Darba laika regulējums Baltijas valstīs - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

lbas.lv

Darba laika regulējums Baltijas valstīs - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒESF projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvāskapacitātes stiprināšana”4.2.aktivitāte „Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze”Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze2011.gada decembra ziņojumsDarba laika regulējums Baltijas valstīsRīga, 2011.gads


2Saturs1. Ievads 32. Darba laika regulējuma Baltijas valstīs salīdzinoša tabula 33. Komentāri 123.1. Maksimālais darba laiks 123.2. Virsstundu darbs 123.3. Darba laika formas 143.4. Nakts darbs 153.5. Dežūras laiks 163.6. Pārtraukumi darbā. Dienas un nedēļas atpūtas laika prasības 163.7. Atkāpes no atpūtas laika prasībām 173.8. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums 18


31. Ievads2011.gada novembrī Eiropas līmeņa sociālie partneri – EiropasArodbiedrību konfederācija no arodbiedrību puses un BUSINESSEUROPE(darba devēji privātajā sektorā), UEAPME (mazo un vidējo uzņēmumu darbadevēji) un CEEP (valsts sektora darba devēji) no darba devēju puses vienojāsuzsākt sarunas par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK parkonkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (turpmāk – Direktīva) 1pārskatīšanu. Sarunu mērķis ir noslēgt vienošanos par iespējamām izmaiņāmDirektīvā, lai novērstu problēmjautājumus, kurus sociālie partneri redzDirektīvas normās vai to piemērošanā. Problēmjautājumi pamatā ir saistīti aratkāpes iespēju piemērošanu (opt-out), daudzskaitlīgu līgumu regulējumu (perworker/ per contract), darba laika atskaites periodiem, dežūras laikaieskaitīšanu darba laikā, kā arī darba un ģimenes dzīves savienošanas,profesionālo, autonomo darbinieku un vadītāju darba laika regulējumu. 2Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvjiem, piedaloties sociālo partnerusarunās, ir nepieciešams paust savu redzējumu par Direktīvasnepieciešamajām izmaiņām. Līdz ar to nepieciešama informācija par detalizētudarba laika regulējumu citās valstīs. Šī ziņojuma mērķis ir sniegt informācijupar darba laika regulējumu Lietuvā un Igaunijā un salīdzināt to ar LatvijasDarba likuma regulējumu.2. Darba laika regulējums Lietuvā un IgaunijāDarba laiks Lietuva 3 Igaunija 4 Latvija 5Normālais darbalaiks40 stundas nedēļā, 8stundas dienā.Darbiniekiem, kuristrādā vairāk nekā40 stundas nedēļā, 8stundas dienā.Nav paredzētsregulējums40 stundas nedēļā, 8stundas dienā.Nav paredzētsregulējums1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darbalaika organizēšanas aspektiem.Pieejama: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32003L0088:LV:HTML2 Ar sociālo partneru diskusiju par darba laika regulējuma izmaiņām tuvāk var iepazīties 2011.gada maijaziņojumā „Darba laika direktīvas pārskatīšanas aktualitātes”:http://www.lbas.lv/upload/stuff/201106/dld_parskatisanas_aktualitates_31052011_gala.pdf3 Republic of Lithuania. Labour Code.(2002) As last amended on 9 December 2010 – No XI-1219. Pieejamsangļu valodā: http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=391385.4 Republic of Estonia. Employment Contract Act. (2009). Latests amendments 18.06.2009. Pieejams angļuvalodā: http://www.legaltext.ee/text/en/XXXX060.htm.5 20.06.2001. likums "Darba likums" ("LV", 105 (2492), 06.07.2001.; Ziņotājs, 15, 09.08.2001.) [stājasspēkā 01.06.2002.] ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 20.07.2011.


