Uldis Grasis. Kružių kalnas (Krustu Kalns). Pie Šauļiem (Šaulius), Lietuvā
nav iespējams. Tā ir īpaši nozīmīga tiem, kaspaši nekad nav piedzīvojuši šo absurdo sistēmu.To Kunčius demonstrē ar absurdas, groteskasironijas palīdzību, dažreiz ņemot talkāpostmodernisma stilizāciju. Šai ziņā viensno nozīmīgākajiem piemēriem ir romāns NepasigailetiDušanskio (2006 – Nekādu žēlastībuDušanskim) – pēc struktūras bībelisksstāsts par „mūsdienu Kristu” – padomjlaikafunkcionāru, kura karjerai autors izseko nopēckara gadiem, kad šis vīrs bendējis pretpadomjupartizānus, līdz pat viņa nonākšanaikompartijas augstākajās virsotnēs, un beigās– sabiedriskās dzīves nomalē. Romānskonsekventi, izprotoši un kritiski revidē Lietuvaskomunistisko pagātni.Sigitas Parulskis arī pieder pie sabiedrības kritiķiem.Guvis ievērību kā viens no savas paaudzesizcilākajiem dzejniekiem tūlīt pēc Lietuvasneatkarības atjaunošanas, viņš vēlākpievēršas romānu, stāstu, eseju un lugu žanram.Viņa debijas darbs prozā – Trys sekundesdangaus (2002 – Trīs sekundes debess),kam pamatā autora paša gaisa desantniekapieredze padomju bruņotajos spēkos. Ja vadāmiesno amerikāņu kritiķa Ronalda Sukenika(Ronald Sukenick) teiktā, tas ir „dokuteksts”,nevis tīrs izdomājums. Neskatotiesuz zināmām formas nepilnībām un pārliecīguarmijas žargona lietošanu, šis darbs pievēršautoram uzmanību un padara viņu patpar kulta personību.Parulska pēdējais romāns Murmanti siena(2009 – Siena murmina) uztverams kā Lietuvas20. gs. eposs, skatīts no Olandijos ciemaviedokļa. Bijušo politiski represēto atrodnetīra ūdens bedrē. Tas ir autora mudinājumsgodināt godināmos, proti, visus pretpadomjucīnītājus un padomju varas vajātos.Mazais ciems kļūst par metaforu Lietuvas20. gs. vēsturei – I un II Pasaules karš, kamseko nacionālo partizānu cīņas, gulags, drūmiepadomju gadi. Atainojot pusgadsimtuilgo pretestību svešajiem apspiedējiem, Parulskisnekļūst nostalģisks, sentimentāls vainarcistisks. Atšķirībā no Kunčius pieejas, romānssacerēts vairāk modernistu, nekā postmodernistumanierē. Tas atgādina pagājušāgadsimteņa sākumā rakstītās ģimenes sāgas.Zīmīgi, ka Parulskis, kurš līdz šim vienmēr izcēliesar literāro dumpinieciskumu, tieši savāpēdējā darbā lieto tradicionālus stāstīšanaspaņēmienus, kas varētu arī norādīt uz vispārējupostmodernisma norietu.Daži no Parulska pēdējiem tekstiem atrodasuz robežas starp eseju un stāstu. Eseju kopojumiNuogi drabužiai (2002 – Kailas drēbes),Miegas ir kitos moterys (2005 – Miegsun citas sievietes) un Šiaurinė kronika (2008– Ziemeļu hronika) atspoguļo varmācīgu, visumācinisku nostāju pret realitāti. Vienlaikusšīs grāmatas dod neapšaubāmu liecībutam, ka Parulskis ir viens no saistošākajiemun savdabīgākajiem esejistiem mūsdienuLietuvā.Esejas žanrā sekmīgi darbojas Parulska paaudzeipiederošais dzejnieks un tulkotājs novācu valodas, Kestutis Navakas. Viņa esejukrājumam Gero gyvenimo kronikos (2005– Labas dzīves hronika) seko Du lagaminaisniego (2008 – Divi maisi sniega), kam dīvainākārtā piešķirta Valsts prēmija. (Parulskimšo prestižo prēmiju piešķīra piecus gaduspirms tam). Navakas eseju tematus raksturodažādība – bērnība, pusaudža gadi, pirmiedžinsi un ilgi spēlējošās skaņu plates, alusun vīna dzeršana, provincei atbilstošas noskaņas,braucieni uz ārzemēm, sev piederošulietu apcerēšana, pat ēdieni, īpaši viņammīļie no jūras zivīm pagatavotie.Jāpiebilst, ka stipri pāragrs ir dažu lietuviešuliteratūras kritiķu un filozofu