, kascilvēku asinskāres un muļķības dēļ jau ir uziznīcības robežas. Un tagad pieslēdzamiesmītiņam Zaļajā laukumā pie Mārupītes, koorganizē dabas draugu biedrība ar devīzi:„Piedod, degunradzi!” Hallo, Krist, vai tumūs dzirdi?KRISTS: Jā, Baiba, es tevi dzirdu.BAIBA: Kas pašreiz notiek Zaļajā laukumā?KRISTS: Atmosfēra ir visai sakarsēta un grūtiprognozēt, kas notiks tālāk. Jaunieši, tērpušiesdegunradžu maskās, izpilda kādu dīvainurituāldeju, kliegdami: – Piedod, brāli,piedod mums, visiem ir viens debesjums! –BAIBA: Kāds mērķis tai rituāldejai, ko viņi arto grib teikt?KRISTS: To gan es nezinu, ko viņi ar to gribteikt, tā izskatās kā tāda šamaniska deja, untā patiešām var aizraut.BAIBA: Iespējams, ka tādā veidā viņi grib atbrīvotiesno masu informācijas radītā baiļukompleksa, kas saistīts ar Āfrikas gripu?KRISTS: Tieši tā, var just, ka viņi ar šīs rituāldejaspalīdzību grib atbrīvoties no kaut kātāda, kas visu laiku bijis kā slogs.BAIBA: Vai tu pats negribētu viņiem pievienoties?Saki godīgi, tev taču arī bija mazlietbail no tās gripas?KRISTS: Bija gan tā jocīgi, bet tagad ne... Jā,es labprāt viņiem pievienotos, bet es jūtu,ka viņiem nepatīk tas, ka mēs filmējam... O,velns!BAIBA: Kas notika, Krist?KRISTS: Es atvainojos mūsu skatītājiem,šķiet, ka man ar kaut ko meta... Jā, tā ir„Lāčplēša” alus pudele... piedodiet, tā nebijaantireklāma.16


BAIBA: Krist, ja kļūst bīstami – pārtrauciet!KRISTS: Viss kārtībā, mēs turpinām. Kā liekas,viņi ir pārāk iekarsuši. Tas bars kļūstaizvien lielāks, izskatās, ka tas pieaug patsno sevis...BAIBA: Krist, vai ar tevi viss kārtībā?KRISTS: Jā, viss kārtībā, neuztraucies.BAIBA: Ko dara kārtības sargi?KRISTS: Nekādu kārtības sargu te nav, unarī nevajag, mēs paši esam jaunās kārtībassargi.BAIBA: Krist, ko tu runā...KRISTS: Es zinu, ko runāju, klausieties visi!Mēs esam jauns sociālais fenomens, jaunapaaudze, un mums ir jāizpērk sava vainamātes Dabas priekšā! Beidzot jāatbrīvojasno bailēm, kuras paši esam radījuši, aklivergojot civilizācijai. Eiropa ir slima, tā senvairs nav Mocarta un Hendeļa Eiropa, tāir narkomānu, homoseksuāļu un popkultūrasEiropa... Es atsakos piedalīties valdībassankcionētos noziegumos pret dabu.Apkārtējā vide ir tā sagandēta, ka parādāsdelfīni-pašnāvnieki, bet bailes mums atkalliedz atzīt savu vainu pret māti Dabu untās neaizsargātajiem bērniem, un tāpēc espārtraucu raidījumu, pārtraucu darbībutelevīzijā un aicinu boikotēt visu televīzijasstaciju darbību, nepiedaloties to rīkotajāspārraidēs un raidījumos... (Tumsa)5.skatsBAIBA: Mēs atvainojamies skatītājiem paršo neveiklo starpgadījumu un ceram uz izpratniun turpmāku sadarbību. Studijā bijaBaiba Bruto... (Pauze) ...Viņš ir traks, galīgitraks... Kāds boikots, ko tu panāksi... Krist,ko tu dari, atjēdzies! (parādās Vladimirs)VLADIMIRS: Beidzot viens cilvēks ir pārvarējisbailes! Lūk, tādi vīri ir vajadzīgi! Tieši tagadtādi ir vajadzīgi!BAIBA: Nemeklējiet varoņus televīzijā.Nomest kārtis uz galda un aiziet – to es arīvaru izdarīt!BALSS MIKROFONĀ: Uzmanību! Lūdzu uzmanību!„Zaļā laukuma” dalībnieku masa virzāsuz Saeimas pusi, ko darīt?VLADIMIRS: Ieņemt parlamentu! Izolēt valdībuun visas tās „simts gudrās galvas”... eh!Vārdu sakot – nepieciešamības gadījumāmītiņa dalībniekiem var kādu deputātuupurēt! Es tūlīt došos uz turieni! Kur mansmobilais?BAIBA: Kā lai es to zinu!VLADIMIRS: Vajadzēja zināt! – Hallo, komisārHauzer, kur jūs esat? Jaunajā televīzijā„Homo Novus”? Skat, cik operatīvi strādājat...Tūlīt „iesit gaisā”? Labi, paskatīsim,(pauze) Ātri gan, velns tāds! Nu, nu... (ekrānāKomisārs Hauzers)KOMISĀRS: Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!Neatkarīgā televīzija „Homo Novus” jūssveic šajā vēsturiskajā dienā! Mēs esam pieSaeimas nama, kuru ir ieņēmuši demonstranti.Tautas pacietības mērs ir pilns, unmēs droši varam teikt – jā, tā ir visas tautasrevolūcija! Visur plīvo sarkanzaļie karogi arlepnu degunradzi centrā. Tūkstošiem cilvēkuar karogiem un lozungiem. Lūk, daži notiem: „Visu varu dabas bērniem!”, „Valstsapzadzējus – uz Jauno Bastīliju!” Par „JaunoBastīliju” sauc nupat atvērtu stingrā režīmacietumu, kurā, domājams, apmeklētājunetrūks... Ā! Nupat pa logu izmeta kādudeputātu, par brīnumu, viņš vēl ir dzīvs!Protams, mest vai nemest – tas ir gaumesjautājums, un nekādu vardarbību es tenesaskatu... Bet parunāsim arī ar jaunatni.Čau, zēni! Sakiet, kāpēc jūs piedalāties demonstrācijā?Lūdzu, stādieties priekšā mūsuskatītājiem.ZIČKA: Čau! Es esmu Zigmārs, koroče 9 –Zička no Slokas, un tas ir mans čoms, arī noJūrmalas.SPIČKA: Jā, jā, mēs esam tie krutie džekino Slokas, mūs arī „Degpunktā” rādīja!Redzējāt, kā tas ments novēlās! Super, vaine?ZIČKA: Mēs arī – par revolūciju! Vaišaubāties?KOMISĀRS: Nemaz nešaubos, malači!ZIČKA: Nu vot!SPIČKA: Mēs arī taisnību prasām! Manu fāterino darba atlaida tāpēc, ka viņš neklusēja,bet blieza purnā tiem šakāļiem!ZIČKA: Kad mēs tiksim pie varas, mēs viņustā izdrāzīsim, ka visu mūžu atcerēsies, to esjums saku, es – Zička no Slokas!SPIČKA: Mums, „degunradžiem”, te nav pretinieku!„Vecā Bābele, tu esi kritusi!” Čau!Mēs vēl atmirdzēsim! (Abi prom)KOMISĀRS: Kā redzējāt, jaunatne nestāvmalā, tā ir ieņēmusi aktīvu politisku nostājuun tai ir sakāms savs vārds. Jūs dzirdējātjauno jūrmalnieku viedokli, turpināmpārraidi...VLADIMIRS: Izslēdz tos ķēmus, ātrāk! Velnsparāvis! Komisāri jau televīzijā! Man pašamtur vajadzēja būt! Bet nav vēl teikts, kuroskapos zvanīs...BAIBA: Tikai nesakiet, ka jums vēl „Aurora”vajadzīga, saudzējiet veselību.VLADIMIRS: Es varu pārpeldēt Volgu... manpatīk peldēt kraulā pret straumi,man ir vajadzīga cīņa, bet dažkārt atkal9. koroče – īsāk (izsakoties)17


gribas aizmigt kā sunim... es zinu, tas tikaitāds mirkļa vājums.BAIBA: Kāpēc vājums... kāpēc jūs gribat būtkaut kāds pārcilvēks?VLADIMIRS: Nē, tas nav tā... es faktiski esmubēglis, mēģinu aizbēgt no pazemojošāslaika izjūtas, kas tevi kā traks vilciens raujnebūtībā, un tu nevari apturēt to vilcienu,tu esi viens pats tumšā vagona stūrī un navvairs nekā – ne laika, ne kaut kādas realitātesizjūtas, es nezinu, kāds laiks ir pagājis,kas pasaulē notiek, es tikai jūtu – pamazāmatgriežas vējš, esmu kaut kur pie Volgas, irnakts, es guļu vecā laivā un tā laiva manikaut kur nes... (pauze)BAIBA: Romantiski. Un kas pēc tam?VLADIMIRS: Pēc tam atkal tie paši mēsli, tiepaši Augeja staļļi... Un darba jau nekadnetrūks.BAIBA: Bet kāpēc jūs negribat atgrieztiesMaskavā?VLADIMIRS: Tur viss ir ļoti dārgs, bet galvenais– tas komunistu teātris, tas navizturams...BAIBA: Ak, kādas problēmas! Vai domājat,kā mūsu politiskais teātris sliktāks? Mēs visitajā piedalāmies – kā masu skatu dalībnieki.VLADIMIRS: Tāda masveida bļaustīšanās vaiālēšanās kaķim pie astes! Vai jums ir bijiskāds ģenerālstreiks? Tāds – no kā zemedreb? Ne velna! Tauta ir izslāpusi pēc pozitīviemsatricinājumiem. Izsludiniet amnestijuvisām cietumniecēm, un nākamie cietumniekijūs uz rokām nesās!BAIBA: Un kādi vēl glābšanas riņķi jums ir?VLADIMIRS: Nemaz nesmejieties, kriminālistosarī ir apslēpts revolucionārais potenciāls,bet to jāprot prasmīgi izmantot. Un vajagnoteikti atjaunot bezbērnu nodokli un aizliegtabortus, izņēmums varētu būt īpašinelabvēlīgiem subjektiem.BAIBA: Tiešām, vēl varētu uzlikt nodokli parnevainības zaudēšanu?VLADIMIRS: Un kāpēc gan ne? Vai tad deflorācijasproblēma nepastāv? Piedodiet, betkā saka: celka – ņe tarelka 10 !BAIBA: Fui, Vladimir Iļjič! Ko tad darīt? Uzliktvisām meitenēm nevainības jostas līdz astoņpadsmitgadu vecumam?VLADIMIRS: Tātad jūs atbalstāt izlaidību?Pērienu jums vajag, un tūlīt pat! Tūlīt patarī nopēršu!BAIBA: Kā tad, tā jau es ļaušos!VLADIMIRS: Nu, to mēs vēl redzēsim!BAIBA: Ko tad, ko tad mēs redzēsim?VLADIMIRS: Tūkstots un vienu nakti tu managūstekne būsi!10. Nevainība nav šķīvis!BAIBA: Tas gan būtu par daudz! Bet kā tiksipie tādas gūsteknes?VLADIMIRS: Zīda cilpā es to ķeršu, it nekur tāneizbēgs!BAIBA: Tas ir vecmodīgi, nekas nesanāks!(Baiba bēguļo un veikli izvairās, tomērVladimiram izdodas notvert)VLADIMIRS: Ā, nu putniņš rokā gan!BAIBA: Trakais, taču ne uz galda!VLADIMIRS: Kāpēc ne, kas galdam vainas?BAIBA: Bet kāds var ienākt...VLADIMIRS: Neviens neienāks, es te esmukungs un pavēlnieks.BAIBA: Lūdzu... vismaz gaismu nodzēs, vēstureskatās...VLADIMIRS: Lai skatās, lai mācās! Es esmuTigris, tu esi Eifrata, Mēs vienotā Divupēsaplūdīsim!(Tumsa un vēsturisks sex, skan„Internacionāle”)6. skatsĻuba tirgo saulespuķu sēklasĻUBA: Sēkliņas, lūdzu, grauzdētas saulespuķusēkliņas, kādas vien vēlaties, nopērciet,lūdzu, garšīgas sēkliņas, lūdzu... uzlabo atmiņu,uzlabo redzi, sēkliņas, lūdzu, ļoti lēti,ļoti, lūdzu...(parādās Komisārs)KOMISĀRS: Sveika, Ļuba, Ļubočka, nu, kā iettirdzniecība?ĻUBA: Nekā neiet, neko nepērk, ko lai dara,nezinu.KOMISĀRS: Nu, nu, neraudi, te būs kāds latiņš,ieber mazliet man kabatā.ĻUBA: Oi, priekšniek, paldies, bet...KOMISĀRS: Nevajag, sīkumi, ņem taču. (pauze)Nu, un kā citādi, ko tauta runā?ĻUBA: Vai, paldies... tauta visu ko runā,muld arī bez jēgas.KOMISĀRS: Interesanti. Un ko tad tā muld?ĻUBA: Traks var palikt... Runā, ka Ļeņins parādījies...(pauze) Augšāmcēlies...KOMISĀRS: Ko tu neteiksi... augšāmcēlies...Gandrīz vai kā Kristus...ĻUBA: Es jau arī saku – muldēšana vien ir,bet vai kādam muti aizbāzīsi?KOMISĀRS: Tā vis nesaki, to viegli var izdarīt.ĻUBA: Es jau neko, ko tad es...KOMISĀRS: Bet kā tu domā, kāpēc tā notiek...Ko tiem cilvēkiem vajag?ĻUBA: Es nezinu... kaut kam ticēt gribas...KOMISĀRS: Un tas spoks būs tas, kam jūs ticēsit?Kur tad paliek Dievs, kur baznīca?18


ĻUBA: Dievs augstu, ķeizars tālu, bet baznīcāvienmēr esmu salusi, tur ir tik nospiedoši...vainīgs vai nevainīgs, vienalga – uz ceļiem...KOMISĀRS: Bet ticīgo netrūkst.ĻUBA: Es arī ticu..., bet ne baznīcai.KOMISĀRS: Redz kā... interesanti...ĻUBA: Pagaidiet... vai tas vīrs tur... uz tāsoliņa...KOMISĀRS: Kur tad? Kas?ĻUBA: Tas taču ir viņš, vai ne?KOMISĀRS: Tur neviena nav.ĻUBA: Kā – nav? Nupat vēl bija – nevarējataču izgaist kā spoks, būs vienkārši aizgājistagad.KOMISĀRS: Tev tikai izlikās – kur tad palika?Redzi, iela ir tukša... Ja būtu tur bijis kāds,mēs to redzētu aizejam, saproti?ĻUBA: Tad jau man laikam sāk rādīties... varjau būt – no rīta tikai kafija... varbūt mazlietgalva sareiba... tā iet ar tām saulespuķēm...,bet vienalga... es redzēju...KOMISĀRS: Es tagad iešu, ja? Būs jau labi...(Komisārs prom)ĻUBA: Kas ar mani notiek? Nesaprotu... Kodarīt? Tāds tukšums, tāds tukšums... un arsēkliņām to neaizbērt... jā, mani mīļie zvirbulīši,balodīši... lai vismaz jums kaut kastiek... sēkliņas, grauzdētas sēkliņas, mīļie...salaižaties, salaižaties pie mūsu Svētā vakarēdienagalda... uz tā nekā cita nav, kā tikaisēkliņas no lielās Saules puķes... es arī tādspat zvirbulēns vien esmu, es arī gribētu aizlidottālu, tālu un neatgriezties vairs nekad,nekad. (tumsa)7. skatsVLADIMIRS: Aizveriet durvis! Visas durvis unlogus! Ātrāk, vai mani nedzird neviens?!Velns, kas par viesuli uzradies! Domājat,mani tā aizpūst var? Nē, baltie velni, nekasjums nesanāks! Rimsties, tu nelabais!(Vējam pierimstot parādās Solovejs-Razboiņiks 11 )SOLOVEJS: Ē-eh! Ē-eh!Noput tikai velna milti,Un tad gāžas visi tilti!Как мне жить, как мне быть,Хуанхэ как переплыть?! 12VLADIMIRS: Solovejs! Vai tiešām tu? Kur bijipazudis, laupītāj vecais? Tik tiešām – pats11. Lakstīgala Razbainieks (jeb laupītājs, bandīts),tēls no krievu tautas eposa Ilja Muromietis, koRainis pārvērtis lugā.12. Kā man dzīvot, kā man būt,Huanhē kā pārpeldēt?(Huanhē ir upe Ķīnā, kas bieži pārplūst.)Solovejs Razboiņiks, kā bilde! Nu, sveiks,varoni, sveiks!SOLOVEJS: Jā, ilgi neesam tikušies... es skatos,tev laikam Maskavā miegs nenāk.VLADIMIRS: Man nekur nenāk miegs, un tagadnemaz nedrīkst gulšņāt, bet tu neesimainījies, Solovej Budimirovič, acis kā kaķimspīd, kā rādās, laupījumu esi saodis?SOLOVEJS: Grēks tā runāt, Vladimir Iļjič, patskādreiz teici: – Laupi salaupīto!VLADIMIRS: Toreiz vajadzēja tā runāt, lai kautkā iekustinātu to stulbo pūli, bet mani senjau ir pārtrumpojuši, nu jau runā par valstsnozagšanu!SOLOVEJS: Ak tu pūcīte nelaimīgā! Nu kā tasiespējams vispār – valsti nozagt... dzelzceļasliedes var aizstiept, to es saprotu, tiltu arīvar nozagt, bet valsti... Kā tad es Francijuvarētu nozagt?VLADIMIRS: Te nav Francija, brālīt, te viss iriespējams.SOLOVEJS: Tad gan paveras darba lauks...VLADIMIRS: Revolucionārs darba lauks!Ikvienu sociālo problēmu vajag skatīt nozināma attāluma – kā mākslas darbu!Piemēram – bezdarbs tuvplānā izskatāsnepievilcīgi, bet no attāluma – kā glezna!Un tā ir jāskatās uz visām lietām. Pārāk iesūnojušiesat! Pirātiskās dzirksteles trūkst!Neviens neticēja revolūcijas uzvarai, maniradinieki teica: – Vladimir Iļjič, ...bet tātaču ir avantūra! – Nu un tad, ka avantūra?Toties – vispasaules mēroga avantūra!Un tad jau tas ir mākslas darbs, un tāpēces ierosinu drošības dienestu pārdēvēt parMikelandželo vārdā nosauktiem Drošībasorgāniem!SOLOVEJS: Nesteidzies, Vladimir Iļjič, manliekas, ka es to Andželo Tambovas pusēesmu manījis.VLADIMIRS: Nē, ko tu, Tambovas pusē viņšnekad nav bijis, no citiem laikiem nāk, nodrosmīgās itāļu tautas. Vārdu sakot – mūsējais!Ehei, visi pirāti, dumpinieki, kur jūsesat? Strādnieki, tagad bezdarbnieki, a-ū!ĻUBA: Aū, aū! Pagaidiet, es jūs dzirdu, neaizejiet,pagaidiet, lūdzu, es jau skrienu,skrienu, es tūlīt, pagaidiet, lūdzu... (parādāsĻuba) Nu, lūk, esmu klāt...VLADIMIRS: Mēs jūs gaidījām, jau ļoti sengaidījām.ĻUBA: Es skrēju, es steidzos.VLADIMIRS: Jā... (pauze) Man tagad kā pilātamir jāizsaucas: – Ecce Homo! – Lūk, jūsuSavienība! Bezdarbs un nabadzība, korupcijaun pagrimums! Anglijā britu lauva jaunātres ēd!SOLOVEJS: Vispārējs sabrukums.19


kungs. Nāciet, mašīna gaida, pavizināsimiesmazliet. Baidāties?VLADIMIRS: Jums no manis vairāk bail, tāpēcjau mašīna gaida.KOMISĀRS: Nefilozofējiet, iesim. (abi prom)ĻUBA: Bet es? Kā tad es, kas būs ar mani...Solīja, ka būs darbs, un atkal nekā, atkal taspats... nopērciet sēkliņas, lūdzu, grauzdētas,labas, garšīgas... nevajag, ja? Skaidrs, kanevajag, ko ar tām iesākt, paēdis nebūsi,ņemiet par velti... par baltu velti, par zaļuvelti, vienalga, kā jums tīk... ejiet, lūdzu, nestāvietšeit, es neesmu skatlogā izlikta, unbezdarbs nav mākslas darbs, arī aiz stikla– ne... atstājiet mani, lūdzu, ko jūs blenžatuz vecu lupatu lelli, tā nevienam nav vajadzīga...kādi mākoņi nāk, mākoņi... varbūtsaules aptumsums būs un mūs visus ar sēkliņāmapbērs, un tad nāks cilvēki-saulespuķes,un visi būs laimīgi, laimīgi... (pamazāmsatumst)8. skatsKomisārs un Baiba, abi ārstu virsvalkosKOMISĀRS: Man tā lieta nemaz nepatīk... Nokurienes viņš vispār te uzradās? Kāpēc neviensneko nezina, neviens neko nejautā?Visi kā apmāti krīt kaut kāda avantūristatīklā! Kā to izskaidrot!BAIBA: Jā, ļoti neparasts gadījums.Dokumentu nav, protams, ka nepieskaitāms,bet tajā pat laikā... visai loģiskas lokālāskonstrukcijas... tomēr interesants materiāls,kaut kas pievelk... Kāpēc? Ko darīt?KOMISĀRS: Ārstēsim, ko tad citu. (mobilāzvans) Hallo... Jā, Veselības centrs...Vladimira kungs... ir gan, ko jūs vēlējāties?Ko nozīmē – savi rēķini? Jūs draudat? Nē...?Ko nozīmē – taisnīgu tiesu... tie ir draudi...,bet, ja jūs tik drosmīga esat, tad vismaznosauciet savu vārdu vai organizāciju...Kas? Šarlote de Kordē? Nē, neesmu gandzirdējis... Ak tā... slikti zinu vēsturi – unjūs sevi uzskatāt par vēsturisku personu...Franču revolūcija... esmu gan dzirdējis, betvai nu visus tos varoņus atcerēsies – betatbrauciet vien, aprunāsimies, priecāšosiepazīties... Nē, pie Vladimira kunga gan jūsnetiksiet, jā, nodot sveicienus varam – nopatriotes Šarlotes de Kordē... Noteikti izdarīsim...(pauze) Ak, Dievs, pilna pasaule artrakajiem.BAIBA: Tomēr uzmanīties vajag, ko var zināt,kas tādai dāmai prātā... nekādas apsardzesjau te nav.KOMISĀRS: Iesim apskatīt mūsu apsargājamo.Psihiatriskās slimnīcas istaba. Vladimirs guļIenāk Komisārs un Baiba.KOMISĀRS: Celties, celties! Gala stacija„Kazanskij vokzal” 14 . Atbraucām!VLADIMIRS: Kas par lietu? Kāda stacija...neko nesaprotu... kur es esmu...KOMISĀRS: Slazdā esat, Vladimira kungs...VLADIMIRS: Es neesmu Vladimirs...BAIBA: Kas tad jūs esat? Neatceraties?VLADIMIRS: Es... nezinu... (pauze) Vai lietusjau beidzies? Tas lielais lietus...BAIBA: Jā, beidzies... traki salijām, ja?VLADIMIRS: Jūs arī izglābāties..., bet kur esatrodos?BAIBA: Veselības centrā jūs atrodaties. Mēspalīdzam cilvēkiem atgūt atmiņu.VLADIMIRS: Atgūt? Vai dvēseles atmiņu varpazaudēt? Pazust var vienīgi tā sīknaudiņa,kas kaut kur mētājas mūsu saprāta seklajāskabatās.BAIBA: Vai varat pateikt, kas ir Šarlote deKordē?VLADIMIRS: Varu gan pateikt. Franču revolūcijaslaikā tā teroriste nogalināja Maratu,vienu no uzticamākajiem revolūcijas dēliem.KOMISĀRS: Viņa interesējas par jums...(pauze)VLADIMIRS: Ahā! Pielabināties grib. Nekasneiznāks! Nodevēja!KOMISĀRS: Jūs visu laiku vajā kaut kāda revolucionārāapsēstība.VLADIMIRS: Labāk revolucionārā apsēstība,nekā tas mantrausības vājprāts, kas novedvalsti līdz sabrukumam! Un man ir pamatotastiesības izteikt šo viedokli, redzot, kasnotiek pie Baltijas jūras!KOMISĀRS: Un kas tad notiek pie Baltijas jūras?Tauta dzied un tauta dejo! Vedam dancišovakar! Nelūdzu uz pērienu, lūdzu uzdeju. (Komisārs paklanās Baibai, abi dejo)Visi dejo, visi dejo „Aleksandra augstumos”!(Dejā negaidot iesaistās Liena, Pēteris, Ivansun Ļuba, pēc tam visi prom)KOMISĀRS: Redzējāt? Ko vēl jūs vēlaties?14. Kazaņas stacija, kas pazīstama ar raibo klaidoņupubliku21


VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trūkst tikai „Vergukoris”... Domājat kādam acis aizmālēt?Blēņas!KOMISĀRS: Interesanti, ko tad Vladimirakungs iesaka darīt?VLADIMIRS: Ko darīt? To var tikai pātaga pateikt!Lūk, tā! Un šitā! Un vēlreiz tā! (izdaraasas kustības, imitējot pātagas cirtienus)KOMISĀRS: Liec nost pātagu! Tie nav nekādijoki!VLADIMIRS: Es arī nejokoju! Pa vietām! („pātagas”cirtiens)BAIBA: Beidziet, tā nevajag...VLADIMIRS: Vajag! Skriešus marš! Ātrāk,ātrāk! Nevarat paskriet, par smagu esat?Sviukt!KOMISĀRS: Palīgā... sanitāri!VLADIMIRS: Klusu! Es jūs izdresēšu!KOMISĀRS: Nevajag! Es esmu Veselības centraorators!VLADIMIRS: Paklusē, orator!BAIBA: Ko jūs darāt, nedrīkst tautu ar pātagudzīt!VLADIMIRS: Tauta ir galīgi izlaidusies, tai tikaipātaga vajadzīga!BAIBA: Es saprotu – kādreiz ir vajadzīga, betpašreiz, kad darba tauta jau tā ir nodzīta unbezspēcīga – vai tiešām jūs domājat, ka šokrīzi var tikai ar pātagu pārvarēt?VLADIMIRS: Pagaidiet, mazliet jāatvelk elpa,ar jums te var galīgi nobeigties... Atnesiet,lūdzu, nu kaut vai ūdeni... (Baiba prom)Simpātiska meitene, varbūt no mauzoleja?Pajokoju, nebaidieties.KOMISĀRS: Lūdzu, lieciet nost to pātagu...VLADIMIRS: Jūs paši ilgojāties pēc tās... tagadtas ir piepildījies, līdz ar to atļaujiet šo dienupasludināt par Gaidītās pātagas dienu.(Ienāk Baiba) Paldies, vai zināt, kas šodienpar dienu?BAIBA: Ceturtdiena.VLADIMIRS: Nē, šodien ir jūsu Gaidītās pātagasdiena!BAIBA: Nekad tādu dienu neesmu gaidījusi.VLADIMIRS: Visi ir gaidījuši, vergu dvēseles(pauze) Es ļāvu, lai notiek tas, kam bija jānotiek,es zināju, ka mani te atvedīs... čekistiņi,jāsmejas... es gribēju sociālajām lietāmpievērst īpašu uzmanību, un izmantojusarkastisku provokāciju, bet jūs to uztvērāttik primitīvi.KOMISĀRS: Mēs kļūdījāmies.VLADIMIRS: Nepiedodami kļūdījāties.KOMISĀRS: Ko darīt? Valsts ir uz bankrotarobežas, kur ņemt naudu?VLADIMIRS: No miljonāriem un prostitūtām.Valsts glābšanas labad ieviesiet īpašo miljonārunodokli.KOMISĀRS: Jūs jokojat?VLADIMIRS: Nebūt ne. Vajag ar viņiem tāsirsnīgāk aprunāties. Un, protams, jāieviešvalstiski obligātās prostitūcijas nodoklis, tiearī ir miljoni.KOMISĀRS: Es tūlīt ziņošu labklājības ministram,tā tiešām ir lieliska ideja. Citādi – pašasdzīvo kā nieres pa taukiem, bet valstijnekā! Te tiešām pātaga vajadzīga!VLADIMIRS: Pašam arī – ar pātagu derētu,profilaksei, tā sakot. Visa tā jūsu sīkpilsoniskāiedomība arī ir slimība.BAIBA: Mums ir patriotiskas meitenes, viņasar prieku piedalīsies valstsglābšanas darbos.KOMISĀRS: Jā, radīsim jaunas darba vietas,un ārkārtas situācijā arī baznīcai būs jāpiekāpjas,lai nu mazliet atpūšas no tāmlūgšanām. Visā pilsētā – sarkanos lukturīšus,un trakie ārzemju tūristi gāzīsies šurp kācunami!VLADIMIRS: Pietiek! Muldēt visi jūs protat.KOMISĀRS: Atļaujiet vismaz apsolīt to, ka jūspats kontrolēsiet situāciju... tikai bez pātagas,lūdzu. Kopīgiem spēkiem izveidosimjaunu Valsts Intīmās palīdzības ministriju,un ministra portfelis būs jūsu.VLADIMIRS: Ko?! Man, vecam revolūcijasvilkam, jūs piedāvājat kaut kādu portfeli?Es jūs glābju no pazušanas tikai veco strēlniekupiemiņas dēļ, bet jūs mani uzpirktgribat? Pātagu pēkšņi aizmirsāt? (Vladimirstrīs reizes iesvilpjas, parādās SolovejsRazboiņiks)SOLOVEJS: Esmu klāt, mans draugs unpavēlniek!VLADIMIRS: Aizvāc tos tur! Lai kaut kuratvēsinās!BAIBA: Vladimira kungs, tā nedrīkst, es jauportfeli nepiedāvāju!VLADIMIRS: Nerunā pretī, buržuika!BAIBA: Es tev neesmu nekāda buržuika,saprati?!SOLOVEJS: Nu, nu, neskandini zvaniņus, aizpūtīšukā miltu maisu! Uh! (Visi prom)VLADIMIRS: Ko viņi iedomājas! Portfeli manpiedāvāt! Un tas notiek Baltijā, kur bijatāda pamatīga augsne! Un kas tagad? Kādamorāla degradācija, kauns! (pauze) No jūsukorumpētajām ādām vajadzētu portfeļustaisīt! Impotentie aligatori!(Atgriežas Solovejs)SOLOVEJS: Kārtībā! Visi putniņi būrītī!VLADIMIRS: Ā... tas labi, būrītī cita dziesma...SOLOVEJS: Bet kā tev liekas, pavēlniek, vaiūdeni arī šiem atstāt?VLADIMIRS: Ūdeni? Nu, labi, bet tikai tā –ko knābīšus apslapināt... (pauze) Pārāk22


žēlsirdīgs esi palicis, vai tik nav tevi ar austerēmiebarojuši... Zini, Solovej Budimirovič,es tā skatos uz Zvirbuļu kalniem un domāju...nu kā tas tā – visā Baltijā krīze, tautagrimst nabadzībā, bet ielas meitas dzīvozaļi! Tas nav taisnīgi! Un es nolēmu: no visāmpadauzām tā naudiņa jāiekrata valstskasē! Lai strādā valsts labā, lai viņas drāždienu un nakti! Katrā apdzīvotā vietā, kuriedzīvotāju skaits pārsniedz vienu tūkstoti,tur jāatver jaunas „Sarkanā luktura” darbavietas! Un tāpēc, Solovej Razboiņik, tev irkaujas uzdevums – kontrolēt un vēlreiz kontrolēt!Izkratīt līdz pēdējai kapeikai! Ja sadomāsblēdīties, tad nopērt tā, ka gulēt uzmuguras nevarēs, bet strādāt vajadzēs! Nu,laidies, Solovej! Tikai nesaķer kādu slimību!SOLOVEJS: Vladimir Iļjič! Pirmā vietā, pirmāvietā valsts un tauta, nu, bet austeres, betausteres pēc tam! (Solovejs prom)VLADIMIRS: Malacis Solovejs..., kaut ganlaupītājs, bet kas par balsi, kā dzied! Tautaitādi patīk, un tas ir labi... īstais brīdis vēsturiskāmpārmaiņām...BALSS MIKROFONĀ: Vladimir Iļjič! Izvietotāspersonas no sestā izolatora lūdz tāsuzklausīt.VLADIMIRS: Lūdz uzklausīt? (pauze) Tautasdelegāti? Vai nāk ar svētbildēm vai sālsmaizi?Iedomājieties tikai – uzklausīt... Ja būslabs stepes vējš, tad varam arī uzklausīt...(Vladimirs trīs reizes iesvilpjas, parādāsSolovejs)SOLOVEJS: Esmu klāt, mans draugs unpavēlniek!VLADIMIRS: Solovej Budimirovič, vai pašreizir labs stepes vējš?SOLOVEJS: Ļoti labs vējiņš, mūsējais.VLADIMIRS: Nu tad uzklausīsim tos biedrus.(Ienāk Baiba un Komisārs)BAIBA: Piedodiet, lūdzu, mēs negribējāmjūs aizvainot, protams, tas par to ministruportfeli... kaut kā banāli sanāca, piedodiet,lūdzu...VLADIMIRS: Paldies, pietiek, varat neturpināt,jūs nebūsiet oriģināli... (pauze) es jūs pieņemutikai tāpēc, ka šodien ir labs stepes vējš,Solovejs Budimirovičs to var apliecināt.SOLOVEJS: Kas tiesa, tas tiesa...VLADIMIRS: Ko jūs tā skatāties... ē, piedodiet,piemirsu jūsu vārdiņu.BAIBA: Tas nav svarīgi, ja vēlaties...VLADIMIRS: Paklusē labāk, nevajag... (pauze)Tu teici, ka šeit slimniekiem palīdzotatgūt atmiņu? Meli un atkal meli... teatmiņa tiek nozāļota un iznīcināta... Koteiktu Maķedonijas Aleksandrs par šiem„Aleksandra augstumiem”? Varbūt tikaipasmaidītu, jo viņš daudz ko spēja paredzēt...(pauze) bet kas būtu cilvēka dzīve, jaatmiņas par iepriekšējo nesavienotu tagadniar pagātni? Nekas. Bet tas nevienu neinteresē.Jums ir vajadzīga nauda, nauda, nauda...KOMISĀRS: Diemžēl esam parādos līdz ausīm.VLADIMIRS: Tad nocērtiet tās – un miers!Starp citu, kūpinātas lāčausis cienījapats Muromietis, un es domāju, ka tikaiMuromietis jūs var glābt.BAIBA: Bet vai tāds milzis gribēs mūsuzklausīt?VLADIMIRS: Nezinu, nezinu... mēģināts navzaudēts.KOMISĀRS: Bet ko darīt, lai, tā sakot, mēsvarētu uzsākt sarunas?VLADIMIRS: Pagaidām paklusējiet un svētāklusumā rakstiet lūgumrakstu visasMuromijas zemes valdniekam, lūdziet viņažēlastību un aizstāvību, bet visas bailes unmuļķīgo spītību satiniet vienā lūgumrakstāun godbijīgi nolieciet to pie lielā valdniekakājām, tad atkal saulīte atspīdēs jūsu sētās,un Muromieša gaišie smiekli visus ūdeņussaviļņos... rakstiet.BAIBA: Tagad un šeit?VLADIMIRS: Tieši tā – tagad un šeit, jums navvairs daudz laika, dāmas un kungi... (tumsa)Iela. Ļuba tirgo sēkliņas.ĻUBA: Sēkliņas, grauzdētas sēkliņas... lūdzu,ļoti labas sēkliņas, uzlabo atmiņu, uzlaboredzi... jūs neredzat mani un neredzēsit, eszinu, jūs ietu garām simts gadu, re, kādimākoņi nāk, laikam būs lietus... modīsiesseptiņi gulētāji, līs septiņas dienas un naktis,varbūt daudz ilgāk, lietus aizskalos visasbailes, nekas cits nav vajadzīgs vairs, nākslietus, bezgalīgs lietus, lai aizplūst viss, kamir jāaizplūst, un tad atkal es redzēšu tevi,māmiņ, es redzēšu tevi tajā pat logā, uzrokas tev maza meitene būs... (pauze) Cikjocīgi redzēt sevi atkal tik mazu, jūs, manasmīļās un neaizsniedzamās, es ceru, ka jūsmani neredzat tagad, jo man ir kauns paršo dzīvi... Neskatieties, lūdzu, ļaujiet manaiziet lietū, pārvērsties miglā un izgaist kāmiglai, ļaujiet man aiziet – un viss.Lugas beigasLDS jaunais zīmolsSkat. 62. lpp.23


Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LATVIJASUN LATVIEŠUTRIMDAS SASKARSMEUN TĀS DINAMIKA –VII DAĻASākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29; 258:12;259:21; 260:20; 261:16.Par filoloģijas doktori Evu Eglāju-Kristsoni skat. JG254:15ATTIEKSME PRET LATVIEŠUPADOMJU LITERATŪRU TRIMDĀVēsturiskā un sociālā perspektīva ļauj paraudzītiesuz „kultūras sakariem“ izvērtējošāk,pilnīgāk un analītiskāk, ja tiek ņemts vērāpolitiskais un sociālais konteksts. Šis kontekstssvarīgs, arī ieskicējot tendences, spilgtākosparaugus abu pušu literatūru recepcijā,t.i., Padomju Latvijas literatūras recepcijātrimdā un trimdas literatūras recepcijas nosacītībāLatvijā. Tā kā šajā nodaļā ir aplūkotasspilgtākās un zīmīgākās tendences abupušu literatūru recepcijā, tad nodaļai ir apkopojošsraksturs, analizēti vien atsevišķiraksti un apceres.* * *Par rakstniecību Latvijā viedokli izteikuši daudzitrimdas literatūras un kultūras pārstāvji(būtiskas atziņas rakstos pauž Jānis Rudzītis,Valters Nollendorfs, Rolfs Ekmanis, GunarsAndrejs Irbe, Valda Dreimane, Astrīde Ivaska,Gunars Saliņš u.c.). Līdzās publiskajai tribīnei,par ko uzlūkojami žurnāli Jaunā Gaita,Tilts, laikraksti LaRAs Lapa, Latvija u.c., nozīmīgasatziņas lasāmas arī trimdas literātu sarakstē(Velta Toma, Valentīns Pelēcis, GuntisZariņš, Ervīns Grīns u.c.)Savās apcerēs, kritikās un vēstulēs, aplūkojotliteratūru Latvijā, trimdas vērtētāji izvirzavairākas tēzes. Piemēram: rakstnieka darbsLatvijā nav vērtējams atrauti no politiskās situācijas.Tā viens no kompetentākajiem PadomjuLatvijas literatūras situācijas pārzinātājiem,literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanissavā apcerē „Tas 1970. gads. Iezīmes latviešuliterārajā dzīvē” 1 secina, ka, ņemot vērāapstākļus, kādos norisinās mākslas procesiPadomju Savienībā, būtu gluži aplami apcerētdzeju kā neatkarīgu aistētisku kategoriju,neņemot vērā aktuālos dzīves jautājumus,1. Rolfs Ekmanis. „Tas 1970. gads. Iezīmes latviešuliterārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 1971, 85: 7.sociālās problēmas un kompartijas polītiku.Būtu gaužām vienpusīgi pievērsties tikai tam,‘kā’, atstājot novārtā ‘ko’ un ‘par ko’. Protams,tikpat kļūdaini būtu visu dzejisko darbībupāradresēt, tā sakot, polītiskā plāksnē. 2Literatūras specifika pieļauj šādu atšķirīguuztveri atkarībā no lasītāju, arī literatūraskritiķu subjektīvās attieksmes, kas savukārtcieši saistīta ar dzīves pieredzi, zināšanām,interesēm un mērķiem. Svarīgākais iemeslsšai daudzveidībai ir receptīvais uzstādījums,tā ir jau iepriekšēja noskaņošanās uz uztveri,kas darbojas visa mākslinieciskā procesagaitā. Piemēram, savu receptīvo uzstādījumuAnšlavs Eglītis raksturo šādi: Es jau sennevērtēju dzeju no augstiem kritērijiem, bettikai no personīgas ietekmes – vai tā saistainteresi, vai ne. Daudzu cildinātu un formāliizvirtuozu autoru grāmatas man neretiaiz garlaika šļūk iz rokām. 3 Literatūras kritiķisMārtiņš Lasmanis par Ojāra Vācieša dzejuizteicis domu, kas pilnībā attiecināma uzPadomju Latvijas literatūras vērtēšanu kopumā:Noderīgu citātu meklētājiem vienā unotrā pusē Vācieša darbos viegli atrast piemēruskā brīvdomībai, tā partejiskai un principiālainostājai. 4 Savukārt Valentīns Pelēcisir gandrīz vienīgais, kas sarakstē ar Ojāru Vācietiregulāri analizē Vācieša dzeju, lielākotiesgan tikai dzejas ideoloģisko satvaru. Pelēcispat centies definēt savu kā kritiķa metodiku:Tavas dzejas lasot, cenšos vienmēr ‘iedzimt’Tavā laikmetā, pārliecībā un izcelsmeskategoriskajos apstākļos. Tā Tu man tieci tuvāks,saprotams, izjūtams. Varbūt nav pārākaplam, ja arī attiecībā uz manu pasauli,(cik greiza tā arī nebūtu) Tu mēģinātu līdzīgupieeju. 5Lai arī paši trimdas literāti un literatūras kritiķiapzinājās: Šeit Rietumos mēs pārāk biežipūlamies saskatīt jaunas brīvības izpausmimūsu turienes dzejnieku izpausmē vaidomās, 6 viņu recenziju pamatā ir jautājums,kāda daļa autora darbā ir mesli padomjudiktatūrai, kāda – latviskās identitātes unpat brīvības idejas paušana ar vairāk vai mazākizzīmētu zemtekstu palīdzību. Tas varēja2. Turpat.3. Anšlavs Eglītis. Vēstule Valentīnam Pelēcim.1976.24.VIII – RTMM V.Pel K 21/4, 554898.4. Mārtiņš Lasmanis. „Tumšais minors unķeizarkronis.” Jaunā Gaita 1984, 150: 21.5. Valentīns Pelēcis. Vēstule Ojāram Vācietim.1966.28.III – Ojāra Vācieša Memoriālais muzejsinv. nr. K: 130.6. Valda Melngaile. „Vizmas Belševicas un ImantaZiedoņa dzeja: ceļi uz patiesību”. Jaunā Gaita 1971,84: 4.24


ezultēties arī pārspīlētos spriedumos, tendenciozossecinājumos, konteksta ignorēšanāun pārāk optimistiskā vai pesimistiskāskatījumā uz literatūru Latvijā. Anšlavs Eglītis60. gadu beigās pamatoti norāda, ka pēctrimdas žurnālos pārspiestajām izlasēm varrasties iespaids, ka dzimtenē dzeja jau pilnīgiatbrīvojusies. Tik skaisti laiki vēl nav pienākuši.7 Galvenie Padomju Latvijas dzejaspārpublicētāji bija žurnāli Jaunā Gaita, Tilts,Treji Vārti, Ceļa Zīmes, kuru izvēlētie tekstilielākoties centās atspoguļot brīvākās, modernākāsizpausmes Latvijas dzejā vai prozā,retāk ilustrējot literatūras kanonizāciju.Padomju Latvijas literatūras vērtētāji iedalāmivairākās grupās: a) tie, kas savas apceresrakstīja, ievērojot politisko realitāti, b) tie,kas literatūru vienādoja ar ideoloģiju, nemēģinotskatīt mākslinieciskās kvalitātes, c) tie,kas pat šķietami politizētajā spēja saskatītbūtisko, patiešām iekonturējot Latvijas dzejniekusreālajā laikā un dažkārt pat saistotar rietumu dzejas pieredzi. Kā skaidrojis JānisAndrups, viena no tendencēm bija dzejuiedalīt darbos, kas ir komunistiski, bet kamnav dzejas vērtību, un darbos, kam ir dzejasvērtība, kur nav nekā komunistiska. 8 Retāktiek atzīts, ka var būt izcila arī ar patiesāmjūtām rakstīta komunistiskā dzeja.Latvijas 50., 60. gadu nozīmīgākie dzejniekitrimdas periodikā ienāk līdz ar Ojāra Vāciešadzejas publikāciju Jaunajā Gaitā 1957.gadā. G. gr. [Gunara Gravas] komentārā piešīs publikācijas Vācietis pieteikts kā jaunaisLatvijas dzejnieks, par kura politisko pārliecībupagaidām vēl nekas nav zināms, bet kuradzejolī ir uzburta aina, kas trimdiniekiem jaupiemirsusies – Rīga, lielpilsēta, bulvāru ugunis.Mēs, protams, pasakām, ka komunistiskodiktatūru neatzīstam un neatzīsim nevienāno tās dažādiem izpausmes veidiem. Betindivīdā, cilvēkā mēs meklējam viņa cilvēcīgoes, kas ir un stāv pāri kolektīvam un ar tosaistītām dogmām. Un mēs priecājamies, jakaut kur šo ‘es’ esam ieraudzījuši. 9 Kaut arīpublicētais dzejolis ir pilnībā neitrāls, Latvijasdzejnieka publicēšanai meklēts jaungaitniekumanifests par dzejas un cilvēcības pārākumupar komunistisko diktātu.Līdzīgi ASV mītošais dzejnieks, „ellesķēķinieks”Gunars Saliņš, kurš savos vērtējumos7. „Anšlavs Eglītis runā.” Tilts 1968, 94./95: 11.8. Jānis Andrups. „Viena latviešu kultūra.” CeļaZīmes 1970, 44: 52.9. G. gr. komentārs pie Ojāra Vācieša dzejoļa.Jaunā Gaita 1957, 9: 89. [„Gunars Grava” –Gunara Irbes pseidonīms.]pieder pie trešā tipa kritiķiem, 1959. gadāprognozē: Padomju lolotajam un talantīgajamOjāram Vācietim ir izredzes attīstīties parspēcīgu sarkano dzejnieku. Apstākļiem grozoties,var iznākt vai nu tikai boļševiks, vaiarī dzejnieks ar Pasternaka likteni. 10 1958.gadā Rīgā tiek izdots Vācieša dzejoļu krājumsUgunīs. Dzejnieka Saliņa recenzija paršo Vācieša otro dzejoļu krājumu, kas publicētažurnālā Tilts ar virsrakstu „Padomju lolotsRīgas dzejnieks”, izceļas ar distancētuskatījumu un vieglumu, kāds iespējams brīvāsabiedrībā. Gunars Saliņš, arī no šodienasredzespunkta raugoties, trāpīgi uzzīmē „atkušņa”laika Ojāra Vācieša sociālo un radošoportretu. No Saliņa raksta trimdas lasītājsuzzina, ka Ojārs jau pamatskolā bijis komjaunatnespirmorganizācijas sekretārs, vēlāk– studiju gados – kā jaunākais Latvijas delegātsvadāts pa Maskavas dekādēm (dekādesalbuma uzņēmumos smaidīgs dala autogrāfus).To Gunars Saliņš izlasījis par Vācieti Latviešudzejas antoloģijā (1954). Tāds ir Vāciešapubliskais tēls 50. gados un 60. gadu sākumā.Iezīmējis valdošajai iekārtai lojālas nostājasiemeslus Vācieša biogrāfijā, Saliņš redzīginovērtē, ka ar sociālpolītisku iejavu krājumāizrūgušas ļoti personīgas rindas. Viņšnorāda uz Ungārijas revolūcijai veltītajā ciklā„Grūtā stunda” definēto jaunā padomjudzejnieka ilūziju, ka uzticamam partijas cīnītājamir brīv runāt par visu ko, un paredz, ka,kamēr Chruščovs pratīs šo ilūziju uzturēt, 11Ojāra Vācieša talants godīgi kalpos komunistuvarai. Gunars Saliņš arī pievērš uzmanībutam, ka „atkušņa” laikmetā laba dzejošanatiek veicināta, atļaujot dzejniekiem tādas romantiskas„pastaigas brīvsolī”, kādas nebijaatļautas Ždanova kultūrpolitikas laikā. Kāpiemēru tam Saliņš citē Vācieti („Pēc ilgasšķiršanās”) :Lapa pēc lapas no koka šķetinās,Un man noskūpstīt gribas ļotiPirmo meiteni, kura pretī nāks,Un pēc tam – vienalga, kas notiks.Žurnālā Tilts (1959, 32/33) ievietota KnutaLesiņa apcere „Kāda dzejnieka riets“ parJāņa Sudrabkalna 1958. gadā Latvijas Valstsizdevniecībā iznākušo Kopoto rakstu 1. sējumu.Arī Lesiņa izteiksme ir līdzīga Saliņam– saredzot Padomju Latvijā mītošā dzejniekanodevas režīmam, uzsvars tiek likts uz mākslinieciskiaugstvērtīgo. Knuts Lesiņš Jāni Sudrabkalnuredz kā upuri, jo komunisma polītikair saistīt cilvēkus ar viņu kļūdām tā – lai10. Gunars Saliņš. „Padomju lolots Rīgasdzejnieks.” Tilts 1959, 31: 39.11. Turpat.25


viņiem vairs nebūtu citas izejas, saistot cilvēkadzīvību kā ’lielāko kļūdu’. Ja lepojamies,ka pazīstam šo iekārtu, nevajadzētu mētātiesvieglprātīgi ar ’nodevēju’ saukļiem. Cilvēkiir spiesti rēķināties ar to vidi, kurā viņiemir ’iespējams dzīvot’ un jādzīvo. 12 Vērātiek ņemts arī cilvēciskais faktors, tāpēc tiklojāli un smalkjūtīgi izskan pēdējais teikumsLesiņa apcerējumā: Sudrabkalns ir bijis ļotismalks un interesants dzejnieks; kurp viņšiet tagad – nav ne mūsu daļā, ne varēšanā.Katram sava rietēšana. 13Trīs trimdas literatūrzinātnieki, pro ti, JānisAndrups, Jānis Rudzītis (rakstu sērijā „Literātūrapadomju žņaugos”) un Rolfs Ekmanis(apcerē „Tas 1970. gads.”), pauduši viedokli,ka Latvijā 60. gados ir izaugusi dzejniekuplejāde, kurus, Ekmaņa vārdiem, ar pilnāmtiesībām var dēvēt par savas tautas nacionāliemdzejniekiem. 14 Piemēram, Jāni Andrupu70. gadu otrajā pusē gandarī tas, ka tiklabtrimdā, kā Latvijā vēl arvien dominē pirms20 gadiem ienākušā paaudze. Gunars Saliņštai ir devis četros vārdos izteiktu programmu:„Mēs nākam atjaunot ticību”, un tā irbijusi noderīga abām mūsu divās daļās sašķeltāsdzejas pusēm. Dzejas pēkšņā atdzimšanadzimtenē pēc tuksnesīga tukšuma pēckaragadiem bija viena no priecīgākām šālaika zīmēm, kas lika cerēt, ka ne tikai dzejai,bet arī tautai ir iespēja pārdzīvot, jo dzejaparasti ir tautas iekšējā klimata barometrs.Zināmā mērā tas pats sakāms arī par trimdasdzeju. 151971. gadā JG parādās Rolfa Ekmaņa apcerepar 1970. gada literatūras aktualitātēm Latvijā.Iespējams, ka taisnība, ka Māris Čaklaisčetras reizes atteicies sacerēt pret rakstu šimrakstam un tieši tādēļ zaudējis darbu „Liesmas“redakcijā, lai gan, kā pareizi aizrāda Ekmanis,pats Māris Čaklais savā atmiņu grāmatāLaiks iegravē sejas min citus aiziešanasiemeslus. Šo pasūtījumrakstu galu galā uzrakstījisIlgonis Bērsons, un ar nosaukumu„Izkropļošanas brīvība“ tas parādījās Literatūrāun Mākslā 1972. gadā. 1612. Knuts Lesiņš K. „Kāda dzejnieka riets.” Tilts1959, 32/33: 98.13. Turpat.14. Rolfs Ekmanis. „Tas 1970. gads. Iezīmeslatviešu literārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 1971, 85: 7.15. Jānis Andrups. „Ticības atjaunošana” (ParGunara Saliņa dzejoļu krajumu Satikšanās.) JaunāGaita 1981, 133: 52.16. Ilgonis Bērsons. „Izkropļošanas brīvība.”Literatūra un Māksla 1972.23.IX.Rolfs Ekmanis, kurš ar savu monumentālopētījumu Latvian Literature under the Soviets,1940-1975 (1978) devis izcilu pienesumuPadomju Latvijas literatūras procesapētniecībā un padarījis to starptautiski pieejamuzinātniskai analīzei, latviešu trimdasperiodikā pazīstams ar meistarīgu publicistiku,kuras galvenie plusi ir distancēts, objektīvs,analītisks skatījums un aizraujoša valoda.Pētījums „Tas 1972. gads. Iezīmes Latvijasliterārajā dzīvē“ 17 noder par parauguakadēmiskai, erudītai pētniecībai un faktoloģiskamdarbam ar padomju literatūru. Izsekojotnorisēm Latvijas literatūrā un literatūrzinātnē,Ekmanis dod niansētu apskatu ganpar literārajiem procesiem, gan atsevišķiemdaiļdarbiem.Kā uzskata Jānis Andrups, 60. gados, kautpartijas spaidi pēc īsā atkušņa perioda atkalpieauga, Latvijā iezīmējās jauna stila attīstībaslīnija, aistētisko vērtību pieaugums unnozīmīgs uzplaukums, jo sevišķi lirikā, kasizskaidrojams ar jaunas paaudzes ienākšanu.Interesanti, ka tai pat laikā jauna autoru paaudzeatjauno un iezīmē literatūras uzplaukumuarī trimdā, kas rāda, ka iekšējie literatūrasattīstības faktori (paaudžu mai ņa, tautasun valodas raksturs) ir dažkārt spēcīgākipar ārējiem apstākļiem. 18 Andrups arī saskata,ka jaunā paaudze, kas trimdā un Latvijā60. gados atjauno lirikas tradīciju, par savuparaugu uzskata Aleksandru Čaku. LiteratūrzinātnieksJānis Rudzītis 1964. gadā apgalvo,ka latviešu padomju literātūrā ir jauvirkne vārdā saucamu dumpinieku – JēzupsLaganovskis, Laimonis Purs, Visvaldis Eglons,Harijs Heislers, Ēvalds Vilks, Vizma Belševica,Ojārs Vācietis. Vecumā apmēram starp 30-40 gadiem, viņi ir komjaunieši vai komunisti,bet grib būt arī latvieši, atteikties no meliemun izcīnīt neatkarīga mākslinieka tiesības. 19Rudzītis spriež, ka minēto latviešu dumpiniekuskati spraukušies cauri dzelzs aizkaram,lai ieraudzītu, kas notiek Rietumu literatūrāun gara dzīvē vispār. (..) Pirms uzrakstījis 260rindas garu poēmu „Einšteiniāna”, Ojārs Vācietisesot cita starpā izlasījis kādas 400 lappusesbiezu sējumu par Einšteinu. Tāpat jūtams,ka savā formā Vācietis mācījies no Rietumumodernās dzejas – vai nu tieši vai ardumpīgo krievu starpniecību. 20 Jāņa Rudzīšaviedoklis trimdas sabiedrībā nebūt nav īpaši17. Jaunā Gaita 1973, 97: 17.18. Jānis Andrups. „Literatūra Latvijā.” Ceļa Zīmes1976, 58.19. Jānis Rudzītis. „Literātūra padomju žņaugos.”Latvija 1964.22.II: 4.20. Turpat.26


populārs, jo reti kurš kritiķis meklē rietumupoētikas atblāzmas padomju dzejā.Vairāku trimdas literātu un literatūrzinātniekuvērtējumā literatūras kvalitāte dzimtenēpēc kara līdz 60. gadu sākumam, ir kopumāpasliktinājusies, taču tostarp tiek izcelti talantīgiautori. Tā 1964. gadā Rudzītis uzsver:Ja neskaita dažus spilgtus izņēmumus, vispirmsjau Ojāru Vācieti, tad sabrukumu piedzīvojusilirika, tā latviešu literatūras nozare,kas vienmēr bijusi visaugstākajā līmenī. 21 SavukārtAnšlavs Eglītis vēstulē Gunaram Saliņam:Dzimteņnieki jau ir cerīgi, dumpīgi, latviski(ja arī ne visai nacionāli), bet nivelācijasiespaids smagi manāms. Parādīju Aīdai Niedrai„Dzejas dienu”, 22 un viņa pavisam izsamisa,ka no brīvvalstī attīstītās dzejas kultūrasneesot palicis nekas. Proza vēl daudz pelēkāka(daļēji izņemot Belu). 23Savukārt tie trimdas literāti, kuri atšķirībā noAnšlava Eglīša un Jāņa Rudzīša savus spriedumusbalsta uz personīgāku attieksmi pretLatvijas dzejniekiem, kas veidojusies sarakstesun tiešu kontaktu rezultātā, dažkārt irneiecietīgāki pret trimdas centieniem un pozitīvāknoskaņoti pret dzimtenes dzeju. Tāvēstulēs Imantam Ziedonim Irma Grebzderaksta ar neviltotu apbrīnu: Kā Jūs esat spējušitur izaugt tik lieli? 24 , Valentīns Pelēcis arskeptisku nolemtību: Mēs jau te pamazāmar saviem plakātiem un papīra lozungiemizčūkstēsim. Jaunie, no simta viens, varbūtmiesīgi un garīgi jutīs, ka ir kāda jēga, kādareizē skaista un traģiska nepieciešamībabūt latvietim, lai mūsu tautiņa nekļūtu parbrīvdabas muzeja ’relikviju’. 25 Anšlavs Eglītisgan ir pārliecināts: Lai olafisti, grebzdisti,zandberģisti, tomisti, pelēcisti 26 utt. izstiepjasvai saraujas, latviešu literatūras zaļā galotnepagaidām atrodas trimdā un Rīgā tikaidaža pazare. 27 Salīdzinādams literatūru trimdāun Latvijā, Anšlavs Eglītis Gunaram Saliņamraksta: Man patīk trimdas modernistu21. Turpat.22. Ikgadējais izdevums Dzejas diena (šajāgadījumā, 1968. gada).23. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam1969.22.V – RTMM 482264 G.Sal K1/24.24. Irma Grebzde. Vēstule Imantam Ziedonim1971.1.V (?). No: Imants Ziedonis. Raksti 3. sēj.1995: 319.25. Valentīns Pelēcis. Vēstule Imantam Ziedonim1975.4.VI. No: Imants Ziedonis. Raksti 2. sēj. 1995:445.26. Olafs Stumbrs, Irma Grebzde, LaimonisZandbergs, Velta Toma, Valentīns Pelēcis.27. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam1969.22.V – RTMM 482264 G.Sal K1/24.dzeju krājumu nosaukumi: „Melnā saule”,„Daudz laimes un tā tālāk”, „Kā kauli grab”– daudz asprātīgāki nekā padlatviešiem, kurusvajā zināms vientiesīgums, kas īpatnējsvisām priekšā teiktās domāšanas sistēmām.Pat Imants Ziedonis, kas gan visādi izlokās arsavām Epifānijām un Perpendikulārajām karotēm,netiek no tā vaļā. Jauki! Garīga primitivizēšanāsvarbūt izrādīsies par lielāko postu,ko latviešiem nodarījusi krievu okupācija.Literatūrvēsturē un kritikā tā ir totāla, prozāvaldoša, arī dzejā nospiedoša, ja neskaitadažu retu uzliesmojumu, varbūt pa puseineapzinīgu, tik neapzinīgu, ka tas paslīd garāmarī cenzoriem. 28 Un citā vēstulē: Sirds sažņaudzas,ka viņiem jāstaigā tādi kā tautasatmodas laiku didaktikas ceļi. Retu reizi, parastikarjeru sākumos, iezibas brīvāks dzejojums,bet ātri vien apslāpējas. Tāpat bija arJevtušenko, kas tagad kļuvis par uzticamu’establishmenta’ pīlāru. Ziedonis mani gan nepārāk iesildīja arī ar pirmo uznācienu. Viņajoņošana ar motociklu pretim tiem ’apvāršņiem’likās brangi vien panaiva, zēniska. 29Taču, spriežot pēc to trimdas lasītāju intereses,kuri sekoja dzejai dzimtenē, trimdā bijapopulāri tieši tie paši dzejnieki, kuri bija populāriLatvijā – Vizma Belševica, Imants Ziedonis,Māris Čaklais, Jānis Peters, Māra Zālīte,Ojārs Vācietis. Velta Toma vēstulē ārstamun rakstniekam Jānim Liepiņam tēlaini paužsavu skatījumu uz Latvijas dzejnieku „hierarhiju“:(..) ja Karalis Dzejā, tad Ojārs. JaZintnieks, Burtnieks, Virsaitis, jā, pat Princis,tad Imants Ziedonis. Reiz man bij sarunaar Imantu par to pašu pirmo vietu, viņšvai Ojārs – man bij sarunā minējuši jaunie.I. Ziedoņa atbilde pacēla manī spriedumupar viņu kā cēlu cilvēku augstu, i šodien viņšman ētiski estētiskā galotne. Ne jau, ka viņšnespētu, lai būtu Karalis, bet viņš spēj, var,prot citādi, tik ļoti savi, tik aizmūžīgi dziļi, tikaiznākotnīgi tālu. Ojārs ir liels šodien un tūlīt,i ikdienišķā vielā lieluma dzirksti šķilt, varēt,spēt – kas par spēku, drosmi, ticību, tiesībām!Abi lieli, abi mīlami un apbrīnojami,katrs citādi, un nav jau nekā skaistāka, kā šīdažādība. 30 Imants Ziedonis komentē: Emigrācijamūs pretstatīja, kaut gan es esmu čekassarakstos. Pasaules latvieši Ojāru uzskatījapar sarkano. Bet viņš jau nekur nebrauca,nekur negāja. Kaut gan Kultūras sakaru28. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam1974.5.X – RTMM 482273 G.Sal K1/33.29. Anšlavs Eglītis. Vēstule Gunaram Saliņam1969.29.VI – 1969 RTMM 482264.30. Velta Toma. Vēstule Jānim Liepiņam 1976.31.V(no Toronto) – RTMM 513308.27


komitejas komisijās vai komitejās viņa vārdsformāli figurē. Bet viņš nekur aktīvi negājaun netikās, izņemot ar atsevišķiem zēniem,talantīgiem. 31 Kā domā Imants Ziedonis, iespējams,ka tieši pārāk „pareizās“ (komunistiskās)biogrāfijas dēļ un darba Tās dienasacīm trimda Vācieti īsti nepieņēma, varbūtarī Ungārijas notikumu inspirētais dzejolispar lielo un mazo dzimteni ieguvis nelabvēlīguinterpretāciju. Knuts Skujenieks arī atzīst,ka Vācietis nav saprotams trimdas latviešiem,bet Ziedonis ir, to skaidrojot: Ojārs bija hepeningucilvēks. To var redzēt dzejoļos. Nejau vienmēr sociālās drosmes paraugi bija labākāliteratūra. (..) Ojārs ir visai īpatna poētiskātemperamenta cilvēks. Latviešu dzejānetipisks. Šerpi izsakoties – drīzāk krieviskstemperaments. Te ir jautājums par literārajāmskolām. 32Arī par prozu Latvijā sniegti regulāri pārskatitrimdas presē, kā arī tā pārspriesta sarakstē.Viens no spilgtākajiem piemēriem ir AnšlavaEglīša komentāri par Zigmunda Skujiņarakstniecību: Stumbru Olups stāsta, ka drošākaisveids kā nokaitināt Zigmundu Skujiņuesot, pārmest aizguvumus no manis. Saprotams,tikai privātās sarunās, jo oficiāli tādalieta, ka padrakstnieks ko aizgūtu no buržujair vispār neiedomājama un neiespējama.Es uz šo lietu skatījos diezgan skeptiski, kamērman neparādīja viņa stāstu „Čingischanazirgs“, kas nu gan ir pilnīgs „spoguļa attēls“no „Čingischana gala“. Taču kā stāstsman tas gluži labi patika. Viņš bija ārkārtīgipameklējies pa mongoļu vēsturi pēc saistīgāmdetaļām. Bet viņam ir arī citi vēsturiskistāsti, viens par grieķiem antīkajā Tesālijā,kas savukārt dikti atsita Miku Valtari. Arī labistāsti iz mīļās dzimtenes pagājības, piem., kāNeikenu piemeklē trieka, karstā laikā ejot uzLēdurgas baznīcu u.c. Kolumba mantiniekosun Fornarīnā ir dažs labs teicams tēlojums,bet pārliecīgā pakļaušanās partijas priekšrakstiematstāj smagi nospiedošu iespaidu.„Sudrabotos mākoņos“ 1967. g. viņš notēloZviedrijas letiņus kā posta un izmisuma pārņemtus,pavisam partijas pretvanagu brošūrugarā. Manuprāt, viņa labākais romāns ir„Kailums“ par meiteņu sadzīvi Valmieras rūpnīcukopmītnēs, strādnieču barakās un taml.,darbojas diezgan interesanti filozofējoši tipiu.c. Oficiāli tiek gaužām cildināts viņa VEFaromāns „Vīrietis labākajos gados“, kurā viņš31. Imants Ziedonis par Ojāru Vācieti. No:Gundega Repše. Brālis. Ojārs Vācietis. Rīga, 2005:118.32. Knuts Skujenieks par Ojāru Vācieti. No:Gundega Repše. Brālis. Ojārs Vācietis. Rīga, 2005:151.demonstrē „elegantu“ techniku apmēramkā Normans Mailers, kad rakstīja „lielo amerikāņuromānu“ (American Dream), bet iestiegērmotā, galīgi sīkpilsoniskā moralizēšanā.Arī rūpnīcas inženiera „nesavtīgie“ cīniņipar vispārības labu kaut kā vientiesīgi. Betir teicams tēls izbijusī veco laiku operdziedone(M. Brehmane-Štengele). Tā notēlotajauki un zīmīgi, tās dēļ vien var lasīt visugaro „pļerzu“. Bet Skujiņš ir viens no viņulabākajiem prozistiem, blakām Belam, Marģ.Zariņam, Mauliņam („Kājāmgājējs“), Ziedonim(īsie gabali). Tās Indrānes, Ezeras, Dineresman liekas drusku tādas kā ūdensnesējas– ja lietojam kāda Indrānes romāna titulu,lai gan raksta it paveikli. Bet viņiem tagadļoti jauks komediju rakstnieks. Pauls Putniņš,dzimis 1937. g., ja tik vien viņu nabagu nenoveikspartija ar savām „virsvērtībām”. 33Velta Toma par to pašu: Tā kā Skujiņš aug,veidojas uz augšu savā rakstīšanā, reti kādsautors spējis – apbrīnojami jūt i darba nopietnību,i stila smalkumu, i vielas pārdzīvojumu.Viņa cilvēkam ir asinis, to vīrišķīgā ziedēšana.Belam ir roboti – lelles – maskas –viepļi, veikli darināti, labi izdomāti, bet neizdarības, ne jūtas nespēj pārliecināt, ka tieir dzīvi cilvēki, tu vai es vai viņi. Un jo tālāk,jo vairāk šādi. Mauliņa „Kājāmgājējs“ mandeva daudz, tik kā Karogā apstāsts par Lāčplēšakolhoza tapšanu – t.i. laikmetīgi, informatīvi,dziļi cilvēcīgi, patiesi tēlojot. Simpātisksautors. Ar Lāmu „draudzējos“ jau sen,ētiski cēls, jā, bet ligatūras arī vēl pulka, kautmana dārgu rūdu, tomēr jāattīra. Viņam navvalodas dzirdes, kāda ir apskaužami labaSkujiņam. Ak, ja mēs varētu apsēsties uz Rīgaskapu sola un runāt, runāt par dzeju unprozu dzimtenē, cildinot arī dažu labu autori– sievieti! 34Dažkārt parādās mēģinājumi līdzās skatītLatvijas un trimdas dzejniekus, piemēram,vismaz divreiz Ojāra Vācieša dzeja vērtētasalīdzinājumā ar trimdas liriķiem. Dzejnieksun tulkotājs Paulis Birznieks apcerē „Saulesdzeja un ikdienas nedzeja” JG62(1967) salīdzinaVācieša dzeju krājumā Elpa ar Austrālijādzīvojošā trimdas latviešu dzejnieka KārļaĀbeles dzeju krājumā Saule vien un atzīst,ka abi ir īsti dzejnieki, kas cīnās ar valoduun mēģina pat dot mesiāniskas vērtības, laigan abiem, liekas, ir zināmas grūtības pārvarētsavas dzejas tēvus vai krusttēvus – ĀbelemRaini un Vācietim Chruščovu, jo Vācietis33. Anšlavs Eglītis. Vēstule A. Šķipsnam 1976.25.IX – RTMM 503192.34. Velta Toma. Vēstule Jānim Liepiņam 1976.31.V(no Toronto) – RTMM 513308.28


sprediķo kā kādreiz Chruščovs strādniekiem,ceļot Maskavas pazemes dzelzceļu – nost argļēvajiem un remdenajiem! Abu dzejniekulabākās vērtības, kā formas, tā satura ziņāslēpjoties atsevišķās vietās, bet jāpacieš dažalaba rindiņa nedzejas, vairāk O.V. Salīdzinošometodi izvēlējies arī Jānis Andrups, salīdzinotOjāra Vācieša un Astrīdes Ivaskas dzeju.Ivaskas dzeju viņš raksturo kā modernācilvēka dvēseles pasaules atklājēju, turpretimVācieša daiļradi nodēvē par plakātisku.Pamatoti izceļot Ivaskas dzejas kvalitāti,Andrups raksta: Ideoloģiju, mudinājumu unplakātu laiks dzejā ir beidzies. Palicis vientuļais,skepsē atskurbušais cilvēks ar savu niecīgumaapziņu. (..) Tāpēc anahroniska šķiettagad ekspresionistu tehnikas mantiniekupadomu un plakātu dzeja, ieskaitot Jevtušenkoun O.Vācieti. 35 Andrups arī nenoliedz,ka Latvijā dzejnieks ir apspiests un viņam nākasrunāt zemtekstos. Iespējams, ka, Andruparaksta iedvesmota, arī pati Astrīde Ivaskaizteikusi savas domas par Vācieti rakstā„Dzejas perspektīvas dzimtenē“ 36 , īpaši izceļot„Einšteiniānu“, kā arī uzsverot savu vērojumu,ka nevar tomēr noliegt viņa dzejasīstumu – viņš ir dzejnieks, kam sāp, turpattrāpīgi citējot pašu Vācieti:Ko lai daru, ka manKatra dziesma sākas ar pušumu. 37Literatūras kritiķa Mārtiņa Lasmaņa 38 ieviestāmetafora vēsa distance kā caur stikla sienuir vēlamais trimdas literatūrkritiķu skatupunktsuz Latvijā sarakstīto. Latvijas literatūrasvērtētāji trimdā atzīst, ka šāda distanceir vērtīga un, iespējams, paver objektīvākuainu nekā Padomju Latvijas kritiķu apceres.Trimdas kultūras darbinieki, kuri recenzē Latvijasdzejnieku dzeju trimdas presē, analizēun apcer kompozīciju, izteiksmi, biogrāfijasietekmi uz dzeju, politiskās propagandas valodu,kritisko prātu un intelektu, prasīgumupēc patiesīguma, literārās un sabiedriskās ietekmesuz stilu, formu, tēliem, saturu. Lielākotiesdzeja uzlūkota un vērtēta bez eksaltētāmemocijām un pārspīlēti pozitīvas vai35. Jānis Andrups. „Jaunā dzeja.” Ceļa Zīmes1970,44:66.36. Astrīde Ivaska. „Dzejas perspektīvas dzimtenē.”Ceļa Zīmes 1972,50:29.37. Ojāra Vācieša rindas no dzejoļu krājuma Aizsimtās slēpes.38. Mārtiņš Lasmanis (1930) – literatūras kritiķis.Kopš 1945. gada dzīvo Stokholmā un 70. gaduotrā pusē sāk publicēt recenzijas trimdas latviešuperiodikā. Viņa recenzijām raksturīga poētikassmalkjūtīga izpratne un novatorisko aspektu precīzaatklāsme.negatīvas attieksmes, lai arī kritiķi pārsvarāneiztiek bez dzejas vērtēšanas no politiskāviedokļa. Ir neparasti dzirdēt Padomju Latvijasdzeju, ko rakstījuši dzejnieki, kuri izpelnījušiesesošās sistēmas uzticamību, 39 rakstaliteratūr pēt nieks Valters Nollendorfs, dzeja,kuru vieni trimdas komentētāji apzīmogojušikā komunistisku, otri kā nacionālistisku untas vairāk atkarīgs no dzejnieka ideoloģiskāsklasifikācijas, nevis no paša dzejnieka.Nollendorfa minētā paradoksa viens nospilgtākajiem piemēriem ir 1969. gadā notikušaisstrīds sakarā ar 4. Rietumu Dziesmusvētku Losandželosā rīkotāju centieniem iekļautkopkora repertuārā Padomju Latvijaskomponista Valtera Kaminska dziesmu arOjāra Vācieša dzeju „Mana dziesma“. Fakts,ka sākotnēji izplatītajā Dziesmu svētku programmāšī dziesma bijusi ierakstīta, liecina, karīkotāji ir tie, kuri šo Vācieša dzeju uztver kāļoti nacionālu. Taču drīz vien Ņujorkas avīzeLaiks publicē vairākus rakstus, kuru autoriminēto dzejoli uztver kā „sarkanu“, komunistiskuun ir šokēti par rīkotāju nostāju. Tokomentējot, savu vēstuli Laikam aizraksta arīpolitologs Jānis Peniķis, kurš ironizē: Uz Losandželosasdziesmu svētkiem nebraukšu, joesmu ar mieru braukt tikai uz īsti latviskiemdziesmu svētkiem, tas ir tādiem, kuru programmānav ievazāts nekas no Latvijas. Viņšarī citē pilnu Ojāra Vācieša dzejoļa „Manadziesma“ tekstu:Mozdamās uz dzīvību,Palu straumes san.Kamēr mostas Latvija,Tikmēr mosties man.Druvu smarža briedīgāLai pār zemi tvan.Kamēr zaļo Latvija,Tikmēr zaļot man.Pretī rītam austošamDrošu soli liktUn ar savu DzimteniSaules kalnā tikt.Dzīves dziesma diženāMan pa vēnām skan.Kamēr mostas Latvija,Kamēr zaļo Latvija,Kamēr dzīvo Latvija,Tikmēr dzīvot man.Šo dzejoli komentēdams, Jānis Peniķis norāda:...kā katrs pats var redzēt, te taču komūnistupropaganda pilēt pil no katras O.39. Valters Nollendorfs. „Riga in the Lyric Poetry ofthe Postwar Latvian Generation.” Journal of BalticStudies. V/2 1974: 107.29


Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat, neesmu ganmūzikas speciālists, bet nevajag jau nekādaszināšanas, lai saprastu, ka komponista V. Kaminskamūzika ir piesātināta ar komūnistiskāmnotīm. Savā vēstulē Peniķis aizrāda, kaLaika sašutušo protestētāju nostāja ļoti līdzināsokupētās Latvijas varas aparāta metodēm.Skeptiski piebilzdams, ka šādā veidāmēs patiesi varam tuvoties savai tautai Latvijāun izprast viņas stāvokli, jo tur, okupētajāLatvijā nekad nav bijusi atļauta tādu idejiskosēnalu ievazāšana, kā, piemēram, trimdasdzejnieku un komponistu darbu atskaņošana.Komūnistu pārvaldes aparāts tur nenogurisgādā par latviešu tautas ideoloģisko tīrību,un tagad varam konstatēt, ka latviešupatrioti trimdā arī mācījušies no pretiniekašo visai teicamo īpašību. 40 Šo vēstuli Laiksnepublicēja. Tas ir piemērs, cik konsekventiredakcijas patriotiskā cenzūra sargāja laikrakstalasītājus no domām un argumentiem,kas varētu ierosināt pārvērtēt attieksmi pretdzeju okupētajā dzimtenē.Runājot par padomju Latvijas dzejas recepcijutrimdā, jāmin arī vēsturnieks, publicistsun analītiķis Uldis Ģērmanis. Rakstot savuspublicistiskos darbus, kas ir feļetonisma, enciklopēdismaun kultūrvēstures sintēze, Ģērmanisjo bieži izmanto Padomju Latvijas dzejusavas domas un uzskatu ilustrācijai, un, laiarī nereti dzejas fragmenti ir izrauti no kopējādzejoļa konteksta, šie asprātīgie iespraudumiir viena no Ģērmaņa publicistikas veiksmesķīlām. Piemēram, viņš raksta: Dzejniekisvešatnē un dzimtenē par spīti visiem šķēršļiemsākuši sasaukties. Jānis Peters raksta:’Bet vectēva krusts / deg manos krustos / unlaikam laikmeti / cits citu krusto’. AndrejsEglītis to lietu izsaka tā: ’Jūtu – pašam sīviiesāpas dvēselē / un krustos. / Krustīdamiesdzīvoju. Dievu lūgdams / vienmēr krustos’. 41Zviedrijā mītošais rakstnieks un sociologsGunars Irbe (vairāk publicējies kā AndrejsIrbe), lai noteiktu un sistematizētu specifiskosliteratūras un rakstnieku uzdevumus unmērķus padomju sistēmā, 20. gs. 60. gadosveicis pētījumu „Publiskā viedokļa veidošanāsPadomju Latvijā” 42 (publicēts angļu valodā),kurā ekscerpējis laikraksta Literatūra un40. Jānis Peniķis. Vēstule Laika redakcijai 1969.26.XI – RTMM 554530.41. Uldis Ģērmanis. Tālu tālumā, lielā plašumā:Austrālijas piezīmes. Bruklinā, ASV: Grāmatudraugs, 1977: 210.42. Gunars Irbe. „The Formation of Public Opinionin Soviet Latvia: An Analysis of the Soviet LatvianPress.” Commentationes Balticae (Bonn). 1964:4-55.jāizdziestzvaigzneiun ziedamun tādēļmīlam undziedamJAUNGAITNIEKSGUNARS SALIŅŠ1924 — 2010Māksla 1959. gada numurus no janvāra līdzjūnijam, sistemātiski izrakstot un pēcāk saskaitotun klasificējot rakstniekiem izvirzītosuzdevumus. Galarezultātā iedalītas 19 kategorijas,kurās minētie uzdevumi sarindotipēc pieminēšanas biežuma. Kā pirmais, tātadgalvenais uzdevums: cīnīties par, pirmkārt,galīgu komunisma (sociālisma) uzvaru;otrkārt, komunismu, sociālismu, PadomjuSavienību; treškārt, progresīvās ideoloģijasuzvaru. Kā pēdējais: konkurēt ar labāko pasaulesliteratūru. Pa vidu ir rodami arī šādimērķi: būt saskarsmē ar sava paša laika notikumiemun tā laika garu; vairot darba mīlestībuun apsūdzēt slinkumu; atmaskot imperiālismuun kapitālismu utt.Dzejnieks Māris Čaklais 1991. gadā, intervējotprofesoru Rolfu Ekmani, jautāja, vai trimdāLatvijas literatūra netika pārāk politiskitulkota, proti, kā ideoloģijas vienība, uz koEkmanis atbildēja: Vai tad tā nebija ideoloģijasvienība? Un tiklīdz nebija, tūdaļ pa galvu!Nekur jaunlaiku vēsturē politika un literatūraun kultūra vispār nav bijušas savā starpātik cieši saistītas kā padomju impērijā. 43Jāsecina, ka trimdas literāti un literatūras interesentiskrupulozi un pamatīgi iedziļinājāsLatvijas literatūrā, gan to vērtējot atsevišķi,gan salīdzinot ar trimdas literatūru, samērojotar ideoloģiskajiem nosacījumiem vai skatotmākslinieciskos aspektus, tādējādi sniedzotvairāk vai mazāk profesionālus un objektīvusvērtējumus trimdas periodikā, starptautiskosizdevumos, savstarpējā sarakstē.Turpinājums sekos43. Māris Čaklais. „Kultūra un politika – pirms unpēc bezsaules norieta. Intervija ar Rolfu Ekmani.”Literatūra un Māksla 1991.15.XI: 11.30


