2013. gada maijs Nr.5 - Jelgavas rajona padome

4 2013. gada maijs aktuāliAr tirdziņiem novadā un Lietuvāveicinās uzņēmējdarbību novadāBiedrība «Jelgavas lauku partnerība«Lielupe»» sadarbībā arJonišķu rajona partnerību sākusiīstenot projektu «Vietējās uzņēmējdarbībasveicināšana» – tāmērķis ir saglabāt amatniecībasun mājražošanas prasmes un veicinātvietējo uzņēmējdarbību unnodarbinātību Latvijā un Lietuvā.Biedrības vadītāja Līga Švānbergastāsta, ka projekta gaitā – līdz2014. gada 31. decembrim – paredzētaspraktiskās un teorētiskāsapmācības mājražotājiem unamatniekiem, plānots izveidotamatnieku darbu ceļojošo izstādi,organizēt pieredzes apmaiņasbraucienus, apkopot senā Zemgaļureģiona ēdienu receptes,rīkot mājražotāju produkcijas unamatnieku izstrādājumu izstādestirdziņus un izdot prezentācijasmateriālu par mājražotājiemJelgavas un Ozolnieku novadā unJonišķu rajonā.Jelgavas novada svētku tirdziņš irviena no šī projekta aktivitātēm,un tajā piedalīsies gan vietējiemājražotāji un amatnieki, ganviesi no citām Latvijas vietāmun Lietuvas. Savukārt nedēļupēc novada svētkiem, 15. jūnijā,līdzīgs tirdziņš notiks JonišķosAmatu dienas gaitā, kurā arīJelgavas novada amatnieki unmājražotāji aicināti piedalīties unizmantot iespēju popularizēt savuprodukciju. Dalībai abos tirdziņosinteresenti aicināti pieteikties līdz31. maijam pa tālruni 63048447vai e-pastu: irita.steinberga@jelgavasnovads.lv. Tirdziņa dalībniekiemuz Lietuvu tiks nodrošinātskopīgs bezmaksas transportsnokļūšanai uz tirdziņu un atpakaļ,aprīkojums (galdi un krēsli), pusdienasun, ja nepieciešams, elektrībaspieslēgums. Dalība tirdziņāir bez maksas.Projekta izmaksas ir 27 991,84lati, un tās simts procentu apmērāsedz Eiropas Lauksaimniecībasfonds lauku attīstībai.Pagaidām interese par piedalīšanostirdziņos nav pārāk liela, betsavu motivāciju piedalīties atklājtie Jelgavas novada amatniekiun mājražotāji, kas jau ir pieteikušiesdalībai Jelgavas novadasvētkos.Nopelnīt var 100 – 200 latus «Novada svētki – mūsu gadskārta»Dalību Jelgavas novadasvētku tirdziņā apstiprinājisSesavas kokamatnieksDainis Lēgenbergs. Lai gan,viņaprāt, no peļņas viedokļanekas dižs tas nebūs – varbūtizdosies ietirgot 100 – 200 latus–, būtu muļķīgi tajā nepiedalīties,jo tas ir samērā tuvuviņa mājām.«Neko lielu cilvēki tādos tirdziņosnepērk – kādu gaļas dēlīti, tabureti –,varbūt vēl kaut ko pasūta. Bet jāpiedalāsir, jo sevi jāparāda regulāri un kaut konopelnīt arī vajag,» tā amatnieks ar 14gadu stāžu. Par savu trumpi viņš uzskataplašo sortimentu, un, kā pats saka, «jaklients nenopirks tabureti, nopirks virtuveslāpstiņu». Piedāvājums nepārtrauktitiek papildināts un pieslīpēts, ejot līdziklientu vēlmēm.Agrāk Dainis savu preci licis veikalos,izmēģinājis arī interneta veikalus, betatzīst, ka tas nestrādā. Visiedarbīgākaisveids ir tiešais kontakts ar pircēju, kas iriespējams tikai tirdziņos. «Es pats visuesmu izgatavojis un vislabāk arī pratīšusavu preci noreklamēt, pārliecināt pircējuun pastāstīt par preces labajām īpašībām,»uzskata D.Lēgenbergs.Vēl par saviem plusiem amatnieksuzskata to, ka strādā ar krāsainajiemJelgavas novada svētku tirgūapvienot svētkus ar darbucentīsies arī Staļģenes audējas.