8Ja darba specifikasdēļ nav iespējamsparedzētpārtraukumu, darbadevējs nodrošinadarbiniekam iespējupaēst darba laikā.Darba devējamjānodrošina, kapārtraukuma laikādarbiniekam faktiskiir iespēja paēst unatpūties.Pārtraukumuneieskaita darbalaikā.Pārtraukuma laikādarbiniekam irtiesības atstāt savudarba vietu, ja darbalīgumā, darbakoplīgumā vai darbakārtības noteikumosnav noteikts citādi.Aizliegumampārtraukuma laikāatstāt darba vietujābūt pietiekamipamatotam.Ja darba rakstura dēļpārtraukumu ēšanainav iespējamsnoteikt, darba devējsnodrošinadarbiniekam iespējupaēst darba laikā.Dienas atpūtaslaiksNe mazāk kā 11nepārtrauktasstundas 24 stunduperiodā.Ne mazāk kā 11stundas 24 stunduperiodā (izņēmumiveselības un sociālāsnozares darbiniekiem).Ne mazāk kā 12stundas pēc kārtas24 stundu periodā.Paredzēta tikai dienasatpūtas laikagadījumā.KompensējošāatpūtaNav paredzēta.Ja darbinieks irnodarbināts vairāk kā13 stundas 24 stunduperiodā, viņampienākas papildusatpūtas laiks, kas irlīdzvērtīgs darbalaikam, kas pārsniedz13 stundas.Nav paredzēta.Darba laika, kaspārsniedz 13 stundas,kompensēšana naudāir aizliegta.Nedēļas atpūtaslaiksNe mazāk kā 35stundas pēc kārtas.Ne mazāk kā 48stundas 7 dienu laikā.Pieņem, ka atpūtasNedēļas atpūtasilgums septiņu dienuperiodā nedrīkst būt


9laiks ir sestdiena unsvētdiena.īsāks par 42 stundāmpēc kārtas.Ja noteikta piecudienu darba nedēļa,darbiniekam piešķirdivas nedēļas atpūtasdienas; ja noteiktasešu dienu darbanedēļa, — vienunedēļas atpūtasdienu. Abas nedēļasatpūtas dienasparasti piešķir pēckārtas.Darbs svētkudienāsAizliegts nodarbinātdarbiniekus svētkudienās, izņemotgadījumus, kad darbsir nepieciešamssabiedrībaspakalpojumunodrošināšanai vainevar būt pārtrauktstehnisku iemeslu dēļ.Darbinieki netieknodarbināti likumānoteiktajās svētkudienās.Ja nepieciešamsnodrošinātnepārtrauktu darbagaitu, atļautsnodarbinātdarbinieku svētkudienā, piešķirotviņam atpūtu citānedēļas dienā vaiizmaksājot atbilstošuatlīdzību.Atkāpes noatpūtas laikanoteikumiemDarbiniekus varnodarbināt atpūtasdienās, ja darbs irnepieciešamssabiedrībaspakalpojumunodrošināšanai,nevar būt pārtrauktsražošanas procesa,tehnisku iemeslu,steidzamuremontdarbu vaineatliekamuiekraušanas darbudēļ.Šādā gadījumāatpūtu var piešķirtcitās nedēļas dienās,turklāt atpūtasdienām jābūtpiešķirtām pēckārtas.Summētā darba laikaAtkāpes no dienasatpūtas laika prasībāmvar izdarīt arkoplīgumu Direktīvas17.(3) pantāparedzētajosgadījumos vai ar darbalīgumu, nosakot, kadienas nepārtrauktaatpūta ir ne mazāk kā6 stundas un darbsneapdraud darbiniekaveselību un drošību.Atkāpes no dienasatpūtas laika prasībāmpiemēro veselības unsociālās nozaresdarbiniekiem, taču uztiem attiecas obligātāskompensējošāsatpūtas prasības.Prasības par dienasun nedēļas atpūtaslaiku var nepiemērot,ja ir noteiktssummētais darbalaiks.Atsevišķusdarbiniekus ar darbadevēja rakstveidarīkojumu var iesaistītdarbā nedēļasatpūtas laikā,piešķirot viņamatpūtu citā laikā,šādos gadījumos:1) ja to prasasabiedrībasvisneatliekamākāsvajadzības;2) lai novērstunepārvaramas varas,nejauša notikuma vai