apgalvojums,ka eseja šodien ir vadošais žanrs lietuviešu literatūrā.Ievērojamais eseju krājumu birumsfaktiski pa lielākai daļai sastāv no publicistiskiemkomentāriem par sabiedrisko dzīvi vaiarī īsstāstiem, kas tikai nedaudz novirzās nošī žanra klasiskā paveida. Vēl pieminēšanasvērts ir dzejnieka Ginteras Bleizgys esejveidīgotekstu kopojums Estafetė (2009 – Stafetesskrējiens).LAUKI UN PILSĒTA. Lietuvā ir ļoti mazsskaits rakstnieču, kuras varētu stāties līdzāsvadošajiem rakstniekiem. Bet ir divi ievērībasvērti izņēmumi – Laura Sintija Černiauskaitė,kura kļūst par 2009. gada Eiropas Savienībasgodalgas laureāti literatūrā (pagaidām grūtiminēt, cik nozīmīga kļūs šī jaundibinātā balva),un interesantā, ne mazāk iecienītā RenataŠerelīte (Šerelytė). Abu rakstnieču tekstutemati ir līdzīgi, proti, laukos dzimušu jauniešuiestrēgšana pilsētās. Černiauskaite, vēlvidusskolniece būdama, debitē ar stāstu krājumuTrys paros prie mylimosios slenkšcio(1994 – Trīs diennaktis pie mīļotā sliekšņa),bet slavu gūst viņas otrā grāmata Liucė čiuožia(2004 – Lūce slido), kur ietilpinātas vairākasnoveles un viena luga. Pērngad publicētaisreālistiskais romāns Benedikto slenkšciai(2009 – Benedikta sliekšņi) tematiski ir visaiparasts – apdāvināta jaunieša pieredze provincesmākslas skolā, attiecības ar savu veco,smagi slimo tēvu un kļūšana par daļu nopieaugušo pasaules – garīgi un arī seksuāli.Tāpat kā vairākos citos mūsdienu romānos,Černiauskaitė aplūko lūzuma laiku, kur35
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 3, ISSUE 262AUTUMN 201
- Page 4 and 5: JURIS HELDS* * *Dzeja atmirst no pa
- Page 6: ArgentumKad sudrabs atklāja Argent
- Page 9 and 10: PĒTERIS: Jā, jā, gudriniece.LIEN
- Page 11 and 12: nevaram... nē, tad jau labāk uzre
- Page 13 and 14: Laima Bikše. Meteorologs darbā200
- Page 15 and 16: VLADIMIRS: Izbeidziet demagoģiju v
- Page 17 and 18: BAIBA: Ko es te varu nožēlot vai
- Page 19 and 20: BAIBA: Krist, ja kļūst bīstami -
- Page 21: ĻUBA: Dievs augstu, ķeizars tālu
- Page 24 and 25: VLADIMIRS: Iespaidīgi, jā... trū
- Page 26 and 27: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 28 and 29: viņiem vairs nebūtu citas izejas,
- Page 30 and 31: komitejas komisijās vai komitejās
- Page 32 and 33: Vācieša dzejoļu rindas! Tāpat,
- Page 34 and 35: 100 000 eksemplāros. Maz ticams, k
- Page 38 and 39: Laura Sintija Černiauskaitėtagadn
- Page 40 and 41: DIVAS VERSIJASLatviešu literatūr
- Page 42 and 43: autoru aplūkotajās grāmatās pau
- Page 44 and 45: par normālu un daudz neapšauba; j
- Page 46 and 47: Sigita Daugule. Baltā grāmata. 20
- Page 48 and 49: VĒSTURERolfs EkmanisSTARPTAUTISKIE
- Page 50 and 51: dažādos līmeņos nemitējas, ar
- Page 52 and 53: MŪZIKAHelēna GinterePIANISTS UNĒ
- Page 54 and 55: MĀKSLAVIJAS CELMIŅASPERSONĀLIZST
- Page 56 and 57: delikātu un reizē veiklu gleznoju
- Page 58 and 59: DAŽOS VĀRDOSVEĻU VALSTĪ ieiet V
- Page 60 and 61: kas pasaulē izpelnījusies milzīg
- Page 62 and 63: sev, tautai, mākslai. ••• Sv
- Page 64 and 65: Migration Institutions - ).••
- Page 66 and 67: LETALudmila AzarovaPortugāles u.c.
- Page 68 and 69: Sigita Daugule. Logs. 2008. Eļļa
- Page 70 and 71: partizānu nodaļas vadītājs Vasi
- Page 72 and 73: Citāda toņkārta ir stāstījumā
- Page 74 and 75: STĀSTI ARMINIMĀLISMAPIESKAŅUGund
- Page 76 and 77: BALTVĀCIEŠIUN VĀCIJADeutschbalte
- Page 78 and 79: Sakarā ar JG260:70 ievietoto Berl
- Page 80: IN THIS ISSUELETTERS, THE VISUAL AR