«Gribam skaisti parādīt,ko pa ziemu esam sadarījušas,»stāsta viena no audējāmRita Sidraba. Lai pastiprinātusvētku sajūtu, audējas ieradīsiestautas tērpos, tādējādiuzsverot: esam līdzvērtīgas šosvētku dalībnieces – tāpat kādziedātāji un dejotāji.Runājot par preču sortimentu, R.Sidrabanorāda, ka tiek mēģināts izpētīt tirgu unpieprasījumu – šis jau būs trešais Jelgavasnovada svētku tirgus, kurā audējas piedalīties,un iepriekšējie gadi rāda: vairākkokiem, piemēram, gobu, kļavu, sarkankoku,ozolu, kas izstrādājumus padarainteresantākus un pievilcīgākus. «Patsgalvenais ir iepirkt labu, bet lētu materiālu.Tam braucu pakaļ pa visu Latviju.Piemēram, ieraugu internetā, ka Rēzeknēpārdod ozolu par 70 latiem kubā. Parastācena ir 300 – 400 lati, tāpēc nedomājotsēžos busā un braucu: ja jau cilvēks atdodpar tādu cenu, tātad viņam ir vajadzīganauda. Vai, piemēram, Elejā izzāģējagobas un atdeva man par malkas cenu,»stāsta amatnieks.D.Lēgenbergs atzīst – strādā gan viņšnevis septiņas, bet visas astoņas dienasnedēļā. Ceļas katru dienu pulksten četrosno rīta un katru nedēļu piedalās patvairākos tirdziņos, tostarp bijis arī tirdziņosLietuvā un Igaunijā. Ir arī klienti,kas ar Daiņa izstrādājumiem iepazīstasinternetā, mājas lapā www.viss.lv, uniepirkties brauc pie viņa, tāpēc viņam irjābūt sasniedzamam visu laiku. «Vienreizman kāda sieviete piezvanīja divos naktī.Viņa īstenoja Eiropas projektu un meklējaozola baļļas. Kaut ko jau bija atradusiLietuvā, bet tad ieraudzījusi manējās.Mēs norunājām veselu stundu, un beigāsviņa atteica lietuviešiem un paņēma nomanis divas baļļas. Ja es nebūtu pacēlisklausuli, nebūtu nopelnījis 3000 latu,»tā D.Lēgenbergs, piebilstot, ka tas šajābiznesā ir ļoti būtiski.jādomā par maziem darbiņiem, ko dalībniekivēlētos iegādāties par piemiņu nosvētkiem. «Uz Jelgavas novada svētkiemsaaudīsim prievītes ar Jelgavas novadauzrakstu, aprocītes,» precizē R.Sidraba,norādot, ka vienas aproces cena varētu būt0,50 – 1,50 lati. «Galīgi jau par velti vai zempašizmaksas savus darbiņus atdot negribas,tomēr mums tas ir hobijs, nevis bizness.»Viņu gan skumdina sabiedrības nekritiskāattieksme pret Ķīnā ražotajām precēm,kas, protams, ir krietni vien lētākas parpašu ražojumiem, bet arī kalpo daudzīsāku laiku. Pēc viņas aplēsēm, nopietnasega, kas austa no pašu krāsotas dzijas,maksā virs 80 latiem, jo tas ir apmērammēnesi ilgs roku darbs, bet veikalā parastusegu var nopirkt pat uz pusi lētāk. Rita gan«Jelgavas novada svētki mumsir ne tikai darbs, bet arī svētki,jo tā ir mūsu gadskārta – tiešipirmajos novada svētkossākām startēt kā mājas sieruizgatavotāji,» stāsta Ināra Mālkalneno zemnieku saimniecības«Blūdži» Sesavas pagastā.Siera meistariem novada svētki ir kāatskaites punkts, lai izvērtētu padarīto, kāarī iespēja parādīt savu produkciju novadniekiem.