10gadījumā atpūtupiešķir saskaņā ardarba grafiku.citu ārkārtējuapstākļu izraisītassekas, kasnelabvēlīgi ietekmēvai var ietekmētparasto darba gaituuzņēmumā;3) steidzama,iepriekš neparedzētadarba pabeigšanainoteiktā laikā.IkgadējaisapmaksātaisatvaļinājumsNe mazāk kā 28kalendārās dienas.Neieskaita svētkudienas.Ne mazāk kā 28kalendārās dienas,neieskaitot publiskossvētkus.Neieskaita svētkudienas.Ne mazāk kā četraskalendāra nedēļas.Neieskaita svētkudienas.Ilgāks ikgadējaisapmaksātaisatvaļinājumsNe mazāk kā 35kalendārās dienas:(1) personām līdz 18gadiem;(2) vecākam, kasvienpersonīgi audzinabērnu līdz 14 gaduvecumam vai bērnuar invaliditāti līdz 16gadu vecumam;(3) personām arinvaliditāti.Maksimāli 58kalendārās dienasdarbiniekiem, kurudarbs ietver lielustresu, emocionāloun intelektuālospriedzi unprofesionālo risku.Ne mazāk kā 35kalendārās dienas:(1) personām arinvaliditāti (starpībuapmaksā no valstsbudžeta);(2) nepilngadīgāmpersonām.Maksimāli 56kalendāras dienasizglītības unpētniecībasdarbiniekiem. Sarakstuar amatiem nosakavaldība.Papilduatvaļinājumuspiešķir:(1) darbiniekiem,kuriem ir trīs vaivairāki bērni vecumālīdz 16 gadiem vaibērns invalīds līdz 18gadu vecumam, — 3darba dienas;(2) darbiniekiem,kuru darbs saistīts arīpašu risku, — nemazāk kā 3 darbadienas.IkgadējāapmaksātāatvaļinājumapiešķiršanaPiešķir pēc sešiemnostrādātiemmēnešiem.Darbinieks varpieprasīt atvaļinājumapiešķiršanu, ja viņš irnostrādājis pie darbadevēja vismaz 6mēnešus. Par periodu,kas ir īsāks nekākalendārais gads,atvaļinājumu piešķirproporcionālinostrādātajam laikam,skaitot no periodaPar pirmo darbagadu, ja darbiniekspie darba devēja irnepārtrauktinodarbināts nemazāk kā sešusmēnešus.


11sākuma.AtvaļinājumasadalīšanaVar sadalīt, vienadaļa nevar būtmazāka par 14kalendārajāmdienām.Atvaļinājumu varsadalīt daļās,pamatojoties uz pušuvienošanos. Viena daļanevar būt mazāka par14 kalendārajāmdienām. Darbadevējam ir tiesībasatteikt sadalītatvaļinājumu daļās,kas ir īsākas par 7dienām.Darbiniekam undarba devējamvienojoties, ikgadējoapmaksātoatvaļinājumu kārtējāgadā var piešķirt padaļām, taču viena noatvaļinājuma daļāmkārtējā gadā nedrīkstbūt īsāka par divāmnepārtrauktāmkalendāra nedēļām.Atvaļinājumapārcelšana uznākamo perioduPēc darbiniekapieprasījuma vai arviņa atļauju varpārcelt un pievienotnākamā gadaatvaļinājumam.Neizmantotoatvaļinājuma daļu varpārcelt uz nākamoperiodu.Ar darbiniekarakstveida piekrišanuizņēmumagadījumos, kadikgadējā apmaksātāatvaļinājumapiešķiršanadarbiniekam pilnāapmērā kārtējā gadāvar nelabvēlīgiietekmēt parastodarba gaituuzņēmumā,. Pārceltoatvaļinājuma daļupēc iespējas pievienonākamā gadaatvaļinājumam.Atvaļinājuma daļuvar pārcelt tikai uzvienu gadu.Nedrīkst pārceltpersonām, kuras irjaunākas par 18gadiem, grūtniecēmun sievietēmpēcdzemdību periodālīdz vienam gadam,bet, ja sieviete barobērnu ar krūti, —visā barošanas laikā.Tiesību uzatvaļinājumunoilgumsNav.Tiesības neizmantotouz ikgadējo apmaksātoatvaļinājumu zūd pēcgada, sākot no periodabeigām, par kuru navizmantotsatvaļinājums.Nav.


