Å EIT

DIVAS VERSIJASLatviešu literatūrā par Zemgales noziedzniekuKaupēnu ir divas diametrāli pretējas versijas.Vēlreiz jāuzsver, ka Kaupēns bijis reālscilvēks un par viņa noziedzīgajiem nodarījumiemarhīvos pieejami dokumenti, ko MāraZālīte, Ingrīda Karstā un Andris Grūtups arīizmantojuši, taču viņu darbos ļoti atšķirīgiinterpretēti daudzi fakti. Gan Grūtups, ganZālīte nepārprotami norāda, ka ciniskaisKaupēns veicis ne vienu vien sevišķi smagunoziegumu, abu autoru darbos atšķiras vienīgilaupīšanas epizožu skaits (skat. Grūtupadarbā 35. lpp. un Māras Zālītes – 39. lpp.).Grūtups arī norāda, ka bez laupīšanas epizodēm,Kaupēna kontā ir 19 cilvēku slepkavības,taču Zālītes libretā precīzs slepkavībuskaits nav atklāts. Savukārt Karstā pauž absolūtipretēju nostāju, proti, ka Kaupēns tiesātsun sodīts nepamatoti, tātad nevainīgs,lai gan viņas darbā minēts konkrēts tiesasuzrādīto epizožu skaits – 39. Pretēji Grūtupam,Karstā paudusi, ka vienīgais, kas apliecinaKaupēna vainu, ir viņa paša atzīšanāsun parakstītie protokoli, taču lietisko pierādījumu,kas apliecinātu šī apsūdzētā vārdupatiesumu, tikpat kā nav bijis. Autore nenoliedz,ka atzīšanās varētu būt panākta ne glužilikumīgi, par ko jau minēts iepriekš. Interesantavēl viena epizode – Grūtupa un Karstāsdarbos Kaupēns apžēlošanas lūgumu rakstījisValsts prezidentam Gustavam Zemgalam,bet Zālītes libretā šis lūgums adresēts prezidentamGustavam Kviesim (389. lpp.). Iespējams,autore domājusi Gustavu Zemgalu.Trešais Latvijas Valsts prezidents AlbertsKviesis tas diezin vai varētu būt, jo viņš šaiamatā pirmoreiz ievēlēts 1930.9.IV, bet otrreiz– 1933.4.IV. 6 Daudz informācijas visi trīsautori ieguvuši no pagājušā gs. 20. gadupreses izdevumiem Jaunākās Ziņas, PēdējāBrīdī, Zemgales Balss, Jaunais Zemgalietis.Tā bieži bijusi pārspīlēta ar mērķi radīt sensāciju,lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lasītāju.Grūtups, to lieliski apzinādamies, raksta:Avīžnieki sarīkoja īstu preses kauju. Amizantibija vērot, kā viņi sacentās. 7 Līdzīgs secinājumsir arī Karstās darbā: Jau tūlīt pēc Anšaaresta avīžu un grāmatu izdevniecības laidaklajā desmitiem brošūru, cenšoties cita citupārspēt intriģējošu jaunumu pasniegšanā.Vēl nebija sācies tiesas process, kad jau „Jaunākoziņu” pielikumā Nr. 64 vesela lappusetika piepildīta ar fotogrāfijām no Kaupēna6. Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga:A. Gulbja apgādībā, 1933.-1934. g. – 19337.-19338.sleja.7. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kāmāksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 269.šārīta, 21. marta, dzīves. Zem uzraksta „Bandītabrūtes” bija jau paspēts nodrukāt ValijasValdmanes un Valijas Kleinberģes attēlus.8 Rezumējot jāpiebilst, ka tik daudz atšķirīgā,pat klaju pretrunu visu trīs autoru darbosvarētu arī būt tādēļ, ka viņi kā avotus tomērizmantojuši minētos preses izdevumus.Vēl, runājot par presi, nevar nepieminēt MārasZālītes darbu, kur šai sakarā konstatējaminedaudz citi akcenti. Avīžu tirgotājs – šisJelgavas ielās gaidītais puisis, ziņu un dažādunepārbaudītu pieņēmumu izplatītājs – kāviens no varoņiem izmantots Zālītes libretā.Un simboliski – dramaturģiskajā darbā avīžuzēns mirst no paša Kaupēna rokas. Mirst,jo Kaupēns sadusmojies par viņa atļaušanospaust informāciju. Karstās un Grūtupa darbāšādas epizodes nav.ANŠA KAUPĒNA RAKSTUROJUMSZālīte, Karstā, Grūtups atšķirīgi interpretējušiKaupēna raksturu un viņa izturēšanos. Ļotidetalizēti galvenā varoņa rakstura iezīmes,viņa uzvedību tiesas zālē un attieksmi pretnoziedzīgajiem nodarījumiem lasītājam atklājGrūtups: Pēc izskata Kaupēns līdzinājāstipiskam katordzniekam. (..) Kaupēns atgādinājacilvēku – mašīnu, kura galvā smadzeņuvietā nežēlīgi maļ dzelzs skrituļi. Bez mazākāsnožēlas viņš šāva uz saviem upuriem.Viņa noziedzīgās domas lidoja tikpat ātri kāizšautas lodes. Kaupēns bija visai īpatna personība.Gudrība viņā nemājoja, taču izveicībasun manības bija pārpārēm. Leģendārāsnoziedzībās viņam līdzēja tikai veiksme, cilvēkuizbailes un muļķība. 9 Arī Zālīte Kaupēnatēlu traktējusi līdzīgi – ļoti egoistisks, nežēlīgs,cinisks, uzdzīvot kārs vīrs, kas savuiegribu dēļ laupa un nogalina. Sirdsapziņaspārmetumi viņam sveši. Uz asociāciju pamatatieši Zālītes darba galvenais varonis raksturā,izdarībās atgādina kādu citu sadistiskumaniaku, Staņislavu Rogoļovu, kura gaitasGrūtups apskata grāmatā Maniaks (2010– skat. 57. lpp.). Viņš darbojās un cilvēkuspaniskās bailēs turēja pagājušā gadsimta80. gadu sākumā. Kā īpaša rakstura šķautneKaupēna personībā, kas neparādās Grūtupadarbā, bet vairākkārt atspoguļota Zālīteslibretā, ir varoņa dzelžainā pārliecība, kavisi viņam ir parādā, līdz ar to tiek rasts attaisnojumsnoziegumiem. Zālītes varonī verdaizvainota patmīlība un smags mazvērtībaskomplekss: Maksās man visi kā viens!/ Maksāsman visi kā viens. / Par to, ka es varonis8. Ingrīda Karstā. Kaupēna līgava. Rīga: Jumava,2007: 281-282.9. Andris Grūtups. „Kaupēna lieta.” Tiesāšanās kāmāksla. Rīga: Jaunā Daugava, 2002: 277-278.38