Almantas SamalavičiusSITUĀCIJA LIETUVASPROZĀ GANDRĪZNORMĀLALietuviešu rakstnieki, kuri pirms 20 vai vairākgadiem sludināja patiesību un brīvības idejassavu līdzpilsoņu tūkstošiem pilsētu parkosun laukumos, tagad atrodas sabiedriskāsdzīves nomalē. Tāpat kā citur Vidus- unAustrumeiropā, rakstnieki (arī citi intelektuāļi)Dzelzs priekškara sairšanas laikā spēlējaietekmīgu, kaut arī īslaicīgu, lomu politikaspriekšpostenī. Bet drīz vien uz sabiedriskāsun politiskās skatuves parādījās pragmātiskākiļaudis, kuri abstraktas brīvības sludināšanasvietā piedāvāja noteiktākas un reālākaskategorijas saimnieciskajā dzīvē. Rakstniekiem,kuru vārdus raksturoja drosmīgas,bet toties visai miglainas metaforas, nācāssamierināties ar savas lomas īslaicīgumupolitikā.Kopš tā laika lietuviešu sabiedrībā notikušaslielas izmaiņas. 1991. gada janvārim, kadpadomju karaspēks Viļņā noslepkavoja 13miermīlīgus civiliedzīvotājus, kuri protestējapret militāro varu, sekoja piespiedu ekonomiskablokāde un drīz pēc tam „mežonīgā”kapitālisma ietvaros norisinājās pārsteidzīgaun pa lielākai daļai netaisnīga bijušo „valstsīpašumu” sadalīšana. Dabīgi, ka paredzētpārejas posma attīstības gaitu pēcpadomjusabiedrībā iepriekš nebija iespējams. Diemžēlsabiedriskā dzīve valstī turpinājās vecajāgarā un aplamību netrūka. Tā kā rakstniekiemnebija iepriekšējas politiskas pieredzes,arī pēckomunisma laikā viņiem neradāsvieta politiskajā dzīvē. Pēc tam, kad Sajudis(lietuviešu reformkustība, kas atradāsbrīvības cīņas priekšgalā 80. gadu otrā pusēun 90. gadu sākumā) radītā politiskā eiforijabija norimusi, atklājās jaunas sabiedriskasun ekonomiskas problēmas. Lielāka daļaViļņas Gedimīna Tehniskās U. (Vilniaus Gediminotechnikos universiteto) mācībspēks, humanitārozinātņu doktors Almantas Samalavičius ir viensno žurnāla Kultūros barai redaktoriem, LietuvasP.E.N. prezidents, sacerējis vairāk nekā pusducigrāmatu (Universiteto idėja akademinė industrija,Idėjos ir struktūros architektūros istorijoje u.c.) undaudzus rakstus periodiskos izdevumos (PartisanReview, Dailogue and Universalism, Finsk Tidskrift,Var Losen u.c.). Šeit ievietotā raksta („Beveiknormalūs”. Kulturos barai 2009,12) tulkojums irno stipri saīsinātā varianta angļu valodā internetavietnē Eurozine – „Almost Normal” (2010.25.II).rakstnieku ņēma dalību dzīves normalizācijasun pilsoniskās sabiedrības veidošanasprocesā, bet ne vairs kā vadītāji un demokrātijaspaudēji, bet gan kā parasti pilsoņi, komentējotnorises valstī – sākumā laikrakstos,vēlāk internetā. Rakstnieku sabiedriskā balsskļuva arvien vājāka un arī retāk sadzirdama.Plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību literatūraiun rakstniekiem parasti tikai tad, kadkāds no literārās „ģildes” piederīgajiem iekļuvaskandalozā situācijā.Dažus gadus pēc neatkarības atgūšanas likās,ka literatūra ir nolemta lēnai un grūtaināvei. Grāmatu un literāru žurnālu skaits samazinājās,kaut arī uzplauka vairākas jaunas,parasti gan īslaicīgas, izdevniecības. Pēc apmēramsešiem gadiem literārais klimats sākauzlaboties un izdevēji varēja raksturot rakstniecībastirgu kā gandrīz normālu. Daiļliteratūrasjomā ar katru gadu vairojās lietuviešuautoru romāni, stāstu un eseju krājumi.Pārmetumi rakstniekiem par padomju gadospārāk maz manuskriptu sacerēšanu noglabāšanai„atvilktnēs” (t.i. bez cerībām tosizdot) noklusa. Klajā parādījās vairāku jaunoautoru darbi. Lietuviešu rakstniecībā izveidojās,kaut arī dažbrīd nepastāvīgs, tomērapmierinoši stabils tirgus.Kāda ir situācija mūsdienās? Daiļliteratūrasgrāmatu metieni visumā ir mazāki nekāpirms 20 gadiem – tāpat kā visur citur Vidus-un Austrumeiropā, bet to noiets ir apmierinošs.Tādi literāri sarīkojumi, kā, piemēram,Viļņas Starptautiskais grāmatu tirgus,kas pievelk daudz publikas, ir nenoliedzamspierādījums, ka literatūras nozīmīgums joprojāmnav zudis. Šodien gan grūti priekšāstādīties, ka tikai pirms apmēram 20 gadiempazīstama trimdas rakstnieka dzejkrājumune tikai izdeva 100 000 eksemplāros, betarī izpārdeva. Normālam rietumniekam šādsmetiens dzejoļu grāmatai nav iedomājams.Mūsdienās dzeju izdod krietni mērenākosmetienos. Bet dzeja nav zaudējusi ne savusimbolisko nozīmi, ne kvalitāti (par to liecinatulkojumi citās valodās), nedz arī pastāvīgoslasītājus. Tajā pat laikā – tāpat kā citās valstīs– gandrīz neviens dzejnieks Lietuvā vairs nevarizdzīvot tikai no dzejas. Lai dzejniekiemun arī rakstniekiem citos žanros nodrošinātuekonomisku stabilitāti, valsts viņiem piešķirstipendijas.Brīvībai ir cena, un tas attiecas arī uz grāmatām.ŠOKĒJOŠA PROZA BEZ KOMPROMISIEM.1989. gadā Ričardas Gavelis romānu Vilniauspokeris (1989 – Viļņas pokers) iespieda31


100 000 eksemplāros. Maz ticams, ka kautko tādu būtu iespējams atkārtot nākamosgadu desmitos. Lietuviešu literatūras miegainajāgaisotnē neatkarības atjaunošanaspriekšvakarā Vilniaus pokeris izraisīja vētrainureakciju. Šokējošais romāns bija rakstīts„atvilktnei”. Autora tuvākie draugi slēpa tāmanuskriptu līdz pat publicēšanas dienai.Un viņu vārdus autors neatklāja līdz pat savaipāragrai nāvei 2002. gadā. Romāns atainototalitārās varas būtību – tiekšanos jau kopšPlatona laikiem pēc absolūtas varas un kontroles,ko iemieso VIŅI, mūžīgie sazvērniekipret cilvēci. Vienlaikus romāns vēršas pretnarcismu un heroismu, pret jauna tipa cilvēku,ko kopīgi veidojusi lietuviešu kultūra unpadomju sistēma. Šis homo lituanicus prātaaprobežotībā, padevībā, bezdarbībā ungļēvulībā pat pārspēj savu Lielo brāli homosoveticus. Viņš kultivē postošu, liekulīgu lepnumunacionālos simbolos un nācijas vēsturē.Viļņas Gedimīna pils torni, kas ir Lietuvaskunigaitijas varas simbols, autors ataino kāīsu un strupu „Viļņas fallu” (Vilniaus falas).Pati galvaspilsēta autora uztverē ir vai nukropla, uz nāvi slima, vai arī jau pūstošs līķis.Tā ir vieta, kur iedzīvotāji nepazīst cits cituun vada savas nožēlojamās dzīves ārēja pārspēkaun savas iekšējās nevarības nospiesti.Savu nevarību viņi kompensē, mokot līdzcilvēkus,to vidū savus tuviniekus. Galvenaisvaronis, kurš savu dzīvi veltījis VIŅU ļaundabīgoplānu izprašanai, pats tiek atmaskotskā ļauns paranoiķis – viņš pazemo visu un visus,turklāt, iespējams, ir izdarījis kaut kādunāvējošu noziegumu. Šis „noziegums”, kasir viena no romāna intrigām, darba beigāspaliek tikpat noslēpumains, kā sākumā.Nav brīnums, ka Ričarda Gaveļa šāda saturašokējošajai bezkompromisa prozai nespējapretoties ne pēcpadomju lietuviešu sabiedrība,ne lietuviešu literatūra. 20 gadupēc pirmpublicējuma Vilniaus pokeris tagadir izdots angļu valodā Savienotajās Valstīs(2009), kas, kaut arī ar novēlošanos, varētubūt par rosinājumu ķerties pie citu Gaveļasaistošo, izaicinošo un dziļi izjusto darbutulkošanas. Gaveļa izdevēju nodoms izdotno jauna visus viņa darbus – desmit romānusun stāstu krājumus, savukārt dos iespējulietuviešu jaunākām paaudzēm iepazīties arrakstnieka daiļradi citā literārā, kulturālā unsabiedriskā kontekstā.MELNAIS HUMORS UN SABIEDRĪBAS KRITIKA.Pēdējo desmit gadu laikā lietuviešu literatūraiir zuduši Ričardas Gavelis, Jurgis Kunčinasun Jurga Ivanauskaitė, trīs nozīmīgi unarī kontroversāli vidējās paaudzes rakstnieki.Plaisa starp to rakstnieku paaudzi, kas guvaievērību padomju laikā, un pēcpadomju laikānobriedušo jaunāka gadagājuma rakstnieku(diemžēl daudz mazākā skaitā) paaudzi ir ievērojama.Var droši apgalvot, ka šobrīd visizteiktākobalsi ieguvuši rakstnieki vecumā noaptuveni 45 līdz 55 gadiem. No šīs paaudzesnāk Herkus Kunčius, kurš gandrīz katru gaduizdod pa jaunam romānam vai stāstu krājumam.Pijoko chrestomatija (2009 – Dzērājahrestomātija) ir asprātīgs, vērīgs, dažviet sarkastisksromāns. Postmodernā romāna fabulassaraustītos fragmentus vieno personāžaslāpes pēc alkohola. Galvenais tēls, jaunspēcpadomju mākslinieks/konceptuālists ceļopa Eiropu, pavada laiku mākslinieku sabiedrībā,kuras kopīgā un galvenā interese ir kārtīgaiedzeršana. Sasaistot romāna pamatsižetuar anekdotiskiem padomju un pirmspadomjulaika nostāstiem, autors salīdzina padomjulaika dzeršanas kultūras īpatnības armūsdienu mākslinieku parašām šodien ganAustrumos, gan arī Rietumos. Atklājas absurdasparalēles. Toreiz cilvēki dzēra bezcerībasdēļ vai vienkārši aiz paraduma, dzīvojotpadomju sistēmā. Mūsdienu bohēmieši dzer,lai noslīcinātu garīgo tukšumu un bezjēdzībusavos mākslas pasākumos. Lai gan pa laikamvar šķist, ka autors moralizē, kā literārsteksts Pijoko chrestomatija nesludina nekādumorāli. Tas ir ar melnu humoru piesātinātsun sabiedrību izprotošs darbs, asprātīgaun efektīga parodija par eksistenciālotukšumu mūsdienu sabiedrībā, konkrēti, pasaulesmākslinieku vidē.Rakstnieka stāstu krājumā Išduoti, išsižadėti,apšmeižti (2007 – Nodot, noliegt, nonievāt)vecākajai paaudzei iespējams atpazītsavu dzīvi padomju varas gados, ko, citavidū, raksturo arī seksuāla varmācība. Dažreizautora teiktais kļūst gandrīz vai pravietisks.Stāstā par Arteka pionieru nometniKrimā vecāmāte stāsta savai pa pusei aizmigušajaimazmeitai par vecajiem labajiem laikiem.Atklājas, ka nometnē pionieres gadosarī pašu vecomāti seksuāli izmantojis kādspieaugušais – tāpat kā nesenajā skandālā,kas satrauca lietuviešu un ukraiņu sabiedrību,kad šīs savā laikā slavenās bērnu nometnesdirektors tiek apsūdzēts par seksuālāmattiecībām ar pusaudžiem.Herkus Kunčius ir viens no spilgtākajiem konceptuāliempadomju laika soģiem mūsdienulietuviešu daiļliteratūrā. Padomju laika vēsturiviņš sadala pa periodiem, lai izceltu toreizējāsmentalitātes ietekmi uz pēcpadomjurealitāti. Šo vēsturi var no jauna pārskatīt,tajā var iedziļināties, bet no tās atbrīvoties32


Vija Celmiņa. Skolas tāfelītes #3 (Blackboard Tableau #3)2008-2010. Jaukta tehnika. 39,4 x 45,7 x 5,4 cmPar mākslinieci skat. 52. lpp.


Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krustu Kalns). Pie Šauļiem (Šaulius), Lietuvā


nav iespējams. Tā ir īpaši nozīmīga tiem, kaspaši nekad nav piedzīvojuši šo absurdo sistēmu.To Kunčius demonstrē ar absurdas, groteskasironijas palīdzību, dažreiz ņemot talkāpostmodernisma stilizāciju. Šai ziņā viensno nozīmīgākajiem piemēriem ir romāns NepasigailetiDušanskio (2006 – Nekādu žēlastībuDušanskim) – pēc struktūras bībelisksstāsts par „mūsdienu Kristu” – padomjlaikafunkcionāru, kura karjerai autors izseko nopēckara gadiem, kad šis vīrs bendējis pretpadomjupartizānus, līdz pat viņa nonākšanaikompartijas augstākajās virsotnēs, un beigās– sabiedriskās dzīves nomalē. Romānskonsekventi, izprotoši un kritiski revidē Lietuvaskomunistisko pagātni.Sigitas Parulskis arī pieder pie sabiedrības kritiķiem.Guvis ievērību kā viens no savas paaudzesizcilākajiem dzejniekiem tūlīt pēc Lietuvasneatkarības atjaunošanas, viņš vēlākpievēršas romānu, stāstu, eseju un lugu žanram.Viņa debijas darbs prozā – Trys sekundesdangaus (2002 – Trīs sekundes debess),kam pamatā autora paša gaisa desantniekapieredze padomju bruņotajos spēkos. Ja vadāmiesno amerikāņu kritiķa Ronalda Sukenika(Ronald Sukenick) teiktā, tas ir „dokuteksts”,nevis tīrs izdomājums. Neskatotiesuz zināmām formas nepilnībām un pārliecīguarmijas žargona lietošanu, šis darbs pievēršautoram uzmanību un padara viņu patpar kulta personību.Parulska pēdējais romāns Murmanti siena(2009 – Siena murmina) uztverams kā Lietuvas20. gs. eposs, skatīts no Olandijos ciemaviedokļa. Bijušo politiski represēto atrodnetīra ūdens bedrē. Tas ir autora mudinājumsgodināt godināmos, proti, visus pretpadomjucīnītājus un padomju varas vajātos.Mazais ciems kļūst par metaforu Lietuvas20. gs. vēsturei – I un II Pasaules karš, kamseko nacionālo partizānu cīņas, gulags, drūmiepadomju gadi. Atainojot pusgadsimtuilgo pretestību svešajiem apspiedējiem, Parulskisnekļūst nostalģisks, sentimentāls vainarcistisks. Atšķirībā no Kunčius pieejas, romānssacerēts vairāk modernistu, nekā postmodernistumanierē. Tas atgādina pagājušāgadsimteņa sākumā rakstītās ģimenes sāgas.Zīmīgi, ka Parulskis, kurš līdz šim vienmēr izcēliesar literāro dumpinieciskumu, tieši savāpēdējā darbā lieto tradicionālus stāstīšanaspaņēmienus, kas varētu arī norādīt uz vispārējupostmodernisma norietu.Daži no Parulska pēdējiem tekstiem atrodasuz robežas starp eseju un stāstu. Eseju kopojumiNuogi drabužiai (2002 – Kailas drēbes),Miegas ir kitos moterys (2005 – Miegsun citas sievietes) un Šiaurinė kronika (2008– Ziemeļu hronika) atspoguļo varmācīgu, visumācinisku nostāju pret realitāti. Vienlaikusšīs grāmatas dod neapšaubāmu liecībutam, ka Parulskis ir viens no saistošākajiemun savdabīgākajiem esejistiem mūsdienuLietuvā.Esejas žanrā sekmīgi darbojas Parulska paaudzeipiederošais dzejnieks un tulkotājs novācu valodas, Kestutis Navakas. Viņa esejukrājumam Gero gyvenimo kronikos (2005– Labas dzīves hronika) seko Du lagaminaisniego (2008 – Divi maisi sniega), kam dīvainākārtā piešķirta Valsts prēmija. (Parulskimšo prestižo prēmiju piešķīra piecus gaduspirms tam). Navakas eseju tematus raksturodažādība – bērnība, pusaudža gadi, pirmiedžinsi un ilgi spēlējošās skaņu plates, alusun vīna dzeršana, provincei atbilstošas noskaņas,braucieni uz ārzemēm, sev piederošulietu apcerēšana, pat ēdieni, īpaši viņammīļie no jūras zivīm pagatavotie.Jāpiebilst, ka stipri pāragrs ir dažu lietuviešuliteratūras kritiķu un filozofu apgalvojums,ka eseja šodien ir vadošais žanrs lietuviešu literatūrā.Ievērojamais eseju krājumu birumsfaktiski pa lielākai daļai sastāv no publicistiskiemkomentāriem par sabiedrisko dzīvi vaiarī īsstāstiem, kas tikai nedaudz novirzās nošī žanra klasiskā paveida. Vēl pieminēšanasvērts ir dzejnieka Ginteras Bleizgys esejveidīgotekstu kopojums Estafetė (2009 – Stafetesskrējiens).LAUKI UN PILSĒTA. Lietuvā ir ļoti mazsskaits rakstnieču, kuras varētu stāties līdzāsvadošajiem rakstniekiem. Bet ir divi ievērībasvērti izņēmumi – Laura Sintija Černiauskaitė,kura kļūst par 2009. gada Eiropas Savienībasgodalgas laureāti literatūrā (pagaidām grūtiminēt, cik nozīmīga kļūs šī jaundibinātā balva),un interesantā, ne mazāk iecienītā RenataŠerelīte (Šerelytė). Abu rakstnieču tekstutemati ir līdzīgi, proti, laukos dzimušu jauniešuiestrēgšana pilsētās. Černiauskaite, vēlvidusskolniece būdama, debitē ar stāstu krājumuTrys paros prie mylimosios slenkšcio(1994 – Trīs diennaktis pie mīļotā sliekšņa),bet slavu gūst viņas otrā grāmata Liucė čiuožia(2004 – Lūce slido), kur ietilpinātas vairākasnoveles un viena luga. Pērngad publicētaisreālistiskais romāns Benedikto slenkšciai(2009 – Benedikta sliekšņi) tematiski ir visaiparasts – apdāvināta jaunieša pieredze provincesmākslas skolā, attiecības ar savu veco,smagi slimo tēvu un kļūšana par daļu nopieaugušo pasaules – garīgi un arī seksuāli.Tāpat kā vairākos citos mūsdienu romānos,Černiauskaitė aplūko lūzuma laiku, kur35


Laura Sintija Černiauskaitėtagadnes kontūras ir visai neskaidras. Viņasstāstījums par jauna cilvēka dzīvi sabiedrībā,kas maldās starp materiālām un garīgāmvērtībām, un kur patērētājfilozofijas ētoss iesēžasarvien dziļāk, ir iejūtīgs, smalks, atklāts,godīgs un dažbrīd sāpīgs, bet bez tieksmesradīt kaut kādu universālu metaforu dzīveisabiedrisku pārmaiņu laikā.Lielākā daļa autoru, kuri debitējuši pēdējosgadu desmitos, ir dzimuši un auguši laukosun vēl šodien ir tikai pa daļai pilsētnieki,pa daļai lauku cilvēki. Tādēļ nav brīnums,ka lauki spēlē tik svarīgu lomu visjaunākajālietuviešu daiļliteratūrā. Turklāt gados vecākierakstnieki paši piedzīvojuši padomju piespiedukolektivizāciju un citas reformas. Urbānismam,kam līdz šim pievērsušies tikainedaudzi rakstnieki, saknes nav senas, nedzarī dziļas. Tajā pat laikā jauno un visjaunākorakstnieku darbos pilsētnieciskā vide ir kļuvusipar daudz ko vairāk, nekā tikai fonu – tāpati par sevi ir svarīga ar savām jaunām eksistenciālāmproblēmām.Nesen, kad lasīju lekciju par pēcpadomjudaiļliteratūru Viļņas Universitātes starptautiskajāvasaras skolā, kāds izmeta piezīmiar mazliet ironisku pieskaņu par lietuviešurakstniekiem, kuri rakstot tikai par pagātni.To nevar noliegt. Bet literatūra nav tikai instruments,kas uztver cilvēku un sabiedrībasjūtas. Literatūrai ir daudzi uzdevumi. Izmisīgimēģinājumi reaģēt tikai uz visu, kas šimbrīžamnorisinās ap mums, draud pārvērstliteratūru par publicistisku tekošo notikumukomentāru. Literatūras teksti, kas rodasmūsdienās, paši par sevi ir reakcija uz šodienasdzīvesveida metafiziskām un sabiedriskāmproblēmām. Tāpēc arī nav nekāds pārsteigums,ka lietuviešu rakstnieki pievēršaspagātnei. Ir tikai dabīgi, ka katra rakstniekupaaudze meklē atbildes uz mūžīgajiemjautājumiem – kas mēs esam un no kurienesmēs nākam? Tikai tad, kad būsim atbildējušiuz šiem jautājumiem, mēs varēsim minēt,kurp mēs ejam. oNo angļu valodas tulkojusi Anita LiepiņaLāsma ĢibieteLAUPĪTĀJS KAUPĒNS21. GS. LITERATŪRĀIr sižeti, kas ātri pazūd aizmirstībā, bet ir arītādi, kas literatūrā dzīvo gadu desmitiemilgi un aizvien interesē kā autoru, tā lasītāju.Viens no skandalozākajiem, reāli dzīvojušajiemlatviešiem, kura gaitas mūsu literatūrāplaši atspoguļotas pat 21. gs., ir armijasdezertieris, Zemgales lielceļu un lauku saimniecībuaplaupītājs, dedzinātājs, 19 cilvēkuslepkava Ansis (citos avotos: Alberts) Kaupēns.Viņš Jelgavas apkārtnes ļaudis savu necilvēcīgoizdarību dēļ paniskās bailēs turējisveselus sešus gadus, līdz beidzot 1927. gadātiesāts un sodīts ar nāves sodu pakarot. Kautarī senos notikumus no mūsdienām šķir vairākkā 80 gadi, sižets par bezbailīgo noziedzniekuvēl aizvien šķiet saistošs. 21. gs. sākumāšim tematam veltīti trīs literāri darbi –Māras Zālītes librets mūziklam pēc patiesunotikumu motīviem divos cēlienos Kaupēn,mans mīļais! (lugu izlase Sauciet to par teātri,2001), kas ar lieliem panākumiem tikauzvests Liepājas teātrī, Ingrīdas Karstās biogrāfiskaisromāns Kaupēna līgava (2007) unvesela nodaļa advokāta Andra Grūtupa grāmatāTiesāšanās kā māksla (2002). Jāpiebilst,ka Zālīte un Karstā galvenokārt akcentējušasKaupēna mīlas dēkas un privāto dzīvi, tačuGrūtups izmantojis citu sižeta līniju – viņu interesēKaupēna tiesāšana, taču varoņa privātādzīve tēlota ar mērķi izsecināt un izskaidrot,kāpēc viņš kļuvis par vienu no visdrausmīgākajiemnoziedzniekiem 20. gs. Latvijaskriminālistikas vēsturē.KĀRLIS MORS – KAUPĒNA PRIEKŠTECIS?Viens no ievērojamākiem vācu dramaturgiemFridrihs Šillers publicēja traģēdiju piecoscēlienos Laupītāji (1785). Gadu pēc publikācijastraģēdiju iestudēja teātrī, taču Latvijātas pirmoreiz uz skatuves tika rādīts ap1818. gadu Dikļu zemnieku uzvedumā. Latviešuvalodā traģēdija izdota 1910. gadā unatkārtoti 1975. gadā. 1 „Vētru un dziņu laikmeta”dramaturga darbs mūsu valstī ieguvamilzu popularitāti, teātra uzvedums pulcējalielus skatītāju pūļus. Tikpat liela piekrišanabija arī traģēdijas publikācijai; to lasījaun par varoņu gaitām šausminājās vai visāslatviešu mājās. Aristokrātu Moru dzimtas liktenisvienaldzīgu neatstāja nevienu. Latviešusabiedrībā minētais darbs radīja sava veida1. Latvijas Padomju enciklopēdija, 9. sēj. Rīga:Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987: 404-405.36


sensāciju. Traģēdijas centrā kaislību plosīti,briesmīgus noziegumus izdarījuši cilvēki, kuriempar to jāuzņemas atbildība un jāsaņemsods; sižets spraigs, tam ne viens vien lasītājsseko līdzi ar neatslābstošu interesi. Nekātāda latviešu lasītājam agrāk nebija nācieslasīt.Ja traģēdiju Laupītāji lasa paralēli ar kādu noiepriekš minētajiem latviešu autoru darbiempar Kaupēnu, iespējams pamanīt daudz kopīguiezīmju. Taču nekādā gadījumā neapņemosapgalvot, ka Šillera darbs tieši būtu ietekmējiskādu no 21. gs. autoriem, kaut ganmūsu literatūrā kopumā konstatējama lielavācu (un ne tikai vācu) literatūras ietekme.Te jāatkārto, ka pirmie lasāmgabali, kas nonācalatviešu lasītāja rokās, bija vācu autorudarbu tulkojumi un lokalizējumi, piemēram,pirmā luga latviešu valodā un arī citi.Bez mīlestības līnijas (Kārlis Mors – Amālija;Ansis Kaupēns – viņa „līgavas”) darbus vienokāda cita līdzība sižetā. Proti, tā ir literatūrālieliski atainotā tiesībsargu un sabiedrībasvēlme nodarījumus zibenīgi atriebt, sodīt,kas konkrētajos apstākļos būtu tikai loģiska.Bet paradoksālākais, lai „nolīdzinātu rēķinu”,bieži vien pat netiek noskaidrots, vai apsūdzētaiscilvēks patiešām ir veicis noziegumu,viņam pietiek tikai nedaudz līdzinātiesnoziedzniekam ārējā izskatā vai arī šķist aizdomīgam,piemēram, savas noslēgtības pretapkārtējiem dēļ, lai nāktos atbildēt par lietām,ko apsūdzētais nekad nav pastrādājis.Laupītāju 2. cēliena 3. ainā laupītājs Špīgelbergssavam kolēģim Racmanim lielās: Navneviena laikraksta, kur nebūtu kāds rakstspar slīpēto zelli Špīgelbergu, tāpēc vien arītos lasu; aprakstījuši mani no galvas līdz kājām– kā tavu acu priekšā stāvu, pat manusvārku pogas nav piemirstas. (..) Nesen esiegāju tipogrāfijā – sak, esmu redzējis slavenoŠpīgelbergu – un aprakstīju kādam skrīverim,kas tur sēdēja, viena turienes dziedniekaizskatu – nu, kā dzīvu. Ziņa tiek padotatālāk, puisi sauc pie atbildības, viņu attiecīgipratina, un savās izbailēs un muļķībā šis– velns lai parauj! – atzīstas, ka esot Špīgelbergs,- ka tevi nelabais! Es jau dzīros ziņotmaģistrātā, ka nelietis apkauno manu vārdu.Vai zini, trīs mēnešus vēlāk viņu pakāra. 2 Savukārtpar Kaupēna noziegumiem nevainīgisodīti vismaz pieci cilvēki (Grūtupam – 5;Karstajai – 7), no kuriem viens, Jānis Staņķis,pat notiesāts ar nāvi pakarot. Grūtups savādarbā uzsvēris, ka Kaupēna pratināšanas untiesāšanas laikā, kad liktenīgā kļūda beidzottikusi atklāta, prokurors nav spējis to atzīt,2. Frīdrihs Šillers. Laupītāji. Rīga: Liesma, 1975: 79.mēģinādams Staņķi vienā no Kaupēna noziegumuepizodēm padarīt par līdzvainīgu,labi apzinoties, ka maldina tiesu un sabiedrību.Ignorējot Kaupēna paskaidrojumus, apsūdzībasrakstā vēl bez Piebalga kā noziegumalīdzdalībnieks tika nosaukts arī JānisStaņķis… Laikam jau prokuroram bija grūtiatzīt savu agrāko kļūmi… Nāves spriedumsStaņķim jau izpildīts, un šī traģiskā kļūdakaut kā bija jāattaisno. Tiesai bija pat domaneapsūdzēt Kaupēnu šajā laupīšanā un slepkavībās…3 Daļa viņa noziegumu tikuši pierakstītiarī kādam citam noziedzniekam LeonamAdamaitim. Un, visbeidzot, jāpiezīmē,ka nepatiesi notiesāto cilvēku atzīšanās neretipanākta ar fizisku, brutālu spēku, viņuspazemojot un spīdzinot, līdz aizturētie,nespēdami to izturēt, izstāsta visu, kas likumakalpiem vajadzīgs. Uz to ļoti konkrēti norādaAndris Grūtups. Savukārt Māras Zālīteslibretā fakts par nevainīgu cilvēku sodīšanuKaupēna vietā pieminēts nedaudz, bet sīkāknav iztirzāts.Otra būtiska līnija, kas vieno Kārli Moru arAnsi Kaupēnu ir abu varoņu attiecības ar tēvu.Kā viens, tā otrs netieši vainojams tēva nāvē– Kārļa tēvs mirst sarunas laikā ar dēlu, kuršbeidzot atgriezies mājās, bet Kaupēna tēvsJānis, nespēdams pārdzīvot dēla izdarības,pakaras. Jāņa Kaupēna traģēdiju vispilnīgākatklājis Grūtups: Par apsūdzētā tēvu zinājastāstīt, ka tas bijis godīgs un strādīgs cilvēks.(..) Par dēla gaitām tēvs bijis satriekts. VecaisKaupēns slēpis dēla nolaupītās mantas. Vīrszinājis, ka viņu apcietinās, un nevarējis ar tosamierināties. Ilgi staigājis pa mežu. Meklējispīlādža koku. Bijis māņticīgs. Beidzot noplēsispīlādža mizu, ar kuru pie tā paša koka pakāries.4 Tālāk Grūtupa darbā atrodams JāņaKaupēna raksturojums, ko tiesai pauž viņadēls, proti, ka tēvs bijis alkoholiķis, ļaunumapilns un Ansi nav ieredzējis (364. lpp.). Zālīteslibretā par Jāņa Kaupēna likteni pavisamskopu informāciju uzzinām no viņa mirušāgara: Es pakāros Vasarsvētkos. / Pakāros paegļakokā. / Pakāros negoda dēļ. 5 SavukārtIngrīdas Karstās grāmatā, koka, kur pakāriesJānis Kaupēns, suga gan nav minēta, tačuspilgti atklāts tēva izmisums un pārdzīvojumi,uzzinot par dēla nodarījumiem, kaut arīabu attiecības bijušas vēsas.3. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kāmāksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 265-266.4. Turpat: 281.5. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet topar teātri. Rīga: Jumava, 2001: 384.37


DIVAS VERSIJASLatviešu literatūrā par Zemgales noziedzniekuKaupēnu ir divas diametrāli pretējas versijas.Vēlreiz jāuzsver, ka Kaupēns bijis reālscilvēks un par viņa noziedzīgajiem nodarījumiemarhīvos pieejami dokumenti, ko MāraZālīte, Ingrīda Karstā un Andris Grūtups arīizmantojuši, taču viņu darbos ļoti atšķirīgiinterpretēti daudzi fakti. Gan Grūtups, ganZālīte nepārprotami norāda, ka ciniskaisKaupēns veicis ne vienu vien sevišķi smagunoziegumu, abu autoru darbos atšķiras vienīgilaupīšanas epizožu skaits (skat. Grūtupadarbā 35. lpp. un Māras Zālītes – 39. lpp.).Grūtups arī norāda, ka bez laupīšanas epizodēm,Kaupēna kontā ir 19 cilvēku slepkavības,taču Zālītes libretā precīzs slepkavībuskaits nav atklāts. Savukārt Karstā pauž absolūtipretēju nostāju, proti, ka Kaupēns tiesātsun sodīts nepamatoti, tātad nevainīgs,lai gan viņas darbā minēts konkrēts tiesasuzrādīto epizožu skaits – 39. Pretēji Grūtupam,Karstā paudusi, ka vienīgais, kas apliecinaKaupēna vainu, ir viņa paša atzīšanāsun parakstītie protokoli, taču lietisko pierādījumu,kas apliecinātu šī apsūdzētā vārdupatiesumu, tikpat kā nav bijis. Autore nenoliedz,ka atzīšanās varētu būt panākta ne glužilikumīgi, par ko jau minēts iepriekš. Interesantavēl viena epizode – Grūtupa un Karstāsdarbos Kaupēns apžēlošanas lūgumu rakstījisValsts prezidentam Gustavam Zemgalam,bet Zālītes libretā šis lūgums adresēts prezidentamGustavam Kviesim (389. lpp.). Iespējams,autore domājusi Gustavu Zemgalu.Trešais Latvijas Valsts prezidents AlbertsKviesis tas diezin vai varētu būt, jo viņš šaiamatā pirmoreiz ievēlēts 1930.9.IV, bet otrreiz– 1933.4.IV. 6 Daudz informācijas visi trīsautori ieguvuši no pagājušā gs. 20. gadupreses izdevumiem Jaunākās Ziņas, PēdējāBrīdī, Zemgales Balss, Jaunais Zemgalietis.Tā bieži bijusi pārspīlēta ar mērķi radīt sensāciju,lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lasītāju.Grūtups, to lieliski apzinādamies, raksta:Avīžnieki sarīkoja īstu preses kauju. Amizantibija vērot, kā viņi sacentās. 7 Līdzīgs secinājumsir arī Karstās darbā: Jau tūlīt pēc Anšaaresta avīžu un grāmatu izdevniecības laidaklajā desmitiem brošūru, cenšoties cita citupārspēt intriģējošu jaunumu pasniegšanā.Vēl nebija sācies tiesas process, kad jau „Jaunākoziņu” pielikumā Nr. 64 vesela lappusetika piepildīta ar fotogrāfijām no Kaupēna6. Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga:A. Gulbja apgādībā, 1933.-1934. g. – 19337.-19338.sleja.7. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kāmāksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 269.šārīta, 21. marta, dzīves. Zem uzraksta „Bandītabrūtes” bija jau paspēts nodrukāt ValijasValdmanes un Valijas Kleinberģes attēlus.8 Rezumējot jāpiebilst, ka tik daudz atšķirīgā,pat klaju pretrunu visu trīs autoru darbosvarētu arī būt tādēļ, ka viņi kā avotus tomērizmantojuši minētos preses izdevumus.Vēl, runājot par presi, nevar nepieminēt MārasZālītes darbu, kur šai sakarā konstatējaminedaudz citi akcenti. Avīžu tirgotājs – šisJelgavas ielās gaidītais puisis, ziņu un dažādunepārbaudītu pieņēmumu izplatītājs – kāviens no varoņiem izmantots Zālītes libretā.Un simboliski – dramaturģiskajā darbā avīžuzēns mirst no paša Kaupēna rokas. Mirst,jo Kaupēns sadusmojies par viņa atļaušanospaust informāciju. Karstās un Grūtupa darbāšādas epizodes nav.ANŠA KAUPĒNA RAKSTUROJUMSZālīte, Karstā, Grūtups atšķirīgi interpretējušiKaupēna raksturu un viņa izturēšanos. Ļotidetalizēti galvenā varoņa rakstura iezīmes,viņa uzvedību tiesas zālē un attieksmi pretnoziedzīgajiem nodarījumiem lasītājam atklājGrūtups: Pēc izskata Kaupēns līdzinājāstipiskam katordzniekam. (..) Kaupēns atgādinājacilvēku – mašīnu, kura galvā smadzeņuvietā nežēlīgi maļ dzelzs skrituļi. Bez mazākāsnožēlas viņš šāva uz saviem upuriem.Viņa noziedzīgās domas lidoja tikpat ātri kāizšautas lodes. Kaupēns bija visai īpatna personība.Gudrība viņā nemājoja, taču izveicībasun manības bija pārpārēm. Leģendārāsnoziedzībās viņam līdzēja tikai veiksme, cilvēkuizbailes un muļķība. 9 Arī Zālīte Kaupēnatēlu traktējusi līdzīgi – ļoti egoistisks, nežēlīgs,cinisks, uzdzīvot kārs vīrs, kas savuiegribu dēļ laupa un nogalina. Sirdsapziņaspārmetumi viņam sveši. Uz asociāciju pamatatieši Zālītes darba galvenais varonis raksturā,izdarībās atgādina kādu citu sadistiskumaniaku, Staņislavu Rogoļovu, kura gaitasGrūtups apskata grāmatā Maniaks (2010– skat. 57. lpp.). Viņš darbojās un cilvēkuspaniskās bailēs turēja pagājušā gadsimta80. gadu sākumā. Kā īpaša rakstura šķautneKaupēna personībā, kas neparādās Grūtupadarbā, bet vairākkārt atspoguļota Zālīteslibretā, ir varoņa dzelžainā pārliecība, kavisi viņam ir parādā, līdz ar to tiek rasts attaisnojumsnoziegumiem. Zālītes varonī verdaizvainota patmīlība un smags mazvērtībaskomplekss: Maksās man visi kā viens!/ Maksāsman visi kā viens. / Par to, ka es varonis8. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava,2007: 281-282.9. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kāmāksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 277-278.38


iju. / Bet tagad – vien piemīzts siens. 10 Arto tiek attaisnotas iedomātās tiesības pašamlemt savu un citu likteņus. Līdzīgi kā FjodoraDostojevska romāna Noziegums un sods galvenajamvaronim Raskoļņikovam, arī Kaupēnamir dziļa iekšēja pārliecība, ka viņš ir pārāks,augstāks par citiem, kas viņa noziegumusit kā attaisno. Turklāt visos trīs aplūkotajosdarbos minēts, ka Kaupēns sevi dēvēgan par līvu karaļa Kaupo pēcteci, gan Lietuvaskarali.Ingrīdas Karstās grāmatā Kaupēna līgava varoņaraksturojums kardināli atšķiras no iepriekšminētā; var uzskatīt, ka no tā izaugarī pārējās autores versijas, tai skaitā, versijapar tiesas kļūdu, notiesājot un sodot nevainīgucilvēku. Viņas darba centrā ir godīgs,strādīgs, izpalīdzīgs cilvēks, kura vienīgaisnoziegums ir dezertēšana no armijas. Taču,uzmanīgi lasot tekstu, atklājas dažas dīvainības.Nekas šim godīgajam cilvēkam netraucēilgus gadus glabāt nereģistrētu ieroci, paustnepatiesu informāciju par savu darbavietu,pēc atvaļinājuma ierasties darbā Bitnera mēbeļudarbnīcā mēnesi vēlāk, nekā bija solījis.Un galvenais – absolūti neloģiski šķiet gantas, ka Kaupēns vairākkārt vienā laikā un vietāatradies ar īstajiem laupītājiem, kad tikaveikts noziegums (pilsoņa pienākums ir nekavējotiesziņot policijai, A. Kaupēns nav darījisne reizes), gan viņa visai dīvainā tikšanapie it kā pamesta saiņa ar lielu naudu undārglietām: Čūskas kārdinājums bija pārākliels. Man toreiz ar visu atrasto saini izdevāsno viņa aizmukt. (..) Brīžiem gan man sirdsapziņāpazib doma, ka es toreiz biju iekārojissvešu mantu, aplaupot tās īpašnieku, bettajā brīdī man likās, ka es būtu liels muļķis,ja palaistu garām tādu izdevību un nepievāktusev šo atradumu. 11BAISĀKIE KAUPĒNA NOZIEGUMIVisprecīzāk un detalizētāk Kaupēna noziegumiatainoti Grūtupa grāmatā Tiesāšanās kāmāksla, savukārt it kā otršķirīga loma tiemir Zālītes un Karstās darbos, jo te uzmanībascentrā ir viņa attiecības ar sievietēm. Protams,absolūti ignorējis Kaupēna privāto dzīvinav arī Grūtups. Viņa darbā tas nepieciešams,lai rastu jel kādu ticamu skaidrojumuKaupēna motivācijai, veicot noziegumus.Kaut pavirši, taču par Ansi Kaupēnu dzirdējušiļoti daudz latviešu. Viņa laikabiedrumūsu vidū diemžēl nav daudz. Šī pētījuma10. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet topar teātri. Rīga: Jumava, 2001: 345.11. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava,2007: 143.autorei nesen bija saruna ar laikā, kad Kaupēnampiesprieda nāvessodu, dzimušu jelgavnieci,ilggadēju vizuālās mākslas unkultūras vēstures skolotāju Elmāru Zelenko,kura par viņa brutālajiem noziegumiemdaudz dzirdējusi no savu tuvinieku stāstītā.Latvijas kriminālistikas vēsturē Kaupēnspirmkārt ir slavens kā pirmais noziedznieks,kurš mūsu valstī aplaupījis vilcienu. Savukārtkāda cita nozieguma epizodē Kaupēns apsūdzētspar mēģinājumu uzspridzināt Rīgas– Berlīnes vilcienu, lai to pēc tam aplaupītu.Jāpiebilst, ka tik retu noziegumu kā laupīšanauz dzelzceļa atsevišķi aplūkojis arī DeividsOuens (David Owen) grāmatā Noziegumsun zinātne. 40 mīklainu noziegumu izpēte(„Zvaigzne ABC”). Tas ir īpašs retums, kriminālistikasvēsturē šādu gadījumu nav daudz.Šķiet nedaudz dīvaini, ka Karstā savā romānāminēto epizodi piemin izvairīgi, viņa toataino kā mazsvarīgu, pat ikdienišķu notikumu:27. septembrī aplaupīts kāds Ēķengrāves– Daudzevas vilciens. Par vilcienu to gangrūti nosaukt, tad jau drīzāk par tējmašīnu,kurai kurtuvē ik pa brīdim iesviež ogles. (..)Jau nākamajā dienā 24. oktobra avīzē „JaunaisZemgalietis” tika ievietots raksts parDaudzevas bānīša aplaupīšanu. 12 Pirmkārt,neparasti, ka Karstās un Grūtupa darbos parvienu un to pašu nozieguma epizodi konstatējamsdaudz būtisku atšķirību, bet, otrkārt,grūti saprast, ka pēc 27. septembra kā nākamādiena minēts 24. oktobris.Savukārt viens no Kaupēna visšausmīgākajiemnoziegumiem ir Klabiņu māju aplaupīšana,nodedzināšana un piecu cilvēku, tostarp,bērnu nogalināšana 1922. gada Vasarsvētkos.Pēc Grūtupa darba secināms, kapat šo briesmīgo noziegumu Kaupēns veicisvienatnē, tā vēlreiz apliecinādams savu drosmi;taču Karstā norāda, ka Kaupēns tikai atradieslīdzās, kad baismo noziegumu paveikušiīstie laupītāji, jo tai vakarā nevēlējies dotiesuz zaļumballi. Beidzot rosīties noziedzniekiem,nekas viņu nav atturējis caur loguiekļūt blakus atrodošajās Rugu mājās, ko arīpirms tam apmeklējuši noziedznieki, un, kāraksta Karstā, dodoties prom, no virtuvespaņemt maizi un gaļu, jo Kaupēns bijis izsalcis.Tāpat lasītājam neloģiska varētu šķistviņa rīcība, izšaujot ar pistoli gaisā un līdznāvei pārbaidot tikko no balles atgriezušoscilvēkus.VAI SĀNCENŠA ATRIEBĪBA?Īsts noslēpums par Kaupēna gaitām sarakstītajāliteratūrā izvērtusies viņa notveršanapirms tiesāšanas. Arī šajā sakarā visu trīs12. Turpat: 168.39


autoru aplūkotajās grāmatās paustais ir atšķirīgs.No Karstās un daļēji arī Zālītes darbasecināms, ka Kaupēna nokļūšana policijasuzmanības lokā, viņa arests vērtējams kāsāncenša atriebība. Karstās Kaupēna līgavāto paveicis galvenā varoņa meitenes ValijasKleinbergas atraidītais pielūdzējs, policistsKārlis Limbergs, kurš vienīgais spējis atklāt,ka Kaupēns ir viltvārdis un dezertieris, tačuZālītes libretā varoņa soģis ir kāds Dzejnieks.Jāpiebilst, ka Dzejnieka tēls lugā ir simbolisks.Dzejnieks, līdzīgi Kārlim Limbergam, irValijas atraidītais pielūdzējs. Savukārt Grūtupadarbā nav ne šādas epizodes, ne šādupersonāžu. Arī pati soda izpildīšana Kaupēnampalikusi noslēpumā tīta. Kurš to veicis,īsti nav saprotams, autoru norādes ir mīklainas.Tā būs masku balle, sievišķīgā balsī pasakapelēkās drēbēs ģērbies bende un izvelkno kabatas pelēku drēbi. Savas mātes lakatāizgriezu divus caurumus un uzmaukšu tosev galvā, lai mani nepazītu, un pats arī jutīšosdrošāk, metot cilpas tiem kaklā… 13 ArīZālīte libreta remarkās norāda: Priekšplānāiznāk Bende. Viņš noņem rūtaino mātes lakatu.Tas ir Dzejnieks. 14 Tas libretā ir kulminācijasbrīdis, jo Dzejnieku, ar kura teiktajiemvārdiem sākas un noslēdzas šis dramaturģiskaisdarbs, nav iespējams iedomāties kānāves soda izpildītāju. Kaut gan – atriebība,gluži tāpat kā mīlestība, spējīga uz visu. oPar Lāsmu Ģibieti skat. JG261:71, arī .13. Turpat: 330.14. Māra Zālīte. „Kaupēn, mans mīļais!” Sauciet topar teātri. Rīga: Jumava, 2001: 391.DragasAigars BikšeKAPITĀLISMA KRĪZEUN MĀKSLINIEKAVIETA IDEJĀPAR ATBILDĪBASEVOLŪCIJULai spētu atrast mākslinieka vietu, atbildībuun risinājumus šībrīža ekonomiskās krīzes situācijā,uzskatu par nepieciešamu vispirmsapskatīt, analizēt un definēt pašu krīzi, kāarī – vissvarīgāk – atpazīt amorālos procesus,kas šo krīzi ir izraisījuši. Izdalīšu pamatpunktus,kas manuprāt skaidri uzrāda patērētājsabiedrībubarojošā kapitālistiskā modeļaamoralitāti, ilgtspējas neesamību unbezatbildību.Mans secinājums, apskatot un analizējot to,kādā veidā pārvietojās naudas plūsma unauga materiālā labklājība bezatbildīgajā patērētājusabiedrības modelī Latvijā, ir viens– šī modeļa pamatā ir sistēma, kas ārkārtīgiatgādina visvienkāršāko piramidālo krāpniecībasshēmu. Turklāt šajā gadījumā globālātirgus apstākļos daudzās nelielās piramīdasir savstarpēji savienotas un veido kopējo piramīdu.Tās pamatā ir virtuālas manipulācijasar resursiem, kuru vērtība un daudzumstiek mākslīgi radīti un tad vēl daudzkāršoticerībās uz nākotnē prognozējamo patēriņakāpumu.Piemēram, viena persona – sauksim viņu parJuri – iegādājas akcijas kādā lielā elektrotehnikaskorporācijā, kura ražo televizorus. Juracerības uz akciju vērtības kāpumu ir balstītasuz sabiedrības locekļu augošo spēju iegādātiestelevizorus. Noteiktajā laika nogrieznīkopējais noskaņojums par patēriņa iespējāmuzlabojās, Juris pārdeva savas akcijas, nopirkatelevizoru un vispārējās eiforijas iespaidāiegādājās bankas akcijas. Tādējādi cerībasuz patēriņa pieaugumu un līdz ar to naudasplūsmas virtuālais apjoms palielinājās.Tēlnieks, instalāciju un vides objektu mākslinieks,scenogrāfs, mākslas maģistrs (2000) Aigars Bikšebijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks,arī Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas prodekāns.Veidojis Latvijas paviljonus EXPO izstādēsLisabonā (1998) un Hannoverā (2000). Parmākslinieka neseno veikumu skat. Rutas Čaupovasrakstu JG261:42. Šeit ievietotā apcere ir viens noBorisa Vipera piemiņas lasījumiem Krīze un māksla(2009) Rīgā, LMA un Mākslas vēstures institūtapaspārnē.40