123. Komentāri3.1. Maksimālais darba laiksVisas trīs Baltijas valstis ir noteikušas maksimālo normālo darba laiku40 stundas nedēļā. Lietuva un Igaunija atbilstoši Direktīvas prasībām irnoteikušas 48 stundu darba laika limitu septiņu dienu periodā visām darbalaika formām. Savukārt Latvija šajā ziņā ir izņēmums, jo maksimālais darbalaiks, ieskaitot virsstundas, Latvijā ir vidēji 49 stundas 48 stundu vietā.Atbilstoši Darba likuma 136.panta piektajai daļai virsstundu darbs nedrīkstpārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā. Tas ir pielīdzināms deviņāmstundām nedēļā (ņemot vērā, ka četru nedēļu ikgadējo apmaksātoatvaļinājumu neieskaita, aprēķinot vidējo nedēļas darba laiku). Līdz ar to,summējot 40 nedēļas maksimālo normālo darba laiku un vidēji deviņasvirsstundas nedēļā, rezultātā sanāk 49 stundas maksimālā darba laika.3.2. Virsstundu darbsLatvija un Igaunija pieļauj virsstundu darbu, vienojoties ar darbinieku.Visas trīs Baltijas pieļauj virsstundu darbu tikai izņēmuma gadījumos.Igaunijā izņēmuma gadījumi, kuros darba devējs var pieprasīt no darbiniekavirsstundu darbu, ir neparedzētie apstākļi, kas apdraud uzņēmuma darbību,īpaši zaudējumu novēršana.Latvijā virsstundu darbu var piemērot bez darbinieka atļaujas šādosapstākļos:sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītassekas;steidzams, iepriekš neparedzēts darbs.Lietuvā virsstundu darbs ir pieļaujams:ja darbs ir nepieciešams nacionālās aizsardzības interesēm unapdraudējumu novēršanai;ja darbs ir svarīgs sabiedrības interesēm;


14vienojušies, ka kompensācija notiek tikai naudā. Lietuva arī paredz piemaksupar virsstundu darbu 50 procentu apmērā.Interesanti, ka Igaunija neparedz virsstundu maksimālo robežu unatskaites periodu. Lietuva paredz maksimāli četras stundas divās dienās pēckārtas un 120 dienas gadā. Savukārt Latvijā virsstundu darbs nedrīkstpārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.Līdz ar to virsstundu kompensācija darbiniekam vislabvēlīgākā ir Latvijā,savukārt regulējums attiecībā uz maksimālo virsstundu daudzumu unpriekšnoteikumi virsstundu darbam ir labvēlīgāki Lietuvā.3.3. Darba laika formasLietuva un Latvija paredz īpašu darba laika uzskaites formu – summētodarba laika uzskaiti. Tā ir pieļaujama gadījumos, kad darba specifikas dēļ naviespējams ievērot darba dienas vai darba nedēļas ilgumu. Igaunija neparedzšādu īpašu darba laika uzskaiti.Svarīgi, ka Lietuvā darba laika summētās uzskaites gadījumā darbiniekunedrīkst nodarbināt vairāk par 48 stundām nedēļā un 12 stundām dienā(maiņa) četru mēnešu periodā. Turklāt, ja darba laiks pārsniedz minēto darbalaika maksimālo robežu, pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam irpienākums saīsināt darba dienu, piešķirt atpūtas dienu saskaņā ar darbalīgumu, koplīgumu vai iekšējo darba kārtību vai izmaksāt kompensācijuapmērā, kāds ir paredzēts virsstundu apmaksai.Savukārt Latvijā summētā darba laika ietvaros ir aizliegts nodarbinātdarbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā vienamēneša atskaites periodā (ja vien darbinieks un darba devējs darba līgumānav vienojušies par citu pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trimmēnešiem, bet koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem). Darba laiku, kuršpārsniedz minēto darba laika robežu, darba devējs apmaksā kā virsstundudarbu. Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku darbiniekam piešķirnekavējoties pēc darba veikšanas.Līdz ar to Lietuvas regulējums summētās darba laika uzskaitesgadījumā ir saudzīgāks darbiniekam.