«Ir bijis pat tā, ka tirdziņā nākklāt cilvēki no pagasta un saka: «Tu sierussien? Nezināju!»,» stāsta Ināra, piebilstot,ka atmosfēra līdz šim Jelgavas novadasvētkos vienmēr bijusi patīkama un tiešāmkā svētkos. Viņa norāda, ka ir būtiski, laiprodukcijai būtu atpazīstamības zīme, jocilvēki, vienreiz nogaršojuši, pēc tam meklēprodukciju, un tā palīdz viņiem orientētiesplašajā klāstā.Gatavojoties novada svētku tirdziņam,tiek domāts arī par jauniem produktiem,piemēram, sieru ar sēkliņām, marinētiemkāpostu salātiem. I.Mālkalne sola, ka Elejānoteikti būs arī pūdētais franču siers, kastiek gatavots tieši uz novada svētkiem.Sabiedrības attieksme pret vietējo produkciju mainās«Lai gan cilvēki ne vienmēr izprot,kā rodas produkta cena,pēdējā laikā sabiedrības attieksmepret vietējiem ražotājiem,vietējo produkciju, rokudarbu un saviem cilvēkiem irmainījusies uz labu,» uzskataskaistumkopšanas līdzekļuražotāja Daiga Brila.Kalnciemniece D.Brila ar saviemdzintara skaistumkopšanas un veselībasproduktiem Jelgavas novada svētku tirgūpiedalīsies jau otro gadu. «Uz tirdziņuvedīšu visu savu produkciju, ne tikai kosmētikaslīdzekļus. Otrs mans hobijs ir zīdaapgleznošana, tāpēc piedāvājumā būs arīapgleznotas šalles, kaklasaites, aizkari,»viņa stāsta, norādot, ka pērn tirdzniecībaJelgavas novada svētkos vedusies labi.Lai gan viņas un vīra ražoto produkcijuDalība tirdziņos siera meistariem praktiskiir vienīgais veids, kā realizēt savu produkciju– ik nedēļu ceturtdienās, piektdienāsun sestdienās kāds no ģimenes locekļiempiedalās tirdziņos un ieēdina iedzīvotājusar mājas sieriem un citiem labumiem, joiespējams iegādāties salonos Jelgavā unRīgā un interneta veikalā www.ezoshop.lv,Daiga atzīst, ka vairumam dzintars joprojāmasociējas tikai ar rotām – krellēm unpiespraudēm –, tāpēc pircēji ir jāizglīto unjāiepazīstina ar dzintara dziednieciskajāmīpašībām. «Bet tas ir mūsu darbs, un, jagribam atdevi, arī pašiem jābūt pretimnākošiem,atvērtiem, ieinteresētiem,»tā viņa.Viņa stāsta, ka svētku prieku gan aptumšoizmaiņas likumdošanā, kas paredz,ka no jūlija krēmu marķējumam jābūtdiskrētākam. «Lai visiem it kā būtu vienlīdzīginosacījumi tirgū, jaunie noteikumiparedz, ka uz etiķetes drīkst būt norādītsprodukta veids «krēms», bet nedrīkst būtnorādīts, kam tas domāts un kādas ir tāīpašības. Mums tas nozīmē, ka desmitproduktiem jāizgatavo jaunas etiķetes,un tas nav lēti.»zemnieku saimniecībā nodarbojas arī ardārzeņu pārstrādi (mazsālīti gurķi, tomātiželejā, marinēti kāpostu salāti un citi). «Saskaņāar mūsu likumdošanu mājamatniekstikai pats drīkst savu produkciju tirgot galapatērētājiem,» norāda I.Mālkalne.Lai gan dzintara izstrādājumi salonosar nosaukumu «Dzintara dziednīca» nopērkamijau gadu, cilvēki joprojām nezina,ka tie tiek ražoti tepat Latvijā, tāpēc Briluģimene ir gatava turpināt strādāt, stāstītpar sevi un savu produkciju, lai kļūtuatpazīstami.Uz svētkiem audīs prievītes un aproces ar novada simbolikunegrib piekrist tam, ka visu izsaka nauda –viņasprāt, tā ir tieši attieksme pret tekstiluun saviem cilvēkiem, roku darbu. «Senāklaukos jau katram bija pašausti naktsaizkari, gultas pārklāji un cita daiļradesprodukcija ar tautiskiem elementiem.Tagad jaunā paaudze ir citādāka,» tāviņa. Pozitīvi gan esot tas, ka vērojamatendence – cilvēki arvien vairāk individuālipasūta un iegādājas tautas tērpus: citi tosvelk uz Dziesmu un deju svētkiem, cititautas tērpus ģērbj Jāņos. «Deju svētkudalībniekiem šopavasar esam noaudušasap 120 metru auduma brunčiem Rīgasun Bauskas dejotājiem,» tā R.Sidraba,piebilstot, ka tautas tērpu daudzveidībapadara darbu interesantāku. Zemgalē vienesot 50 dažāda veida brunču.