Latvijā banku inovācija bija hipotekārā kreditēšanaeiro, kas ļāva lēti aizdot arvien lielākunaudas daudzumu spekulatīvai un piramīdveidafinanšu bāzētai nekustamā īpašumaiegādei, iepludinot Latvijā milzīgus arreālām precēm un pakalpojumiem nesegtasnaudas apjomus. Tikko naudas plūsma, kasbaro spekulatīvo un piramīdas shēmu investorus,aptrūkstas, un inflācija sāk mazināties,spekulatīvie aizņēmēji kļūst par Ponzi investoriem,bet Ponzi investoru bagātība izplēn. 1Ponzi shēmā, vienkārši izsakoties, tiek ieņemtimaksājumi no aizvien vairākiem investoriem,no šiem maksājumiem savukārtsedzot iepriekšējo investoru dividendes, nevisno kādas reālas peļņas, kā vajadzētubūt kaut cik ilgtspējīgā ekonomikas modelī,un Ponzi shēma būtībā ir augoša piramīda.Starp globālās ekonomikas shēmu un jauminēto Ponzi shēmu nav absolūtas analoģijas,tomēr pastāv daudz uztraucoši līdzīgupazīmju.Ja Juris dzīvo Latvijā, kur šīs kapitālismamjau tāpat raksturīgās piramīdas vēl jo nenormālākuuzpūšanos visiem spēkiem sekmējušitie, kuru uzdevums būtu to kontrolēt un regulēt(tas ir, valsts), viņš ir aizņēmies nauduno kādas ārvalstu bankas, nopircis zemi unbūvē divas nejēdzīgi lielas un dārgas mājas.Vienā viņš dzīvos pats, bet otru ir iecerējispārdot par milzīgu naudu, jo īpašumu cenastik pievilcīgi strauji kāpj. Dzīve šķiet jau nokārtotabez nekāda lieka darba, vien paļaujotiesuz to, ka, virtuāli pārsūtot vienu un topašu naudu no vienas vietas uz otru bezgalīgidaudz reižu, tās daudzums arī pieaugsbezgalīgi daudz reižu. Dažas reizes tas pieauggan, jo bankas, dodot patēriņa kredītuJurim un viņa kolēģiem, Latvijā tiešām radapieaugošu daudzumu mākslīgas, ne ar konesegtas naudas. Ekonomiskā piramīda ieinteresētovadošo pušu darbības un visu iesaistīto„mazo” dalībnieku, tādu kā mūsu Juris,līdzuzbudinājuma rezultātā aug griezdamās,tomēr šādai piramīdai, protams, ir savasrobežas.Juris ar saviem kolēģiem ir cits citam pārdevušiun pārpārdevuši ārvalstu finansētu nekustamoīpašumu. Ja Jurim nav paveicies (šādasshēmas ietvaros apmēram 80% ir zaudētāju),beigās labklājība izplēn kā nebijusi, unviņš ir veselu bagātību parādā.Kur ir būtiskākā atšķirība starp patēriņa kāpjošopiramīdas shēmu, kurā iesaistījies Juris,1. J. Ošlejs „Ekonomikas skrējiens. Uz leju” –.2008.9.XII.un krāpniecības piramīdu, kas neskaitāmāsvalstīs ir nelegāls biznesa modelis? Otrajāgadījumā Jurim pašrocīgi būtu jāsavervē,piemēram, seši cilvēki, kas veic iemaksu,kura tiek „pārsūtīta” pa piramīdu uz augšu,un tad katrs no šiem sešiem cilvēkiem meklēvēl sešus. Pavisam vienkārša matemātikaparāda, cik neticami drīz uz zemeslodes aptrūktucilvēku, kurus shēmā iesaistīt. Savukārtpirmajā gadījumā vervēšanu Jura „labā”veic visa sistēma ar savu ideoloģiju, valsts likumdošanu,utt. Un, tā kā pirmajā gadījumā„iemaksai” sistēmā naudu ļoti bieži izsniedzpati sistēma, kas rada jaunu virtuālu naudukredīta veidā, Jurim, tai sabrūkot, var nāktiesvisu atlikušo mūžu strādāt, lai segtu saņemtovirtuālo naudu ar savu reālo naudu.Kā jau tas piramīdas tipa shēmām raksturīgs,lielākā sabiedrības daļa, izņemot pašu eliti,kas to visu organizē, piramīdai sabrūkot, irzaudētāji. Piramīdas sabrukšanas ātrums izrādāstieši proporcionāls tās augšanas ātrumamun ir neizbēgams un tikpat loģisks kāreizrēķins.Sabrūkot virtuāli uzbūvētajai piramīdai, blakussabrūk arī reālā patēriņa piramīda. Bailespar risku nāk eiforijas vietā, un pat tie, kasvarētu saprātīgi veicināt patēriņu, atsakās todarīt, gaidīdami vēl sliktākus laikus. Tomērsistēmas atmaskošana no iekšpuses nav iespējamatāpēc, ka daudzas iesaistītās atslēgaspersonas lieliski apzinās manipulācijas arpasaules tirgu vērtību un šo personu atrašanāspelnošajā piramīdas augšgalā un kultūraspiederība neļauj tām atklāti runāt par sistēmaskrāpniecisko dabu. Tikpat labi mēs varamdomāt, ka Jaunzēlandes maori pārstātupārtikā izmantot cilvēka gaļu, ja nebūtu parādījušiesmisionāri no Eiropas – ja kādā kultūrāir pieņemts ēst citam citu, to uzskataDiagramma parāda, kādā veidā piramīdas veida modeliir neiespējami uzturēt.41


par normālu un daudz neapšauba; ja kultūrāir normāli būvēt krāpniecisku sistēmu, nokuras cieš lielākā daļa iedzīvotāju, to tieši tāpatneapšauba, kamēr neiestājas kādi ārkārtējiapstākļi.Ļoti iespējams, bankas zināja, ka šis ekonomikasmodelis nav ilgtspējīgs, tomēr, ja vienabanka apstātos, tad citas palielinātu savu tirgusdaļu uz tās rēķina. 2006. gadā vairākasvadošās Latvijas bankas ar Swedbank (toreiz– Hansabanka) priekšgalā veica mēģinājumuslāpēt kreditēšanu, neriskējot ar savu tirgusdaļu. Tās ierosināja bankām noslēgt savstarpējuvienošanos, kas regulētu kredītu apjomapieaugumu un fiksētu banku tirgus daļas.Diemžēl valsts šo visnotaļ saprātīgo priekšlikumuuztvēra kā mēģinājumu izveidot karteliun kategoriski tam iebilda. Vēlāk bankasmēģināja ierosināt nekustamā īpašuma nodokļapalielināšanu, tomēr arī to valdība nevēlējās.Tā tika nostiprināti pamati šodienasekonomiskajai krīzei, jo bankas turpināja riskantospēli, nespējot likumīgi pašregulētiesun neizjūtot arī stingru valsts kontroli. 2Šāda veida kapitālisms neapšaubāmi ir amorāls.Kāda tad ir situācija šeit pēc piramīdas sabrukuma?Lai arī Latvijas kopējo deficītu veidogan valdības, gan iedzīvotāju aizņēmumi,pēdējo gadu laikā ārvalstu aizņēmumuapjoms privātpersonām ik gadu nekontrolētisasniedza pat aptuveni 17% no iekšzemeskopprodukta 3 , kamēr valsts savu kopējobudžeta deficītu taču kontrolēja un paturējavien dažu pieļaujamo procentu robežās.Jura un viņa kolēģu parāds ārvalstu bankainozīmē to, ka mūsu valstī atrodas milzīgsdaudzums ne ar ko nesegtas, virtuālas naudas,ko mums ir nepieciešams segt, piesaistotLatvijā reālu ārvalstu naudu.Loģiski, ka rodas sabiedrības vilšanās kapitālismaspējā harmoniski pašregulēties. Atkārtotiveidojas situācijas, ka sabiedrība parsaviem līdzekļiem ir spiesta pārņemt kapitālismainstrumentus, kuru īpašnieki peļņasgūšanas nolūkos ir aizrāvušies ar riskiem– bankas vai citviet milzīgās korporācijas u.tml. tiek glābtas par sabiedrības līdzekļiemar valsts līdzdalību. Šāds kapitālisms ir amorālsarī no viedokļa, ka individuālo kapitālisturiska sedzēji ir visi sabiedrības locekļi. Tādējādisabiedrība tiek krāpta dubulti – ganiesaistot tās locekļus sistēmiski veidotā nepamatotāvērtību sakāpināšanā, gan, kad2. Turpat.3. Turpat.šī sistēma sabrūk, kā tas loģiski paredzams,šķietami leģitīmi uzkraujot uz sabiedrībaspleciem dažu tās locekļu orģiju rēķinus, aizbildinotiesar draudiem par visas „ēdināšanassistēmas” sabrukumu.Šādas sistēmas pastāvēšana ir iespējama demokrātijasmodeļa ietvaros, kad politiskajāelitē atrodas subjekti, kuru labklājība atkarīgano kopējās patēriņa aprites un cieši saistītaar politiskās elites pārstāvju līdzdalībukrāpniecības shēmās ar cerību uzlabot personiskoturību. Tāpat valdošā elite ir atkarīgano patēriņa pieauguma, tautas labklājībaspieauguma, vēlētāju apmierinātības un,lai vēlēšanu brīdī sasniegtu šādus īstermiņamērķus, ir spiesta ziedot resursus un atbalstītkrāpnieciskās finanšu shēmas kārtībaspastāvēšanu visā pasaulē. Līdz ar to šāda pilsoņulīdzdalība milzīgajā krāpniecības shēmātiek apskatīta kā pašu pilsoņu personīgaisrisks un viņu demokrātiskās tiesības.Manuprāt, šāda tirgošanās stipri atgādinaAmerikas iedzimto iedzīvotāju līdzdalību savaszemes pārdošanā kolonizatoriem.Kāda tad var būt radošo nozaru atbildīga rīcība?Izdalīšu divus punktus.1. ĪSTERMIŅA MĒRĶI. Ļoti vienkārši un pašsaprotamino visa iepriekšējā izriet – Latvijasvalstij tuvākajos gados būs nepieciešamareāla ārvalstu nauda tās virtuālās naudasvietā, kas šeit no ārvalstīm tika iepludināta,visiem kopā vieglprātīgi būvējot augošokrāpniecības piramīdu. Šo naudu Latvijā varradīt eksports – preču, pakalpojumu, ideju,inovāciju utt. eksports. Jājautā, vai Latvijātikai iekšējam patēriņam orientēts kultūrasprodukts varēs izpelnīties visas sabiedrībasatzinību un novērtējumu – tādas sabiedrības,kuras attieksmē postkrīzes periodā veidosiesvaroņa eksportētāja un parādu jūga „izdzēsēja”– nolīdzinātāja tēls. Sabiedrības grupai,kura tajā vēlas ieņemt novērtētu un cienījamuvietu (mūsu gadījumā tie ir „māksliniekiun mākslas profesionāļi”), ir jāspēj „ienest”naudu Latvijā. Nozares ietvaros nepieciešamsvisa veida atbalsts eksportspējīgam kultūrasproduktam. Latvijā spēj tapt kvalitatīvs, vērtīgs,oriģināls un eksportam derīgs kultūrasprodukts – to pierāda kaut vai operdziedātāji,teātru režisori, diriģenti, aktieri, māksliniekiu.tml. Vizuālās mākslas pārstāvjiem, māksliniekiem,kuratoriem un zinātniekiem jākļūstdaudz aktīvākiem, jāiesaistās pasaules apritē,jāpiesaista ārvalstu nauda projektiem Latvijāun jāveido produkts, kuru savukārt var eksportēt.Nevis kusli, kaunīgi un aizbildinoties,ka tas tikai, lai izvilktu dzīvību, bet gan42


Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII)


Sigita Daugule. Baltā grāmata. 2006. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 120 x 150 cmPar mākslinieci skat. 53. lpp.


mērķtiecīgi un ar atbildības sajūtu pret sevi,savu nozari un Latvijas ekonomiku.2. ILGTERMIŅA MĒRĶI. Mākslas kopienu nevarapskatīt kā atsevišķu organismu, atrautuno visas sabiedrības, bet drīzāk gan kā atsevišķuorgānu sabiedrības kopējā organismā.Tai var izvirzīt savus konkrētus uzdevumus,kurus jāveic gan organisma labā, gan pašaisavā labā, lai spētu veselīgi dzīvot organismā.Ilgtermiņā Latvijas mākslas profesionāļuvidē būtu jādiskutē par atbildīgas sabiedrībasideju. Konstatējot patērētāju sabiedrībasun demokrātijas kā sabiedrību organizējošassistēmas negatīvos, amorālos aspektus, konceptuāliievirzītā mākslinieku kopiena varētuveltīt uzmanību šo aspektu apzināšanai unatmaskošanai. Šim virzienam, analizējot demokrātijaskā uz īslaicīgu mērķi orientētas,resursus šķērdējošas iekārtas ēnas aspektus,būtu jāveic procesu analīze, sadarbojotiesar visiem intelektuāli ievirzīto sabiedrībasgrupu pārstāvjiem. Sistēma, kura komplektācijāar patērētāju sabiedrības ideoloģijupasaulē iegūst postošas izpausmes, sākot armērenām, valstu stingri regulētām pilsoņuapkrāpšanas sistēmām un beidzot ar plašu,mežonīgu, kā tas bija Latvijas pirmskrīzesperiodā, praktiski neregulētu apkrāpšanu,ir jāreformē. Domāju, ka sabiedrība aizvienplašāk saskatīs šādas sistēmas krāpniecisko,amorālo raksturu un tas, tāpat kā kādreizverdzība un tās amorālie aspekti, tiks aptverts,atmaskots un noraidīts. Tāpēc mākslaiir ne tikai jāveido kritiskā un atmaskojošābāze, bet arī jāturpina pārdomāt nākamāssabiedrības struktūras konceptu un uz šopārdomu pamata jāveic tēlu konstruējošasdarbības, kuras varētu sabiedrību kopumāpārliecināt par jauna sabiedrības modeļa nepieciešamību.Esmu pārliecināts, ka ne tikaiapjēga par sistēmas amorālo dabu, bet arīpasaules resursu nepietiekamība drīzumānovedīs pie demokrātijas revīzijas un iespējamasnomaiņas ar jaunu kārtību. Domāju,ka radošā sabiedrības daļa, pateicoties savaipasionārajai attieksmei pret pasaules kārtību,ir piemērota augsne idejai par jaunuētisku un atbildīgu sabiedrības modeli, kurāmākslīgi uzpūstu surogātvērtību vietā varētuizvirzīt par prioritāti vērtības, kas spēj veidotilgtspējīgu tālākās izdzīvošanas kodolupasaules sabiedrībai. oUldis BērziņšNEŠĶINDINIET ZEMBRUNČIEM ZELTU!Teksta nesaīsināts variantsGribu iebilst pats pret saviem vārdiem piektdienasDienā [2010.23.IV], ka Korāns nenosakot,kā sievietei jāģērbjas. Nosaka gan –kam ir pie rokas kāds no tulkojumiem, pārliecinieties,ko teic 33. sūras „Sabiedrojušies”59. zīme (pants). Mans lasījums: Ak, pravieti!Saki savām sievām un meitām, un ticīgosievietēm, lai tās apmetni pastiepj uz leju– tā drošāk, ka pazīs viņas un neuzmāksiesviņām.24. sūra „Gaisma” 31. zīmē pieteic ticīgajāmvalšķīgi netērpties un šķelmīgi negrozītiesļaudīs. Tām būs staigāt nodurtu skatienu,sargāt savu klēpi, aizklāt azoti ar lakatu, slēptsavas rotas vai, citā lasījumā, savas [miesas]krāšņumus vīriešiem, izņemot vien savus vīrusvai savus tēvus, vai vīrutēvus, vai savusdēlus, vai savu vīru dēlus, vai savus brāļus,vai savu brāļu dēlus, vai savu māsu dēlus, (..)vai vīriešu kārtas kalpus, kam nevajagas, vaibērnus, kas vēl nezina sievu kailuma. Koķetaharēmnieču viltība laikus bargi apsaukta:Un lai tās nepiecērt kāju, likdamas nomanīt,kādas rotas tām apslēptas. Toties liegumaatsegt vaigu gan Korānā nav! To piecerējušiklāt vēlāku laikmetu morālisti. Kad norādusaviem konservatīvajiem draugiem uz šo„neatbilstību”, atbilde skan: ak, netikli! Vaineapzinies, ka nav nekā krāšņāka un pavedinošākapar jaunas sievas vaigu?! –Vēl gribas iebilst pret Dienas viedokli, ka Turcijāesot skaudri aizliegts tērpties hidžābāvai nikābā – tā nebūt nav. Stambulas ielās ikviensbūs redzējis meitenes, kam no melnāmdrānām ārā vien spulgu acu pāris – parastitikpat tikumīgi tērptu vecāku dāmu pavadonībā.Pasaulīgi noskaņotie ironizē, ka viņāmkaut ko arī samaksājot – un droši vien dažosgadījumos šāda promenāde tiešām varbūt priekšnoteikums labdarīgai palīdzībai.Bet ierēdnēm, studentēm, skolniecēm darbaun mācību vietās noliegts pat laucinieciskaislakatiņš, mums zināmā vārdā sauktspar „turbānu”. Meitenes, jaunās Turcijas dibinātājs,lielais Ataturks mācīja turcietei lepotiesar savu matu rotu! Aizeju uz Teoloģijasfakultāti – nu nav man lemts ieraudzītmatu rotu, studentes pa virsu turbānam uzmaukušasvēl vecmammu jaunības hūtītes,jo citādi sargs nelaiž pa vārtiem iekšā. Parlamentaliberāli islāmiskā pozīcija – „Baltā” jeb45


VĒSTURERolfs EkmanisSTARPTAUTISKIERAIDĪJUMI LATVIEŠUVALODĀ 20. GS.OTRĀ PUSĒSākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004), 248(2007),251(2007)-256(2009), 261(2010)RADIO BRĪVĀ EIROPA /RADIO BRĪVĪBA (RFE/RL) – IIFEC – BRĪVĀS EIROPAS KOMITEJA1949.17.V Ņujorkā tiek nodibināta oficiāli„privāta”, bet ASV Valsts departamentam,izlūkdienestam, diplomātiskajām unmilitārajām aprindām tuvu stāvošā NationalCommittee for a Free Europe, Inc. jeb NacionālāKomiteja Brīvai Eiropai ar kara laikābijušo amerikāņu Stratēģiskā resora (Officeof Strategic Services jeb OSS) virsnieku,pēcāk Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA)dibināšanā nozīmīgo Alenu Dalesu (AllenW. Dulles, 1893-1969) priekšgalā. Nepilnumēnesi vēlāk komitejas nosaukums tiek saīsināts– Free Europe Committee (turpmākFEC), t.i., Brīvās Eiropas komiteja, pie kamiepriekšējos īslaicīgos un neganti vīlušos vadītājusnomaina ar svaigiem. Par FEC pirmoprezidentu kļūst Pūls (DeWitt C. Poole), kuršpēc boļševiku coup d’état Petrogradā 1917.gada oktobrī, protestēdams pret prezidentaVilsona (Woodrow Wilson, 1856-1924) pārākmaigo nostāju pret barbarisko boļševikuvaru, kam jebkuri morālie un ētiskie standartiir pilnīgi vienaldzīgi, atkāpjas no ASVpārstāvja Maskavā un Arhangeļskā posteņa.Līdzās Pūlam komitejas pirmā priekšsēdētājaamatu uzņemas Džosefs Grū (JosephGrew – skat. JG261:29). Abus šefus balstavesela virkne padomnieku, kuru vidū izceļasgan II Pasaules kara slavenības – ģenerāļiEizenhauers (Dwight Eisenhower, vēlākASV prezidents) un Kleijs (Lucius Clay), ganPārnesums no iepriekšējās lpp.Taisnīguma un attīstības partija mēģina likumumainīt – līdz šim nesekmīgi. Nupat piezvanījuuniversitātes pasniedzējam: šogadtomēr jau „peles danco pa galdu”, studentestekalē turbānos, zināms, centrālās valstsiestādēs ko tādu nepieļauj, bet lauku municipalitātēs– tērpies kā gribi! oarī dažādi augstas proves funkcionāri – prezidentuRūzvelta un vēlāk Kenedija padomdevējsBerls (Adolf Berle), bijušais sūtnis Polijāun Baltijas valstīs Leins (Arthur Bliss Lane),kurš veltīgi cenšas pārliecināt Vašingtonuanulēt Jaltas līgumu, bijušais OSS direktorsDonovans (William Donovan), bijušais Tieslietusekretārs Bidls (Francis Biddle), Amerikāņustrādnieku federācijas (American Federationof Labor - AFL) vadītājs Grīns (WilliamGreen), žurnāla Time īpašnieks Lūss (HenryLuce), ekonomists Kleitons (Will Clayton) u.c.Kaut arī FEC šefu posteņus viens pēc otra ieņemdažādas Vašingtonas Baltā nama uzticībaspersonas (psiholoģiskā kara ekspertsģen. Charles Douglas Jackson, ģen. Willis D.Crittenberger, Archibald S. Alexander, WilliamP. Durkee, John Richardson u.c.), visupastāvēšanas laiku komitejas politiskā unpraktiskā darba īstais vadītājs ir Krievijā dzimušaisJarovs (Bernard Yarrow). 1949. gadajūnijā FEC paspārnē nodibinātajā Preses unRadioraidījumu komitejā (Committee onPress and Broadcasting), ko vada noguldījumubaņķieris Altšūls (Frank Altschul), ietilpstvairāki prominenti amerikāņu žurnālisti unautori, ieskaitot tādu slavenību kā EdvarduMurovu (Edward R. Murrow), AFL direktoruLavstounu (Jay Lovestone), vēsturnieku Šlesindžeru(Arthur Schlesinger) u.c.¹Brīvās Eiropas komitejai, kas uz laiku pirmomājvietu atrod Ņujorkas augstākājā debesskrāpī– Empire State Building, „draugi”no CIA slepenās Speciālo pasākumu grupas(Special Procedures Group jeb SPG) „iedāvina”no OSS iemantotu tipogrāfijas iekārtu,kas kļūst par pamatu Brīvās Eiropas spiestuvei(Free Europe Press). Drīz vien tā sāk izdotdažādus materiālus izplatīšanai aiz Dzelzspriekškara, kā arī visai respektējamo žurnāluEast Europe, kas gan okupētajām Baltijas republikāmpievērš minimālu uzmanību. Otra„dāvana” – visai primitīvs un mazspēcīgs 7,5kilovatu īsviļņu radioraidītājs (nokristīts parBarbaru) – ir pamats radiosistēmai, kas drīzkļūst pazīstama ar nosaukumu Radio FreeEurope – Radio Brīvā Eiropa (turpmāk RFE).Līdz 1972. gadam tā darbību slepeni atbalstaspecdienests CIA, bet oficiāli – „brīvībumīloši amerikāņu pilsoņi”. Brokastu pārslu(Post Cereal Co.) reklāmaģents Langs (RobertE. Lang), arī OSS eksloceklis, nolemj pavērtgarlaicīgā ikdienišķuma apvāršņus unpieņemt piedāvāto pirmā RFE direktora posteni.Pret baltiešu raidījumiem Langa nostājair izteikti negatīva. Iesākas rosīga kvalificētuRFE darbinieku vervēšana bēgļu vidū Rietumvācijāun arī ASV.46


BRĪVĪBAS KAMPAŅAAmerikāņu iepazīstināšanai ar RFE mērķi izvērstiespējami plašu raidstaciju tīklu „patiesībasvēstīšanai” 1950. gadā nodibina organizācijuCrusade for Freedom (Kampaņapar brīvību). Tās simbols – Brīvības zvans armieru simbolizējošu lauru vainagu augšdaļāun brīvības lāpām piecu cilvēces rasu reprezentējošuattēlu rokās. Uz zvana iegravētiAbrahama Linkolna vārdi: That this worldunder God shall have a new birth of freedom(Šai Dieva valstībai būs pieredzēt brīvībasatdzimšanu). Desmit tonnu smago zvanuno angļu kausētavas Gillett & Johnstonvispirms nogādā uz Ņujorku, kur tam Manhetenā(Manhatten) ar lielu pompu sarīkoparādi. Pēc tam zvans apceļo 21 ASV pilsētu,kuru iemītniekus – tāpat kā ņujorkiešus– mudina parakstīt Brīvības ruļļus (FreedomScrolls) un, protams, galvenais, ziedot dolārusBrīvās Eiropas raidstacijai. Nekādas pasakainasbagātības tur nesanāk – 16 miljoniamerikāņu ziedo pa lielākai daļai sīknaudu –kopā $1 317 000. Pastāvīgo mājvietu zvansatrod Rietumberlīnes amerikāņu sektorāRātsnama laukumā, kur atklāšanas ceremonijāpiedalās vairāk nekā 400 000 berlīniešu,ieskaitot 100 000 no krievu okupācijas sektora.ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā(1947-1949) ģenerālis Kleijs (1897-1978),kam berlīnieši sakarā ar padomju blokādes(1948.25.VI-1949.12.V) pārvarēšanu, nogādājotpilsētā ar lidmašīnām 1,5 milj. tonnudažādu kravu, piešķir sirsnīgo iesauku Paterurbis (Pilsētas tēvs), pēc savas uzrunas iedarbinazvana skaņas.² Austrumvācijas KomunistiskāsPartijas (turpmāk KP) politbirojaloceklis Hanss Jendreckis (Jendretsky) uz šonotikumu reaģē ar draudiem: Šī Nāves zvanavirve kļūs par karātavu virvi zvana zvanītājiem.Kaut arī kampaņā iegūtie ziedojumiir pavisam niecīga daļiņa no RFE budžeta, ardažādām ārišķībām – parādēm, publiskiemforumiem un spārnotiem vārdu salikumiem(piemēram, Fight the Big Lie with the BigTruth – Cīnies pret Lielajiem meliem ar Lielopatiesību; vai: Help Truth Fight Communism– Palīdzi patiesībai cīnīties pret komunismu),kampaņas organizētāji cenšas paaugstinātmiljoniem ierindas amerikāņu politiskās domāšanaslīmeni attiecībā uz Auksto karu untā nepieciešamību.RFE RAIDĪJUMU SĀKUMS1950.4.VII, ASV neatkarības 174. gadadiena,RFE izveidotājiem, vadībai un darbiniekiemir prieka diena. Ēterā uziet pirmais raidījums– 30 minūšu gara, Ņujorkā sagatavota ziņuprogramma čehu valodā. Desmit dienas vēlāk,14. jūlijā, Bastīlijas ieņemšanas dienā(1789), kas simbolizē sacelšanos pret valststirāniju, atskan rumāņu, ungāru, poļu unbulgāru programmas. Sākotnējo raidījumuformātam par paraugu tiek ņemts Berlīnesamerikāņu sektorā 1946. gada sākumā amerikāņukaravīru vajadzībām dibinātais RIAS(Radio in the American Sector), kas drīz vienkļūst par necenzētu ziņu, komentāru un kultūrasprogrammu 300 kilovatu stipru surogātraidītājuar mērķauditoriju vāciešiemkrievu okupētajā Austrumvācijā. Arī RFE (tāpatkā Radio Brīvība, kas sāk darboties nepilnusdivus gadus vēlāk), atšķirībā no II Pasauleskara laikā nodibinātās Voice of America,t.i., Amerikas Balss (skat. JG235:23-31;237:35-55), kuras primārais uzdevums irpaust ASV valdības oficiālo viedokli līdzāsbieži vien ar mesiānisma piesātinātām leģendāmpar „amerikāņu dzīvesveidu” un„amerikāņu vērtībām” (kas ir labs amerikāņiem,tas ir labs visiem), ir simtprocentīgi rumāņu,bulgāru, ungāru, poļu un čehoslovāku(pēc 1993. gada čehu un slovāku) raidītāji– tikai ar starpību, ka tie atrodas nevis Bukarestē,Sofijā, Budapeštā, Varšavā vai Prāgā,bet gan Rietumeiropā ar galveno mītniMinhenē, no kurienes tie brīvi, bez jebkādascenzūras, komentē attiecīgo valstu politisko,sabiedrisko un kultūras dzīvi. Klausītājisastopas ēterā ar plašu materiālu diapazonu– līdzās kompetentiem norišu aplūkojumiemsatelītvalstīs un PSRS atskan informācijaun analīzes arī par svarīgākajiem pasaulesnotikumiem. Bieži pārraidīti tiek vietējoautoritāšu aizliegti vai cenzēti, cauri Dzelzspriekškaram izkļuvuši, disidentu politiskāpagrīdē sacerēti vai lentās ieskaņoti materiāli.Ar laiku Minhenē izveidojas vispilnīgākāšādu Maskavas iekšējā un ārējā impērijāneatļautu materiālu kolekcija, t.s. samizdataarhīvs (Samizdat Archives). Kaut arī pastāvlaiku pa laikam aktualizētas vadlīnijas radiodarbiniekiem, pārraižu veidotāji neatrodasnekādu oficiālo pieprasījumu spīlēs. Viņiemir liela patstāvība satura izvēlē un metodēs.Un naudas maka pārzinātājiem ne CIA laikos(līdz 70. gadu sākumam), nedz arī vēlāk navabsolūti nekādas teikšanas par raidījumu saturuun formātu, ko parasti nosaka atsevišķotautību redakcijas.NESASKAŅAS BIROAPARĀTĀNeraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem radiopārraižujomā, birokrātisko līmeni turpinaiezīmēt vesela virkne melnu mirkļu. Juceklība,nesaskaņas, cīņa par varu (un vienlaikuslabi apmaksātiem vadošajiem posteņiem)47


dažādos līmeņos nemitējas, arī strīdi starpRFE vadību un FEC.CIA pirmais direktors, II Pasaules kara laikākarakuģa USS Missouri (The Mighty Mo)kapteinis, kontradmirālis Hillenketers (RoscoeHenry Hillenkoetter, 1897-1982) tiek atstādinātsno sava posteņa it kā par nespējuizzināt Maskavas progresu ātombumbasizveidē un Ziemeļkorejas plānus uzbruktDienvidkorejai. Viņa pēcnieks, ASV vēstnieksMaskavā (1946-1949) ģenerālis Smits (WalterBedell Smith, 1895-1961), saukts par„Beetle”, t.i., „vaboli”, drīz vien likvidē līdzšim formāli Nacionālās drošības padomes(National Security Council jeb NSC) paspārnēesošo, bet faktiski nepārskatāmi neatkarīgoVaiznera (Frank Wisener) vadīto Akcijukoordinācijas biroju (Office of Policy Coordinationjeb OPC), kura pārziņā savukārt atrodasFEC un RFE, un iekļauj CIA Projektu direkcijā(Directorate of Plans), ieceļot par tāsvadītāju to pašu Vaizneru, kuram tagad ganjādanco vairāk pēc „Vaboles” stabules. Tiešaatbildība par abām nesaticīgajām institūcijām– FEC un RFE – gulstas uz Smita vietniekaAllena Dalesa pleciem, ar ko nespēj samierinātiesPūls, kurš jau četras dienas vēlākatsakās no FEC prezidentūras, ko uz aptuvenidiviem gadiem (līdz 1952) pārņem amerikāņubiznesa publikācijas Fortune izdevējs,visumā liberāli ievirzītais internacionālists,OSS veterāns Čārlzs Džeksons (Jackson,1902-1964), vēlāk prezidenta Eizenhaueraspeciālais asistents, kura ieskatā nevis komunisms,bet gan Krievijas imperiālisms irgalvenais drauds ne tikai amerikāņu, bet visaspasaules labklājībai un mieram.RFE PĀRCEĻAS UZ EIROPUSākumā RFE programmas producē Ņujorkāun pārsūta uz bijušajā vācu gaisa flotes(Luftwaffe) bāzē Lampertheimā uzstādītosmieklīgi mazjaudīgo 7,5 kilovatu raidītāju.Bet drīz vien tiek uzņemts temps un RFEizveidojas par vienu no plašākajiem lieljaudasraidītājiem. 1951.12.IV Lisabona dod atļaujuportugāļu firmai RARET uzstādīt RFEtranslācijas aparatūru Glorijas (Gloria) apkaimē,bet Pirmā maija svētku dienā krietnispēcīgāks raidītājs uzsāk darbību Holckirhenā(Holzkirchen), netālu no Minhenes, atkalčehu valodā, bet nu jau veselas 11 stundasdiennaktī. Džeksona atbilde uz jautājumu,kādēļ tieši „strādnieku svētkos”: ...laiskaļā, pat varen skaļā balsī darītu klausītājiemzināmu starpību starp strādniekiem unvergiem! Pie RFE mikrofona stājas pazīstamipolitiski un intelektuāli eksīllīderi, piemēram,viens no demokrātiskās Čehoslovākijasdibinātājiem, vācu okupācijas laikā cietumosturētais vēsturnieks Ferdinands Peroutkarunā par tirāniem sendienās un 20. gs. 50.gados – kā vieni, tā otri spīdzina savas tautas,bet mūsdienās cilvēkiem jāpakļaujas varmācīguvaldnieku mocībām ar smaidu uz lūpām.Un kara laikā BBC darbinieks Londonā,īsu laiku pēc kara kultūras ministrs, PavelsTigrids, nevairās gāzt ar ideoloģisko āmurutieši pa pieri: Mūsu raidītājam pirmām kārtāmir karojoša un politiska misija. Mēs ieņemamagresīvu nostāju pret komunismu unsovetismu, pret teroristiskā režīma pārstāvjiem.Jāatceras, ka šo laiku iezīmē cerība uzātru Maskavas impērijas sagrāvi.Drīz vien čehoslovākiem pievienojas poļi,ungāri, rumāņi un bulgāri, kuru balsis, sākotar 1951. gada decembri atskan jau no 50 kilovaturaidītāja. 1955. gada jūlijā, Spānijasdiktators Franko piekrīt radiotorņu uzstādīšanaiPlajadepalsā (Playa de Palsa). Jāpaietapmēram trim gadiem, pirms darboties sākultraīsviļņu raidītāji ar 100 kilovatu kopjaudu,bet pēc vēl diviem gadiem (1960) kopjaudasasniedz jau 250 kilovatus.RFE amerikāņu prezidents, priekšsēdētājs unciti vadītāji vēl atrodas Ņujorkā (līdz 1961.gadam), kad 1952. gada novembrī MinhenēRFE lietošanai tiek nodots vairāku pamatīguēku komplekss vienreizēji skaistā EnglischerGarten (Angļu dārza) vienā malā nepilnus500 metrus no slavenā Ķīniešu torņa(Chinesischer Turm) alus dārza – sākumāar 22 studijām, sešām kontrolierīču (ieskaitotmaster control) telpām, kā arī darba istabāmredakciju darbiniekiem un tehniskajaiapkalpei. Raidītāju (RFE un arī RL) ziedulaikos administratīvā un tehniskā personālāsastāvā skaitās aptuveni 2 000 cilvēku, nokuriem vairāk nekā 2/3 strādā Minhenē, betpārējie birojos ASV, Parīzē, Londonā, Romā,Stokholmā, amerikāņu sektorā Berlīne u.c.BRĪVĪBAS BALONIKamēr RFE laiž ēterā programmas piecuMaskavas satelītvalstu valodās, superslepenāAkciju koordinācijas biroja (OPC), vēlākCIA Projektu direkcijas vadītājs Franks VaiznersOperation VETO ietvaros ar milzu enerģijuķeras pie miljoniem skrejlapu drukāšanas.Sākot ar 1951. gadu, simtiem II Pasauleskara meteoroloģisko ūdeņraža balonupaceļas no Bavārijas pilsētas Rēgensburgasapkaimes, lidinās pāri ne visai tālai Čehoslovākijasrobežai, izkaisot „slepenās” Brīvās Eiropasspiestuves drukātas skrejlapas – veselus11 miljonus pirmajās divās nedēļās vien– ar sveicieniem no miljoniem brīvu vīru un48


sievu Rietumos, pie reizes painformējot lasītājuspar radio viļņu garumiem, kuros iespējamsnoklausīties čehiem un slovākiem domātāsRFE programmas. Vairāki no satelītvalstīmiesūtītu aģentu mēģinājumi uzspridzinātbalonu palaišanas aparatūru beidzasnesekmīgi – viņus laicīgi notver vācu Grenzpolizei,t.i., robežsargi. Pēc Staļina nāves(1953.5.III), kad Austrumvācijā un vairākāssatelītvalstīs notiek strādnieku nemieri, speciālasOperation Prospero ietvaros no Tišenreutas(Tischenreuth) ciema Bavārijā gaisāpalaiž 6 500 balonus ar 12 miljoniem skrejlapu.Austrumbloka kara lidmašīnām, kampavēlēts sašaut balonus, izdevies notriekt itkā tikai trīs. Polijā par sensāciju kļūst, citumateriālu vidū, tūkstošiem eksemplāros izkaisītais40 lappušu biezais pamflets, ko sacerējisJozefs Sviatlo (Józef Światło, 1915-1975), viens no Polijas drošības ministrijas(Ministerstwo Bezpieczeństwa Publicznego)viceprezidentiem, kurš 1953.5.XII pieprasaazīltiesības Rietumberlīnē. Sakarā ar Čehoslovākijassūdzību par it kā balonu izraisītāssatiksmes lidmašīnas avāriju, pēdējaisbalonu projekts, Operation Focus, tiek īstenotsUngārijas revolūcijas gadā (1956). Pavisamkopā piecu gadu laikā virs satelītvalstīmnolīst 300 miljoni skrejlapu.Maz ir zināms par 1955. gadā plānoto skrejlapunomešanas akciju virs Igaunijas, Latvijasun Lietuvas. Skrejlapu nomešana lielādaudzumā padomju okupētajās teritorijāsradītu elektrificējošu efektu uz visāmPSRS iekļautajām tautām un [baltiešiem] tasbūtu apstiprinājums par aneksijas neatzīšanaspolitiku no Savienoto Valstu puses – tāspeciālā memorandā Leaflet Campaign overLithuania, Latvia, and Estonia raksta BrīvāsEiropas Komitejas praktiskā darba darītājsBernards Jarovs. Šķiet, šī akcija palikusi tikaiplānošanas stadijā, lai gan kaut kādi baloni,it kā pēc baltiešu pašu iniciatīvas, palaistigaisā Zviedrijā.Turpinājums sekosatbrīvošanu, atklāt okupācijas spēku paustās nepatiesības,vākt informāciju par notikumiem un apstākļiem Latvijā,sniegt padomu Brīvās Eiropas komitejai. KLB ir ACEN(Assembly of Captive European Nations) līdzdibinātāja.1962.1.I. KLB sastāvā ir Vilis Hāzners (priekšsēdētājs), A.Bērziņš (viņa vietnieks), Ā. Bļodnieks, sociāldemokrātsKārlis Dziļleja, Ādolfs Klīve, V. Māsēns. Pirms tam pr-jaamatā bijuši Jāzeps Rancāns, V. Māsēns, Ā. Klīve, Ā.Bļodnieks, bet KLB sastāvā darbojušies Benno Ābers,Rudolfs Drillis, Evalds Freivalds, Onufrijs Rancāns. Laigan KLB nav tieša sakara ar Amerikas Latviešu apvienību,ALAs kongresā (1953.17.-19.IV) Grandrapidos (GrandRapids, Michigan) vairāki delegāti izsaka neapmierinātībupar pārāk lielo „ulmaniešu”, arī „valdmaniešu” pārsvaruKomitejā Latvijas brīvībai, kamēr citiem nav pa prātam„sadarbība ar sociālistiem”, domājams literātu un kritiķi,sociāldemokrātu Kārli Dziļleju, kura redakcijā Zviedrijāklajā nāk Raiņa Kopoti raksti. Pēc garām debatēmpieņem rezolūciju par „latviešu garīdzniecības pārstāvju”pieaicināšanu KLB (skat. Bruno Albats, Visvaldis V.Klīve. Amerikas Latviešu apvienība, 1951-1986. Lincoln,Nebraska: ALA, 1986:21). Amerikāņu iestādes izbeidztautību komiteju financiālu atbalstīšanu līdz ar attiecībušķietamu uzlabošanos jeb detanti starp ASV un PSRS 60.gadu beigās un 70. gadu pašā sākumā. Igauņu, latviešu unlietuviešu radioraidījumu veicināšanā RFE/RL ietvarosbaltiešu brīvības komiteju panākumi ir ļoti minimāli, javispār.2. Uz ģenerāļa Kleija kapa plāksnes cita vidū iekaltiBerlīnes iedzīvotāju pateicības vārdi: Wir danken demBewahrer unserer Freiheit (Mēs pateicamies mūsubrīvības sargam) – neraugoties uz to, ka II Pasaules karalaikā amerikāņu un angļu bumbvedēji 389 uzlidojumosBerlīni lielā mērā sagrauj, pie kam bojā iet 60 000 pilsētasiedzīvotāju.Par autoru skat. JG261:25Operation Prospero balona palaišanaPIEZĪMES1. Brīvās Eiropas komitejas paspārnē neilgu laikudarbojas Komiteja Baltijas Brīvībai, ko vada bijušaisASV sūtniecības Rīgā sekretārs Pakers (Earl Packer). 50.gadu pašā sākumā tiek izveidotas etnisko grupējumukonsultatīvas kopas, kas drīz pārvēršas par tautībukomitejām – baltiešiem Komiteja Lietuvas Brīvībai,Komiteja Latvijas Brīvībai (KLB) un Komiteja IgaunijasBrīvībai, kas kopīgi izdod Baltic Review (1953-1971).Publicēto 38 numuru redakcijā ietilpst Alfreds Bērziņš,Bronius Nemickas, Antanas Trimakas, Leonhard Vahter.KLB izdod periodisku rakstu krājumu Latvijas Brīvībai(1952-1969), ko rediģē Vilis Māsēns (1902-1964),Ādolfs Bļodnieks (1889-1962), Alfreds Bērziņš (1899-1977). Pēc statūtiem KLB uzdevums ir sekmēt Latvijas