153.4. Nakts darbsNakts darba regulējums Baltijas valstīs ir samērā līdzīgs. Lietuvā navparedzēta nakts darba definīcija. Igaunijā nakts darba slieksnis ir augstāks –lai darbinieku atzītu par nakts darbinieku, viņam ir jāstrādā vismaz trīsstundas vai trešo daļu gada darba laika nakts laikā 22:00-06:00, salīdzinot arLatvijas slieksni – divas stundas vai 50 dienas kalendārajā gadā.Attiecībā uz nakts darba maksimālo robežu Igaunijā regulējums irbargāks, jo darbinieku aizliegts nodarbināt ilgāk par 8 stundām 24 stunduperiodā 7 dienu atskaites periodā. Igaunija pieļauj noteikt arī atkāpes no šīierobežojuma ar koplīgumiem vai darba līgumiem Direktīvas 17.panta trešajādaļā paredzētajos gadījumos. 6Latvija un Lietuva paredz darba laiku naktī saīsināt par vienu stundu.Taču uzņēmuma darbības specifikas dēļ pieļauj atkāpes no šāda darba laikasaīsinājuma. Lietuva šo izņēmumu ir noteikusi šaurāk - nakts darba laikunesaīsina gadījumā, ja darbinieks tika nolīgts darbam naktī vai ja uzņēmumānotiek nepārtraukta ražošana. Vienlaikus tikai Igaunija paredz īpašuierobežojumu nakts darbiniekam, kurš ir pakļauts īpašam riskam – viņa darbalaiks nevar pārsniegt astoņas stundas.Lietuva un Igaunija paredz saudzīgu regulējumu nepilngadīgāmpersonām, grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti. Šīs valstis6 a) tādu darbību gadījumā, ja darba ņēmēja darba vieta un viņa dzīvesvieta atrodas tālu viena no otras,ietverot ārzonas darbu, vai kur dažādas darba ņēmēja darba vietas atrodas tālu cita no citas;b) tādu drošības un novērošanas darbību gadījumā, kas pieprasa pastāvīgu klātbūtni, lai aizsargātu īpašumuun personas, jo īpaši bruņotā apsardze un uzraugi vai apsardzes firmas;c) tādu darbību gadījumā, kurās ir vajadzīga nepārtraukta apkalpošana vai ražošana, jo īpaši:i) pakalpojumi, kas attiecas uz uzņemšanu, ārstēšanu un/vai aprūpi, ko sniedz slimnīcas vai līdzīgasiestādes, to skaitā mācībās esošu ārstu darbības, dzīvojamo iestāžu un cietumu darbības;ii) doku vai lidostu darba ņēmēji;iii) prese, radio, televīzija, kinematogrāfijas ražojumi, pasta un telekomunikāciju pakalpojumi, ambulatorie,ugunsdzēsības un civilās aizsardzības pakalpojumi;iv) gāzes, ūdens un elektrības ražošanas, pārvades un izplatīšanas, saimju atkritumu savākšanas undedzināšanas iekārtas;v) ražošanas nozares, kurās darbu nedrīkst pārtraukt tehnisku iemeslu dēļ;vi) pētniecības un attīstības darbības;vii) lauksaimniecība;viii) darba ņēmēji, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu, sniedzot regulārus pilsētas transportapakalpojumus;d) ja ir paredzams aktivitātes pieaugums, jo īpaši:i) zemkopībā;ii) tūrismā;iii) pasta pakalpojumos;e) attiecībā uz personām, kas strādā dzelzceļa transportā:i) kuru darbs ir neregulārs;ii) kuri pavada savu darba laiku vilcienā; vaiiii) kuru darbs ir saistīts ar transporta laika grafikiem un satiksmes nepārtrauktības un regularitātesnodrošināšanu;f) apstākļos, kas aprakstīti Direktīvas 89/391/EEK 5. panta 4. punktā;g) negadījumos vai ja negadījums var radīt būtisku kaitējumu.