MŪZIKAHelēna GinterePIANISTS UNĒRĢELNIEKSSTREĻĀJEVSPēdējo dekāžu laikā Kanādā ir iebraucis neviens vien Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā(tagadējā Latvijas Mūzikas akadēmijā)izglītību ieguvis mūziķis. Kā vienano pirmajām jau aizvadītā gadsimta 70. gadosierodas pianiste Marina Baltere-Geringa.Šī augstas klases speciāliste Toronto konservatorijā(Royal Conservatory of Music) unToronto Universitātē (University of Toronto)izskolojusi ne vienu vien koncertpianistu.Padomju Savienības sairšanas laikā 80. gadosseko Ludmila Filatova un Rosanna Faieršteine,pēcāk pianiste Īrisa Purene – tagadkoncertmeistare Toronto konservatorijasun universitātes mūzikas fakultātes vijolniekiem,un arī Daugavas Vanagu un Rotaskordiriģente; čellists Aigars Ronka; pianisteAndrejs StreļājevsIlga Sūna; kordiriģente un klavierspēles pedagoģeIveta Bertovska; pianiste un klavierspēlespedagoģe Jorkas (York) UniversitātēRaisa Nahmanoviča; pianists Valentīns Bogoļubovs;pianiste, klavierspēles pedagoģeun kora Dzirksts koncertmeistare HelēnaGintere; pianiste un ērģelniece Beāta Gintere;un pianiste Ruta Vaivode.Viens no pēdējiem un arī gados jaunākajiemir pianists un ērģelnieks Andrejs Streļājevs,kurš tūdaļ pēc ierašanās Toronto (2002) turpinapilnveidot ērģeļspēli Toronto Universitātēpie ievērojamā ērģelnieka Džona Tatla(John Tuttle). Rīgā dzimušais (1979) Andrejsklavierspēli sācis apgūt jau sešu gadu vecumāSiguldas bērnu mūzikas skolā. Kaut kā zināju,ka gribu spēlēt tieši klavieres, kaut arīneviens no maniem vecākiem nav mūziķis,atceras Andrejs. Studijas turpinātas EmīlaDārziņa Mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikasakadēmijā, kur iegūts bakalaura grāds(2001) prof. Arņa Zandmaņa klavieru klasē.Jau kā students Andrejs aktīvi koncertē unpiedalās vairākos festivālos, meistarklasēsun konkursos Latvijā, gan arī ārzemēs. Vēlākkā pianists, ērģelnieks un koncertmeistarsuzstājies Lietuvā, Ukrainā, Zviedrijā, Francijā.Jau 10 gadu vecumā iegūts diploms jaunopianistu konkursā Viļņā (International Competitionof B. Dvarionis,1989), bet 1993. un1995. gadā 1. vieta Šelānas (Maryse Chelan)Starptautiskajā pianistu konkursā Francijā.Kanādā pēc veiksmīgas piedalīšanās Kanādasmūzikas konkursā (Canadian MusicCompetition, 2003) seko 1. vieta ērģeļspēlēnacionālajā finālā Kalgarijā (Calgary InternationalOrgan Festival) un drīz vien 2. vietaToronto centra jauno ērģelnieku konkursā(Royal Canadian College of Organists). TorontoUniversitātē Andrejs kļūst par ērģeļspēlesmaģistru (2005).Kanādā mītošie latvieši iepazīstas ar AndrejuStreļājevu kā mūziķi Jāņa Kalniņa un JāņaNorviļa simtgadei veltītajos koncertos TorontoSv. Andreja baznīcā (2004), HamiltonasDziesmu svētku (2009) garīgās mūzikaskoncertos, arī Toronto KoncertapvienībasTālivalža Ķeniņa deviņdesmitgadei veltītajākoncertā Glenn Gould studijā. Andreja ērģeļspēliraksturo sarežģīta polifonija un plašiizvērsta hromatiska valoda, kas prasa no izpildītājalielu meistarību un virtuozitāti, unarī savos klavieru solo koncertos viņš izceļasar smalku muzicēšanas stilu. Viņa jaunība,mūzikas formas skaidrība, elegance, un skaņasizteiksmīgums rada lielisku priekšnesumuun smalku dialogu ar klausītāju. Ansambļaspēlē viņš ir ne tikai iejūtīgs mūziķis, bet50


arī perfekts partneris. Zīmīgs un apsveicamsir fakts, ka savu koncertu programmās viņšvienmēr iekļauj arī kādu no latviešu skaņražudarbiem.Patlaban mūziķa dzīvesvieta ir Toronto piepilsētaOukville (Oakville), kur viņš strādāpar vietējās anglikāņu baznīcas ērģelnieku,kam pievienojas pagara virkne citu amatu –koncertmeistars Tafelmusik kamerkorī, mācībspēksToronto Universitātes mūzikas fakultātesorķestra diriģēšanas klasē pie latviešuizcelsmes diriģenta Ivara Tauriņa (skat.JG251), koncertmeistars Karaliskajā dejuakadēmijā (Royal Dance Academy) un OukvillesDeju skolā (Oakville School of Dance)un Kanādas Nacionālā baleta trupā (The NationalBallet of Canada). Bez tam Streļājevsir pirmais un pagaidām vienīgais TorontoUniversitātes doktorands ērģeļu specialitātē.Disertāciju par ērģeļmūziku un tās attīstībuLatvijā vada Dr. Lori Dollff. Jāuzsver, ka TorontoU., kur ilgus gadus strādāja profesorsun komponists Tālivaldis Ķeniņš, interese parlatviešu mūziku nav zudusi. Latviešu valodā,protams, ir daudz materiālu par ērģeļmūzikuLatvijā – grāmatas un LMA aizstāvētie zinātniskiedarbi, toties citās valodās nav gandrīznekas. Andreja mērķis ir iepazīstināt arlatviešu ērģeļmūziku plašāku interesentu unklausītāju loku. Uz jautājumu, kā viņš visuto spēj, Andrejs atbild: darba smagumu nejūt,ja tā ir sirdslieta.Jau Toronto Universitātes gados Streļājevs arlielu dedzību sāk nodoties mēmo filmu muzikālajamnoformējumam. Par šīs aizraušanāssākumu ļausim runāt pašam mūziķim:iesāku spēlēt pilnīgi nejauši – mūzikas fakultātepiedāvāja mēmo filmu mūzikas kursu.Ziņkārības dēļ nolēmu to apmeklēt. Lai nokārtotueksāmenu, semestra laikā bija jāpavadatrīs filmas studentu priekšā filmu vēstureslekciju laikā. Sākumā likās neiespējamiizplānot mūziku pusotras stundas garaifilmai un to nospēlēt, precīzi atspoguļojotuz ekrāna notiekošo. Bet ar laiku ietrenējos.Un tagad tā ir mana sirdslieta! Sameklētmūziku, kas labi iederētos un precīzi raksturotuvaroņu pārdzīvojumus, man kļuvispar ļoti radošu procesu. Bieži izmantoju citātusno labi pazīstamiem skaņdarbiem, kurussavienoju savā starpā ar improvizācijām.Te noderēja arī baletskolā iegūtā improvizācijasiemaņa! Vairākkārt viņš ir pavadījismēmās filmas ne tikai Toronto, bet arī Latvijā.Pateicoties Rīgas Domes kultūras departamentakoncertorganizācijai Ave Sol, Streļājevsvairākas reizes pavada filmas Operasspoks un Ēdenes dārzs. Ieklausīsimies atkalmūziķī: paralēli klavieru pavadījumam tikaiesaistīts koris, solisti un sitaminstrumenti.Īpaši spilgtu efektu panācām filmā „Operasspoks”, kur koris Ave Sol atveidoja uz Parīzesoperas skatuves notiekošo – ne tikaidziedāja, bet imitēja cilvēka balsis, kliedzienusun citas skaņas. Rihards Zaļupe ļoti radošiizmantoja skaņu efektus – bez tradicionāliemsitaminstrumentiem tika izmantotisasisti stikli, metāla spaiņi ar ūdeni un citaspilnīgi neiedomājamas lietas! Protams, gatavošanāsšāda veida izrādei ir pilnīgi savādākanekā uzstājoties vienam. Ja spēlēju pats,tad varu brīvi mainīt lietas izrādes gaitā, bet,iesaistot kori un solistus, bija ļoti precīzi jāizplānoiestāšanās vietas, jāizrēķina epizožugarums, temps un, protams, tas viss arī jāizmēģina!Parasti darbojāmies tā: es iepriekšnosūtu uz Latviju nošu materiālus un attiecīgofilmu, lai koris un sitaminstrumentu spēlmaņivar sākt gatavoties. Pēc manas ierašanāspāris dienas pavadām mēģinājumos. Teicamasadarbība noritēja ar dziedātājiem undiriģentu Intu Teterovski, piemēram, pirms1. Starptautiskā koru festivāla (2007) un arīpirms Rīgas Kongresu Namā demonstrētās(2008) 20. gados veidotās filmas Operasspoks (rež. Ruperts Džulians), kad piedevāmAndrejs ar regtaimu pavada 16 minūšugaro īsfilmu Čārlija Čaplina dēkainie piedzīvojumi.Ave Sol sadarbībā ar Andreju LatvijasRepublikas proklamēšanas dienai veltītajāpasākumā (2009) piedāvā Latvijā vēlneizrādīto Holivudas mēmā kino klasisko šedevru,komēdiju The Garden of Eden (1928– rež. Lewis Milestone ). Atbilstoši sava laikatradīcijām, filmu atdzīvināja ne vien klavierupavadījums, bet arī sitaminstrumenti, dažādiskaņu izdodošie priekšmeti, cilvēka balssun jauniešu kora Balsis vokālā grupa.2009. gada vasarā lielu emocionālu pārdzīvojumuAndrejam sagādā solo koncerts uzRīgas Doma ērģelēm, ar kurām viņam saistāsarī īpašas bērnības un jaunības atmiņas:ērģeles, Doma akustika un gaisotne ir patiesiīpaša. Joprojām neticu, ka esmu spēlējisuz šīm unikālajām ērģelēm. Sarunā Andrejsatceras Emīla Dārziņa vidusskolas abitūriju,kad kopā ar skolas simfonisko orķestri viņšatskaņojis Čaikovska 1. klavierkoncertu: tikbrīvi un aizrautīgi laikam nekad neesmu vēlspēlējis! Man nebija nekāda uztraukuma –tik ļoti es mīlēju šo mūziku! oPianiste un klavierspēles pedagoģe Helēna Gintereir arī Toronto latviešu kora Dzirksts koncertmeistare.51


MĀKSLAVIJAS CELMIŅASPERSONĀLIZSTĀDEŅujorkā (McKee Gallery, New York, NY) bijaapskatāma (2010.29.V-25.VI) Vijas Celmiņasizstāde, kurā bija 4 jaunas gleznas, 9 grafikasun telpisku objektu kolekcija. Māksliniecesdarbi ir vispārināti un reizē dziļi intīmi, tietop ilgā laikā un radošās pārdomās. ŠoreizCelmiņa apspēlē bērnības atmiņas ar skolusaistītos objektos – galdiņos, tāfelītēs, kartēs,pat globusā. Māksliniece izstāda oriģinālpriekšmetusblakus sevis radītajiem jeb „pārrakstītajiem“.Melnās skolas tāfelītes – ganatrastās, gan Celmiņas radītās – bronzā atlietāsvai koka un vēlāk apgleznotās, ir izstādītasvienkopus, tādejādi izaicinot skatītājuiedziļināties un ciešāk ieskatīties gan reālajos,gan mākslas objektos. Tās vietām sagrupētasuz šauriem plauktiņiem (BlackboardTableau #1, 2007-2010, Blackboard Tableau#3, 2008-2010 u.c.), atgādinot ģimeniskusGleznotāja, grafiķe un scenogrāfe Linda Treija (skat.JG256:2, 52-53, JG258:41, JG261:28, 45-46) ir JGredakcijas locekle. Latvijas Mākslas akadēmijas maģistre(1997), strādājusi par mākslas skolotāju Latvijā, vadījusimākslas projektus 2 x 2 nometnēs un Garezera Vasarasvidusskolā, arī mazākiem bērniem.Vija Celmiņa savā darbnīcāportretus, vietām saliktas uz skolas galdiņiem(Table with Tablets, 2008-2010, Tablewith Gun, 2009-2010). Uz delikāta japāņupapīra iespiestā, ar roku iekrāsotā pasauleskartes gravīra, izlocīta globusa formā, karājassmalkā diegā, tādējādi radot ēterisku iespaidukā planēta bezsvara stāvoklī (Globe,2009-2010). Arī divas ar grāmatu tematikusaistītās eļļas gleznas (Darwin, 2008-2010un Japanese Book, 2007-2010) piešķir vēsturiskaakadēmisma garšu šai „skolas“ kolekcijaiizstādē.Pielietojot sev raksturīgās tehnikas un paņēmienus,Vija Celmiņa iet jaunus meklējumaceļus tieši tematiskajā ziņā, kaut gan izstādēmāksliniecei tik raksturīgā visuma tēmatiek risināta eļļas gleznā Dark Galaxy (2000-2010) un vairākās mezotinta, sausās adatasun citu tehniku grafikās (Starfield – 2010, DividedNight Sky – 2010, Falling Stars – 2010u.c.) un ģeometriskas formas zirnekļa tīklagrafikā (Web Ladder – 2010). Vijas Celmiņasmāksla vienmēr ir iespaidojusi skatītājusar savu jūtīgumu un intimitāti. Arī šajā izstādēcaur viņas iekšējo garīgo pasauli mēskā spogulī varam saskatīt bezgalību un lietubūtību.Linda TreijaCourtesy Art2152


PAR SIGITU DAUGULIKatra mākslinieka personība vairāk vai mazākatspoguļojas viņa daiļradē, tāpēc, runājotpar Sigitas gleznām, nevar nerunāt parviņu pašu. Sigitu raksturo mērķtiecība, principuievērošana, lielas darba spējas un, jakas neiekļaujas viņas nospraustajā „lielceļā“uz mērķi – pie tā tiek īpaši strādāts. Viņasdarbos šo mērķtiecību, skaidrību noteikti varsaskatīt.Sigita Daugule ir beigusi Latvijas Mākslasakadēmiju, Induļa Zariņa un Alekseja NaumovaMonumentālās glezniecības meistardarbnīcu(1998). Māksliniece daudz strādāun izstādās ārpus Latvijas – Vācijā un Austrijā.Cieša sadarbība ir ar Ķelnes galeriju Malmede-Kunstun Brēmenes galeriju KunstsalonFranz Leuwer. 2008. gadā Sigita ieguva„Swedbank“ un Agijas Sūnas galerijas rīkotākonkursa „Gada Glezna“ prēmiju. Viņa ir pirmāmāksliniece no Latvijas, kura šogad saņēmaprestižo Austrijas programmas „quar tier21“ stipendiju Muzeju Kvartālā, Vīnē. Gleznotājasdarba spējas un apņēmību apliecina18 personālizstādes un piedalīšanās 50 grupuizstādēs, plenēros un simpozijos. Turklātmāksliniece var lepoties kā vairāku stipendijulaureāte – Kultūrkapitāla stipendijas Rīgā,Vācijas Künstlerhaus Lukas Stiftung Kulturfondsstipendija Ārenshopā (Ahrenshoop),kā arī Austrijas Federālās Kancelejas (BundesregierungÖsterreich) stipendija un KulturKontaktAustria stipendija Vīnē.Sigitai piedēvē „pilsētas“ mākslinieces statusu,kaut gan domāju, ka viņai svarīgāks irpats gleznošanas process – virsmas apdare,monohromo krāsu laukumu saspēle, askētiskaisreālā zīmējuma pielietojums, nevis tematika.Viņas emocijas, domas, sajūtas vislabākizpaužas daudzslāņainos sienu gleznojumos,ar vienu līniju vilktos grafiti attēlojumos,logu rāmju taisnajos leņķos, ēnu gleznieciskajāsspēlēs uz Āgenskalna māju fasādēmun pilsētas kaķu siluetiem durvju ailēs.Tādējādi pilsēta, ar savu neiztrūkstošo cilvēkaklātbūtni un reizē vientulību, vislabākspēj atklāt mākslinieces uzskatus un izjūtas.Pat gleznā Baltā grāmata, kuras nosaukumszīmīgi norāda uz vienu no pazīstamākajāmlatviešu lauku dzīves atainojošajām grāmatām,Jāņa Jaunsudrabiņa stilā ieturētais, bērnišķīgaiszīmējums, nešaubīgi atsauc atmiņāgrafiti uz kādas paplukušas sienas, nevis pavasarīgāskrāsās ziedošu lauku ainavu. Asociācijas,ko rada gleznas nosaukums, pretstatāvizuālā tēla vēstījumam, rada nostalģisku izjūtulīdzīgi kā pilsētniekam, kas pavasarī sajūtvēlmi uzrakt dobi un iesēt burkānus savuSigita Dauguleradinieku lauku mājās. Noskatītie zīmējumiuz māju sienām – grafiti – izteiksmīgi un jūtīgiiegleznoti Sigitas darbos, kļūst emocionālinozīmīgi un pastiprina gleznas iedarbībuuz skatītāju. Te var minēt darbus: Mīlestībasformula (2004), Kaķi (2005), Raskoļņikovs(2005), Alise Aizspogulijā (2008).Izsekojot Sigitas darbiem ilgākā laika posmā,var redzēt, cik ļoti nopietni ir piestrādāts pietehnisko iespēju, metožu un materiālu apgūšanasun pielietošanas gleznās. Raupjākuvirsmu laukumi mijas ar pedantiski gludām,spīdīgām virsmām. Pastozākās, faktūrubagātās gleznu daļās var just, ka tā navtikai biezas krāsas likšana kārtu uz kārtas,bet gan smalks būvēšanas process, liekotslāņus un atkal kasot tos nost. Gleznā Logsšķiedrainais, pastozi veidotais loga rāmis izteiktikontrastē ar spīdīgo, gludi uzgleznotologa stiklu, kurā lūkojoties varētu ieraudzītsavu atspulgu. Dažādā virsmas apdare gleznāsrada izteiksmīgu telpiskumu. Šī daudzslāņainībaarī padara tās interesantas un nozīmīgasne tikai tehniskajā aspektā, bet arīidejiskajā.Māksliniece īpaši izvēlas monohromu kolorītugleznām, kas liek pievērst lielāku uzmanībugleznas virsmas apdarei un delikātajamzīmējumam. Interesanta šķiet gleznaSignes palodze, kurā dominē veinkāršoti,faktūru bagāti laukumi brūngani pelēcīgākrāsu gammā. Pavisam nelielu daļu gleznaskompozīcijas aizņem garens taisnstūra laukumsar detaļu no mākslinieces Signes Vanadziņasspoža kolorīta gleznas, kurā redzamapalodze ar bumbieriem un ķiršiem. Krāsainajaidetaļai ar vieglu lazējumu pārlaistsbrūngans tonis, tādējādi veiksmīgi apvienojotvisas gleznas noskaņu. Tonālajā ziņā visizmeklētākāšķiet Sigitas gleznoto mazāka formātagleznu sērija ar Āgenskalna namu fasāžuun logu detaļām – Ormaņu iela 1, Ormaņuiela 2, Vorstadt 3, Vorstadt 5 (visas 2007.gadā), Logs un Pagalmiņš (2008) u.c. Skaidrinostādītās, tumši gaišās attiecības, kopā ar53


delikātu un reizē veiklu gleznojumu, nelielajiemdarbiem piešķir monumentalitāti unpoētismu. Sigita Daugule dzīves pieredzesun mērķ tiecīga darba rezultātā ir izveidojusiespar nobriedušu mākslinieci un spēcīgu,interesantu personību. Glezniecība ir Sigitasdzīve un mākslinieces būtība ir viņas darbos.Linda TreijaAR BĒRNĪBAS GARŠU –LAIMA BIKŠEGleznotāja Laima Bikše jau Rozentāla skolaslaikā (1981-1988) izcēlās ar savu neierasto,izsmalcināto krāsu pielietojumu. Laika gaitāklāt nākusi tehniskā varēšana un drosmepatiesi atklāt savas emocijas un sapņus uzaudekla. Māksliniece beidza studijas LatvijasMākslas akadēmijā (1997). Viņas pedagogibija Vilis Ozols un Imants Vecozols, kurusmalko materialitātes un izsmalcinātā kolorītaizjūtu ir iemantojusi arī pati Laima. Pārliecībapar savām spējām un pieredze, kas tikaiegūtas, studējot šajā meistardarbnīcā, devaviņai impulsu pārdroši un bezbailīgi mestiesglezniecības dziļajos ūdeņos. Māksliniecesnopietnā attieksme pret savu patieso aicinājumuun viņas neatlaidīgais darbs vainagojiesar 15 personālizstādēm un piedalīšanosdaudzās grupu izstādēs. Savukārt, viņasuzmanība pret detaļām - ar darbu grāmatuilustrēšanā, nupat iznākušo, viņas pašassarakstīto un ilustrēto grāmatiņu Esi mansdraugs („Zvaigzne ABC“, 2008). Šeit arī jāpiebilst,ka gleznotājai ir izveidojusies ciešasadarbība ar labi pazīstamo galeriju „Daugava“.Laimas gleznas mani iekšēji satver un nelaižvaļā. Vai tās ir atmiņas no bērnības, kad labībaslaukā mēs jutāmies mazi un pazuduši?Varbūt tas tādēļ, ka toreiz mīļās lietas šķitalielas un apveltītas ar pārcilvēciskām spējāmun zaļie, negatavie āboli garšoja labāk pargatavajiem? Varbūt tās ir sajūtas par saulainajām,laimīgajām dienām ar tikko pļautasLaima BikšeStudijazāles smaržu… jeb lietainajiem, nostaļģiskajiemvakariem, kad acis slinki, bet neatlaidīgiizseko lietus tērcītēm uz loga rūts? Bet varbūtiemesls ir tas, ka pazīstu Laimu jau kopštā laika, kad abas sākām gleznot akadēmiskipareizās klusās dabas un zīmēt ģipša Dāvidu„rozīšos“ (Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslasvidusskolā) un vēlāk mēģinājām atrastsavu pieeju glezniecībai Mākslas akadēmijaslabirintos.Ieskatoties viņas darbos, iztamborētajos švīkājumos,nedaudz naivajā priekšmetu untēlu atainojumā var manīt gleznotājas lielākoautoritāti no latviešu mākslinieku vidus –Georgu Šenbergu, savukārt monohromo laukumusaspēlē un formas veidošanā – BorisuBērziņu. Viņas gleznās pareizajām proporcijāmun pierastajam mērogam nav vietas.Izmēru attiecības un lielums pakļaujas Laimasnoteikumiem. Maza mazītiņa pārgurusiogotāja, laimīgi atkritusi krēslā, un blakusviņai, pāris reižu lielāka bļoda, ar gādīgi lasītām,filigrāni izgleznotām mellenēm (Ogotājaslaimīgā diena, 2009), zvēriņš būvē mājuno lieliem, baltiem cukurgraudiem ķieģeļulielumā (Cukura māja, 2010), no zemes, kāno emociju jūras, iznirst meitene, kas baromilzīgu, pārēdušos balodi (Tava meitene,2002). Māksliniece glezno sev apkārt esošāslietas un tēlus, piešķirot tiem sevis izdomātudzīvi un telpu. Gleznā Meteorologs darbā(2007) milzīgais pieneņu mežs atgādina mēnesiun zvaigznes debesīs, kas, piesietas piedzeltenīgi oranžās zemes, viegli šūpojas gaisastrāvās. Mazītiņš metereologs ar platmaligalvā, iznācis no savas piparkūku mājiņas, tovisu novēro un cītīgi atzīmē lapelē. Bezgalībāaizejošais pieneņu planētu mežs un gleznassaulainā, siltā krāsu elpa liek apjaust ikdienasdzīves trauslumu un vērtību.Krāsa spēlē nozīmīgu lomu Laimas glezniecībākā vispārējā toņa un emociju noteicēja.Tie var būt zeltaini dzeltenīgas gaismas pielietidarbi, kas rada drošības sajūtu vai zilganipelēki, melanholiski nakts skati ar zvaigžņotāmdebesīm, vai arī koši krāsu laukumi,kas kontrastē ar smalku līniju savītiem tēluzīmējumiem. Gleznojums, klāts kārtu kārtām,delikāti švīkāts un lazēts ar niansētiemtoņiem, dod darbiem telpisku dziļumu.Laima cenšas būt patiesa gan mākslā, gandzīvē, un tā ir neatsverama vērtība mūsdienupasaulē. Ieejot viņas radītajā mākslastelpā, gribas atgriezties bērnībā, gribaskļūt labākiem un gribas saskaitīt zvaigznesdebesīs.Linda Treija


KIBERKAMBARISIMIGRĀCIJANAV NEKAS LABSPublicists Ilmārs Latkovskis nesen kādu ierakstu savāblogā nobeidza ar vārdiem:Imigrācija nav nekas labs. Taču šobrīd tā izskatās kāvienīgais līdzeklis, lai salāpītu demogrāfisko situācijuatbilstīgi augšupejošas ekonomikas prasībām. Vai irciti varianti? Tad par tiem būtu jārunā.< http://tinyurl.com/latkovskis >Vēlās pensijas un imigrācija – vai tās glābs Eiropu unLatviju? Es gan tā nedomāju. Imigrācija un sirmgalvjunodarbināšana nozīmē darbaspēka ekstensīvu(t.i. kvantitatīvu) izmantošanu pa lēto. Šāda pieejanodarbinātībai nozīmē arvien lielāku procentu nabagu.Esmu par intensīvu cilvēku nodarbinātību. Parvispusīgi kvalitatīvu sabiedrību, kurā pat katrs cilvēkadefekts tiek pārvērsts par efektu. Jā, jā – pat palīgskolāsir atrodami brīnišķīgi talanti – bērni un jauniešiar mākslinieka dotībām, kam varētu uzticēt brīnišķīgudizaina priekšmetu ražošanu. Vēl citiem ir spējaiegaumēt veselas lappuses teksta – arī tos cilvēkusnevajadzētu nogrūst vidutējībā, bet atrast piemērotudarbavietu viņu spēju izmantošanai, varbūt kādukontrolpaneļa uzraudzību, kur viņi uzreiz pamanītuizmaiņas „bildē”. Pati daba jau ir radījusi cilvēkusar dažādām spējām, kuras sabiedrība noniecina tāpēcvien, ka neprot izmantot. Vai Latvijā būtu milzumdaudz cilvēku vajadzīgs elektronikas ražošanai,programmēšanai? Vienīgais nosacījums – kvalitatīvasagatavošana, bet arī tas iespējams bez lieliem cilvēkuresursiem. Mūsu senčiem ir bijušas izcilas spējaslietišķajā mākslā, nekur tās nav zudušas, tikai netiekizmantotas. Vai lērums cilvēku būtu vajadzīgs linuaudzēšanai, apstrādei, audumu ražošanai? Tur būtudarbs arī ķīmiķiem, zinātniekiem, jo lina audu izcilāsīpašības vēl ne tuvu nav izzinātas. Vai šim darbam irvajadzīgi imigranti? Latvijā jau tagad ir vairāk nekā200 tūkstoši „lieko” cilvēku. Uzņēmējiem nevajaggaidīt strādniekus no svešām valstīm, bet gan tiešitagad atlasīt un sagatavot tanīs profesijās, kas tūlīt,tūlīt būs vajadzīgas, tos cilvēkus, kas pašreiz ir bezdarba un ar savu pazemojošo stāvokli jau pamazāmsākuši aprast. Latvijas cilvēki ir Latvijas galvenā bagātība,un tā ir jāspodrina, nevis jāizposta. Imigrācijapēdējā gadu simtenī mūs skārusi vairāk kā jebkurucitu nāciju; pat ES brīnās, ka Latvijā tieši latviešu valodatiek diskriminēta. Jaunas „asinis” Latvijā arī turpmākienāks, pamatā ar laulībām, bet tam jānotiekpakāpeniski, pamazām integrējoties. Turpretī imigrantupūļi šeit uzspiedīs savu mentalitāti – mēs tačunevēlamies te kādu Krievijas, Turcijas, Ķīnas vai patASV filiāli. Kapu zvani Latvijai skan no pašu latviešuneizdarības, gudrības trūkuma un locīšanās visiemvējiem līdzi.Ausma Ābele Ausma, tāda visumā ir Rietumu pasaules tendence.Nav tā, ka tā būtu novērojama tikai Latvijā! Latvijaizceļas tikai ar to, ka tās vadoņi kalpo sveša kapitālapeļnas maksimēšanai un neintresējas ne par valsts,ne tautas likteni. Bēdīgākais ir, ka parāk daudzi ārzemēsizglītotie latvieši to atbalsta.Uģis Bērziņš ASV latvieši, kurus pazīstu personīgi, ir gadu desmitiemziedojuši enerģiju un līdzekļus, lai veicinātu neatkarīgu,ziedošu Latviju. Varbūt var atrast tādus, kasatbalsta kalpošanu „sveša kapitāla peļņas maksimēšanaiun neintresējas ne par valsts, ne tautas likteni”,bet man tādi nav pazīstami.Vidvuds Beldavs Man gan ir pazīstami. Kalpošanai nebūt nav jābūttiešai... Pienācis beidzamais laiks atkāpties no novecojušāmekonomikas aksiomām un rādītājiem. Jāprasano baņķieriem personīga atbildība par vieglprātīgāmspekulācijām ar ieguldītāju līdzekļiem. Pēdējālaikā ļoti daudz par to diskutēts. Jāsāk atkal ieviestekonomikā morāli (veclaicīgā stilā), ētiku (kas balstāsuz lēmēja atbildību). Imigrācija neglābs Latviju, betnodrošinās svešam kapitālam labu peļņu uz Latvijasrēķina!UģisVaram jau iet pasaulei pa priekšu un vienā pašā Latvijāminimizēt peļņu, tā radot vistaisnīgāko ekonomiku.Ar likumu noteikt, piem., ka vairāk par 3% pelnītnedrīkst. Kādas būs sekas? Ārzemju investīciju apsīkums(kuram gan interesē ieguldīt tur, kur peļņa iradministratīvi ierobežota, ja citur ir lielāka brīvība?)un ražošanas rīku novecošana un pieaugoša tehniskaatpalicība. Var gadīties arī apgrozāmo līdzekļutrūkums, ja piepeši kādas izejvielas kļūs dārgākas.„Peļņas ierobežojums” ir politiski skaists lozungs, tikaikurš par to beigās samaksās?Rumpis Rumpi, gluži tā nav. Iekārtu atjaunošanu taču nepieskaitapeļņai, bet gan ražošanas izdevumiem, konkrētāk,amortizācijas atskaitījumiem, arī maksu parizejvielām – ražošanas izdevumiem. Peļņa ir tā, nokuras uzņēmējs apmaksā savus dārgos un vēl dārgākosautiņus, naktsklubu apmeklējumus un kazino,vārdu sakot, izšķērdīgo dzīvesveidu. Tā jau ne vienavien sabiedrībā labi pazīstama persona savus viegligūtos miljonus ir notrallinājusi. Ir jādalās ar visiem,kas to bagātību palīdzējuši radīt, un valsts no tā tikaiiegūs. Citās valstīs izšķērdētāju atvēsina progresīvaisnodoklis, tas liek padomāt, vai nav izdevīgāk dalītiesarī ar pārējiem, vai ieguldīt attīstībā. Protams, ne visiiet vieglāko ceļu, bet tas atkarīgs vienīgi un tikai nopaša sirdsapziņas. Ņemsim varas pārstāvjus, kas pašisev nosaka algu valsts uzņēmumos. Man nav nekaspretī, ka daudz saņem Latvenergo valdes priekšsēdētājsKārlis Miķelsons, jo Latvenergo patiešāmstrādā labi. Man nav nekas pretī, ka daudz nopelnainženiertehniskie darbinieki, uz kuru pleciem gulstassmaga atbildība. Bet ja Latvenergo dāsni apdāvinavisus savus darbiniekus, nerēķinoties ar valsts vispārējolabklājību un ieguldījumu uzņēmumā, tādējādiceļot elektrības tarifus, tad tam esmu pret. Par ko lielāsalgas saņem Finansu ministrija? Vai par to, ka dzīvojamno kredītiem un laižam dibenā tādas spēcīgasvalsts nozares kā medicīna un izglītība? Par ko maksāEkonomikas ministrijai, ja Latvija ir pirmajā vietā ESpēc bezdarbnieku skaita? Vai pasakainās algas pelnījusiLatvijas banka, ja bankas strādājušas tā, ka tagadgandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir to vergs līdz mūžagalam un vēl bērni un bērnubērni, ja gribēs pārņemtkaut vai kādu vecāku mantojumu? Un neviens navnopietni centies mazināt tēriņus valsts pārvaldē, visstikai tā – acu aizmālēšanai: grāba ar labo roku, tagadgrābj ar kreiso. Vienīgais, no kā paņem bez domāšanas– no pensionāriem, vienalga, ir tiem iztikšanavai nav, no skolotājiem, policistiem, mediķiem – viņutak tik daudz, tāpēc žūksnis sanāk redzamāks. Tagadpaņems no mājokļiem – tas nekas, ka vairumam tautaspēc komunālo pakalpojumu nomaksas vairs tikaigraši paliek pāri, paņems arī tos. Jā gan, kas par tobeigās samaksās?AusmaAtlasi no sarakstes vēstkopā SVEIKS izdarīja JurisŽagariņš55


DAŽOS VĀRDOSVEĻU VALSTĪ ieiet Vitauts Ļūdēns(1937-2010), viens no jaunākajiem60. gadu dzejas „jaunā viļņa” dalībniekiem,kurš līdzās iejūtīgai moi ettoi lirikai iedrošinās ne tikai zemtekstospašaustīt okupācijas aparāta pārstāvjus,piem., tos, kuri vēlas, lai latviešustrēlnieku nemirstība izgaistu laikā,telpā un gaitā. Viņa dzejdarbi publicētiJG58(1966), 67(1968), 137(1982),151(1985). TZO. ••• Filoloģijas doktore(Uppsala U.), folkloriste Liene Neulande(1921-2010), Jumis, die Fruchtbarkeitsgottheitder alten Letten (1977Vitauts Ļūdēns– PBLA Goda diploms) autore; latviski –Jumis senlatviešu reliģijā (2001 – skat.JG229). ••• Brīvdomātājs, literārsbohēmists Andris Bergmanis (1945-2009), kurš debitē ar dzejkrājumu Uzdāviniman tīru sniegu (1970), Vecrīgā atrastsnosalis sniegā. ••• Daudzkārtapbalvotais pasaules mēroga melnbaltāsfotogrāfijas (klusās dabas, sieviešuakti, sports) mākslinieks Jānis Gleizds(1924-2010), TZO – skat. JG241(2005),JG258(2009). ••• Dina Tone-Kuple(1930-2010) – ienāk Dailes teātrī ar viņaiveltītām romantiskajām Gundegas Dina Tone-Kupleun Vikas lomām Gunāra Priedes lugāsNormunda meitene un Vikas pirmā balle.Daudzu citu lomu vidū – Spīdola RaiņaUgunī un naktī un Orta Pūt, vējiņi!,Slotu pārdevēja Lāgerlevas Gestā Berlingā,Nataša Tolstoja Karā un mierā, NastasjaDostojevska Idiotā. TZO. ••• LUFilozofijas un socioloģijas institūta pētnieceIeva Lapinska (1974-2010) latviskojusiBarta (Roland Barthes), Liotāra(Jean-François Lyotard), Burjō (NicolasAndris BergmanisBourriaud) u.c. darbus. ••• LatvijasKomitejas kultūras sakariem ar tautiešiemārzemēs sekretārs Jānis Anerauds(1924-2010, pseid. Jānis Vaidavs, iesaukastrimdā: Mīļais Jānis, „bebru ķērājs”),kurš vienmēr ar gudru ziņu pierakstasaruniņu (Ulafs Jāņsons), dramaturgs,prozaiķis, Dzimtenes Balss pielikumaangļu val. Amberland un dzeju antoloģijasIepazīsimies sastādītājs. Rakstoskritizē atsevišķus JG autorus par nodošanospretpadomju ideoloģiskām diversijām.••• Portugāļu romānists undramaturgs, Nobela prēmijas laureāts(2000) Saramago (José de Sousa Saramago,1922-2010), kam pieder vie-Ieva Lapinskadā atziņa par redzošiem, bet akliemcilvēkiem – viņiem ir dots redzēt, betviņi nespēj saskatīt. ••• Amerikāņuprozas rakstnieks, skotietes un Polijasžīda dēls, Selindžers (Jerome D. Salinger,1919-2010), kurš teicās rakstījispats sev un savam priekam un uzskatījispublicēšanu par briesmīgu uzbrukumuprivātajai dzīvei. Galvenie darbi tulk.latviski: Catcher in the Rye (1951) / Uzkraujas rudzu laukā (1959, 2001), Nine Jānis GleizdsStories (1953) / Deviņi stāsti (2003),The Young Folks (1940) / Jaunie cilvēki(1994), Franny and Zooey (1961) / Frenijaun Zūijs (2004). (re)D I V P I L S O N Ī B A – P ē c izlasīšanassakarā ar Vācijā politisko bēgļuģimenē dzimušās Baibas Lapiņas-Strunskas (BL-S) lūgumu piešķirt viņaiLR pilsonību līdzās jau esošajai Vācijaspilsonībai (skat. JG261:51-52), pirmādoma bija Satversmes tiesas (ST) neveikliargumentēto nelabvēlīgo spriedumukomentēt „Dažu vārdu” sadaļā„Ērmīgas būšanas”, bet ST nostājair pārāk nopietna. Tā pakļauj diskriminācijaivisus ārpus Latvijas dzīvojošoslatviešus – Rietumos un arī Austrumos.Un mūsdienās, kad latviešu dzimstībair mīnusos un tūkstoši ekonomisku iemesludēļ pārceļas no dievzemītes uzdzīvi Īrijā, Lielbritānijā un citur, spriedumamir prettautisks raksturs. Kautarī BL-S reakcijā (DELFI 2010.17.V)emocijas saprotamā kārtā reizumisņem virsroku, kopā ar Baibu gandrīzvai gribas izsaukties, ka LR līdz ar šospriedumu palaidusi garām iespēju atbrīvotiesno pagātnes rēgiem un šodienasmošķiem. Bet tiesvedībai ir daudzvieglāk pa vecam turpināt slēpties aizlikumdevējiem un Saeimas politiķiem– aiz tiesasvīriem. Tajā pat laikā nevienamnav noslēpums, ka Latvijas promaskaviskoaprindu interesēs ir latviešupilsoņu ietekmes mazināšana, un STsprieduma rezultātā galvenā zaudētājavar būt tikai un vienīgi Latvijas valsts.Kaut kas līdzīgs notiek ar Imigrācijas likumagrozījumiem – tie ir ļoti dīvaini,jo ir labvēlīgi tikai vienai cilvēku grupai– Krievijas miljonāriem, daļēji ar kriminālopasauli saistītiem ļaudīm (JukaRislaki Latvijas Avīzē 2010.8.V). (re)J A U N I Z D E V U M ILATVIEŠI CITVALODĀS. Latvijas vārdslēnām, bet neatlaidīgi tiek nests pasaulē.The Dirty Goat (ASV) 22. nr. iekļauti7 Pētera Brūvera dzejoļi līdzāsto Ināras Cedriņas atdzejojumiem angļuval., kā arī neliela biogrāfiska informācijapar dzejnieku. Žurnālā bez dzejasatrodama arī mūsdienu proza, lugasun vizuālās mākslas darbi no 16valstīm un 4 kontinentiem. ••• SavukārtIeva Melgalve pati pievērsusiesstāstu rakstīšanai angļu valodā. Fantāzijasžanrā rakstītais stāsts „Sirēnasdziesma / The Siren’s Song” latviešuun angļu val. iekļauts žurnāla A CapellaZoo pavasara nr., bet „The Roommates”angļu val. lasāms interneta56


literārajā žurnālā Fusion Fragment. ••• Visu laikuražīgākais un ievērojamākais latviešu arhitekts, pēckura projektiem uzceltas neskaitāmas publiskās būves,Gunars Birkerts, ieradās Rīgā, lai piedalītos monogrāfijasGunnar Birkerts: Metaphoric Modernistatvēršanā. Arhitekta dēls, pazīstamais literāts SvensBirkerts grāmatā sniedz emocijām un informatīvāmdetaļām bagātu ieskatu tēva dzīvē no agrīnajiem dzīvesgadiem Latvijā līdz profesionālajai izaugsmei unsasniegumiem ASV. Birkerta projektus grāmatā savukārtkomentējis arhitekts Švarcs (Martin Schwartz.)(vg)DZEJA. Režisors, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgsAndris Zeibots (īst. v. Andris Bērziņš), pazīstams arīkā radio SWH rīta programmas „BB brokastis” literātsun producents, izdevis dzejoļu krājumu „meklētājiemun domātājiem” Ūdens ķirzaka, kurā iekļauti20. gs. beigās un 21. gs. sākumā sarakstītie darbi.••• Ārste un dzejniece, medicīnas zinātņu doktoreInāra Roja lasītājiem sniedz dzejas izlasi Saulespulkstenis, kuru lasot, katram radīsies iespēja izvērtētsevi, smelt jaunu iedvesmu latviešu dzīvotgribāun vēstures vērtībās. ••• Ar pavasarīgu sveicienupie lasītājiem nonācis jaunākais dzejnieces MaijasLaukmanes krājums Nepārejoši. ••• Mazielasītāji saņēmuši bilžainu grāmatiņu Ola uz sola, kurleģendārā dzejnieka Aivara Neibarta (1939-2001)dzejoļus izvēlējusies Sarmīte Neibarte (ilustr. JānisBlanks). Dzejnieks, spēlējoties ar vārdiem, daudzosvārdos ir atradis paslēptas olas. ••• Mazos lasītājusiepriecina arī Māras Cielēnas un māksliniecesAnitas Paegles kopdarbs Divas pastaigas, ko veidodivi gari dzejoļi un smalki zīmējumi. (vg)PROZA. Gundegas Repšes vārdiem runājot, AnitasRožkalnes sarakstītā grāmata Rono. Rono... mīklainākārtā, būdama orientēta cilvēka garīgajā pieredzēun uztveres laukā, ir arī smeldzīgs mīlasstāsts.Izsmalcināts un izredzēts tikpat smalkjūtīgam lasītājam.••• Dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles3. stāstu krājums Kamene un skudra jau pirmstam izdots angļu tulkojumā krājumā Best EuropeanFiction 2010. Atziņa, ko guvu, rakstot šo grāmatu,– spārnu bojājumi… nesāp. Ne tauriņam, ne skudrumātei, ne kamenei... – saka autore. ••• Prozaiķaun dramaturga Harija Gulbja gaišajā, dzīvi apliecinošajāromānā Brīnišķīgā dzīve aprakstīti notikumiLatvijā no 2004. līdz 2008. g., taču tie veido tikaiietvaru cilvēku attiecībām, tieksmēm, sapņiem, pasaulesizpratnei, eksistenciāliem meklējumiem. •••Skaidrīte Kaldupe, kura literārās pasakas raksta vairāknekā 40 gadus, jaunākajā pasaku krājumā Kviešuvārpu vainags rāda cilvēku savstarpējās attiecības,atgādina par viņu labajām un peļamajām īpašībām.••• Turpinot Latvijas lasītājus iepazīstināt ar trimdasrakstniekiem, iznākuši Ainas Zemdegas Rakstu5. sējums un Anšlava Eglīša Švābu kapričo sērijāRaksti 6. (vg)DAŽĀDA SATURA. LOM atvērta Helēnas Celmiņasgrāmata Sirdsapziņas cietumnieks. Savai zemei untautai. Reiz runāja Viktors Kalniņš no Ņujorkas, kasvēsta par vienu no cīnītājiem pret komunistisko režīmu,kurš kopā ar Gunāru Astru, Juri Ziemeli, KnutuSkujenieku u.c. pabijis GULAGa nometnēs Mordovijā,pēc tam aizkļuvis uz ASV, bet vēlāk atgriezies Latvijā.••• Helēnas Demakovas bagātīgi ilustrētajā divvalodugrāmatā Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā mākslaun starptautiskais konteksts / They Wouldn’t Notice.Latvian Contemporary Art and The InternationalContext sakopoti raksti, kas tapuši laikā no 2002.līdz 2010. g., kuros autore aplūko 21. gs. pirmās desmitgadesparādības Latvijas laikmetīgajā mākslā, mēģinotrast to vietu un nozīmi starptautisku mākslasnotikumu kontekstā. ••• Advokāta Andra GrūtupaManiaks ir par vienu no visbriesmīgākajiem slepkavāmLatvijā Staņislavu Rogaļovu – padomju laikaiekšlietu ministra vietnieka Anrija Kavaliera aģentu.Skaitliski Rogaļovu pārspēj Kaupēns, kurš pastrādāja19 slepkavības, bet pēc nozīmības viņi ir liekamilīdzās. Tādi slepkavnieki tik nelielā teritorijā kā Latvijanudien parādās reizi simts gados, apgalvo autors.••• Latvija Vankūverā, kas (latviešu un angļuval.) veltīta 58 olimpiešiem, kuri š.g. februārī pārstāvējaLatviju XXI ziemas Olimpiskajās spēlēs, stāstane tikai par notikumiem olimpiskajās sacensībās,bet arī raksturo situāciju, kādā Latvijas ziemas sportsatradās 2010. g. sākumā, kā deviņos sporta veidosmūsu atlēti nonāca līdz olimpiskajiem startiem, kādisasniegumi šajos sporta veidos gūti iepriekšējās spēlēs.••• Savukārt visu par Latvijas futbolu var uzzinātAiņa Ulmaņa jaunajā grāmatā Patiesībā bija tā.Futbols Latvijā (1907–2009). (vg)TULKOJUMI. Ja šajā grāmatu apskatā jaunumu navsevišķi daudz, tad tulkojumi gan plūst grāmatu veikalostādā ātrumā, ka grūti izvēlēties pieminamos.Apgāds „Mansards” izdevis Eiropā ievērojamā igauņudzejnieka un rakstnieka Kaplinska (Jaan Kaplinski)īsromānu Acs, (tulk. dzejnieks Guntars Godiņš),kura pamatā ir cilvēka cenšanās saprast nesaprotamoDieva eksistenci, meklēt kristietības u.c. reliģijuatšķirības. ••• Silvijas Brices tulkojumā lasītājivar dzīvot līdzi pazīstamā vācu rakstnieka Kempovska(Walter Kempowski ) radīto tēlu pārdzīvojumiemromānā Viss velti, kas skaudri ataino kara šausmasuz cilvēcisko attiecību fona. ••• Zviedru rakstniekaLārsona (Stieg Larsson) triloģijas Millenium,57


kas pasaulē izpelnījusies milzīguspanākumus, 2. daļa Meitene, kasspēlējās ar uguni (tulk. Dace Deniņa).••• Trīs slavenā angļudramaturga un prozaiķa SomersetaMoema (William SomersetMaugham) romāni Misis Kredoka(Mrs Craddock), Raibais plīvurs(The Painted Veil) (abas tulk. VandaTomaševiča) un Teātris (Theatre)(tulk. Voldemārs Kārkliņš).••• Angļu rakstnieka Orvela(George Orwell) romāns Mācītājameita (A Clergyman’s Daughter– tulk. Maija Andersone), kas kopš1935. g. rakstnieka dzīves laikāvairs cenzūras dēļ netika atkārtotiArtūrs Irbeizdots, ne arī tulkots, apraksta Anglijas lauku draudzesdzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību.••• Skandalozais Vladimira Nabokova romānsLolita (tulk. Ilga Kalnciema), kas jau sen kļuvispar 20. gs. folkloru – izcils panākums krievu emigrantam,kurš 20 gadu vecumā atstājis boļševiku Krievijuun pēc dzīves Eiropā noenkurojies ASV, pēcāk Šveicē.••• Noteikti nav neviena, kas nebūtu priecājies parŌdriju Hepbernu (Audrey Hepburn) filmā Brokastis‘Tifanijā’ (Breakfast at Tiffany’s). Nesen laista klajā Kapotes(Truman Capote) tāda paša nosaukuma grāmata(tulk. Tamāra Liseka). ••• Atkārtoti izdotsMarksa (Karl Marx) Kapitāls – nozīmīgākais darbspasaules vēsturē, kas iestājas par radikālu valsts lomaspalielināšanu tautsaimniecībā. Kopš dižķibelessākuma Latvijas antikvariātos šī grāmata esot vienano pieprasītākajām. (vg)BALVAS, BALVAS – Latvijas Rakstnieku savienībaspasludinātie (2010.9.V) Gada balvas laureāti:literatūras zinātnē „cilvēksarhīvs”,arī JG recenzents avīzēsLaiks un Brīvā Latvija – IlgonisBērsons, dzejā Uldis Bērziņš (Sarunaar Pastnieku), prozā JānisLejiņš (triloģijas Zīmogs sarkanāvaskā 3. sēj. Rūnas), bērnu literatūrāMāris Rungulis (Kaķu ģenerālis),tulkotāja Maima Grīnberga(Miko Rimminena Alustarbas romāns un Andrusa KivirehkaSirli, Sims un noslēpumi –no somu val.), literatūras vēsturēGundega Grīnuma (Piemiņasparadoksi: Raiņa un Aspazijasatcere Kastanjolā), dramaturģijāMāris Bērziņš (Iztēlojies), debijasdzejnieks Arvis Viguls (Istaba).••• Zelta ābeles vizuāliskaistāko grāmatu konkursā uzvarasgūst: Luodzi Dao un De kanons(māksl. Aleksandrs Busse);Līgas Blauas Džema Skulme: Nospiedumi(Arnis Rožkalns); JuraZvirgzdiņa Lāča Bruņa medības(Ūna Laukmane); Autoru kolektīvaDzelzceļi Latvijā (Jānis Jaunarājs).Par grāmatai veltītu mūžubalva Viesturam Grantam, betAleksandram Bussem – Gadamākslinieka tituls. ••• Igauņuizcelsmes somietei Sofī OksanenaiZiemeļu Padomes balva parromānu Puhadistus (Attīrīšanās),kur savīta Igaunijas padomjlaikupagātne ar mūsdienu cilvēktirdzniecībuBaltijas jūras reģionā.••• Agatei Nesaulei ViskonsinasUniversitātes (ASV) gadskārtējāliterārā balva (UW-WhitewaterChancellor’s Regional LiteraryAward), īpaši izceļot literatūrasprofesores pēdējo romānu InLove with Jerzy Kosinski (IemīlējusiesJežijā Kosinskī, 2009; skat.JG257 un 260) un American BookAward apbalvoto, 6 valodās tulkoto A Woman inAmber (1996, latviski Sieviete dzintarā; skat. JG210un 212). ••• Aleksandra Pelēča prēmija, ko ik pa2 gadiem piešķir Pelēča darbu un Talsu novada/pilsētaspētniecībai veltītiem darbiem, Zigurda Kalmaņagrāmatai Vējš pāri Lībagiem. ••• Andrejs Osokinsir pirmais Latvijas pianists, kurš kļūst par Beļģijaskaralienes pianistu konkursa (dib.1937) laureātu. Nesenāpagātnē tajā laurus plūkuši vijolnieki Filips Hiršhorns,Gidons Krēmers, Baiba Skride, Vineta Sareika.••• Artai Arnicānei 1. vieta un specbalva par Bēthovenasonātes interpretāciju Suseksā (Sussex InternationalPiano Competition). Dubultmaģistre (JāzepaVītola Latvijas Mūzikas akadēmijas + ScottishRoyal Academy of Music & Drama) gatavojas saņemt3. maģistru Šveicē (Zürich U. of the Arts). ••• DiriģentsAinārs Rubiķis uzvarējis starptautiskajā GustavaMālera konkursā Bambergā, Vācijā, vadot komponista4. simfoniju. ••• Rīdzinieks Pavels GummeņikovsĶīnas īsfilmu konkursā atzīts par labākotemata atspoguļošanā savā 25min. filmā Kaleidoscope (ķīniskiar angļu subtitriem), kur izmantotasSus Dungo dziesmas (scenāristeAnna Muravska, skat. ). •••Artūrs Irbe Ķelnē (Köln), Vācijā,uzņemts Starptautiskās Hokejafederācijas Slavas zālē (IIHF Hallof Fame). Pirms slavenā vārtsargašo godu izpelnās (1998) Latvijashokejists Helmuts Balders. •••Par sava veida balvu uzskatāmaBriseles simbola, čurājošā puisīša,ietērpšana latviešu tautas tērpā– par godu izstādes Simbolismalaiks Latvijā atklāšanai (9.VI).(bs) (re)MŪZIKA – Latvijas kultūrtelpāsevi pieteic Rīgas Baha koris(idejas autors un diriģents MārisKupčs), kur piedalās virkneJVLMA studentu ar interesi barokakora dziedāšanā. Pirmajā koncertāskan Šica (Heinrich Schütz) MusikalischeExequien (1636) un J.S.Baha Kantāte BWV140 (Wachetauf, ruft uns die Stimme). •••58


Sadarbojoties Vācijas izdevniecībai Wergo ar LatvijasKoncertu, iznācis CD (WER 67342) Die Jahreszeiten/ The Seasons (Gadalaiki), kurā Pētera Vaska kompozīcijasatskaņo Vestards Šimkus, kam gada beigāsiznākšot savu oriģinālkompozīciju ieraksts. •••Soprāns Kristīne Opolais pirmoreiz piedalās slavenajāFestival d’Aix-en-Provence, Francijā – donnas Elvīraslomā Mocarta Don Giovanni, ko arī translē vairākospasaules TV kanālos. ••• Britu The GuardianBirminghamas simfoniskā orķestra vadītājamAndrim Nelsonam piešķir „Birminghamas burvja” titulu.••• Rīgas Doma zēnu koris (dir. Mārtiņš Klišāns)muzicē Ņujorkā, Filadelfijā un Vašingtonā, arīBaltā nama saimniekam Barakam Obamam un 400īpaši lūgtiem viesiem, piedalās arī gadskārtējā Pavasarakoncertā latviešu draudzes nometnē Katskiļoskopā ar Ņujorkas latviešu kori (dir. Andrejs Jansons),Montreālas kori „Atbalss” (dir. Andrejs Vītols) un atsevišķiemdziedātājiem no Toronto. ••• Siguldas„Baltajā flīģelī” un Rīgas Lielajā ģildē Kremerata Balticafestivāls (1.-4.VII) ar centrālo tēmu: mūzika unvara. ••• Rīgas Sv. Pētera baznīcā un Vecgulbenesmuižā Ad Lucem (Uz gaismu) festivālā (15.-8.VII)dalību ņem mūsu un britu mūziķi. ••• FestivālsLatvijas džeza metropolē Saulkrastos (19-25.VII) armeistarklases mūziķiem – pašu un ārvalstu. •••Folk / pagan metal grupas Skyforger 6. albumu Kurbads,veltītu ķēves dēlam, kurš cīnās ar dažādiempasaules mošķiem, laiž klajā līderis heavy metal grupujomā, amerikāņu Metal Blade Records (Behemoth,Bolt Thrower, King Diamond u.c.). (bs) (re)TEĀTRIS – Jaunzēlandes starptautiskajāmākslas festivālā Velingtonā (Wellington) 2010.IIIpiedalās Jaunais Rīgas teātris ar Alvja Hermaņa iestudētoizrādi Klusuma skaņas. ••• Inta Tirole(LNT) aprīlī viesojas 9 latviešu centros ASV ar LaimasMuktupāvelas aktrisei speciāli uzrakstīto romānaŠampinjonu derība skatuves variantu (rež. RūdolfsPlēpis). ••• Laila Robiņa Ņujorkā spēlē māteslomu patoloģiski traucētā ģimenē Stenhamas (PollyStenham) lugā That Face (Tā seja) Manhatenas Teātrakluba iestudējumā. (bs)FILMA – Ināras Kolmanes un Ulda Neiburgajaunajā dokumentālajā filmā Pretrunīgā vēsturelatvietis, krievs un žīds pauž savu šodienas pārliecībuattiecībā uz atšķirīgo kara laika pieredzi – RīgasCentrālcietumā, Šķēdes kāpās pie Liepājas, Salaspilskoncentrācijas nometnē un SMERŠ cietumā Amatuielā, Rīgā. ••• Ievērības vērta ir zviedru fotogrāfes/režisoresNīkanderes (Maud Nycander) filmaFotogrāfe no Rīgas – par savu draudzeni, vienu nomūsu pazīstamākajām fotomāksliniecēm, Intu Ruku(skat. JG219, 1999), un par Latviju pārmaiņu laikā.••• Baltic Production Group valsts popularizēšanailaiž klajā Latvia, the Heart of the Baltics (rež.Armands Ekštets) latviešu, angļu, vācu un krievu valodā.••• Starp LOM pēdējā laikā izrādītajām jāminVajdas (Andrzey Wajda) Katyń, Podnieka Vaiviegli būt jaunam?, Andreja Ņekrasova Uroki russkogo(Krieva mācība) – pēdējā par krievu plašsaziņaslīdzekļu dezinformāciju sakarā ar KF uzbrukumuGruzijai. ••• Kannu (Cannes) festivālā uzmanībaslokā nonāk talantīgā režisora/aktiera Ņikitas MihalkovaUtomļënnye solncem 2 – Predstojaņije (Saulesnogurdinātie 2 – Izceļošana; Burnt by the Sun 2ASV Pirmā lēdija Mišele (Michelle) Obama sveic RīgasDoma zēnu koristus Baltajā namā– Exodus), kur naturālistiski attainots kara laiks, kadtūkstošiem to krievu virsnieku, kuri nebija dabūjušilodi pakausī, ieskaitot Saules nogurdināto 1 galvenotēlu Kotovu, atradās Gulagā. Nozīmīguma ziņā tātiek salīdzināta ar Staņislava Govoruhina dokumentālfilmuTak žit’ neļzja (Tā nevar dzīvot, 1990). (re)FOTO – Uldis Briedis, Latvijas likteņgaitu autentiska,būtiska daļa, tīrradnis, īstens kauls no tautaskaula, ar tās „zemes sāls” grūti definējamo, tačunekļūdīgi sajūtamo mentalitāti apveltīts. Taisnprātīgsvienkāršs un talantīgs, savu talantu kā rotaļājotiesattīstījis un tajā pašā laikā eksistenciāli būtiskāsdomas krustu šķērsu vienatnē izdomājis, (..) piederpie to cilvēku kategorijas, ar kuriem tikšanās ir īstenaveldze – tā Laima Slava Foto Kvartālā (2010,2)par fotogrāfijas vecmeistaru, kam veltīta 720 lpp.grāmata Laika mednieks – ar rakstiem un 650 attēliem,kas radušies 44 gados preses medību laukos.••• Ventspils teātra namā fotoizstāde Ūdens… arbēgļu ģimenē Zviedrijā dzimušā, kopš 2004. g. Rīgādzīvojošā Ziemeļu ministru padomes biroja vadītājaImanta Grosa darbiem. (re)TĒLOTĀJMĀKSLA – 100. gadskārtalatviešu tēlniekam Kanādā Augustam Kopmanim(1910-1976), kurš savulaik palīdzēja Kārlim Zemdegamveidot pazīstamo Raiņa kapa pieminekli,Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu tēlnieka KārļaZāles skolnieks Latvijas Mākslas akadēmijā, Kanādāuzņemts Karaliskajā mākslas akadēmijā, vairākkārtsaņēmis medaļas arī Romā. Latviešu vidū laikam visiecienītākaisdarbs ir piemineklis aizvestajiem pie Sv.Jāņa baznīcas Toronto. ••• LNMM piemiņas izstādelatviešu klasiskās mākslas pārstāvim AlfrēdamPlītem – Pleitam (1888-1921), kurš Minhenes Mākslasakadēmijā ieguvis izcilu akadēmiskā zīmējumameistarību. Izstādes pamatā ir kolekcionāra GuntaBelēviča savāktie materiāli – liels zīmējumu klāsts,mākslinieka vēstules vecākiem u.c., kas visi apkopotivērtīgā katalogā. ••• Zelta duālistisko dabu cilvēcescivilizācijā un kultūrā (no 18. gs. krievu ikonāmCD Kurbads veidotāju grupa


sev, tautai, mākslai. ••• Sv. Pētera baznīcā izstādēTilts satiekas latviešu un zviedru tēlnieki, bet pēcākviesojās mākslinieki no Jelgavas ar izstādi Mums jau40 – jubilejas izstādes ģenerālmēģinājums. (mb)Uldis Briedis izstādes Laika mednieks atklāšanā(skat. attēlu 12. lpp.)līdz mūsdienām) atspoguļo izstāde Zelta darbi (kuratoreElita Ansone) LNMM „Arsenālā”, protams,uzsvaru liekot uz latviešu mākslu. ••• Pusotrumēnesi LNMM Baltajā zāle bija skatāma LMA prof.Kaspara Zariņa personālizstāde Iekšējā balss, komaijā nomainīja izstāde Peldētājas ar Jaņa Rozentāla,Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa u.c. klasiķu, kā arīBirutas Baumanes, Leonīda Mauriņa un citu jaunākupaaudžu darbiem. ••• Lielu interesi izraisīja MargaritasStārastes bērnu grāmatu ilustrāciju izstādeLNMM Mazajā zālē, bet pēc tam vācbaltu gleznotājuBernharda Borherta (1862, Rīgā – 1945, pazudisPomerānijā) un Evas Margarētas Borhertes-Šveinfurtes(1878, Rīgā – 1964, Berlīnē) piemiņai veltītaskate Borherti: starp realitāti un fantāziju pasauli.Vienlaicīgi Melngalvju namā bija sarīkota viņiem veltītazinātniskā konference un viņu pēcnācēju darbuparāde. ••• 40. Pavasara izstādi sarīko Jelgavasmākslinieku biedrība, kas decembrī atzīmēs savu 40gadu jubileju. ••• Aprīlī Ivonnas Veihertes galerijāRīgā bija skatāma JG entuziastiem labi pazīstamāsDainas Dagnijas darbu izstāde Parīzes gleznas unzelta kolāžas. Pag. g. vidū Daina strādāja māksliniekudarbnīcās Parīzē. Pilsētas iespaidi apkopoti 5 gleznāspar Dievmātes katedrāles tēmu. Izstādītas arī viņaskolāžas, kas tematiski sasaucas ar gleznām – eņģelisdažādās kultūrās. ••• LNMM uzsācis publicētsava krājuma katalogu sēriju. Pirmā grāmata veltītapasteļglezniecībai (sastād. Valda Knāviņa), bet „Neputns”iespiedis Daces Lambergas kārtējo, bagātīgiilustrēto un lieliski iekārtoto monogrāfiju par RīgasMākslinieku grupu – šoreiz par gleznotāju VoldemāruToni. ••• Keramiķes un stikla māksliniecesIvandas Spulles Meieres 50 gadu jubilejas izstādeSirds. Satikšanās. Putni (Jelgavas muzejā) lieliski atklājviņas romantisko pasaules uztveri. ••• Talsunovada muzejā atklāj simtgades izstādi gleznotājaiMargaritai Stīpniecei (dz. Klēbahs,1910), kura 1936.g. beidza LMA Ģedarta Eliasa vadīto Figurālās glezniecībasmeistardarbnīcu, bēgļu laikā Vircburgā, Vācijā,vadījusi savu studiju, bet 1950. g. dodas uz Austrāliju,kur sarīko daudzas izstādes. Tagad māksliniece iratgriezusies dzimtajā Saldū. ••• Rīgas Mākslastelpā visu vasaru skatāma plaša izstāde GlezniecībaLatvijā: 1950-1990 ar Ingas Šteimanes izvēlētāmgleznām no LMS krājumiem. Gandrīz neaptveramāizstāde ar pāri par 500 darbiem, nešķirojot pareizosun nepareizos, oficiālajos un alternatīvajos, uzskatāmiatklāj latviešu glezniecības (vispār visas mākslaskopumā) duālistisko dabu padomju okupācijas gados– vieni darbi tika radīti, kā saka, ķeizaram, citiltvpanoramaKUDOS – Prezidents Valdis Zatlers kļūst parJāņa Pāvila II Lublinas Katoļu U. (Katolicki UniwersytetLubelski Jana Pawla II) goda doktoru. •••Dr. Vaira Vīķe-Freiberga Taivānas Nacionālajā ČungHsing U. atklāj (8.IV) ES centru, savā uzrunā uzsvērdamadivus galvenos ES spēkus – daudzveidību, t.i.,katras dalībvalsts tiesības nākt ar savu pienesumu,un vienotību – ja savienība, mūsdienu ekonomiskaisgigants, nenonākšot pie vienota eiropeiska viedokļa,tai varētu draudēt kļūšana par politisku liliputu.••• Eksprezidente ievēlēta par patronesi LatvijasJauno zinātnieku apvienībai (LJZA, dib. 2005), kasšobrīd apvieno turpat 70 jaunos zinātniekus un doktorandus.••• Vašingtonas U. (U. of Washington,Seattle) vadība dēvē Dr. Gunta Šmidchena izveidotoBaltijas Studiju programmu (BSP) par universitātesdārgakmeni, kur latviešu valodu un kultūru kopš1994. gada apguvis gandrīz pusotrs simts studentu.BSP lepojas ar 13 000 latviešu grāmatām un bagātīguvideo un mūzikas materiālu krājumu. •••Ventspils 1. ģimnāzija ir pirmā Latvijas skola, kasuzņemta Microsoft starptautiskajā inovatīvās izglītībasforumā (Worldwide Innovative Education Forum),jo spējusi pierādīt tehnoloģiju nozīmīgumu savā skolā.••• Pēdējā laikā notikusi virkne ievērības vērtuakadēmisku lasījumu, to vidū RLB Līgo zālē Latvijasintelekta elements Eiropas un pasaules kultūrkartē,godinot Haralda Biezā 100. un Jāņa KrēsliņaSr. 85. gadskārtu (referenti Gvīdo Straube, Ralfs Kokins,Maija Baltiņa, Dace Lūse, Anda Kubuliņa, MāraGrudule, Pauls Daija. Ģirts Janovskis), un AusmasCimdiņas vadībā LU konference Piebalgas teksts:Brāļu Kaudzīšu romānam Mērnieku laiki – 130 (referēMāra Grudule, Ojārs Lāma, Silvija Radzobe, JanīnaKursīte, Ilze Rūmniece, Valda Čakare, ViestursKairišs, Raimonds Briedis, Pauls Daija, Aija Fedorovau.c.). Latvijas Banka par godu Mērnieku laikiem laidusiklajā sudraba monētu. ••• LNMM Mazajāzālē Knuta Hamsuna 150. jubilejai veltīta izstādeKlātbūtne. Hamsuns Latvijā. Kopš romāna Viktorijapublicēšanas vienlaikus (1900) divos latviešu laikrakstos,pārtulkoti visi svarīgākie norvēģu dižgara darbi.30. gadu otrā pusē iznāk Hamsuna Kopotie raksti15 sējumos. Mūsdienu latviešu hamsunistu priekšgalāsoļo filoloģijas doktore, Daugavpils U. prof. MaijaBurima. ••• 26.II Grāmatu svētku ietvaros Ķīpsalāžurnālista un literatūrzinātnieka Arno Jundzes vadītādiskusijā izvērtē mūsu literatūras kanonā ietverto autorudevumu – Ādamsona, Belševicas, Ulža Bērziņa,Blaumaņa, Čaka, Ezeras, Jaunsudrabiņa, Brāļu Kaudzīšu,Mīlenbacha, Poruka, Raiņa, Skalbes, Vācieša,Ziedoņa. ••• Apsveicami aktīvs ir kļuvis VKK fondaatbalstītais Laikmetīgās mākslas centrs Alberta ielā 13 (7. stāvā) ar saistošām lekcijām,kam parasti seko paneļdiskusijas – LMA doktorandsKaspars Vanags referātā „Saldkaislās trīsas:drupu valdzinājums Rietumeiropas kultūrā” (30.III)pūlas rast skaidrojumu eiroremonta restaurācijas apsēstībaiLatvijā (konservācijas vietā), Oslo U. prof. InaBlūma, 20. gs. avangarda un neoavangarda mākslaskustības speciāliste, dod jaunu skatījumu uz mākslas60


un socialitātes attiecībām (22.IV), Andra Neiburgaaizklīst 80. gadu atmiņu dārzos, kad viņa ir vienano mūsu prozas „jaunajām, dusmīgajām meitenēm”(20.V), LU doktorands Andrejs Balodis cenšas noskaidrot,vai ironija ir krāpšana un izlikšanās, vai arīstratēģija patiesības atklāšanai. Notiek dažādi kultūraspasākumi projekta „90tie gadi CITĀM ACĪM” ietvaros,kā arī laists klajā ietilpīgs, bagātīgi ilustrētspētniecisku darbu kopojums 90tie gadi: laikmetīgāmāksla Latvijā (sastād. Ieva Astahovska). ••• LiteratūrvēsturnieceLīvija Volkova, kuras pats galvenaisveikums ir Blaumaņa zelts. Rakstnieks savā laikā,darbos un cilvēkos (2009), saņēmusi LU goda doktoresgrādu filoloģijā. ••• 2009. g. beigās KrievijasNacionālajā bibliotēkā (Rossijskaja nacionaļnajabibļioteka) Pēterburgā atklāta izstāde Kalendari narodovBaltii i Sankt-Peterburg ar 23 latviešu (trīs notiem latgaļu), 11 igauņu un 8 lietuviešu kalendāriem,kas izdoti Pēterburgā no 1851. līdz 1917. g. Izstādesun 15 lpp. biezā kataloga veidotāji – Sv. PēterburgasValsts U. baltistikas mācībspēks A.V. Andronovs unšīs U. latviešu valodas / literatūras lektore un LatvijasU. Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgāintelekta laboratorijas pētniece Everita Andronova.••• Studentu korporācija Lettonia apgādājusivisas 382 Latvijas vidusskolas ar vēsturiskās filmasBermontiāda DVD. ••• Projekta „Izglītība uzrobežas” ietvaros Igaunijas organizācija Valga ValkaPartnership ar ES atbalstu Valkas Tēraudskolā izveidojusiStarptautisku studiju centru, kur sadarbosiesLU un Tartu Dabas zinātņu U. (re) (jk)DIASPORĀ šis ir jubileju gads – 60 gadi LondonasLatviešu skolai, Krišjāņa Barona skolai Čikāgāun Daugavas Vanagu ASV organizācijai Ņujorkā,55 gadi rakstu krājumam JG, 50 gadi Austrālijas Latviešuteātru festivālam, 45 gadi Garezera Vasarasvidusskolai, 40 gadi Latviešu fondam .Par pēdējo fonda kasiere un biedrzine(arī JG konsultante) Tija Kārkle un JG līdzstrādniekaVitauta Sīmaņa (1928-2003) meita Kristīne Sīmane-Laimiņa ievietojušas pamatīgu rakstu Laikā (2010.1.-7.V), minot iniciatorus – Dr. Valdi Muižnieku kā pašugalveno, Bruni Rubesu, Voldemāru Gulēnu, Jāni Klīdzēju,Verneru Rūtenbergu, Ģirtu Kaugaru, ImantuFreibergu, Jāni Peniķi, Laimoni Streipu. Kamēr pagātnēLF piešķīrumi dinamisku padarījuši trimdas kultūru,mūsdienās latviešu projekti tiek atbalstīti globāli– no CD izdošanas postfolkloras grupai Iļģi, tīmekļaportāla DP albums izveides līdz palīdzībai LOM publikācijāmun Čikāgas bērnudārzam Stariņš, minot tikaidažus. ••• ALAs 59. kongress Sanfranciskoneizceļas ar nekādiem sociāliem sprādzieniem – parastieaicinājumi skatīties uz priekšu un atjaunot spēkus.Galvenais rūpju objekts ir Latvija: pērn Polijā bijaekonomisks uzplaukums, Igaunijas valdība no iekrājumiempat ziedoja naudu nabaga Latvijai! KāpēcLatvijā bezdarbnieku skaits un tautas posts ir lielāksnekā Lietuvā un Igaunijā? – tā pr-dis Juris Mežinskis.••• Kādā no Vidzemes saņemtā vēstulē (Laikraksts„Latvietis” 2010.4.II) atskan sava veida SOS – LR ļotivajadzīgas trimdā izglītību ieguvušās gudrās galvasun rietumniecisks skatījums, lai iegūtu līdzsvaru cīņāar milzu pārspēku, bet, diemžēl, trimdas latvieši Latvijuspējīgi mīlēt kā tādu mazu, dumju bērnu tikaino attāluma. Labklājībā nodrošinātā dzīve tomēr irizrādījusies svarīgāka nekā mīlestība uz Latviju. Labiteikts, bet pirksts lielā mērā jāvērš arī pret LV līderiem,kā tas, piem., pirms gadiem diviem tiek darīts publiskādiskusijā Eiropas Latviešu apvienības sanāksmēBriselē, kur dalību ņem arī zinīgi referenti no Latvijas,arī tādi, kas paši iesaistījušies valsts darbā. Viņi nebūtnenoliedz, ka Lietuvā un Igaunijā diasporas potenciālstiek visai plaši izmantots, toties Latvija, būdamalielā mērā orientēta uz Krieviju, neizjūt vajadzībupēc labi izglītotiem emigrācijas latviešiem. Atskanar zināmu nožēlu piesātināta atziņa, ka LV augstustāvošu politiķu uzstādījums pret „ārzemju latviešiem”parasti ir: Lai nāk ar naudu, bet padomus paturārzemēs (Universitas 2009.96:5-7; JG259:83-84).••• Cerīga ir Īrijā nonākušo latviešu ekonomiskomigrantu biedrošanās, tā teikt, uz velna paraušanu,kas, apstākļiem uzlabojoties, varētu veicināt viņu atgriešanosdzimtenē – Latviešu biedrība Īrijā, Latviešuapvienība latviešiem Īrijā, Limerikas Latviešu biedrība,Latviešu Sabiedrība Korkā, Latviešu asociācija.••• LETA vēsta (24.VI) par Latviešu valodas aģentūraspētījumu, kas veikts ar Norvēģijas valdības atbalstu,kur LV valdībai ieteikts izveidot saskaņotu institucionālusadarbību latviešu valodas, literatūras unvēstures pamatu apguves atbalstam diasporā – Īrijā,Lielbritānijā u.c. – ar mērķi tādā veidā veicināt vismazvienas daļas latviešu atgriešanos Latvijā. •••Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pr-disDr. Juris Ruņģis atklātā vēstulē ierosina mainīt nosaukumuPasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA)kā šodienai nepiemērotu: ir laiks atzīt, ka Latvija irbrīva, suverēna valsts, turklāt nosaukums apvainoLatvijas latviešus. ••• Latvieši pasaulē – muzejsun pētniecības centrs, ko vada Dr. Maija Hinkle[skat. JG241(2005)14-15], uzņemts Eiropas Migrācijuinstitūciju asociācijā (Association of European