16paredz ari lielāku samaksu par nakts darbu – 150 procentu apmērā, salīdzinotar Igauniju, kur samaksa ir 125 procentu apmērā.3.5. Dežūras laiksDežūras laiks ir regulēts tikai Lietuvas un Igaunijas darba likumos,savukārt Latvija dežūras laika definīciju un regulējumu neparedz. Latvijāpraksē dežūras laiku uzskata par darba laiku, ņemot vērā to, ka darbinieksatrodas darba devēja rīcībā. Taču nav regulējuma, kā apmaksāt dežūras laiku,kuru darbinieks pavada mājās gatavs izbraukt pēc darba devēja izsaukuma.Lietuvā dežūras laiks ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos, kad irnepieciešams nodrošināt uzņēmuma nepārtrauktu darbību vai pabeigtsteidzamu darbu. Dežūras laiku var pieļaut ne biežāk kā reizi mēnesī vai ardarbinieka atļauju ne biežāk kā reizi nedēļā. Dežūras laiku darba vietā ieskaitadarba laikā, savukārt dežūras laiku mājās skaita kā pusi no darba laika darbavietā. Līdz ar to dežūras laiku apmaksā 100 procentu apmērā, ja tas tiekveikts darba vietā un 50 procentu apmērā, ja veikts mājās. Taču saskaņā arLietuvas Administratīvās tiesas 2005.gada spriedumu dežūras laiks mājās(neaktīvais darba laiks) ugunsdzēsējiem ir uzskatāms par darba laiku. 7Igaunija neizšķir dežūras laiku darba vietā vai ārpus darba vietas,uzskatot dežūras laiku, kura ietvaros darbinieks ir vadības pakļautībā un darbadevēja uzraudzībā, par darba laiku. Taču samaksa par dežūras laiku irparedzēta tikai 1/10 apmērā no darbiniekam nolīgtās darba algas.3.6. Pārtraukumi darbā. Dienas un nedēļas atpūtas laika prasībasVisās Baltijas valstīs pārtraukumu un dienas atpūtas laika regulējums irsamērā līdzīgs. Pārtraukumam darba laikā jābūt ne īsākam kā 30 minūtes unjābūt piešķirtam ne vēlāk kā četras stundas pēc darba laika sākuma. Šādasprasības nav Igaunijā. Tāpat Igaunija neparedz darbinieka tiesības atstātdarba vietu. Šo tiesību paredz Latvija un Lietuva, Latvija papildus paredzdarba devēja pienākumu pietiekami pamatot aizliegumu pārtraukuma laikāatstāt darba vietu.7 Citēts: Commission Staff Working Paper. Detailed report on the implementation by Member States ofDirective 2003/88/EC concerning certain aspects of the organisation of working time. (COM(2010) 802final). Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=SEC:2010:1611:FIN:EN:PDF.p.50.


17Lietuva paredz darba devēja pienākumu nodrošināt, ka darbiniekamfaktiski ir iespēja paēst un atpūsties. Visās trijās valstīs pārtraukumuneieskaita darba laikā. Latvijas regulējums attiecībā uz pārtraukumiem darbāir detalizētākais.Attiecībā uz dienas atpūtas laika prasībām Latvija paredz ilgākuminimālo atpūtas laiku - ne mazāk kā 12 stundas pēc kārtas 24 stunduperiodā, salīdzinot ar Lietuvā un Igaunijā noteiktajām 11 stundām. TotiesIgaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kura ir skaidri paredzējusi kompensējošoatpūtu gadījumā, ja darbinieks ir nodarbināts vairāk kā 13 stundas 24 stunduperiodā - viņam pienākas papildus atpūtas laiks, kas ir līdzvērtīgs darbalaikam, kas pārsniedz 13 stundas. Kompensējošā atpūta toties nav paredzētanedēļas atpūtas prasību pārkāpumu gadījumā.Latvijā un Lietuvā kompensējošā atpūta nav paredzēta vispār.Nedēļas atpūtas laika prasības vislabvēlīgākās darbiniekam ir Igaunijā –darbiniekam pienākas vismaz 48 stundas septiņu dienu periodā, salīdzinot ar42 stundām Latvijā un 35 stundām Lietuvā.3.7. Atkāpes no atpūtas laika prasībāmLatvijā tiek piemērotas plašas atkāpes summētā darba laika gadījumā.Prasību par nedēļas atpūtas laiku nepiemēro, ja noteikts summētais darbalaiks. Turklāt, kaut arī ir ietverta prasība summētā darba laika gadījumāatpūtas laiku darbiniekam piešķirt nekavējoties pēc darba veikšanas, navparedzēta prasība piešķirt līdzvērtīgu kompensējošu atpūtu. Tāpat atsevišķusdarbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļasatpūtas laikā, piešķirot viņiem atpūtu citā laikā, šādos gadījumos:1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējuapstākļu izraisītās sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmētparasto darba gaitu uzņēmumā;3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.Igaunija pieļauj atkāpes no atpūtas laika prasībām ar koplīgumu Direktīvānoteiktajos gadījumos (skat. 6.atsauci) un ar noteikumu, ka šādas atkāpesneapdraud darbinieku veselību un drošību. Papildus atkāpes var paredzētdarba līgumā ar nosacījumu, ka dienas nepārtraukta atpūta ir ne mazāk kā 6stundas un darbs neapdraud darbinieka veselību un drošību. Tāpat atkāpes ir