Migration Institutions – ).••• Tā kā Dr. LeldesKalmītes vadītās Pasaules latviešumākslas savienības popularitāti ieguvusīceļojošā izstāde Tēvu zemei– Latvijai daudzās Latvijas vietās vēlnav redzēta, tās termiņi ir pagarināti.Par trimdas milzīgo mākslas bagātībuliecinot arī ASV klajā laistā, ArnoldaSildega rediģētā žurnāla Latvju Māksla26 numuri – tā gleznotāja, mākslaspedagoģe Ilze Būmane-Grasmane,grāmatas Lilija, Baltā puķe autore.••• Mūžībā aizgājušā zobārsteDaina Siliņa, droši vien neinformētapar JG vai Karoga esamību, visu savumantu – apmēram 3,27 milj. Austrālijasdolāru (1,4 milj. latu) – novēlējusiaustrāļu kaķu un suņu aizsardzībasorganizācijām. ••• Toties LOMsabiedrisko lietu vadītājs Jānis Ernojau pirms laba laika pacilāts paziņo,ka Ilze un Ričards Švarci (Schwartz)ziedojuši $30 000 topošā Nākotnes nama ekspozīcijasmultimediju iekārtai par Hitlera-Staļina Pakta izraisītajāmsekām. (re)SCRIPTA MANENT – Nepiedodami esampalaiduši garām divus ar Igaunijas Kultūrkapitālafonda atbalstu izdevniecības „Mansards” pagājšgadklajā laistus Guntara Godiņa atdzejotus un JorenaGodiņa ilustrētus izcilus dzejkrājumus – Igaunijasvēstnieka Latvijā Jāka Jeerītsa (Jaak Jõerüüt) CD unviņa sievas Vīvi Luikas (Viivi Luik) No smaga prieka.Ar Luikas romāniem Septītais miera pavasaris (tulk.Anna Žīgure) un Vēstures skaistums (tulk. Rūta Karma)lasītājs iepazīstas jau 1995. g. No smaga prieka,kas igauniski publicēts 1982. g., saprotamā kārtāraksturo zemteksti un pusvārdi, bet var atrast arī neslēptuiedrīkstēšanos: cēla asins blāzma plūst starpdesmit nagiem, / asins, kam nav vērtības / bez valodasun tautas. Vai arī mūsdienām pavisam piemērotijautājumi: Cik smagi, / pasaule, tagad / guļ tavi dzejniekinaktīs? // Vai viņi / smagajās dienās/ ļaužu sirdīs glābiņu radīs? JāksJeerīts, jaunībā hipijs, daudzas dzejrindaspiesātinājis ar izjūtām visvairākpret savu zemi, bet arī tām, kurāsviņš stacionēts kā diplomāts. Igaunijārietenis atsedz debesis ziemeļaustrenisaizsedz debesis / ziemeļvējšpaņem visu // neviena miesa nav redzama/ ceļo dvēseles, tikai dvēseles,toties Romas rītā rozes ir vaļā, durvisir vaļā, debess ir vaļā, un arī Asīzē,kur nesvēts vīrs kļuva / par SvētoFrancisku (..) viss ir viegls / bezsvarabezsmaguma. Vienkārši, bet pievilcīgiizveidotās grāmatiņas CD ievadāGuntars Godiņš citē rindas no Jeerītsastāsta Pikkade randade valge liiv(Garo krastu baltā smilts), kas attiecasuz Klāva Elsberga traģisko nāviDubultu Rakstnieku namā (1987),kur tieši tajā laikā atradies pats autors:Māja, kur es atpūšos, tagad irtraģiska. Pirms nedēļas kāds dzejnieksizkrita cauri devītā stāva logastiklam un gāja bojā. Jauns dzejnieks,tikko izaudzis no zēna gadiem un talantīgs.Tas vairs nav stāsta sižets. Ārāno tālienes redzams, ka nama fasādēviena lielā koridora loga stikla vietāielikta finiera plāksne. Mājā šai vietaipa koridoru ir smagi garām paiet.Neviens nezina, kas notika, betviņš ir miris. No Klāva mātes, dzejniecesVizmas Belševicas teiktā šopiezīmju rakstītājam gan ir diezganlabi zināms, kas notika (skat. intervijuVizmas Belševicas Rakstu 4. sēj.Rīgā: Jumava, 2002: 206-214). •••Anna Velēda Žīgure patlaban beidzsavu somiem apsolīto grāmatu – parSomijas tēlu Latvijas presē, līdz apmēram1945. g. Vismaz 150 gadusSomija latviešiem bijusi kā tāla iekārojamazvaigzne, kuru sasniegt centušies99,9% rakstītāju. Kā zināms,tas nav izdevies līdz pat šodienai. Pats pirmais raksts1822. gadā [Latvijas presē] ir citā noskaņā – nodegusiOulu pilsēta, un cara valdība lūdz ziedojumus bēdāsgrimstošajiem piņņu brāļiem – vēsta rakstnieceun solās jau rudens sākumā turpināt darbu pie Viņi.Ceļā (skat. JG161:62-63) 2. grāmatas. Dažas nodaļasjau esot gatavas, un materiālu ļoti daudz. •••Kamēr cilvēki nesapratīs, ka starp vēlēšanu dienu unviņu dzīvi nākamos gados ir visciešākā sasaiste, nekasnemainīsies – šo Alvja Hermaņa domu tīk citētgada sākumā ievēlētajam pirms 142 gadiem dibinātāsRīgas Latviešu biedrības jaunajam vadītājamIngmāram Čaklajam, juristam, režisoram, dzejniekaMāra Čaklā dēlam. ••• Latvijas Dievturu sadraudzes(LDS) valde nolemj līdzšinējo Māras jeb Krustukrustu, kas esot Veļu mātes zīme, turklāt Viduslaikossaukts par Teitoņu krustu (zem kura Lielvārdes baznīcāapglabāts kāds sena ordeņa bruņinieks), un tolietojot arī Pareizticībā, atvietot ar Stāmerienes sagšas(12. gs.) zaroto Ugunskrustu, vienu no Pērkonaun Laimas krusta variantiem, kasizsakot vienotības un cikliskas atjaunotnesideju. Tādējādi tas būšot nozīmīgāksjauniešiem, kuri pēdējos gadosarvien kuplākā skaitā pievienojušiesLDS kustībai. Krietns skaits dievturu,īpaši ārpus Latvijas protestēpret maiņu – Anita Kanādā nesaprot,kādu „spriedzi” un „dzīvību” simbolāvar iepūst, bet Sandra ASV to uztverkā pliķi sejā Brastiņam (skat. Zīlessulu mēneša specnumuru). (re)VALODA – Filoloģijas doktoreVineta Poriņa rakstā (Laikraksts „Latvietis”2010, 90), kas balstīts uz viņasmonogrāfiju Valsts valoda daudzvalodīgajāsabiedrībā (2009), uzsver, kavienvalodība ir būtisks nosacījumsvalsts stabilitātei un vienkopienasvalsts attīstībai, kamēr divvalodībair tikai pārejas posms, kurā ne vienmērnotiek pāreja uz valstij vēlamo62


valodu, (..) iespējama arī pāreja uz krievu valodu. Parto liek bažīties: 1) valsts etniskās proporcijas īpaši pilsētās),2) Krievijas aktivitātes Latvijas iekšpolitikā un3) krievu valodas regulārā lietošana publiskajā telpā,piem., valsts augstskolās docētāji neatkarības 20.gadā reizēm vadot lekcijas krieviski, kas ir kā zāģislatviešu valodas attīstībai un ieguldītajiem līdzekļiemvalsts valodas apguvē un funkcionēšanā. Otrs zāģisesot imigrantu necenšanās mācīties latviešu valodu.••• Filoloģei Renātei Ābeltiņai (Latvija Amerikā2010.1.V, arī DELFI 16.V) savukārt bažas rada jaunāpaaudze, kas vairs nemāk runāt latviski un vēl nemākrunāt angliski – kamēr agrāk atskanējis krievu valodasietekmēts kroplīgais lietojums šis gabals labi skatās,tagad dzirdama frāze šis šovs ir skatabls. No savasvalodas kopējiem daudzi kļuvuši par imitētājiem,piem., šāds uz autores piemēriem balstīts salikums– frustrētās angļu majores vēlas rīkoties proaktīvi, jo,kā nosaka skorings, nav ņemts vērā feedback par nepieciešamoteam building un brain storming, kas vissrezultējies pasīvā produkta izmantošanā. (re)ĒRMĪGAS BŪŠANAS – Kad uz ALAsgadskārtējo kongresu (Sanfrancisko) ielūgtā Saeimasdeputāte, LU profesore un daudzu ievērojamu pētnieciskudarbu autore Janīna Kursīte pieprasa komandējumu,Latvijas augstākās likumdošanas iestādesprezidijs (pr-js Gundars Daudze) to noraida, jo viņasparedzētajam referātam par latviešu valodas saglabāšanudiasporā, lūk, neesot pietiekama pamata,tas neesot saistīts ar parlamenta darbu. Liekas, mūsulikumdevēju krietnai daļai nav ne mazākās jēgas, kācitas valstis rūpējas par saviem tautiešiem ārzemēs,piem., Vācija, Skandināvijas valstis, Kazahstāna, jā,arī Krievija. ••• Izvestijas intervijā (2010.7.V) KFprezidents Dmitrijs Medvedjevs pirmreizēji nosaucPSRS režīmu par totalitāru, piemetinot, ka Staļins izdarījamilzumu noziegumu pret savu tautu, (..) kasnevar tikt piedots. Nez, kā uz to skatās viņa priekšgājējsVladimirs Putins? Ne tik sen viņš taču sūkstījās,ka PSRS sabrukums esot bijusi 20. gs. lielākā ģeopolitiskākatastrofa. Bet neostaļinisms nebūt nav atstiepiskājas. Pērngad viena no Maskavas metrostacijāmizdaiļota ar vārdkopu no vecās PSRS himnas: Mūsaudzēja Staļins, lai kalpojam tautai. 8.V Tambovā atklātsStaļina krūšutēls, bet stipri rusificētajā Jakutijājeb Sahā (ar mazāk nekā 40% pamatiedzīvotāju) plānotiveseli divi pieminekļi Visu Tautu Tēvam un Skolotājam.••• Nezinātājam būtu grūti iestāstīt, kaDaugavpils neietilpst Krievijas Federācijas izglītībassistēmā – KF ģenerālkonsulāts, vietējā Latvijas Krievubiedrība un pilsētas izglītības pārvalde izsludinājusi7.-12. klašu skolēniem konkursu – projekta „LielaisTēvijas karš laikabiedru acīm” ietvaros – par tematu„Fašisms sagrauts, bet vai uzvarēts?” Daugavpilsizglītības pārvalde gan taisnojas, ka konsulāts piekabinājistās vārdu patvarīgi. Tajā pat laikā Daugavpils16. vidusskolas bērnu vecāki, pārsvarā cittautieši,pauž sašutumu par izglītības pārvaldes plānu likvidētlatviešu plūsmu, lai taupītu pašvaldības līdzekļus.••• Atceroties II Pasaules kara uzvaru, kasiezvana virknes Vidus- un Austrumeiropas valstu nokļūšanuzem Maskavas naglotā papēža, pie „Uzvaraspieminekļa” Rīgā (8.V) klausītājus ar krievu dziesmāmsaviļņo mūsu pazīstamais popdziedonis AinārsMielavs. ••• Saņemot no nezināma sūtītāja unpāršķirstot Dr. Ilgvara Spilnera My Life As I RememberIt (Riga Technical University Press, 2009. 124lpp.), pirmā doma bija, ka to, autoram nezinot, izdevušikādi ļaundabīgi ļaudis, lai pēckara trimdas ilggadējamsabiedriskam darbiniekam, cīnītājam par savastautas cilvēktiesībām, tā teikt, „iezāģētu”, varbūtLatvijas promaskavisko aprindu atriebība par Ilgvaragrāmatu Mēs uzvarējām: PBLA Eiropas brīvības unsadarbības konferencē un daži citi laikmetīgi notikumi,1972-1986 (Rīgā: Elpa, 1998)? Autobiogrāfiskaisstāstījums ir no vienas vietas sapiparots ar nejaukāmkļūdām: opening of the my book...DisplaysedPersons...Union States...Chairmann...Pitts burg...Braunshcweig...Sweeden... wedding withnesses.Pat visai uzkrītošos nodaļu virsrakstos: My SchoollYears...Inoluntary Journeyi...Western powere areshortsight ed and/or for war...Introdugtion to America...TheLatvian Delegation at the Peace. Tad vēl atkārtošanāsgandrīz vārdu pa vārdam par vienu unto pašu tematu – par angloamerikāņu gaisa teroruzbrukumuDrēzdenei, par ASV pilsonības saņemšanu,par ķīmijas zinātņu doktora grāda iegūšanu (vismaz5 vietās!), par radioraidījumiem latviešu valodā noMadrides un Minhenes. Nodaļas „Latvian Organizations”nosaukums ne pat drusciņ neatbilst tās saturam.Un tad pēkšņi angļu teksta 117. lpp. vesela nodaļa(par LNO ģildes vēsturi) parādās skaidrā latviešuvalodā! Informācijas grāmatā ir daudz, bet diemžēltā ir izniekota, pasniegta kā haotiski organizētasun pavirši uzrakstītas, ne reizi pārskatītas piezīmes.••• Latviešu Centrā Toronto (27.III) bāleliņi unmīļmāsiņas – pārģērbušies par amīšu kovbojiem ungovju meitām – uz velna paraušanu lekdami Teksasas„līnijdanci” ceļ dzīves garīgo kvalitāti. Labākajiempiešķir šajos liesajos laikos viskārdinošāko balvu– ledusskapi, pilnu ar dažādu šķirņu alus pudelēm unskārdenēm. (re)LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS.Uz Sibīrijas tāsīm aizvadītā gs. 40. un 50. gadosrakstītās Maskavas okupācijas režīma deportēto latviešuvēstules glabājas LOM, Aizkraukles Vēstures unmākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā,Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības unmākslas muzejā un Talsu muzejā. ••• EiropasParlamentā Briselē atceres brīdī (14.VI) pie piemiņasplāksnes uz Sibīriju deportētajiem baltiešiemdalību ņem pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Spānijas,63


LETALudmila AzarovaPortugāles u.c. dalībvalstīm. Pieci latviešu EP deputātinoliek ziedus, pārējie trīs demonstratīvi nepiedalās(Mirskis, Ždanoka, Rubiks). ••• Odesas junkuruskolu un Latvijas Kara akadēmiju beigušais Tehniskāsdivīzijas komandieris, ģen. Jānis Kurelis (1882-1954), nevēlēdamies karot vācu pusē, 1944.VIII izveidopartizānu grupu („kureliešus”), kas uzņem sakarusar 1943.13.VIII nodibināto Latvijas CentrāloPadomi, notikums, kam Kara muzejā (2010.8.V) LRaizsardzības ministra Imanta Lieģa un EP deputātesIneses Vaideres vadībā tiek veltīta zinātniska konference.••• Dzejniece Ludmila Azarova, Raiņa,Čaka, Ziedoņa, Čaklā, Māras Zālītes, sava vīra OjāraVācieša, arī Bazilija Plinija Slavas dziesmas Rīgai krieviskotāja,stipri cenzētās dzejgrāmatas Siļnyj latyšskijakcent (1974 – Spēcīgs latviskais akcents) autore,intervijā Andai Burvei-Rozītei vēsta, ka no viņaipazīstamajiem Latvijas krieviem neviens neesot tāds,kurš nebūtu ieguvis LR pilsonību: viņi ir nolikuši eksāmenu,strādā, jūtas pilnīgi mājās, viņiem nav nekādupārmetumu Latvijas valstij, nekādu kompleksu. Tačuesot cita daļa – jau 80. gados mērķtiecīgi izveidotāsInterfrontes turpinājums mūsdienās. Un ko teikt tiem,kuri negrib atzīt patiesību par II Pasaules karu? – Javiņi teiks, ka karš sākās 1939. gada septembrī, uzreizir jāpasaka, kas tieši notika: Vācija un PSRS uzbrukaPolijai. Bija divi agresori. Tad vairs nevar turēties piemīta par Lielo Tēvijas karu! Un par krievu gadiem:Paskatieties, jaunie kvartāli, kas tika apbūvēti 60. un70. gados, cik tur latviešu uzvārdu? Varbūt kādi 5%.Tā bija īsta okupācija. Un par sevi (dz.1935): Manamamma ir latviete, studēja Ļeņingradā, bija latviešuvalodas skolotāja. Tēvs man ir krievs, kara inženieris,kara laikā gāja bojā. Atceroties Atmodas laiku: Cikpriecīgi un iedvesmoti mēs bijām, vicinājām karogus!Pirmo reizi 1988. gadā ieraudzīju pa Brīvības ielu nākamcilvēkus ar Latvijas karogiem, to atceroties manvienmēr acīs asaras. To laiku mēs pārdzīvojām ar pilnukrūti. ••• Dainis Īvāns, atskatoties uz 4. maijadeklarāciju pirms 20 gadiem, min Latvijas Kultūrasakadēmijas rektora Pētera Laķa (1952-2003) lielāmērā piepildījušos paredzējumu, proti, neatkarībaiatjaunojoties, lielas likstas varētu sagādāt dzīvesvirspusē uzpeldējušās amorālas kapitālistiskās elitescentieni radīt varas saglabāšanai sociāli ekonomiskobāzi un manipulēt ar masu apziņu. ••• Somijābēgļu ģimenē dzimušais, Vācijā uzaugušais, kopš1996. g. Rīgā mītošais jurists un politologs MārcisGobiņš Laikrakstā „Latvietis” (2010, 92) demitoloģizēTautas fronti: ir pamats pieņēmumam, ka TF dibināšanavismaz daļēji bija VDK [KGB] taktiska ideja, laimaigi ievirzītu arvien spēcīgāko neatkarības kustībuvieglāk kontrolējamā gultnē, kā arī, lai neļautu patiesajiemdisidentiem, tādiem kā Helsinki 86 grupai,pārņemt iniciatīvu (..) neatkarības kustības kontrolēšanakolosāli izgāzās, jo brīvības un demokrātijaskustība visai drīz ieguva savu nekontrolējamudinamiku. Toties radikālāko disidentu nostumšanumalā izdevās sasniegt visai labi. Komjaunatnes līderi,Kompartijas ideoloģiskie sekretāri un tamlīdzīgi ļautiņikļuva par visu apjūsmotiem neatkarības kustībasvaroņiem. ••• Bijušais Latvijas vēstnieks Prāgā,Oslo un Helsinkos, viens no Vienotības dibinātājiem,Valdis Krastiņš, savā runā „Manas valsts 20 gadi jebLatvija karājas diedziņa galā” ( 2010.21.V; arī laikrakstos diasporā) atcerasLR politikāņu reakciju uz sadarbības piedāvājumiemno ārzemēm 90. gados, kad liela daļa no Latvijasbagātībām bija vēl valsts rokās: Pilzenes Škodasrūpnīca vēlējās sadarboties ar Vagonu rūpnīcu elektrovilcienuražošanā Krievijas tirgum. Nē! Pēc tam VRnonāca privātu spekulantu rokās un iegāja gadiemilgā mijkrēslī. Somu Elcoteq lika priekšā izveidot VEFražotnēs detaļu rūpnīcu Nokia un Ericsson mobilajiemtelefoniem (rūpnīca tagad darbojas Tallinā). Nē!Priekšroka itāļu bodniekiem un noliktavām. Manāacu priekšā tika noraidīts norvēģu priekšlikums kopdarbībaiLatvijas jūras kuģniecības flotes atjaunošanāun ekspluatācijā. Gluži tāpat tika norakti norvēģucentieni Liepājas Tosmāri izmantot kā bāzi nelielutankkuģu būvniecībai, apņemoties nodrošināt 600darba vietas un sakopt kara ostas teritoriju. Sarakstuvarētu turpināt. (..) Lielie uzņēmumi tika nevis pārkonstruētimūsu vajadzībām, bet gan lielākoties izvazāti,telpas izpārdotas bodniekiem ātrai peļņai. Glužitas pats notika ar kolhozu un padomju saimniecībuīpašumu. Visus 20 gadus (..) nodokļi tika sakārtotitā, lai atvieglotu un veicinātu spekulatīvus darījumus.(..) ...brašos peļņas tīkotājus patiesībā vispār neinteresējaLatvijas nākotne, jo ātri savākto naudu tikpataši noguldīja ārzemju bankās, investīcijām Latvijā atstājotgauži niecīgus apmērus. (re)LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS.Prezidents Valdis Zatlers, suminādams Viļķenē137 gadus veco Dievs, svētī Latviju! un tās autoruBaumaņu Kārli, liek pie sirds himnu dziedāt no pilnaskrūts un skaļi, tikai tad viņa kļūs maģiska, dosmums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus (NRA2010.23.V). ••• LU mācībspēks Ivars Ījabs satoriblogā uzsver sadarbības vēlamību ar KF, bet vienlaikusraksturo promaskaviskos latviešu „austrumurobežas atvērējus” kā cilvēkus, kuru politiskai kultūrainav nekā kopīga ar eiropeisku demokrātiju, kurvisu nosaka personiski kontakti, blats un administratīvaisresurss, kur cilvēks, kuram šādu kontaktu nav,ir vienkārši mēsls un beztiesisks lopiņš, par kuru patnav vērts runāt, kur nu vēl rēķināties. ••• LaimonisPurs vēstulē: Kanādas prof. Dreifelds tikvien prot,kā pabrīdināt negājējus iet uz vēlēšanām. Vajadzējataču zināt, ka pret „Vienotību” ir plašs „spektrs”, toapliecina kaut vai komentāri internetā. Solās balsotpar „Saskaņu”, Urbanoviču. Vai ir kāds pretlīdzeklis?Jā, ir, tikai pat ne visskaļākie nacionālie lozungi,vienīgi – sociālā aizsardzība, konkrēti, Progresīvaisienākumu nodoklis ne tikai juridiskām personām(to sola Urbanovičs), bet – visiem! Pat valsts prezidentsnupat skaļi paziņoja: Latvija atrodas pirmā64


Gunārs Janaitis. Dziesmotā revolūcija. XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Rīgā (1990.VII)


Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa uz audekla, jaukta tehnika. 135 x 180 cmPar mākslinieci skat. 53 lpp.


vietā Eiropā bagātā slāņa biezumā pret pārējiem iedzīvotājiem.No „Parex” bankas miljonāru noguldījumuprocentiem tagad atņem tos pašus 10%, ko nopensionāru zārku naudas, nevis 45% kā dažā labāEiropas valstī. Ja „Vienotības” vadošie attaptos nāktar Progresīvo ienākuma nodokli, par viņiem nobalsotune vien latviešu vairākums, bet dabūtu arī krievvalodīgojūtamu atbalstu. ••• Pasaules banka(World Bank - WB), kas savā laikā (kopā ar InternationalMonetary Fund - IMF) pielieto nepārdomātasšoka un privatizācijas metodes, tagad iesaka Latvijaipāriet uz augstāko izglītību tikai par maksu, kā tasir ASV. Daudzas ģimenes atvasēm nevar (..) samaksātpar ceļu un dzīvošanu, kur nu vēl studiju maksu! – izsaucasRektoru padomes pr-js Arvīds Barševskis, betLU rektors Mārcis Auziņš savukārt norāda, ka, augstākajaiizglītībai kļūstot par elitāru produktu, daudzvairāk vidusskolu abiturientu pametīs Latviju, jo Eiropasvalstīs pa lielākai daļai iespējams iegūt augstākoizglītību bez maksas. ••• Sekojot IMF un WB ieteikumiem,2009. g. Latvijas augstskolu finansējumasamazinājums ir vislielākais Eiropa – 48%, kamšī gada sākumā pievienojas vēl 18% samazinājums.Tajā pat laikā Vācija un Francija palielinājušas finansējumuaugstākai izglītībai, bet Skandināvijas valstis,Somija un Nīderlande izvairījušās no tieša finansējumaapgriešanas. ••• Pirms ASV jūras kājnieku (USMarines) manevriem Baltops Vārves kāpā, Kurzemē,amerikāņi patvarīgi izšķūrējuši un izbetonējuši prāvucaurumu, ignorējot vispārpieņemtos vides standartuskāpu aizsargjoslā (NRA 20.V). ••• „Desantabrālības kareivju piemiņai” valdes pr-js Sergejs Ņevolskisiesniedzis sūdzību pret žurnālistu Kārli Streipu,kurš lietojis īpašības vārdus fallisks un krāniņveidīgsattiecībā uz t.s. Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. (re)LATVIJAI VISAPKĀRT – EIROPASPADOMES Parlamentārā asambleja 2010.29.IV atzīstStaļina režīmu par vainīgu nomērdēšanā badāmiljoniem cilvēku Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Kazahstānāpag. gs. 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā,bet tomēr neklasificē golodomoru par Ukrainasiedzīvotāju genocīdu. ••• LIETUVĀ par nacionālopartizānu noslepkavošanu 1952. un 1953. g. uz 7gadiem cietumā notiesāts 82 g.v. čekas aģents MarvelsBulatovs. ••• IGAUNIJAS uzņemšanu eirozonā2011.1.I atbalsta gan visu 27 ES valstu finanšuministri (7.VI), gan dienu vēlāk EP deputāti (589 balsis„par”, 41 „pret”) – atalgojums par stabilu ekonomiskupolitiku, ilgstoši sabalansētu valsts budžetu.••• Der Spiegel (2010,17) raksts „Weisser Ritter”(Baltais bruņinieks – autori: Fidelius Schmid, AndreasUlrich) veltīts Igaunijas Aizsardzības ministrijas Drošībasdienesta vadītājam un ministra padomdevējam,ar Baltās zvaigznes ordeni apbalvotajam Simmam(Herman Simm), kam NATO vēsturē neesot līdziniekasvarīgas, slepenas informācijas (arī Rietumu aģentuvārdu) regulārā piegādāšanā Krievijas specdienestam(SVR). Simms spēlējis lomu arī igauņu datorsistēmasparalizēšanā, kas seko krievu Bronzas kareivjajeb Aļošas pārcelšanai uz padomju karavīru kapiemTallinas nomalē (2007). Ironiskā kārtā krievu spiegutīkla vadītājs Baltijas valstīs Sergejs Jakovļevs, kuršslēpies aiz portugāliskā segvārda Antonio Amurettde Jesus Graf – īsi pirms azīltiesību pieprasīšanas Rietumos– savā pēdējā sarunā Simmam pavēstījis, laiuz Maskavas solīto augsto militāro pakāpi un dažādiemapbalvojumiem necerot, jo viņš, lūk, neesot nekasvairāk kā prasts savas zemes nodevējs par naudu.••• UNGĀRIJAS parlamentā 9.VI pieņemts likumspar komunistiskā režīma noziegumu pielīdzināšanuholokaustam. ••• MOLDOVAS galvaspilsētas Kišiņevas(Chişinău) centrālajā laukumā uzstādīts piemiņasakmens ar uzrakstu: Padomju okupācijas untotalitārā komunistiskā režīma upuru piemiņai, bet28.VI, kad 1940. gadā Rumānijai piederošajā Besarābijāiebruka Sarkanarmija, izsludināts par Okupācijasdienu. ••• KRIEVIJAS (KF) Federālā arhīvu aģentūra(Rosarhiv) pirmo reizi izvieto tīmeklī PSRS KP Politbirojaslēgtajā arhīvā glabāto Katiņas slaktiņa dokumentuparaugus – citu vidū PSRS iekšlietu tautaskomisāra Lavrentija Berijas priekšlikumu (1940) likvidētAustrumpolijā sagūstītos poļu virsniekus, ko arsaviem parakstiem atbalsta Staļins, Vorošilovs, Molotovsun Mikojans. KF TV pirmo reizi izrādījusi Vajdasfilmu Katyń un masu informācijas avotos atskanējušasatklātākas diskusijas par 20. gs. vēsturi. Britu vēsturnieksDeivīss (Norman Davies, skat. JG252:58-61)to nosauc par informācijas sprādzienu – laikā, kadStaļinu mēģina reabilitēt, krievi varbūt sākšot vaicāt,kādi bijuši staļinisma noziegumi pret viņiem pašiem,arī pret pārējām „padomju tautām” – tās nogalināja,paverdzināja, dažādi izrīkoja, un, atklāti sakot,tas tā īsti vēl nav šodien atzīts. Tajā pat laikādaudzu krievu uzskatā Polijas valstiskās elites bojāejapie Smoļenskas (skat. JG261:61) esot bijis „Dievasods” par poļu prasību krieviem atzīties viņu noziegumos.Šo viedokli komentē Leonīds Radzihovskis(11.IV) krievu progresīvajā raidstacijā Eho Moskvy:Šo ļautiņu Dievs ir gauži piezemēts. Naida un augstprātībasDievs, plēsonīgs Dievs. Vārdu sakot, ūsainselks, kurš noslepkavoja 22 000 poļu Katiņā un miljoniemkrievu – Krievijā. Bezmērķīgi nogalināja? Nē,protams, ar prieku. Vēsturiska sērijveida slepkavasprieks un lepnums. Morāliskā kanibālisma negausīgāapetīte (Franka Gordona tulk.). ••• BijušaisKF iekšlietu ministrs, ģen. Anatolijs Kulikovs, atklājis,ka Staļins divas reizes (1943, 1944) noraidījis izstrādātoplānu nogalināt Hitleru, jo baidījies, ka pēcfīrera (Der Führer) nāves Vācija varētu noslēgt mieruar Angliju un ASV bez PSRS līdzdalības. ••• Satoriblogā Ivars Ījabs atstāsta krievu politologu saietānoklausītu joku: Kremlī toni nosaka divi grupējumi –Putina un Medvedjeva. Un Medvedjevs vēl nav izlēmis,kuram no tiem pieslieties. LU mācībspēka ieskatāīpaši vērts ir noņemt cepures krievu sīkās liberālidemokrātiskās kopienas priekšā, jo tā nebaidās atklātiatzīt faktu, ka KF valda sui generis politisks režīms,kas sistemātiski strādā ļoti šauras un galēji ciniskasgrupas interesēs. ••• Kaukāza slēpošanas kurortāKrasnaja Poļjana, lielā mērā krievu 19. gs. izslaktētočerkesu dzimtenē, 30.IV uzstādīts piemineklis, kuracentrālais tēls ir precīza uz Tallinas nomali pārvietotāBronzas kareivja (Aļošas) kopija. ••• KF jauniešuorganizācija Naši (Mūsējie) ievietojusi personae nongrata sarakstā virkni Igaunijas valdības vīru – no prezidentaTomasa Hendriksa Ilvesa, premjera AndrusaAnsipa, aizsardzības ministra Jāka Āvisko līdz aktīvistiemJiri Līmam un Jiri Bomam. ••• Par karanoziegumu (Ludzas apriņķa Mazo Batu sādžas 8 iedzīvotājunežēlīgu nogalināšanu 1944.27.V) Latvijāapcietinātais (1998) un notiesātais (2004) sarkano67


partizānu nodaļas vadītājs Vasiļijs Kononovs spriedumupārsūdz Eiropas Cilvēktiesību tiesā (CourEuropéenne des Droits d’Homme / European Courtof Human Rights), kuras Lielā palāta sūdzību atzīstpar nepamatotu (ar 14 balsīm „par” un 3 „pret”),kas izraisa protestus KF valsts iestādēs, arī domē, partiesas nostāšanos agresīvo nacionālistu un nacistiskāsideoloģijas attaisnotāju pusē. Gandarījumu partiesas spriedumu izsaka EP deputāte un nesen parEP Eiropas Vēstures izlīguma grupas vadītāju kļuvusīSandra Kalniete: Cīņa pret nacismu nevar kalpot parmūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumuspret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgopastrādātajiem noziegumiem nav noilguma untos nedrīkst piedot un aizmirst. (..) Abi totalitārie režīmi– nacisms un komunisms bija vienlīdz noziedzīgi.••• DAGESTĀNIETES Dženneta Abdurahmanova,kuras vīru nogalinājuši krievu drošībnieki, un divasaugstākās izglītības (matemātikā un psiholoģijā) ieguvusīskolotāja Marjama Šaripova Maskavas metrostacijās „Ļubjanka” un „Kultūras parks” detonē spridzekļus,sev līdzi paņemot 40 cilvēku dzīvības. •••IČKERIJAS (ČEČENIJAS) promaskaviskais prezidentsRamzans Kadirovs, kā pēc gada ilgas izmeklēšanasnoskaidrojis Austrijas Pretterorisma departaments,uzdevis saviem aģentiem nogalināt Vīnē patvērumuatradušo, 27 g.v. Umaru Israilovu, savā laikā Kadirovamiesassargu. (re)CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ –IZRAĒLAS specvienības starptautiskajos ūdeņos2010.30.-31.V uzbrūk Palestīnas starptautiskās atbalstakustības organizētās Brīvības flotiles kuteriem,kas mēģina ievest Gazā 10 000 tonnas humānaspalīdzības, nogalinot 9 cilvēktiesību aktīvistusuz Turcijas kuģa Mavi Marmara. Kamēr oficiālāIzraēla 800 Gazas joslas pretblokādes aktīvistus, tovidū vairākus amerikāņu eksdiplomātus, dēvē par„teroristiem”, visur citur pasaulē (izņemot ASV valdību,galvenos masu informācijas avotus un amerikāņu„kristiešu” ekstrēmistus, dažkārt sauktus par„evanģēliskajiem talibiem”) Izraēlas rīcība tiek dēvētapar valsts terorismu. ••• ES prezidējošās Spānijaspremjērs Zapatero (José Luis Rodriguez Zapatero)aicina paust spēcīgu vienotu ES pozīciju par labuGāzas joslas izraēliešu blokādes pārtraukšanai. •••FRANCIJĀ kustības Nouveau Parti Anticapitaliste(NPA) pārstāvji ekonomisko krīzi Grieķijā raksturo kāglobālu kapitālisma krīzi, kas iesākusies 2008. gadāamerikāņu noguldījumu banku spekulatīvo mahinācijudēļ. ••• AFGANISTĀNĀ un IRĀKĀ pretestībasspēku grupējumu aktivitātes pieaug. Ekstrēms irgadījums Samarrā (18.VI), kur irākietis Abdul-HalimsHameeds, nespēdams pārliecināt savu tēvu beigtstrādāt pie amerikāņiem par „kontraktoru” un armijastulku, viņu nošauj kā kolaborātoru. ••• ASV– Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International(AI) ikgadējā ziņojumā (2010.27.V) nosodatās ANO Drošības padomes valstis, kas izvairījušāssaukt Izraēlu pie atbildības par 22 dienu ilgoiebrukumu Gazas joslā 2008. g. beigās, 2009. g. sākumā,nogalinot vairāk nekā 1380 palestīniešu, tovidū vismaz 330 bērnus. AI aicina pievienoties Starptautiskajaikrimināltiesai (International CriminalCourt jeb ICC) „Lielā divdesmitnieka” (G20) valstisASV un KF, kas līdz šim ir atsacījušās to darīt. •••ANO speciālisti patvarīgas izrēķināšanās jautājumosvisskarbāko kritiku vērš pret ASV sakarā ar bezpilotalidaparātu Drones (Tranu) izraisīto simtiem mierīguiedzīvotāju bojāeju. ••• Meksikas prezidentsKalderons (Felipe Calderón) par vardarbību Meksikālielā mērā vaino lielo narkotikas pieprasījumu SavienotajāsValstīs, kā arī amerikāņu ieroču piegādātājusnarkokarteļiem, bet kā nepieņemamu rasu diskriminācijuraksturo Arizonā pieņemto likumu arestēt undeportēt (sākot ar 29.VII) t.s. „nedokumentētos/nelegālos”iedzīvotājus, galvenokārt meksikāņus, kuri jaugadu desmitiem dzīvo un strādā ASV. ••• Vērtsizlasīt pēdējā laikā ASV klajā laistās grāmatas ar visaizīmīgiem nosaukumiem – Harvarda U. nolasīto referātukrājumu American Exceptionalism and HumanRights (Amerikāņu sevišķums un cilvēktiesības), CNNžurnālista Zakarija (Fareed Zakaria) The Post-AmericanWorld (Postamerikāniskā pasaule), Kalifornijas U.emeritētā prof. Džonsona (Chalmer Johnson) Nemesis:The Last Days of the American Republic (Nemese:Amerikas Republikas pēdējās dienas), rakstniekaun finanšu speciālista Lūisa (Michael Lewis) The BigShort: Inside the Doomsday Machine (Investīcija neveiksmē:skats no pastardienas aparāta), starptautiskozinību speciālista Beinarta (Peter Beinart) The IcarusSyndrome: A History of American Hubris (Ikarasindroms: amerikāņu arogances vēsture). Kā zināms,Ikars izveidoja spārnus, salipinot putnu spalvas arvasku, bet uzlidoja pārāk augstu un iekrita jūrā – saulesstaros vasks bija izkusis. (re)______________Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Biruta Sūrmane(bs), Māris Brancis (mb), Jānis Krēsliņš Sr. (jk), RolfsEkmanis (re).68


GRĀMATASDIEVA DZIRNASLABI UN DROŠI MAĻIngrida Vīksna. Es saku paldies.Rīga: Mansards, 2010. 512 lpp.Kā lasām uz aizmugures vāka (arī presē), šomasīvo, divrocīgi turamo sējumu izdevniecībasagatavojusi lielā steigā, lai tā atvēršanapieslēgtos dzejnieces 90 gadu jubilejai.Laikrakstā Latvija Amerikā redzams fotouzņēmums,kur dzejniece pacēlusi pāri ļaužugalvām (kā triumfa kausu) nupat svaigi iespiestodzejas krājumu. Šis notikums presētiek pieminēts kopā ar atzinību par IngridasVīksnas dzīvi un literāro devumu. Sējums nobeidzasar iezīmīgu divrindi: Visa dzīve / jāsākno gala (509. lpp). Šīs rindas, cita vidū,raksturo dzejnieces neizsīkstošo enerģiju unjoie de vivre, viņas apliecinājumu „dzīvespriekam” par spīti visām tām nejēdzībām unabsurditātēm, kas mums kā tautai bijušaspiešķirtas jau gandrīz no laika gala. Paglābtaar savu piedzimšanas datumu no I Pasauleskara, kam bija jābūt pēdējam, dzejniece apliecinapatriotismu un ticību, kas ir iejūtīgodzejrindu divas galvenās tematiskās asis.Sējumu ievada Latvijas Universitātes mācībspēkaViestura Vecgrāvja iespaidīgais „IeskatsIngridas Vīksnas dzejas pasaulē,” kurminēti arī dzejnieces prozas darbi – tiemvisiem ir savs iezīmīgs autobiogrāfisks ieraksts.Krājums iesākas ar kara laikā Rīgā izdotoRūgto prieku (1943), kam seko Es sakupaldies (1942-1954) – pirmo ārpus Latvijaspublicēto dzejgrāmatu. Tur pa laikam iezogastrimdinieka šaubas par dzīves vērtību:Es cīnos vientuļi un grūti, / Un kļūstu lēnāmbaiga un dziļa vāts. Šim bēgļa cri de coeurizmisumam drīz seko tāda kā ekstāze, kasnāk ar brīvības atgūšanu: No manām rokāmžvadzot važas krīt. / Es atkal brīva Dieva saulēeju (175). Dzejniece neslēpj savas patriotiskāsun reliģiskās izjūtas. Šis tematiskais tuvumslatviešiem un Vīksnas melodiskās rindas,kur gandrīz vienmēr atrodam atskaņas,kas mūsdienās tikpat kā padzītas no dzejas,varētu būt tā pievilcība, kas ir mudinājusikrietnu skaitu skaņražu izvēlēties viņasdzeju savām kompozīcijām, piemēram, dzejniecesKanādas līdzgaitnieku Jāni Kalniņu.Viņa kantāte „Cel mani dziesma” ar Vīksnasvārdiem daudzus gadus ir dziedāta trimdasdziesmu svētkos. Arī Alfrēds Štrombergsčetrām savām dziesmām ir izvēlējies Vīksnastekstus. Un, kā Arvīds Purvs piebilst, jubilāresdzejas saderību ar mūziku ir saredzējušiastoņi komponisti, sacerot 18 dažādus skaņdarbus(Latvija Amerikā 2010.27.III).Katrā ziņā Ingrida Vīksna ir ierakstījusi savuvārdu mūsu literatūras vēstures slejās. Viņasliterārais devums ir uzmanības vērts mūsdienāsun, gribētos teikt, tāds paliks arī tad, kadmūs vairs nebūs.Juris SilenieksRedakcijas kolēģijas loceklis Dr. Juris Silenieks iremeritēts literatūras profesors.STĀSTI UN NESTĀSTIPAR MĀCEKĻIEM UNSTĀSTĪTĀJIEMGundega Repše. Stāsti par mācekļiem.Rīga: Dienas Grāmata, 2009. 175 lpp.Blakus stāstiem sējumā atrodami cita žanriskaapzīmējuma raksti. Turklāt lasītājs jābrīdina,ka citviet mācekļiem tiktu dots savādāksapzīmējums. Jāpiemetina gan, ka nevisi radošie grib justies ērti jau iestaigātās,citu nosauktās tekās. Katram no ietilpinātajiemastoņiem stāstījumiem ir savs stāstītājsvai stāstītāji. Repšes stāstītāji reizēm izrādāsneuzticami un it bieži un izteikti mulsinošimainās. Nereti stāstītāju maiņu lasītājamliek nojaust tikai teksta tipogrāfiskais izkārtojums.Pirmā darba „Magelāns” stāstītāja irkādas Rīgas kafejnīcas apkalpotāja, faktiskistudente, kas pagaidām piepelnās. Viņa ievērojusikādu drusku ērmīgu viesi, kurš ierodasvisai regulāri, atkārto tos pašus žestusun tikpat mistiski, bez vārdu izmaiņas ar citiemviesiem vai apkalpotājiem, kafejnīcupamet. Savu viesi viņa nosauc par Magelānu,gan lāga nezinot, kāpēc. Vēsture stāsta,ka Magelāns kuģojis pa Eiropai vēl nepazīstamiemūdeņiem un piestājis daudzās Klusāokeāna salās, kur ar savu apkalpi ticis vienmērviesmīlīgi uzņemts, līdz brīdim, kad sācispiegriezt iezemiešus kristietībai. Tad arīMagelānu nokāva, stāstītāja īsi nobeidz, gannepaskaidrojot, kāda radniecība kafejnīcasapmeklētājam būtu ar dēkaini. Tikai vēlāk,izlasījusi nerunīgā viesa kafejnīcā atstātāsburtnīcas, viņa nojauš, kāpēc pasaules klejotājsnomāc viņas prātu. Viņa nejauši atklāj,ka Magelāna vārdā nosauktas 160 000 gaismasgadu attālumā esošas divas neregulārasgalaktikas. Stāstītāja nobeidz lakoniski: Magalānaekspedīcija pierādīja, ka Zemes formair sfēriska un Pasaules okeāns – vienots.Lasītājs var turpināt uz savu roku.69


Citāda toņkārta ir stāstījumā „Para.” Tas nākno sievietes ar salauztu, ieģipsētu, kāju. Piegultas pieķēdēta, viņa mēģina sevi pierunātpakļauties ārstu noliktajam režīmam. Pa rokaiir pudele, no kuras slimniece ieņem pa labammalkam, lai mazinātu savu īgnumu unarī sāpes kājā. Lasītājam nav lemts izsekotvājnieces izdarībām. Tikai beigās uzzinām,ka izsaukta policija par miera traucēšanu unapkārtnes piegānīšanu ar sadauzītu pudeļudrazām. Pastāv arī aizdomas, ka cietēja navsarunājusies pienācīgi cienīgi ar izsauktajiemkārtības sargiem. Taču to aprakstīt autore,ņemot vērā lasītāju smalkjūtību, neuzdrošinās.Šai komiskai interlūdei seko „Cik svarīgibūt Ernestam” – stāstījums, kas sauc atmiņāOskara Vailda joprojām populāro salonakomēdiju The Importance of Being Earnest,gan uz to neatsaucoties – varbūt tāpēc, kaVailda lugā daudz komisku momentu izsaucvārds earnest (nopietns, cītīgs). Kamēr Vaildaraito valodu raksturo komiski elementiun reizēm visai farsisks situāciju izkārtojums,Repšes stāsts nobeidzas ar negaidīti absurdutraģiskumu, ar izteikti „repšiski” asu ironiju,savā veidā „uzlabotu” deus ex machina stāstījumaapstāšanos, kad it kā zvēriskais instinktspārvar pasaulei piešķirto likumību, kocilvēki vēlas uzskatīt par universālu sine quanon. Repše apgriež Vailda komēdiju, tā teikt,ar kājām gaisā. Katrā ziņā autores reģistri irbagāti un daudzveidīgi, ko apstiprina „Gaisaīsinātājs,” kur komiskā iekrāsojumā parādāsvisai biedinoši vērojumi par mūsdienu ģeķīgoaizraušanos ar saukļiem, kas, protams,skan skaļi – kā jau visi cri de mode, taču, ieklausotiesciešāk, varētu būt cri de coeur,aizņemoties Valtera Benjamiņa atzinumu.Repšes stāstījuma priekšplānā ir Magone,mazliet kariķēta dabas mīļotāja, kura atstātauzmanīt draugu lauku īpašumu. Atklājasdaudz dažādu mirāžu, ko sev uzbur romantiskaisdabas mīļotājs: Tur ir Magone, bet reizēviņa ir magoņu lauks, tur ir viņš pats (Magonesdraugs Miroslavs) košzaļā kreklā arizkapti, viņš pļauj gaisu un Magone smejas.Gaisa īsinātājs. Citviet ieskaņas ir negatīvas:Daba, daba. Štrunts ar to dabu. Dabas mīlestībašķietami varētu latvieti, zemes dēlu,arī nogurdināt. Tālākos stāstījumos vairāknovalkātu tēmu, taču vienmēr jaunās modulācijās,piemēram, par „paaudžu plaisu” vaisavā laikā daudzināto „identitātes krīzi” unvienmēr aktuālo bērnu audzināšanu. Stāstā„Kiras Korintas prombūtne” sastopamies ardzēlīgas ironijas piesātinātu rindkopu: KirasKorintas tēvs, nesatricināmas pārliecības vīrs,līdz mūža galam uzskatīja, ka saules lēktu izsaucgaiļa dziedāšana ...bet māmuļa, skalodamabizi etiķūdenī, diendienā atgādināja,ka vīrieši kārtīgi jāpaēdina. Žanriskās iezīmes70Raitis Puriņš, Dienamainās ar stāstījumu „Jūras velni,” kas, rakstītsdialoga formā un domāts vairāk skatuviskamuzvedumam. Ne jau nu gluži BlaumaņaIndrāni, taču ar paralēlu tematisku ievirzi,ar paaudžu plaisu priekšplānā. Vecosīpašniekus izsviež no jūras piekrastē celtāsmājas, lai vietu dotu jauniem ienesīgākiempasākumiem. (Par „Jūras velniem” skat. JG261:54-55 – red.)Citā noskaņā pēdējais darbs „Citi mācekļi,”kur fonā Arizonas varenais „grāvis,” sauktspar Grand Canyon. Stāstījums kļuvis fragmentārs,stāstītājiem Kēleram un Māricaipārmaiņus izmantojot savas piezīmes. Norišusecība var arī nebūt hronoloģiska. Sastopasdivi labi piedzīvojuši ceļotāji, kuri irdaudz pa pasauli mētājušies, visvairāk atsevišķi.Galvenais stāstītājs Kēlers ir zinātnieks,visai racionāls, nosvērts, nodevies savamdarbam. Viņu uz tikšanos Parīzē izsauc sendienupaziņa Mārica, labi piedzīvojusi māksliniece,arī vīru kolekcionāre. Pēdējais vīrsesot bijis entomologs no Brazīlijas. ArizonāKēlers konstatē, ka Māricas piezīmes ir saistošākasun nolemj tās, cik vien iespējams, izmantot,taču pa vidam paturot savas „pirmāautora” tiesības, lai rakstītais būtu saprotamāks.Reizēm Kēlers piesaka savu stāstījumu,to ieliekot iekavās pa vidu Māricasstāstījumam. Citviet tie ir vīrieša vai sieviešukārtas vietvārdi, kas lasītājam palīdz tiktgalā ar stāstītāju maiņām. Piedalās arī GundegaRepše pati, īpaši tad, kad Kēlers un Māricanozūd no stāstījuma apvāršņa. No Kēlerauzzinām, ka, atgriežoties no Amerikas,Mārica nav sēdējusi viņam blakus. Jau Parīzēviņa pavēstījusi, ka esot kāda brazīlieša sieva.Kēlera nodoms sadedzināt Māricas atstātosmanuskriptus un pelnus izkaisīt okeānā aptuvenitur kur nogāzies brazīliešu Airbus, kasbijis ceļā no Rio uz Parīzi. Ceļojot pa Ameriku,Kēlers aizrāda, ka viņam nepatīk mūsdienustāstījumi, kur saputrota loģiskā hronoloģiskākārtība. Šāda nekārtība ir uzbrukusi arīviņa darbam. Žēl, taču to lai rosina nākošaisautors, proti, lasītājs.Juris SilenieksGundega Repše


NORAS IKSTENASSKATĪJUMSNora Ikstena. Šokolādes Jēzus.Rīga: Dienas Grāmata, 2009. 127 lpp.Vispirms acis un prāts aizķeras pie savdabīgāvirsraksta, kas dažam labam varētu liktiesarī mazliet nepiedienīgs, pat ķecerīgs. Tad jāizlasaautores pašas paskaidrojums uz grāmatasaizmugures vāka. Viņa virsrakstu patapinājusino kādas līdzīga nosaukuma TomaVeitsa (Tom Waits) dziesmiņas, kurā apgalvots– brīvā tulkojumā no angļu valodas – Tumani piepildi ar labsajūtu. Autore pauž cerību,ka arī viņas dzīves notikumu un novērojumupieraksti šajā grāmatā pildīs lasītāju arlabsajūtu.Ikstenas pieraksti sakārtoti četrās nodaļās,katrā no tām savukārt īsos vēstījumos parkādu viņas sirdij tobrīd vai vispār tuvu tematu.Nav nemaz tā, ka rakstniece būtu izvairījusiesminēt lietas un notikumus, kas diezincik saldenu labsajūtu viņā pašā un arī lasītājānemodina. Autore vērīgi skatījusies apkārt,klausījusies, secinājusi un pierakstījusi ganvairāk, gan mazāk tīkamas patiesības, jo tāsvisas ir daļa gan no viņas pašas, gan arī lasītājuun visas latviešus tautas dzīves. Pierakstiir knapos vārdos, dažreiz pieskaroties dziļaiproblēmai tikai kā ledus kalna virsotnei, kasrēgojas virs ūdens līmeņa, piemēram, vēstotpar mācītāju Elīzu, kas ir mucā dzīvojošā arhibīskapaVanaga dāvana Roufontai – latviešuveco ļaužu mājai Anglijā. Daudzām līdzīgāmzemūdens klintīm Ikstena pārslīd pāriarī turpmāk, un katram lasītājam nemaz nebūsskaidra dziļākā kopsakarība, kas paslēptaaiz nedaudz vārdiem vai teikumiem. Piemēram,aiz vienkāršā teikuma man mājās arīir dzintars (ar mazo burtu), slēpjas plašs unaizkustinošs stāsts, kas vairāk atklājas tikaivēlākos pierakstos. Tas ir stāsts par viesošanāsreizēm pie latviešu rakstnieka DzintaraSoduma Spenseras pilsētiņā Ņujorkas pavalstī.Par melleņu klimpām. Par rakstniekaatgriešanos Latvijā, kur viņš mūža pēdējoposmu vadīja Noras Ikstenas paspārnē.Nodaļā „Nacionālais pasūtījums” autore īsipieskaras patriotisma un tautiskās identitātesjautājumiem, pati par sevi liecinot: es nevarusavu dzīvi iedomāties bez Latvijas. Laigan tas varētu likties pretrunīgi, šo atziņupalīdzējuši izkristalizēt viņas daudzie ceļojumiārzemēs, kas ir grāmatā vairākkārt pieminēti.Un, ja arī Latvijas ikdienā vēl daudz kaspalicis nenokārtots un aplams, tad Ikstenatomēr cerīgi secina, ka patriotisma dzirkstsnekur nav pazudusi, un tālāk – mums vēlir iespēja jauno brīvību pavērst citā virzienā.Viņa atzinīgi noraugās uz Latvijas lībiešiem,kas nostabilizējuši savu egregoru. Šailasītājai gan nav īsti skaidra vārda egregorsnozīme. Latviešu literārās valodas vārdnīcātas nav atrodams. Varbūt tas nozīmē daudzulīdzīgu daļiņu iekļaušanos vienā stabilāveselumā, ko kādreiz dēvēja par kopības jebpiederības sajūtu. Dīvaini, ka šajā fragmentānebija pieminēti ārzemju latviešiem labi pazīstamie„superlībieši” Staltes. Ļoti var aizkustinātstāstiņš par eņģeli un sievieti ar trimzvaigznēm.Tālāk seko prātojumi par dzīves mākslu, kurasrecepte ir katram savādāka un katrampašam jāatrod. Nevar aiz sevis aizvērt pasaulesdurvis, un, ja nespēj izdzīvot ar spēku,tad jāmēģina ar gudrību. Dažreiz palīdzsargeņģeļi, kas var arī būt konkrēti cilvēki.Dzīve ir ceļš uz apskaidrību. Daudzas no šīmatziņām iznirušas no zemapziņas, ar dažāmdomu biedrēm kājām ceļojot gar Baltijas jūraskrastu un atskārstot, ka arī no sīkām puķēmvar nopīt skaistu vainadziņu.Nodaļā „Griķu eņģelis” pieminēti vairākiIkstenas kolēģi literatūras laukā un viņudarbos atrodamie apliecinājumi dzīves jēgai.„Īstenība un koraļļi” – šeit daudz ceļojusī autorenonāk pie atziņas, ka piederība nav iespējama,tā ir tikai mirklis, bet lasītājam gribasjautāt, kā tad paliek ar to pirmajā nodaļāminēto vēlamo egregoru?Jāatzīstas, ka šo rindiņu rakstītāja labi neprotIkstenas grāmatai atrast vienu galvenokopsaucēju un nekļūdīgu raksturojumu.Katram lasītājam pašam jālūko no piedāvātādomu drumstalu sakopojuma izvilkt sev tuvāko,tīkamo un iekšēju labsajūtu rosinošo.Un, tāpat kā nav ieteicams iztukšot kārbu argardām šokolādītēm vienā paņēmienā, tā arīšāda grāmata visspilgtāk atklāsies, apdomīgilasot pa gabaliņam vien.Beidzot tomēr nevaru noturēties no piebildespar robusto vāka zīmējumu, kas šai lasītājailabsajūtas vietā atsauc atmiņā zobgalīgodziesmiņu par puisi, kam biezas lūpas,reti zobi, smalka maize cauri birst. Taču – degustibus non est disputandum.Biruta SūrmaneRecenzente ir JG redakcijas locekle.71


STĀSTI ARMINIMĀLISMAPIESKAŅUGundars Ignats. Bez jakas. Rīgā:Dienas Grāmata, 2009. 158 lpp.Šī ir jaunā autora Gundara Ignata pirmā grāmata.Atsevišķi stāsti jau kopš 2005. gadapublicēti periodikā un daži parādās arī izlasēStāsti: Prozas lasījumi klātienē un neklātienē(2008). 2006. gadā un pēcāk Ignats ir piedalījiesfestivālā Prozas lasījumi.Neparastā vienkāršība, it kā naivums, detalizētieizskaidrojumi, kā spēlēt elektroniskospēli Oliņķeramais, kā darboties ar radiovadāmomašīnīti, kas atpakaļgājienā griežaspa labi, un skolas zēnu ikdienišķās sarunasatgādina bērnu grāmatu. Bet pārsteidzošākārtā tieši tas pievelk. Ar lielu interesi izsekojuspēļu instrukcijām un sāku lasīt otro stāstu„Tev nebūs nokaut”. Arī šeit stāstītājs irmazs zēns, kurš stāsta par lauku dzīvi, parvectēva mājas iekārtu, par trušu, vistu uncūku audzēšanu cilvēku uzturam. Stāsta iesākumā:Balti pūkainie cīsiņi bija trušu ķepas.Agrāk šurpu turpu ļepatojošās ķepiņas,piesietas pie staba, kļuva par mākslas mīļuneapskatītu instalāciju (19). Šeit var just žēlumupar nokauto trusi, bet tad, pretstatāteiktajam, seko bezjūtīgs, detalizēts kaušanasun truša ķermeņa tīrīšanas apraksts. Nutrusis nosaukts par kautķermeni, un uzzinām,kā vectēvs to apstrādā: Viņš vilka ārā vienubrīnumu pēc otra, ar plunkšķi meta skalojamāūdenī un, pabeidzis procedūru, pārlauzatruša kāju kaulus un spīdīgo ķermeni ielikaūdens bļodā (21). Stāstītāja pēkšņā pārvēršanāsno līdzjūtīga zēna aukstasinīgā vērotājārada nepatīkamu sajūtu. Un stāsta nosaukums:„Tev nebūs nokaut!”...Stāstā „Malka” aprakstīta malkas skaldīšanavectēva sētā. Stāstītājs, kurš ir arī pats skaldītājs,sīki jo sīki apraksta iemeslu, kāpēc bērzuun ceļmalas vītolu bijis nepieciešams nozāģēt.Seko dažādu koku skaldīšanas apraksts –kuru koku vieglāk saskaldīt, kuru grūtāk. Viss,ko stāstītājs dara, tiek sīki izstāstīts, pat knibināšanāsap vecmāmiņas izcepto brokastuomleti: Izlobīju dažus tomātiņus, dažas gaļiņasun apēdu ar maizes šķēli, omleti neaiztiku,ome katru rītu cepa man omleti no divāmolām, un es katru rītu to neapēdu...(90).Stāstā „Bez jakas” tā pati vienkāršība. Detalizētsapraksts, stāstot par ikdienišķu, maznozīmīgunotikumu. Toties „Astoņpadsmit”72Kristaps Kalns, DienaGundars Ignatsatšķiras no pārējiem stāstiem ar zināmu sižetu,bet arī galīgi nesakarīgām beigām. Paliekmīkla, kāpēc autors to vispār rakstījis?Visi stāstījumi ir pirmajā personā, sarunu valodā,no bērna vai arī jauna vīrieša skatījuma.Stāstā „17.45” ar baudu lasāms mazazēna stāstījums mammai par braucienu lielāaukstumā onkuļa mašīnā: ...bija ļoti, ļotiauksts. Mammu, ja tu zinātu! Onkuļi skrapstījāsgar mašīniņām. Biezs ledus bija, tāds.Man bija sarkanais džemperis un kombizons,un cimdiņi. Tik auksts bija, šitik.(75). Ignatsnevairās lietot žargona vārdus, tādus kāfoķē, nafig, fičas, piemēram, stāstā „Siksniņapārtrūka”, lai raksturotu īpatnākus šodienasceļotājus. Pa retam parādās arī humors,piemēram, stāsta „Bez jakas” epizodē parstāstītāja biezo džemperi un virs tā uzspīlētužaketi: sajūta neērta, kā hamburgeram, kurāsastūķēti zaļumi, siera šķēle un gaļas ripulis.Rakstnieka valoda ir vienkārša, veikla, gandrīzbez jebkādām metaforām. Šī vienkāršība,šis minimālisms saista ar savu neparastumuun atšķirību no ierastās šodienas latviešurakstnieku valodas. Ignata stāstījums parparastiem ikdienas notikumiem ir bez jebkādakāpinājuma. Dažbrīd lasītājs it kā gaidakādu dramatisku nobeigumu, bet nekā. Grāmatiņu,ja reiz tā paņemta rokās, nav iespējamsnolikt malā, pirms izlasīšanas no vākalīdz vākam.Astra RozeAstra Roze ir profesionāla bibliotekāre un tulkotāja.


EDGARA KRŪMIŅAPĒDAS MĀKSLĀMāris Brancis. Edgars Krūmiņš. Rīgā:Mansards, 2009. 120 lpp.Ne pārāk biezo, divvalodīgo, apdarē slavējamomonogrāfiju par gleznotāju un scenogrāfuEdgaru Krūmiņu sarakstījis un sastādījisJG līdzstrādnieks, mākslas kritiķis MārisBrancis. Viņa pārdomātās recenzijas lasāmasarī diasporas laikrakstos Laiks, Brīvā Latvijaun Latvija Amerikā. Monogrāfija liecina, kagrāmatas autoram ir bijusi izdevība būt tiešāsaskarsmē ar pašu mākslinieku. EdgaraKrūmiņa dzīves apraksts ir ne tikai informatīvs,bet arī saistošs. Raitā stāstījumā un artrimdas apstākļu teicamu izpratni Brancisparāda, kā Ziemeļeiropas censonim sokas,nonākot dižpilsētā Toronto, un kā radošsgars un latviska izturība spēj tikt uz augšuarī nepierastajā debesskrāpju mežā, neaizmirstotsavu lielāko mīlestību – gleznošanu.Protams, arī laime un sagadīšanās Edgaradzīvē spēlējusi savu lomu.Grāmatas izveidnē autors izmeklējis darbuparaugus, kas vislabāk ilustrē māksliniekadzīves gaitas un gleznošanas stilus. EdgarsKrūmiņš ir ne tikai gleznotājs, bet savā laikābijis arī atzīts un ievērots scenogrāfsKanādas TV firmā CBC. Abus šos savas darbībaslaukus grāmatas autors savijis interesantāstāstījumā un ilustratīvā vienībā. Gleznureprodukcijas un mākslinieka sarūpētie fotoattēliir kvalitatīvi. Arī sējuma apdare undizains ir slavējami. Tur nopelni pienākas„Mansarda” izdevniecībā iesaistītajiem speciālistiemMārim Garjānim, Aldim Aleksimun Gundegai Kārkliņai. Tekstu angļu valodātulkojuši mākslinieka dzīvesbiedre, gleznotājaun dzejniece Guna Ikona-Krūmiņa, unLauris Vanags.Edgara Krūmiņa dzīves gaitas sākušās Rīgā(1922.10.IV), kur tēvs bijis muitnieks. Bet drīzģimene pārceļas uz Skrundu, kur vecāki atverapavu veikalu. Edgaram patīk zīmēt. Tēvs toredz un dēlu visādi atbalsta. Pēc pamatskolasbeigšanas Edgars iestājas Liepājas Lietišķāsmākslas vidusskolā, kur bez glezniecības apgūtaarī dekorācīju māksla. Jauneklim rodasizdevība strādāt kopā ar scenogrāfu ĒvalduDajevski, kurš vēlāk turpina darboties trimdā.Pēc divām svešu varu okupācijām Krūmiņuģimene izšķiras doties bēgļu gaitās. Sākasnometņu dzīve Eslingenā, kur saradušiesdaudzu mākslu kopēji un nodibinājusies patmākslas skola, kurā Edgars iestājas 1946.gada februārī. Meistarklasi vada LudolfsLiberts, kurš kā mākslas pedagogs devis topošajammāksliniekam visvairāk gleznošanasvarēšanā un glezniecības izpratnē.Edgars cītīgi glezno un akvarelē, tanī pašālaikā gaidot izdevību izceļot. 1948. gadāKrūmiņš paraksta darba līgumu ar kāduKanādas hidroelektrostacijas firmu un dodasuz Ontario provinci. Smagais darbsnav māksliniekam pa kaulam. Pēc līgumaizbeigšanās jāmeklē vieglāks, piemērotāksdarbs. Kādu laiku viņš strādā izkārtņu firmā,vēlāk kā izstāžu stendu noformētājs valdībasdabas aizsardzības projektos. Pārmaiņulaikā mākslinieks turpina arī gleznot un zīmēt.Beidzot kāds krievu izcelsmes kolēģis,māk slinieks Nikolajs Solovjevs, kurš teicāsstrādājis pie slavenā kinorežisora, rīdziniekaNikolaja Eizenšteina, iesaka Krūmiņam dotiesuz Toronto un pieteikties darbā Kanādas TVfirmā CBC. Tur Krūmiņš ātri avansējas un drīzkļūst par galveno dekoratoru. Mākslinieksiesaistās arī latviešu mākslinieku pulcināšanāun kļūst par vienu no latviešu māksliniekuapvienības LATVIS dibinātājiem, ilgus gadusdarbodamies par apvienības priekšnieku.Pēc sievas Eiženijas nāves (1976), Krūmiņšapprecas ar mākslinieci un dzejnieci GunuIkonu. Mākslinieks glezno, piedalās grupuizstādēs, darina dekorācijas, līdz 1985. gadam,kad aiziet pensijā un nododas tikaigleznošanai. 1997. gadā kopā ar Gunu unmeitu Agnesi sarīko kopēju personālizstādiToronto. Monogrāfijas noslēgumā autorsatzīst, ka Edgars Krūmiņš visu savu māksliniekamūžu centies pēc daiļrades brīvības,gleznojis to, kas sirdij tuvs un tādēļ atstāslatviešu mākslas vēsturē arī savas pēdas.Voldemārs AvensDzejnieks, mākslinieks un arhitekts Voldemārs Avensir JG redakcijas loceklis. Viņa pēdējo izstādi (LatvijasNacionālajā mākslas muzejā) Māris Brancis aprakstaJG259:65-67.


BALTVĀCIEŠIUN VĀCIJADeutschbalten, Weimarer Republikund Drittes Reich. Herausgegeben vonMichael Garleff im Auftrag der KarlErnst von Baer-Stiftung in Verbindungmit der Baltischen HistorischenKommission. Köln: Böhlau Verlag,2008.Michaela Garlefa redakcijā, Karla Ernsta vonBēra Fonda uzdevumā un sadarbībā ar BaltijasVēstures komisiju klajā laists ļoti nozīmīgsrakstu krājums par baltvāciešiem, latviešuun igauņu vēstures gadsimtiem ilgiemlīdzgaitniekiem, un viņu saistībām ar VācijuVeimāras republikas un Hitlera režīma laikā.Jāmin, ka baltvācieši nedzīvojatikai Latvijā un Igaunijā,bet arī Vācijā – neliels skaitssavas dzimtās zemes pametapēc 1905. gada revolūcijas,bet daudz lielāks skaits atstājaLatviju un Igauniju pēcneatkarības laikā izvestajāmradikālajām agrārreformām,kas vērsās pret skaitā nelielobaltvācu muižniecību. Daļano baltvācu vadošajām aprindām,ilgus gadus lojāliem caraKrievijas pilsoņiem, cerēja, kaVācijas uzvaras gadījumā I Pasauleskarā Baltijas provincestiktu iekļautas Vācijas teritorijā.Vairums tomēr palikadzimtenē.1. sējums (422 lpp.), kas iznācisarī rediģētā un papildinātāPauls Šīmans2. izdevumā, galvenokārt veltītsbaltvāciešu darbībai Vācijāpēc I Pasaules kara, galvenokārt iztirzā viņuvadītāju visai ievērojamos sakarus ar Hitlerakustību. Tas ir temats, kam ilgus gadus pēcII Pasaules kara vairums baltvāciešu ne visailabprāt pieskārās. Hitlera kustības galvenaisideologs, Nirnbergas prāvā uz nāvi notiesātais,viens no sākotnējiem Hitlera kustības atbalstītājiem,Igaunijā dzimušais (pēc dažiemminējumiem ir pārvācotu latviešu vai igauņuatvase) Alfreds Rozenbergs (Rosenberg),sarakstīja hitlerisma ideoloģijas vai pašugalveno grāmatu Der Mythus des zwanzigstensJahrhunderts un bija arī nacionālsociālistugalvenās avīzes Völkischer Beobachterredaktors. Rozenbergs vidusskolu apmeklējisTallinā (kur viens no viņa skolotājiem bijagleznotājs Vilhelms Purvītis), studējis RīgasPolitehnikumā, izglītojies arī Krievijā, Vācijānokļuvis pēc I Pasaules kara. Viņš vienmēr bijissliktās domās par latviešiem 1905. gadarevolucionāru izrīcību dēļ, arī 1919. gadāStučkas valdības laikā un pēcāk boļševikukalpībā Krievijā. Sējumā apcerēta Rozenbergadarbība II Pasaules kara laikā, kad viņšbija Vācijas iekaroto austrumzemju ministrs.Karstens Brigemans (Brüggemann) rakstā„Max Erwin von Scheubner-Richter (1884-1923) – der ‘Führer des Führers’“ aprakstafon Šeubnera-Richtera lomu Hitlera uzskatuveidošanā. Šim 1905. gadā soda ekspedīcijudalībniekam, nogalinātam 1923. gadā Minhenē,soļojot blakus Hitleram puča demonstrācijaslaikā, un pārējiem puča upuriemHitlers veltījis savas galvenās programas krājumaMein Kampf 1. sējumu.Apcerē „Der publizistischeWiderstand Paul Schiemannsgegen den Nationalsozialismusin den deutschen Volksgruppen“Helmuts Kauzers(Kauser) pievēršas visu četruLatvijas Saeimu deputātaPauļa Šīmana darbībai, apkarojotnacionālsociālisma ietekmibaltvāciešos un vācuminoritātēs citās valstīs. Kadlielais vairums baltvāciešupēc Hitlera un Staļina līgumiempārcēlās uz Vācijai pievienotajiemPolijas apgabaliem,Šīmans palika Latvijā.Ne mazāk nozīmīgas ir LarsaBoses (Bosse) un RolandaGērkes (Gehrke) apcerespar baltvācu pārcelšanos uzpoļiem un žīdiem atņemtajiemīpašumiem Polijas daļā,Hitlera režīma laikā nodēvētajā ReichsgauWarthe land, tāpat par baltvāciešiem jaundibinātajāPozenes Universitātē. Sevišķi kritiskišie autori izvērtē pazīstamā baltvācu vēsturniekaReinhalda Vitrama (Wittram) hitleriskodarbošanos šai universitātē. Pēc kara, nožēlojissavus hitleriskos grēkus, Vitrams bijaprominents vēsturnieks Getingenas (Göttingen)Universitātē. Heinrichs Vitrams (Wittram)un Lore Polchava (Polchau) aprakstabaltvācu luterāņu garīdznieku nostāju iepretimHitlera nacionālsociālismam. Zināmasbaltvācu mācītāju un teologu aprindas, ganne visas, pozitīvi izvērtēja Hitlera nacionālsociālismu– vairāk Latvijā, nekā Igaunijā, šai74


ziņā ietekmējoties arī no līdzīgiem strāvojumiemVācijas luterāņos.Krājuma 2. sējumā (455 lpp.), kas veltīts IIPasaules karam un tajā iesaistītajiem baltvāciešiem,apcerēti vadošu baltvācu politiķu unteorētiķu uzskati par Eiropas pārkārtošanuun I Pasaules kara radītās politiskās sistēmasrevidēšanu. Glazgovas Universitātes profesorsDžons Haidens (Hiden) atzinīgi izvērtēminētā Paula Šīmana uzskatus par tautu unvalsti pēckara izveidotajās Eiropas valstiskajāsstruktūrās. Hakmans (Jörg Hack mann)apraksta Igaunijas baltvācu kultūras autonomijuun arī nacionālsociālisma izplatīšanosIgaunijas baltvāciešos, kas, liekas, bija mērenākanekā Latvijā. Matiass Šrēders (Schröder)apcer baltvāciešu nacionālsociālistiskokustību (Bewegung) Latvijā un tās vadoniErhardu Krēgeru (Kroeger). Šī kustība saņēmaievērojamu atbalstu no hitleriskās Vācijasun tās ietekme dominēja baltvācu jaunākajāpaaudzē. Līdzīgi kā Padomju Latvijas Sakarukomiteja ar tautiešiem ārzemēs, Vācijābija organizācija, kas rīkoja baltvācu jauniešiemnometnes, ceļojumus pa Vāciju un sūtījagrāmatas un propagandas materiālus uzLatviju. Krēgers, tuvās attiecībās ar HitleraVācijas SS un policijas šefu Himleru (Himmler),vēlāk bija arī komandieris kādai SD slepkavueinzackomandai (Einsatzkommando)Baltkrievijā. Pēc kara vinš slapstījās ar pieņemtuvārdu, tika noķerts un tiesāts, saņemotvisai mērenu spriedumu. Krēgera, lielalatviešu nīdēja, grāmata Der Auszug aus deralten Heimat (1967 – Vecās tēvzemes atstāšana)ir piesātināta ar sevis slavināšanu.„Deutschbalten in den Einsatzgruppen derSicherheitspolizei und des SD“ (Baltvāci drošībaspolicijas un SD einzacgrupās) VilhelmsLencs (Lenz) pievēršas lielajam skaitam baltvāciešu,kuri, pateicoties krievu u.c. valoduprasmei, tika iesaistīti Himlera slepkavu komandās.Vilfrīds Šlaus (Schlau) īsumā aprakstabaltvāciešus vācu bruņoto spēku rindās IIPasaules karā, kad krituši 4144, bet bez vēstspazuduši 1747 baltvācieši. 27 baltvācieši apbalvotiar Bruņinieka pakāpes Dzelzskrustaordeni. Matiass Šrēders apraksta baltvācuvirsnieku līdzdalību kara beigās Sarkanarmijasdezertiera ģenerāļa Vlasova krievu armijasveidošanā.Poļu vēsturnieks Bļažejs Biaļkovskis (Białkowski)bagātīgi dokumentē Hitlera režīmanodibināto valsts universitāti Pozenēun baltvācu vēsturnieka Reinharda Vitrama(Wittram) hitlerisko darbību. Lasot Gerta fonPistolkorsa (Pistohlkors), baltvācu vēsturniekaun ilggadīgā gadskārtējo baltiešu studijukonferenču rīkotājā Getingenas Universitātē,aprakstu par savas izglītības sākumu Pomerānijasbaltvācu skolā Baltenschule, kas darbojāsno 1919. līdz 1945. gadam, neviļus jādomāpar Minsteres latviešu ģimnāziju. Bijaarī kreisi noskaņoti baltvāciešu intelektuāļi,no kuriem divus – Aleksandru Grāfu Stenboku-Fermoru(Stenbock-Fermor) un Berntufon Kīgelgenu (Kügelgen) – apcerējis DetlefsKīns (Kühn).2. sējumu noslēdz Kārļa Kangera raksts „DieRückkehr und der Einsatz von Deutschbaltenim Generalbezirk Lettland 1941-1945“ (Baltvāciešuatgriešanās un darbība Latvijā 1941-1945), kas veltīts tiem skaitā ne pārāk daudzajiembaltvāciešiem, kuri atgriezās Latvijākara laikā armijas un drošības dienestu sastāvākā civīlpārvaldes un saimniecisko uzņēmumudarbinieki. Daži no viņiem ieņēma visaiaugstus amatus, piemēram, Rīgas pilsētasvirsgalva (Oberbürgermeister) Hugo Vitroks(Wittrock), Jelgavas apgabala komisārsfon Mēdems (Freiherr von Medem), Trampeldahs(Friedrich Trampeldach) – liels latviešunīdējs un Polītiskās daļas vadītājs OstlandesReichskomisariātā, u.c. Zināms skaits baltvācuspeciālistu, vēsturnieku iztirzāja Latvijaskolonizācijas, latviešu pārvācošanas iespējasun latviešu atbilstību hitlerisma rasiskiemnoteikumiem. Kangera ieskatā nacionālsociālistuvisaugstākā vadība ne sevišķi augstivērtēja baltvāciešus.Šī apskata noslēgumā nākas konstatēt, kagadsimtiem ilgo baltvācu kopienu Latvijā unIgaunijā uz visiem laikiem galvenokārt likvidējanacionālsociālisma idejas un Hitlerarežīms.Jānis Krēsliņš, Sr.Jānis Krēsliņš, Sr. ir Anšlava Eglīša un VeronikasJanelsiņas Balvas laureāts (2009).Saņemtās vēstules un UlžaSiliņa atmiņu turpinājumupublicēsim JG263.Pateicamies par lasītājudaudzajiem komentāriem.Gaidīsim tos arī nākotnē –vēl lielākā skaitā.75


Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berlīnes mūra attēlu, jaungaitniece, dzejniece Baiba Bičolemums ir atsūtījusi fotouzņēmumu, kur redzami mūra apgleznotāji 1984. gadā pēc paveiktādarba – draugi no ASV Austrumkrasta latviešu vasaras vidusskolas laikiem – no kreisās:Andris Lēvenšteins, Gints Grīnbergs, Artis Rumpēters un Nils Melngailis. Artis ir Baibas unmūsu lasītājiem pazīstamā, neskaitāmu JG vāku veidotāja Ilmāra Rumpētera dēls.


Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis50 Cedar LaneSedona, AZ 86336-5011 USATelefons/telefakss: 928-204-9247rekmanis@msn.comrolfs.ekmanis@asu.eduGalvenā redaktora vietnieks: Juris Žagariņš121 Harvard StreetSpringfield, MA 01109-3821 USATelefons: 413-732-3803Juris.zagarins@gmail.comRedaktori:Voldemārs Avens, Vita Gaiķe, Anita Liepiņa,Juris Silenieks, Juris Šlesers, Biruta Sūrmane,Linda Treija , Lilita ZaļkalneKonsultanti:Līga Gaide, Uldis Matīss, Tija KārkleDatormaketētājs: Juris ŽagariņšJG mājas lapa: Saimniecības vadītāja: Ingrīda Bulmane23 Markland DriveToronto, ON M9C 1M8 CanadaTelefons 416-621-0898Telefakss 416-621-9717ibulmanis@scom.caEkspeditors: Guntis Liepiņšliepag@idirect.comAr autora vārdu, segvārdu vai iniciāļiemparakstītajos rakstos izteiktie uzskati nevienmēr atbilst redakcijas viedoklim.Atzīdama demokratiskās valstīs valdošos presesbrīvības principus, Jaunā Gaita sekmē dažāduuzskatu publicēšanu.Adrešu maiņas un pastā vai spiestuvē bojātuseksemplārus lūdzam pieteikt JG saimniecībā.JG SATURA RĀDĪTĀJINr. 100 - 150 Kanādā Kan. $7,-Citās valstīs: ASV $7,-Nr. 151 – 175 Kanādā Kan. $5,-Citās valstīs: ASV $5,-Nr. 176 – 200 Kanādā Kan. $5,-Citās valstīs: ASV $5,-Nr. 201 – 230 Kanādā Kan. $8,-Citās valstīs: ASV $8,-Satura rādītāji pasūtināmi no JG saimniecības.Jaunās Gaitas abonements maksā:Kanādā - 1 gads $39,-2 gadi $76,-Atsevišķa numura cena $10.-Citās valstīs -1 gads ASV $39,- (Kan. $45,-)2 gadi ASV $76,- (Kan. $88,-)Atsevišķa numura cena: $10,- (Kan. $10,-)Krājumā ir arī vairums agrāko JG numuru. Sarakstuun cenas var pieprasīt no JG saimniecības.JAUNO GAITU VAR IEGĀDĀTIES:ANGLIJĀE.D. Rusovs, 2 Wellington TerraceBasingstoke, Hants. RG 23 8HJAUSTRĀLIJĀLatviešu biedrība RietumaustrālijāValdis Auziņš , 179 Alexander Dr.Dianella, W.A. 6059Sidnejas latviešu biedrības grāmatnīcaA. Priedīte – Rīga, 32 Parnell St.Strathfield, N.S.W. 2135Latvian BooksBox 1287, G.P.O.Adelaide, S.A. 5001KANĀDĀLetts Shop – dāvanu veikalsKanādas Latviešu centrs Toronto4 Credit Union DrToronto ON M4A 2N8LATVIJĀA/S „Danske Bank”, Lāčplēša ielā 75, Rīga LV 1011IBAN – LV61MARA00002028 26000Ingrīda Bulmane (JG žurnāla abonēšana)1 gads (4 numuri) Ls14.-Tuvāka informācija – Ilze Dzelme 67-289619Latvijas Okupācijas muzeja grāmatgaldāStrēlnieku laukumā 1Rīga LV-1050


IN THIS ISSUELETTERS, THE VISUAL ARTS AND MUSIC.Juris Helds, poet, actor and playwright, usesdream and reality as warp and weft in theimages he weaves. “To me, poetry is likehunting for sparks in the dark, without everactually seeing the sparks.” Maija Meirāneintroduces him as a noteworthy postmodernliterateur. In this issue he contributesnine poems and a play Ko darīt? (WhatIs to Be Done?), in which a global rhinocerosflu epidemic, Vladimir Ilyich Lenin risenfrom the dead, and a commissioner ofthe European Union, all converge on poorold Latvia to exacerbate its suffering to absurdlevels. ••• Linda Treija reviews anexhibit of Vija Celmiņa’s paintings in NewYork last May, and introduces us to the artof Sigita Daugule and Laima Bikše in Latvia.Color reproductions of some of their paintings,Ilmārs Rumpēters’ dazzling cover, andphotographic art by Gunārs Jana itis, UldisBriedis and Uldis Grasis constitute the visualfocus of this issue. ••• Andrejs Streļājevsis a pianist and organist, graduate of theLatvian Academy of Music, currently writinga doctoral dissertation on Latvian organmusic at the University of Toronto. HelēnaGintere introduces him as a versatile andambitious artist who especially enjoys theart of musically accompanying silent movieclassics.LITERARY COMMENT. In the current installmentof Eva Eglāja-Kristsone’s magnumopus on Latvian cultural contacts across theIron Curtain during the Cold War, she analyzesthe opinions and attitudes of exilewriters and critics toward Latvian literatureproduced under Soviet rule. ••• AlmantasSamalavičius, associate professor of art historyand art theory at Gediminas TechnicalUniversity in Vilnius, Lithuania, author ofnumerous essays on cultural and literarycriticism, surveys Lithuanian literary productionsince the renewal of national independence.He reports that, despite the distractionsof freedom and the onslaught ofelectronic mass media, it has become “almostnormal”. ••• Ansis Kaupēns (1895-1927) was a highway robber and serial killerwho terrorized the countryside in Zemgale,Latvia, for six years until he was caught andhanged. His story has not faded from literaryimaginings. Lāsma Ģibiete reviews threeretellings of this story written within the lastten years: a musical by Māra Zālīte, a novelby Ingrīda Karstā and a nonfiction work byAndris Grūtups.ACTUALITIES, HISTORY, COMMENTARY.Aigars Bikše finds that the cause of our ongoingglobal economic crisis can be tracedto an uncritical adoption of a pyramidal orPonzi scheme for wealth generation by financialinstitutions, and insists that artists mustassume responsibility for imagining and articulatinga better model for human progress.••• One of our Western misconceptionsof Islam is that the Koran forces inhumanedress codes on women. Uldis Bērziņš,poet and translator of the Koran into Latvian,points out that it is not the Koran, but publicopinion, that sets dress codes. This is truein the Islamic Near East just as it is in the„secular” West. ••• Rolfs Ekmanis detailsthe history of the beginnings of Radio FreeEurope and its growth from a shortwavebroadcast capacity of 7.5 kW in 1949 to 250kW in 1960. Early on, attempts were madeto send information across the Iron Curtainalso via hydrogen-inflated weather balloons.••• In Kiberkambaris, Latvians in far-flungcorners of the globe engage in an internetdiscussion of the pros and cons of trying tostimulate the Latvian economy by encouragingthe immigration of labor and talent fromother countries. ••• In Marginalia, VitaGaiķe, Biruta Sūrmane, Māris Brancis, JānisKrēsliņš, Sr., and Rolfs Ekmanis succinctlyand exhaustively cover the most importantcultural and non-cultural events of relevanceto Latvians around the world. Special mentionis made of the Latvian ConstitutionalCourt’s decision to deny Latvian citizenshipto expatriates who did not apply before1995, characterizing this as a policy of nationalsuicide at a time when tens of thousandsof Latvians are emigrating each yearto find employment and to seek citizenshipin more hospitable countries.BOOK REVIEWS. Ingrida Vīksna’s Es sakupaldies (I Say Thank You), a voluminouscompilation of her poetry on the occasionof her 90th birthday, and Gundega Repše’slatest short stories, Stāsti par mācekļiem(Stories about Disciples) – reviewed by JurisSilenieks • Nora Ikstena’s collection of observationsand commentaries ŠokolādesJēzus (Chocolate Jesus) – Biruta Sūrmane •Gundars Ignats’ debut collection of shortstories Bez jakas (Without a Sweater) –Astra Roze • Māris Brancis’ bilingual monographon the life of artist Edgars Krūmiņš– Voldemārs Avens • Michael Garleff’s (ed.)collection on the lives of important BalticGermans Deutschbalten, Weimarer Republikund Drittes Reich – Jānis Krēsliņš, Sr.. jž

More magazines by this user
Similar magazines