18iespējams piemērot veselības un sociālās nozares darbiniekiem, taču uz tiemattiecas obligātās kompensējošās atpūtas prasības. Atkāpes var piemērot arīattiecībā uz nedēļas atpūtas laika prasībām, taču šajā gadījumā prasība parkompensējošo atpūtu nav ietverta.Lietuva pieļauj atkāpes no nedēļas atpūtas laika prasībām. Atkāpes irparedzētas summētā darba laika gadījumā, kad atpūtu piešķir atbilstoši darbagrafikam. Tāpat atkāpes ir pieļaujamas uzņēmumos, kuros darbs pieprasadarba nepārtrauktību sabiedrības pakalpojumu nodrošināšanai (publiskaistransports, teātris, muzeji un tml.) un uzņēmumos, kuros notiek nepārtrauktsražošanas process. Šādos uzņēmumos atpūtas laiku nosaka attiecīgipašvaldības izpildinstitūcija vai darba grafikā. Atkāpes ir atļaujamas arīsteidzamu remontdarbu vai neatliekamu iekraušanas darbu dēļ.Kopumā Lietuvā darba laiks un attiecīgi atkāpes iespējas ir vismazākelastīgas.3.8. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājumsVisas trīs Baltijas valstis paredz minimāli 28 kalendārās dienas ikgadējāapmaksātā atvaļinājuma. Visas trīs valstis paredz ilgāku ikgadējo atvaļinājumukādām speciālām personu grupām. Igaunija un Lietuva nosaka 35 dienuatvaļinājumu (7 kalendāro dienu papildatvaļinājums) personām ar invaliditātiun nepilngadīgām personām. Lietuva papildus nosaka 35 dienu atvaļinājumuvecākam, kas viens audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam vai bērnu arinvaliditāti līdz 16 gadu vecumam. Tāpat Lietuva paredz ilgāku atvaļinājumu -maksimāli 58 kalendārās dienas - darbiniekiem, kuru darbs ietver lielu stresu,emocionālo un intelektuālo spriedzi un profesionālo risku. Šādu profesijusarakstu apstiprina valdība.Latvija paredz īsāku papildatvaļinājuma ilgumu tikai trīs darba dienasdarbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērnsinvalīds līdz 18 gadu vecumam, — 3 darba dienas, kā arī darbiniekiem, kurudarbs saistīts ar īpašu risku.Visas valstis pieļauj atvaļinājuma sadalīšanu daļās, turklāt viena daļanedrīkst būt īsāka par 14 kalendārajām dienām, kā arī atvaļinājuma pārnešanuuz nākamo gadu.


19Igaunija vienīgā no Baltijas valstīm paredz darbiniekiem ļoti nelabvēlīgunosacījumu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanā, proti, atvaļinājumanoilgumu. Darbinieks tiesības uz neizmantoto ikgadējo apmaksātoatvaļinājumu zaudē pēc gada, sākot no perioda beigām, par kuru navizmantots atvaļinājums. Šāds nosacījums turklāt ir pretrunā ar EiropasSavienības Tiesas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma regulējuma interpretācijuspriedumā Stringer and Schultz-Hof. 8Kopumā var secināt, ka visu trīs Baltijas valstu regulējums ir samērālīdzīgs. Tas ir izskaidrojams ar to, ka valstis ir ieviesušas Direktīvas prasībassavos tiesību aktos. Lietuvas regulējums kopumā, salīdzinot ar Igaunijas unLatvijas regulējumu, ir labvēlīgāks darbiniekiem, šaurāk tulkojams, kā arīprecīzāks. Lietuvas regulējuma atsevišķas prasības, kā, piemēram, normasattiecībā uz virsstundu priekšnosacījumiem, virsstundu maksimālo robežu undežūras laika (aktīvā un pasīvā) definēšanu, var ņemt kā iespējamos piemērusdarba laika regulējuma precizēšanai Darba likumā.Nataļja Mickeviča30.12.2011.8 Joined Cases C-350/06 and C-520/06 Gerhard Schultz-Hoff v Deutsche Rentenversicherung Bund andStringer and Others v Her Majesty’s Revenue and Customs. Pieejams latviešu valodā: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62006CJ0350:LV:HTML.

More magazines by this user
Similar magazines